Winamp Logo
Laikmeta krustpunktā Cover
Laikmeta krustpunktā Profile

Laikmeta krustpunktā

Latvian, Social, 1 seasons, 96 episodes, 5 days 7 hours 16 minutes
About
Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk. "Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus. "Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši. "Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
Episode Artwork

Linda Mūrniece: Zinu, kā rīkoties ar ieroci, un es noteikti rīkošos, ja būs vajadzība

Man vēl ir pietiekami daudz laika, lai es vēl kādu varoņdarbu veiktu, un es noteikti kaut ko izdomāšu – saka Linda Mūrniece, savulaik pirmā aizsardzības ministre sieviete. Viņa ir vadījusi arī iekšlietu ministriju un joprojām prot rīkoties ar ieroci, bet tagad saimnieko savā viesu namā. Par Policijas akadēmijas slēgšanu un Bauskas protestiem, par partijas un Āboltiņas nodevību un kāpēc nevēlas atgriezties pie sava dzimtas uzvārda – Ezermane – saruna ar Lindu Mūrnieci Laikmeta krustpunktā. "17 gadi politikā man devuši daudz un daudz atņēmuši. Tie ir atņēmuši ilūzijas par cilvēkiem, politiku un cilvēku spējām politikā kaut ko mainīt. Šie gadi politikā man ir atņēmuši arī ģimeni. Tas ir vienīgais, ko es būtu gribējusi izlabot. Ģimenes zaudējums man iemācījis svarīgu atziņu - politika vecumdienās tev roku neturēs. Politika reiz beidzas, bet cilvēki, kuri ir pazaudēti, kamēr esi politiķis jeb iedomāta zvaigzne, pēc tam var būt grūti atgūstāmi. Paldies Dievam, man bija daži draugi, kuri s
02/03/20241 hour 22 minutes 57 seconds
Episode Artwork

Pēteris Stradiņš: Ne tikai jāuzbūvē fiziski jaunas ēkas, bet arī jārada jauni "Stradiņi"

Ja tur ir vajadzīga ķirurģija, ir vajadzīga ķirurģija, un šajā gadījumā šķiet, tas ir vienīgais veids, kā to darbu izdarīt. Tā par nedienām ar būvniekiem saka Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš. Par savu sirdsdarbu - kardioķirurģiju un slimnīcas īpašo garu, par mammu un Stradiņu dzimtas stiprajām sievietēm, par tēva, akadēmiķa Jāņa Stradiņa dienasgrāmatu 600 burtnīciņās un kā gandrīz tika pie vārda Jups, saruna ar Pēteri Stradiņu Laikmeta krustpunktā. “Ar Stradiņa uzvārdu dzīvot nav vienkārši. Tas ir traucējis, taču arī palīdzējis. Apzinos, ka daži notikumi mani neskartu, ja nāktu no citas ģimenes un man būtu cits uzvārds. Ja notikumi slimnīcā izraisa sabiedrības reakciju, Stradiņu uzvārds uzreiz tiek vispārināts un gribot negribot arī man ir jājūtas līdzatbildīgam, taču ne manos spēkos ir šos procesus ietekmēt.” Tā Līgas Blauas grāmata “Jānis Stradiņš. Ceļš cauri laikiem”, kas izdota 2013.gadā, raksta akadēmiķa Jāņa Stradiņa dēls Pēteris Stradiņš. Strad
17/02/20241 hour 15 minutes 13 seconds
Episode Artwork

Raimonds Tiguls: Dziesmā "Lec, saulīte" ir skaidri pateikta doma. Kā atzīties mīlestībā

Es ļoti gribētu, lai mūzikas radīšanu neietekmē notiekošais pasaulē, bet tā nav, saka komponists Raimonds Tiguls. Par tautas stiprumu saknēs un vājumu ķildās, par dziesmām, kas saviļņo korus Mežaparkā, Amerikā un Dienvidkorejā un liek celties kājās šamaņiem, par prezidentes Saules dainām un Ziedoni saruna ar Tiguļkalna dvēseli Raimondu Tigulu Laikmeta krustpunktā. “Viņš ir punktuāls, racionāls un izdarīgs. No viņa jūt radošu draudzīgumu un sirds atvērtību. Mums latviešiem nav daudz tādu komponistu kā viņš.” Tā par komponistu Raimondu Tigulu pirms 10 gadiem ir teikusi rakstniece Nora Ikstena.  “Viņa mūzika ir ļoti latviska, bet tajā pašā laikā viņš savā radošumā ir ļoti mūsdienīgs.” Šie savukārt ir vēl senāki televīzijas režisores, seriāla "Likteņa līdumnieki" autores Virdžīnijas Lejiņas vārdi, raksturojot komponistu, kurš ir arī nu jau leģendārā seriāla mūzikas autors.  Punktuāls, draudzīgs, latvisks, mūsdienīgs – visticamāk tieši šo īpašību apkopojums ir tas, kas ir palīdzēji
10/02/20241 hour 13 minutes 47 seconds
Episode Artwork

Sandis Ozoliņš: Krievijas sportisti nebūtu jāpielaiž starptautiskās sacensībās. Nevienās

Klasiskajā lotosa pozā traumu dēļ nosēsties nekad nevarēšu, bet nežēlojiet mani – pats to izvēlējos, patika tā eiforija, ko sajutu no aplausiem – saka leģendārais hokejists Sandis Ozoliņš, kurš tagad aizrāvies ar jogu. Par gatavību aizstāvēt savu valsti un spēlēšanu Krievijā, ko nopirka par pirmo lielo naudu Amerikā un kāpēc tā arī neiestājās nevienā partijā – saruna ar Sandi Ozoliņu Laikmeta krustpunktā. Lai iepazīstinātu ar šī raidījuma viesi, citāts no 1991.gada 19.decembra laikraksta "Latvijas Jaunatne". Hokejistam Sandim Ozoliņam tolaik ir 19 gadi un žurnālists Armands Puče dokumentē vienu no pašām pirmajām intervijām ar jauno sportistu. Tās ievadā ir maza anketa ar īsiem jautājumiem un atbildēm. Daži citāti no tās. Dzimšanas laiks un vieta: 1972. gada 3. augusts, Sigulda. Svars un augums: 88 kg, 189 cm. Sporta veids: hokejs lesauka: Sanča Bērnības dienu elks: Balderis. Visrespektējamākais pretinieks: Maskavas «Dinamo» Visgrūtāk apspēlējamais vārtsargs: Artūrs Irbe —
03/02/20241 hour 32 minutes 34 seconds
Episode Artwork

Gunārs Binde: Fotogrāfijas, kuras nedrukā, nav fotogrāfijas. Tie ir tikai attēli

Esmu pieķēries savu veco filmiņu digitalizācijai un atrodu tur tīri labus, vēl nepabeigtus darbus, atklāj leģendārais fotogrāfs Gunārs Binde, kurš savus oriģinālus joprojām paraksta kā gleznas un cer arī šogad radīt vismaz pāris. Par Smiļģa portretu uz teātra sienas, iemīlēšanos savos modeļos, par faktogrāfiju kultūrā un arī gatavību karot ar fotoaparātu rokās saruna ar Gunāru Bindi Laikmeta krustpunktā. Dzejnieks Imants Ziedonis 60. gadu sākumā rakstīja: „Nedāviniet bērniem sudraba karotes, dāviniet fotoaparātu! Lai mācās skatīties, atšķirt, fiksēt lielo brīnumu - pasauli!” Ne gluži bērna vecumā, bet jaunības gados, tajā pašā 60 gadu sākumā, fotoaparāts nokļūst Gunāra Bindes rokās. Tolaik viņš ir elektriķis Alūksnes rajona kolhozā “Gaišais ceļš”. Gunāra Bindes fotomākslinieka ceļš sākās no pašmācībā apgūta vienkārša padomju fotoaparāta ”Fed-2”, līdz drīz vien zelta medaļām starptautiskajos mākslas fotosalonos. Viņš ir viens pirmajiem latviešu fotogrāfiem, kam Starptautiskā Fotom
27/01/20241 hour 8 minutes 33 seconds
Episode Artwork

Boriss Rezņiks: Tieši pie Radio stāvot sapratu, ka viss būs kārtībā Latvijā

Boris, viss būs kārtībā – teica Dainis Īvāns, un nākamajā dienā dziesma radio beidzot skanēja, atceras atmodas himnas autors komponists Boriss Rezņiks. Par savām armēņu saknēm un latviešu valodu, ko domā par cīņu pret pieminekļiem un kāpēc padomju gados negribēja emigrēt – saruna ar Borisu Rezņiku Laikmeta krustpunktā. Raidījums skan Barikāžu atceres dienā – 20. janvārī. Pirms 33 gadiem šajās janvāra dienās Rīgas ielas bija ļaužu pilnas, svarīgākie objekti apjozti ar smago tehniku un cilvēki sargāja nesen atgūto neatkarību. Daudzviet pie barikāžu ugunskuriem skanēja Latvijas Radio, tolaik svarīgākais, uzticamākais un operatīvākais informācijas ziņotājs. Lielajā skaļrunī Doma laukumā un mazajos kabatas radioaparātos ļaudis klausījās jaunākās ziņas un arī mūziku, kas sildīja, iedrošināja un vienoja. Starp šādām dziesmām bija arī viena no Atmodas himnām – dziesma “Baltijai”, jeb tautā labāk zināma kā “Atmostas Baltija”. Borisa Rezņika mūzika, Valda Pavlovska vārdi un trīs Baltijas taut
20/01/20241 hour 16 minutes 52 seconds
Episode Artwork

Arhitekte Zaiga Gaile uz raidījumu atbraukusi ar riteni - un tā pārvietojas jau 25 gadus

"Alvis nosauca to par skaistāko jebkad redzēto teātri un noskūpstīja skatuvi - un tas man bija svarīgākais eksāmens," saka arhitekte Zaiga Gaile, kas Jaunā Rīgas teātra pārbūvei veltījusi 10 gadus un darbu ik dienu arī ziemas spelgonī dodas ar divriteni. Kāpēc koka ēkas ir dzīvas, komercbūves nav arhitektūra un kā Andrejs Upīts palīdzēja viņas tēvam tikt uz Ameriku - saruna ar Zaigu Gaili.  "Mans moto ir būvēšana uz pagātnes. Nevis sākam ar nojaukšanu, bet domājam, kā varam iedzīvoties vēsturē," tā ir teikusi arhitekte Zaiga Gaile un šis moto ir īstenojies daudzos viņas projektos un iecerēs. Pērnā gada pašā izskaņā, 27. decembrī ziņu aģentūra LETA vēsta: Ekspluatācijā nodots Jaunā Rīgas teātra ēku komplekss. Plānots, ka drīzumā teātris varēs sākt pakāpeniski iekārtoties vēsturiskajā atrašanās vietā Lāčplēša ielā 25.  Ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve īstenota atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes projektam.  Uz jautājumu, vai atbraukusi pat šodien ar velosipēdu, seko atbilde.
13/01/20241 hour 24 minutes 15 seconds
Episode Artwork

Jānis Domburs: Sabiedrisko mediju apvienošanas ideja ir daudz labāk jāpārdod sabiedrībai

Tiem, kas joprojām domā, ka žurnālistikai ir jābūt komplimentārai, man ir jāsaka - beidziet piesārņot ēteru, saka žurnālists Jānis Domburs. Kādai jābūt sabiedrisko mediju misijai, kāpēc kvalitatīva žurnālistika ir dārga, vai Šķēles un Lemberga laikmets beidzies un par ko viņš savulaik rakstīja dzejoļus, saruna ar Jāni Domburu Laikmeta krustpunktā. Man ir lielas prasības pret sevi un visiem pārējiem man apkārt. Un vispār gariem cilvēkiem nekas nav jāpierāda. Tā ir teicis augumā garais un prasībās skarbais žurnālists Jānis Domburs. No raidījumā līdz šim intervētajiem vairāk nekā 80 viesiem, Jānis, šķiet, būs gados visjaunākais sarunas dalībnieks.  Vai Jānis Domburs arī vecgada vakarā pie televizora klausās un analizē valsts vadītāju svinīgās uzrunas, vai tā ir tā reize, kad Jānis Domburs atpūšas. Jānis Domburs: Kā kuru reizi. Ja esmu brīvdienās pārpus Latvijas, tad redzu to, kas tur notiek. Šogad nebiju ārzemēs. Analizēju es skaidrā prātā 1., 2. janvārī. Ja sanāk dzirdu, bet tas
06/01/20241 hour 29 minutes 39 seconds
Episode Artwork

Laikmeta krustpunktā: Spilgtākie mirkļi no 2023.gada intervijām

Visa gada garumā raidījumā Laikmeta krustpunktā pie Latvijas Radio mikrofona ik sestdienu esam satikuši ļoti dažādus ļaudis. Kopskaitā bijušas 39 sarunas ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē pārstāv krietni atšķirīgas jomas – sportisti, uzņēmēji, mūziķi un politiķi, zinātnieki, aktieri, diriģenti un mediķi. Viņiem katram ir savs Latvijas laikmeta stāsts, atceroties pagātnē pašu pieredzēto un vērtējot šodienas norises Latvijā un plašajā pasaulē. Gadā izskaņā aicinām kaut ar dažiem no mūsu raidījuma viesiem satikties atkal, atceroties viņu dzīves stāstus, aktuālo notikumu komentārus un nākotnes prognozes. Sarunas dalībnieki gada garumā bijuši cilvēki ar ļoti atšķirīgām dzīves pieredzēm, bet gandrīz katrā sarunā kāds no viņiem pieminēja nemierīgo starptautisko situāciju -  karu Ukrainā un ko tas nozīmē mums… Šajā raidījumā ieklausāmies fragmentos no sarunām ar Lilitu Ozoliņu, Laimu Vaikuli, Jāni Paukstello, Daini Dukuru, Māri Sirmo, Ivaru Kalniņu, Jāni Jurkānu, Ģirtu Jakovļevu, Lidiju D
30/12/202353 minutes 41 seconds
Episode Artwork

Jānis Paukštello: Pirms izrādes nelaižu nevienu klāt, pamīļoju to skatuvi

  "Pirms izrādes man vajag to pusstundu, apmīļot skatuvi," tā saka aktieris Jānis Paukštello. Ar Raini teātrī viņam esot palaimējies un Jāzepu varētu nospēlēt kaut tagad. Par providenci dzīvē un lūgšanu spēku un kāpēc pats sev filmās liekas svešs cilvēks, saruna ar Jāni Paukštello Laikmeta krustpunktā. Ziemassvētki ir arī ticības, piedošanas un lūgšanas laiks. “Un tikai lūgšana ir stiprākā no mums” – tā reiz rakstīja Imants Ziedonis, un šis viņa dzejolis Latvijas Radio fonotēkā ir saglabāts aktiera Jāņa Paukštello balsī. Par lūgšanu un par piedošanu daudz ir runājis arī pats Jānis Paukštello, bet kā saka viņa mūža lomas varonis Jāzeps: “Ne laiks, ne liktenis sāpes neizdzēš”.  Vīrišķīgs spēks un dziļums, arī trauslums un garīgs smalkums, un galvenais – cilvēcīgums. Šādi dažādos laikos ļaudis ir raksturojuši Jāni Paukštello. Arvīds Lasmanis no filmas “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, Jāzeps no izrādes “Jāzeps un viņa brāļi”, vai Raimonds Paula "Cielaviņas" izpildījums. Tie ir
23/12/20231 hour 30 minutes
Episode Artwork

Varis Brasla: Sāpīgi, ka uz ekrāna tik daudz nonāk garīgais brāķis

Nav labais tonis par kolēģiem runāt, bet skumji, ka tagad visu, ko uzfilmē, sauc par filmu. Manuprāt, uz ekrāna tagad ir daudz garīgā brāķa, vērtē režisors Varis Brasla. Par Imanta Kalniņa apbrīnojamo komponista intuīciju, par nepiepildītu ideju uzņemt filmu par mežabrāļiem, par to, kā tika pie sava uzvārda un kur glabā unikālu ierakstu ar sava tēva radio diktora balsi, saruna ar Vari Braslu Laikmeta krustpunktā. “Bērns ir vislabākais katalizators par to, vai kino filma ir izdevusies vai ne, pateicoties patiesumam, ar kuru bērns raugās pasaulē.” Tā reiz ir teicis kino un teātra režisors Varis Brasla.  Viņa filmās īpašu patiesumu rada tieši mazo varoņu iesaiste un viņš ir radījis arī mūsu izcilākās bērnu filmas – "Emīla nedarbi", "Ziemassvētku jampadracis", "Ūdensbumba resnajam runcim", "Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru".  Un Vara Braslas režisora acs ir fiksējusi manu emocionālāko latviešu kino filmu – "Ezera sonāti". To esmu noskatījies neskaitāmas reizes un no maziem gadie
16/12/20231 hour 25 minutes 23 seconds
Episode Artwork

Ilmārs Mežs: Ar laiku vienkārši būsim arvien mazāki un pārvērtīsimies par mikrovalstiņu

