Kaķu izstādes - ko tās dod kaķim un ko - saimniekam? Vai kaķu pasaulē TOPa šķirni nosaka modes tendences un kas jāzina, ja gribam gatavot savu kaķi izstādei? Raidījuma Ķepa uz sirds viešņa - kaķu eksperte, visu kaķu šķirņu tiesnese Aija Nuķe.   Raidījumu atbalsta:

Vai papagailis kļūst par populāru mājas mīluli arī Latvijā? Kāpēc cilvēki pamet lielos putnus un kas ir viņu glābēji? Kas jāzina, ja gribam turēt eksotisko putnu, raidījumā Ķepa uz sirds atklāj papagaiļu eksperts un glābējs Dagnis Kalniņš.   Raidījumu atbalsta:

Kas jāzina, vai esam gatavi sunim savā mājā: kā saprast, kura šķirne ir piemērotākā un vai iespējams atrast mīluli, kura dēļ nav jāmaina dzīves ritms? Raidījumā Ķepa uz sirds viesojas suņu audzētāja un kinoloģe Danuta Rumjanceva.   Raidījumu atbalsta:

Kā uzvert mūsu kaķa vai suņa došanos citā pasaulē? Kā vislabāk atvadīties un ko runāt, un kāpēc saimniekam tomēr jābūt blakus sava mīlulim līdz viņa pēdējam elpas vilcienam? Raidījumā Ķepa uz sirds viesojas cilvēku un dzīvnieku pazinējs, dzīves pētnieks Reinis Ziļevs.   Raidījumua atbalsta:

Vai "manabalss.lv" iniciatīva par kriminālsodu kā vienīgo sodu dzīvnieku mocītājiem gūs atbalstu pie likumdevēja? Vai bargs sods samazinās nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un kāpēc šobrīd, kad likums atļauj cietumsodus, tos piemēro reti? Raidījumā Ķepa uz sirds analizē juriste Inese Bāra un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktora vietnieks Uldis Zemzars.   Raidījumu atbalsta:

Svaigbarošana mīlulim – atgriešanās pie dabas vai modes tendence? Vai svaigēšana piemērota visiem suņiem un kaķiem? Ko izvēkēties komercbarību vai svaigu gaļu – kāds ir ekonomiskāks risinājums, raidījumā Ķepa uz sirds vērtē suņu dietoloģe, svaigēšanas eksperte Diāna Kontakeviča.   Raidījumu atbalsta:

Suņa apmācībai izšķiroši ir pirmie dzīves mēneši. Nesocializēts suns – saimnieka slinkuma vai zināšanu trūkuma rezultāts un vai suni var apmācīt jebkurā vecumā, raidījumā Ķepa uz sirds analizē suņu apmācības trenere Andra Pašujeva.   Raidījumu atbalsta:

Radio sēta sunim – mocības mīlulim vai risinājums saimniekam? Kāpēc radio sētai bez saimnieka apmācības nav jēgas un vai radio jeb elektrosēta ir laba vai tomēr nežēlīga apmācība, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe Laine Kupča un suņu saimniece Undīne Liepiņa. Raidījumu atbalsta:

Kāpēc saimnieki pārbaro savus suņus un kāpēc dārgie un garšīgie kārumi ir bīstami suņa veselībai? Raidījumā Ķepa uz sirds skaidro veterinārārste Daiga Bokvalde un suņu apmācības trenere Anete Sila. Intersējamies arī, kā nodarbināt suni, lai tas nediedelētu ēdienu?   Raidījumu atbalsta:  

Latvija kopā ar Nigēriju, jeb kāpēc dzīvnieku labturības jomā joprojām esam atpalikušas valsts statusā? Vai likums Latvijā ierobežos dzīvnieku mocītājus un pavairotājus? Kā tiks aizliegta suņu turēšana pie ķēdes? Raidījumā Ķepa uz sirds diskutē dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis Jānis Patmalnieks.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā diskusija par Saeimā izskatītajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem. Vai likums Latvijā ierobežos dzīvnieku mocītājus un pavairotājus? Kā tiks aizliegta suņu turēšana pie ķēdes? Raidījumā Ķepa uz sirds diskutē dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis Jānis Patmalnieks.   Precizējums: Starptautisks dzīvnieku labturības likumu salīdzinājums raidījumā atspoguļots veidā, kas var radīt nepatiesu priekšstatu par to, kā Latvijas likumi šajā jomā izskatās, salīdzinot ar citām valstīm. Raidījumā pieminētajā likumu apkopojumā Latvija atrodas valstu grupā, kurā ir ne tikai Kazahstāna, Krievija, Bosnija un Nigērija, bet arī ar daudzas citas Eiropas valstis, kā Lielbritānija, Dānija, Zviedrija u.c. Dzīvnieku labturības likumu salīdzinājumu skatīt šeit.   Raidījumu atbalsta:

Kāpēc mīlulim katru gadu būtu jāveic ikgadēja veselības pārbaude? Vai sterilizēti suņi un kaķi aptaukojas biežāk un kā nenokavēt veselības pasliktināšanos senioram? Raidījumā Ķepa uz sirds skaodro veterinārārste Zane Briģe.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds viesojas Kristīne Dafnere un viņas mīluļi – asspalvainais taksis Karloss un garspalvainais taksis Sančo. Abi suņi ir kļuvuši par pieprasītiem modeļiem dažādās reklāmās un filmās. Kristīne ir profesionāla filmu un to montāžas režisore un arī fotogrāfe, veidojusi filmas TV kanālam "National Geographic", bieži strādājot tieši Āfrikā. Kristīne ir atgriezusies kopā ar ģimeni uz dzīvi Latvijā no Vācijas, kur aizvadījusi 35 gadus. Kāda ir ikdiena saimniekam, ja jāved suņi uz fotosesiju un filmēšanu? Kādas ir atšķirības suņu apmācībā un socializēšanā Latvijā un Eiropas valstīs?   Raidījumu atbalsta:

Kā varam palīdzēt dzīvniekiem Ukrainā? Kas notiek ar suņiem un kaķiem kara apstākļos? Adoptēt, ziedot naudu vai barību - kāda ir reālā situācija organizējot palīdzību mīluļiem Ukrainā? Studijas viesis - iTV režisore un producente Žaklīna Cinovska.   Raidījumu atbalsta:

Kas jāzina, ja gribat turēt pitonu? Vai čūskas ir mājas mīlulis, kas piemērots aizņemtiem saimniekiem? Kas ir pitonu eksperts un kā tas var palīdzēt pārvarēt bailes no čūskām? Sarunājamies ar 32 čūsku saimnieku Raiti Rūtenbergu.   Raidījumu atbalsta:

Kādi ir biežākie iemesli suņa klaiņošanai? Ko darīt, ja satiekam svešu vai kaimiņa suni un kāpēc suņa turēšana pie ķēdes padziļina uzvedības problēmu nevis to atrisina, raidījumā Ķepa uz sirds analizē dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kādi ir iemesli suņa destruktīvai uzvedībai? Vai šķirne ietekmē raksturu, jeb visu izšķir ģenētika un ko darīt saimniekam šādā situācijā. Raidījuma viesis: zoopsihiatrs, kinologs un dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs. Raidījumu atbalsta:

Nepareiza diagnoze, saimnieku pilnīga paļaušanās uz veterinārārstu, mīlulis atvests novēloti – šie ir biežākie iemesli, kad apmeklējums pie veterinārsta beidzas traģiski. Vai vērts sūdzēties par veterinārārsta vai klīnikas attieksmi? Un vai kāds var ārstam anulēt licenci?

Laist vai nelaist ārā savu kaķi? Kādi ir riski un kādi – ieguvumi? Īsāks mūžs, bet interesants, jeb garš mūžs, bet garlaicīgs – vai tas ir lēmums, kas jāpieņem kaķa saimniekam? Raidījumā Ķepa uz sirds vērtē zoopsihiatrs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs un kaķa saimnieks Filips Rubenis.   Raidījumu atbalsta:

Kā ceļot kopā ar savu suni - lidot vai braukt ar auto? Kas jāsagatavo laicīgi un ko var sarūpēt uz vietas? Raidījumā Ķepa uz sirds pieredzē dalās stafordšīras pitbulterjeru saimniece Diāna Kontakeviča un divu vācu aitu suņu saimniece Laura Minskere.   Raidījumu atbalsta:  

Kāpēc vardarbība pret dzīvniekiem netiek bargi sodīta? Kāpēc vainīgie bieži saņem nosacītu sodu, nevis sēž cietumā un kāda ir tiesu prakse un argumenti, izvērtejot cietsirdīgos gadījumus, raidījumā Ķepa uz sirds analizē Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.   Raidījumu atbalsta:

Ko teikt bērnam, kurš prasa nopirkt sunīti? Kā saprast, vai ģimene ar bērniem ir gatava sunim? Kādus pienākumus suņa aprūpē var uzticēt bērnam un pusaudzim, raidījumā Ķepa uz sirds analizē kinoloģe Laine Kupča.   Raidījumu atbalsta:

Ko teikt bērnam, kurš prasa nopirkt sunīti? Kā saprast, vai ģimene ar bērniem ir gatava sunim? Kādus pienākumus suņa aprūpē var uzticēt bērnam un pusaudzim, raidījumā Ķepa uz sirds analizē kinoloģe Laine Kupča.   Raidījumu atbalsta:

Kas atbild par zirgu labturību Latvijā un kāpēc joprojām zirgi tiek badināti un tiem netiek sniegta pienācīga aprūpe? Vai zirgu turēšanai būtu nepieciešamas īpašas atļaujas, raidījumā Ķepa uz sirds  vērtē zirgu saimniece, “Augusta Stallis” īpašniece Iveta Dzērve.   Raidījumu atbalsta:

Vai Latvijā pieaug vardarbības gadījumi pret dzīvniekiem? Kāpēc bieži tiesneši piespriež vainīgajiem nosacītu sodu nevis brīvības atņemšanu? Sodīt vai atņemt tiesības jebkad nākotnē turēt dzīvniekus, analizējam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa - dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.   Raidījumu atbalsta:

Kāzu baloži kā laimes simbols ir mīts. Diemžēl putni pēc palaišanas brīvībā nolemti bojāejai! Kā izglābt balodi, ja nevari to paturēt sev un cik likumīga ir baložu pavairošana un tirgošana, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Skaidro veterinārārste Baiba Reinika.   Raidījumu atbalsta:

Vai arī šis pavasaris ir kaķu laiks? Kāpēc cilvēki nesterilizē kaķus un sekas likvidē ar viduslaiku metodēm? Kā palīdzēt pamestiem dzīvniekiem, ja nav iespējas adoptēt, vērtējam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa patversmes "Kaķa sirds" vadītāja Laura Podžuka.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kāpēc cilvēki vēlas piebarot svešus dzīvniekus un putnus? Vai uzbarojam savu mīluli, jo uzēdam problēmas arī paši, un kāpēc maizes došana pīlēm vai zirgiem sniedz prieku mums, bet kaitē dzīvniekiem? Skaidro psihoterapeits Andis Geste.   Raidījumu atbalsta:  

Ko ģimenei nozīmē pieņemt jau pieaugušu suni? Ko var iemācīt pieaugušam sunim, kuram sadarbošanās ar cilvēku ir jaunums un kāpēc seniors suns negrib klausīt saimniekam, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinologs Ivo Svenne. Daudz runājam par suņu apmācību un to, ka suni var apmācīt jebkurā vecumā. Vai tas tiešām tā ir? Un ko darīt, ja suns ir seniors un ikviena komanda viņam ir jaunums? „Saimnieki vienmēr saka, lūk, ar iepriekšējo suni problēmas nav bijušas, uzvedies ideāli. Kā tas vareja notikt? Ja cilvēks netiek galā ar suni, nemācot tam elementāru hierarhiju, kā viņš ticis galā ar iepriekšējo? Idealizējis?” jautā Ivo Senne.   Raidījumu atbalsta:

Slinks, ēdelīgs un tukls, vai īsts medību suns ar lielisku ožu un intelektu – kāds patiesībā ir labradors? Kādi ir mīti un īstenība par populārāko suni pasaulē, raidījumā Ķepa uz sirds atklāj labradoru audzētāja un eksperte Ilona Ržeznīčkova-Arāja.

