Šogad decembrī Latvijā valda pilnvērtīga ziema ar attiecīgiem braukšanas apstākļiem. Tāpēc pāris labu padomu no drošas braukšanas speciālistiem par to, kā savaldīt savu dzelzs rumaku tad, kad slīd un snieg, par sliktu nenāks nevienam. Raidījumā Kā labāk dzīvot tos atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents un CSDD Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks. Par drošu braukšanu rudenī un ziemā runājām arī novembrī, kad vēl nebija sasnidzis.  

Bites ir lieliski ārsti – precīzāk, tās spēj dot izejmateriālu, ko var izmantot, radot produktus cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai un, kas ir patiesi labi, šī prakse ir lieliski savienojama ar tradicionālās medicīnas ārstēšanas līdzekļiem. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jūras medicīnas centra neiroloģe, arī apiterapeite Maruta Naudiņa, diētas ārste Lolita Neimane un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs biškopis Guntars Melnis. Apiterapija – veselības uzlabošana ar bišu produktiem Dienas deva būtu 30 – 50 grami medus dienā, vērtē Lolita Neimane. Tas var būt 2 -3 ēdamkarotes dienā pieaugušam cilvēkam, kuram nav nekādu problēmu, norāda Maruta Naudiņa. Viņa arī atzīst, ka nekontrolēti medu nevajadzētu lietot. "Nevajag likt medu karstā tēja un kafijā, mazāk ar medu vajag termiski darboties, tad tas maina savas ķīmiskās īpašības," piebilst Lolita Neimane. Guntars Melnis uzskata, ka zināšanas par medu cilvēkiem mazinās un

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, k

SKDS aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest īpašu marķējumu, lai būtu iespējams noteikt produktu patiesās izcelsmes valsti. Kā varam atpazīt un būt pilnībā pārliecināti, ka izvēlētais pārtikas produkts ir ražots Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Miļjanoviča, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Guntis Gūtmanis. Sazināmies ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala,

Nenoliedzami, ka Latvijā valsts un pašvaldības invalīdiem sniedz dažāda veida atbalsta instrumentus. Bet, pat krietni palielinot atbalstu, mēs nepadarīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām piederīgus sabiedrībai, nemazinot sociālo atstumtību. Kā var to mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Ivars Balodis norāda, ka šobrīd Latvijā ir vienalga, ievēro vai neievēro vides pieejamības normatīvus. Otra lieta, ko nosaka arī dažādi starptautiskie normatīvi, ka jāievēro samērīguma princips. "Mēs īsti Latvijā nezinām, ko tas nozīmē. Piemēram, ir tā maza kafejnīca otrajā stāvā, trīs galdiņi, viņai vajag būt pieejamai vai nevajag. Vai, piemēram, Miķeļa bāka, lai uztaisītu, lai  Gunta tiktu iekšā [ar ratiņkrēslu], droši vien jāuztaisa liftu, kas divreiz li

Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Tomēr tas nav viss – pacienta pieredzi ārstniecības procesā veido ļoti daudzi komponenti. Kas vēl darāms Latvijā, lai pacientu pieredze būtu atzīstama par labu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina, ģimenes ārste Linda Šauriņa un P.Stradiņu klīmiskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns. Pacientā pieredze arvien uzlabojas medicīnas iestādēs Latvijā, atzīst raidījuma viesi. Daudzās medicīnas iestādēs tā jau ir ieviesta pacientu pieredzes aptauja, no 2024. gada tas būs obligāti. Par veselību ir jābūt abpusējai komunikācijai, gan no ārsta, gan pacienta puses. Šobrīd lielākoties cilvēki uztver kā resursu, bet par to būtu jādomā kā par investīciju.  

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs. "Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava. "Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un

Bezaršanas tehnoloģijas pielietošana graudkopībā var dot ievērojamu finanšu un laika ekonomiju, kā arī būs krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. Tomēr ir daudz skeptiķu, kas uzskata šo pieeju par niekošanos, un ka nekas tur labs sanākt nevar. Var vai nevar, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Aivars Cimmermanis, kurš jau izmanto bezaršanas metodi savā saimniecībā. Finanšu sektors pamet lauksaimniecību. Iemesls tam ir klimata pārmaiņas un ar to saistītie riski, respektīvi, kapitāls nepazudīs, bet ar lauksaimniecību nodarbosies riska kapitālisti. Tas var radīt problēmas ar visa veida apdrošināšanu, nemaz nerunājot par tādu sīkumu, kā kredītlīnijas. Gan jau kaut kas būs, bet par kādiem procentiem būs runa, bail iedomāties. Badā jau arī nenomirsim, bet cik par pārtiku būs jāmaksā turpmāk, arī bail iedomāties. Tāpēc, lai nākotne nerādītos pārāk tumšos toņos

Eksperti nereti uzsver, ka arī nākotnes pensionāriem ar valsts garantēto vecuma pensiju labai dzīvei varētu nepietikt. Ko tad darīt, lai nodrošinātu sev labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šodien, 27. novembrī, sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu kopums, kuru Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko jau trešo reizi, lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Aija Brikše skaidro, ka atklāšanas pasākumā eksperti stāstīs, kā izvēlēties sev piemērotāko pieeju pensiju uzkrājuma veidošanai. Visu nedēļu portālā naudasskola.lv publicēs instrukcijas, kā praktiski katrs var pārliecināties, kas notiek viņa 2. pensiju līmenī. "Mums būs video instrukcijas, kur jāiet, ka

Nu jau gan var likt dārzu mierā! Tiešām? Par dārza darbiem un darbiņiem, kas vēl šogad dārzā būtu paveicami, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl izdarāms, lai arī sniegs jau klāj lielāko daļu dārzu, stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Ieteikumi darbiem Tikko uzsnigušo sniegu var mest uz rozēm, tā ir laba un silta sega. Savukārt skujeņi vai kādi citi augi jānopurina no slapjā un smagā sniega. Arī no hortenzijām. Tūjas un eglītes podos nevajag turēt istabā pa ziemu. Eglīti pēc svētkiem var pārstādīt arī janvārī dārzā, ja vien zeme nav sasalusi. Jāatceras pasargāt it sevišķi jaunos augļu kociņus no meža zvēriem, jānomiglo ar meža zvēru asinīm, vai jāapliek ar aitu vilnu. Var aplikt ar egļu zariem. Vīnogas vēl var apgriezt, bet ja ir lielāki mīnusi, tomēr nevajadzētu.

Veselīgs uzturs – šķiet, gandrīz vai katram ir viedoklis par to, kas tas ir. Tomēr cilvēki ir dažādi un arī viņu vajadzības atšķiras, tāpēc ne vienmēr būs tā, ka tas, kas ir veselīgs vienam, būs veselīgs ariī otram. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Arvien vairāk darba vietu tiek aprīkotas ar jauniem digitāliem rīkiem. Kā digitalizācija maina darba vidi un darba drošības kritērijus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes asocociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma "SCHWENK Latvija" valdes locekle Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš norāda, ka ir daudz sīku lietu, kas turpina uzlaboties saistībā ar darba drošību, lielāko daļu pat nepamanām. "Milzīgu izmaiņu nav daudz, bet tas nenozīmē, ka digitalizācija neskars," atzīst Ivars Vanadziņš. Linda Šedlere pieblist, ka ražošanā tehnoloģijas ienāk daudz, bet jaunie risinājumi lielākoties attiecas uz individuālo aizsardzību. Uzlabojumi ražošanas iekārtās, tās ir gadu jautājums.  "Individuālās aizsardzības līdzekļi - spēj tik skriet līdz.

Mēdz teikt, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja pirmajā kaut kas nogājis greizi. Vai tāda ir arī jādod bijušajiem ieslodzītajiem? Par iespējām atrast pareizo dzīves ceļu, ja iepriekš tas vedis neceļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste un Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne.

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot, kad gan klātienē, gan ierakstos tiekamies ar Latvijas mājražotājiem. Raidījuma viesi: zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote, kooperatīvās sabiedrības "Latvijas liellops" vadītāja Alma Bērziņa, Lauku konsultācijas un izglītības centra pārstāve Iveta Tomsone un Mazjūras zvejnieku biedrības priekšsēdētājs, zvejnieks Andris Cīrulis. Ierakstā uzklausām Simonu Ģērmani un Jāni Zilveri. Mājražotāja Simona Ģērmane jau septiņus gadus savā virtuvē cep četru veidu maizi ar dažādām piedevām. Svētkos Simona cep īpašu svētku maizi un Latvijas Radio žurnālisti Dainu Zalamani viņa sagaidīja ar maizes klaipu sarkanbaltsarkanā krāsā. Jānis Zilvers augļkopības saimniecību "Pīlādži" Siguldas novadā izveidoja pirms 33 gadiem. Šobrīd saimniecībā strādā arī abi Jāņa dēli. Uzklausām Jāni un viņa jaunāko

Kā problēma kļuva par izaicinājumu? Arī par to spriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Problēmas un grūtības ir savā ziņā negatīvi ietonēti vārdi, izaicinājumi ir labāk. Bet pamatā tur ir angļu valodas ietekme, jo angļiem "challenge" ir gan mūsu vecais izaicinājums, proti, kā izaicinājums uz dueli gandrīz. Ap 2000. gadu parādījās jaunā nozīme, kā problēma, bet kas varbūt būtu risināma, kas būtu interesanta," norāda Andrejs Veisbergs. "Problēmu skaits mums nav mazinājies, bet tagad esam tās pārsaukuši par izaicinājumiem, kas savā ziņā skan labāk. Domāju, ka vecākai paaudzei tas griežas ausīs, jaunieši pie tā ir pieraduši," turpina Andrejs Veisbergs. Dite Liepa iebilst, ka ir par daudz to izaicinājumu. Arī kāds klausītājs mudina dot sinonīmus šim vārdam. Visi izaicinājumi nav grūtības. Viņa norāda, ka jauni izaicinājumi var

Kā veicināt sabiedrības saliedētību un cik svarīga ir iekļaujošas politikas nozīme, īpaši darba vietās, un ko var darīt darba devējs, lai katrs darbinieks justos piederīgs un iesaistīts, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas sociālantropoloģijas doktore un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa, eksperte dažādības vadības jautājumos Rasma Pīpiķe un Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce. Rasma Pīpiķe atzīst, ka dažādības pieejas mūs kā sabiedrību var padarīt bagātāku. Viņa savās studijās fokusējas uz to, kā varam ne tikai labi un draudzīgi varam kopā visi dzīvot, bet kā ar dažādības vadības konceptu panākt, lai Latvijas ekonomika iegūst izrāvienu. Tas ir globālā līmenī, bet daudz kas ir darāms mikrolīmenī, norāda eksperte. Zaiga Pūce norāda, ka dažādības vadības aspektā viena lieta, ko risināt, ir censties ekonomikas attīstībai piesaistīt ne tikai darba rokas no citām valstīm, bet arī Latvijas iedzīvotājus, kuri kādu iemeslu dēļ nav tik labi iekļāvušies darb

Pasaules Veselības organizācija ir nobažījusies par lielo globālo neārstēto diabēta gadījumu skaita pieaugumu. Vai tā ir problēma arī Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde, RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis un Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane. "Visiem gribas tabletes, kas ir ļoti efektīvas, bet pārējo dzīvot savai baudai. Bet fiziskās aktivitātes un labs miegs ir ļoti nozīmīgs," atgādina Ilze Konrāde. "Lai mēs šobrīd būtu veseli, tas ir sportiņš, veselīgs miegs un mazāk psihosociāla stresa." Slimība cilvēkiem liek pārskatīt prioritātes, tomēr tikai apmēram 20 % cilvēku spēj izmainīt dzīvesveidu. "3-4 reizes nedēļā stunda ātras pastaigas ir labs aerobais treniņš. Fantastisks re

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kā

Nevis tāpēc, ka pensija maza, bet gan nav, kas strādā. Arvien reālāka kļūst perspektīva, ka Latvijas iedzīvotājiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs vien jāturpina strādāt, jo gados jaunāku darbinieku, kam stāties pensionāra vietā, vienkārši nebūs. Vai cilvēki tam būs gatavi metāli un arī fiziski, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un AS "AB City" grupas personāla vadības stratēģiskā vadītāja Ilze Ogle.

Tumsa un rudenīgi laika apstākļi noteikti nenāk par labu autovadītājiem, pārvietojoties no punkta A uz punktu B. Bet kāda ir drošas braukšanas formula rudenī un ziemā, to raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks. "Diapazons ir ļoti plašs, katram jājūt, ko izmantojam. Nav perfektas riepas visiem ceļa apstākļiem. Līdz ar tāpat jārēķinās, kas konkrētā brīdī automobilim ir, atbilstoši, protams, normatīvajiem aktiem, ko drīkst lietot," norāda Juris Kreicbergs. Viņš norāda, ka sniega apstākļos riepas vecumam nav tik liela nozīme, bet gan kārtīgam protektoram, nobraukumam. "Uz ledus vecumam būs lielāka nozīme, sniegā - mazāk," norāda eksperts. Gan pie ziemas riepām pēc maiņas, gan noteikti pie braukšanas apstākļiem, kad ir uzsnidzis sniegs un veidojas apledojums, ir jāpierod. "Arī es ziemas sākumā nejūtos simtprocentīgi drošs uz ceļa, bet pavasarī man snieg

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu. "Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas. Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzī

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Vai un kas ir mainījies šo sešu mēnešu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, "Elektrum" pārstāvis Uldis Mucinieks un uzņēmuma "Latvijas gāze" valde loceklis Egils Lapsalis.

Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka naudu jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?  Raidījumā Kā labāk dzīvot risinājumus iesaka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas „CrowdedHero” līdzīpašnieks Jānis Blaževičs. "Ja pirms gada studijā būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas uz nakti arī norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Nelielas un šobrīd neiet rokrokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā, atzīst Aija Brikše. "Krājobligācijām ienākumu nodokļa nemaksāšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem iegādājoties krājobligācijas, noteikti ir ļoti nozīmīgs naudas izteiksmē, ja runājam par lielākām summām," turpina eksperte. Kaspars Peiseni

Interneta krāpnieki. Par virtuālās pasaules zagļiem un viņu nedarbiem varam dzirdēt teju katru dienu, bet vai šis negatīvais fons ietekmē e-komercijas attīstību, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "NESS" pārstāvis Jānis Karāns, e-komercijas stratēģis Vilnis Dreimanis, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Aptaukošanās ir cieši saistīta ar sirds veselību. Kas par to jāzina? Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju “Viegli – BŪT!”. Vai viegli būt vieglam, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena. Inese Mauriņa atzīst, ka ar ilgtermiņa akciju “Viegli – BŪT!” biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus, tā ir aptaukošanās. "Virziens, kurā visi dodamies kā sabiedrība, to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu iespējams novērst. To varam darīt paši. Ir daudz labas iespējas cīnīties ar šo sērgu," norāda Inese Mauriņa. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 30 % ir liekais svars un 30% ir aptaukošanās.  "Tas nozīmē, ka gandrīz 60% procentiem cilvēku ir par daudz un daļai ir daudz par daudz," bilst Inese Mauriņa

Ar holesterīnu nav nekādi joki. Par ko liecina zema blīvuma holesterīna rādītāju izmaiņas un kas notiek, ja nekas netiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Jautāta, kas varētu veicināt cilvēka veselības uzlabošanos, runājot par riskiem, kas saistīti ar holesterīna rādītāju izmaiņām, Alise Nicmane-Aišpure atgādina jau zināmas lietas, kas saistīti ar dzīves veida ieteikumiem - par kustībām, uzturu, pietiekamu miegu un arī stresa menedžmentu, kas var radīt ar hormonālas izmaiņas. "Tie ir tādi pamata ieteikumi, ar kuriem noteikti sākt. Ja pacientam pusgada laikā izdodas šos ieteikumus savā dzīvē ieviest un ievērot, un, kontrolējot holesterīnu atkārtoti pēc sešiem mēnešiem, redz, ka efekts ir pietiekošs, cilvēks var turpināt ieviestos paradumus uzturēt," atzīst Alise Nicmane-Aišpure.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2022. gadā  veica 25195 pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes. Tomēr no traumas brīža līdz invaliditātes noteikšanai paiet ilgs laiks, kas cilvēkam bez finanšu uzkrājumiem, var izvērsties ļoti grūts. Kā šo laiku saīsināt, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Metodiskās vadības un kontroles nodaļas vecākais ārsts eksperts Roberts Rezgalis.  

Vai  jau pienācis laiks dārza ieziemošanai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kas veltīts novembrī dārzā darāmajiem darbiem. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Dārzkopju padomi: Rozes apgriež un noliec, kamēr vēl ir silts, lai kāts nesastingst. Segt nevajag, jo daudz par siltu un ir liels mitrums. Ja sasegs, tad pūs. Jāpadomā, ko augļu kokiem un dekoratīviem kokiem, sevišķi jauniem siet ap stumbriem kokam, lai pasargātu no sala un zvēriem. Jaunums  - cepamo papīru var veiksmīgi izmantot. Bet vislabāk parastos egļu zarus. Hortenzijas vēl segt pa agru. Jāgaida, kad nokritīs lapas. Šogad hortenzijām pāri nodarīja spēcīgās pavasara salnas. Jāķer mirkļi, kad vēl var nopļaut zāli, jo tā ir salīdzinoši gara. Bet jāatceras lapas pēc tam no nopļautā novākt, lai nepūst. Jāsāk stumbrus balsināt, to vajag darīt, jo nenokaļķoti koki kaitēkļiem ir viesnīca, tāpat

Lai sāktu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, ir nepieciešams ēkā veicamo darbu būvprojekts. Tā izstrāde nebūt nav viegla pastaiga un arī ne lēts process. Kā nonākt līdz saprātīgam būvprojektam, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "KasunK.Studija" valdes loceklis Kaspars Beitāns un "Jurisconsultus vadītājs" un jurists Jānis Uzulēns. Pieredzē dalās Ervins Arents no Rīgas.

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Termini, kas bieži dzirdami, redzami un lasāmi medijos, bet vai gana apspriesti sabiedrībā? Varbūt plašāka diskusija nemaz nav iespējama, jo vienkārši mums trūkst informācijas, lai formulētu savu viedokli un nostāju tik svarīgos ar cilvēces nākotni saistītos jautājumos? Kā klimata pārmaiņas uztver sabiedrībā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa, organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics. Ierakstā uzklausām Liepājas ielās sastapto cilvēku domas par klimata pārmaiņām.

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits, sertificēta audiologopēde Dina Tanberga, otorinolaringoloģe Ilze Sokolova un paciente dzirdes korekcijas līdzekļu lietotāja Jeļena Medvecka-Glinska.

Šīs sezonas ķirbji novākti, jāsāk gatavoties jaunajai sezonai. Par ķirbju, paprikas, meloņu un arbūzu audzēšanu un konservēšanu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta ķirbjaugu, paprikas un čili piparu audzētājas Saiva Pekuse no dārzniecības "Neslinko", un Maija Čerjaka. Saiva Pekuse iesaka vienkāršu ķirbju marinēšanas recepti: 1,5 kilogrami ķirbja, litrs ūdens, 400 - 600 grami cukura, 3 - 4 ēdamkarotes galda etiķa. Kā arī pievieno kanēļa mizu un krustnagliņas. Marinādi uzvāra, liek iekšā ķirbi. Atkarībā no ķirbja šķirnes tas būs jāvāra ilgāk vai mazāku laiku. Varbūt tikai jāuzkarsē. Ķirbjus pilda burkās un pēc vajadzības vēlreiz uzkarsē marinādi, lej virsū ķirbjiem. Burkas aizvāko un glabā līdz apēšanai. Ja vēlas marinēt, audzē vai pērk sulas ķirbi. Ieteikums: Ja iegūst īpašumā ķirbi, gribas iemarinēt, bet nav saprotams, vai tam paredzēts, vai neizjuks karsējot, vajag paņemt 3 -4 gabaliņus ķirbja, sagrieztus tādā izmērā, kādā vēlas marinēt, un katliņā ar parastu ūdeni uzkarsē

Netieši dati rāda, ka vegānu skaits Latvijā turpina palielināties. Vegāniska uztura piedāvājums arī. Tomēr bažas par to, ka šāds uzturs ir nepilnvērtīgs un ilgtermiņā var radīt problēmas cilvēka veselībai, nekur nav pazudušas. Vai bažām ir reāls pamats, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. "Piemēram, šobrīd aizvien vairāk runā par gaļas patēriņa samazināšanu, un tas varbūt simtprocentīgi neierakstās tajā idejā kā tādā, bet tas neizbēgami arī ir daļa no tā aicinājuma," par iespējamo motivāciju pievērsties vegānismam bilst Sandris Ādminis. "Sāksim ar to, ka paskatāmies, vai tas, cik mēs daudz apēdam tos dzīvniekus, tiešām atbilst tam, ko mums iesaka ārsti, veselības speciālisti, vai tiešām tas ir ilgtspējīgi vides mijiedarbības sakarā. Tas ir viens piemērs. Aicinājums varbūt ir kļuvis iekļaujošāks ar laiku, plašāks." Lai uzturs būtu pilnvērtīgs, varbūt risinājums ir māks

Pareizi ir jāsaka un jāraksta - sociālās tīklošanās vietnes, sociālās saziņas (komunikācijas) platformas, arī sociālie mediji, bet ne sociālie tīkli vai soctīkli. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valodnieki: Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. "Sociālie tīkli ir, bet ieklausieties, ko stāsta mediju speciālisti, ka sociālie tīkli ir katram savi un tās platformas un vietnes, kur tīklojamies, kur nesam to visu uz āru, tie ir sociālie mediji," norāda Dite Liepa. "Nav iebildumu pret vārdu savienojumu "sociālie tīkli", ir runa par pareizu tā lietojumu. Tīkls ir man, tīkls ir jums, mums kaut kur tas tīkls un tad mēs tīklojamies, mums ir tā platforma, kur apmaināmies viedokļiem. Tā skaidro mediju speciālisti, tas nav šajā gadījumā tik ļoti valodas jautājums, ka es kategorijā pareizi - nepareizi runāju. Tas ir par izpratni, kā mums skaidro komunikācijas speciālisti." "Ir arī iebildums pret vā

Par biškopi var kļūt ikviens, pat ja jūsu īpašumā nav zemes gabala, kur novietot bišu stropus. Pietiks ar daudzdzīvokļu mājas jumtu, protams, iesākumā saskaņojot savas darbības ar mājas iedzīvotājiem. Vai bišu vešana uz pilsētas ganībām liepu ziedēšanas laikā arī ir urbānā biškopība? Vai tomēr par pilsētas bitēm varam saukt tās, kas visu gadu pavada savās pilsētu dravās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir urbānā biškopība un kā bites jūtas pilsētvidē. Raidījuma viesi: urbānais biškopis Valdis Janovs, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis un pilsētplānotājs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš. "Bites dzīvo kur vēlas, ne tikai, kur cilvēks viņas noliek. Spiets var iespietot pilsētā un viņas kļūst par urbānām bitēm," atzīst Valdis Janovs.  Vai kļūt par urbāno biškopiir vienkārši? "Jā, uzliec bišu stropus uz jumta un dravo. Vai viņām ir ko ēst, jā Rīga ir zaļa pilsētā," pārliecināts Valdis Janovs. "Bites pilsētā ir ļoti socioloģis

Normālais darba laiks, summētais darba laiks, virsstundas, kad ko apmaksā, kad nē – tik daudz variāciju, ka var apjukt… Kā neapmaldīties darba laika uzskaitē un kā vispār uzskaita darba stundas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka Latvijā spēcīgu vētru vairāk nekļūs, bet tās arī nepazudīs.  Lielas vētras līdzi sev nes arī pamatīgus postījumus, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrosim, kas ir atbildīgs par vētras postījumiem, ja krītošs koks vai norauts jumts nodarījis zaudējumus kādas personas mantai vai veselībai. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks. Jānis Abāšins skaidro, ja cieš cilvēks vai īpašums no krītoša koka vai sniega, apdrošinātāji izmaksā atlīdzību. Apdrošinātājs paskatās, vai ir iespēja pret kādu vērst regresa prasību, bet ne vienmēr tas tiek darīts, jo reizēm darbs izmaksā dārgāk, nekā ir kompensācijas apjoms. "Modelēsim situāciju, ka ir kaimiņš, kuram aug bērzs pie robežas un šis bērzs vienu dienu vējā nokrīt. Ne visos gadījumos, kad šis bērzs nokrīt un uzgāžas automašīnai, un tiek nodarīti zaudējumi, ne vienmēr būs pamats vērst zaudējuma prasību," norāda Pauls Vasks. Jursists skaidro, lai va

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis. "Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim."

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personās kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģin

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģin

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem. 1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte. "Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas.

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle. "Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēk

Latvijā gandrīz puse (42 %) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs ietvaros". Vai esam gatavi bioloģisko atkritumu šķirošanai? Kā problēmu risināt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, "Eco Baltia" vide direktors Andris Ziemelis un "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. Sazināmies ar Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani. Liene Rumpane norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju motivāciju vai vēlmi šķirot argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras. "Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt.

Rudenī cilvēki kļūst krietni uzņēmīgāki pret dažāda veida vīrusa infekcijām. Ar daļu no vīrusiem, kas gatavi iekārtoties mūsu organismā, var cīnīties, ievērojot elementāras higiēnas prasības, bet ar citiem būs sarežģītāk. Par pretdarbību vīrusu infekcijām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Slimību profilakses un konroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova. Vīrusi cirkulē visu gadu, bet rudenī to aktivitāte pieaug, jo arī rudenī pieaug cilvēku aktivitātes vairāk telpās un kopā. "Kļūst vēsāks, mēs negribam tik daudz iet ārā, tik daudz arī atvērt logu. Aukstais un mitrais laiks ir labvēlīgāks pašiem vīrusiem izturības ziņā. Savukārt mēs esam mazliet ievainojamāki, jo nosalšana un mazāk patīkami faktori ietekmē arī imūno sistēmu. Tas ir imūnai sistēmai papildus stress," norāda Dace Zavadska. "Ja esam nosaluši vai mums nepieslēdz apkuri, mēs netaisām vaļā logu, vīrus

Šomēnes Latvijas pensionāri saņem indeksētās pensijas. Tā kā pensiju pielikums šoreiz ir aprēķināts citādāk nekā iepriekšējos gadus, valda zināms apjukums, cik tad liela būs jaunā pensija. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas mainījies aprēķinos. Raidījuma viešnas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodikās vadības daļas vadītāja Egita Garā un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura - atbild arī uz klausītāju jautājumiem. Šajā gadā visām valsts pensijām – vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām 1. oktobrī piemērots indekss – 1,0640. "Zinot indeksu un indeksējamās pensijas apmēru, jebkurš iedzīvotājs var pats aprēķināt gaidāmo pielikumu. Savukārt indekss veidojas, ņemot vērā valstī esošos statistikas datus un algas apdrošināšanas iemaksas," norāda Egita Garā. Tā kā šogad algas apdrošināšanas iemaksu reālais pieaugums ir ar negatīvs, ir piemērots viens indekss visām pensijām un visiem stāžiem.

Šī gada sākumā tika uzsākts projekts ar mērķi palielināt Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu eksportu uz Lielbritāniju. Par dabas tūrismu Latvijā un projekta sekmēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un iepazīstina asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele un Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pārstāvji Vents Strautmanis, Andra Marta Babre un Zaiga Kaire. Jaunā interneta platforma ir šobrīd Latvijā vienīgā interneta vietne, kurā dabas tūrisma produkti Latvijā un Igaunijā ir apkopoti vienuviet, līdz ar to tā noderīga arī vietējiem ceļotājiem. Šobrīd mājaslapā pieejami vairāk nekā 70 dabas tūrisma pakalpojumi Latvijā un Igaunijā.

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite. Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami. "Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns. Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās re

"Latvijas Zaļais punkts" uzsācis kampaņu "Nodod motoreļļu, nevis planētu". Vai šobrīd valstī pastāv problēmas ar izlietotas motoreļļas un vecu auto riepu utilizāciju, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs un Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Ja salīdzinām nolietotās riepas ar izlietoto smēreļļu, tad nolietotās riepas tā īsti pēc tam nevienam nav vajadzīgas. Ja gribi rūpnīcā tās riepas pārstrādāt, par to ir jāpiemaksā diezgan liela maksa," norāda Kaspars Zakulis. Viņš arī atzīst, ka situācija uzlabojas. "Kad cilvēki paši nopērk riepas un netiek samaksāts par to apsaimniekošanu, respektīvi pārdevējs nav noslēdzis atbildības līgumu ar ražotāju, pārdot riepas mazliet lētāk, cilvēkam jārēķinās, ka servisā riepas mainīs, viņam pateiks, vari paņemt savas riepas līdz. Jo apsaimniekošanas nauda nav ienākusi un šie atkritumi ir tava

Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Migrēnas lēkmes ievērojami pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un darba spējas. Lielai daļai ar migrēnu sirgstošajiem nākas ar slimību sadzīvot, bet pastāv iespējas to arī izārstēt. Par slimības ārstēšanu un simptomu mazināšanu raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe. Ārste skaidro, ka migrēna ir stipras un ļoti stipras galvassāpes, kas bieži traucē arī darba kvalitāti. Darba spējas atgūst ātri. Starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Ir cilvēki, kuriem lēkmes ir divas reizes mēnesī, ir tādi, kam - reizi gadā. Migrēna ir saistīta arī ar "ikdienas trigeriem". "Smadzenes ir gatavas sāpēt ātrāk un vairāk, dot tik viņām iemeslu," norāda Līga Mekša. Viena no pirmajā ārstēšanas metodēm ir trenēt, apzināt savas emocijas, ievērot režīmu, vingrot, ēst, dzert ūdeni, gulēt, nepārstrādāties, sabalansēt darba un atpūtas režīmu, ka arī psiho emocionāls treniņš.  "Psiho

Ko darīt un kurus darbus vēl atlikt dārzā šobrīd, kad rudens vairāk līdzinās vasarai? Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Jautājam arī, ko darīt ar dārzā sakritušajām koku un krūmu lapām?

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.

Pasaules sirds veselības dienas pasākumi Latvijā šonedēļ notiks Rīgā un Liepājā. Vairāk par to norisi un jaunākajām atziņām, kā rūpēties par savu sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sazināmies ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Sirds veselību Rīgā varēs pārbaudīt jau rīt, 28. septembrī, telts atradīsies Neatkarības laukumā iepretī Saeimai. Vispirms biedrības pārstāvji aicinās uz sarunu Saeimas deputātus. Andrejs Ērglis atgādina, ka svarīgi katram pašam rūpēties par sirds veselību. Viņš atgādina, ka katram jāzina savs asins spiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, kā arī savs svars un vēdera apkārtmērs. Tāpat jāpaskatās, ko ēdam, ko dzeram: lai it sevišķi sievietes pievērš uzmanību tam, cik daudz vīna izdzer nedēļā, lai katrs puika paskatās, cik izsmēķē, kā arī paskaita, cik soļus veic nedēļā.  Kad to visu zin

Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa. Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs? Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt. "Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus vi

Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kurām nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Bet tam nepieciešama liela nauda. Kur to dabūt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis valdes" priekšsēdētāja Dace Vārna. Sazināmies ar "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci un Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņu Tīdenu. Dace Vārna atzīst, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis un viens no jautājumiem ir, kā spēj dzīvokļu īpašnieki vienoties par mājas atjaunošanas jautājumiem. Viņa vērtē, ka, saprotot, ka ģeopolitiskā situācija ir smaga, gan energo resursu cenas ir augstas, arī motivācijai atjaunot ēkas vajadzētu būt augstākai. 2023. gada sākuma veikta aptauja

23. septembris ir Bioloģiskās pārtikas diena, kad Latvijas iedzīvotāji ir aicināti maltītes gatavošanā izmantot pārtiku, kas audzēta ar bioloģiskām metodēm. Par to, kas nepieciešams, lai bioloģiskā pārtika būtu mūsu ikdienas uztura pamatā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts un žurnāla "Biolģiski" galvenais redaktors, Marta Eglīte, aktīva mamma no Ozolniekiem, kopā ar ģimeni pirms diviem gadiem piedalījusies akcijā "Bio izaicinājums", kuras laikā desmit dienas izvēlējās maksimāli daudz bioloģiskās pārtikas produktu ģimenes uzturā un analizēja, kāpēc ir vērts mainīt uztura paradumus par labu bioloģiskajai pārtikai, un Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Sazināmies ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču. Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus. Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieci

Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvijā spēkā ir Sociālo uzņēmumu likums. Ir, ar ko lepoties, un ir arī lietas, ko izvērtēt un darīt citādāk. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis, sociālā uzņēmuma "Centra sevī" dibinātāja un vadītāja Madara Mickeviča un sociālā uzņēmuma "Veizāna deju skola" vadītājs Edmunds Veizāns. Ierakstos uzklausām par sociālo uzņēmumu darbību Siguldā un Valmierā. Veikals "Visi var" atrodas Siguldā un to dibinājusi biedrība "Cerību spārni". Veikalā strādā cilvēki ar invaliditāti un pērn veikals atzīts par vienu no labākajiem darba devējiem Siguldas novadā. Savukārt Valmierā pirms 10 gadiem pēc vecāku ierosmes darbu uzsāka Zaļā skola - privātā pamatskola, kurā ir arī sešas pirmsskolas grupas. Skola, kā sociālais uzņēmums darbojas ekoskolu programmā, piedāvā arī mā

Ar jauna mācību gada sākumu Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Valodas rēbusus risinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Noslēdzam raidījumu ciklu par vietām, kam cilvēka prāts un rokas ir devušas jaunu dzīvi. Vidzemē viesojāmies Maizes mājā, Zemgalē - Igo mākslas un mūzikas centrā "Ceplis", Latgalē - Andrupenes lauku sētā, bet šodien esam Kurzemē - Nurmuižā Talsu novada Laucienas pagastā, kas ir lielākais un vecākais muižas komplekss Latvijā un ir ne tikai Talsu novada tūrisma pērle. Šo vietu visdrīzāk gaidīja bēdīgs liktenis, lēna pārvēršanās par drupu kaudzi, neskatoties uz to, ka Nurmuiža ir kultūras piemineklis. Tomēr 2000. gadu sākumā notika brīnums un lielākais un vecākais muižas komplekss ieguvis jaunu dzīvi. Gandrīz 20 gadi bija nepieciešami, lai no nolaistas un puspamestas vietas Nurmuiža pārtaptu par elegantu atpūtas centru. Par Nurmuižas pagātni, tagadni un nākotni stāsts raidījumā. Iepazīstina un par tūrisma iespējām Talsu pusē stāsta novadpētnieks, Nurmuižas pārvaldnieks un gids jeb "Nurmuižas dvēsele" Aldis Denčiks, Nurmuižas "garšu virtuozs" Jurijs Benko, Talsu tūrisma informācijas cen

Vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir viegli vai grūti piekļūt kultūras objektiem un cik ļoti par to ir domāts? Par to, kādi uzlabojumi ir nepieciešami un kas vēl jādara, lai kultūru varam baudīt visi, bez izņēmuma, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane. Par pieredzi, atjaunojot kultūras objektus un pielāgojot tas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, stāsti ierakstos. Nacionālā romantisma pērle - tā dēvē Siguldas Jauno pili, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados piederēja Latvijas preses biedrībai. Šai laikā pilī tika izveidots īpaši grezns nacionālā stila interjers, kura izveidē piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš un citi. No 2017. līdz 2019. gadam pilī notika restaurācijas darbi un to laikā ēka tika pielāgota ar

Nav svarīgi, kas tu esi, ko tu dari un kāda ir tava forma, svarīgi ir kustēties, lai paliktu vesels. Kas īsti traucē vingrot, skriet, cilāt svarus un kā pārvarēt dažu labu sabiedrībā iesakņojušos stigmu? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā iespējams integrēt fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu savā ikdienā, ja darba laiks un grafiks nav normēts, ir nestandarta vai diennakts darba laiks. Sarunājas privātais treneris Kārlis Matisāns, pediatre Dana Isārova, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšēdētājs Gints Kuzņecovs un uztura speciāliste Laila Siliņa. Ir daudz stereotipu cilvēkiem par sporta zāli, par sporta zāles apmeklēšanu. Un tas nav saistīts tikai finanšu jautājumiem. Stigmatizācija ir, bet raidījuma viesi mudina to pārvarēt un pievērsties fiziskām aktivitātēm. Sevi pārvarēt un vispār pievērsties fiziskām aktivitātēm ir grūti, ja tā nav bijusi prioritāte jau no bērnības. Tomēr, kā mudināt cilvēkus vairāk sportot un kustēties? "Es,

Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Par ūdeņraža izmantošanu transporta un enerģētikas nozarē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs, "Latvenergo" pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks, Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks. Sazināmies ar ZAOO pārstāvi Mārtiņu Niklasu. Nozares pārstāvji uzskata, ka ūdeņraža enerģija ir nākotnes enerģija, tāpēc septembrī Rīgā, Valmierā un Jelgavā notiks ūdeņraža – elektriskā autobusa testa braucieni. Ar ūdeņradi darbināmais autobuss atceļos no Lietuvas un tiks iekļauts Valmieras un Jelgavas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī vienu dienu tiks testēts Rīgas lidostas teritorijā. Savukārt lai diskutētu par ūdeņraža kā enerģijas nesēja ieviešanu enerģētikas, transporta un rūpniecības sektoros

Noslēdzoties Labklājības ministrijas īstenotajam metodikas aprobēšanas pilotprojektam, sākusies informatīvā kampaņa par sociālo darbu kopienā "Savējais savējiem!". Par darbu ar neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un pilotprojekta rezultātiem, kā arī to, kādi ir galvenie šķēršļi un izaicinājumi, ar ko saskaras sociālie darbinieki kopienās, sarunājamies ar Ādažu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālo darbinieci kopienā Gunitu Dzeni, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāju, Ventspils Sociālā dienesta vadītāju Unu Lapskalni, sociālantropoloģi Kristīni Rolli un Labklājības ministrijas projekta "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" vecāko eksperti Liesmu Osi. Gunita Dzene norāda, ka sociālais darbs nav tikai strādāt ar vienu konkrētu klientu.  "Ja es varu iziet kopienā, uzklausīt iedzīvotāju vajadzības, aktivizēt viņus, viņiem norādīt ceļu, kur iet, kā darīt, lai viņi sasniegtu vēlamos rezultātus," atzīst Gunita Dzene. Darbu ar kopienu rakstu

Muzejā "Andrupenes lauku sēta" Jūs nokļūsiet 20.gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsiet apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus. Raidījumam pievienojas un "Kā labāk dzīvot" komandu laipni uzņem muzeja "Andrupenes lauku sēta" vadītāja Skaidrīte Pauliņa, Andrupenes skanīgā balss, Andzeļu Tautas nama vadītāja Karīna Beikule un muzeja darbiniece un Latgales Kulinārā mantojuma recepšu pārzinātāja Lilita Šatilova. 