Es jau pats sev esmu mazliet apnicis ar to kapu zvanu zvanīšanu – ka latvieši izmirst, bet labu ziņu man joprojām nav, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs. Par savas dzimtas ķoniņu saknēm, par to, kā radušies latviešu uzvārdi, par bezatbildīgiem vīriešiem un viesstrādniekiem, kuri pie mums būs arvien vairāk, saruna ar Ilmāru Mežu Laikmeta krustpunktā. Šoreiz saruna ar cilvēku, kurš varbūt nedaudz, bet zina kaut ko par mums katru. Par mūsu uzvārdu, par tā izcelsmi, par mūsu senču dzīvi pirms gadiem 100, 200 un vēl senāk. Viņš savā pētniecībā ir atracis daudzas mūsu senču ciltskoku saknes un kopis daudzas radurakstu atvases.  Demogrāfs, vēsturnieks, ģeogrāfs, pētnieks Ilmārs Mežs ir pavadījis arhīvos neskaitāmas stundas un daudzus gadus, lai mēs visi zinātu, no kurienes un kā cēlušies uzvārdi – Mežs, Krauze, Bergi, Goldbergi un Freibergi, arī Liepiņi, Bērziņi, Kalniņi, Zariņi, Keiši un Streiči, Rinkēviči un Čakstes. Ilmārs Mežs pēta pagātni, dokumentē izloksnes un cilvēku paradumus, bet a
09/12/20231 hour 24 minutes 46 seconds
Episode Artwork

Tālavs Jundzis: Drošības sajūta pašreiz ir trausla

Drošības situācija šobrīd ir ļoti trausla, jo Eiropa sāk nogurt no kara Ukrainā – atzīst pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, jurists Tālavs Jundzis. Par tēvu mācītāju, no kura neatteicās padomju gados, par Neatkarības deklarāciju un barikādēm, kā pieņēma darbā Edgaru Rinkēviču un kādu nākotni vēlas Daugavpils universitātei – saruna ar Tālavu Jundzi Laikmeta krustpunktā. Iesākumā citāts no 1997.gada laikraksta "Diena", kur žurnāliste Ināra Egle ir veidojusi lielāku aprakstu par tā brīža aizsardzības ministru Tālavu Jundzi un publikācijas ievadā ir šādi vārdi: "Tālavam Jundzim bija lemts piedzimt padomju sistēmā un mācītāja ģimenē. Šī sakritība nesolīja vieglas dienas. Tomēr viņš sasniedza salīdzinoši augstus amatus, ko vieni skaidro ar milzīgo uzņēmību, bet citi – ar iešanu pret savu būtību. Tagad šķiet, ka Tālava Jundža politiskajai karjerai varētu traucēt tas ideālisms, kas viņam tika ieaudzināts ģimenē un ar kuru varēja piemēroties atmodas sākuma gadu politiskajai d
02/12/20231 hour 17 minutes 25 seconds
Episode Artwork

Anatolijs Danilāns: Ar ēšanu vien vesels nepaliksi

Esmu laimīgs, ka medicīna mainās un agrākais mans padoms tagad ir kļūdains – tas nozīmē progresu, atzīst profesors Anatolijs Danilāns. Reiz strikti ierobežojis ēšanas režīmu, tagad saka – ja gribas, var ēst kaut naktī. Kā glāba tēvu no Sibīrijas, kā pats glābās no grādīgā, kā kandidēja politikā, kā baktērijas vēderā palīdz domāt un par skolnieku Hosamu abu Meri saruna ar ārstu Anatoliju Danilānu Laikmeta krustpunktā. Viņš arī par nopietnām un sarežģītām lietām spēj runāt ar humoru. Un tieši ar joku viņš palīdzējis daudziem saviem pacientiem, kuriem ārstēšanās gaitā, protams, arī jāpiedzīvo operācijas un satraukuma brīži slimnīcas gultā, kad joki nemaz nenāk prātā.  Profesors Anatolijs Danilāns ir Latvijas medicīnas leģenda, profesors ir labi pazīstams arī Latvijas Radio klausītājiem, jo bieži bijis pie mūsu mikrofona. Bet visilgāk viņš ir bijis blakus saviem pacientiem – jaunības gados Preiļu slimnīcā un mūža darbu aizvadot Stradiņa slimnīcā Rīgā.  Vai drīkst ēst speķi, šokolā
25/11/20231 hour 28 minutes 7 seconds
Episode Artwork

Ieva Akuratere: Par Latviju es šodien lūdzu ar sirds mīlestību, mazāk ar vārdiem

Es nekad nenoguršu cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību – saka dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma. Par dzimtas saikni ar Brazīliju un Jāņa Akurātera klātbūtni valsts dibināšanā, par aktrises karjeru, "Pērkonu", savu īpašo balsi un kāpēc netika pie Konservatorijas diploma – saruna ar Ievu Akurāteri Laikmeta krustpunktā. Gadu garumā Ievas Akurāteres balss ir izdziedājusi spēku un trauslumu, prieku un sāpes, arī ticību un Latvijas likteni. Ievas dziedātā “Manai tautai” ir dēvēta par Atmodas dvēseliskāko un simboliskāko dziesmu. Tā modināja daudzus 1988.gadā, lai gan Ieva Akurātere šo Brigitas un Andra Ritmaņu radīto lūgšanu atskaņoja vēl pirms lielajiem Atmodas notikumiem. “Palīdzi Dievs, visai latviešu tautai” Ieva dziedāja jau 1986.gadā, toreizējā Popova rūpnīcas kultūras namā.  “Kāds cilvēks, kurš tolaik strādāja čekā, man atklāja, ka viņi kā profesionāļi pirmie saprata, ko tajā laikā
18/11/20231 hour 28 minutes 58 seconds
Episode Artwork

Lidija Pupure: Mani kaitina bara domāšana

"Es ļoti gaidu no jaunās paaudzes, ka tā aizrausies tieši ar latvisko," saka aktrise Lidija Pupure, kura arvien lepojas ar savu māsasdēlu Konstantīnu Pupuru un viņa gājienu ar Latvijas karogu cauri padomju Rīgai. Kāpēc kino vietā izvēlējās teātri, par nevēlēšanos sekot bara domāšanai, arī par savas vecmāmiņas gaitām pie Ķīnas robežas saruna Laikmeta krustpunktā ar Lidiju Pupuri. “Uzvarēt var ar pašcieņu un savu mugurkaulu. Par paraugu ņemot tādus cilvēkus kā Lidija Doroņina-Lasmane, Gunārs Astra. Tie ir mūsu varoņi, no kuriem būtu jāmācās. Tāda ir mana pārliecība.”  Šos vārdus pirms pāris gadiem intervijā ir teikusi Dailes teātra aktrise Lidija Pupure. Un ja vien sarunā būtu iespēja vēl papildināt šo uzskaitījumu, minēt vēl kādus mūsu laika varoņus, mūsu gadsimta lāčplēšus, es pieļauju, ka Lidija Pupure to vidū noteikti nosauktu arī savu māsasdēlu Konstantīnu Pupuru, kurš 1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē iznesa mūsu sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai,
11/11/20231 hour 35 minutes 21 seconds
Episode Artwork

Lia Guļevska: Radio vienmēr ir strādājis no sirds

Mēs šobrīd dzīvojam paviršības laikmetā un diemžēl galvenais, kā pietrūkst visos medijos, ir sirds, tā domā viena no leģendārajām Radio balsīm Lia Guļevska. Par Smiļģi, Paulu un brāļiem Skrastiņiem, par grieķiskajām dzimtas saknēm un kāpēc netic nejaušībām Laikmeta krustpunktā saruna ar Liu Ģuļevsku. Mēs tiekamies novembra pirmajā nedēļā, un 1.novembris ir Latvijas Radio dzimšanas diena. 2025.gadā sabiedriskais radio svinēs savu simtgadi. Pusi no Radio mūža Doma laukumā ir strādājusi žurnāliste Lia Guļevska, un ja nu ir kāds patiesi īsts radiocilvēks, tad tā ir viņa. Lia savas radio gaitas iesāka 70. gadu sākumā raidījumā „Dzirkstele” un jau ātri dzirkstele pārvērtās liesmā – mīlestības liesmā pret žurnālista darbu, mīlestībā pret savu klausītāju un pie mikrofona satiktajiem cilvēkiem. Pateicoties raidījumiem, kas ir saglabāti Latvijas Radio fonotēkā, mēs varam arī šodien sadzirdēt Latvijas laikmetu un ieklausīties daudzu Latvijas vēsturē svarīgu cilvēku reiz teiktajā. Lia ir sar
04/11/20231 hour 32 minutes 14 seconds
Episode Artwork

Jānis Škapars: Mūsu pārākums Tautas frontes laikā bija tas, ka latvieši atmodās pirmie

Tautas fronte ir manas dzīves spilgtākais posms, atzīst viens no tās dibinātājiem Jānis Škapars. Par pieredzēto karu jaunībā, kā kļuva par centrālkomitejas instruktoru, par gadiem "Literatūras un Mākslas" vadītāja krēslā, arī par peldēšanu līdz sirmam vecumam saruna ar Jāni Škaparu Laikmeta krustpunktā. Šajā oktobrī aprit jau 35 gadi, kopš Latvijas Tautas frontes pirmā kongresa, kas tika rīkots 1988. gada 8. oktobrī. Dienu pirms lielā notikuma tiek izdota informācijas lapa „Atmoda”. Tajā Marina Kostaņeckas un Jānis Rukšāns ir parakstījušies zem šādiem vārdiem: „Tā stunda ir situsi, šodien izšķiras viss. Beidzot ir radusies iespēja nomest staļinisma un brežņevisma smago slogu. Tautas fronte aizstāv Latvijas pamatiedzīvotāju tiesības, kas likumīgi pieder katrai nācijai tās vēsturiski apdzīvotajā teritorijā. Tā stunda ir situsi – šodien vai nekad.” Šobrīd jau izaugušas vairākas paaudzes, kuras par Atmodu un Tautas fronti var uzzināt vien no skolas vēstures stundām vai dokumentāliem
28/10/20231 hour 14 minutes 33 seconds
Episode Artwork

Arvīds Ulme: Tas CO2 nemaz nav tik slikts. Bet to, ka klimats mainās, neviens neapstrīd

Cilvēks pie klimata pārmaiņām nav vainojams, ir pārliecināts Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme un atzīst, ka īsti nesaprot Grētu Tunbergu. Par protesta akcijām un kāpēc centies pārdot Triju Zvaigžņu ordeni, par Haraldu Sīmani un kāpēc aicināja čekas maisus sadedzināt – saruna ar Arvīdu Ulmi Laikmeta krustpunktā. "Piecelieties līdz ar rītausmu, brīvi no visām rūpēm, un nāciet man līdzi mežā mācīties vērot dabu. Bet daba atklājas savā patiesajā būtībā tikai tiem, kas tai uzticas," tā 1974. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" raksta tolaik 27 gadus vecais Arvīds Ulme. Un šī ir viņa pirmā publikācija lielajā presē.  Vēl mazs citāts no šī raksta: "Neticiet vispārpieņemtajam uzskatam, ka dabā valda nežēlīga cīņa par eksistenci. Tādā gadījumā mēs visi jau sen būtu noslīkuši ļaunumā. Nevis stiprākie un viltīgākie, bet gan labākie un tikai labākie ir tie, kas valda un uzvar dabā. Kroplākais koks atdod savu vietu skaistākajam. Vērot dabu jāmācās, tāpat kā jāmācās klausītie
21/10/20231 hour 32 minutes 12 seconds
Episode Artwork

Ieva Lešinska: Raugoties uz daudz ko, kas notiek mūsdienu pasaulē, sāk pietrūkt vārdu

Man neliekas, ka šajā mierīgajā zemē ir pamats runāt par to, ka viss ir slikti, pārliecināta tulkotāja Ieva Lešinska. Par tēvu-spiegu un attiecībām ar māti, par atdzejošanu un "Rīgas Laiku", arī par Trampu saruna ar Ievu Lešinsku Laikmeta krustpunktā. Lai iepazīstinātu ar šis reizes raidījuma viešņu, ievadā diezgan garš citāts. Tā autore ir Inese Zandere. Raksta nosaukums “Ieva un realitāte”. Raksts publicēts 1990.gada 6.janvārī žurnālā “Avots”, tātad vēl padomju okupācijas pašā izskaņā.  "To es patiesībā saku nu jau cienījamu vecumu sasniegušajiem jauniešiem, kuri pirms divpadsmit gadiem orgānu melu un savas muļķības dēļ rakstīja levai atklātās un personiskās, kolektīvās un individuālās vēstules. Diez vai viņi, ne reizi levu dzīvē neredzējuši, tiešām uztvēra viņu kā realitāti? Viņiem leva bija propagandas radīts fantoms, ļaunā pārbēgušā čekista nelaimīgā un nevainīgā meitiņa, apmēram kā tornī ieslodzīta princese, kuru apsargā viltīgie, neģēlīgie CIP aģenti un neļauj atgriezties
14/10/20231 hour 35 minutes 52 seconds
Episode Artwork

Nora Ikstena: To, kas patlaban notiek mūsu politikā, nav iespējams uztvert nopietni

Valsts man ir sirdī un to man neviens neatņems, bet to, kas patlaban notiek mūsu politikā, vienkārši nav iespējams uztvert nopietni, atzīst rakstniece Nora Ikstena. Par laimi un iekšējo brīvību, jauno grāmatu, kūku cepšanu un dziedāšanu korī, arī par dzimtas vēsturi un kā izkļūt no dzīves melnākā punkta – saruna ar Noru Ikstenu Laikmeta krustpunktā. "Literatūra nav nekāda opera, latviešu rakstniekiem mūsdienās pašiem vien jāgādā par savu darbu popularizēšanu pasaulē," tā 1995.gadā laikrakstā "Diena" intervijā Egilam Zirnim saka Nora Ikstena, kura lasītājiem tiek pieteikta kā jauna latviešu stāstniece. Un Egils Zirnis turpina: "Viņas pirmo stāstu grāmatu "Nieki un izpriecas" literatūras kritika ir pamanījusi, turklāt ne jau tāpēc, ka Nora strādā mūsu vienīgajā literārajā žurnālā "Karogs". Septembrī, pārstāvēdama Latviju starptautiskā rakstnieku saietā Slovēnijā, Nora lieku reizi pārliecinājusies, cik nepieciešama ir latviešu literatūras popularizēšana pasaulē." "Prozas ziņā mēs ne
07/10/20231 hour 24 minutes 43 seconds
Episode Artwork

Andris Guļāns: Sodi par noziegumiem pret valsts ekonomiku jāspriež daudz bargāki

Par kaitējumu valsts ekonomikai un, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, tā uzskata bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Ko mācīties no Lemberga lietas, par leģendāro advokātu Grūtupu un politiķu spiedienu, arī par neatrisināto tiesneša Laukrozes slepkavību saruna ar Andri Guļānu Laikmeta krustpunktā.   Raidījumā saruna ar cilvēku, kurš tiesneša amatā ir aizvadījis 41 gadu un jau kopš atjaunotās Latvijas pašiem sākumiem ir bijis klāt pie mūsu tiesu sistēmas izveides. Viņš pieredzējis arī to, kā tiesas un tiesneši šajos gados ir mainījušies, kā mainījusies sabiedrības uzticība tiesu varai. Pieredzēti arī dažādi satricinājumi, pašu tiesnešu tiesāšana par korupciju un politiķu spiediens uz tiesu varu. Andris Guļāns no 1994. līdz 2008. gadam bija Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, pēc tam vēl 14 gadus senators Administratīvo lietu departamentā. Bet savu tiesneša karjeru viņš sāka jau 27 gadu vecumā. Tā laika presē var lasīt, ka Andri Guļānu par taut
30/09/20231 hour 26 minutes 41 seconds
Episode Artwork

Andris Bērziņš: Teātrī mums viss ir lielā mērā "erzacs"

Smiļģis teica, ka teātrī jābūt trīs lietām – vienkāršībai, skaidrībai, kaislībai. Šobrīd tur nekā no tā visa nav – domā aktieris Andris Bērziņš. Par iesaistīšanos politikā, sazvērestību teorijām Covid laikā un "erzacu" tagadējos teātros, par nokļūšanu čekas maisos un kāpēc dziedot "Svētvakaru" pašam arvien asaras acīs saruna ar Andri Bērziņu Laikmeta krustpunktā. Raidījumā jau esam iztaujājuši bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, bijušo Ministru prezidentu un Rīgas mēru Andri Bērziņu un šoreiz saruna ar vēl vienu Andri Bērziņu. Dailes teātris par viņu reiz rakstīja šādi: "Andris Bērziņš neiederas kādos rāmjos, viņš ir neparedzams, jo citādi tas nebūtu Andris Bērziņš. Viņš ir īsts, ļoti organisks, plastisks aktieris." Vai gadiem ejot un pārkāpjot 70 gadu slieksni, Andris Bērziņš sevi sāk ielikt kādos rāmjos, vai arī arvien ir īsts, neparedzams un kā Maestro Paula dziesmā – viņš var arī visu nakti nosēdēt uz jumta… Andris Bērziņš: Zini, ja es kādreiz kļūšu nopietns un atbilst
23/09/20231 hour 29 minutes 57 seconds
Episode Artwork