Vai Latvijā beidzot tiks aizliegta suņu turēšana pie ķēdes un kas notiks ar suņiem, kuri jau tiek turēti piesieti? Vai būs iespēja kontrolēt, lai netiek pārkāpts likums, raidījumā Ķepa uz sirds vērtē Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs un dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.

Kur paliek mājdzīvnieks, ja saimnieks aiziet mūžībā? Vai testamentā var ierakstīt kaķi vai suni un vai saimniekam vajag mīlulim atrast krustvecākus, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņas: notāre Zane Ankrava un dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse.   Raidījumu atbalsta:

Kā meklēt pazudušu eksotisku dzīvnieku un ko darīt, ja uz ielas ieraugam bruņurupuci, pitonu vai savvaļas kaķi? Kāpēc svarīgi rīkoties nevis domāt, ka palīdzēs kāds cits, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro Dzīvnieku policijas un dzīvnieku patversmes „Ulubele” pārstāve Iveta Ratniece un eksotiskā mīluļa saimniece Diāna Kontakeviča. Viņas kaķveidīgais mīlulis geneta Džīna pazuda un pavisam brīnumainā kārtā tika atrasta pēc četru mēnešu pazušanas. Raidījumu atbalsta:  

Kāda ir dzīve suņiem īstu aristokrātu ģimenē? Kādi ir suņi, kuriem maltītes katru dienu gatavo pasaules līmeņa šefpavārs? Kāpēc bagāti un slaveni cilvēki arī izvēlas adoptēt mīluli no patversmes? Uz šiem uz citiem jautājumiem raidījumā Ķepa uz sirds atbild latviešu šefpavārs, kurš dzīvo Francijā, - Aleksandrs Rahmatuļins.  Raidījumu atbalsta:  

Vai saimnieka un mīluļa veselības problēmas ir savstarpēji saistītas? Vai netradicionālā medicīna palīdz gadījumos, kad vetārsti citas metodes ir izsmēluši? Kāpēc mājdzīvnieku saimnieki joprojām atsakās domāt ar savu galvu par sava mīluļa veselību un visu atbildību gaida no ārstiem? Raidījuma Ķepa uz sirds viešņa veterinārārste Anna Avgustova.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai mazo un lielo suņu apmācība atšķiras? Vai suņa izmēram ir nozīme paklausībā un barošanā un vai cilvēki retāk apmāca mazos sunīšus? Studijā kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.   Raidījumu atbalsta:

“Mans suns ir tik skaists, viņanoteikti vajag bērniņus!” Kāda ir patiesā cena, lai priecātos par kucēniem? Kāpēc kucēni ir dārgs hobijs nevis ātras peļņas avots? Kāpēc tieši dzīvnieku patversme ir tā, kur nonāk it kā labās rokās atdoti kucēni? Raidījuma Ķepa uz sirds viešņas – suņu audzētāja Diāna Kontakēviča un dzīvnieku patversmes Ulubele pārstāve Diāna Elekse.   Raidījumu atbalsta:

Kā izvēlēties kaķi, atbilstoši savam raksturam un dzīvesveidam? Kur meklēt šķirnes kaķēnu un kā nenopirkt kaķi maisā, jeb kā sludinājumos tiek apkrāpti cilvēki? Raidījumā Ķepa uz sirds viesojas kaķu eksperts Ivo Obrumanis. Raidījumu atbalsta:

Vai Šveice ir paraugs dzīvnieku labturībai un ko no šīs valsts pieredzes var mācīties Latvija? Kāpēc cilvēkiem jākārto eksāmens pirms suņa iegādes un ar suni obligāti jāiet skolā? Kā tas ir, ka patversmes ir tukšas un uz dzīvnieka adopciju jāgaida mēnešiem ilgi, raidījumā Ķepa uz sirds stāsta suņa saimniece Janīna Vinklere, kura dzīvot Šveicē. Raidījumu atbalsta:

Ķepa uz sirds svin 100. raidījumu Latvijas Radio 1 ēterā! Kāpēc dobermaņi ir Ināras Teterevas lielā mīlestība? Kāpēc prieks tam, kas dod, ir tikpat liels, kā prieks tam, kas ņem? Raidījuma viešņa – mecenāte Ināra Tetereva.   Raidījumu atbalsta:

  Kā nenošaut greizi, pērkot šķirnes kucēnu? Kāpēc ur vajadzīgi ciltsraksti un kā pavairotāji apkrāpj neizglītotus pircējus? Raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe, Latvijas kinoloģiskās federācijas viceprezidente Ilze Pētersone-Godmane.   Raidījumu atbalsta:  

Jauns gads sācies ar izmestajām dāvanām un tas aktualizē jautājumu, kādēļ nedrīkst tā vienkārši dāvināt dzīvniekus. Kāpēc Latvijā atkal ir klaiņojošu suņu un kaķu pārprodukcija? Obligāta suņu čipēšana – vai realitātē no tās ir jēga? Raidījumā Ķepa uz sirds aktuālos jautājumus analizē dzīvnieku patversmes “ Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.   Raidījumu atbalsta:

Pārvācos uz dzīvi citā valstī un mīluli ņemu līdzi – viss ir iespējams! Vai lidot ar suņiem jeb doties ceļā ar auto? Varbūt ir vēl trešā iespēja – kruīza kuģis? Kādu ceļu labāk izvēlēties, raidījumā Ķepa uz sirds vērtē Aivis Grotuzis ASV un Dina Krišjāne Lielbritānijā.   Raidījumu atbalsta:

Lielpilsēta un lauku teritorija - kā atšķiras mājdzīvnieka aprūpe? Vai laukos pieejama kvalitatīva medicīna un barība mīlulim? Kādas ir aktuālās veselības problēmas suņiem un kaķiem? Raidījumā Ķepa uz sirds vērtē veterinārārste Anete Kalniņa.   Raidījumu atbalsta:

Vai jauns gads nozīmē arī jaunu dzīvi sev un savam mīlulim? Kāpēc no mūsu suņa vai kaķa nevar pieprasīt psiholoģisko atbalstu, bet tas viņam jāgrib dot pašam? Kā pilnmēness ietekmē mūs un mūsu mājdzīvniekus, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro psihoterapeits Andis Geste.   Raidījumu atbalsta:

Kā sagaidīt svētkus droši ar savu mīluli? Kā pagatavot dāvanu savam sunim vai kaķim, ko ieteicams likt svētku galdā un kādi produkti ir bīstami mūsu mīluļiem, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro hendlere un divu suņu saimniece Henriete Martinsone. Raidījumu atbalsta:

Kā sunim noteikt, kurš galvenais jau no pirmās dienas jūsu mājās? Kā suns nemanāmi pārņem kontroli jeb gluži vienkārši saimniekam uzkāpj uz galvas? Un kā rīkoties, ja adoptē jau pieaugušu suni, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinologs Ivo Svenne.   Raidījumu atbalsta:

Kurā brīdī eitanāzija izbeidz dzīvnieka ciešanas? Kādi jautājumi jāuzdod vetārstam un vai saimniekam ir jābūt līdzās līdz pēdējam brīdim savam mīlulim, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa - veterinārārste Anete Kalniņa.   Raidījumu atbalsta:

Ko darīt saimniekam, kad mīlulis strauji noveco? Vai pārlieku liela aprūpe var kaitēt senioram? Kāpēc veci suņi un kaķi neiet uz mežu nomirt, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro veterinārārste Daiga Bokvalde. Raidījumu atbalsta:

Sāls uz ietvēm – cik tas kaitīgs suņa ķepām? Zābaciņi vai smēres – ko izvēlēties, lai mīluļa ķepas pasargātu un kāpēc apģērbs sunim ziemā ir nepieciešamība nevis modes untums? Raidījumā Ķepa uz sirds skaidro Ineta Vozkova, suņu kopšanas līdzekļu ražotāja un eksperte.   Raidījumu atbalsta:

100 kilogrami pārtikas un izdevumi daudzos desmitos eiro, cik izmaksā putniņu barošana un vai to vajag uzņemties? Kā iekārtot barotavu un kā pareizi barot putniņus, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis - Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.   Raidījumu atbalsta:

Vai suni var integrēt savā dzīves ritmā vai ikdiena jāpakārto mīlulim – kas jāzina jaunajam saimniekam? Kursings, suņu sports vai triki – kā pareizi nodarbināt savu suni? Suņu izstāde – stress vai hobijs saimniekam? Par to visu saruna raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa – kinoloģe un izstāžu eksperte Liene Avotiņa.   Raidījumu atbalsta:

Dīvāni un plašas telpas pastaigām - Rīgā atver jaunu patversmi un klīniku kaķiem. Cik viegli ir socializēt murrātājus adopcijai un kas ir kaķu glaudītāji, intersējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Esam jau daudz runājuši par rudeni, kādu to sagaida dzīvnieku glābēji, un visi iezīmē bēdīgu ainu esošajā realitātē. Taču ir arī viens saules stariņš šajā ziņā, par kuru gribam pastāstīt. Rīgā atvērta kaķu patversme un klīnika "Kaķa sirds". Studijā patversmes vadītāja un kaķu glābšanas biedrības "Remī" izveidotāja Laura Podžuka.   Raidījumu atbalsta:  

Ko filmu un un reklāmas uzņemšanas laukumos dara dzīvnieku koordinators? Zirgs, kaķis, sivēns, žurka vai ēzelis – kurš ir labāks aktieris? Kā par filmu zvaigzni arī padarīt savu mīluli? Šoruden pirmizrādi piedzīvojušas vairākas jaunas latviešu filmas. Daudz suminām aktierus, bet vai kāds ir iedomājies atzīt arī varoņu dzīvnieku nopelnus? Ir tik daudz filmu, kurās galveno vai otrā plāna lomu izpilda kāds dzīvnieki, bet vai mēs varam iedomāties, cik sarežģīti ir strādāt ar dzīvnieku kā aktieri, jo zināms, ka dzīvnieki ātri nogurst, tāpēc filmēšanas mirklis ir ļoti īss, jeb jāmeklē sublieri – piemēram, seriālā „Komisārs Reksis” tika vienlaicīgi nodarbināti padsmit vācu aitu suņi. Kas Latvijā nodarbojas ar profesionālu dzīvnieku atlasi filmām un reklāmām? Izrādās, mums ir tāds cilvēks, kurš sevi dēvē par dzīvnieku koordinatoru. Tā ir Daina Matskina, un viņa ir raidījuma Ķepa uz sirds viešņa.   Raidījumu atbalsta:

Suns pie ķēdes – Latvijas sabiedrības attieksme pārsteidz un šokē! Kāpēc turēšana pie ķēdes traumē suņa psihi, kādas ir alternatīvas ķēdei un vai iespējams izmainīt saimnieku domāšanu, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis - kinologs Ivo Svenne.   Raidījumu atbalsta:    

