Winamp Logo
Skanošais Cover
Skanošais Profile

Skanošais

Latvian, News, 1 season, 30 episodes, 14 hours, 3 minutes
About
Latvijas Bankas raidieraksti
Episode Artwork

Kā izvēlēties ilgtspējīgu pensijas uzkrājumu?

Klāt noslēdzošā ilgtspējīgām finansēm veltītā epizode, un tajā runājam par zaļajiem pensiju produktiem un  to nozīmi ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā. Šajā epizodē uzzināsi:·       Kādas ir galvenās atšķirības starp pensiju 1., 2. un 3. līmeni?·       Kā lēmumi par pensiju var būt ilgtspējīgi? Kas ir zaļie pensiju produkti, un cik tādu ir Latvijā?·       Cik ienesīgi ir zaļie pensiju produkti salīdzinājumā ar klasiskajiem?·       Kāda ir Latvijas Bankas loma labas pensiju plānu pārvaldības nodrošināšanā? Raidieraksta ceturtajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģiem – Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vecākajiem uzraudzības ekspertiem Madaru Vāveri  un Juriju Moskaļuku.Ja tevi interesē, kā finanšu pakalpojumi ietekmē vides saglabāšanu un sociālā taisnīguma uzlabošanu pasaulē, noklausies iepriekšējos ierakstus. Tajos eksperti stāsta par zaļajiem kredītiem un ieguldījumiem, kā arī ilgstpējīgiem apdrošināšanas produktiem.Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses 
5/2/202433 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana?

Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana.Šoreiz uzzināsi:Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem?Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku iezīmes vai jebkas cits, salīdzinot ar klasiskajiem finanšu produktiem?Ko apdrošinātāji šobrīd dara un piedāvā ilgtspējas jomā Latvijā?Kas ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, un kā šāds produkts var būt ilgtspējīgs?Trešajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāju Eviju Dunduri un galveno uzraudzības eksperti Helēnu Skadiņu.Nākamajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kas būs noslēdzošā par šo tematu, tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem pensiju produktiem.Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses
4/17/202432 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Kā aizņemties ilgtspējīgi?

Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti.Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai.Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu nozare sāk apzināties savu lomu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā.  Raidieraksta 2. epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzības daļas vecāko uzraudzības eksperti Ievu Putrenieci. Uzzini vairāk par pieejamo atbalstu kredītiestāžu tīmekļa vietnēs vai, piemēram: EKII.LV - Atbalsta programmu iedzīvotājiem salīdzinājumsAizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei vai ilgtspējai - AltumKredīta garantijas - AltumRaidierakstā pieminēto Eiropas Banku iestādes pārskatu atradīsi te.Divās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem.  Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi vietnē naudasskola.lv.
4/3/202421 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Raidieraksts "Skanošais": Kas ir ilgtspējīgas finanses?

Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.Šajā sarunā ar piemēriem skaidrojam, kurus finanšu produktus var uzskatīt par ilgtspējīgiem un kā pārliecināties, ka tiem ir labvēlīga ietekme. Īsi pieskaramies arī svarīgākajiem ilgtspējas terminiem, kurus ir noderīgi zināt. Piemēram, ES taksonomija un zaļmaldināšana.Raidierakstā Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes galveno metodikas eksperti Sarmīti Glāzeri.Trijās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: zaļajiem kredītiem, ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem.#ZemesStunda#EarthHour#BiggestHourForEarth
3/19/202416 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Recepte ekonomikas izaugsmei: kas jādara, lai Latvijai izdotos?

Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē gūtās atziņas.Latvija neatkarības laikā paveikusi ļoti daudz, un iedzīvotāju labklājība būtiski augusi, bet pēdējos desmit gados labklājības temps aug lēni, ir augsta nevienlīdzība. Tāpēc rodas jautājums – ko darīt tālāk. Ir vairāki nozīmīgi faktori, taču jebkurai valstij, kura spējusi kļūt turīga, ir viens elements – tā ir darījusi.Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka strukturālo pārmaiņu ietekme būs redzama pēc 5-10 gadiem. Taču, ja nedarīsim tagad, tad pēc šiem 5-10 gadiem nekā nebūs.
11/27/202321 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #10: Makroekonomika un ieguldījumi

Ekonomiskā attīstība  ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatīt ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darīt citādāk nekā līdz šim, kādi šī brīža risinājumi un lēmumi sniegs vērtīgu atdevi ilgtermiņā.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta desmitajā epizodē runāsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedīs, kā pašreizējie notikumi pasaulē ietekmē Eiropas un Latvijas ekonomisko situāciju un ko darīt iedzīvotājiem. Eksperti uzskata, ka ļoti svarīgi vērtēt, kā nopelnīt, jo ir būtiski uzkrāt un arī investīciju iespējas noteikti ir jāizvērtē. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, šobrīd iespējas ieguldīt savu naudu ir daudz plašākas – iespējams izvēlēties starp dažādiem aktīvu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldījumus konkrētās nozarēs, turklāt tehnoloģiju attīstība pavērusi iespējas ieguldījumus veikt ne tikai Latvijā, bet arī tuvākās vai tālākās valstīs.Raidījumā piedalās:-        Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents,-        Edmunds Rudzītis, FKTK finanšu instrumentu tirgus vecākais uzraudzības eksperts.Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.Raidījuma ieraksts veikts 15.11.2022. 
12/16/202252 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #9: Kā aizsargāt savas tiesības?

Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš. Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci vai sliktākā situācijā sniegtu trauksmes cēlēja ziņojumu. Akciju izvēles procesā nozīmīga loma ir arī korporatīvās pārvaldības principiem, ar kuriem, vērtējot biržās kotētu uzņēmumu akciju iegādi, var iepazīties Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta devītajā epizodē runāsim ar diviem korporatīvās pārvaldības ekspertiem, kuri pastāstīs, kādas ir akcionāru tiesības, kādi aspekti ir svarīgi, lai aizsargātu tās, kam pievērst uzmanību un kādas iespējas kādā situācijā izmantot.Raidījumā piedalās:-       Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, Latvijas pārstāvniecības vadītājs,-       Māris Vainovskis, zvērināts advokāts komerctiesībās un finanšu tiesībās.Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
12/6/202250 minutes, 5 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #8: Kāds ir sekmīgs kapitāla tirgus dalībnieks?

Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju īpašniekiem – vai tas ir tikai kapitāla pieaugums, vai arī kādi papildu bonusi, piemēram, iespēja pirmajiem baudīt jaunos produktus, sniegt atgriezenisko saiti.Eksperti uzskata, ka ļoti svarīga ir arī regulāra komunikācija starp uzņēmumu un tā akcionāriem – gan organizējot tikšanās reizes, gan arī sūtot informāciju e-pastā. Arī Baltijas kapitāla tirgū ienāk uzņēmumi, kuros strādā profesionāļi, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par investoru attiecībām un komunikāciju, nodrošinot kvalitatīvu informācijas apmaiņu. Būtiski ir apzināties, ka šīs ir ilgtermiņa attiecības. Raidieraksta dalībnieki saskata līdzību ar laulību, kurā sākotnēji ir "rozā briļļu" periods un aizrautība, bet, kad tas pagaisis, svarīgs ir atklātums, uzticība un cieņa, kā arī katrai pusei atšķirīgi, bet kopīgi īstenojami ilgtermiņa mērķi. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta astotajā epizodē runāsim ar kapitāla tirgus ekspertu un uzņēmuma – kapitāla tirgus dalībnieka – vadītāju, kuri pastāstīs, kādi aspekti ir svarīgi, lai uzņēmums būtu veiksmīgs investoru attiecībās. Raidījumā piedalās:Jānis Vība, "VIRŠI – A" valdes priekšsēdētājs,Ivars Bergmanis, investīciju baņķieris, LHV Bankas institucionālo tirgu vadītājs.Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
11/30/202242 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumiem?

Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju. Kāpēc 2. un 3. pensiju līmeņa kapitālu iegulda ārzemju aktīvos, ne Latvijā? Mērķis ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī dažādot ieguldījumus, lai pensija nebūtu atkarīga tikai no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes. Sistēma jau padarīta apsaimniekošanā lētāka un ieguldījumu politikā mazāk konservatīva – jāturpina šāda attīstība!Eiropas pensionēšanās nedēļā piedāvājam sarunu ar Latvijas Bankas pētnieku Oļegu Tkačevu un ekonomistu Danu Štaermanu. 
11/28/202220 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #7: Privātā investora pirmie soļi ieguldījumu jomā

Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu.Sākot investēt, rodas jautājums, kuras akcijas iegādāties, vai ir vērts ieguldīt vietējā kapitāla tirgū – Latvijā un Baltijā. Kādam, pirms viņš kļūst par investoru, ir pārdomas, vai būs iespējams pietiekami bieži veltīt laiku un sekot līdzi savam investīciju portfelim, izmaiņām tajā.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta septītajā epizodē runāsim ar divām privātajām investorēm, kuras pirmās akcijas iegādājušās bez iepriekšējām zināšanām. Raidījuma viešņas dalīsies personīgajā pieredzē, kādas bijušas iesācēju kļūmes, kā arī iezīmēs, kas, viņuprāt, jāņem vērā, lai sāktu investēt.Raidierakstā būs iespēja arī uzzināt praktiskas lietas, piemēram, par ieguldījumu kontu un atšķirībām starp privātpersonu un uzņēmumu ieguldījumu kontiem, peļņas veidiem un nodokļu sistēmu.Raidījumā piedalās:Rudīte Spakovska, investore, Latvijas Televīzijas redaktore, Latvijas Radio raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāja,Anete Marhele, investore, Eversheds Schutherland Bitāns Nodokļu prakses grupas vadītāja.Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
11/22/202245 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #6: Alternatīvie ieguldījumi: nekustamais īpašums un māksla

Raidieraksta “Pelnītprasme” sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labklājību.Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati rāda, ka 85% respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, savukārt ieguldījumus mākslas priekšmetos par labu ieguldījumu veidu atzīst 51% aptaujāto.Sarunas laikā tiek kliedēti daži sabiedrībā diezgan bieži izplatīti mīti par nekustamā īpašuma un mākslas priekšmetu iegādi. Kopīgi vērtēti arī dažādi citi aspekti: vai un kā iespējams pelnīt, ieguldot savus brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā un vērtīgos mākslas priekšmetos. Tāpat tiek runāts par to, kas veido mākslas priekšmetu un nekustamā īpašuma vērtību un kādi riski ir jāvērtē šajās jomās. Raidījumā piedalās:  Harijs Švarcs, SG Capital Partners dibinātājs Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītājaSarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.   
11/16/202244 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #5: Kam pievērst uzmanību ieguldot?

Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt.  Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī ieguldījumu risku vērtēšanā. Raidieraksta viesi atklāj, ka tuvākajā laikā vides jomā sagaidāms strikts regulējums piesārņojošām nozarēm, tāpēc tas jāņem vērā, vērtējot arī ieguldījumu riskus. Arī pārvaldības un sociālie aspekti ir vienlīdz būtiski. Kopumā prasmīgs ieguldītājs ir tāds, kurš interesējas par notikumiem, lasa ziņas, nebīstas no sarežģītākas informācijas analizēšanas, piemēram, prospektiem, un ir apveltīts ar kritisko domāšanu. Raidierakstā klausies plašāk!Raidījumā piedalās:  Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle Evija Tambaka, Swedbank Grupas mērķu noteikšanas vadītājaSarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs. 
11/9/202242 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