Vita Matīsa: Valdības veidošanas manevri nav uzlabojuši politiskās vides novērtējumu

Garais valdības veidošanas process ir panācis, ka sabiedrības uzticība partijām un politiķiem kļuvusi vēl zemāka, uzskata politoloģijas profesore Vita Matīsa, periodu kopš prezidenta vēlēšanām nosaucot par zemē nomestu laiku. Kādēļ politiķiem ir iesakāmas klavierstundas un kāpēc krievu valodu šobrīd var uzskatīt par agresorvalsts kara vēstnesi? Arī par Raini, Sorosu un Lembergu saruna ar Vitu Matīsu Laikmeta krustpunktā. Raidījuma viešņa Latvijas politiskos un sabiedriskos procesus kā politikas pētniece un profesore ir komentējusi jau kopš valsts neatkarības atgūšanas. Publiski viņa Latvijas medijos ir redzama un dzirdama salīdzinoši reti, bet tad, kad runā, katrs vārds un doma ir tā vērta, lai to piefiksētu un par to aizdomātos. Viņa runā tiešu un skaidru valodu. Latvijas politiku, politiķus un norises vērtē, ņemot vērā arī savu pasaules skatu un izglītību, kurai pamati likti Savienotajās Valstīs un vēlāk akadēmiskā dzīve vadīta arī Šveicē. Viņas redzējuma plašums ir tikpat mērogos
16/09/20231 hour 21 minutes 16 seconds
Episode Artwork

Aigars Kalvītis: Ja kāds domā, ka politika ir individuāla nodarbošanās, viņš smagi kļūdās

Mūsu šodienas viesim politiskā pieredze ir ļoti bagāta, pieredzēti augsti kāpumi un sāpīgi kritumi. Ir bijušas Saeimas vēlēšanas, kurās politiķis Kalvītis saņēmis visvairāk plusiņu, bet jau pēc pāris gadiem sekoja tautas demonstrācija Doma laukumā, pieprasot lai viņš no valdības vadītāja amata atkāpjas. Aigars Kalvītis atjaunotās Latvijas politikā ir redzējis daudz ko – arī privatizāciju, ekonomisko grupējumu cīņas, tikšanos ar Putinu un daudz ko citu. Notikumi ir bijuši tik pat spraigi kā hokeja spēle un arī par hokeju mēs šodien noteikti runāsim, jo bijušais premjers jau daudzu gadu garumā ir cieši saistīts ar Latvijas hokeja dzīvi. “Vadot valdību, Aigaram Kalvītim laimējās, jo viņa laiks bija tāds, ka nebija jādomā, kā līdzekļus iegūt, bet kā tos tērēt”. Šādi Aigara Kalvīša laiku Ministru prezidenta amatā raksturojis cits bijušais premjers Andris Bērziņš. “Visa politika ir vieni vienīgi satricinājumi” – šie jau ir paša Aigara Kalvīša vārdi.  
09/09/20231 hour 22 minutes 21 seconds
Episode Artwork

Sandra Kalniete: Tas ir dramatiski, ka cilvēki nejūt savas balss ietekmi uz politiku

Ja uzzīmētu Sandras Kalnietes dzīves līniju, tā lielā mērā sakristu ar visas Latvijas likteņa līniju. Viņas dzīvē ir bijuši skurbinošas laimes un melna izmisuma brīži, viņas dzīve ir lauzta, un viņa lauzusi sevi pati, lai izdzīvotu, lai ietu tālāk. Tā pirms vairākiem gadiem žurnālā Ieva rakstīja žurnāliste Anna Pepiņa. Sandras Kalnietes dzīves pieredzējumus var izmantot kādam scenārijam, lai izstāstītu jaunāko laiku Latvijas vēsturi. Tajā ir Sibīrijas moku ceļi, bet pirms tam arī senču dzīve Latvijā, ka Sandrai ir izpētīta līdz pat 1700 gadu vidum. Nez vai viņa pati zina, ka viņas vecvecāki vectēvam un vecvecākiem ir bijuši arī tādi uzvārdi kā Kalnītis, Putniņš, Cimdiņš, Eglītis, Ameriks un citi, un tas tikai pa tēva līniju. Sandras Kalnietes stāsts ir arī Latvijas neatkarības atgūšanas stāsts.  
02/09/20231 hour 38 minutes 30 seconds
Episode Artwork

Ģirts Jakovļevs: Tautas mīlestība ir bijusi liela. To nevar atmaksāt

Augstākais dvēseles lidojums, kas man ir bijis, tā aktieris Ģirts Jakovļevs saka par iespēju kopā ar Lilitu Ozoliņu savulaik vadīt Dziesmu svētkus Mežaparkā. Kā jutās latviešu čekista Petersa lomā un ar Johana Štrausa tēlu iekļuva filmā par Marisu Jansonu. Arī par mūža draudzību ar kolēģi Uldi Dumpi saruna ar Ģirtu Jakovļevu Laikmeta krustpunktā. Drāmas teātra kroņprincis - grāmatā "100 izcilākie Latvijas aktieri" šādu virsrakstu stāstam par aktieri Ģirtu Jakovļevu izvēlējās teātra kritiķe Silvija Radzobe, rakstot, ka "Ģirts Jakovļevs ir viens no talantīgākajiem savas paaudzes aktieriem skatuves mākslā un arī kino".  Par savu mūža darbu saņemta liela publikas mīlestība un atzinība, lai gan pats aktieris saka, ka pusaudža gados nekādas teātra būšanas neesot bijušas ne prātā. Bijusi doma par kādu praktiskāku profesiju, piemēram, inženiera darbu. Par inženieri Ģirts Jakovļevs nekļuva, bet par izcilu aktieri gan. Intervijas sniegt viņam nepatīk, vēl mazāk viņš vēlas runāt par savām i
17/06/20231 hour 17 minutes 37 seconds
Episode Artwork

Jānis Jurkāns: Nevar uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči. Neticu, ka Ukraina uzvarēs karā

"Es domāju, ka Latvija vienmēr jutīs Krievijas sānu, un no tā, kādas attiecības veidosim ar Krieviju, ir atkarīgs Latvijas būt vai nebūt," tā saka bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Par ukraiņiem un Putinu, par skatīšanos acīs nāvei un reiz piespriestajiem septiņiem gadiem cietumā, arī par poļu izcelsmi saruna ar Jāni Jurkānu Laikmeta krustpunktā.  Raidījums skan nedēļā, kad Saeima ir ievēlējusi jaunu Valsts prezidentu. Trīs kandidātu konkurencē uzvarēja ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš 90. gadu sākumā strādāja arī Latvijas Radio kā gados ļoti jauns ārzemju ziņu redaktors. Šodien uz sarunu esam aicinājuši politiķi, kurš pats kā Saeimas deputāts ir pieredzējis vairāku Valsts prezidentu ievēlēšanas procesu un pats bijis arī ārlietu ministrs. Pats pirmais atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Jūs noteikti sekojām Valsts prezidenta vēlēšanu procesam. Kā raugāties uz jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgara Rinkēviču? Jānis Jurkāns: E
03/06/20231 hour 32 minutes 29 seconds
Episode Artwork

Māris Sirmais: Dziesmu svētki bez sadziedāšanās daļas vairs nav iedomājami

"Mani sāpina, ar kādu necieņu mēs izturamies pret savām personībām," saka diriģents Māris Sirmais. Par prezidenta Levita paveikto un sabiedrības vēlmi pēc kā jauna, par Dziesmu svētkiem un kāpēc diriģentiem disciplīna ir svarīga, kā arī par to, kāpēc dabūja brāzienu no Marisa Jansona, saruna Laikmeta krustpunktā ar Māri Sirmo. Šis ir politiski trauksmains laiks. Gan domājot par Ukrainu, gan Latvijas iekšpolitiku un, piemēram, Valsts prezidenta vēlēšanām, tāpēc pēdējās sestdienās uz sarunu aicinājām ar politiku saistītus ļaudis. Bet kādus tik laikus neesam piedzīvojuši un pārdzīvojuši. Ir mainījušās neskaitāmas varas, ir krietni mainījusies pasaule, bet mums ir sava nemainīga un svēta tradīcija – Dziesmu svētki. Šodien koristu un dejotāju, koklētāju un pūtēju rindās ir dažādu paaudžu, politisko uzskatu un pasaules redzējuma cilvēki, bet ir viens kopīgs pieredzējums, kurš visus reizi piecos gados vieno – un tie ir Dziesmu un deju svētki. Nu jau lielais notikums ir pavisam tuvu, tād
27/05/20231 hour 23 minutes 21 seconds
Episode Artwork

Sarmīte Ēlerte: Nenovēlu Pīlēnam kļūt par prezidentu ar Šlesera un Rosļikova balsīm

Latvijai nepieciešams prezidents, kas bez kavēšanās un ar izpratni var piedalīties šobrīd svarīgākajā - tā ir drošība, uzskata Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Par spēcīgāko atmodas mediju "Diena" un izdegšanu, par Šķēli un Lembergu, arī par stāšanos kompartijā, Ziedoni un koku grupu saruna ar Sarmīti Ēlerti Laikmeta krustpunktā. Brīva prese, kas sāka veidoties Atmodas laikā, ir viens no pamatu pamatiem tam, ka Latvijas attīstība ir bijusi sekmīga. Atmodas laikā nepastāvēja debates par žurnālista ētiku lielā mērā tādēļ, ka tajā laikā nebija iedomājams pērkams žurnālists. Tomēr 90. gadu sākums arī presē atnesa korupciju un pērkamus rakstus. Šo taku ieviesa politbiznesmeņi 1993. gada un 1995. gada vēlēšanās, un diemžēl politiķi pa šo taku turpina staigāt arī tagad. Toreizējā laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte šos vārdus teica 1998. gada oktobrī, kad Rīgas Latviešu biedrībā tika atzīmēta Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitgade. Sarmīte Ēlerte a
20/05/20231 hour 22 minutes 48 seconds
Episode Artwork

Valdis Zatlers: Prezidenta vēlēšanas Latvijā ir kā šaha gala spēles spēlēšana ātrā tempā

Vienmēr esmu iekūlies tur, kur kaut kas jādara, kad citi to negrib, un vienmēr tas ir bijis atbildīgos amatos, atzīst prezidents Valdis Zatlers. Par ko cīnījās pirmajā streikā traumu slimnīcā deviņdesmitajos, kādiem jābūt prezidentu rituāliem, kāpēc centās izlikties īsāks vizītē Kremlī un kā tika pie iesaukas Zaķis, saruna ar Valdi Zatleru Laikmeta krustpunktā. "Mans rīkojums atlaist Saeimu bija sākums pārmaiņām Latvijas politiskajā kultūrā," tā ir teicis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.  Šajās dienās prezidenta Zatlera lēmumam, kurš pazīstams arī kā “Rīkojums Nr.2”, aprit 12 gadi. Toreiz prezidents kā vienu no iemesliem atlaist parlamentu minēja Saeimas balsojumu, kas neļāva korupcijas apkarotājiem veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Pagājuši 12 gadi. Ainārs Šlesers ir Saeimas deputāts un tagad balsos par nākamo prezidentu. Kādas pārmaiņas ir notikušas Latvijas politiskajā kultūrā, kā vērtēt Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu un Krievijas
13/05/20231 hour 21 minutes 38 seconds
Episode Artwork

Ivars Godmanis: Ja Tautas frontes frakcija nebūtu bijusi vienota, balsojums nebūtu noticis

Esmu no valdības aizgājis, tur nocīnījies, gandrīz nomiris un tad man rāda kartiņu, ka esmu aģents Pugulis. Man tas bija ļoti sāpīgi, nekad neesmu bijis čekas ziņotājs, saka bijušais premjers Ivars Godmanis. Par 4. maija ideāliem, Latvijas krieviem, "Parex" krahu, tenisu un bungām saruna ar Ivaru Godmani Laikmeta krustpunktā. Šoreiz raidījums skan pāris dienas pēc 4.maija, Latvijas vēsturē ļoti svarīga datuma. 1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Stenogramma liecina, ka 4.maija rīta sēdi atklāj Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs ar dažiem organizatoriskiem ievadvārdiem, lūdzot saglabāt cieņu starp vairākuma frakciju Tautas fronti un opozīciju - Interfronti. Izskan arī priekšlikumi par 4.maija sēdes darba kārtību un tad kā pirmais runātājs tribīnē kāpj Ivars Godmanis, pārstāvot Tautas frontes frakciju.  "Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es esmu pilnvarots 131 Latvij
06/05/20231 hour 23 minutes 42 seconds
Episode Artwork

Laima Vaikule: Jebkurš normāls cilvēks nevar būt par karu. Kas ar mums notiek?

Ja kaut dažus cilvēkus varēšu pagriezt uz to balto pusi, kur ir taisnība, būšu laimīga, tā dziedātāja Laima Vaikule par savu pozīciju, nosodot Krievijas sākto karu. Par krievu valodu, Putinu un savu draudzeni Allu Pugačovu, par darbu Jūrmalas varietē un savām Latgales saknēm saruna ar Laimu Vaikuli Laikmeta krustpunktā. Uz sarunu esam aicinājuši mākslinieci, kuras vārds daudziem ārpus mūsu valsts robežas saistās ar Latviju. Un tieši šeit, Latvijas Radio mājā, 80.gadu izskaņā tapa viņas pirmie ieraksti ar maestro Raimonda Paula mūziku. Minot vien dažas no pirmajām dziesmām – "Māte mani auklējusi", "Nenāciet klāt man rudenī", "Šerloks Holmss" vai "Mazais panks" duetā ar Gunāru Kalniņu, jau būs diezgan liela skaidrība, kura dziedātāja ir pie Latvijas Radio mikrofona. Protams, tā ir Laima Vaikule. Raidījumā mēs runājam gan par to, ko pieredzam šodien, gan atceramies senākos gados piedzīvoto. Piemēram, Latvijas Radio fonotēkā glabājas 1988.gadā fiksēts ieraksts, kā jūs ar "Dzeguzītes"
29/04/20231 hour 22 minutes 29 seconds
Episode Artwork

Ivars Kalniņš: Principā esmu izdzēsis no atmiņas arī emocionāli padomju laiku

Es nedzīvoju atmiņās par padomju laika slavu, uzsver aktieris Ivars Kalniņš. Par krievu propagandas meliem un viesizrādēm ar ukraiņiem, par Latvijas teātra aizkulisēm un cik bieži liek lietā savu mūzikas instrumentu kolekciju saruna ar Ivaru Kalniņu Laikmeta krustpunktā. Nodevējs, nepateicīgs cilvēks, kas viņš būtu bez mums. Nekas. Šādi un līdzīgi komentāri izlasāmi pie interneta rakstiem un video, kuros Krievijas propagandisti nosoda aktiera Ivara Kalniņa skaidro un tiešo nostāju, ka Krievija karā pret Ukrainu ir agresors.  Tās varbūt arī nav labas manieres lasīt Krievijas interneta komentārus un to var salīdzināt ar rakāšanos atkritumu kastē, bet tie parāda, cik zombēti un apmāti ir daudzi ļaudis Krievija, nesaredzot Putina ļaunumu.  Ivars Kalniņš savu nostāju ir pateicis, viņa daudzus gadus veiksmīgā aktiera karjera Krievijā līdz ar to ir noslēgusies. Daudzi viņa Krievijas kolēģi pat gadu pēc kara sākuma izvēlas klusēt, varu kritizējuši ir vien nedaudzi, pret tiem vērstas r
22/04/20231 hour 22 minutes 33 seconds
Episode Artwork

Edīte Pauls-Vīgnere: Māksla ir visa mana dzīve. Mani nekas cits nesaista

Neesmu daudz ceļojusi, bet par visu redzēto uzreiz veidoju darbu, tā saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kurai šogad par mūža ieguldījumu piešķirta Purvīša balva. Par Rembrantu un brāli Raimondu, atmiņām par kara gadiem un visām saglabātajā Radio kāpēcīšu vēstulēm saruna ar mākslinieci Laikmeta krustpunktā. Raidījums skan sestdienas pusdienlaikā, bet sarunas ieraksts šoreiz notiek brīdī, kad aiz logiem jau ir satumsis. Raidījuma viešņa saka, ka viņai tieši nakts stundas ir tās rosīgākās, arī man patīk strādāt diennakts tumšajā laikā, tāpēc nu nolēmām, ka abi būsim kā naktsputni un tiksimies, kad saule jau ir norietējusi. Viesojamies pie tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres, kuras radošais darbs vairāk nekā pusgadsimta garumā šogad novērtēts ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu mākslā. Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce nesen radio teica šādus vārdus: "Dzīvē viņai nav gājis viegli, bet savus darbus Edīte Pauls-Vīgnere ir radījusi ar milzīgu skaistuma izjūt
15/04/20231 hour 20 minutes 36 seconds
Episode Artwork

