Nopirku internetā skaistu somiņu, bet tā arī nesaņēmu - izrādās to konfiscējusi muita. Kā tā var būt? Ko vispār drīkst un nedrīkst pirkt internetā? Kā atpazīt īstas un viltotas preces? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vecāko muitas ekspertu Andi Stinku.

Dzīvoju daudzdzīvokļu namā, bet nama pārvaldnieka sniegtā pakalpojuma kvalitāte neapmierina - ko darīt? Kā varu būt drošs, ka apsaimniekošanas maksa ir noteikta godīgi? Cik daudzi kaimiņi man jāpierunā, lai apsaimniekotāju mainītu? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar zvērinātu advokātu, ZAB "Sorainen" partneri Jorenu Jaunozolu.

Ko tieši Latvijas likumi saka par darba laiku un kā rēķina virsstundas? Vai es varu atteikties strādāt virsstundas? Kā es varu būt drošs, ka par tām man samaksās, cik pienākas? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juristu Kasparu Rācenāju.

Lai izstrādātu jaunas zāles, mediķiem vispirms tās jāizmēģina uz cilvēkiem. Un, ja nelaimējas saslimt ar kādu retu kaiti, tieši dalība medicīniskā pētījumā var būt dzīvības glābiņš. Kā tādā piedalīties? Un kādas ir tavas tiesības, kad esi piekritis iesaistīties? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāni, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu.

Sociālo mediju personības mūsdienās pulcē lielus sekotāju pūļus, un nereti arī pelna labu naudu, reklamējot saviem sekotājiem dažādas preces un pakalpojumus. Ne vienmēr gan to dara godīgi, tādēļ reizumis izskan, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādiem "influenceriem" uzlicis sodus. Ko tad īsti nosaka likums un kā es varu zināt, vai sekoju godīgam "ietekmelim"? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galveno juristi Zandu Dāvidu.

Mākslīgā intelekta ģenerēti nepiedienīgi dziedtājājas Teilores Sviftas attēli gada sākumā sacēla pamatīgu traci. Vai tamlīdzīgu attēlu izplatīšanās būs mūsu jaunā ikdiena? Kā pret sava tēla izmantošanu šādās nelietībās var cīnīties? Vai mākslīgais intelekts nepārkāpj autortiesības? Vai likumi šo jauno dzīves jomu jau regulē pietiekoši? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar juristi un vairāku augstskolu pasniedzēju Stellu Kaprāni.

1. martā simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju steidz aizpildīt savas ikgadējās ienākumu deklarācijas, cerībā saņemt sev pienākošos nodokļu atmaksu. Kā to izdarīt visvieglāk un vispareizāk? Kāda informācija valstij ir pieejama automātiski, kādu jāiesniedz pašam? Vai tiešām svarīgi deklarāciju aizpildīt uzreiz, tiklīdz iespējams? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galveno nodokļu inspektori Eviju Štālmani.

Kā var būt tā, ka Latvija starptautiskos nodokļu salīdzinājumos ieņem labākās vietas pasaulē, bet uzņēmumiem tik un tā ir grūti panest nodokļu nastu? Kādi nodokļi vispār uzņēmējam ir jāmaksā? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam? Un beigu beigās, kā būt drošam, ka neapkrāp ne valsti, ne sevi? Par to raidījumā "Tiesības zināt" Kārlis Arājs runā ar zvērinātu advokātu Jāni Taukaču.

Vai tiešām kādam ir aizliegts privāti sarunāties kādā valodā grib? Kādēļ tūristu iecienītās vietās ceļazīmes tomēr nevar likt svešvalodās? Ko dara "valodas inspektors"? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāju, direktora vietnieci Madaru Rēķi.

Kā pareizi rīkoties, ja esmu izlēmis dibināt savu uzņēmumu? Kādi dokumenti jāaizpilda? Kādu uzņēmuma formu jāizvēlas? Vai neizbēgami būs nepieciešams jurista padoms? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāju Sandi Kareli.