Vai esam novērtējuši to, cik vienkārši ir dzirdēt un cik sarežģīti, ja dzirde tādu vai citādu iemeslu dēļ funkcionē citādi? Mums ir vienam otru jāsadzird un jāsaprot. Kas palīdz to izdarīt un par Latvijas vājdzirdīgo asociācijas jaunumiem spriedīsim raidījumā.  Ar dzirdi saistītos jautājumos mums palīdzēs iedziļināties Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna. 

Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Un tomēr - vai visos gadījumos mums būtu jāpaļaujas tikai uz atbildīgajām institūcijām? Šo un citus ar civilo aizsardzību saistītus jautājumus šķetināsim raidījumā. Viesos par tēmu runāt ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs. 

Pašvaldība paplašina atbalstu dzīvojamo māju līdzfinansējuma programmās un rudenī aicina uz informatīvajiem semināriem. Par tēmu uz sarunu aicinājām Rīgas Domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieci Irīnu Miķelsoni, Rīgas Apkaimju alianses pārstāvi Aliju Turlaju un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāju Māri Jansonu. 

Eksperti to jau prognozēja sen, ka agri vai vēlu krāpnieki, kas izmanto telefonu un internetu, lai veiktu savas pretlikumīgās darbības, sāks ar saviem upuriem runāt latviski! Nu tas ir noticis! Par to kā šobrīd no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāptas lielas naudas summas un kā neiekrist krāpnieku nagos? To uzzināsim raidījumā.  Saruna ar programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu un CERT.LV kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu.

Ziemai gatavot dārzu vēl ir par agru, bet kādi dārza darbi septembrī  darāmi, to uzzināsim sarunā ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Peldētprasme ne tikai attīsta labu fizisko formu un nodrošina veselību, bet tā var izglābt dzīvību. Kā iemācīties peldēt arī tad, ja šī prasme nav apgūta bērnībā un cik svarīgi tas ir, spriedīsim raidījumā kopā ar fizioterapeiti un ūdens aerobikas treneri Mariku Lūku, Rimi Olimpiskā centra peldēšanas treneri Juri Apteru un biedrības "Peldēt droši" peldēšanas un drošas uzvedības uz ūdens treneri Pāvelu Murānu. 

Latvijā gada laikā tiek diagnosticēti vairāk kā 1100 jaunu plaušu vēža gadījumu. Lielais vairākums no tiem tiek atklāts vēlīni! 60% gadījumu slimība  tiek  atklāta jau 3. vai 4.  stadijā.  Vai plaušu vēža skrīnings varētu uzlabot situāciju? Spriedīsim raidījumā kopā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekli dakteri Aini Dzalbu, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas antropologu un politologu Mārtiņu Dauguli, veselības datu eksperti Ievu Bikavu un radioloģi Ilzi Priedīti.  

Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 ir rakstīts, ka dzīvojamās mājas vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus. Vai šādas apskates tiek veiktas un kam tās jāveic?  Raidījumā sarunājamies ar asociācijas "Mājoklis" valdes locekli un Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi, "Latvijas namsaimnieks" klientu apkalpošanas vadītāju Agnesi Karlsoni, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvi, valdes locekli Mārtiņu Pauru un "Jurisconsultus" vadītāju un juristu Jāni Uzulēnu.

 Veļas mazgāšanas, mīkstināšanas, universālais vannas istabas, trauku, logu un stiklu tīrīšanas līdzekļi ir atrodami teju katrā mājsaimniecībā. Sanāk pamatīgs ķīmisko savienojumu kokteilis. Skaidrojam, kā iztīrīt māju droši un kādu sadzīves ķīmiju var saukt par videi draudzīgu. Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un AS "Spodrība" direktors Renārs Smikersts.  

Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz vietām Latvijā, kam dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Šoreiz dodamies pie Igo uz mūzikas un mākslas centru "Ceplis". Tā ir vieta, kurai bija visi priekšnoteikumi pārvērsties par drupu kaudzi, bet notika bīnums. Lielupes krastā jau vairākus gadus veca ķieģeļu cepļa ēkās saimnieko mūziķis Igo. Interesējamies, kas īsti tapis vecā cepļa vietā. "Ļaudis, kas brauc uz šejieni, pa ceļam redz uz norādes arī Igo vārdu. Iespējams, ka tas ir ambiciozi, bet šeit tiek ieguldītas manas domas, līdzekļi, draugu ieteikumi, laiks un spēks un viss iespējamais, un tad ir jautājums, kāpēc to nesaukt par Igo mūzikas un mākslas centru "Ceplis"?" vērtē saimnieks. Par "Cepļa" tagadējo dzīvi un kādreizējo kā kaļķu dedzinātavai Mežotnē stāsta mūziķis Igo, māksliniece Gita Straustiņa un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks.

Ķīmiskais piesārņojums un neattīrīti notekūdeņi nenodara tik lielu ļaunumu Baltijas jūras ekosistēmai, kā tā saucamie „spoku tīkli”. Par „spoku tīkliem” un cīņu ar tiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore Astrīda Rijkure un Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. Spoku tīkli jeb ūdenstilpēs nozaudētie zvejas rīki kļūst par arvien bīstamāku ūdens ekosistēmas draudu. Pamestie tīkli pēc to atstāšanas ūdenstilpēs turpina nekontrolētu darbību, bezmērķīgi iznīcinot zivis un citas radības, kas sapinas spoku tīklos. Kādas ilgtermiņa sekas uz Baltijas jūras ekosistēmu atstāj spoku tīkli? Kādas iniciatīvas aktualizētas jau šobrīd, lai novērstu spoku tīklu radītās sekas? Vai un kā zvejas rīku neitralizācija palīdz risināt problēmu ilgtermiņā?

Mežā sēnes dažādas - vāveres un piepes! Vāveres un piepes liksim mierā, bet kas būtu jāzina sēņotājiem par Latvijas mežos augošajām sēnēm, to uzzināsim sarunājoties ar Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Dānielu, kā arī sazināmies ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Jutu Namsoni. Šobrīd dažos Latvijas reģionos ir laba sēņu raža, bet nav liela sugu dažādība. Inita Dāniela norāda, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu grozos un par kuru visi jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas. Cilvēki arvien grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. Tagad saziņa biežāk notiek sociālajos tīklos, uz muzeju vairs tik bieži nenes. Var izmantot arī lietotnes, tā var palīdzēt, bet nevajadzētu ar lietotnes palīdzību izvēlēties, ko ēst, ko neēst. Mikologi ir uzticamāki par lietotnēm.  "Ja jums ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama jums konkrēti," "tviterī" noskatītu teicienu min Inita Dāniela. "Ja nezini, viņa tev

Viens no biežākajiem ugunsgrēka cēloņiem ir veca vai bojāta elektroinstalācija. Kāpēc deg elektrības vadi un kontakti un kā to novērst, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvais dežurants Jānis Grīviņš un AS "Sadales tīkls" Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats. Arī elektroinstalācija noveco, diemžēl daudzos namos tā ir veidota pirms vairākiem desmitiem gadu.  "Ja ekspluatējam elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, tā ir bumba ar laika degli," uzskata Artūrs Šmats. "Vadiem vai kabeļiem izolācijas spējas ar laiku būtiski samazinās. Izolācija kļūst trausla un tad nobirst, tad rogas izslēgumi, kas bieži ir pamatā, lai izceltos ugunsnelaime." Viņš aicina padomāt par elektroinstalāciju, ja veic remontu mājās. "Otra lieta, par ko ikdienā neaizdomājamies, bieži vien, veicot remontu, elektroinstalācija ir pēdējais, par ko padomājam. Galvenais, lai ir skaistas sienas, skaistas tapetes, griesti, apgaismojums,

Droša satiksme attiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem, arī uz velosipēdistiem. Kā veidot attiecības uz ceļa un kas nepieciešams, lai neviens no satiksmes dalībniekiem netiktu pakļauts nevajadzīgam riskam, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis, "Latvian Cycling Girls" pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, riteņbraukšanas treneris Māris Birzulis un satiksmes psiholoģe Inese Muzikante.

Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai. Tomēr ir vietas, kam laimējas un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē, un tieši šādām vietām veltīts četru raidījumu cikls, kas startēs Cēsu novada "Maizes mājā". Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz Vidzemi, uz Cēsu novada Liepas pagastu, kur atrodas Maizes māja. Tajā, kā saka paši saimnieki, jau gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu. Saimniecības vēsture aizsākusies tālajā 1920. gadā, kad Dukuļu pusmuižas zemēs saimniecību sāka veidot Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krūmiņu mājās saimnieko Pētera mazmeita Aina ar vīru Daini. No 2004.gada saimnieki lauku sētā piedāvā izbaudīt un iepazīt latvisko gadskārtu ritumu. Skolēni, ģimenes, draugu un tūristu grupas Maizes mājā uz brīdi kļūst par saimes ļaudīm, piedzīvo un izbauda garšīgu, smaržīgu un aizraujošu ceļojumu

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risi

Klāt tomātu ražas laiks, bet kā sasniegt izcilus rezultātus šo ogu audzēšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj tomātu audzētāji - tomātu kolekcionārs Valdis Pūliņš un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 16. līdz 20. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde, kurā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Līdzās tomātiem būs apskatāmi arī krāšņi un aromātiski garšaugi.

Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības lieta, bet nedrīkst arī aizmirst - pareizi iztīrīts skurstenis  ekonomē apkurei paredzēto kurināmo. Par skursteņu tīrīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka. "Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo," norāda Iveta Uka. Arī apkures ierīcēm un iekārtām - krāsnīm un plītīm - jābūt sakoptām līdz apkures sezonas sākumam. Diemžēl skursteņi joprojām deg un ir arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Pieaug izsaukumu skaits arī uz gadījumiem, ka deg

Iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli un ieteikumi, kas jāņem vērā tagad un kas gaidāms nākotnē. Padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš un "Latio" mājokļu nodaļas vadītāja, nekustamo īpašumu eksperte Evija Dzenīte.

12. augustā norisināsies Latvijas Dabas fonda rīkotais pirmais Pļavas festivāls. Par tā mērķiem, norisi un daudzveidīgo aktivitāšu klāstu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze un Latvijas Dabas fonda īstenotā pļavas produktu zīmola projekta vadītāja Inga Muižniece. "Festivāls ir veltīts pļavām, jo tās ir ekosistēmas, kas strauji izzūd. Tās veidojušās ilgstoši, cilvēkam saimniekojot dabā, un nespēj saglabāties bez cilvēka klātbūtnes. Tāpēc būtiski par to stāstīt, ja vēlamies saglabāt ziedošās pļavas, kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, vajag cilvēku izprati un līdzdarbošanos, zināšanas par procesiem, kas notiek pļavā un ko pļava var dot arī 21. gadsimtā," skaidro Rūta Sniedze. Savvaļas augu sēklu vākšanas meistarklase, kukaiņu ķeršana, pļavas produktu tirdziņš, radošas darbnīcas un lekcijas, ainavu tūre un mūziķes Keitijas Bārbales koncerts – tik daudzveidīga ir Latvijas Dabas fonda Pļavas festivāla programma. Festivā

Par mūsdienīgu pilsētvidi saistībā ar klimata neitralitātes mērķiem - kā būvēt energoefektīvākas mājas, kā ar pilsētas apzaļumošanu kompensēt pilsētā radīto piesārņojumu, kā pilsētas iedzīvotājiem sadarboties, lai sekmētu tīrākas un veselīgākas vides saglabāšanos pilsētā. Tāpat ļoti būtiska nozīme pilsētas plānošanā ir apzaļumotajām zonām, parkiem, kas pilsētniekiem ļauj atvilkt elpu steidzīgajā skrējienā un palīdz uzturēt labu mentālo veselību. Šo tematu pārrunājam kopā ar arhitekti Andru Šmiti, Rīgas pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu, urbāno antropologu Matīsu Šteinertu un studijas "Arhis Arhitekti" arhitektu Raimondu Saulīti.

Kā saņemt ieroča atļauju? Kādos gadījumos šo atļauju nevar saņemt? Kā atļauju pagarināt? Kad ieroci drīkst lietot? Par ieročiem un to turēšanu ir tik daudz mītu un aizspriedumu! Kur sākas/beidzas tiesības uz savu aizsardzību un kādi ir pienākumi/atbildība pret mūsu kopējo drošību? Par to visu studijā runājam ar Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāju Inesi Vectirāni, Latvijas Mednieku savienības pārstāvi Jāni Baumani un sazināmies arī ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieku Andri Melkeru.

Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā pēc tam, kad par jauno Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu darba grupa sprieda 1.augustā? Vai godprātīgus maksātājus tas pasargās no pakalpojumu atslēgšanas? Studijā iztaujājam "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītāju Gati Rozi un Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju Vitoldu Peipiņu.

Zināt kas notiek maciņā, ir svarīgi gan jaunam, gan arī jau savu darba mūžu pavadījušam cilvēkam. Kas jauns par pensijām, to indeksāciju un citiem svarīgiem jautājumiem - skaidrojam kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāju Egitu Garo un vecāko eksperti Sanitu Letapuru.  

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā. Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā. Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Ja esat izvēlējušies dzīvot pie ūdens, tā var būt pavisam īpaša dzīve ar saviem piedzīvojumiem un pienākumiem. Ūdens malas kopienas un to attīstība, jeb kā kopīgiem spēkiem sakārtot un attīstīt Latvijas gleznainās piekrastes, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas biedrības "Ūdensmalu atīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta, Lucavsalas kopienas pārstāve Evija Zute, vides un plānošanas eksperts Gatis Pāvils un Daugavas muzeja direktore Inese Kupšāne.

Vai brīžos, kad notiek kas negaidīts, esam tam gatavi un zinām, kā jārīkojas. Kur, kad un kā meklēt palīdzību? Kā rīkoties katastrofas vai nelaimes gadījumā raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvā vadības centra vadītāja vietniece Diāna Tkačenko. Tālruņa numuri, uz kuriem zvanīt nelaimes gadījumā, vai kad cilvēks jūt apdraudējumu savai vai otra cilvēka veselībai vai dzīvībai, ir 112 vai 113. Numuru 112 jāizvēlas, ka ir jebkāds apdraudējums, 113 – ja nepieciešama medicīniskā palīdzība. Diāna Tkačenko skaidro, ka NMPD dispečeri, kas pieņem zvanus, noskaidro adresi, kas noticis un izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir jānosūta NMPD brigāde. Ir algoritms, pēc kura izvērtē, jo nevar reaģēt uz katru zvanu, ir arī jārūpējas par resursiem.  Mārtiņš Baltmanis norāda, ka pamatlieta, kas jāatceras, zvanot uz palīdzības tālruni, ir pateikt, ku

Dažas valstis ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no ceļojuma no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku. Kāpēc tā un cik svarīga ir izpratne par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Kampaņa "Augu veselība - dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību - kas tā ir kā tā var ietekmēt mūsu dzīvi. Pirmām kārtām, izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudīt

Lai saglabātu augļus un dārzeņus ilgākam laikam un ziemas spelgonī sajustu vasaras garšu, vajadzēs ko vairāk par burciņām un glītiem vāciņiem. Ko un kā pareizi konservēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Pirmais un galvenais, ķeroties pie konservēšanas, tīrība! "Esmu tik daudz reižu pārliecinājusies, runājot par šīm lietām, par "uzšautajām" burciņām, pārplīsušajām, kas tek pāri malām, vaino sāli, cukuru un vēl nezin ko. Bet cilvēki izpratne par tīrību ir ļoti dažāda un atšķirīga. Vairumā gadījumu lielākā kļūda ir netīrība, nevis precīzās sastāvdaļas un precīzie daudzumi," norāda Iveta Galēja. "Sterilizēšanai un pasterizēšanai cilvēki pievērš uzmanību, bet nepievērš tādām lietām, kā karote, ar kuru garšo zapti. Pagaršo zapti, pēc tam noliek uz paliktnīša, kur pirms tam bijusi zupa. Pēc tam karoti zapt

Pirmā palīdzība būtu jāzina un jāmāk katram, lai spētu palīdzēt sev un līdzcilvēkiem. Kas ietilpst pirmās palīdzības sniegšanā, kur un kā to iemācīties, raidījumā Kā labāk dzīvot, skaidro biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas pasākumu koordinators Roberts Puriņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis. Pirmo palīdzību var snieg jebkurš, gan cilvēks, kuram ir zināšanās medicīnā, gan bez zināšanām, izmatojot pieejamo ekipējumu.  "Jebkurš var snieg psiholoģisko atbalstu, kas arī ietilpst pirmajā palīdzībā, cietušo mierināt, ar viņu runāt, kaut vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tās ir pamatlietas, ko var darīt jebkurš," atzīst Roberts Puriņš. Pirmo var sniegt jebkurš, neatliekamā  – speciālistu ziņā. Ja pirmo palīdzību sniedz laikus, bieži ir situācijas, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība nav nepiecie

"Neesi SkrejKritenis!", tā sociālā kampaņa pastiprina ziņu, ka strauji audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Cik nozīmīgi ierobežot skrejriteņu braucējus vispārējās satiksmes drošības labad un kā to izdarīt jau šodien, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis, Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un uzņēmuma "Bolt" pārstāvis Valts Marga. Elektroskrejriteņu vadītāji satiksmes negaidījumos šogad cietuši teju divkārt vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet četru gadu laikā šī statistika augusi pat 10 reizes. Juris Jančevskis norāda, ka 2023. gada pirmajā pusgadā bijuši 186 negadījumi, cietis 141 cilvēks, astoņi no viņiem cietuši smagi. Statistika rāda, ka pārkāpumu veids nemainās. Tie ir: braukšana pie luksofora aizliedzošā signāla; braukšana, pārvadājot pasažieri; braukšana reibumā. Par braukšanu reibumā šogad aizturē

Mežs nav tikai koki. Bioloģiskā daudzveidība un tās izmantošana mežā mūs var pārsteigt ne tikai emocionāli. Kā ilgtspējīgi un saudzīgi domāt par mežu apsaimniekošanu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Rīgas Mežu" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks. Klausītājus satrauc situācija mežos Rīgā un Pierīgā. "Nav ne mazākā plāna, ka mēs taisāmies kaut ko nozāģēt pilnībā Rīgas pilsētas teritorijā lielos apmēros. Par to nevajadzētu uztraukties. Ja runājam par Rīgas pilsētu, notiek vienīgi kopšanas darbi, kas ir saistīti ar teritoriju sakārtošanu," norāda Jānis Ģermanis. "Kas ir ļoti būtiski, ja skatāmies uz mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā, it sevišķi uz priežu audzēm ap Rīgu, ļoti liela daļa ir viena vecuma viendabīgas audzes. Ja mēs gribam, lai mežs ilgtermiņā, ilgus gadu simtus tur paliek, ir nepieciešama jauno kociņu klātbūtne. Izretināšana vienlaidus vai grupās ir svarīgs apstāklis, kas

Āfrikas cūku mēris Latvijas lauksaimniekiem rada gana daudz problēmu. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, tas ir neārstējams, pret to nevar arī vakcinēt meža vai mājas dzīvniekus. Kā ierobežot slimības izplatību un kā pasargāt savu saimniecību, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Neviens speciāli nenes mēri kūtī, protams. Ir jādzīvo visu laiku ar sajūtu, ka uz tevi glūn. Tiešām jau 10 gadus Latvijas cūkkopjiem ir jādzīvo ar apziņu, ka uz tevi glūn. Un ir tie periodi, kad glūn vairāk, kā tas ir šobrīd. Šobrīd vajag izziņot tādu trauksmi, lai cūkaudzētāji pat "neelpo" uz kādu pusotru mēnesi. Šobrīd ir ļoti tāds periods, ka ir jāpiesargājas," atzīst Kristīne Lamberga. Viņa skaidro, ka Āfrikas cūku mērim raksturīga sezonalitāte un vīruss ir izturīgs. "Katru gadu

Došanās ceļā var būt vajadzīga dažādu iemeslu dēļ. Varbūt tikai tāpēc, lai vienkārši ietu, dažreiz - lai atrastu sevi. Latvijā izveidots Svētā Jēkaba ceļa maršruts. Par to vairāk plašāks stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa, kura ir gājusi piecus Santjago ceļa maršrutus - gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā, Carnikavas un Baltezera evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, "Camino Latvija" krusttēvs Ivars Jēkabsons. No Valkas līdz Rīgai ir 280 kilometri garš posms, kas sadalīts 12 etapos. Vidējais etapa garums ap 25 km, un tad seši etapi no Rīgas līdz Žagarei vai no Rīgas līdz Skaistkalnei. Attālums Valka - Rīga prasa apmēram divas nedēļas, viss kopumā - kādas trīs nedēļas.Katrs iet ar savu redzējumu Ceļā var doties ikviens. "Nav būtiski, kādai ticībai piederi. Es arī sevi pieskaitu vairā

Aknu veselībai būtu jāpievērš vairāk uzmanības, jo tas ir viens no orgāniem, kurš spēlē solo mūsu ķermeņa orķestrī. Kāpēc tas būtu jādara un kā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente profesore, Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. Runājot par aknu veselību un iespēju saslimt ar hepatītu, Jana Feldmane norāda, ka inficēšanās var notikt viegli, pietiek ar nelielu asiņu daudzumu. "Nereti runājam par invazīvām skaistumkopšanas procedūrām, kur Latvijā cilvēki ne vienmēr pietiekami izvērtē riskus, tāpēc gribu aicināt vienmēr nevis skatīties uz cenu, izvēloties pakalpojumus, kas ietekmē veselību, bet izvērtēt profesionālismu, ka pakalpojum

Senioram būt ir cienījami – cilvēki šajā vecuma grupā joprojām ir atvērti komunikācijai un sabiedriskai dzīvei. Kā to veicināt un justies labi kopā dažāda vecuma cilvēkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu "Seniors un sabiedrība. Brīvprātīgi kopā" stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, projekta "Sarunas ar senioriem" vadītājs Žulijens Nuhums Kulibali un Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece un projekta brīvprātīgā Elīza Laķe. Raidījuma viesi iepazīstina ar projekta pirmo posmu, kas notika sadarbībā ar aprūpes centru "Rūjienas senioru nams". Turp devas 20 brīvprātīgie. No tiem, kas bija pieteikušies, individuālās intervijās izraudzījās pēc iespējas dažādus cilvēkus ar un bez pieredzes. Vispirms projekta dalībnieki Annas Žabickas vadība apguva, kas ir novecošana gan fizioloģiski, gan arī kā sociāla parādība. Aprūpes namā brīvprātīgie pavadīja nedēļas nogales, lielākoties sarunājoties ar senioriem, mudinot viņus stāstīt par sevi.  Bi

Improvizētas kafejnīcas lauku sētās un māju pagalmos viesus mielo ar gardiem ēdieniem… Kas piedāvā šo iespēju un kur tas notiks, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Skujenes mājas kafejnīcas saimniece Signe Šlosberga un galamērķa "Vidusdaugavas garšu viļņi" koordinatore Lauma Āre. Sazināmies ar kafejnīcu saimniekiem. Inese Šīrava atklāj, ka Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid laika projekts, lai mudinātu cilvēkus ceļot pa Latviju un kaut ko jaunu ieraudzīt. Iepriekš līdzīgs projekts bija jau organizēts Līvu krastā, no tā radās ideja, ka varētu organizēt visā Latvijā. Novadu koordinatori apzināja saimniekus, kas vēlētos vienu nedēļas nogali uzņemt viesus. "Nelaidiet garām iespēju, tā ir īsta garša!" mudija Inese Šīrava. Ar Mājas kafejnīcu piedāvājumu var iepazīties internetā. Pirms doties ciemos, vēlams saimniekus pabrīdināt, ka būsiet, lai var plānot apmeklētāj

Māja, kā noliktava, nav kur spert soli, jo neko nedrīkst izmest, viss taču kādreiz var noderēt. Bet vai vienmēr vēlme visu paturēt un nekad nešķirties no lietām, kuras ir zaudējušas savu vērtību, ir atbalstāma vai tomēr tā ir problēma, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē interjera dizainere Vīva Ieviņa un zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marija Ābeltiņa, kura norādījusi, ka patoloģiska krāšana ir psihiskās veselības traucējums, nevis untums, ko daudzi neatpazīst. "Ir ļoti svarīgi atšķirt cilvēku, kuram patīk maksimālisms, vai ir daudz mantu, no tāda patiešām smaga stāvokļa, kas ir patiesībā psihiska saslimšana, tas ir mentālās veselības traucējums, kas ir šī vākšana un prasa profesionālu palīdzību," norāda Marija Ābeltiņa. "Tas nav vienkārši, ka man ir daudz mantu. Tāpēc, no vienas puses, mēs varam būt piekritēji tam, ka mums ir varbūt vairāk grāmatas, varbūt vairāk drēbes un kaut kādas sentimentālās liet

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis sabiedrības informēšanas kampaņu sauļošanās radīto risku mazināšanai "Necepies! Izvēlies dzīvot!". Kampaņas mērķis ir skaidrot riskus un piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēt mītus par sauļošanos. Par kampaņas mērķiem un arī riskiem, ko var radīt neapdomīga sauļošanās, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sdrmatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, uzņēmuma "MADARA Cosmetics" dibinātāja, saules aizsargkrēmu eksperte Lotte Tisenkopfa-Iltnere un SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis. Ik gadu Latvijā konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, kuras izraisa arī sauļošanās. Arī sabiedrības aptaujas dati ir ne visai iepriecinoši, tādēļ SPKC sācis kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!". SPKC jūnijā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni

Praksē pierādīts, ka gan kucēna, gan suņa audzināšanā un apmācībā vislabākos rezultātus dod tieši pozitīvās apmācības metodes. Kādas tās ir, praktiskus padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz kinoloģe Laine Kupča un suņu uzvedības speciāliste Līga Zvirgzdiņa-Grebina. "Cilvēkam ir jāmāk sunim pasniegt pozitīvo pastiprinājumu saprotamā veidā reizē tā, lai viņš būtu spējīgs konkurēt ar dzīvē esošo pozitīvo pastiprinājumu. (..) Cilvēkam ir jāiepazīst suns kā suga, suns, tieši šis dzīvnieks, lai izprastu viņu konkrētajā situācijā, lai kaut ko varētu mainīt," norāda Laine Kupča. Tad pozitīvam pastiprinājumam ir jānāk īstajā brīdī - nevis vienkārši iedot kādu kārumiņu, paslavēju, bet noķeru to situāciju, kad tas ir vajadzīgs? Laine Kupča: Kārums ir pats vieglāk cilvēkam kontrolējamais pozitīvais pastiprinājums. Pārtika, garšīga pārtika, īstajā brīdī vēl aizripināta pa zemi, kas atkārto it kā medījumu. Suns meklē, atrod, it kā tur notiek pozitīvs process un cilvēkam viegli to kontrol

Vai esam uz četriem riteņiem vai diviem, der atcerēties, ka ceļš pieder visiem un neviens satiksmes dalībnieks nav svarīgāks par otru. Kā stiprināt drošību uz ceļiem un cik svarīgi ir cienīt visus, kas ir uz ceļa, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību raidījumā sarunājas "Latvian Cycling Girls" pārstāves Sveta Libarte un Zane Kalverša-Ķeņģe, Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Raidījumā izskan dažādas klausītāju piezīmes par sodiem, par satiksmes drošību, raugoties gan no autobraucēju, gan velobraucēju skatupunkta. "Domāju, ka ar šo visu nevar atrisināt visus jautājumus perfekti. Atslēgas  vārds tomēr ir uzvedības kultūra uz ceļa, tas ir audzināšanas jautājums. Labi, ka par to runājam, stāstam, ļoti labs ir eksperiments, kas tam pievērš uzmanību, tas patiešām ir vadītāju kultūras jautājums, visu vadītāju, gan autovadītāju, gan velovadītāju savstarpējās ci

Iekšķīgas, ginekoloģiskas, uroloģiskas un virkni citas slimības var ārstēt ar maigu un nesāpīgu pieskārienu palīdzību. Izklausās neticami, bet tieši ar to nodarbojas osteopāti. Par osteopātiju un manuālo terapiju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidentu, ārstu rehabilitologu un manuālo terapeitu Uģi Beķeri un osteopāti Andu Polnu.

Iekšķīgas, ginekoloģiskas, uroloģiskas un virkni citas slimības var ārstēt ar maigu un nesāpīgu pieskārienu palīdzību. Izklausās neticami, bet tieši ar to nodarbojas osteopāti. Par osteopātiju un manuālo terapiju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidentu, ārstu rehabilitologu un manuālo terapeitu Uģi Beķeri un  ārsti pediatri - osteopāti Andu Polnu.

  Vai pagājušajā nedēļā ziedojāt savu balsi "Balsu talkā"? Nē? Un nav skaidrs, par ko vispār ir runa? Dziesmu un deju svētku nedēļā sociālās iniciatīvas "Balsu talka" organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši svētku dalībniekus ziedot savu balsi jeb ierunāt piecus teikumus vietnē balsutalka.lv, un tā sniegt savu ieguldījumu, lai mākslīgais intelekts ātrāk iemācītos "saprast" un komunicēt latviešu valodā. Šī gada laikā mērķis ir savākt 1000 stundas. Kā veicies svētku laikā un kāda ir iespēja iesaistīties turpmāk, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs, digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko, IT speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus, LU Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane. "Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, k

Ko katram no mums nozīmē Dziesmu svētki? Tā sadziedāšanās sajūta, kad viena balss saplūst ar citām? Solis, kas dejā sperts reizē ar pārējiem? Vai kopības izjūta, kura šādi dzimst tikai Latvijā - vienreizēja, pacilājoša, aizraujoša un spēcinoša? Radījumā Kā labāk dzīvot to jautājam diasporas pārstāvjiem. Studijā viesojas Filadelfijas deju kopas "Dzirkstele" dalībnieki Annija Kerno un Ēriks Mežgailis (ASV), Jānis Vinklers (Šveice) un Kārlis Caucis (Lielbritānija). Kas katram no jums uztur vēlmi piedalīties, vēlmi piederēt latviešu saimei arvien? Ēriks: Man vissvarīgākais būtu, ka mēs varam šeit piedalīties. Tas nav tikai, ka svētki būtu man vai skatītājiem, biedrībā būs projektors un visi nāks kopā skatīties, visi latvieši Filadelfijā nāks kopā, un arī citās baznīcās nāks kopā. Dziesmu svētkos visi nāk kopā no visas pasaules. Mēs esam maza Latvija, bet vienā brīdī visi esam šeit. Tas man ir ļoti svarīgi, ka visi var šeit būt un redzēt svētkus. Kārlis: Kaut kur tas saknē i

Vasara ļauj izvēlēties veselīgus un vienlaikus spēcinošus ēdienus, kas dod arī pietiekami daudz enerģijas ne tikai ikdienā, bet arī tad, ja nepieciešama izturība veselas nedēļas garumā, arī Dziesmusvētkos - dziedāšanai, dejošanai un dažādu pasākumu apmeklēšanai. Kādi ir vasaras spēka avoti ēdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Par daudz aprunātajām sviestmaizēm Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča atzīst, ka riski pastāv, jo ir vasara, tāpēc jādomā, kādas uzkodas ienest pasākuma vietā. "Enerģiju var atjaunot un iegūt no dažādām citām drošākām uzkodām. Pārtikas drošība ir būtiska lieta. Sviestmaizes ar majonēzi, svaigu lasi vai vārītu gaļu atstāsim brokastīm, vakariņām. Uzkodām iegādāsimies turpat, ja uzglabā atbilstoši," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Tā ir tikai nedēļa, un jāpieņem spēles noteikumi, jāsap

Pamosties pēc svaiguma smaržojošos palagos, uzēst gardas pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, iekosties maizes rikā, kura nogriezta no tikko izcepta klaipa, un atrast vietu savai sirdij no jauna, ko mīlēt un pēc kuras atkal sailgoties. To visu un vēl vairāk piedāvā lauku tūrisms. Par iespējām un piedāvājumu sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, Skrīveru mājas saldējuma saimniece, arī Dziesmu svētku dalībniece Lelde Sotniece, kempinga "Ezerpriedes" saimniece Zane Jēgere, kura svētkos piedalās arī kā dejotāja, Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis, kurš kā zemessargs dežūrē svētku laikā Mežaparkā, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle, viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode, atpūtas kompleksa "Seko saulei" saimnieks Guntars Anspoks. Pa tālruni pievienojas atpūtas kompleksa "Klidziņa" saimniece, arī dejotāja Diāna Vilcāne. "Laikam nezinu nevienu lauku māj

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latvisk

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams. Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā. Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārē

Karstā laikā mūs vairāk velk uz atpūtu nevis aktīvu darbošanos, bet dārzkopjiem vasarā paslinkot īsti nesanāks. Par jūlija dārza darbiem saruna raidījumā. Kā rūpēties par augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Pirms doties uz Dziesmu un deju svētkiem, augus mājās vajadzētu kārtīgi salaistīt un pēc tam samulčēt. Tad dārzs pārdzīvos, kamēr saimnieki būs Rīgā svētkos. Vasara ar karstumu ir daudz ko sasteigusi, zied puķes un augi, kas to parasti dara apmēram jūlija beigās. Šobrīd nevajadzētu neko stādīt un pārstādīt, bet jebkurš stāds, kas iestādīts pavasarī noteikti jālaista, kā arī jāseko līdzi un jālasa nost kaitēkļi.  

Greizais īkšķis - doties pēc padoma pie ķirurga vai paļauties uz ieteikumiem internetā, kas atsaucas uz valstī pazīstamiem ārstiem, piedāvājot brīnumu - greizais īkšķis iztaisnosies. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.