Janīna Kursīte: Lieldienās ir svarīgi iztrakoties, lai atbrīvotos no agresijas

Pasaules apdraudējuma laikā ir svarīgi atrast arī veidu, kā priecāties, un to var darīt Lieldienās. Tā saka literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Par pieminekļiem un pretpadomju proklamācijām, dzejas formas pētījumiem un vērtīgāko padomu no Mirdzas Ķempes saruna ar Janīnu Kursīti Laikmeta krustpunktā. "Kādi mēs Lieldienās būsim, tādi visu gadu būsim," teikusi folkloras un valodas pētniece, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Lieldienas ir brīdis, kad šķīstīties un palaist savu sirdi vībotnēs. Pavasaris beidzot ir sarosījies, saule ar katru dienu kāpj arvien augstāk virs egļu galotnēm un tieši Lieldienās uz sarunu esam aicinājuši Janīnu Kursīti. Vai tiesa, ka vārds “lieldienas” latviešiem aizgūts no Austrumu pareizticīgajiem, no vārda “veļikodeņ”? Janīna Kursīte: Tā varētu būt. Tas, atšķirībā no Ūsiņa dienas vai kā mēs sauktu, ir saistīts ar kristietību nosaukums. Olu ripināšana un šūpošanās, protams, zināmākās Lieldienu tradīcijas. Bet
08/04/20231 hour 14 minutes 13 seconds
Episode Artwork

Kirovs Lipmans: Krievu draugi baidās kaut teikt. Es tos cilvēkus saprotu

Es bez darba nevaru, sēdēt mājās un neko nedarīt – tā man ir traģēdija, saka uzņēmējs, mecenāts Kirovs Lipmans. Par pirmo miljonu un tagadējo valdību, Latvijas hokeju un tikšanos ar Putinu, un kāpēc iestājās mācīties par klaunu saruna ar Kirovu Lipmanu Laikmeta krustpunktā. Uzņēmēji mūsu raidījumā nav bijuši bieži viesi. Līdz šim esam aicinājuši vien divus. Tikāmies ar Vili Vītolu, kurš savas miljonāra gaitas aizsāka Venecuēlā, Latvijā ir radījis Likteņdārzu. Un intervējām arī Jūliju Krūmiņu, kurš teica: „Arni, paskaties, vai manos senčos nav kāds ebrejs. Visi mani draugi saka, ka ar maniem apgriezieniem un biznesa prātu man ir jābūt kādām ebreju saknēm.” Šodienas viesim ebreju saknes nav jāmeklē. Tās ir Latvijas zemē ieaugušas jau vairāku simtu gadu garumā. Piemēram, viņa vecmāmiņas pa mammas līniju Rivkas Leviusas dzimta Aizputē dzīvoja vismaz 250 gadus un pat senāk. Viņa tēva Lipmana dzimtā tāls sencis Levijs Lipmanis bija Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona finanšu padomnie
01/04/20231 hour 33 minutes 21 seconds
Episode Artwork

Lidija Lasmane-Doroņina: Esmu piedevusi pāridarītājiem kā cilvēkiem, gribu viņus aizmirst

Esmu piedevusi viņiem kā cilvēkiem, bet gribu viņus aizmirst, lai nav jānosoda – tā par saviem pāridarītājiem saka Lidija Lasmane-Doroņina, kas trīs reizes piedzīvojusi padomju lēģeru šausmas. Par Gulagā satiktajiem krievu inteliģentiem, par krievu okupantu kirzas zābaku smaku un par vecmammas paparžu matraci saruna ar Lidiju Lasmani Doroņinu Laikmeta krustpunktā. Ir 25. marts – viena no drūmākajām Latvijas vēstures kalendāra lappusēm. Īstenojot operāciju "Priboj", jeb no krievu valodas tulkojot, "Krasta banga", dažu dienu laikā padomju okupācijas vara salauza tūkstošiem likteņu. Saskaņā ar PSRS iekšlietu ministra Kruglova 1949. gada 5. februāra pavēli par izsūtīto Latvijas iedzīvotāju nometinājuma vietām jau savlaicīgi tika izraudzīti Amūras, Omskas un Tomskas apgabali. Lopu vagonos iesēdināja vairāk nekā 40000 cilvēku, viņu vidu 11000 bija bērni.  Par 25. marta operācijas "Krasta banga" rezultātiem Latvijā vēsta bezkaislīgs ziņojums Krievijas Federācijas valsts arhīvā: "Pirmais
25/03/20231 hour 41 minutes 19 seconds
Episode Artwork

Dagnija Staķe: Par dzīvi ir jācīnās – fiziski vai garīgi. Viegli pateikt, bet jāizdara

Dziesmusvētki ir mani patiesi vienīgie svētki - atzīst bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe. Par pedagoģisko skolu un absolūto dzirdi, mežraga spēlēšanu un pašvaldību reformu, un vai dod padomus Rīgas vadīšanā dēlam Mārtiņam - saruna ar Dagniju Staķi sestdien vienos. Raidījuma viešņa savulaik ziņu izlaidumos bija redzam un dzirdama vai ik dienu, bija aktīva politikā, pašvaldību darbā, arī muzikālajās izpausmēs. Reiz vadīja mazo Tumes pagastu, tagad viņas dēls vada lielo Rīgas pilsētu. Piecus gadus Dagnija Staķe bija labklājības ministre, tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks un organizē projektus, kas mudina seniorus, sākoties pensijas gadiem, neieslēgt pelēkā vientulībā, bet padarīt savu ikdienu krāsainu un piepildītu. "Man patīk šis vecums, es vienmēr esmu labi jutusies jebkurā vecumā, es pagātnē nemīlu rakāties. Man nepatīk skatīties vecās fotogrāfijas, kur nu vēl filmas, kas man ir sakrāti ieraksti, nekad neesmu pacēlusi un noskatījusies," par sevi atklāj
18/03/20231 hour 8 minutes 12 seconds
Episode Artwork

Ziņu cilvēks nevar atslēgties no ziņām pilnībā. Saruna ar Maiju Miglu-Streiču

Es no sava tēva nevienu brīdi neesmu kaunējusies, jo zinu, ko viņš drošības komitejā darīja – atzīst televīzijas žurnāliste Maija Migla-Streiča. "Panorāmā" lauku reportāžas viņa veidoja vairāk nekā 40 gadu, ir vārdu autore pazīstamām Imanta Kalniņa dziesmām, bet tagad raksta dzimtas vēsturē balstītus bestsellerus. Saruna ar Maiju Miglu-Streiču Laikmeta krustpunktā. Marts ir Latvijas Televīzijas "Panorāmas" jubilejas mēnesis. "Panorāma" ik vakaru ir ēterā jau 65 gadus. Par aktualitātēm tā skatītājus informē kopš tālā 1958. gad 19. marta. "Panorāmas" vēsture ir Latvijas vēsture. Padomju okupācijas gados tā, protams, bija ideoloģiskās un propagandas frontes pirmajās pozīcijas. Bija cenzūra, čekas uzraudzība un stingri ievērota partijas līnija. Atmodas laikā "Panorāma" kļuva par svarīgu neatkarības alku vēstnesi. Pamorāmieši dokumentēja Tautas frontes dibināšanu, Baltijas ceļu, barikādes un augusta puča dienās redakcijā palika līdz pēdējai ētera sekundei, kad omonieši ar ieročiem ielauz
11/03/20231 hour 15 minutes 18 seconds
Episode Artwork

Juris Strenga: Mans aicinājums ir būt par klātesošu liktens novērotāju un liecinieku

Es neesmu aktieris, esmu gadījuma cilvēks, kas ejot garām teātrim aiz spītības tur nonācis – par sevi saka Juris Strenga. Par krievu pasauli un kāpēc tagad lasa tikai burlaku romānus, par svešzemnieku un jukušu profesoru lomām, un arī šņabja dzeršanu saruna ar Juri Strengu Laikmeta krustpunktā. Kad aktieris Juris Strenga pēc vidusskolas stājies Konservatorijas Teātra fakultātē, leģendārā pasniedzēja Vera Baļuna viņa esot teikusi: "Mīļais cilvēk, ar tik lielām ausīm teātrī nav ko darīt. Ejiet mācīties mūziku, vai ko citu." Vēlākie gadi apliecināja, ka Vera Baļuna ir kļūdījusies. Ar ausīm Juris Strenga ir sadzirdējis to, kas daudziem paslīdēja garām, ar lielo prātu viņš tiek dēvēts par vienu no intelektuālākajiem aktieriem mūsu teātrī. Juris Strenga visbiežāk redzams ar grāmatu rokās, tomēr, braucot no Klapkalnciema uz interviju Latvijas Radio, viņš nelasīja. Laiks ir ieviesis savas korekcijas. Tagad ik rīts Jurim Strengam sākas ar Jāņa Slaidiņa veidoto raidījumu par aktualitātēm U
04/03/20231 hour 23 minutes 6 seconds
Episode Artwork

Dainis Dukurs: Tie, kas mēģina pateikt, ka sports nav politika, nav godīgi līdz galam

Tie, kas mēģina pateikt, ka sports nav politika, nav godīgi līdz galam, pārliecināts skeletona treneris Dainis Dukurs. Par Ukrainas karogu pie mājas un sportistiem frontē, krievu dopinga skandālu un liktenīgo virāžu Siguldas trasē saruna ar Daini Dukuru Laikmeta krustpunktā. Ko nozīmē – cīnīties un nepadoties? Kā uzvarēt pretinieku, ja viņš izmanto aizliegtas metodes? Kas dod ticību un pārliecību par uzvaru un taisnību? Šie jautājumi gadu garumā ir izdoti mūsu izcilajiem sportistiem – skeletonistiem brāļiem Dukuriem un viņu tētim un trenerim Dainim Dukuram.  Ja domājam par karu Ukrainā, tad vārdi – cīnīties un nepadoties ir ukraiņu vadmotīvs jau gada garumā. Arī viņi pieredz pretinieka negodīgās metodes, zemiskumu un pats galvenais – nežēlīgo agresiju. Mūsu skeletonisti bija pirmie, kuri 2016.gadā parādīja savu stingro mugurkaulu un paziņoja, ka pēc krievu dopinga skandāla uz Sočiem startēt nebrauks.  Sports un politika. Latvijas skeletona pagātne un nākotne. Saruna ar ilggadē
25/02/20231 hour 13 minutes 59 seconds
Episode Artwork

Ivars Kalviņš: Apkarot vēzi ir sarežģītāk, nekā aizlidot uz Mēnesi

Viens no mildronāta izgudrotājiem. Ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, bijušais Organiskās sintēzes institūta direktors, vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu un vairāk nekā 500 patentu un patentu pieteikumu autors Ivars Kalviņš ir raidījuma Laikmeta krustpunktā viesis. Līdz šim raidījumā vēl nav bijusi saruna ar kādu zinātnieku. Šoreiz tikšanās ar cilvēku, kuru var saukt par vienu no pasaulē atzītākajiem Latvijas pētniekiem un izgudrotājiem. Viņa mūža darbs zinātnē ir jaunu zāļu radīšana, īpaši tādu, kas apturēt vēža postu cilvēka organismā. Ja min ķīmisko savienojumu trimetilhidrazīnija propionāta dihidrāts, tas reti kam kaut ko izteiks, bet ja nosauc šī savienojuma aktīvo vielu meldonijs jeb mildronāts, daudziem pirmā asociācija ir ar Ivara Kalviņa vārdu. Kas ir Latvijas zinātnē aktuālie notikumi, ko gribētu pieminēt? Ivars Kalviņš norāda uz Organiskās sintēzes institūta profesora Edgara Sūnas vadībā veiktu pētījumu ciklu kopā ar ārvalstu kolēģiem, meklējot, kā bloķēt
18/02/20231 hour 22 minutes 50 seconds
Episode Artwork

Raits Valters: Caur kameras aci var labi saskatīt, vai cilvēks mānās

To neīstumu, kad cilvēks mānās, ļoti labi var saskatīt caur kameras aci, un tādus filmēt man nepatīk, atzīst operators Raits Valters. Par neiešanu padomju armijā, par Gunāru Astru, par kuldīdzniekiem un kur grib uzcelt velniņa pieminekli tēvam Ēvaldam Valteram – saruna ar Raitu Valteru Laikmeta krustpunktā. Saruna ar vienu no patriotiskākajiem un Latviju mīlošākajiem cilvēkiem. Par mūsu vēsturi, senču tradīcijām, atmodas laiku, brīvības cīnītājiem, dienestu Zemessardze, ziemas peldēšanu, kino un TV operatora darbā pieredzēto viņš var runāt stundām un dienām. Raidījuma viesis balstās uz stipriem un stabiliem pamatiem - viņa tēvs ir leģendārais Ēvalds Valters, mamma – aktrise Vera Gribača. Raitam Valteram jau vairāk nekā 40 gadus uz pleca ir kamera – vispirms kino, tagad video kamera. Arī uz interviju viņš atnācis ar kameru, jo šajā nedēļā ir dežurējošais operators kanālā TV3 , kur šobrīd strādā. Viņš savām acīm pieredzējis vēsturi, to arī fiksējis. Īpaši vērtīgi ir atmodas gados u
11/02/20231 hour 21 minutes 11 seconds
Episode Artwork

Jānis Urbanovičs: Es esmu neatkarīgs tagad un izbaudu to, ka no manis nekas nav atkarīgs

Beidzot jūtos brīvs, pārāk ilgi biju tāds staigājošais simbols tautu draudzībai, saka nu jau bijušais "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs. Par meliorāciju un komjaunieša karjeru, Krieviju, Elksniņu un godīgumu pret vēlētājiem un to, ko darina savā galdnieka darbnīcā saruna ar Jāni Urbanoviču. Neviens no līdz šim raidījumā Laikmeta krustpunktā intervētajiem nevar lepoties ar tādu politisko stāžu, kāds ir Jānis Urbanovičam. Kopš neatkarības atgūšanas viņš ir bijis deviņu Saeimu deputāts, viņš ir vadījis politisko spēku, kuram nosaukumi ir mainījušies, taču nemainīgi "Saskaņa" bija vēlēšanu uzvarētājs un partiju reitingu līderis.  2011. gada 11. Saeimas vēlēšanās Jānis Urbanovičs saņēma visvairāk plusu no visiem politiķiem, kas kandidēja – gandrīz 50 tūkstošus. Pēdējās Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī bija vien nepilni seši tūkstoši plusu un politiskā sagrāve – "Saskaņa" Saeimā neiekļuva.  Par kāpieniem un kritieniem politikā, par latviešiem un krieviem, par komjaunatnes vadīt
04/02/20231 hour 24 minutes 28 seconds
Episode Artwork

Kārlis Leiškalns: Mans darbs nebija iejāt baltā zirgā parlamentā un pasludināt ko jaunu

Arī radikāliem viedokļiem ir jābūt pārstāvētiem parlamentā un viņiem jāļauj izteikties. Ja šādas iespējas nav, viņi radikalizējas, uzskata bijušais politiķis Kārlis Leiškalns. Par lobismu un nacionālismu, par Lembergu un draudzību ar Gerkenu un kāpēc dāvināja gleznu Saeimai, saruna ar Kārli Leiškalnu Laikmeta krustpunktā. Šoreiz daudz runājam par politiku, gan par šī brīža aktualitātēm, gan ielūkojoties trauksmainajos 90. gados, kad Latvijas politikā dominēja "Latvijas ceļš" un vēlāk Tautas partija. Raidījuma viesis ir bijis abu šo spēku rindās. Kā deputāts bija pazīstams ar saviem košajiem izteicieniem, bet viņa biogrāfijā ir ne tikai politika. Arī gleznu kolekcionēšana un uzturēšanās mākslinieku aprindās, makšķerēšana un draudzība ar 90. gadu miljonāru Raimondu Gerkenu. Oficianta un bārmeņa darbs, matrozis, maizes cepējs, veikala vadītājs, slaucējs un arī ganu puika. Šis uzskaitījums noteikti nav pilnīgs. Kārlim Leiškalnam ir pieredze darbā trīs Saeimās. "Es neesmu iedziļinā
28/01/20231 hour 30 minutes 50 seconds
Episode Artwork

Lilita Ozoliņa: Mums jālepojas ar sevi. Jā, daudz kas nav labi, bet mēs esam kolosāli!