Kāpēc patversmēs nonāk tik daudz senioru suņu un kaķu, vai esošā situācija pasaulē ietekmē arī dzīvnieku adopcijas jautājumus. Kā varam palīdzēt dzīvniekiem, no kuriem attiekušies viņu saimnieki, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa - dzīvnieku patversmes "Ar sirdi delnā" vadītāja Andra Tomase.   Raidījumu atbalsta:

Kas ir tās barības sastāvā, ko dodam saviem mīluļiem? Cena, vetārsta ieteikums vai zīmols – kas nosaka mūsu izvēli par labu konkrētajai barībai? Un kāpēc IR jālasa, kas rakstīts uz iepakojuma etiķetes, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījumu atbalsta:

Mūs ik pa brīdim pārsteidz stāsti par to, ka cilvēki glābj dzīvniekus: ir eksotisko dzīvnieku glābēji, zirgu glābēji, pat papagaiļu glābēji, bet nu pirmo reizi dzirdam par zivju un citu ūdens iemītnieku glābšanu! Kas ir saudzētava zivīm un citiem ūdens iemītniekiem? Kāpēc cilvēki tik vieglprātīgi izturas tieši pret zivīm un rupučiem, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis – ūdens iemītnieku saudzētavas „Akva Rīga” dibinātājs Edvards Siliņš. Vai zinājāt, ka zelta zivtiņa var nodzīvot daudzus gadus?   Raidījumu atbalsta:

Kāpēc rudenī kaķiem palielinās veselības problēmas? Kāpēc urīnceļu slimības kaķim ir tik bīstamas un saimniekam jāreaģē ātri un kāpēc kaķim mājās vajag nolikt vairākus ūdens traukus, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro veterinārārste Daiga Bokvalde. Rudens sezona daudziem sākas ar esošo vainu paasinājumiem vai hronisku slimību aktivizēšanos. Un arī mūsu mīluļi nav izņēmums. Arī viņu veselībai rudenī jāpievērš vēl rūpīgāka uzmanība. Šodien runājam par kaķiem. Daudziem liekas, ka par minčiem var aizmirst, liekas, ka viņiem jau reti kas var notikt, bet viņi savas sāpes neizrāda. Kas jāzina par mūsu kaķiem rudenī un ne tikai rudenī?   Raidījumu atbalsta:

Nežēlība pret dzīvniekiem šokē – vai pāridarītājus atrod un soda? Kāpēc tiesa reti piespriež reālus cietumsodus un vai dzīvnieku mocītājiem var piemērot aizliegumu turēt suni vai kaķi, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesi: Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. Līdz ar rudeni atnākušas arī sliktas ziņas. Pēdējā laikā izskanējuši vairāki stāsti par kārtējo šokējošo gadījumu, kur redzam nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Pirms nedēļas tika izglābts suns, no kura viņa saimnieks bija izdomājis tikt vaļā, vienkārši aprokot dzīvu. Suns tika izglābts, saimnieks noskaidrots, kas būs tālāk – vēl nezinām. Kas šobrīd notiek ar varmākām, kurus tiesā par nežēlīgo izturēšanos? Kāpēc sodi ir tādi kādi tie ir un kāpēc nav bargāki?   Raidījumu atbalsta:  

Vai suņu skolā mācās suns vai tomēr saimnieks? Kas ir labāka un kuru izvēlēties – individuālo vai grupas apmācību? Kas ir pamatizglītība un labas manieres ikvienam sunim sunim, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro suņu apmācību trenere Anete Sila. Raidījumu atbalsta:  

No labradora līdz pirenejietim – kādi ir kanisterapijas suņi? Ko ārstē un kā var palīdzēt mums suns, vai terapijas suņi nekad nedusmojas un neizrāda agresiju, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro pirenejiešu kalnu suņu audzētājs Viktors Mucenieks.   Raidījumu atbalsta:

Bezšķirnes dzīvnieki jeb šķirnes suņi un kaķi – kādi dzīvnieki pārpilda Latvijas patversmes? Kāpēc rudenī vienmēr vairāk ir pamestu dzīvnieku? Izglābt dzīvnieku nenozīmē ņemt to sev – kā pareizi palīdzēt? Studijas viešņa: dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.   Raidījumu atbalsta:

Gribu sunīti – kāpēc jāizvēlas ne tikai pēc izskata, bet jāizpēta arī kucēna raksturs? Katrai suņu šķirnei savas īpatnības – kāpēc to tik svarīgi zināt saimniekam? Kā nepalaist garām svarīgo suņa apmācības brīdi? Par to raidījumā Ķepa uz sirds runājam ar zoopsihiatru, dzīvnieku uzvedības ekspertu, kinologu Albertu Čipuštanovu.   Raidījumu atbalsta:

Pilnas patversmes un daudz izmestu dzīvnieku – vai tāda ir īstā situācija Latvijā? Pandēmijas sekas vai pavairotāju bizness – kas izraisa dzīvnieku pārprodukciju mūsu valstī, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.   Raidījumu atbalsta:

Zirgu SPA jeb zirgu terapija – ko tas nozīmē? Kā cilvēkam var palīdzēt zirgs, un kāpēc uz tā nemaz nav jākāpj virsū? Vai tikai mums var būt bailes no zirgiem, vai arī dažkārt tiem ir bailes arī no cilvēka, raidījumā Ķepa uz sirds stāsta un skaidro zirgu saimniece Iveta Dzērve.   Raidījumu atbalsta:

Vai iedzīvotāji sākuši ietaupīt uz savu mīluļu veselību? Kāpēc daudzas slimības tiek ielaistas? Kas slimo biežāk – šķirnes vai bezšķirnes dzīvnieki? Par to runājam raidījumā Ķepa uz sirds ar veterinārārstu Kristapu Reķi.   Raidījumu atbalsta:

Vienmēr esam aicinājuši mājas mīluļus turēt kā ģimenes locekļus, kuriem vajadzīga attieksme un aprūpe kā ikvienam ģimenē. Diemžēl sabiedrības attieksme pret dzīvnieku labturību mainās lēni. Viena no pazīmēm, kas raksturo to, kāda ir sabiedrības attieksme pret dzīvnieku labturību, ir suņu turēšana pie ķēdes. Latvijā daudzas mājsaimniecības to akceptē. Cik tas vispār ir humāni, vērtē kinoloģe Jūlija Elsa un nodibinājuma „Dzīvnieku policija” pārstāve Inese Bāra.   Raidījumu atbalsta:

Vai ir iespējams nolasīt mūsu mājdzīvnieka domas? Ko nozīmē saruna ar suņa vai kaķa dvēseli? Ko mīlulis vēlas, lai saimnieks sadzird un saprot, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro Agrita Žunne. Viņa sevi sauc par dzīvnieku komunikatori jeb vienkāršāk runājot – cilvēku, kas sarunājas ar dzīvniekiem.   Raidījumu atbalsta:

Kam atstāt suni saimnieka atvaļinājuma vai slimības laikā? Kāpēc tuvinieks bez pieredzes ar suni nav labākā auklīte un vai saimnieka prombūtnē atpūšas arī suns, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe Jūlija Elsa.   Raidījumu atbalsta:

Kas ir suns dienestā un vai viņš saņem algu? Kāpēc narkotiku meklētāji nevar atrast sprāgstvielas un kas notiek ar suni pēc dienesta beigām, raidījumā Ķepa uz sirds atklāj Valsts policijas kinoloģe Ilze Fogele ar savu uzticamo draugu un kolēģi – suni Tukku.   Raidījumju atbalsta:

Vasara un ūdensprieki - kas jāzina suņa saimniekam? Kāpēc mīlulim var būt bailes no ūdens un kā iemācīt sunim peldēt? Raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe Ingūna Tihomirova. Raidījumu atbalsta:

Ko darīt, ja suns visu laiku skrien prom no mājas? Kā suņa psihi ietekmē radiosēta un elektriskais gans? Ko var panākt ar apmācību? Studijas viesis - kinoloģe Zaiga Zvirbule.

Kāpēc aizvien vairāk suņi nespēj ne mirkli palikt vieni? Kā noteikt, vai suns būs atkarīgs no saimnieka un vai vienmēr suņa uzvedību var koriģēt ar apmācību, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis - dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds: Latvieši dodas uz Ukrainu glābt dzīvniekus – kāds liktenis tos sagaida šeit, Latvijas patversmēs? Kādi ir saimnieki, kuri ar asarām acīs nodevuši kaķus glābējiem, bet, nonākot Latvijā, paziņo, ka mīlulis vairs nav vajadzīgs? Raidījuma viešņa: dzīvnieku glābēja Rasma Kreica, kura kopā ar vīru Agri devās uz Ukrainu glābt pamestos dzīvniekus.   Raidījumu atbalsta:

No pilsētnieka līdz īstam lauciniekam – kā daba un mežs maina cilvēka dzīvi? Kā mīluļi palīdz atpazīt cilvēka problēmas un tās veiksmīgāk novērst un vai visi dzīvnieki gatavi sadarboties ar cilvēku, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Daudz esam runājuši, kā mūsu mīluļi palīdz mums un ārstē. Reitterapija, kanisterapija, delfīnu terapija un ir pat arī terapija, kur izmanto čūskas. Tie visi ir zināmie terapijas veidi, kas palīdz konkrētu slimību ārstēšanā. Bet vai zinājāt, ka dzīvnieki var palīdzēt jums pašam atklāt sevi un savas problēmas? Pat, ja jums līdz tam liekas, ka problēmu nekādu nav jeb jūs visu par sevi ļoti labi zināt. Raidījuma viesis – Reinis Ziļevs. Reinis sevi sauc par pašizaugsmes treneri, kurš savā darbā iesaista arī dzīvniekus. Kopā ar viņu studijā ir arī suns Falkors.   Raidījumu atbalsta:

Kas jāzina, pārvadājot suni vai kaķi lidmašīnā vai automašīnā uz citu valsti? Kur var uzticēties pārvadātājam, bet kāda ir saimnieka atbildība? Kurās valstīs nav atļauts iebraukt konkrētas šķirnes suņiem, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro avio kravu pārvadājumu menedžeris, dzīvnieku avio kravu pārvadājumu speciālists Viesturs Pinka un Ieva Burgmane, kas nodarbojas ar dzīvnieku pārvadāšanu uz sauszemes. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds saruna par to, kā pavasaris apdraud mūsu mīluļu veselību. Depresija vai slimība – kas jāzina saimniekam un kāpēc pārēšanās ir tik bīstama mūsu kaķim un sunim? Svinības daudziem nav nekādas svinības bez kārtīgas pieēšanās. Un tas arī attiecas uz mūsu mīluļiem, kas tiek regulāri pārbaroti, arī no svētku galda. Ko saimnieks, mīlot, bieži dara nepareizi, stāsta veterinārārste Daiga Bokvalde. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kāpēc kaķiem grūti zaudēt lieko svaru un kā mīlulim izveidojas atkarība no sausās barības. Kāpēc resns kaķis nav bagātības simbols? Pavasaris tuvojas un mums visiem gribas būt labā formā. Citiem fitness, citi mēģina kādu modernu diētu, tas viss ir labs sākums. Bet diemžēl kaķiem un suņiem īsti nav tādas iespējas – izvēlēties, cik daudz un ko apēst. Ķepa uz sirds nupat startējis apaļo suņu un kaķu tievēšana maratons un mēs jau redzam pirmos rezultātus. Suņu tievēšana notiek pēc plāna, bet ar kaķiem sākas problēmas. Kādas tās ir un ko vispār nozīmē tievēšana murrātājam, skaidrojam kopā ar ekspertēm – veterinārārsti Daigu Bokvaldi un svaigēšanas eksperti Diānu Kontakeviču.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai ir iespējams apmācīt kaķi? Kāpēc kaķi nekad nedrīkst sodīt un kāpēc diplomātija ir noteicošā attiecību veidošanā ar murrātājiem? Raidījuma viesis – dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. Raidījumu atbalsta:

Lemūri, pērtiķi, surikāti un papagaiļi – cilvēku vēlme pēc eksotiskajiem zvēriem nemazinās. Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, cik izmaksā viena maltīte pitonam un kur nonāk eksotiskie mīluļi, kad tie saimniekam apnīk un kļūst nevajadzīgi. Raidījuma viesis: “Doktora Caunes Zoo” vadītājs Ilmārs Krieviņš.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kas ir pirmā palīdzība mājdzīvniekam? Kam jābūt mūsu kaķa vai suņa mājas aptieciņā un kāpēc nedrīkst vilcināties ar došanos pie vetārsta, tiklīdz pasliktinājusies mīluļa veselība. Raidījuma viesis – veterinārārsts Kristaps Reķis. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds stāsts par to, kas notiek ar suņiem un kaķiem, kuriem kopā ar saimniekiem izdevies izkļūt no Ukrainas? Vai būs dzīvnieki, kam šeit tiks meklētas jaunas mājas un kā varam palīdzēt, lai neuzķertos uz krāpniekiem? Pagājušā nedēļā Latvijā jau ieradās pirmie saimnieki ar suņiem, kuriem izdevies izkļūt no Ukrainas. Tiek gaidīts, ka turpmāk tie būs gan saimnieki ar saviem mīluļiem, gan pie mums nonāks arī tie dzīvnieki, kuri izglābti gan pamesti uz ielām, no dzīvnieku patversmēm un no audzētavām. Savu palīdzību piedāvāt gatavas arī dzīvnieku patversmes Latvijā. Savukārt pārtikas un veterinārais dienests arī piedāvā atvieglotā kārtībā reģistrēt šos mīluļus, kas iebrauc no Ukrainas. Studijas viesi – suņu audzētāja Inga Lupančuka, kura arī aktīvi iesaistījusies dzīvnieku glābšanā un izvešanā no Ukrainas, un suņu audzētāja Veronika Vaitkovska. Viņas audzētava atrodas Zaporižjē, no kuras izdevās izvest visus 26 pitbula un amerikāņu bullija suņus. Raidījumu atbalsta

Raidījumā Ķepa uz sirds saruna par to, kā pārdzīvot mīluļa zaudējumu Vai sāpes var mazināt jauns mājdzīvnieks un kad risinājums ir pagaidu māju došana kādam sunim vai kaķim? Mūsu mājdzīvnieki ir mūsu ģimenes locekļi un tas liek sastapties ar skaudru realitāti – suņiem un kaķiem mūžs ir īsāks un mums ir jāpiedzīvo traģiskais brīdis, kad mīlulis aiziet. Kā sadzīvot ar zaudējuma sāpēm? Kā pieņemt nenovēršamo un vai sāpes palīdz sadziedēt jauns suns vai kaķis, par to runājam ar Sandiju Šteinbergu-Dukuri. Sandija piedalījusies Ķepa uz sirds raidījumos vairākas reizes kopā ar saviem kane korso suņiem Balii un Demianu. Sandijas ģimene nesen piedzīvoja traģēdiju – mēneša laikā viens pēc otra mūžībā aizgāja abi suņi. Zinot, cik ļoti savulaik viņas ģimene cīnījās par Balii, ārstējot suni ārzemēs, novērtējot katru dienu, kas dota kopā, liekas grūti aptvert kā šādu traģēdiju var pārdzīvot… Ticam, ka Sandijas stāsts var palīdzēt atbalstīt kādu, kas mūs klausās, kādu, kas pavisam nesen zaud

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kas jāzina, ja gribam paņemt mīluli no patversmes? Kā izvēlēties īsto un vai tas jāņem mājās uzreiz? Kāpēc par adopciju patversmes prasa naudu? Raidījuma viešņa– dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ar ko jārēķinās, ja izlemj adoptēt pieaugušu šķirnes suni, no kura atteikušies saimnieki. Cik sarežģīti ir izglābt dzīvnieku Krievijā un vai medicīniskās izmaksas ir lielākie izdevumi dzīvnieku glābšanā. Raidījuma viešņa: dzīvnieku glābēja Jana Streleca.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā tikt galā ar suņa nepārtraukto riešanu? Kā saimnieks, pašam neapzinoties, atbalsta mīluļa nepareizu uzvedību, un kāpēc pandēmijas laikā paņemtie suņi jūt trauksmi, ja satiek svešus cilvēkus un citus suņu? Raidījuma viesis: kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs. Uzklausām arī klausītāju stāstus un lūgumus pēc padoma.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā atrast labāko treneri savam sunim. Kas saimniekam jāzina par speciālistu un viņa apmācības metodēm un kāds mācību veids būtu labākais – individuāla nodarbība vai kopā ar citiem suņiem? Studijā kinologs Valdis Reinbergs un sertificēta suņu uzvedības speciāliste, suņu un saimnieku apmācības trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina.   Raidījumu atbalsta:

Lai arī atbildīgākā un izglītotākā cilvēces daļa saprot, ka dzīvnieki ir jāsterilizē, joprojām ir ļoti daudz mītu un pārpratumu šajā sakarā. Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai tiešām mīluļa kastrācija ir droša un nekaitīga? Kas notiek ar dzīvnieka veselību, ja tam atļauj sekot dabas balsij, un vai tiešām suņi un kaķi pieņemas svarā pēc sterilizācijas? Studijas viesis veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Raidījumu atbalsta

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kāpēc pieaug eksotisku zvēru un rāpuļu popularitāte Latvijā, kas ir glābējsilīte reptiļiem, putniem un kukaiņiem un kāpēc dzīvniekus glābt ir dārgi? Raidījuma viesis - minizoo īpašnieks Didzis Dreimanis. Raidījumu atbalsta

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai jaunajā gadā tievēsim kopā ar saviem suņiem un kaķiem? Kā noteikt lieko svaru mīlulim un kā pareizi uzsākt diētu un fizisko slodzi? Studijas viesi – veterinārārste Anete Freiberga un suņu audzētāja, svaigēšanas eksperte Diānu Kontakeviča. Tavam sunim vai kaķim ir lieki kilogrami un arī kustēties tam kļuvis grūtāk? Nezini, kāda būtu pareizā diēta un aktivitātes? Piesaki savu mīluli Ķepa uz sirds tievēšanas maratonam! Speciālistu rekomendācijas, īpašs uzturs un kustības, ārstu padomi vairāku mēnešu garumā! Tavs suns vai kaķis ir pelnījis būt skaists, vesels un dzīvespriecīgs! Un tikai tu, viņa saimnieks, vari palīdzēt viņam tādam būt! Raksti mums: [email protected]! Viens no trim Helgas Rūtenas suņiem ir asspalvainā ungāru vižla Greta. Saimniece adoptējusi jau pieaugušu suni. Helga atzīst, ka labu gribēdama, pamatīgi pārcentusies. „Adoptēju pavisam tievu. Tā, ka ribas spiedās ārā un mugurkauls. Man teica, ka viņa drusku jāuzbar

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā pareizi barot meža zvērus? Vai putniem ziemā salst un vai tos vajag piebarot? Studijā putnu eksperts Arnis Zacmanis. Gaidot ziemu, meža zvēri jau ir tai sagatavojušies, gan uzaudzējot biezus kažokus, gan pielāgojot dzīves ritmu. Tādēļ dzīvnieki auksto gadalaiku neuztver kā dzīves posmu, kam raksturīgs bads un citas grūtības, stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. „Daļai meža dzīvnieku Latvijā ziema ir laiks, kas nevis vienkārši jāpārdzīvo, bet ir kāzu laiks. Mežacūkām, lūšiem, daudziem citiem un arī putniem ir kāzu laiks. Tas nozīmē, ka šie dzīvnieki ziemā pa aukstumu un sniegu nemaz nemokās. Patiesībā viņi dzīvo ļoti labi,” stāsta Inta Lange. Mūsu priekšstats, ka meža iemītniekiem ziemā klājas bēdīgi un ir nepieciešama cilvēku palīdzība, ir diezgan maldīgs. Par zvēru piebarošanu var domāt, ja laikapstākļi patiešām ir bargi:  - 20 grādu sals pāris nedēļas no vietas. Latvijā likumdošana nosaka, ka meža dzīvniekus drīkst regulā

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc jaunais gads vienmēr atnāk ar pazudušo dzīvnieku meklēšanu? Kas jāzina saimniekam, ja pazudis mīlulis, un kāpēc patversmē par savu suni jāmaksā? Raidījuma viešņa - dzīvnieku patversmes „Ulubele” pārstāve Diāna Elekse. Kārtīgas kakla siksna un pie tās žetons ar saimnieka telefona numuru, reģistrēts suņa čips un izvairīšanās no pastaigām salūta laikā - tādi ir raidījuma Ķepa uz sirds aptaujāto suņu saimnieku galvenie ieteikumi, lai svētki nebeigtos ar aizmukuša ģimenes mīluļa meklēšanu. Daudzi saimnieki atzīst, ka vienotas receptes, kā pasargāt suni, ja viņam bail no salūta, nav. Katram jāatrod sava individuālā pieeja. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc Jaunā gada svinības negatīvi ietekmē arī mūsu mājas mīluļu svaru: kādi ir veselīgi un garšīgi našķi sunim un kaķim un kāpēc jāuzmanās no veikalā pirktiem kārumiem?   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā palīdzēt pamestajiem dzīvniekiem Ziemassvētkos: kādas lietas var ziedot patversmei, kādas labāk neizvēlēties. Vai Jaungada brīvdienas ir īstais brīdis adopcijai? Studijas viesis - grupas "Singapūras satīns" mūziķis Jānis Krīvēns jeb Krivency ar savu mīluli - pekinieti Pooch. Dzīvnieku patversmes un to iemītnieki ir vieni no tiem, kam Ziemassvētku laikā iedzīvotāji ļoti aktīvi cenšas palīdzēt, sarūpējot daudz dažādu dāvanu, vai pat ziedojot finanšu līdzekļus. Patversmēm vislielākā Ziemassvētku dāvana būtu saimnieku atbildība pret saviem mājas mīluļiem ne tikai svētkos, bet visu gadu – filozofiski saka dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. „Ja viņiem notiek nelaime – noklīst, pazūd, lai meklē patversmēs, lai brauc pakaļ. Ne vienmēr šobrīd tas tā notiek. Tāpēc patversmes ir diezgan pilnas, pārpildītas ar dzīvnieciņiem,” stāsta Ilze Džonsone. Ja ir vēlme svētku laikā iepriecināt dzīvnieciņus, Ilze Džonsone iesaka – vislab