Ko darīt, ja mani apmelo? Piemēram, raksta nepamatotas sūdzības internetā, sūta medijiem vēstules ar melīgām ziņām par mani? Un no otras puses - kā es varu zināt, kad mana publiskā sūdzība par sliktu pakalpojumu ir tikai pamatots brīdinājums citiem, un kad tā pārkāpj likuma robežu? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runāja ar zvērinātu advokātu, "Sorainen" partneri Andri Tauriņu.

Pirmssvētku laikā, kad daudz kur tiek aizdegtas svecītes, diemžēl, aktuālākas kļūst arī ugunsdrošības problēmas. Kā notiek māju ugunsdrošības apsekošana? Kādas prasības jāievēro? Ko darīt, ja notikusi aizdegšanās? Kas skaidros liesmu izcelšanās iemeslus? Kas ietekmē to, kam beigu beigās būs jāsedz zaudējumi? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runāja ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieku Dzintaru Lagzdiņu.

Kādas ir bērnu tiesības un pienākumi, ko nosaka likums? Ja bērns pārkāpj likumu, kas par to atbild? Kādi ir biežākie bērnu tiesību aizskārumi? Kur vērsties, ja esmu bērns un uzskatu, ka manas tiesības ir pārkāptas? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runāja ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietnieci Valentīnu Gorbunovu.

Kas tieši ir partnerattiecības, kuras nupat galīgajā lasījumā ieviesusi Saeima? Ko tās maina neprecētu pāru dzīvēs? Kā tās reģistrēt un kā "šķirties"? Vai jaunais regulējums atstājis vēl kādus "baltos plankumus" no tiesību vai pienākumu viedokļa? Par to visu un vairāk Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runāja ar zvērinātu advokātu, "COBALT" vadošo partneri Lauri Liepu.

"Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un tās demokrātisko iekārtu. Nevajag baidīties no cilvēkiem formā – dienests armijā nav 25 gadi verdzībā kā cara laikos," tā raidījumā "Tiesības zināt" teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks majors Rihard Rozenbaums. Raidījumā runājām par to, kādi militārā dienesta veidi Latvijā ir iespējami, kādām prasībām tajos jāatbilst un, protams, cik pelnī karavīrs.

Latvijā darbinieki gana bieži "nopludina" savu darba devēju noslēpumus, bet paši darba devēji bieži vien ir vismaz daļēji vainīgi, jo nav pratuši izstāstīt, kā noslēpumus jāsargā. Tā raidījumā "Tiesības zināt" skaidroja "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, zvērināta advokāte Irina Rozenšteina.

"Svarīgākais slēpjas latīņu tēzē, ko latviski varētu formulēt "Tiesības ir rakstītas modrajiem"," tā zvērināts advokāts Lauris Liepa raidījumā "Tiesības zināt" raksturoja principu, kas jāatceras katram, kurš plāno iesūdzēt tiesā valsti. Ja jums šķiet, ka valsts nodarījusi pāri, savas tiesības varat aizstāvēt gan tepat Latvijā administratīvajās tiesās vai Satversmes tiesā, gan starptautiski, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tomēr jāatceras, ka šajā līmenī darbojas augstākās raudzes juristi un bez laba advokāta neiztikt. Kā tādu noalgot un ar kādiem šķēršļiem jārēķinās – šoreiz raidījumā.

Kā apdrošināt savu mantu, dzīvību vai veselību? Kāpēc vecākiem cilvēkiem dzīvības apdrošināšana ir dārgāka? Ko nozīmē pašrisks? Par šiem un citiem jautājumiem Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu.

Kaimiņš mājas pagalmā kā mīļdzīvnieku tur lūsi, vilku vai krokodīlu - ko man darīt? Kur vērsties, ja kaimiņa mājdzīvnieks nav eksotisks, bet man ir bažas, ka viņš par to pienācīgi nerūpējas? Kā man rīkoties ja pats gribu audzēt šķirnes suņus? Par šiem un citiem jautājumiem Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāju Mairitu Riekstiņu.