Apskaut, piespiest sev klāt un varbūt tā dot spēku - tādas sajūtas ir aktrisei Lilitai Ozoliņai, kura kādai ukraiņu bēglei ir bijusi visas Latvijas simbols. Par lomām teātrī un kino, popularitāti bijušajā Padomju Savienībā un kādēļ Harijs Liepiņš viņu sauca par Vinniju - saruna ar Lilitu Ozoliņu Laikmeta krustpunktā. Ziemeļnieciskais šarms - ar šādu raksturojumu grāmatā par simts izciliem Latvijas aktieriem tiek ievadīts stāsts par aktrisi Lilitu Ozoliņu. Grāmatā fiksēts teātra, kino, radio, televīzijas iestudējumu uzskaitījums. Ja tagad sāktu visas Lilitas Ozoliņas lomas nosaukt, tas paņemtu jau piecas minūtes no raidījuma. Lilita Ozoliņa ir daudz intervētā presē, ir bijuši daudzi radio un televīzijas raidījumi, dokumentālās filmas. Aktrisei intervijās ir uzdoti simtiem jautājumu, un šķiet, pats klasiskākais – ko jums radošajā dzīvē nozīmē Martas loma filmā "Ilgais ceļš kāpās". Cenšoties neietekmēties no daudzajām intervijām, sarunai Laikmeta krustpunktā izvēlēti jautājumi, k
21/01/20231 hour 22 minutes 34 seconds
Episode Artwork

Ja pavasaris ir straujš, viss sazied un man uznāk depresija. Saruna ar Jāni Rukšānu

Manī iekšā sēž kolekcionāra gēns un vēlme dabūt to, kā nav nevienam citam – saka Jānis Rukšāns par savu mūža aizraušanos ar sīpolpuķēm. Par ekspedīcijām un jaunām krokusu sugām, dalību Tautas frontē un korupciju Latvijā, kā arī to, kāpēc negrib siltu un agru pavasari saruna ar Jāni Rukšānu Laikmeta krustpunktā. Tiekamies ar cilvēku, kurš pat ziemas aukstumā un tumšajos vakaros domā par ziedēšanu un saules doto dzīvību zemei. No sastinguma un tumsas viņš reiz modināja arī Latvija. Viens no atmodas kustības aizsācējiem, viens no pirmajiem, kas vēl okupācijas gados kāpa tribīnē un runāja par neatkarīgās Latvijas atjaunošanu. Viņš modināja Latviju 80.gadu beigās un jau drīz viņš sāks modināt savas puķes, savu lielo mūža bagātību. Jāņa Rukšāna kolekcijā ir ap 5000 dažādu ziedu, starp tiem 1700 krokusu. Tā ir pasaulē vislielākā sīpolpuķu un krokusu kolekcija. Arnis Krauze viesojas pie Jāņa Rukšāna viņa saimniecībā "Jaunrūjas" Cēsu pusē.  Ko selekcionāri dara ziemas tumšajās dienās?
14/01/20231 hour 12 minutes 14 seconds
Episode Artwork

Vēlreiz tiekamies ar vairākiem mūsu raidījuma viesiem

Laikmeta krustpunktā desmitiem izcilu Latvijas cilvēku dalījušies ar savām pārdomām. Rakstnieki un politiķi, uzņēmēji un aktieri, komponisti, bijušie prezidenti, arī ģenerāļi, žurnālisti, diriģenti un mācītāji. Karš ar bērna acīm un tagad; kā nezaudēt cerību un kur rast spēku – spilgtākās atziņas šoreiz raidījumā. Gada garumā esam iztaujājuši gandrīz 50 cilvēkus no dažādām jomām. Tie ir rakstnieki un politiķi, uzņēmēji un aktieri, komponisti, bijušie prezidenti, arī ģenerāļi, žurnālisti, diriģenti un mācītāji. Tie ir ļaudis, kuri veidojuši Latvijas vēsturi, kuri zinoši var spriest par šodienu un kuriem ir savs skats uz Latvijas nākotni. Kā jau daudzus, arī mūsu raidījumu būtiski ietekmēja 24.februāra rīts – Krievijas iebrukums Ukrainā. Kopš šīs dienas ar katru no mūsu raidījuma viesiem esam runājuši par Ukrainu, par mūsu atbalstu ukraiņiem, esam novērtējuši, ka šobrīd varam dzīvot drošībā un kara šausmas nav jāpiedzīvo. Bet daudzi Laikmeta krustpunktā sarunas dalībniekiem karu ja
07/01/202353 minutes 49 seconds
Episode Artwork

Valters Krauze: Ar smaidu daudzas lietas ir vieglāk izdarīt. Pat maizi veikalā nopirkt

Es pats vienmēr par sevi smaidu, tāpēc drusku varu pasmaidīt arī par citiem – saka komiķis un pasākumu vadītājs Valters Krauze. Par parodijām un kāpēc pats neies politikā, par kāzām, pasākumiem zoomā un to, kas ir ķopsis – saruna ar Valteru Krauzi Laikmeta krustpunktā. Gada pēdējā dienā tiekamies ar cilvēku, kurš uz šo pasaulē trako gadu, uz notikumiem mums apkārt var paraudzīties gan nopietni, gan ar humoru. Tas ir cilvēks, kurš dažādos humora šovos ir parodējis arī vairākus raidījuma Laikmeta krustpunktā viesus, bijušos un esošos politiķus. Pasākumu vadītājs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs, pēc dabas ļoti nopietns cilvēks, bet apkārtējie no viņa vienmēr gaida kādu joku, – Valters Krauze. Šī saruna nav radu būšana, lai arī raidījuma viesim un tā vadītājam ir viens uzvārds un abi ir pusbrāļi. Turklāt dzīvē abiem nemaz tik bieži nesanāk tikties klātienē, šogad tāda reize vēl nav bijusi, kur nu vēl saruna abiem stundas garumā.  Vērtējot šo gadu, Valters Krauze atzīst, k
31/12/20221 hour 22 minutes 36 seconds
Episode Artwork

Katrīne Pasternaka: Šis gads ir bijis labs, bet ar fonu visu laiku

Nepieklājīgi vēlu iemācījos adīt papēdi un redz kā tas noderēja – adu zeķes ukraiņu karavīriem, saka aktrise, daudzu labestības akciju vadītāja Katrīne Pasternaka. Par mīļākajām lomām, Lidiju Freimani, ģimenes likteni un vakcīnu pret sociālajiem tīkliem saruna ar Katrīni Pasternaku Laikmeta krustpunktā. Ir kāda balss, kas saistās ar Ziemassvētku laiku, tā ir pieklusināti samtaina, to dzirdot, ir miers un drošības sajūta. Šī balss daudziem ir sava veida Ziemassvētku balss, jo tā vairākus gadus ir skanējusi labdarības pasākumos, aicinot ļaudis palīdzēt mūsu līdzcilvēkiem, īpaši bērniem. "Kad redzēju viņas acīs asaras, televīzijas tiešraidē paziņojot, cik naudas ir saziedots slimiem bērniem, asaras acīs bija arī man," atzīst raidījuma veidotājs Arnis Krauze. Viņa ir aktrise, viņa ir radio balss un viņas dzimtas stāsts ir vesela laikmeta stāsts - tas ir Latvijas vēstures stāsts ar baltām un melnām lappusēm. "Ziemassvētku vakars būs skaists, jo būs kopā ar bērniem un mazbērniem
24/12/20221 hour 14 minutes 7 seconds
Episode Artwork

Būt iejūtīgākiem, uztaisīt ķiploku krelles un atrast hobiju. Saruna ar Baibu Rozentāli

Man tur nekad nekas nav piederējis, bet tur pieder mana sirds, tā infektoloģe Baiba Rozentāle saka par savu mūža darbavietu. Par ārstu zelta rokām, iešanu politikā un vilšanos Ušakovā, vakcīnu skeptiķiem un ķiploku krellēm saruna ar Baibu Rozentāli Laikmeta krustpunktā. Jau kopš 90. gadu vidus nav bijis tāds gads, kad plašsaziņas līdzekļos neizskanētu Baibas Rozentāles vārds. Iemesls tam ir viņas mūža darbs - infektoloģija, un, protams, arī ikgadējā gripas sezona.  Baiba Rozentāle daudzu gadu garumā ir izglītojusi, informējusi, skaidrojusi visus jautājumus, kas ļaudīm ir būtiski saistībā ar infekciju slimībām, sākot no iesnām un beidzot ar vēl nedzirdētām aizjūras saslimšanām.  Covid pandēmijas karstākajā brīdī viņa vadīja ārstu darbu Infektoloģijas centrā un dara to joprojām. Vēl pirms Covid profesore Rozentāle ir gadiem ilgi centusies cilvēkus pārliecināt, ka vakcinēšanās var glābt dzīvību. "Esmu ātra pēc savas dabas," tā par sevi saka Baiba Rozentāle. Šī straujā daba ir
17/12/20221 hour 32 minutes 44 seconds
Episode Artwork

Mani kāds vienmēr pieceļ pēc klupiena. Saruna ar aktieri Rūdolfu Plēpi

Esmu laimīgs cilvēks un ir sajūta, ka mani kāds vienmēr pieceļ pēc klupiena, saka aktieris Rūdolfs Plēpis, kurš par savu lielāko panākumu sauc bērnus un mazbērnus. Par aģitbrigādi Atlantijas okeānā, sarunām ar mācītāju Rubeni, kinolomām un Pifa dziesmu ierakstīšanu naktī - saruna ar Rūdolfu Plēpi Laikmeta krustpunktā. Daudzi par viņu teikuši - Dieva dots aktieris, kuram piemīt absolūtā teātra dzirde. Viņš pats savā autobiogrāfiskajā grāmatā savu dzīvi salīdzina ar riču-raču spēli - spēles kauliņš tevi vienu brīdi uznes augstu virsotnē, bet nākamajā brīdī jau nosviež lejā. Rūdolfs Plēpis savā radošajā un personiskajā dzīvē ir piedzīvojis daudz izcilu virsotņu un daudz smagu kritienu, bet viņš pats arī citē Zentas Mauriņas teikto: "Lai cik reizes tu būtu pakritis, ir jāceļas, ir godīgi jāturpina dzīves gājums." Saruna ar aktieri noris nevis Radio studijā, bet viņa šī brīža mājvietā Zilākalna pagastā. "Esam pansionātā .. ikdiena tāda – grābstos. Bet ikdiena te ir ierīkota
10/12/20221 hour 12 minutes 53 seconds
Episode Artwork

Šai Saeimā koalīcijai būs daudz izaicinājumu. Saruna ar bijušo premjeru Andri Bērziņu

Politiķus iedalu divās kategorijās - vieni profitē uz šī statusa, otri strādā uz rezultātu, saka bijušais premjers Andris Bērziņš, kas sevi pieskaita otrajiem. Par tikšanos ar Putinu, ekonomisko grupējumu ietekmi, arī par dušām Rīgas domē un zilonīti Zuzīti saruna ar Andri Bērziņu Laikmeta krustpunktā. Lielisks  kompromisu meistars, tā raidījuma viesi vērtējuši gan viņa politiskie konkurenti, gan politikas procesu vērotāji. Rīgas mēra amatā viņš spēja savaldīt politiski ļoti raibo 90. gadu beigu Rīgas pašvaldību. Ministru prezidenta krēslā viņš bija laikā, kad Andra Šķēles un Aivara Lemberga tā saucamie grupējumi dalīja Latviju politiski un ekonomiski. 2000. gadu pašā sākumā viņš kļuva par vienu no ilglaicīgākajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc neatkarības atgūšanas.  "Šai valdībai būs ļoti daudz jādara, lai atgūtu tautas uzticību un atbalstu Latvijas politiskajai varai," tā 2000. gada 5. maijā teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atklājot nupat ievēlētā Ministru p
03/12/20221 hour 22 minutes 17 seconds
Episode Artwork

Nebūtu studējis pārtikas tehnoloģijas, ar kino nenodarbotos. Saruna ar Ivaru Selecki

Ja kāds man piedāvātu taisīt filmu "Viss ir slikti", es to nedarītu, jo tā tas nav, saka dokumentālists Ivars Seleckis, kurš pasauli caur kameru fiksē jau vairāk nekā 60 gadus. Arī par darbu kinohronikā un radniecību ar Kārli Ulmani saruna ar Ivaru Selecki Laikmeta krustpunktā. Tiekamies ar cilvēku, kurš kino kameru dokumentējis Latviju vairākus desmitus gadu un turpina to darīt. Viņš fiksē laiku, un tāds ir dokumentālista galvenais uzdevums. Viņam bija seši gadi, kad pa Marijas ielu Rīgā stacijas virzienā brauca krievu tanki, viņš savām acīm 1940. gada 17. jūnijā redzēja Marijas ielā redzēja Latvijas okupāciju un kā bērns atminas, ka tankos sēdējuši noputējuši krievu karavīri ar šautenēm. Padomju gados kā Rīgas Kinostudijas režisors un operators fiksējis dzīvi okupācijas laikā, protams, ar visiem cenzūras likumiem. Bet pa vidu padomju ideoloģijas nodevām tapa un vēsturē paliks izcili kino kadri, dokumentālas liecības, laikmeta portrets. Viņa filmas ir Latvijas dokumentālā kino z
26/11/20221 hour 13 minutes 47 seconds
Episode Artwork

Pāvils Brūvers: Mums neiet īsti labi uz priekšu, jo pietrūkst savstarpējas uzticības

Lietas uzlabojas, bet savstarpējās uzticības gan pietrūkst - atzīst bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Kāpēc nokļuva čekas pagrabos un kā no slēpņa filmēja padomju cietumus, arī par Brīvās Eiropas balsi, neatkarības atjaunotāju nesaskaņām un sieviešu ordinēšanu saruna ar Pāvilu Brūveru Laikmeta krustpunktā. Sprediķī 11. novembrī 2011. gadā Doma baznīcā Pāvils Brūvers kritiski vērtēja situāciju Latvijā, norādot, ka tiem, kas padomju gados cīnījās par Latvijas brīvību, sāpes un vilšanos sagādā mūsdienu Latvijā notiekošais - "Latvija zaudē savu neatkarību ne ar militāru spēku, bet lēnā ideālu sabrukšanas procesā. Valsts izzagta, tauta kļūs apātiska, cinisms kļūst par normu, pastāv draudi, ka varam zaudēt arī savu valodu, tūkstošiem cilvēku devušies trimdā, lai te nekad vairs neatgrieztos. Tā vien šķiet, ka šobrīd stāvoklis ir smagāks, nekā toreiz, kad pie Daugavas krastiem stāvēja Bermonts ar saviem algotņiem. Toreiz vismaz bija skaidri redzams pretinieks, lai arī liels un spēcīgs, tomēr
19/11/20221 hour 14 minutes 7 seconds
Episode Artwork

Augusta pučs 1991. gadā un kā nekļuva par valsts prezidenti. Saruna ar Kārinu Pētersoni

Dotējot kultūru, mēs kustinām ekonomiku un tam ir milzīgs efekts - pārliecināta bijusī kultūras ministre Kārina Pētersone. Par slavenajiem vecākiem un taisnīguma izjūtu, ko upurēja darbam Saeimā, un kā nekļuva par prezidenti, arī par Obamas grāmatām saruna ar bijušo politiķi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni Laikmeta krustpunktā. Viņas dzimta ir daļa no Latvijas laikmeta un Latvijas vēstures, tajā pieredzēts gan ceļš uz brīvu Latviju, gan neatkarības gadi un pēc tam Sibīrijas šausmu ceļi. Kārina Pētersone pieredzējusi, kā mūsu valsts atguva neatkarību un pieredzējusi augusta puča dienas. Kad apkārt vēl siroja omonieši, viņa parlamenta ēkā no latviešu valodas uz angļu tulkoja nupat pieņemto paziņojumu par pilnīgu Latvijas neatkarību. Dzimtas saknes, pašas ceļš politikā, esot arī ministre amatā, tēvs - izcilais režisors Pēteris Pētersons un izglītība - angļu filologs. Izcili tulkojumi. Daudzi sarunu temati raidījumam. Atminoties Augus
12/11/20221 hour 13 minutes 9 seconds
Episode Artwork

Jānis Ķipurs: Latvijas bobslejā ir jānāk jauniem entuziastiem, kas izaugs par čempioniem

Tās ir tikai 50 sekundes, bet slodze ir nereāla, atzīst bobsleja leģenda Jānis Ķipurs. No kā bija jāšķiras, nonākot bobslejā, par latviešu būvētām kamanām un kritieniem, par dopingu un arī par sievietēm bobslejā Laikmeta krustpunktā saruna ar Jāni Ķipuru. Šoreiz Laikmeta krustpunktā saruna par sportu. Atbilstoši sezonai, izvēlējāmies kādu ziemas sporta veidu un tas ir bobslejs. Latvijā šis sporta veids aizsākās pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā un viens no pirmajiem jaunās komandas dalībniekiem bija tolaik 20 gadus vecais Jānis Ķipurs, kurš laikrakstā "Sports" izlasīja sludinājumu ar aicinājumu pieteikties pārbaudes treniņiem. Tolaik celtnieks un krāsotājs Jānis Ķipurs diez vai varēja paredzēt, ka 1988. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari divnieku ekipāžā izcīnīs pirmo un vienīgo PSRS zelta medaļu šajā sporta veidā. Atgūstot neatkarību, tieši Jānim Ķipuram uztic nest brīvās Latvijas karogu 1992. gada olimpiskajās spēlē Albērvilā, Francijā. Vērtējot Latvijas bobsleja nākotn
05/11/20221 hour 22 minutes 20 seconds
Episode Artwork

Ingrīda Meierovica: Pirms okupācijas Rīga bija latviska pilsēta, dzīvelīga pilsēta