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, vai tiešām kaķi jūt āderes? Kā dzīvnieki mūs var izārstēt un kā ziemas saulgriežus varam pavadīt kopā ar saviem mājdzīvniekiem? Raidījuma viesis – rīkstnieks un zintnieks Māris Zvaunis. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai ielu kaķus tikai jābaro vai jāmeklē tiem mājas. Kāpēc nevajag kaķiem dot reņģes un kā pilsētnieks var palīdzēt ielu minčiem? Studijā viesojas kaķu glābēja Laura Podžuka. Ingrīda Kalviņa kopā ar dzīvesbiedru - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu par dzīvniekiem – īpaši kaķiem – rūpējas jau 13 gadu. Laika gaitā ir sakārtotas vairākas kaķu kolonijas, kaķi sterilizēti, izārstēti slimie dzīvnieki un daudziem atrastas mājas. Šobrīd abu aprūpē ir kādi 18 ielu kaķi, kā arī trīs pašu mājas mīluļi. Pie savā paspārnē paņemtajām kaķu kolonijām viņi brauc katru dienu. “Silts ūdens, kvalitatīva pārtika, ieskaitot svaigu gaļu. Arī sausā barība, Jā – divreiz dienā rītā un vakarā. Un ūdeni mainu. Lai nesasalst, uzmanu. Arī mājiņās, kur it kā nosacīti ir siltāk, liekam viņiem barību iekšā, lai nav tā, ka viss stāv uz vietas un ļoti ātri sasalst,” stāsta Ingrīda Kalviņa. Rūpējoties par kaķiem, Ingrīda ar vīru dara visu, lai kaķi ir ves

Raidījumā Ķepa uz sirds šoreiz saruna par zirgiem: kāpēc barot svešus zirgus ir bīstami, kāpēc zirgs baidās un kas mums jāzina, tam tuvojoties? Jā, un vai zirgiem arī salst? Raidījumā viešņa zirgu staļļa „Augusta stallis” īpašniece Iveta Dzērve. Šī gada 1.jūlijā Latvijā bija reģistrēti 8237 zirgi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vidēji gadā veic 1000 - 1500 zirgu labturības pārbaudes. Speciāli šo dzīvnieku labturības pārbaudes dienestā netiek plānotas. Kad PVD darbinieki inspicē novietnes un fermas, tiek pārbaudīts arī, kādos apstākļos tur mīt lauksaimniecības dzīvnieki. Tieši zirgu labturību pārbauda, ja saņemtas sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. “Cilvēki – ne tikai kaimiņi, braucot pa ceļu, braucot ciemos, redz, ka dzīvnieki ir ārā. Ļoti bieži reaģē, zvana. Saka, ka dzīvnieki atrodas ārā. Ir auksts laiks. Varbūt viņiem liekas, ka dzīvniekiem nav barības vai ūdens,” stāsta PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna. Dienests arī turot roku uz pulsa par n

Ko darīt ar izglābtu zvēru, kuru nevar atlaist savvaļā? Vai var pieradināt zvēru, kas izglābts no kažokādu fermas un kāpēc atbildīgie dienesti atsakās izglābt dzīvnieku, aicinot atstāt to dabiskai atlasei, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Nereti privātmājās meža tuvumā, vai lauku mājās, saimniekiem jāsastopas ar situāciju, ka pagalmā pieklīst kāds savvaļas dzīvnieks – ūdele, sesks, lapsa. Turklāt, ja zvēriņš ievainots, cilvēki jūt aicinājumu dot viņiem pajumti un izārstēt šo nelaimē nonākušo dzīvo radību. Ja par savām mājām jūsu šķūnīti, pagrabu vai kūti izvēlējies kāds savvaļas dzīvnieks, jāpatur prātā, ka tas ir un paliek savvaļas dzīvnieks, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vietnieks Mārtiņš Seržants. „Nevajadzētu speciāli cilvēkam censties iejaukties dabas likumos. Un mēģināt viņu doministicēt, ja tā var izteikties. Jo ne velti uz ziemu šādas situācija notiek biežāk, kad savvaļas dzīvnieki meklē sev labākus apstākļus

Kucēns vai pieaudzis – kāds suns būs vispiemērotākais? Kā noteikt suņa raksturu pirms dzīvnieks ienācis mūsu mājās? Kas ir testi uz dzīvnieka agresiju vai bailēm, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis: dzīvnieku uzvedības eksperts, kinologs Alberts Čipuštanovs. Kādreiz Sarmīte Strazdiņa audzēja dogu un rotveileru šķirnes kucēnus. Taču gadu gaitā nav spējusi samierināties ar to, ka vismaz puse no saimniekiem, kas iegādājas kucēnus, izturējušies pret viņas lolojumiem nevērīgi – gan nepareizi turēti, gan nepareizi audzināti. Tāpēc suņu bērnu Sarmītes mājās vairs nav. Toties viņas plašajā saimniecībā, kur audzē zirgus, vienmēr vieta atrodas pieaugušiem suņiem. Pašlaik pie saimnieces ir seši mājas mīluļi. Sarmīti viņas suņi vienmēr atrod paši. Pareizāk sakot, pie Sarmītes tiek atvesti pieauguši suņi, ar ko saimnieki netiek galā, vai arī citu apstākļu dēļ nevar viņus vairs paturēt. „Esmu izaudzinājusi četrus bērnus un vienmēr ir bijuši istabā 4-5 suņi. Un neviens bēr

Pandēmijas laikā cilvēki pērk ne tikai kucēnus, bet arī zivtiņas. Vai tiešām akvārijs prasa minimālas rūpes un kas jāzina iesācējam, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa zooveikala konsultante Zane Zagorska. Lai arī pieņemts domāt, ka apmeklētāji uz Rīgas Zooloģisko dārzu vairāk dodas tādēļ, lai apskatītu lauvas, žirafes, lāčus un pērtiķus, arī akvāriju māja, īpaši bērnos, raisa interesi par tur dzīvojošajām zivtiņām.  „Ir, protams, dažas zivis, kas ir ļoti lieli favorīti apmeklētāju vidū. Gan dažās iespaidīga lieluma cihlidas, gan saklausījušies, gan saskatījušies, ka ir tāds dzīvnieks, piraija. Nu tad to ieraugot, emociju izvirdums ir liels,” stāsta zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ne gluži katru dienu, bet ik pa laikam uz Rīgas Zooloģisko dārzu tiek atnestas zivtiņas, ko saimnieki vairs nevēlas paturēt. Visbiežākie iemesli šādai rīcībai teju tādi paši, kā tad, ja saimnieki izdomā atteikties no kāda četrkājaina mājdzīvnieka. „Daļā gadījumu ir, ka ci

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, vai vajag savu suni laist pie otra suņa iepazīties? Ko darīt, ja svešs suns uzbrūk manējam un kāpēc saimniekam bieži jāaizsargā suns nevis ir otrādi? Skaidro kinologs, suņu uzvedības eksperts Ivo Svenne. Ja redz pretim nākam saimnieku ar suni pie pavadas, visi Ķepa uz sirds uzrunātie suņu saimnieki vispirms pajautā viņam, vai var laist abus mīluļus saostīties un kopīgi paluncināt astes. Taču, ja ceļā gadās satikt suni bez pavadas, un reizēm arī bez saimnieka, tad ir dažādi varianti, kā novērst incidentu, kas var beigties visai skumji. Ramona Ganiņa ir saimniece nelielam suņukam, kuru, satiekot agresoru, varētu arī paņemt rokās. Tomēr Ramona to neiesaka darīt, jo gan suni, gan sevi saimnieks noliek sarežģītā situācijā – rokas viņam ir aizņemtas, bet suns tiek turēts – tāpēc nevar ne aizbēgt, ne sevi aizstāvēt. „Vissliktākais, manuprāt, tajā visā stāstā ir tas, ka viņš jums ir priekšā, jūs turat suni priekšā. Ja kādam kodīs, leks virsū un k

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai kaķim ļaut staigāt ārpus mājas? Viņš var atnest ne tikai kādu peli, bet arī slimību. Varbūt tas apdraud viņa dzīvību? Kaķis pie pavadas – saimnieka iegriba vai modes lieta? Raidījuma viesis: kaķu eksperts, dzīvnieku frizieris un meinkūnu audzētājs Ivo Obrumanis. “Mans kaķis staigā tikai pavadā, jo iela ir ļoti tuvu. Tā ir drošāk. “ “Mani kaķi dzīvo tikai dzīvoklī. Mēģināju vest pavadā pastaigāties, bet bija bail. Tagad pie katras izdevības kaķi mēģina izskriet kāpņu telpā, tāpēc ļoti jāuzmanās.” “Savu kaķi izlaidu ārā, un tagad viņš nenāk mājās jau divas dienas. Pirms tam dzīvojām laukos, kur viņš bija pieradis dzīvot ārā. Pilsētas dzīvoklī nevarēja pierast dzīvot tikai iekštelpās, tāpēc palaidu ārā. Ceru, ka atgriezīsies.” Ja nevienam nav divu domu, ka vismaz divas reizes dienā ir jāved staidzināt suns, tad visi Ķepa uz sirds uzrunātie kaķu saimnieki atzīst, ka gan katram kaķim, gan katram saimniekam pret pastaigām ir sava, indiv

Kā rīkoties, kad mīlulis aiziet mūžībā - apbedīt vai kremēt? Kāpēc apbedīšana piemājas dārziņā var izrādīties pretlikumīga, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Studijā dzīvnieku kapsētas un krematorijas “Citi medību lauki” vadītājs Kristaps Rūķītis. Patrīcijas Ravēnas suns pirms nepilna gada zaudēja cīņā ar onkoloģisku slimību. Jau zinot, ka drīz būs jāšķiras, Patrīcija domājusi, kā savu mīluli apglabāt. Skatoties kādu raidījumu, uzzinājusi, ka Ķīnā un arī citviet pasaulē ir kapsētas, kur uz aizgājēju apglabātiem pelniem nevis liek pieminekļus, bet stāda kokus. Patrīciju ideja par savdabīgo reinkarnāciju ļoti iedvesmojusi, tādēļ nolēmusi, ka pēc suņa nāves rīkosies tāpat. “Kad mēs sataisījāmies pēdējo reizi, es sapratu, ka tā ir pēdējā reize, kad mēs braucam pie ārsta, es nezinu, kāpēc es iedomājos – nogriezīšu kādu spalvas kušķīti. Es nogriezu. Es nezinu – pie sevis padomāju DNK varbūt. Kādreiz uztaisīšu klonu no sava mīluļa,“ atminas Patrīcija. Kad pēc injekcijas izdarīšanas

Raidījumā Ķepa uz sirds turpinām pagājušajā nedēļā aizsākto sarunu par mīluļu ciltsrakstiem un veselības pārbaudi. Kāpēc pirkt lēti šķirnes dzīvnieku bez dokumentiem pēc tam izrādās neprātīgi dārgi, vai mīluļa iegādē ciltsraksti ir minimālais garants viņa veselībai un kāpēc lēti nopirkt kvalitatīvi nav iespējams? Skaidro  veterinārārste Valērija Guseva. Lāsmas ģimenē Bavāriešu asinspēdu dzinējsuni ņēmuši nevis lai piedalītos izstādēs, bet gan medībās. Tādēļ arī saņemtos ciltsrakstus uztvēruši tā – starp citu. Ārstējošais vetārsts atklājis, ka viņam ir vēl viens pacients no tā paša metiena, ar līdzīgām veselības problēmām. Lāsma sazinājusies ar otra sunīša saimnieku un kopīgi centušies komunicēt ar audzētāju, kas nav atzinusi, ka suņiem būtu veselības problēmas, jo pieļauta nolaidīga rīcība no viņas puses. Turklāt, kā vēlāk atklājās, ciltsraksti suņiem ir viltoti. Pēc smaga ārstēšanās kursa četrus gadus vecajam sunim joprojām ik pa laikam iedzimtā slimība par sevi atgādina. Mek