Latvijā izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai ikdienā tā būtu droša un ilgtspējīga. Ko speciālisti iesaka tiem, kam brīvā laika īsināšana ir datorspēles, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks, Biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis un profesionāla e-sporta atlēte un LBB biedre Ieva Skrastiņa. Martins Muitenieks norāda, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīves veidu. Veidojot vadlīnijas, ideja bijusi pievērst uzmanību cilvēka bioloģijai, ko nodara un kā ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā cilvēku.  Centās apkopot speciālistu ieteikumus un izveidot brīvi pieejamu materiālu jebkuram interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kas var palīdz bērniem, kas nodarbojas ar datorspēlēm un nepārzina, kāda ir ietekme. Martins Muitenieks atklāj, ka pašam palīdzē

Vasarā strauji pieaug dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noslodze, bet daļa no tā, kam vajadzētu nonākt taras automātos, joprojām tiek izmests sadzīves atkritumu konteineros. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Depozīta iepakojuma operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Lidl" Korporatīvās atbildības vadītāja Antra Birzule, "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Sazināmies ar Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un tirdzniecības tīkla "Citro"pārstāvi Imantu Kelmeru.  

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli. "Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis. Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depoz

„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu. Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam. Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta. Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā. Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju

Latviešu valodā ir parādījies jauns saplūdenis - ekocīds. Kas ir saplūdeņi un kā tie veidojas, skaidrojam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Saistībā ar Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu un radītajām sekām mūsu leksikā ir ienācis vārds ekocīds. Andrejs Veisbergs skaidro, ka tas ir no angļu valodas, kurā ir daudz saplūdeņu. "Īstie saplūdeņi ir, ka mēs ņemam divus vārdus, pirmajam "nogriežam" beigas, otrajam - sākumu un saliekam kopā," norāda Andrejs Veisbergs. "Tā nevar rīkoties ar jebkuriem vārdiem. Traucē dažādi aspekti, ir jādomā par zilbēm, jādomā par to, vai atpazīstam." Svarīgi, lai cilvēki atpazīst otro komponentu. Noraujot vārdam sākumu, reizēm īsti nevaram saprast, kas tas par vārdu. Noraujot beigas, diezgan labi saprotam. Ir daudz -cīdu - patricīds, matricīds, ekocīds, suicīds.  "Ekocīds, domāju, ir aizgūts no angļu valodas, latviešu valodā sag

Nesakārtots daudzdzīvokļu mājas juridiskais statuss faktiski liedz tās dzīvokļu īpašniekiem pieteikties valsts atbalstītajām māju renovācijas programmām. Par daudzdzīvokļu namu dzīvokļa īpašuma formām un, kā tas ietekmē  kopīpašuma apsaimniekošanu un potenciālo renovāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna, "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Līga Lapiņa.

Transporta līdzekļa vadīšana dzērumā Latvijā joprojām ir liela problēma. Speciālisti saka, ka dzērājšoferu vadītās automašīnas konfiskācija vai milzu naudas sods situāciju uzlabo, tomēr arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu akciju pirms Jāņiem. Par akciju un risinājumiem problēmai, kas saistās ar braukšanu reibumā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, atkarību terapeits, Minesotas programmas aizsācējs Latvijā Māris Ķirsons un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā. "Pārsteidz, ka, neskatoties uz sodu bardzību, cik daudz cilvēku izdomā sēsties pie stūres dzērumā," vērtē Oskars Irbītis. "Lielākā problēma šajā jautājumā ir, ka cilvēks lēmumu sēsties pie stūres rei

Kā veidot mājas plānojumu, ceļot vai pārbūvējot māju, lai jau ar pirmo reizi to uzbūvētu sev, nevis, kā teicienā sacīts, ienaidniekam? Kas jāņem vērā, būvējot vai pārbūvējot māju vai dzīvokli, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docente, arhitekte Agate Eniņa un arhitekte Gunta Ābele. Protams, pirmais ir vietas izvēle. Būtu labi, ka tā vieta, kur jūtamies labi un vēlamies būvēt māju, atrastos arī salīdzinoši tuvu darba vietai, skolām, kur mācīsies bērni. Arī zemes gabala meklēšana ir ilgs process, kurā laikā arī vajadzētu paļauties uz speciālistu ieteikumiem. Kad zeme iegādāta, var domāt par speciālista meklēšanu tieši mājas būvniecībā. Te var uzklausīt draugu ieteikumus. Tad nākamie soļi, saistīti ar daudziem darbiem mājas būvniecības procesā. Būtu labi pirms iecerētā zemes gabala iegādes, aicināt speciālistus, lai izvērtētu dažādus riska faktorus, vai izraudzītā vieta ir piemērota mājas celšanai. Piemēram, vai zemi

Multiplā skleroze ir kā nelūgts un mainīgs ciemiņš, kura uzvedību grūti paredzēt. Kā sadzīvot ar multiplo sklerozi, kā palīdzēt saglabāt psihoemocionālo stabilitāti un kā ārstēt šo slimību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacienu biedrības „Mana MS” pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe. Ginta Vanaga skaidro, ka multiplā skleroze pārsvarā ir jaunu cilvēku slimība, retāk tā skar cilvēkus arī pēc 40 gadu vecuma. Diemžēl ir tendence pieaugt slimnieku skaitam. D vitamīna nepietiekamība tiek minēta kā faktors. Latvijā ir ap 2000 šīs slimības pacientu. Diāna Fausta un Simona Gerķe dalās pieredzē, kā slimība atklāta un kā ar to sadzīvo un ārstē.

Suns pie ķēdes – vai patiesi tas ir vienīgais risinājums, ko izmantot, lai pasargātu citus dzīvniekus un cilvēkus? Vai tomēr ir citas alternatīvas, kā nenodarīt pāri ne vienam, ne otram. Par to, kā atrisināt šādu situāciju, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē kinoloģe Laine Kupča un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Ierakstā uzklausām patversmes "Labās mājas" vadītāju Astrīdu Kārkliņu. Dzīvnieku patversme "Labās mājas" atrodas Rīgā, Juglā. Šeit nonāk suņi un kaķi no visas Latvijas un dzīvo patversmē tik ilgi, kamēr tiem tiek atrasti jauni un gādīgi saimnieki. Lita Konopore uzskata, ka cilvēku, kuri atzīst suņu turēšanu pie ķēdes, domāšanu nemainīs. "Mums jādomā par to, kā maksimāli padarīt nepieejamus šiem cilvēkiem suņus un kaķus," atzīst Lita Konopore. "Te ir nopietni jāstrādā, un mēs arī strādājam pie jauniem Ministru Kabineta noteikumiem attiecībā uz tirdzniecību, uz sludinājumiem, lai ierobežotu pieejamī

Ar muguras sāpēm ir saskārušies teju visi pieaugušie Latvijas iedzīvotāji, bet apmēram trešdaļai tās ir regulāras. Pretsāpju līdzekļu lietošana nebūt nav labākais risinājums, lai sāpes mazinātu. Par prātīgākām iespējām, kā tikt galā ar muguras sāpēm, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Agnese Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ergoterapeite, Līga Krūmiņa, RAKUS fizioterapeite, un sertificēta fizioterapeite Lāsma Bērziņa. Muskuļu disbalanss, mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, vai tieši pretēji –stāvēšana var radīt muguras sāpes ikdienā. Labākais līdzeklis, lai no tām atbrīvotos ir kustības jeb vingrošana. Bet lai vingrojumi labāk palīdzētu, raidījuma viešņas vispirms iesaka vērsties pie speciālistiem, lai izvērtētu sāpes un to cēloni, lai sastādītu nepieciešamo vingrojumu kompleksu. Teipu var līmēt, jo nav vienas teorijas, vai tie palīdz, vai tomēr – nē. Bet pirms tam pavingrojam! Pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot vien ak

Kāda ir darbinieka un darba devēja atbildība darba aizsardzības jautājumos, strādājot attālināti. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Uldis Lībietis, uzņēmuma "Tet" eksperts par drošības jautājumiem, Gints Mālkalnietis, "Cert.lv" kiberdrošības eksperts, Ieva Andersone, advokāte "Sorainen" birojā, un Uģis Briedis, "Desktime ("Draugiem group") biznesa attīstības vadītājs. Uģis Briedis svarīgi skatīties produktivitāti, lai pārāk neiegrimst attālinātajā darbā. Pētījumi rāda, ka pēc pandēmijas ir augusi produktivitāte, jo mājās pie datora pavada ilgāku laiku. Darba var aiziet papļāpāt, aiziet pēc kafijas vai pastaigāties, mājās - sākās sapulce, esi pie datora, sapulce beidzas, arī esi pie datora, aizej pēc kafijas un atpakaļ esi pēc 30 sekundēm. "Ja pirms pandēmijas cilvēki vidēji strādāja, balstoties uz mūsu programatūras datiem, 52 minūtes produktīvi un 17 minūtes bija atpūta, tad pēc pandēmijas jau tās ir 112 minūtes produktīvi un 26 minūtes - atpūta," skaidro Uģis Briedis. "Jā, darb

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu un negadījumos bojā gājušo statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers jau daudzus gadus kopā ar kolēģiem veic dažādus pētījumus par autovadītāju uzvedību uz ceļa. Šobrīd viņš aicina autovadītājus nofilmēt bīstamas situācijas uz ceļa, izmantojot auto video reģistratoru, un sūtīt nofilmēto LU pētnieku grupai. Ierakstā uzklausām Ivaru Austeru.

Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Lai gan šāda maisiņa pastāvīgai nēsāšanai nevajadzētu radīt problēmas, tomēr tādas ir un par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova, medmāsa, kurai ir pieredze stomu kopšanā vairāk nekā 25 gadus, Jolanta Noskova un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle, politikas koordinatore Iveta Neimane. Pateicoties atsevišķu pacientu un speciālistu drosmei, aktualizētas problēmas, ar kurām saskaras stomas  nēsātāji, kuriem bieži ar to jāsadzīvo atlikušo mūžu, bet runāt par tādu intīmu vajadzību ir grūti. Ilona Štokolova dalās ar savu stāstu. 2019. gadā viņai urīnpūslī atklāts audzējs pirmajā stadijā. Ārsts pateica, ka vienīgais, kas var glābt, ir stoma - maisiņš uz vēdera uz visu mūžu.  "Jaunībā kaut kad biju dzirdējusi, tad jau padomāju - tad labāk nedzīvot, tikai ne tā. To atminējos. Bija jāpieņem smagais lēmums.

Tautas deju dejošana primāri ir jauks vaļasprieks. Bet nevajag aizmirst, ka jebkurš mēģinājums un koncerts ir arī pamatīga fiziskā slodze. Vai lustīga danča griešana nāk par labu veselībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās senioru deju kolektīva "Sendancis" dejotāji Jānis Zīra un Daiga Krūmiņa. Padomus sniedz ārste, kura brīvajā laikā ir arī kora dziedātāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 9. kardioloģijas nodaļas vadītāja Anna Labuce.

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās un skaidro fotogrāfs Edijs Pālens, AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, AKKA/LAA Vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece un "Cobalt" zvērināta advokāte Līga Fjodorova. Edijs Pālens norāda, ka daudzus fotogrāfus satrauc tas, ka fotogrāfijas sociālos tīklos izmanto bez atsauces. Nav runa par dalīšanos, bieži bildes tiek nokopētas, pārveidotas un izmanto savām vajadzībām bez autora piekrišanas. "Ja fotogrāfijas atrodas publiskā vietā, tas nenozīmē, ka to var izmantot. Var izmantot personīgām vajadzībām - apskatīties, savā datorā izmantot. Tiklīdz grib publiski izmantot fotogrāfiju - savā "Facebook" kontā vai kāds uzņēmums savā mājaslapā - vajag saņemt

Dārzeņi, augļi, ogas, garšaugi, sēklas, gaļa un citas pārtikas grupas var izraisīt cilvēkam alerģiju. Bet kas īsti ir pārtikas alerģijas un vai tās iespējams ārstēt? Kā veidot diētu, ja alerģiska reakcija ir uz kādu grūti aizvietojamu pārtikas grupu, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: pediatre, bērnu alergoloģe Laine Bormane un uztura speciāliste Lizete Puga. Ir ātras alerģijas jeb īstās, kas nerada problēmas, jo simptomi ir ātri, skaidro Laine Bormane. Vēlīnā pārtikas nepanesība un pārtikas alerģija var jaukt galvu. Tai arī nav testu. Vēlīnas – izsitumi, gremošanas traucējumi, kas parādās pat pēc vairākām dienām. Bērns šodien apēda olu, kasīties sāk nākamā vai aiznākamā dienā. Ir ļoti grūti novērot saistību ar to, ko ēda un no kā palika sliktāk. "Līdzīgi ir arī ar nepanesībām, ka cilvēkam ir sūdzības, viņš īsti nesaprot. Tās arī ir liela grupa. Piemēram, laktozes nepanesība. Cilvēks iedzer pienu un viņam ir caureja pusstundas laikā. To ir viegl

Ierasti mēs raidījumā meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem. Šajā reziē darīsim pretējo, jeb veicināsim bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova. "Dabā ir iekārtots tā, ka viens otru ēd. Jo vairāk ēd, jo stabilāka ir visa ekosistēma. Teiksim, ir mārīte, nav laputu. Un mārīti ir kaut kā ir arī jāpievilina," atzīst Voldemārs Spuņģis.   Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu. Arī citi kukaiņi, kas saistīti tieši ar laputīm. Bioloģisko daudzveidību savā dārzā jāveido ar vietējiem augiem un ieteicams neaizrauties ar zāliena pļaušanu. Rūta Sniedze-Kretalova atklāj, ka pati piemājas zālienu pļauj 3 - 4 reizes sezonā. Invazīvā suga lupīna, lai cik skaista, jārauj laukā, jo maina augsnes ap

Redze ir saikne ar pasauli. Savukārt pasaule ir bagāta ar izaicinājumiem – arī redzei un acīm. Kā nodrošināt labu acu veselību, lietojot digitālās ierīces, vairāk pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022.gada titula "Gada optometrists" ieguvēja optometriste Ilze Dilāne. Speciālistes norāda, ka smadzenes atšķirīgi strādā ar informāciju, ko lasām grāmatā vai datora / telefona ekrānā. Anda Balgalve atgādina, ka telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai un operatīvo lietu nokārtošanai. Dažādas izklaides pēc iespējas jāpārceļ uz maksimāli lielākiem ekrāniem. Tam nekad nepieliks degunu 15 cm tuvumā. Lielais ekrāns automātiski mūs notur attālumā.

Labdarības iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju. Par paveikto un vēl darāmo saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle un ziedojumu izdales punkta "Māja atbalstam" vadītājs Ilmārs Slics. Sazināmies ar Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas departamenta direktora vietnieci Daci Ugari un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti. Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izdales punkti ir daudzās Latvijas vietās. Jelgavā pārtikas pakas izsniedz sieviešu invalīdu organizācijas "Zvaigzne" pārstāves, bet Dobeles novadā - biedrības "Ceriņu pieci ziedi" valdes priekšsēdētāja Dina Romanovska. Kopš sācies karš Ukrainā, abas biedrības pārtikas pakas izsniedz arī ukraiņu ģimenēm. Ierakstā uzklausām abu organizāciju pārstāves.

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš. Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām. Labas kafijas pagatav

Kas nosalis, tas nosalis, kas turpina zaļot un plaukt, tam jāpalīdz. Kā palīdzēt maija bargās salnas pārdzīvojušiem dārza augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Vienas bargas salnas pārlaistas, bet jau tuvākajās dienās sinoptiķi atkal sola, ka būs salnas. Vispirms jāsargā augi, kam ir jaunās lapas, un, protams, augļu koki un krūmi, kas vēl nav nosaluši maija sākumā, iesaka dārzkopes. Ja salnas būs, augi jāsedz vai jāmiglo ar līdzekli, kas veido aizsargkārtiņu. "Vairākiem augiem nosalušo lapu vietā, nāk jaunās, tagad tās vajadzētu pasargāt. Jebkuram augam tas būtu milzīgs stress, ja vienreiz jau esi restartējies, un tagad atkal nosalst. Tas varētu būt vēl postošāk par to, kas bija," vērtē Vija Rožukalne. "Ir ļoti sauss un ir jālaista, arī tie augi, kas šķiet nosaluši. Kārtīgi salaistat, nomulčējat, jo tādu kārtīgu lietu arvien nesola," pie

Sirdij vajag strādāt un spēt… izturēt. Tomēr gadās, ka sirds vairs nedarbojas, kā nākas. Sirds mazspēja ir sekas laikus nediagnosticētai vai neārstētai sirds asinsvadu sistēmas slimībai. Kā to laikus pamanīt un kā ārstēt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle. Iveta Mintāle norāda, ka sirds mazspējas diagnoze ir savā ziņa nokavēta lieta, nolaidība, neizdarīta līdz galam. "Ja saglābtu visu, kas pirms tam, visus riska faktorus, kas ir sirds mazspējai un sirds slimībām vispār, tad līdz šai diagnozei vispār nav jānonāk," atzīst Iveta Mintāle. "Līdz tam ir visi slimību riska faktori, par ko esam runājuši vairākkārt, un ļoti grībētos par to runāt vēl un vēl, bet, no otras puses, jāsaka - cik var par to runāt, jo tas

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne. Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību. Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā? "Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māj

Šogad Latvijā jau noslīkuši vairāk nekā četrdesmit cilvēku. Un peldsezona vēl nav īsti sākusies. Bet priekšā mums karsta un sausa vasara. Šis noteikti ir tas gadījums, kad elementāru drošības pasākumu ievērošana pasargās no lielas nelaimes. Par drošību uz, pie un zem ūdens raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme un peldēšanas treneris Pāvels Murāns. Zane Gemze, atsaucoties uz iepriekš notikušo diskusiju, atzīst, ka uzlabojumi noslīkušo statistikas ziņā Latvijā nenotiks vienā brīdī. "Visu laiku darīt to pašu, kas nesniedz rezultātu, cerībā, ka tomēr sniegs to, ir naivi. Ir jāmaina pieejam, kā skatāmies uz situāciju un jāmaina taktika, lai labotu statistiku," vērtē Zane Gemze.  

Invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatība Eiropā ik gadu nodara 12 miljardus eiro lielus zaudējumus. Arī Latvijā šādu sugu netrūkst, bet cīņa ar tām notiek ļoti kūtri, par ko visi drīz saņemsim finansiālu pērienu. Situāciju skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte LIFE - IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje. Latvānis ir daudzgadīgs lakstaugs, kas var izaugt līdz pat četru metru augstumam. Latvijas teritorijā latvāņi tika ievesti 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā kā lopbarības augs tieši lielā biomasas apjoma dēļ. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Latvijā ar latvāņiem invadētā platība ir 6056 ha, Cēsu novadā latvāņi aug apmēram 1560 hektāros. Ar diviem saimniekiem Cēsu novadā, kas cenšas latvāņu izplatību ierobežot katrs ar savām metodēm, tikās Daina Zalamane.   Dabas aizsardzības pārval

Āra ballīte bez baloniem vēl ir iedomājama, bet iztikt bez vienreiz lietojamiem traukiem būs grūtāk. Ir cilvēki, kas uzskata, ka pasākumā nevajag ne balonus, ne šādus traukus. Tuvojoties izlaidumu laikam, kad debesīs lido neskaitāmi ar hēliju pildīti baloni un vienreiz lietojamo trauku kalni pilda atkritumu maisus, Latvijas Dabas fonds sāk jaunu iniciatīvu – ar kampaņu "Ballīšu zvērs. Pret paša gribu" ikviens tiek aicināts soli pa solim mainīt svinēšanas paradumus. Un to palīdzēs izdarīt gan videoklipi, gan elektroniski pieejama rokasgrāmata. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta rokasgrāmatas autore, vides žurnāliste Elīna Kolāte, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Pieredzē dalās sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse. Festivālā jau pāris gadus ir iespēja izmantot depozīta traukus, tā samazinot vienrez lietojamo trauku izmantošanu un atkritumu kalnus.

Dažreiz slimība slēpjas aiz kā cita, un mēs nemaz to tā uzreiz nevaram „atšifrēt”. Tomēr arī retajām slimībām ir savas, konkrētas pazīmes, kas tomēr ļauj tās atpazīt. Šoreiz par miastēniju – kas ir šī slimība un kā tā izpaužas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere, pieredzē dalās miastēnijas paciente Kristīne Kiršbauma. Uzklausām ģimenes ārsti Alisi Nicmani-Aišpuri. Ieva Glāzere skaidro, ka miastēnija ir smags, kādreiz pat nāvējošs muskuļu vājums, kas ir ļoti reta autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka paša organisma imūnās šūnas uzbrūk specifiskai vietai organismā. Kā cilvēkam saprast, ka tas ir vairāk nekā nogurums? Kristīne Kiršbauma pārstāv arī miastēnijas pacientu organizāciju un "veidojot pacienta portretu", viņa sapratusi, ka bieži cilvēki norāda uz nogurumu, ko bieži noraksta uz mūsu straujo dzīves ritmu. "Mēs visi strādājam, mums ir hobiji, mums ir ģimene. Tad ir kādi uzplaiksnījumi vese

Kēnigsberga vai Karaļauči, Tilzītes vai Skalavas siers - kā būs pareizāk? Arī par to spriedīsim maija latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Karaļauči vai Kēnigsberga? Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Federācijas pilsētai Kaļiņingradai latviešu valodā atjaunot kādu no vēsturiskajiem nosaukumiem. "Vispār Karaļauči ir aizguvums no lietuviešu valodas latviešu valodā. Kad gribēja atrast kādu labāku atveidojumu Kēnigsbergai, paņēma lietuviešu vārdu. Līdzīgs vārds ir arī poļu valodā," norāda Andrejs Veisbergs. "Poļi bija arī tie, kas sāka šo procesu par Kaļiņingradas pārdēvēšanu. Lēmums ir diezgan interesants, ka ir lietojams gan viens, gan otrs. Bija diskusija arī par to, vai iejaucam gadus, līdz kuram gana viens, līdz kuram otrs nosaukums. Skatīsimies. Pirmkārt, tas ir politisks lēmums, to nepieņems valodnieki. Skatīsimies,

Šonedēļ ir sākusies pakāpeniska biļešu tirdzniecība uz 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku pasākumiem. Par jauno tirdzniecības kārtību un citām ar to saistītām svarīgām niansēm saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Skaidro Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova un Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Kas jāievēro visiem, kas dosies uz svētkiem? Daina Markova aicina visiem pirmām kārtām būt priecīgiem. "Jābūt priecīgiem, jāiet satikties, būt kopā, jāiet kopā just, jāiet pēc tā, pēc kā katrus piecus gadu dodamies - liels prieks un atvērtība," bilst Daina Markova. "Tad viss pārējais, ko paredzējuši svētku kārtībai un drošībai ir saistīts ar to, lai visi justos droši, lai novērstu pēc iespējas visus riskus, kas var būt tik lielā pasākumā. Inga Vasiļjeva pievērš uzmanību, ka jāņem vērā situācija Rīgā un pilsētas ceļu infrastruktūra, kas piedzīvo lielas pārmaiņas un remontus. Tāpēc visiem, kam ir biļetes uz maksas pasākumiem, jāplāno laicīgi

Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm. Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Universitātes profesore, OECD Pieaugušo kompetenču starptautiskās novērtēšanas programma vadītāja Latvijā Aija Zobena un pētījumu centra SKDS projektu vadītāja Iveta Briška. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%. Un tas, iespējams, var radīt prblēmas ilgtermiņā gan darba ņēmējam, gan devējam krietni ātrāk, nekā varam iedomāties. Mākslīgā intelekta un automatizācijas dēļ nākotnē vairs nebūs nepieciešamas tādas profesijas kā, piemēram, datu ievades speciālists, grāmatvedis, finanšu analītiķis, auditors un citas. Par cik tālu nākotni mēs

Daudzviet Latvijā pēdējos gados ir atjaunoti kultūras un vēstures pieminekļi, par kuru esamību zina vien apkārtnes iedzīvotāji. Kā atklāt Latviju no jauna, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka tūrisma pārgājienu organizatori Zigmunds Bekmanis un Andris Grīnbergs. Latvijas Radio iegriezās Jelgvas Vecpilsētas mājā Jelgavas Vecpilsētas māja ir viena no senākajām koka ēkām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas restaurācija ilga 2 gadus un 2019. gadā tā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā. Pērn novembrī restaurētajā Jelgavas Vecpilsētas mājā tika atklāta arī multimediāla ekspozīcija „Māja stāsta. Atverot trīs zelta lādes un izmantojot interaktīvus risinājumus, apmeklētāji var uzzināt gan par konkrēto ēku, gan koka arhitektūru Jelgavā. Sabiles sinagogā Talsu novada Sabiles sinagogā pirms diviem gadiem tika atklāts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Šai laikā Sabilē notikušas ne tikai daudzas izstādes, sinagogā regulāri notiek ar

Kaut gan pasaulē joprojām ir populārs jaunības kults, nākas atcerēties, ka, ja mums paveiksies, būsim veci. Ja ļoti paveiksies, būsim ļoti veci. Tomēr ar veiksmi vien nepietiek. Kā saglabāt možu garu un labu veselību, lai novecošana ir skaista, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistente, RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Kristīne Šneidere. "Novecot īstenībā ir skaisti, un kopš es strādāju šajā zinātnes jomā, ļoti priecājos, ka man tāda iespēja būs," teikusi Kristīne Šneidere. Viņa atklāj, ka arī sākumā arī domājusi, kā tad tā - vecums, novecošana, bet sākot strādāt pētījumā par veselīgu novecošanos un tikties ar cilvēkiem 65+. "Sapratu, ka šo cilvēku dzīve ir daudz aktīvāka, daudz piepildītāka, daudz dzīvāka, nekā mana dzīve tajā brīdī 28 gadu vecumā," atzīst Kristīne Šneidere. "Skatot dziļāk, sapratu, ka

Ir sākusies ērču aktīvā sezona. Kas jāzina par ērcēm? Kā izvairīties no ērču kodumiem, ko darīt, ja ērce piesūkusies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un bioloģijas doktors Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. "Droši biotopi ir pilsētvide, suņu pastaigu laukumi, labības lauki. Bīstamāki biotopi ir piepilsētas, arī meži, galvenokārt sausi. Maz ērču ir kāpu mežos, arī purvos ērču ir maz," norāda Voldemārs Spuņģis. "Vislielākais ērču populācijas blīvums ir aizaugušos zālājos, īpaši meža tuvumā, mežmalās. Arī izcirtumos un meža stigu malās."  Kur ir lielāka zīdītāju daudzveidība, tur būs vairāk ērču. Viktorija Leitēna atgādina, ka, ejot uz mežu, ir pareizi jāapģērbjas, lai būtu mazāka varbūtība, ka piesūksies ērces. Tas nozīmē, ka bikšu gali jāsaliek zeķēm,

10. maijā atklās krūts vēža kampaņu „Noņem rozā brilles”, kuras mērķis ir akcentēt agrīnas krūts vēža diagnostikas nozīmi. Ko darām nepareizi, un galvenais, kā panākt kampaņas nospraustos mērķus, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lilmaa, Latvijas Ginekologu asociācijas vadītāja Vija Veisa un Saeimas onkoatbalsta grupas vadītāja Ingrīda Circene. Sauklis #Noņem rozā brilles aicina paraudzīties uz krūts vēzi kā aktuālu, akūti risināmu sabiedrības veselības problēmu. Noņemt rozā brilles un visiem kopā - ārstiem, pacientiem, tuviniekiem, mēģināt ieraudzīt, ko varam darīt, lai veicinātu to, ka krūts vēzis tiek atkāts agri un ārstēts efektīvi. "Vēži ir dažādi. Tie vēži, kurus varam noķert ātri, noķert mazos izmēros un līdz ar to gana veiksmīgi ārstēt un panākt labu dzīvildzi, tādu vēžu nav daudz. Krūts vēzi atklājot agrīni, ir salīdzinoši laba prognoze sievietei dzīvot vēl ilgu un veselīgu mūžu. Tas ir ļoti svarīgi. Šo

Finanšu eksperti uzsver, ka daļa no mūsu regulārajiem ienākumiem ir jāatvēl uzkrājumiem. Pat, ja tā ir ļoti neliela naudas summa. Ko tālāk darīt ar uzkrāto - turēt zeķē vai investēt, un kā investēt savus uzkrājumus, lai vismaz daļēja paglābtu tos no inflācijas zobiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē projekta "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics un Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša. Māris Kreics norāda, ka pirms investēt, vajag krāt. "Izveidojot krāšanas kultūru, ierobežojot patēriņu, cik tas iespējams, sabalansējot vēlmes ar vajadzībām, skaidri apzinoties, kuras vēlmes, kuras vajadzības, un vēlmes nedaudz var atlikt un krāt. Krāšana ir primārais finanšu higiēnas viens no nosacījumiem," atzīst Māris Kreics. Arī mēnesī atlicinātie 10 - 20 eiro ir nozīmīgi. Tos varbūt uzreiz nevajag investēt, bet pāris gadu laika veidojas summa, ar kuru var piedalīties finanšu tirgos. "Mājsaimniecīb

Cik daudz mēs zinām par demokrātiju un vai spējam to ieviest un uzturēt? Kā mums pašiem spēt atpazīt tās vērtības, kuras padara sabiedrību par īsteni demokrātisku? Par šo saruna svētku dienas rītā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Demokrātijas akadēmijas vadītāju un biedrības "Latvijas Lauku forums" izpilddirektori Anitu Seļicku, Demokrātijas akadēmijas satura izstrādes eksperti, izglītības programmu veidotāju Lieni Valdmani un Demokrātijas akadēmijas reģionālo koordinatoru un Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu.

Šonedēļ 19. reizi Siguldā notiks ikgadējā Stādu parāde, kas ir lielākais Latvijā audzēto stādu gadatirgus. Viena lieta ir stādu nopirkt, bet pavisam cita – iestādīt. Kā augiem palīdzēt pārciest gaidāmās maija salnas un ieteikumi citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte. Andrejs Vītoliņš visus aicina uz Stādu parādi un mudina iegādāties vietējo audzētāju izlolotus stādus, savukārt, runājot par gaidāmajām salnām, Mārīte Gailītte norāda, ka nevajag steigties stādīt siltumnīcā visu, kas uz palodzes jau smuki paaudzies.

Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes sev līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos aiz septiņām atslēgām. Par personas datu aizsardzību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. "Datu regula neaizliedz vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar viņiem darīt. Bet, ko pasaka Datu regula, ka jābūt tiesiskam pamatam un cilvēkam jābūt skaidram, ko ar datiem darīs," atzīst Jekaterina Macuka. "Reģistrējoties loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, vai nu reģistrējies un iedod man datus šim pasākumam un pēc šī pasākuma es aizmirsīšu. Vai nu tu vari atķeksēt, ka turpmāk es tevi atcerēšos un sūtīšu tev paziņojumus par saviem pasākumiem, vai papildus tam, ka pats datus glabāšu

Digitālā satura veidotāju tirgus daļa turpina palielināties. Vai palielinoties ietekmei, digitālā satura radītajiem būtu jāraksta un jāuzrunā sava auditorija pareizā latviešu valodā? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Noslēgusies akcija jauniešiem „Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot tā ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja top [tuop] 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai u.c Akcijā ir izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Skolēnu padomi tiks nodoti digitālā satura autoriem. TOP [TUOP] 10 PADOMI*: Mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus. Atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Tikai par d

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina. Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti. Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī b

19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā un tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, ko nozīmē novērtēt mājas tehnisko stāvokli, kas to veic un vai visām mājām jāvērtē tehniskais stāvoklis. Skaidro un analizē Rīgas Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova, "Jurisconsultus" vadītājs Jānis Uzulēns un A/S "Komunālprojekts" Inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Peters. Iepriekšējā raidījumā aicinājām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Atsaucās 176 cilvēki. Uz jautājumu, vai esat iepazinies ar Ministru Kabineta (turpmāk MK) nr. 907 noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saturu, tikai 41 ir atbildējis ar jā. "Tas liecina,

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis. Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte. "Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, at

Maz ticams, ka būs daudz sporta veidu Latvijā , kur sezonas laikā sacensības notiek teju ik pārdienu. Viens no šādiem, varbūt pat vienīgais, ir orientēšanās sports, kur sacensību blīvums ir tik liels, ka pie vēlmes sportotājs var no meža ārā nenākt mēnešiem. Kur slēpjas orientēšanās sporta lielā popularitāte, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente, daudzu starptautisku un Latvijas mēroga sacensību organizatore, aktīva orientieriste Ildze Straume, orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs, aktīvs Siguldas sporta dzīves organizators tautas sacensību jomā Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte. Kas orientēšanos padarījis tik populāru un mudina cilvēku izkustēties? "Man tā vienmēr bijusi piedzīvojumu sajūta, iespēja piedzīvot, iespēja dabūt kaut ko ārpus ikdienas. Ikdienā tu celies, mosties, ej uz darbu, ved bērnus, tad tev vajag kaut kādā veidā to visu

Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs… Kā nepakļaut sevi riskam un izvairīties no tā, ka cerētā rezultāta nav, bet ir radušās jaunas problēmas, kuru atrisināšana var izmaksāt vēl dārgāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis un iedvesmotāja Inesa Vebere, kura ir saskārusies arī ar negatīvo pieredzi, izmantojot skaistumprocedūras. "Pēdējā pusgada, gada laikā redzam, ka starp nozīmīgiem estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi parādījušās viltus klīnikas, kurām ārstniecības iestādes statusa, kurām ir skaisti nosaukumi, ir masīva reklāma, ir milzīgi daudz lētu piedāvājumu, kas it kā padara šos pakalpojumus pieejamus tiem, kas varbūt nevar atļauties daudz ko no tā. Redzam, ka šis process notiek pacientiem ne visai draudzīgā veidā. Šajās viltus klīnikās, kurām ārstniecības iestādes statusa, nestrādā ārstniecības personas.

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva. Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var

No 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tam var pieteikties cilvēki, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Ar ko speciālais uzturs atšķiras no mūsu ikdienas maltītes un kādas ir tā lietošanas īpatnības, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro RAKUS Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija. Viedokli izsaka "Ziedot.lv" pārstāve Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga. Laila Meija skaidro, ka speciālais uzturs ir domāts cilvēkiem, kuri paši var ēst, bet nespēj ar normālo uzturu nodrošināt savas uztura vajadzības. To sauc par medicīnisko uzturu, jo tas ir pārbaudīts slimniekiem, kam ir šīs vajadzības. Būtībā kā zāles, kas palīdz ārstēšanas procesā, koncentrētā veidā pilnvērtīgs uzturs. Protams, tas ir ar dažādām niansēm, dažādi veidi. Speciālais uzturs ir salīdzinoši dārgs. Ziedot.lv palīdzēja to iegādāties. Slimniekam vai viņa ģimenei 200 – 300 eiro mēnesī tam vajadz

Izmēģināt vienu vai pat vairākas profesijas vienas darba dienas laikā – izklausās nenopietni, bet ir cilvēki, kas apgalvo, ka tādai darbībai var būt ļoti pozitīvs efekts. Kas ir profesiju eksperiments un kam tas ir noderīgs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās Inta Buša, kura pameta stabilu darbu, lai attīstītu drosmīgas biznesa idejas un uzdrīkstētos darīt daudz ko citu. Viedokli izsaka jaunais Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un profesionāle ar piecu gadu pieredzi personīgās un uzņēmumu efektivitātes jomā Undija Ancēna. Viņas pārliecība ir, ka jebkurā jomā strādājot, ir svarīgi turpināt nepārtrauktu izglītību un sevis attīstību, lai izmantotu dzīves dotās iespējas. Inta Buša vērtē, ka profesiju eksperiments viņai ļāvis izkāpt no komforta zonas. "Darīt kaut ko vienu, kur zinām, ka esam labi, mums padodas, patīk, ir daudz vieglāk, nekā ielekt pilnīgi netradicionālā citā lomā, par kuru neko daudz nezini. Tu neesi diez ko

200000 soļu! Apmēram tik daudz soļu būs nepieciešams noiet, lai izstaigātu pārgājienu maršrutus Rīgas tuvumā, kas apvienoti ciklā "Dabas apļi". Par aktīvās atpūtas piedāvājumu galvaspilsētas tuvumā interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārgājienos aicina doties Ropažu novada pašvaldības digitālo mediju speciāliste, Pierīgas tūrisma asociācijas pārstāve Laura Šīrante, Ādažu novada vecākā speciāliste tūrisma jautājumos Rūta Žunde un Mārupes novada Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane. Cikla nosaukumā ietvertais vārds apļi liecina gan par maršrutu praktisko pusi, jo tīri praktiski ir ērtāk – maršruta sākums un noslēgums ir vienā vietā, aplis – tā ir arī nemitīga kustība. Visi maršruti veidoti, lai var piekļūt ar sabiedrisko transportu. Kopumā pieejami 14 pārgājienu maršruti. Īsākais maršruts ir 8 km garš, garākais – 17 km. Maršruti ir dažādas sarežģītības  un grūtības pakāpes. Vienu no cikla posmiem iepazīstam ierakstā. Pārgājienu ciklā „D

Āda ir kā spogulis, kurā skatoties, jāpievērš uzmanība visām pārmaiņām. Bīstami veidojumi var izskatīties pavisam parasti un dažreiz vizīte pie kosmetologa var tālāk aizvest jau pie cita speciālista. Kāpēc ir tik svarīgi būt vērīgiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe, veneroloģe Laura Freiberga. Uzklausām Paulas pieredzes stāstu. Viņas stāsts par sauli un tās nelabvēlīgo iedarbību uz seju. Stāsts ir ar laimīgām beigām, bet tas tikai apliecina, cik svarīgi, lai arī apkārtējie cilvēki, Paulas gadījumā - viņas kosmetoloģe, laikus pamanītu un atpazītu brīdi, kad nepieciešams apmeklēt ārstu. Laura Freiberga atzīst, ka nāk pacienti pie dermatologiem no kosmetologiem un kosmētiķiem. "Tas ir patiess prieks, ka arī citi speciālisti pamana veidojumus. Priecājamies un novērtējam, ka ne tikai mēs pievēršam uzmanību ādai," gandarīta Laura Freiberg

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro pasākuma organizatore, biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis, "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane. Klausītājs rosina, lai norādes uz iepakojuma būtu skaidrākas un vienkāršāk saprotamas lietotājiem, līdzīgi kā tas ir ar depozīta zīmi. "Mēs apstājamies pie tā, ka mums ir vairāki apsaimniekošanas reģioni un diemžēl katrā no tiem ir savas prasības. Principā katrā Latvijas reģionā ir nedaudz atšķiras tas, ko drīkst mest konteineros. Ja Kristaps ["Eco Baltia Vide"] skaisti sak

Vairāki lidostas „Rīga” darbības rādītāji ir atgiezušies pirmspandēmijas līmenī, kas nozīmē garākas rindas pie drošības kontroles un lielāku burziņu pašā lidostā. Kas būtu jāielāgo gaisa ceļotājiem, lai ceļojums lidostā sāktos bez aizķeršanās, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: lidostas "Rīga" aviācijas drošības sistēmu apmācību vadītājs Aleksandrs Stoļarčuks un lidostas "Rīga" komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna. Aleksandrs Stoļarčuks atgādina par baterijām un elektroierīču pārvadāšanu. "Jebkura maza izmēra bateriju drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā," norāda Aleksandrs Stoļarčuks. Maza izmēra baterija - ar jaudu līdz 100 vatstundām. Bagāžā, ko nodod, nedrīkst būt neviena no ierīces atvienota baterija. "Ja ved elektroierīces, jāatceras, ka jauda nedrīkst pārsniegt 100 vatstundas, ja ir kāda jaudīgāka ierīce, kas mūsdienās nav retums, pirms lidošanas pārliecināties, ka izvēlētā aviokompānija akceptē tās," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks. Elektroie

Ja mums ir četras brīvas dienas, vienu vai pat divas no tām varam atvēlēt kādam īsākam vai garākam pārgājienam. Bet lai izbaudītu pārgājienu, to ir nepieciešams labi saplānot. Par gatavošanos un pārgājienu iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta pārgājiena projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovela, takzinis Guntars Krūmiņš un "PostNos" pārstāvis Valdis Vītoliņš. Dosimies uz Niedrāju - Pilkas purva taku Limbažu novada Pāles pagastā, kur 1 km garumā izveidota koka laipa un uzcelts skatu tornis. Uz purvu dosimies kopā ar ģeoloģijas doktori Ilzi Ozolu, kas vada Purva akadēmiju - nelielu zinātnieku grupu, kas pēta purvus un organizē purvos pārgājienus. Kopā ar Ilzi ar purva kurpēm pa purvu pastaigāja arī Daina Zalamane.

Dārza darbu sezona ir klāt! Pirms ķerties klāt dārza modināšanai pēc ziemas miega, iesakām ieklausīties ekspertēs. Kuri darbi jāsteidz pirmie, kurus var arī nedaudz atlikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Darbi ir daudz un dažādi un parasti kāds arī paliek nepadarīts, bet Vija Rožulapa saka, ka nevajag dzīvot ar pārmetumiem sev, ka kaut kas nav izdarīts. Vismaz dzīves otrā pusē vajadzētu nomierināties, ka tas nav perfekti un šis nav perfekti. Abas ekspertes šobrīd mudina mēslot augus, jo mēslojums tagad labi izšķīstu. Ir īstais laiks visu bērt. Pavasarī ir labāk dot augiem pamatmēslojumu, komplekso mēslojumu, kur vairāk ir slāpeklis. Ja nav augi mēsloti rudenī ar kūtsmēsliem, to vajag darīt tagad, it sevišķi tas attiecas uz augiem, kas dod ražu. Nevar upeni mēslot tikai ar minerālmēsliem. Ja nav pieejami kūtsmēsli, organiskais mēsloj

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Par to kas pēc mēneša mainīsies un nemainīsies mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena sagatavošanai, ūdens uzsildīšanai un apkurei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.  

Nereti, mainoties kāda veca dārza īpašniekiem, tā jaunie saimnieki nemaz neapzinās tur esošo augu vērtību un patunikalitāti. Par mantotajiem kultūraugiem un to vērtību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un sēklu lolotāja Daina Mūrniece. Mantots kultūraugs ir kopā ar tavu dzimtu vismaz 30 gadus. Tas ir mūsu nacionālā bagātība ar lielu bioloģisko vērtību.Ja mēs katrs atrastu kaut vienu dzimtas kultūraugu, tad mēs būtu bagāti! "Cilvēka slinkuma rezultātā šodien zaudējam to, kas daudzus tūkstošus gadu ir uzkrāts, izveidots un adaptējis, jo augs piemērojas pie saimnieka, augs piemērojas pie vides, kura viņš aug. Ārkārtīgos tempos zaudējam daudzus augus," norāda Sandrs Stabinge. "Tādēļ aizsākta kustība par mantotiem kultūraugiem. Tie, kas ir 30 gadus audzēti vienā vietā vai vismaz zinām, ka audzēti Latvijā, ir zināma vēsture, piemēram, vecve

Vai klimata pārmaiņas var ietekmēt darba vidi? Protams! Un darba vietai nav jāatrodas Karību jūras salā, kurai pāri gāžas arvien spēcīgāki orkāni. Arī Latvijā darba ņēmējiem nākas saskarties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Kādas tās ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš un "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš pārliecinoši atbild - jā, klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi arī Latvijā. "Esam un būsim ne tā visvairāk skartā valsts, un varbūt kādu brīdi būsim ieguvēji. Klimata pārmaiņas jau notiek, skar mūs un skar arī darba vidi. (..) Pēdējais brīdis Latvijā sākt par to domāt nopietni.  Sīkie lēmumi ikdienā nākamo 3 – 5 gadu perspektīvā  kļūs arvien nozīmīgāk

Kas pirmais nāk prātā, ja dzirdam vārdu ekodizains - mēbeles no koka un videi draudzīgi mājokļa apdares materiāli? Kā izrādās šis termins jātraktē krietni plašāk. Kas ir ekodizains un kāds tam sakars ar energoefektīvām iekārtām un to ilgmūžību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāzina par jaunajām iIlgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasībām, skaidro Patērērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas projektu vadītāja Laura Reble un Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda. Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par produktiem vai to grupām, uz kurām nākotnē varētu prioritāri attiecināt Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasības, kad tās stāsies spēkā. Regulas priekšlikums līdzīgi kā Ekodizaina direktīva paredz satvaru ekodizaina prasībām, lai iespējami samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Esošā Ekodizaina direktīva šobrīd tiek piemērota virknei ene

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā norisināsies pasākums „Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 250 meistari 223 norises vietās aicinās interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās, lekcijās, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Par šī gada pasākuma "Satiec savu meistaru!" norisi stāsta Latvijas Nacionālās kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un vēsturnieks Artūrs Tomsons, kurš 2. aprīlī iepazīstinās ar krama apstrādes pamatiem Latvijas Arheokluba dārzā Lucavsalā. Sazināmies ar meistari Solvitu Zarupsku, kura dzīvo Itālijā un attālinātā nodarbībā piedāvā 31. marta vakarā apgūt latviešu cimdu rakstus. Savukārt kolēģe Daina Zalama

Marta sākumā startēja Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvā kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", lai brīdinātu sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar apzinātu un neapzinātu iesaistīšanos dažāda veida finanšu krāpniecības darījumos. Par to, kā noziedznieki mēģina iesaistīt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs. "Pirms naudas atmazgāšanas vienmēr ir kāds cits noziegums. Loks var būt ļoti plašs. Tas ir jebkurš noziegums, kas var radīt noziedzīgi iegūtu naudu - narkotiku tirdzniecība, kukuļdošana, tā ir krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nodoklis, ko esmu ietaupījis, nesamaksājot valstij, arī ir noziedzīgi iegūta nauda. Visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana seko pēc tam, lai nozi

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro būvinženieris un būvuzraugs Jānis Zolbergs, „Jurisconsultus” vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim.   Nesen raidījumā Kā labāk dzīvot arī runājām par pozitīvo un negatīvo pieredzi, kas saistās ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju.  

Ko nozīmē mācīties mūža garumā? Uz šo jautājumu cilvēki meklē atbildes nopietnās konferencēs. Pamēģināsim arī mēs raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrot, kur rast motivāciju jaunu zinību iegūšanai, kad jau krietni dzīves gadi aiz muguras. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, MOT līderības kustības vadītāja Katrīne Judovica un "Swedbank" Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa. Inta Plūmiņa aicina 29. martā sekot "Swedbank" rīkotai konferencei "Zinātgriba", kurā caur aizraujošiem cilvēku un pieredzes stāstiem gūt iedvesmu mācīties un noskaidrot, ko nozīmē mācīties dzīves garumā? Konferences programmā pieredzes bagāti nozaru profesionāļi, kuru mācīšanās stāsti ir ne tikai par konkurētspēju un izaugsmi, bet arī par prieku un gandarījumu, un jēgpilnāku dzīvošanu. Konference norisināsies tiešsaistē un tai varēs sekot arī portālā LSM.lv. Savukārt to, ka mākslīgā intelekta, chat gpt veiksmīgais starts liek daudziem satraukties par savu nākotni, vērtē Mārcis

"Zemes stunda" 2023. gadā norisināsies 25. martā no plkst. 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām. Šogad akcija notiks jau 17. reizi. Vai pa šiem gadiem esam pietuvojušies akcijas mērķiem un kas vēl būtu jādara, lai šādas akcijas nebūtu nepieciešamas? Par "Zemes stundas" norisēm stāsta Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, alpīnists, "Klimata vēstnieks 2021" Kristaps Liepiņš un rakstniece, "Klimata vēstniece 2023" Laura Vinogradova. Jānis Rozītis vērtē, ka laikā, kopš notiek "Zemes stunda", vēl nekad cilvēces vēsturē tik augsta līmeņa kopienu vadītāji nav apsprieduši klimata pārmaiņu jautājumu, kā tas ir šobrīd. Klimata pārmaiņu

Risks nepiepildīt karjeras mērķus, izkrišana no darba tirgus, stereotipu ietekme un daudzas citas problēmas vairāk Latvijā attiecas tieši uz sievietēm. Kāda ir realitāte un kāpēc joprojām aktīvi jārunā par līdztiesību, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: viena no organizācijas "Novatore" līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa, tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" pārstāve Kristīne Mežale un Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. Sazināmies ar sociālantropologs Klāvu Sedlenieku.

24. martā visā Latvijā norisināsies ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad būs veltīta tam, lai palīdzētu iedzīvotājiem nekļūt par parādniekiem. Ko parādnieks var darīt, lai lieta nenonāktu līdz piespiedu izpildei, vienoties ar piedzinēju par parāda apmaksu pa daļām, lūgt tiesu vai citu institūciju, kas izdevusi izpildu rakstu, lai sadala maksājumus daļās, atliek izpildi. Tāpat, jau lietai nonākot pie tiesu izpildītāja, parādnieks var vērsties gan pie piedzinēja, gan tiesā un lūgt, lai izpildi atliek vai sadala maksājumus daļās. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un tiesu izpildītāja Sandra Rundele. Konsultācijas norisināsies tikai attālināti. Pandēmijas pieredze rāda, ka tas ir vislabākais formāts, kā pārrunāt šādus diskrētus jautājums - savas parādsaistības. Konsultācijas būs pa tālruni 67290005, sazinoties e-pastā [email protected], WhatsApp čatā - 27840355 un Facebook kontā facebo

Neizbēgami laikam ritot mēs apaugam ar nevajadzīgām lietām, kas tiek paturētas tikai tāpēc, ka, iespējams, tās vēl kādreiz noderēs. Runā, ka ir cilvēki, kas spēj no šādām lietām tikt vaļā un iegūst mieru, mājā ieviešot kārtību! Vai atbrīvošanās no krāmiem var mainīt mūsu dzīvi? Atbildes mēģināsim noskaidrot kopā ar raidījuma viesiem - minimālisma piekritēju Andi Arnicānu un interjera dizaineri Ilzi Toli.  "Minimālisms ir praktiska filozofija, kuras pamatā ir atbrīvošanās no liekā, lai būtu vairāk resursu tam, kas patiesi ir svarīgi, dod prieku, enerģiju," stāsta Andis Arnicāns. Paskatoties uz lietām, kas atrodas telpā, var uzdot trīs jautājumus: Vai es šo lietu vispār izmantoju pēdējo 6 - 12 mēnešu laikā; Vai šī lieta man sagādā prieku, vai paņemot to rokās ir pozitīvas emocijas; Vai ja kaut kas notiktu ar šo lietu, piemēram, pazustu, vai man būtu impulss un vajadzību skriet uz veikalu un iegādāties jaunu? Ja nevar atbildēt ar "jā" uz nevienu no šiem jautājumiem, t

E-komercijas zvaigzne 2023, kas šogad norisinās jau trešo gadu, un šogad prioritāri tiks runāts par eksportu e-komercijā. Mums ir ar ko lepoties! Šogad balvu „E-komercijas zvaigzne pasniegs trešo reizi, īpašu uzmanību veltot tām iespējām, ko paver E-komercija eksportējošiem uzņēmumiem. Tam pievērsīsimies arī mēs raidījumā. Sarunā gan par eksportu, gan par balvu, gan, protams, e-komerciju iesaistās e-komercijas gada balvas "E-komercijas zvaigzne 2023" žūrijas priekšsēdētājs, digitālās aģentūras "Element" vadītājs Arnis Jēkabsons, interneta pētījumu vadītāja Latvijā un Igaunijā Linda Egle, "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. 

Gadu no gada maija beigās vai jūnija sākumā plašsaziņas līdzekļi sacenšas cits ar citu, lai paziņotu, ka tirgū ir pieejamas šogad pirmās Latvijā audzētās zemenes. Lai tik agri ogas būtu gatavas, to audzēšana būs jāsāk tagad. Kur un kā to darīt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīv

Marta latviešu valodas stundā ciemosies ļoti īpašs viesis no Japānas - Daiki Horiguči, kas apguvis latviešu valodas pamatus, klausoties internetā raidījumu Kā labāk dzīvot. Kāpēc japāņi mācās latviešu valodu, uz šo jautājumu atbilde būs dzirdama raidījumā sarunās ar Kioto Universitātes asociēto profesoru Daiki Horiguči un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. Daiki Horiguči raidījumā Kā labāk dzīvot viesojās pirms trim gadiem. Šajā laikā viņš ir aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas darbības vārdu priedēkļiem. Šādu izvēli atzinīgi novērtē Dite Liepa. "Tas ir tik sarežģīts temats, turklāt vēl cilvēkam, kuram tā nav dzimtā valoda. Jo latviešu valoda ir bagāta ar daudzām darbības vārdu formām, laikiem, izteiksmēm. Ir ļoti daudz gramatikas kategoriju, pēc kurām var vērtēt un pētīti darbības vārdu. Zinot to, ka parasti visi, kas apgūst latviešu valodu, vienalga, kā otro vai trešo valodu, tie parasti sūdzas, ka tā jau varētu, bet tie darbības vārdi, laika m

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe. "Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe. Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā. Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē. "Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņ

Kopš 2009. gada Latvijā ir pieejamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas. Pa šiem gadiem ir uzkrājusies gan pozitīva, gan negatīva ēku renovācijas pieredze. Vai esam mācījušies no pieļautajām kļūdām un vai šai programmai ir jēga, raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes speciālists Arnis Lellītis, Rīgas Tehniskās universitāets Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders un "Jurisconsultus" vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns. "Noteikti ir jēga. Lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz reālai atjaunošanai, jo parādās daudz dažādu jautājumu, gan tehniski, gan juridiski. Kā savstarpēji dzīvokļu īpašniekiem vienoties. Tie ir lielākie izaicinājumi," atzīst Agris Kamenders. Viņš arī norāda, ka ir divi galvenie ieguvumi no siltināšanas: ēkas ir jāsakārto tīri tehniski, jo tās ir novecojušas, inženiertehniskas komunikācijas ir noveco

Var teikt, ka gandrīz katrs, kas sevi sirdī sauc par latvieti, dzied vai dejo. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, pētām, kā tik liels un svarīgs notikums var veicināt sabiedrības līdzdalību un saliedētību, padarot Dziesmu svētkus vēl īpašākus. Raidījuma viesi biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece, biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga un Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers. Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir - „Kopā darām, radām, augam". Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi, bet mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi. Ar Vilces, Valgundes un Cenu pagasta iedzīvotāju pārstāvjiem Hugo Jakobi, Viktoru Kuļiku un Aiju Degaini tikās Daina Zalamane. Videga Strautniece un Līga Švānberga atk

Nieru veselības nodrošināšana ir būtiski svarīga, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā rūpēties par nierēm, kā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā un kā efektīvi novērst nieru problēmas, jautāsim ekspertiem  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Kārlis Rācenis un RSU asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema.

Šogad Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas notāru konsultācijas visos zvērinātu notāru birojos Latvijā. Konsultācijas noritēs klātienē, un ikvienam būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Par Notāru dienas aktualitātēm stāsta notāri - Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.

Latvijas Dabas fonds uzsācis dabiskās pļavas produktu zīmola izveidi un aicina pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā. Kā projektā iesaistīties, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Dabas fonda Komunikācijas un zālāju produktu koordinatore Laura Līdaka un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Dabiskās pļavas ir ekosistēmas, kas radušās daudzu gadu desmitu laikā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas. Latvijas Dabas fonds ir sācis  projektu, lai izveidotu zīmolu pr

Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31.decembris. Ko iesākt ar neizmantotajiem sertifikātiem, kādās situācijās tos būtu nepieciešams iegādāties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.

Kas jau sējāms, kā sagatavoties lielajai dārza darbu sezonai stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Sazināmies arī ar dārzniecības "Neslinko" vadītāju Elgu Bražuni. Viņa aicina uz sēklu gadatirgu 5. martā.

Katram cilvēkam būtu jāpiedzīvo cienīgas vecumdienas. Dažos gadījumos tas prasa vairāk rūpju un tad var gadīties, ka nepieciešams pansionāts. Kā saņemt šādu pakalpojumu un ko vajadzētu zināt tuviniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas pilngadīgām personām galvenā speciāliste - eksperte Ludmila Ozola, privātā pansionāta "Rūre" vadītājs Kristiāns Dāvis, pašvaldības pansionāta "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča. Sazināmies ar Liepājas Sociālā dienesta direktori Diānu Meijeri. Ierakstā stāsts par to, kā darbojas sociālās aprūpes centrs Aizkraukles novadā. Sociālās aprūpes centrs "Nereta" atrodas Aizkraukles novadā, 4 km no Lietuvas robežas. Divstāvu ēkā savulaik bija Aizkraukles slimnīcas filiāle, bet pirms 14 gadiem tika izveidots sociālās aprūpes centrs. Sākumā tajā bija 15 iemītnieki, tagad - 34, bet gada beigās to skaits varētu sasniegt 50. "Stereotipi jālauž," uzskata Solvita Rudoviča. "Kādam

Jau nākamgad visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Pagaidām gan mēģinājumi to darīt brīvprātīgi ir beigušies ar ne pārāk labiem rezultātiem. Vai būs problēmas, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, SIA "CleanLiving Trade" vadītāja un īpašniece Zanda Briķe, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. "Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir viss, ko varētu apēst pats vai mana govs," populāri skaidro Mairita Lūse. "Vārdu sakot, tas viss, kas paliek pāri virtuvē - mizas, serdes, kauli, vecs ēdiens. Otrā daļa ir dārza un lapu atkritumi - lapas un zari." Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija pilotprojektu par bioloģisko atkritumu šķirošanu ir uzsākusi Cēsīs, un jau četrus mēnešus biokonteineri ir uzstādīti Cēsu pilsētas Leona Paegles ielas kvar

No 1. marta ikviens iedzīvotājs, kas Latvijā maksā ienākumu nodokli, Valsts ieņēmumu dienestā var brīvprātīgi iesniegt 2022. gada ienākuma deklarāciju. Daļai iedzīvotāju tā ir jāiesniedz obligāti. Kam tā jāiesniedz obligāti, bet kam brīvprātīgi, par attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksu, saruna  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un atgādina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša. Kopš pagājušā gada īpašu izmaiņu nav attiecībā uz kategorijām, kam obligāti jāiesniedz ieņēmumu deklarācija. Vienīgi obligāti nav jāiesniedz ienākumu deklarācija tiem Latvijas rezidentiem, kas gūst algotus ienākumus kādā Eiropas Savienības valstī. "Ja gribēs citu iemeslu dēļ iesniegt deklarāciju, piemēram, čekus par attaisnotajiem izdevumiem, vai izīrē dzīvokli, viņam vajadzēs norādīt visus ienākumus, arī tos, k

No februāra sākuma Latvijā rit informatīvā kampaņa „Droši par veselību”, kas domāta, lai atbalstītu cilvēkus ar retām slimībām, jo bez ierastajām veselības aizsardzības problēmām šiem cilvēkiem nākas saskarties ar krietni retākiem, tomēr šķēršļiem, lai tiktu līdz pilnvērtīgai diagnozei un ārstēšanai. Raidījumā plašāk skaidro Veselības ministrijas galvenā speciāliste Retajās slimībās, BKUS Medicīniskās ģenētikas klīnikas virsārste reto slimību jomā, RSU vadošā pētniece un docente medicīnas doktore Madara Auzenbaha, Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Juris Beikmanis un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Sintija Bergmane. Ierakstā uzklausām Svetlanu Pavāri. Ruunājot par savu dzīvi, viņa saka, ka tā dalās divās daļās:  26 gadus viņa dzīvoja ar slimību, nezinot diagnozi, bet pēdējos četrus gadus – ar to pašu slimību, bet jau zinot diagnozi – hereditārā angiodēma. Tagad viņai ir zāles un dzīves kvalitāte ir pavisam cita.

Garas pastaigas ir vieglākais veids, kā turēt sevi apmierinošā fiziskā formā. Ja vēlaties  būt labā formā, tad rokās būs jāņem nūjas. Bet ar vai bez nūjām, viss jādara ar prātu un pareizi. Un kā tad ir pareizi? To raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, staigātāja Ilona Andrejeva un nūjotājs Dāvis Stepāns. Ierakstos uzklausām arī aktīvus nūjotājus. Mārcis un Līga Krauzes no Talsiem ar nūjošanu nodarbojas divus gadus. Viņi regulāri piedalās nūjošanas nodarbībās trenera vadībā. Izolde Geižāne, Daina Liepiņa un Anita Markaine no Pūres nūjošanas pamatus apguva pirms pieciem gadiem. Tagad, ja vien laika apstākļi atļauj, viņas nūjot dodas gandrīz katru dienu pusdienlaikā. Kad sākas darbi dārzā, tad nūjošana nenotiek.

Viens nav cīnītājs. Sevišķi tad, ja cīņa ir grūta un reizēm pat biedējoša. Tomēr pat vismazākā un niecīgākā palīdzība tādās situācijās ir svarīga, nemaz nerunājot par lielākām lietām. Kādu atbalstu sagaida un novērtē pacienti, kuri cīnās ar vēzi, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Onkoalianses valdes loceklis, vēža pacients Edgars Āboliņš, uzņēmēja, biznesa un personālvadības konsultante, krūts vēža paciente, psiholoģe Ilva Lillmaa un Brasas apkaimes aktīviste, Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. "Mēs noteikti nevēlētos dzirdēt vārdus - nu, tu cīnies, turies," atklāj Ilva Lillmaa sarunā par to, kā palīdzēt vēža slimniekiem. " Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir grūti izprast, kā lai runā ar vēža pacientu. Kas mums ir bijis noderīgi šajā laikā un palīdzējis, ir prieks, atbalsts, spēks tuvinieku, darbabiedru acīs. Noteikti ne žēlums, ne asarainas runas. Un jautājums - kā tev ir, vai mēs varam kaut ko darīt kopā? Kas tev būtu nepieciešams, kā tev var palīdzēt." Kad cilvēks uzzina diagnozi,

Iespējams, ka pavisam drīz datorprogrammas spēs atrast un izlabot ortogrāfijas, interpunkcijas un pat stila kļūdas tekstā, kas rakstīts latviešu valodā, bet to, kā par mūsu valodu runā valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, nespēs atdarināt neviena mašīna. Februāra latviešu valodas stunda raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kā nosiltināt Līvānu māju? Vai montāžas putas izturēs ilgāk par desmit gadiem un kā izvēlēties ilgtspējīgus izolācijas materiālus? Šī ir tikai neliela daļa klausītāju iesūtīto jautājumu, uz kuriem sniegsim atbildes raidījumā Kā labāk dzīvot, kad turpināsim sarunu par privātmāju siltināšanu. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Raidījumā Kā labāk dzīvot eksperti snieguši padomus arī iepriekš.  

Diemžēl, bet modernajā sabiedrībā pastāv tā saucamās “neredzamās” vecumgrupas. Tie ir cilvēki, kas ir par jaunu vai par vecu, lai pilnvērtīgi piedalītos valsts pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē. Kas tās ir par "neredzamajām" vecumgrupām un kā mazināt atstumtību, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē senioru projekta vadītāja Laura Zemvalde un Eiropas kustība Latvijā ģenerālsekretāre, jauniešu projekta pētniece Liene Valdmane. "Mēs baidāmies runāt ar citādiem. Lai piedabūtu vienu pieaugušo aiziet pastrādāt ar jauniešiem, tas nebūt nav tik viegli. Viņi mani nesapratīs, ko viņi par mani domās, ko viņi man pajautās. Mēs nez kāpēc sabiedrību sadalām tādās kastītēs un ar šitās kastītes cilvēkiem es nezinu, kā runāt. Nē, nē tas nav priekš manis," analizē Liene Valdmane. "Līdzīgi ir ar senioriem. Tajā brīdi, kad "Ascendum" uzrunā brīvprātīgos, nav jau tā, ka katrs no mums ir gatavs doties. Tās ir īpašas prasmes, tas ir laiks, kas ir jāvelta. Arī strādājot ar jauniešiem. Protams, tas ir atšķir

Kā jau iepriekš prognozēts, 1.maijs nebūs tā diena, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem obligāti kabatā būs personas apliecība, saukta arī par ID karti, ar noteikumu, ka personai būs derīga pase. Vai tas nozīmē, ka rindas pēc dokumentiem mazināsies, kā arī, kas būs ar atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā, situāciju raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un valsts SIA "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis. "Personas apliecība ir vēlama visiem. Šobrīd vēl likums nav grozīts un ir spēkā prasība, ka līdz 1. maijam to iegūt, bet Saeimā notiek virzība un pāris nedēļu laikā varētu apstiprināt, ka personas apliecība (ID karte) būs jāiegūst tajā brīdi, kad būs beidzies derīguma termiņš tam personu apliecinošajam dokumentam, kas cilvēkam ir, vienalga, vai tā ir esošā personas apliecība vai pase," skaidro Uldis Apsītis. "Ja tai būs beidzies derīguma termiņ

Kas tad īsti ir imūnā atmiņa, imūnais jeb imunitātes parāds? Kas ir hibrīdā imunitāte? Ko patiesībā nozīmē šie termini, cik un vai tie ir korekti formulēti un kā tos saprast, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Pediatrijas katedras docente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pārstāve medicīnas doktore, bērnu infektoloģe Liene Čupāne, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Inese Mihailova.

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst,

Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam ne tikai papildina tā garšu un smaržu, bet arī palīdz dziedēt organismu. Kādu labumu veselībai var dot regulāra un daudzveidīga garšvielu lietošana, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško. Šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas.  "Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, tā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitra aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidro Artūrs Tereško. "Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt, īpaši, ja ar pienu uztaisīsies, pavisam būs sildoša," atzīst Dita Lase. "Bet pietiek arī likt vienkārši pie ēdiena klāt, jo ga

Šobrīd Latvijā ir vismaz 400 radioamatieru, 150 no tiem ir aktīvi radioamatieri, kuri regulāri iziet ēterā, daļa no viņiem piedalās arī sacensībās. Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks, radioamatierisma entuziasts Kristers Misa un VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks. Gunārs Auseklis ar radioamatierismu aizraujas jau gandrīz 50 gadus. Viņš pēc izglītības ir radiotehniķis un lielāko daļu no savā radiostacijā izmantotajām iekārtām izgatavojis pats savām rokām. Viņa kolēģis Viesturs Jakovļevs sācis darboties pamatskolas pulciņā un arī ir radioamatieris jau krietnu laika sprīdi - 35 gadus. Ar radioamatieriem Alūksnes pusē tikās Daina Zalamane.

Pat veicot visskrupulozāko izpēti par valsti vai valstīm, ko vēlamies apmeklēt kā tūristi, vienmēr būs kādas mazāk zināmas attiecīgo valstu īpatnības, kuras varētu izmantot noziedznieki, kas specializējas tūristu apzagšanā, apkrāpšanā un diemžēl arī aplaupīšanā. Vai iespējams laikus sagatavoties šādām situācijām un no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un ALTA prezidents Ēriks Lingebērziņš, portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs un komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa. "Attieksme bieži vien nosaka, kāds būs ceļojums. Tas, ka ceļojot būs kādā brīdī nepatikšanas, to gandrīz varu apsolīt. Tad ir svarīgi, kā mēs tiekam ar to galā un cik smagi ņemam to pie sirds. Vai pieņemam to kā mācību un ejam tālāk," bilst Zane Eniņa. Ēriks Lingebērziņš norāda, ka drošības jēdziens tūrismā iet ārpus fiziskās drošības, ka

Vīrusi var radīt dažādas problēmas. Tie spēj mums pamatīgi bojāt arī nervus – burtiskā nozīmē. Kā vīrusi ietekmē nervu sistēmu un kādus neiroloģiskus traucējumus tie var radīt un kā šādās situācijās rīkoties, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs neirologs Jānis Mednieks un Centrālās laboratorijas vadītāja laboratorijas ārste Jana Osīte. Jānis Mednieks skaidro, ka dažādi vīrusi atšķirīgi var ietekmēt cilvēka nervu sistēmu. "Tur arī problēma, ka dažkārt veiksmīgi tiek pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācija, ka cilvēki, kam bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, viņi jūt, ka rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik tas bija iepriekš iespējams," atzīst Jānis Mednieks. "Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, t

Pirmajā brīdī liekas, kas tur tāds sarežģīts, – nosiltināt piecdesmit un vairāk gadus vecu privātmāju? Apliekam ārsienas ar izolācijas materiālu, nomainām logus un lieta darīta! Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Par privātmāju sagatavošanu siltināšanai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Būvēt no jauna vai atjaunot, restaurēt un siltināt labāk? "Ja tās ir mājas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, tiešām vēsturiskas, simts gadus un vairāk, viņām ir pavisam cita vērtība, tās ir labāk restaurēt un atjaunot," uzskata Harijs Tučs. "Tās mājās, kas ir pēc kara, situācija bija, ka vajadzēja meklēt mājokli, tad pieslēdzās kolosāls radošums, no kā pratām, no tā būvējām. Kas bija dabūjams." Pirms kara celtās mājas ir vienkāršas un loģiskas, tās bija būvētas, izejot no iepriekšējās pieredzes. Pēc kara mājas – gala rezultāts nebūt nav tāds, kā kādreiz esam būvējuši. "Visi kā viens esam

Līdz maijam, kad personas apliecība jeb ID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, nav atlicis pārāk daudz laika. Tomēr, sabiedrībā valda zināms apjukums un neskaidrība saistībā ar ID kartes ieviešanu, un diemžēl dokumentu maiņa vai izgatavošana šobrīd rada problēmas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās rindas ir garas. Kas tad īsti pēc trīs mēnešiem mainīsies mūsu dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. "Pasei mainīsies ierastā loma. Līdz šim pase bija primārais dokuments, jo iepriekšējā laikā kartes formāta dokuments nebija un varbūt joprojām liekas svešāds. Ar ID kartes ieviešanu pase iegūst otrā plāna lomu – ārzemju ceļojumiem, ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības," atzīst Uģis Bisenieks. Par ID kartes ieiešanu raidījumā Kā labāk dzīvot esam stāstījuši arī iepriekš.  

Zini savas tiesības un pienākumus. Par 2023. gada aktualitātēm darba samaksas jautājumos padomus dod praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Svarīgākās izmaiņas ar 2023. gadu ir minimālās algas pieaugums līdz 620 eiro, atzīst abi raidījuma viesi. Maija Grebenko atzīst, ka vis būtiskākās izmaiņas ir veiktas Darba likuma 40. pantā, kur aprakstīts darba līguma saturs. "Ideja - darbiniekam ir konkrēti jāzina un jāpaziņo laikus visi noteikumi, kādos viņš strādās. Kur viņš strādās, no cikiem līdz cikiem, cik viņam maksās un kāpēc viņam maksās. Beidzot likumā ir ieviesta norma (..) nepilnais darba laiks ar neparedzamu darba grafiku, norāda Maija Grebenko. "Darba devējs, ja pieņem mani darbā, viņam nav pienākumu nodrošināt ar normālu darba laiku, es esmu viņam vajadzīgs kā konkrēts speciālists pa laikam. Ir aprakstīta kārtībā, kāds pienākums ir darba devējam sniegt informāciju, kad

Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Bet kā to pareizi darīt, kā arī par citiem februāra darbiem, kam būtu jāpievērš uzmanība dārzu kopējiem, stāsta dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Leduspuķu sēšanas laiks ir nosacīts dārzkopja sezonas darbu sākums. Leduspuķes sēj ļoti laicīgi, jo tām ir ilgs veģetācijas periods un turklāt leduspuķes ir diezgan kaprīzās. Ļoti uzmanīgi jāskatās substrāta kvalitāte. Tā nedrīkst būt dārza zeme, tai jābūt sterilizētai kūdrai specializētos iepakojumos. Turklāt tai jābūt smalkai kūdrai un to vēl vajadzētu izsijāt. Dienu pirms sēšanas iesaka piejaukt trihodermīnu, salaistīt, lai sasēžas. Un vēl viegli pieblietēt. Dārznieces iesaka iegādāties "pilētās" sēkliņas [apvalkā], kas ir nedaudz lielākas un labāk saskatāmas. Kad sēkliņas iesētas, tās var apsmidzināt. Dīgšanu un saknīšu veidošanos veicinās jūras aļģu ekstrakts. Jāatceras, ka begonijas, kas ir arī leduspuķes ļoti mīl si

Sirsnīgi par sirdīm un sievietēm. Sievietes ir unikālas būtnes – dažādu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka sirds darbības izmaiņas vai priekšvēstneši sirds problēmām sievietēm mēdz izpausties citādāk kā vīriešiem. Kā un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veselīga dzīvesveida eksperte, Sieviešu sirds veselības "GoRedForWomen" vēstnese Latvijā, kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju “Sievietes Sirds veselības dienas”. Andrejs Ērglis raidījumā norāda, ka slodzes testiem, kardiogrammai un eho kardiogrammai ir jābūt regula

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute un ģimenes ārste, Ārstu biedrība prezidente Ilze Aizsilniece.

1. februārī apritēs gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā liecina 2022. gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, depozīta sistēma ieņem arvien stabilāku vietu sabiedrības ikdienā. Aptauja rāda, ka  93% mājsaimniecību izmanto depozīta sistēmu. Kopumā sistēma darbojas labi, izņemot  depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji. Kāpēc tirgotāji vēlas mainīt sistēmu un vai tas ir iespējams, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija" pārstāvis, veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts, Latvijas Tirgotāju savienības valdes  priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Sazināmies ar "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti. Ierakstos interesējamies, cik svarīga ir depozīta sistēma pircējiem Jelgavas novadā un kā to nodrošina nelielā veikalā Svētes pagastā.

Aptaujas rāda, ka vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā. Kas sagaidāms veselības apdrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Ja vēlies sārtus tomātus savā siltumnīcā vasaras otrajā pusē, tad jau ir pienācis laiks veikt pirmos sagatavošanās darbus. Kad kuras sēkliņas labāk likt zemē, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj dārzkopes: Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Dārzkopju vēl var paslinkot ar rokām, bet jāsāk domāt, ko sēs, kad sēs, kur sēs un kā diedzēs. Tad jau par augsnes uzlabošanu siltumnīcas jādomā, varbūt pati siltumnīca jāpielabo. Stādus uz palodzes vēl nevar steigties sēt. Siltumnīcām, īpaši neapkurināmām, tomātus var sākt sēt marta sākumā. Agrajām paprikas šķirnēm  gan līdz 15. februārim jābūt iesētām.

Vīrusi ir dabas daļa un tie nepārtraukti evolucionē. Kā tas notiek un kāpēc ir tik nepieciešama precīza diagnostika, lai noteiktu, kāds vīruss mūs ir „apsēdis” kārtējo reizi, kā arī, cik ļoti vīrusu klātbūtne ietekmē veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA „Centrālā laboratorija" valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko un RSU Infektoloģijas katedras profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa. "Virusi ir brīnišķīgi iekārtojušies šajā pasaulē. Būtu nepareizi domāt, ka kaut kad būsim brīvi no dažādiem vīrusu paveidiem, visi būs laimīgi, priecīgi, veseli, nebūs nekādu mutāciju un hibrīdvariantu. Vēstures liecības jau parādījušas, ka ārkārtīgi lielā pielāgošanās māka jeb spēja, ja cilvēkam tāda būtu, problēmu būtu daudz mazāk. Mums būtu daudz ko mācīties no vīrusiem!" atzīst Angelika Krūmiņa. Antivīrusu preparātu atšķirībā no antibiotikām pasaulē nav daudz un regulāri tiek pārbaudīta vīrusu rezistence pret ši

Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs - patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām Tomēr nekas nav perfekts. Par pārtikas drošumu un ar to saistītiem mītiem, kā arī iepakojuma nozīmi, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava. Henriks Danusēvičs, runājot par pārtikas drošumu, atzīst, ka visa pārtika ir droša, atšķiras tikai kvalitātes lietas, kurai ir vairāk piejaukuma, kurai mazāk. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās samazināt PVN pārtikai ir nepareiza rīcība. "Plastmasa ir daudz, par daudz un ir jāmazina," atzīst Sandra Muižniece-Brasava. "Jautājums, nevis vienkārši visu paņemam nost. No zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja varētu plastmasu vispār ne

478 kilogrami - tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Kā samazināt atkritumu daudzumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, "Latvijas Zaļais punkta" Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga un viedokļu līdere Anete Ozoliņa. Vai iedzīvotāji Tukumā šķiro atkritumus un kādas ir iespējas to darīt, stāsta iedzīvotāji.  Savukārt par atkritumu šķirošanu Engurē stāsta ģimenes uzņēmuma - ceptuves un apartamentu „Kukul” pārstāvis Ivo Berkolds. SIA "Getliņi EKO" rīkoja sociālo kampaņu, kur vērsa uzmanību, ka atkritumu apjoms pieaug un katram kaut kas jādara, lai šo atkritumu apjomu samazinātu. Pamatā četras rīcības, kas ir vienkāršas, bet ir grūti ieviest dzīvē.  Pirmais ir mēģināt pēc iespējas mazāk pirkt, jo katrs pirkums vai tā iepakojums kļūst par atkritumu. Svarīgākais ir samazināt pirkumu apjomu. "Mehānisms ir vienkāršs: jo man vairāk nauda, jo es vairāk varu nopirk

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana 2022. gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam. Lai gan līdz rezultātu paziņošanai vēl jāpaciešas, nedaudz noslēpumainības plīvuru pacelsim latviešu valodas stundas laikā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Rezultāti gan būs zināmi 30. janvārī, bet Andrejs Veisbergs atklāj, ka ir daudz gada vārda kandidātu, dažādi jaunvārdi, kas ieteikti, piemēram, spēkdusa (powernap). "Man liekas, ka gada vārds varētu būt "okupeklis", kas parādījās un bija ļoti aktuāls. Diezgan daudz ar Ukrainu saistīto vārdu - rašisms, divsimtnieki (beigtie krievi)," norāda Andrejs Veisbergs. "Daudz vairāk ir gada nevārda kandidātu. Tur ir, piemēram, sankcionēt ar šīm divām dīvainajām nozīmēm, par ko var diskutēt. No vienas puses, sankcijas pastāv un tad var domāt, ja pastāv sankcijas kā sods un negatīva nozīme, tad arī sankcionēt varētu būt ar

Zinātniekiem joprojām nav vienota viedokļa par to, vai praktiski veselam cilvēkam būtu papildus jāuzņem  dažādu vitamīnu kapsulas, vai pilnīgi pietiktu ar labi līdzsvarotu uzturu, kurā būs rodami visi organismam nepieciešamie vitamīni. Par vitāliem amīniem un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu direktore, diētas ārste Lolita Neimane un RSU Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova. Vitamīna būtība – dzīvības procesu iesaiste.! "Mūsu platuma grādos nav izteiktas avitaminozes, ka kāds vitamīna nebūtu vispār. Bet hipavitaminozes var būt," norāda Lolita Neimane. Viņa arī skaidro, ka ir vairāki iemesli, kāpēc vitamīni vajadzīgi papildus. Viens no tiem - nabadzīgs uzturs. "Šodien tā ir ļoti sāpīga tēma. Pārtikas produkti paliek dārgāki, ir noteikti cilvēki, kuri nevar atļauties visu, ko iesakām kā veselīgus uztura ieteikumus. No otras puses, cilvēkiem, kam nav naud

Rūpes par sevi vistiešākajā veidā atspoguļojas arī acīs. Kā saglabāt redzi, trenēt vai novērst problēmas, no kurām var izvairīties un ko varam paveikt paši, lai turpinātu pasauli uzlūkot ar iespējami veselām acīm un asu skatienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Darba drošības un vides veselības institūta Aroda un vides medicīnas katedra, pētniece Jeļena Reste un dabiskas redzes atjaunošanas skolotāja Vija Buša. Anda Balgalve atgādina, ka svarīgs ir darba režīms, strādājot pie datora. Sistēma 20 - 20 - 20 nāk no Amerikas - ik pa 20 minūtēm paskatāmies 20 sekundes 20 pēdu (5-6 metru) attālumā. Ideāli - skatīties ārā pa logu. "Šajā pauzē būtu labi izdarīt trīs lietas: vispirms enerģiski izmirkšķinām; izapaļot acis - vienu apli uz vienu pusi, otru - uz otru, daudziem tas liekas sāpīgi un nepatīkami, jo nav pieraduši acis kustināt; tad vienkārši atslābinoši paskatāmies tālumā; vēlreiz kārtīgi izmirkšķinām

Situācija darba tirgū beidzamajā laikā ir krasi mainījusies, izveidojušies jauni paradumi, taču darbinieku nozīme ikviena uzņēmuma darbībā joprojām ir milzīga. Kā strādāt tālāk? Kā noturēt labos darbiniekus un kā uzņēmums var būt lojāls saviem darbiniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" vecākā konsultante Kristiāna Boša. Jaunākie pētījumi rāda, ka darba tirgus pēc pandēmijas un tagad, ekonomiskās krīzes ietekmē, nebūs tāds, kā bija iepriekš. "Darba vide tāda, kā tā bija 2019. gadā pirms pandēmijas tāda nebūs vairs nekad. Mēs esam izmainījuši sociālo līgumu, tas ir pamats, nerakstīti likumi, uz kuriem balstām darba attiecības, ko viena puses sagaida no otras. Tas ir mainījies un atpakaļ tur nebūsim," norāda Kristiāna Boša. "Tas ir koncepts, ka fokusā ir cilvēks, darbs ir tikai daļa manas dz

Iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā valsts pārvaldē var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tomēr ne visi zina, kā to darīt. Janvārī Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus piedalīties praktiskās tiešsaistes nodarbībās, lai iepazītos ar līdzdalības iespēju klāstu. Par šīm iespējām un iedzīvotāju motivāciju iesaistīties saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Valsts kancelejas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja, "Pareizo kursu" pasniedzēja, lektore un komunikācijas speciāliste Jana Bunkus un vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Valsts pārvalde aicina iedzīvotājus iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā no idejas līdz gatavam projektam. Bet vai iedzīvotāji ir gatavi piedalīties un izteikt savu viedokli par, piemēram, Ministru kabineta noteikumu grozījumiem vai dažādiem attīstības plānošanas dokumentiem, jautājam Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem. "Latvija ir viena no valstīm, kur uzticēšanās valsts pārvaldei, politiķi

No 1. februāra spēka stājas fizisku personu elektroniskās identifikācijas likuma izmaiņas, kas krietni paplašina e-paraksta lietošanas iespējas. Bet tie nav vienīgie jaunumi. Par e-paraksta un e-adreses jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar izmaiņām iepazīstina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. "Ne reti cilvēki domā, ka e-ID karte ir tikai tāds plastikāta gabaliņš, ko uzrādīt ceļojot Eiropas Savienības robežās. Būtiskā lielā pievienotā vērtība - ir digitālā vide. Ja digitāli varam saņemt dažādus pakalpojumus, kas ir simtiem un tūkstošiem. Viens ir valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas, arī komersanti ir čakli e-paraksta ieviesēji, šobrīd jau vairāk nekā 350 portālos un dažādās vietās ir integrēta ienākt vai parakstīt dokumentus," norāda Vineta Sprugaine. Viņa bilst,

Iespējams, jau nākamziem daudziem būs jāiegādājas jaunas ziemas riepas. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsākusi diskusiju par automobiļu riepu, kas marķētas ar M+S (dubļi+sniegs) apzīmējumu lietošanas aizliegumu ziemas sezonā, ja tām papildus uz riepas sāniem nav atrodams kalna un sniegpārsliņas marķējums. Kāpēc tā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc vajadzētu ieviest izmaiņas, skaidro CSDD Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Viedokli izsaka un vērtē auto riepu eksperts Didzis Zaļkalns un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Skaidrojot satiksmes drošības aspektus, kāpēc vajadzētu attiekties no "vissezonas" riepu izmantošanās ziemā, Jānis Liepiņš arī min, ka visticamāk, būs arī pārejas periods. "Noteikti būs pārejas periods, jautājums, tas būs gads, divi vai kāds cits periods, to lems likumdevējs. Kopumā tas nebūs, ka ar rītdienu stājas spēkā un uzreiz tās riepas nevar lietot," skaidro Jānis Liepiņš. Oskars Irbītis atgādina, ka "riepu

Mainīt profesiju un atrast jaunus ceļus dzīvē var gandrīz jebkurā vecumā. Ņemot vērā bezdarba problēmu, ekonomisko situāciju un dažādas nākotnes perspektīvas, arī brieduma gados var nākties meklēt citu nodarbošanos vai iespēju izglītoties. Vai un kā tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles ESF projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai karjeras konsultante Sanita Bertmane, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un „airBaltic” Talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova. Signe Bāliņa norāda, ka pieprasījums pēc IT nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, un turpinās arī tagad. Nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Turklāt šī ir nozare, kur jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas nepārtraukti mainās. Ja nemācies, izkrīti no nozares.  Signe Bāliņa mudina cilvēkus apgūt tehnoloģijas un paskatīties,

Lai gan daudzas saimniecības nozares pēdējās desmitgades ir dzīvojušas darba roku pusbadā vai pat badā, pastāv viedoklis, ka turpmāk, līdz ar automatizācijas un robotizācijas straujāku ieviešanu, darba roku deficītam vajadzētu pazust. Un tā nav laba ziņa darba ņēmējiem. Kādas ir jaunākās darba tirgus tendences un kā tas skar gados jaunus darba ņēmējus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Evolution Latvia" Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa un talantu piesaistes speciāliste un personāla atlases uzņēmuma "Nextra" dibinātāja Evija Šalte. Sanita Kļaviņa atzīst, ka gados jauni darbinieki ir gana iekārojams darba resurss un par jauniešiem ir sīva konkurence. "Mēs kā uzņēmums domājam, kā padarīt mūs iekārojamus šim darba spēkam, lai ne tikai pie mums atnāktu strādāt, bet arī lai paliktu, lai patiktu, lai veidotu karjeru," atzīst Sanita Kļaviņa.  Uzņēmums iegulda laiku un darbu, lai pētītu un saprastu, ko jaunie cilvēki, kas sāk strādāt uzņēmumā,

Par cīņas suņu šķirņu pilnīgu aizliegumu Latvijā runas te uzvirmo, te noplok. Tikmēr šie suņi dzīvo kopā ar mums un noteiktai sabiedrības daļai tas raisa bažas par savu un apkārtējo drošību. Vai šādu suņu izskaušana ir vienīgais risinājums, lai tie potenciāli neapdraudētu apkārtējos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē raidījuma "Ķepa uz sirds" producente Inese Kreicberga, amerikāņu pitbulterjera īpašniece Inga Lupančuka un kinoloģe Marika Krauja. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli. Šis ir klausītājas rosināts temats. Īss situācijas raksturojums. Kluss Pierīgas ciemats, draudzīgi kaimiņi, izņemot vienu, kura mājas pagalmā skraida pitbulterjers. Ja tikai skraidītu, bet diezgan agresīvi rej gan uz garāmgājējiem, gan uz kaimiņiem, arī maziem bērniem. Vai aiz gara laika, vai tiešām dēļ rakstura, suns papluinījis kaimiņienes sētu. Neapmierinātība un sūdzības policijai krājas. Cietusī uzskata, ka šādas suņu šķirnes ir valstī jāaizliedz. Vai ar pitbulu izskaušanu ti

2022. gada nogalē ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits Latvijā samazinājās gandrīz par 40%, bet sars cov2 vietu ieņēmuši citi vīrusi, kas turpina pārbaudīt mūsu imūnsistēmas spēju tiem pretoties. Vai šajā ziemas sezonā apkārt klejojošu vīrusu ir vairāk nekā iepriekšējos gados, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un ģimenes ārste Sandra Gintere. Aktuālo situāciju raksturo Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste no no Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa Rita Dobriņina. Viņas arī skaidro, kā rīkoties, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes. Savkārt Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča skaidro, kāda ir šobrīd medikamentu pieejamība aptiekās. "Tas, kas

Kā būtu jauno gadu sākt ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu? Par iespējām izvingrināt sevi slēpošanas trasē vai vienkārši mežā arī ļoti mainīgos laika apstākļos, kādi tie ir šobrīd, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Doties slēpot, gan laisties no kalna, gan slēpot mežā aicina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas distanču slēpošanas vecākais treneris Kalvis Ciekurs, kalnu slēpošanas instruktore Ginta Kleinberga, kalnu slēpošanas instruktors Renārs Doršs, ceļotājs untūrisma eksperts Juris Smaļinskis un atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš.

Ko nozīmē inovācijas medicīnā, kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un kā notiks inovāciju ieviešana, un kas notiek pašlaik, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta, psihiatre Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja Liene Sīle un inovāciju stratēģijas uzņēmums „Helve” līdzdibinātāja un vadošā partnere Marija Ručevska.

Mājoklī ieperinājies pelējums ne tikai apdraud tajā dzīvojošo veselību, bet arī norāda uz mājas slikto tehnisko stāvokli un zemo energoefektivitāti. Kādi ir pieejamākie veidi, lai cīnītos ar pelējuma sēnītēm, kas braši vairojas māju pagrabos, dušas telpās un istabās, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš un RSU Aroda un vides medicīnas katedras lektore un pētniece Aneka Kļaviņa. Ingus Skadiņš atzīst, ka pelējuma sēnīte ir klātesoša cilvēka ikdienā jau tūkstošiem gadu. "Mēs pat neapzināmies, cik bieži dzīvojam ar viņām kopā, tā ir neredzamā mikrobioloģijas pasaule, ko ar neapbruņotu aci nemaz neredz. Ja runā vispār par pelējumiem, tie ir kļuvuši par lielu mūsu ikdienas daļu. Ja skatās veikala plauktos, redzam pelējuma sierus, redzam daudzas citas pārtikas industrijas, kur izmanto pelējumus pat produkt

Personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada maija. Bet kas notiks ar pasēm un vai līdz maijam vēl ir reāli paspēt eID noformēt? Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. "Šobrīd primāri noteikts, ka eID karte būs personu apliecinošs dokuments. Arī pasi var izmantot," skaidro Gatis Ozols. Maira Roze norāda, ka daudzi izvēlās kā personu apliecinošu dokumentu ņemt gan pasi, gan eID karti. Pase ir būtiska tiem, kas vēlas ceļot, jo ir vairākas valstis, tajā skaitā Lielbritānija, kur iebraucot nepieciešams uzrādīt pasi. Jāatceras, ka pasei jābūt sešus mēnešus derīgai. Senioriem, kuriem ir izsniegtas beztermiņa pases, tās varēs izmantot līdz 2030. gada beigām. Tas pats attiecas uz pirmās grupas invalīdiem, cilvēkiem, kas ilgstoši uztura

Līdz 31. janvārim Latvijā reģistrētajiem mazajiem uzņēmumiem ir pieejamas bezmaksas apmācības kiberdrošības un pretpikšķerēšanas jomā, jo, neskatoties uz pēdējo gadu ļoti aktīvajām izglītošanas kampaņām, uz pikšķerēšanas e-pastiem turpina iekrist ievērojams skaits dažādu uzņēmumu darbinieku. Kā noziedznieki iemidzina mūsu modrību un kā pret to cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina „Corporate Solutions” biznesa attīstības direktors un apmācību platformas „Cloudstudy” vadītājs Imants Felsbergs, kiberdrošības eksperts Kārlis Apalups un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Uz pikšķerēšanu iekrīt 20 - 70 %. Tā trāpa visiem. Uzņēmējiem tās var būt ne tikai "tradicionālās" vēstules no Nigērijas prinčiem, bet arī pavadzīmes, kas pienāk it kā no sadarbības partneriem, bet realitātē ir mainīti bankas rekvizīti. "Ir vēstules, kas jau noformētas individualizēti, noziedznieki ir ielūkojušies mājaslapā un līdz ar to vēstules saņem viens vai divi cilvēki, arī noformējums mē

Arvien populārāks kļūst uzskats, ka jebkuru valsti pa īstam var iepazīt, nevis apmeklējot ierastās tūrisma vietas, bet gan satiekot vietējos cilvēkus. Kā piedāvājums "Lauku dzīvesveids" ļauj tūristiem iepazīt dzīvi un cilvēkus Latvijas laukos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar piedāvājumu "Lauku dzīvesveids" iepazīstina "Lauku ceļotāja" pārstāve Anna Palelione. Ko piedāvā tūristiem un kas interesē tūristiem no ārvalstīm, atklāj z/s "Ozoliņi" saimniece Evita Lūkina, "Lauku tēju" piedāvātāja, zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece, viesu nams "Mauriņi" saimniece Māra Zemdega un viesnīca "Kārļamuiža" pārstāve Baiba Stepiņa.  

Mobings ir psiholoģiskā terora veids un sastopams daudz biežāk, nekā mēs gribētu domāt. Kas var īstenot mobingu, kā to atpazīt un kā pretoties, lai neciestu mūsu pašu psihiskā un fiziskā veselība, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts, psihoterapeits, arī „workingday.lv” vadītāju atlases speciālists Andris Jansons, "Trainify" valdes priekšsēdētājs Viktors Pedčenko un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa. Pieredzē dalās komunikāciju aģentūras „A.W.Olsen & Partners” projektu direktore Rūta Grikmane. Elīna Ūsiņa norāda, ka birojs arvien vairāk saņem signālus par emocionālo vardarbību, kas sabiedrībā ir raksturīga un izpaužas arī darba vidē. "Pēdējā laikā ir vairāki iesniegumi un to varam skaidrot, ka sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka, vairāk izprot mobingu un bosingu un arī to, kādām jābūt darba attiecībā, darba videi. Līdz ar to atrod drosmi arī ziņot," atzīst Elīna Ūsiņa. "Ne visos gadījumos mobings un bosings ir id

No 2023.gada 2.janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sāks izsniegt jauna parauga vadītāja dokumentus, tai skaitā vadītāja apliecības, ar moderniem pretviltošanas elementiem, kas iestrādāti ar šā brīža jaunākajām tehnoloģijām. Jaunā parauga vadītāja dokumentos būs krāsaina, ar lāzergravēšanas tehnoloģiju iestrādāta fotogrāfija. Atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām tiks modernizēti arī citi drošības elementi - taktili, ar tausti jūtami detalizēti gravējumi, kā arī ultravioletajā gaismā redzamie attēli. Norādītie drošības elementi tiks iestrādāti visu veidu vadītāju dokumentos, ne tikai vadītāja apliecībā. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters. Visi jaunie transporta līdzekļu vadītāji saņems jaunā tipa vadītāja apliecības, kurās iestrādāti daži jauni knifi, lai nodrošinātos pret apliecību viltošanu. Galvenais, kas mainīsies, - ar lāzergravēšanu būs

Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Kā rūpēties par telpaugiem ziemā - zinātājus izvaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa. Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā - gaisma, temperatūra un mitrums. "Ziemā ir maz gaismas, jāizvēlas gaišākā palodze, jānovieto tuvāk loga augi," skaidro Ingūna Gudrupa. "Bieži ir silts un sauss, kas veicina augšanu un augi izstīdzē. Vēl nepareizi laista - bieži augus pārlaista ziemā un tas arī augus nobeidz." Sandra Putniņa aicina cilvēkus saprast, kāds ir augs un kāda ir telpa. Labāk izvēlies telpai piemērotu, nevis - man tas augs patīk un es viņu gribu, neatkarīgi, vai manās mājās der. "Veikalā vispirms uzrunā skaisti ziedi un raibas lapas, tur nevar pretoties. Nopērkam un sākam interesēties par augu, kad sāk nīkuļot, tad

Svētki tepat durvju priekšā dīžājas un, šķiet, katrs īsts latvietis Ziemassvētkos domā, ka brangi paēst - kā pacienāt sevi un savējos. Šis gads nebūs izņēmums. Tikai ir viena ķibele - pirms svētkiem parasti esam ļoti aizņemti, turklāt šogad nav "iešūpojošu" brīvdienu - šodien vēl strādājam, rīt jau svētku vakars. Iespējams, ka daudziem varētu noderēt šefpavāru un kulinārijas virtuozu padomi un ieteikumi, kā dažādot svētku ēdienkarti un, galvenais, to visu sapost ātri. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi restorāna "KEST" šefpavārs un līdzīpašnieks Māris Jansons un uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko. Māris Jansons atzīst, ka Ziemassvētki nav tā reize, kad gribētu eksperimentēt - tos pašus kāpostiņus, kartupelīti uz galda. 12 ēdieniem jābūt! Ina Poliščenko šajā laikā jūtas kā konsultants visiem draugiem, bet viņa nevēlētos, lai cilvēki nostrādājas virtuvē, tāpēc miksē "veco pasauli" ar "jauno". Cepetis uz galda - vienojošais elements. Ina Poliščenko izvēlas tītaru. Labā lieta

Kā pārvarēt Ziemassvētku spriedzi, tikt galā ar dāvanu drudzi un kā izbaudīt Ziemassvētku laiku, neatkarīgi no tā, vai esat vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem,  raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits, "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Sociālā antropoloģija" direktore Ieva Puzo un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža. Runājot par svētku tradīcijām, Ieva Puzo norāda, ka ideja par to, kas ir Ziemassvētki, kā tos svin un kad tos svin ir tradīcija mainībā un kustībā, to arī šobrīd piedzīvojam. Ziemassvētkus svin dažādās kultūras, tāpēc to, kā šos svētkus tveram, ko nevajadzētu pieņemt idejas par to, kas ir vai nav pašsaprotams. Tomēr saistībā ar svētkiem rodas spriedze. Aldis Miglinieks norāda, ka personīgā tradīcija un globālais stāsts iespaido mūs, mūsu ģimenes un draugus. Tas var izraisīt emocionālu sadursmi. Ieva Puzo atzīst, visdažādākās pr

Vēja appūsta seja vai vaigi ir gana bieži lietoti epiteti latviešu un pasaules literātu darbos. Bet vai 21. gadsimtā mums būtu vējā un salā jāmoka sava āda, ja ir iespējams iegādāties dažādus aizsargkrēmus? Kā kopt ādu ziemā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības centru apvienības dermatoloģe veneroloģe Alise Vīgante un dermatoloģe, kosmētiķe Ilze Actiņa. Kas ādai vairāk kaitē - kārstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Alise Vīgante vērtē, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums.  Aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk barības vielas, ja tas ir ilgāku laiku, tas ir bīstami. Ikdienas darba apstākļi padara ādu jutīgāku. Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ādā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi, sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās aukstumkrēmi, kas pareizi baro aukstā laikā ādu

2023. gadā sabiedriskā transporta lietotājus gan starppilsētu autobusu maršrutos, gan galvaspilsētā skars virkne būtisku izmaiņu. Kas īsti mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis. Kristiāns Godiņš skaidro, ka reģionālajos pārvadājumos sabiedriskajā transportā izmaiņas saistībā ar personalizētas e-ID kartes izmantošanu stāsies spēka vasarā un būs arī pārejas periods līdz 2023. gada beigām, ja kādam nav e-ID kartes, viņš atvieglojumus varēs saņemt, izmantojot esošo kārtību. "Aicinām jau laicīgi cilvēkus, lai nebūtu, ka pēdējā brīdī kaut ko mēģina skriet un kārtot, paskatīties, vai esošā e-ID karte ir atbilstoša," norāda Kristiāns Godiņš. Viņš aicina cilvēkus paskatīties, kad karte ir izdota, ja izdota līdz 2019. gada 1. septembrim, tajā nav iestrādāts risinājums, kas ļauj to izmantot sabiedriskajā transportā. Šī kar

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi. Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk sli

Pēdējā 2022. gada latviešu valodas stundā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu spriedīsim par latviešu valodas pozīcijām digitālajā vidē,  kā arī atbildēsim uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. 2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies. Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk

Šogad virkne uzņēmumu Ziemassvētkos saviem darbiniekiem nedāvinās dāvanas, bet tām paredzētos līdzekļus novirza labdarībai. Viena no šādām iniciatīvām ir "Uzņēmēji mieram", kuras ietvaros vāc gan naudu, gan dažāda veida preces, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem. Vairāk par iniciatīvu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Uzņēmēji mieram" valdes loceklis, SIA Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede, SIA "MED grupe" pārstāve Kristīne Vizule un "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks. Ierakstā uzklausām ukrainieti Oksanu Hončarenko. Viņa stāsta par palīdzību, par to, kas šobrīd visvairāk nepieciešams Ukrainas cilvēkiem. "Kad viss sākās, bija brīžiem bezpalīdzības sajūta, kur to visu dabūt, kā to fianansēt. Šobrīd tas ir iegājis tādā režīmā, katram cilvēkam, kas tic Eiropas vērtībām, jāsaprot, ka jāatbalsta līdz brīdim, kamēr šī uzvara būs no

No 2023. gada 1. maija elektroniskā identifikācijas karte ir noteikta kā primārais personu apliecinošais dokumenta veids. Tas paver iespējas vairāk attīstīt dažāda veida elektroniskos pakalpojumus, kuros tiek izmantots elektroniskais paraksts. Ar e-paraksta jaunumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina Latvijas Valsts radio un televīzijas centr (LVRTC) Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš un LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Atgādinot par iespējām, ko nodrošina e-paraksts, Vineta Vineta Sprugaine norāda, ka no "dārgas pildspalvas", kas stāv uz vadītāja darba galda, e-paraksts kļuvis katra kabatā vai viedtālrunī esošu rīku dažādām sadzīves situācijām. E-parakstam ir divas funkcijas - dokumentu parakstīšana, kas ikdienas pilsonim ir mazāk nepieciešana, otra funkcionalitāte - e-identitātes apliecināšana, kas nepieciešama ik uz soļa, ja ir darījumi digitālā vidē. "Nākamā gadā pielietošana būtiski paplašināsies, jo 1. februārī stājas s

Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Aptaujas dati nepārsteidz! Par iespējām cīnīties ar šo postošo atkarību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par palīdzības iespējām sarunājas klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte Ineta Upeniece.

14. decembrī tiks pasniegtas ikgadējās eksporta un inovāciju balvas. Viena no balvu kategorijām - “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Kas ir tas produkts, kas varētu piesaistīt tūristus no malu malām Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Liepājas 17-19.gs. interjera muzeja Hoijeres kundzes viesu nams direktore Ieva Dzintare un Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāla attīstītājs Toms Egle.

Viss nebūt nav tik labi, kā mums gribētos domāt. Cilvēki, kuru iespējas ir ierobežotas, piemēram, invaliditātes dēļ, joprojām cieš no diskriminācijas. Kas noskaidrots kādā no pēdējā laika pētījumiem un ko darīt, lai diskrimināciju novērstu, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” politikas koordinatore, monitoringa veicēja Iveta Neimane un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Iveta Neimane atklāj, ka bija iecerēts, ka monitorings būs saistīts tikai ar komentāriem, ar cilvēku reakciju, bet pandēmijas dēļ daudzos portālos tika slēgti komentāri, tāpēc analizēti "klikšķu portāli" un kā tur pasniedz invaliditāti, kāpēc par to raksta un kāda ir attieksme un ieguvumi. Attieksmes un dažādības pieņemšanas ziņā Latvijā ir līdzvērtīga daudzām valstīm, uzskata Iveta Neimane.  "Pozitīvi un

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa (VADC), lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un iespēju ziedot asinis stāsta VADC vadītāja Egita Pole. Ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis skaidro, cik būtiskas ir ziedotās asinis cilvēku veselības saglabāšanai un, protams, arī dzīvības glābšanai.

Nesen Latvijā veikta aptauja rāda, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk vai retāk klausās mūzikas ierakstus. 74 % aptaujāto piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība, bet tikai 24 % ir gada laikā atvēruši maciņu, lai kaut eiro iztērētu ierakstu pirkšanai. Vai šajos skaitļos kaut kas ir nepareizi, raidījumā vērtē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, mūziķis un producents, LaIPA padomes loceklis Rūdolfs Budze un AKKA/LAA vadītājs Kārlis Kazāks. Liena Edvardsa norāda, ka LaIPA veiktais gadskārtējais pētījums par mūzikas patēriņu Latvijas sabiedrībā rāda, kā mainās avoti, no kuriem mūzika tiek patērētā. "2016. gadā, kad sākām pētījumu, stabils līderis bija radio ar 75%, šogad, 2002. gadā, galvenais mūzikas avots - 39% - ir bezmaksas interneta vietnes, attiecīgi, ir nedaudz pieaudzis patēriņš no digitālajām straumēšanas vietnēm. Savukārt radio klausās tikai viena trešdaļa sabiedrīb

Noteikti katram interneta lietotājam ir nācies ielūkoties kādā mājaslapā, kurā piedāvātajām precēm tiek solītas vilinošas cenas un atlaides. Ne vienmēr aiz šāda piedāvājuma slēpjas krāpnieki vai negodprātīgi uzņēmēji. Kā atdalīt sēklas no pelavām, iepērkoties virtuālajā vidē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galvenā juriste Zanda Dāvida, PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Kā pazaudēt naudu vienkārši tāpat internetā – tas nekur nav pazudis," atzīst Gints Mālkalnietis Ir pikšķerēšanas un viltus lapu uzbrukumi, viltus investīciju platformas, kas vērstas pret privātpersonām, viltus rēķini, dažādas kontu mainīšanas, kas ir problēma uzņēmējiem. (..) darījumu summas mēdz būt lielas." "Ja jums rāda [Facebook], ka draugs iesaka kaut ko ļoti dīvainu, ja ir reāls kont

Sākam gatavoties jaunajai 2023. gada dārza darbu sezonai! Teiksiet - par ātru, jo vēl jau dārzs nav pat ziemai gatavs. Slinkojam vai strādājam, to jautājam dārzkopēm - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Vērtējot aizvadīto gadu, Maruta Kaminska atzīst, ka viņu priecē, ka jauni cilvēki arvien vairāk pievēršas dārzkopībai. Bažīgu dara tas, ka cilvēki arvien vairāk pasūta stādus no citām valstīm. Savukārt Vija Rožukalne ir gandarīta, ka cilvēki arvien vairāk domā par dārzu, nav haotiska attieksme pret dārzu, lasa, plāno dārza iekārtošanu. Šobrīd darzā var paskatīties un padomāt par krūmu un kociņu piesegšanu, lai pasargātu no sala un arī zvēriem. Uzsnigušais sniegs ir laba sega, bet jāseko arī līdzi, vai sniegu arī nevajag papurināt no krūmu zariem, lai tos neliec un nelauž Beidzot vajadzētu dārzniekam arī atpūsties!

Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko. Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija. Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas spe

 Gada otrajā pusē strauji pieaudzis jau tā augstai pieprasījums pēc saules paneļiem un to uzstādīšanu vēl līdz gada beigām, bet pieprasījums ir tik liels, ka jau veidojas rezervācijas rinda līdz pavasarim. Savukārt tie, kas atliks izpildītāja nolīgšanu uz pavasari, visticamāk saņems saules paneļus uz mājas jumta vai piemājas teritorijā tikai nākamās vasaras otrā pusē. Bet ar to nepatikšanas nebeidzas. Izskan viedoklis, ja tiks apstiprināti AS „Sadales tīkls” jaunie tarifi par elektrības nodošanu tīklā, mikroģenerācijai Latvijā varēs likt treknu punktu. Vai joprojām saules paneļi būs izdevīgs risinājums patērētājiem, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA "EVECON" valdes loceklis Gatis Lazda un AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Jānis Kirkovalds. Edgars Bergholcs skaidro, ka šobrīd ziemā, kad ir sals un sniegs, b

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas Pasts aicina savus klientus svētku apsveikumus un dāvanas sūtīt laikus, neatliekot to uz decembra beigām. Bet ne tikai ar Latvijas Pasta starpniecību cilvēki sūtīs apsveikumus un dāvanas. Kādas vēl ir iespējas nosūtīt apsveikuma kartītes un Ziemassvētku dāvanas, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt un cik tas maksās? Par to, kā pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji strādās gada nogalē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, „Omniva” Klientu atbalsta centra vadītāja Rūta Gaurilova un DPD Pārdošanas un mārketinga vadītāja Dita Mirbaha. Visi pakalpojumu sniedzēju pārstāvji raidījumā apliecina, ka Ziemassvētku sūtījumu laiks ir sācies, un aicina dāvanu iegādi ar interneta veikala starpniecību neatlikt uz pēdējām dienām, lai sūtījumu saņemtu laicīgi un būtu, ko likt zem eglītes. Vienīgi apsveikuma kartītes vēl var nesteigties sūtīt. Kristaps Krūmiņš sola, ka apsveikumus, ko cilvēki sūtīs t

Šobrīd, pieaugot energoresursu cenām, ir aktualizējies jautājums, vai elektroauto, ko vēl nesen daudzināja kā ekonomisku alternatīvu iekšdedzes dzinēja automašīnām, arvien ir uzskatāms par maciņam draudzīgu alternatīvu. Turklāt vācu eksperti norāda, auto komplektējošo daļu trūkums, līdz ar to auto pircēju rindu veidošanās, var domu par pāriešanu uz elektroauto atlikt uz nenoteiktu laiku, kas mērāms pat gadu desmitos. Ko svarīgi zināt elektroauto īpašniekiem un tiem, kas šāda auto iegādi apsver? Cik izdevīgs ir valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei un ko ir būtiski zināt, lai to saņemtu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Skandi Motors" eksperts Vilnis Debesnieks, elektroauto eksperts Ingus Rūtiņš un "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.