Brīnišķīga sajūta tagad iet pa Meierovica bulvāri, saka slavenās dzimtas pārstāve Ingrīda Meirovica, atzīstot, ka šis vārds bieži tiek locīts arī nevietā. Par karu, Austrālijas viesmīlību, darbu radio "Brīvā Eiropa" un cīņu ar prusakiem, atgriežoties Latvijā, saruna ar Ingrīdu Meierovicu Laikmeta krustpunktā. "Mans dzīves piepildījums ir tas, ka varētu atgriezties Latvijā. Šī zeme man ir kā enkurs, šeit visi mani senči ir dzimuši, cīnījušies un strādājuši. Es šeit piederu," tā teikusi Ingrīda Meierovica. No Latvijas viņa aizbrauca kā desmitgadīga meitene Ingrīda Tuktena 1944. gadā, tuvojoties padomju okupācijai, arī Tuktenu ģimene devās bēgļu gaitās. Sākumā Vācija, tad Austrālija un Amerika. Uz dzīvi Latvijā Ingrīda atgriezās pēc 50 gadiem jau kā Meierovicas kundze.  Izcilā Latvijas diplomāta Zigfrīda Annas Meierovica vedekla, viņa dēla Gunāra sieva. Ar romāņu valodu un politoloģes izglītību un darba pieredzi žurnālistikā, strādājot radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakcijā. Viņ
29/10/20221 hour 18 minutes 11 seconds
Episode Artwork

Indulis Emsis: Šī ir jaudīga Saeima un vecajiem politiķiem būs jāmaina darba stils

Politikā cūcības es esmu redzējis daudz - atzīst bijušais premjers Indulis Emsis. Jaunā Saeima gan izskatoties cerīgi, līdz šim tur trūka intelekta un skaidrības. Kāpēc, viņaprāt, OIK atcelšana tagad ir nepareiza, kā atšķirt īstos zaļos no "bruģa zaļajiem", par liktenīgo traktora skandālu un arī par to, ka reiz juties kā sažuvusi varde saruna ar Induli Emsi Laikmeta krustpunktā. Indulis Emsis reiz bija pirmais "zaļais" valdības vadītājs Eiropā. Tieši Indulis Emsis 2004. gada martā Baltajā namā, Vašingtonā, parakstīja pēdējos svarīgos dokumentus, kas Latvijai ļāva pievienoties NATO un nonākt alianses aizsardzībā. Induli Emsi droši varam saukt par Latvijas politikas veterānu - piecās valdībās bija vides ministrs un 9. Saeimā arī Saeimas priekšsēdētājs. Balsojis par Latvijas neatkarību, pirms neatkarības atgūšanas arī strādāja dabas aizsardzības jomā, ir bioloģijas zinātņu doktors. 1986. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" Indulis Emsis publicēja rakstu, kurā ceļ trauksmi par
22/10/20221 hour 27 minutes 12 seconds
Episode Artwork

Cilvēktiesību jomā viss atkarīgs no konteksta. Saruna ar politologu Nilu Muižnieku

Sorosīts, kosmopolīts, tautas nodevējs - arī tādos vārdos publiski dēvēts politologs Nils Muižnieks. Viņš arī atzīts cilvēktiesību eksperts, kurš uzsver, ka cilvēktiesību jomā viss atkarīgs no konteksta un kā to pasniedzam, bet dezinformācijas pilnā vidē jābūt īpaši uzmanīgiem. Par dažādo attieksmi pret bēgļiem un krievu valodu Latvijā, par nokļūšanu Šlesera partijā un Sorosa fondā, arī par bērnības draugiem ASV - saruna ar Nilu Muižnieku Laikmeta krustpunktā. Dzimis trimdas latviešu ģimenē Amerikā, ieguvis izcilu izglītību pasaules vadošajās augstskolās, 1993. gadā pārcēlās uz Latviju un uzreiz aktīvi iesaistījās cilvēktiesību aizsardzības jautājumos. Viņš bijis arī īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Einara Repšes un Induļa Emša valdībās, sešus gadus ieņēmis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu, tagad ir "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors. Sarunas sākumā par Ukrainu. Kara pirmajās dienās Nils Muižnieks atzina, ka nevar iedo
15/10/20221 hour 15 minutes 46 seconds
Episode Artwork

Es aizliegtu nepārvēlētam deputātam reģistrēties bezdarbniekos. Saruna ar Ilgu Kreitusi

Es būtu ar likumu aizliegusi nepārvēlētam deputātam reģistrēties bezdarbniekos - saka vēsturniece, bijusī politiķe Ilga Kreituse. Par ideālāko koalīciju tagad un nolemtības auru virs Saeimas ēkas, savu aso mēli, sievietes vietu politikā un Čārlza vizīti Rīgā, kā arī par to, kāpēc Rubiks viņu izslēdza no kompartijas, Laikmeta krustpunktā saruna ar Ilgu Kreitusi. "Dievs katram cilvēkam uzliek brīdi, kad pārbauda, kas viņš tāds ir un ko viņš var. Man šāds pārbaudes brīdis sākās, kad beidzas septiņu gadu ilgais laiks Saeimā, kur es izbaudīju visu, ko vien var izbaudīt. Tad pēkšņi vienā brīdi bija jautājums - ko tālāk," tā 2000. gadā intervijā žurnālam "Rīgas Laiks" teica vēsturniece un bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Viņa pierādīja, ka dzīve turpinās arī pēc politikas, un izvēlējās aktīvu pedagoga darbu. Ko īsti var izbaudīt politikā, ko nozīmē kļūt par pirmo sievieti Latvijas vēsturē augstākajā valsts amatā. Kā vērtēt tikko aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultātus? Ar S
08/10/20221 hour 27 minutes 14 seconds
Episode Artwork

Jānis Jarāns: Mēs, latvieši, nezinām, ko gribam, bet katrs zina, kā vajag labāk

Laikam jau latvieti var tikai ar desu un šņabi iekustināt, bet ejiet vēlēt, citādi nemīlētie tiks priekšā! Tā aktieris Jānis Jarāns. Kā kļuva par Miedziņu, kur smēlās idejas Imantas-Babītes jokiem, ko čekai teica par Martinsoni un kā atrast labākās sēņu vietas, Laikmeta krustpunktā saruna ar Jāni Jarānu. Šī ir 14. Saeimas vēlēšanu diena. Pēdējās nedēļas radio, televīzijā un internetā daudz dzirdēti politiķu solījumi, ir iztaujāti teju visi politikas eksperti, cik nu mums viņu ir. Runāts un analizēts ir daudz, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kurš uz nopietnām lietām var paraudzīties ar smaidu un humoru. "Es pats sevi visu mūsu esmu bijis saimnieks, tāds ir mans dzīves princips. Man nepatīk, ja kāds mani komandē, un īpaši, ja to dara režisori," saka aktieris Jānis Jarāns. Vispirms, protams, saruna par vēlēšanām un izvēlēm. "Skumīgi un interesanti," aktieris bilst, vērtējot priekšvēlēšanu diskusijas. "Šodien vēlēšanas, bet kas notiks rīt?" retoriski jautā Jānis Jarāns,
01/10/20221 hour 30 minutes 12 seconds
Episode Artwork

Māris Gailis: Krīzi vajag izmantot, tās laikā var risināt lietas, ko citādi grūti izdarīt

Man ir princips – savā dzīvē ik pēc pieciem gadiem kaut ko mainīt. Es nevēlos rutīnu, man ar savu dzīvi ir jārīkojas vislabākajā veidā. Tā pirms 26 gadiem, aizejot no politikas, teica Māris Gailis. Viņš bija viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas valdības vadītājiem. Viņa premjerēšanas laikā Latvija spēra pirmos svarīgos soļus uz Eiropas Savienību, sāka modernizēt ierēdniecību un pensiju sistēmu, bet piedzīvoja arī banku krīzes. Bankā "Baltija" daudzi zaudēja savus mūža ietaupījumus. Tas bija laiks, kad tika spridzināta Rīgas sinagoga, tas bija reketa un negodīgas privatizācijas periods, Savu varenību vēl tikai sāka apzināties politiskie oligarhi. Tie bija 90. gadi, kas Latvijas vēsturē tiek raksturoti kā "trauksmainie deviņdesmitie". Māris Gailis tos pieredzēja kā Latvijas valdības vadītājs.  Laikmeta krustpunktā saruna ar uzņēmēju, pasaules apceļotāju, ekspolitiķi Māri Gaili. Runājam par 90. gadiem, bet runājam arī par agrāku laiku, piemēram, kad 1977. gadā Māris Gailis kolhozā
24/09/20221 hour 16 minutes 53 seconds
Episode Artwork

Intervijas ar foršiem cilvēkiem ir kā vitamīnu šprice. Saruna ar aktieri Uldi Dumpi

Ja cilvēks jūt, ka tur var kaut ko izdarīt un smadzenes ir priekš tā gatavas kāpēc nē, - tā par savu amata brāļu iešanu politikā saka teātra leģenda Uldis Dumpis. Kā nekļuva par ģeogrāfu un vai tagad pietrūkst skatuves, par naidu sabiedrībā, ceļošanu un dzīves vitamīniem Laikmeta krustpunktā saruna ar Uldi Dumpi. Viņš Latvijas Radio ir pavadījis daudzas savas dzīves stundas. Pat ne stundas, ja saskaitītu visus Radioteātra ierakstus, raidlugu garumus, tie jau ir mēneši, tas ir vismaz pusgads. Tik ilgs laiks pavadīts pie mikrofona ierakstu studijā Doma laukumā. Savā pirmajā intervijā Latvijas Radio 70. gadu sākumā jaunais aktieris Uldis Dumpis saka: "Dzīve ir viena mūžīga sākšana no gala. Šo teikumu no izrādies "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" es lieku par savas dzīves vadmotīvu." Vai tas ir aktiera vadmotīvs arī šodien, kad pagājis jau pusgadsimts no šīs sarunas? "Sevi skatīties vai klausīties ir diezgan grūti, jo tev ne vienmēr tas patīk un tur neko nevar labot. To var daudzi
17/09/20221 hour 19 minutes 28 seconds
Episode Artwork

Šogad gāzes apgādē riskus neredzu, tikai cenās. Saruna ar Andri Piebalgu

Šogad gāzes apgādē riskus neredzu, tikai cenās, saka bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, atzīstot, ka ļoti maz darīts, mazinot atkarību no Krievijas. Par stāšanos partijā un pirmo banku krahu, par darbu Eiropas Komisijā un degvielas cenām saruna ar politiķi, diolomātu, bijušo Eiropas Savienības komisāru, savulaik skolotāju Valmierā Andri Piebalgu Laikmeta krustpunktā. Viņam bijusi iespaidīga karjera Latvijas diplomātijā un ārpolitikā. Vēl pirms neatkarības, padomju gados Andris Piebalgs bija Valmieras 11 varoņu-komjauniešu vidusskolas skolotājs un arī direktors. Viņš lasīja padomju propagandas lekcijas par PSRS un ASV attiecībām gan vietējā Valmieras celtniecības pārvaldē, gan putnu fabrikā. Latvijai atgūstot neatkarību, viņš kļūst par izglītības un finanšu ministru, tad vēstnieku Igaunijā un Eiropas Savienībā un daudzu novērtējumā - izcilu Latvijas balsi Eiropā. Saņēmis atzinību kā Eiropas gada cilvēks Latvijā. Viņš bija ES enerģētikas komisārs pirms gandrīz 20 gadiem
10/09/20221 hour 16 minutes 29 seconds
Episode Artwork

Šodien ir jāiegūst izglītība. Modernajā pasaulē izglītība ir viss. Saruna ar Vili Vītolu

Demogrāfiskā situācija ir svarīgākais, kas tagad jārisina Latvijai, un tam vajadzīgs kārtīgs budžets un atbalsts daudzbērnu ģimenēm - uzskata uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols. Par dzimtu un atgriešanos Latvijā, Likteņdārzu un izglītības nozīmi, par biznesa vidi un piedzīvoto politisko spiedienu saruna ar Vili Vītolu raidījumā Laikmeta krustpunktā. "Pilnīgi neattaisnojama ir to tautiešu rīcība, kas brauc uz pilnīgi svešu zemi, pie pilnīgi svešiem cilvēkiem, Venecuēlu un citām vietām. Šajā tālumā nevarēsim palīdzēt ne mēs, nedz to varēs prasīt viņi. Tie ir kā atgriezts rieciens no maizes klaipa," tā 1947. gadā, uzrunājot latviešu bēgļus Vācijā, teicis Vilis Vītols, tautsaimnieks, pirmskara Latvijas Universitātes prorektors, šobrīd Latvijā labi pazīstamā uzņēmēja un Likteņdārza izveidotāja Viļa Vītola vectēvs. Likteņa ironija - jau pēc dažiem gadiem tieši Venecuēlā viņa dēls un mazdēls rod patvērumu. Viņi nekļūst par "atgrieztu maizes riecienu", gluži otrādi - no tā
03/09/20221 hour 14 minutes 42 seconds
Episode Artwork

Mums jātic savai zemei, valstij, tautai un valdībai. Saruna ar Annu Žīguri

Šodien saruna ar rakstnieci, tulkotāju, diplomāti Annu Žīguri, kuras dzimta ir bijusi ne vien Latvijas laikmetu lieciniece, bet pati atradusies mūsu vēstures svarīgākajos krustpunktos. Tā pieredzējusi gan neatkarīgās Latvijas dibināšanu, gan Sibīrijas ciešanas un tad atkal brīvības atgūšanu. Annas Žīgures spilgtākie dzimtas pārstāvji ir vecvectēvs, jaunlatvietis Stērstu Andrejs, vecāmāte, dzejniece, franču kultūras popularizētāja Elza Stērste, vectēvs - ievērojamais dzejnieks Edvarts Virza, vecāki - tulkotājs un teātra darbinieks Jānis Žīgurs, un mamma - kultūras darbiniece Amarillis Liekna-Virza. Šie ir tikai daži no plašās dzimtas pārstāvjiem, kuri apliecinājuši latviešu tiekšanos pēc izglītības, patstāvības, savas zemes mīlestības. Ar mīlestību un cieņu Anna Žīgure runā par saviem senčiem un pagātnē pieredzēto, bet arvien arī trāpīgi vērtē šodienas notikumus.  Par mūsdienām Ukrainas kara ēnā runājot, Anna Žīgure atzīst, ka savā ziņā esam daudz labākā situācijā nekā agrāk. "Pašķ
27/08/20221 hour 15 minutes 39 seconds
Episode Artwork

Galvenais – izbaudiet tagadni! Saruna ar rakstnieci un publicisti Moniku Zīli

Rakstniece un publiciste, kura savās darba gaitās ir dokumentējusi Latvijas laikmetu un dažādus mūsu vēstures krustpunktus jau kopš sešdesmito gadu beigām. Maz ir tādu vietu Latvijā, kur viņa nebūtu bijusi ar diktofonu vai bloknotu rokās, fiksējot notikumus, ļaužu stāstus, Latvijas cilvēkus. Vēl arī viņas bagātā, skaistā un krāsainā valoda. Laikmeta krustpunktā saruna ar Moniku Zīli par sociālajiem tīkliem, taro kārtīm, raksniecību, Latgali, arī iesaistīšanos politikā. Es negribētu sacīt, ka es esmu bijusi politiķe, nē, vispār es apbrīnoju – tagad cilvēks, kurš vispār nekad nav bijis nekādā saskarē ar politiku, viņu ievēlē Saeimā un otrajā dienā viņu jau sauc par politiķi. Nu, nav tā! Es to vienmēr saku, ka manā uztverē politiķis - tā bija Mārgareta Tečere, kura 16 gadu vecumā sāka mazgāt glāzes savas nākamās partijas birojā. Tad izaug cauri tam visam, pārzina to ķēķi. Mums tas viss pagaidām nesanāk. Arī partijām, kurām ir bijušas jauniešu organizācijas, kaut kā viss tur ir nomiris,
20/08/20221 hour 46 minutes 15 seconds
Episode Artwork

Balss, kas skanējusi radio, televīzijā un arī Saeimā. Saruna ar Antu Rugāti

Balss, kas gadu desmitiem skanējusi radio, tad televīzijā, bet pēc tam no Saeimas tribīnes un kura izceļas ar perfektu dikciju un valodas kultūru. Laikmeta krustpunktā saruna par ekrāna un valodas kultūru, par patriotismu un darbošanos politikā, un – kāpēc savulaik mainīja vārdu ar Antu Rugāti, ilggadējo Latvijas Televīzijas diktori, žurnālisti, politiķi, Latgales patrioti, kura pati pēdējā laikā sevi piesaka kā "brīvbildētāju", jo bieži redzama ar fotoaparātu rokās. "Tā bija tuvredzīga draņķība, kā deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Televīzija atbrīvojās no diktoriem," ar rūgtumu atzīst viena no leģendārajām radio un televīzijas balsīm Anta Rugāte. 90. gadi nāca ar lielām pārmaiņām un tās skara arī leģendāros diktorus, kuri vienā mirklī nebija vajadzīgi. Iemesli bija dažādi. Kā tas skāra jūs personiski? Anta Rugāte: Pavisam īsi atbildot, tas bija divu nedēļu jautājums. 1993. gada 16.janvāris, kad pie ziņojumu dēļa parādījās sludinājums, vai rīkojums, drīzāk tā viņu varētu nosa
13/08/20221 hour 21 minutes 1 second
Episode Artwork