Mobilās lietotnes dažnedažādu transportlīdzekļu īri padarījušas tik ērtu un pieejamu, kā vēl nekad. Tomēr arvien vairāk lietotāju nozīmē arī arvien vairāk negadījumu, strīdu un neskaidrību. Kādas ir manas tiesības īrējot koplietošanas auto, velo vai skrejriteni? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktori Baibu Vītoliņu.

Laikā, kad strauji aug banku procentlikmes un tām piesaistītie kredītmaksājumi, arvien vairāk cilvēku uzdod jautājumus - kādas ir manas tiesības sarunās ar banku? Uz ko es varu uzstāt, ko es varu izcīnīt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītāju Jāni Āboliņu.

Kā rīkoties, ja man ir veselības problēmas, bet mediķi nerīkojas tā, kā man šķiet pareizi? Vai un kā es varu saprast, ka ir pārkāptas manas pacienta tiesības? Ko darīt, ja mans tuvinieks ir slimnīcā, bet mani nelaiž ar viņu tikties? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar medicīnas tiesību eksperti Solvitu Olsenu.

Kas ir pirātisms un kā man pašam nekļūt par pirātu? Kas man draud, ja bez atļaujas publicēju ar autortiesībām aizsargātu materiālu? Kur ir robeža starp atļauto un aizliegto? Un galu galā, ko man darīt, ja ļoti gribu skatīties kādu filmu vai seriālu, kas Latvijā nav pieejams? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar biedrības "Par legālu saturu" uzraudzības padomes locekli Ievu Smirnovu.

"Liecinieki – neklusējiet, ja redzat vardarbību, zvaniet policijai!" tā raidījumā "Tiesības zināt" aicināja biedrības "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce. Viņa uzsvēra, ka redzot kādu draugu vai radinieku, kas cieš no vardarbības ģimenē, to nedrīkst ignorēt, un jāpiedāvā palīdzība, neskatoties uz to, ka tā var tikt atraidīta par vairākkārt, cietušajai nevēloties atzīt, ka pastāv problēma. Savukārt pašas cietušās viņa aicināja vērsties pēc palīdzības – ceļš uz to nav viegls, bet ir iespējams. "Tā dzīve, kas ir brīva no vardarbības un cieņpilna, tā atsver visu to grūto, ērkšķu pilno ceļu," viņa uzsvēra.

Vai iedot ārstam vai skolotājam "piecīti" ir kukuļošana? Kā var ziņot, ja no manis prasa kukuli? Kā pēc tam pierādīt, ka es tādu negribēju dot, bet no manis izspieda? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieci Andu Rumjancevu.

Par ko jāpadomā vispirms pērkot vai pārdodot māju vai zemi? Ko darīt, ja kaimiņa šķūnis pārkāpj manas zemes robežu? Kas ir servitūts un kā risināt ar to saistītās sāpes? Par to raidījumā "Tiesības zināt" Kārlis Arājs runā ar zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" partneri Initu Jurku.

Ko varu darīt, ja esmu uzņēmējs, un man šķiet, ka konkurenti veido karteli? Kam man par to ziņot un kādi pierādījumi nepieciešami? Kas vispār ir negodīga konkurence, un kā man pašam izvairīties no iesaistes tajā? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktori Ievu Šmiti.

Jebkuras divus spēkratu sadursmes gadījumā ir divi rīcības varianti – rakstīt saskaņoto paziņojumu, ja starp vadītājiem nav strīda par vainīgo, vai arī izsaukt policiju, kura negadījumu dokumentē, ja strīds ir. Jebkurā gadījumā piedāvājumam visu nokārtot "bez papīriem" nevajag piekrist – to var traktēt kā negadījuma vietas neatļautu atstāšanu, par ko draud nopietna atbildība – līdz pat autovadītāja tiesību zaudēšanai – tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Kur vērsties, lai iegūtu tā sauktos alimentus jeb uzturlīdzekļus no šķirta dzīvesbiedra? Kā pierādīt, ka tie vispār pienākas? Kā rēķinā to apjomu un ko darīt, ja nevar par tiem vienoties? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti Sintiju Lavsku.