No pirmās Ukrainas kara dienas Latvijas iedzīvotāji ir nesavtīgi palīdzējuši ukraiņiem cīnīties ar iebrucēju ordu, gan atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus, gan palīdzot bēgļiem ar pajumti un maizes riecienu. Diemžēl karam pagaidām beigas neredz un katrs mūsu ziedotais eiro joprojām ir teju dzīvības cenā. Par to, kā un kur ziedot Ukrainai, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādas šobrīd ir aktuālākās palīdzības nepieciešamības un kā iespējams ziedot, stāsta biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone-Gavale, biedrības "Tev" pārstāve Linda Spoģe un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimante. "Mantiskās vajadzības ir ārkārtīgi daudz, bet tas nav vienīgais ziedojumu veids. Ziedošanās iespējas ir visā Latvijā un arī bēgļi ir visā Latvijā, "Palidzibaskarte.lv" var atrast visas vietas ar darba laikiem, ko tur pieņem. Vienmēr aicinu iepriekš sazināties un pārbaudīt, vai tas punkts ir tajā brīdī vaļā un kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamās. Iespējams, ka tajā punktā ir

Birojā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, sazināties un dalīt darba vietu ar kādu citu kolēģi. Ko piedāvā mūsdienīgs birojs un kas jāņem vērā, izvēloties vietu, kur pavadīt savu darba dienu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās „SEB Global Services” biroja vadītāja vietniece Rīgā Aļesja Kirčenko, biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde un „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks. Kas ir biroja ergonomika? Zigurds Spunde atzīst, tas nozīmē, lai būtu ērti.  "Birojam ir jābūt ērtām, tāpēc tas ir ļoti subjektīvi. Eksistē pētnieciskā daļa, birokrātiskā daļa, jo šī tēma ir birokratizēta, jo darba drošība, veselība ir pakļauta valstiskai birokrātiskai mašinērijai. Tā ir apdrošināšana. Tā ir liela nauda, tāpēc ir formālā daļa, kura ir jāievēro, kura lielākā daļā gadījumu ir absolūti nefunkcionāla un pietiekoši muļķīga. Bet ir jāievēro," uzskata Zigurds Spunde. "Tad ir otra puse, kas ir tā īstā - kā ir ērti. Tas ir tas, kā pielāgot darba vietu konkrēta c

Šobrīd būtu grūti iedomāties mūsu dzīvi bez dažāda veida raidošām un uztverošām iekārtām. Diemžēl nereti ir gadījumi, ka tās savstarpēji nespēj viena ar otru sadzīvot, radot nopietnus sakaru traucējumus iekārtu īpašniekiem un apkārtējai infrastruktūrai. Kāpēc rodas šādas situācijas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. VAS „Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču monitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem, iegādājoties Ziemassvētku dāvanām dažādas raidiekārtas interneta veikalos, kas piedāvā īpaši pievilcīgas cenas un funkcionalitātes aprakstu. Taču vēlāk var sagādāt cilvēkiem nepatīkamus pārsteigumus, radot kaitīgus radio traucējumus, tā pircēji arī neapzināti pārkāpj likumu. "Radio frekfenču sadalījums dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs, tāpēc mēdz būs, ka frekvenču josla, kas Ķīnā vai ASV iedalīta vienam radio sakaru dienesta, Eiropas reģionā paredzēta citam nolūkam. To, vai radio iekārta ir paredzēta lietošan

Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" no 2022. gada maija līdz 2022. gada septembrim veica pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos". Pētījuma rezultātus analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu plašāk stāsta Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežmale un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska.  Viens no secinājumiem - lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām. Ekodizaina kompetences centra pārstāve un ķīmijas eksperte Anna Lankovska, prezentējot rezultātus norādīja, ka pētījumā tika ievākti 18 paraugi no 13 Latvijas novadiem. Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē. Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājas tika konstatēta Zemgalē - vidēji 700 nanogrami uz gramu.  Pētījumā piedalījās 15 Latvijas lauku mājsaimniecības, tā ietvaros tika analizēta 30 Latvijā visbiežāk lietoto pesticī

Auduma iepirkuma maisiņš, rūpīgi plānoti pirkumi, pārvietošanās ar divriteni vai sabiedrisko  transportu, bezatkritumu dzīvesveids un vēl virkne principu raksturo videi draudzīgu dzīvesveidu. Tomēr viena lieta ir par to runāt, bet kā to visu realizēt dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs  Kārlis Lakševics. "Vēl viens aspekts, ka mums ir ideāli, kā gribam dzīvot, - savā mājā, savā mašīnā, ar pārtiku, kas nāk no visas pasaules un dažādi intensīvi audzētu, tas viss līdz šim ir bijis tāds ideāls. Ja paskatāmies, kāda ir ietekme uz klimatu, tas ir ir diez gan lielā mērā sācis kļūt apšaubāms, tas, kas ir bijis ideāls, šobrīd ir jāsāk pārvērtēt," Kārlis Lakševics. Darbnīcās, tiekoties ar Latvijā cilvēkiem, viņi norādījuši, ka nav gatavi atteikties no privātā transporta par labu sabiedriskajam. Tas vēl ir vairāku gadu jautājums. Tiesa, raidījuma viesi arī piekrīt, ka sabiedriskā transp

Kā labāk dzīvot Latvijā? Uz šo nebūt vienkāršo jautājumu atbildes meklējam 18. novembra raidījumā, kurā sarunājamies ar kustības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvjiem Jāni Kreili un Juri Sorokinu.

Turpinām sarunu par to, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi, jo nesen notikusī saruna izraisīja lielu klausītāju interesi un vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbildes sniedz medicīnas doktore ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika un medicīnas doktore onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Abas ārstes strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Maksāt par privātmājas apkuri vien pāris desmitus eiro mēnesī, vai pat mazāk! Piemēram, skolas sporta zāles apkures izmaksas būtu apmēram 500 eiro gadā. Teiksiet, tā nevar būt. Var, ja ēka būvēta pēc pasīvās mājas principiem un par to var pārliecināties Ādažos, Brīvajā Valdorfa skolā. Cik viegli šādu māju uzbūvēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pasīvo ēku ražotnes SIA "i2" vadītājs Krists Slokenbergs, biedrības "Passive House" Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, pasīvo ēku arhitekts Ervīns Krauklis un Uldis Pabērzis, kurš dzīvo pasīvajā ēkā.

Kā jau pirmsvētku laikā ierasts, valsts un pašvaldību institūcijas izsūta krietnu daudzumu personalizētu ielūgumu un sveicienu. Apskatot publiski pieejamos paraugus, rodas iespaids, ka valstī nav vienotu standartu, kā pareizi uzrunāt personu, kam atdresēts ielūgums vai apsveikums. Piemēram, augsti godātais vai vienkārši - godātais? Kā ir pareizi, skaidrojam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un uz klausītāju jautājumiem atbild filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs.

Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis. Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību. Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtsp

Neierasti siltais novembris liek nogaidīt ar dārzu ieziemošanu, bet paver iespējas paveikt iekavētos dārza darbus. Par tuvāko nedēļu dārza darbiem saruna ar dārzkopēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam mītus par cukura diabētu un skaidrojam, kā izvairīties no šīs slimības, kā arī to, ko darīt, ja tomēr cilvēks ir kļuvis par diabēta pacientu. Ieteikumus sniedz profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre Gunta Freimane un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone. Ilze Konrāde skaidro, ka diabētu ir 54 dažādi tipi, bet sabiedrībā vairāk runā par pirmā un otrā tipa diabētu. Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par 2.tipa diabētu. Tas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci. "Ja jūs jautātu, kā es redzu Diabēta dienu, lai arī oficiālie lozungi ir piekļuve speciālistiem utt., mans aicinājums un es apsolos arī radio ēterā, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laborat

Grūti saskaitīt, cik daudz reižu mūsu raidījumā ārsti un uztura speciālisti ir uzsvēruši, ka labākā izvēle no augu eļļām, ko lietot uzturā, ir auksti spiesta olīveļļa. Kāpēc tā ir tik būtiska cilvēku diētā un labas veselības nodrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro kardioloģe profesore Iveta Mintāle un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Iveta Mintāle norāda, ka olīveļļa ir viens no visvecākajiem produktiem un tai ir tik daudz labu īpašību un tas ir arī zinātniski pierādīts. "Olīveļļa ir viens no superproduktiem. Olīveļļa ir tā, kurai ir ļoti izteiktas antiaterosklerotiskas īpašības un, galvenais, pretiekaisuma īpašības. Ja skatāmies pēc sastāva, tad olīveļļa ir viens no produktiem, kurā ir milzu daudzums polifenolu, kas nozīmē antioksidantus," norāda Iveta Mintāle. "Salīdzināšanai, ja paprikā vai citronā varam mērīt antioksidantus 18 līdz 20, tad olīveļļā tas būs tuvu tūkstotim. Labā olīveļļā. Neaizmirsīsim, ka svarīga ir kvalitāte." Liene Sondore min, ka pē

1700 eiro - apmēram šādu summu gadā var ieekonomēt vienas Rīgas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ja  visi godprātīgi nodarbotos ar sadzīves atkritumu šķirošanu. Tomēr  arī šāds acīmredzams ieguvums nav atrisinājis atkritumu šķirošanas jautājumu ne valstī, ne galvaspilsētā. Kā situāciju mainīt, spriežam raidījumā Ka labāk dzīvot. Pieredzē dalās un ar labo piemēru iepazīstija SIA "CleanR" izpilddirektors Valerijs Stankevičs un Maskavas ielas 164. nama Rīgā iedzīvotājs Modris Bērziņš. Situāciju vērtē un analizē arī "Latvijas Zaļā punkta" vides pārvaldības vadītāja Laura Berga un "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. Tā kā nešķiroto sadzīves atkritumu kalni poligonā aug, diskusijas dalībnieki vērtē, ka atkritumu šķirošanai Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs vajadzētu būt obligātai. Nevis tikai atsevišķiem labajiem piemēriem.

Izdarīt labu darbu un par to saņemt samaksu! Šādi varētu raksturot atmosfēras oglekļa piesaistīšanas programmu, kurā aicināti iesaistīties Latvijas lauksaimnieki. Oglekļa lauksaimniecība. Pagaidām vēl salīdzinoši svešs termins, bet iespējams, ka tikai šādi mums lauksaimniecībā sanāks kaut cik "vilkpaēdis" pasākums, kas varētu apmierināt visas ieinteresētās un ne tik puses. Kas ir oglekļa lauksaimniecība, cik un kam šie oglekļa kredīti ir pieejami un izdevīgi, kādu peļņu no tā var iegūt un kā tas varētu ietekmēt mežu izciršanu Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un pieredzē dalās "eAgronom" agronome Diāna Līva, "eAgronom" tirdzniecības vadītājs Latvijā Nauris Liberts, Igaunijas uzņēmuma "Arbonics" mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks, Latvijas Agroresursu un ekonomikas institūts, agronome vadošā pētniece Līvija Zariņa un "Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.   Par atmosfēras oglekļa piesaistīšanas augsnē programmu esam stāstījuši arī iepri

Tuvojoties dziesmu svētkiem pieaug Latvijas iedzīvotāju interese par dziedāšanu kori. Šis stāsts sākās ar vēlmi apiet apkārt Latvijai, bet beidzās ar kora dibināšanu! Un patiesībā - tās vēl nav stāsta beigas! Kā garas pastaigas noved pie kora dibināšanas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārgājienu projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovele un projekta "Apkārt Latvijai" gājēja un kora dibinātāja Līga Ruža. Projekts „Apkārt Latvijai” aizsākās 2018. gadā. Pārgājieni parasti notiek reizi mēnesī divas dienas. Šobrīd apmēram 80 cilvēki reizi mēnesī pulcējas uz šo pārgājienu. Vakaros atpūtas brīžos mēdz kopīgi uzdziedāt un tā izskanējusi doma, hei, sanāktu koris. Šovasar atskārtuši, ka lielais notikums jau pēc gada. Un tā pēc ne tikai kopīga pārgājiena, bet arī izbrauciena uz Gruziju, Līga Ruža nolēmusi ķerties pie darba, lai organizētu kori. Tagad Jelgavas latviešu biedrībā Gundegas Dūdas vadībā darbojas koris „Apkārt Latvijai”, kurš cītīgi gatavojas skatēm, la

2022. gada sākumā stājas spēkā grozījumi ēku būvnoteikumos, kuru mērķis ir vienkāršot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Kas mainījies un vai nesen ieviestās izmaiņas atvieglo būvdarbu veikšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Izmaiņas skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs. Cēsu novada Būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa vērtē un analizē, kādi jautājumi un neskaidrības ir iedzīvotājiem, kas vēršas būvvaldē pēc padoma.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti. Vieni par šo iniciatīvu ir stāvā sajūsmā, citi izsaka bažas, ka izmaiņas var iedzīt māju bankrotā. Ko paredz izmaiņas un kas dara bažīgus iedzīvotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas namu pārvaldnieka Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes direktors Krists Leiškalns.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Valsts darba inspekcijas Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Ja agrāk darba drošības jomā un galvenie cilvēki, kas to organizēja, bija drošības tehniķi vai inženieri, tad tagad biežākie riska faktori ir psihoemocionālie un ergonomiskie. Izmaksas, kas saistītas ar darba nelaimes gadījumiem, var saprast salīdzinoši vienkārši, bet izmērīt arodslimības izmaksas vai izdegšanas sindroma izmaksas ir daudz grūtāk. Kas mūsdienās jādara, lai par darba aizsardzību varētu runāt kā par ieguldījumiem, nevis iz

29. oktobris ir Pasaules insulta diena. Lai gan šai dienai veltītie pasākumi šogad aiz muguras, maz ticams, ka mums viss ir skaidrs par šo slimību, kuru, protams, var prognozēt, bet tāpat tā atnāk strauji un negaidīti. Un pēkšņumam šīs dienas stāstā ir īpaša nozīme, jo tam, kā būtu jārīkojas insulta gadījumā, ir faktiski dzīvības cena. Raidījuma viešņas: Insulta biedrības vadītāja, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne, Biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabiltācijas klīnikas vadītāja daktere Illa Mihejeva. Inese Mauriņa iepazīstina ar septembrī veiktās aptaujas rezultātiem. Viens no aptaujas jautājumiem bijis, no kuras sirds un asinsvadu slimībām cilvēkiem ir visvairāk bail. Atbildes liecina, ka vairāk nekā 50 % cilvēku ir bail no insulta. "Tam ir dažādi iemesli. Jebkurš, kurš ir saskāries ģimenē ar šo slimību vai pats no tās cietis, apzinās, k

Raidījumā Kā labāk dzīvot atkal pievēršamies dārza darbiem. Uz klausītāju jautājumiem atbildes sniedz dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Bet dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne aicina uz izstādi "Ķirbji un citas lielas ogas 2022" Dabas muzejā., kas norisināsies līdz 30.oktobrim. Tajā var aplūkot gan iecienītas un gadu laikā pārbaudītas vērtības, gan jaunas ķirbju šķirnes. 

Dzemdes kakla vēzim nebūtu jābūt nevienas zaudētas dzīvības vērtam. Kā to apsteigt, novērst, dzīvot ilgu, pilnvērtīgu dzīvi, gan aktualizējot profilaksi, gan laicīgu diagnostiku un ārstēšanu, vairāk spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas asociētā profesores Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ģinekoloģe Jana Žodžika un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Arta Spridzāne un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Jana Žodžika izceļ trīs atziņas: dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti; dzemdes kakla vēzi var novērst gandrīz pilnībā visos gadījumos; valsts nodrošina visus mūsdienīgus, efektīvus profilakses pasākumus, lai izvairītos no šīs ļaundabīgās slimības. "Var izgudrot vissmalkākās, visprecīzākās medicīniskās tehnoloģijas, ja sieviete šīs tehnoloģijas neizmantos, tas nedarbosies," bilst Jana Žodžika, atzīstot, ka ne tika mediķi var palīdzēt

Slikta ventilācija, nepareizi siltināta māja un vēl virkne citu iemeslu var novest pie paaugstināta mitruma telpās, bet tas jau pie pelējuma rašanās. Par to, kā tikt galā ar pelējuma cēloņiem un pašu pelējuma sēni, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētie profesori Jurģis Zemītis un Linda Mežule. Jurģis Zemītis skaidro, ka pelējuma sēnes gaisā ir nepārtraukti, līdz ar to tām ir potenciāls augt un attīstīties. "Ja ir labvēlīgi apstākļi, atsevišķas sēņu sporas var izveidot kolonijas un sākt augt. Jūs viņas varēsiet redzēt," norāda Jurģis Zemītis. "Labvēlīgie apstākļi ir paaugstināts mitrums, bez gaisa kustības, kaut kur tumša, noslēgta vieta, tātad stūri. Kopā ar mitrumu un esošajām pelējuma sēnēm tās var attīstīties un augt." Preventīvi ir veidi, kā no tā izvairīties. "Pirmais ir tas, jo cilvēkiem ir visgrūtāk darīt, kaut ko mainīt kaut ko savos paradumos," t

Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji un lielākā daļa cilvēku joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Steiga ir slikts sabiedrotais darījumos ar nekustamo īpašumu, jo īpaši apstākļos, kad likums atļauj darījuma dokumentu sagatavot pašam. Steiga un pašdarbība ir laba augsne tiem indivīdiem, kuriem ir tikai viņiem vien zināmi mērķi. Un par šo situāciju trauksmi ceļ Latvijas notāri.Notāru padome ir izveidojusi "Krāpšanas rokasgrāmatu". Ar to raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina notārs un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Ilze Metuzāle. "Krāpšanas rokasgrāmata" ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem uzskatāmi parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus. ""Krāpšanas rokasgrāmatā" notāri apkopojuši tās neprecizitātes un trūkumus

Tie, kas ir saņēmuši rēķinus par siltā ūdens uzsildīšanu, jau apmēram var nojaust, cik būs jāmaksā par šajā rudens - ziemas sezonā mājoklī par siltumu. Un ar visu valsts atbalstu tā nebūs maza summa. Vai mēs pašu spēkiem un bez papildus ieguldījumiem varam samazināt naudas tēriņus par siltumu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un analizē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle skaidro, kā pieteikties un kam pienākas pabalsts par malkas iegādi. Mārtiņš Auders norāda, ka pirms alokatoru (siltummaksas sadalītājus, ko daudzdzīvokļu ēkā dzīvokļos uzstāda uz sildķermeņiem (radiatoriem)) ir jāveic izvērtējums. Ja tas ir pozitīvs, ka tas atmaksājas, tos jāuzstāda. Par to, jālemj dzīvokļu īpašnieki

Mūsu pašapziņa noteikti liek teikt, ka braukšanai ar auto mainīgos rudens beigu ziemas apstākļos esam gatavi. Kaut gan milzīgie sastrēgumi, kas rodas Rīgas ielās, līdzko ir izsnidzis pirmais sniegs, un tam sekojošais negadījumu skaits liek domāt, ka gatavi esam ziemai pēc pāris slidenos apstākļos nobrauktajām dienām. Un tas labākajā gadījuma. No 1. oktobra pa Latvijas koplietošanas ceļiem atkal ir atļauts pārvietoties automašīnām, kas aprīkotas ar radžotām ziemas riepām. Vai tas nozīmē, ka jau ir pienācis laiks sezonālajai riepu maiņai? Atbildes uz jautājumiem par automobīļa sagatavošanu un tā vadītāja gatavošanos ziemai raidījumā Kā labāk dzīvot. Ziemai gatavoties palīdz "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Vispirms, protams, par riepu maiņu pirms ziemas sezonas. Jānis Vanks atgādina, ka svarīgs ir riepas protektors, bet ļoti svarīga ir arī gumijas kvalitāte. Ja ziemas riep

 Patentu valde šogad ziņoja, ka no viltotajām precēm pērn visvairāk konfiscēti ir medikamenti. Savukārt zāļu drošuma pārbaudes sistēmas mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatīšanas iespējas un nonākšanu pie patērētājiem. Kā sistēma darbojas Latvijā un vai varam justies droši, dodoties uz aptieku, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) izpilddirektore Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Lilija Jakupāne. Jau 2007. gadā pasaulē un  Eiropā pievērsta īpaša uzmanība zāļu viltojumiem legālajā piegādes ķēdē. Domājot, kā pasargāt pacientu Eiropas ekonomiskajā telpā, izstrādāta regula un viltoto zāļu direktīva, kas stājās spēkā 2019. gadā.   Inese Erdmane skaidro, lai viltojumi nenonāktu pie cilvēkiem ar legālo piegāžu ķēžu starpniecību, katrs zāļu iepakojums ir aprīkots ar unikālu kodu, ko augšuplādē sistēmā un tad iepakojumu var skenēt jebkurā tā atrašanās vietā. Pēdējais punkts i

Par sociālo uzņēmējdarbību droši var teikt, ka tā ir komercprakse ar papildus pievienoto vērtību, kuru nevar mērīt tikai naudas vai statistikas skaitļu kategorijās. Sociālās uņēmējdarbibas attīstībai raidījumā sākām sekot vēl pirms Latvijā tika pieņemts likums par šāda veida komercdarbību. Kā šobrīd klājas sociālajiem uzņēmējiem Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas „Reach4Change” vadītāja Latvijā, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes locekle Kristīne Vērpēja raksturo situāciju sociālā uzņēmējdarbībā kopumā Latvijā. Pieredzē, strādājot sajā jomā, dalās sociālā uzņēmuma un projekta "Neredzamā pasaule" izveidotājs Maksims Mihejevs un sociālais uzņēmuma "Kustības brīvībai" pārstāve Aija Vule.

Oktobra latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu  spriežam, vai mums būtu jāzina, kā rakstāmi tādi vārdi, kā ambivalence un prezbiterieši, jeb ko interesantu un dīvainu, nācās saklausīt VIII pasaules diktātā latviešu valodā.

Latvijā joprojām valda absurda situācija. Pie tā jau proporcionāli lielajiem mājsaimniecību tēriņiem pārtikai, tā tiek bieži izmesta ārā. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā - tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus. Tikmēr labdarības organizācijām pieaug bažas, vai šoziem pietiks pārtikas pakas visiem palīdzības lūdzējiem. Kā mainīt šo absurda situāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem, iesaka raidījuma viesi - "Zero Waste Latvia" valdes locekle Maija Krastiņa, projekta pārtikas banka „Paēdušai Latvijai " vadītāja Agita Kraukle un šefpavārs Renārs Purmalis. Maija Krastiņa skaidro, jo cilvēki kļūst turīgāki, jo vairāk iegādājas pārtiku un arī izmet. Latvija nav izņēmums. Tie ir ap 100 kg uz iedzīvotāju. Mazāk izmet seniori, viņi, iespējams, izmet pārtiku, jo iepakojums ir par lielu. 50% no visa, kas tiek izmests, rodas mā

Sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Kas par to jāzina makšķerniekiem un dabas draugiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta un atgādina zivju pētnieks Māris Olte, Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības pārstāvis Ainārs Šteins un biologs, mušiņmakšķerēšanas instruktors un lašu makšķernieks Reinis Rutks.

Oktobris ir mēnesis, kad sabiedrība tiek īpaši aicināta pievērsties krūts veselībai. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kam jāpievērš uzmanība ne tikai vienu mēnesi gadā, bet visas dzīves laikā, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. "Latvijā nav iespējas nomirt ar krūts vēzi, ja pašas parūpējamies par savu veselību!" atzīst Latvijas sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma. Arī pārējās raidījuma viešņas – MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, pnkoloģe – ķīmijterapeite Signe Plāte un Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala aicina sievietes rūpēties par savu veselību, pārbaudīt krūtis pašai, neignorēt uzaicinājumu uz mamogrāfijas pārbaudē, konsultēties ar ģimenes ārstu un savu ginekologu. Sazināmies ar „Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāju un valdes locekli Viktoru Gustsonu. Viņš stāsta par jaunumiem ar tā saukto vēža apdrošināšanu.      

Pirms pāris gadiem, izvēloties LED spuldzes, eksperti ieteica vadīties pēc ražotāja zīmola atpazīstamības. Zināma ražotāja produkcija būs kvalitatīvāka, bet arī dārgāka par mazāk zināmo un reizē lētāko spuldzi. Vai šāds iepirkšanās princips ir aktuāls arī šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Šis ir klausītāju rosināts, jo, runājot par enrgoefektīviem risinājumiem, vienmēr izskan jautājumi par LED spuldzēm. Īpaši daudz tādu bija par šo spuldžu izturību. Vai tā joprojām ir problēma? Plašāk skaidro SIA "Ekoled" pārstāvis Raitis Narvilis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un "Baltic Research Centre" laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis. Pēdējos gados LED spuldžu tehniskā kvalitāte ir pieaugusi, vērtē Raitis Narvilis. "Ja kādreiz tās lampas tika lodētas Ķīnā un ar rokām komplektētas, šobrīd var redzēt, ka plates ir ražotas ļoti kvalitatīvi jaunākajiem modeļiem, tas nozīmē, ka izmanto robotizētas tehnoloģijas. Ja automāts liek kopā, tas noz

Ikdienā ir vairāki iemesli, kāpēc darbinieki vairs negrib vai nevar turpināt darba tiesiskās attiecības. Tomēr, ja darba devējs uzsaka darbu, iemesls nedrīkst būt subjektīvs, tam jābūt saskaņā ar Darba likumā ietvertajām normām. Vai darba devējs drīkst uzteikt darbu darbiniekam tā uzvedības dēļ? Šo ļoti piņķeriģo jautājumu šķetināsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā. Atbildot uz jautājumu, vai darba uzteikums varētu būt saistībā ar darbinieka uzvedību, piemēram, ja darbinieks ir alkohola vai narkotiku reibumā, Kaspars Rācenājs norāda, ka strīda gadījumā darba devējam viss būs jāpierāda. "Līdz ar to jautājums ir no otras puses, kā tu vari pierādīt to, ko tu apgalvo, kāpēc tu darbinieku esi atbrīvojis. Šajā ziņā darbinieks var ieņemt aizsardzības pozīciju, jo likumā ir uzlikts pienākums, ka tieši darba devējam strīda gadījumā viss būs jāspēj pier

Vai putras ir tikai brokastu ēdiens? Noteikti nē! Par putras nozīmi mūsu ikdienas ēdenkartē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot tieši Starptautiskajā putras dienā. Kādas putras labāk izvēlēties un kā pagatavot, stāsta sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare un Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, dietologs Andis Brēmanis. Uzņēmuma „Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce atklāj, ka uzņēmuma veiktā aptauja rāda, ka  Latvijā populārākā ir auzu pārslu biezputra ar ievārījumu vai sviestu. 40% aptaujas respondentu izvēlas auzu pārslas. Otra populārākā ir griķu putra, trešā – mannā. 11,7% cilvēku norādījuši, ka vispār neēd putru.  Populārākas kļūst ātri vārāmas putras un ar piedevām. Zane Timpare atzīst, ka laba putra ir pilngraudu. Uzsvaru iesaka likt uz vietējiem graudiem – auzas, mieži, arī rudzu putra. Viņa arī iesaka mācīties no skandināviem, kas šobrīd arī vairāk akcentē vietējos graudus, viņiem ir noraidoša attieksme pret rī

Palēnītēm kompostējam koku lapas un apgriežam noražojušās rudens avenes. Par citiem oktobra dārza darbiem saruna piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot. Konsultē Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece  Maruta Kaminska. Dārzieču ieteikumi: Lai pasargātu kociņus un krūmiņus no stirnām, vislabāk ir likt sētiņu vai tīkliņu. Segt skujeņus un rododendrus vajadzētu, lai pasargātu no apdeguma un arī aukstuma, bet jāņem vērā, ka agrotīkls nedrīkst saskarties ar rododendru, lai tas neizsustu. Līdz ar to vajadzīga konstrukcija, lai neizsustu. Pret apdegumu var iegādāties ēnošanas tīklu. Rododendrs, kas iestādīts koku paēnā, neapdegs. Siltumam vēl segt uz ziemu nevajag. Vislabākais segšanas materiāls augļu kokiem un nesen stādītiem košumkrūmiem ir egļu zari. Tie nepatīk arī pelēm. Kamēr nav sniega, egļu zari tikai pasargā, bet nesilda. Krūmus ar smalkiem dzinumiem var griezt tagad rudenī, piemē

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā zīmju valodu lieto apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Kā mēs varam viņus atbalstīt? Kā rīkoties, ja gribam piedāvāt savu palīdzību nedzirdīgam cilvēkam uz ielas - kā to vislabāk piedāvāt? Latvijas nedzirdīgo savienība (LNS) uzsākusi projekts "Demokrātijas kultūras laboratorija" ar mērķi iesaistīt nedzirdīgus cilvēkus pilsoniskajās aktivitātēs un attīstīt viņu prasmes. Projekts ilgs līdz 2034. gadam. Projekta vadītāja Aija Sannikova raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka daudzi nedzirdīgie cilvēki nezina, kas ir demokrātija, nepazīst šo jēdzienu. Daudzi arī nesaprot jēdzienu - iekļaujošā sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība. "Šajā projektā gribam gan sniegt

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi informatīvo kampaņu „Neizdzēs dzīvību!”, kuras viens no vadmotīviem ir nevis rīkoties, bet tieši otrādi – nedarīt neko. Kampaņas laikā īpaši atgādina par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru. Par kampaņu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un veterinārārste Signe Gorbāne. "Kampaņa "Neizdzēs dzīvību!" ir stāsts par dzīvnieku mazuļiem, ar kuriem cilvēki regulāri sastopas, sevišķi pēdējos gados, kad cilvēki pandēmijas dēļ ir vairāk sākuši iet dabā," atzīst Inta Lange.  Cilvēks grib salīdzināt ar sevi, ja mazs cilvēka bērns būtu kaut kur viens, būtu steidzami jārīkojas, bet dzīvniekiem ir tieši otrādi. "Mēs ar kampaņu "Neizdzēs dzīvību!" aicinām cilvēkus labāk saprast, kā rīkoties, satiekot savvaļa

Statistikas dati liecina, ka ar Covid-19 Latvijā saslimst vidēji 1000 cilvēku dienā. Šāds saslimušo skaits ir teju nemainīgs kopš augusta beigām. Vai ar šādu slimības izplatības intensitāti mums jārēķinās turpmākos mēnešus un pat gadus, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča. "Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevar saukt, bet daudzi ir izslimojuši un tāpēc arī "cipari iet uz leju"," atzīst Juta Kroiča. "Bet, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, piemēram, Zviedriju un Norvēģiju, mums ir 10 reizes lielāka saslimstība. (..) Milzīga atšķirība, bet priecē, ka saslimstība krītas." Saslimstības pieaugums saistīts arī ar strauju aukstāka laika iestāšanos, mazāk vēdina telpas, mazāk ir āra pasākumu. Attiecībā uz piesardzību, speciālistes norāda, ka nekas nav mainījie

No 3. līdz 9.oktobrim norisinās akcija "Labo darbu nedēļa". To 14. gadu pēc kārtas rīko labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv". Kā ierasts, šīs nedēļas laikā aicinām visu Latvijas sabiedrību būt aktīviem, paskatīties apkārt, ieraudzīt un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. Šogad īpaša vērība pievērsta tam, lai Latvijā dzīvojošie ukraiņi aktīvi tiktu iesaistīti un līdzdarbotos labo darbu veikšanā. Plašāk par iespējām iesaistīties un palīdzēt stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone un kafejnīcas "Borščs" brīvprātīgais, "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš. Ilze Skuja atgādina, ka "Labo darbu nedēļa" ir kā impulss kādam, kurš nekad nav palīdzējis, kādam, kurš reizi gadā sarosās. ""Labo darbu nedēļas" dziļākā būtība un jēga ir pamēģināt vienu reizi izdarīt kādu labu darbu, kādu brīvprātīgo darbu, veltīt savu laiku, palīdzot kādam līdzcilvēkam vai dzīvniekam vai sakopjot a

Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp fermentēti produkti. Par probiotikām un fermentēto produktu labo iedarbību stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Rīgas dzemdību nama un veselības centra „Vivendi” uztura speciāliste Liene Sondore un uztura speciāliste Baiba Rudoviča, fermentēto produktu entuziaste. Lai baktērijas justos labi, būtiska ir daudzveidība uzturā, atzīst Liene Sondore. "Bet nepārspīlējot šo vārdu daudzveidība. Pirmās ir šķiedrvielas, pilngraudu produkti, dārzeņi, mūsu mīļie fermentētie produkti vai skābētie produkti, kas piedzīvo uzplaukumu," vērtē Liene Sondore. "Ja nedaudz pieskaramies labajām baktērijām,  kuras ir jāpabaro, un mēdz teikt - cik labi jūtas mūsu zarnu trakts, tik labi jūtamies mēs, tās ir mūsu otrās smadzenes. Iespējams, p

Asins vēzim ir ļoti universāli simptomi, tāpēc ģimenes ārsti bieži vien pārprot šos simptomus, domājot, ka problēmas cēlonis ir, piemēram, vairogdziedzeris vai vēl kādi citi iemesli. Lai pasargātu pacientus no novēlotas diagnostikas, asins vēzis jāatpazīst. Par to, kā to izdarīt, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko nozīmē "universāli simptomi" un kāpēc ģimenes ārstiem dažreiz neizdodas uzreiz saprast simptomus un kas notiek ar pacientu, skaidro hematoloģe Kristīne Bernāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pieredzē dalās hematoloģijas paciente Ivanda Šūpulniece, viņa stāsta par to, kā slimība atklāta, kā cilvēkam sadzīvot ar šo ziņu un pieņemt diagnozi. Un galvenais - nebaidīties ārstēties. Valsts asinsdonoru centra vadītāja Egita Pole mudina ziedot asinis, jo asins vēža pacientiem ārstēšanās procesā tās ir būtiski nepieciešamas - nozīmīga ir asins komponentu pārliešana. Šobrīd arī norisinās VADC rīkota kampaņa, lai pievēr

Lai izceltu ievērojamākos sasniegumus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā un atainotu inovāciju augošo lomu ilgtspējā, jau otro reizi norisināsies Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva. Līdz 14. oktobrim Baltijas uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi, kā arī eksperti var pieteikt savus sasniegumus kategorijās "Ietekme uz vidi", "Zaļās inovācijas" un "Pārmaiņu vēstneši".Bet, kas slēpjas aiz vārdiem ilgtspējīgas inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir balva uzņēmumiem, organizācijām, jaunuzņēmumiem un privātpersonām, kuras mērķis ir godināt inovācijas un iedvesmot citus jauniem sasniegumiem ilgtspējas jomā. Baltijas Ilgtspējas balvu jau otro gadu rīko inovāciju vadības uzņēmums “Helve” sadarbībā ar “Rimi Baltic”. Par iespējām pieteikties stāsta Baltijas Ilgtspējas balvas organizatore, "Helve" biznesa attiecību vadītāja Anna Marija Ķiesnere. Kas ir ilgtspējīgas inovācijas, skaidro un vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūr

Lai gan gadu no gada uz dzelzceļa cietušo un bojāgājušo cilvēku skaits samazinās, tomēr  statistika nepielūdzami rāda, ka šādi katru gadu Latvijā zaudējam vairāk nekā desmit dzīvību. Par iemesliem, kāpēc arī šajā statistikas rādītājā esam Eiropas valstu saraksta lejasgalā, saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Par drošības kampaņu "Redzi sliedes – nopauzē!" stāsta un arī drošības pasākumiem uz un pie dzelzceļa atgādina uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners un televīzijas raidījumu vadītāja un kampaņas "Redzi sliedes – nopauzē!" vēstnese Rūta Dvinska.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs mainām saziņas un sadzīves tehnikas iekārtas ātrāk, nekā tās noveco fiziski, jo apziņa, ka man ir morāli novecojis telefons daudzu dzīvi padara neomulīgu. Labi, ja mūsu morāli novecojušai iekārtai ir otrreizējais tirgus, bet, ja tāda nav, rodas nākamā problēma - kur to likt? Iespējams, šis gads būs izņēmums un daudzi iekāroto pirkumu atliks, vai tieši otrādi - tagad, lai taupītu resursus, ir īstais laiks veco ne tik enrgoefektīvo nomainīt pret jaunu. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, ka praktiski rīkoties, lai pēc iespējas taupītu resursus. Raidījuma viesi: "Latvijas zaļā punkta" pārstāvis Kaspars Zakulis, energouzņēmuma "Enefit" privāto klientu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns un „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve Anna Luīze Blodone. Anna Luīze Blodone vērtē, ka piecu gadu vecu ledusskapi nevajadzētu mainīt. Tas, visticamāk, neatmaksāsies, jo ir kāpušas arī ierīču cenas. Arī no vides aspekta to nevajadzētu darīt. V

Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Latvijā ir konstatēts vien niecīgs ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumu skaits, bet tas nenozīmē, ka cilvēki neslimo ar šo slimību. Tā vienkārši netiek oficiāli apstiprināta. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pirms Ģimenes hiperholesterinēmijas dienas, ko atzīmē 24. septembrī, vērtējam, kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama. Tas ir tad, ja skatāmies statistikas ailēs. Dzīvē, iespējams, ir krietni citādāk. Plašāk skaidro kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Latvijā varētu būt 7500 – 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju. "Latvijā viena no problēmām varētu būt, ka vēl joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni. Pēc jaunākajiem ieteikumiem pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, 5-6 gadi," norāda Gustavs Latkovsk

Ierobežotas pašaprūpes gadījumā ir iespēja saņemt sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. Kāda ir pieteikšanās kārtība, kā vislabāk parūpēties par saviem tuviniekiem un arī par stigmas mazināšanu saistībā ar sociālo aprūpi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzību organizēt, kuri cilvēki to dara un kāda ir situācija Latvijā sociālās aprūpes jomā, vērtē un analizē Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, Latvijas sociālo darbinieku biedrības priekšsēdētāja Una Lapskalna un aprūpētāja Guna Grundmane. Ierakstā uzklausām bijušās aprūpētājas Agneses Bondarevas pārdomas par savu darbu.