Neviens dižozols cilvēku nav nositis. Saruna ar dabas pētnieku Gunti Eniņu

Lielākā muļķība ir cirst kokus, aizbildinoties ar cilvēku glābšanu - neviens dižozols cilvēku nav nositis, par arboristiem sašutis dabas pētnieks Guntis Eniņš. Par izglābtajiem dižkokiem un to patieso vecumu, par atklātajām alām un akmeņiem, par rīta vingrošanu, politiku un arī dzeju saruna ar vienmēr smaidīgo Gunti Eniņu Laikmeta krustpunktā. Ja kāds var saniknot pētnieku Eniņu, tie esot arboristi. Kāpēc  tā? "Arboristi un dabas "aizsardzībnieki", kas ieņem amatus. Tā vietā, lai sargātu dižkokus, viņus ņem un nobende," bilst Guntis Eniņš. Padomju laikos izglābis vairākus dižkokus. Rīgā bija Duntes ielā dižozoli, ko Pēteris I stādījis. Atminas kādu gadījumu no padomju gadiem, ka armijas vīri ļāvuši apskatīt kādus ozolus pat armijas daļā. Un pēc aizrādījuma, ka viņu daļā atrodas cara Pētera I stādīti ozoli, pasaudzējuši to, ko vēlējušies nozāģēt. Bet arboristi nozāģēja! "Tagad brīvās Latvijas laikā, pēc 20 gadiem atnāca. Tur uzceltas mājas, militāro vairs nav," norāda Guntis
06/08/20221 hour 21 minutes 13 seconds
Episode Artwork

Nepārstāšu mīlēt Jeseņina dzeju, bet "russkij mir" nesaprotu. Saruna ar Laimu Žurginu

Es nepārstāšu mīlēt Jeseņina dzeju un Tarkovska filmas tikai tāpēc, ka kāds man teiks, ka viss krieviskais ir slikts. Tomēr greizo ideju par "russkij mir", kas atgādina terorisma lozungus, es nesaprotu - atzīst Laima Žurgina, kino režisore, kas dokumentējusi teju visas pēdējā pusgadsimta lielākās leģendas. Saruna ar Laimu Žurginu Laikmeta krustpunktā. Laima Žurgina ir savulaik uzņēmusi filmu "Tie ir arī mani dēli" (1990.) Tas ir stāsts par padomju armijā bojā gājušiem  puišiem, par savu dēlu traģisko likteni stāsta mātes Krievijā, Latvijā un Ukrainā. Saistot šo skaudro stāstu ar šī brīža situāciju, Laima Žurgina atzīst, ka viņai Krievijas iebrukums Ukrainā šķitis vājprāts, kā kaut ko tādu var pieļaut visu acu priekšā. Tāpat viņa neslēpj, ka dīvains šķitis Krievijas personību atbalsts. Režisore stāsta, ka mācījusies kopā ar krievu režisoru Ņikitu Mihalkovu savulaik, ir pazīstama ar baletdejotājiem Andri un Ilzi Liepām. "Es daudz ko zinu par šiem cilvēkiem, es nevaru saprast, kas v
25/06/20221 hour 22 minutes 28 seconds
Episode Artwork

Viss jāsadedzina aiz sevis. Par politiku, sabiedrību un filmām saruna ar Olgu Dreģi

Tur jābūt ar ziloņa ādu, diplomātiskām smadzenēm un īpašu izglītību - tāds viedoklis par politiķiem ir skatuves leģendai Olgai Dreģei, kura deviņdesmitajos gados pati iepazina politikas ķēķi arī tuvplānā. Par politiku, sabiedrību, filmām un skatītāju mīlestību saruna ar Olgu Dreģi Laikmeta krustpunktā. Jāņu laika viena no tradīcijām ir arī filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" skatīšanās. Jau esam tikušies ar filmas režisoru Jāni Streiču, ar scenārija autori Māru Svīri, šoreiz saruna ar vienu no spilgtākajiem tēliem filmā - Tūtaru ģimenes galvu, Ērika sievu, Uģa mammu, vēsturnieci, kurai reizēm mēdzot būt salta sirds, Dagniju, jeb aktrisi Olgu Dreģi. "Man ir laimējies ar kino režisoriem, tāpēc varbūt tās filmas ir palikušas tik ilgi skatāmās. Līdz šai dienai," vērtē Olga Dreģe. Jau sarunā ar teātra zinātnieci Līviju Akurateri 1974. gadā aktrise piemin gan kautrīgumu, gan savu pārgalvību, kuras dzīvē bijis daudz, tagad atzīst aktrise. "Es bērnību nodzīvoju tikai pa koku gal
18/06/20221 hour 21 minutes 7 seconds
Episode Artwork

Žurnāliste Aija Kuģe: Man karš vienmēr ir smirdējis pēc naida

Mums katram ir jāsaprot, ka karš Ukrainā nav karš tikai pret Ukrainu, tas var atnākt arī mūsu mājās. Tieši tāpēc ir briesmīgi skatīties, ka Latvijas sabiedrība pat šajā gadījumā ir šķēlusies. Un tie nav tikai vietējie krievi un latvieši, tā ir arī daļa tieši latviešu sabiedrības. Tas sākās jau Covid laikā, tie ir visi tie, kuriem Latvija ir neizdevusies valsts. Bet tie ir tie cilvēki, kuriem ir neizdevusies dzīve. Bažīga ir Aija Kuģe. Iilgus gadus viņas mājas bija Belgrada, bet darba vieta radio "Brīvā Eiropa". Saruna ar Aiju Kuģi Laikmeta krustpunktā. Aijas Kuģes vārds ārpus Latvijas noteikti ir vairāk zināms, nekā Latvijā. Viņa 90. gados vai ikdienas par Dienvidslāvijas karu ziņoja radio "Brīvība"(svoboda). Viņa ir piedzīvojusi savām acīm, ko nozīmē karš Eiropā 20. gadsimta beigās - naids, bumbu uzlidojumi, nāves un cik smeldzīgas ir kara sāpes un atmiņas. Aija Kuģe ir dzimusi un augusi Latvijā, Valmieras pusē - Dikļos, bet lielu dzīves daļu pavadījusi Dienvidslāvijā. Dzīvoj
11/06/20221 hour 7 minutes 42 seconds
Episode Artwork

Neredzu partiju, par ko es varētu balsot. Saruna ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu

Rietumu līderi reaģē pārāk lēni - sankcijām pret Krieviju jābūt vēl stingrākām. Par to ir pārliecināts Jūlijs Krūmiņš. Par biznesu deviņdesmitajos un tagad, par politikas aizkulisēm un skandāliem saruna ar vienu no pirmajiem Latvijas miljonāriem Jūliju Krūmiņu Laikmeta krustpunktā.   Arnis Krauze: Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, zinot jūsu interesi par politiku un dažbrīd arī iesaistīšanos dažādos politikas procesos, kāds ir jūsu skats uz rudeni, kāda būs nākamā Saeima? Vai kādu stutēsiet, atbalstīsiet, vai beidzot būsiet tikai vērotājs no malas? Jūlijs Krūmiņš: Es nekad neesmu interesējies par politiku. Bet, tā kā es neinteresējos par politiku, politika interesējas par mani. Viena vai otra partija noteikti grib, lai kaut ko ieskaita. Viņi nāk, viņi kaut ko pārliecina, nē, es vairāk neiesaistos nekādās politiskās spēlēs. Atklāti sakot, es šodien neredzu partiju, par ko es varētu balsot. Visi, kas ir nākuši pie varas, kas šodien ir, viņi neviens nav turējuši solījumu. Es vienk
04/06/20221 hour 8 minutes 40 seconds
Episode Artwork

Traģiski, kas jaunajai paaudzei iestāstīts par padomju armiju. Saruna ar Ilmu Čepāni

Kādēļ gan no valsts budžeta būtu jāfinansē partija, kas atklāti nostājas pret Latvijas neatkarību, demokrātiju un tiesiskumu? Ilma Čepāne uzskata, ka Krievu savienībai valsts finansējumu atņemt var. Viņa arī atzīst - traģiski, ka jau neatkarīgajā valstī ir izaugusi vesela jauna paaudze, kurai no mazotnes iestāstīts, ka padomju armija Latviju ir atbrīvojusi. Saruna ar juristi, bijušo politiķi Ilmu Čepāni. "Manuprāt, var jau pieņemt nezin kādu normatīvo regulējumu par latviešu valodas apguvi un par vēstures izklāstu, bet, ja, manuprāt, nav arī bijusi kontrole, iespējams, no Izglītības ministrijas, kāda ir šī situācija… Tad, kad mēs savulaik Satversmes tiesā skatījām vienu Saskaņas pieteikumu par izglītības likuma grozījumiem, tad mēs tā padziļināti pētījām, kāda ir faktiskā situācija šajās skolās. Un tas nav nemaz tik spīdoši. Es no 4. maija neatkarības kluba valdes, mēs bieži atsevišķi bijušie deputāti ejam uz skolām, arī uz krievu skolām. Es pati šogad neesmu bijusi, bet Velta Čeb
28/05/20221 hour 8 minutes 57 seconds
Episode Artwork

Mūsdienās teritorijas attīsta, ne iekaro. Kinorežisors, bijušais politiķis Rihards Pīks

Piemineklis savulaik uzbūvēts, lai daži toreizējie Latvijas kompartijas vadoņi varētu izkalpoties Maskavas priekšā. Un pilnīgi skaidrs, ka tas ir jānojauc - pārliecināts Rihards Pīks. Kinorežisors, bijušais politiķis - Laikmeta krustpunktā. Rihards Pīks kā kino operators fiksējis daudzus Latvijas ļaudis jau kopš 60. gadu sākuma kino hronikās un pēc neatkarības atgūšanas kā kultūrās un ārlietu ministrs pats bija svarīgu vēstures notikumu dalībnieks. Memuārus gan viņš neraksta, bet mēģina kārtot atsevišķas epizodes no savas dzīves, pieraksta tās. "Ja ne vairāk, tad jāatstāj mazbērniem, lai tie uzzina, ko vecaistēvs kādreiz darījis," bilst Rihards Pīks. 2000. gada beigās viesojās Krievijā un kā Saeimas pārstāvis ticies ar Krievijas politiķiem. Toreiz jau Kremlī jau valdīja Putins. "Tā bija grūtākā vizīte manā politiķa karjerā," bija Riharda Pīka komentārs toreiz. Vērtējot šodien notiekošo, Rihards Pīks atzīst, ka tie ir briesmīgi noziegumi 21. gadsimtā, bet kaut ko tādu bij
21/05/20221 hour 8 minutes 48 seconds
Episode Artwork

Piemineklis Pārdaugavā būtu jāpakļauj sankcijām. Saruna ar režisoru Jāni Streiču

Jezga ap ziedu nolikšanu ir vistīrākā provokācija un situācija Latvijā šobrīd ir tik nopietna, ka no Krievijas tā sauktajiem atbrīvotājiem mūs glābj tikai karš Ukrainā – tā uzskata kinorežisors Jānis Streičs. Par pieminekli un karu, Latgali un kino – saruna ar Jāni Streiču Laikmeta krustpunktā. Sarunā Jānis Streičs, kurš šobrīd dzīvo Lietuvā, atminas Otrā pasaules kara noslēgumu, ko pieredzējis pusaudža gados, bet vērtējot notikumus šajā nedēļā Latvijā saistībā ar pieredzēto pie pieminekļa Pārdaugavā, atzīst, ka tā ir situācijas svarīguma neizpratne. "Tas man atgādina krievu televīzijā redzētos raidījumus par ziemu Sibīrijā, ka visiem pārsteigums, ka pienāk ziema. Nav ne malkas, ne kurināmā, nekā. Ziema pienāk, kāds brīnums! Ko brīnāmies, tā ir normāla lieta pie tās mūsu nolaidības, vienaldzības un situācijas svarīguma neizpratnes gan valdībā, gan citur. Tas taču bija gaidāms," vērtē Jānis Streičs. "Otrs, ka ir pilns ar provokatoriem. Vai tad to nezina tie, kas par drošību at
14/05/20221 hour 17 minutes 5 seconds
Episode Artwork

Karš atstāj dziļu nospiedumu. Par drosmi, brīvību un mūziku saruna ar Zigmaru Liepiņu

Karā ir skaidri jāpasaka, kurā pusē tu stāvi, un mūsu slavenāko komponistu attieksme liek vilties, saka Zigmars Liepiņš. Par drosmi, brīvību, mūziku un biznesu Laikmeta krustpunktā saruna ar Zigmaru Liepiņu. "Tās šausmas jau ir ieilgušas. Sajūta, ka pārgājis viens otrā bez pauzes. Tikko bija Covid, divi gadi izslēgti no dzīves, tikko paspējām drusku atjēgties, tā sākās šis vājprāts, kas notiek ukraiņu zemē," pašreizējo situāciju komentē Zigmars Liepiņš. "Es nevaru komentēt savas izjūtas, jo turpinās tas, kas ir sācies. Ar slimību vēl var cīnīties ar kaut kādiem medicīniskiem līdzekļiem, izvairīties, nebūt sabiedrībā, bet no kara nevar aizmukt nekur. Tas atstāj dziļu nospiedumu." Zigmars Liepiņš "Facebook" visai tiešā valodā komentē dažādas aktualitātes, arī par karu Ukrainā daudz raksta. Un kādā ierakstā min: "Katrs mēģinājums pateikt, ka pie šī šī necilvēcīgā KARA ir vainīgs tikai Puķka un viņa morālo kropļu kliķe, nav tiesa. Vainīgi ir visa krievu tauta. Mūžīgi mūžos! Kā
07/05/20221 hour 7 minutes 41 seconds
Episode Artwork

Putins ir drauds arī savai tautai. Saruna ar Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu

Sasist viņa armiju lupatās, vismaz atpakaļ līdz Ukrainas robežām - tas ir vienīgais veids, kā Putinu apturēt, uzskata bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kura ar Putinu tikusies vairakkārt. Saruna ar Vairu Vīķi Freibergu un Imantu Freibergu.  Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs šobrīd mīt savās lauku mājās Īvandes pagastā, rūpējas par pavasara puķēm dobēs un stādiem. Imants Freibergs kārto ģimenes praktiskās lietās, kas saistītas ar datoru un zināmā mērā uzņemas sievas sekretāra pienākumus. Savukārt Vairai Vīķei-Freibergai daudz jārunā - sēdes, paneļi, runas uzrunas, intervijas. Reizēm pat vairāki dažādi pasākumi dienā pie datora. "Mute darba nepiekusa, bet mugura darba piekusa," bilst Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt Imants Freibergs bilst, ka nav tādu momentu, ka nebūtu ko darīt - vai darbi pie datora, vai pārvaldības darbi mājai. Brīvu brīžu nav. Tāpat viņš labprāt lasa vakaros. Tāpat viņš turpina sekot IT jomas attīstībai un mainībai, jomai, ar kuru saistīts viņa da
30/04/20221 hour 14 minutes 25 seconds
Episode Artwork

Krievijā atceras tos, kas nosmērējušies ar blakus tautas asinīm. Saruna ar Edvīnu Inkēnu

Atceras tikai tos carus, kuri ienāk vēsturē ar asiņainām rokām - tā par Putina motīviem domā bijušais žurnālists un politiķis, viens no leģendārajiem "labvakariešiem". Raidījumā Laikmeta krustpunktā saruna ar Edvīnu Inkēnu. Atmodas gados viņa vārdu zināja visi. 1988. gada laikraksta "Padomju Jaunatne" lasītāju aptaujā viņš tika atzīts par otru populārāko žurnālistu televīzijā. Pirmo vietu ieguva viņa kolēģis Ojārs Rubenis. „Es esmu pensionārs. Kā rezultātā mans dzīves veids ir slinks un man viņš patīk. Ar radošo darbu, ko es pamatā nodarbojos, varu darīt lēni. Vārds pamatīgi tam tāpat piestāv,” par savu ikdienu stāsta Edvīns Inkēns. Pēdējos 10 - 20 gadus, kad beidzās regulārie raidījumi televīzijā, viņš bija pievērsies filmu veidošanai, tie bija stāsti par latviešiem dažādās pasaules vietās. Pēdējā filma bija leģendāro latviešu uzņēmēju Šteinhaueru. Tagad Edvīns Inkēns strādā pie nākamā projekta. Vai ir interese mediju darbu šodien? „Dažkārt man ir skeptiska attieksme. M
23/04/20221 hour 11 minutes 59 seconds
Episode Artwork

Laiks, kad nav starpkrāsu. Par karu, sabiedrību un grāmatām saruna ar Ēriku Hānbergu

Katram latvietim vajadzētu sadraudzēties ar kaut vienu Latvijas krievvalodīgo, sarunāties un skaidrot notiekošo. Un sabiedrībā ir pārāk maz optimisma... pierakstiet visu labo! Šāds ieteikums ir rakstniekam un publicistam Ērikam Hānbergam. Par karu, sabiedrību un grāmatām saruna ar Ēriku Hānbergu Laikmeta krustpunktā. "Šis ir laiks, kad nav starpkrāsu, ir tikai divas krāsas - melns un balts. Jo tuvāk ir šis apdraudējums pasaulē, jo vairāk es atgriežos bērnībā," atzīst Ēriks Hānbergs.  "Toreiz man bija 10 - 13 gadu, es piedzīvoju to karu, es piedzīvoju mūsu saimniekošanas, vecāku māju zaudējumu, es piedzīvoju bēgļu gaitas Kurzemē. Toreiz tā bija zēna romantika." Tagad jo vairāk to atceras ar šausmām un to, kā paši riskēja. "Katru pieredzi, kas toreiz bija, var atcerēties ar šausmām, un šīs šausmas tuvojas tagad, un pasaule cenšas šīs šausmas novērst, saprast un apjēgt. Es arī cenšos apjēgt, kā tas viss ir manas dzimtas, manas tautas, manas Eiropas, manas pasaules kontekst
16/04/20221 hour 7 minutes 27 seconds
Episode Artwork