Kādas ir darbinieka tiesības, ja darba vietā gadījies satraumēties? Kur vērsties, kas noteiks vainīgo un vai var cerēt uz kompensāciju? Par to Kārlis Arājs pulksten 16 raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts darba inspekcijas pārstāvi Sandru Zariņu.

Ja esot ārzemēs sanāk iekulties nepatikšanās, kā pazaudēta pase vai likumpārkāpums, cilvēks no Latvijas vienmēr var vērsties pēc palīdzības pie mūsu valsts diplomātiem. Bet kā ar viņiem sazināties, vai kāds palīdzēs arī, ja esat valstī, kur nemaz nav Latvijas vēstniecības, un ko tieši šie diplomāti jūsu labā var panākt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktori Agnesi Saliņu.

Vienalga iegādājoties klātienē vai internetā, var gadīties, ka pirkums izrādās nekvalitatīvs vai bojāts. Kā pierādīt, ka tā ir pārdevēja vai ražotāja, ne pircēja vaina? Kur vērsties, ja prece nav lietojama, bet pārdevējs atsakās samaksāto naudu atgriezt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktori Baibu Vītoliņu.

Savs īpašums ir lieta, par kuru sapņo daudzi, taču ir viens vārds, kas iedveš šausmas katram, kuram bijusi saskarsme ar nekustamajiem īpašumiem – tas ir kopīpašums. Kas tas ir un kā līdz tādam esam nonākuši, un ko darīt, ja pieder īpašums tādā tiesiskajā stāvoklī kā kopīpašums? Par šo un citiem tematiem raidījumā “Tiesības zināt” žurnālists Kārlis Arājs sarunājas ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Savas tiesības ir ne tikai jāzina, bet arī jāaizstāv. Ja no noziegumiem mūs sargā policija, tad dažnedažādos citos strīdos uz tiesu var nākties doties pašam - parādu vai kompensāciju piedzīšana, darba strīdi, strīdi par aizgādnību, godu un cieņas aizstāvība un citi. Kā tieši jānoformē pietiekums tiesai, lai tas tiktu pieņemts? Ko tajā jāiekļauj un kam tas jāsūta? Cik ilga būs tiesāšanās un cik tā izmaksās? Un visbeidzot - vai tiešām vienmēr un visur nepieciešami dārgi advokātu padomi? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Aelitu Ignatjevu.

"Pirmais, ko es ieteiktu – pašām izvērtēt, vai gribat informēt darba devēju par savu īpašo stāvokli, bet ņemiet vērā arī priekšrocību, kas rodas, ja jūs par to darba devēju informējat. Proti, jūs varēsiet izmantot argumentu, ka tādēļ, ka es informēju, tādēļ darba devējs pret mani šādi rīkojas," tā raidījumā "Tiesības zināt" izteicās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs. Viņš atzina, ka, kaut likums to liedz, savā jurista praksē bieži saskaras ar situācijām, kad darba devēji atsakās ņemt darbā topošās māmiņas.

Ekonomika turpina slīdēt krīzes virzienā, inflācija, procentu likmju kāpums un milzu rēķini var radīt ne tikai īslaicīgas grūtības. Ja nu secināt, ka visus izdevumus nevarat segt ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē viena no iespējām ir maksātnespējas process. Kas tieši ir fiziskas personas maksātnespējas process un kādos gadījumos to ieteicams izmantot? Ar kādām grūtībām un ilgtermiņa sekām jārēķinās? Un cik vispār maksā bankrotēt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar zvērinātu advokātu, sertificētu maksātnespējas procesa administratoru Kasparu Novicānu.

Digitālajā laikmetā publiskas lamas izskan ļoti bieži, bet kā saprast, vai oponents mani pamatoti kritizējis, vai tieši otrādi - nelietīgi aizskāris manu godu un cieņu? Kā sevi aizstāvēt no šādiem uzbrukumiem un no kā izvairīties, lai mani pašu par to nevarētu iesūdzēt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar zvērinātu advokātu, "Sorainen" partneri Andri Tauriņu.

Ko darīt, ja kāds mani fotografē vai filmē, kad es pats to nevēlos? Vai man ir tiesības pieprasīt šādus materiālus dzēst? Un ko darīt, ja kāda mana privāta sarakste vai citi jutīgi personas dati nonāk publiskajā telpā? Kam varu prasīt aizsargāt savas tiesības uz privātumu? Uz šiem sociālo tīklu laikmetā arvien svarīgākajiem jautājumiem atbildes meklē Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt", sarunājās ar Datu valsts inspekcijas direktori Jekaterinu Macuku.

Ko darīt, ja kļūstu par invalīdu? Kam prasīt palīdzību, ja man nomiris tuvinieks? Un kā lai izdzīvo cilvēks, kurš dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nav varējis strādāt un pelnīt naudu? Un ko darīt, ja uzskatāt, ka pabalsts pienākas, bet netiek dots? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Daci Prenclavu.

Laulības šķiršana ir sāpīgs process, turklāt ne tikai emocionāli, bet arī praktiski - jādala kopējā manta un jāvienojas par bērnu nākotni. Kā šos jautājumus atrisināt godīgi un saglabājot savstarpēju cieņu? Kā būt drošam, ka pēc šķiršanās nepaliksiet bez kopīgi nopelnītās un uzturētās mantas? Par to raidījumā "Tiesības zināt" Kārlis Arājs runā ar ar zvērinātu advokātu Robertu Eglīti.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aktualizējies Latvijā bijuši vairāki gadījumi, kad noziegumos cietuši bēgļi no Ukrainas, vai arī cilvēki, kuri pauduši atbalstu Ukrainai. Kā saprast, vai tie bijuši naida noziegumi un kā to pierādīt? Kas vispār ir naida noziegumi un pret kādām sabiedrības grupām tos mēdz pastrādāt? Par to Kārlis Arājs runā ar ar zvērinātu advokātu Egonu Rusanovu.

Kādas ir manas tiesības, ja esmu apzagts, cietis autoavārijā vai citā veidā kļuvis par likumpārkāpuma upuri? Kā panākt, ka policisti mani atzīst par cietušo? Vai uzreiz jālūdz jurista palīdzība? Par to raidījumā "Tiesības zināt" Kārlis Arājs runā ar ar zvērinātu advokātu Saulvedi Vārpiņu.

Vai vecāki drīkst izvēlēties, kādus mācību priekšmetus apgūs viņu bērni? Ko darīt, ja skola liek bērnam pirkt dārgu uniformu? Un vai tiešām par sliktu uzvedību var izslēgt no skolas? Par to dienu pirms 1. septembra raidījumā "Tiesības zināt" Kārlis Arājs runā ar ar Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāju Lailu Grāveri.

Jo mazāk vēlētāju piedalās vēlēšanās, jo valsts paliek mazāk aizsargāta pret iespējamiem apdraudējumiem, raidījumā "Tiesības zināt" atklāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa, kura arī aicināja vēlētājus pārvarēt slinkumu un valsts nākotnes vārdā doties pie vēlēšanu urnām.

Ko darīt, ja ceļojuma laikā pazūd bagāža? Un ja lidsabiedrības dēļ nokavējiet savienojošo reisu? Un, kur vērsties, ja, kad esat nokļuvis galamērķī, izrādās, ka tūroperators solījis vairāk, nekā spēj piedāvāt? Par to, aizsākoties vasaras ceļojumu sezonai, runājam raidījumā "Tiesības zināt".

Cik reāls ir filmās redzētais stāsts, kad nomirst kāds attāls radinieks un atstāj mantojumu, padarot jūs par bagātnieku? Ne īpaši. Vismaz ne Latvijā. "Jāsaprot viena lieta – tevi nemeklēs. Tev pašam ir jābūt aktīvam, un, ja tu zini, ka ir miris kāds cilvēks, no kā tu varbūt varētu saņemt mantojumu, tad pašam ir jāpainteresējas," tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Zane Ankrava.

Jaunībā pasaules noteikumi vēl tikai tiek iepazīti, bet robežas - arī pārkāptas. Ko darīt, ja sanācis attapties likuma nepareizajā pusē? Kādas sekas uz turpmāko dzīvi tas var atstāt? Vai šīs “grēku atbalsis” turpinās skanēt arī pēc 10 vai 20 gadiem? Par to raidījumā "Tiesības zināt".

"Ja ir agrs rīts, pirmkārt, jāuzvelk rītasvārki un jāver durvis vaļā. Citu variantu nebūs," tā uz šīs raidījuma "Tiesības zināt" nosaukumā ietverto jautājumu atbildēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš skaidroja, ka jebkāda pretošanās nozīmēs "vienīgi to, ka policija būs spiesta durvis atvērt pati, un tas nebūs patīkami nevienam no iesaistītajiem". Tas gan nenozīmē, ka šādā situācijā esat bezspēcīgs – jums ir tiesības zināt, kādēļ policisti ieradušies, ko viņi te meklē, un, protams, arī pieprasīt advokāta palīdzību.

"Pirmkārt, draugiem varbūt nevajag aizdot naudu, ja vien jūs negribat viņu pazaudēt. Tas ir vairāk tāds emocionāls jautājums, bet, ja runājam par juridiskām lietām, ļoti svarīgi ir aizdevumu noformēt rakstveidā," tā raidījumā "Tiesības zināt" teica zvērināts advokāts, "Cobalt" partneris Edgars Lodziņš. Viņš raidījumā uzskaitīja pamatlietas, kas noteikti jāiekļauj līgumā, kā arī skaidroja, kā izvērtēt iespējas parādu atgūt.

"Parāds nav brālis. Tik tiešām nav. Tad, kad lieta nonāk pie tiesu izpildītāja, jau ir mazliet par vēlu. Es aicinātu komunikāciju iesākt pat divus, trīs soļus pirms tam. Piemēram, pagājušogad tiesu izpildītāju lietvedībā ir 150 000 jaunu lietu, un 60% no tām ir administratīvie sodi. Likumā ir iestrādāti ļoti labi rīki, kā tos samaksāt – atlikt maksājumus, sadalīt termiņos un tad nevajadzēs nonākt pie tiesu izpildītāja," tā raidījumā "Tiesības zināt" pauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Krievijas agresijas rezultātā Ukrainu pametuši jau vairāk nekā miljons bēgļi. Tāpat sabiedrībā aktīvi tiek vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam - gan militāri, gan humāni. Ko es kā vienkāršais cilvēks drīkstu darīt, lai palīdzētu Ukrainai un tās tautai? Kādi ir ierobežojumi, ko likums uzliek? Un kā, cenšoties palīdzēt, būt drošam, ka neiekrītu krāpnieku nagos?

Pirmais "zelta likums" īrējot dzīvokli – zināt, ko pats gribi. Otrais – nepaļauties, ka tas, kas nav ierakstīts līgumā, ir noregulēts kaut kur citur – tā raidījumā "Tiesības zināt" par īres jautājumiem skaidroja "Sorainen" nekustamā īpašuma un būvniecības prakses līdzvadītājs Jorens Jaunozols. "Jūs īrējat svešu dzīvokli, uzdodat sev jautājumu – kad man būs jāmaksā, kurš man nodrošinās elektrību, ūdeni, kanalizāciju – vai ir kopējais mājas līgums, vai man kaut kas jāslēdz atsevišķi. Saraksts ar jautājumiem, ko droši ar izīrētāju izrunājat, un par ko vienojaties, to arī lieciet līgumā."

"Mēs to redzējām kovidlaikā – kad valdība lēma par dažādiem ierobežojumiem, ministri steidzās tvītot savus lēmumus, un cilvēkiem likās, ka tie jau ir spēkā. Tie nav spēkā, kamēr nav oficiāli izsludināti vestnesis.lv, lai būtu pieejami visiem, nevis tikai veselības ministra "Twitter" konta sekotājiem," tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja žurnāla "Jurista vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Raidījuma pirmā epizode veltīta gan tam, kur cilvēki paši var atrast informāciju par savām tiesībām, gan tam, kur meklēt palīdzību, nonākot dažādās sarežģītās dzīves situācijās.