Winamp Logo
Globālais latvietis. 21. gadsimts Cover
Globālais latvietis. 21. gadsimts Profile

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latvian, Political, 1 season, 340 episodes, 2 days, 13 hours, 26 minutes
About
Mēs uzrunājam latviešu diasporu visā pasaulē. Mūsu tikšanās vieta – Latvijas Radio multimediju studija, piektdienās tūdaļ pēc ziņām trijos. Uzklausīsim pieredzēto ciklā „Dzīvie stāsti”, sazinoties ar tautiešiem pasaulē, pārspriedīsim diasporai aktuālo un noderīgo.
Episode Artwork

Otrā pasaules kara bēgļu stāsti. Saruna ar pētnieci Maiju Krūmiņu

Šajā nedēļas nogalē mijas skumjas atceres dienas ar priekpilnu Līgo ieskandināšanu. Šur tur ārpus Latvijas brīvdienās jau skanēs pirmās līgo dziesmas, tiks pīti vainagi un galdā celti pīrāgi un par to visu vairāk mēs noteikti runāsim nākamnedēļ, kad tā pa īstam ielīgosim ar plašu vēzienu viscaur apkārt pasaulei. Šoreiz pakavēsimies pie atceres un piemiņas. Jūnijs ir laiks, kad pieminam komunistiskā genocīda upurus un Latvijas okupāciju. Šajā sakarā raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts pievēršamies vēsturei un pētījumam, kurā meklēta atbilde uz jautājumu - kas pirms 80 gadiem mudināja cilvēkus bēgt un atstāt dzimteni uz nezināmu laiku nezināma likteņa varā. Kādi bija apsvērumi, svārstības un pārdomas latviešiem, uzsākot bēgļu gaitas Otrā pasaules kara laika? Par šie jautājumiem saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Maiju Krūmiņu. Maija Krūmiņa ir ieguvusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē zinātņu doktora grādu D) humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē. Disertācijas tēma ir saistīta ar trimdas latviešiem un viņu dzīves stāstiem par bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā. Darba nosaukums – “Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos”. Tas daudz un plaši stāsta par ļoti personīgiem, privātiem un emocionāliem apsvērumiem, kas valdījuši latviešu prātos kara laikā.
6/10/202439 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

"Latviešu valodas ceļa karte": kādas ir iespējas šādu palīdzošu platformu izveidot

“Latviešu valodas ceļa karte”. Kas ir nepieciešams, lai Latvijā varētu izveidot vienotu platformu, kurā būtu apkopota ērti un ātri pieejama informācija visiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. Šāda pieredze jau ir Igaunijā. Par iespējam, kā šādu valodas platformu izveidot un kā tā palīdzētu gan tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, gan ģimenēm, kas atgriezušās Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Valdmane, Eiropas Latviešu apvienības Latvijas biroja pārstāve, izglītības nozares eksperte Aira Priedīte, japānis Masaki Nakagava, viņš dzīvo Kobē un studē Latvijas Universitātē, reemigrante Marta Svensone, kas ar ģimeni atgriezusies no Skotijas, un Ivars Brencis, Jaunzēlandes Latviešu sabiedrības priekšsēdis, pārstāv un vada latviešu kopienu Kraistčērčā.
6/3/202444 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Ģimene pārceļas uz citu valsti: kā to piedzīvo pirmsskolas vecuma bērni?

Ja ģimene dzīvo vai pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas, pārmaiņas, kultūras atšķirības, vietējā sadzīve un dzīve divās valstīs ietekmē ikkatru ģimenes pārstāvi. Ja runājam par vecākiem, tad tā ir viņu izvēle, viņu lēmums, kas bērnu gadījumā ir vecāku lēmumu pieņemšana un piedzīvošana. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts daudz esam runājuši par to, kā latvietību mācīties palīdz skolas vecuma bērniem, kā viņi tiek galā ar stresu un pārmaiņām, bet, kā to piedzīvo pirmsskolas vecuma bērni? Kāds ir psiholoģiskais atbalsts mazu bērnu vecākiem - kā palīdz pārējā latviešu kopiena un ar ko jātiek galā pašu spēkiem? Raidījumā sarunājas klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece Iveta Ozola-Cīrule, Inese Asermane no "Pūcītes akadēmijas", latviešu skoliņas Pīterboro (Lielbritānija), un Zane Kažotniece no Īrijas, kur viņa vada latviešu skoliņu Graudiņš".
5/27/202439 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Radošas dzimtas trimdā: kas noturēja latvietību Ņujorkā pagājušā gadsimta 50.- 60. gados

Saliņi, Krēsliņi, Aveni - radošas dzimtas Amerikā, ar kuru pārstāvjiem - mūziķi un aktrisi Lailu Saliņu, Zuzi Krēsliņu, kura ilgus gadus ir bijusi Minsteres latviešu ģimnāzijas administrore, un gleznotāju un filoloģi Indru Avenu - tiekamies raidījumā, lai pārrunātu, kas ir tie stūrakmeņi, kas noturēja latvietību Ņujorkā pagājušā gadsimta 50.- 60. gados un kas latviešu kopienu satur kopā mūsdienās? Interesējamies arī, cik radoša diaspora ir šobrīd?
5/20/202441 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Izaugt Amerikā un tad atgriezties vectēva dzimtenē Latvijā. Puteņu dzimtas stāsts

Piedzimt un izaugt Amerikā un tad pieņemt lēmumu atgriezties vectēva dzimtenē Latvijā. Tāds ir Puteņu dzimtas stāsts, ko pētām un iepazīstam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā savā ziņā kalposim par tiltu diviem kungiem, kurus šķir teju 7000 kilometru un okeāns, bet kuri ir tēvs un dēls un daļa no vienas kuplas latviešu ģimenes ar spēcīgām saknēm Latvijā. Tiekamies ar tēvu un dēlu - Mārtiņu Puteni, kurš atrodas Ņūdžersijā, Amerikas austrumkrastā, un Āri Krišu Puteni, kurš ieradies ciemo Latvijas Radio studijā. Saruna par dzīvi svešumā un pārcelšanos uz Latviju.
5/13/202442 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas: Diasporas iespējas balsot

Straujiem soļiem tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jau pēc mēneša Eiropa dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Tāda izvēles iespēja ir arī diasporai. Tiesa, pirms izvēlēties kandidātus, diasporai jāizdara vēl viena izvēle - balsot tieši par sarakstiem no Latvijas vai balsot par mītnes zemes politiķiem. Prognozes un realitāte - tā būs šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kurā runāsim arī par projektu “Ej vēlēt!” un atgādināsim, ka no 4. maija līdz 31. maijam tautiešiem ir iespēja balsot pa pastu.  Raidījuma viesi: Kristīne Saulīte, Centrālas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, Indulis Bērziņš, interneta medija "Latviesi.com" vadītājs, Jānis Skrebels, sabiedriski aktīvs diasporas jaunietis, kampaņas “Ej vēlēt!” viens no idejas autoriem, arī biedrības "Eiropas jaunieši" vicepriekšsēdētājs, un Ilze Radziņa, Adelaides (Austrālija) Latviešu biedrības priekšsēdētāja.  
5/6/202439 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē?

Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē? Lai arī latviešu tur nav daudz, mazā kopiena kopā turas cieši. Kas šajā neparastajā zemē savaldzinājis mūsu tautiešus un kāda tur ir ikdienas dzīve latvietim, skaidrojam, sazinoties ar Pēteri Černomordu un Ievu Stumpi –  diviem latviešiem Čīlē. Ieklausāmies arī, kāda ir Vinetas Leles pieredze – viņa kopā ar vīru venecuēlieti šobrīd Čīlē audzina divus dēlus un šajā zemē nonāca, kad vīram Čīlē piedāvāja darbu. Kā Vineta saka – katru gadu viņa plāno doties prom no Čīles, bet tā jau prom brauc desmit gadus… Čīli Vineta raksturo kā skaistu zemi, bet ar saviem izaicinājumiem, piemēram, dārgo izglītību un drošības jautājumiem. Ir arī citādi stāsti – pēc daudziem Čīlē pavadītiem gadiem Latvijā atgriezās Ilze Maldupa. Viņa ir zobārste, strādā kā pētniece un docētāja Rīgas Stradiņa universitātē, un uz Latviju pārbauca kopā ar savu vīru čīlieti un diviem bērniem. Šobrīd Ilze dzīvo Cēsīs un pagaidām neplāno Čīlē atgriezties.    
4/29/202439 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Diasporas jauniešu zināšanas par Latvijas vēsturi

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi – vai tie būtu Baltā galdauta svētki maijā, novembra Patriotu mēnesis vai piemiņas dienas izkaisītas viscaur kalendārā – latviešu kultūra un tradīcijas iet vienā ritmā ar vēsturi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role un Maskavas latviešu skolas vēstures skolotāja Ilze Renga.
4/22/202440 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Tradīciju saglabāšana Norvēģijas latviešu kopienā

Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts turpina iepazīst diasporu tuvāk. Šoreiz skatu vēršam Skandināvijas virzienā, konkrētām saruna par latviešu kopienu Norvēģijā un tradīciju saglabāšanu. Īpašs stāsts par latviešu kori "Laipa" Oslo, kas aprīlī atzīmēs savu 20.gadu jubileju un Stavangeres teātra studiju, kas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2023” ir saņēmusi augstako novērtējumu. Raidījuma viesi Līga Olsena, Norvēģijas latviešu biedrības Oslo un Norvēģijas latviešu kora "Laipa" vadītāja, Ilga Šarkovska, kora driģente, Ieva Vanaga, kora koordinatore, Ernests Barons, kurš dzied korī "Laipa", viņš savulaik arī bijis Eiropas jaunieš kopienas vadītājs, un Sandris Rakauskis, Stavangeras Latviešu teātra studijas režisors.  
4/15/202440 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Diaspora gatavojas Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanādā jūlijā

Viens no šīs vasaras gaidītākajiem kultūras notikumiem diasporai ir XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā, kas notiks no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sazināsimies ar Kanādu, lai kopā ar Rīcības komitejas vadītāju, arī aktīvu dejotāju Selgu Apsi izrunātu, kā rit gatavošanās svētkiem kādas norises gaidāmas šovasar un cik svarīgi ir šie svētki visai diasporai Sarunā piedalās arī Hamiltonas deju kopas "Vainadziņš" vadītāja Lizete Valdmane un Svētku mūzikas nozares vadītājs Kaspars Reinis, kurš dzied Otavas-Montreālas korī. -
4/8/202442 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Svešinieks starp savējiem - reemigrantiem iejusties palīdz arī psihologi

Svešinieks starp savējiem - reemigrantiem ne vienmēr ir viegli atkal iejusties Latvijā. Tieši tādēļ psihologi anonīmajās reemigrantu grupās strādā ar cilvēkiem, kuri tikko atgriezušies Latvijā. Ar kādām grūtībām nākas sastapties un kāds atbalsts nepieciešams reemigrantu ģimenēm, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Sarunājas Iveta Ozola-Cīrule, klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece, Māra Maklaklina-Teilora, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietniece, Roberts Alhimionoks, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis, un personāla vadības un komunikāciju eksperte Marta Polna, kura ir mācījusies un strādājusi Francijā, arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle.
3/25/202440 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Jaunzēlandē izveidota latviešu biedrība. Tiekamies ar tās valdes loceklēm

Vairāk nekā 17000 kilometru - tas ir attālums no Rīgas līdz Velingtonai, kas ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Un arī tur dzīvo latvieši. Lai ikvienam latvietim Jaunzēlandē būtu iespēja kopt latvietību, nesen izveidota biedrība “Latviešu kopiena "Uzticība"/ Latvian Community Trust". Ar jaundibinātās biedrības valdes loceklēm tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Izzinām, kāda ir līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā ir plānots veicināt saliedētību šajā zemē, kas ir tālu no Latvijas un kurā latvieši dzīvo tālu cits no cita, interesējamies par aktualitātēm biedrības darba plānā. Stāsta biedrības “Latviešu kopiena "Uzticība" priekšēdētāja Līna Leitāne, sekretāre Evija Trofimova (viņa dzīvo Oklendā un vada latviešu skoliņu, kā arī latviešu bērnu un jauniešu literatūras “Baltā mākoņa” bibliotēka veidotāja) un lietvede Sandra Makmilana, kura sarunas ieraksta laikā ir atceļā uz mājām no kora mēģinājuma.
3/18/202439 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Jaunzēlandē izveidota latviešu biedrība. Tiekamies ar tās vadītājām

Vairāk nekā 17000 kilometru - tas ir attālums no Rīgas līdz Velingtonai, kas ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Un arī tur dzīvo latvieši. Lai ikvienam latvietim Jaunzēlandē būtu iespēja kopt latvietību, nesen izveidota biedrība “Latviešu kopiena "Uzticība"/ Latvian Community Trust". Ar jaundibinātās biedrības valdes loceklēm tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Izzinām, kāda ir līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā ir plānots veicināt saliedētību šajā zemē, kas ir tālu no Latvijas un kurā latvieši dzīvo tālu cits no cita, interesējamies par aktualitātēm biedrības darba plānā. Stāsta biedrības “Latviešu kopiena "Uzticība" priekšēdētāja Līna Leitāne, sekretāre Evija Trofimova (viņa dzīvo Oklendā un vada latviešu skoliņu, kā arī latviešu bērnu un jauniešu literatūras “Baltā mākoņa” bibliotēka veidotāja) un lietvede Sandra Makmilana, kura sarunas ieraksta laikā ir atceļā uz mājām no kora mēģinājuma.
3/18/202439 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Bērnu pieredze, pārceļoties kopā ar vecākiem no valsts uz valsti

Būt diasporas pārstāvim ne vienmēr nozīmē nogruntēties vienā vietā ārpus dzimtenes, tas var nozīmēt kustību, pārmaiņas un pārcelšanos ar zināmu regularitāti. Šim faktam uzmanību pievērš pētnieki un  pētījuma "Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos" gaitā iezīmējušās atziņas par to, kā pārcelšamās no valsts uz valsti ietekmē bērnus, kā veidojas viņu pieredze, kustoties līdzi vecākiem. Tādēļ raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā savstarpēji mijiedarbojas radniecība un mūsdienu mobilie darba režīmi. Diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, sociālantropoloģe un Sociālantropoloģijas studiju programmas vadītāja vadošā pētniece RSU, antropoloģe Ieva Puzo un Aija Lulle, asociētā profesore Austrumsomijas universitātē un vadošā pētnīece Rīgas Stardiņa universitātē. Ieva Puzo kura pašreiz ir Japānā, Tokijā kur projekta”Attiecības kustībā” ietvaros notiek intervijas, kā arī jaunu sadarbību uzsakšana un uzturēšana ar vairākam Japānas universitātēm.  Aija Lulle ir socioloģe, migrācijas, mobilitātes un sociālās nevienlīdzības pētniece, kura savas ģimenes dēļ pārcēlās no Lielbritānijas uz Somiju, un tagad strādā kā vadošā pētniece Austrumsomijas universitātes Karēlijas institūtā.
3/11/202442 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Cittautu personvārdu atveide latviešu valodā cilvēkiem rada neērtas situācijas tautiešiem

Portāls "Latviesi.com" uzsācis rakstu sēriju par cittautu personvārdu atveidi latviešu valodā. Tie ir vairāku jaukto ģimeņu stāsti, kad vārdu vai jauniegūto uzvārdu latviskošana sagādājusi neērtas situācijas, saistībā ar to, kā šos personvārdus atveido dokumentos Latvijā. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kādus sarežģījumus šī vārdu uzvārdu latviskošana rada un kā ar to sadzīvot mītnes zemē, kā arī par to, vai šajā sistēmā varētu būt uzlabojumi? Raidījumā diskutē Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laura Lapiņa, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, žurnāliste no Anglijas Ilze Kalve, Kristīne Volodka no Dārbijas Anglijā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Ilze Parādniece. Pērn laulības noslēguši 10,6 tūkstoši latviešu, no kuriem 1829  jeb 17% gredzenus mija ar citu valstu pilsoņiem. Aptuveni puse jeb 40% no tiem pēc kāzām mainījuši uzvārdu. Daļā jaukto ģimeņu arī aug bērni, kuriem doti dažādām valstīm un to kultūrām raksturīgi vārdi, un arī no vecākiem pārņemti ārvalstu uzvārdi.
3/4/202439 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Atziņas pēc diasporas organizāciju vadības tikšanās ar Latvijas valsts amatpersonām

Latvijas drošība un atbalsts Ukrainai - aktualitātes, kuras aizvadītajā nedēļā pārrunāja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tiekoties ar valsts amatpersonām Rīgā. Par svarīgākajiem uzdevumiem diasporas jumtorganizācijā turpmākajos divos gados raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts izvaicājam PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu no Amerikas un priekssēža vietnieci Mārīti Kļaviņu no Vācijas.
2/26/202440 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Kādi ceļi un sapņi aizveduši latviešus uz Āfrikas tālajiem krastiem?

Latvieši ir visur un to turpinām kā mantru piesaukt arī šodien, kad aukstajās ziemas dienās lūkojamies pēc saulītes Āfrikā. Un arī tur ir izkaisīti latvieši pa malu malām - iedzīvojušies un atraduši savu aicinājumu pavisam citā klimatā, kultūrā un sabiedrībā. Kādi ceļi un kādi sapņi aizveduši tautiešus uz Āfrikas tālajiem krastiem, par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Rolands Jānis Āboltiņš, kura ikdienas dzīve jau trīs gadu paiet Kenijā,  Ģirts Greiškalns, kustības „esiLV” pārstāvis un ar Āfriku ir ciešā kontaktā sadarbības projektā Namībijā, Zimbabvē un Zambijā, kā arī Lāsma Dzene no Mozambikas un Ieva Tomase no Dienvidāfrikas republikas.
2/5/202442 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Veikts pētījums par diasporu: kā secinājumi sekmēs diasporas politiku turpmāk

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Protams, ka viens cilvēks neveido diasporu, tieši kopēja darbošanās ir tā kas veido un uztur kopienu ārpus Latvijas. Latviskās identitātes uzturēšana, dzīvojot ārzemēs, ir brīvprātīga izvēle, bet tas nenotiek pats no sevis, tādēļ liela nozīme ir formālām organizācijām un neformālām domu biedru grupām. Tieši tādēļ, lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas un gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, kā arī, lai noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības,  ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju veica pētījumu. Par tendencēm, ko iezīmē “Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums” un kā raksturot diasporu Eiropā un citviet pasaulē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Baiba Bela, socioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore, Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra direktore, Ilze Kuplēna-Ewart, Latviešu nacionālā apvienības Kanādā padomes priekšniece, Frics Kristbergs, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdis, un Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības priekssēde
1/29/202441 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Arī Īrijā jau sesto gadu ir tradīcija godināt aktīvus vietējos latviešus

Latvijā mums ir "Latvijas lepnums", bet lepnums ir visur, kur ir uzņēmīgi un iedvesmojoši latvieši. Arī Īrijā jau sesto gadu ir tradīcija godināt vietējos latviešus, gan tos, kas ar savu enerģiju uztur dejas soļus un sadziedāšanos, gan tos, kuri neļauj pazust latviešu valodai. Kas vieno šos tautiešus un kas jāpaveic, lai izpelnītos "Latvijas lepnums Īrijā" nomināciju, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Ilze Stīpniece, 2020.gada “Latvijas lepnums Īrijā” nominante, kura tagad ir atgriezusies Latvijā, Ilze Ceiča, "Latvijas lepnums Īrijā" projekta vadītāja, Zane Puncule, kura kopā ar vīru Mārtiņu Punculi 2021.gadā saņēma apbalvojumu nominācijā "Latviskā ģimene", un Gunita Barsčauska, kura šogad saņēma apbalvojumu nominācijā "Iedvesmotāja - valodas sargātāja".
1/22/202440 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Kustība "2x2" šogad svin 60. jubileju

Nodibinājuma "2x2" mērķis ir radīt vidi, kurā katrs latviešu jaunietis pilnveido sevi un Latvijas sabiedrību. Šogad kustība "2x2" svin 60. jubileju. "2x2" nometne tika izveidota pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un toreiz pulcēja trimdas latviešus ASV, bet kopš 2015. gada "2x2" notiek Latvijā. Raidījumā tiekamies ar kustības "2x2" padomes locekļiem Vandu Dauksti un Jāni Lazovski un "2x2" 60. jubilejas gada pasākumu koordinatori Justīni Elferti. 1964. gadā, veidojot "2x2" nometni pie mērķiem bija rakstīts: "veidot dedzīgu, apzinīgu un latvisku jaunatnes darbinieku saimi, radīt draudzības un kopības saites nākošo latviešu sabiedrības veidotāju starpā, meklēt mērķus, pieejas un ceļus tagadnes un nākotnes uzdevumiem, kā arī rast ceļus, veidot ciešākus sakarus paaudžu starpā," - to lasām ar rakstāmmašīnu rakstītā rakstā un tagad joprojām šie mērķi ir aktuāli, tāpēc kustības padome turpina veidot radošu un daudzveidīgu "2x2" programmu, lai palīdzētu jauniešiem izjust piederību latviešiem un Latvijai.  Par to saurna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un starp citu, visus šos gadus neoficiālais "2x2" sauklis bija "Pulcēties, priecāties, precēties!", tas tā. lai viss neizklausītos dikti nopietni.
1/15/202440 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Par diasportas politikas aktualitātēm izvaicājam Elitu Gaveli no Ārlietu ministrijas

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem izvaicātu viņu par 2024. gada aktualitātēm un iezīmētu nākamo trīs gadu prioritātes aktīvās diasporas dzīvē. Jautājumus uzdod diasporas medija un platformas "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš, Amerikas latviešu apvienības valdes locekle un informācijas nozares vadītāja Linda Zālīte, portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola un Latvijas Televīzijas žurnāliste Apvienotajā Karalistē Ilze Kalve.
1/8/202441 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Dzīve Anglijā, Francijā un tagad sapņu zemē - Latvijā. Tiekamies ar Ilonu un Zintu Uskalēm

"Ome Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās, un mana mamma piedzima bēgļu nometnē Vācijā. Šo Ziemassvētku apsveikumu omes māsa no Latvijas viņai sūtīja 1965. gadā. Kupenās iesnigusī mājiņa ar stirnām pagalmā – šī kartītes aina man vienmēr šķitusi neizskaidrojami tuva… Un paskat! Tagad man tāda mājiņa meža malā ir pašai." Šos vārdus kādā intervijā sacījusi viena no raidījuma viešņām, jo starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar globāliem latviešiem - jo, par šo ģimeni runājot, nākas piesaukt Vāciju, Franciju, Angliju, nāksies pieminēt tautas dejas, tautastērpu darināšanu, rotas, dziedāšanu, bet pāri visam Latviju.  Studijā Uskaļu ģimenes pārstāves - Ilona Uskalis un Zinta Uskale, mamma un meita. Vārdus, kuri skanēja raidījuma ievadā, ir teikusi Zinta Uskale. Tie ieskicē jūsu ģimenes trimdas laika stāstu, kas sasaucas ar tā laika stāstiem. Zinta ir dzimusi Lielbritānijā, bet Ilona ir dzimusi bēgļu nometnē Vācijā (Flensburgā, angļu zonā), un tālāk devās ar mammu uz Angliju.      
12/25/202344 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Kulinārais mantojums: kā ēdiens palīdz saglabāt latviskumu svešumā

Ziemassvētku nedēļā pievēršamies kulinārajam mantojumam. Speķa pīrāgi jeb pīrāgu bums Brazīlijā un Austrālijā, ķimeņu siers Krievijā, skābi kāposti Argentīnā, galerts jeb aukstā gaļā Amerikā un svaigi cepta maize Kanādā - tie ir tikai daži no diasporas kulinārā mantojuma piemēriem. Ja valoda, dzīvojot ārpus Latvijas, izzūd, tad garša paliek, jeb caur vēderu uz latvietību. Kā ēdiens palīdz atcerēties un kopt tradīcijas un kā praktiski svešumā, kur ir citi produkti un paradumi virtuvē, pagatavot latviešu ēdienus? Vai kulinārais mantojums ir bijis svarīgs trimdas latviešiem un cik tas ir nozīmīgs šodien, dzīvojot ārpus Latvijas, vaicājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: muzeja „Latvieši pasaulē” krājuma glabātāja Guna Dancīte, maiznieks Aigars Opihtins, kurš jau 40 gadus dzīvo un strādā Anglijā, Zane Bārbale-Louw, kura atrodas Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētā Keiptaunā, un Ieva Dekstere, kura ir Oregonas (ASV) latviešu biedrības priekšsēde.
12/18/202341 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem. Pasaulē mainās attieksme pret tiem, kas palīdz

Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu valdību atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, kuras atbalsta bēgļus, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņu ģimenēm. Sarunājas Sigita Struberga, politoloģe no Latvijas Transatlantiskās organizācijas, organizācijas “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja, Linda Jākobsone-Gavala, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle, Vācijā mītošā Laura Ritenberga-Kindere, brīvprātīgā, ikdienas darbā zvērināta tulce Vācijas tiesās, Rita Andersone, brīvprātīgā bēgļu atbalstītāja no Viduszviedrijas latviešu apvienības, un Ritma Prokopčenko, Dublinas latviešu skolas “Saulgriezīte” vadītāja, brīvprātīgā, kas iesaistījās Īrijas Sarkanā krusta aktivitātēs. 
12/11/202341 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Latvieši ir visur, pat tālajā Āzijas valstī Dienvidkorejā

Latviešiem Dienvidkorejā visvairāk pietrūkst rupjmaizes, biezpienmaizes un Latvijas dabas, bet vietējiem par savu dzimteni viņi stāsta ar komiksu un kormūzikas palīdzūbu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar latviešiem Dienvidkorejā, atklājot nezināmo par tālo Āzijas valsti, kas slavena ar tehnoloģijām un skaistumkopšanu. Sarunājas Latvijas vēstnieks Dienvidkorejā Āris Vīgants, Latvijas Investūciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece, LIAA pārstāvniecības Dienvidkorejā vadītājs Mārtiņš Baumanis un Jānis Rozenfelds, kurš 10 gadus dzīvo Seulā, Dienvidkorejā, un darbojas dizaina jomā.    
12/4/202340 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Izskoloti 5000 jaunieši. Vītolu fonda motivācija atbalstīt jauniešus, kas vēlas mācīties

Šīs reizes sarunai virsrakstu gribas likt - labais vairo labo. Bet viss sākās ar Vītolu fondu, kas kopš 2002. gada stipendiju veidā palīdz spējīgiem, centīgiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Fonds tā ir iespēja cilvēkiem un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus. Vītolu fonda labdarības kustība izskolojusi 5000 jauniešu. Par pieredzi un motivāciju, atbalstīt jauniešus, kuri vēlas skoloties, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Vita Diķe, Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja, Annija Bulle, Vītolu fonda sociālo mediju administratore, Mečislavs Maculēvičs, pirmais Vītolu fonda stipendiats, kurš turpina labdarības kustību – dibinājis savu Maculēviču ģimenes stipendiju, Krista Rudzēvica, veterinārārste uzņēmumā „IK Kristas Veterinārija”, kura saņēmusi Apsīšu stipendiju, un Arnis Apsītis, uzņēmējs, SIA „Apsīte” īpašnieks,  kurš kopā ar brāli izveidojis Apsīšu stipendiju 
11/27/202340 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

3x3 nometnes ir kā tilts, lai tiktos paaudzes visur, kur mīt aktīvi latvieši

Jau 42 gadus ģimenes no visas pasaules satiekas kopā, lai ik gadu svinētu kopīgās tradīcijas, dibinātu draudzības un piedzīvotu to, kā svešumā trūkst – saietu latviešu gaumē. Šoreiz aicinām ieklausīties sarunā par 3x3 ģimeņu nometnēm, kas kalpo kā tilts, lai satiktos paaudzes visur pasaulē, kur vien ir aktīvi latvieši. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ceļojam laikā un telpā, jo no Latvijas pārceļamies uz Melburnu Austrālijā un tad atkal atpakaļ uz Latviju, atgriezīsimies aizvadītājā vasarā, pārcelsimies uz nākamā gada janvāri. No Melburnas raidījumā piedalās Austrālijas latviešu ģimene - Anta Brahmane un Artūrs Landsbergs, studijā viesojas Jolanta un Ansis Bogustovi.
11/20/202341 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

18. novembra svinību tradīcijas visā plašajā pasaulē

Valsts svētku nedēļā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunas par svētkiem un svinēšanu, jo esam atstājuši studijas telpas un devušies uz muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē", kur šobrīd aplūkojama izstāde "Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju". Nāciena mērķis ir izpētīt un ar radio starpniecību nodot jums, klausītāji, tās liecības, kas stāsta par 18. novembra sarīkojumiem, kas visā plašajā pasaulē notiek jau vairāk nekā simts gadu. Kādas ir šīs redzamās un neredzamās saites, to palīdzēs atrisināt izstāde kuratore Marianna Auliciema, dzimusi Kanādā, šobrīd dzīvo Latvijā, Kanādā dzimusi un nu jau deviņus gadus Latvijā dzīvojošā Aija Abene un Vanda Dauksta, kura 2007. gadā salika savu iedzīvi koferos un pamāja ardievas Amerikai, kā arī muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" skolotāja Danute Grīnfelde.
11/13/202341 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Pasaulē pieaug teroraktu draudu līmenis: kā latvieši jūtas savās mītnes zemēs

Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni. Karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī austrumos. Latvieši ir visur - kā diaspora šobrīd jūtas savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Kāda ir saziņa ar Latviju un kādu palīdzību var sniegt Latvijas puse, ja politisko krīžu dēļ apgrutināta ir latviešu ceļotāju vai diasporas dzīve mītnes zemē? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Agnese Saliņa, Ārlietu ministrija Konsulārā departamenta direktore, Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā, Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un ASV Delavēras universitātes doktorants, Dana Celma, latviete, kas dzīvo 14 gadu dzīvo Izraēlā, viņa ir Latviešu biedrības vadītāja Izraēlā, un Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja no Zviedrijas.  
11/6/202341 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Diasporas amatierteātru ražīgais rudens - tikšanās Bergenā un Sanfrancisko

Šis rudens bijis varen ražīgs diasporas amatierteātriem - oktobra sākumā četras neaizmirstamas dienas aizvadītas Norvēģijā diasporas teātru saietā "Plats solis Bergenā", bet nule Sanfrancisko noslēdzies devītais diasporas amatierteātru festivāls "LAIPA 2023". Tādēļ šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kur slēpjas amatierteātru fenomens un kāda ir teātra loma diasporas ikdienā, zinot, ka amatierteātru kustība diasporā šobrīd vēl nebijusi spēcīga. Diskutē teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kuras vadībā festivālā “Plats solis” darbojās ekspertu grupa, režisore Ilze Bloka, kuras izrāde “Vienas telpas esence – virtuve” Latvijas dāņu biedrības teātra "Pūpols" iestudējumā izspēlēja kopā ar visjaunākajiem aktieriem saņēma saieta "Plats solis" GRAND PRIX; Katrīna Tamisāre ir no Stokholmas, bet "Plats solis" saņēma balvu kā labākā aktrise Birmingemas Mazā teātra iestudējumā "Atklātā jūrā"; Sandris Rakauskis ir no Norvēģijas, Stavangeres teātra studijas, kas saņēma Zeltu par labāko iestudējumu "Noslēgtais aplis", vadītājs; Sandra Bondarevska ir Pasaules latviešu amatieru teātru savienības vadītāja.
10/30/202342 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

Vai Latvijas medijus interesē diaspora un diasporu Latvijas mediji?

Turbulentos laikos dzīvojam, kad pasaulē, tostarp arī rietumos atkal kļuvis nemierīgi. Tas arvien aktualizē jautājumu, kā varam sasniegt savus tautiešus ārpus Latvijas, lai viens par otru zinātu, kā klājas dzimtenē un kas svarīgs notiek mītnes zemēs.   Mediji un diaspora – tas ir šīs reizes raidījuma temats. Pēc nesen notikušās diskusijas “Pusmiljons latviešu visā pasaulē ir mūsu piektais novads!" radās jautājums, vai mēs patiešām esam viena nācija un dzīvojam kopīgā informatīvajā telpā? Ko lasa, klausās, skatās diaspora? Kas notiek ar diasporas mediju finansējumu? Vai tāds ir vajadzīgs, ja vairums tautiešu aktualitātes uzzina sociālajos medijos? Kā sasniegt neaktīvo auditoriju? Vai Latvijas medijus interesē diaspora un diasporu Latvijas mediji, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: portāla "Latviesi.com" valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa, mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Rožukalne un Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktores vietniece Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa. Ierakstā uzklausām Īrijas latviešu biedrības vadītāju Ingunu Grietiņu. Viņa skaidro, ko lasa, skatās, kādus medijus tautieši Īrijā izmanto, lai iegūtu informāciju par notiekošo diasporā un Latvijā.
10/23/202342 minutes, 5 seconds
Episode Artwork

Latvieši sevi piesaka CERN, jeb jauno zinātnieku mobilitāte

Kā globālais latvietis sevi piesaka Eiropas kodolpētniecības organizācijā CERN? Ar kādiem  projektiem diasporas studenti ienāk Latvijā uz noteiktu laiku? Kur saredzam pievienoto vērtību mūsu zinātnes attīstībai, kas nepieciešams plašākai studentu piesaistei?  Par jauno zinātnieku mobilitāti diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Aira Priedīte, Eiropas Latviešu apvienības biroja Latvijā pārstāve, kura arī rosinājusi šī raidījuma sarunas tematu, Kārlis Dreimanis, daļiņu fiziķis, Rīgas Tehniskās Universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors un CERN Latvijas CMS zinātniskās grupas vadītājs, Gustavs Kehris, daļiņu fizikas doktorants Hārvardas Universitātē, darbojas CERN ATLAS eksperimentā, un Valdis Slokenbergs, studē daļiņu fiziku Džona Hopkina Universitatē 4.kursā, piedalās CERN Latvijas CMS zinātniskās grupas projektā.
10/16/202341 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Latvieši Krievijā - sadzīve un sarežģījumi jau pusotru gadu ilgā kara Ukrainā laikā

Pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Pa šo laiku Latvijā ir ieradušies ne tikai ukraiņi, arī daļa tautiešu, kuri līdz šim dzīvojuši Krievijā, ir atgriezušies dzimtenē. Kāda ir dzīve tiem, kuri palikuši Krievijā? Latvieši Krievijā - sadzīve un sarežģījumi jau pusotru gadu ilgā kara Ukrainā laikā: vai un kāda ir saziņa ar tuviniekiem Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem sastopas latviešu diasporas organizācijas Krievijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latviešu valodas aģentūras pārstāve – metodiķe Aija Otomere un māksliniece Inese Manguse. Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu. Krievijas latviešu kongresa priekšsēde dalās savās pārdomās par saziņu ar tautiešiem Krievijā un sadzīvisko ikdienu, ko piedzīvo aktīvās biedrības aiz robežas.
10/9/202341 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Sarežģījumi, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā atgriežoties Latvijā

Ģimenēm, kas atgriežas Latvijā, jārēķinās, ka būs sarežģīti bērniem iekļauties izglītības sistēmā. Kāda ir ģimeņu pieredze un ar kādu atbalstu tās var rēķinaties, skaidrosim sarunā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.  Studijā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, kura dalās ar savām atziņām, jo nesen par šo tēmu aizstāvējusi doktora disertāciju "Par reemigrējušo bērnu iekļaušanu skolās un psihosomatiskajiem traucējumiem" Braitonas Universitātē. Sarunā piedalās arī Agnese Berģe, reemigrācijas koordinatore  Kurzemes plānošanas regionā, Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras izglītības daļas metodiķe, cilvēks, kuras vadībā izstrādāts arī ceļvedis vecākiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, Eva Behmane, kura pirms astoņiem gadiem atgriezās kopā ar vīru un meitiņu, kura tagad jau ir pusaudze. Šobrīd ģimenē aug trīs bērni.
10/2/202340 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Reemigrācija: aktuālie aspekti cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs

Vasara un rudens sākums ir laiks, kad Latvijā atgriežas tās ģimenes, kurās aug bērnudārznieki un skolēni. Kā praktiski norit reemigrācija: cik viegli vai sarežģīti ir iekārtoties skolās, "dārziņos" un jaunās darbavietās; kā sokas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu, dzīvesvietas iekārtošanu - kādi aspekti ir aktuāli, cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā? Vai esošā ekonomiskā situācija atkal neveicinās kustību pretējā virzienā, analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Edīte, Lizete un Rūdolfs Ligeri, kuri šovasar atgriezušies Latvijā pēc deviņiem Vācijā pavadītiem gadiem, Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, un Andris Segliņš, Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkla (EURES) projekta vadītājs.
9/25/202341 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Kā mainījusies diasporas organizāciju darbība? Pārdomas ELA biedru kopsapulces

Kā pēdējos gados mainījusies diasporas biedrorganizāciju darbība? Ar kādiem projektiem Eiropas latviešu apvienība (ELA) mēģina aktivizēt diasporu un cik motivēti ir aizbraukušie iesaistīties latviešu kopienu darbībā? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts pārdomas pēc tikko aizvadītās ELA biedru kopsapulces.   Sarunājas Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, ELA prezidija locekle no Latviešu centra Minsterē; biedrzine, tiesu tulce, Vācijas latviešu amatierteātra studijas „Ezīši” režisore Laura Ritenberga-Kindere, Latvijas kopības Vācijā priekšsēdis Arnis Drille un tulks Dainis Leinerts, kurš dzīvo latviskā vidē, bet nepiedalās nevienā no latviešu organizācijām. Ierakstā uzklausām Baibu Belu, socioloģijas zinātņu doktori Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesori. Viņa iepazīstina ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veikto pētījumu par diasporas organizācijām, kurš noslēgsies novembra vidū.
9/18/202340 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Kā rīkoties situācijā, ja ārzemēs pazūd piederīgais

Ik pa laikam interneta vietnēs vai sociālajos tīklos lasām piederīgo izmisīgus lūgumus palīdzēt atrast kādu ārzemēs pazudušu tuvinieku. Kā rīkoties situācijā, ja līdzcilvēks ir pazudis “līdz ar galiem”? Kā notiek ārzemēs pazudušo tautiešu meklēšana? Kāda ir Latvijas un citu valstu policiju sadarbība? Kādu informāciju par pazudušo līdzcilvēku ir tiesīga sniegt Latvija?  Kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidro Pāvels Veršanskis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka vietnieks, un Sandra Salmiņa-Šuke, Ārlietu ministrijas Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja. Pieredzē dalās Ēriks, kuram pirms deviņiem gadiem septembrī Kanādā pazuda tētis.        
9/11/202340 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Dzīvās latviešu valodas lietošana Eiropas diasporas skolās

Latviešu skolu pieredze Dānijā un Itālijā, iesaistot ģimenes sporta aktivitātēs un meklējot jaunus veidus zināšanu apguvē. Diasporas skolu iespējas iesaistīties Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitātē, apgūstot dabaszinātnes. Raidījumā sarunājamies ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvi Latvijā un izglītības eksperti Airu Priedīti, Eiropas Latviešu apvienības izglītības referenti, Milānas un Boloņas latviešu skolas skolotāju Ilzi Atardo, Eiropas Latviešu apvienības sporta referentu, latviešu - dāņu biedrības vadītāju Raivi Orbu, Jitlandes latviešu nedēļas nogales skolas “Mazputniņš” vadītāju un sporta festivāla “Olimpiskais Lāčplēsis” koordinatori Dānijā Sandru Kaktiņu un latviešu kultūras skolas "Bergausis" vadītāju Bergenā (Norvēģija) Antru Sundi. 
9/4/202343 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Uzturēt un saglabāt latvietību: sarunas ar diasporas jauniešiem un pusaudžiem

Raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts paceļosim laikā pirms un pēc Jāņiem, sarunājoties par latvietības saglabāšanu un uzturēšanu ar diasporas jauniešiem. Vispirms tiekamies ar pusaudžiem, kas atbraukuši no Amerikas, kas ir soļa attālumā, lai sevi sauktu par jauniešiem, bet raidījuma otrajā daļā saruna ar Pirmā pasaules latviešu jauniešu foruma jeb PaLaJaFo rīkotājiem, lai uzzinātu, kā divas dienas vasaras pilnbriedā aktīvie diasporas jaunieši satikās, sadraudzējās un diskutēja par to, kā sadarboties diasporas latviešu jauniešu organizācijām. Sveika, Latvija! Pirmo reizi savām acīm ieraudzīt to, par ko stāstījuši vecāki vai vecvecāki, vai lasīts grāmatās, un visu laiku runāt latviski, tā īsumā var raksturot programmu „Sveika, Latvija!”, ko jau kopš 1997. gada ik vasaru rīko  Amerikas Latviešu apvienība. „Sveika, Latvija!” ir izglītojošs ceļojums latviešu izcelsmes jauniešiem uz Latviju, ar mērķi izbaudīt piedzīvojumu, kas dos vēlēšanos uzturēt un tālāk veidot savu latvisko identitāti, lietot un uzlabot savu latviešu valodu, stiprināt saites ar latviešu sabiedrību, kā arī veidot un uzturēt kontaktus ar Latviju. „Sveika, Latvija!” ir ceļojums 13-15 gadu veciem pusaudžiem, kuri kaut mazliet runā un saprot latviski un, jā, viņi ir dzimuši un auguši Amerikā, Kanādā, Austrālijā un, iespējams, pirmo reizi nokļuvuši Latvijā. Šovasar notiek divi šādi ceļojumi. Ir agrs rīts un ceļojuma „Sveika, Latvija!” pēdējā diena, kad Vecrīgā tiekamies ar ar mazliet samulsušiem pusaudžiem, tāpēc  sākam iepazīšanos, kuras laikā noskaidrojam, no kurienes jaunieši ir un cik pulkstenis ir viņu mājās, kamēr Latvijā ir deviņi no rīta.: Sarunā piedalās Sofija, Zane, Tālivaldis un Zigis, latvieši no Amerikas, trīs no viņiem pirmo reizi Latviju izbaudījuši pārpārēm, un jautāti, kas tad Latvijā lāga nav paticis, visi kā viens saka, dikti grumbuļainie ceļi, kas nav ļāvuši autobusā normāli pagulēt, bet visādi citādi, kā novēro programmas „Sveika, Latvija!” audzinātāji, jaunieši guvuši pamatīgu iespaidu gammu. Pirmais pasaules latviešu jauniešu forums Jau dažas dienas vēlāk turpat, Vecrīgā, uzreiz pēc nebijuša notikuma, nule kā aizvadītā Pasaules latviešu jauniešu foruma, tiekamies ar Eiropas Latviešu jauniešu biedrības vadītāju un foruma programmas veidotāju Jānis Skrebelu un Laimu Krauli, kura ir foruma galvenā rīkotāja, un līdz ar viņiem foruma dalībnieci Lieni Brūnu. Mēdz teikt, ka dzelzs jākaļ karsta, tam piekrīt ar Pirmā pasaules latviešu jauniešu foruma jeb PaLaJaFo rīkotāji un dalībnieki, tāpēc Jānis Skrebels, Liene Brūna, Laima Kraule teic, ka jau uzreiz pēc tam, kad pirmā formua izskaņa nodziedāta dziesm „Pūt,vējiņi”, nav jautājuma, vai būs otrais, bet gan ir jautājums – kad un kur notiks nākamais pasaules latviešu jauniešu forums.
7/24/202340 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Tiekamies ar Amerikas latviešu māksliniekiem

Jau deviņus gadus Cēsīs darbojas Pasaules latviešu mākslas centrs, kur šobrīd aplūkojama izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Izstādes atklāšanā tikāmies Amerikas latviešu māksliniekiem, kuri dalās pārdomās par centra nozīmi Latvijas kultūrtelpā un diasporas mākslinieku sajūtām, radot atstatumā no Latvijas. Divas izstāžu zāles bijušās Cēsu arodskolas telpās, teju 2000 mākslas darbu, kurus radījuši trimdas mākslinieki un arī ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Tas ir Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs, un tieši te vasaras vidū nokļuvis raidījums Globālais latvietis 21. gadsimts. Tā ir vieta, kur var skatīt, pētīt un izjust latviešu mākslu, kas tapusi un top ārpus Latvijas. Par mākslas centru, tā tapšanu un nepieciešamību pēc vietas, kas sniedz padziļinātu un visaptverošu ieskatu latviešu trimdas mākslas attīstībā stāsta no Amerikas uz Latviju pārcēlušies – centra vadītājs Kārlis Kanderovskis un viņa mammam – māksliniece un izstāžu kuratore Lelde Kalmīte. Pasaules latviešu mākslas centrs, kur jau deviņus gadus dzīvo trimdas un diasporas māksla, liek aizdomāties un rosina uz sarunām par mākslas nozīmi nošķirtībā no Latvijas. Izstādes "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs" ir aizgūts no Cēsu dziesminieka Valda Atāla dziesmas, kurš arī sveic atklāšanas reizē sanākušos. Izstāde ir pateicības žests Amerikas latviešu mākslas apvienībai, ko saīsināti sauc ALMA, bez tās atbalsta 2014.gadā nebūtu bijis iespējams atvērt galeriju Cēsīs. Jau iesākumā ALMA biedri ziedojuši katrs pa vienam mākslas darbam, veidojot Pasaules latviešu mākslas centra kolekciju, kas gadu gaitā ir paplašinājusies. Uzklausām Teksasā dzīvojošo Amerikas latviešu mākslas apvienības prezidenti Lindu Treiju. Sarunājamies ar māksliniekiem Ingu Strausu-Godejordu, Juri Cimbuli, Indru Avenu, Aiju Molleri, kā arī režisori Māru Pelēci, kura izstādē piedalās ar fotogrāfiju. Iespaidos par izstādi dalās cēsinieks tēlnieks Matiass Jansons.
7/17/202340 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Biomedicīna un viedā enerģētika diskusiju centrā diasporas uzņēmēju forumā

Jau desmit gadu norit Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko saīsināti sauc PLEIF, - un tas pulcē diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kā arī veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai un stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm – biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši ekspertus, kuri varētu ieskicēt, kādas ir Latvijas iespējas šajās jomās. Diskutē Pauls Miklaševičs, "BluOr" bankas investīciju direktors un Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents, Kristaps Zariņš, Stenfordas universitātes emeritētais ķirurģijas profesors un kardiodiagnostikas uzņēmuma „Heart Flow” dibinātājs, Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, un Reinis Rūtenbergs, jaunu biznesa virzienu galvenais pārrunu vedējs uzņēmumā „Total Oil”, pieredzējis naftas un gāzes sektora finanšu speciālists. Kāda ir šo jomu ietekme uz Latvijas ekonomiku un kāds ir skats no malas, kur rast spēka avotus Latvijai un kādā virzienā doties tālāk? Apjomīgi jautājumi, par kuriem diskutējam.
7/10/202341 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

87 kolektīvi no 22 pasaules valstīm: diaspora piedalās Dziesmu un deju svētkos

Vairāk nekā 2600 dalībnieku jeb 87 kolektīvi no 22 pasaules valstīm un četriem kontinentiem - tāda ir diasporas dalība XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar dejotājiem, dziedātājiem un muzicētājiem, lai sajustu noskaņojumu, kas valda diasporas dalībnieku sirdīs un domās, uzsākot svētku nedēļu. Raidījuma sākumā muzicē pārstāvji no Eslingenas orķestra - no Vācijas atbraukusī Liene Barons un Korado Českons (Corrado Cescon) no Šveices. Itālijas latviešu kori raidījumā pārstāv diriģente Ilze Atardo un dziedātāja Herta Šmite, Ziemeļameriku pārstāv Selga Apse, horeogrāfe, deju kopas “Daugaviņa” vadītāja un lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs virsvadītāja, un dejotājs Edgars Apse, no Lielbritānijas ir ieradušies Bredfordas deju kopas “Kamoliņš” pārstāvji Māris Pūlis un Vineta Zālīte, Melburnas (Austrālija) latviešu jaukto kori "Daina" pārstāv Linda Graudiņa, Melburnas vīru kori "Veseris" pārstāv Andis Graudiņš, bet latviešu tautas deju kopu "Ziemeļblāzma" no Dānijā pārstāv tās vadītāja Daniela Vanceviča un dejotāja Laine Spuldzeniece.
7/3/202353 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Stokholmā tiekamies ar aktīvām latvietēm Agnesi Blaubārdi un Signi Rirdanci

Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Tā saka Agnese Blaubārde, viena no raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dalībniecēm. Viņu kopā ar aktīvu un aizrautīgu Zviedrijas latvieti Signi Rirdanci satikām Stokholmas latviešu skolā. "Jo ilgāk es esmu projām, jo ciešāka saite. Atceros to sajūtu, atgriežoties Latvijā pēc vairākiem Francijā pavadītiem gadiem, kur nebiju runājusi latviski. Tā bija vienreizēja sajūta runāt atkal latviešu valodā - es dzirdēju sevi! Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Man ir cieša saite ar Latviju, jo man ir svarīga mana dzimta, savu ģimenes koku esmu izpētījusi septiņās paaudzēs."  Tā par sevi savulaik sacījusi Agnese Blaubārde. Viņa šobrīd vada Stokholmas latviešu skolu un tieši tāpēc saruna norit šajā skolā. Bet Agneses profesionālā dzīve ikdienā ir saistīta iekštelpu dizainu un konceptu dažādām Zviedrijas izglītības iestādēm. Un arī šī skola, kurā tiekamies, ikdienā ir Zviedrijas mācību iestāde. Pirms tikšanā par otru sarunas dalībnieci Signi Rirdanci zināms, ka dzimusi un augusi Latvijā, Bauskā. Kopš 2010. gada dzīvo Stokholmā te strādā, mīl un audzina vīru un bērnus, lasa sēnes, spēlē cītaru tautas mūzikas un danču grupā "Stokholmas spēlmaņi". Viņas ikdiena saistīta Eiropas Savienības institūciju Stokholmā, jau desmit gadus brīvajā laika Signe ir arī skolotāja Stokholmas latviešu skolā un nule uzrakstījusi maģistra darbu, kurā pētījusi Zviedrijas latviešu diasporas bērnu valodu.   
6/26/202341 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

"Uzvilkt Latviju" - tautastērpi kā latviskās piederības zīme no visas pasaules

Aiz katra no 40 tautastērpiem slēpjas dzīva vēstures liecība, stāsts par tautastērpu kā spilgtu latviskās piederības zīmi, kurā emocionālais un sociālais aspekts stāv pāri etnogrāfiskajam. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dodamies uz izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", lai pavērtu plašāku skatu uz tautastērpa darināšanas iespējām, veidiem un izdomu. Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un joprojām ir vismaz viens tautastērps, kas cienīts un augstā godā celts, jo, vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija savulaik dodoties prom no Latvijas, mantots no paaudzes paaudzē, bet tiklab tautastērps var būt pašu gatavots, austs un šūdināts, lai uzturētu saikni ar Latviju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Iepazīt ekspozīciju devāmies vēl pirms tās atklāšanas, kad muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē”, ko saīsinājumā mēdz saukt LAPA, galvenā kuratore Marianna Auliciema un viņas palīgi līdz kaulam iekšā izstādes eksponātu izvietošanā. Izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" svarīgākā šķautne ir stāsts. Aiz katra no četrdesmit te redzamā tautastērpa slēpjas dzimtas stāsts un mūsu tautas vēsture, sākot no tērpiem, kas savulaik darināti brīvvalsts laikā un devušies līdzi bēgļu gaitās, trimdā paturot spilgtā atmiņā dzimteni, ir tautastērpi, kas tapuši bēgļu nometnēs un tad tādi, kas tālu prom no dzimtenes, bet ar Latviju sirdī. Par izstādi stāsta muzeja "Latvieši pasaulē" galvenā kuratore Marianna Auliciema, krājuma galvenā glabātāja Guna Dancīte un izstādes kuratores Ieva Vītola. Lielbritānijā auguša zēna tautastērpa stāstu atklāj Rolands Blezūrs, audzis Lielbritānijā, savulaik bijis Eiropas latviešu jaunatnes apvienības vicepriekšsēdētājs. Marianna Auliciema norāda uz tērpu, kas savulaik tapis Baškīrijā. To no Krievijas uz Latviju atvedusi Ilona Saverasa, Latvijas latviete, kura savulaik bijusi latviešu valodas skolotāja Baškīrijā, ko šobrīd pareizi saukt par Baškortostānu Izstādes emocionālo sajūtu ir grūti nodot, tāpēc, ja vien iespējams,  tas jāredz savām acīm.  
6/19/202341 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Latvijas valsts tēla stratēģija “missionLatvia”: kā tajā iekļaujas diaspora

Ir veikts Latvijas valsts tēla pētījums 10 valstīs, un izstrādāta Latvijas valsts tēla stratēģija “missionLatvia”. Kas ir šīs stratēģijas stūrakmeņi un kādi virzieni attīstami, lai misijas pieeja darbotos? Un visbeidzot, kā tajā iekļaus diasporu? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, interesējoties arī, kas ir “missionLatvia” vēstnešu kopiena. Par stratēģiju un tās darbību stāsta aģentūras “Magic” pārstāve, vienotā Latvijas valsts tēla “missionLatvia” viena no veidotājām Lelde Dālmane, Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece, uzņēmējs, Latvijas – Amerikas tirdzniecības palātas līdzpriekšsēdētājs, konferences “Spotlight Latvia” rīkotājs Lauris Lambergs un Aija Ābele no ASV, kura Amerikas Latviešu apvienības prakses programmas ietvaros kā prakses vietu šovasar izvēlējusies LIAA Valsts tēla nodaļu.
6/5/202341 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Reportāža: Stokholmā tiekas diasporas latviešu skolu skolotāji

Maija nogalē Stokholmas latviešu skola rīkojas diasporas skolotāju iedvesmas konferenci “Skolotājs ir Personība”, kas vienkopus pulcēja latviešu skoliņu skolotājus no deviņām Eiropas valstīm. Par to, kā brīvprātīgi strādājot neizdegt, kur rast iedvesmu saglabāt latvisko, dzīvojot ārpus Latvijas, reportāžā no Stokholmas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
5/29/202345 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Viņa no Amerikas, viņš - Austrālijas, abi satikas Latvijā. Saruna ar Bērziņu ģimeni

Ingrīda piedzima un uzauga Amerikā, Andris - Austrālijā, pirmo reizi abi satikās Minsteres dziesmu svētkos, bet tā pa īstam - Latvijā. Bērziņi savus četrus bērnus audzina Latvijā un viņu vecākā meita Lūcija sevi sauc par pasaules latvieti, bet dēls Daris plāno studēt Nīderlandē un saka, sevi redz tikai Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts iedvesmojoša saruna ar Bērziņu ģimeni. Raidījuma viesi: Ingrīda Bērziņa, advokātu biroja "COBALT" Latvijas biroja partnere, zvērināta advokāte un intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju prakses grupas vadītāja, Andris Bērziņš, riska kapitāla fonda "Change Ventures" vadošais partneris un kopstrādes "TechHub Riga" līdzdibinātājs, jaunuzņēmumu kustības aizsācējs Latvijā. Sarunā piedalās arī trīs jaunākie bērni Lūcija, Daris un Leonora.
5/28/202339 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Dziesmu un deju svētkiem gatavojas arī diaspora - dziedātāji, dejotāji un teātra spēlētāji

Fuu, tas nu ir aiz muguras! Uuhhh, tas jau pavisam drīz! Tāda, iespējams, varētu būt Dziesmu un deju svētku dalībnieku sajūta, jo skates un pārbaudes aiz muguras, bet lielais notikums - XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.jūlijam. Uz šo notikumu pošas arī diasporas dziedātāji, dejotāji, teātra spēlētāji un folkloras kopas. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par gatavību šīs vasaras lielajam notikumam, par to, cik kupli pārstāvēta svētkos būs diaspora un kādām emocijām gatavojas šim piedzīvojumam. Raidījuma viesi: Pasaules saieta nama režisors Sandis Kalniņš, Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore; diasporas kolektīvu koordinatore, Lilija Zobens, Dziesmu svētku Goda virsdiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle, Londonas latviešu kora diriģente, Solveiga Slaidiņa, tautas deju kopas “Karbunkulis” vadītāja Īrijā, un Valda Grīnberga, Pasaules latviešu saieta nama koordinatore ASV.      
5/22/202341 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Valsts prezidenta vēlēšanas. Diskutē diasporas pārstāvji

Valsts prezidenta vēlēšanas, kandidātu vētīšana ir šābrīža Latvijas aktualitāte, bet par šo tematu diskutē un spriež arī latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, tāpēc raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts skaidrojam, ko no nākamā Valsts prezidenta gaida Latvijas valstpiederīgie, kam mītnes zemes ir citviet. Ar kādām profesionālajām un rakstura kvalitātēm būtu jābūt apveltītam nākamajam Valsts prezidentam? Vai prezidentam būtu jānāk no politiķu vides, vai tomēr priekšroku diaspora dod bezpartejiskam kandidātam? Aktualizējam arī diasporas viedokli par tautas vēlētu prezidentu. Diskutē Indulis Bērziņš, portāla "latviesi.com" vadītājs, lai arī šobrīd Indulis dzīvo Latvijā, daļa viņa dzīves saistīta ar Vāciju; Taira Zoltnere ir žurnāliste no Amerikas, darbojas arī Ziemeļkalifornijas latviešu biedrībā, Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs un diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet sarunai pievienojas no Papua Jaungvinejas, Jānis Skrebels, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” vadītājs, un Raivis Orba, Latviešu - dāņu biedrības vadītājs.
5/15/202343 minutes, 25 seconds
Episode Artwork

Karš Ukrainā mainījis izpratni par Otrā pasaules kara sekām Baltijas valstīs

8.maijs — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un miljonu upurus. Nu jau otro gadu karš ir tepat blakus, asiņains un upurus prasošs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par Latvijas tautas zaudējumiem Otrajā pasaules karā un to, kā karš Ukrainā mainījis starptautiskās sabiedrības izpratni par kara sekām Baltijas valstīs. Raidījuma viesi: vēstures doktors Gints Apals, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, Pēteris Kalniņš, Latvijas Okupācijas Muzeja Publiskās vēstures nodaļas pētnieks un Aivars Sinka, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis.
5/8/202341 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Latvieši Apvienotajā karalistē. Top pētījums un jau uzņemta filma trīs daļās

Tur ir izteikts Latvijas sabiedrības mikromodelis, tur ir zināma sabiedrības elite, arī kultūras elite, ir arī cilvēki ar dažādu izglītību, darba pieredzi. Viņi lielā mērā reprezentē Latvijas sabiedrību. Tur un viņi, šoreiz domāti latvieši apvienotajā karalistē, un to par Latvijas pilsoņiem Lielibritānijā sacījis,  komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, jo nu jau kādu laiku viņa skats vērsts Lielbritānijas latviešu virzienā, viņš raksta grāmatu par Latvijas iedzīvotājiem Lielbritānijā. Savukārt Ilze Kalve, Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas Televīzijas žurnāliste, skatītāju vērtējumam nodevusi jau trešo daļu trīsdaļīgajai  dokumentālajai filmai “Latvieši Apvienotajā Karalistē”, kas tapusi Daugavas Vanagu fonda 75 gadu jubilejas ietvaros. Raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts skats vērsts Apvienotās karalistes virzienā. Raidījuma viesi: komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, kurš ir arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts, žurnālists Uldis Āboliņš, kurš savā piecpadsmit plus žurnālista darbības laikā neatslābis ziņojis par Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas TV žurnāliste Ilze Kalve Lielbritānijā un Vera Antipova, filmas “Latvieši Apvienotajā Karalistē” projekta vadītāja.
5/1/202342 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Iespējas attīstīt sadarbības tiltu starp Latvijas un diasporas pētniekiem

Ilgtspējība kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – šis temats pārrunāts Latvijas studentu un pētnieku asociācijas konferencē, kas nesen norisinājās Lielbritānijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā attīstās sadarbības tilti starp Latvijas un diasporas pētniekiem un kā norit gatavošanās V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam “Zinātne Latvijai”, kas norisināsies jūnija beigās. Diskutē  Laura Bužinska, #esiLV kuratore #ziniLV pasākumiem, Sandra Martinsone, Latvijas studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā pārstāve, pārzina ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības politiku, un Linda Zeilina, starptautiska ilgtspējīgu finanšu centra (International Sustainable Finance Centre) dibinātāja un vadītāja un Eiropas Savienības ilgtspējīgu finanšu platformas locekle, Obama fonda izvēlēta viena no Eiropas līderēm.
4/24/202344 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Vasaras nometnes: kā ieinteresēt bērnus runāt latviski, ejot dabā un stāstot stāstus

Lai veiksmīgāk stiprinātu diasporas bērnu latvisko identitāti, ik vasaru Latvijā norit viņiem domātas nometnes, kuras pulcējas simtiem bērnu un jauniešu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts vētām, kas mudina diasporas vecākus savus bērnus iesaistīt vasaras nometnēs, cik dažādas tās ir un kā ieinteresēt bērnus un jauniešus runāt latviski, sportojot, ejot dabā vai stāstot stāstus. Par šovasar gaidāmajiem notikumiem diasporas bērniem un jauniešiem sarunājas Samanta Kavrusa, Eiropas vasaras skolas skolotāja, Jānis Auzāns, biedrības “Gara dziesma” vadītājs, Reinis Lasmanis, Sasbiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktora vietnieks, Luīze Bērziņa, Eiropas vasaras skolas audzinātāja, savulaik bijusi šīs skolas dalībniece, un Jolanta Dukure, “Olimpiskais kvants” vadītāja.  
4/17/202341 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

"Ar pasaules pieredzi Latvijā": divi pieredzes stāsti

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar diviem pasaules elpu pieredzējušiem latviešiem, kuri ne tikai atgriezušies, bet arī metušies pilnu krūti, daloties ar savu pasaules pieredzi Latvijā. Raidījuma viesi: Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktors, un Roberts Strenga, kurš pēc studijām atgriezies Latvijā, sakot, ka darījis to, lai gūtās zināšanas un pieredzi atvestu atpakaļ un ieguldītu dzimtenē. "Mēs esam Latvijā, jo mums šeit ļoti patīk", tā saka viņi paši. "Jūs esat spilgts piemērs tam, cik uzņēmīgi un zinoši cilvēki atgriežas no ārzemēm atpakaļ Latvijā un nes reālu pievienoto vērtību,"  tā par viņiem saka citi.  Viņi ir tie, kuri smēluši pasaules pieredzi, tagad atgriezušies Latvijā.  2017. gadā ar domu, ka tiem, kuri dzīvojuši, strādājuši un pieredzi uzkrājuši pasaulē, atgriežoties Latvijā varētu tikties, dalīties ar savu pieredzi un mudinātu arī citus atgriezties, radās biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā". Tā bija pirmā un šobrīd ir vadošā reemigrantu organizācija, kura veido plašu reemigrantu tīklu Latvijā un veicina sadarbības kultūru un domu apmaiņu, kā arī stiprina saites ar tiem, kuri joprojām dzīvo un strādā ārpus Latvijas, bet vienlaikus domā par atgriešanos. 
4/9/202340 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Latviešu valodas apguve diasporā: ar finansējumu skoliņām palīdz arī Latvija

Neizsīkstošs darbs un neatlaidība raksturo latviešu valodas mācīšanu bērniem diasporā un bieži vien tas ir brīvprātīgs darbs. Nule noskaidrojies, ka finansējumu no Latvijas saņems 43 diasporas skolas 20 valstīs. Cik daudz naudas skolas saņems, kā tērēs un vai ar to pietiek, lai saglabātu latviešu valodu, nedzīvojot Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viešņas: Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Eiropas Latviešu apvienības izglītības projektu vadītāja un Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte, Dārbijas Latviešu skolas vadītāja Lielbritānijā Kristīne Volodka un Amerikas Latviešu apvienības izglītības nozares vadītāja, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes locekle Elisa Freimane.  
4/3/202341 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Īstenos vairākus projektus diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju

Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad sabiedrības integrācijas fonds atbalstīs 14 projektus. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēti uzvarētāji, kurš, kur un kā īstenos šos projektus, bet kuri projekti palikuši "aiz borta", skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Reinis Lasmanis, Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors, Indulis Bērziņš, ”Latviesi.com” valdes priekšsēdētājs, Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, un Skaidrīte Aguļēviča, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde.  
3/27/202342 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Sadarbības veicināšanai ar diasporu Saeima pirmo reizi nodibina darba grupu

Saeimā ir izveidota parlamentāriešu darba grupa, lai veicinātu sadarbību ar diasporu - veidotu ciešāku saikni ar tautiešiem ārvalstīs, kā arī dialoga formā skaidrotu aspektus, kas būtiski tautiešiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāda parlamentāriešu grupa nodibināta pirmo reizi Saeimas vēsturē un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts skaidrosim, ko tas nozīmē diasporai, kāds būs šīs darba grupas pienesums, kādos virzienos tā darbosies, vai uzrunās tikai pilsoniski aktīvo diasporas daļu, un ko vispār nozīmē aktīvs pilsonis diasporā. Tēmu komentēt palīdzēs Saeimas deputāte Irma Kalniņa, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” biedrs Ernests Barons, Kustības "#esiLV" valdes locekle Elīna Pinto.   
3/20/202339 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Atbalsts un palīdzība Ukrainai. Diaspora iesaistās demonstrācijas un diskusijās

Februāra beigās, apritot gadam, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, izskanēja atgādinājums, ka mēs, sabiedrība visā pasaulē, nedrīkstam nogurt no atbalsta ukraiņiem, mēs nedrīkstam pierast pie zvērībām, ko pastrādā Krievijas armija. Un vēl nereti tiek runāts par to, ka mums, latviešiem, ir vienkāršāk identificēties un neatslābt atbalsta sniegšanā ukraiņiem, jo esam tik tuvu, tas notiek mums blakus. Atšķirībā no citām vietām pasaulē, kur karš Ukrainā šķietami ir tik tālu un tāpēc neskar ikkatru un ikvienu. Demonstrācijas, mītiņi, politiskas diskusijas - tie daži ir atbalsta veidi, kā ukraiņiem palīdz diaspora. Šoreiz viens no jautājumiem raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts ir par to, cik būtiska loma situācijas izpratnē ir vēsturiskajam kontekstam. To pārrunājam, sazinoties ar aktīviem cilvēkiem Amerikā, Kanādā un Austrālijā.   Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Rita Andersone no Viduszviedrijas Latviešu apvienības, Reinis Dancis, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidents, un Juris Ķeniņš, diriģents un komponists no Kanādas.  
3/13/202340 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

VARAM top projekts jaunām darba vietām reemigrantiem un iekšējiem migrantiem valstī

Vēl nesen raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts runājām par pētījumu, kurā bija apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Skaidrojot, kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, toreiz viena no atziņām bija - “ 80% pašvaldību saka, ka vajag atbalsta pasākumus reemigrācijas veicināšanai”. Valsts to sadzirdējusi un līdzfinansēs jaunas darba vietas reģionos, kas būtu pieejamas gan reemigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Šoreiz uzmanību pievēršam projektam, kuru izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kādā veidā iecerētie 80 000 eiro, kas nonāks katrā no pieciem plānošanas reģioniem, varētu sasniegt to cilvēku, kas atgriežas, maciņu. Diskutē Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs, Mareks Gruškevics, ministra padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Iveta Maļina-Tabūne, Latgales plānošanas reģiona vadītāja, Astrīda Leščinska, reģionālā koordinatore Latgales plānošanas reģionā un Juris Kozlovskis, SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs.  
3/6/202340 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Diasporā daudz neskaidru jautājumu par gaidāmo valsts aizsardzības dienestu

Topošais valsts aizsardzības dienests diasporā rada virkni neskaidru jautājumu, tostarp, kā izvairīties no gadījumiem, kad diasporas jaunieši izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības. Tādēļ svarīgi veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas sekmētu dienesta prestižu diasporas jauniešu vidū, vienlaikus dienestam vajadzētu būt iespējai jaunieša karjerā, ir jābūt ieguvumiem no dienēšanas Valsts aizsardzības dienestā. Vai un kā veidot dienestu kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt gan labu izglītību, gan praktiskās iemaņas valsts aizsardzībā, gan paplašinātu karjeras iespējas, par to diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Eiropas latviešu jauniešu biedrība “Eiropas jaunieši” Jānis Skrebels un portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola.  
2/27/202341 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Latviešu grāmatas jāgaida rindā: diasporas centros aktīvi lasa jaunākās grāmatas latviski

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija pasaulē - diasporas centros aktīvi lasa jaunākās grāmatas latviešu valodā un līdzdarbojas Lielajos lasīšanas svētkos. Pērn Bērnu žūrijā piedalījās 67 diasporas centri no 29 valstīm. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar diasporas lasītājiem, par to, cik nozīmīga ir lasīšana, dzīvojot ārpus Latvijas. “Lasīšana mūs visus padara par imigrantiem. Tā izved mūs ārpus mājas, un vēl svarīgāk, tā rada mājas mums it visur.” Tā Rīza Viterspūna ir teikusi par grāmatām un lasīšanu. Šis Amerikas aktrises citāts savulaik kļuva aktuāls arī Bērnu literatūras centrā, kad divtūkstošo gadu sākumā arvien biežāk sākām saņemt skumjus e-pastus no Latvijas bibliotēkām ar ziņu, ka kārtējais mazais lasītājs, kas gadiem ir nācis uz bibliotēku, kopā ar saviem vecākiem ir emigrējis vai tuvākajā laikā plāno braukt uz citu valsti labākas dzīves meklējumos. 2007. gadā Bērnu literatūras centrs pieņēma tam laikam neparastu lēmumu, sekot bērniem, kas devušies projām, un palaist Bērnu žūriju pasaulē. Šobrīd aktīvi lasītāji ir diasporas centros teju visā pasaulē. Runājam par stāvēšanu rindā pēc latviešu grāmatam, par labu latviešu valodu, kura skan vakaros, kad mamma, tētis vai vecmāmiņa lasa priekšā grāmatu.  Raidījuma viesi: Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centra vadītāja, Ilona Ozoliņa- Čiu, Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes Ņūdžersijas latviešu pamatskolas skolotāja, Baiba Kalniņa, brīvprātīgā Vīnes latviešu skolā “Kalniem pāri”, Jana Šaudvide-Delorme, Briseles 1. Eiropas skolas skolotāja, un Iveta Gijde, latviešu bērnu skolas Nīderlandē “Diegabiksis” pārstāve.  
2/6/202341 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Imanta Nīgale, Krišjānis Sils, Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis muzicē kopā

Imanta Nīgale dzimusi un augusi ASV, Krišjānis Sils – Vācijā. Tagad abi dzīvo un muzicē Latvijā. Te dzīvo arī Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis, kas dzimuši ASV un kopā spēlējuši grupā "Akacis" – kā visi četri sadziedājušies, kāda bijusi mūzikas nozīme dzīves ceļa gājumā katram atsevišķi un visiem kopā, skaidrosim raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Šoreiz raidījums sākas ar mūziku nebūt ne nejauši, jo pirms nepilniem četriem gadiem, kad aizsākām tradīciju reizi nedēļā tiešraidē no Latvijas Radio vēstīt par diasporas aktualitātēm un notikumiem, mēs sākām ar dziesmu, ko izpildīja daļa no šodienas studijas ciemiņiem. Toreiz pie mums ciemos bija grupa "Imanta Dimanta un draugi" un Imanta šodien ir te uz mūsu četru gadu jubilejas raidījumu, jo, piekritīsiet, svētki ir jāsvin!  
1/30/202341 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Diasporā spēlē teatri: apvienības PLATS darbība un jaunu dalībnieku piesaiste

Jau divus gadus diasporas teātra spēlētāji apvienojušies Pasaules Latviešu amatieru teātru apvienībā - tās biedri viņnedēļ tikās kopsapulcē, lai atskatītos uz paveikto pirmajos darbības gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par to, kāda ieskicējas teātru apvienības PLATS turpmākā darbība. Zinot, ka 2022. gada nogalē no apvienības izstājās pieci teātri,  skaidrojam, cik stabila ir teātru apvienība PLATS, interesējamies arī par kvalitāti diasporas amatieru teātros un  arī par to, kā piesaistīt gados jaunos diasporas pārstāvjus teātra spēlēšanai. Diskutē: Atis Rozentāls, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists, Sandra Bondarevska, PLATS valdes priekšsēde no Īrijas, Māra Lewis, Sanfrancisko Jaunā teātra (ASV) režisore un producente, Jānis Kārkliņš, Austrālijas latviešu teātra pārstāvis no Melburnas, Ingmārs Čaklais, Birmingemas Mazā teātra (Lielbritānija) mākslinieciskais vadītājs, un Liāra Ozola, Bergenas (Norvēģija) latviešu amatierteātra „LATIBergen” vadītāja.
1/23/202342 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Diaspora gatavojas dziesmu un deju svētkiem: noskaņojums kolektīvos un repertuāra apguve

Diaspora gatavojas vasarā gaidāmajiem Visparējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Par noskaņojumu deju kolektīvos Kanādā, par koru mēģinājumiem latviešu kopienā Brazīlijā un folkloras tradīciju kopšanu Eiropā, par dziesmu un deju repertuāru apguvi semināros un iespējām piedalīties svētkos saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve, Deju svētku virsvadītājs, diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš, Dziesmu svētku virsvadītājs, diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss ir atnākuši uz Latvijas Radio. No Kanādas raidījumā piedalās Dziesmu svētku virsvadītaja, Toronto tautas deju kolektīvs "Daugaviņa" vadītāja Selga Apse, no Brazīlijas - Inga Liepiņa, Brazīlijas latviešu kora dalībniece, Allans Arajs, Brazīlijas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs, un uz Brazīliju ir devies arī Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks, kurš palīdz Brazīlijas latviešiem sagatavoties svētkiem. Eiropu šajā sarunā pārstāv Aiga Ožehovska - Luksemburgas latviešu folkloras kopas "Dzērves", apvienības "Vakareiropas koklētāji" un postfolka grupa “Rudzurika" vadītāja.    
1/16/202341 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū Latvijā?

Veikts jaunu pētījums, kurā apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un uzņēmējdarbības uzsākšanu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis ir apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai. Diskutē pētījuma „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” vadošā pētniece Inta Mieriņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Dace Vanaga un māksliniece, zīmola “archived alchemy” izveidotāja Elīna Zelča no Upītes ciema.  
1/9/202340 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Diasporai aktuālie jautājumi 2023. gadā. Studijā Elita Gavele

Gada pirmajā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā aicinām Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem apspriestu aktuālos 2023. gadā risināmos jautājumus. Jautājumus uzdod portāla “Latviesi.com” vadītājs, valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde un Latvijas Televīzijas un LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve  
1/2/202341 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Skanīgus Ziemassvētkus aizvadām kopā ar aktīviem diasporas muzikantiem

Skanīgus Ziemassvētkus esam nolēmuši aizvadīt raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un šoreiz uz sarunu aicinām tos, kuri kustas paši un kustina citus - latvietis muzicēšanu neatstāj novārtā arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tiekamies tikai ar dažiem no diasporas aktīvajiem muzikantiem. Sarunā piedalās Rinalds Maksimovs, grupas "Dzelonis" pārstāvis, Signe Rirdance, “Stokholmas spēlmaņu” runas sieva, Liene Barons, Eslingenas orķestra pārstāve, un Mārtiņš Īstais, kurš muzicē Anglijā. Bet raidījuma ieskaņā muzicē Anna Wohl, dziedātāja no Skotijas, un Zigurds Šusters, muzikants no Anglijas.  
12/26/202241 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Kā diasporas pieredze var noderēt hospisa aprūpes nodrošināšanā Latvijā

Kamēr citviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama daļa veselības aprūpes sistēmas, Latvijā paliatīvajā aprūpē ir milzu robi, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, vai un kā diasporas zināšanas un pieredze var noderēt Latvijai nodrošinot cieņpilnu un dzīves vērtu cilvēka pēdējo dzīves posmu. Vienlaikus portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana iniciatīvai "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā". Līdz šodienai parakstījušies 15423 cilvēku. Raidījumā diskutē: interniste, geriatre, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedre no Amerikas pārcēlusies uz Latviju, lai realizētu gūto pieredzi par hospiss Annemarija Linares, ģimenes ārste, dietoloģe Justīne Rudzīte, Saeimas Sociālā un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Inga Bērziņa, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un ārsts un SIA “Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs, cilvēks, kurš hospisā ir iesaistīts Kristiāns Dāvis.  
12/19/202240 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Latvieši Dublinā spēlē hokeju bez ledus halles, bet britus iepazīstina ar novusu

Runājot par to, ko latvieši brīvajā laikā, kopā sanākot, dara svešumā, diezgan stereotipiski prātā nāk dejas, koris, folkloras kopas, teātra spēlēšana, esam runājuši arī par to, ka latviešiem patīk arī brīvajā laikā spēlēt prāta spēles, šoreiz par vēl dažiem hobijiem, kas atšķir latviešu diasporu no citām. Un tas ir novuss un hokejs, jo arī šīs spēles raksturo tieši latviešus. Dublina ir vienīgā lielpilsēta Eiropā, kurā nav nevienas ledus halles, bet, neraugoties uz to, latvieši tur spēlē hokeju un, ja reiz halle Dublinā būs, tad, iespējams, pateicoties latviešiem. Tikmēr latvieši Lielbritānijā "tur novusa kanti" un britus iepazīstina ar šo spēli. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par novusu un hokeju kā iespēju aktualizēt šos sporta veidus un arī pašiem sevi pieteikt mītnes zemē. Sarunājas Linards Lībietis, kurš vada Novusa klubu Koventrijā un ir Lielbritānijas Novusa federācijas valdes loceklis, Dace Čaklā, Birmingemas Novusa kluba vadītaja un Lielbritānijas Novusa federācijas ģeneralsekretāre, un Armands Reņķis, hokejists un hokeja kluba "Latvian Hawks" menedžeris.  
12/12/202241 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Latviešu valoda kā otrā svešvaloda – vai risinājums valodas uzturēšanai diasporā?

Kāpēc Latvijā neatzīst mītnes zemēs nokārtotu latviešu valodas eksāmenu. Piemēram, Īrijā šajā gadā to izdarījuši 60 jaunieši. Latvijā eksāmenu neņem vērā, un tas kļūst aktuāls un svarīgs jautājums, stājoties augstskolā šeit. Latviešu valoda kā otrā svešvaloda – vai tas varētu būt risinājums valodas uzturēšanai diasporā? Virkne neskaidrību un risināmu jautājumu, par kuriem saruna šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Eiropas Latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Zane Kažotniece no Īrijas, Mayo latviešu skoliņas “Graudiņš” vadītāja, Minsteres Latviešu centra priekšsēdes vietniece Laura Ritenberga-Kinder, viņa ir tulce un diasporas valodniece no Vācijas, kas lasa lekcijas vecākiem un šobrīd raksta arī doktordarbu par bilingvālo ģimeni, un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvas un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone.  
12/5/202240 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Tartu Latviešu biedrībai - 10: Izaicinājumi diasporai kaimiņos

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos? Raidījumā piedalās Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva, diriģents, skolotājs Matīss Briedis, „Interreg” programmas konsultante Inese Nikopensius un Tartu Universitātes doktorants Jānis Zālīte.  
11/28/202241 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Latvija paplašina skatu un dodas uz Āfriku

Ir sācies izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā”. Tas nozīmē, ka Latvija paplašina skatu un dodas uz Āfriku. Bet kāpēc un kam tas nepieciešams? Par e-pakalpojumu iespējām un apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas. Diskutē: Ģirts Greiškalns, #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts, Alīna Anete Birnika, Rīgas Biznesa skolas (RBS) pārstāve, projekta ietvaros darbojas Zambijā, un projekta virsvadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, diasporas uzņēmēja, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore.   
11/21/202240 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Brīvprātīgais darbs latviešu sabiedrībā: Kādu jēgu piešķiram vārdiem - kalpot Latvijai

Brīvprātīgais darbs latviešu sabiedrībā, aktīvi iesaistoties kopienas dzīvē un kopjot piederības sajūtu Latvijai. Tā varētu raksturot šīs reizes raidījuma Gloabālais latvietis. 21. gadsimts viesu pamatdarbību diasporā. Ko nozīmē, darboties sabiedrības labā bez atlīdzības, kas priecē un iedvesmo to darīt? Cik būtiski katram iesaistīties darbībās, kas sekmē kopējo labumu? Kādu jēgu piešķiram vārdu salikumam - kalpot Latvijai? Latvijas dzimšanas dienas nedēļā tiekamies ar diasporas cilvēkiem, kuru darbs novērtēts ar valsts apbalvojumu. Raidījuma viesi: Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Liene Dindone, veterinārārste ar otru profesiju – latvietība, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Imants Gross, bijis Latvijas vēstnieks Zviedrijā un akreditētais vēstnieks Norvēģijā, Atzinības krusta virsniece Ilze Šakare no Gēteborgas Zviedrijā un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aivars Edvards Osvalds Vašingtonā.    
11/14/202242 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Mārtiņš Zandbergs un Viktors Grigulis - latvietību stiprina dziesma un deja, arī politika

Kas vieno "Mārtiņa dziesmu grāmatu" sastādītāju Mārtiņu Zandbergu Rīgā un "Londona dejo" dibinātāju - deju meistaru Viktoru Griguli Londonā? Ar abiem latviešu tradīciju kopējiem un Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības aktīvistiem septiņdesmitajos gados tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Saruna par dzīvi svešumā, par to, ko nozīmē latvietība, kā to stiprinājusi dziesma un deja, un politika.    
11/7/202241 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

eID karte būs obligāta: cik noderīga tā būs diasporas pārstāvjiem

No 2023.gada 1.janvāra personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Tikmēr diasporā jau kādu laiku jaušama negatīvas rezonanse, neba pret pašu dokumentu, bet drīzāk pret tā obligātumu. Lai censtos kliedēt satraukumu vai bažas par eID obligāto ieviešanu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunu veltām it kā plastikāta gabalam, bet patiesībā, cenšamies izzināt, cik noderīgs tas var būt, jo īpaši, ja skatāmies diasporas virzienā. Sarunā piedalās eID eksperti: Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītajas vietniece, Uģis Bisenieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors, Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja, un Uldis Apsītis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietnieks.  
10/31/202240 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Brazīlijas latvieši mūsdienās: savstarpējas attiecības un kopienas saikne ar Latviju

Ižuī, Sanpaulu, Novaodesa, Rio Novo, Kuritiba, Krisiuma, Vārpa jeb Brazīlijas latvieši mūsdienās. Ižuī latviešu centrs, kur rosās arī deju kopa "Staburags", Sanpaulu latvieši un Vārpa, Dienvidbrazīlijas kopienas un viņus visus vienojošā jumtorganizācija - Brazīlijas Latviešu kultūras apvienība. Kas uztur kopienas saikni ar Latviju, kā veidojas savstarpējās attiecības, ja kopienas atrodas tālu cita no citas, par iecerēm un jau paveikto, par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas Brazīlijas latviešu kultūras apvienība un Dienvidbrazīlijas latviešu kopienas saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: antropoloģijas pētnieks Toms Pāvils, kurš šajā vasarā bijis ekspedīcijā Brazīlijā, Andrejs Puriņš, kurš pārstāv Brazīlijas latviešu kultūras apvienību, Renāte Albrehta, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdētāja, Edmars Grimbergs, Ižuī latviešu centra pārstāvis, un Marlene Kasbara, kura zina kā klājas latviešiem gan Sanpaulu latviešiem gan „Vārpā”.  
10/24/202241 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Vilkme būt Latvijā, dzimtas mājas un kopā būšana. Tiekamies ar Beņķu ģimeni

Par dzīves lielo izvēli pirms 27 gadiem, par drosmi un atbildību, un vilkmi būt Latvijā. Par sarežģījumiem un grūtībām, un jauno pieredzi. Par dzimtas mājām Cēsīs un kopā būšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar Selgu un Juri Beņķiem un viņu meitām - Leldi un Liānu.  
10/17/202241 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Kā mūsdienīgi bērniem mācīt latviešu valodu diasporas skolās?

15. oktobris ir  Latviešu valodas diena, tāpēc šoreiz esam nolēmuši diskutēt par to, kādas ir latviskās izglītības iespējas ārpus Latvijas. Kā mūsdienīgi bērniem mācīt latviešu valodu diasporas skolās? Par latviešu valodas uzturēšanu un mācīšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām skolotāju pieredzi mītnes zemēs un atgriežoties Latvijā. Diskutē trīs skolotājas, mammas un ekspertes, kam ir pieredze un viedoklis par šo tematu: Amanda Hērsta, pedagoģe, kura trīs gadus strādājusi Melburnas latviešu skolā, Liene Vidze, Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” pārzine, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā, un Ilze Stīpniece, viņa izveidojusi un vadījusi Voterfordas latviešu skolu "Jumītis" Īrijā un ir Latviešu biedrības Īrijā skoliņas "Jumītis" dibinātāja.  
10/10/202240 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Diasporas līdzdalība 14. Saeimas vēlēšanās: par kādu noskaņojumu liecina izvēles

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,43% balsstiesīgo iedzīvotāju, no tiem diasporas pārstāvji bija 16,16%. Kopā ar ekspertiem analizējam latviešu diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās: cik aktīvi bijuši vēlētāji ārpus Latvijas; par kādu noskaņojumu liecina viņu izvēle - kādas vērtības un Latvijas attīstības iespējas diasporas vēlētājs atbalstījis? Kas tehniski būtu jāuzlabo vēlēšanu rīkošanā ārpus Latvijas turpmāk? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas vēstniecības Londonā vēlēšanu iecirkņa sekretārs un vēstniecības 3.sekretārs Artūrs Saburovs, Latvijas vēstniecības Austrālijas savienībā otrā sekretāre, vēlēšanu iecirkņa Kanberā priekšsēdētāja Vineta Freimane, portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un portāla „latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis.  
10/3/202241 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība - diasporai nozīmīga organizācija

Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) atzīmē savas pastāvēšanas septiņdesmit piekto gadadienu. Šīs diasporai nozīmīgās organizācijas lietderības koeficientu mūsdienās pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts kopā ar LĀZA biedriem, kuri Rīgā pulcējās 9. Latvijas Ārstu kongresā. Raidījuma viesi: LĀZA valdes sekretāre Daina Dreimane, bērnu endrokrinoloģe, asociētā profesore, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, LĀZA biedre Anemarija Linaresa, interniste, geriatre un LĀZA stipendiāts Rūdolfs Vilde, pneimonologs kurš šobrīd strādā P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.  
9/26/202241 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Diasporas amatiertēatri tiksies Stokholmā. Kas mudina latviešus pasaulē spēlēt teātri

Ar pilnu krūti mīlestības un apmātībā pret teātri Pasaules latviešu amatieru teātru savienības jeb PLATS aicināti 23. – 25. septembrī Stokholmā pulcēsies pasaules latviešu amatierteātri diasporas teātru saietā  “Plats solis”. Šis notikums mūs mudina skaidrot, kas nosaka to, ka latvieši ārpus Latvijas aktīvi iesaistās amatierteātru kustībā? Kā top iestudējumi un kāds ir teātru izvēlētais repertuārs, kāds ir saieta “Plats solis” mērķis un aicinājums? To pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sandra Bondarevska, Pasaules latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde no Īrijas, Ingmārs Čaklais, PLATS valdes priekšsēža vietnieks Lielbritānijā, Lāsma Pintere, teātra “Momento” vadītāja, kura atrodas Itālijā, Jēkabs Kalniņš un Regīna Purva, Stokholmas atraktīvā latviešu amatierteātra “SALA” dalībnieki.  
9/19/202241 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Diasporas noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām: kādi jautājumi būtiski

Pirmsvēlēšanu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kāds ir diasporas noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām: kuri jautājumi pirms Saeimas vēlēšanām ir būtiski latviešu diasporai, ar kādām aktivitātēm disaporas organizācijas rosina pirmsvēlēšanu debatēs iesaistīties vēlētājus ārpus Latvijas un kādā veidā diaspora var ietekmēt Latvijā notiekošo? Diskutē: Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāve Kristīne Saulīte, kura arī vada projektu “Jābalso”, savukārt Elīna Pinto no Luksemburgas ir projekta “Caurlaide uz Saeimu” debašu satura kuratore, bet Jānis Skrebels no Londonas pārstāv Eiropas latviešu jauniešu biedrību, ir reģionālais koordinators.  
9/12/202241 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Reemigrantu emocijas, atgriežoties Latvijā: Kā pielāgoties jaunajai dzīvei

Atgriešanās šoks un atsvešinātība. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par reemigrantu emocijām un psiholoģisko stāvokli, atgriežoties Latvijā. Kā pārvarēt un pielāgoties jaunajai dzīvei, kāda ir ģimenes nozīme emocionālās labsajūtas radīšanā? Saruna ar klīnisko psiholoģi Ivetu Ozolu-Cīruli. Viņa šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē. Tas veltīts pašai tuvai tēmai par reemigrantu psiholoģisko veselību un emocijām, atgriežoties dzimtenē. Arī pati Iveta Latvijā atgriezās pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā. Uzklausām arī dažādus pieredzes stāstus. Sarunā piedalās Elīna Dimante, IT speciāliste, fotogrāfe no Dublinas, kura šovasar Latvijā atgriezusies jau pa otram lāgam jūlijā. Lelde Burve-Alksne sarunai pievienojas no savām mājām „Vakres” Saldus pusē. Māju nosaukums liecina par četru bērnu ģimenes Norvēģijā nodzīvotajiem gadiem, un Lelde atzīst, ka Norvēģijai pieder viņas sirds. Savukārt Antra Priedniece raidījumā piedalās no Īrijas, kur atgriezusies otrreiz.  
9/5/202241 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Kas sagaida diasporas jauniešus vasaras skolās Latvijā?

Pēc Covid-19 pandēmijas radītā pārtraukuma, Latvijā šovasar atkal pulcējas jaunieši no visas pasaules. Informatīvais ceļojums "Sveika, Latvija", Eiropas vasaras skola "Olimpiskais kvants" - ar šo notikumu rīkotājiem šodien saruna par to, kā  diasporas jauniešus piesaistīt Latvijai un radīt interesi par šeit notiekošo? Kādā veidā atjaunot jauniešu kopā būšanu latviskā vidē – ceļojums, sports un vasaras skola? Kā mainījies programmu saturs, ņemot vērā pandēmijas divus gadus un karu Ukrainā?  Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas programmas - informatīvais ceļojums "Sveika, Latvija" vadītāja Kristīne Saulīte, Eiropas vasaras skolu pārstāve Luīze Bērziņa, kādreiz pati piedalījusies, tagad ir audzinātāja, Eiropas vasaras skolas vadītājs Pēteris Priedītis un Vidzemes vasaras skola "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure.
7/25/202241 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Pēc Brigitas Strodas ieceres top laikmetīgs iestudējums par Melburnas latviešu kopienu

Top laikmetīgs iestudējums par Melburnas latviešu kopienu Austrālijā. Tā idejas autore ir Austrālijā dzimusī un augusī māksliniece Brigita Stroda. Par iestudējumu, kas atspoguļos Austrālijas latviešu kopienas un Melburnas latviešu nama pastāvēšanas izaicinājumus, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Lai veidotu iestudējumu, fonda "Initium", kas īsteno ideju, pārstāvji kopā ar Brigitu Strodu pavasarī Austrālijā veica dzīvesstāstu pētniecību Melburnā, intervējot pārsvarā vecākās paaudzes latviešus, kas daļēji vēl pārstāv Otru pasaules karu pieredzējušos bēgļus, un pētīja kopienas un Melburnas latviešu nama mūsdienu pastāvēšanas izaicinājumus un sabiedriskās norises. Par to kādus izaicinājumus iestudējums sarūpējis tā veidotājiem, kā tas top un kāda šim projektam nozīme Austrālija latviešu sabiedrībā,  stāsta projekta idejas autore Brigita Stroda, fonda Initium radošā pētniece, dzīvesstāstu pētniece, folkloristikas maģistre Ilga Vālodze-Ābele, fonda Initium valdes priekšsēdētāja, projekta galvenā producente Ieva Niedre un Austrālijas latviešu teātra valdes priekšsēde Ieva Ozoliņa.  
7/18/202240 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Latvijas tēla veidošana: diasporas iesaiste un valsts tēla vēstnešu programma

Kā diaspora var iesaistīties Latvijas tēla veidošanā un veicināt Latvijas atpazīstamību pasaulē? Kas ir Latvijas valsts tēla vēstnešu programma, ar kuru Latvijas Investīciju attīstības aģentūra iepazīstināja iepazīstināja Minesotā XV Vispārējo dziesmu un deju svētku ASV laikā? Ko nozīmē būt vēstnesim, vai par tādu var kļūt jebkurš, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vecākā projektu vadītāja Marta Kaprāle, LIAA Valsts tēla nodaļas Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Gunta Līdaka, žurnālists Ansis Bogustovs un biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb #esiLV valsts tēla domnīcas vadītāja Ieva Jēkabsone-Bellomi.  
7/11/202241 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Dziesmu un deju svētki ASV - vairāk nekā svētki

Vairāk nekā svētki. "Ir grūti izskaidrot, cik tie ir nozīmīgi latviešiem, daudziem amerikāņu sabiedrībā, kad runā par dziesmu un deju svētkiem – viņi domā, nu, būs kaut kāda mūzika, džeza festivāls vai koru sacensība, vai kaut kāds muzikāls pasākums, bet mums, latviešiem, dziesmu svētki ir daudz vairāk nekā tikai svētki, saistīti ar dziedāšanu. Tā ir mūsu identitāte, mūsu kultūra, tā ir mūsu valoda, un to kādreiz ir mazliet grūti izskaidrot amerikāņiem, cik svarīgi dziesmu svētki ir mums, latviešiem," šādus vārdus Amerikas dziesmu un deju svētkus raksturojot tiem velta to rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Svētki nule kā beigušies un mēs raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts svētku dalībniekiem neļaujot atiet no notikušā, aicinām raksturot svētku gaisotni, atklāt piedzīvoto un dalīties aizvadīto svētku vērtējumā.  Sarunai no Amerikas, Minesotā Sentpolā, rīta agrumā pieslēgušies Saulkrastu jauktā kora „Anima” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, Dziesmu svētku saviesīgo sarīkojumu organizētāja, viņa  darbojas arī svētku mārketinga komitejā, Māra Pelēce, Sanfancisko Jaunā teātra režisore Māra Luisa (Lewis) un XV Vispārējo dziesmu un deju svētku ASV Minesotā Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare.  
7/4/202241 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Viņa balsi grūti sajaukt ar kādu citu. Tiekamies ar Armandu Birkenu

Viņa balsi grūti sajaukt ar kāda cita balsi, viņa humora izjūta ir apbrīnojama, bet pats ir neatņemama "Čikāgas piecīšu" sastāvdaļa - komponists, dziedātājs, ģitārists un aktīvs Čikāgas latvietis Armands Birkens ir raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemiņš, kurš uz raidījuma ierakstu paņēmis līdzi arī ģitāru. Ar Armandu Birkenu tiekamies brīdī, kad viņš viesojas Latvijā, bet, kad šis raidījums sastapsies ar klausītājiem viņš jau būs devies atpakaļ uz Čikāgu. Ciemošanās Latvijā ir ikgadēja tradīcija, kas neizpalika arī pandēmijas laikā.  
6/27/202241 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Ja Tev laimējies, palīdzi citiem. Martas un Viļa Vītolu dzimtas stāsts

Ja Tev laimējies, palīdzi citiem, tā teicis viens no šīs reizes raidījuma viesiem, jo tā dara viņš pats. 2002. gadā dibinātais Vītolu fonds, kas nu jau 20 gadu palīdz iegūt augstāko izglītību Latvijas jauniešiem, un pagājušā gadsimtā Latvijai zudušo cilvēku piemiņai izveidotais Likteņdārzs - šie ir vērienīgākie projekti, aiz kuriem stāv Marta un Vilis Vītoli, piecu bērnu vecāki, kuri kopā ir jau sešdesmit gadu. Pērn nosvinēta dimanta kāzu jubileja. Kas viņi ir, kāpēc Vilim Vītolam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu, jo viņš sevi sauc par vienkārši uzņēmēju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis 21.gadsimts Martas un Viļa Vītolu dzimtas stāsts. Saruna  par dzīvi Venecuēlā, par atgriešanos Latvijā, par vērtībām, kuras ir Vītolu  dzimtas pamatā. Saruna ar uzņēmēju Vili Vītolu, viņa meitu Māru Hrgetiču un mazdēlu Vili Andreju Vītolu par dzīvi Venecuēlā, par atgriešanos Latvijā, par tām vērtbām, kuras ir Vītolu  dzimtas pamatā.  
6/20/202243 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Saruna ar PBLA pārstāvjiem pēc organizācijas valdes tikšanās Rīgā

Nedēļas nogalē Rīgā tikās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde, lai pārrunātu aktualitātes, sākot no attapšanās pēc Covid-19 pandēmijas, beidzot ar pasaules latviešu atbalstu Ukrainai, gatavošanos Saeimas vēlēšanām un nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem. Sarunu ar PBLA pārstāvjiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Par valdē lemto stāsta Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde, ELA pārstāve PBLA Karolīna Zobens-East.  
6/13/202243 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Okupācijas muzeja misija un jaunā ekspozīcija

Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Tā savu misiju redz Latvijas okupācijas muzejs, kurš pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas atgriezies Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, ar jaunu ekspozīciju. Kā vēsturisko padarīt aktuālu, par kādām vertībām iestājas Okupācijas muzeja biedrība, aicinot apmeklētājus uz atkal tikšanos klātienē? Saruna par trimdas ieguldījumu gan muzeja veidošanā un dibināšanā, gan ziedojumu piesaistīšanā un muzeja uzturēšanā visu nu jau 29 gadu garumā, gan arī par trimdas aktivitātēm pirms neatkarības atjaunošanas. Un, protams, par muzeja šodienas aktualitātēm. Sarunājas Latvijas Okupācijas biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs, Latvijas okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, Latvijas Okupācijas biedrības biedrs; Nākotnes nama projekta vadītājs Valters Nollendorfs un  Latvijas okupācijas muzeja vadītāja no 2002.- 2014. gadam Gundega Michele.  
6/6/202242 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Iekļaujošā izglītība: darbs ar reemigrantu bērniem Latvijas skolās

Šaurākā izpratnē iekļaujošo izglītību saprot kā iespēju strādāt ar skolēniem, kuriem ir speciālās vajadzības jeb funkcionāli traucējumi, bet plašākā izpratnē tā ir iespēja mācīties ikvienam, neatkarīgi no fiziskiem dotumiem, materiālā nodrošinājuma un daudziem citiem iemesliem. Tā ir iespēja iegūt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Raidījumā saruna par iekļaujošo izglītību, runājot par reemigrantu, migrantu un bēgļu bērniem. Mācību gadu noslēdzot, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā realitātē rit darbs ar reemigrantu bērniem Latvijas skolās. Diskutē: Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Daina Gross, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, Ikšķiles vidusskolas pedagoģe ar darba un dzīves pieredzi Amerikā, mamma trim bērniem Marta Žagare, kopā ar viņu raidījumā piedalās arī dēls Eliots Aleksandrs Gudvins un pedagoģe Dace Konopecka, kura strādā Rīgas 15. vidusskolā.  
5/30/202241 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Skriešana, latvietība un zinātne. Saruna ar Latvijas čempioni Rīgas maratonā Annu Kļučņiku

Latvijas čempione Rīgas maratonā Anna Kļučņika Kembridžas Universitātē beigusi doktorantūru, pētot mitohondrija DNS, kam esot vistiešākā saistība ar viņas kaislību skriešanu. Pirms došanās mājup uz Lielbritāniju Anna ir mūsu studijas viešņa - sarunu par skriešanu, latvietību un zinātni raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.    
5/23/202238 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Iesaistīt jauniešus ārpuslatvijas sabiedriskajās norisēs

Diasporas organizācijas nereti sarunās norāda, ka viens no izaicinājumiem ir gados jauno latviešu iesaiste ārpuslatvijas sabiedriskajās norisēs. Par šo tematu, kā aktivizēt jauniešus, sarunāsimies ar Eiropas latviešu jauniešu biedrības (EJ) līderiem. Biedrības "Eiropas jaunieši" viens no ikdienas darbiem ir  veiksmīga jauniešu iesaiste diasporas dzīvē. Šoreiz saruna par to, kurā virzienā meklēt piesaistes punktus Latvijai un ar kādiem notikumiem vasarā  EJ plāno uzrunāt savus vienaudžus Eiropā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts diskutē Eiropas latviešu jauniešu biedrības vicepriekšsēdētāja Laima Kraule, Eiropas latviešu jauniešu biedrības priekšsēdētājs Ernests Barons, Eiropas latviešu jauniešu biedrības Reģionālais koordinators Jānis Skrebels un Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Karolīna Zobens-East.  
5/16/202241 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Iespējas piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ārpus Latvijas dzīvojošajiem

Diaspora ir skaitliski augoša vēlētāju kopiena, ja tā balsotu vismaz tikpat aktīvi kā Latvijā, tad tā  varētu dubultot sava redzējuma pārstāvību Saeimā. Skaidrojam, kā praktiski cilvēkiem, kas dzīvo  ārpus Latvijas, iespējams piedalīties vēlēšanās un kā nodrošināt kvalitatīvu informācijas pieejamību par Saeimas vēlēšanām, kas notiks rudenī. Uz sarunu aicināti  Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis, kā arī attālināti raidījumā piedalās PBLA Valdes locekle Kristīne Saulīte un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.  
5/9/202242 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Taņņu un Epneru ģimeņu tikšanās – mākslas cikls, kas turpinās

Cilvēka dzīve kā mākslas darbs un šoreiz ne pārnestā nozīmē – runa ir par vienu no impozantākajām, aizrautīgākajām un neparastākajām trimdas personībām Gunti Tanni, kurš dzimteni pameta trīspadsmit gadu vecumā, bet par kuru savu stāstu veidojis mākslinieks Kristaps Epners izstādē “Nenorunātās tikšanās”. Par divu ģimeņu – Taņņu un Epneru – satikšanos un ciklu, kas turpinās, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kristaps Epners ir mūsu studijā, jo mēs esam norunājuši tikšanos, tāpat kā tikšanos esam sarunājuši ar Gunta Taņņa meitu, dzejnieci Lilitu Tanni, kura agrā rīta stundā pievienojas raidījumam no savām mājām Kanādā.   
5/2/202239 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

"NYET, NYET, SOVIET!" - latviešu demonstrācijas ārpus Latvijas padomju laikā

Pret ko latvieši protestēja un kādas vērtības aizstāvēja demonstrācijās ārpus Latvijas padomju okupācijas laikā, kādas atmiņas tas atsauc, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādes “NYET, NYET, SOVIET!” veidotājām Mariannu Auliciemu un Ievu Vītolu, kā arī demonstrāciju dalībniekiem – Valdu Liepiņu un Aivaru Sinku.  Tikšanās iemesls ir tas, ka beidzot vairākus gadus ilgušo pētniecības tēmu noslēgs izstāde “NYET, NEYT SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945-1991”. Beidzot, jo pandēmijas dēļ izstādi nācās pārcelt jau divas reizes. Tagad tās atklāšanas diena nolikta Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā – 4. maijā. Marianna Auliciema ir muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” galvenā kuratore, Ieva Vītola, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” valdes locekle, Valda Liepiņa ir bijusī trimdas aktīviste Austrālijā, viņa piedalījās 1974. gada demonstrācijās, Aivars Sinka ir Daugavas Vanagu centrālas valdes priekšsēdētājs, latvietis no Anglijas, kurš piedalījies demonstrācijās.
4/25/202242 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Iespējas veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijas un diasporas mediķiem

Kā veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijas un diasporas mediķiem? Kāda ir māsu pieredze, strādājot ārpus Latvijas, gan paaugstinot savas profesionālas zināšanas, gan piedaloties pētniecības darbā. Šos jautājumus pārunājam ar Diasporas māsu un vecmāšu apvienības pārstāvēm, kuras iesaistījušās arī sadarbības konferences “Sieviete medicīnā un zinātnē Latvijā un pasaulē” rīkošanā. Diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes priekšsēdētāja Karīna Beinarte un Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes pārstāve Līga Čaunāne.  
4/18/202244 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Diasporas profesionāļu iesaiste LIAA jauno pārstāvniecību darbā ASV un Kanādā

Kā profesionāļi no diasporas iesaistās jauno Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību darbā Amerikā un Kanādā? Kādas ir pārstāvniecību darba prioritātes un kādā veidā izpaudīsies Latvijas uzņēmumu atbalsts un sadarbības sekmēšana tālajos tirgos? To raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar pārstāvniecību vadītājiem Bostonā un Toronto. Uzklausām arī uzņēmēju viedokli un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras skaidrojumu par Latvijas interesēm Ziemeļamerikā.    Raidījuma viesi: LIAA direktora vietniece  eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, LIAA pārstāvniecības Kanādā, Toronto vadītāja Ilze Lācgalve, LIAA pārstāvniecības ASV, Bostonā vadītājs Reinis Nikolajs Sīpols unuzņēmējs un Latvijas - Amerikas tirdzniecības kameras Bostonā pārstāvis Lauris Lambergs.  
4/11/202240 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Aktualitātes: konference "Spotlight Latvia" un Eiropas latviešu apvienības kopsapulce

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts divi aktuāli temati par diviem diasporai un Latvijai aktuāliem notikumiem. Raidījuma vienu daļu veltām biznesa konferencei „Spotlight Latvia”, kas 1. aprīlī notika Losandželosā. Interesējamies par to, kāda ir pēcgarša pēc šī notikuma, par kādiem būtiskiem aspektiem nozarēs runāts, par ko visaizrautīgāk debatēts un kāpēc šis notikums ir svarīgs Latvijai. Savukārt raidījuma otrajā daļā sazināmies ar Eiropas Latviešu apvienības vadītājiem, lai uzzinātu, kādā gaisotnē aizvadīts un kādi temati aktualizēti nule kā aizvadītājā Eiropas latviešu apvienības kopsapulcē.  Par Losandželosā aizvadīto konferenci stāsta Latvijas Goda konsuls ASV Juris Buņķis. Par ko spriests Eiropas latviešu apvienības kopsapulcē, stāsta Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa un ELA prezidija pārstāves Vita Kalniņa un Laura Ritenberga-Kindere.  
4/10/202239 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Valodas un kultūras saglabāšana ārpus etniskās dzimtenes. Saruna ar Baibu Kangeri

Divu gadu vecumā kopā ar vecākiem bēgļu gaitās dodoties atstājusi Latviju, dzīvojusi Vācijā, Austrālijā un Zviedrijā un visās trīs valstīs ir piederējusi mazākumtautībai, tāpēc ļoti labi saprot etnisko minoritāšu bažas par savas valodas un kultūras saglabāšanu. Viņa arī ļoti labi zina, kā savu valodu un kultūru ir iespējams saglabāt, dzīvojot ārpus etniskās dzimtenes. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts viešņa – valodniece un dramaturģe Baiba Kangere.  
3/28/202244 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Diasporas mediju vienota platforma: tikai iecere vai realizējama ideja

Cik mūsdienīgi un profesionāli savu auditoriju spēj uzrunāt diasporas mediji? Kāda loma šiem medijiem būtu krīzes situācijā un kāpēc būtiski, lai diasporas mediju intereses pārstāvētu vienota organizācija? Latvijas Ārlietu ministrijas paspārnē darbu sākusi Diasporas mediju darba grupa. Kādas iespējas tas paver jaunām idejām un sadarbībai, kā virzās ideja par vienotu diasporas mediju platformu, raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts diskutējam ar darba grupas pārstāvjiem. Stāsta Diasopras mediju darba grupas līdzpriekšsēdētāja, deleģēta no Pasaules Brīvo latviešu apvienības Valda Liepiņa, Diasopras mediju darba grupas priekšsēdētājs, portāla "Latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, portāla “Baltic-Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības valdes locekle, brīvžurnāliste no ASV Taira Zoldnere.  
3/21/202246 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Karš Ukrainā testē arī pilsonisko sabiedrību Eiropā

Kā karš Ukrainā testē arī pilsonisko sabiedrību Lielbritānijā, Vācijā un Latvijā, aktualizējot jautājumu par nacionālo toleranci. Kā nepakļauties aizspriedumiem, kas sakņojas nacionālā naidā, un kā uz tiem reaģēt sabiedrībai, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Daugavas vanagu centrālas valdes priekšsēdētājs, latvietis no Anglijas Aivars Sinka, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs, sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece, kura daudzu gadu garumā iedziļinājusies migrācijas procesos, Inese Šūpule, latviešu diasporas aktīviste Vācijā Laura Ritenberga-Kindere un Latviešu Nacionālas padomes Lielbritānijā Jauniešu nozares vadītāja Vera Antipova.  
3/14/202250 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Būt latvietim Krievijā - kā tas bija pirms kara Ukrainā un kā tas ir tagad

Kā ir būt latvietim Krievijā - kā tas bija pirms kara sākuma un kā tas ir tagad? Kā notikumi Ukrainā atsaucas uz latviešu diaporu un sabiedrību kopumā? Situāciju Krievijā pārrunājam kopā ar latviešiem no Krievijas. Raidījuma viesi: Sarunājas Vija Vovka, Pēterburgā dzimusi latviete, kura jau piekto gadu dzīvo Latvijā, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latviešu biedrības Pēterburgā “Daugava” valdes locekle Margarita Vovka un Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova. Ierakstā uzklausām Maskavas latviešu bērnu skolas vadītāju Antru Levovu. Viņa Maskavā dzīvo jau trīsdemit gadus un atzīst, ka noskaņojums sabiedrībā ir drūms un var arī just, ka šī nav viegla saruna.  
3/7/202251 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Pasaule Ukrainas kara ēnā. Diasporas reakcija uz notikumiem

Līdzšinējā pasaules kārtība ir izjaukta, kopš pagājušās ceturtdienas pasaule dzīvo Ukrainas kara ēnā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā latviešu diaspora reaģējusi uz notikumiem Ukrainā? Kā diasporas pārstāvji vērtē sankcijas pret Krieviju, komentē situāciju finanšu tirgos un ekonomikā kopumā un redz savu iesaisti neatkarīgu energo resursu nodrošināšanā Latvijā. Diskutē "BlueOrange" bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs, starptautiskās spāņu ziņu EFE pārstāvis Baltijā Juris Kaža, #esiLV valdes locekle Elīna Pinto, latviešu uzņēmējs ASV Jānis Bergs un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdes vietnieks Reinis Dancis.  
2/28/202253 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Eslingena atkal pārvērtīsies par mazo Latviju. Vasarā tur notiks dziesmu svētki

Svētku nekad nevar būt par daudz - tāda ir sajūta, raugoties uz norisēm diasporā šovasar. Gaidāmi vispārējie Amerikas latviešu dziesmu un deju svētki, bet neilgi pirms Jāņiem Vācijā notiks Eslingenas dziesmu svētki, kas svinēs savu 75. gadskārtu, kopš 1947. gadā tieši tur notika pirmie trimdas latviešu dziesmu svētki. Toreiz tie bija plašākie dziesmu svētki laikā, kad daudzi latvieši uzturējās bēgļu nometnēs šajā valstī. Toreiz satikās 25 kori ar 1000 dziedātājiem. Šovasar no 16. līdz 19. jūnijam Eslingena atkal pārvērtīsies par mazo Latviju. Kas notiks svētkos šovasar, cik nozīmīgs ir šis notikums un kā rit gatavošanās Eslingenas dziesmu svētkiem, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar svētku rīkotājiem. Stāsta latviešu kultūras biedrības “Saime” Štutgartē vadītāja Laura Putāne, Eslingenas svētku deju nozares vadītāja Solveiga Slaidina no Īrijas, koru nozares vadītāja Ilze Atardo no Itālijas un folkloras nozares vadītāja Aiga Ožehovska no Luksemburgas.  
2/21/202243 minutes, 25 seconds
Episode Artwork

Zinātnieku un uzņēmēju sadarbība: vēlmes, prioritātes un iespējas

Kā veiksmīgāk dažādu jomu zinātniekiem, pētniekiem un ar zinātni un inovācijām saistītiem uzņēmējiem tīkloties un veidot sadarbību visā pasaulē? Par vēlmēm, prioiritātēm un iespējām, kā arī Zviedrijas labo praksi interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes vecākā pētniece, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Ieva Puzo, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Anna Leiškalne, pētniece Upsalas Universitātē, Latviešu Akadēmiskās organizācijas Zviedrijā pārstāve Santa Slokenberga un kustības #esi.Lv valdes pārstāve Elīna Pinto, viņa arī IZM atbalstītā projekta „Zini.lv” kuratore.  
2/7/202242 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Diasporas organizācijām jauni vadītāji. Viņu redzējums turpmākai darbībai

Lielākās diasporas nevalstiskās organizācijas – Pasaules Brīvo Latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība – ir ievēlējušas jaunus līderus. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kādā virzienā „stūrēs” jaunie vadītāji, vai un kā plānots stiprināt diasporas saiknes ar Latviju un kā ir domāts uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus iesaistīties diasporas dzīvē. Sarunājas Eiropas latviešu apvienības jaunā vadītāja Justīne Krēsliņa, Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pagājušajā nedēļā biedrorganizāciju sapulcē izraudzījusies sev jaunu vadības komandu nākamajiem diviem gadiem. Par prezidija priekšsēdi kļuvusi Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa. Par viņas vietnieci ievēlēta Karolīne Zobens-East, kas pārstāv Daugavas Vanagu fondu Lielbritānijā. Tikmēr Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2021. gada nogalē aizklātajās vēlēšanās priekšsēža amatā uz diviem gadiem izvirzījusi Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāvi Pēteri Blumbergu, bet priekšsēža vietnieka amatā – ALAs jaunievēlēto vadītāju Mārtiņu Andersonu. Līdz ar to PBLA 2022. un 2023. kalendāra gados vadīs divi ASV dzimuši, auguši un izglītojošies latvieši, kas labi pazīstami kā savās vietējās kopienās, tā arī visā visas Amerikas latviešu sabiedrībā. Viņi ir pirmie PBLA vadītāji, kas pārstāv trimdas trešo paaudzi. 
1/31/202244 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

"Ar raitu soli, skaņu balsi - maz’ bišķiņ skaļāk!". Šovasar dziesmu un deju svētki Amerikā

Ar raitu soli, skaņu balsi - maz’ bišķiņ skaļāk! ar šādu saukli sevi piesaka 15. Vispārējie ASV Dziesmu un deju svētki, kas pirmo reizi notiks Minesotā. Kādi būs šīs vasaras Amerikas dziesmu un deju svētki, interesēsimies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, sazinoties ar svētku rīkotājiem Amerikā. Svētku programma pamatīga, notikumu daudz, cik tiem gatavi rīkotāji, ciktāl gatavi potenciālie dalībnieki, bet kādi darbi vēl jāiesteidz? Sarunā piedalās Dziesmusvētku Rīcības komitejas priekšnieks Ansis Vīksniņš, Dziesmusvētku Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare un Dziesmusvētku Tautas deju lieluzveduma vadītāja Astrīda Liziņa.  
1/24/202239 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Piederības veidošana Latvijai un mītnes zemei, esot prom no Latvijas?

Kā indivuduālā līmenī cilvēki, kas aizbraukuši no Latvijas, jūt vēlmi uzturēt un saglabāt saikni ar to? Kādi ir tie veidi, kā integrēties svešā kultūrā? Kāpēc savstarpējā komunikācija pamatā veidojas etniskās robežās? Kā konstruējas piederība, esot prom no Latvijas? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Vidzemes Augstskolas lektore, monogrāfijas „Kā neapmaldīties nākotnē” viena no autorēm Liene Ločmele, kura arī savulaik dzīvojusi Īrijā, latviete no Nīderlandes Ilze Spīgule-Bautenvega, latviete no Īrijas Baiba Gaigra un psiholoģijas maģistrante Iveta Ozola-Cīrule, kura šobrīd ir Latvijā, bet arī ir dzīvojusi ārzemēs.  
1/17/202242 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

"Pārcēlāji". Trīs dzīvesstāsti ļauj izdzīvot vēsturiskos notikumus

Ēriks Tomsons. Laimonis Pētersons. Pēteris Jansons – šie trīs vīri ir pārcēlāji un viņu atmiņu stāsti publicēti Latvijas mutvārdu vēstures sērijā grāmatā “Pārcēlaji”. Pārcēlāji bija tie, kuri, riskējot ar dzīvību, Otrā pasaules kara beigu posmā laivās veda bēgļus no Latvijas uz Zviedriju. Trīs dzīvesstāsti, kas ļauj izdzīvot vēsturiskos notikumos, atmiņu stāsti, ko stāsta paši bēgļu laivu pārcēlāji. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par vīriem, kuri pieaugšanu pieredzēja pirmās Latvijas laikā. Par morālo spēku izšķirošos brīžos. Par solījumiem un atbildību likteņbiedriem un draugiem. Par ģimeņu likteņiem. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” pārstāve Maija Krūmiņa, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēsturnieks Kaspars Zellis, bēgļu laivu pārcēlājs Ēriks Tomsons, viņa meita Daiga Siliņa un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne. Par vienu no pārcēlājiem - Pēteri Jansonu - ir izveidota arī filma. Tās autore ir Pētera mazmeita Marie Jansons.    
1/10/202244 minutes, 1 second
Episode Artwork

Vēlme atgriezties Latvijā: pandēmijas iespaids uz reemigrācijas kustību

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri nolemj braukt dzīvot uz Latviju. Kā pandēmija iespaidojusi reemigrācijas kustību? Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc aizvadītajā gadā cilvēki atgriezušies Latvijā un kādas ir tipiskākās problēmam, ar kurām reemigranti sastopas? Vai varam izveidot tipisku reemigranta portretu? Raidījumā izvaicājam reemigrācijas koordinatorus reģionos, uzklausot viņu pieredzi, palīdzot cilvēkiem atgriezties Latvijā. Raidījuma viešņa Kristīne Apine, kura kopā ar dēlu pirms gada pārcēlusies uz Latviju no Brazīlijas. Sarunā attālināti piedalās arī tie cilvēki, kuri koordinē reemigrācijas procesus, palīdzot risināt ar atgriešanos saistītos jautājumus, - Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore Eva Meijere, Latgales reģiona plānošanas koordinatore Astrīda Lesčinska un Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Daina Šulca. Pa tālruni sarunā piedalās Ieviņa Reinsone, kura vairāk nekā desmit gadus, līdz pērnā gada oktobrim, dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē, kur strādāja paliatīvās aprūpes pansionātā, bet no 5. oktobra Ieviņas ģimene sevi sauc par talsiniekiem.  
1/3/202244 minutes, 1 second
Episode Artwork

Tēvzemes mīlestību apliecināt ar darbiem. Tiekamies ar mācītāju Māri Ķirsonu

Šī pēdējā mūsu tikšanās reize šajā gadā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un, noslēdzot gadu, vēlamies būt kopā ar cilvēku, kurš teicis šādus vārdus “Nerunāsim par tēvzemes mīlestību, ja neesi gatavs to apliecināt ar saviem darbiem.”  Šādu stingru pārliecību pauž cilvēks, kurš lielāko sava mūža daļu pavadījis Amerikā un Kanādā, bet šobrīd dzīvo Latvijā. Viņš ir mūsu raidījuma ciemiņš - mācītājs, laulību un atkarību terapeits, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Māris Ķirsons. Sarunā piedalās arī Anna Muhka, savulaik bijusi trimdas aktīviste, šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.  
12/27/202143 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Ziedošanas kultūra diasporā un Latvijā

Raidījuma Globālais latvietis. 21.gadsimts temats cieši sasaistās ar Ziemassvētku laiku, kad sirdis atveram plašāk un esam gatavi krietni vairāk dalīties un otram dot, nekā citos svētkos. Kāda ir ziedojumu kultūra diasporā, jo faktiski latviešu kopienu un organizāciju dzīvi ārpus Latvijas uztur brīvprātīgais darbs un pašu ziedotie līdzekļi. Kāpēc tautieši to dara, lūkojam izzināt sarunā, kas ir par ziedošanas kultūru. Skatoties pāri okeānam, izpratīsim labdarības un ziedošanas tradīcijas Amerikas Savienotajās valstīs un saliksim to kopā ar Eiropas pieredzi, vērtējot, kā domājam par ziedošanu mēs Latvijā. Raidījuma viešņas: labdarības organizācijas „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta un Daniela Utāne, kura Lielbritānijā vada organizāciju „Giving For Latvia”. Ierakstā uzklausām Kaiju Petrovsku, viņa ir Amerikas latviešu apvienības labdarības nozares vadītāja, biedrības "Eņģeļa sirds" pārstāvi Amerikā Gintu Osi un trīs cilvēkus, kuri paši ir aktīvi ziedotāji un kuriem labdarība ir ikdiena un viņi arī ir tie, kuri zina, kāpēc ziedošanas tradīcija diasporā ir tik stipra. Stāsta Lauma Zušēvica, Latvijas evaņģeliski lutirskās baznīcas pasaulē arhibīskape, Laumas vīrs, arhitektu Ivars un Sandra Kronīte- Sīpola, Garezera vasaras vidusskolas direktore.        
12/20/202143 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Izvaicājam speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli

Gada nogalē ierasts, ka ļaudis atskatās uz paveikto, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts esam lēmuši izvērtēt mūsu raidījuma mērķauditorijas labā paveikto, kā arī centīsimies saprast, kas palicis pusratā, kuri ir nepadarītie darbi, kā arī par to, kādi ir nākotnes plāni. Iizvaicājam Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV un portāla LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve, portāla “Baltic-Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un laikrakstu “Brīva Latvija” un “Laiks” žurnāliste Sallija Benfelde.  
12/13/202143 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Riktīgi latviska dzīve Amerikā. Saruna ar Elisu Freimani, Kalvi Ceru un viņu meitu Daigu

Dzimtas stāstu sērijā tiekamies ar Amerikas latviešiem Elisu Freimani, viņas vīru Kalvi Ceru un abu meitu Daigu. Saruna, kas ierakstīta Čikāgā, par riktīgi latvisku dzīvi Amerikā un balansēšanu starp divām piederībām.
12/6/202140 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

"Laiva" un "Tauta" - jauni sociālie mediji uzrunā tautiešus ārpus Latvijas

Dati liecina, ka sociālajos tīklos pavadām arvien vairāk laika, tieši tāpēc arvien vairāk un biežāk jādomā par jēgpilnu sociālo tīklu lietošanu. Jauni sociālie mediji, kas uzrunā tautiešus ārpus Latvijas. Par idejām, kā veiksmīgāk sasniegt latviešu kopienas visā pasaulē, un pieredzi, kas latviešus pasaulē interesē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārrunājam ar sociālā medija "Laiva" vienu no vadītājiem Uldi Balodi (Lielbritānijā), sociālas platformas “Tauta” vadītāju Maiju Miltu-Butu (Norvēģijā) un radio "Tauta" vadītāju Asatūru Keimu (Lielbritānijā).
11/29/202143 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Ir daudz iespēju apgūt latviešu valodu pasaulē aktīvi un radoši

Latviešu valoda pasaulē. Iespējas to apgūt aktīvi un dažādi, spēlējot spēles, dodoties digitālās ekskursijās, piedaloties radošo darbu konkursos un arī  slēpņojot. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, vai cilvēkiem ir vēlme apgūt latviešu valodu radoši arī tālmācības nodarbībās. Sarunājas Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Valdmane, Latviešu valodas aģentūras tālmācības nodarbību projekta vadītāja Santa Kazāka un komandas „Zobenzobu vāveres” (Īrija) kapteine Baiba Gaigra (Gaigr). Viņas komanda spēlē „Cietie rieksti latviešiem pasaulē” ieguva pirmo vietu. Bet Baiba ir arī Īrijas 3×3 padomes priekšsēdētāja, Īrijas teātra “Sliedes” režisore un viņa ir saņēmusi "Latvijas lepnums Īrijā" nomināciju “Latviskuma sargātāja”.  
11/22/202141 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Sarunas klātienē. Čikāgā tiekamies ar Ejupu ģimeni - Līgu, Imantu un Sarmu

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts vadītājai Čikāgā, viesojoties Amerikas latviešu apvienības (ALA) 70. gadadienas kongresā, bija iespēja klātienē tikties ar cilvēkiem, kuri līdz tam lielākoties tika sastapti "zoom" lodziņos. Šoreiz saruna ar Ejupu ģimeni – Līgu, Imantu un viņu meitu Sarmu, kas visi trīs ir aktīvi iesaistījušies Amerikas latviešu apvienības dzīves organizēšanā. Līga bijusi Amerikas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja līdz 2020.gadam un aktīvi darbojusies, lai notiktu ALA jubilejas kongress, Imants ir Garezera padomes priekšsēdis, bet Sarma - praktikante ALA programmās. Lai arī saruna norit ALA kongresa laikā, tā vairāk ir par ģimeni, latvietības izjūtu un ko nozīmē būt latvietim Amerikā.
11/15/202142 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Izstāde un filma. Iepazīstam muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projektus

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” uzrunā savu auditoriju ar diviem jauniem projektiem: ar izstādi "Savējie! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā", kas skatāma bazāra skatlogos, izstāžu zālē, kā arī digitāli, un ar dokumentālo filmu „Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”, kas vēsta par trimdas jauniesu politiskajām demonstrācijām 20.gadsimta 80. gados. Ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” jaunākajiem projektiem iepazīstina Toms Pāvils, muzeja un pētniecības centra  “Latvieši pasaulē”pārstāvis, projekta "Savējie latvieši - profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā" vadītājs, un Māra Pelēce, dokumentālās filmas „Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” režisore.   
11/8/202142 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Saruna pēc Amerikas latviešu apvienības jubilejas kongresa ar organizācijas vadītājiem

Pēc Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 70. jubilejas kongresa Čikāgā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uz sarunu aicinām jaunievēleto apvienības valdes priekšsēdi Mārtiņu Andersonu un ilggadējo ALA vadītāju, tagad ekspriekšsēdi, Pēteri Blumbergu. Saruna par Amerikas latviešu kopienas turpmāko attīstības ceļu un saiknes ar Latviju stiprināšanu.
11/1/202141 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Skatus vēršam Austrālijas virzienā. Iztaujājam Latvijas vēstnieku Austrālijā Marģeru Kramu

Šodien raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skatus vēršam Austrālijas un Jaunzēlandes virzienā, jo kā latvieši mēdz teikt – labs nāk ar gaidīšanu, un latvieši Austrālijā un Jaunzēlandē beidzot sagaidījuši paši savu vēstniecību un vēstnieku. Jaunais Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, pirmais vēstnieks, kas rezidēs šajā valstī, ir raidījuma ciemiņš un atbild gan uz raidījuma vadītājas, gan arī uz  latviešu kopienas Austrālijā jautājumiem. Jautājumus uzdod arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlande priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un laikraksts "Latvietis" galvenais redaktors Gunārs Nāgels.  
10/25/202138 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Diasporas kopienu sadarbība: tiekamies ar "Latviesi.com" vēstnešiem visā pasaulē

Latvieši dzīvo visā pasaulē, to spilgti pierāda fakts, ka jau vairākus mēnešus par interesantām, sabiedriski nozīmīgām un prakstiski noderīgiem tematiem no visdažādākajām vietām pasaulē ziņo "Latviesi.com"  speciālkorespondenti jeb vēstneši. Par to, kā radusies ideja par vēstnešiem, kas ir šie speciālkorespondenti, kāda ir viņu pieredze, ar ko aizraujas paši un kādus latviešus sastapuši pasaules ceļos, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Ieskicējam arī veidus, kā latvieši satiekas virtuālajā pasaulē, jo latviesi. com šādu eksperimentālu tikšanos bija sarīkojusi šorudens, kad aizritēja virtuāls forums, kas vērsts uz diasporas kopienu sadarbību. Sarunā piedalās Māra Vītols-Hrgetiča, Venecuēlā augusi latviete, kas tagad dzīvo Horvātijā, bet raidījuma ieraksta laikā viņa ir Latvijā, "Latviesi.com" vēstnese Latvijā Reičela Adele Bišere, kura ieraksta laikā ir Portugālē, "Latviesi.com" vēstnese Āzijā Elīna Belova, un viņa atrodas Bankokā, "Latviesi.com" vēstnese Eiropā Ieva Alberte, viņa sūta sveicienus no Vācijas, latviete no Kankūnas Meksikā Anna Ķirse un "Latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis.
10/24/202140 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Kopt garīgo veselību: kā krīzes situācijās palīdzēt bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem

Kā mūsdienu neadekvātajā vidē saglabāt un kopt savu garīgo veselību? Par pieredzi, kā krīzes situācijās palīdzēt bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem garīgās veselības uzturēšanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām bērnu un pusaudžu psihoterapeiti Dagniju Tenni, kura ir ieguvusi doktora grādu attīstības psiholoģijā Latvijas Universitātē, bet šobrīd atrodas Kanādā, psihiatru, psihoterapeitu, psihoanalītiķi Kasparu Tūteru Kanādā un psiholoģi, Latvijas Universitātes profesori Baibu Martinsoni, kuras vadībā izstrādāta garīgās veselības programma skolēniem. Galvenokārt mūsu saruna par Latvijas un diasporas ģimeņu pieredzi krīzes situācijas uzturēt garīgo veselību.  
10/18/202144 minutes, 5 seconds
Episode Artwork

Aktīva dzīve pensijā. Leģendārās Toronto latviešu pensionāru apvienības pieredze

Ko darīt ar savu dzīvi, kad esi pensijā? Kā būt aktīvam un darboties latviešu sabiedrībā? Kā izglītot sevi un sekot līdzi aktualitātēm? Kas ir nu jau pasaulē zināmie Toronto pensionāru saieti? Par Toronto latviešu pensionāru apvienības darbību un uzkrāto pieredzi, iesaistoties arī diasporas darbā, stāstām raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Stāsta Toronto latviešu pensionāru apvienības priekšsēdis Auseklis Zaķis, Toronto latviešu pensionāru apvienības programmas vadītāja Gunta Dreifelde un Toronto latviešu pensionāru apvienības tehniskais vadītājs Egils Fogels.  
10/11/202142 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Eiropas valodu dienā tiekamies ar valodniecēm no Somijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas

26. septembris ir Eiropas valodu diena. Tas ir brīdis,kad īpašu uzmanību pievēršam Eiropas valodām, to daudzveidībai un apguvei. Eiropas valodu diena aizsākās pirms 20 gadiem, 2001. gadā. Arī Latvijā laikā pirms un pēc 26. septembra norit dažnedažādi pasākumi ar mērķi iepazīt valodas. Valodu dienas gaisotnē uzmanību vēršam latviešu valodas virzienā un raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par latvistiku Eiropā: kādas ir latviešu valodas studiju iespējas un pētniecība universitātēs ārpus Latvijas un kādasdas ir mazo valodu izdzīvošanas izredzes nākotnē? Tiekamies ar valodniekiem no Somijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas. Raidījuma viešņas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, valodniece, baltiste, filoloģijas zinātņu doktore, Helsinku Universitātes viesprofesore Laimute Balode, valodniece, Poznaņas universitātes profesore, latviešu un latgaliešu valodas pētniece Nikole Nau un Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltistikas katedras docente Egle Žilinskaite-Šinkūniene.  
9/27/202141 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

eID kartes: izmantošanas iespējas ārpus Latvijas un diasporas nostāja

Pēdējā laikā arvien biežāk ārpus Latvijas dzīvojošajiem aktuāls kļūst elektronisko identifikācijas (eID) karšu jautājums un tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kāds ir eID karšu mērķis, kādas ir tās izmantošanas iespējas ārpus Latvijas, kāda ir diasporas nostāja un vai tā ir tiesa, ka diasporā jaušama  negatīva rezonanse par eID karšu obligātumu.  Raidījumā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlande priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Ārlietu ministrijas Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Elīna Grintāle un pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis.  
9/20/202145 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Darba tirgus attālinātā režīmā: iespējas diasporas pārstāvjiem strādāt Latvijas uzņēmumos

Pandēmijas pirmais vilnis, kad mācījāmies strādāt attālinātā režīmā, ieskicēja tendenci atgriezties Latvijā, jo robežām attālinātā darba tirgū pazūdot, radās iespēja dzīvot Latvijā, bet strādāt jebkurā vietā pasaulē. Tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts esam nolēmuši runāt  par darba tirgu attālinātā režīmā un to, kā tas paver ceļu reemigrāacijai. Kā arī skaidrojam, kas jāsakārto, lai atgriešanās process būtu vienkāršāks un saprotamāks. Jo skaidrs, ka šis laiks ļauj ienākt diasporas pārstāvjiem Latvijas darba tirgus privātajā sektorā, kā arī ļauj Latvijas pilsoņiem darboties attālināti ārvalstīs. Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, biedrības ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurš analizē remigrācijas un diasporas rīcībpolitiku, Miks Muižarājs, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Inese Šūpule un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
9/13/202146 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Diasporas latviešu skolās sācies pārmaiņu process

Ko nozīmē būt mūsdienīgai latviešu skolai ārpus Latvijas? Kādas ir tās metodes, ar kurām var ieinteresēt bērnu vecākus, lai mudinātu viņu bērnus apgūt latviešu valodu, iepazīt Latviju un tās kultūru, darot to mūsdienīgi, proti, kā mūsdienīgi mācīt un apgūt latvisko identitāti, kā modernizēt valodas apguvi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus aplūkojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Viens ir skaidrs, diasporas latviešu skolās sācies pārmaiņus process, kas līdzi nes domāšanas un attieksmes maiņu, līdz ar to, teiciens, ka mēs tā gadu gadiem esam darījuši neiztur kritiku. Raidījumā par pārmaiņām diskutē Eiropas Latvieši apvienības pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde, mamma, kura dibina jaunu izglītojošu platformu Londonā, Madara Veinberga un diasporas latviešu valodas un kultūras skolas “Kāpnītes” dibinātāja, vadītāja un skolotāja Ingrida Tārauda.  
9/6/202148 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Gaŗezera fenomens un loma Amerikas latviešu sabiedrībā

Latviešu centrs Gaŗezers atrodas Mičigānas pavalstī, ASV vidienē. Tā paspārnē ir Gaŗezera vasaras vidusskola (GVV), bērnudārzs, bērnu nometne un sagatavošanas skola. Šī ir vieta, kurā latviešu diaspora godina, sargā un nodod mantojumā tautas kultūru un tās tradīcijas. Šovasar vairāk nekā 90 jauniešu klātienē satikušies Gaŗezera vasaras vidusskolā, aizvadot 56. mācību vasaru. Raidījumu veltīts sarunai par Gaŗezera fenomenu un tā lomu Amerikas latviešu sabiedrībā.  Raidījuma viesi: ALA Izglītības nozares vadītāja un ilggadēja GVV skolotāja Elisa Freimane, GVV skolotāja Marta Radziņa, GVV 2018. gada absolvente Sarma Ejupe un Viktors Kalniņš, kurš šovasar absolvēs skolu.  
8/2/202143 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Eiropas latviešu apvienības aktualitātes 70. gadadienas priekšvakarā

Kā pēdējās desmitgadēs mainījusies diaspora un tās jumta organizācija Eiropas latviešu apvienība (ELA)? Ar kādām idejām tā dzīvo un kādus aktuālus jautājumus ELA izvirzīs sev un Latvijai biedru kopsapulcē, kas notiks apvienības 70 gadu zīmē, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts, jo šajā nedēļas nogalē, 31. jūlijā, ieplānota Eiropas latviešu apvienības kopsapulce. Par Eiropas latviešu apvienības aktualitātēm, arī atskatoties pagātnē, diskutē ELA priekšsēde Elīna Pinto (attēlā), bijušie ELA priekšsēdētāji: portāla latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis un pasniedzējs, ārpolitikas pētnieks Aldis Austers.  
7/26/202146 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Arvien gribas ko jaunu izmēģināt. Tiekamies ar diriģentes Lilijas Zobens ģimeni

Esmu cilvēks, kurš padara vienu lietu un, kad tā gatava un pabeigta, man gribas ko jaunu izmēģināt , - tā par sevi teikusi etnomuzikoloģe un sabiedriskā darbiniece, kordiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle Lilija Zobens. Cilvēks, bez kuras klātbūtnes nav iedomājama Apvienotās karalistes latviešu sabiedrība.  Turpinot iepazīties ar diasporas dzimtām, tiekamies ar Liliju Zobens un viņas meitām Andru Zobens-Īstu un Karolīni Zobens- Īstu.    
7/19/202143 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Kustības #esiLV mērķi un darbība. Diskutējam arī par šķēršļiem sadarbībā ar Latviju

Sadarbojoties ieguldīt Latvijā – tas ir viens no diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku kustības #esiLV mērķiem. Par #esiLV jeb biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” kopdarbības virzieniem ar Latvijas partneriem un projekta tālāko attīstību pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidrojam arī, kā veiksmīgāk risināt dažadus administratīvos šķeršļus, kas jāpārvar, sadarbojoties disporai ar Latviju. Par šo tematu diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vecākā vecākā projektu vadītāja diasporas jautājumos Arta Krūze, Lielbritānijas latviešu uzņēmēju kluba vadītāja Edīte Brauela, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns un Valmieras Attīstības aģentūras pārstāve Līga Vecā.  
7/12/202143 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Pasaules Latviešu amatieru teātru savienība un diasporas teātru fenomens

16. janvārī pēc Latviešu Kultūras centra Birmingemā iniciatīvas pirmo reizi pasaules un latviešu teātru vēsturē norisinājas Latvijas diasporas amatieru teātru forums, kura mērķis bija apzināt latviešu teātrus visā pasaulē, pārrunāt aktualitātes un apvienot teātrus vienā organizācijā - Pasaules Latviešu amatieru teātru savienībā (PLATS). Apvienojās 21 teātris. Par amatierteātru kustību un svarīgākām problēmām to darbībā - sarunā ar Sanfrancisko Jaunā teātra režisori Māru Luisu, Bradfordas teātra trupas “Saulespuķe” režisori Gitu Robaldi un Minsteres latviešu amatierteātra "Ezīši" režisori Lauru Ritenbergu-Kinderi. Mēģināsim arī saprast, kas ir tas fenomens, kas ļāvis diasporas teātriem dzīvot cauri laikiem.
7/5/202144 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Ceļošanas iespējas no 1. jūlija: kādi dokumenti nepieciešami un kādi ir valstu nosacījumi

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kādi dokumenti nepieciešami, lai ceļotu pa Eiropu un kā atbildīgās iestādes interpretē to, kas ceļotājiem no trešajām valstīm jāuzrāda, ierodoties Latvijā. Skaidrojam arī, kam ir pieejama Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta vārteja un kā izsekot katras valsts papildus nosacījumiem? Raidījuma viesi - NVD projektu vadītāja Diāna Nagle, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš, LTV korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve un portāla baltic-ireland.ie redaktore Inguna Mieze.
6/28/202145 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

Īpašā trimdas 13 stīgu kokle un Ziemeļamerikas koklēšanas stils

Ziemeļamerikas “Trimdas 13 stīgu” kokles vēsture un koklēšanas kustība mūsdienās ir raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts uzmanības centrā vasaras saulgriežu nedēļā. Interesējamies arī par Latviešu kultūras biedrību „Tilts”, ar kuru kopā tapa "Koklītes skanēja" virtuālās tikšanās latviešu centros ASV un arī citviet pasaulē. Par projektiem un iecerēm stāsta projekta "Trimdas kokle" līdziniciatore Dace Veinberga, projekta "Trimdas kokle" vadītāja Māra Linde, komponiste un latviešu kultūras biedrības "Tilts" pārstāve Dace Aperāne, Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas koklēšanas skolotāja Marisa Zubāne un Mineapoles Sv. Paulas Latviešu skolas koklēšanas skolotāja un tautas dziesmu kopas "Teiksma" dalībniece Zinta Pone.  
6/21/202145 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Stāsti un leģendas par "Gadsimta latvieti". Ainu Nagobads-Ābols pieminot

29. septembrī 101 gada vecumā mūžībā aizgājusi diplomāte Ainas Nagobads-Ābols. Pieminot izcilo latvieti, piedāvājam noklausīties sarunu, kas notika šovasar, vien dažas dienas "Gadsimta latvietes" 101. dzimšanas dienas. Izstāde "Gadsimta latviete"  jau ir noslēgusies, bet stāsti un leģendas par Ainu Nagobads-Ābols un viņas devumu Latvijai turpina dzīvot. Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par izstādes “Gadsimta latviete” tapšanu ar tās kuratoru Rolandu Lappuķi. Vēl arī saruna ar Eiropas latviešu apvienības pirmo priekšsēdi Daci Luteri-Timmel un Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdi Andri Zemīti par Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē.   9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.
6/14/202142 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Pasaules latviešu arhīvi vienkop atrodami Pasaules Brīvo latviešu apvienības mājaslapā

Par trimdas arhīviem, to apzināšanu un saglabāšanu esam runājuši vairākkārt, bet šoreiz par to darbu, ko paveikusi Pasaules brīvo latviešu apvienība, aptaujājot latviešus pasaulē, aicinot privātpersonas un organizācijas iesaistīties diasporas arhīvu apzināšanā. Aptaujā piedalījušies latvieši no visas pasaules, un šobrīd apzinātā informācija atrodamai Pasaules Brīvo latviešu apvienības atvērtajā digitālajā kartē "Latviešu arhīvi pasaulē", kas meklējama PBLA mājaslapā.  Par arhīvu apzināšanu un pieejamību, kā arī diasporas iespējām piedalīties atceres projektā “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, latviešu arhīvu pārzinātāja Amerikā Maira Bundža, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas valdes priekšsēde Ilga Vēvere, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā prezidents Andris Ķesteris un Latvijas Nacionālās bibliotēkas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anna Muhka.
6/7/202142 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Aktuālie jautājumi par atteikšanos no Latvijas nodokļu rezidenta statusa

Kad pirms pāris nedēļām raidījumā Globālais latvietis. 2. gadsimts runājām par to, ka Latvijas nodokļu rezidentiem, dzīvojot Apvienotajā Karalistē, šogad pirmo reizi jāsniedz gada ienākumu deklarācija par tur nopelnīto algu, virkne jautājumu palika neatbildēti, tāpēc turpinām atbildēt uz klausītājiem aktuālajiem jautājumiem gan par deklarācijas iesniegšanas niansēm, gan arī par atteikšanos no Latvijas nodokļu rezidenta statusa un tam sekojošo, gan arī par izmaiņām, kas skar sūtījumus no trešajām valstīm, tostarp Apvienotās Karalistes. Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu un iespējamo rezidenta statusa maiņu plašāk stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Evija Štālmane, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka skaidro plašāk par sūtījumiem no trešajām valstīm, atgādinot, ko nevajadzētu likt koferī, dodoties ciemos Jāņu laikā.  
5/31/202136 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Diasporā pārliecināti: Skolēnu dziesmu un deju svētkiem jābūt, kaut vai e-formātā

Diaspora gatavojas XII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem savās mītnes zemēs. Gatavojās pērn un turpina gatavoties arī šogad, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kā ar savu veikumu iepazīstinās diasporas kolektīvi, ar kādām sajūtām šo laiku vada diasporas kolektīvu dalībnieki un kāds ir kolektīvu vadītāju viedoklis par iesaistīšanos Latvijas virtuālajos svētkos? Kā arī neizbēgami jautājam par to, kādas ir pandēmijas laika iespējas un vecāku aktivitāte, iesaistot bērnus mēģinājumos. Diskutē un viedokli izsaka XII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, kora “LABKī” no Īrijas mākslinieciskā vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa, Norvēģijas zēnu kora vadītāja Anda Ramsoja un deju kolektīva “Rudzupuķe” vadītāja Minsterē (Vācija) Kristīne Kempere.  
5/24/202139 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Izmaiņas ienākumu deklarācijas iesniegšanā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības uzliek par pienākumu Latvijas nodokļu rezidentiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju, norādot Lielbritānijā saņemto darba algu. Par to, kāpēc tas vispār jādara, kas notiks, ja deklarāciju neiesniegs, kā visvienkāršāk deklarācija iesniedzama, kas apgrūtina gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu attālināti un  kā iegūt e-parakstu, dzīvojot ārzemēs, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījumā piedalās: portāla “latviesi.com” žurnāliste Līva Karlsone, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē konsulārās nodaļas vadītāja Māra Fricberga, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Vidzemes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Evija Štālmane, VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Raidījuma noslēgumā pieskaramies arī jautājumiem par sūtījumiem un to muitošanu no un uz Lielbritāniju.
5/17/202139 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Prāvesta Alberta Ozola dzimta nes Ozolu ģimenes uzvārdu tālāk

Ilgus gadus amerikas latviešu sabiedrība bija cieši saistīta ar prāvestu Albertu Ozolu, viņš kalpoja latviešu sabiedrībai. Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar prāvesta dēluKnutu, vedeklu Baibu un mazbērniem galvenokārt par dzimtas stiprumu, latviešu spītu un ikdienas gaitām, dzīvojot tālu prom no Latvijas un nesot tālāk Ozolu dzimtas vārdu. Ozolu dzimta nāk no Valmieras, tur dzimis Alberts Ozols, kuru 1940. gadā Rīgas sv. Pētera baznīcā ordinēja par mācītāju un kurš trīs gadus vēlāk salaulājās ar Elzu Gāriju Lūsi, kura viņam 1944. gada vasarā dāvāja dēlu Knutu. Drīz pēc tam ģimenei bija Latvija jāatstāj un jādodas svešumā. Savas dzīves lielāko daļu prāvests Ozols kalpojis Ņujorkas draudzē. Bet Baiba un Knuts iepazinās Vašingtonā, strādādami “Amerikas Balss” latviešu valodas raidījumu nodaļā. Viņiem ir trīs bērni - Silvija, Elga un Alberts. Sarunā piedalās Knuts Ozols, Baiba Ozola un viņu meitas Silvija un Elga.  
5/10/202134 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Ceļš līdz savai valstij: Trimdas loma Latvijas neatkarības atjaunošanā

4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tas ir brīdis, kad atzīmējam to, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma „Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Bet kāds bija ceļš līdz tam un kāda loma neatkarības atgūšanā bija Abrenes konferencei? 1989. gada maijā Francijā Abrenes konferencē pirmo reizi tikās trimdas organizācijas un Latvijas Tautas fronte. Par trimdas darbību Latvijas neatkarības atjaunošanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts  saruna ar tā laika notikumu aculieciniekiem: Māru Sīmani, Sabiedrisko zinātņu institūta Minsterē programmas koordinatori, Abrenes konferences dalībnieci, Austri Grasi, Latviešu Tautas augstskolas “Abrene” direktoru, vienu no Abrenes konferences rīkotājiem, Gunti Bērziņu, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā vicepriekšsēdētāju, Abrenes konferences dalībnieku, un Daini Īvānu, toreiz Latvijas tautas frontes priekšsēdētāju.  
5/3/202143 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Ieteikumi un noderīga informācija, kā veiksmīgāk iekļauties skolas vidē pēc reemigrācijas

Katru gadu aptuveni 800 ģimeņu atgriežas uz dzīvi Latvijā. Reemigrējošo skolēnu skaits Latvijas izglītības iestādēs pieaug. Kā labāk iekļaut un atbalstīt bērnus, kas pēc atgriešanās Latvijā sāk mācības skolā, kā skolotājiem sadarboties ar reemigrējušajām ģimenēm un kas pašām ģimenēm būtu jāņem vērā – ieteikumi, pārdomas un noderīga informācija būs atrodama divos jaunos ceļvežos pedagogiem un vecākiem, kurus izdevusi Latviešu valodas aģentūra un par kuriem šodien runājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Latviešu Valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Daina Grosa, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma un reemigrante Una Silkane-Kaseresa, kura atgriezusies Latvijā no Kanādas.   
4/26/202144 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Diasporas organizācijas aicina mainīt pašreizējo Augstskolu likuma redakciju

Lielākās diasporas organizācijas aicina mainīt pašreizējo Augstskolu likuma redakciju, dodot iespēju arī  diasporas parstāvjiem kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem Latvijas augstskolās. Pašreiz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gatavo iesniegt priekšlikumus likuma trešajam lasījumam.Sarunā piedalās bērnu endikronoloģijas speciāliste, Kalifornijas universitātes asociētā klīniskā profesore Daina Dreimane, ārsts Jānis Tupesis, Saeimas deputāte Marija Golubeva un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  
4/19/202143 minutes, 1 second
Episode Artwork

Aktīvie Latvijas atbalstītāji un stiprinātāji Amerikā - Blumbergu dzimta

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sazināmies ar latviešu dzimtu no Amerikas, kas pierāda, ka iespējams ir viss. Bez šīs ģimenes Amerikas latviešu sabiedrība nebūtu tāda, kāda tā ir, un šī ir ģimene, kas daudz darījusi, lai atbalstītu un stiprinātu Latviju  gan izglītības jomā, gan drošības jautājumos; latviešiem, kas aktīvi darbojas Amerikas Latviešu apvienībā un kopj savas saknes - tā ir Blumbergu dzimta, kuras pamatus likuši Otra pasaules kara bēgļi Ināra un Gunārs. Viņi Amerikā ieradās 1950. gadā. Raidījumā Blumbergu dzimtu pārstāv četru bērnu mamma Ināra Blumberga, viņas dēli Roberts Blumbergs, kurš ir bijis Latvijas Republikas goda konsuls Ilinoisā no 2011. līdz 2019. gadam, un Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, un Pētera vecākais dēls Aleksandrs Blumbergs.  
4/12/202146 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Saglabāt latvisko identitāti, dzīvojot vairākās kultūrās. Priedīšu dzimtas stāsts

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar vienas dzimtas trim sievietēm par to, kā augt, izaugt un saglabāt latvisko identitāti, dzīvojot divās un pat trīs kultūrās. Kā pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā un kā radīt latvisku vidi arī šeit, kur šķietami, jau latvietības netrūkst. Stāsta filozofijas doktore un literatūras zinātniece Aija Priedīte, Eiropas latviešu apvienības (ELA) izglītības komisijas vadītāja un ELA pārstāve Latvijā Aira Priedīte un vides inženierzinātnes studente Austrijā Luīze Bērziņa.
4/5/202144 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Līdzcilvēku pieredze Latvijā. Stāsta Gabriela Pineda Barrientos un Manuels Fernandezs

Šoreiz raidījumā saruna par to, kas tad īsti ir globālais latvietis. Līdz šim mūsu skats vērsts uz latviešiem, kas, jebkur pasaulē atrodoties, sevi sauc par latviešiem, bet šodien saruna ar cilvēkiem, kuri tiklab arī var sevi saukt par globāliem latviešiem, viņi šobrīd par savām mājām sauc Latviju. Kā savu dzīvi Latvijā vērtē līdzcilvēki, kuri Latviju šobrīd ir izvēlējušies par savām mājām? Lieldienu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Gabrielu Pinedu Barrientos no Hondurasas, kura Latvijā dzīvo piecus gadus un ir mārketinga projektu vadītāja, un Latvijas Universitātes pētnieku Manuelu Fernandezu no Spānijas, kurš Latvijā dzīvo jau 17 gadus. Sarunā piedalās arī Gabrielas vīrs Oskars Krēsliņš.  
3/29/202144 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Diasporas līdzdalība pašvaldību vēlēšanās: politiskais ieguvums vai neiespējamā misija

2020.gada 17. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vieni to sauc par politisku ieguvumu, citi - par neiespējamo misiju. Ārpus Latvijas dzīvojošie vēlētāji jau no 27. marta varēs pieteikt savu dalību pašvaldību vēlēšanās. Ko nosaka likums un kā prakstiski vēlētājs varēs balsot, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidro un diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce, platformas "baltic-ireland.ie" žurnāliste Sandra Bondarevska un jūrmalniece, kura dzīvo Luksemburgā, Marija Fadula.  
3/22/202144 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Gads pandēmijas zīmē: uzklausām latviešu pieredzi pasaulē

Gads pandēmijas zīmē daudzviet pasaulē pavadīts mājsēdē un tiešsaistē. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām latviešu pieredzi Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un Austrālijā. Ar kādiem ierobežojumiem viņi sastopas, kā darbojas izglītības iestādes un kā tiek sniegta palīdzība cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām. Proti, kā dzīve rit citviet un kā ar nebūšanām, kas ir arī pie mums, galā tiek citviet, un kas zina, iespējams, ka katrs no mums no šīs reizes sarunas paņems kādu spēcinošu vārdu vai pieredzi, kas palīdzēs pašiem tikt galā ar savām ligām. Pieredzē dalās un situāciju citviet pasaulē raksturo skolotāja-speciālpedagoģe Zviedrijā Maija Balodis-Karlsson, platformas “baltic-ireland.ie” žurnāliste Inguna Mieze, profesors no Monaša universitātes Melburnā (Austrālija), klīniskais toksikologs Andis Graudiņš un medmāsa, strādā paliatīvās aprūpes pansionātā Lielbritānijā, Ieviņa Reinsone. “Pagājušajā nedēļā Anglijā skolas tika atvērtas visiem bērniem, kas, paredzami, rezultējās paškaitējuma un pašnāvību domu/ mēģinājumu skaita pieaugumā. Visi šie pacienti, ko konsultējām pagājušonedēļ minēja uztraukumus par skolu, kā iemeslu bezcerības un bezpalīdzības sajūtai. Katram citā aspektā – vienam uztraukums par atzīmēm un iekavēto, citam atkal ir sociālā trauksme, uztraukums būt cilvēkos un atgriešanās skolā nozīmē strauju šīs trauksmes pastiprināšanos,” pieredzē dalās Karīna Beinarte, bērnu un pusaudžu psihiatrijas rezidente Londonā, Modslija hospitālī. Viņu uzklausām arī video ierakstā.  
3/15/202145 minutes, 1 second
Episode Artwork

Rosinājumi diasporas jauniešiem iegūt profesionālo un augstāko izglītību Latvijā

Kā veiksmīgi piesaistīt diasporas jauniešus profesionālajai un augstākajai izglītībai Latvijā, kāpēc joprojām jaunieši mītnes zemes skolās nevar kārtot latviešu valodu kā otro svešvalodas eksāmenu un vai iegūtais diploms, piemēram, beidzot profesionālo mācību iestādi Latvijā, būs starptautiski atzīts? - tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus uzdodam raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts, runājot par to, kā mudināt diasopras jauniešus izvēlēties izglītību iegūt tieši Latvijā. Sarunā piedalās Latvijas Universitāes Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “EJ” pārstāvis Jānis Skrebels un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  
3/8/202144 minutes, 43 seconds
Episode Artwork

Latvietības sajūta Austrālijā un Latvijā: Grosu dzimta

Ko nozīmē būt latvietim Austrālijā un kā šī piederības sajūta mainās, nonākot Latvijā, ar savu pieredzi dalās Grosu dzimtas pārstāvji, kuri aktīvi darbojušies Melburnas latviešu sabiedrībā un tagad sevi piesaka dažādās jomās Latvijā. Sarunai piekrituši Arnis Gross, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma īpašnieks, viņa dzīvesbiedre - pētniece Daina Grosa, zinātnieks Kārlis Agris Gross un students Aleksandrs Gross, Kārļa Grosa dēls. Daina atzīst, ka Austrālija ir viņas dzimtene, vieta, kur viņa uzaugusi un iemācījusies visu, ko var mācīties. "Bet Latvija ir mana tēvzeme un tai ir tikpat liela nozīmē manā dzīvē kā Austrālijai," bilst Daina Grosa. 'Ko nozīmē būt Austrālijas latvietim? Tā ir vieta, kur cilvēks var eksistēt divās vidēs vienlaikus, uzklausīt vienu balsi, sadzirdēt, saprast; uzklausīt otru - sadzirdēt, saprast un saprast, kā darboties šajā ļoti bagātajā vidē," vērtē Kārlis Agris Gross. "Austrālijas latvietis pa nedēļu parasti ir austrāliešu sabiedrībā, nedēļas nogalēs iesaistās visādās latviešu aktivitātēs - skola, baznīca, tautas dejas. Mēs to latvisko piedzīvojām nedēļas nogalēs. Ir interesanti, kā dubulta identitāte" atzīst Arnis Gross. Aleksandrs norāda, ka viņa skatījumā ir Austrālijas Latvija un Latvijas Latvija. Austrālijā viņš pavadījis pirmos sešus gadus un pirmā valoda tur bijusi ne angļu, bet latviešu, jo uzaudzis Austrālijas latviešu sabiedriībā. "Tā Austrālija, ko es iepazinu, tā man bija dažādības zeme, kur satikās dažādas kultūras, dažādas vērtības. Kad atbraucām uz Latviju, sapratu, ka Austrālijas Latvija un Latvijas Latvija ir divas atšķirīgas kultūras. Austrālijā latviešu sabiedrība ir daudz ciešāka. Tur tradīcijas un kopā pavadītais laiks ir daudz vairāk novērtēts. Ir grūti būt latvietim Austrālijā, ja neiesaisties kultūras dzīvē. Latvijā var būt tā var. Austrālijā, ja tu neizvēlies aktīvi piedalīties, nezinu, kas no tā latvieša paliek," vērtē Aleksandrs Gross.
3/1/202145 minutes, 5 seconds
Episode Artwork

Minsteres ģimnāzijas fenomens: skola iespaidoja tās absolventus uz mūžu

Kāpēc var teikt, ka Minsteres latviešu ģimnāzija bija nozīmīgākais latviešu jauniešu izglītības centrs ārpus Latvijas? Kur slēpjas Minsteres ģimnāzijas fenomens, kas iespaidoja tās absolventus uz mūžu? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts cilvēku stāsti un atmiņu epizodes par vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju Brīvajā pasaulē. Valters Nollendorfs, kurš bijis Minsteres ģimnāzijas direktors 1988.–1989. gadā, sacījis, ka mācīties ģimnāzijā bijis ārkārtīgi svarīgi, jo tā bija vieta, kur savā ziņā varēja kļūt par "profesionālu latvieti". Atmiņās par skolas laiku Minsteres latviešu ģimnāzijā dalās četri "profesionālie latvieši", četri ar šo skolu cieši saistīti cilvēki: Sabīne Beca ir ģimnāzijas 32. izlaiduma (1977.gads) absolvente, Pēteris Kļaviņš mācījās Minsterē 1972. gadā, Dainis Mjartans ir ģimenāzijas 40. izlaiduma (1985. gads) absolvents, Juris Sils ir bijis skolotājs Minsteres latviešu ģimnāzijā un, izrādās, audzinātājs klasei, kurā mācījās Dainis Mjartans.  
2/22/202144 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

LIAA biznesa pirmsinkubācijas programma pieejama arī diasporā. Cik tas aktuāli?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai sešus mēnešus ilgā tiešsaistes biznesa pirmsinkubācijas programmā. Pirmo reizi šāda biznesa pirmsinkubācijas programmā var iesaistīties arī diaspora. Kā pievienoties programmai, kādi ieguvumi no tās un cik aktuāls ir šāda veida atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošajiem, kuri plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, LIAA Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns, SIA "Capulus Terra" valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins un uzņēmēju un uzņēmīgo kluba “Biznesa Bites” Vācijā idejas autore Karīna Cīglere.  
2/15/202144 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Priekšstati par mājām, kultūršoks un nespēja iedzīvoties pēc atgriešanās

Kā veidojas mūsu priekšstati par mājām, kurās vēlamies atgriezties? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta vai ideāltēls - sapnis par mājām? Kāpēc daļa no reemigrantiem sastopas ar kultūršoku un nespēj iedzīvoties Latvijas sabiedrībā? Kā viņi raksturo vidi, kurā jāuzsāk dzīvot, un cik iekļaujoša tā ir atbraucējam? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām pieredzes stāstus un ekspertu viedokļus. Diskutē un pieredzē dalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Maija Krūmiņa, Alda Šneidere, kuras ģimene atkārtoti emigrējusi uz Īriju, sporta psihologs Jānis Grants, kurš Latvijā atgriezies divas reizes, un Iveta Ozola-Cīrule, kura psiholoģijas studiju ietvaros pēta par kultūršoku, cilvēkiem atgriežoties.  
2/8/202143 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Trimdas dzimtas: dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi

Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts aizsākam ciklu "Trimdas dzimtas un ģimenes". Šoreiz dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi.   Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma un pirmā bīskape sieviete Anglijas vēsturē'šobrīd Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēde Jāna Jēruma-Grīnberga ir komponista un diriģenta Alberta Jēruma meitas. Viena dzimusi - Latvijā; otra- Anglijā. „Globālajā latvietī” ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi: vaicājam par pēctecību un cilvēkiem, kuri ar savu izvēli noteikuši būtiskus pavērsienus dzimtas ceļos. Sarunā piedalās arī Juris Jerums, Jānas un Ingas trešās pakāpes brālēns, ikdienā Ķekavas ambulances direktors. Alberts Jērums dzimis 1919. gadā Karulā, Igaunijā. Mācijās Cimzes ģimnāzijā Valkā, pēc tam Latvijas konservatorijā, bijis profesora Jāzepa Vītola audzēknis. Otrā pasaules kara laikā mūzikas kritiķis laikrakstā "Tēvija" un skolotājs Rīgas valsts mūzikas skolā. Iesaukts latviešu leģionā. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvoja Detmoldā, strādāja par skolotāju “Baltic DP Music College”. 1947. gadā pārcēlās uz dzīvi Anglijā, kur vadīja latviešu korus, rīkoja trimdas Dziesmu dienas Anglijā 1949. gadā, pēc tam arī Eiropā 1964. gadā un, īsi pirms nāves organizēja arī 1.Vispasaules dziesmu svētkus Visbijā 1979. gadā. Trīs reizes bija Kanādas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, bijis arī izdevumu “Latvju Mūzika”, “Ceļa Zīmes” un “Latvju Enciklopēdija” redakcijas loceklis. Kā pianists pavadījis daudzus latviešu trimdas māksliniekus.  
2/1/202145 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Aizspriedumi un atvērtība citādajam: pieredze un teorija Latvijā un ārpus tās

Cik aizspriedumaini esam pret citādo, cik atvērti esam pret dažādām kultūrām mūsu ikdienā un kādu stereotipu varā dzīvojam, kādi aizspriedumi dominē Latvijas sabiedrībā un vai šie aizspriedumi ir tikai un vienīgi Latvijas sabiedrībai piedēvējami – pieredze un teorija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad uzklausām pieredzi Latvijā un ārpus tās. Sazināsimies ar Sandru Londonā, Dignu – Hurgadā, Elaini – Latvijā un eksperta lomā – pētnieks Mārtiņš Kaprāns.  Pieredzē dalās londoniete Sandra Martinson, kuras dzīvesbiedrs ir no Ganas, Digna Abuzeida, precējusies ar ēģiptieti, jaunās latviešu diasporas vadītāja Ēģiptē un brazīliete Elaine Brazila Bērziņa, kura kopš 2002 gada dzīvo Latvijā. Ar pētījumu “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā” iepazīstina Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Par pētījumu arī stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā.  
1/25/202142 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Uzņēmēju pieredze savstarpējā sadarbībā, tīklošanās iespējas un atbalsta punkti

Diasporas uzņēmēju kopiena #esiLV aicina ikvienu uzņēmēju un radoši varošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā, kas notiks šajā nedēļā. Tā mērķis ir apzināt Eiropā dzīvojošos Latvijas uzņēmējus un citus aktīvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai. Raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts uzklausām uzņēmēju pieredzi par savstarpējo sadarbību, tīklošanās iespējām un atbalsta punktiem. Stāsta uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenvega (Bautenvega), uzņēmēja un Latviešu biedrības Turcijā vadītāja Skaidrīte Dzene, zvērināts advokāts, juridisko pakalpojumu sniedzējs Vācijā Arnis Drille un uzņēmēja no Dānijas Anda Dīrlunda-Parbste (Dyrlund-Parbst).  
1/18/202145 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Barikāžu laiks: aculiecinieku atmiņas par trimdas atbalstu baltiešiem

"Man 1991. gada janvārī bija 15 gadu un jo spilgti atmiņā palicis 20. janvāra vakars, kad manas vārda dienas priekšvakarā abas ar mammu taisījām siļķi kažokā un pie televizora, sekojot līdzi notikumiem Rīgā, es tolaik dzīvoju Saldū, bijām pārbijušās par to, kas nu būs," atminas raidījuma vadītāja. Kā uz notikumiem Rīgā 1991. gada janvārī reaģēja trimdas latvieši? Kādos virzienos darbojās trimdas organizācijas un laikraksti un kādu atbalstu baltiešiem sniedza Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu valdības. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām tā laika notikumu dalībniekus un aculieciniekus. Atminas Dainis Īvāns, tobrīd Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Ojārs Ēriks Kalniņš, tobrīd Latvijas sūtniecībā Vašingtonā preses un informācijas koordinators, Andrejs Urdze, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Vācijā, un Imants Gross, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Zviedrijā.  
1/11/202145 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Pārdomas gadumijā. Uzklausām latviešu kopienas Austrālijā pārstāvjus

Ar kādiem notikumiem un pārdomām veco gadu aizvada un jauno sagaida latviešu kopiena Austrālijā - pārdomās dalās Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Melburnas latviešu organizācijas priekšniece Anita Andersone, Adelaidas latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe un laikraksta “Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels. - .
12/28/202044 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Latviešu draudžu darbība un nozīme diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā

Par latviešu draudžu darbību un nozīmi diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā. Par vērtībām, kuras vēlamies izcelt Ziemassvētku laikā, un laiku, kurš kopj mūsu iekšējo pasauli, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījumā piedalās Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica (ASV), Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē diakons Imants Miezis (Īrija) un Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē prāvests Klāvs Bērziņš.  
12/21/202045 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Pandēmijas laika nestie izaicinājumi diasporas nedēļas nogales skolām

Šajā gadā piedzīvotais diasporas nedēļas nogales skolām un skolotājiem ir bijis izaicinājums. Tas sniedzis impulsu dažādām pārmaiņām, veicinājis jaunu sadarbības formu veidošanos. Kādus impulsus pārmaiņām pandēmijas laiks devis diasporas nedēļas nogales skolām, kādas sadarbības formas tas veicinājis un kas no šīs pieredzes noder topošajā diasporas izglītības stratēģijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Attālināti sarunā piedalās Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Diasporas konsultatīvajā padomē Vineta Ernstsone, Latviešu draugu kopas Atēnās bērnu kluba “Jautrie apelsīni” vadītāja Ingrīda Tauriņa un Stokholmas latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde.  
12/14/202046 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Muzeja "Latvieši pasaulē" darbība pandēmijas laikā un nākotnē

Grupa entuziastu no Amerikas, Kanādas un Latvijas 2007. gadā nodibināja privātu, bezpeļņas biedrību „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, kas saīsinājumā tiek dēvēts kā LaPa. Šobrīd tas sevi nopietni pieteicis muzeju saimei un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts tiekamies ar Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra ekspertiem, lai uzzinātu, kā viņi izmantojot jauno situāciju, rada jaunas saziņas iespējas un ziņo pasaulei par savu darbību. Par muzeja darbību stāsta muzeja „Latvieši pasaulē" izpilddirektore Ieva Vītola, muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja un galvenā kuratore Marianna Auliciema, biedrības "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs" valdes priekšsēdētāja no Bostonas Sarma Muižniece-Liepiņa un muzeja atbalstītāja no Nīderlandes Vanda Daukste.  
12/7/202042 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Latviešu kultūras lielpasākumi pasaulē: ceļā uz dziesmu svētku 150.gadskārtu

Nule kā tālsaistes stratēģiskajā forumā tikušies diasporas kultūras dzīves organizatori, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par latviešu kultūras lielpasākumiem pasaulē, tostarp Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, ceļā uz Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtu, jo "latviešiem kultūra ir līme, kas mūs visus satur kopā". Šie ir vārdi, ko kādā no sarunām raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts teikusi Līga Ejups, Amerikas laviešu apvienības kultūras nozares vadītāja.  Sarunā par to, kā šo laiku dzīvo, izdzīvo vai pārdzīvo diasporas kultūras pasaule, kultūras ļaudis, piedalās Eiropas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, ASV Dziesmu un deju svētku fonda vicepriekšsēde Iveta Grava, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda priekšsēdis, XV Dziesmu svētku Kanādā (2019) rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latviskās Izglītības veicināšanas kooperatīvās sabiedrības “Dzintari” valdes priekšsēde Austrālijā Zinta Ozoliņa un Dziesmu un deju svētku padomes locekle Lielbritānijā Lilija Zobens.  
11/30/202046 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Aizvadīts Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Vērtējam izskanējušās idejas

19. novembrī notika Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju  forums, kurā diskutēts gan par Latvijas tēlu pasaulē, gan par to, kā veidot Latvijas ceļa karti ekonomikas atveseļošanai, kā arī starptautiskajām un reģionālajām uznēmējdarbības iespējām, tostarp zaļās enerģijas nākotni Eiropā. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Kristīni Saulīti, lai kopā ar ekonomikas un finanšu ekspertiem pārrunātu forumā apspriesto. Sarunā piedalās arī uzņēmējs, “Primekss Group” īpašnieks un dibinātājs, valdības stratēģijas krīzes pārvarēšanai darba grupas dalībnieks Jānis Ošlejs, zaļās stratēģijas eksperts, "Imtex Membranes" vadītājs, Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā Kārlis Vasarājs un uzņēmuma “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.  
11/23/202044 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Vienots Latvijas valsts tēls - arvien pilnībā neizmantots potenciāls

Latvijai joprojām trūkst vienota valsts tēla pozicionējuma par to, kas mēs vēlamies būt pēc desmit, divdesmit gadiem. Kā stratēģiski izvēlamies un veidojam savu stāstu, kā Latvija izskatās uz starptautiskā fona? Kā izmantojam valsts piešķirtos miljonus, lai pasaulē atpazītu Latviju pēc vienas vai pāris spilgtām pazīmēm? Vienots Latvijas tēls ir šobrīd ir neizmantots potenciāls, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts spriežam, kā veidot stratēģiski precīzu mūsu valsts stāstu, vai un kā šīs stāsta veidošanā iesaistīti diasporas eksperti un profesionāļi. Vai vispār vajadzīgas tikai pāris spilgtas pazīmēm, kuras būtu līdzīgas daudzu valstu un auditorijas priekšstatos par Latviju. Diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, starptautiskā biznesa un mārketinga speciāliste, docente Džona Kabota Universitātē Romā Ieva Jākobsone-Bellomi, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un uzņēmuma “SAF Tehnika” tirdzniecības un mārketinga viceprezidents, valdes loceklis Jānis Bergs.
11/16/202043 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

ALA kongresā diskutē par Rīgu un Latvijas drošību pēc ASV prezidenta vēlēšanām

Oktobra nogalē Amerikas Latviešu apvienība (ALA) rīkoja 69. kongresu, kas pirmo reizi apvienības vēsturē notika attālināti, diskutējot par Rīgu Latvijas attīstības kontekstā, kā arī par Latvijas drošību pēc ASV prezidenta vēlēšanām, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna ar kongresa dalībniekiem par to, kas izspriests apvienības nozīmīgākajā gada notikumā. Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Pasaules brīvo latviešu apvienības un ALA vicepriekšsēdis, Ziemeļkalifornijas Latviešu apvienības priekšsēdis, Marisa Gudrā, ALA ģenerālsekretāre, programmu vadītāja Merilandes pavalstī un Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.  
11/9/202044 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

Ciemos pie grāmatizdevējas un trimdas arhīvu apzinātājas Baibas Vītoliņas

Baiba Vītoliņa ir grāmatizdevēja, grāmatu autore un arī trimdas arhīvu apzinātāja, kura atgriezusies Latvijā. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemojas pie viņas Čiekurkalnā, sarunājoties gan par viņu pašu, gan arī par mūžībā aizgājušo Baibas vīru Andri Vītoliņu, fantastisku cilvēku latviešu kopienā trimdā, gan arī trimdas vēsturisko liecību apzināšanu un glabāšanu.  
11/2/202034 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Būt atvērtiem jeb kā iedzīvoties Latvijā ģimenēm, kur viens dzīvesbiedrs ir ārvalstnieks

Kā ģimenēs, kurās viens no dzīvesbiedriem ir ārvalstnieks, pieņem lēmumu par atgriešanos dzīvot Latvijā? Kādi apsvērumi tiek ņemti vērā? Ar kādām grūtībām jauktā ģimene saskaras jau atgriežoties un kā nelatvieši raksturo savas sajūtas esot mūsu vidū? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām kādas ģimenes pieredzi, kura februārī ieradusies no Austrālijas, izvaicājam pētījuma “Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze” autori un pārrunājam, kādas iespējas ir ģimenēm palīdzēt labāk iekļauties sabiedrībā. Raidījuma viesi Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrante Zane Meļķe, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne, psiholoģijas doktore, ģimenes psihoterapeite Baiba Martinsone. Pieredzē dalās Kristovsku ģimene - latvietis Andrejs un viņa dzīvesbiedre austrāliete Alise Latvijā kopā ar četriem bērniem atgriezās februārī.  
10/26/202043 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Vēstniece Elita Gavele: Jādomā par diasporas ekonomiskā potenciāla izmantojuma iespējām

Kopš 21. septembra latviešu diasporu visā pasaulē no valsts puses pārstāv Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar vēstnieci. Elitu Gaveli kopā ar raidījuma vadītāju izjautā arī kolēģi no diasporas medijiem: portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Īrijā Laima Ozola, portāla "latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, laikraksta "Latvietis” galvenais redaktors Austrālijā Gunārs Nāgels un sociāla projekta „Kopā” vadītāja Lielbritānijā Ineta Cukermane. Ārlietu ministrijā Elita Gavele strādā jau kopš 1991. gada, strādājusi Latvijas vēstniecībās Lietuvā un Krievijā, kā arī dažādos amatos Ārlietu ministrijā, vadījusi ārlietu ministra biroju, bijusi Latvijas vēstniece Gruzijā, nerezidējošā vēstniece Armēnijas Republikā, bet pirms stāšanās speciālo uzdevumu vēstnieces amatā bija ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Izraēlas Valstī. Strādājot vēstniecībās un pildot vēstnieces pienākumus, Elita Gavele veltījusi lielu uzmanību diasporas jautājumiem un diasporas saikņu stiprināšanai ar Latviju, kā arī latvietības uzturēšanai.      
10/19/202043 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Pandēmija mainījusi latviešu skolu pasaulē darbu. Uzklausām skolotājus

Kāda ir latviešu skoliņu pieredze pasaulē - kā pandēmija mainījusi skoliņu dzīvi un darbību, kādi risinājumi rasti, lai mācības turpinātos un cik būtiska ir kopā sanākšana skoliņās klātienē? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām Eiropas, Amerikas un Austrālijas skolotāju pieredzi. Diskutē Eiropas latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Melburnas Latviešu biedrības (MLB) Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša, Ziemeļīrijas latviešu nedēļas nogales skolas "Zīļuks" vadītāja Vineta Makšus, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere un Eiropas latviešu apvienības izglītības referents Māris Pūlis.  
10/12/202045 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas trimdas latviešu vēsturiskās liecības virtuālā izstādē

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas trimdas latviešu vēsturiskās liecības apskatāmas virtuālā izstādē gan Nacionālā arhīva, gan Valsts arhīva interneta vietnēs. Kāda ir jaunā pieredze, lai šādu virtuālu izstādi sarīkotu un kā attīstās diasporas mantojuma digitalizēšana, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē vēsturniece Rūta Astra Jēkabsone, izstādes tekstu autore, Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa-Smita, izstādes iecers autore, Latvijas Nacionālā arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas arhīva eksperts Guntis Švītiņš, veido arhīva virtuālo izstāžu koncepciju un saturisko daļu, un Eiropas Latviešu apvienības bibliotēku un arhīvu lietu referente no Īrijas Sandra Bondarevska, izstādei izraudzījusies materiālus par Īriju.  
10/5/202041 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Aizvadīts 26. ELAs kongress: idejas darbībai diasporā un sadarbībai ar Latviju

26.septembrī Eiropas latviešu apvienība (ELA) tiešsaistē pulcējās uz savu 26. kongresu. Kā apvienība sevi pozicionē diasporā, kādus uzdevumus tā izvirza saviem biedriem un kādos virzienos Eiropas latviešu apvienības aktīvisti redz sadarbību ar Latviju, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kongresā pulcējās 26 biedrības no 19 Eiropas valstīm, kā arī sadarbības partneri no Turcijas, Izraēlas un citām ārvalstīm. Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto Latvijas Radio skaidroja, ka sapulcē pārrunāti dažādi aktuāli jautājumi, tostarp uzsvērta nepieciešamība aktīvi strādāt pie diasporas likuma izveidošanas. Raidījumā par aizvadīto tikšanos diskutē portāla “ Latvieši.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdes vietniece, ELA prezidija locekle Justīne Krēsliņa, asociācijas Latvija-Luksemburga pārstāve, ELA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Valda Liepiņa, ELA priekšsēdētājas vietnieks Agnis Sauka un Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Dace Džavašvili.  
9/28/202046 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Reemigrācija: valsts un pašvaldības iestāžu sadarbība atgriešanās jautājumu risināšanā

Kā veiksmīgāk sadarboties valsts iestādēm un ierēdņiem, lai sekmīgāk varētu risināt dažādas ar reemigrāciju saistītus jautājumus? Kāda ir valsts politika, kā attīstīt informācijas plūsmu un tīklojumu par jautājumiem, kas skar reemigrantus? Cik tālu ir pavirzījies jautājums par nacionālā kontaktpunkta izveidi un kāda loma ir diasporas konsultatīvajai padomei, lai šos jautājumus sekmīgāk risinātu, vērtējam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto, reemigrācijas koordinators Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza un organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs.
9/21/202042 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Latviešu organizācijas Vācijā: meklējam veiksmīgākos tālākās sadarbības virzienus

Kā veiksmīgāk dažādām latviešu kopienas organizācijām un biedrībām Vācijā pārstāvēt latviešu intereses Eiropā? Vai būtu jāveido kopīgā platformā Vācijas mērogā? Kāpēc jaunā paaudze neiesaistās vēsturiskajās trimdas latviešu struktūrās? Varbūt vajadzīga jumta organizācija, kas būtu sociāli un politiski atbildīga par latviešu kopienu Vācijā un būtu tās lobijs, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē organizācijas “Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekššēdētājs Indulis Bērziņš, latviešu kultūras biedrības "Saime" valdes vadītāja Štutgartē Laura Putāne, interešu kopas “Latvieši Oldenburgā” pārstāve Aļona Šefnere un Latviešu kopības Vācijā valdes priekšsēdētājs Nīls Ebdens.   -  
9/14/202042 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Pārcelšanās: Kāpēc trešdaļa reemigrējušo pēc laika tomēr dodas prom no Latvijas

Pārcelšanās no valsts uz valsti, no vietas uz vietu ir  izaicinājums vecākiem un bērniem.Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kāpēc viena trešdaļa, kuri reemigrējuši, pēc laika dodas atkal prom no Latvijas un kā šo visu varētu mainīt iecerētā psiholoģiskā rokasgrāmata vecākiem un bērniem. Latvijas Radio studijā diskutē psiholoģijas studente Iveta Ozola-Cīrule, kura pēc septiņu gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā, bet attālināti sarunā piedalās Rīgas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca, trīs bērnu mamma no Ženēvas Daira Januša un siguldiete Rasa Upmale, kura kopš decembra ar ģimeni uz laiku dzīvo Latvijā.  
9/7/202043 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Digitalizēt, dāvināt, savest kārtībā jeb trimdas arhīvu pētniecība un saglabāšana

Zinātnieki no Latvijas Minsterē pēta un digitalizē Latviešu kopības Vācijā Minsteres arhīvu; Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina dāvināt nozīmīgus latviešu trimdas organizāciju notikumu ierakstus; Amerikas Latviešu apvienība mudina apzināt un “savest savas mājas kārtībā”. Par to, kā noris trimdas arhīvu pētniecība un saglabāšana, raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālās lasītavas galvenā bibliogrāfe Maiju Zvejnieci un Amerikas latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma biedrības pārstāvi Dairu Rutu Morusi studijā. Attālināti sarunai pievienojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Māra Grudule un Eva Eglāja-Kristsone.  
8/31/202044 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Atbalstošas un iekļaujošas vides veidošana skolēniem Latvijā. Vecāku un skolotāju pieredze

Tuvojas 1.septembris un šogad tas pienāks ar pavisam citām sajūtām.Iespējams, kāds to nepavisam negaida, jo sapratis, ka attālinātā mācīšanās ir tieši tas, kas viņam vajadzīgs un atgriešanās skolā klātienē nāks ar papildu pārbaudījumiem, bet kāds tieši pretēji ir nocieties un ļoti vēlas atkal izbaudīt mācību procesu klātienē. Un skaidrs, ka šis noteikti būs pirmais mācību gads arī kādam, kurš vispār uzsāks mācības jaunā vietā un vidē, iespējams, tā būs pirmā mācību pieredze Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām vecāku un skolotāju pieredzi, kā dažādās valstīs skolas palīdz emigrantu bērniem labāk iekļauties jaunajā izglītības sistēmā. Idejas, kā veiksmīgāk veidot atbalstošu un iekļaujošu vidi ikvienam skolēnam arī Latvijā. Studijā diskutē Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” direktore, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā Liene Vidze un projekta “PuMPuRS” vecākā eksperte Māra Liepniece. Attāli sarunā piedalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross un Vaivaru pamatskolas skolotāja Beāte Balandīna.  
8/24/202040 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Dibināta Eiropas latviešu jauniešu biedrība "Eiropas jaunieši"

Nesen veiktais diasporas pētījums atklāj, ka jaunieši nesteidz iesaistīties ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu rīkotajās aktivitātēs.  Tomēr ir dibināta Eiropas latviešu jauniešu biedrība, kas rīko dažādus pasākumus. Tāpēc šodien  raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” tiksimies ar aktīvistiem, lai uzzinātu, kādi notikumi plānoti un uzklausītu viņu idejas par to, ko jaunieši vēlas un kā aktīvistu pulku padarīt arvien kuplāku.  Sarunā studijā aicināta biedrības pārstāvji Rasa Jansone, Zane Dravante un Rozīte Katrīna Spīča, attālināti uzklausīsim ar Ernestu Baronu un Kārli Svilānu.      
8/17/202039 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Iespējas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā: pieejamie granti un atbalsta programmas

{module widgetid="63" id="media" action="liveblock" live_id="24" layoutid="0" layout="" static=""} Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, un arvien aktīvāk interesējas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā darbojas valsts piedāvātās programmas - kas noticis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grantu atbalstu programmu, kāda ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, strādājot ar uzņēmējiem, pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā? Uzklausām arī uzņēmēju pieredzi. Raidīuma viesi: sietspiedes darbnīca “TingPrint” valdes priekšsēdētāja Zane Babre un Valmieras attīstības aģentūras valdes locekle Līga Vecā. Attālināti diskusijā iesaistās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova un Lauris Vidzis no ASV.
8/10/202044 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Tīklošanās: Vecās un jaunās diasporas iesaiste organizācijās ārpus Latvijas

Vai ir atšķirība, cik aktīvi vecās diasporas un jaunās diasporas pārstāvji iesaistās kopienas dzīvē ārpus Latvijas un saglabā saikni ar Latviju? Kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē?  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veicis pētījumu "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas". Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts interesējamies, kā atšķiras vecā un jaunā diaspora, ko vispār saprotam ar vārdiem vecā un jaunā diaspora, cik aktīvi viena un otra iesaistās ārpuslatvijas latviešu dzīvē un kā saglabā saikni ar Latviju. Arī par to, kas  kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē un kā  atšķiras līdzdalības diasporas organizācijās un pasākumos atkarībā no vecuma, izglītības, ģeogrāfiskās vietas? Un vēl izrādās, ka skaidrojot par līdzdalību diasporas dzīvē, pētnieki atklājuši pretrunas diasporas kopienā. Sarunai par šo tematu esam aicinājuši ekspertus gan klātienē gan attālināti. Raidījuma viesi studijā: Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asociētā profesore Inta Mieriņa. Sazināmies ar Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Elīnu Pinto, portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktori Laimu Ozolu un biedrības “Bērzes Strazdi” virziena koordinatoru Tomu Zeltiņu.  
8/3/202045 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Tūrisma iespējas Latvijā vasaras sezonā: vai pie mums ir pieprasīts arī darījumu tūrisms

Vasaras pilnbriedā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts runājam par tūrismu, nozari, kas līdz ar viesmīlību smagi cietusi Covid-19 ietekmē. Sarunas galvenais uzsvars uz to, kā mainījies ceļojumu klāsts klientiem, kuri tikai vasaras sezonā dzīvo Latvijā. Kas ir darījumu tūrisms un cik tas ir pieprasīts Latvijā? Kādu kopainu varam zīmēt, runājot par to, kā diaspora izmanto veselības tūrisma pakalpojumus un ko par iespējām Latvijā saka globālajā tīmeklī? Diskutē Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, bloga Lifeinriga.com veidotāja Lelde Beņķe un Veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele.  
6/29/202045 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Jāņu laiks un tradīcijas latviešu kopienās ārpus Latvijas

Latvijā gatavojas svinēt svētkus mazliet citā noskaņojumā, šoreiz izpaliek plašie svinētāju pulki vērienīgos pasākumos. Mums visiem labi zināmu iemeslu dēļ. Neiztrūkstoša ir svētku svinēšana arī latviešu kopienās ārpus Latvijas. Raidījums Globālais latvietis. 21 gadsimts šoreiz uz sarunu aicinājis tautiešus, lai runātu par to, kādu jaunradi saulgriežu svinēšanā ieviesis Covid-19. Vai tiešām iztiks bez līgotnēm un vainagu vīšanas? Nebūt nē, izrādās ir tapušas dažādas programmas tiešsaitē, piemēram, Anglijas "Bērzes strazdi" rīko Jānu festivālu, bet biedrība "Saime" Vācijā parūpējusies, lai notiktu otrais “Latviešu vakars” tiešsaistē visā pasaulē, savukārt Beļģijas latvieši aicina uz kūku cepšanu. Bet latvieši Jaunzelandē līgošanai gatavi Hamiltonā klātienē. Par svinēšanu un gatavošanos svētkiem stāsta Avita Odonnela no Lielbritānijas, Gita Meiere-Nestecka no Jaunzēlandes, Laura Putāne no Štutgartes Vācijā un Ieva Brinkmane no Briseles Beļģijā.   
6/22/202046 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

No Eiropas uz Ameriku un atpakaļ. Stāsts par Krēsliņu dzimtu

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts stāsts par Krēsliņu dzimtu, kuras pārstāvji no Eiropas 1949. gada 1. maijā devās pāri okeānam uz Jauno pasauli. Bet viņu bērni - Zuze Krēsliņa-Sila, Māra Krēsliņa un Jānis Krēsliņš ir atgriezušies Eiropā. Ar viņiem arī sazināmies, Zuze Krēsliņa, kura bijusi arī raidījuma viešņa klātienē, šobrīd atrodas Vācijā un ilgus gadus bijusi Minsteres latviešu centra administratore, bet Māra un Jānis - Zviedrijā. Māra Krēsliņa savulaik aktīvi darbojusies Viduszviedrijas Latviešu biedrībā, šobrīd saka, ka ir tās biedre. Bet Jānis Krēsliņš juniors ir Stokholmas karaliskās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs pētniecības jautājumos. Kavējamies atmiņās par skolas gaitām Ņujorkas Bronksas kvārtālā, vaicājam par pēctecību un kam bijusi būtiska loma latvietības kopšanā ģimenē. Kā arī skaidrojam, kas mudinājis tomēr atgriezies atkal Eiropā.  
6/15/202037 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Neveidot jaunu emigrācijas vilni jeb Latvijā pēc krīzes nepieciešamās prasmes

Izskan brīdinājumi, ka Covid-19 seku dēļ var veidoties jauns emigrācijas vilnis. Tāpēc šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts  par to, kādas prasmes ir jāapgūst cilvēkiem dīkstāvē vai bezdarbniekiem, lai spētu ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, būtu konkurētspējīgi un nevajadzētu meklēt darbu ārpus Latvijas?  Kuras būs tās kritiski svarīgās prasmes, kas būs vajadzīgas Latvijas ekonomikai pēc krīzes? Vai esam gatavi ieviest jaunu prasmju apgūšanas modeli, kas atbilstu digitālajai ekonomikai un kā top jaunais pārkvalifikācijas plāns, kam valdībā ir lēmusi piešķirt ievērojamus līdzekļus? Interesējamies arī, kā Latvijas darba tirgum piesaistīt darbiniekus ar aktuāli nepieciešamām zināšanām, tostarp arī skatoties uz potenciālajiem darbiniekiem diasporas vidū. Par šiem jautājumiem diskutē Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa, Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma “Erda” dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  
6/8/202044 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Sociālekonomisko procesu, patēriņa kulta un klimata pārmaiņu izgaismojums pandēmijas laikā

Divi zinātnieki - Sandra Martinsone no Londonas un Andis Graudiņš no Melburnas. Viens pēta sociāli ekonomiskos procesus, otrs - klīnisko toksikoloģiju. Ko pandēmija izgaismo, vērtējot sociāli ekonomiskos procesus, un kāda ir notiekošā sasaiste ar mūsu patēriņa un peļņas kultu un klimata pārmaiņām? Kā vērtēt dažādos mītus par vielām, kas varot palīdzēt pret Covid-19 un kāds ir skats no malas uz neatliekamās palīdzības darbu Latvijā un Austrālijā. Sarunājamies arī par to, kas ir ilgspējīgs redzējums, analizējot tālākās attīstības iespējas.  
6/1/202041 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste

Kultūra nepadodas, ar šādu nosaukumu izsludināts semināru un sarunu cikls par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem, saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos kā diasporā, tā Latvijā atcelti klātienes kultūras pasākumi. Saruna par to, kā neierastajos apstākļos veidojas jauns saziņas un informācijas apmaiņas veids starp tautiešiem visā pasaulē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāja no Īrijas Sandra Bondarevska un Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Līga Ejups. Piemērojoties darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad tiek atcelti klātienes kultūras pasākumi kā diasporā, tā Latvijā un informācijas apmaiņa notiek attālināti, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), iesaistot citus sadarbības un informatīvos partnerus valsts un sabiedriskajās iestādēs, vienojušies veidot informatīvu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem. Pirmais informatīvais ievadseminārs, kura dalībniekus uzrunās Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš un LNKC vadītāja Signe Pujāte, ir paredzēts 26. maijā plkst. 13. Tajā ir aicināti piedalīties latviešu organizāciju vadītāji, kultūras pasākumu rīkotāji, deju kopu, koru vadītāji, kā arī latviešu trimdas arhīvu un bibliotēku pārziņi un interesenti no visiem kontinentiem.
5/25/202039 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Diasporas profesionāļu iniciatīvas Latvijas tautsaimniecībā krīzes pārvarēšanai

Kā šobrīd darbojas biznesa platforma #EsiLV? Kā apvienot diasporas biznesa profesionāļu kompetenci, izstrādāt priekšlikumus un konkrētas iniciatīvas Latvijas tautsaimniecībai, lai novērstu jaunu emigrācijas vilni? Interesējamies arī par to, kā šobrīd darbojas biznesa platforma #EsiLV un kādi ir veidi un iespējas diasporai sadarboties ekonomiskā un investīciju jomā, kā arī kāda loma ir katalogam “Iepazīsti Latvijas produktus”, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunā piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, uzņēmuma “Madara Cosmetics” dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere un uzņēmēja, Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenweg.
5/18/202044 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas pandēmijas laikā

Jau kopš marta vidus izglītība Latvijā norit attālināti. Raidījums Globālais latvietis. 21.gadsimts, sazinoties ar diasporas latviešu skolu pārstāvjiem, skaidro, kā pandēmijas laikā paralēli izglītībai katrs savā mītnes zemē norisinās latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas. Sazināsimies ar Skandināviju, Eiropu un Ameriku, lai saprastu, kā rit ikdienas mācības, bet galvenokārt izzinām vai un kā mainījusies latviešu skolu ikdiena, kādi ir nākotnes plāni un vai turpmāk, izmantojot tālmācību, nezudīs latviskās dzīves ziņa un kopā būšana gan pašiem skolēniem, gan viņu pedagogiem un vecākiem. Un kāds atbalsts nepieciešams diasporas bērnu vecākiem, palīdzot organizēt mācību procesu. Uzklausām Eiropas latviešu apvienības izglītības referentu Māri Pūli, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāvi Ievu Reini, "Co Mayo" (Meio grāfistē) latviešu skoliņas vadītāju Īrijā Zani Kažotnieci un Amerikas latviešu apvienības izglītības nozares vadītāju Elisu Freimani. Māris Pūlis stāsta, ka Vācijā veiktā aptauja rāda, ka 3/4 skolas varētu darboties attālināti, bet katra skola izmanto savu metodiku un tehnoloģijas. Līdz ar to bērnu skaits, kas piedalās latviešu skolās, strauji kritās. Zane Kažotniece min, ka Īrijā latviešu skolās situācija ir līdzīga kā Eiropā, ir skolas, kas turpina darbību, ir kādas, kas pārstājušas darboties. Skola, kurā viņa darbojas, darbību nav pārtraukusi, tas arī devis skoliņai jaunu impulsu. Audzēkņu skaits nav sevišķi mainījies. Vecākiem bērniem arī patīk darboties ar tehnoloģijām un attālināti. Ieva Reine atzīst, ka Skandināvijā skolēnu skaits latviešu skolās audzis vairāk nekā divas reizes tālmācības laikā. Pievienojās arī bērni no citām valstīm. Nemitīgi nāk klāt bērni, kuri vēlas mācīties valodu. Elisa Freimane norāda, ka ASV ir 21 latviešu skola un no tām 3/4 darbojas vai nu attālināti vai ar e-pastu starpniecību. Dažas rīko virtuālas nodarbības, dažas skolas ir izvēlējušās nestrādāt, jo uzskata, ka ļoti svarīga ir satikšanās, kopābūšana. Viņas pašas pieredze, strādājot Čikāgas latviešu skolā, ir, ka jaunieši ir ieinteresēti un atsaucīgi mācībās Zoom platformā.
5/11/202041 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Starp Austrāliju, Kanādu un Latviju. Tiekamas ar Ruņģu ģimeni

Raidījumu Globālais latvietis. 21 gadsimts veltām sarunai ar ģimeni, par kuru domājot prātā nāk mūsu raidījuma nosaukums, jo šī ģimene šķiet, atbilst šim nosaukumam. Ieskicējam raidījuma viesu dzīves ritējumu: Viņu vecāki Latviju pametuši vēl kā mazi bērni, paši dzimuši viens Kanādā, otrs Austrālijā, bet auguši kā latvieši – mācījušies latviešu skoliņās katrs savā pasaules malā, dejojuši un dziedājuši, kā jau latviešiem pieklājas. Abi pirmo reizi satikušies kā bērni šaha mačā, bet tad sadejojušies un apprecējušies. Dzīvojuši Austrālijā, kur piedzimusi pirmā meita, Kanādā, kur dzimusi otrā meita, tagad ir Latvijā, te dzimusi viņu trešā meita. Plašāk par ģimeni stāsta Dace un Dainis Ruņģi. Sarunā piedalās arī Daiņa tēvs Juris Ruņģis, kā arī attālināti Daces un Daiņa meitas Kaiva Solvita, Meta Milda un Zīle Māra. Dainis strādā valsts mežzinātnes institūtā "Silava" nodarbojas ar molekulāro ģenētiku, sākot ar selekcijas programmām, ekoloģiju, tagad arī savvaļas dzīvniekiem, augsnes mikroorganismus pēta. Dace ikdienā ir skolotāja Rīgas starptautiskajā skolā un kopā ar kolēģi veido nākotni saviem skolēniem, šobrīd tas notiek attālinātās mācībās. Arī Juris ar sievu Vitu šobrīd ir atgriezies uz dzīvi Latvijā. Viņš stāsta, ka vispirms uz Latviju pārcēlušies Dace un Dainis ar meitām, tad arī Jura meita Māra ar vīru izlēmusi pārcelties uz Latviju. "Kāpēc lai mēs paliktu Sidnejā," retoriski jautā Juris. Daces un Daiņa meitas ir skolnieces, protams, visas trīs šobrīd mācās attālināti - Kaiva 12. klasē, Meta - 11.klasē un Zīle - 6.klasē. 
5/4/202038 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Krīze maina sabiedrību un tās vērtības, izpratni par solidaritāti

Iepriekšējo ekonomisko krīzi mēs pārvarējām katrs par sevi, šobrīd spēji jaušama sabiedrības solidarizēšanās, tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā mainās sabiedrība, tās vērtības, izpratne par solidaritāti un kā Latvijai mobilizēt domas un intelektuālos spēkus, izstrādājot turpmākās stratēģijas. Sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, kuri šo laiku izmanto, meklējot atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, un apdomā to, kādas atziņas varam gūt no šīs krīzes. Sarunā piedalās Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Liene Ozoliņa, tulkotāja Maima Grīberga, kura pašreiz uzturas Somijā, kultūras menedžeris Šveicē Uldis Mākulis un Indulis Bērziņš, organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekšsēdis, latviešu centra “Bērzaines” vadītājs Vācijā.
4/27/202042 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Pandēmijas radītie satricinājumi ekonomikā. Vērtē latviešu uzņēmēji pasaulē

Covid-19 pandēmija radījusi globālu satricinājumu pasaules ekonomikā un tirdzniecībā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā pašreizējo situāciju vērtē biznesa cilvēki dažādos pasaules reģionos. Āzija, Kanāda, Zviedrija un Latvija. Olavs Ritenis. Kārlis Vasarājs. Aleksandrs Čakste un Pauls Miklaševičs. Biznesa cilvēki, kuru viedoklī ieklausāmies raidījumā, jo no attāluma reizēm labāk tā kopaina redzama. Bet vispirms ieskats pasaules un Eiropas ekonomikas norisēs šā brīža apstākļos. Olavs Ritenis pārstāv biznesa vidi Āzijā, precīzāk Singapūrā, bet pašlaik atrodas Taizemē. Kārlis Vasarājs - uzņēmējs un Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā. Aleksandrs Čakste no Zviedrijas pārstāv biznesa vidi Skandināvijā, Pauls Miklaševičs ir uzņēmējs no Kanādas, šobrīd dzīvo un strādā Latvijā.  
4/20/202042 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Spēja sadzīvot ar ierobežojumiem. Sazināmies ar latviešiem pasaulē

Iespējams, diasporai vīrusa ierobežojumus pārdzīvot vieglāk, jo viņi zina, ko nozīmē dzīvot izolācijā jeb nošķirtībā no dzimtenes. Vai tiešām tas tā ir, to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, sazinoties ar diasporas latviešiem, lai uzzinātu, gan kā viņi praktiski, gan emocionāli pārdzīvo stingros ierobežojuma laikus mītnes zemēs, tostarp Spānijā un Itālijā. Uzklausām Natāliju Grebņevu latvieti, kura dzīvo Spānijā, Alikantes provincē, Elenu Zariņu, kura kopš 2013 gada dzīvo Sienas provincē Itālijā, Lieni Pūķi, kurā dzīvo Francijā, bet strādā Šveicē, Ženēvā, un ikdienu pavada starp divām valstīm, jo darba vieta Ženēvas Klīniskā universitātes slimnīca ir vien 9 km attālumā no mājām, kā arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Elīnu Pinto. Viešņas atklāj, kā ierobežojumi zemēs, kur viņas dzīvo, ietekmē viņu ģimenes ikdienu un arī darbu. Natālija Grebņeva atkāj, ka viņas ģimene stingrā pašizolācijā dzīvo jau 16 dienu. "Mēs esam nobijušies, nevis mazliet, bet pamatīgi," sarunā atzīst Natālijā. Arī Itālijā ierobežojošie noteikumi ir ļoti stingri un līdzīgi kā Spānijā, mn Elena Zariņa. Savukārt Francijā, Šveicē un Vācijā ierobežojumi nav tik stingri, kā dienvidu zemēs. Liene Pūķe stāsta, ka spēkā ir divi ieroebežojošie noteikumi, gan no Francijas puses, gan Šveices. Un sākumā tas bijis sarežģīti, jo Šveicē nebija tik stingri noteikumi. Francijā no 16.marta slēgtas visas publiskās vietas un skolas Elīna Pinto atklāj, ka Berlīnē Ierobežojumi ir, bet nav tik strikti, kā dienvidu zemēs. Noteikti dažādu sabiedrisku pasākumu ierobežojumi, slēgtas skolas, iziešana no mājas jāpamato ar konkrētu vajadzību, bet nav striktas policijas uzraudzības. Atvērti pirmās nepieciešamības preču veikali. Tāpat kā visās citās zemēs, kur noteikti ierobežojumi, visiem maksimāli jāievēro piesardzība.
3/30/202043 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Diasporas atbalsts talantīgiem un centīgiem jauniešiem Latvijā

Viens no veidiem, kā diasporas latvieši atbalsta talantīgus, spējīgus un centīgus jauniešus dzimtenē ir dažāda veida ziedojumi, tostarp stipendiju veidā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā un kāpēc diasporas latvieši ziedo Latvijas izglītība, kādi ir stipendiju mērķi un kā pieteikties diasporas atbalstam izglītībai. Raidījuma viesi: Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, mikroķirurgs, Ojāra Veides fonda stipendiāts Jānis Zariņš un Zaigas Alksnes-Filipas fonda stipendiāts, bērnu ārsts Mareks Mačuks, kā arī Cerbuļu ģimenes stipendijas dibinātājs Kārlis Cerbulis. Ierakstā uzklausām Amerikā dzīvojošo pediatri Zaigu Alksni-Filipu. Sazināmies ar Matīsu Dambīti, Rīgas Tehniskās Universitātes  Intelektuālās robotizētās sistēmas programas 3. kursa studentu, kurš saņēmis Helēnas un Pētera Grīnmaņu piemiņas stipendiju.
3/9/202045 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Iejusties skolā pēc atgriešanās: Skolas, skolotāju un vecāku sadarbības iespējas

Cik ieinteresēts ir skolotājs strādāt ar skolēnu, kura ģimene atgriezusies Latvijā? Cik motivēti ir vecāki, sadarboties ar skolu, kurā mācās viņu bērni? Kā skolās darbojas atbalsta programma reeimigrantu bērniem un kādas ir būtiskākās problēmas, kas traucē veidot veiksmīgu sadarbību, lai palīdzētu skolēniem iejusties jaunajā izglītības kārtībā un apgūt programmu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs, Rīgas domes Izglītības,kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa un divu dēlu mamma Aiga Kunicka, viņa kopā ar ģimeni 2019.jūlijā atgriezusies no Īrijas, puikas mācās Mārupes pamatskolā. Sazināmies ar Janu Hartmani, kura ir atgriezusies Latvijā no Norvēģijas 2019.gada augustā. Vēl pirms atgriešanās no Norvēģijas  viņa pauda bažas par to, ka Latvijas izglītības sistēmai nav tik ļoti būtisks cilvēcīgums, labsajūta un mācīšanās ar prieku, kas ir tik raksturīgs Skandināvijas valstīm. Tagad pēc apmēram pusgada Latvijā, viņa atzīst, ka domas ir nedaudz mainījušās uz pozitīvo pusi. Reemigrējošo bērnu iekļaušana Rīgas Juglas vidusskolā. Pieredzes stāstā ar citiem pedagogiem dalās Aija Melle, Juglas vidusskolas direktore. “Reemigrējušo skolēnu integrācijas Latvijas vispārizglītojošajās skolās problēmas un risinājumi” – šo tematu pēta sociālā pedagoģe un Latvijas Universitātes studente Anete Ankmane. Uzklausām arī viņas pieredzi.
3/2/202045 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Diasporas un Latvijas uzņēmēju sadarbības virzieni nākotnē

Kā mainījusies izpratne par Latvijas uzņēmēju un diasporas profesionāļu sadarbību un atbalsta formām. Kā to redz Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas valdības pārstāvjiem? Kādus sadarbības modeļus  redz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)? Uzklausām arī Latviešu biznesa kluba Dānijā pieredzi un LIAA  pārstāvniecības Lielbritānijā pieredzi. Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze, Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija), Pasaules Brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons un Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs. Sazināmies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lielbritānijā vadītāju Reini Āzi un Latviešu biznesa kluba Dānijā vadītāju Ingu Pučuri.
2/24/202046 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētki. Tiem gatavojas arī diasporas jaunieši

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos diasporu pārstāvēs deviņpadsmit dažādas kopas – kopā ap piecsimt bērnu un jauniešu un viņu pedagogi no Eiropas un Austrālijas. Kā apgūts repertuārs un kā noris kopmēģinājumi un meistarklases, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Luksemburgas latviešu bērnu folkloras kopas "Mazās dzērves" vadītāja un diasporas bērnu folkloras kopu koordinatore Aiga Ožehovska, virsdiriģents, Doma kora skolas direktors Gints Ceplenieks, kurš vadījis meistarklases Austrālijā, un tautas deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" virsvadītāja Guna Trukšāne, kura vadījusi meistarklases Īrijā. Sazināmies ar apvienotā Īrijas, Ziemeļīrijas, Zviedrijas un Norvēģijas jauniešu kora “LABKī” māksliniecisko vadītāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Arī jaunieši no Austrālijas ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai svētkos piedalītos kā Austrālijas jauniešu koris, kurā pulcējušies jaunieši no Melburnas, Sidnejas, Adelaides, Kanberas, Brisbanes un Varnambulas. Kora vadību ir uzņēmusies Jolanta Lārmane, projekta koordinatore ir Ieva Ozoliņa. Abas no Melburnas un par Austrālijas latviešu jauniešu gatavošanos svētkiem stāsta videovēstījumā. Sazināmies arī ar Antru Sundi, latviešu skolas “Bergausis” vadītāju Bergenā. Uz svētkiem gatavojas folkloras kopa, kurā darbojas meitenes, un arī zēnu koris, kurā apvienojušies zēni no vairākām Norvēģijas pilsētām.
2/17/202045 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

Iespējams, reemigrantu senioriem nebūs jāmaksā IIN no pensijas, kas nopelnīta ārvalstīs

Ja pensijas vecumu sasniegušie šobrīd atgrieztos no emigrācijas, viņiem Latvijā par ārvalstīs gūto vecuma pabalstu būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no pensijas summas 300 eiro. Tas ir tāpat kā Latvijas senioriem. Nodokļu atvilkumi daļai reemigrantu tad būtu iespaidīgi lieli. Diasporas politikas veidotāji to uzskatīja par šķērsli, kāpēc tūkstošiem senioru neatgriežas Latvijā.  Tieši tāpēc Saeimā iesniegti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurus 6.februārī deputāti jau atbalstīja pirmajā lasījumā,, lai ārvalstīs gūtajām pensijām piemērotu  neapliekamo minimumu tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī, kur pensija nopelnīta. Piemēram, Lielbritānijā tās ir 12 500 britu mārciņas gadā. Vairumā gadījumu tad pēc atgriešanās Latvijā reemigrantu senioriem nebūtu jāmaksā ienākumu nodoklis praktiski nemaz, proti pensija viņiem nesasniedz tos griestus, kas paredz uzsākt ienākumu nodokļa maksāšanu. Kā vērtēt Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli iecerētos grozījumus, kas paredz reemigrantu pensionāriem maksāt ienākumu nodokli no tāda neapliekamā minimuma, kāds tas ir ārzemēs? Kāpēc vajadzētu atbrīvot reemigrantus no šī nodokļa maksāšanas Latvijā un ko par šādu iespējamību saka pašmāju seniori, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča, Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Jaunā Vienotība), tiesībsargs Juris Jansons un žurnālists, dzejnieks un publicists Ojārs Jānis Rozītis. Attālināti raidījumā piedalās Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto.
2/10/202045 minutes, 6 seconds
Episode Artwork

Praktiskie jautājumi, kas skars Latvijas valstspiederīgos saistībā ar “Brexit”

31.janvārī Lielbritānija oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības (ES), taču realitātē sāks darboties vismaz 11 mēnešu ilgs pārejas periods, kurā Apvienotajai Karalistei joprojām būs jāievēro visas ES tiesību normas. Saskaņā ar oficiāliem datiem Apvienotajā Karalistē dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un viņi kopš 1.februāra dzīvo valsti, kas izstājusies no Eiropas Savienības. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam praktiskos jautājumus, kuri jārisina mūsu valstspiederīgajiem saistībā ar “Brexit”. Skaidrojam arī nianses par Eiropas veselības apdrošināšanas karšu derīgumu, gan par studiju maksu un pieeju studiju kredītam studentiem. Raidījuma viesi: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte, departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone un bankas "Citadele" ekonomists​ Mārtiņš Āboliņš. Sazināmies ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajā Karalistē Baibu Braži. Raidījuma laikā klausītāja uzdeva jautājumu: Dzīvoju pie dēla un nestrādāju,arī rēķinus līdz ar to nestrādāju.Kā tad lai es pierādu, ka dzīvoju UK nevis Latvijā? Tā kā nebija iespējas uz to atbildēt raidījumā, Ārlietu ministrija sniedz rakstisku atbildi: Šajā gadījumā pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam jāpiesakās kā apgādībā esošai personai un jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti. (Informācija atrodama kompetentās iestādes "Home Office" mājaslapā). Ja Eiropas Savienības (ES) pilsonis, kura apgādībā esoša persona vēlas reģistrēties Uzturēšanās shēmai, pats ir reģistrējies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, jāiesniedz apgādnieka reģistrācijas numurs. Tāpat par pierādījumu var kalpot jebkāds dokuments, kas pierāda personas uzturēšanos Apvienotajā Karalistē, piemēram, aviobiļetes. Saskaņā ar "Home Office" sniegto informāciju, gadījumos, kad nav pietiekamu dokumentālu pierādījumu uzturēšanas Apvienotā Karalistē pierādīšanai, jāvēršas "Home Office" akreditētajās iestādēs (Resolution Centre), kuros tiek sniegta palīdzība ES pilsoņu reģistrācijai un detalizēta informācija katrā individuālajā gadījumā par uzturēšanās pierādījuma dokumentiem (informācija šeit); "Resolution Centre" kontaktinformācija pieejama šeit.
2/3/202045 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Iespējas atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē 2019.gadā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme. Kāda ir sociālās kustības “Latvija strādā” un darba vakanču portāla "YourMove.lv" pieredze, kādas darba iespējas piedāvā uzņēmēji un kā mainās darbinieku prasības, kā arī, kāda loma reemigrācijā ir starptautiskiem biznesa centriem, kas bāzēti Latvijā? Kā atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Tele2 Latvia” Personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere, „Solvay Business Services Latvia” personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada atgriezās no ASV, “ABSL Latvija” starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācijas izpilddirektore Monta Geidāne un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis. Sazināmies ar Agri Strautnieku, uzņēmuma „Tieto Evry” pārstāvi, Latvijā atgriezies pēc astoņu gadu dzīves Norvēģijā. Kustībai "Latvija strādā" divi mērķi – pirmais piesaistīt vismaz 100 uzņēmējus, kas var piedāvāt konkrētas vakances. Šobrīd jau ir iesaistījušies vairāk nekā 114 uzņēmēji. Otrs – visiem uzņēmumiem kopā atvest mājās ilgtermiņā 1000 Latvijas valsts piederīgos, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs.
1/27/202045 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Vai visiem trimdas arhīviem jāatgriežas Latvijā: viedokļi par un pret

Privāto arhīvu liktenis – kāda ir mūsu pieredze trimdas kultūras vērtību apzināšanā un saglabāšanā. Dažādām atmiņu institūcijām ir dažādas intereses. Viens – kur likt trimdā izdoto literatūru, bet otrs – kas notiek ar saraksti un dokumentāciju? Trešais – memoriālo priekšmetu nozīme. Kur labāk trimdas materiālus glabāt – mītnes zemes krātuvē vai Latvijā, raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts vērtē Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja, arhivāre Inese Kalniņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks zinātniskā darbā vadošais pētnieks, filoloģijas doktors Viesturs Zanders, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts un Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, aktīvi darbojas vairākās trimdas organizācijās Aija Ebdene. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu no Valdemāra Ģintera pēctečiem. Sazināmies ar arheologa un Lāčplēša ordeņa kavaliera Valdemāra Ģintera mazmeitu Baibu Eglāju.
1/20/202014 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Kopā ar ekspertiem vērtējam līdzšinējās valsts aktivitātes reemigrācijas veicināšanā

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts analizējam, kā vērtēt līdzšinējās valsts aktivitātes reemigrācijas veicināšanā. Kāpēc ģimenes nespēj iedzīvoties un emigrē otrreiz? Kāda ir reemigrācijas koordinatoru loma un atbildība šo jautājumu risināšanā un kāpēc Latvijai ir būtiski izstrādāt ekonomiski pamatotu reemigrācijas politiku? Raidījuma viesi: reemigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un stratēģiskās plānošanas eksperts, ekonomģeogrāfs Gatis Pāvils. Savukārt video zvanā šai raidījumā attālināti piedalās arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto. Sazināmies ar Kristīni Lauriņu Strasbūrā. 2017. gadā varēja lasīt intervijas ar Kristīni, kurās viņa stāsta, ka kopā ar vīru elzasieti un diviem bērniem, kuriem tobrīd bija 11 un 8 gadi, ir atgriezusies Latvijā pēc 15 gadu prombūtnes. Tagad ģimene ir atkal Strasbūrā. Elīna Pinto aicina 2020.gadā politikas veidotājus ieviest tos reemigrācijas veicināšanas pasākumus, kas jau ir paredzēti Diasporas likumā. Tie ir saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kā arī "neizmest mēslainē cilvēkus, kas neietilpst kastītē jaunieši ar bērniem”. Tie ir seniori, kas visvairāk būtu gatavi atgriezties. Viņa norāda, ka te gan būtu jāsakārto viņu ārvalstu pensijas neapliekamā minimuma aizsardzības jautājums. Tāpat Pinto aicina domāt plašāk un kopā ar citām valstīm Eiropā virzīt jautājumus, kā gan valsts var nezaudēt cilvēkos ieguldītos  resursus, gan arī cilvēki var justies brīvi, izvēloties dzīvesvietu. Ija Groza atzīst, ka viņai šī gada izaicinājums ir stiprināt sadarbību ar pašvaldībām reģionālā kontekstā, lai cilvēki jūtas gaidīti, jo viņi nāk uz konkrētu vietu, ne reģionu. Raivis Bremšmits atzīst, ka šis ir svarīgs gads, jo pamatakmens tiks ielikts vairākām lietām saistībā ar pašvaldību reformu - nākotnes pašvaldības un reģioni. Svarīgi arī, ka 2021. gadā sāksies jauns plānošanas cikls. Par cilvēkiem, kas izvēlējušies atgriezties Latvijā, šobrīd ir pieejami dati par 2019. gada pirmajiem 10 mēnešiem. Līdz oktobra beigām ir atgriezušies 497 cilvēki jeb 179 ģimenes. Savukārt 2018. gadā tie bija 399 cilvēki jeb 163 ģimenes. 
1/6/202048 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

2x2 kustība: kopābūšana ļauj stiprināt piederību savai tautai

Šogad latviešu jaunieši no visas pasaules sabrauks Kurzemē uz 2x2 ziemas salidojumu “Mirklis”, kas norisināsies no 29. decembra līdz 1. janvārim. Tāpēc šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā attīstās pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 , kas ir unikāla satikšanās telpa, jo saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, un kā  kopā būšana, dancošana un iešana pirtī vai brīvā dabā ļauj stiprināt piederību Latvijai. Runājam arī par to, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo 2x2 kustību mūsu laikos. Raidījuma viesi: Āris Pūseps, 2x2 salidojuma vadītājs, Arlita Laine Dombrovska, 2x2 salidojuma dalībniece, Rozīte Katrīna Spīča, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītāja Vācijā 2020.gadā, un Linards Kalniņš, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītājs Vācijā 2020.gadā. 2x2 rīkotajos semināros piedalās jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, savukārt salidojumā var piedalīties ikviens, kurš kaut reizi ir piedalījies kādā 2x2 seminārā. 2020.gadā iecerēti kopā četri 2x2 pasākumi: 2x2 Vācijas seminārs “Bez robežām” Bērzainē notiks augusta trešajā nedēļā, to vadīs Rozīte Katrīna Spīča un Linards Kalniņš. 2x2 Latvijas seminārs “Ziemā” notiks pašās gada pēdējās dienās, no 26.decembra līdz 1.janvārim, to vadīs Jānis Lazovskis un Madara Mazjāne. Vēl paredzēti divi trīs dienu semināri 2x2 Mežā – trīs dienu pārgājiens ar nopietnām lekcijām un diskusijām, ko vadīs Agita Berga. 2x2 Jāņi – trīs dienu seminārs ar diskusijām, bet arī ar gatavošanos Jāņiem un kopīgu svinēšanu, vadīs Eduards un Ieva Krūmiņi.
12/27/201943 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Ārvalstīs strādājošo mediķu sadarbības iespējas ar Latviju un vēlme tīkloties

6. decembrī Berlīnē aizvadīts medicīnas profesionāļu sadarbības forums, kura gaitā notika diskusijas par Latvijas veselības aprūpes nozares attīstību, sistēmas izaicinājumiem, starptautisko pieredzes apmaiņu un sadarbības iespējām. Kā ārvalstīs strādājošie ārsti un māsas redz sadarbības iespējas ar Latviju, lai ar savu pieredzi un skatu no malas palīdzētu uzlabot mūsu veselības aprūpes sistēmu? Kādi ir secinājumi pēc medicīnas profesionāļu foruma Berlīnē, kāda ir motivācija medicīnas profesionāļiem tīkloties un vai redzējums „viņi – tur un mēs – te ” ir palicis pagātnē, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs ārsts Uģis Gruntmanis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis un Izglītības un zinātnes ministrijas biomedicīnas un veselības tehnoloģiju eksperts Uldis Berķis. Ierakstā uzklausām ārstu Kārli Rāceni. Viņš arī bija Berlīnē, bet šodien strādā un nevar būt studijā. Viņš skaidro izmaiņas nākamajā gadā ārstu un rezidentu atalgojumā. Sarunai pievienojas Aksels Rībens, kurš ir medicīnas zinātņu doktors, neiroķirurgs Vācijā. Veidojot raidījumu, sazinājāmies arī ar Lielbritānijas veselības sistēmā strādājošo Terēzi Bogdanovu, viņa vienā no lielākajām Anglijas slimnīcām palīdz vadīt Izglītības departamenta nodaļu, kas pārrauga slimnīcas rezidentu programmas - kopskaitā aptuveni 800 rezidentus – ārstus. Viņa aizņemtības dēļ nevarēja pieslēgties tiešraides sarunai, bet savā vēstulē raidījumam Globālais latvietis. 21 gadsimts raksturo Lielbritānijas rezidentūras sistēmu. Sazināmies arī ar Karīnu Beinerti, viņa ir bērnu psihiatrijas rezidente Anglijā, Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes locekle.
12/13/201945 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Jaunieši vēlas atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību

Latviešu kultūras centrā Bērzainē (Vācija) parakstīts dokuments par apņemšanos atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību. Kāpēc jaunieši savu darbību vēlas nostiprināt formālā organizācijā, kādos virzienos jaunieši vēlas darboties un kādi ir nākamie soļi apvienības attīstībai? Novembra beigās Bērzainē norisinājās trīs dienu seminārnometnē „Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību”. Kopā pulcējās latviešu jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, lai diskutētu, mācītos, dalītos pieredzē un radītu jaunas idejas par to, kā tieši diasporas jaunieši var sadarboties, kontaktēties un uzturēt saikni ar Latviju. Raidījuma viesi: semināru “Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību” projekta vadītāja Rasa Jansone, Daugavas Vanagu Vācijā priekšsēdis un Latviešu centra Bērzainē vadītājs Indulis Bērziņš un biedrības “Providus” migrācijas pētniece Agnese Lāce. Sazināmies ar Zani Dravanti, cēsnieci, kura kopš 2013.gada par mājām sauc gan dzimto Latviju, gan Vāciju. Zane strādā par finanšu konsultanti uzņēmumos un ir Jauno līderu skolas dalībniece. Sazināmies arī ar Ernestu Baronu no Norvēģijas. Ernests ir pirmais diasporas jaunietis, kurš ievēlēts Jauniešu Saeimā Latvijā. Arī viņš ir Jauno līderu skolas dalībnieks
12/6/201943 seconds
Episode Artwork

Eksāmens latviešu valodā kā eksāmens otrā svešvalodā, beidzot skolu ārvalstīs

Valodas uzturēšana, dzīvojot ārpus Latvijas, ir viens no sāpīgākajiem tematiem, tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par to, kādas iespējas ir diasporas jauniešiem kārtot centralizētos eksāmenus latviešu valodā mītnes valstīs. Ko nosaka Latvijas likumdošana, un kāda ir pašreizējā pieredze, kārtojot eksāmenus dzimtajā valodā, beidzot pamatskolu vai vidusskolu ārvalstīs? Interesējamies, kurās valstīs var kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Raidījuma viesi: Valsts Izglītības un satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva un Valsts Izglītības un satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle. Sazināmies ar Baibu, viņa dzīvo Dienvidfrancijā un ir trīs bērnu mamma. Baibas vecākais dēls šogad beidz vidusskolu un viņam būtu iespējams, kārtojot skolas eksāmenu otrajā svešvalodā, izvēlēties pārbaudes darbu latviešu valodā. Diemžēl tādas iespējas Francijā neesot. Un tieši Baiba ir mudinājusi mūs apspriest šo tematu raidījumā. Sazināmies arī ar Laimu Ozolu no Īrija. Viņa ir portāla “Baltic-ireland.ie” galvenā redaktore un zina stāstīt, ka eksāmenu latviešu valodā kārto skolēni Īrijā. Pērn tie bija vairāk nekā 60 skolēnu, kas izvēlējās kārtot eksāmenu latviešu valodā. Tiesa, skolēnu skaitam ir tendence mazināties, lai arī apliecinājums par papildus valodas prasmēm dod priekšrocības iestājoties koledžā. Brocēnu vidusskola ir pirmā skola Latvijā, kas licencēja un akreditēja tālmācības programmu, un 2011. gadā programmā mācījās 5 skolēni. Šobrīd vispārējās izglītības programmu apgūst kopumā 157 audzēkņi, kuri mācās no 1.līdz 9. klasei. Par iespējām mācīties Brocēnos stāsta Brocēnu vidusskolas direktora vietniece Olita Ļitvinova.
11/29/201944 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Pieredzes stāsti no Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Valmierā

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts veidotāji šoreiz ir devušies uz Valmieru, kur divas dienas norisinās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kuru ministru prezidents Krišjānis Kariņš nosaucis par unikālu pieredzes esenci, jo divu dienu garumā latviešu uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tāpēc arī mēs esam Valmierā un raidījumam atvēlēto laiku veltām sarunām ar uzņēmējiem un foruma dalībniekiem. Izzinām, par ko forumā diskutēts jautājumā par Latvijas konkurētspēju, par to, ko Latvijas stāsts nozīmē mums pašiem un pasaulei un kā izglītībai Latvijā kļūt par ekonomikas dzinējspēku. Kāpēc Valmiera uzņem savās mājās uzņēmējus no visas Latvijas, atklāj Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pieredzes stāstus stāsta Jānis Bergs, “SAF tehnika” valdes loceklis, uzņēmējs un investors, kurš šobrīd strādā ASV; Oskars Stucis, “Karrikins Group” direktors ASV, savulaik aizbraucis studēt un nodibinājis savu uzņēmumu ASV; Pauls Miklaševičs, uzņēmējs no Kanādas, kurš šobrīd dzīvo un strādā Latvijā; Solvita Adamoviča uzņēmēja, kura pēc astoņu gadu ilgas prombūtnes Austrālijā, nu jau divus gadus atgriezusies un dzīvo Latvijā; Aleksandrs Čakste raksturo biznesa vidi Skandināvijā. Par uzņēmējdarbību Valmierā stāsta uzņēmuma “VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un Alvis Sokolovs, metālapstrādes uzņēmuma “Baltma” valdes loceklis, Vidzemes augstskolā Inženierzinātņu fakultātes dekāns. Domas par forumu izsaka viens no Vītolu fonda dibinātājiem Vilis Vītols. Kādi bija foruma mērķi un vai tie ir īstenojušies aizvadītājās divās dienās, vērtē tā organizatori – Valda Liepiņa, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve, Ivars Slokenbergs, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokāts, un Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde.  
11/22/201951 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Tendences radošās diasporas tīklošanās veicināšanai

Lai uzsāktu radošās diasporas kustību sadarbībai kultūras diplomātijā, 31. oktobrī un 1. novembrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika pirmais Latvijas radošās diasporas sadarbības forums. Par radošās diasporas kartēšanu, līdzšinējo sadarbības pieredzi, par tendencēm un virzieniem turpmākajam darbam radošās diasporas tīklošanās veicināšanu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Bet vispirms noskaidrojam, ko nozīmē kultūras diplomātija, ko sevī slēpj jēdziens radošās diasporas kartēšana. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja un Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, Ilze Upatniece, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, Vita Timermane-Moora, Latvijas Institūta direktore un Zane Biteniece, Latvijas investīciju attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas pārstāve, atbildīgā par radošo  industriju uzņēmumiem un iespējām eksportēt. Sazināmies arī ar kultūras menedžeri Uldi Mākuli, kurš dzīvo Šveicē, un Ilmāru Milleru, kurš ir latviešu-somu kora “Ziemeļmeitas” diriģents. Arī viņi piedalījās Latvijas radošās diasporas sadarbības forumā.
11/8/201943 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Praktiskie un emocionālie izaicinājumi ārlatviešiem, atgriežoties Latvijā

Mēs priecājamies par katru ārlatviešu ģimeni, kura atgriežas dzimtenē, bet ar prieku un apsveikuma vārdiem ir par maz, tieši tāpēc remigrantiem nozīmīgi ir sajust pleca sajūtu un iedrošinājumu, jo katrs atgriešanās stāsts ir izaicinājums gan emocionāli, gan tīri praktiski un ne tikai bērniem, ja runa ir par remigrantu ģimeni. Ar kādām problēmām sastopas cilvēki, atgriežoties Latvijā, un kas var palīdzēt tās risināt. Saruna par šo tematu raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts ar tiem, kuri piedalījušies nule kā notikušajā pirmajā latviešu valodas apguves nometnē. Raidījuma viesi: viena no nometnes organizētājām - Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne un nometnes dalībnieki - Māra Bransona, kura ir no Arizonas (ASV) atgriezusies Latvijā, Solvita Adamoviča, kura pēc septiņu gadu dzīves Austrālijā tagad divus gadus dzīvo Latvijā, un Jānis Mežals, kurš 15 gadus dzīvojis Īrijā un kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Dainu Gross, kura arī piedalījās nometnē. Viņa vērtē, kas ir aktuālākie problēmjautājumi cilvēkiem, atgriežoties Latvijā pēc vairāku gadu dzīves ārvalstīs. Sazināmies arī ar Valkas pašvaldības koordinatori remigrācijas jautājumos un Attīstības nodaļas vadītāju Guntu Smāni, kura stāsta par citām iecerēm nometnēm remigrantiem. No 21. līdz 24. oktobrim Lilastē remigrantu ģimenes piedalījās latviešu valodas apguves nometnē, ko organizēja Latviešu valodas aģentūra. Nometnē tās dalībnieki mācījās valodu ar mākslas, dziesmu, kulinārijas un improvizācijas palīdzību. Raidījuma noslēgumā sazināmies ar Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāju un Valsts prezidenta padomnieci modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīnu Pinto. Viņa stāsta par Latvijas radošās diasporas sadarbības forumu, kas 31.oktobrī un 1.novembrī norisinās Berlīnē.
11/1/201948 minutes
Episode Artwork

Mudina atgriezties Latvijā. Vai Skandināvijas latvieši tam ir gatavi?

Stokholmā noslēdzies semināru cikls „Kā atgriezties Latvijā?”. Zviedrijas latvieši varēja uzzināt par darba iespējām Rīgā un reģionos, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem, uzzināt par vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstus no tiem, kas atgriezušies Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik liela bijusi aktivitāte un vai latvieši no Skandināvijas ir gatavi atgriezties dzimtenē. Raidījuma viesi: Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Anete Spalviņa, darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis un neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās vidusskolas „Patnis” direktore Agnese Pūtele. Ar video zvana starpniecību raidījumā piedalās arī Ieva Reine no Zviedrijas. Viņa ir Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas viena no vadītājām un pedagoģe, kā arī idejas autore šādiem semināriem Zviedrijas latviešiem par to, kā atgriezties dzimtenē.
10/25/201946 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Diasporas amatierteātri - vieta, kur pulcējas un darbojas ārlatvieši

Tikko Reikjavikā norisinājās starptautiskais teātra festivāls “Laipa 2019”, kas ir vienīgais amatierteātru darbam veltītais pasākums Eiropā. Atskatoties uz šo notikumu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kā diasporas teātru trupas iekļaujas amatieru teātru kultūrā un kā kopj sadarbību ar Latviju, kāda ir iespēja pulcēties dažādos salidojumos un kāda ir repertuāra izvēle, diskutē laikraksta “Diena” kultūras žurnālists, Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls, Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska un amatierteātra režisore no Birzgales Rita Reinsone. Sazināmies arī ar Gitu Robaldi, Bredfordas teātra režisori un festivāla “Laipa” idejas autori. Iespaidos par festivālu dalās Birmingemas Mazā teātra direktore Dace Čaklā.
10/18/201944 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Speciālistiem atgriezties Latvijā traucē problēmas ar ārzemēs iegūtās izglītības atzīšanu

Mēs vēlamies, lai Latvijā atgriežas zinoši speciālisti no diasporas, tajā pašā laikā joprojām nav noteikta vienkāršotāka kārtība, lai atzītu ārvalstīs iegūto izglītību. Kad Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu diplomu atzīšanai, kas būtu jāgroza reglamentēto profesiju likumā un vai Izglītības zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu, kas ļautu šo atzīšana procesu padarīt vieglāku, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutējam arī par to, kāpēc augstas raudzes profesionāļi nelabprāt atgriežas strādāt un dzīvot Latvijā, kuri ir tie brīži, kad pati valsts ar savu birokrātisko aparātu liek sprunguļus riteņos tiem, kuri gribētu atgriezties. Raidījuma viesi: Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā referente un vecākā eksperte reglamentēto profesiju jomā Inese Stūre. Sazināmies arī ar Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Aritu Dubniku. Raidījuma viesu ieteikumi sistēmas sakārtošanai, lai veicinātu speciālistu atgriešanos Latvijā: Izglītības atzīšanas procesam jābūt bez maksas. Lai būtu skaidra ceļa karte, kas ir jādara. Šobrīd pieejamā informācija internetā ir ļoti haotiska. Informācijas pieejamībai jābūt atvieglotai. Domāt par iestāžu, kas veic dokumentu atzīšanu, konsolidāciju. Tiek akceptēti tajā valstī, no kuras zinātnieks atgriežas, iegūtie vēlēti grādi. Augstskolu likums šobrīd Latvijā to neparedz. Līdz ar to cilvēks nevar pretendēt vēlēšanās augstskolā uz kādu amatu. Tas ierobežo konkurenci. Apsvērt iespēju automātiski atzīt ārzemēs iegūto izglītību nereglamentētajās profesijās. Padomāt par elektroniskās sistēmas izveidi, lai atzīšanas process būtu vieglāks.
10/11/201943 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Pasaules Brīvo latviešu apvienības loma diasporas kopienas mobilizēšanā

Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 latviešu, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kāda ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) loma diasporas kopienas mobilizēšanā, lai to neuztvertu tikai kā formālu virsorganizāciju. Kā veidot sadarbības tiltus starp dažādām latviešu biedrībām un platformām visā pasaulē un kā kļūt arvien atvērtākiem ikvienam ārlatvietim pasaulē. Un, ja kāds ir neizpratnē, kādēļ tieši šobrīd tāda saruna, tas tāpēc, ka šonedēļ PBLA valde sabraukusi Rīgā, lai apspriestu, kā mainījusies diasporas politika un kāda loma tajā PBLA. Raidījuma viesi: Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA valdē, Zviedrijas latviešu apvienības vicepriekšsēde, Kaija Petrovska, Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāve, Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) prezidents, un Jānis Čečiņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis. Ar videozvana starpniecību sarunā iesaistām arī Vācijas pārstāvi, portāla latviesi.com galveno redaktoru Kristapu Grasi.  
10/4/201943 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Gaidot Pasaules latviešu kultūras konferenci

Kas aktuāls, gaidot Pasaules latviešu kultūras konferenci. Diskutējam par to, kāda ir tā kultūrtelpa, ko apdzīvo diaspora, kāds ir ārlatviešu kultūrpatēriņš, kādās formās latviskais (nacionālais) pastāv ārpus Latvijas un kādu lomu diasporas kultūras dzīvē spēlē biedrības un fondi. Un, protams, uzzināsit, kas un kādus jautājumus apspriedīs Pasaules latviešu kultūras konferencē. Sarunā piedalās: PBLA Kultūras fonda valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš, Amerikas latviešu apvienībs kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe un Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja, Latviešu koncertapvienības valdes priekšsēdētājs Artūrs Jansons no Kanādas un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa - Smita.
9/27/201946 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Tiešsaistes darba diena: Iespēja mudināt cilvēkus atgriezties darba tirgū Latvijā

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā? Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, šoruden organizē Tiešsaistes darba dienu. Darba meklētājiem 26. septembrī tā būs iespēja runāt ar potenciālajiem darba devējiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāreģistrējas Eiropas darba dienu platformā. Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Gatis Ginters. Arī Gatis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un tad nolēmis atgriezties Latvijā. Sazināmies arī ar Gunu Šneideri. Viņa sevi dēvē par pasaules iedzīvotāju, šobrīd jau gadu dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatorā par vecāko projektu vadītāju. Pirms tam dzīvoja un strādāja Dānijā. Darbojusies arī Dānijas latviešu biedrībā. Kā arī ar Nacionālo Bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieku kapteini Rihardu Rozenbaumu. Arī Nacionālie Bruņotie spēki aicina ārlatviešus iesaistīties dienestā Latvijā. Sazināmies arī Rudīti Dreimani, kura šobrīd strādā Spānijā, bet jau pēc dažād dienām brauks uz Latviju. Viņa turpinās meklēt darbu šeit. Viņa arī domā izmantot Tiešsaites darba dienas piedāvātās iespējas. “Tiešsaistes darba diena ir jauna iespēja, ko NVA piedāvā darba devējiem un meklētājiem, nefokusējamies uz saviem klientiem, bet uz ikvienu interesentu,” skaidro NVA vadītāja Evita Simsone. Tā ir arī iespēja tiem, kas šobrīd nav Latvijā, bet domā, ka varētu atgriezties. “Lai būtu informācija, ko darba tirgus piedāvā Latvijā. Fokuss ir uz tām darba vietām, kur atalgojums ir vidējais tautsaimniecībā un augstāks, kuru bruto alga ir virs 1000 eiro,” norāda Simsone. Līdz 20. septembrim vakances ir pieteikuši vairāk nekā 60 darba devēji, piedāvāto iespēju spektrs ir ļoti plašs. Tāpat ir reģistrējušies ap 720 darba meklētāju, arī no vairākām ārvalstīm – Francijas, Portugāles, Itālijas Spānijas. Lielākoties tie ir cilvēki vecumā no 22 – 44 gadiem, visi ir kā minimums ar iegūtu bakalaura grādu. Interesenti var reģistrēties tiešsaistes platformā www.europeanjobdays.eu.
9/20/201944 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Izaicinājumi skolām un arī bērniem iekļauties izglītības sistēmā Latvijā pēc atgriešanās

Izglītības iestādēs norāda, ka šogad ir īpaši tendence pieaugt reemigrējošo bērnu skaitam Latvijas skolās, īpaši  1 - 6.klašu grupā, un 45% skolu atzinušas, ka viņiem nav pieredzes darbā ar reemigrantu bērniem, kamēr tikai 23% skolu atzīst, ka viņiem nav nekādu problēmu vai vajadzību. Kā Latvijas skolās iekļaujas bērni, kuru vecāki ir atgriezušies Latvijā, un kā šiem bērniem palīdzēt labāk apgūt izglītības programmu? Kāda Izglītības un zinātnes ministrijas, pašvaldību un skolu sadarbība šo jautājumu risināšanā un kāda loma tajā vecākiem, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadismts. Raidījuma viesi: Marta Žagare, trīs bērnu mamma, skolotāja, kura pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā un sākusi strādāt Ikšķiles pamatskolā, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle. 12.septembrī Drabešu Jaunajā pamatskolā “Drabešu skola” notika seminārs vispārizglītojošo skolu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, bet pirms tam tika veikta aptauja par to, kāda šobrīd ir situācija Latvijas skolās saistībā ar reemigrantu bērniem. Aptaujā piedalījās 115 skolas no visas Latvijas. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākie izaicinājumi skolām ir bērnu atšķirīgais zināšanu līmenis, viņu sagatavotība mācībām Latvijā, tāpat latviešu valodas zināšanas un prasmes. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka bieži sekmīgs bērns var kļūt nesekmīgs tieši latviešu valodas prasmju dēļ. Savukārt šie izaicinājumi rada trešo, ka bērnu zināšanas uzreiz ir jāvērtē un nav nekāda pārejas perioda. Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka nepieciešama palīdzība darbam ar bērniem, kuri atgriezušies Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija regulāri apkopo informāciju par to, no kurām valstīm bērni atgriežas Latvijā. Visvairāk bērnu Latvijā ir atgriezušies no Lielbritānijas. Pamatā bērni mācās Rīgā pēc atgriešanās Latvijā. Valsts tiem, kuri jau mācījušies Latvijā iepriekš, ir atbalsts latviešu valodas un vēstures apguve vienu gadu. Tiem, kuri nav mācījušies, papildus latviešu valodas apguve ir nodrošināta 1 – 3 gadus atkarībā no nepieciešamības  
9/13/201943 minutes
Episode Artwork

Jānis Čakste. Viņa Latvijai nestās pamatvērtības un jaunais muzejs "Aučos"

14. septembrī mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem atzīmēsim 160. gadskārtu. Kā dzimta, kuras pārstāvji izkaisīti plašajā pasaulē, kopj savas tradīcijas un atgriežas Latvijā? Cik dzīvas mūsdienās ir tās pamatvērtības – krietnums, tolerance, godprātība, ģimeniskums -, ko Jānis Čakste nesa Latvijai un kā dzīvo jaunā muzeja ēka „Aučos”, kuru tuvinieki jau nodēvējuši par Čakstes māju? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sarunājamies ar Jāņa Čakstes mazmazmeitu Kristīni Čaksti, kura atzīst, ka vasaras pavada Latvijā, bet ar vienu kāju tomēr vēl ir arī Zviedrijā, vēsturnieku, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāju Tomu Ķikutu un muzeja „Jāņa Čakstes māja” ekskursijas vadītāju Inetu Freimani. Sazināmies ar Kristīnes Čakste dēlu Aleksandru Čaksti Zviedrijā. Viņš cer, ka Jāņa Čakstes fonds, kas dibināts pirms gada, ar laiku būs tikpat vērienīgs kā Kenedija fonds ASV. Sazināmies arī ar Aleksu Krolls, Jāņa Čakstes mazmazmazmeitu. Šobrīd viņa ir Rīgā, bet dzimusi ASV, strādājusi Indijā, arī tagad projekti viņu saista ar Dienvidāfriku. Atzīmējot Jāņa Čakstes 160. dzimšanas dienu, 13. septembrī norisināsies zinātniska konference, būs Jāņa Čakstes grāmatas atkārtotā izdevuma atvēršanas svētki, bet 14. septembrī "Aučos" būs Jāņa Čakstes stipendijas pasniegšana un svētku kliņģeris pēcpusdienā visiem, kas būs sabraukuši. Raidījuma noslēgumā vēl aicinājums uz konferenci. 11. novembrī Vidzemes plānošanas reģions aicina uz vispārizglītojošo skolu direktoru, izglītības pārvalžu speciālistu semināru  “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kas norisināsies Amatas novada Drabešu Jaunajā pamatskolā. Par semināru stāsta Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza.
9/6/201946 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Eiropas vasaras skolai jau 40 gadu!

Šis būs īpašs Eiropas Vasaras Skolai gads, jo svinam mūsu 40.gadu jubilēju! - tā var lasīt Eiropas vasaras skolas ( saīsinājumā EVS) mājas lapā. Vasaras skola savu darbu ir sākusi 28 jūlijā Dikļos  un bijuši ciemos arī Rīgā, lai tiktos ar Valsts Prezidentu un viesotos vairākos uzņēmumos. Bet šodien par to  kā skola  darbojas, kā top tās programma un ko tajā divu nedēļu laikā var apgūt šodien pārrunājam kopā ar mūsu studijas visiem. Studijā: Aira Priedīte, kura pārstāv Eiropas latviešu apvienības izglītības padomi, Ilze Atardo, kura dzīvo Itālijā kopš 2015. gada un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, Eiropas vasaras skolas vadītāja. Kārlis Svilāns - galvenais audzinātājs, Austrālijā dzimis latvietis, kurš studē Nīderlandē. Piedalās šajā skolā jau 10. gadu. Matīss Smīdss - skolas dalībnieks jau trešo gadu. 16 gadu vecs latvietis, kurš dzīvo Rīgā un vēlas nākotnē būt Eiropas vasaras skolas audzinātājs. Marta Jansone arī ir skolas dalībniece jau trešo gadu. Viņa ir 13 gadu veca latviete, kas dzīvo Igaunijā. Patīk lasīt un sarunāties ar cilvēkiem. 
8/9/201948 minutes, 25 seconds
Episode Artwork

Vieta, kur sajust tā pa īstam, ka esi latvietis - 3x3 saiets

Saiets 3 X 3 ir vieta, kur sajust tā pa īstam, ka esi latvietis. Par 3x3 saietā rastajām idejām, ģimenes sajūtu un latvietības baudīšanu, par brīvprātīgo darbu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts ” pieredzē dalīsies šīs vasaras saietu Vecpiebalgā un Jaunpilī vadītāji un dalībnieki, atklājot,  kāda tad ir 3X3 saieta misija mūsdienās. Sarunā piedalās: Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītāja Inese Grīnvalde, Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītājs Ainārs Grīnvalds, Jaunpils 3x3 saieta vadītāja Ieva Krūmiņa, Jaunpils 3x3 saieta vadītājs Eduards Krūmiņš un māksliniece, Jaunpils 3x3 saieta dalībniece Gundega Kalendra. Globālais latvietis. 21.gadsimts
8/2/201945 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Šīs vasaras latvietības laiks Kanādā: svētku loma ārlatviešu dzīvē

Radoši izdzīvots Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 un izdziedāti un izdancoti XV latviešu dziesmu un deju svētki - par šīs vasaras latvietības laiku Kanādā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kas ir modernie latvieši, kuri no visas pasaules sabrauc vienuviet un rada svētkus, kāda ir šo svētku loma ārlatviešu dzīvē un kā šīs kopā sanākšanas tradīcijas uzturēt dzīvas arī turpmāk? Raidījuma viesi: Pasaules brīvo latviešu apvienības  priekšsēde Kristīne Saulīte, Latviešu dziesmu un deju svētku  fonda valdes priekšsēža vietniece Iveta Grava, Kanādas 2x2 semināra vadītājs, svētku dalībnieks Jānis Lazovskis, Kanādas 2x2 semināra projekta vadītāja, svētku dalībniece Agita Berga un Salaspils jauktā kora “Lōja”, kurš piedalījās svētkos Kanādā, diriģents Ģirts Gailītis. Sazināmies arī ar XV latviešu dziesmu svētku un deju svētki Kanādā Rīcības komitejas pārstāvi Lauru Adlers. XV dziesmu un deju svētki Kanādā noritēja Latvijas simtgades zīmē ar saukli: "Viena dziesma, viena deja... viena tauta!". Svētki notika no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 Kanādā norisinājās tieši pirms dziesmu un deju svētkiem, no 26. jūnija līdz 3.jūlijam. Tā laikā arī izveidojās deju kopa, kas piedalījas deju svētkos. Nākamais Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 norisinās Latgalē. Nometne darbu sāk šodien, 26.jūlijā, un notiks līdz 2.augustam.  
7/26/201951 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Latviešu valodas apguve skoliņās ārpus Latvijas. Atziņas pēc mācībām skolotājiem

Trīs dienas Latvijā bija sabraukuši diasporas latviešu skolu skolotāji, lai izglītotos un savā starpā diskutētu par to, kā veiksmīgāk apgūt latviešu valodu ārlatviešu skoliņās, kā radoši valodas apguvi saistīt ar tradīciju iepazīšanu, teātra spēli un citām skoliņu aktivitātēm un ko īsti nozīmē integrēta latviešu valodas apguve diasporas skoliņās, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Pieredzē un gūtajās atziņas pēc Latvijas valsts aģentūras diasporas skolotāju kursiem dalās Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Maskavas Latviešu skolas vadītāja Antra Levova, Berlīnes latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga un Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Mora (Moore). Berlīne latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni, ir bērni, kas saprot latviešu valodu, ir kas atnāk bez valodas zināšanām. Iznāk teju katram veidot atsevišķu programmu. Ņūdžersijā latviešu skoliņā šobrīd ir 50 skolēnu. Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā. Visās skoliņās māca ne tikai latviešu valodu, bet arī latviešu tradīcijas. Eiropas skoliņās mācības notiek integrēti un caur radošu darbošanos, skoliņās ASV un Austrālijā arvien ir saglabāts mācību priekšmetu princips.
7/19/201946 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Spēlēt teātri Austrālijā latviski: tiekamies ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem

Viņu mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī. Sidnejas Latviešu teātris turpina aktīvi strādāt un ieradies Latvijā ar viesizrādēm.  Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, dažādās Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940.gadam Atmiņas papildinātas ar aprakstiem no preses, grāmatām, personīgiem nostāstiem. Ko nozīmē latviešu teātrim pastāvēt ārpus Latvijas, piemēram, Austrālijā? Kāda ir Sidnejas Latviešu teātra skatuves dzīve - repertuāra izvēle, aktieru darbs, tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Kā ieinteresēt latviešus, kuri Austrālijā dzīvo jau trešajā paaudzē, spēlēt teātri? Saruna ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Jānis Čečiņš, Linda Ozere, Pēteris Saulītis un Ojārs Greste. Jānis Čečiņš, Sidnejas latviešu teātra direktors, "Kabare de Rīga" dziesmuspēles autors darbojies Sidnejas latviešu teātrī vairāk nekā 50 gadus kā aktieris, dekorators un režisors. Pēc profesijas bijis vides aizsardzības menadžeris Austrālijas lielākajā piena produktu firmā, tagad pensionējies. Vadījis Latviešu Jaunatnes Apvienību Austrālijā, Sidnejas Latviešu jaunatnes teātra ansambli, 3x3 un 2014. gadā Austrālijas Latviešu 55. kultūras dienas. Ir Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras daļas vadītājs. Linda Ozere darbojusies Sidnejas Latviešu jaunatnes teātra ansamblī un tagad Sidnejas latviešu teātrī ap 50 gadus. Pēc profesijas skolotāja, strādā Sidnejas Universitātē, palīdzot studentiem ar akadēmisko rakstīšanu un angļu valodu. Māca latviski nerunājošiem pieaugušajiem latviešu valodu. Ir doktorantūras kandidāte un pēta identitāti un valodu Austrālijas latviešu trešajā paaudzē. Pēteris Saulītis darbojas Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā kopš 1975.gada, kad, 16 gadu vecumā tēloja Egonu lomu izrādē “Vilkābelēs”. Ojārs Greste, dzimis Latvijā, uzaudzis Austrālijā. Par teātri sācis interesēties 3x3 nometnē 1991. gadā Latvijā. Pēc tam piedalījies citās 3x3 teātra ievirzēs nometnēs Austrālijā. Sidnejas Latviešu teātri sācis piedalīties pirms 20 gadiem. Pirmā loma bija bez runāšanas, kā viens no bara lugā “Pilna Māras istabiņa”. Apguvis būvinženieriju, bet šobrīd strādā kā datorprogrammētājs un arī kā pasniedzējs universitātē Sidnejā – māca celtniekus, kā izmantot datorus celtniecībā. Ojārs sevi sauc par “pilna laika latvieti”, jo dzied Sidnejas latviešu vīru korī un jauktā korī, ir Sidnejas Latviešu biedrības tīmekļa vietnes administrators, organizē latviešu mākslinieku izstādes, raksta latviešu laikrakstam “Latvietis” (laikraksts.com), fotografē un filmē latviešu sabiedrības pasākumus, ir viens no Pasaules Latviešu mākslas centra (PLMC) Cēsīs Austrālijas pārstāvjiem un bieži uzņem viesus no Latvijas savā mājā Austrālijā. Raidījuma izskaņā sazināmies ar Jolantu Dukuri, kura stāsta par Vidzemes un ārvalstu latviešu jauniešu nometni “Olimpiskais kvants”, kas norisinās Valmierā. Nometnes mērķis ir saglabāt un stiprināt diasporas jauniešu saikni ar Latviju un Valmieru un veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu caur kopēju mīlestību pret sportu, latviešu valodu, Latvijas dabu un kultūru.
7/12/201948 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Prakse iestādēs Latvijā - iespēja ASV jauniešiem saglabāt saikni ar latvietību

Saglabāt saikni ar Latviju un latvietību dzīvojot Amerikā trešajā vai ceturtajā paaudzē ir izaicinājums, tāpēc Amerikas Latviešu apvienības bērnu un jauniešu latviskās audzināšanas un izglītības programma “Pavadi vasaru Latvijā” piedāvā ASV latviešu izcelsmes jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem praktizēties dažādās Latvijas kultūras, valsts iestādēs un privātos uzņēmumos, tādējādi rodot piederību Latvijai un latviešu tautai. Ar prakses dalībniekiem tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījumā viesi: Sabīne Brunovskis, praksē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā(LIAA) Biznesa inkubatoru departamentā, Solvita Kārkliņa, praksē uzņēmumā “Printful, Dāvis Berkolds, pašreiz strādā “ AmCham LATVIA” (Amerikas tirdzniecības palāta Latvijā), Aleksandrs Konters, praksē Latvijas Nacionālās bibliotēkā, Nikolajs Pone, praksē Latvieši pasaulē muzeja pētniecības centrā. Kā arī Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas pakalpojumu un SBA (Starpbibliotēku abonementu) nodaļas vadītāja, mentors, Jānis Palkavnieks, Draugiemgroup runasvīrs, mentors. Sabīne Brunovskis dzīvo Čikāgā un pabeigusi 2.kursu Ilinoisas Universitātē Čikāgā, plāno studēt ekonomiku vai antropoloģiju.   Solvita Kārkliņa ir no Mičiganas, bet šobrīd dzīvo Kolorado, jo tur studē universitātē. Viņa apūst arhitektūru,īpaši vides dizainu. Dāvja Berkolda  šobrīd lielākie pienākumi ir palīdzēt organizēt ASV Neatkarības pikniku un tulkot dokumentus angļu valodā. Aleksandrs Konters ir no Minesotas. Un tā kā tas ir netālu no Mineapolisas, viņš dejojis folkloras deju kopā "Pērkonītis". Aleksandrs ir dzimis Daugavpilī, bet sešu mēnešu vecumā adoptēts un aizvests uz ASV. Vecāki uzskatījuši, ka svarīgi, neskatoties uz dzīvi Amerikā, ir uzturēt latvietību, tāpēc latviešu valoda Aleksandram ir bijusi pirmā valoda, ko vēlāk apguvis arī sestdienas skolā un vasaras nometnēs.
7/5/201950 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Divas deklarētās dzīvesvietas - ārlatviešiem svarīgs jautājums, lai atgrieztos

Kāpēc ārlatviešiem saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi Latvijā vai ārvalstīs. Šādu iespēju paredz Ministru Kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Šī likumprojekta būtību skaidrojam raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts kopā ar ekspertiem.  Kādos gadījumos papildus deklarētā adrese varētu atvieglot atgriešanos Latvijā, analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Ija Groza. Pirms diskutējam ar ekspertiem, sazināsimies ar Sandu Bogomazovu, kura Latvijā atgriezīsies 5. jūlijā pagaidām kopā ar meitiņu, kura rudenī sāks apmeklēt pirmsskolu. VIņai jautājam, cik būtiska ir loma deklarētai adresei, lai kārtoto ar atgriešanos saistītos jautājumus. Ar videozvana starpniecību sarunai līdzi seko un tajā iesaistās Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto. Raidījumā noslēgumā sazināmies ar Jāni Lazovski, kurš vada Kanādas “2x2” semināru. Kanādā pilnā sparā šobrīd rit Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” , kas ir unikāla satikšanās telpa, jo saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules. “2x2” Kanādā atgriežas pēc trīsdesmit gadu prombūtnes.
6/28/201944 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Projekts “Sveika, Latvija!” - izglītojošs ceļojums, kopības sajūta un jauni draugi

Pirmo reizi savām acīm redzēt to, par ko līdz šim stāstījuši vecāki vai vecvecāki, par ko lasīts grāmatās; visu laiku runāt latviski un ceļot kopa ar vienaudžiem. Par izglītojošā ceļojuma “Sveika, Latvija!” programmu, kuru jau divdesmit piekto gadu rīko Amerikas Latviešu apvienība, par kopības sajūtu, par jauniem paziņām un emocijām saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: projekta „Sveika, Latvija!” koordinatore Anita Ozola, kura ar projektu jau saistīta 13 gadus, projekta „Sveika,Latvija!” audzinātāja Kristīne Daliņa no Austrālijas, nometnes dalībniece Emīlija Cīrule un viņas tētis Ēriks Cīrulis arī no Austrālijas. Ēriks Cīrulis pirms pāris gadiem bijis audzinātājs šajā projektā. Sazināsimies arī ar Amerikas Latviešu apvienības ģenerālsekretāri Marisu Gudro Amerikā, viņa stāsta, kā projekts “Sveika, Latvija” aizsācies. Projekta ietvaros 13-15 gadus veci Amerikas un Austrālijas jaunieši pavada divas nedēļas Latvijā. Tikko noslēgusies nometne 22 jauniešiem, Latvijā viesojās astoņi jaunieši no Austrālijas, 14 – no ASV. Lai iesaistītos projektā, ir jāpabeidz 8.klase latviešu skolā un jāprot latviešu valoda. Šādā projektā piedalīties var tikai vienu reizi, reizēm tie, kas kādreiz bijuši kā audzēkņi nometnē, atgriežas projektā kā audzinātāji. Citā programmā notiek arī braucieni jauniešiem, kas sirdī jūtas latvieši, bet nerunā latviski.
6/21/201944 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Vērtīgā krātuve - Latviešu Kopības Vācijā arhīvs. Kā to saglabāt un uzturēt turpmāk

Latviešu Kopības Vācijā arhīvs, kas glabājas Latviešu centra Minsterē ēkā, ir vērtīga, bet līdz galam nesakārtota dažādu vēstures materiālu krātuve. Tajā atrodas liecības par latviešu dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Par Minsteres Latviešu ģimnāziju, kuru beidzis jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Minsteri nodēvējis par pagrieziena punktu savai latvietībai, par bibliotēku, kas pieteikusi savu atdzimšanu, un par latviešu draudzes vēsturi saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Tie ir arhīvi, kas glabā sabiedriskos un arī personīgos dokumentus un liecības. Daļa no šīs vēstures ir atrodama Latvijas arhīvu krājumos, kā arī muzejā LaPa (Latvijā), kur ir izveidota kolekcija, kas visu laiku tiek papildināta. Studijā aculiecinieki – laikabiedri tā laika notikumiem Minsterē: Aija Ebdene, Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, Zuze Krēsliņa-Sila, Latviešu Kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde, Klāvs Bērziņš, Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Vācijas apgabala prāvests, un Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis. Aija Edbene ne tikai pārstāv Latviešu Kopību, bet aktīvi darbojas vairākās trimdas organizācijās, savukārt Valters Nollendorfs bijis Minsters latviešu ģimnāzijas direktors 1988./ 89. mācību gadā, kā arī labi pārzina atviešu Kopības Vācijā arhīva rūpes. Sazināmies ar Dinu Krastiņu, Latviešu centra Minsterē bibliotēkas koordinatori. Viņa Latviešu centrā Minsterē sākusi strādāt šī gada janvārī un rūpējas par bibliotēkas atdzimšanu. Šobrīd turpinās krājuma inventarizācija un mainās arī darba  prioritātes, jo iepriekš bija vairāk domāta ģimnāzijas vajadzībām. Lai runātu par aktualitāti – Eiropas latviešu kultūras svētkiem, kas no 13. līdz 16.jūnijam norisinās Dublinā, raidījumā sazināmies arī ar Ingunu Grietiņu-Dārziņu, Latvijas biedrības īrijā priekšsēdētāju un svētku režisori Andru Baltmani.
6/14/201940 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Atgriezties vai iegriezties Latvijā uz laiku. Madaras Merles ģimenes stāsts

Atbraukt, aizbraukt, pārbraukt, atgriezties, iegriezties, emigrēt un reemigrēt – termini, kas skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un šoreiz tieši par aizbraukšanu un atbraukšanu, iegriešanos vai atgriešanos saruna. Madara Merle ar ģimeni atgriezusies Latvijā no Francijas. Ko nozīmē atbraukt mājās, kā un cik viegli pieņemt šo lēmumu un kā organizēt pašu pārvākšanos, viņi izvēlējušies no Francijas uz Latviju braukt ar treileri, ceļojot pāri pusei Eiropas. „Mani sauc Madara, nu jau Merle, kas tulkojumā nozīmē "melnais strazds". Ar Florianu mēs iepazināmies Islandē, brīvprātīgā darba ietvaros. Pēdējos divus gadus esam seškājīgi, Emīls piedzima Francijas rietumos 2017. gadā. Šobrīd esam atbraukuši uz Latviju,” iepazīstina Madara. „Es nesaku "atpakaļ", jo četriem no mums pieciem, trušus ieskaitot, tas ir drīzāk uz priekšu, un arī mana māju sajūta viļņojas starp dažādām mājām, kurām ir maz sakara ar valstu robežām. Mēs nekad ilgi neprātojam gana labus argumentus, ja uzreiz jau sajūtam, ka kaut kas ir jādara. Tad nolemjam pamēģināt, jo paši savus plānus drīkstam taču arī pārdomāt. Jā, paradoksāli, bet ilgāk ir gājis nolemt, kurā istabas stūrī jāiekārto dīvāns, nevis, ka brauksim uz Latviju. Raidījuma viesi: Madara Merle, Florians Merle un Emīls Merle. Sazināmies ar Madaras māsu Rasu Liepiņu, kura šobrīd Anglijā beidz mediju kultūras studijas, savulaik aktīvi darbojusies Rīgas Danču klubā un kad vien iespējams, atbrauc uz Latviju padejot. Sazināmies arī ar Lauru Adlers, kura piedalās XV latviešu Dziesmu svētku Kanādā organizēšanā. Laura ir Rīcības komitejas pārstāve un šie būs trešie Dziesmu svētki, kuros Laura Adlere aktīvi uzņēmusies arī administratīvos pienākumus. Šajos svētkos viņa atbild par koriem.    
6/7/201939 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Latviešu valoda latviešu bērniem ārvalstīs - dzimtā vai svešvaloda?

Dzīvojot ārvalstīs mamma latviete, kura labu gribēdama ar bērnu runā lauzītā svešvalodā - nav mīts, bet gana bieža parādība. Un tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc dzimtā valoda - latviešu valoda ārlatviešu bērniem var kļūt par svešvalodu, tāpēc šoreiz diskusija par to, kā neapjukt un kā saglabāt latviešu valodu, bet kur no jauna apgūt dzīvojot svešumā. Studijā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja un Latvijas Universitātes pētniece Daina Grosa.
5/31/201953 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Diasporas likums - uz papīra un dzīvē

Diasporas likums ir stājies spēkā jau no šī gada janvāra, bet vai tas darbojas pilnā apmērā un kas vajadzīgs, lai tas sāktu strādāt? Kuri likuma panti šobrīd vēl nedarbojas un kad tie varētu sākt darboties? Kā to, kas izklāstīts uz papīra, iedzīvināt realitātē, kā un kurš dalīs ārlatviešiem paredzēto valsts finansējumu? Cik vienoti skatījumā uz Diasporas likumu ir ārlatviešu organizāciju vadītāji, bet cik – „diasporietis parastais”. Saruna par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Studijā diskutē: Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde, Aivars Groza, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, Didzis Meļķis, sabiedrības iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” satura redaktors, un Aira Priedīte, Eiropas Latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāve. Sazināmies ar Ilzi Ceiču, biedrības „Labo cilvēku klubs” vadītāju Īrijā.
5/24/201945 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Atgriezties no ārzemēm un iesaistīties uzņēmējdarbībā Latvijā

Cik aktīvi tie, kas izvēlas pēc ārzemēs pavadītā laika atgriezties Latvijā, iesaistās uzņēmējdarbībā? Kāpēc 2018.gadā Latgales un Rīgas plānošanas reģionā netika atbalstīta neviens no grantu programmas pieteikumiem? Uzņēmēju pieredze un valsts iestāžu darbinieku skaidrojumi raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs un uzņēmuma „Vistiņ' klāt jeb BER FOOD” viena no izveidotājām Brocēnos Liene Vekļuka. Sazināmies arī ar Latgales reģionālo remigrācijas koordinatori Astrīdu Leščinsku, kura ieskicē problēmas, ar kurām saskaras reemigranti cenšoties iekļauties biznesa vidē Latvijā. Sazināmies arī ar Kasparu Elartu, kurš iepazīstina ar savu pieredzes stāstu. Viņš pēc desmit Nīderlandē aizvadītiem gadiem tagad jau trešo gadu ir Dobeles novadā Auru pagastā, kur nodarbojas ar koka iepakojuma kastu, industriālo palešu un bortu ražošanu.
5/17/201943 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Eiropas Latviešu apvienības jaunās vadības ieceres

Diasporas organizācijas Eiropā, kas apvienojušās Eiropas Latviešu apvienībā (ELA),  piesaka sevi kā pietiekami ietekmīgu spēku, ar kuru jārēķinās gan Pasaules Latviešu apvienībai, gan Latvijas valdībai. Kā sevi pozicionē jaunā Eiropas Latviešu apvienības vadība, kādas intereses ELA pārstāv un kādi ir tās galvenie darbības virzieni? Skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde (Latviešu kopība Vācijā), Agnis Sauka, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēža vietnieks (Beļģija) un Lelde Vikmane, prezidija locekle, Eiropas Latviešu apvienības kultūras padomniece (Latviešu apvienība Francijā). Sazināmies ar Latviešu biedrības Austrijā prezidentu Uldi Kalniņu un Latviešu biedrības Turcijā vadītāju Skaidrīti Dzeni.
5/10/201948 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Darināt savu tautastērpu: tas ļauj saglabāt latviskumu arī ārpus Latvijas

Tuvojoties XV dziesmu svētkiem Kanādā, esam saņēmuši mudinājumu no saviem klausītājiem vēlreiz pārrunāt jautājumus par tautastērpu. Tautastērps vai tautiskais apģērbs, vai mūsdienās būtu jānosaka robežas tautas tērpa izskatam un lietojumam? Cik tālu var nodarboties ar tautas tērpu stilizāciju? Par pilsoniskām aktivitātēm diasporā un biedrības "Mans tautastērps idejām, un arī par to, kā ārlatvieši šūdina savus tautastērpus, gatavojoties svētkiem, pārrunājam raidījumā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viešņas studijā: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, tautas lietišķās mākslas un tērpu speciāliste Linda Rubena un biedrības "Mans tautastērps" pārstāves no Jelgavas Ilze Strēle un Ginta Zaumane. Visas četras raidījuma viešnas ir ģērbušās tautastērpā. Signei Pujātei ir Ventspils tautastērps, Lindai Rubenai - Ziemeļvidzemes, Ilzei Strēlei - Zemgales, Gintai Zaumanei - arheoloģiskais tērps. Raidījuma viešņas aicina 4. maijā tērpties tautastērpā un arī piedalīties Rīgā tautastērpu gājienā “Tauta. Gods. Tērpi”. Gājiens notiks no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim. Pulcēšanās pulksten 12 Rātslaukumā. Sazināmies arī ar XV Kanādas Dziesmusvētku  rīcības komitejas pārstāvi Selgu Apsi, ar Signi Rirdanci no Stokholmas, viņa ir tautas mūzikas un danču grupas "Stokholmas spēlmaņi" dalībniece, un Ievu Brinkmani no Briseles. Ieva ir pagājušājā gadā meistarklasēs Briselē radījusi pati savu tautas tērpu un tajā viņa arī dosies uz 4. maija svētkiem Briselē.
5/3/201947 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Diasporas mediju sadarbības platforma: realitāte nākotnē vai neīstenojama utopija

Šobrīd ārlatvieši informāciju iegūst no atsevišķām mājas lapām, portāliem un domubiedru grupām. Bet vai ar to ir gana? Kā vienot diasporas informācijas telpu visā pasaulē, vai nepieciešams veidot diasporas mediju sadarbības platformu un ko tas nozīmē? Saruna raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts.” Studijā diskutē portāla “Latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis, Latvijas Republikas oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes loceklis Dainis Mjartāns, laikrakstu „Laiks” un „Brīvā Latvija” redaktore Ligita Kovtuna un biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Māra Rūse. Sazināmies arī ar Eiropas Komisijas angļu tulkotāju nodaļas vadītāju Valdu Liepiņu, Īrijas latviešu ziņu portāla „Baltic-Ireland” direktori Laimu Ozolu un Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācijas vadītāju Sandru Martinsoni.
4/26/201946 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Latvietības un Latvijas nozīme. Tiekamies ar Sinku dzimtu

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, cik svarīga ir Latvija un latvietība, par to, kā saikni nezaudēt, dzīvojot tālumā, un kā atgriezties Latvijā tad, ja dzimis esi pavisam citā pasaules malā. Tiekamies ar Aivara un Nikolas Sinku ģimeni no Lielbritānijas, kā arī viņu meitām - Elīzu, Annu un Māru, kura kopā ar savu vīru Kristoferu Volšu-Sinku Latvijā dzīvo vairākus gadus. Raidījumā arī saruna par komponistu Tālivaldi Ķeniņu, kuru 22. aprīlī pieminēsim simtajā dzimšanas dienā. Par Tālivaldi Ķeniņu profesors Jāzeps Vītols esot teicis “Putra, putra!” kad noklausījies noklausoties tolaik jaunā mūziķa pavirši nospēlētās paša kompozīcijas. “Es viņu sava klasē uzņemt nevaru, bet ja profesors Ābele (Ādolfs) apņemas, tad es nepretošos,” teicis Vītols. Diez vai toreiz Jāzeps Vītols nojauta, ka topošais komponists un pianists kļūs par starptautiski pazīstamu mūziķi ārpus Latvijas. Par Tālivalda Ķeniņa dzimšanas dienas pasākumiem Kanādā stāsta viņa dēls Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā priekšsēdis Juris Ķeniņš.
4/19/201943 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Veselības pakalpojumu pieejamība aizbraucējiem, reemigrantiem un Latvijas iedzīvotājiem

Gandrīz 50 % Eiropā dzīvojošo latviešu kā lielāko draudu Latvijai norādījuši tieši veselības aprūpes un sociālās sistēmas nesakārtotību. Sociālās apdrošināšana ierobežojumi ir milzu šķērslis, lai atgrieztos dzimtenē, un tas skar katru potenciālo atbraucēju. Kā šā brīža situāciju ārlatviešu veselības aprūpē uzlabot, vai un ko mainīs Diasporas likums, kā arī, ko varam darīt lietas labā paši? Par to raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts diskutē Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka un Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena. Raidījumā sazināmies ventspilnieci Irēnu Konrādi, kura pagājušajā vasarā kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā. Sazināmies arī ar reģionālo remigrācijas koordinatori Vidzemē Iju Grozu, Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti Ievu Reini un Kārli Albergu, kas strādā par veselības aprūpes uzlabošanas ekspertu Lielbritānijā.
4/12/201945 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Eiropas diasporas pilsoniskā līdzdalība: politiskais profils un vērtību analīze

Kas motivē ārlatviešus Eiropā iesaistīties latviešu biedrību darbā, piedalīties vēlēšanās, ziedot labdarībai, aktīvi komentēt visai sabiedrībai svarīgas norises sociālajos tīklos? Kādi ir šķēršļi, kas traucē viņus iesaistīties savu mītnes zemju sabiedriskajā dzīvē? Ko ārpus Latvijas dzīvojošajiem nozīmē politika – dalība vēlēšanās, iesaistīšanās politikā, to vaicājam, gaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas norisināsies 25.maijā. Kāds ir diasporas politiskais profils un diasporas politisko vērtību analīze raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, žurnālists, dzejnieks un publicists Ojārs Jānis Rozītis un Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore. Sazināmies arī ar Briseles latvieti Raimondu Aronieti, kuru darba gaitas ir aizvedušas uz Parīzi, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdi Elīnu Pinto, kura pārstāv Latviešu kopību Vācijā, un Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, Mančesteras domes deputāti Dzidru Nuru. Lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, ir iepriekš jāreģistrējas līdz 7.maijam. Plašāk par balsošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās var uzzināt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un facebook lapā. Vēl informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām var iegūt arī Eiropas Parlamenta Latvijas biroja mājaslapā.
4/5/201946 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Neatgriezeniski pazūd diasporas mantojums. Iespējas to apzināt un digitalizēt

Neatgriezeniski pazūd diasporas mantojums. Gana skaļi skan, bet tas ir fakts, ka liela daļa vēsturisko liecību par trimdas latviešu dzīvi nākamajām paaudzēm nesaglabāsies. Gluži vienkārši dažādu apstākļu dēļ dokumenti nav saglabāti un nav skaidrības, kur piemēram, tagad likt Krēsliņu dzimtas vēsturiskās liecības, vai kur glabājas dīpīšu arhīva materiāli. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna par to, kur un kādā stāvoklī atrodas trimdas arhīvi, cik mērķtiecīgi norit darbs pie to apzināšanas un digitalizācijas, kāda ir iesaistīto organizāciju atbildība. Raidījuma viesi: Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāja un aktīva brīvprātīgā Arta Savdona, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts un Ņujorkā dzimusi latviete, bijusī Latviešu centra Minsterē administratore Zuze Krēsliņa-Sila. Sazināmies ar Inesi Auziņu-Smitu, Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāju un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāju. Raidījumā izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā arhīva fondu krājumiem.
3/29/201912 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas - pienākums vai atbildība?

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas – kas tas ir?  Pienākums vai atbildība? Kā veiksmīgāk bērnus iesaistīt diasporas nedēļas nogales skolās, kā darbojas skolas ar stabilām tradīcijām, kur un kā rodas jaunas latviešu skolas diasporai, un arī par iespējām tālmācībā uzlabot dzimtās valodas prasmes, diskutējam  raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras "Class-Flow" tālmācibas skolu diasporas bērniem vadītāja Santa Kazāka un Eiropas Latviešu Apvienības Izglītības grupas vadītājs Kristaps Grasis. Kā darbojas Berlīnes latviešu skolas, video sižētā stāsta tās vadītāja Vinija Folkmane. Sazināmies ar Sandru Grantu Anglijā, kuras dēls Lauris latviešu valodu apgūst tālmācības programmā. Sazināmies arī ar Daigu Gobu un viņas dēlu Darjusu no Zviedrijas, kurš arī apgūst latviešu valodu apgūst tālmācības programmā. Uzklausām arī Baibu no Skotijas, visiem trim viņas bērniem vienīgā valoda ir angļu valoda. Baiba gan stāsta, ka vecākā meita Sofija šobrīd ir atgriezusies pie latviešu valodas un sāk to apgūt. Visticamāk, arī jaunākie bērni Elizabete un Mārtins apgūs latviešu valodu.
3/22/201951 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Remigrācija: pieredzes stāsti un ekspertu padomi tiem, kas domā atgriezties

Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts turpinām sarunu par remigrāciju, uzklausām reālus pieredzes stāstus, jo studijā ir divi viesi, kuri ir atgriezušies dzimtenē, atbildām uz jautājumiem, kuri neatbildēti tiem, kuri tuvākajā laikā plāno braukt mājup, un centīsimies sniegt norādes, kur meklējama “pirmā” palīdzība, ja tā to var saukt, remigrantiem. Un vēl – ieskicējam mītus un realitāti par to, kāds tad ir reemigrants. Raidījuma viesi: Rudīte Dreimane, kura ir salīdzinoši nesen atgriezusies Latvijā no Spānijas un šobrīd strādā degvielas uzpildes stacijā, vēl studijā ir vides inženieris Jānis Geduševs, kurš strādājis vairākās Eiropas valstīs un kopumā ārpus Latvijas pavadījis septiņus gadus; kā arī divas ekspertes, kuras varēs sniegt atbildes un jau pieminētās norādes, kur meklēt atbalstu tiem, kas atgriežas vai vēl tikai plāno to darīt: EURES tīkla Latvijā jeb Eiropas darba mobilitātes portāla pārstāve Līga Baufale un reģionālā remigrācijas koordinatore no Vidzemes Ija Groza. Sazināmies ar ALTUM valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Viņš iepazīstina ar ALTUM sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un “YourMove” veiktās aptaujas rezultātiem. Aptaujā, kas veikta 2018. gada nogalē, skaidrots, kāds ir aizbraukušo priekšstats par Latviju. Sazināmies arī ar Gunitu, kura šobrīd ar ģimeni otro gadu dzīvo Austrijā un turp devušies, jo gribējuši bērniem parādīt Eiropu. Tagad ģimene plāno atgriezties.  
3/15/201947 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

“Smadzeņu” jeb kvalificētu speciālistu aizplūšana ir izaicinājums Latvijas zinātnei

Vai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām var sekmēt zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Šodien saruna par talantu migrāciju un par “smadzeņu” jeb augsti kvalificētu speciālistu  aizplūšanu, kas ir izaicinājums, ar ko sastopas zinātne, bet noteikti ne tikai zinātne, arī uzņēmējdarbība Latvijā. Bet galvenais, par ko diskutējam, kā panākt, lai pasaules pieredzi guvušie atgrieztos dzimtenē. Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, Latvijas Universitātes „Diasporas un migrācijas pētījumu centra” vadošā pētniece Baiba Bela, hidrobioloģe pēcdoktorantūras pētcniece Latvijas hidroekoloģijas institūtā Inta Dimante-Deimantoviča, ir darba pieredze Norvēģijā, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Kamena Kaidaka un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, arī viņam ir vairāku gadu darba pieredze ārvalstīs. Sazināmies arī ar migrācijas pētnieci un lektori Lafboro (Loughborough) universitātē Aiju Lulli. Viņa šobrīd atrodas Londonā. Kāda būs Latvijas un latviešu zinātnes vide pēc desmit gadiem? “Ideālā variantā es gribētu redzēt šo pārrobežu sadarbību un pārrobežu mobilitāti, lai tie, kas strādā Latvijā, varētu biežāk un uz ilgāku laiku doties uz ārvalstīm, un arī otrādi,” atzīst Baiba Bela. “Zinātnes vidi redzu labāku, jo valdības līmenī ir lielāks atbalsts pārmaiņām, tam, ka nauda tiks arvien vairāk ieguldīta un nevis vienkārši ieguldīta, bet prasot zinātnisko rezultātu. Ja tas izdosies būs daudz labāk,” uzskata Ieva Siliņa. “Lietas mainās un attīstās, jā, joprojām birokrātiskais slogs ir smags un pieklibo ļoti mērķtiecīga stratēģiska plānošana. Resursi būs ierobežoti, jo esam maza valsts un nevaram nosegt visu, ir jāizvēlas stratēģiskās nišas, ko varam piedāvāt sadarbības projektos, lai būtu neaizstājami, lai varētu sevi pārdot,” norāda Inta Dimante-Deimantoviča. Kamena Kaidaka vērtē, ka viss notiek labāk, bet jāsāk darīt jau vakar. “Ir vajadzīga stratēģiska vīzija, Latvija nevar būt vienkārši zinātnes lielvalsts, ir jāzina tas, ko varam pienest. Līdzīgi arī uzņēmējdarbībā. No tās izrietēs tas, kādas izvēles izdarīs studenti,” bilst Jānis Kreilis. Ir veikts pētījums “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas”. Latvijas zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā - tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Ar pētījumu var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā. Laikā, kad “smadzeņu aizplūšana” un zinātnes internacionalizācija ir izaicinājumi, ar ko sastopas zinātne Latvijā, zinātnieku emigrāciju var uzlūkot arī kā iespēju, taču ar nosacījumu, ka diasporas zinātnieki saglabā saites ar Latviju un savās mītnes zemēs aktīvi sadarbojas arī ar Latvijas zinātniekiem.
3/8/201946 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Kustības “2x2” vēsturiskā nozīme latvietības saglabāšanā un darbība mūsu laikos

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” ir unikāla satikšanās telpa, kas saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, zinošus un iedvesmojošus lektorus, ieviržu un projektu vadītājus, kā arī domubiedrus un tos, kuri domā atšķirīgi. Šogad vasarā seminārs “2x2” atgriežas Kanādā pēc 30 gadu prombūtnes. Kāda bijusi “2x2” vēsturiskā nozīme latvietības saglabāšanā, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo “2x2” kustību mūsu laikos, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Viesi studijā: Liene Dindone, pasaules latviešu jaunatnes semināra "2x2" padomes priekssēdētāja, Āris Pūseps, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībnieks, Rozīte Katrīna Spīča, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībniece, kura pirms gada viņa  bija  Austrālijā, lai ne tikai sasildītos svelmainajā vasaras saulē, bet arī piedalīties Austrālijas 35. Jaunatnes dienās Sidnejā, un Dārta Apsīte, kura vadīs nākamo „2x2” nometni Latvijā, kas norisināsies Latgalē augustā. Sazināmies ar Aivaru Osvaldu, kurš šobrīd izzina un apkopo "2x2" vēsturi, kādreiz pats kā jaunieties bijis nometnes dalībnieks un arī septiņas gadus vadījis "2x2" nometnes. Uzklausām arī Čikāgā dzīvojošo Jāni Lazovski, kurš vadīs Kanādas “2x2” semināru 2019.gada jūnija beigās. Pasaules latviešu seminārs "2x2" Kanādā šogad notiks no 26.jūnija līdz 3.jūlijam Saulainē, netālu no Toronto. Latvieši no visas pasaules sanāks kopā izdziedāt, izdancot, izzināt, izjust un izbaudīt savu latvietību, pavadot nedēļu ar pieredzējušiem programmu vadītājiem un iedvesmojošiem dalībniekiem. Pēdējo reizi Kanādā seminārs notika 1988. gadā. Pieteikties aicināti gan ārzemēs, gan Latvijā dzīvojošie jaunieši no 18 līdz 30 gadu vecumam. Seminārs notiks pirms XV Dziesmu svētkiem Kanādā, kas savukārt norisināsies no 4. līdz 7. jūlijam. Bet pēc mēneša no 26. jūlija līdz 2. augustam seminārs "2x2" notiks Latvijā, Latgalē, atpūtas kompleksā "Virogna", kas atrodas 30 kilometrus no Daugavpils. Arī šim semināram aicināti gan ārzemēs, gan Latvijā dzīvojošie jaunieši no 18 līdz 30 gadu vecumam. Dārta Apsīte šo pasākumu organizē kopā ar Mārci Benužu.
3/1/201947 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Visa veida sadarbība ar Latviju ir viens no PBLA darbības virzieniem

Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) nu jau gadu vada tās priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Par tradīciju kļuvusi PBLA tikšanās ar Ministru prezidentu. Kā mainījusies PBLA izpratne par sadarbību ar Latviju, kas apspriests, tiekoties ar valdības vadītāju, kāda ir Diasporas likuma ietekme uz tās darbību un kuri ir tie trīs vaļi, kas ir apvienības pamatā – skaidrojam raidījumā Globālais latvietis.21.gadsimts. Raidījuma viesi: Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdē Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Valdes vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis,advokāts Pēteris Blumbergs un Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības vadītājs Mārtiņš Andersons. Sazināmies arī ar Ziemeļvalstu diasporas izglītības grupas vadītāju Ievu Reini un organizācijas ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja Māru Rūsi. Izglītība, drošība, kultūra un visa veida sadarbība ar Latviju ir galvenie Pasaules brīvo latviešu apvienības darbības virzieni. Apvienības šī gada lielākie notikumi būs – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktobrim valsts simtgades zīmē, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktobrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas tiek plānots Valmierā šī gada novembrī.  
2/22/201948 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

"Brexit" - kas latviešus Apvienotajā Karalistē sagaida pēc šī notikuma?

Kāds piekopj strausa politiku, vēl kāds intensīvi meklē skaidrojumus, vēl citi dzīvo neziņā - tāda ir realitāte tautiešiem Apvienotajā Karalistē, jo vēl nedaudz vairāk nekā mēnesis atlicis līdz Lielbritānija un Ziemeļīrija pametīs Eiropas Savienību. 29. martā noslēgsies divu gadu periods, kopš Apvienotās Karalistes paziņojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts interesējamies, kā Latvijas pilsoņi Apvienotajā Karalistē gatavojas “Brexit" un kādi jautājumi mūsu valsts piederīgajiem Lielbritānijā saistībā ar "Brexit" ir netabildēti  Sazināmies ar Latvijas valsts piederīgajiem Apvienotajā Karalistē. Uz viņu uzdotajiem jautājumiem atbild eksperti studijā, kā arī sarunā iesaistās Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvji. Raidījuma eksperti: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska un pa tālruni - Dace Liberte, padomniece konsulārās nodaļas vadītāja Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Sazināmies ar Jāni Ķemeru, kurš Apvienotajā Karalistē uzturas deviņus gadus. Viņš strādā rūpnīcā Northemptonā, kurā darbu atraduši vēl vairāki simti strādnieku no Latvijas. UzklausāmLatvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācijas vadītāju Sandru Martinsoni, Latvijas-Lielbritānijas uzņēmēju kluba vadītāju Edīti Malvesu-Brauelu, ka arī Rasu, kura ar ģimeni jau vairākus gadus dzīvo Lielbritānijā. Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē padomniece konsulārās nodaļas vadītāja Dace Liberte iesaka nepieciešamo informāciju meklēt vēstniecības mājaslapā, kur izveidota sadaļa „Noderīgas vietnes par imigrācijas tiesībām pēc „Brexit””, kur apkopotas saites noderīgiem dokumentiem par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām „Brexit” kontekstā. Tur arī pieejamas saites uz platformām, kuras var izmantot, lai sameklētu profesionālu imigrācijas tiesību speciālistus, ja rodas padziļināti jautājumi.
2/15/201948 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā

Skolēni, kuru ģimenes ir atgriezušās uz dzīvi Latvijā, bieži sastopas ar problēmām, ka ir sarežģīti iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Pamatproblēmas – valodas barjera, dažādās izglītības sistēmas, informācijas trūkums un tas, ka vecāki, būdami aizņemti ar savām problēmām, neaizdomājas, kā jaunajā vidē jūtas viņu bērns, visu atstāj skolas ziņā. Diskutējam par galvenajiem klupšanas akmeņiem, par atbalsta punktiem, par to, kur un kā iegūt informāciju, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā un uzklausām pieredzes stāstus. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2017./2018.mācību gadā Latvijā no citām valstīm ieradušies 835 skolēni. Raidījuma viesi: četru bērnu mamma Lelde Burve-Alksne kopā ar vecākajiem bērniem Albertu, Gustavu un Hermīni, ģimene šogad atgriezusies no Norvēģijas pēc deviņu gadu prombūtnes, un visi bērni ir skolas vecuma. Latviešu valodas aģentūras metodiķe zinātņu doktore pedagoģijā Ērika Pičukāne un Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas reģionālā koordinatore Kristīne Smilga. Sazināmies ar divu skolēnu mammu Diānu Liepiņu, kura dzīvo Lielbritānijā un arī plāno atgriezties Latvijā, arī ar Anniju Prisjolkovu-Bottiglieru no Jūrmalas, kura 2016.gadā atgriezās Latvijā no Maltas. Atgriežoties viņas bērns latviski nerunāja. Pieredzē darbā ar bērniem, kas ieradušies Latvijā no kādas citas valsts, dalās skolotāja Lāsma Cimere un Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola. Viedokli izsaka Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, viņa maģistra darbu pirms trim gadiem izstrādāja, intervējot skolotājus, kas māca reemigrējušo ģimeņu bērnus, palīdz integrēt viņus skolas saimē. Raidījums Globālais latvietis. 21.gadsimts apkopojis informāciju, kā rīkoties vecākiem, kuri ar bērniem gatavojas atgriezties Latvijā. Raidījumā ekspertes uzsver, ka būtiskākais, ir vecākiem laikus sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi Latvijā un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā informācijā ģimenēm, kas gatavojas atgriezties Latvijā, iesaka sazinieties ar konkrētās pilsētas/ novada izglītības speciālistu. Vecāki, kuriem ir aktuāli jautājumi, kā labāk bērnam apgūt zināšanas Latvijā jau pēc atgriešanās, izveidojuši savu Facebook grupu “Reemigrantu bērni Latvijas skolās”. Savukārt Ērika Pičukāne radījusi Facebook grupu ar nosaukumu “Dalīsimies pieredzē”, kur pedagogiem ir iespēja uzdot jautājumus.
2/8/201949 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Globālie latvieši "Imanta Dimanta un draugi" ieskandina raidījumu "Globālais latvietis"

Viņa izkāpa no savas komforta zonas un pārcēlās uz Latviju. Par viņu uzņemta dokumentālā īsfilma „Atgriešanās”. Imanta Nīgale viesojas raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā, lai kopā ar savu grupu „Imanta Dimanta un Draugi” ieskandinātu mūsu pirmo raidījumu un dalītos pārdomās par līdzsvara meklējumiem starp iedomāto un reālo Latviju un savām saknēm, un atsauktu atmiņā pieredzēto koncertturnejā pa 18 ASV pilsētām. Grupā "Imanta Dimanta un draugi" darbojas pieci mūziķi. Katrīna Dimanta spēlē vijoli, čellu tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu, Matīss Uškāns - bungas. Par 2019. gada centrālajiem kultūras notikumiem diasporā raidījumā stāsta XV Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš. Dziesmu svētki risināsies šovasar no 4. līdz 7. jūlijam. Juris Ķeniņš atzīst, ka ir svarīgi reizē skatīties nākotnē, jo ir pasūtinātas piecas jaunas dziesmas kopkorim, kā arī reizē ielūkoties pagātnē un repertuārā godināt senčus, jo pirmie dziesmu svētki Kanādā skanēja jau 1953.gadā. „Tas ir veids, ka uzturam mūsu sirdīs Latviju,” atzīst Juris Ķeniņš, stāstot par gaidāmajiem svētkiem, kuros paredzēts, ka pulcēsies ap 3000 dalībnieku. „Mēs uzskatām, ka esam novads, ļoti tāls no Rīgas un ir svarīgi turēt Latviju sirdīs.” Līdzīgi kā vairākos iepriekšējos svētkos, arī šoreiz Dziesmu svētkos Kanādā piedalīsies kolektīvi no Latvijas – viesosies tautas deju ansamblis „Līgo” un vadītājs Jānis Purviņš, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un diriģents Māris Sirmais, grupa „Raxtu raxti”. Tāpat Kanādas latvieši gaida ciemos ap 500 koristu un dejotāju. Bet par Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem (ELKS 2), kas notiks no 13. līdz 16. jūnijam Īrijā, Dublinā, vēsta Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa-Dārziņa. Šajās dienas Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē, būs vakara pasākumi, koncerti. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem būs. Arī šajos svētkos no Latvijas viesosies grupa „Raxtu raxti”. Ingūna Grietiņa-Dārziņa norāda, ka Eiropas latviešu kultūras kustība ir veidojusies kā turpinājums 1989.gadā pārtrauktai dziesmu svētku kustībai Eiropā. Kustība uzsākta, sadzirdot tautiešus, kas latvisko identitāti  grib rādīt gan savās mītnes zemēs, gan arī kopumā Eiropa. "Tagad šī kustība ir kļuvusi daudz plašāka, lai latviešu unikalitāti – kormūziku, deju – rādītu visā Eiropā," atzīst Ingūna Grietiņa-Dārziņa.  
2/1/201952 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

21. gadsimta latvietis. 299. raidījums un noslēdzas sešu gadu darba periods

299. raidījums un arī noslēdzošais tā radošajai komandai sešu gadu periodā. Par paveikto un aizvadīto, par 21. gadsimta latvieti, kas dzima kā krīzes laika "bērns", un to, kas diaspora ir šodien. Sarunājas žurnālists Ansis Bogustovs, producents Lūkass Rozītis un raidījuma redaktore Paula Gulbinska.
12/30/201832 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Emocionālais simtgades stāsts - Simtgades karoga ceļš

Gada nogalē, kad visā pasaulē latvieši pošas Ziemassvētkiem un vairāk nekā jebkad gada laikā pievēršas ģimenei, palūkosimies uz kādu ļoti ģimenisku un sirsnīgu akciju, kas divu gadu laikā spējusi aizkustināt latviešus visā pasaulē. Divu gadu garumā apceļojis teju visus kontinentus un trīsreiz šķērsojis Atlanijas oekānu - tāds ir bijis Latvijas Simtgades karoga ceļš. Neviena vien saviļņojuma asara slaucīta īpašajā Latvijas Simtgades karogā, kas divu gadu laikā apceļojis gandrīz visus kontinentus un nu nonācis atpakaļ mājās – Rīgā. “Karogs kļuvis par Latvijas lielāko dāvanu tautiešiem Simtgadē,” atzīst raidījuma 21. gadsimta latvietis viesi. Simtgades karoga ideja radusies 2x2 nometnē 2015. gadā un tās mērķis bija simboliskā veidā savienot latviešus visā pasaulē ar valsts simbolu – karogu. To darināja Cēsīs, Latvijas karoga dzimtajā pilsētā, un karogu pasaulē pavadīja īpaša vēstījumu grāmata, kurā latvieši varēja ierakstīt savu vēlējumu Latvijai apaļajos svētkos. Sarunā par karoga ceļu piedalās Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, karoga audēja Dagnija Kupče un karoga ceļa organizatore Lelde Kristiāna Vozņesenska.
12/23/201814 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Tiekamies ar nopelniem bagāto Gruzijas latvieti Regīnu Jakobidzi

Šonedēļ raidījumā "21. gs latvietis" pievēršamies no jauna vaļā vērtajam diasporas likumam, kā arī tiekamies ar nopelniem bagāto Gruzijas latvieti Regīnu Jakobidzi, kura vada vienu no pirmajām latviešu biedrībām pasaulē atjaunotās Latvijas laikā. "Man nav jāprasa atļauja just piederību Latvijai," saka Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Regīna Jakobidze, kuru šogad Gruzija apbalvojusi ar Tolerances balvu. Regīnai šis gads ir īpašs, jo simtgadi svin abas sirdij tuvās valstis - Latvija un Gruzija. Simtgades ietvaros latviešu biedrība iemūžinājusi divu Gruzijas latviešu, Jūlija Straumes un Roberta Kupces, piemiņu Gruzijā un par to sīkāk raidījumā stāsta Regīna Jakobidze. Turpretim raidījuma ievadā tiekamies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis un Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi un skaidrojam, kāpēc no jauna vaļā vērts diasporas likums un kas vainas pašreizējai diasporas definīcijai.
12/16/201834 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Latvieši Krievijā mazāk vēlas apgūt valodu, bet vēlas uzturēt saikni ar Latviju

Vai vēl ir nepieciešams Latvijas valsts apmaksāti latviešu valodas skolotāji Krievijā? Vietējie saka, ka aizvien sarūk to cilvēku skaits, kuri vēlas apgūt latviešu valodu Krievijā, taču tas nenozīmē, ka zudusi vēlēšanās uzturēt saikni ar Latviju un latviešiem. Kā šo piederību Latvijai uzturēt var dažādu kolektīvu ciemošanās, dejas, dziesmas un sarunas? Saruna ar īpašas ekspedīcijas dalībniekiem - Julgī Stalti no "Skandiniekiem" un Ēriku Zepu no "Rikšiem", kā arī Augšbebru folkloras kopas "Varavīksne" vadītāju Olgu Benki. "Savējie ļaudis ir savējie, lai kur viņi būtu," saka Julgī Stalte. Viņa kopā ar Ēriku Zepu devās īpašā ekspedīcijā uz Krieviju, lai tur tiktos ar vietējiem latviešiem.
12/9/201835 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Tikšanās ar latviešu mūziķiem Norvēģijā

Viesojāmies Bergenā, kur Grīga koncertzālē savas profesionālās gaitas īsteno vairāki latviešu mūziķi. Nav noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju un mūziķu tauta, un šīs spējas augsti novērtē citviet pasaulē. Dažkārt apstākļi ārpus Latvijas ir piemērotāki muzicēšanai un profesionālai pilnvedei gan kā simfoniskā orķestra pārstāvim, gan kā diriģentam, min mūsu raidījuma varoņi. Šoreiz tiekamies ar diriģentu Uldi, Ilzi, kura spēlē altu, čellisti Agnesi un Heinrihu, kurš visu savu dzīvi aizvadījis Norvēģijā un spēlē jauniešu orķestrī. Skaidrojam, vai Norvēģijā latviešu mūziķi ir labāk novērtēti? Vai viņi jūtas vairāk kā latviešu vai norvēģu mūzikas vides pārstāvji?  
12/2/201824 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

“Brexit” un latvieši Lielbritānijā. Kas gaidāms nākotnē?

Tieši svētdien Briselē īpašā “Brexit” veltītā sammitā tiksies 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā katrs desmitais Latvijas piederīgais šobrīd dzimst Anglijā, jautājums par dzīvi pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nervozas dara daudzas latviešu ģimenes. Kas gaidāms nākotnē? Kā “Brexit” ietekmēs viņu dzīvi – liks atgriezties Latvijā vai dziļāk dzīt saknes Lielbritānijā? Par to sarunā ar Latvijas Universitātes pētnieku Mārtiņu Kaprānu un kādu latviešu ģimeni Londonā.
11/25/201841 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Latvijas simtgades svinības pasaulē

Tiekamies ar latviešiem Gēteborgā viņu rīkotajās svinībās un atskatāmies uz simtgades kulminācijas svinībām pasaulē. Tik tuvu Latvijai – maza, un ļoti sirsnīga latviešu kopiena mīt Gēteborgā, Zviedrijā. Gēteborgas latviešiem ir sava biedrība un 18. novembra svētki katru gadu, un, jo īpaši šogad, ir svinīgākais brīdis biedrības dzīvē. Saruna ar svētku organizētājām Ilzi, viņas meitu Dainu, un Inu, kura savulaik ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām, divām mammām – Magdalēnu un Kristīni, kā arī Martu – skolnieci, kura priecājas sevi saukt par latvieti un zviedrieti.
11/23/201840 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Saules mūžu Latvijai! Svinam svētkus kopā ar latviešiem Čikāgā

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV. Daļa diasporas latviešu svētkos brauks uz Latviju, lai Simtgades svētkus izbaudītu dzimtenē un tēvzemē, bet daļai tas nav iespējams, tāpēc skaļi jo skaļi svētkus atzīmēs Latvijas Piektajā novadā. Kā svētkus sagaidīs Čikāgas latvieši? Saruna ar Čikāgas latviešu biedrības vadītāju Armandu Birkenu, biedrības pārstāvi Gundegu Puidzi, Līgu, kuras meita svētkus sagaidīs vectēvu dzimtenē, un pasākuma apmeklētājiem.
11/11/201838 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Bergenas latvieši jau ieskandinājuši Latvijas simtgadi

Bergenas latvieši septembrī aizsāka Latvijas simtgadi svinību ciklu diasporā ar lustīgu koncertu un dančiem Bergenā, Grīga koncertzālē. Tiekamies ar Arti, kurš vada Bergenas latviešu deju kolektīvu "Pērkonkalns" un tautu meitām-dancotājām un skaidrojam, kā vietējie norvēģi uzņem latviešu lustīgumu un kā noris gatavošanās lielajiem svētkiem. Koncertu “Mājas ir tur, kur tava sirds” organizēja Bergenas priekšpilsētas Arnes pūtēju orķestra diriģents Uldis Plēpis, Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. profesors Jānis Puriņš un Tautas deju kolektīvs "Pērkonkalns" no Bergenas. Koncertam atbalstu ir sniegusi Bergenas pašvaldība.  
11/4/201827 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Apgūt latviešu valodu ārpus Latvijas. Bergenas latviešu skolas "Bergausis" pieredze

Viesojamies Bergenas latviešu skolā "Bergausis". Bērniem, kā zināms, ir ļoti aizņemta dzīve un ārpus Latvijas tā paiet citas valodas vidē. Kāda ir Bergenas latviešu pieredze latviešu valodas un kultūras mācīšanā? Kā motivēt turpināt mācības dažkārt ar piespiešanos un sūri, grūti uzsāktās latviešu skolas gaitas ārpus Latvijas? Kā uzrunāt, atrast un ieinteresē bērnus un jauniešus, saruna ar skolas direktori Antru un skolotāju un bibliotekāri Agnesi, un, protams, pašiem audzēkņiem un vecākiem.
10/28/201836 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Dzīve otrpus Baltijas jūrai - izstāde "Kāpēc mēs aizbraucām?"

Viesojamies nule atklātajā fotogrāfiju un stāstu izstādē "Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā", kas veltīta Zviedrijā dzīvojošajiem jaunās diasporas latviešiem. Kāpēc Zviedrija ir kļuvusi par viņu mājām? Ar kādām sajūtām šie latvieši aizvada savu dzīvi otrpus Baltijas jūrai? Dzīvesstāsti ir tik daudzveidīgi, ne visi sākušies rožaini un tomēr – visi kā viens stāsta par latvietību. Sarunas dalībnieki - vecās trimdas pārstāve Petra Inna Iņinberga, jaunās trimdas pārstāve Gunta Neimane un viena no izstādes dalībniecēm - Linda Brīvule. Izstāde aplūkojama Latvijas Universitātes Bibliotēkas 1. stāva zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā). 20 portretos un intervijās izstādes autores iepazīstina ar latviešiem, kuri pārcēlušies uz Zviedriju pēc 1991.gada un dzīvo dažādās pilsētās Zviedrijā - Stokholmā, Piteo, Luleo un Gēteborgā. Izstāde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts” un mutvārdu vēstures pētniekiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un būs skatāma līdz 15. novembrim.
10/21/201824 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Vēlēšanu rezultātus un cilvēku aktivitāti vērtē diasporas pārstāvji

Kā vēlēšanu rezultātus un diasporas aktivitāti vēlēšanās vērtē diasporas organizācijas? Skaidrojām, cik aktīva ir bijusi disapora 13. Saeimas vēlēšanās, cik atvērti dialogam ar diasporu bija deputātu kandidāti un cik ieinteresēti iztaujāt kandidātus bija paši diasporas latvieši. Saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis, Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi, biedrības "Bērzes strazdi" vadītāju Tomu Zeltiņu un jaunievēlēto Jaunās konservatīvās partijas deputātu Reini Znotiņu.
10/14/201834 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Dzīve šeit un tur - ar vienu kāju Latvijā, ar otru Norvēģijā

Dzīve divās valstīs – ar vienu kāju Latvijā, ar otru Norvēģijā, esot nemitīgās pārdomās, kur nobāzēties un vai vispār to darīt. "Izkāpju lidostā Latvijā un ieelpoju mīlestību, izkāpju Bergenā un ieelpoju brīvību," saka Inga. Saruna ar viņu, vīru Kasparu par dzīvi šeit un tur.  Kāpēc ir grūti pieņemt lēmumu, kur laist saknes un palikt uz pastāvīgu dzīvi un kādi "čemodāni" attur no izvēles pieņemšanas?
10/7/201858 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Rūgtums un cerības par Latviju. Divi diasporas latviešu stāsti

Skaudrās pieredzes - vai sāpes pagātnē, kas radušās Latvijā pirms vairākiem gadiem, nākušas līdzi kā papildus bagāža, pārceļoties uz dzīvi citur? Un kā šīs sāpes ietekmēs vēlēšanu rezultātus diasporā? Ieklausāmies divos pieredzes stāstos, kurās diasporas latvieši stāsta par savu rūgtumu un cerībām par Latviju īsi pirms vēlēšanām.
9/30/201833 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Kas attur un kas mudina diasporas latviešus doties vēlēt?

Vēlēšanas un diaspora. Ieklausāmies ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu pārdomās, pārdzīvojumos un komentāros par 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kā balsot, par ko balstot un vai vispār doties uz vēlēšanām, ja esi ārpus Latvijas dzīvojošs latvietis. Ja diaspora pēdējos gados kļuvusi lielāka, loģisks būtu spriedums, ka aizvien vairāk latviešu ārpus Latvijas dosies vēlēt. Pēdējo gadu realitāte gan norāda uz pretējo - vēlētāju aktivitāte ārpus Latvijas vēl joprojām ir maza. Lieli attālumi, kas jāveic, aizņemtība, privātās dzīves sarežģījumi vai veselības problēmas, arī nelegāls statuss, dokumentu neesamība, neinformētība un vienaldzība - iemeslu neierasties uz vēlēšanām ir daudz. Kas attur un kas mudina diasporu doties vēlēt?   
9/23/201837 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Latvieši Vatikānā un Vatikāns latviešu redzējumā

Kas ir tie latvieši, kuri dzīvo Vatikānā? Gaidot Pāvesta vizīti Latvijā, ielūkojamies šīs neparastās valsts dzīvē caur tur mītošo latviešu acīm. Neparasti latvieši, kuri dodas uz neparastu vietu studiju gaitās. Vietu, kas saistās ar konkrētām studijām, piemēram, liturģiju vai baznīcu vēsturi. Vatikāns savulaik bijusi studiju vieta priesterim Andrim Priedem, bet šodien tajā katoļu liturģiju un Bībeles teoriju padziļināti apgūst priesteri Kārlis Miķelsons un Rodions Doļa. Vai Vatikāns ir ceļš, uz kurieni ved katra priestera karjera un ko nozīmē studēt vienā no neparastākajām vietām pasaulē?    
9/16/201837 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Vai Latvijai jāfinansē latviešu skolas ārvalstīs?

Diasporai kļūstot ievērojami lielākai un aktīvākai, loģisks šķiet jautājums, vai ir pienācis laiks atgriezties tādām skolām kā Minsteres latviešu ģimnāzija, kas savulaik bijusi latvietības saliņa ārpus Latvijas un sniegusi izglītību latviešu valodā? Vai valstij būtu jāsniedz atbalsts šādām skolām un pieprasījums ir pietiekami liels, lai vērtu vaļā durvis jaunām ģimnāzijām pasaulē? Varbūt mūsdienās tās būs elitāras skolas ne tikai reģiona, bet visas pasaules latviešiem? Sarunā piedalās Minsteres latviešu ģimnāzijas audzēknis, Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Kristaps Grasis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.  
9/9/201841 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Iespējas diasporas jauniešiem Latvijas darba tirgū

Diasporas jaunieši Latvijas darba tirgū - kāda ir situācija, pieredze un iespējas? Vai jauniešiem no citām valstīm ar latviešu izcelsmi iegūt darbu Latvijā šobrīd ir vienkārši un arī - vilinoši? Un, vai darba devējam Latvijā ir interese noalgot darbā kādu, kas runā latviski, bet nedzīvo Latvijā, raidījumā 21. gadsimta latvietis pieredzē dalās sociālā uzņēmuma "Your Move" vadītājs Jānis Kreilis un latviešu jaunieši Andrejs, Jānis un Dāvis.
9/2/201837 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Diasporai nozīmīgi kultūras projekti - "Es arī esmu latvietis" un "Stāstu sega"

Kamēr vasaras viducī dziesmusvētki teju visu uzmanību vērsa uz sevi, diaspora aktīvi piedalījusies arī citu kultūras pasākumu organizēšanā - tapusi izstāde "Es arī esmu latvietis", norisinājusies "Stāstu segas" kulminācija un savu ceļu turpina pa pasauli ceļojošais Latvijas karogs.  Emocijas, kultūras projektu tapšana, nozīme - ar šo sarunu sākam raidījuma 21. gadsimta latvietis rudens sezonu. Stāsta izstādes "Es arī esmu latvietis" kuratore, Latvijas Universitātes Migrācijas un diasporas pētījuma centra direktore Baiba Bela un Amerikas latviete, brīvprātīgā Aija Abens.
8/26/201835 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Vai Simtgades dziesmu svētki cels latiņu svētkiem citviet pasaulē?

Latvijā dziesmu svētki aizvadīti, bet tie skanēs citviet pasaulē. Tiekamies sarunā ar diriģentu Juri Ķēniņu – viņš organizē Toronto Latviešu dziesmu svētkus 2019. gadā. Vai Simtgades dziesmu svētki ir pacēluši latiņu un pasaules latviešu dziesmu svētki spēs turēt līdzi? Vai tomēr salīdzināt nedrīkstam, jo vēsture ir tik atšķirīga, dalībnieki citi un arī repertuārs.
7/15/201839 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Iespējas uzturēt dziedāšanas un dejošanas tradīcijas diasporā

Dziesmu svētku noslēguma dienā saruna par vajadzību un spēju uzturēt šos svētkus diasporā. Kā tas nākas, ka uz Latvijas dziesmu svētku laiku kolektīvi ir lieli, pārējā laikā dalībnieki jāmeklē teju vai ar uguni?  Vai tradīcija ir spējīga izdzīvot un vai mums vispār tā jāuztur? Vai arī pēc simts gadiem latviešu dziesmas un dejas skanēs daudzos pasaules kontinentos, saruna ar diriģentes Lilija Zobens ģimeni. "Emocijas, ko izjūt dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu, un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," uzskata Lilija Zobens un stāsta, ka jau pēc 2013. gada svētkiem dažiem viņas vadītā kora dziedātājiem emocionālais pacēlums bijis tik liels, ka viņi izvēlējušies atgriezties Latvijā. "Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina. Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem."  
7/8/201836 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Dziesmu svētku dažādība - tradīcijas Latvijā un ārzemēs

Dziesmu svētku dažādība – Latvijas un ārpus Latvijas tradīcija. "Dvēselei nav metodikas," saka Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis par ārzemju un latviešu koru kolektīvu atšķirīgo izpildījumu, skanējumu un tradīciju. Vai šai dažādībai jābūt vai tomēr tradīcija „jānovienādo” pēc Latvijas gaumes un izpratnes? Vai eksotiskais diasporas kolektīvu skanējums var nest unikālu guvumu Latvijas kultūrai? Sarunājas Laura Padega-Zamura, Ņujorkas latviešu kora diriģente, un Ints Teterovskis, virsdiriģents un Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs.  
7/1/201837 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Diasporas latviešu loma dziesmu svētku tradīcijās vēsturē

Sākam Dziesmu svētkiem veltīto trīs raidījumu ciklu. Šoreiz raidījumā palūkojamies šīs unikālās tradīcijas vēsturē pasaulē. Kā latvieši dziedājuši un dejojuši pēc Otrā pasaules kara daudzajās mītnes zemēs? Kā rīkoti lielie kopā nākšanas svētki? Par to visu stāsta Latvijas Nacionālā arhīva veidotā izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, sniedz ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Raidījuma viesi Par to raidījumā stāsta Latvijas Valsts arhīva speciālisti Baiba Vanaga un Guntis Švītiņš.   Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Otrā pasaules kara rezultātā nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, veidojot skolas, izdodot grāmatas, rīkojot pasākumus u.c. Tā 1946. gada jūnijā Fišbahā pie Nirnbergas notika pirmā latviešu dziesmu diena ārpus Latvijas, līdz 1948. gadam sarīkojot vairāk nekā 10 dziesmu dienas dažādās nometnēs un 1947. gadā Eslingenā pulcējoties uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas.
6/24/201836 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Trīs latviešu meitenes no ASV vasaru izvēlas pavadīt Latvijā

Madlēna, Kristiāna un Alīna – trīs latviešu izcelsmes jaunietes, kuras ikdienu aizvada Bostonā un Ņujorkā, bet vasaru šogad pavadīs vecāku dzimtenē Latvijā. Kā Latvijas latvieši uzņem jauniešus, vai darba devēji ir pretimnākošo un vai Latvija būs šo jauniešu nākotnes māju zeme?
6/17/201830 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Nyet, nyet, Soviet! - stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” (LaPa) ir izdevis grāmatu “Nyet, nyet, Soviet!” ar stāstiem par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā, kuri palīdzēs piepildīt šo robu zināšanās un vēsturē. Grāmata ir četru gadu darbu rezultāts, veicot intervijas Latvijā un ārzemēs ar latviešiem par viņu dalību politiskajās akcijās un demonstrācijās ārpus Latvijas no 1944. līdz 1991. gadam. Par grāmatu un atmiņām, kas saistās ar šo laiku, sarunā ar mācītāju Māri Ķirsonu. Nyet, nyet, Soviet! – ne tikai politiskās demonstrācijās un akcijās izmantots, skaļi izkliegts vai uzrakstīts sauklis, bet arī trimdas latviešu pārliecinoši uzturēta doma un sajūta četrdesmit sešu gadu garumā Latvijas okupācijas laikā. Grāmatā ir apkopoti 58 cilvēku atmiņu stāsti par politiskajām akcijām un demonstrācijām ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā. Grāmatas "Nyet, nyet, Soviet!" galvenā iecere ir atklāt cilvēcīgo un emocionālo politiskajā rīcībā, aicinot lasītājus pārdomāt savu nostāju un pilsonisko līdzdalību mūsdienās.
6/10/201829 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Daudzus interesē izpētīt savus radu rakstus

Turpinot diasporas tūrisma ciklu, šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis runājam par radu rakstiem. Ja vasarā plāno apciemot radus Latvijā, tad, iespējams, vēlies zināt savu dzimtas koku un radu rakstus. Latvijas Nacionālā Valsts arhīva darbiniekiem šovasar darba pilnas rokas, jo pieprasījums pēc radu rakstu izpētes ir liels. Sarunā piedalās Dace Plīkša no Nacionālā valsts arhīva un Janu Ķikāni no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
6/3/201836 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Kāpēc Diasporas likums vajadzīgs Latvijas valstij, kāpēc - diasporai

Ar skaidru balsu vairākumu Saeimā pieņemts Diasporas likums pirmajā lasījumā. Raidījumā skaidrojam, kāpēc tāds vajadzīgs Latvijas valstij un kāpēc  - diasporai. Kādi praktiski labumi diasporai tiek minēti šajā likumā un ko par lielāko ieguvumu sauc lielākās latviešu organizācijas ārpus Latvijas? Sarunas dalībnieki: Saeimas deputāts Rihards Kols, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto un Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis.
5/27/201837 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Uzņēmēji aicina diasporas latviešu atgriezties un mazināt darba spēka trūkumu

Šoreiz raidījuma 21. gadsimta latvietis uzmanības lokā pašmāju uzņēmumu aicinājums diasporas latviešiem atgriezties un strādāt viņu uzņēmumos. Darba devēji panākuši kopīgu sociālu vienošanos, lai atsauktu diasporas latviešus mājās un mudinātu strādāt viņu uzņēmumos. Vai ārpus Latvijas dzīvojošie spēs palīdzēt vietējiem uzņēmumiem mazināt ievērojamo darba spēka trūkumu? Saruna ar “RIMI Latvija” personāldaļas vadītāju Mečislavu Mačulēviču, Swedbank Karjeras centra vadītāju Ritu Majori, TELE2 Personāla vadības departamenta direktori Aiju Biti-Ozeri un komercdirektoru Raivo Rostu.
5/20/201819 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Veselības pakalpojumu pieejamība Latvijā diasporas latviešiem

Veselības apdrošināšanas jautājumi. Vai un kādi veselības pakalpojumi būs pieejami diasporas latviešiem Latvijā, sākot no šī gada septembra? Ko jaunā apdrošināšanas shēma paredz un vai tā ir izdevīga visiem ārpus Latvijas dzīvojošajiem? Praktiska un izzinoša saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci veselības politikas jautājumos Dainu Mūrmani-Umbraško.
5/13/201833 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Kā "pārdot" Latviju diasporas latviešiem un padarīt Latviju par galamērķi ārzemniekiem?

Kā „pārdot” Latviju diasporas latviešiem? Kā īsā laikā dot pilnasinīgu priekšstatu, „izstāstīt” sarežģīto Latvijas stāstu un spēt konkurēt ar citiem galamērķiem? Un kā diasporas latvieši spēj padarīt Latviju par galamērķi ārzemniekiem? Saruna dzīvesbiedriem un uzņēmējiem Sarmīti un Nilu Frankfurtē.
5/4/201837 minutes
Episode Artwork

Strīds starp luterāņu baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas - ko tas nozīmē diasporai

Raidījumā 21. gadsimta latvietis mēģinām izprast, kas ir pamatā strīdiem un diskusijām starp abām latviešu luterāņu baznīcām - Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Latvijā un Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas.Ko šis strīds nozīmē diasporai? Cik kupla ir latviešu luterāņu saime ārpus Latvijas un kāpēc Baznīca ārpus Latvijas jūtas nepārstāvēta topošajos likuma grozījumos? Sarunas dalībnieki – Kārlis Žols, prāvests Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ārpus Latvijas, un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.
4/29/201841 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Diasporas bērniem labs palīgs latviešu valodas apguvē ir vasaras skolas

Diasporas bērniem latviešu valoda bieži ir kā svešvaloda, kuru vecāki mudina apgūt no skolas brīvajā laikā, brīvdienās, nereti tas notiek visai neregulāri. Kā motivēt apgūt vecāku vai vecvecāku dzimto valodu? Eksperti saka – ar draudzību, tāpēc vēl joprojām labs palīgs valodas apguvē ir vasaras skolas. Šogad šādā vasaras skolā jaunieši varēs kārtot latviešu valodas eksāmenu. Par to saruna ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāju Antu Lazarevu un Eiropas Vasaras skolas organizatori Airu Priedīti.
4/22/201839 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Dzīve uz robežas. Andra un Undas stāsts

Latvijā ir kāda īpaša pilsēta, kurā cilvēki dzīvo divas dzīves divās valstīs vienā dienā – darba dzīvi Valgā (Igaunija) un mājas dzīvi Valkā (Latvija). Kāda ir dzīve uz robežas un vai šie latvieši sevi uzskata par Latvijas latviešiem vai Igaunijas latviešiem? Vai abu pilsētu iedzīvotāju vairs izjūt robežas starp abām valstīm un vai arī šīs neparastās pilsētas skar iedzīvotāju sarukums? Ieklausāmies Andra un Undas stāstā.
4/15/201835 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Diasporas kolektīvu motivācija gatavoties Dziesmu un deju svētkiem

Ieskandinām Dziesmu svētkus sarunā ar Eiropas Latviešu apvienības kultūras referenti, Eiropas koru virsdiriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Diasporas kolektīvu skaits pēdējos gados dubultojies! Cik gatavi ir diasporas kolektīvi svētkiem un kāda ir viņu motivācija piedalīties lielajos Dziesmu svētkos?
4/8/201832 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Diasporas bažas par dubultpilsonības atņemšanu

Turpinām sēriju par tiem valsts piederīgajiem, kuri visticamāk atpakaļ uz Latviju neatgriezīsies, tomēr ir daļa no mums. Raidījuma 21. gadsimta latvietis uzmanības lokā Krievijas latviešu trauksmes sauciens par dubultpilsonības atņemšanu atsevišķai diasporas daļai. Vairāki desmiti latviešu Krievijā sūdzējušies, ka saņem vēstules no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka dubultpilsonība viņiem nav pieļaujama un no vienas pilsonības jāatsakās. Pieredzē dalās organizācijas “Krievijas latviešu kongress” priekšsēde Lauma Vlasova, Saeimas deputāts Ritvars Jansons, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Zane Zeimule un cikla eksperte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis.
4/2/201832 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Diasporas latviešu aktivitāte vēlēšanās

Līdz Saeimas vēlēšanām atlicis pusgads, tāpēc šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, cik aktīvi vēlētāji ir latvieši diasporā. Šķiet, gadu no gada vēlēšanu aktivitāte diasporā kļūst arvien zemāka. Vēlēt - tas ir ne tikai pilsoņa pienākums, tā ir arī simboliska diena un svētki daudziem, kuriem tas ir brīdis, kad izvilkt savu pasi un iespiest tajā zīmogu, tādējādi svinot savu piederību Latvijai. Turpretim daudzi šajā dienā izvēlas savu balsi neatdot. Vai Latvijai šos tautiešus vajag īpaši uzrunāt un mudināt, vai varbūt tas ir jādara biedrībām un organizācijām diasporā? Par to saruna ar diasporas latviešu cikla eksperti, Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulītis un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru Ritvaru Eglāju.
3/25/201836 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Tie, kas neplāno atgriezties. Vai šie cilvēki ir Latvijai zuduši?

Reemigrācijas ciklu esam noslēguši, tagad pievērsīsimies tiem latviešiem, kuri neplāno atgriezties uz dzīvi Latvijā un visticamāk nekad to nedarīs. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ir Latvijai zuduši? Kā uzskata eksperti, šādi cilvēki veido lielāko daļu no 300 tūkstošiem latviešu, kas ir ārpus Latvijas. Saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulītis un Gintu no Austrijas, kurš neplāno atgriezties Latvijā.
3/18/201844 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Iepazīstieties - reemigrācijas "krusttēvi un krustmātes" jeb koordinatori

Noslēdzam reemigrācijai veltīto raidījumu ciklu un iepazīstamies ar labajiem "krusttēviem un krustmātēm" - reemigrācijas koordinatoriem. Jaunajā reemigrācijas plānā ir iekļauts svarīgs punkts - atbalsts, padoms un saziņa, kuru Latvijas valstij jānodrošina diasporai. Šo funkciju piecos Latvijas reģionos veiks reemigrācijas koordinatori. Uzklausīsim reemigrācijas raidījumu cikla eksperti Ilonu Platonovu, nule par reemigrācijas koordinatoru Latgales reģionā kļuvušo Astrīdu Leščinsku un Latgales plānošanas reģiona pārstāvi un komercdarbības konsultantu Andri Kucinu. Savās pārdomās par biznesu šeit un Anglijā telefoniski dalīsies arī metālapstrādes meistars Roberts, kurš jau pavisam drīz pārcelsies uz savu mīļo Latgali.  
3/11/201817 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Top jauna latviešu piemiņas vieta Beļģijas pilsētā Zedelgemā

Vai pasaulei vajag latviešu piemiņas vietas? Ko tās stāsta par Latvijas un mītnes zemes vēsturi? Vienā no lielākajām Otrā pasaules kara leģionāru nometnēm – Zedelgemā, septembrī tiks atklāts otrs Brīvības piemineklis jeb piemineklis bišu stropa formā, kas simbolizēs mājās pārnākušos un nepārnākušos karavīrus. Par to vairāk sarunā ar Okupācijas muzeja biedrības vadītāju Valteru Nolendorfu, mācītāju Klāvu Bērziņu un pieminekļa autoru Kristapu Gulbi.
3/4/201831 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Sāc biznesu šeit! Vai uzņēmēji reģionos ir kādreizējie diasporas pārstāvji?

Sāc biznesu šeit! Latvijai vajag darbaspēku, jo īpaši, labi kvalificētu un nodokļus maksājošu – tātad uzņēmējus! Bet, vai starp uzņēmējiem reģionos patiešām ir arī kādreizējie diasporas pārstāvji? Vai Latvija var būt tā laimīgā zeme tiem latviešiem, kuri svešumā strādājuši cita labā, bet mājās atgriezušies plāno paši kļūt par darba devējiem? Skaidrojam sarunā ar Zani Gusti – reemigrējušu liepājnieci, kura šobrīd veiksmīgi darbojas lavandu audzēšanas biznesā, Rūjienas mēru Gunti Gladkinu un reemigrācijas raidījumu cikla eksperti, ekonomisti Ilonu Platonovu.
2/25/201837 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Pašvaldību loma reemigrācijā

Raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam pašvaldību lomu reemigrācijā – veiksmes stāsti, neizdošanās, izaicinājumi un šķēršļi. Latvijā ir 119 pašvaldības, taču tikai pavisam neliela daļa no tām aktīvi iesaistās savu nu jau vairs novadā nedzīvojošo tautiešu atpakaļ saukšanā. Kas motivē vai tieši pretēji nemotivē pašvaldībām būt draudzīgām pret diasporu? Tiekamies sarunā ar reemigrācijas raidījumu cikla eksperti - ekonomisti Ilonu Platonovu, Tukuma mēru Ēriku Lukmanu un Vinetu Rassu, kas pēc septiņiem gadiem Anglijā nolēma atgriezties uz dzīvi Tukumā. 
2/18/201833 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Likums piektajam novadam. Kā tas palīdzēs uzturēt saiti starp Latviju un diasporu?

Vai Latvijas piektajam novadam, kā dēvē diasporu, ir nepieciešams savs likums? Un kas šajā likumā būs tāds, kas varētu palīdzēt uzturēt saiti starp Latviju un diasporu? Diskusija ar likuma idejas autoru, Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības Rihardu Kolu, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultanti Māru Sīmani un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Kristapu Grasi.
2/11/201836 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

"Stāstu segā" apkopoti 1097 atmiņu un sajūtu kvadrātiņi par Latviju

Lai kur mēs būtu, katram no mums ir savs stāsts, savas emocijas, atmiņas un sajūtas par Latviju. Latvijas simtgadē diasporas latviešu atmiņas, stāstus un emocijas apkopotas “Stāstu segā”. Sākotnēji bija cerēts saņemt 500 nelielus auduma vai cita materiāla kvadrātiņus, kas vēlāk tiktu sašūti kopējā segā, bet to skaits krietni pārsniedzis cerēto – saņemti 1097 kvadrātiņi ar atmiņām un sajūtām par Latviju. Par to sīkāk taujājam idejas autorei Aijai Abens un māksliniecei Jantai Mežai.
2/4/201832 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Vai Latvija savus pilsoņus gaida atpakaļ arī darbos, ne tikai vārdos?

Raidījumā 21. gadsimta latvietis šogad uzsākam jaunu ciklu, kurā skaidrosim – vai Latvija savus pilsoņus gaida atpakaļ arī darbos, ne tikai vārdos, un kā uzturēt kontaktu ar tiem Latvijai piederīgajiem, kuri jau iekārtojušies uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas. Pirmajā cikla raidījumā – par reemigrācijas plānu – bijušo un topošo. Studijā bijusī ekonomikas ministra padomniece un parlamentārā sekretāre, ekonomikas maģistre Ilona Platonova un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Vai topošajā reemigrācijas programmā iestrādātas tikai tās pašas vecā plāna domas jaunās skaņās, vai arī pavīd kāda svaigāka ideja, kā tiem, kas vēlētos atgriezties, atvieglot reemigrācijas procesu.
1/28/201831 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Uz Tartu - pa pēdām slaveno latviešu izcelsmes studentu gaitām

Raidījums 21. gadsimta latvietis dodas ciemos pie kaimiņiem Tartu un skaidro, kādas bijušas latviešu gaitas te, netālu no Rīgas, vairāku gadsimtu garumā. Ja ir kāda kaimiņvalsts, kurai esam pateicību parādā par valstiskās pašapziņas rašanos, tad tā ir Igaunija. Viesojamies Tartu un dodamies pa pēdām kādreizējo slavenāko latviešu izcelsmes studentu gaitām. Viņu vidū bija tādi ļaudis kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Jānis Endzelīns un daudzi citi - mazāk zināmi, bet ne mazāk nozīmīgi abu valstu valstiskās apziņas rašanās procesā. Ekskursijā ved Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva.  
1/21/201833 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Par dzīvesvietas maiņu jāziņo mēneša laikā. Cik aktīvi to dara diasporas latvieši?

Raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, vai dzīvesvietas norādīšana ir pienākums pret valsti un kā šī sistēma darbosies nākotnē. Jauns likums saka, ka 30 dienu laikā Latvijas iedzīvotājiem jāpaziņo sava jaunā dzīvesvietas adrese, ja iedzīvotājs pārceļas uz jaunu mītnes vietu, tostarp ārpus Latvijas. Drīzumā būs iespēja ziņot par dzīvesvietu arī elektroniski, taču, cik aktīvi diasporas latvieši ziņo par dzīvesvietas maiņu un kas viņus no tā attur, jautājam Martai Zvalnei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājai, un Elīnai Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja vietniecei.
1/14/201836 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Latvijas dibinātāji - nacionālās pašapziņas vadītie latvieši - citviet pasaulē

Stāsts par tiem latviešiem, kas, dzīvojot ārpus Latvijas teritorijas, sirdīs un domās uzturēja ideju par Latvijas valsts dibināšanu. Vismaz viena trešdaļa latviešu pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja ārpus Latvijas, tāpēc nav pārsteigums, ka Latvijas dibinātāju vidū ir bijuši vairāki citās valstīs, lielākoties Krievijā, dzīvojoši latvieši. Tieši bēgļu gaitas ļāvušas šiem latviešiem pašorganizēties un rast atbildi uz jautājumu - kas mēs kā tauta būsim nākotnē? Kas bija šie latvieši, kādas bija viņu gaitas pasaulē Pirmā pasaules kara laikā un kāpēc daļa šo aktīvo nacionālās pašapziņas vadīto cilvēku pēc kara tomēr neatgriezās Latvijā? Šos jautājumus raidījumā 21. gadsimta latvietis uzdodam vēsturniekiem Tomam Ķikutam un Jānim Tomaševskim.  
1/7/201835 minutes, 43 seconds
Episode Artwork

Simtgades gadā rīkos akciju "Latvijas pēdas pasaulē"

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par akciju, kas mudinās apzināt ievērojamus latviešus viscaur pasaulē. Tūliņ jau simtgade klāt, kad Latvijas vārds pasaulē izskanēs biežāk kā ierasts, un tāpēc raidījumā skaidrojam, kādi diženi un spējīgi latvieši mīt pasaulē. Tos apzināt uzņēmies portāls latviesi.com, uzsākot akciju „Latvijas pēdas pasaulē”. Sarunā ar portāla vadītāju Induli Bērziņu, skaidrojam, kā darbosies šī interaktīvā datu bāze un kāpēc ir svarīgi apzināt ievērojamus latviešus pasaulē un stāstīt par to cittautiešiem.
12/31/201733 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Ģimeniskas sarunas par latviešu valodas apguvi tālmācības programmā

Ziemassvētkus ieskandinām ģimeniskās sarunās par latviešu valodu! Kā strādā jaunizveidotā Valsts valodas aģentūras tālmācības programma latviešu valodas apguvei bērniem ārpus Latvijas? Pieredzē raidījumā 21. gadsimta latvietis dalās Frīdmaņu ģimene – tētis Oskars un trīs meitas – Lizete, Ronika un Nikola, kuras šobrīd mācās sākumskolā Anglijā, un Lizetes tālmācības skolotāja Dace.
12/24/201736 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Latviešu karavīri citvalstu misijās

Raidījumā 21. gadsimta latvietis tiekamies ar cilvēkiem, kas ikdienā sargā Latvijas intereses un godu miera misijās citviet pasaulē. Latviešu karavīri ne tikai sargā Latvijas valsts robežu tiešā veidā, bet itin bieži sargā Latvijas godu un intereses piedaloties citvalstu misijās. Šajās misiju bāzēs nereti veidojas mazā Latvija – īpaša teritorija, kur pulcējas latviešu karavīri. Ko dalība miera misijās nozīmē pašiem kareivjiem? Cik mobila, starptautiska un izaicinoša ir karavīra profesija mūsdienās? Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Operāciju pārvaldes priekšnieku pulkvežleitnantu Kasparu Pudānu un Valsts robežsardzes Silenes kontroles punkta robežsargu Edgaru Dārznieku.
12/17/201737 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Darbaspēka plūsma virzienā – no ārvalstīm uz Latviju

Kamēr Latvijā norit otrais Īrijas sēņu lasītāju uzsaukuma vilnis, raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, kāda ir darbaspēka plūsma pretējā virzienā – no ārvalstīm uz Latviju. Iepazīstinām ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra veiktā pētījuma datiem un skaidrojam, cik veiksmīgi uzņēmumi, pašvaldības un valsts informē diasporu par iespējamajiem darba piedāvājumiem un atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Kas mudinātu latviešus ārpus Latvijas atgriezties darbā Latvijā? Un varbūt dibināt savu uzņēmumu? Laikā, kad Latvijā daudzviet trūkst darbaspēka, šie jautājumi kļūst svarīgi ne tikai diasporas latviešiem, bet valsts ekonomikai kopumā. Saruna ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra direktori Intu Mieriņu, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāju Jāni Kreili un Nodarbinātības Valsts aģentūras direktores vietnieci Kristīni Stašāni.  
12/10/201738 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Latviešu māksliniece Austrālijā – Zita Sudnika: Mani vienmēr ir interesējis cilvēks

„Tu nedomā par Latviju, kad esi Austrālijā! Dzīvo Austrālijas dzīvi un, kad esi Latvijā, dzīvo Latvijas dzīvi,” - tā saka šīs nedēļas raidījuma varone. Tiekamies aizraujošā sarunā ar latviešu mākslinieci Austrālijā – Zitu Sudniku. Viņas mājas ir Austrālijas tropu pilsēta Kērnsa nu jau astoņus gadus. Skaidrojam, ko mākslinieka domās, darbos un sajūtās maina pārcelšanās uz dzīvi uz otru pasaules pusi, pilnīgi citu dabas, krāsu un cilvēku kombināciju.
12/3/201731 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Palīdzība tautiešiem, izskaidrojot likumu līkločus ārzemēs

Šķetinām juridiskos jautājumus, ar kuriem latvieši ārpus Latvijas dažkārt spiesti saskarties. Nereti, gana labi nezinot mītnes zemes valodu, tautieši meklē palīgu, kurš prastu izskaidrot likumu līkločus vietējā zemē sev saprotamā valodā un izklāstā. Tās ir darba tiesības, škiršanās, retāk, mantojuma jautājumi, citkārt arī administratīvie pārkāpumi vai pat kriminālatbildība, kas draud tautiešiem ārzemēs par dažādiem grēkiem. Kādas ir biežākās problēmas un jautājumi, ar kurām latvieši Vācijā vēršas pie advokāta Arņa Drilles – par to sarunā ar viņu raidījumā 21. gadsimta latvietis.
11/26/201737 minutes, 1 second
Episode Artwork

Latvieši pasaulē valsts simtgadei gatavojas jau trīs gadus

Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, tāpēc šoreiz raidījumā palūkosimies, kā svētkus sagaidīs tautieši pasaulē nākamajā gadā, kad Latvijai apritēs simts! Sākot ar vispasaules latviešu zaļumballi, beidzot ar īpašo Latvijas pastmarku Brazīlijā – tautieši svētkiem gatavojas jau trīs gadus. Saruna ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvi Latvijā Jāni Andersonu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāju Jolantu Borīti. Tāpat raidījumā sekojam līdzi Karoga ceļam – Latvijas valsts karogam, kurš ir bijis klātesošs biedrību un skoliņu dibināšanā, kā arī ļoti emocionālos un privātos mirkļos ģimenes lokā 12 valstīs un 3 kontinentos. Par to stāsta Lelde Kristiāna Vozņesenska.
11/19/201730 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Latviešu dzimta un Īrijas neatkarība. Top Sandras Bondarevskas grāmata

Latvieši ir veidojuši ne tikai savas valsts vēsturi, bet arī pielikuši stingru roku citu valstu tapšanā, piemēram, Īrijas neatkarības iegūšanā. Aizraujošs un teju neticams stāsts par latviešu izceļotāju Pētersonu dzimtu, kuras mājās Īrijā tika parakstīta vēsturiskā vienošanās par Īrijas neatkarību no Anglijas varas. Par to top unikāla vēsturiska grāmata! Saruna ar tās autori, aktīvu Īrijas latvieti, Sandru Bondarevsku.
11/12/201730 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Patriotisma un latviskuma gara audzināšana diasporā

Vai jaunā latviešu paaudze ir lielāki, mazāki vai citādi Latvijas patrioti, ja viņu dzīve aizrit ārpus Latvijas un kāds no vecākiem nav latvietis? Saruna ar Luksemburgas Eiropas latviešu valodas skolotāju Eviju Avotiņu un Uldi, kurš ir skolotājs Austrālijā. Skaidrojam, cik viegli vai grūti ir mācīt latviešu valodu svešumā un vai tas veicina patriotisko garu diasporā.  
11/5/201729 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Dzīvoju Anglijā, ārstējos Latvijā!

Turpināsim tēmu par medicīnas pakalpojumu pieejamību tiem, kuri nemaksā nodokļus Latvijā. Valsts iedibinās jaunu principu medicīnas pakalpojumu pieejamībā, kas skars diasporas pacientus 2019. gadā - medicīnas pakalpojumi, kas šobrīd diasporas latviešiem ir pieejami bez maksas, nākotnē būs maksas pakalpojumi, ja vien valsts piederīgie nebūs veikuši speciālas iemaksas valsts budžetā. Raidījumā 21. gadsimta latvietis iepazīstam Ievas pieredzi, dzīvojot un ārstējoties Anglijā, kā arī, sarunā ar Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas pārstāvi Anitu Jurševicu skaidrojam, kas turpmākajos gados sagaidīs tos latviešus, kuri savu ikdienu vada ārzemēs, bet labprāt ārstējas dzimtenē.
10/29/201730 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

"Sakta” Pleskavā - neparasta kultūras biedrība tepat Latvijas pievārtē

Vai latviešu biedrībai, kas atrodas vien nepilnu simts kilometrus no Latvijas robežas, maz ir iespējams pildīt tipiskas diasporas biedrības funkcijas – uzturēt latviešu skoliņu, stabilu aktīvistu grupu un lielu diasporu? Tiekamies ar Pleskavas latviešu biedrības „Sakta” vadītāju Irēnu Pančenko un Pleskavas konsulāta pārstāvēm Olgu Safkonenu un Svetlanu Kravecu sarunā par ļoti neparastu kultūras biedrību tepat Latvijas pievārtē.
10/22/201727 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Dzīvot ārzemes, ārstēties Latvijā, izdevumus atgūt ārzemēs. Kā tas darbojas?

Būdami neapmierināti ar medicīnas pakalpojumu kvalitāti Anglijā, daudzi latvieši savas ģimenes ārsta vizītes, diagnostiku un operācijas labprātāk veic Latvijā. Šo medicīnas tūrismu mazināt varētu iecere nesniegt medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā tiem, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā. Vienlaikus Eiropas Savienības direktīva paredz, ka pilsonim ir tiesības ārstēties ārpus savas mītnes zemes dzimtenē, piemēram, Latvijā, un izmaksas atgūt no mītnes zemes, piemēram, Anglijas, budžeta. Kā tas darbojas? Palūkosimies uz Anglijas piemēru sarunā ar Arni Krasovski, “MedRefund LTD” direktoru, kura uzņēmums konsultē latviešus Anglijā par medicīnas izdevumu atgūšanu, kā arī medicīnas centra ARS ģimenes ārsti-terapeiti Lāsmu Četvergu, kuras praksē ir vairāki šādi gadījumi.
10/15/201716 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Latvieši Sanktpēterburgā arī gatavojas Latvijas simtgadei

Raidījumā 21. gadsimta latvietis stāsts par Pēterburgas latviešu biedrībām un to gatavošanos Latvijas simtgadei. Latviešu kopienas vēsture Sanktpēterburgā ir traģiskiem un vētrainiem vēstures notikumiem saistīta – 1936. gadā Krievijā likvidēja visas latviešu draudzes un biedrības. Taču tagad tur patstāvīgi darbojas veselas trīs latviešu biedrības. Kā tās gatavojas Latvijas simtgades sagaidīšanai? Un kā Latvijas latviešu un Sanktpēterburgas latviešu attiecības vērtē aktīvākie latviešu kultūras uzturētāji Sanktpēterburgā? Saruna ar Pēterburgas Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidenti Margaritu Vovku un Pēterburgas latviešu biedrības "Daugava" pārstāvi Ilonu Lanku. "Mums ļoti trūkst Latvijas," saka Latviešu nacionālās kultūras autonomijas prezidente Margarita Vovka, uzsverot vēlmi stiprināt kopienas saziņu ne tikai ar radiem Latvijā, bet arī ar nevalstiskajām organizācijām.  
10/8/201722 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Pasaules latviešu zinātnieki dalās pieredzē ar jaunajiem zinātniekiem Latvijā

Zinātnieki – spēks, kas var uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju! Šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis skaidrojam, kā pasaulē izkaisītos latviešu izcelsmes zinātniekus apzināt cenšas Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs un kāds varētu būs šo zinātnieku pienesums Latvijas zinātnei un ekonomikai. Mūsu sarunas viesis – Amerikā dzimušais un augušais Jānis Tupesis (attēlā). Viņš Viskonsīnas universitātē vada rezidentūras programmu, ilgus gadus neatliekamās palīdzības jomā darbojies arī vairākās Āfrikas valstīs, bet par savu pienākumu uzskata dalīties pieredzē un sniegt padomus arī rezidentiem no Latvijas.
10/1/201736 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Eiropas valodu diena: Latviešu valodas apguve 21. gadsimtā

26. septembrī Eiropā atzīmē Eiropas valodu dienu. Arī latviešu valoda ir Eiropas valoda un tāpēc raidījumā 21. gadsimta latvietis šoreiz pievēršamies mūsu pašu, dzimtās jeb, kā tas ir daudzu ārpus Latvijas dzimušo latviešu gadījumā, – tēvu vai vectēvu dzimtās valodas jautājumiem. Vai ar moderniem rīkiem un digitālām tehnoloģijām ir iespēja iemācīties valodu un vai nākotnē latviešu valodas skoliņas un skolotāji vēl būs nepieciešami? Mūsu sarunas viesi – Austrālijā dzimušais, šobrīd Latvijā dzīvojošais Arnis Gross, kurš ir dažādu valodas lietotņu autors, kā arī Ināra Antiņa, portāla lsm.lv bērnu satura redaktore, kādreizējā latviešu valodas skolotāja Augšbebru ciemā.
9/24/201736 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Latviešu palīdzība bēgļiem - cilvēkiem, kuri savā zemē uzturēties nevar

Šoreiz raidījumā 21. gadsimta latvietis par Latviju un latviešiem kā globālas sabiedrības sastāvdaļu, pienākumiem un atbildību, ko šis stāvoklis mums uzliek. Vai dažkārt mēs, latvieši visā pasaulē, nepiekopjam dubultus standartus, kad runa ir par tiem 65 miljoniem cilvēku, kuri šobrīd ir spiesti dzīvot ārpus savas zemes?  Ne vienmēr arī bēgļu gaitas piedzīvojušie latviešu trimdinieki steidzas aizstāvēt bēgļus, kuri dažādu iemeslu dēļ savā zemē uzturēties nevar... Raidījumā 21. gadsimta latvietis saruna ar ANO Bēgļu aģentūrā strādājošo Lieni Veidi, kura jau septiņus gadus sniedz palīdzīgu roku Irākā, Gruzijā, tagad arī Grieķijā esošajiem bēgļiem.
9/17/201737 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Septembris. Mācīties aicina arī latviešu skolas visā pasaulē

Septembris – zinību mēnesis! Piecos kontinentos, divdesmit sešās valstīs, vismaz simts skolās septembrī atsākas latviešu skoliņu darbs. Šajā raidījumā pievēršamies būtiskākajam, ko sniedz latviešu skoliņas visā pasaulē – latviešu valodas apguvei. Pārdomājam dzimtās valodas jēdzienu, skaidrojam, kā saskaņot audzēkņu atšķirīgos valodas līmeņus un motivāciju valodas apguvē, kā arī lūkojam, kas ir digitāla klase, digitāla nodarbība un kādas iespējas sniedz tālmācība. Sarunā piedalās Latvijas Valodas aģentūras metodiķes Vineta Vaivade un Santa Kazāka, bet Pirmā septembra sajūtu mums sniedz Berlīnes Latviešu skoliņas vadītāja Vinija Folkmane.
9/10/201734 minutes, 14 seconds
Episode Artwork

Atmiņas par piedzīvoto Eslingenas bēgļu nometnē pēc Otrā pasaules kara

Kavējamies atmiņās par piedzīvoto Eslingenā – vienā no lielākajām latviešu bēgļu nometnēm Otrā pasaules kara laikā. Šovasar Eslingenas dziesmu svētkos atmiņām par nometnē piedzīvoto tika veltīts īpašs vakars, kurā izskanēja arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” fragmentu lasījumi. Arī klātesošie dalījās savās pārdomās par piedzīvoto bērnībā un jaunībā nelielajā Vācijas dienvidu pilsētiņā. Atmiņas par skolas gaitām un sabiedrisko dzīvi, pārdomas par latviskuma uzturēšanu svešumā un trūkumā. Pasākumu vadīja žurnālists Eduards Liniņš un tajā ieklausīties piedāvājam raidījumā 21. gadsimta latvietis.
9/3/201734 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

No Latvijas uz Jaunzēlandi. Kā vienlaikus būt latvietim un pasaules pilsonim

„Ja es kaut ko daru, tad daru to kārtīgi. Ja braucu prom no valsts, tad kārtīgi – tā, ka tālāk nav kur,” tā par sevi smejas Marita un Gints, kuri jau pusotru gadu dzīvo Jaunzēlandē. Nonākot strupceļā ar Maritas biznesu, ģimene pametusi komfortablu dzīvi Latvijā un pārcēlusies uz Jaunzēlandi. Par to, kā vienlaikus būt latvietim un pasaules pilsonim, kā apvienot latviskās tradīcijas ar jaunzēlandiešu dzīvesveidu, stāsts raidījumā 21. gadsimta latvietis.
8/27/201737 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Akcija „Baltijas brīvības un miera kuģis” 80. gados. Dalībnieku atmiņas

Huligāni, trešās paaudzes fašisti un pirātu kuģu kapteiņi – tā padomju prese sauca tos ārzemju latviešu jauniešus, kas 20. gadsimta 80. gados piedalījās akcijā „Baltijas brīvības un miera kuģis”.  Tā bija politiska manifestācija, kas guva lielu uzmanību starptautiskajā presē un sniedza ievērojamu artavu tālākā cīņā par valsts neatkarības atjaunošanu un padomju okupēto teritoriju izvirzīšanu starptautiskajā dienaskārtībā. Palūkojamies uz šo unikālo vēsturisko notikumu caur liecinieku atmiņām. Kas mudināja 350 cilvēkus piedalīties šādā riskantā akcijā tolaik un vai dalībnieki ir apmierināti ar pilsonisko aktivitāti Latvijā šobrīd? To vaicājam mūsu sarunas biedriem un akcijas dalībniekiem, Mārim Graudiņam un Dāvidam Dārziņam.  Atzīmējot Latvijas vēsturei liktenīgu notikumu - Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu 1939. gada 23. augustā, ieklausīsimies "Baltijas brīvības un miera kuģa" dalībnieku atmiņu stāstos.    
8/20/201734 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Minoritātes Latvijā un latvieši kā minoritāte Eiropā un pasaulē

"Dzīvojot tālumā, visas politiskās nesaskaņas liekas svešas un tālas," tā saka mūsu raidījuma 21. gadsimta latvietis varone, Luksemburgas kora "Meluzīna" diriģente, Jūlija Norvele. Viņai sarunā pievienojas jauniešu organizācijas JASMA pārstāve Marija Vlasenko. Skaidrojam, kā latviešu diaspora, būdama minoritāte Eiropā, maina savu attieksmi pret minoritātēm Latvijā? Kā šī pieredze pasaulē maina attieksmi pret nacionālām diskusijām par krieviem un latviešiem Latvijā?  
8/13/201728 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Pirmais Eiropas Latviešu kongress

Šogad pirmo reizi norisinās Eiropas Latviešu kongress. Kongress notiek 2017. gada 28. - 30. jūlijā. Uz prāmja starp Rīgu un Stokholmu, tiekas aktivā Eiropas latviešu diasporas daļa ar Latvijas valsts pārstāvjiem, kas atbild vai kam rūp diasporas jautājumi. Kongresa norise uz prāmja, Latviju simboliski atstājot un tajā atgriežoties ar jaunu atziņu, draudzību un pieredzes bagāžu, ataino arī diasporas ceļu un noturīgo sasaisti ar Latviju. Kongresa laikā tiks apkopotas atziņas un labās prakses piemēri, kā arī tiks izstrādātas konkrētas iniciatīvas Latvijas attīstībai Simtgades ceļa kartē. 21. gadsimta latvietis komanda aktīvi piedalīsies procesos un ziņos mūsu klausītājiem par notiekošo, kā arī par lēmumiem un atziņām. Eiropas Latviešu kongress organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar dažādiem partneriem Latvijā. Organizatori cer, ka ilgtermiņā šis pasākums varētu kalpot kā Eiropas latviešu enkurs Latvijā, kas ik gadu aicina pulcēties un strādāt pie kopīgām idejām valsts attīstībai.  
7/30/201736 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Sarunas par naudu: Cik daudz latvieši ārzemēs iegulda Latvijas budžetā

Raidījumā 21. gadsimta latvietis turpinām sarunu par naudu – cik daudz latvieši, kuri strādā ārpus Latvijas, iegulda Latvijas budžetā un vai ir valsts ir tiesīga aplikt ar nodokļiem viņu ārzemju pensijas? Jānis, kurš dzīvo un strādā Anglijā, ir atsaucies uz mūsu iepriekšējiem raidījumiem un ir nonācis pie mums studijā, sakot, ka jūtās vīlies par Latvijas valsts nodokļu politiku. Jāņa sarunas biedrene ir Astra Kaļēna – Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja, kura skaidro – kāpēc šāda situācija.
6/25/201732 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Eslingenas dziesmu svētku 70. jubilejai veltītie svētki

Tiešraide no Eslingenas Dziesmu svētkiem. Pirmie latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas norisinājās lielākajā latviešu bēgļu nometnē – Eslingenā, Vācijā. Šogad šiem kultūras un kopābūšanas svētkiem aprit 70 gadu! Tam par godu lielas svinības ar aptuveni 700 dalībniekiem, kuri dziesmās, dejās un citos uzvedumos vienos veco trimdu ar jauno diasporu. Raidījumā 21. gadsimta latvietis ielūkojamies sajūtās, atmiņās, emocijās un vēstures faktos par Eslingenas bēgļu nometni, sazināmies ar latviešiem Vācijā. Šīs nedēļas nogalē Eslingenā valdīs īpaša gaisotne, svētki notiks trīs dienas, piedāvājot vairāk nekā 10 pasākumu, to vidū būs svētku gājiens, koru un deju kolektīvu koncerti, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrāde, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no 8 valstīm. Sazināmies ar Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu, kurš ir devies uz Eslingenu, uzklausām mācītāju Elmāru Ernstu Rozīti un vienu svētku rīkotājām Lauru Putāni.  
6/16/201739 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Gatavojamies Baltimoras dziesmu svētkiem!

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Baltimoras pilsētā, Merilandes pavalstī, norisināsies XIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Pirmo reizi kopš 1978. gada svētki notiek austrumu piekrastē. Ceļā uz Latvijas simtgadi tiks atzīmēta ASV latviešu dziesmu un deju tradīciju vēsture, kā arī tieksme nodrošināt tradīcijām bagātīgu, saistošu nākotni nākamajām paaudzēm! Baltimorā tiks piedāvāta izcila programma plašajā mūzikas, tautas deju un mākslas sarīkojumu klāstā. Kopkora koncerta programma būs veidota kā vainagu vijums no trim dažādiem ceļa gājumiem. Pirmais būs Latvija – sieviete, Latvija – māte. Otrs, ceļš no latviešu klasiskā repertuāra līdz jaundarbiem. Un trešajā ceļā izcels Ziemeļamerikas latviešu komponistus. Tikmēr tautas deju lieluzvedumā kopā uzstāsies dažādu lielumu ansambļi no visām malām un dažādām paaudzēm, kurus visus vieno tautas deju mīlestība! Programma sekos Latvijas tautas deju vēsturei - dejas brīvvalsts laikā, dejas trimdas laikā un dejas mūsdienu diasporā. Raidījumā 21. gadsimta latvietis par gatavošanos svētkiem sarunājamies ar Marisu Gudro, svētku rīcības komitejas priekšsēdi, Krisīti Skari, mūzikas nodaļas vadītāju un Astrīdu Liziņu, deju nozares vadītāju. Vairāk informācijas par svētkiem internetā.  
6/11/201736 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Grupu "Imanta Dimanta un draugi" un "Austrumkalns" jaunie albumi

Tikko iznācis grupas "Imanta Dimanta un draugi" pirmais albums "Izauga mātei brīnuma meita".  Albumu veido 13 tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, dziesmas stāsta par meitas došanos pie vīra. Grupā "Imanta Dimanta un draugi" darbojas pieci jaunieši - Katrīna Dimanta, kas spēlē vijoli, čellu, tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale, kas spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu un Ingus Purēns spēlē kahonu, tamburīnu un dzied. Grupai dažkārt pievienojas arī perkusionists Kaspars Indrēvics. Trīs no grupas uzauguši ārzemju latviešu ģimenēs, dažādās pasaules malās - Austrālijā, A