"Pelnītprasme" #4: Ieguldījumu portfeļa izveide

Šajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldījumu portfeli atbilstoši savai pieredzei, cik aktīvu ieguldījumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapīrus iegādāties un kā diversificēt riskus?  Kopīgi ar raidījuma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābūt ieguldījumu portfelim, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Kādi ieguldījumu veidi ir piemēroti iesācējiem un kā pakāpeniski kļūt par prasmīgāku ieguldītāju, paplašinot ieguldījumu portfeli un mainot tā struktūru. Variāciju ir daudz un katram savas priekšrocības un trūkumi. Raidierakstā diskutēsim arī par to, kādam termiņam izvirzīt ieguldījumu mērķi un kad to novērtēt. Raidījuma viesi vērsa uzmanību arī uz to, cik svarīga ir risku noteikšana un kā riskus vajadzētu diversificēt. Daudz vērtīgas informācijas un praktisku, pieredzē balstītu atziņu. Raidījumā piedalās:  Jānis Libeks, AS “Alpinox Quality” partneris Elīna Piebalga, SEB "Private Banking" pārvaldes vadītāja.Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs. 
11/2/202246 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Einars Repše par Latvijas Bankas likumu, lata sižetiskajiem risinājumiem

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Latvijas Bankas likuma tapšanu un Vācijas padomu neatkarīgas, uz naudas stabilitāti orientētas centrālas bankas izveidē, naudas krātuves būvē. 🔵 Lata piesaisti SDR – ieteikumu no monetāro sistēmu pārzinātāja, ASV ekonomista Jura Vīksniņa.🔵 Latvijas komercbanku sistēmas izveidi un padomju raugu.🔵 Latvijas atjaunojamās naudas sižetisko risinājumu meklējumiem. 
10/28/202232 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Einars Repše atceras, kā tapa neatkarīga centrālā banka brīvā valstī

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 2. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Starpbanku norēķinu reformēšanu, bezskaidrās naudas apriti, personāliem datoriem ekonomikas procesu modelēšanai, veidojot modernu banku tirgus ekonomikai.🔵 Galveno grāmatvedi Antoniju Silenieci, Latvijas Bankas padomes kolēģi – Tautas frontes un Atmodas laiku darbinieci, ekonomisti Valentīnu Zeili, datorzinātnieku Hariju Bušu, uzņēmēju BrunisRubesu.Turpinājums sekos!
10/26/202219 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #3: Ieguldījumu lēmumi: racionāli vai emocionāli?

Uzvedības ekonomika ir zinātnes joma, kas pēta, kā dažādi psiholoģiski, sociālie vai citi faktori ietekmē cilvēku finanšu lēmumus un uzvedību. Pētījumu atziņas pārsteidz, atklājot, piemēram to, cik daudz lēmumus ietekmē emocijas.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” trešajā epizodē runāsim par to, vai investīciju lēmumi ir racionāli un cik liela ietekme un loma ir emocijām. Kam uzticamies, kas mūs ietekmē un kā spējam pārvarēt akciju vērtību kritumu un ko mācāmies no savām kļūdām.Šī raidieraksta epizode ir īpaši vērtīga, jo viesi atklāj savu personīgo pieredzi un atziņas, kā arī dalās ar padomiem, kas nereti pat pārsteidz. Raidījumu caurstrāvo atziņa – ieguldījumu jomā nevajag ļauties populārajām tendencēm, kam seko daudzi. Kā izskan raidierakstā – ja par to runā visa Rīga un ieguldīt konkrētajā uzņēmumā iesaka taksists, visticamāk, tas vairs nav pareizais virziens, kurā doties.Raidierakstā piedalās:  Karīna Kulberga, Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītājaAndrejs Martinovs, INVL Asset Management valdes priekšsēdētājsSarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.   
10/26/202247 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Einars Repše par priekšdarbiem Latvijas Bankas atjaunošanai