Strauji kāpumi un sāpīgi kritieni, politiski un personiski. Saruna ar Einaru Repši

„Nav man neviena lielāka soģa un kritiķa pasaulē, kā es pats,” tā paškritiski reiz ir teicis Einars Repše. Bijušais Ministru prezidents – Laikmeta krustpunktā. Kā jauns cilvēks par brīvu un neatkarīgu Latviju viņš drosmīgi runāja jau tad, kad daudzi 80. gadu otrajā pusē vēl piesardzīgi nogaidīja. Kad vēl nebija Tautas frontes un vārdus padomju okupācija uzdrošinājās teikt tikai retais. Neapšaubāmi, viens no redzamākajiem Latvijas politiķiem pēc neatkarības atjaunošanas. Balsojis par 4.maija deklarāciju, pirmos 10 neatkarības gadus bija Latvijas Bankas prezidents, vadījis Latvijas valdību, dibinājis partiju „Jaunais laiks”. Pazīstams arī ar savām radošajām un azartiskajām izpausmēm – aizraušanos ar gleznošanu, aviāciju un alpīnismu. Arī viņa politiskajā darbībā pieredzēti strauji kalnā kāpumi, liela sabiedrības uzticība un tad sāpīgi kritieni. Gan politiski, gan personiski. Sarunu sākam par karu Ukrainā. Kara pirmajās dienās Einars Repše teica, ka ir notikusi tāda kā Rietumu pamoš
09/04/20221 hour 19 minutes 50 seconds
Episode Artwork

Man gribētos runāt ar krievu karavīru mātēm. Saruna ar rakstnieci Māru Svīri

Man gribētos runāt ar krievu karavīru mātēm, kāpēc viņas klusē? Tā saka rakstniece Māra Svīre, kura šo karu izjūt pavisam personiski. Par notiekošo Ukrainā, pašas savulaik piedzīvoto padomju laika cenzūru saruna Laikmeta krustpunktā ar rakstnieci Māru Svīri. Eleganta un dzīvesgudra dāma ar trāpīgu valodu un strauju lidojumu, kā jau svīrei pienākas. Barikāžu laikā, 1991. gada 12. janvārī, viņa Latvijas Radio uzrunāja omoniešu mātes. Ko Māra Svīre šodien sacītu krievu karavīru mātēm? "Es arī būtu sacījusi, sauciet savus dēlus mājās. Neceriet, ka viņi tur kļūs par varoņiem. Viņiem ir jāatsakās no nevainīgu cilvēku slepkavošanas,"  atzīst Māra Svīre. Toreiz viņa uzstājās arī krievu valodā, gribēja, lai "Omon" karavīru mātes saprot.  "Tagad es arī labprāt runātu krievu valodā krievu mātēm, tām mātēm, kuru dēli Ukrainai šauj uz nevainīgiem cilvēkiem," atzīst Māra Svīre. "Man ļoti gribētos runāt ar krievu karavīru mātēm, jo mātes ir liels spēks, bet izskatās, ka klusē. K
02/04/20221 hour 3 minutes 35 seconds
Episode Artwork

Zolitūdes traģēdija, Krimas okupācija. Saruna ar bijušo valsts prezidentu Andri Bērziņu

Eiro ieviešana Latvijā, Zolitūdes traģēdija, referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, Krievijas pirmais uzbrukums Ukrainai, okupējot Krimu – šajā laikā Valsts prezidenta amatā bija Andris Bērziņš. Par vēsturiskajiem notikumiem un pasauli tagad saruna raidījumā Laikmeta krustpunktā ar Andri Bērziņu. Vērtējot ne tikai savu laiku prezidenta amatā, bet arī kopumā valsts vadītāja darbu, Bērziņš atzīst, ka šajā amatā ir jābūt ilgāk nekā vienu termiņu. Viņš skaidro, ka veselības problēmu dēļ izvēlējies nekandidēt uz otro termiņu.  "Saprātīgi šādos amatos, kas prasa gan dzīves, gan situācijas izpratni, gan personīgus kontaktus, būt šajā amatā ilgāk, ko arī vēlētu visiem uz priekšu," norāda Andris Bērziņš. "Tas ir acīmredzami, kamēr tevi pasaulē nepazīst, visi izturas ļoti piesardzīgi. Kad saprot, kas tu esi un kas no tevis ir iespējams, tad var paredzēt rezultātu. Kā patreizējā situācijā, šīs te cilvēciskās attiecības [ir svarīgas] - cilvēks pret cilvēku. It īpaši tiem, kurie
26/03/20221 hour 21 minutes 14 seconds
Episode Artwork

Propaganda Krievijas cilvēku ir pārveidojusi. Saruna ar viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu

Laikmets mainās mūsu acu priekšā, mēs piedzīvojam vēsturi, mēs līdzpārdzīvojam Ukrainas liktenim. Laikā, kad Ukrainā notiek karš, kad domājam par savu drošību, Laikmeta krustpunktā esam, aicinājuši viesi, kuram ir militārā pieredze. Viens no retajiem latviešiem ar admirāļa pakāpi, kurš savulaik vairākus desmitus gadu pavadījis arī Padomju armijas jūras kara flotē. Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku bijušo komandieri, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Ja pirms mēneša jums kāds teiktu, ka tūlīt, tūlīt Krievija iebruks Ukrainā, sāksies visīstākais karš, kādu Eiropa nav pieredzējusi gandrīz 80 gadus. Vai jūs tam ticētu? Pirms dažām dienām vienā intervijā man prasīja, vai jūs ticējāt, ka Krievija iebruks, un uz šo jautājumu es atbildēju ļoti īsi jā, es ticēju. Ir tā lieta, ja mēs paskatāmies un analizējam, kas notiek un kas pirms tam ir noticis, tad mēs redzam, ka Krievijas uzvedībā un tajās plānošanas lietās nekas pilnībā nav mainījies. Un, ja vēl mēs paskatāmies arī tos raidījumus,
19/03/202253 minutes 29 seconds
Episode Artwork

Trauksmainie 90.gadi un toreizējo lēmumu nozīme tagad. Saruna ar Guntaru Krastu

Latvija mērķtiecīgi dodas ceļā uz NATO un Eiropas Savienību, finiša taisnē lielā privatizācija un savu varenību sāk izrādīt oligarhi. Par trauksmainajiem deviņdesmitajiem un toreizējo lēmumu nozīmi tagad saruna ar bijušo premjeru Guntaru Krastu. Guntars Krasts bija piektais premjerministrs pēc neatkarības atjaunošanas un Ministru kabinetu vadīja trauksmaino 90. gadu nogalē, kad Latvija devās ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, kad finiša taisnē nonāca lielā privatizācija un savu varenību sāka izrādīt arī tā saucamie oligarhi. Guntars Krasts bijis arī ekonomikas ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas.  "Pamatā uzskata, ka Jeļcina Krievija bija viens tas īsais periods Krievijas vēsturē, kurā Krievija bija demokrātiska un visumā sabiedrība, kas varētu pēc kāda laika līdzināties arī pārējām Eiropas valstu sabiedrības uzbūvēm, formām gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā," analizē Guntars Krasts, vērtējot atšķirības starp Jeļcina Krieviju un to Krieviju, kādu ir izveidojis taga
12/03/20221 hour 20 minutes 19 seconds
Episode Artwork

Būtiski Satversmes tiesas spriedumi, mēģinājumi ietekmēt tiesu. Saruna ar Aivaru Endziņu

Šogad svinam mūsu pamatlikuma - Satversmes - simto gadadienu. Tas ir dokuments, kas nosaka mūsu tiesības, brīvību, pienākumus. Satversme sargā latviešu valodu un mūsu nacionālās vērtības.  Kā tapuši būtiski Satversmes tiesas spriedumi, kā mēģināts ietekmēt tiesu, par mūsu brīvībām un pienākumiem - saruna ar pirmo  Satversmes tiesas priekšsēdētāju 4. maija deklarācijas viens no autoriem, juristu Aivaru Endziņu. Sarunas ievadā Aivara Endziņa domas par trauksmainajiem notikumiem Ukrainā. „Diemžēl Krievijas hunta, Kremļa Putina tuvākie līdzgaitnieki ir pārkāpuši jebkuras starptautisko tiesību normas un faktiski īsteno genocīdu pret Ukrainas tautu, pret Ukrainu kā valsti,” uzskata Aivars Endziņš. „Jau 2014. gadā, kad tika Krima okupēta, ieņemta daļa no Donbasa reģiona, tas jau bija pirmais signāls. Tad rietumi it kā nosodīja, kaut kādas sankcijas paredzēja, bet ne tik nopietni, kā tas ir šodien. Beidzot arī rietumu pasaulei ir atvērušās acis, ir kļuvušas dzirdīgākas ausis par to, kas
05/03/20221 hour 15 minutes 54 seconds
Episode Artwork

Par karu un par drošību, par politiku un teātri saruna ar Ausmu Kantāni

Apritējuši divi mēneši, kopš mūsu vidū vairs nav Ausmas Kantānes-Ziedones. Skumjo vēsti nesa 29.maija rīts - no mums aizgāja dzirkstoša, harismātiska personība, izcila aktrise. Laikmeta krustpunktā ar viņu tikāmies februāra beigās un runājām par Ukrainu, karu un mūsu drošību, par politiku, teātri un Imantu Ziedoni. Laikmeta Krustpunktā atkārtojam Arņa Krauzes sarunu ar Ausmu Kantāni Ziedoni. Saruna norit nedēļā, kad Krievija sāka agresīvu uzbrukumu Ukrainai un Ausma Kantāne atzīst, ka sāpīgi uztver divu pasauļu – demokrātisma un autoritārisma – lielo sadursmi. „Ja krīt, ja zaudē demokrāti 21. gadsimtā, man liekas, tas ir milzu absurds. To nevar iedomāties, ka kaut kā tā varētu notikt. Es pilnīgi nepieļauju. Tad ar cilvēci kaut kas ļoti, ļoti nav kārtībā,” uzskata Ausma Kantāne. Sarunā Ausma Kantāne atklāj, ka savulaik ir filmējusies Ukrainā un pat bijis jārunā ukraiņu valodā  „Liela tauta. Pret lielām, skaistām, cēlām, svētām lietām ir ar godbijību ir jāizturas. Un tāda šī
26/02/20221 hour 19 minutes 30 seconds
Episode Artwork

Parlamenta aizstāvēšana puča dienās un skaļas lietas deviņdesmitajos. Atminas Juris Rekšņa

Parlamenta aizstāvēšana puča dienās, sprādziens universālveikalā "Centrs", tiesneša Laukrozes slepkavība un citas skaļas lietas deviņdesmitajos. Sarunājas ar bijušo Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu. Mēs neatkāpsimies, tā augusta puča trauksmainākajā dienā, 1991. gada 21. augustā, stāvot pie toreizējās Augstākās Padomes ēkas, laikrakstam "Diena" teica toreizējai Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes operatīvās reaģēšanas speciālās nozīmes rotas komandieris Juris Rekšņa. Atjaunotajā Latvijā viņš kļuva par vienu pirmajiem policijas ģenerāļiem, bijis Valsts priekšnieks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Tas ir laiks, kad Latvija piedzīvo tiesneša slepkavību, sprādzienu universālveikalā "Centrs", spirta rūpnieka nogalināšanu un citus skaļus noziegumus. "Policija ir dzīves aicinājums, dzīves stils," atzīst Juris Rekšņa, jautāts, ko dara ģenerāļi, kad vairs nestrādā policijā. Un atzīst, ka turpina strādāt, darīt citus darbus. Policijā var ātri aiziet pensijā un var pamē
19/02/20221 hour 4 minutes 25 seconds
Episode Artwork

Mūžu mūžos būs dziesma. Saruna ar diriģentu Edgaru Račevski

Mūžu mūžos būs dziesma – šī dziemusvētku himna maestro Edgara Račevska vadībā iedvesmojusi tūkstošiem kordziedātāju. Mūzika arī viņu pašu iedvesmo visas dzīves garumā. Par gatavošanos nākamajiem dziesmusvētkiem, kandidēšanu Saeimas vēlēšanās un optimisma recepti – Laikmeta Krustpunktā saruna ar Edgaru Račevski.
12/02/20221 hour 6 minutes 41 seconds
Episode Artwork

Par politisko kultūru, Krieviju un Lukašenko un par medībām. Saruna ar Alfrēdu Čepāni

Bijis augstos amatos jau padomju gados, balsojis par Latvijas neatkarību, bijis Saeimas priekšsēdētājs, pazīstams ar savas runas tiešumu, skaidro valodu un arī aso meli. Nav vairījies no savas tautības un izcelsmes – pēc tautības baltkrievs un viņa pirmā profesija ir diplomēts traktorists. Par politisko kultūru, Krieviju un Lukašenko un par savu aizraušanos – medībām Laikmeta krustpunktā stāsta Alfrēds Čepānis. "Varētu teikt, ka tīri pieņemami," uz jautājumu, kā Jums  šobrīd klājas, atbild Alfrēds Čepānis. "Manā vecumā ar manu veselību un pārējo, ka es vēl varu kustēties, aizbraukt uz mežu, tikties ar draugiem un radiem, varētu teikt ka, labi." Ar medībām viņš aizraujas jau vairāk nekā 50 gadus un medības un mežs Alfrēdu Čepāni interesē arvien. Tāpat viņš arvien interesējas par politiku, tagad gan informāciju iegūst no medijiem.  "Dažkārt gan par notiekošo aptekās dūša. Kad balsojām par Latvijas neatkarību, bijām iedomājušies, ka būs drusciņ savādāk, ka turēsimies kopā kā tore
05/02/20221 hour 18 minutes 35 seconds
Episode Artwork

Politikas aizkulises tolaik un Covid krīzes vadība tagad. Saruna ar Laimdotu Straujumu

No politikas tāpat kā no viesībām jāprot aiziet laikus – tā saka pirmā un līdz šim vienīgā Latvijas premjere. Par politikas aizkulisēm tolaik un kā viņa vadītu Covid krīzi tagad – saruna ar Laimdotu Straujumu. Bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc aiziešanas no politikas atradusi laiku tam, kam iepriekš, darbojoties politikā, neatlika laika. Viņa aizraujas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, sava dzimtas koka pētīšanu un atmiņu grāmatas rakstīšanu.
29/01/20221 hour 6 minutes 2 seconds
Episode Artwork

Dzejas dienās, politikā, dziesmās un grāmatās. Saruna ar Jāni Peteru

Dzejas dienās septiņdesmitajos, lielās politikas priekšplānā astoņdesmitajos un deviņdesmitajos, dziesmās un grāmatās visus šos gadus. Laikmeta krustpunktā saruna ar dzejnieku, publicistu, vēstnieku, sabiedrisko darbinieku Jāni Peteru. Sarunas beigās pārsteigums. Maestro Raimonds Pauls uzrakstījis dziesmu dzejnieka Jāņa Petera pašam pirmajam publicētajam dzejolim - "Kaist pīlādzis sniegā" un par dziesmas "krusttēvu" kļuvis žurnālists Arnis Krauze. Dziesma izskan gan raidījumā, gan to var noklausīties arī atsevišķi:    
22/01/20221 hour 22 minutes 47 seconds
Episode Artwork

Publiciste un žurnāliste Marina Kosteņecka. Viņas gaitas cieši saistītas ar Latvijas Radio

Rakstniece, publiciste un žurnāliste, reiz arī PSRS Augstākās Padomes deputāte no Latvijas Tautas frontes saraksta. Viņas gaitas cieši saistītas ar Latvijas Radio – gan trauksmainajos Atmodas gados, gan vēlāk strādājot Latvijas Radio krievu raidījumu redakcijā. Viņas atdeve Latvijai savulaik novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet pats galvenais – ar cilvēku cieņu. Raidījumā saruna ar Marinu Kosteņecku.
15/01/20221 hour 8 minutes 20 seconds
Episode Artwork

Otra tāda mums, latviešiem, nav. "Laikmeta krustpunktā" pirmais viesis – Raimonds Pauls

Bez viņa Latvijas Radio fonotēka ir neiedomājama, viņa ieraksti veido lielu daļu Latvijas Radio skaņu arhīva un joprojām katru dienu viņš ir pie klavierēm. Viņš turpina radīt un otra tāda mums, latviešiem, nav. Raidījuma Laikmeta krustpunktā pirmais viesis – Raimonds Pauls. Ielūkojamies Latvijas Radio arhīvā esošajās liecībās un sarunājamies ar Maestro – par mūziku, ģimeni un politiku.  
08/01/20221 hour 10 minutes 50 seconds