Jo mazāk saules un siltuma, jo vairāk  jāaizdomājas par to, kā mums palīdzēt savam organismam turēties pretī rudens drēgnumam. Tam labs palīgs ir veselības augi, ar kuriem šonedēļ varēs iepazīties izstādē Latvijas Dabas muzejā. Bet tiem, kas uz muzeju netiek, jāklausās raidījums Kā labāk dzīvot, kurā izstādes dalībnieki stāsta par garšaugu un veselības augu audzēšanu. Raidījuma viešņas - Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres: Sarma Žarčinska, kluba valdes priekšsēdētāja, Niāra Trone, kura zina visu par smiltsērkšķu audzēšanu un to lietošanu, un Maija Čerjaka, pārzina čili piparu un paprikas audzēšanu No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām. Rudenī, kad īpaši svarīga kļūst imunitātes stiprināšana, piedāvājam iepazīt ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradici

Pēdējo divu gadu notikumi pasaulē un Latvijā ir atstājuši milzu ietekmi arī uz latviešu valodu. Par būtiskākajām izmaiņām, ko pieņemam, ko „ravējam”, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu. "Politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem," atzīst Andrejs Veisbergs, raksturojot situāciju šobrīd. "Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā." Andrejs Veisbergs uzskata, ka angļu valoda šobrīd rada anarhiju latviešu valodā, Dite Liepa vērtē, ka pašreizējā situācija rada zināmas pārmaiņas, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.  "Ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukl

No 23. līdz  30. septembrim Eiropā un, protams, arī Latvijā risināsies sporta nedēļa, kuras būtiskākais mērķis ir palīdzēt mazkustīgākajai sabiedrības daļai uzsākt sportiskas aktivitātes. Par Latvijā plānotajiem pasākumiem un kāpēc ir tik svarīgi nepalikt malā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Piedalīties un kustēties aicina Latvijas sporta federāciju padomes Eiropas sporta nedēļas pasākumu koordinatore Aleksandra Švalkovska, sertificēta fizioterapeite, veselības zinātņu maģistre, centra "Concordia LL" vadītāja Liene Leske un aktīva uzņēmēja, #BeActive vēstnese Sarmīte Pīka. Sarmīte Pīka dalās pieredzē, kas mudinājis pievērsties fiziskām aktivitātēm. To „piespieda dzīve”. Lai pievērstu sportiskām aktivitātēm, ir jāpiespiežas. „Nevis meklēt risinājumu farmācijā, bet savā attieksmē pret kustībām,” atzīst Sarmīte Pīka. Viņa norāda, ka jākustas katru dienu. Sarmīte Pīka izvēlas velosipēdu, dienā nobraucot ap 10 kilometriem. „Tam ir jāatliecina stunda, bet, ja tas ir izdarīts,

Ar darbiem rudenī, bet ar domām par pavasari. Par svarīgākajiem dārza darbiem, kas veicami, lai pilnvērtīgi sagatavotos nākamajai sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Mums patīk domāt, ka esam racionāli cilvēki, kuri pieņem racionālus lēmumus. Taču patiesībā katru mūsu lēmumu ietekmē emocijas un dažādi kognitīvie aizspriedumi. Par aizspriedumiem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, veicot pirkumus, un par to, kā to izmanto e-komercijas spēlētāji, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu "TRY Dig Latvija" vecākais produktu dizaineris Reinis Sudrabs, biznesa psihologs Jānis Roze un e-komercijas platformas "Mozello" vadītājs Kārlis Blumentāls. E-komercija ir viss, kas ir saistīts ar iepirkšanos internetā. Pēdējā laikā šajā jomā ir notikusi strauja attīstība, pandēmijas ierobežojumu dēļ iepirkties internetā sāka daudz vairāk cilvēku un atklāja, ka tas ir viegli, ātri un arī patīkami. Jānis Roze skaidro, ka e-komercijas piedāvājumi darbojas uz emocijām. Cilvēkam vienmēr gribas ko pozitīvu. "Visi šie paņēmieni ir balstīt uz emocijām. Jā, tās sauc par kognitīvām kļūdām, bet kognitīvā tur nav. Tur iesaistās vizuālais - iepakojumi

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā. Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonā

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, uz koplietošanas ceļiem ir parādījušies jauni satiksmes dalībnieki, kam izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un uzvedību uz šiem ceļiem ir stipri miglaina vai nav vispār. Lieki piebilst, ka drošību tas nekādi neuzlabo. Vai ir kādi risinājumi, lai padarītu satiksmi drošāku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību diskutē Rīgas domes satiksmes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols, Alternatīvo sporta veidu sporta centra vadītājs Einārs Lansmanis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Sazināmies arī ar „Bolt” elektrisko skrejriteņu operāciju speciālisti Latvijā Gerdu Kivlenieci.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasni

Par grilēšanu visprātīgāk būtu runāt pavasarī pirms augļu, dārzeņu un gaļas cepšanas sezonas sākuma, bet kāpēc gan nedalīties ar vērtīgām vasaras mēnešos gūtajām atziņām tad, kad grils jau gandrīz ieziemots? To arī darām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādu gaļu labāk izvēlēties grilēšanai un kā labāk cept gaļu un arī dārzeņus uz uguns atklāj "John" restorāna šefpavārs Kristaps Sīlis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Liene Sondore min arī, kādas kaitīgās vielas rodas grilēšanas procesā un kam jāseko līdzi, lai būtu garšīgi un pēc iespējas mazāk kaitīgi. Kādas ogles izvēlēties grilēšanai, skaidro SIA „Smartcharcoal” vadītājs Edgars Zālītis. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mācīties nekad nav par vēlu! Latvijā iespēja iesaistīties „Erasmus” programmā pastāv jau krietnu laiku. Kas mainījies, kopš šāda iespēja radās, kāda bijusi attīstība un kādas ir iespējas pilnveidoties profesionāli vai akadēmiski pašlaik, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj un skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ departamenta Skolu un pieaugušo mobilitātes nodaļas vadītāja Jana Meržvinska, biedrības „Project Net” valdes locekle Iveta Cīrule un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Piecsimt – apmēram tik daudz reižu gadā Latvijas debesīs uzšaujas liesmu mēles no netīrītajiem māju skursteņiem. Ne vienmēr tas beidzas ar ugunsgrēku, bet no izbīļa un ugunsdzēsēju saukšanas gan varētu izvairīties, ja pienācīgi sagatavojamies apkures sezonai! Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādinām, kā uzturēt kārtībā mājas dūmeņus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš norāda, ka sodrēji jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma no dūmvadiem. Pieredze rāda, ka tā nenotiek naudas trūkuma, apziņas trūkuma, laika trūkuma dēļ. Arī sociālais stāvoklis nosaka cilvēka izvēli tīrīt vai netīrīt dūmvadus pirms apkures sezonas. "Nav tie bagātākie klienti, kas izdomā, ka ir jātīra. Ar tīrīšanas darbiem vairāk nodarbojas cilvēki, kam ir sapratne par to, kas visu mūžu to ir darījuši. Līdz ar to šādos, gan dzīvoklīšos, gan nelielās mājiņās ar malkas apkuri, dzīvo sociāli ne tik labi pozicionēti personāži," piekrīt skursteņslauķis M

Latvijas slimnīcās  šobrīd ārstējas ap 170 cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19. Diemžēl, slimība turpina laupīt cilvēku dzīvības, tāpēc  joprojām ir svarīgs jautājums par vakcināciju. Kurām sabiedrības grupām šobrīd vajadzētu vakcinēties un cik efektīva ir pielāgotā vakcīna, ko ASV izbrāķēja, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju raksturo un vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Dace Zavadska situāciju saistībā ar Covid izplatību vērtē kā labu. "Mēs esam nonākuši tik tālu, ka pamatoti to var uzskatīt par sezonālu infekciju. Tāda pati attieksme un tas, ko mēs domājam par gripu adenovīrusu, to pašu būtu jādomā un ceru tā domājam par Covid-19. Mums Latvijā ir diezgan laba hibrīdimunitāte, tas ir vakcinācija plus saslimšana, kas patreiz p

Gribam to vai nē, bet esam iesoļojuši lielajā resursu taupīšanas laikmetā. Ļoti iespējams, ka daļa no iemesliem, kāpēc mums ir jātaupa, ar laiku pazudīs, bet ne visi. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā taupīt ūdeni un kā to darīt gudri. Padomus sniedz santehnikas eksperts Mārtiņš Ķurbe, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un Egita, kura sociālajos medijos veido saturu par remonta tēmu. Mārtiņš Ķurbe atzīst, ka ekspertu ieteikumi, ka vanna ir aksesuārs mājās, kas tērē visvairāk ūdens. Vismazākā vanna ir 200 līdz 250 litri, kas ir jāpiepilda, jāuzsilda, lai nomazgātos vai jauki relaksētos. Galīgi to aizmirst nevajadzētu, bet tā ir vairāk atpūtas vieta. Dušā minūtē patērējam līdz 20 litriem. Ja mazgājas 10 minūtes, patēriņš jau tuvojas vannai nepieciešamajam ūdens daudzumam.  Mazgājoties ūdens patēriņu var samazināt līdz pat 70 procentiem. Viena no šādām tehnoloģijām, piejaukt ūdenim klāt gaisu, piemēram, uz litru ūdens - t

Ar kruīza kuģi uz Rīgu atbraukušais tūrists paspēs apskatīt Vecrīgu un arī nedaudz jauno Rīgu. Patiesībā, galvaspilsētā ir pieejams ievērojams skaits pastaigu un pārgājienu maršruti, par kuriem nenojauš pat daudzi rīdzenieki. Kultūrvēsturiskais mantojums, ļauj galvaspilsētā veidot visdažādāko interešu grupu apskates maršrutus un pārgājienus. Par iespējām iepazīt Rīgas un tās iedzīvotāju vēsturi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Šīs vasaras tūrisma sezonu Rīgā vērtē un par iespējamām apskates vietām un pārgājienu maršrutiem stāsta Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" Tūrisma pārvaldes Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Laura Efeja un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja Rīgas Jūgendstila centrs direktore arhitektūras doktore Agrita Tipāne.  

No lāča bēgot, var arī lācim uzskriet! Latvijā dzīvo lāči, savukārt mums jāsadzīvo ar lāčiem. Kas jāzina un kā jāuzvedas, satiekot lāci, un ko jāzina par lāču dzīves veidu un paradumiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par lāču dzīvi stāsta labi lāču pazinēji - Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, doktors Jānis Ozoliņš, Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Iemesls sarunai par lāčiem ir ne tikai šo dzīvnieku populācijas pieaugums Latvijā, bet arī fotokonkurss "Lācis – mūsu kaimiņš", kuru kopīgi rīko Igaunijas un Latvijas kolēģi. Fotokonkursā līdz 3. oktobrim var iesniegt fotogrāfijas, kas ataino lāča dzīvi – ne tikai izcilus portretus, bet arī bildes, kurās redzamas meža karaļa darbības pēdas (skrāpējumi, izkārnījumi, miga, pēdu nospiedumi u.tml.) jebkurā vietā dabā. Konkursa rīkotājiem ir interese par visu, kas saistās ar lāci – gan bildes ar lāču mazuļiem, gan lāču papi, gan lāču dzīves dažādās ainas

Vasarā bites ir čakli pastrādājušas, lai mums līdz nākamajai vasarai pietiktu tā, ko vieni lieto ikdienā, bet citi atceras vien tad, kad deguns ciet un laiks ārstniecības kūrēm. Protams, ka runa ir medu. Kādas īpašības piemīt medum, kā to izvēlēties un lietot, lai uzlabotu veselību? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot runājam ar biškopi Guntaru Melni. Sazināmies arī ar bitenieku Jāni Pentjušu un medicīnas zinātņu doktori, sertificētu dietoloģi Lailu Meiju. "Medu vajadzētu izvēlēties tādās vietās, kur to varam pagaršot, sasmaržot un organisms pats pateiks, vai šis medus ir īstais. Tas nenozīmē, ka biškopim nevarētu būt vairāki veidi medus, bet pie pirkšanas procesa katram vajadzētu izvēlēties. Bieži ģimenē tēvam, mātei un bērnam garšo atšķirīgs medus, gan pēc vizuālā izskata, gan pēc smaržas, gan pēc garšas," atzīst Guntars Melnis. "Tas nozīmē, ka tā kā veikalā aiziet un nopirkt sev garšīgo medu nevarēsim. Varam arī kļūdīties. Var paveikties, bet vislabāk ir uzticēties savam organism

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka veikalos vairs neatļaus izmantot bezmaksas plastmasas maisiņus. Bet lielāko pārtikas veikalu tirgotāji vēl nesteidzas. Dažos lieveikalos tagad prasa samaksāt trīs centus par plāno plastmasas maisiņu. Vai šie plastmasas maisiņu ierobežošanas mēģinājumi nav tikai progresa imitācija? Atteikšanās no plastmasas maisiņiem nozīmē ne tikai mainīt paradumus, bet arī domāšanu - kā to panākt? Kādi plāni tirgotājiem un ko par to domā Latvijas iedzīvotāji? Par to raidījumā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri, lielveikalu tīkla "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli, "Maxima Latvija" Pārtikas ražošanas departamenta direktori Daci Gravu-Birzāku un "Rimi" Ārējās komunikācijas vadītāju Ingu Biti.

Lielai daļai šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai gadījumos, kad strauji tuvojas cilvēka dzīves beigas, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole piecientiem, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par nepieciešamo paliatīvās aprūpes jomā, kā norit hospisa izveide Latvijā un par gulošajiem slimniekiem - kurā gadījumā šiem pacientiem labāka būs mājas aprūpe, bet kad ievietošana stacionārā? Studijā sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” pārstāve Ilze Zosule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, pediatre Anda Jansone, kā arī veselības centru apvienības "Elite" ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Raidījumā uzklausām arī pieredzes stāstus, ko sniedz paliatīvās aprūpes pacientes vedekla Jeļena Kirilova, kā arī "Hospiss LV" sociālā darbiniece Inga Nelubiņa.  

Pavisam nemanāmi klāt jau laiks, kad jāsāk vākt ražu - burkāni, bietes, sīpoli, pupiņas un agrie kartupeļi. Vēl Latvijā valda ļoti vasarīgi laika apstākļi, bet rudens vairs nav aiz kalniem! Par septembra dārza darbiem iztaujājam dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Augustā sāk briest pumpuri nākamajam gadam, arī dekoratīvajiem krūmiem. "Ja netiks pietiekami laistīts, nākamgad daudz kas būs bez ziediem," uzsver Vija Rožukalne, iesakot dārza laistīšanu vislabāk veikt no rītiem. Tiesa, jāuzmanās arī no iebraukšanas otrā grāvī – ja būs pārlieku mitrs, var ieviešties dažādas sēņu slimības. Vasaras izskaņā arī ir samērā vēsas naktis, kamēr dienās saglabājas visai augsta gaisa temperatūra. "Šobrīd ilgi turas rasa, ir migla - ideāli apstākļi sēņu slimībām," skaidro dārzkope.  Viņa arī atgādina, ka pēdējās vasaras karstajās dienās ap ogu krūmiem un augļu k

2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās. Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Eiropā aizsākusies ļoti aktīva aizsprostu nojaukšanas kustība, lai atbrīvotu brīvi plūstošas upes. Arī Latvijā šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kopā ar ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kāpēc tas tiek darīts un kādi no tā būs ieguvumi dabai un mums pašiem. Studijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Linda Fībiga, kā arī institūta BIOR speciālists Kaspars Abersons. Visticamāk, cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki un redz, ka tomēr kaut kas šajā zinā nav tā, kā nākas, spriež Linda Fībiga: "Upes ir daļēji nobloķētas, zivju migrācija ir mazinājusies vai zivju populācijas ir samazinājušās, un pamazām cilvēki sāk rīkoties, lai likvidētu šos dažāda veida šķēršļus uz upēm." Pēc statistikas uz Eiropas upēm atrodas apmēram miljons dažāda lieluma dambju, šobrīd dambju un dažāda veida šķēršļu nojaukšana ir sākusies. Ir nojaukti jau apmēram 40 tūkstoši dažādu dambj, kas nav maz, bet mēs saprotam, ka aizsprostu joprojām ir ļoti daudz. "Jā, mēs kaut kā ieskrienamies

No nākamā gada daudzi e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Šādi rīki kalpos kā identifikācijas līdzeklis daudzu e-pakalpojumu saņemšanai arī privātajā sektorā, kur uzņēmēji paši var lemt par vairāku e-identifikācijas risinājumu paralēlu lietošanu. Kāda ir kaimiņvalstu pieredze šajā jomā, kādi ir galvenie izaicinājumi un riski, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viesi: “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos pienākumu izpildītājs Oļegs Fiļipovičs. (VRAA veido un uztur portālu “Latvija.lv”.) Tā kā no 2023. gada 1. janvāra arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, sazināmies arī ar Pilsonības un m

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas k

Gleznainajā Abavas ielejā, netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes ir paslēpusies zemnieku saimniecība “Lejaskroķi”, kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts. Viesojoties pie Toma un viņa ģimenes, raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunas ar jauniešiem, kas savu dzīvi cieši saistījuši ar lauksaimniecību. Sarunā ne tikai par saimniekošanu, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību piedalās Toms Zilberts, Maija Zilberte un agronoms, kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes. Sazināmies arī ar Sandru Eimani, Jauno zemnieku kluba vadītāju.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no

Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem. Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju. Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs. Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka t

Nieka ķirša ogas lielumā un divus kilogramus liels milzis; apaļš, iegarens un pat kantains; violets, zaļš, dzeltens un, protams, klasiski sarkans var būt mums tik labi pazīstamais tomāts, kas šajā sezonā Latvijā plūcams daudzos dārzos. Bet, lai nonāktu līdz teicamam rezultātam, nepieciešamas zināšanas, tāpēc, par tomātu audzēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par tomātu audzēšanu stāsta dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūne un tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma, kurai šogad ir ap 100 dažādu tomātu šķirņu gan siltumnīcā, gan uz lauka. Elga Bražūne atzīst, ka pavasarī nebija siltuma, līdz ar to tomātu augšana un attīstība aizkavējās. Tāpēc īsta tomātu raža daudziem ir tikai tagad siltajās dienās. Tajā pašā laikā apputeksnēšanās nebija apgrūtināta, netraucēja lietus ārā un rasa. Raža ir laba gan siltumnīcā, gan uz lauka. Tiesa, šogad tomātiem ir biezāka miziņa. Elga Bražūne to saista ar laika apstākļiem, ka tomāts cenšas sevi pasargāt no lielāka karstuma. Viņa min

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane. Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā. Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot. Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai. Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm. Anita Baumane norāda, ka saldēt nevaja

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā mainīt sabiedrību un radīt ko jaunu. Kā veicas Latvijas sociālās uzņēmējdarbības aktīvistiem, kādi ir panākumi un ar kādām grūtībām nākas saskarties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par sociālo uzņēmumu darbību Latvijā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa, sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" vadītājs Indulis Bērziņš un sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu. Latvijā šobrīd 213 uzņēmumi ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tas var šķist maz, bet tas tomēr ir daudz, vērtē Regita Zeiļa, atzīstot, ka šiem uzņēmumiem jābūt ilgtspējīgiem, kuri vēlas risināt kādu sociālu problēmu. Trešdaļa šo uzņēmumu darbojas kā darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir sniegt darba iespējas sociāli mazaizsargātai grupai. Trešdaļa darbojas izglītība

Kāpēc nepalikt malā, bet iesaistīties sarunās, domu apmaiņā un kopā darīt dzīvi labāku savā apkaimē, novadā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Pievērsties šai tēmai rosināja Jelgavas novada Zaļenieku muižā plānotais festivāls "Kopienas sarunas", kas notiks 20. augustā. Par sarunām, sarunāšanos, kopienu veidošanu un arī festivāla norisēm sarunājas un stāsta biedrība Lauku partnerība "Lielupe" Videga Strautniece, festivāla programmas autore, festivāla vadītāja, biedrība "IDEA" vadītāja Kristīne Kode, biedrība "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule. Sazināmies ar līdzdalības ekspertu Vili Brūveri un emocionālās labklājības speciālistu Reini Širokovu.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskartiem šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” īstenos mērķētus pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Ar kampaņu iepazīstina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis stāsta, ka šajā kampaņā lielāka uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, par kuriem sabiedrībā zina īpaši maz. "Ko viņi ēd, vai vispār ēd, vai domā, vai viņiem var uzticēties, vai viņi var strādāt. Vai vi

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir pie

Mežs ir vieta, kur var atgūt spēkus, atrast ko noderīgu vai vienkārši atpūsties. Tomēr mežā var arī apmaldīties. Kā nenonākt situācijā, kad nevaram no meža izkļūt, kā pamanīt zīmes, kas jāievēro un kā sagatavoties iešanai mežā, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā droši doties mežā un kā parūpēties par sevi, ja tomēr gadās apmaldīties, stāsta ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire, aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv vadītājs, idejas autors, gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš. Sazināmies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandieri Arni Banderu.  

Labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens Latvijas upēs ir gana tīrs. Tāpat, veicot aptauju, noskaidrots, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu nezina, kā un kur ziņot par upju piesārņojumu. Par to, kā palīdzēt saglabāt tīras upes un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam vides un dabas aizsardzības speciālistiem. Stāsta un skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Eiropas projekta "Good Water IP" administratīvais vadītājs Jānis Šīre, Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Jānis Šīre norāda, ka, skatoties plašāk uz ūdeņu kvalitāti un ņemot vērā gan ekoloģiskos faktorus - dažādu augu un organismu dzīves apstākļi, ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī upes gultne, vai tā ir dabiska, vai taisnota je

No 1. augusta tirdzniecības vietās var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi. Cik sekmīgi darbojas depozīta sistēma un kas būtu jāuzlabo, kā arī kas jāievēro depozīta sistēmas lietotājiem, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Rimi Latvija" Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite, "Maxima Latvija" tirdzniecības tīklu direktore Elīna Stībele un Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Sazināmies arī ar "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli. Tirdzniecības tīklu pārstāvji vērtē, ka cilvēki ir jau pieraduši, ir aktīvi un mainījuši paradumus. Tiesa, zināmam laikam jāpaiet, lai iedzīvotāji saprastu, kura tara nododama, kura nē. Tāpat svarīgi ņemt vērā, kurš tirdzniecības tīkls ļauj nodod iepakojumu vienā veikalā un čeku realizēt jebkurā citā, kurš tikai tajā, kur nodota tara. “Rimi” un “Maxima” pārstāves norāda,

Kā mūsdienu realitāte un pārmaiņas pasaulē ietekmē cilvēku attieksmi pret dzīves telpu un tās paplašināšanu? Kādas ir jaunākās dārza tendences pilsētvidē un privātmāju apbūves teritorijās? Kā pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir mainījis iedzīvotāju skatu uz ārtelpu kā savas dzīves telpas paplašinājumu? Par šo tematu Kā labāk dzīvot studijā runāsim ar Rīgas Sporta pils dārzu idejas autori Renāti Lagzdiņu, dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātāju un īpašnieku, sertificētu ainavu tehniķi Ansi Birznieku, kā arī “Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas eksperti Inu Ligeri.

Vai zinājāt, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Kādas pārbaudes nepieciešams veikt laboratorijā un kādu veselības diagnostiku var paveikt mājas apstākļos, lai ikdienā uzraudzītu savu veselības stāvokli, skaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā “Gulbja laboratorijas” valdes loceklis, laboratorijas ārsts Didzis Gavars, SIA „Centrālā laboratorija” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko un medicīnas firmas “Dziedniecība” laboratorijas galvenā ārste Olga Ļakutina. Nepieciešamība veikt dažādus izmeklējumus ir individuāla, norāda Gavars. Cik bieži un kāda veida analīzes būtu jāveic, ir atkarīgs no vecuma grupas, veselības stāvokļa un dažādiem citiem apstākļiem, akūtos un smagos gadījumos, piemēram, analīzes jāveic vairākas reizes dienā, lai monitorētu organisma vispārējo stāvokli un konkrēta orgāna veselību: "Es negribētu pārmest cilvēkiem

Kādi ir aktuālākie dārza darbi augusta sākumā? To raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un dārzkopei, kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Arī šovasar, kā katru gadu, dārzam par labu nenāk krasās laikapstākļu maiņas, kad vienu brīdi ir karsts, otru brīdi auksts. Arī tad, kad līst lietus, jāskatās, lai zem koku lapām zeme nebūtu sausa un vajadzības gadījumā tā jāpalaista, norāda Vija Rožukalne, lai mūs varētu priecēt, piemēram, skaisti ziedošas hortenzijas: "Atcerēsimies, ka hortenzijas latīniskais nosaukums "hydrangea" ir saistīts ar ūdeni, tātad hortenzija ir liela dzērāja." "Un ne tikai dzērāja, bet arī liela ēdāja," smejoties piebilst Maruta Kaminska. "Galvenais ir vajadzības gadījumā augsnei pievienot skābo kūdru, sajaucot to pusi uz pusi ar esošo melnzemi." No galvenajiem augusta sākuma dārza darbiem Kaminska min, ka šobrīd apgriežot zemenēm lapas. Šogad zemeņu raža bijusi laba

28. jūliju Pasaules veselības organizācija noteikusi par Pasaules hepatīta dienu. Katru gadu šai dienai ir savs sauklis, un šogad tas ir: “Es nevaru gaidīt!” Es nevaru gaidīt, kad mani inficēs kāds, kurš nav testēts. Es nevaru gaidīt, kad man draudēs aknu ciroze vai aknu vēzis. Es nevaru gaidīt, es pārbaudos uz C hepatītu. Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija plāno īstenot informatīvo kampaņu “Pārbaudies uz C hepatītu!”, kuras gaitā aktīvāk uzsvērs plašākas testēšanas nepieciešamību Latvijā, kas ietver gan aktīvāku sabiedrības informēšanu, gan normatīvu pilnveidošanu. Ar dažādu mediju starpniecību un sociālajos tīklos vadošie infektologi un hepatologi, kā arī citi speciālisti aktīvāk informēs sabiedrību par prioritātēm, kas sekmētu, ka arī Latvija izpilda Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai. Par to runājam arī raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir ģi

Meži, malka, bioenerģija... Kā sildīsimies tagad un tuvākajā nākotnē? Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam par iedzīvotāju energoneatkarību un katlumāju pāreju no gāzes apkures uz biomasu / šķeldu, kā arī diskutējam par ažiotāžu, kas izcēlusies ap granulām un kāpēc šoreiz vēlāka pirkšana varētu būt pircējiem izdevīgāka. Studijā akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārstāvis Jānis Tomass Kotovičs, Latvijas biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, kā arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Šobrīd nākamo apkures sezonu prognozēt ir ļoti sarežģīti, taču ir svarīgi, lai katrā mājsaimniecībā būtu kaut nelielas kurināmā rezerves, norāda Jānis Tomass Kotovičs: “Runājot par malku, mans vectēvs mācīja sava veida latviešu dzīvesziņu, ko mēs šodien varbūt esam nedaudz piemirsuši, proti, ka kārtīgā lauku mājā ir jābūt vismaz triju gadu malkas rezervei. Ja šāda rezerve ir, tad ziemu var gaidīt pilnīgi bez nekādām baž

Brīdī, kad elektroenerģijas cenas aizvien kāpj, skaidrojam, kas patērētājiem jāzina par elektroenerģijas līgumu veidiem, apsverot tirgotāja maiņu, līgumu slēgšanu un maksājumiem par elektroenerģiju. Raidījumā Kā labāk dzīvot sniedzam praktiskus ieteikumus un padomus, kā izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju un ko pirms elektroenerģijas tirgotāja izvēles iesaka ņemt vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Sazināmies ar SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāju Jāni Negribu, SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas Vecāko tirgus uzraudzības ekspertu Reini Āboltiņu, kā arī PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu. Lai ietaupītu naudu par elektroenerģiju, iespējams sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā un veidot savus patēriņa paradumus pēc tās. “Triks ar biržas cenu ir tāds, ka no rītiem un vakaros cena var b

Mans nams ir mana pils, bet kāds gaiss ir mūsu pilīs? Par veselīgu gaisu telpās un to kā tikt galā ar elpceļu slimību izraisītājiem mūsu mājokļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudzi no mums apzinās, ka gaiss iekšā, telpās var būt pat līdz piecām reizēm piesārņotāks nekā gaiss ārā aiz loga, bet sekas, ko izraisa paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis, var būt cēlonis dažādiem veselības sarežģījumiem un samazināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ilgtermiņā uzturēšanās šādā vidē var rezultēties dažādās slimībās – ik gadu pasaulē no apkārtējā un iekštelpu gaisa piesārņojuma izraisītajām komplikācijām mirst septiņi miljoni iedzīvotāju. Raidījumā saruna par veselīgu gaisu telpās, kurās uzturamies, un kā tikt galā ar elpceļu alerģijas cēloņiem mājās, kur mums līdzās mīt putekļi un putekļu ērcītes, kas var izraisīt elpceļu alerģiju, vai vēl kādas elpceļu saslimšanas. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% no sava laika mēs pavadām telpās, veselīgam iekštelpu klimatam jāpievērš pastiprin

Lai Latvijā veiksmīgi nodarbotos ar lauksaimniecību, nav nepieciešami simtiem hektāru zemes. Pietiks ar desmit. Nevar būt? Var gan! Kā tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā, kuri ar lauksaimniecību nodarbojas nieka septiņus gadus. Sarunā piedalās arī Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs. Saruna ne tikai par saimniekošanu lielākā un mazākā saimniecībā, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību.

Aug kā sēnes pēc lietus! Šogad lietus ir diezgan lijis un tas vedina domāt, ka arī sēņu ir gana daudz. Kurām vajadzētu nonākt grozā, kurām nē un kā ēdamās atšķirt no nēēdamajām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele. Kopā ar viņam studijā arī "trešais mikologs" - Velsas springerspaniels Hafrens. Latvijā ir ap 4000 sēņu sugu. Cik no tām ir ēdamas, nevar precīzi pateikt, bet ēšanai cilvēki lasa kādas 20 - 30 sugas vidēji. Pagaidām sēnes ir vietām, ja arī lielais lietus ir bijis tikai vietām. No ēdamajām sēnēm pirmās sāk augt gailenes un tās jau kādu laiku ir atrodamas.  "Ir parādījušās arī baravikas," bilst Diāna Meiere un atzīst, ka karstais laiks ir izkaltējis mežu un ar vienu lietusgāzi nepietiek, lai mežs atdzertos. Runājot par to, ko cilvēki izvēlas likt savos groziņos, Inita Dāniele atzīst, ka šogad ir būtiska kļūda.  "Pirmās parādījās žultsbekas lielā vairumā. Sekojam

Ir lietas, pret kurām nevajadzētu un pat nedrīkstētu izturēties vieglprātīgi, piemēram, pret zāļu uzglabāšanu un to utilizāciju. Diemžēl farmaceitu novērojumi rāda, ka iedzīvotāji šīm divām lietām nepievērš vajadzīgo uzmanību. Lai gan uz zāļu iepakojuma lakoniski un saprotami ir uzrakstīts, kā tās pareizi uzglabāt, cilvēki bieži vien ražotāja norādītās instrukcijas neievēro. Vēl sliktāk ir ar zāļu utilizāciju, kad vieglākais veids, kā tikt vaļā no medikamenta, kam beidzies derīguma termiņš, ir to izviest sadzīves atkritumos. Par pareizu zāļu glabāšanu un utilizāciju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un atgādina Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle, Tukuma Centra aptieku vadītāja Agnese Ritene, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un „Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza. Zāles ir svarīgi pareizi sašķirot pirms nodošanas utilizācijai. Bīstamie atkritumi skaitās tikai zāles, kurās ir kāda aktīvā viela. Uztu

Par labām kaimiņu attiecībām runā daudzviet Eiropā, jo daudzās Eiropas pilsētās saskaras ar sociālās vienaldzības pieaugumu un solidaritātes trūkumu starp tās iedzīvotājiem. Vairākās valstīs veiktā aptauja atklāj, ka cilvēka labklājību pozitīvi ietekmē labas attiecības ar kaimiņiem. Lieliski! Tikai, kā šādas attiecības panākt? Par kaimiņu attiecībām sarunājas Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale un Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektors Kārlis Lakševics. Mājokļu attīstītāja „Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša iepazīstina ar aptaujas, kā cilvēki uztver apkaimi un "kaimiņu būšanu", rezultātiem. Apkaime cilvēku uztverē ir grupa ar kopīgām interesēm un lielākā daļa arī informēta, vai šāda grupa viņu apkārtnē ir.  Lielāka nozīme šai grupai ir Latvijas mazpilsētās. 83% aptaujas dalībnieku norādīja, ka piederības sajū

Maz ticams, ka daudzi iedzīvotāji, kas mitinās  daudzīvokļu mājās, kuras ir aprīkotas ar liftu, zina, ka šī ērtībai domātā ierīce kvalificējama kā bīstama. Un par bīstamām ierīcēm ir attiecīgi jārūpējas. Kam jārūpējas par liftu drošību daudzīvokļu mājā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis, "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Una Grenevica, „Civinity” Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gatis Roze un inspicēšanas institūcijas „Inspecta Latvia” vadītājs Ainārs Cars. Bīstamo iekārtu sarakstā, kas ir visai garš, lifts ir pirmajā vietā, jo to lieto arī mazaizsargātas personas. Tas rada papildus bīstamību, jo to nelieto tikai profesionāļi. Nils Sproģis skaidro, ka ikdienas pārbaudēs bieži redz, ka lifts nav lietošanas kārtībā. Cilvēki neiegulda pietiekamus resursus, līdz ar to lifts neatbilst drošuma prasībām. Ainārs Cers piebilst, ka pārbaudes brīdi lifts var atb

Latvijas jauno zemnieku kluba biedrs Ernests Rudzītis saka, ka viņam esot prieks, ka valstī ir tik daudz jaunu cilvēku, kas ir nolēmuši saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Pie visiem jaunajiem zemniekiem mēs nespēsim paviesoties, bet pie Ernesta zemnieku saimniecībā "Brankas" viesojamies. Sarunājamies ar trim Jauno zemnieku kluba biedriem: "Branku" saimnieku Ernestu Rudzīti, Robinu Jāni Lelli, kurš saimnieko kopā ar brāli, bet pats ikdienā ir Liepājas simfoniskā orķestra trombonists, un agronomi Lāsmu Jefimovu.  

Dažādas tehnoloģijas ir izaicinājums gan vīriešiem, gan sievietēm. "Riga Techgirls" šogad jau trešo gadu uzsāks bezmaksas mācības "Iepazīsti tehnoloģijas", aicinot pieteikties ikvienu interesentu. Ko varēs mācīties un kā tas notiks, kā arī kāpēc īpaši aicinātas ir tieši sievietes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Uzņēmēja "Riga Techgirls" vadītāja Anna Andersone, iepriekšējās sezonas "Iepazīsti tehnoloģijas" un mentoru programmas absolvente Anete Balode un atlases aģentūras "Liberaria.Life" dibinātāja, atlases konsultante un karjeras koučs Olga Karūna. Mācībām līdz 8.augustam var pieteikties ikviens interesents. Tās norisināsies no 9.augusta līdz 27.oktobrim tiešsaistē. "Iepazīsti tehnoloģijas" ir bāzes līmeņa zināšanas. Tās ir zināšanas, kas var noderēt ikvienam. "Es uzskatu, ka tas būtu jāzina pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan vecākiem, kuri vēlas palīdzēt bērniem atrast nākotnes profesiju, gan jauniešiem, kas domā, kādā virzienā iet, gan pieaugušiem cilvēkiem, kas

Ja mājlopiem uzbrucis vilks, cilvēki ne vienmēr steidzas par to ziņot Valsts meža dienestam, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, mežu uzraugi aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un preventīvi pret tiem aizsargāties. Meža dienests šogad saņēmis 25 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietis ievērojams skaits mājlopu. Lielākā vilku uzbrukumu intensitāte šogad konstatēta Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Līgatnes pagastos. Tajos notikuši 12 uzbrukumi, kuros nogalinātas 54 aitas, savainotas 19 un pazudušas 3 aitas. Sākoties vilku medību sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par plēsējiem - vilkiem un lūšiem. Diskutē Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un vilku pētnieks, Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš. Ierakstā uzklausām Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvi A

Lai gan dermatologi iesaka vasaras laikā nepakļaut savu ādu tiešiem saules stariem, tāpat būs gana daudz to, kas šo ieteikumu ignorēs. Ja bez sauļošanās nekādi, vismaz palīdzēsim ādai atkopties pēc daudzu stundu cepināšanas. Kā parūpēties par savu ādu vasarā, raidījumā Kā labāk dzīvot pēc padoma jautājām sertificētai dermatoloģei, veneroloģei Dinai Mihailovai un ķīmiķei, dabiskās dermokosmētikas “Labrains” radītājai Līgai Brūniņai. Sazināmies arī ar kosmētikas ķīmiķi, tehnoloģi Zani Grigali-Soročinu. Dina Mihailova norāda ādu jākopj katru dienu, gan ziemā, gan vasarā. Seja ir jānomazgā gan no rīta, gan vakarā, lai nomazgātu piesārņojumu, bakteriālo fonu, kas sakrājas uz ādas, īpaši pa nakti. Vasarā īpaši vajag mitrināt ādu un uz nakti barot, kā arī  Pārmērīgs ādas sausums var aizvest līdz dermotoloģiskām problēmām. Atrodoties saulē, nepietiek tikai uzklāt aizsargkrēmu, pētījums rāda, ja par maz D vitamīna organismā, cilvēks ātrāk apdeg saulē. Līga Brīniņa un Zane Grigale

Latvijā  šobrīd valda pamatīgs saules paneļu uzstādīšanas bums. Lai tos uzstādītu, vieni izmanto speciālistu pakalpojumus, bet ir tādi, kas visu dara pašu spēkiem. Par paneļu izvēli, uzstādīšanu un pieslēgšanos elektropārvades tīklam saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro „Baltik Elektro” vadītājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA „Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda un AS „Sadales tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.  Jurģis Vinniņš skaidro kārtību, kā saprast, vai izvēlēties saules paneļus. Vispirms jāskatās, cik liels ir elektroenerģijas patēriņš mēneša, gada griezumā, arī pa stundām. Sadales tīkla portālā var redzēt datus, ja viedais skaitītājs patērētājam ir jau 24 mēnešus. Ja ir ap 5000 kilovatstundām gada patēriņš, var sākt domāt par saules paneļiem 4-5 kilovatu apjomā.  Tad jāizvēlas kompānija un kopīgi ar speciālistiem saprast par jaudu, paneļu skaitu, invertoru, fāžu skaitu. Viņš iesaka arī parēķināt iespējamo nākotnes

Kartingi, ūdensrijēji un kamielis! Liekas, kas šīs trīs lietas varētu saistīt kopā? Bet, kas tās vieno? Zemgales plānošanas reģions kopā ar novada pašvaldībām – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils novadiem un Jelgavas pilsētu, ielūdz ikvienu uz tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Raidījumā Kā labāk dzīvot, stāsts par akcijas piedāvājumu. Iepazīstina Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Dace Laizāne, Jelgavas reģiona tūrisma centrs nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa, Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure un Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne. Zemgale aicina cilvēkus doties dabā, aicina aktīvi atpūsties, aicinās garšu baudījumā, lai iepazīst arī tās vietas, ko līdz šim nav iepazinuši un redzējuši. Aicina apmeklēt to, ko Latvijā ar aktīvu dzīves piesitienu var vērot un darīt. Aicina apmeklēt dabas

Digitālā vide ir kas tāds, ko lietojam gandrīz mēs visi. Tomēr - cik viegli vai grūti izmantot digitālo vidi ir, piemēram, vājredzīgam cilvēkam? Kā sekmēt digitālās vides piekļūstamību cilvēkiem ar funcionālajiem traucējumiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas un pieredzē dalās iniciatīvas "Piekļūstamība.lv" pārstāvis Pēteris Jurčenko, Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Vlada Hmeļevska un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. Pēteris Jurčenko norāda, ka digitālā vide mums ir ļoti svarīga un tai ir jābūt pieejamai visiem cilvēkiem, arī neskatoties uz ierobežojumiem, vai tas būtu saistīts ar redzi, dzirdi, kustībām vai vecumu. Iniciatīvas pārstāvji iIzglīto un stāsta par šo, kāTestē interneta lapas un iesaka kā veidot, lai būtu pieejamās cilvēkiem ar kādiem traucējumiem. "Kā ir viltus ziņas, ir arī viltus piekļūstamība. Tiek ieviesti risinājumi, kas nestrādā. Skatās, kas veido viltus piekļūstamību un cīnās ar to. Lai cilvēki nedomā, ja v

Divas kaimiņu mājsaimniecības - vienā benzīna zāles pļāvējs strādā desmito gadu, bet otrajā jau trešais aparāts nomainīts. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kāpēc tā? Skaidro dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.

Finanšu nozares asociācijas veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz 2. pensiju līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Vai šādam optimismam ir pamats, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kopumā cilvēki gatavojas pensijas vecumam, un lielākā daļa paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku un, piemēram, 62% respondentu neuzticas pensiju sistēmas ilgstpējai, liecina Finanšu nozares asociācijas aptaujas dati. Kas būtu jāzina par pensiju 2. līmeni, skaidrojam kopā ar Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāju Sanitu Bajāri un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošo eksperti Ilzi Vindeli. Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielin

Rudeni daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām augsto apkures tarifu dēļ, kas neizbēgami radīs jaunu parādu vilni. Vai tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju var paglābt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus no lielām nepatikšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtā „Civinity” mājas biznesa attīstības vadītājs Gatis Roze, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Raidījuma otrajā daļā, runājot par tiešajiem norēķiniem, sazināmies ar „Rīgas siltuma” valdes locekli Biruti Krūzi. Komunālo maksājumu proporcija pieaug, grūti atlikt līdzekļus citiem darbiem ēkas uzturēšanai, atzīst Gatis Roze. Lielākās problēmas vairāk ir mājās, kur gāzes apkure. Tur maksa par apkuri pieaug jau kopš 2021. gada rudens, norāda Vitolds Peipiņš. Iedzīvotājiem ir vistiešākā interese samazināt izmaksas. Raidījuma viesu ieteikums ir alokatoru uzstādīšana. Eksperti ir pārliecināti, ka līdz apkures sezonas sākumam vēl var paspēt uzstādīt, ja lēmumu pieņem vēl līdz jūlija beigā

Vasaras vidus ir laiks, kad dārzā sevi var veldzēt gan fiziski, gan garīgi. Visi būtiskie darbi padarīti un ābeles pavēnī var laiski baudīt rīta kafiju. Bet nekas šajā pasaulē nav perfekts. Arī dārzā atradīsies kādi lielāki vai mazāki darbi un darbiņi, kas jāpadara jūlija pirmajās nedēļās. Par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopības ekspertes: kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Karstajā laikā, kāds ir šobrīd obligāti jālaista hortenzijas, bukši, rododendri, kā arī puķes ar seklu sakņu sistēmu. Hortenzijas arī jālaista ar mēslojumu! Tāpat rododendrus pēc ziedēšanas. Bet dārzeņiem jāskatās, vai tos nepārmēslo, jo tad arī metas slimības. Zemi no izžūšanas pasargā mulčēšana.

Vārda brīvība noteikti ir atbalstāma, tomēr, vai tad, ja darbinieks pārstāv kādu iestādi, viņš var sociālajos tīklos ievietot jebkādu informāciju? Vai sociālo tīklu lietošanu darba devējs drīkst ierobežot un vai tas attiecas uz arī personisku informāciju, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un „WorkingDay Latvia” pārstāvis Andris Jansons. Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola iepazīstina ar pētījumu ko veica kopā ar uzņēmumu "CV-Online" pērn organizēja pētījumu par darbinieku tēlu sociālajos tīklos. 81% aptaujāto darba ņēmēju norādīja, ka piedomā, ko publicē, jo tic, ka tas var iespaidot esošās darba attiecībās vai potenciālās iespējas iegūt jaunu darbu. Savukārt 40% darba devēji norādīja, ka darbinieku atlases procesā pievērš uzmanību tam, kādu saturu sociālajos tīklos publicē

Karstais laiks ir bīstams ne tikai augstās gaisa temperatūras dēļ, diemžēl arī tāpēc, ka atvēsināšanos cilvēki mēdz padarīt par gana ekstremālu pasākumu, kas var beigties ar smagām traumām un pat cilvēka nāvi. Nebūt nevajag lēkt no tramplīna vai tilta margām, bieži vien pietiek ar labi zināmu ezera laipu, lai viss noietu greizi, ļoti greizi. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par traumām, kas tiek gūtas, lecot ūdenī, un par rehabilitācijas iespējām pēc tām. Pieredzē dalās Juris Kalniņš, vīrietis ratiņkrēslā, kurš guvis traumu, lecot dīķī. Kā sniegt pirmo palīdzību šādam neapdomīgam lēcējam, skaidro traumatologs ortopēds Agris Mertens. Par rehabilitācijas iespējā stāsta nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ģimenes ārste Anda Nulle. Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par drošu atpūtu pie ūdens "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozī

Latvijā  veikta aptauja rāda, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju šovasar jau ir devušies vai plāno doties kādā ārzemju ceļojumā. Tomēr nereti ir gadījumi, kad tiek atcelti lidmašīnu reizi, pazūd bagāža, rodas problēmas ar viesnīcu rezervācijām. Kā rīkoties, kad ceļojuma plāns draud sabrukt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, "Tez Tour Latvija" vadītājs Kontantīns Paļgovs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins. Aivara Mackeviča ieteikumi no personiskās pieredzes saistībā ar bagāžas pazušanu. Pirmkārt, izlasīt apdrošināšanas līgumā arī visu, kas rakstīts ar mazākiem burtiem.  Bijusi standarta apdrošināšana ceļojumam, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces. Bet var gadīties, ka lidojums ir pie drauga uz kāzām un, nozaudējot bagāžu, zudumā iet uzvalks, krekls, labās kurpes.... Tāpēc Mackevičs iesaka slēgt apdrošināšanu, kas atbilst ceļojuma mērķim. Tāpat iesaka rezervē atstāt naudu, lai n

Rīgā parādījušies pirmie pazemes atkritumu konteineri. Tie šobrīd izvietoti Rīgas Centrāltirgus teritorijā, kur tagad 21 parastā konteinera vietā būs astoņi jaunie, jo to ietilpības dēļ vairāk nevajadzēs. Vai pazemes konteineri varētu parādīties arī citur, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā stāsta „CleanR” valdes loceklis Guntars Levics, Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, „Zero Waste Latvia” pārstāve Mairita Lūse.

Vai jums ir gribējies kādu reizi iejusties muižnieka vai pils saimnieka lomā? Tāda iespēja jums ir.  Akcija, ko rīko Latvijas investīciju attīstības aģentūra un kurā aktīvi piedalās Latvijas piļu un muižu asociācija, aicina viesoties ne tikai zināmās, bet arī pavisam nesen atjaunotās un iekoptās pilīs un muižās visā Latvijā. Par ieceri un akciju stāsta Latvijas investīciju attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava un biedrības "Latvijas Piļu un muižu asociācija" prezidents Jānis Lazdāns. Sazināmies ar piļu un muižu saimniekiem un pārraugiem. Stāsta Arendoles muižas saimniece Faima Turlaja, Bīriņu pils muižniece Solvita Muižniece, Jaunauces pils pārvaldniece Inguna Balcere un Preiļu muižas parka saimniece Sanda Čingule-Vinogradova.    

Doma laukumā uz vienu dienu, 22.jūnijā, atgriežas Zāļu tirgus, kurā, protams, tiks tirgotas ne tikai jāņuzāles. Bet, ko vēl tirdziņā piedāvās mājražotāji un amatnieki, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par Zāļu tirgus piedāvājumu un svētku svinēšanas iespējām Rīgā stāsta Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka. Līgo tirgus notiek arī jaunatvērtajā Āgenskalna tirgu, par šī tirgus piedāvājumu stāsta projektu vadītāja Darja Trizna. Tiekamies arī ar tirgotājiem Doma laukumā: savu preci slavē "Dabas spēks" saimniece Inese Mangule, SIA "Dona" saimniece Valda Golubeva, zemnieku saimniecības "Ziedkalni" saimnieks Alvis Ķiģelis, IK "Reinis B zivis" izpilddirektore Alla Bečere un arheoloģisko rotu meistars Edgars Skulte.  

Eiropas Savienībā pieņemta direktīva par taisnīgas minimālās algas noteikšanu. Tajā norādīts, ka valstis, kurās ir mazāk par 70% darbinieku, kurus regulē ģenerālvienošanās, nepieciešams ievērojami kāpināt nozaru koplīgumu slēgšanu. Ko koplīguma slēgšana dod darba ņēmējiem, kāpēc šāda vienošanās būtu izdevīga arī darba devējam, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir koplīgums, ko tas nodrošina un kāpēc būtu nepieciešams, skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns. Vai ieguvēji ir arī uzņēmēji, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas nozaru eksperte Sintija Siliņa. Viedokli izsaka un situāciju būvniecības nozarā raksturo Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Alumīnijs kā adjuvants jeb reakcijas pastiprinātājs, dzīvsudrabs kā konservants un vēl daudz citu vielu, kas var būt dažādu vakcīnu sastāvā, var radīt priekšstatu, ka, saņemot vakcīnas injekciju, organismā tiek ievadīta kaudze ar toksiskām vielām. Par vakcīnu sastāvu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča. Runājot par alumīnija sāļiem vakcīnās Dace Zavadska skaidro, ka alumīnijs arī cirkulē cilvēku asinsritē.  "Ar alumīniju tiekamies apkārtējā vidē, pārtikā un visur citur - mātes pienā ir alumīnijs, arī mākslīgajos zīdaiņu maisījumos ir maisījums. Tie alumīnija sāļi, kādi ir vakcīnās, tiek lietoti apmēram 80 gadus un mēs par viņiem zinām visu. Īsti nav vajadzības meklēt ko jaunu, jo alumīnija sāļi

Saimniekot laukos nav viegli, bet ir jauni cilvēki, kas izvēlas saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Šovasar raidījums Kā labāk dzīvot dosies pie Latvijas jaunajiem zemniekiem, lai pastāstītu par to, kā tad ir saimniekot laukos, kad dzīves ceļš vēl tikai tā īsti ir sācies. Šoreiz dodamies uz Latgali, kur viesojamies Kalupes pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdiņi", kurā nu jau septiņus gadus saimnieko jaunais zemnieks Reinis Lazdāns. Par dzīvi un saimniekošanu Kalupē stāsta Reinis Lazdāns, viņa mamma Anastasija Lazdāne un Prodes pagasta zemnieku saimniecības "Salenāji" īpašnieks Kristaps Averjanovs.

Svētki ir reize, kad ļaujamies vēdera priekiem. Kā to darīt veselīgi, lai svētku sajūta nepagaistu kopā ar  vēdergraizēm, un kā pasargāt sevi no dažādām gremošanas trakta slimībām, piemēram, kolorektālā vēža arī pēc svētkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diemžēl saslimstība ar kolorektālo vēzi (resnās zarnas vēzi) Latvijā pieaug, tas  ir viens no biežāk sastopamajiem audzējiem un šī vairs nav vecu cilvēku slimība. Kā rūpēties par sevi, atgādina un mudina gremošanas slimību centra „Gastro” valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs-endoskopists Ivars Tolmanis, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu „Uzturs un uzturzinātne” izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas direktore Lolita Neimane un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs-endoskopists un internists Eduards Krustiņš. Lai laikus pamanītu riskus, nepieciešams veikt skrīninga testu. Latvijā pārbaudei izmanto tā saukto slēpto asiņu testu

Vai pandēmijas laiks un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku domāšanu, domājot par savu nākotni? Vai krīzes un nelaimes mums liek vairāk pievērsties dzīvības apdrošināšanai un juridisku lietu sakārtošanai, piemēram, mantojuma vai laulību līgumu, pilnvaru un citu juridisku dokumentu sakārtošanai, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins un Latvijas zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle. Ilze Metuzāle atzīst, ka pandēmija un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku paradumus un šobrīd pie notāriem cilvēki vairāk nāk sakārtot dokumentus. "Tas liecina par dažādiem aspektiem," vērtē Ilze Metuzāle un šos aspektus dala trīs grupās. Pirmā grupa būtu dokumentu sakārtošana par īpašumiem, kas ilgstoši nav bijuši sakārtoti. "Tam vairāk iemesls ir pandēmija, nekā notikumi Ukrainā un pasaulē, jo ir bijis brīvāks laiks, ir bijis brīdis atvērt dokumentu mapes un saprast, ka tur varbūt kaut kas nav līdz galam nav [kār

Raidījumā klausītāju rosināts temats par to, kam jāpievērš uzmanība iegādājoties lietotu auto un kāds šobrīd ir piedāvājums tirgū. Vai tiešām nopirkt labu lietotu auto ir laimes spēle, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, uzņēmuma „LongoLatvia” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps un Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Andris Kulbergs raksturo situāciju jaunu automašīnu tirgu, kas arī nosaka situāciju lietoto auto tirgū. Ja iepriekš jaunu auto ražošanu ietekmēja Covid pandēmija, tagad to ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Piemēram, rūpnīca, kurā ražo vadu savienojumus daudzām Eiropas mašīnām, atrodas Ukrainā, ir pakļauta karadarbībai un kādu laiku arī bija slēgta. Arī metāla piegādēm jāmeklē jaunas iespējas. Tas ietekmē gan ražošanu, gan auto cenu. Pieaug cena jaunām mašīnām un līdz ar to pieaug cena lietotiem auto. Uģis Vītols piekrīt, ja jaunās mašīnas neienāk tirgū, cieš arī lietotu auto tirg

Visas slimības ar tiem neizārstēsim, bet kādu patogēnu vīrusu, baktēriju vai sēnīti no organisma ārā dabūt varēs. Runa ir par ārstniecības augiem. Par šo augu nozīmi mūsu dzīvē un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par ārstniecības augu vākšanu un lietošanu stāsta Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja un Latvijas Universitātes docētāja farmakognozijā Kristīne Saleniece. Ir uzskats, ka saulgriežu laikā var pļavā var vākt visus augus, kas patīk un vadoties pēc sajūtām lietot tējā. Vai tiešām tādu ziedu pušķi var izmantot tējā? "Ir ļoti atkarīgs, kādā pļavā iebrien. Nav tā, ka visu, kas nāk pretī, vajadzētu automātiski likt krūzē un dzert. Līdzīgi, kā ar sēnēm, vāc to, ko tu zini, ja gribi patērēt iekšķīgi jebkādā veidā," norāda Rūta Abaja. Ārstniecības augus iedala:  kur viņi aug un kur meklēt; pēc vielām, kas augos satopamas, ir augi, kuriem ir ēteriskās eļļas un ārstnieciskā iedarbība, ir augi, kam citi ķīmiskie savienojumi ar savu spec

Ķirbju, gurķu un kabaču stādu stādīšana, siltumnīcas tomātu pazarīšu aplaušana un lauku tomātu stādīšana. Tā ir tikai niecīga dārza darbu daļa, ko būtu jāpaveic tuvākajās nedēļās. Kādi vēl darbi veicami, par to pārrunājam ar mūsu dārzkopības ekspertēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku. Dārznieču ieteikumi: Noziedējušas spirejas un forsītijas, tās ir jāapgriež. Tāpat jāapgriež kalnu priedes, pie viena jāvēro priežu zāģlapsenes kāpuri, vai nav parādījušies. Tie grauž otrā gada dzinumus, ja nav daudz, vienkārši jānospiež. Parādījušās melnās laputis uz ķiršiem. Apkarot tās var ar šķīdumu no zaļajam ziepēm. Diezgan labi palīdz. Rozēm parādījusies miltrasa, brūnplankumainība. Bojātā lapa jānoplēš un tad miglo. Arī floksim noplēš lapas, uz kurām ir miltrasa, un tad ar sēra preparātu var miglot. Pirmais ir ieraudzīt un tad darīt. Nevar atlikt uz nākamo nedēļu, tad, piemēram, laputis būs aizgājušas pa visu koku. Rozēm kā mēslojums patiks raudzējums no zirgu mēsliem. Rozēm svarī

Ķermenis atspoguļo to, ko mēs piedzīvojam. Ko nozīmē psihosomatiski traucējumi, vai tie var atpoguļot emocijas un mūsu stresa pakāpi, kā arī kāda ir ārstēšana šādos gadījumos, jraidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā veselības centrā „Vivendi” Dāvis Liepa un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.

Varbūt šī nav pati siltākā vasara, bet saulainu dienu gan pavasarī, gan arī pēdējās nedēļās nav trūcis. Ierasti  publiskajā telpā izskan aicinājumi sargāt ādu no spēcīgā ultraviolētā starojuma, bet to pašu var teikt par acīm. No ultravioletā starojuma acis būtu jāsargā visu gadu, bet īpaši to jādara vasaras pirmajā pusē. Kā vasaras laikā rūpēties par acu veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste, titula "Gada optometrists" ieguvēja Jeļena Stūriška. Vai tiešām visu laiku vasarā būt jānēsā saulesbrilles? Anda Balgalve atzīst, ka ar to ir pārspīlēts. "It sevišķi, ja runājam par Latviju, mums drīzāk saules būtiski pietrūkst, nevis ir pa daudz," norāda Anda Balgalve. Acis ir jāpasargā tiem, kam ir operēta katarakta, lai nebojātu acs tīkleni. "Pārējiem es nekad neteiktu, ka ir obligāti jānēsā saulesbrilles, ja mēs nebraucam kalnos, kur ir spožs sniegs, vai uz zemēm, kur ir citas intensitātes saule," atzīst Anda Balgalve. Jūrmalā v

Būtu grūti iedomāties pilsētu bez putniem. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka baloži ir lidojošas žurkas, bet trokšņojošās kaijas vasaras agrajos rītos traucē gulēt. Kā tad īsti ir? Kuras putnu sugas ir pilsētnieces un kuras nav, kurām ziemas laikā vajadzētu palīdzēt ar barību, bet pavasarī palīdzēt ligzdot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus atzīst, ka Rīgā ir liela putnu daudzveidība. "Vispilsētnieciskākais no visiem putniem, kas pat īsti nav savvaļas putns, ir mājas balodis. Mājas balodis būtībā ir ir klaiņojošs mājputns," norāda Viesturs Ķerus. Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone atgādina par ierobežojumiem apmeklētājiem trīs upju grīvās, kur ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas. Ierobežojumi skar Gaujas grīvu, Irbes grīvu un Ķikanu grīvu. Šajā teritorijā nevajadzētu iet, lai netraucētu putniem ligzdot. Ierobežojumi būs spēkā

Iespējams, ka 2022.-2023. gada ziemas apkures sezona būs vissmagākā kopš 1991. gada. Šobrīd, pateicoties valsts atbalstam, privātmāju īpašniekiem ir iespēja uzlabot savu mājokļu energoefektivitāti, tā krietni samazinot apkures izmaksas. Par to, ko vēl var paspēt paveikt  šovasar, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rīkoties un ko vēl var paspēt izdarīt, stāsta „Altum” energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece un SIA „Siltie nami” pārstāvis energoauditors Kārlis Reinfelds. Pieredzē dalās Viesturs Rimšāns, kura ģimene šogad savai privātmājai Pierīgā veiksmīgi uzstādījusi saules baterijas, izmantojot VARAM energoefektivitātes veicināšanas programmu. "Altum" atvērta privātmāju energoefektivitātes programma. Privātmāju īpašnieki, ja  ir vēlme uzstādīt saules paneļus vai siltināt savu māju, var paspēt izdarīt.  Šobrīd apmēram 30 % līdzekļu rezervēti, ir cilvēki, kas uzstāda saules paneļus un siltina. Lielākoties cilvēki izvēlas uzstādīt saules paneļu.

Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” jau šajā nedēļas nogalē aicina piedalīties Latvijas apceļošanas pasākumā „Atvērtās dienas laukos”. Vairāk par pasākumu stāstām raidījumā Kā labāk dzīvot. Latviju iepazīt un izbaudīt aicina Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Un trīs saimnieces, kuras uzņems viesus: Antra Sirmā no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Kronīši", Latvijas lauku amatniecības un dzīvnieku sētas "Mini zoo Mežiņi" saimniece Dikļu pagastā Inguna Valdmane un zemnieku saimniecības "Duciņi" saimniece Ilona Dilāne. Šogad akcijai ir pieteikušies 227 saimnieki. Var plānot maršrutu un doties uz laukiem apskatīt vairākas saimniecības, daļa no tām pat nav ikdienā atvērtas tūristiem. "Tās dienas ir kā sezonas zvans, ka lauku tūrisms ir pilnā plaukumā un ir vērts doties uz laukiem," atzīst Asnate Ziemele. Šogad gan „Atvērtās dienas laukos” norisinās tikai 4. jūnijā.

Par sirdi jārūpējas sirsnīgi un nepārtraukti. Kādi ir svarīgākie izmeklējumi ambulatorajā praksē, kāda ir to nozīmē sirds slimību profilaksē un kur tos var veikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rūpēties par sirdi un kādām izmaiņām jāpievērš uzmanība, skaidro interniste-kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne, farmaceite Ieva Virza un Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Mintāle. Inga Orleāne skaidro, ka problēma, kas norāda uz sirds veselības traucējumiem, bet kuru visbiežāk nepamana, asins spiediena paaugstināšanās. Bieži vien asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski, cilvēks adaptējās tam procesam, kad ir blaknes, kas saistītas ar citu orgānu bojājumu, tad pamana, ka ir spiediens augstos ciparos un atstājis sekas," norāda Inga Orleāne. "Asins spiediena problēmas, manuprāt, ambulatori ir vislielākās." "Otrs, ko vēl bieži nepamana, ir ritma problēmas," turpina Inga Orleāne. "Ir ritma trau

Lai gan atkritumu apsaimniekošanā un tālākā pārstrādē esam spēruši pāris soļus uz priekšu, Latvijā poligonos joprojām turpina nonākt liels atkritumu daudzums, kas varētu kalpot kā nozīmīgs enerģijas avots, bet tie nekādā veidā netiek pārstrādāti un paliek vienkārši  gulēt zemē. Ko darām nepareizi un kā veicināt atkritumu pārvēršanu lietderīgā enerģijā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē arhitekte Beatrise Šteina, uzņēmuma „Cleantech Latvija” direktore Evija Pudāne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, enerģētikas eksperts Aigars Laizāns un Pasaules Dabas fonda klimata programmas vadītāja Laura Treimane. Aigars Laizāns pozitīvi vērtē atkritumu dedzināšanas iespēju, tā radot siltumenerģiju, kuras izmaksas pēdējā laikā strauji pieaug. Viņš gan atgādina, ka atkritumus nedrīkst dedzināt katrs pats savā mājsaimniecībā. Viņam iebilst Laura Treimane, norādot uz dažādiem faktoriem, ka rūpnieciskā atkritumu dedzināšana var kaitēt videi. Viņa iesaka vairāk cīnīties ar c

Apvienot patīkamo ar lietderīgo. Lietderīgais - Latvijas Dabas fonds vēlās iesaistīt seniorus dabisko pļavu glābšanā un aicina palīdzēt ievākt dabisko pļavu augu sēklas. Patīkamais - lai vāktu sēklas, ir jādodas dabā. Raidījumā Kā labāk dzīvot par akciju stāsta Latvijas Dabas fonda eksperte, akcijas vadītāja, botāniķe Rūta Sniedze Kretalova, Latvijas pensionāru federācijas valdes locekle Dzintra Žilde un pensionāre, kura deva ierosmi šai akcijai Maija Sauļūna. "Seniori ar laiku kļūst nedaudz lēnāki, bet viņiem ir nedaudz vairāk laika. Viņi ir viedāki un viņi grib kaut ko atstāt mantojumā. Tas ir elementāri," par savu ierosmi stāsta Maija Sauļūna. "Seniors ir redzējis to dabisko pļavu, viņam tā ir sirdī. Es no savas bērnības atceros, ka gāju ar vecmāmiņu pļavā, trejdeviņas zālītes pirms Jāņiem lasīju, vāzītē liku. Tagad es kādas 10 - 12 varu salasīt. Un nākamais etaps par sēklām - es neatpazīstu sēklas. Augs nozied, ja viņam vairs nav nekādas pazīmes, es vairs nesaprotu, šito sēkl

Latvijas Tautas sporta asociācija vasarā aicina uz aktivitātēm un pasākumiem plašam dalībnieku lokam. Ar pasākumiem Kā labāk dzīvot studijā iepazīstina Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, Rīgas Āgenskalna pirmsskolas sporta skolotāja ar lielu pieredzi Dace Ozola, aktīva sportotāja (nūjo, staigā, spēlē badmintonu un vēl) Elita Granta, kā arī tik pat aktīvais dēls Raimonds Grants.

Kur atpūsties, ko apskatīt pilsētas iedzīvotājiem un viesiem? Runājam par Rīgas parkiem un dārziem ar žurnālisti, "Rīgas parki" audio gidi Anitru Tomu un SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītāju Irisu Janevicu.    

Pilsētā, Rīgā, un arī citvien mēs visi esam redzējuši un redzam žurkas. Ir daudzi jautājumi par to kāpēc žurkas ir tieši lielajās pilsētās un kā tad mums ar to sadzīvot, ko darīt, lai veidotu kopīgo dzīvi. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve, Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenēvica, Pārtikas Veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka.        

2021. gadā turpināja pieaugt kiberuzbrukumu skaits un riski uzņēmumiem un privātpersonām. Arvien biežāk dzirdams, ka tiek nozagti sociālo tīklu konti, tostarp Latvijā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Pašlaik notiek sociālā kampaņa "Digitālās drošības ceļvedis", kur SIA "TET" un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT" eksperti palīdz izgaismot šī brīža aktualitātes, biežākos veidus, kā cilvēki tiek apkrāpti un dos padomus, kā katram no šiem uzbrukumiem izvairīties.  Raidījuma Kā labāk dzīvot sarunām pievienojas "TET" IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un kiberuzbrukumos cietušie Kitija Jonuša un Žanis Zujevičs.     

Par šo un citām rīkotajām aktivitātēm vides jomā uz sarunu raidījumā Kā labāk dzīvot sapulcējušās ZAĻĀS JOSTAS mārketinga vadītāja Laima Kubliņa, "Latvijas valsts meži" komunikācijas projektu vadītāja Līga Zute Abizāre un izglītības psihologs, ZAĻĀS JOSTAS koordinatore Zaiga Kriķe.  

23. maijā Latvijā sākas Nieru veselības nedēļa. Šogad Nieru veselības nedēļas uzmanības centrā - hroniska nieru slimība (HNS, tā pati nieru mazspēja, kā to agrāk dēvēja) un tās ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, sirds mazspēju un diabētu. Nieru veselības nedēļas mērķis ir izglītot plašu sabiedrību par nieru veselības nozīmi un veicināt agrīnu nieru slimības diagnostiku. Raidījumā Kā labāk dzīvot uz sarunu tiekas Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un docente Ieva Ziediņa, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs prof. Kārlis Trušinskis un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.    

20. un 21. maijā Rīgā, Mežaparka estrādē, velobraucējiem un tiem, kas pārvietojas ar elektroskrejriteņiem,  Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) un Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju uzlabot savas braucēja iemaņas un iegūt velosipēda vadītāja apliecību. Vairāk par pasākumu un neaizsargātāko satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras īpatnībām, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Jānis Vaivods, CSDD Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons un Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Sazināmies arī ar kampaņas vēstnesi un pasākuma vadītāju velosipēdistu, kurš velobraukšanā iesaistījis arī savas četras meitas, Armandu Simsonu.

Bieži vien jaunībā, būdami aktīvi un reizēm pārlieku aizrautīgi, esam sportojuši ar pilnu jaudu un nereti rezultāts ir traumētas locītavas. Kā sportot, lai nenodarītu pāri locītavām un kādas locītavām draudzīgas aktivitātes izvēlēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „AiwaClinic” operējošs ķirurgs, traumatologs-ortopēds Visams Rafaels, Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce un pieredzē dalās Aija Vairoga, bijusī volejboliste un sporta skolotāja, veterānu sporta aktīviste, Eiropas čempione sēdvolejbolā 1997.gadā, pašlaik aktīva nūjotāja. Visams Rafaels bilst, ka jaunībā mēs skrienam, krītam, pieceļamies un dodamies tālāk, bet ikviena trauma, ko gūstam sportojot, ietekmē dzīves kvalitāti nākotnē. Tāpēc ir jāsagatavo gan locītavas, gan muskulatūra ap locītavām, lai tā būtu stiprāka. "Skrimslītis ir kā porcelāna vāze, kas ir ļoti trausla un jānotur visas dzīves garumā. Ja krītam, tā porcelāna vāze var sašķīst. Jauni cilvēki varbūt to nejūt, bet

Klāt 2021./ 2022. mācību gada beidzamā latviešu valodas stunda, kurā ar valodnieku un tulkotāju profesoru Andreju Veisbergu apspriedīsim latviešu valodas aktualitātes, kā arī atbildēsim uz klausītāju jautājumiem.

21. gadsimts ir informācijas laikmets. Kur ir informācija, tur ir dezinformācija, kas tiek izplatīta ekonomisku, reliģisku un, protams, politisku iemeslu dēļ. Bieži vien visi trīs un vēl citi iemesli  savijas vienā ciešā kamolā, veidojot pat savdabīgas kombinācijas, ar kurām mums ir nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kā sevi pasargāt no viltus ziņām un dezinformācijas un kāpēc vi