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ko garantē ciltsraksti, iegādājoties mīluli. Ko nozīmē kucēna veselības pārbaude un kāpēc rodas agresīvs šķirnes dzīvnieks, kas ir drauds apkārtējo dzīvībām? Raidījuma viesi: kinoloģe Ļena Valdmane un pitbulu šķirnes pazinēja Inga Lupančuka.   Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā suņi var palīdzēt atrast pazudušu cilvēku? Cik stundas ir izšķirošas, lai suns varētu saost pēdas un vai jebkurš suns var piedalīties pēdu meklēšanā? Raidījuma viesi – biedrības “Helper” dibinātaji Laila Skrodele un Guntis Skrodelis. Pēkšņu veselības problēmu dēļ Renāra mamma naktī, laikā no plkst 4 līdz 7 rītā, bija sapakojusi visas savas drēbes, paņēmusi dokumentus un devusies nezināmā virzienā. Un mājās nav atgriezusies. Kad visas iespējamās atrašanās vietas pārbaudījuši, piederīgie no rīta vērsušies pie “Helper Latvia” cilvēkiem. Meklēšana sākusies 10 vakarā, bet pēc trim stundām, ar apmācīto suņu palīdzību Renāra mamma atrasta. Renāra draugs Raivo suņu paveikto vienkārši apbrīno. “Suņi tiešām dara brīnumu lietas. Kā es visiem tagad te saku – tā man ir pirmā pieredze, ka suns var atrast nevis adatu siena kaudzē, bet adatu siena šķūnī, jo pazušanas vieta un atrašanas vieta ir vairāku kilometru attālums,” stāsta Raivo. „Suns

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, ko nozīmē turēt lielos putnus? Kāpēc cilvēki neizprot, kā patiesībā jūtas papagailis un vai visi papagaiļi grib runāt? Raidījuma viesis papagaiļu eksperts, lielo putnu glābējs Juris Strods. Zoo veikala tīkla menedžere Baiba Ševcova sīki un smalki pārzina putnu saimniecību. Patlaban pircēju interese par papagaiļiem atgriežoties iepriekšējā – pirms pandēmijas – līmenī. Taču vairāk nekā gadu jaunus spārnotus mājas mīluļus saimnieki iegādājušies reti. Pirmajā pandēmijas vilnī, kad robežas bija ciet, samazinājies arī piedāvājums. Baibas pieredzējusi, ka kādreiz lēmums iegādāties putnu nereti pieņemts spontāni. Tagad pircēju attieksme ievērojami mainījusies. “Pērk pieaugušie, pusaudžiem dāvina vecāki. Tas ir kopīgs lēmums. Viņi kopā nāk un iepazīstas ar šiem putniem,” skaidro Baiba Ševcova. Parasti putni pēc nonākšanas veikalā tiek nopirkti mēneša laikā. Lielie papagaiļi, kuru turēšanai ir nepieciešamas lielākas telpas un putni maksā daudz dārgāk,

Cilvēki atgriežas darbos un skolā, atstājot suni mājās vienu. Kāpēc suns rej un demolē, kad palicis viens un kā saimnieks pats mīlulim veido atkarību no sevis, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe, suņu apmācības trenere Zaiga Zvirbule. Pandēmijas gadā, kad daudzi strādāja no mājām, katram suņu saimniekam mīluļu uzvedība sagādājusi diametrāli pretēja rakstura problēmas. Lote nav Elīnas ģimenē pirmais suns, tomēr tik lielu maza auguma rējēju saimniece satikusi pirmo reizi. “Lotei bija tāda tendence ļoti riet. Viņa vēroja ārā notiekošo uz ielas caur balkona stikliem un ar savām rejām parādīja cilvēkiem, ka viņai nepatīk, ka viņi iet garām. Tā būšana mājās bija ļoti traucējoša, jo Lote nepārtraukti rēja, esot mājās. Un strādāt no mājām pandēmijas laikā bija ļoti grūti,” atklāj Elīna. Suņu uzvedības eksperts ieteicis Loti vest uz suņu skolu, lai sakārtotu saimnieces un suņa attiecības. Iemācīt, ka noteicošais vārds mājās pieder saimniekam. Nekādā gadījumā suņa rejas ignorēt ne

Kāpēc mīlulim nāvējoša kaite tiek atklāta pēkšņi un novēloti? Vai vainīga saimnieka nevērība vai ir slimības, kuru attīstību pamanīt nav iespējams, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis veterinārārsts Aigars Briņķis. Pēkšņa sirdstrieka aktīvam, enerģiskam sunim. Dažādi, pēkšņi atklāti ļaundabīgi audzēji – tie ir visbiežākie bēdu stāsti, ko par savu mīluļu aiziešanu atceras viņu saimnieki. Elīnas Kirilovas 7 gadus vecais toiterjers peķšņi saslima un devās uz citiem medību laukiem 24 stundu laikā. „Ejot gulēt, vakarā vispār nekas neliecināja, ka būtu kādas veselības problēmas, bet no rīta secinājām, ka sunītis pa nakti ir vēmis. Viņam bijusi vairākas reizes caureja. Pieņēmām lēmumu nekavējoties doties uz diennakts klīniku,” stāsta Elīna Kirilova. Klīnikā veiktas asins analīzes, iztaustīts vēders, bet nekas aizdomīgs nav atrasts. Līdz pusdienas laikam sunim pielikta sistēma, bet pēc tam abi ar saimnieci devušies mājās. Ārsti mierinājuši, ka iespējams, kaut ko sl

Ko nozīmē kaķa agresija un kas izprovocē kaķi kost vai skrāpēt cilvēkam? Vai vienmēr vainīgs ir pats saimnieks un kā risināt situāciju, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis – dzīvnieku uzvedības eksperts, veterinārārsts, zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. Ivetai Kuļikauskai vienmēr bijuši trīs kaķi. Kad uz citiem medību laukiem devās Ivetas vecākā kaķenīte, drīz mājas ienāca pavisam mazs kaķēns. Par jauno ģimenes locekli negaidīti šefību un aizsardzību uzņēmusies viena no Ivetas pieaugušajām kaķenēm – par kaķēna apdraudējumu viņa uzskatījusi Ivetu un otru kaķeni. Nevienam neizprotamā veidā mazā kaķa aizstāvei pēkšņi parādījies piens un reizē arī mātes instinkts. Mazo kaķi viņa barojusi gandrīz pusgadu, bet no Ivetas un otras kaķenes aizsargājusi vairāk nekā mēnesi. Taču pēc tam agresīvā uzvedība pazudusi un dzīve atgriezusies vecajās sliedēs. Pie Evas Kivlenieces kaķis Fēlikss nonācis 6 mēnešu vecumā. Kā teju ikviens kaķis, arī Fēlikss ilgojies pēc saimniece

“Atdodu labās rokās bezšķirnes kucēnus un kaķēnus.” Dzīvnieku pavairošana Latvijā joprojām turpinās. Kā atrunājas atbildīgā iestāde un kāpēc Latvijas patversmēs katru gadu nonāk ap trīs tūkstošiem dzīvnieku, skaidroja raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā"  vadītāja Gundega Bidere. Veterinārārste Anna Avgustova savā praksē novērojusi, ka vīriešu kārtas mājdzīvniekus nereti saimnieki nevēlas kastrēt, jo uzskata, ka tas aizskar suņa vai runča vīrišķo godu. Tomēr galvenokārt iemesls ir viens. “Viņi paliekot resni un slinki. Kā lai pasaka, ir ļoti daudz nekastrētu dzīvnieku, kuri arī ir nobarojušies resni un slinki. Jo viņiem nav nodarbes. Protams, ka pēc kastrācijas un sterilizācijas vielmaiņa ir lēnāka. Tas ir neapstrīdami. Tāpēc ir ļoti daudz gan komerciālās, gan arīsvaigbarībasreceptes, kuras ir paredzētas sterilizētiem dzīvniekiem,” skaidro Anna Avgustova. Savukārt kaķu un suņu meitenes bieži netiekot sterilizētas ļoti sena un nepatiesa

Kāds suns man ir vispiemērotākais, kāpēc nevajag izvēlēties dzīvnieku tikai pēc ārējā izskata un ko nozīmē – izprast suņa šķirnes pamatvajadzības un kāpēc apmācība ir svarīga jau no pirmās dienas, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viešņa kinoloģe Jūlija Elsa. Nokarenas vai stāvas ausis. Garspalvains, bet lai neož pēc slapja suņa, kad salīst. Liels vai mazs augums. Intelekts. Draudzīgs pret bērniem. Veselīgs. Viegli apmācāms. Tie ir tikai daži no kritērijiem, kā uzrunātie šķirnes suņu saimnieki izvēlējušies savus mīluļus. Sākumā Inese Tilgale ar acīm iemīlējusi haskija un čau-čau šķirnes suņus, taču, vācot informāciju, sapratusi, ka nepietiks laika, ko veltīt haskijam, bet čau-čau suņi ir pārāk spītīgi. „Klīstot pa internetu, meklējot informāciju, es ieraudzīju bildi ar baltiem suņiem. Un man bija tā – man vajag šādu,” atklāj Inese Tilgale. “Sāku vākt ziņas par samojediem. Jā, tas ir man! Arī samojedi ir mazliet spītīgi, ar savu galvu domājoši. Zināju, ka negribu su

Vēlos šķirnes dzīvnieku, bet gribu kādu izglābt! Kā adoptēt šķirnes suni no patversmes ārzemēs? Kāpēc dzīvnieku glābšana maksā tik dārgi? Studijā viesojas Signe Zakka, saimniece pieciem suņiem, kuri adoptēti no dzīvnieku patversmēm ārzemēs. Latvijas dzīvnieku patversmēs visbiežāk nonāk to šķirņu suņi un kaķi, kas šī brīža situācijā ir populāri. Saimnieki šos dzīvniekus izvēlas, nedomājot, vai tie ir viņiem piemēroti. Kad saprot, ka kļūdījušies – atved uz patversmi. Tiesa, tikko kā patversme izvieto sludinājumu, ka mājas meklē šķirnes suns, adoptētāju interese ir milzīga, un šķirnes dzīvniekiem vienmēr tiek atrastas jaunas mājas. Stāsta dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa. Raidījumu atbalsta:

Kustība ir svarīga visos gadalaikos, ne tikai pašiem, bet arī mūsu mīluļiem. Esam pieraduši, ka varam savu fizisko formu uzlabot pie masiera, bet izrādās, ka fizioterapija un masāža ir iespējama arī mūsu mīluļiem. Ko tas nozīmē un kā tas īsti strādā, par to runājam ar dzīvnieku fizioterapeite un suņu hidroterapeite Bettija Ligere Veterinārārsts Normunds Fjodorovs norāda – fizioterapija ļoti bieži ir vienīgā iespēja, kā sunim vai kaķim palīdzēt atgūt veselību pēc dažādām, galvenokārt, neiroloģiskām problēmām. Pamazām dzīvnieku fizioterapija kļūst populāra, un arvien vairāk vetārstu apgūst jaunas zināšanas, iegulda finanses, lai iegādātos dažādus palīglīdzekļus fizioterapijas veikšanai. Kā arī pieliek pūles, lai pārliecinātu dzīvnieku saimniekus, ka šīs procedūras sniedz labu rezultātu.lielā daļā gadījumu sākumā ir vajadzīgi speciālista konsultācija, speciālista veiktās manipulācijas, bet lielu daļu no fizioterapijas darba apjoma var apgūt iemācīties un veikt arī pats saimnieks.