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 1. daļa, kurā šādas tēmas:🔵 Pie Latvijas Bankas pārtapšanas deviņdesmitajos godam strādājuši vairāki simti cilvēku. Cieņa un paldies visiem, ja arī katru vārdā nepiesaucam!🔵 Veiksmīgi demontēta padomju plānsaimniecību apkalpojoša kārtība, ne dienu nepārtraucot nodrošināt naudas apriti tautsaimniecībā.🔵 Priekšdarbi, kas pārejai uz neatkarīgu modernu centrālo banku tika veikti vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, bija centrālās bankas pārņemšana no PSRS valsts bankas: skaidras naudas aprite, pāreja uz Latvijas rubli kā pagaidu naudu, personāla komplektēšana.🔵 Prezidenta vietnieks Alfrēds Bergs-Bergmanis.Turpinājums sekos!
10/25/202231 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #2: Latvijas investoru kopienas

Dažādās dzīves situācijās mūs visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. Investīcijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kūtri uzzināt citu pieredzi investīciju jomā, bet jo īpaši – dalīties ar savu.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var būt un kādus ieguvumus var sagaidīt, iesaistoties tajās. Uzzināsim, kādās investoru kopienās pašlaik Latvijas ieguldītājiem ir iespēja iesaistīties un kādi ir ekspertu novērojumi un ieteikumi, par norisēm tajās.Raidieraksta dalībnieki norāda, cik vērtīgi ieguldījumu jomā ir iegūt vispusīgu skatu uz norisēm investīciju jomā, neieslīgstot tikai savā informācijas “burbulī” un napaļaujoties uz vienpusīgu vērtējumu. Tāpat būtiski nošķirt, publisku viedokli par investīcijām un negatīvu vērtējumu par konkrētu uzņēmumu vai tā darbību. Tas parasti nav viens un tas pats.  Raidījumā piedalās: Valters Vestmanis, "Neatkarīgais investors" dibinātājsKaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.  
10/19/202235 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Pelnītprasme #1: Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SKDS veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem kopumā ir labas, bet viņi aizvien vilcinās tās pielietot savā ikdienā, lai ieguldītu uzkrājumus ar mērķi pelnīt ilgtermiņā. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” pirmajā epizodē iepazīsimies ar nesen veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, vai un kur tos iegulda. Sarunas laikā vērtēsim arī izaicinājumus, ar kuriem saskaras tie Latvijas iedzīvotāji, kuri varētu ieguldīt. Raidieraksta dalībnieki uzsver, kādēļ ir jādomā un jārunā par uzkrājumiem un ieguldījumiem arī brīdī, kad pasaulē valda liela nenoteiktība un daļa sabiedrības domā, ka šis nav īstais mirklis drošiem ieguldījumiem. Nenoteiktība ir bijusi klātesoša jebkuros laikos, vienmēr ir bijuši aktīvi, kuros ieguldīt ir riskantāk, bet ir jāvērtē katra individuālās vēlmes un tas, vai ir plānots iegūt peļņu īstermiņā vai ilgtermiņā. Svarīgi atcerēties – katrā krīzē ir iespēja. Tā tas ir arī ieguldījumu jomā. Raidījumā piedalās:Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājaArnis Kaktiņš, SKDS direktors Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs. 
10/12/202243 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz trīsreiz bagātāki. Rīgas ekonomika aug straujāk gan par Latvijas ekonomiku, gan par Eiropas Savienības ekonomiku. Taču Viļņa un Tallina attīstās vēl straujāk. Ar pašreizējo attīstības tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni Rīga nesasniegs nekad. Ar Oļega rakstu par Rīgas ekonomisko attīstību varat iepazīties: Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu? | Raksti | Makroekonomika26.04.2022. plkst. 14.00 aicinām sekot līdzi Ekspertu sarunai par Rīgas attīstības jautājumiem. Vairāk informācijas un tiešraide: Ekspertu saruna: Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika
4/25/20228 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk apmierināti ar pilsētas pārvaldības kvalitāti nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji. Turklāt visās jomās. Rīdzinieku skatījumā korupcijas apjoms Rīgas domē pēc vēlēšanām samazinās. Taču nepieciešams turpmākais progress. Ar Oļega rakstu par Rīgas pārvaldību varat iepazīties: Vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta? | Raksti | Makroekonomika26.04.2022. plkst. 14.00 aicinām sekot līdzi Ekspertu sarunai par Rīgas attīstības jautājumiem. Vairāk informācijas un tiešraide: Ekspertu saruna: Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika
4/21/20226 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par trešdaļu - no 900 000 līdz 600 000. Savukārt Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits aug. Kāpēc? Rīgā ir vislielākā mirstība un vismazākā dzimstība.  No Rīgas izbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Ja tas tā turpināsies – Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteigs Rīgu jau 2025. gadā. Kas jādara, lai šo situāciju mainītu? Ar Oļega rakstu par Rīgas depopulācijas problēmu varat iepazīties: Kā apturēt depopulāciju Rīgā? | Raksti | Makroekonomika 26.04.2022. plkst. 14.00 aicinām sekot līdzi Ekspertu sarunai par Rīgas attīstības jautājumiem. Vairāk informācijas un tiešraide: Ekspertu saruna: Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika
4/13/20227 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Lielpilsētas (2): Kas jādara, lai rīdzinieki pilsētā justos droši un uzticētos viens otram?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata drošību un iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos Rīgā. Rīdzinieki, salīdzinot ar Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem, pilsētā jūtas apdraudētāki un biežāk kļūst par noziedzības upuriem. Rīgas iedzīvotāji neuzticas viens otram.  Rīga ir viena no nedrošākām galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Drošības sajūta ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Drošība ir svarīgs dzīves kvalitātes elements.  Noziedzība un nedrošības sajūta posta ekonomiku.Kas darāms, lai situāciju uzlabotu?Ar otro no Oļega rakstiem par Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstības virzienu varat iepazīties: Vai rīdzinieki jūtas droši un uzticas viens otram? | Raksti | Makroekonomika
3/30/20227 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Kā sākt ieguldīt gudri

Iespējas ieguldīt pieejamas ikvienam! Ik uz soļa, īpaši digitālajā vidē, tiekami aicināti šķirties no saviem līdzekļiem tagad ar cerību nākotnē nopelnīt vairāk. Aplikācijas viedtālruņos, investīciju platformas bez komisijas maksas un neticami piedāvājumi vilina iesaistīties. Kāpēc šādi plaši pieejami finanšu pakalpojumi tas ir iespējams tieši tagad, kā bija kādreiz? Par to saruna ar Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecāko ekonomisti Kristīni Petrovsku. Daži no sarunas tematiem:Kāpēc svarīgi ir ieguldīt uzraudzītā platformā?Kur paliek tas, kur un kā ieguldīji? Vai tiešām kļūsi par Tesla akcionāru?Kāpēc runājam par skābo ķirsīti uz ieguldījumu tortes? Kādas slēptās un ne tik slēptās izmaksas sev līdzi nes investēšana?Ko Latvijas iedzīvotāji iegulda? Kur nonākuši Latvijas iedzīvotāju uzkrātie līdzekļi, tai skaitā atbalsts pandēmijas laikā?Galvenie ieguldīšanas principi: ko, kur un kā ieguldīt, izprast riskus un laika nozīmi ieguldīšanā? Tie ir: likviditāte, mērķi un laiks, regularitāte, apmērs un diversifikācija.
3/29/202216 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Personīgā budžeta plānošana - ar ko sākt?

Parasti visi ir vienisprātis personīgais budžets ir jāplāno! Taču kad un ar ko lai sāk? Kādi ir pirmie soļi, lai plānošanu iesāktu veiksmīgi? Izrādās, nav jāgaida 31. decembris, lai apņemtos analizēt savu personīgo budžetu, izsvērt izdevumu un ienākumu attiecību. Ikgadējā finanšu pratības nedēļa ir gluži piemērots laiks, lai uz savām finansēm paskatītos no cita skatu punkta.Tāpēc šajā reizē uz sarunu pievienojas Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes asociētā profesore Guna Ciemleja un Arta Abāšina no projekta FinLit.Raidierakstā atbildam uz jautājumiem:Kādi ir savu finanšu plānošanas pamatprincipi? Kā sākt veidot mēneša budžetu? Kāpēc tik svarīgi piefiksēt cik un kam tiek iztērēts? Kā izvirzīt savus finanšu mērķus? Kādas ir laba privātā budžeta pazīmes? Kā nodrošināties, ka savu finanšu plānošana izdosies? 
3/25/202227 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Finanšu pratība pirmsskolā

2022. gada Finanšu pratības nedēļa ir īstais laiks, lai runātu par naudas prasmi. Taču labākā prakse finanšu pratības veicināšanā saka priekšā, ka tas darāms jo agrāk, jo labāk. Proti, par naudu ar pašiem mazākajiem var un vajag runāt jau no agras bērnības. Latvijā tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bērni apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Par to, kā ar finanšu pratības jautājumu un jauna metodiskā līdzekļa ieviešanu pirmsskolas izglītības procesā sokas, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis sarunājas ar Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci Sarmīti Jomu.Kāpēc runāt par naudu nekad nav par agru?Kas ir šis jaunais metodiskais līdzeklis un kā veicies ar tā ieviešanu?Ko par naudas prasmi pirmsskolas bērniem var un vajadzētu iemācīt un kāpēc?Kā vecāki var palīdzēt bērniem apgūt naudas prasmes?Šie jautājumi, kā arī daudzi piemēri no pirmsskolēnu ikdienas pārrunāti šajā Latvijas Bankas raidierakstā! 
3/23/202216 minutes, 43 seconds
Episode Artwork

Lielpilsētas (1): Rīga nekad nekļūs par Ņujorku, un nevajag! Rīgai jākļūst par labāku savu versiju.

Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā.Iekšzemes kopprodukts un ienākumi megapolēs ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim, par to šajā un nākamajos raidierakstos Latvjas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs.Aprīlī norisināsies 2022. gada pirmās “Ekspertu sarunas”. Tajās eksperti diskutēs par Baltijas galvaspilsētu dzīves kvalitātes un konkurētspējas sacensību. Diskusiju tiešraidē būs iespējams vērot vietnē makroekonomika.lv. Ar pirmo no Oļega rakstiem par Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstības virzienu varat iepazīties: Rīgas paradīzes atslēgas meklējot | Raksti | Makroekonomika
3/21/20226 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Krievijas iebrukuma Ukrainā mainītā saimnieciskā realitātē: kas jāmaina pašiem Latvijā

Kustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās:  tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.Īsi no viņu teiktā:Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēninās tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, bet neradīs recesiju. Vairums Latvijas ražotāju nav Krievijas tirgū, bet ir vairāki simti, kam iesaiste ievērojama. Valsts atbalsts te situāciju neatrisinās, jāpārorientējas uz citiem tirgiem. Ja trieciens ekonomikai izrādās lielāks – var noderēt valsts atbalsts, daļēji kompensējot iedzīvotājiem apkures sadārdzinājumu.Elmārs Zakulis.  Latvijas finanšu sektors jau lielu ceļu nogājis saišu saraušanā ar Krieviju, atlikumi nebūtiski un nerada sistēmiskus riskus. Sabiedrībai jānoņem rozā brilles par kriptoaktīviem – te sankciju apiešanas kanāls. Nauda un investīcijas, kas plūda Krievijā par energonesējiem un izejvielām dabiski pārvirzīsies uz līdzīgiem attīstības tirgiem, bet tas arī mērķtiecīgi jāveicina, ceļot šo valstu ieguves kapacitāti. Edvards Kušners. Sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā un Inčukalna krātuve var nodrošināt Baltijas vajadzības pēc gāzes, ja to saskaņoti izmanto; baltieši varētu apsvērt kopīgu  iepirkumu, vienojoties ar ES. Vājais punkts – vēsturiskā sasaiste ar Krievijas energosistēmu; iekļaušanās Eiropas energosistēmā jau plānota, bet kara diktētais grafiks to apsteidz – tad darām visu iespējamo pārējās jomās, esam uz pareizām sliedēm! Karš ilgtermiņā var padarīt pasauli zaļāku (izolē lielu fosilo resursu avotu), bet pāreja uz alternatīvām prasa laiku, investīcijas, pacietīgu mērķtiecību. 
3/4/202226 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Latvijas Banka – mājas finanšu pratībai

Finanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.2022. gada 1. janvārī Latvijas Banka ieguvusi jaunu lomu un kļuvusi par Latvijas nacionālo koordinatoru finanšu pratības jomā. Tas nozīmē, ka turpmāk Latvijas Bankas uzdevums būs vadīt finanšu pratības stratēģijas ieviešanu, koordinēt iesaistīto pušu darbu, kā arī regulāri novērtēt iedzīvotāju naudas prasmi. Finanšu pasaule kļūst arvien sarežģītāka, un katram no iesaistītajiem partneriem ir iespēja pielikt savu roku tās skaidrošanā.Viens no svarīgiem uzdevumiem ir panākt, ka iedzīvotāji ne tikai ļoti labi zina, ka, piemēram, ir jāveido uzkrājumi un jāplāno ģimenes budžets, bet arī praktiski rīkojas. Finanšu pratības mērījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem līdz īstu naudas pratēju titulam vēl ir kur augt. Turklāt finanšu pratība dažādās iedzīvotāju grupās atšķiras. Raidierakstā Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše stāsta, ko par iedzīvotāju zināšanām un prasmēm lika saprast krīzes laiks, savukārt Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis plašāk iepazīstina ar iespējām uzlabot katram savu finanšu pratību un nākotnes plāniem.Latvijas Banka līdz šim īpašu uzmanību pievērsusi skolotājiem un skolēniem, piedāvājot apmeklēt zināšanu centru "Naudas pasaule", izmantot mācību līdzekli "Mana ekonomika", piedalīties semināros skolotājiem par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Arī šogad gaidāmas daudzas aktivitātes, un ikgadējā finanšu pratības nedēļā pasauli ieraudzīs kāds īpašs priekšmets.
2/7/202221 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Ko atklāj pētījums par aplokšņu algām?

Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās bankas kopā ar pētījumu centra BICEPS veikto aplokšņu algu analīzi.Raidierakstā uzzināsiet, kā “aplokšņu algas” kavē ekonomikas attīstību, kā Latvijas Bankas veiktā analīze noderēs Valsts ieņēmumu dienestam, cīnoties ar ienākumu slēpējiem, kāds ir vidējā aplokšņu algu nemaksātāja portrets un kāpēc pievienoties “gaismas spēkiem” un godīgi maksāt nodokļus. Ar Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta rakstu "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?" var iepazīties – https://www.makroekonomika.lv/enu-piecdesmit-nokrasas-jeb-kur-slepjas-aploksnu-algas. Latvijas Bankas veiktais novērtējums ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām – liecina: kopējais aplokšņu algu maksājumu apjoms bija aptuveni 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru; taču šis skaitlis pilnībā neraksturo problēmu un atspoguļo tikai "vidējo temperatūru slimnīcā"; dziļāk analizējot, kurās sabiedrības daļās "aplokšņu" maksājumi ir izplatītākie, tika secināts, ka aplokšņu algas mazajos uzņēmumos ir sastopamas daudz biežāk nekā citviet; līdz divām trešdaļām no darbiniekiem, kas strādā mazajos uzņēmumos (uzņēmumi ar darbinieku skaitu zem 20), saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī neoficiālo piemaksu; vidēja lieluma uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām; mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katru oficiālās algas "piecīti" viens eiro tiek saņemts aploksnē; secināts arī, ka aplokšņu alga vairāk izplatīta starp mazo algu saņēmējiem; par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%; Ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums. 
12/27/202117 minutes, 21 seconds