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc tik daudzus vilina haskija skaistās un zilās acis? Ko cilvēki nezina par šo sarežģīto šķirni un kāpēc haskijs ir piemērots suns tikai retajam? Raidījuma viešņa 12 haskiju saimniece Gundega Pumpure.   Dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” haskiju šķirnes suņi ir vieni no visbiežākajiem jaunpienācējiem – gan tīri šķirnes suņi, gan jaukteņi. Tas liecina vien par to, ka cilvēkiem ļoti patīk mazie, pūkainie haskiju suņu bērni kas uzlūko savu nākamo saimnieku ar skaistām, zilām acīm. “Nonāk daudz, jo visiem liekas, ka viņi ļoti skaisti ir, bet ar vienu skaistumu ir par maz. Tomēr jāsaprot, ka viņi ir diezgan grūti audzināmi. Līdz ar to cilvēks viļas ar to, ka viņš skaists suns. Sāk mazāk pieskatīt. Suns, ja viņu nepieskata, viņš sāk klaiņot. No tā rodas attiecīgi visas pārējās sekas,” stāsta patversmes “Mežavairogi” pārstāve Kristīne Kalniņa. Visbiežāk suņus atrod vienkārši klaiņojam, reti saimnieki atved haskijus uz patversmi paši. Tajās reizē

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kas apdraud mūsu suni un kaķi vasarā. Kā savam mīlulim sniegt pirmo palīdzību un kam jābūt saimnieka mājas aptieciņā, skaidro veterinārārste Daiga Bokvalde. Madoniete Linda zooveikalā interesējusies, vai nav kāds īpašs našķis, ko pagrauzt viņas piecus mēnešus jaunajam vācu aitu kucēnam laikā, kad suņukam mainās zobi. „Viņam kā zobi niez, nopirkām buļļu kuņģu strēmelītes. Uz instrukcijas rakstīts, ka jāstāv klāt, un mēs arī viņu vaktējām. Skatāmies, ka viena puse paliek mīksta, bet viņš nokost nevar. Otra puse, ko neliek mutē, tā ir cieta. Viņš mīksto pusi norij, un cietā arī rijās klāt. Un viņš gandrīz kaklu pārplēsa ar to cieto, jo viņa jau tik ātri nepaliek mīksta,” stāsta sieviete. Šoreiz saimnieki paši izvilkuši iedoto, našķi, kas jau bija iesprūdis sunim rīklē. Lielie suņi nereti cenšoties šo našķi norīt visu uzreiz, taču tas ir gana ciets. „Visiem suņu saimniekiem es iesaku sēdēt blakus un skatīties, ja kaut ko tādu dod. Ne par

Kāpēc, pērkot šķirnes kucēnu vai kaķēnu, ir vajadzīgi ciltsraksti? Kas jājautā audzētājam pirms kārotā pirkuma un kāpēc tik daudzi joprojām par dārgu naudu pērk jaukteņus un slimus dzīvniekus, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds kopā ar kinoloģi un suņu audzētāju Ilzi Pētersoni-Godmani. Sludinājums: Pārdod franču buldoga kucēnus ar dokumentiem. Cena – 700 eiro. Saruna: - Sakiet, ciltsraksti ir viņiem? - Nē, viņiem nav. Mēs paši viņus esam…, kuce mums ir nākusi no Ventspils rajona. Puika nācis no Olaines puses. Un viņiem arī nebija tie ciltsraksti it kā. Iepriekšējā saimniece, kas mums pārdeva to kuņu, viņai pašai vairs it kā nav, viņai vairs nav to ciltsrakstu, jo viņa nenodarbojas vairs ar to suņu audzēšanu. Otrs sludinājums: Skaisti jorku kucēni var doties pie saviem saimniekiem. Ir pase un potes un mikročips. Cena – 500 eiro. Saruna: - Kas viņiem ir tie vecāki? - Kā jūs to domājat? - Kā audzēti? Ar ko pāroti? Kas ar ko? - Nu tur rakstīts Jorkšīras terjeri. Viņ

Kam uzticēt mīluli, ja uz dažām dienām vai nedēļām jādodas prom - atdot viesnīcā vai uzticēt mājas atslēgu draugam? Kā suns un kaķis pārdzīvo saimnieka prombūtni, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Mūsu viesis – kinologs un zoopsihiatrs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs. Rīdziniece Kristīne Motivāne savu pirmo vācu aitu suni dodoties atvaļinājumā, atstāja pie vīramātes. Kā pati smejas – tā bija pirmā un teju vienīgā reize, kad suni kādam lūgusi pieskatīt. Jo saimnieku prombūtnē suņa priekšzīmīgais raksturs mainījies par 180 grādiem. “Puisītim toreiz bija tikai pusgadiņš. Viņš bija ideāls suns. Mājās nebija nekad neko apēdis, ne sagrauzis. Nekad nekādu problēmu nebija. Bet pa tām divām nedēļām, ko viņš padzīvoja pie vīramātes Anglijā prom no mums, viņš praktiski visu māju apēda; kā internetā paskaties tās bildes. Tur dīvāni izgrauzti. Tik traki bija gājis,” atminas Kristīne Motivāne. Turklāt atvaļinājuma laikā, kad mīlulis atstāts mājās, staigājot ārzemēs pa da

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, vai tiešām bezšķirnes suņi un kaķi ir veselīgāki par šķirnes? Vai šķirnes dzīvnieki jābaro kvalitatīvāk un dārgāk, bet jauktenīši var ēst jebko? Laužam un skaidrojam stereotipus kopā ar veterinārārsti Ilzi Pētersoni. Pavāre un konditore Liene Zemīte savulaik ir bijusi saimniece samojedu šķirnes sunim. Tagadējais ģimenes mīlulis ir adoptēts no patversmes. Arī Liene ir dzirdējusi dažādas atziņas par to, ka ar bezšķirnes suņiem nav tik lielu problēmu, jo viņu veselība esot stiprāka nekā tīrasiņu suņiem. Tomēr, ņemot vērā savu pieredzi, Liene līdz galam apgalvojumam nepiekrīt. “Vienīgā atšķirība , ko es varu teikt un novērot – mans šķirnes suns noteikti neēda tik daudz, cik vēlas ēst bezšķirnes suns. Tas arī ir ļoti, ļoti atkarīgs, kāda ir bijusi viņa bērnība, kur viņš ir audzis. Un kā pret viņu tā ģimene ir attiekusies. Pieņemsim, ja viņš ir bijis pusbadā vai, patversmē dzīvojot, ir cīnījies par savu ēdienu, tad tas ir saprotams un izskaidrojams,

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kā pareizi kopt savus kaķus un suņus vasarā, kāpēc pārāk bieža mazgāšana kaitē mīlulim un kāpēc saimniekam būt uzmanīgam, apcērpot kaķa vai suņa spalvu? Raidījuma viesi: kaķu un suņu frizieris Ivo Obrumanis un divu afgāņu kurtu saimniece Madara Matroze. Trīs pucēšanās stāsti Kordiriģenta Romāna Vanaga ģimenes mīlulis ir meinkūns Džuzepe. Ar īpašo rullīti no spalvām notīrīt gan mājinieku drēbes, gan tās vietas, kur kaķis gulējis, ir ģimenes ikdiena. Turklāt Džuzepe izmanto Mežaparka mājas priekšrocības un bieži dodas pastaigās. Atgriežoties viņu gaida īpašs rituāls. “Mums ir speciāls kaķa dvielis. Viņam starp citu ļoti patīk, ka viņu slauka ar dvieli. Viņš murrā un aiz labsajūtas draudzīgi iekož rokā, jo, ja viņam ir labsajūta, tad viņam patīk kaut ko saņemt ar zobiņiem,” stāsta Romāns Vanags. Otrs skaistumkopšanas veids, ko Džuzepe atzīst, ir ķemmēšana. Šo procedūru vienam veikt gan ir pagrūti. Parasti kaķis tiek ķemmēts divatā. “Viņu

Raidījumā Ķepa uz sirds aktualizējam jautājumu, ka arī pandēmijas laikā cilvēki iegādājas suņus, bet apmācībai pietrūkst vēlmes un motivācijas. Kā saimnieki nodarbina savus mīluļus un kāpēc neaudzinātam sunim bieži jāmeklē jaunas mājas? Raidījuma viesis – kinologs Ivo Svenne. Lauksaimniecības Datu centra dzīvnieku reģistra statistika liecina, ka pandēmijas laikā no 2020.gada marta līdz 2021.gada aprīļa beigām Latvijā ir reģistrēti 22 189 jauni suņi un 2981 kaķis. Tas ir par teju 3000 suņiem un 1000 kaķiem vairāk, nekā salīdzinot ar gadu pirms pandēmijas. Kopējā tendence ir skaidra – šis laiks ļoti daudziem  iedzīvotājiem šķitis piemērots brīdis, lai kļūtu par saimniekiem kādam mājdzīvniekam. Arī televīzijas raidījumu vadītājas Dagmāras Legantes-Celmiņas ģimenē pusgadu ir jauns ģimenes mīlulis – dobermaņu meitene Reda. Dagmāra noliedz, ka suns iegādāts pandēmijas iespaidā. Šāds lēmums jau briedis ilgāku laiku. “Vecākajam mūsu mājdzīvnieka kungam jau ir 12 gadi. Gribējām vecajam

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kas ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem? Kā situāciju kontrolē atbildīgā institūcija – Pārtikas un veterinārais dienests un vai dzīvnieku pavairotāji un mocītāji saņem sodus? Raidījuma viesis: Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem iedzīvotāji parasti vispirms ziņo pašvaldības policijai, kas uz notikuma vietu izbrauc nekavējoties. Bet no pagājušā gada jūlija pašvaldības policijai šajā jomā ir krietni vien samazinātas likumiskās pilnvaras, atstājot galveno teikšanu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ziņā, stāsta Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks. Uzsāk procesu mēs nevaram, veikt procesuālu darbību - izņemšanu, pierādījumu izņemšanu mēs arī nevaram, mums ir jāpārtrauc, ir jābrīdina par attiecīgo atbildību, jānoskaidro iespējamās personas, kas varētu būt saistībā To attiecīgi reģistrējam un maksimāli ātri, tajā skaitā elektroniski, informējām Pārtikas u

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ko nozīmē glābt savvaļas zvērus un putnus. Cik ētiski ir izārstēt un palaist mežā, kur tos nošaus mednieks? Vai tomēr varam izglābt un pieradināt, vērtē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Tēmas aktualitāte saistīta ar lūsi, kuru atrada ar lauztu ķepu un kurš šobrīd ārstējas. Sabiedrības domas dalās par to, vai dzīvnieku pēc atlabšanas atlais mežā, vai atdot zoodārzam. Institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš nav skeptiski noskaņots pret to, ka lūsis pēc atlabšanas tiks palaists atpakaļ sev ierastā vidē – mežā. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi lūsis būs kopā ar cilvēkiem. Svarīgi, lai meža dzīvnieks nepierod, ka barība viņam nav jāmeklē pašam. Dabā galvenokārt lūši medī stirnas, bet tikai galējas nepieciešamības gadījumā kļūst par maitēdāju. Patversmē “Mežavairogi”, kur šobrīd pēc operācijas atlabst lūsis, stingri tiek ievērots režīms, lai dzīvniekam pēc iespējas mazinātu stresu, kā arī lai viņš nepierastu pie cilvēk

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties – nezina vetārsta vārdu, pat ne klīniku – kāpēc cilvēki sava mīluļa dzīvību svešam uztic tik vieglprātīgi? Kādas ir saimnieku tiesības pie veterinārārsta? Studijas viesi – Latvijas veterinārārstu biedrības vadītājs Valdis Šmēliņš un suņu audzētāja Diāna Kontakeviča. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ko darīt, ja redzam kādu darām pāri dzīvniekam? Kur ziņot un kā ikviens var palīdzēt? Kā rīkojas atbildīgās institūcijas šādās situācijās, skaidro dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tiek uzskatīta ne tikai fiziska vardarbība pret dzīvnieku, kas izraisa tā sakropļošanu vai nāvi. Par to uzskatāma arī īpašnieka vai citas personas rīcību, kas var dzīvniekam izraisīt ciešanas. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Mairita Riekstiņa atzīmē raksturīgākās darbības – ilgstoša dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, pamešana bezpalīdzīgā stāvoklī, nepietiekams uzturs, medicīniskās palīdzības nenodrošināšana, arī dzīvnieku pakļaušana izskatu pārveidojošām operācijām. “Parasti par to liecina dzīvnieka ārējais izskats un viņa izturēšanās. Piemēram, dzīvnieks ir vājas miesas būves, apātisks. Dzīvnieks baidās no svešiem cilvēkiem, arī no sava īpašnieka. Baidās no trokšņiem, baidās no as

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc bieži saimnieki neizprot sava murrātāja uzvedību? Ko grib pateikt kaķis, ja nokārtojas ārpus savas kastītes un kādēļ nekad nedrīkst sodīt kaķi, skaidro kaķu eksperte Aija Nuķe. Uz klausītāju jautājumiem atbild arī zoopsihiatrijas speciālists Alberts Čipuštanovs. Jau četrus mēnešus Agnese ir saimniece astoņus gadus vecai kaķenei, ko adoptēja no patversmes. Ilgu laiku kaķenīte uzvedusies godam, līdz pavisam nesen Agnese sajutusi, ka ļoti nelāgi ož dēla hokeja soma. Kaķene bija sākusi ik pa laiciņam nokārtoties nevis savā tualetē, bet dažādās citās vietās. Kaķu eksperti ieteikuši Agnesei sekot, vai kaķa tualete tiek tīrīta katru dienu, jo kaķi mēdz būt ļoti jutīgi un var atteikties kārtoties netīrā kastītē. Tieši tāpat ne vienmēr viņiem patīk gaisa atsvaidzinātāju aromāts. Ja kaķis pēkšņi ir sācis nokārtoties ārpus savas kastītes, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs iesaka vispirms pārbaudīt kaķa urīnceļu veselību. Ja savā tu

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kas jāzina par suņa socializāciju un apmācību jau no kucēna vecuma. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj saimnieks un kādēļ ar suni noteikti jāiet skolā, skaidro dzīvnieku uzvedības eksperts, kinologs un veterinārārsts Alberts Čipuštanovs. Bieži kucēnu saimnieki nesaprotami nogaida līdz kucēnam apritēs pusgads un tad tikai ved mīluli uz suņu skolu. Kinoloģe Jūlija Elsa uzskata – tas noteikti ir par vēlu, un salīdzina ar situāciju, ja bērns sāktu iet skolā nevis septiņu gadu, bet kārtīgā pusaudžu vecumā. Skoloties noteikti ir jāsāk ātrāk, tāpēc arī ir pieejamas kucēnu apmācības skolas, kur strādā kvalificēti suņu treneri. Lai atrastu skolu, kurā gan kucēns, gan saimnieks jūtas labi, kinoloģe iesaka apvaicāties par atsauksmēm pie paziņām, kuri apmeklējuši konkrēto skolu, kā arī meklēt internetā. Var gadīties, ka vienā suņu skolā kontakts ar treneri sunim vai saimniekam neizveidojas. Tas nozīmē, ka nav jākautrējas un jāmeklē cita skola. Raidījumu atb

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai eksotiskos dzīvniekus turēt ir tik vienkārši, kā tas izskatās? Kādas kļūdas pieļauj saimnieki un kādi mīluļi šobrīd ir paši pieprasītākie, skaidro eksotisko dzīvnieku eksperts Igors Caune. Uzklausam arī eksotisko mājdzīvnieku veterinārārsta Aleksandra Makarova viedokli. Par eksotiskiem dēvējam tādus dzīvniekus, kas nav raksturīgi Latvijas un tuvējo kaimiņvalstu faunai - stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Rihards Miķelsons. “Latvijā visbiežāk cilvēki tur, ko arī reģistrē pie mums Dabas aizsardzības pārvaldē, visbiezāk tie ir papagaiļi. Aptuveni 200 īpatņi ir pie mums reģistrēti, diezgan daudz ir arī dažādi rāpuļi - čūskas, gekoni, bruņurupuči,” atzīst Riharsd Miķelsons.

Ko nozīmē agresīvs suns? Vai ir suņu šķirnes, kuras izrāda agresiju vairāk nekā citas, un vai tiešām lielāks nenozīmē niknāks? Kas jāzina saimniekiem par suņu agresivitāti, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe Ilze Fogele un pitbulu šķirnes pazinēja Inga Lupančuka. Agresīvo suņu saimnieki nereti vispirms piezvana un pajautā, vai patversme būtu ar mieru ņemt viņu dzīvnieku pie sevis, jo paši vairs nespēj tikt galā, stāsta dzīvnieku patversmes “Labā mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa. “Ir bijuši gadījumi, kad pēc apraksta, manuprāt, ir tik ļoti tas nabadziņš sačakarēts, ka tie apstākļi ir izveidojuši dzīvnieku par tādu, ar ko netiek galā paši saimnieki,” bilst Astrīda Kārkliņa. Tomēr visbiežāk patieso situāciju saimnieki ar nolūku mēdz noklusēt, un pilnu informāciju par suņa agresijas izpausmēm neizstāsta. “Ja būtu pilna bilde – ka neviens nevar pieiet klāt, viņš tur rēc un ķēdē vispār nevar bļodu viņam iedot klāt. Viņi nemēģina to teikt, jo visi cilvēki saprot, ka tad arī

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai ir iespējams sadzīvot ar alerģiju, ko saimniekiem raisa mājas mīluļi - suņi vai kaķi un vai to var izārstēt. Antialerģiskas kaķu un suņu šķirnes – mīts vai patiesība? Vai ar alerģiju var un vajag sadzīvot, ja ģimenē jau ir mājdzīvnieks, vaicājam klīniskajam imunologam ārstam Laurim Līcītim. Sadzīvot ar mīluļa radītu alerģiju. Pieredzes stāsti Zinātnieks Ivars Kalviņš ir uzaudzis kopā ar vācu aitu šķirnes suni. Kopā būšanas laiks bijis ilgs – 20 gadi, un nevienu brīdi alerģiskas reakcijas no mīluļa Kalviņa kungam nav bijušas. Par to, ka alerģija no mājdzīvniekiem tomēr ir, uzzinājis, kad saticis savu kundzi Ingrīdu. "Kad mēs apprecējāmies ar Ingrīdu, viņas vājība un sirdslieta ir kaķi. Tad mums mājās parādījās kaķi. Konstatēju, ka mājās man ir hroniskas iesnas. Ja mēs izbraucam kaut kur ceļojumos, viesnīcās, tās iesnas reducējas uz nulli," atklāj Ivars Kalviņš. Lielāko dienas daļu Kalviņa kungs pavada darbā, guļamistabā kaķi netiek

Interesējamies, kas jāzina, ja vēlamies adoptēt suni vai kaķi senioru? Kā arī par to, kā saprast, ka mūsu mīlulis noveco? Kas jāzina saimniekam, lai kopā būšana būtu pēc iespējas ilgāka un laimīgāka, skaidro veterinārārste Daiga Bokvalde un kinoloģe Ļena Valdmane. Tagad, pandēmijas laikā, gan pavasarī, gan ziemā, dzīvnieku patversmēs novērojama nepieredzēti liela interese par dzīvnieku adopciju. Geštaltterapeite Solvita Vektere, kura pati ir saimniece kaķim – senioram un sunim spēka gados, uzskata, ka mājsēde, nošķirtība gan no tuviniekiem, gan sabiedrības, dara savu. Savs mājas mīlulis ir dzīva radība, kas palīdz kliedēt vientulības sajūtu. "Tā nav dzeja par mīlestību . Tā ir mīlestība. Tad, ka mēs turam klēpī , mīļojam vai pat skatāmies kā kaķis mazgājas, vai kā sunītis spēlējas, notiek tik daudz iekšējo procesu, kas ir tādā fizioloģiskā līmenī, kas sniedz to laimi un prieku. Mana ātra atbilde būtu – tas ir īsākais ceļš uz mīlestību," vērtē Solvita Vektere. Pavisam mazus kuc

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies par suņu un kaķu barošanu: cik daudz uzmanības tam pievēršam. Vai sunim jādod kauli un jāvāra putra un kas ir komercbarības sastāvā? Kā barot savu mīluli, lai tas būtu veselīgi? Diskutē veterinārārsts Normunds Fjodorovs un suņu audzētāja, svaigēšanas eksperte Diāna Kontakeviča. No tā kā barosim savu kaķi vai suni, ir atkarīga viņa veselība un dzīves ilgums. Ir trīs viedokļi, kā barot savu mīluli, to apliecina arī ielās sastapto cilvēku teiktais. Raitis ir franču buldoga saimnieks, kurš sākumā savu suni barojis ar sauso barību, bet tad mainījis sava suņa ēdienkarti. Tagad sunim dod svaigo barību, kur ir subprodukti samalti ar dārzeņiem. Gabrielas Džimijs pārsvarā ēd sauso barību un konservus, bet reizēm arī vistas fileju, vārītu olu. Valts savam korgijam Vikijam piedāvā dažādu ēdienkarti - sauso barību, to pašu, ko ēd cilvēki. Daudzi savam dzīvniekam izvēlas lētāko barību, diemžēl šajā barībā dzīvnieku olbaltumvielas aizstāj ar augu olbaltumv

Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā reaģēt, ja suns pa nakti dodas brīvsolī un mājās atgriežas pēc dienas vai pat vairākām. Vai ir pareizi ļaut staigāt nepieskatītam savam mīlulim – ko par to saka likums un kaimiņi? Raidījumā diskutē kinoloģe Ļena Valdmane un dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede. Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds pievēršamies tematam – suns un bērns ģimenē. Diemžēl joprojām bieži gadās situācijas, kurās dzīvnieka reakciju uztveram nepareizi, dzīvnieks bērnu savaino, un beigās jau neviens dzīvnieka viedokli vairs nejautā. Protams, atbildīgi par situāciju ir vecāki. Kā izveidot pareizu hierarhiju un sunim neļaut būt par noteicēju, kādas kļūdas pieļauj paši saimnieki, ko saka ārsti un ko – dzīvnieku eksperti? Raidījuma viesi: suņu audzētāja un trīs bērnu mamma Laila Skrodele, kinologs un dzīvnieku uzvedības eksperts Ivo Svenne. Konfliktsituācijas ģimenē, kur iesaistīts bērns un mājas mīlulis bieži beidzas ar to, ka dzīvnieku nogādā uz patversmi. Vecāki uzskata, ka dzīvnieks pēkšņi kļuvis agresīvs. Dzīvnieku patversmes "Mežvairogi" vadītāja Danuta Priede skaidro, ka visbiežāk nav izprastas mājdzīvnieka vajadzības. Dzīvnieks ģimenē ienācis, jo to vēlējušies bērni, taču par četrkājainajiem draugiem var būt pieaugušais. Tāpēc pirms iegādāties vai pieņemt mājdzīvnieku, ir būt

Latvijas Radio 1 sāk skanēt raidījums "Ķepa uz sirds". Šajā epizodē stāsts par to, kā šķirnes kucēna vietā nenopirkt dārgu krancīti un kā pircējus muļķo un apkrāpj pārdevēji sludinājuma portālos. Speciālisti arī iesaka, kā rīkoties, ja pirkums jau ir noticis. Raidījuma viesi: vācu aitu suņu audzētāja Solvita Vēvere un dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ar sirdi delnā" vadītāja Andra Tomase. Raidījumu atbalsta: