Winamp Logo
Ģimenes studija Cover
Ģimenes studija Profile

Ģimenes studija

Latvian, Social, 1 season, 732 episodes, 4 days, 20 hours, 13 minutes
About
Daudzi teiks, ka ģimene ir pats svarīgākais mūsu dzīvē. Lai steidzīgajā ikdienā par to neaizmirstu, piedāvājam pavadīt stundu „Ģimenes studijā", tiecoties kļūt zinošāki, radošāki un viens otram tuvāki.
Episode Artwork

Trīs hokejistes vienā ģimenē - Aija Balode un viņas meitas Kristiāna un Agnese Apsītes

Aija Balode un viņas meitas Kristiāna un Agnese Apsītes visas trīs ir hokejistes, kas kopā spēlē Latvijas sieviešu hokeja izlasē un šajā pavasarī izcīnīja sudrabu Pasaules čempionāta pirmās divīzijas B grupā. Pirms 35 gadiem Aija hokejā, kas viņu tolaik nemaz neesot interesējis, nonākusi no daiļslidošanas. Pa šo laiku izaudzināti četri bērni un meitas kļuvušas par profesionālām sportistēm. Par dzīvi sportā un ārpus tā saruna ar Aiju, Kristiānu un Agnesi. Aija ikdienā strādā būvniecība, brīvajā laikā gan trenē jauno paaudzi, gan pati spēlē hokeju. Agnese un Kristiāna hokeju profesionāli spēlē Austrijā. Agnese arī trenē jaunos sportistus, kā arī piepelnās, pieskatot bērnus. Hokejā ir iesaistīts arī jaunākais brālis Markus. Viņš gan šobrīd ir pārtraucis trenēties un tikai tiesā hokeja spēles, lai vairāk varētu pievērsties mācībām un absolvēt 9. klasi. Savukārt Ričards vienīgais no Aijas bērniem nav izvēlējies hokeju, viņš nodarbojas ar jāšanas sportu. Aija atzīst, ka viņai nav bijis stingru plānu, ka kādam bērnam vajadzētu būt hokejistam, jo pati to izvēlējusies. Jā, bijis skaidrs, ka bērniem jābūt aktīviem, jābūt nodarbībām pēc skolas. Aija bilst, ka nenovēl nevienam bērnam būt bez ārpus skolas nodarbībām. Meitas vēroja mammu treniņos jau no mazotnes, uz slidām uzliktas jau apmēram trīs gadu vecumā. Abas ir arī nopietni trenējušās peldēšanā, tāpat savulaik dejojušas. Mamma ļāvusi izvēlēties, kuram sporta veidam meitas dos priekšroku. Aijai pašai pirmais sporta veids bijusi daiļslidošana. Šajā sporta veidā trenējies viņas brālis, mamma mazo māsu ņēmusi līdzi uz treniņiem un trenere piedāvājusi pamēģināt. Arī Aija jau trīs gadu vecumā uzlikta uz slidām.  "Diezgan labi man gāja, biju jau aizslidojusi līdz PSRS kandidātiem, izlasei, kas ir diez gan labi. Bet Padomju Savienība sabruka, un Latvijā daiļslidošana līdz ar to tā. Tajā brīdī halles direktors Andrejs Zaķis taisīja pirmo sieviešu hokeja komandu. Mani hokejs tad neinteresēja. Viņš saka - atnāc, paskaties tikai pie bortiņa. Tā es atnācu, paskatījos, tad uzvilku hokeja slidas un tā viss 1989. gadā sākās, un līdz šai dienai," stāsta Aija.    
4/19/202448 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Kāds risinājums iespējams situācijā - tētis man atļāva, mamma nē?

Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā ievērot konsekvenci nosacījumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kā tas veido kopējo ģimenes atmosfēru un kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē? Ģimenes studijā analizē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstos uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus.
4/18/202451 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Tālmācības skolas: kāpēc vecāki izvēlas šādu mācību veidu saviem bērniem

Mācības tālmācības skolā: kādas ir priekšrocības, izvēloties mācīties attālināti tieši tālmācībā? Ar ko jārēķinās, kādi ir potenciālie riski un kādēļ ģimenes izvēlas šādu mācīšanās veidu saviem bērniem? Ģimenes studijā diskutē "Universum" mūzikas un mākslas vidusskolas valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Andis Apsītis, Tālmācības vidusskolas Rīgas Komercskola direktore Ilze Beļinska un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere. Uzklausām vecāku pieredzes stāstus. Ja tīmeklī meklē informāciju par iespējām mācīties tālmācībā, tad meklētāju apber slavinoši raksti, ka tālmācība ir progresīva izglītības forma, kas sniedz iespēju mācīties attālināti, atrodoties jebkurā pasaules vietā un laika joslā, ka tālmācība ļauj pašam veidot savu mācību plānu, ērti apvienojot mācības ar darbu, hobijiem vai atpūtu un tamlīdzīgi. Tomēr pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka to absolventu centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti, kuri mācījušies tālmācībā, ir galvastiesu zemāki nekā citiem. Vai tālmācības skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību patiešām ikvienam bērnam un kas kontrolē un uzrauga šīs skolas?
4/17/202450 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Sociālā kampaņa "Cieni bērna privātumu": bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā

"Drošsinternets.lv" uzsācis sociālu kampaņu "Cieni bērna privātumu", norādot, ka bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā. Ar kampaņā aicina rūpēties par bērna drošību un privātumu internetā. No vienas puses, grūti atrast vecākus kuri nepublicē savu bērnu foto vai video tīmeklī, no otras puses, ik pa laikam diemžēl redzamas fotogrāfijas, kurās laimīgi bērni puskaili spēlējas jūrmalas smiltīs, vai arī nofiksēts mirklis, kurā mazulis ir raudošs un ar dzīvi neapmierināts. Kas jāievēro, lai neaizvainotu bērnu, kad viņš jau pieaugušā vecumā lūkosies uz savām bērnības fotogrāfijām internetā? Vai foto un video publicēšana sociālajos medijos ir mūsdienu norma vai tomēr apdraudējums un kā tas var ietekmēt bērna nākotni? Ģimenes studijā analizē "Drošsinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, mamma, kas iebilst bērnu bilžu publicēšanai internetā, Daina Bērziņa, geštaltterapeite Aiga Gavare. Ierakstā uzklausām Leldi Liepiņu, mammu, kas dalās sociālajos tīklos ar savu bērnu fotogrāfijām.
4/16/202444 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

D vitamīns un citi palīgi pret pavasara nogurumu bērniem

Martā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi cēla trauksmi par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, atgādinot, cik būtiska ir precīzas noteiktās devas ievērošana. Par D vitamīnu un citiem palīgiem pret pavasara nogurumu bērniem saruna Ģimenes studijā. Diskutē Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Inese Siksna un bērnu endokrinoloģe, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Iveta Dzīvīte Krišāne. Pa tālruni sarunai pievienojas ģimenes ārste Jevgēnija Soboļevska. Ierakstā uzklausām "Mēness aptiekas" farmaceiti Ēriku Pētersoni. Martā Pārtikas un veterinārais dienests lika apturēt uztura bagātinātāju „Nateo D” pilienu „Forte” izplatīšanu, jo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi ziņoja par vairākiem D vitamīnu intoksikācijas gadījumiem bērniem, kas saistīti ar šī vitamīna lietošanu. Pēc pārbaudes izrādījās, ka tas ir stāsts nevis par nekvalitatīvu produktu, bet gan par neatbilstošu tā lietošanu. Tāpēc raidījumā speciālistu atgādinājums, kāpēc D vitamīns vitāli nepieciešams bērna veselībai: vai to jālieto visiem, kā nepārdozēt un vai, saulei atkal atgriežoties, vitamīnu lietošana vismaz uz vasaras laiku var pārtraukt.
4/15/202450 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Ģimenes attiecības, ik dienu strādājot plecu pie pleca. Māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe

Ģimenes studija dodas uz zemnieku saimniecību „Zutiņi”, kas atrodas Krimuldas pagastā. „Zutiņi” ir maza, bet skaļa saimniecība – tā to raksturo māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe. Par ikdienu, kas ir visas ģimenes rūpe īpaši tagad, kad sākusies sezona, un ģimenes attiecībām, ik dienu strādājot plecu pie pleca, saruna raidījumā. Izaudzētos stādus, dārzeņus, pākšaugus un arī graudaugus māsas sociālajos medijos izreklamē tik skaistās fotogrāfijās un apraksta tik vijīgos teikumos, ka katram, kam pieder zemes pleķītis kaut vai plaukstas lielumā, rodas vēlme arī savā saimniecībā iestādīt un vērot, kā aug pītie kārkli, kā zaļo košļeņu piparmētra vai cik krāšņas var būt melnās petūnijas. Bet māsas ne tikai mūsdienīgi reklamē izaudzēto, ļaujas sarunām ar žurnālistiem no dažādiem medijiem un iesaistās to piedāvātajos projektos (Rūta, piemēram, bija dalībniece Latvijas TV raidījumā „Īstās latvju saimnieces”). Viņas ik dienu strādā savu vecāku Agra un Ineses Meļķu izveidotajā saimniecībā, ļaujot gala vārdu par tās attīstību teikt saviem vecākiem.  
4/12/202446 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Bērns daudzvalodīgā ģimenē: kā veiksmīgi iemācīt arī latviešu valodu

Aizvien vairāk bērnu aug daudzvalodīgās ģimenēs. Kā tas ietekmē viņu valodas un runas attīstību, kādus riskus un ieguvumus tas nes līdzi un kā ir ikdienā dzīvojot citas valodas vidē, iemācīt bērniem arī latviešu valodu? Ģimenes studijā diskutē logopēde, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes docētāja Ilze Blūmentāle,  Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā Gunita Kleinberga. Runāt par šo tematu rosināja kādas mammas Elīnas vēstule. Viņa raksta, ka ir precējusies ar dāni un dzīvo Dublinā, tāpēc bērns jau no dzimšanas dzīvo ar trim valodām. Pati ar bērnu runā latviski, tētis – dāniski, bet ikdienas vidē, protams, ir angļu valoda. Viņa vēlas, lai neviena no valodām nepaliek novārtā. Dēls arī jau tagad, 2,5 gadu vecumā, saprot visas trīs valodas, bet runā visas jaucot kopā. Viņa uzdod vairākus jautājumus. Cik valodas bērns var uztvert un vai trīs valodas var aizkavēt viņa runas attīstību? Kad valodas "sakārtojas" pa plauktiņiem un kad bērns saprot valodas konceptu, nejaucot tās vairāk kopā, lai ar Latvijas vecmāmiņu runātu latviski, bet ar Dānijas - dāniski. Kādi būtu speciālistu ieteikumi, lai nodrošinātu visu valodu līdzvērtīgu attīstību? Kas notiek, kad ģimenē ienāk otrs bērniņš?
4/11/202450 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Būšu uzņēmējs, jeb kādas idejas jaunieši piedāvā biznesa ideju sacensībās

Nereti dzirdam, ka Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju. Kas nosaka to, ka kāds ir darba ņēmējs, bet cits var nodrošināt sev darbu un vēl dot arī citiem? Kā jaunos cilvēkos veicināt uzņēmēja spējas un kādas tendences valda jauniešu biznesa ideju sacensībās, interesējamies Ģimenes studijā. Sarunājas platformu "Kurp.es" un "Visas iespējas" izveidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, SIA "ThreeCube Group" valdes priekšsēdētājs Arturs Korņējevs un topošie uzņēmēji no Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases - Estere Jungfermane un Mārtiņš Šņickovskis.
4/10/202452 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Kā rīkoties, ja bērns paziņo – es precēšos ar sava dzimuma pārstāvi

Kādā vecumā cilvēks apzinās, ka ir homoseksuāls. Kā vecākiem izturēties, rīkoties un izprast situāciju, ja bērns paziņo – es precēšos ar sava dzimuma pārstāvi. Ko jaunam cilvēkam šādā brīdī nozīmē vecāku pieņemoša vai noliedzoša reakcija. Kā izprast, pieņemt un sarunāties? Uzklausām speciālistu viedokļus un pieredzes stāstus. Ģimenes studijā sarunājas vecāku atbalsta grupas vadītāja Liesma Ose, kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis un klīniskais un veselības psihologs Artūrs Zaremba.
4/9/202454 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Kā sadzīvot ar situāciju, kad pieaugušajiem jārūpējās par bērniem un arī vecākiem

Kā sadzīvot ar situāciju, kad ieplānotās un tik daudz kur redzētās kārtības - vecāki iesaistās rūpēs par mazbērniem - vietā vidējās pieaugušajiem ir jārūpējās gan par saviem bērniem, gan arī vecākiem? Kāpēc viņus dēvē par sendviču paaudzi, kur gūt spēkus visam un vai mūsdienās šāda ģimenes dzīves realitāte kļūst arvien izplatītāka? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko un sertificēta mediatore, sistēmiskā ģimenes un terapeite Lelde Kāpiņa.
4/8/202454 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Pankjānu ģimenei patīk dzīve otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. Dodamies uz Daugavpili

Šoreiz dodamies ciemos pie Pankjānu ģimenes Daugavpilī. Ainārs un Baiba audzina trīs meitas un uzsver, ka viņiem ļoti patīk dzīve otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. Tā ir kompakta un piedāvā visu jaunai ģimenei nepieciešamo – labu izglītību, dabas tuvumu, aktīvu kultūras dzīvi un iespējas gan bērnu interesēm, gan vecāku vaļaspriekiem. Viņu gadījumā tie saistīti ar tradicionālo kultūru, dziesmu un deju. Dzimtajā pusē ģimeni notur arī sabiedriskās aktivitātes – vēlme kopā ar citiem ieinteresētiem daugavpiliešiem veidot vidi sev un savējiem patīkamu. Pankjāni bēdājas, ja par Daugavpili tiek kultivēts priekšstats, ka šeit nav latviešu vai trūkst latviskuma.
4/5/202447 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Kāpēc bērniem jāiemāca sakārtot savu istabu?

Pavasarī nereti gribas sapost māju tā, lai saule neizgaismo lieko putekļu kārtu un visu citu lieko. Tomēr daudzās ģimenes ne vien pavasarī, bet visu gadu liels izaicinājums ir vienošanās ar bērniem par viņu iesaisti mājas darbu veikšanā un kārtības uzturēšanu savā istabā. Kā mudināt bērnu turēt savu istabu kārtīgu un kā organizēt bērna iesaisti citu mājas darbu veikšanā jau no mazotnes? Ģimenes studijā diskutē kārtības konsultante, trīs bērnu mamma Mārīte Martinsone, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa un divu bērnu tētis, IT uzņēmējs Jānis Grīslis.
4/4/202450 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Sarežģītā fizika: kā motivēt un ieinteresēt skolēnus apgūt šo priekšmetu

AS "Latvenergo" erudīcijas konkursa "Fizmix eksperiments" ietvaros veiktā jauniešu aptauja rāda, ka pēc 9. klases fiziku apgūt arī vidusskolā izvēlas vien puse skolēnu. Vairums uzskata, ka eksaktās zinātnes, tostarp fizika, ir sarežģītas. Gandrīz pusei aptaujāto fizika šķiet garlaicīga, apmēram trešdaļa domā, ka to nav vērts apgūt, jo neplāno ar šo jomu saistīt nākotni. Iespējams, tas arī izskaidro, kāpēc darba tirgū vitāli trūkst augstākās kvalifikācijas dabas zinātņu, informātikas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu. Kā motivēt bērnus pievēsties sarežģītām tēmām un kā ieinteresēt mācīties fiziku, kas jau ir izdarīts šajā jomā un kas vēl darāms, lai situāciju mainītu? Ģimenes studijā diskutē izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Cēsu Valsts ģimnāzijas astronomijas, fizikas un inženierzinātņu skolotājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docētājs Mārcis Greiselis, Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, zinātniskā asistente Latvijas Universitātē Ludmila Belogrudova un Rīgas Valsts 2.ģimnāzija skolotājs, RTU Bērnu un jauniešu universitātes pasniedzējs Kalvis Lauberts.   Valsts izglītības un satura centra Vērtēšanas un analītikas departamenta direktors Normunds Rečs skaidro, 2025./ 2026. mācību gadā fizikas eksāmens būs obligāts, beidzot vidusskolu. Līdz tam pārbaudījumu organizē kā monitoringa darbu, kas neietekmē nosacījumus skolas absolvēšanai.
4/3/202452 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Pēcdzemdību depresiju var piedzīvot arī tēti

Tēti un pēcdzemdību nomāktība. Vai pēc bērna piedzimšanas var sašķobīties arī vīrieša emocionālā veselība, vai viņi ir gatavi par to publiski stāstīt un kā palīdzēt grūtos brīžus pārvarēt? Ģimenes studijā disktutē biedrības "Tēvi" pārstāvis Gatis Smidrovskis, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts, ārsts - psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis un biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani. Kaut arī varētu teikt, ka bērna piedzimšana pāra dzīvē ir neaizmirstams un pārsvarā saulains laiks, tomēr tas ir arī liels izaicinājums abiem vecākiem - jo vairāk rūpju un neziņas, mazāk miega un laika sev, un arī tēti var piedzīvot pēcdzemdību depresiju. Pētnieki saka, ka to izjūt pat 10% tēvu. Vai to tik vienkārši saprast, ka jaunais tētis ir nomākts, un kas viņam var palīdzēt?
4/2/202452 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Vai ar bērnu ir jājokojas?

1. aprīlī Ģimenes studija aicina uz sarunu par joku un jokošanās nozīmi bērnu audzināšanā. Kā bērnos veidojas humora izjūta? Vai un kā tā atšķiras no pieaugušo humora izjūtas? Sarunājas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētniece, attīstības psiholoģe Inga Supe, Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors Edgars Kaufelds un komediju rakstniece Aiva Birbele. Pētnieki saskaitījuši, ka  četrus gadus vecs bērns smejas vairāk nekā  400 reizes dienā, bet pieaugušais mazāk par 20 reizēm. Vai tas nozīmē, ka bērniem ir labāka humora izjūta un viņi spēj saskatīt pozitīvo un pamanīt negaidītus risinājumus? Kāpēc ir svarīgi pieaugušajiem spēt paraudzīties ar humoru uz ikdienas izaicinājumiem un pašiem uz sevi, audzinot un disciplinējot bērnus? 
4/1/202452 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Ticība Dievam viņus veido par kuplu ģimeni. Ciemojamies pie Apsīšiem Valmieras pusē

Ģimenes studija dodas ciemos pie Apsīšu ģimenes Valmieras pusē. Andis un Sofija ir astoņu bērnu vecāki. Vecākajai meitai Naomijai tagad 15 gadu, Joanna un Jonatāns arī ir padsmitnieki, Jozua un Mihaēls mācās sākumskolā, Jehuda un Zuzanna un bērnudārznieki, bet pastarīte Ciāna ir gadu veca. Plašā ģimene dzīvo Valmieras novadā un viņu ģimenes māja kādreiz bija viena no sanatorijas „Līči” ēkām. Pārbūvējot un pielāgojot to ģimenes vajadzībām, Apsīši mēģina saglabāt vismaz kaut ko no vecās mājas stāsta. Un ne jau tikai pašiem sava māja patiešām skaistā vietā ir svarīga ģimenes labbūtībai. Dzīve laukos ļauj justies brīvi bērniem – te pašiem savs futbola laukums un iespēja nepieskatītiem darboties svaigā gaisā, ģimenei ir iespēja turēt vistas un aitas, turklāt tās ir slaucamas. Būtiski ir arī tas, ka „Līči” ir netālu no Valmieras, jo tur atrodas privātā mūzikas un mākslas vidusskola „Universum”. Apsīši aktīvi līdzdarbojušies skolas izveidē un joprojām skola ir viņu dzīves ļoti būtiska daļa – Andis ir skolas valdes priekšsēdētajs, Sofija – tagad uzņemšanas koordinatore. Un šajā skolā mācās arī viņu bērni. Sarunas laikā Apsīši stāsta arī, ka ticība Dievam viņus veido par kuplu ģimeni un ikdienā ļauj piedzīvot un veiksmīgi pārvarēt dažādus izaicinājumus.
3/29/202453 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Pavasara ziedputekšņu sezona sagādā daudz raižu alerģisku bērnu vecākiem

Citi pavasari gaida ar sajūsmu, bet alerģiskiem cilvēkiem un jo sevišķi alerģisku bērnu vecākiem ziedputekšņu sezona sagādā daudz raižu, īpaši, ja iegadās sausi un vējaini laikapstākļi, kas pilsētās pasliktina gaisa kvalitāti ziemā uz ielām kaisīto smilšu dēļ. Kā palīdzēt bērniem un kā ārstēt elpceļu alerģijas, speciālistus uzklausām Ģimenes studijā. Sarunājas bērnu alergoloģe Laine Bormane un ģogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Olga Sozinova. Pa tālruni sarunai pievienojas gaisa kvalitātes eksperte, SIA "ELLE"vecākā konsultante Jūlija Doktorova. Ierakstā pieredzē dalās kāda mamma.
3/28/202453 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Iemācīties pateikt "Nē". Kā atšķirt nevēlamus pieskārienus, novilkt robežas?

Aktuālajā diskusijā par iespējamu seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolās ieskanas viedokļi, ka tieši vecāku ziņā ir saviem bērniem iemācīt teikt nē, mācīt prast novilkt robežas un nepieļaut pāridarījumus. Saruna ar vardarbības prevencijas speciālistiem Ģimenes studijā. Diskutē centra "Dardedze" Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore Zaiga Valdmane, kura strādā "Džimbas" programmā, un centra "Marta" jaunatnes programmu vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa. Ierakstā uzklausām "Uzvedība.lv" vadītāju Līgu Bērziņu.
3/27/202452 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Atbalsts un aprūpe jaunajām mammām pēcdzemdību periodā. Kur vērsties pēc palīdzības?

Šķiet, pēdējā laikā jauno vecāku mentālajai veselībai pievērsts vairāk uzmanības nekā agrāk, problēmsituācijās speciālisti mudina nekavējoties meklēt profesionālu palīdzību. Taču cik tā patiesībā pieejama? Kādu skaudru jaunās māmiņas pieredzi uzklausīsim un kopā ar speciālistiem analizēsim Ģimenes studijā. Savas ģimenes pieredzes stāstu atklāj mamma un vecmāmiņa Baiba Guļajevska, kura dzīvo Dānijā. Analizē un vērtē fonda "Mammamammai" dibinātāja un dūla Katja Zilpauša, ģimenes ārste, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure, Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte un galvenā māsa, arī Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Vija Bathena-Krastiņa un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Linda Rubene.
3/26/202453 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Privātskolu finansēšana - kas mainīsies līdz ar skolu reformu?

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka izglītības kvalitāti primāri ietekmē izglītojamo skaits klasē, tāpēc ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tiek noteikts minimālais izglītojamo skaits klašu grupā un turpmāk tas tiks attiecināts arī uz privātskolām, kas saņem valsts finansējumu. Ģimenes studijā diskutē privātskols "Patnis" projektu vadītāja, "Kultūras Patnis" direktore Anita Muižniece, Latvijas privātskolu asociācijas prezidente, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča, Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji neatrada iespēju piedalīties šajā sarunā, lai skaidrotu iecerētās pārmaiņas. Par skolu tīkla reformu ir runāts daudz, arī lauzts daudz šķēpu, tas ir viens no pēdējā laikā sabiedrībā visjutīgāk uztvertajiem tematiem. Arī šai raidījumā Ģimenes studija par izglītības tēmām un izglītības problemātiku, un arī ļoti daudz labām lietām runājam vai ik nedēļu. Šodien uzmanības centrā kāds aspekts, ko tieši raidījumā vēl šīs reformas kontekstā mēs neesam iztirzājuši, vismaz ne pēdējos gados. Proti, jauni kritēriji tieši caur finansēšanas noteikumiem attieksies arī uz privātām izglītības iestādēm. Tā Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi. Jāpiebilst, ka privātskolu audzēkņu skaits Latvijā aizvien pieaug. Piemēram, 2023./ 2024. mācību gadā privātajās mācību iestādēs Latvijā reģistrēti vairāk nekā 15000 skolēnu un aptuveni par 17% vairāk nekā gadu iepriekš. Kādi turpmāk būs tie kritēriji, kas privātskolām ir jāizpilda, lai turpinātu saņemt publisko finansējumu? Kā tas ietekmēs tās ģimenes, kas dažādu iemeslu dēļ saviem bērniem izvēlas privātas mācību iestādes? 
3/25/202451 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Aktīvie un sportiskie savas pilsētas patrioti. Tiekamies ar kuplo Čamānu ģimeni Ilūkstē

Aldis un Edīte Čamāni audzina deviņus bērnus, viena no meitām ir adoptēta, bet šajā mācību gadā viņi savā saimē uzņēmuši vēl divus viesskolēnus no ārzemēm. Kuplā ģimene mīt lielā mājā pašā Ilūkstes centrā, kur visus ģimenes locekļus sapulcināt vienkopus un vienlaikus, izrādās, ir patiešām sarežģīti, jo lieli un mazi Čamānu ģimenes bērni ir nodarbināti ne tikai mācībās, bet arī daudzās citās aktivitātēs - mūzikas un sporta skolā, jaunsardzē, arī tautas dejās un citos interešu izglītības virzienos. Viņi visi kopā un atsevišķi labprāt ceļo gan pa Latviju, gan ārvalstīm, Čamāniem patīk arī sportiskas aktivitātes un dzīve Ilūkstē šķiet ļoti laba. Kā mamma, kura gādā par lielo saimi un arī pieskata savu kafejnīcu, tika galā ar visiem darbiem. "Katram savas vajadzības, katrs ar savu raksturu un dažāds, ir grūti," atzīst Edīte. "Ar ēšanu problēmu nav. Vairāk tās ir mācības, es vienmēr saku, ka mana visnemīļākā klase, kurā bērns iet, ir 1.klase. Tad ir ļoti jasēž klāt. Bērni ir patstāvīgi, protams, jākontrolē. Esmu vienmēr tā, kas katru dienu iet e-klasē un pamana visas nelabās atzīmes. Es esmu mamma, kas to dara katru dienu." Tētis atzīst, ka "no ikdienas izsit slimības, tad visi grafiki sabrūk, it sevišķi, ja nepieciešama ārstēšanās slimnīcā". Viņš ir arī gandarīts, ka bērni ir patstāvīgi un daudz katrs var izdarīt pats, mazākie mācās no lielajiem.
3/22/202447 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Vai nevēlamu grūtniecību skaitu mazinātu bezmaksas kontracepcijas pieejamība?

Katru gadu apmēram 100 nepilngadīgas meitenes kļūst par mammām, bet ievērojams skaits jauno sieviešu grūtniecību pārtrauc. Ārsti uzsver, ka tas ir ne tikai zināšanu trūkuma, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ. Vai negribētu grūtniecību skaits varētu mazināties, ja valsts apmaksātu kontracepciju sievietēm vecumā līdz 25 gadiem, spriežam Ģimenes studijā. Diskutē ģimenes ārste, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Alise Singha, organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle, organizācijas "Papardes zieds" veselības veicināšanas konsultante Marta Sondore, medicīnas zinātņu doktore, bērnu ginekoloģe, Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Lāsma Līdaka un Rīgas 40.vidusskolas bioloģijas skolotājs Mihails Basmanovs. Nesen Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, biedrības "Papardes zieds" biedrības "Centrs "Marta"" un Latvijas Pacientu organizācijas tīkla pārstāvji vērsās pie atbildīgo ministriju, arī Saeimas amatpersonām ar aicinājumu paredzēt finansējumu atbilstošu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem. Pamatojums: katru gadu apmēram simts nepilngadīgas jaunietes kļūst par mammām, bet apmēram trešdaļa, kuras paliek stāvoklī, izvēlas pārtraukt nevēlamo grūtniecību.  "Šo iniciatīvu rosinājām tādēļ, ka Latvija ir palikusi viena no tām retajām Eiropas valstīm, kur neatbalsta sievietes kontracepcijas apmaksāšanā. Jau tad, kad mēs sākām vispār diskusiju Veselības ministrijā par to, ka sievietēm būtu jākompensē kontracepcija, tad jauni cilvēki un jaunas sievietes bija tās, kurām vispirmām kārtām, mēs uzsvērām, būtu būtiski tiešām kompensēt kontracepciju. Tas varbūt nedaudz politiskais rāmis," norāda Iveta Ķelle. "Viens ir nepilngadīgās grūtnieces, bet, ja man jautā, es teiktu, ka visas Latvijas sievietes būtu pelnījušas, lai viņām apmaksā kontracepciju, jo kontracepcija - tā ir savā ziņā daļa no dzīves. Tās sievietes, kuras ir seksuāli aktīvas un kurām ir šī seksuālā dzīve, mūsu interese ir, lai viņas būtu veselas, lai bērni būtu plānoti, un tad, protams, šī kontracepcija ir ārkārtīgi būtiska dzīves daļa. Un īpaši jaunībā, tad, kad ir tik daudz kas jādara, tev ir jādomā gan par studijām, gan, iespējams, kā savu pirmo dzīvesvietu apmaksāt un samaksāt, tad kontracepcija nereti būs tas tēriņš, kurš būs pa virsu visam tam un no kā sieviete atteiksies tādēļ, ka viņai būs pārāk daudz šīs izmaksas," turpina Iveta Ķelle.
3/21/202451 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Bērnu rotaļu laukumi: kas rūpējas par drošību un kārtību tajos

Pavasara saulei uzspīdot, aktivitāte bērnu laukumiņos palielinās, tie kļūst par aktuālu atpūtas un satikšanās vietu. Tie veidoti, lai būtu izaicinoši, ietvertu bērniem arī riska un baiļu elementus, taču tie ir droši, ja laukuma būvēšana notikusi saziņā ar drošības prasībām un pēc atvēršanas tos regulāri apseko, lai laicīgi pamanītu un regulāri novērstu trūkumus. Vai vienmēr tā notiek: kāda ir laukuma īpašnieku un vecāku atbildība par to, kur bērni rotaļājas? Kas rūpējas par drošību un kārtību rotaļu laukumos un kurš atbildīgs par uzstādītos ierīču tehnisko stāvokli, skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē SIA "Play Inspect" bērnu laukumu inspektore Inese Rītele, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja Līga Kauliņa, Rīgas domes Teritoriju labiekārtošanas pārvaldes projektu vadītāja Anda Supe un Ventspils valstspilsētas pašpārvaldes iestādes Ventspils Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš. Ierakstos uzklausām SIA "Play Inspect" vadītāju un inspektori Jolantu Kušneri un SIA "FIXman" īpašnieku, drošuma inspektoru Miku Lukstiņu.
3/20/202451 minutes, 2 seconds
Episode Artwork

Bērnu jautājumi par medicīnu, ķermeni un veselību: kur rast atbildes

Bērnu priekšstati par medicīnu, ķermeni un veselību. Kas interesē pirmsskolas un sākumskolas vecums bērnus, kādus jautājumus viņi uzdod par veselību, vai un kur uz šiem jautājumiem tiek sniegtas atbildes? Ģimenes studija diskutē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Publisko programmu un komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Sirmā, Medicīnas vēstures muzeja sadarbības partnere no radošās apvienības "Kolektīvs" Zane Zajančkauska, Latvijas Universitātes  Veselības pratības pētniece Dace Kravale, bērnudārza "Maziņš kā jūra" vadītāja Arita Lauka un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrijas spēļu speciāliste Maira Šteinerte. Kā zobs zina, kad izkrist, kāpēc puņķi ir zaļi un vai bez dibena vispār var paiet - tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem bērni pirmsskolas un sākumskolas vecumā gribētu saņemt pārliecinošas un, galvenais, saprotamas atbildes. Kā mazu bērnu veselības pratība var veicināt bērnu vecāki, kā izglītības iestādes un kā medicīnas darbinieki, īpaši situācijās, kad bērnam vajadzīga medicīniskā palīdzība? 
3/19/202451 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Trokšņa ietekme uz bērnu un skolotāju labbūtību un mikroklimatu klasē

Ir bērni, kuriem ir paaugstināts dzirdes jutīgums, un ir bērni, kuriem vienkārši patīk trokšņot, bet, lai labi justos un spētu koncentrēties mācībām, ir vajadzīgs klusums klasē. Nesen norisinājās konference "Klusums klasē", kurā akcentēja dažādas metodes, kas palīdzēs veidot mierīgu vidi skolā un pirmsskolā. Kāda ir trokšņa ietekme uz bērnu un pasniedzēju individuālo labbūtību, koncentrēšanās spējām un mikroklimatu kolektīvā? Kā veidot mierīgu vidi gan skolēniem, gan skolotājiem un kā ar troksni sadzīvo sensori jutīgi bērni?  Vai par klusuma nepieciešamību vajadzētu aizdomāties ikvienā izglītības iestādē, Ģimenes studijā diskutē "Uzvedība.lv" vadītāja, biedrības "Latvijas autisma apvienība" vadītāja Līga Bērziņa, pirmsskolas izglītības iestādes "Saimīte" sociālā pedagoģe Anda Daugule, Latvijas akustikas apvienības biedrs, uzņēmuma "Echophon" attīstības vadītājs Baltijas valstīs Jānis Ankipāns un Liepājas Ezerkrastu sākumsskolas direktore Dace Gedroviča. Sazināmies ar asociēto profesoru, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivaru Vanadziņu.
3/18/202450 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Izaicinājumi skolām, mācot skolēnus no citām valstīm, kuri nezina latviešu valodu

Latvijas skolās tagad mācās ne tikai ukraiņu bēgļu, arī viesstrādnieku bērni, kuri atbraukuši no dažādām valstīm un nezina latviešu valodu. Kādi ir izaicinājumi skolām, mācot šos bērnus, un vai nepieciešama palīdzība no valsts puses, organizējot papildus valodas mācību stundas vai integrācijas nometnes? Ģimenes studijā diskutē Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere, Latvijas Universitātes pētniece Ligita Grigule un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala. Ierakstā uzklausām Vaivaru pamatskolas direktori Inesi Kārkliņu. Pašreiz tiek spriests, ka no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādēs. Arī tiem vairāk nekā 400 bērnu, kuri līdz šim mācās attālināti kādā no Ukrainas skolām. Vai jau šobrīd šie bērni apgūst latviešu valodu, lai rudenī varētu uzsākt mācības latviešu valodā, un vai izglītības politikas veidotajiem ir skaidrāka vīzija, kā mācīt un integrēt Ukrainas bēgļu bērnus un arī no citām valstīm atbraukušo viestrādnieku bērnus, kuri nezina latviešu valodu?
3/12/202451 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Aizvien vairāk divgadnieku ir bojāti zobi

Kaut arī situācija ar piena zobu veselību ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvijā bērniem bojāto zobu skaits vēl aizvien ir divas reizes lielāks, nekā Eiropas attīstītajās valstīs. Aizvien vairāk 2-3 gadus veci bērni cieš no kariesa. Kāpēc tā - tas ir vecāku izglītotības vai zobārsta nepieejamības jautājums? Ģimenes studijā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Ilona Viduskalne, Liepājas Reģionālās slimnīcas Zobārstniecības poliklīnikas bērnu zobārste Airisa Leščinska un Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis. Bērnu zobu veselība Latvijā gadiem ir karsts temats. Joprojām, kaut arī pieejami kvalitatīvi zobu kopšanas līdzekļi un bērnu vecākiem it kā netrūkst informācijas par bērnu zobu kopšanas pamatprincipiem, kā arī ir pat palielināts bērnu zobārstniecībai paredzētais finansējums, tomēr Latvijas bērniem ir vairāk bojātu zobu, nekā tas ir vidēji Rietumeiropas valstīs dzīvojošajiem. Un lielais jautājums, uz kuru meklējam atbildes raidījumā, kāpēc tas tā ir un kā situāciju mainīt uz labu?
3/11/202453 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Četri bērni - tas nebūt nav daudz! Tiekamies ar Elkšņu-Blūmu ģimeni no Rīgas

Šoreiz tuvāk iepazīstam Elkšņu-Blūmu ģimeni no Rīgas. Karlīna Elksne ir ginekoloģe-dzemdību speciāliste, Veselības centru apvienības ginekoloģijas dienesta vadītā un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja. Nereti kā eksperte viesojusies arī Ģimenes studijas diskusijās. Kopā ar vīru Svenu viņi audzina četrus bērnus. Austra mācās jau 2. klasē, dvīņiem Mirdzai un Uko ir pieci gadi, bet pastarītei Zīlei divarpus gadi. Vecāki paši teic, ka viņiem nešķiet, ka četri bērni būtu daudz. Toties esam īsts feminisma iemiesojums, smejas Karlīna. Tā kā mamma vairāk strādā, tad par bērnu aprūpi un loģistiku ikdienā gādā tētis. Ģimenē ir svarīgi veselīga uztura un videi draudzīga dzīvesveida principi. Pēc iespējas vairāk sava brīvā laika visi kopīgi tiecas pavadīt laukos - Karlīnas dzimtas mājās Sēlijā.  Ģimenes studija Elkšņu-Blūmu ģimenē viesojas dienu pirms Karlīnas dzimšanas dienas. Tobrīd mājās ir vien saimniece, kas ar vienu roku cep un glazē eklērus, ar ko pacienāt kolēģus, bet ar otru gatavo ģimenes vakariņas. Drīz tētis no skolās pārved vecāko māsu Austru, un kamēr ģimenes jaunākie locekļi vēl ir bērnudārza, aizsākas saruna. Karlīna Elksne atzīst, ka viņai ir trīs personības šķautnes - mājas Karlīna, darba Karlīna un vēl lauku Karlīna. Visas trīs tādā sinerģijā, protams, darbs paņem lielāko daļu. Vasara ir lauku šķautne vairāk pārstāvēta, tur arī būt mammai ir vieglāk. Austra mācās 2.klasē un viņai vislabāk skolā patīk vizuālā māksla, angļu valoda, dizains un tehnoloģijas, dabas zinības un arī klases stunda. Ārpus skolas Austra trenējas džudo, apgūst baletu un apmeklē mākslas skolu. Reizēm viņa arī paspēlējas ar lellēm. Karlīnai ir stāsts par Austras "pirmajām attiecībām" ar baletu, kur mamma skrējusi meitai pakaļ pa parku, lai pierunātu kopā ar citām meitenītēm kāpt uz skatuves. Pēc tam, kad neizdevās attiecības ar baletu, Austra pievērsusies džudo. Pēc kāda laika apmeklēt baletu izvēlējusies arī vidējā meita Mirdza un vēl pēc kāda laikam viņai pievienojusies arī Austra. Svens Blūms ar sevi iepazīstinot saka komplimentus sievai, jo viņam laimējies, ka ticis pie sievas, kas ļauj vīram filozofēt apkārt, jo viņš pēc dabas ir liels mākslinieks, aktieris. Profesionāli apguvis galdniecību, "izmētājies" pa dažādām augstskolām un koledžām un nolēmis, ka būs tēvs. Un tas ir sanācis. "Šis ir perfekts Sieviešu dienas raidījums. Mūsu ģimene ir feminisma atspoguļojums augstākajā mērā. Parasti ir tā, ka mamma ir mājās un vadā bērnus, mums ir otrādi. Svens dara savus projektus mājās datorā, līdz ar to viņam ir vairāk laika pa dienu vadāt bērnus. Mums ir otrādi, nekā ierasts," atzīst Karlīna. Par Svena un Karlīnas satikšanos īsais stāsts ir Austrai - viņi satikās teātrī un iemīlējas.  Svens ir ar mieru izstāstīt garo un romantisko versiju, kas saistās ar teātra studiju "Vinnijs", bet vēlreiz piemetina, ka ģimenē viss ir otrādi, viņš ir romantiķis, emocionāls, sapņotājs, domātājs, filozofētājs. Karlīna - pragmatiski, reālistiski, finansiāli un citādi.     
3/8/202448 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Vai jāmaina kārtība, cik dienu bērns drīkst kavēt skolu vai dārziņu bez ārsta zīmes?

Cik dienu bērns drīkst kavēt skolu vai dārziņu bez ārsta zīmes? Šis jautājums aktuāls jau ilgāku laiku, jo ierēdņi apgalvo, ka to nosaka katras izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi, bet ģimenes ārsti aicina samazināt administratīvo slogu savās praksēs, lai vecākiem pēc katras bērnu puņķošanās epizodes nebūtu jādodas pie ārsta prasīt zīmi, lai bērns varētu atgriezties izglītības iestādē. Kā tad īsti ir šobrīd un kas varētu mainīties, Ģimenes studijā vērtē Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte, bērnudārza "Saimīte" vadītāja Inga Erdmane-Hermane un Latvijas ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
3/6/202451 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Valsts aizsardzības dienests tagad realitāte katra jaunieša dzīvē

Valsts aizsardzības dienests tagad realitāte katra pilngadīga jaunieša dzīvē. Kādas ir iespējas jauniešiem izvēlēties, kā pildīs savu pienākumu, kā pašreiz rit nākamā iesaukuma komplektēšana un kā veicas tiem brīvprātīgajiem, kuri jau drīz būs nodienējuši paredzētos 11 mēnešus. Ģimenes studijā diskutē Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītājs Kristers Grauze un Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona virsseržants Andrejs Kareļins. Ierakstā uzklausām Rīgas Anģļu ģimnāzijas 12. klases skolēnu domas par dienestu.
3/5/202451 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Vienkārši sportiski aktīva ģimene. Tiekamies ar Gasiņiem Salaspilī

Nekad neesam bijuši sportisti, tikai skrējuši, braukuši velo sacensībās, piedalījušies arī vairāku diennakšu piedzīvojumu sacīkstēs un tamlīdzīgi. Tā par sevi saka Gasiņu ģimene. Didzis un Iveta ir četru meitu vecāki. Pirms vienpadsmit gadiem, kad piedzima jaunākās dvīnes, viņu dzīvesveids tomēr kļuva krietni rāmāks. Šobrīd Gasiņi brīvajā laikā, īpaši vasarās, darbojas senču lauku īpašumā, diendienā lolo arī vienīgo ģimenes puiku – kurchāru Aro, kas mājiniekus, visbiežāk abus vecākus, ved garās jo garās pastaigās. Turpat Salaspilī viņi piedalās arī ģimenisku riteņbraukšanas sacensību rīkošanā.  Gasiņu ģimene ir viesojusies arī raidījumā Gudrības pilieni:  
3/1/202445 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Kādi digitālie mācību risinājumi tiek ieviesti Latvijas bērnudārzos?

Kā jēgpilni izmantot digitālās tehnoloģijas, lai radītu aizraujošu un radošu mācību procesu pirmsskolā - par to nesen spriests kādā Rīgā notikušā starptautiskā konferencē. Bet kāda ir digitālo tehnoloģiju vieta bērnudārzā: kas ir digitālā pratība un ko tas īsti nozīmē, kā izpaužas. Vai digitāli mācību risinājumi jau ir ieviesti un tiek plaši lietoti Latvijas pirmsskolās? Ģimenes studijā diskutē Zane Baltgaile, Latvijas Montessori asociācijas valdes priekšsēdētāja, pirmsskolas izglītības iestādes "Pērļu māja" vadītāja, Arita Lauka, bijusī "Skola 2030" vecākā eksperte, pirmsskolas izglītības iestādes "Maziņš kā jūra" vadītāja, Evija Mirķe, Rīgas Tehniskās universitātes pētniece, pirmsskolas izglītības iestādes "Ketes māja" vadītāja, un Solvita Ceriņa, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Mārdega" vadītāja. Ierakstā uzklausām Zani Bitenieci, Rīgas domes Izglītības departamenta direktora padomnieci izglītības tehnoloģiju un inovāciju jautājumos.
2/29/202451 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Popkultūras un sociālo tīklu ietekme jauniešu attiecību veidošanā

Kas mūsdienās, kad pusaudži un jaunieši lielāko daļu dzīves ikdienas pavada tīmeklī, veido viņu priekšstatu par attiecībām. Kā izpratni par tām ietekmē sociālo tīklu saturs, populārā kultūra un viss cits, kas pieejams internetā? Kā mācīt laikus pamanīt brīdinājuma zīmes par neveselīgām attiecībām? Ģimenes studijā sarunājas radošā direktore un režisore, četru bērnu mamma Una Rozenbauma, centra "Skalbes" psiholoģe Kristīne Millere, centra "Marta" jaunatnes programmu vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un sertificēta attiecību koučs Marija Cīrule.
2/28/202451 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Vingrošana, baseins, masāža, fizioterapija - rūpes par mazuli pirmajā dzīves gadā

Kādas ir jaunākās atziņas par mazuļu aprūpi un veselīgu attīstību pirmajā dzīves gadā? Vingrošana, baseins, masāža, fizioterapija jau pirmajos dzīves mēnešos - cik bieži un kādos gadījumos nodarbības ir nepieciešamas, skaidro speciālistes Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas fizioterapeites Zane Paiča un Klaudija Hēla. Ierakstos uzklausām Šarlotes poliklīnikas Vingrošanas nodarbību instruktores Loretu Šķēli un Luīzi Viksnu un pediatri, bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni.
2/27/202453 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Kā izvēlēties piemērotāko augstskolu?

Nedēļas nogalē aizvadīta gadskārtējā izstāde "Skola 2024". Kādas tendences valda augstskolu izvēlē, kas absolventam svarīgi, studiju iespējas izvērtējot? Ar un par topošajiem studentiem, viņu vecākiem un augstskolu mācībspēkiem saruna Ģimenes studijā. Sarunājas Valsts Izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Latvijas darba devēju konfederācijas politikas plānošanas dokumentu eksperts Rihards Blese, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane, Latvijas Universitātes Studiju servisa departamenta direktors Jānis Saulītis un Rīgas Stradiņa universitātes prorektors akadēmiskajā darbā asociētais profesors Dins Šmits. Ierakstā uzklausām Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas karjeras konsultanti Diānu Šķēli. Nākamos studentus uzklausām izstādē "Skola 2024".
2/26/202453 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Ukraiņu dziedātājas Anastasijas Vasiļenko ģimenes ikdiena Latvijā

Iespējams, ka daudzi jau dzirdējuši par ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasiļenko. Viņa jau gandrīz divus gadus kopā ar savu 12 gadīgo meitu Annu un mammu Lenu dzīvo Latvijā. Anastasija turpina savu sirdsdarbu – dzied – gan kopā ar citiem mūziķiem, gan pati. Kāds noteikti ir pamanījis viņas dalību “x faktorā” . Beidzot realizējies arī Anastasijas sapnis un viņai ir sava studija, kur viņa bērniem varēs mācīt dziedāt. Strādā arī Anastasijas mamma un Anna mācās skolā. Un varētu jau teikt, ka viņas šeit jau ir iedzīvojušās. Visas aktīvi mācās latviešu valodu un Anastasija to apguvusi jau tādā līmenī, ka nolēmusi sarunas laikā runāt tikai un vienīgi latviski. Tomēr viņas atzīst, ka katru dienu pavada doma – kaut ātrāk beigtos karš Ukrainā un varētu atkal ik dienu dzīvot pilnā ģimenē – kopā ar ģimenes vīriešiem, kuri dzīvo un strādā Ukrainā. Vai ir iedzīvojušās Latvijā? "Mēs par to domājam. Mēs gribam dzīvot Ukrainā, esam no Harkivas un nezinām. Tas būs grūti. Gaidām kara beigas, gaidām mūsu vīriešus un ceram dzīvot, šeit, Latvijā, kopā," vērtē Anastasija. Vispirms Anastasija iepazīstina ar jaunatvērto studiju. Bet Anastasijas mamma Lena strādā par pavāri kādā kafejnīcā, lai arī Ukrainā viņai piederējis salons, kurā pārdod kāzu apģērbus. Bet pēc profesijas viņa ir inženiere, lai arī visu dzīvi bijusi uzņēmēja. Latvijā nolēmusi pievērsties pavārmākslai. Anna mācās Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas 5. klasē. Latvijā visas ieradās 2022. gada 28. martā. Draugi, kas dzīvo Latvijā, aicināja uz šejieni. Atbraukuši pretī uz Poliju. Sākumā dzīvojoši Engurē, skaistā vietā, tas mierinājis, bet pašas valsts ir iesaistīta karā, karo arī viņas vīrs un mammas vīrs. "Mēs kaut kā ātri izlēmām. Bija ļoti bailīgi. Īpaši, kad virs galvām sāka lidot lidmašīnas un helikopteri. Mans vīrs teica, ka mums jākravājas un jābrauc prom. Viņš teica - kravājieties un viss. Un mēs kaut kā vienā mirklī sataisījāmies. Un braucām. No Ukrainas brauca prom ļoti daudz cilvēku . Mēs braucām ar evakuācijas vilcienu no Harkivas. Mūs gan sauca uzreiz uz Latviju, taču mēs vēl divus mēnešus, jā, gandrīz divus mēnešus domājām. Bez vīriešiem… atstāt vīriešus, tas ir kaut kā tā… Paldies viņiem. Tur arī jābūt vīrišķībai, lai sūtītu prom. Lai atlaistu," stāsta Lena. Ģimenes vīrieši šobrīd strādā stratēģiski svarīgos objektos. Anna stāsta, ka labi atminas laiku pirms diviem gadiem. Viņai nav gribējies braukt prom no Ukrainas.  "Sākumā mēs divus mēnešus bijām Ukrainā, Man tur ļoti patika, es ļoti negribēju braukt prom. Tomēr rezultātā mēs aizbraucām. Dzīvojām Engurē. Tur es mācījos skolā. Pabeidzu 3.klasi. Tad mēs atbraucām uz Rīgu un jau gandrīz divus gadus dzīvojam šeit. Te ir ļoti labi. Man te ļoti patīk," stāsta Anna. Anastasija stāsta, ka sākumā šķitis, ka karš jau ātri beigsies un varēs doties mājās. Bet dzīvē viss ir citādi, tāpēc bijis jādomā, kā dzīvot visam trim turpmāk Latvijā. Viņa saņēmusi uzaicinājumu piedalīties Osokina brīvības festivālā, drīz vien sekojusi intervija kādā portālā, kam savukārt sekojis darba piedāvājums Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā. Sākumā braukājusi no Engures, tad izlēmušas pārcelties, jo arī meita gribējusi mācīties Rīgā. Ar pirmo dzīvesvietu Rīgā palīdzējuši draugi, bet četratā, jo no Ukrainas uz Latviju pārcēlies arī ģimenes kaķis, bijis šauri. Viņas nolēmušas meklēt lielāku īres dzīvokli, kas nav bijis viegli, jo daudzi atteikuši tāpēc, ka ģimenei ir kaķis, iespējams, kāds arī tāpēc, ka ukraiņu cilvēki. Anastasija vērtē, ka pirmajā laikā arī pašām bijis jāmācās sadzīvot, jo Ukrainā katra ģimene dzīvoja atsevišķi. Lena gan neuzskata, ka dzīvot kopā ir grūti, turklāt, gan viņa, gan meita strādā, Anna mācās, nemaz tik daudz nav visas trīs kopā mājās. Anastasija cītīgi mācās latviešu valodu ne tikai kursos, bet arī individuāli, skatās arī filmas un savus kolēģus mūzikā mudina ar viņu runāt latviski. Mammai Lenai iet grūtāk, viņa saka, ka nav tik viegli apgūt valodu, kā to stāsta meita. "Nē, nav viegli, nav viegli. Īpaši vārdu galotnes. Anastasija ir drosmīgāka. Es praktiski visu saprotu, bet es baidos runāt, jo man ir neērti, ka pateikšu kaut ko nepareizi. Ka nepareizi pateikšu vārdu galotni. Kaut arī tagad esmu kļuvusi mazliet drosmīgāka. Esmu sākusi runāt darbā. Un tur man saka - puse vietējo iedzīvotāju nepareizi saka vārdu galotnes, tā kā tas nav nekas briesmīgs. Viņi man saka - runā un es tā palēnām arī sāku," stāsta Lena. Latvijas Radio mudināta, arī Lena par sevi nedaudz pastāsta latviski. Viņa atzīst, ka zināt tās tautas valodu, kurā tu dzīvo, tā ir cieņa. Tas pat ir principiāli. Anna vērtē, ka  viņai ir ļoti zems latviešu valodas zināšanu līmenis un runāt latviešu valodā viņa nevar. "Mācības [skolā] notiek gan latviešu, gan krievu valodā, jo mūsu klasē ir septiņi skolēni no Ukrainas. Visi nesaprot. Un šogad atnāca viena jauna meitene, viņa vispār nezina latviešu valodu. Tāpēc skolotāji ir pretimnākoši mūsu klasei," stāsta Anna. Reizēm Anastasija cenšas ar meitu sarunāties latviski, lai mudinātu viņu labāk apgūt valodu. 
2/23/202453 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Karš Ukrainā rit jau divus gadus: ar bērniem ir jārunā par pasaulē notiekošo

Karš un tā tuvums ir mūsdienu dzīves realitāte. Kā to uztver dažāda vecuma bērni? Vai divus gadus pēc kara sākuma Ukrainā protam labāk skaidrot tur notiekošo bērniem un kā sarunas par karu ietekmē bērna vecums? Vai pieaugušie arī gatavi rīkoties "x" stundā un sniegt bērniem drošības sajūtu tagad, kad pasaule ir tik nedroša. Ģimenes studijā sarunājas biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes locekle, projekta "Cilvēks paliek cilvēks" vadītāja Gunta Vīksne un klīniskā veselības psiholoģe Inga Dreimane, kura  veidojusi materiālu vecākiem un pedagogiem "Kā runāt ar bērniem par karu?".  Ierakstos uzklausām arī bērnus un jauniešus. Gunta Vīksne atzīst, ka ir jāiemāca vecākus un arī pedagogus stāstīt bērniem, ko nozīmē karš. Viņa cer, ka buklets rosinās vecākus, kā runāt ar bērniem par karu, jo vārds karš divus gadus īpaši bieži skan sarunās šobrīd. Bērni to dzird un viņus no tā nevar nošķirt. Arī Inga Dreimane atzīst, ka ar bērniem ir jārunā par to, kas notiek pasaulē, kurā viņi dzīvo. Šobrīd bērni dzīvo pasaulē, kurā ir karš. "Ar bērniem ir jārunā par to pasauli, kurā viņi dzīvo. Pat ja šajā pasaulē notiek kaut kas, no kā mēs bērnus ļoti, ļoti gribam pasargāt," norāda Inga Dreimane. Arī četru gadu vecs bērns mēdz jautāt, kas ir karš un viņam ir jāatbild uz šo jautājumu.
2/22/202450 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Aizrādījumi uz ielas citiem vecākiem: kad paklusēt un kad tā sociāli atbildīga rīcība

Bērnu vecāki nereti uz ielas dzird aizrādījumus, ka viņu atvase uzvedas pārāk skaļi vai nepieņemami, vai saģērbts neatbilstoši laika apstākļiem. Kad izvēlēties paklusēt, kā pateikt, lai neaizvainotu otru, un kādos gadījumos vajadzētu tomēr iejaukties vecāku un bērnu attiecībās, jo tā ir sociāli atbildīga rīcība? Ģimenes studijā diskutē Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta vecākā eksperte Gita Kalniņa, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo un biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs. Pieredzē dalās mamma Dana Kručiņina. Raidījumu par šo tematu pamudināja veidot Sniedzes ieraksts sociālajā vietnē "Facebook" laikā, kad ziema svinēja savu uzvaras gājienu. Sniedze stāsta par to, ka viņas mamma aukstajā laikā aizrādījusi kādai mammai uz ielas, kuras apmēram gadu vecajai meitiņai rokās nav bijuši cimdi, arī cepure nav bijusi galvā. Mazā raudājusi un spiegusi. Uz aizrādījumu, ka mazā raud tāpēc, ka viņai ir auksti, saņēmusi norādi nejaukties tur, kur neaicina. Sniedze vaicā, kā citi rīkojas šādās situācijās?  
2/21/202451 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Skolu reforma: kā tā skars skolēnus ar īpašām vajadzībām

Sakārtojot skolu tīklu, slēdz aizvien vairāk mazo skolu un tas rada satraukumu daļā vecāku, kuru bērniem ir īpašas vajadzības - mācīšanās grūtības vai garīgās attīstības traucējumi. Nereti šie vecāki uzskata, ka viņu bērniem piemērotāka ir skola, kurā ir mazs bērnu skaits klasē un individuālāks darbs ar katru bērnu. Bet skolu reforma saistās ar mazo skolu slēgšanu. Vai lielās skolas, kur ir vairākas paralēlklases un vienā klasē mācās ap 30 skolēnu, varēs nodrošināt piemērotus apstākļus, vidi, atbalstu skolēniem ar īpašām vajadzībām? Ģimenes studijā vērtē Madonas pilsētas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Arnita Krīgere, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa un izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošas izglītības jautājumos Nellija Repina. Ierakstos uzklausām divu mammu, kuru ģimenēs aug bērni ar īpašām vajadzībām, pieredzi par skolu izvēli. Stāsta Jelena Rusecka, kuras ģimenē aug divi bērni ar īpašām vajadzībām, un Beāte Jansone, kura šobrīd meklē savam dēlam piemērotu mācību iestādi.  
2/20/202451 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Bērni kā pozitīvie vēstneši mājiniekiem, mudinot vecākus mainīt paradumus

Mūsdienās bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ne tikai lasīt, rakstīt un rēķināt, viņi apgūst ikdienai noderīgas zināšanas un prasmes. Nereti, uzzinot ko jaunu, viņi kļūst par skolotājiem un viedokļu un arī domas nesējiem pieaugušajiem, mudinot tos pievērsties dzīvesveida un arī paradumu maiņai. Ko vēl neparastu bērni uzzina pirmsskolas izglītības iestādēs, Ģimenes studijā vērtē Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Elizabete Lukšo-Ražinska, scenāriste, seriālu bērniem "Tutas lietas", "Emī un Rū", "Ukulele" scenāriju autore, grāmatu "Emī un Rū. Draudzības kods" viena no autorēm, bērnu dziesmu vārdu autore, un Kristīne Belova, Latvijas Zobu Higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Pirmsskolas "Creakids" pedagogi un bērni apsaimnieko, nevis vienkārši izmet bioloģiski noārdāmos dārza atkritumus. Tas ir bērnudārza pilotprojekts sadarbībā ar SIA "CleanR", kura laikā visās "Creakids" izglītības iestāžu telpās uzstādītas īpašas slieku mājiņas, lai bērni varētu gan iesaistīties, gan arī vērot, kā iespējams veidot kompostu ar slieku saimes palīdzību.  Izglītības iestādes filiālēs, kur to atļauj teritorija, ir uzstādītas arī komposta kastes, kur bērni un bērnudārza personāls var parūpēties par to, lai lapas, zāle un citi bioloģiski noārdāmi atkritumi kļūtu par otrreiz izmantojamu materiālu.  Viesojamies bērnudārzā "Creakids" Ķengaragā.  
2/19/202452 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Skrējiens pa dzīvi un iespējas pilnveidoties. Tiekamies ar Rulļuku ģimeni Praulienā

Ģimenes studija dodas ciemos pie Ruļuku ģimenes. Guna un Ingmārs dzīvo Praulienas pagastā - Guna ir Praulienas pamatskolas direktore, Ingmārs strādā Praulienas pagasta pārvaldē un viņa atbildības sfēra ir vietējo īpašumu uzturēšana. Viņi ir arī trīs bērnu – 12 gadus vecās Dārtas, desmitgadnieka Edgara un septiņus gadus vecā Raivja – vecāki. Un kaut arī pašreizējo dzīves posmu viņi varētu salīdzināt ar skrējienu pa dzīvi, jo jāuztur arī piemājas saimniecība un bērni jāizvadā uz ārpusskolas nodarbībām, tomēr visi jūtas labi – katrs viens var pilnveidot sevi ārpus darba un skolas, bet brīvos brīžus pavadīt kopā ar citiem radiniekiem, kuri netālu dzīvo, ejot pirtī vai piedaloties īpaši organizētajos kino vakaros. Dienā, kad pie Ruļukiem viesojas Ģimenes studija, nav kā parasti, jo Guna ar puikām pārrodas mājās daudz laicīgāk. Pēc sacensībām, kas bijušas iepriekšējā nedēļā, viņiem ir brīvs. Nav treniņa. Parasti mājās visi pārrodas pirms septiņiem vakarā, jo ir treniņi visiem trim un nodarbības mūzikas skolā meitai. Guna lepojas ar savu skolu, Praulienas pamatskolu, kurā savulaik mācījusies, bet tagad to vada. Te mācās arī viņas bērni Edgars mācās 4. klasē, un viņš atzīst, ka skola ir laba - nav tālu jābrauc un patīk klases biedri. Raivis mācās 1. klasē un viņu saista teātra pulciņš slēpošana. Edgars spriež, ka ir labi, ka mamma ir direktore, ja gadās nokavēt autobusu, vienmēr tiek mājās, tikai mazliet jāpagaida. Vecākās māsas Dārtas dienas ir ļoti piepildītas, dažreiz pēc skolās vienā dienā ir gan treniņš, gan mūzikas skola. Viņa stāsta, ka patīk sportot un ir gandarīta, ja izdodas sacensībās gūt labus rezultātus "Izdodas būt kopā vienā skolā, tomēr ievērot distanci. Mēs šīs lomas mainām - skola un māja," ikdienu visiem kopā vienā skolā vērtē Guna. Mamma atzīst, ka bērni ir gudri un spējīgi, bet arī naski uz nedarbiem. Tad tāpat skolotāji dod ziņu vecākiem vai sauc uz pārrunām. Uz tām gan vairāk iet tētis.   Ruļuku ģimene viesojusies arī Greizajos ratos:  
2/16/202448 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Valsts finansējuma izlietojums bērnu ar autiskā spektra traucējumiem audzināšanai

Gadu gaitā Ģimenes studijā mēs esam diezgan cītīgi sekojuši līdzi problemātikai, ar ko diendienā Latvijā saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Zinām, ka gadu no gada arīdzan tiek vākti ziedojumi šo ģimeņu atbalstam. Pērn Valsts kontrole kritizēja tam piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu 2022. gadā, jo 82% Veselības ministrija pārdalīja citiem mērķiem. Arī šim Valsts kontroles ziņojumam veltījām sarunu pagājušā gada jūnijā. Kā situācija ir attīstījusies, cik liels finansējums šogad būs pieejams šo ģimeņu atbalstam un kāda ir situācija kopumā, Ģimenes studijā vērtē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs, mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, centra "Solis augšup" viena no dibinātājām Elīna Augustinoviča, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa un Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Elīna Engelberga. Sazināmies ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.
2/15/202453 minutes, 1 second
Episode Artwork

Sieviete audzina viena: kā šāds ģimenes modelis ietekmē bērnu spējas veidot attiecības

Latvijā statistiski izplatītākais ģimenes modelis ir sieviete, kas savus bērnus audzina viena. Izaicinājumu šādā ģimenes modelī ir daudz. Viens no tiem - kā veidojas cilvēka priekšstats par partnerattiecībām, uzaugot šādā ģimenē un vai tas ietekmē mūsu spējas pašiem veidot attiecības nākotnē? Ģimenes studijā analizē rakstniece Zane Zusta, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks un centra "Dardedze" psiholoģe Liene Nikolajeva.
2/14/202450 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Klases vakari un diskotēkas skolās: kā uz to raugās vecāki un pedagogi?

Vai mūsdienās skolās vēl notiek klases vakari un diskotēkas? Kāda ir šādu sarīkojumu nozīme skolēnu labbūtības veicināšanā un skolas vides veidošanā? Kā uz to raugās vecāki un pedagogi? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts, Teikas vidusskolas vēstures skolotājs, vēstures mācību grāmatu autors Valdis Klišāns, izglītības psiholoģe Sanita Paula un Druvas vidusskolas skolotājas Rita Ūpe, Arvita Blūma un Inta Grinberga. Par skolas balles organizēšanu ierakstā stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes aktīvisti.  
2/13/202451 minutes, 1 second
Episode Artwork

Ļaut skolēniem labot atzīmes, vai tomēr nē?

Daļa vecāku un skolēnu aicina atcelt plānotās izmaiņas skolēnu vērtēšanās procesā, kas paredz, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējams vairs nav labojams. Savukārt vismaz 10 000 balsu portālā manabalss.lv savākusi divu 12. klases skolnieču rosinātā iniciatīva, lai skolēns drīkstētu katrā mācību priekšmetā uzlabot vairāk par vienu atzīmi. Vai vecāku un skolēnu balsis ir sadzirdējuši izglītības procesu plānotāji? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls, Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska un Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina. Pilnveidotais mācību saturs un pieeja paredz arī mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, un, kā uzsver jaunās sistēmas ieviesēji, lai nodrošinātu labākas mācīšanās iespējas un taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim. Tomēr daļa skolēnu un viņu vecāki izsaka neapmierinātību ar pārmaiņām, galvenokārt iebilstot pret paredzēto, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējums vairs nav labojams. Ierakstā uzklausām Paulu Gļebu un Vendiju Unu Magoni, Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolnieces, kuras ir iniciatīvas autores. Viņas iebilst pret jauno vērtēšanas sistēmu. Pamatojot savu aicinājumu, meitenes raksta: "Jau šobrīd ir nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji – krītas. Jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo tie nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot. Skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu."  
2/12/202451 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Mammas un tēta izjūtās dalās mazās Ziemas vecāki Zane un Pēteris

Pirms pusgada kļuvuši par mazās Ziemas vecākiem, Zane un Pēteris, šķiet, dzīvo savā īpašā miera un laimes burbulī, un, protams, ir svaigu iespaidu pilni. Tomēr viņu ceļš līdz pirmā bērna ienākšanai ģimenē nav bijis ļoti gluds. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi abi atklāti dalās arī par piedzīvotajiem zaudējumiem. Arī par to, kā bērna nākšanu pasaulē piedzīvo un izjūt sieviete un vīrietis, vai tētim jābūt klāt pašā dzemdību kulminācijā, kā mazulis maina jauna pāra ikdienu, skatu uz dzīvi un savstarpējās attiecības? Pēteris, iepazīstinot ar sevi, stāsta, ka ir tiešraides režisors dažādiem pasākumiem, viņam ir forša sieva un riktīgi foršs bērns.  Zane ir mūzikas teorijas skolotāja, mūziķis dažādos profilos, pārsvarā spēlē tautas mūziku. Dzied arī folkloras kopā "Saucējas". „Sportoju, dzīvojos, atpūšos un audzinu Ziemu,” bilst Zane. Vaicāti par vārda izvēli meitai, vecāki smej, ka pieklājīgā versija īsumā ir šāda - ļoti patīk vārds. Pēteris atklāj, kad gaidījuši mazuli, sievai bijusi ideja par puikas vārdu, viņam - par meitas. Piedzima meita, ir Ziema. "Ļoti patīk, kā tas skan. Latviešiem ir skaists vārds, vēl nevienam tāds nav. Mēs varam būt pirmie, kas aizsāk šo skaisto vārdu," bilst Pēteris. Zane stāsta, ka ir pārbaudījuši, Latvijā ir sešas Vasaras, viens Rudens, tagad ir arī Ziema. "Vārds nāca pirmais, nozīme un piepildījums nāca pēc tam. Kad iepazināmies ar mazo cilvēku, vārdam ir cits svars," atzīst Zane. Nedēļu pirms Ziemas dzimšanas vēl abi piedalījusies 3x3 nometnē Ludzā, arī tagad, Ziema bieži ir līdz vecākiem uz pasākumiem, mammai uz mēģinājumiem un koncertiem. Vecāki piekrīt, ka meita ir ļoti sabiedriska, labprāt arī ļaujas, ka ir kopā ar citiem. "Mums ir ļoti paveicies, ka mūsu dzīvesveids sakrīt ar Ziemas vēlmēm," atzīst Zane. Ko par Ziemu var teikt tagad, kad viņai ir pusgadiņš? "Bieži ēd, ik pa brīdim mūs pārsteidz ar jauniem trikiem, ko viņa, man šķiet, iemācās pa nakti, kamēr mēs guļam. Tad no rīta - skatieties, es māku šādi," stāsta Pēteris. Zane ir gandarīta, ka tētiem tagad arī ir divi mēneši bērnu kopšanas atvaļinājums. Tas bijis brīnišķīgs laiks divus pirmos meitas mēnešus, ka varējuši visi kopā piedzīvot to jauno pasauli. Arī Pēteris atzinīgi vērtē šo laiku, kad varējis gan būt kopā ar ģimeni, gan palīdzēt Zanei pirmajā laikā un arī parūpēties par viņu. Tētis neslēpj, ka nevar sagaidīt, kad Ziema sāks runāt, lai aprunātos ar meitu, lai arī labāk saprastu, ko viņa grib. 
2/9/202450 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Izaicinājumi viena bērna ģimenē: ikdiena ir sarežģītāka vai vienkāršāka

Visvairāk bērnu Latvijā pašreiz aug viena bērna ģimenē. Vai dzīve ar vienu bērnu ir sarežģītāka, vai varbūt vieglākā, nekā ar vairākiem? Ar kādiem izaicinājumiem sastopas ģimenes, kurās aug tikai viens bērns - kādas ir audzināšanas īpatnības, vai un kā kompensēt brāļu un māsu trūkumu un kā būt labiem viena bērna vecākiem, vērtējam Ģimenes studijā. Diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece, Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankusa un mamma Iveta Ozola-Cīrule.
2/8/202452 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Vai mēs mākam plānot ģimeni?

Mātes mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā, zināšanas par kontracepcijas līdzekļiem un to pielietojumu ir nepilnīgas, jaunatklāto HIV gadījumu skaits - vislielākais Eiropas ekonomiskajā zonā un organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere joprojām ir zema. Kāpēc? Atbildi meklē pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Ģimenes studijā analizējam Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) veiktā rezultātus. Diskutē RSU asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja, ārste Karlīna Elksne un ģimenes ārste Alise Singha. Noslēdzies kārtējais vairākus gadus ilgušais pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, un tā laikā aptaujāti vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Jautājumi, uz kuriem ļaudis atbildēja, bija gan par ārstu apmeklējumiem, gan kontracepcijas lietošanu, gan seksuālo pieredzi, grūtniecības norisi, gan zināšanām un attieksmi seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos. Kādi ir būtiskākie pētījuma rezultāti - vai un kā mēs mākam plānot ģimeni? Anda Ķīvīte-Urtāne atklāj, ka pētījumā kopumā bija apmēram 150 jautājumi, saistīti ar seksuālās un reproduktīvās veselības jomu, kas ir ļoti plaša. "Pētījums aptvēra divas lielas sadaļas reproduktīvo veselību, to, kas ir saistīts ar reproduktīvo cilvēka funkciju, un otra jautājuma daļa ir par seksuālo veselību, kas ir, nu, šī baudas, apmierinātības un un sadaļa, kas ir ne mazāk svarīga," norāda Anda Ķīvīte-Urtāne. "Par seksuālo un reproduktīvo veselība reizēm runājam ar tādu smaidu, ka tas ir kaut kas tāds drusku neķītrs un tamlīdzīgi, bet nu tas, ko es gribu uzsvērt, ka tās ir ļoti nopietnas lietas, jo zinātniskie pētījumi rāda, ja mēs gribam redzēt veselu cilvēku, tad bez šīs jomas tās veselības nebūs. Jo seksuālā un reproduktīvā veselība ir ļoti cieši saistīta arī ar psihisko veselību - kā cilvēks jūtās un kāda ir viņu psihiskā veselība, un, protams, arī ar fizisko veselību. Piemēram, seksuāli transmisīvās infekcijas, onkoloģiskās saslimšanas." Anda Ķīvīte-Urtāne arī norāda, ka ir pētījumi, kur pētīti šķiršanās iemesli, un ir ārkārtīgi liels procents to šķiršanās gadījumu, kas ir saistīti tieši ar neapmierinātību seksuālā un reproduktīvā dzīvē pārim. "Mums ir jānobriest un par šīm tēmām jāprot runāt bez tā smaida un bez tā, ka tas ir kaut kas tāds neķītrs un jestrs," atzīst Anda Ķīvīte-Urtāne. Jaunākais ir ceturtais šāds pētījums, kas veikts valstī, iepriekšējais ir bijis 2011. gadā. Pētniece norāda, ka kopumā situācija nav mainījusies cilvēku izpratnē un zināšanās par seksuālo un reproduktīvo veselību.
2/7/202452 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Kā turpmāk mācīt matemātiku skolā – pavisam citādi, kā agrāk, vai tomēr, kā senos laikos?

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogi vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījuši uz rupjām kļūdām projekta "Skola 2030" izstrādē un lūguši apturēt tā realizāciju matemātikas apguvē, atzīstot, ka projekts ir kļūda. Kāds ir citu matemātikas skolotāju viedoklis par šī mācību priekšmeta mācīšanu šobrīd un vai matemātika vairs nav īsta matemātika, Ģimenes studijā vērtē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Dace Andžāne, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors Gatis Lāma, kurš arī pats strādājis par matemātikas skolotāju, un privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas un fizikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs. Atgādinājumi par to, cik būtiskas ir labas matemātikas zināšanas pat tad, ja darba dzīve netiek saistīta ar eksakto zināšanu padziļinātu apguvi, skan aizvien biežāk Arī cik ļoti darba tirgus gaida speciālistus, kuri izvēlējušies apgūt kādu no Stem jomām. Tomēr centralizēto eksāmenu rezultāti parāda, ka matemātikā gadu no gada ir vissliktākie rezultāti. Piemēram, pērn 9. klases beidzēju vidējais vērtējums matemātikā bija 51%, turklāt matemātikas eksāmenā bija arī vislielākais izkritušo skaits, proti, 826 skolēni. Savukārt vidusskolas absolventi šajā mācību priekšmetā aizvadītajā mācību gadā vidēji ieguva vērtējumu 35%, bet nepieciešamo 10% vērtējumu neieguva vairāk nekā 8% skolēnu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāji uzskata, ka tā vairs nevar turpināties, tāpēc rakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, uzsverot, "šobrīd tiek veikta mērķtiecīga matemātikas izglītības līmeņa degradācija un graušana un pašreiz ir izveidots izglītības programmu saturs, kurš labākajā gadījumā veido viduvēju skolēnu masu, tāpēc projekta "Skola 2030" radītās kļūdas nav jālabo, bet jāatzīst, ka projekts ir neveiksmīgs, jāizmet un jāatgriežas pie iepriekšējiem mācību līdzekļiem ar izstrādātu, pārbaudītu metodiku matemātikas apguvē". Vai šim apgalvojumam piekrīt arī citi matemātikas skolotāji un vai tiešām matemātika, kuru pašreiz māca skolās, vairs nav īsta matemātika?
2/6/202452 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Privāto un pašvaldības bērnudārzu nākotne: kas ir laba pirmsskola mūsdienās

Privāto un pašvaldības dārziņu nākotne: vai pašvaldībai vajadzētu būvēt jaunus bērnudārzus, vai arī veicināt sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm? Ko vispār šobrīd nozīmē laba pirmsskola un vai mēs to saviem bērniem varam nodrošināt? Ģimenes studijā diskutē Latvijas privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis, privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Bebe.lv" valdes loceklis Juris Stikāns, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis un Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Dzīpariņš" vadītāja Annija Vilde. Ierakstā uzklausām Izglītības kvalitātes dienesta pārstāvi Maksimu Platonovu. Latvija ar katru gadu aizvien sarūk dzimstības rādītāji, nevienam tas nav nekāds pārsteigums. Diemžēl par iepriekšējo gadu jau esam sasnieguši šajā ziņā jaunu antirekordu - jaundzimušo esot mazāk nekā 15000. Tāpēc pēdējā laikā tieši plašsaziņas līdzekļos aizvien biežāk lasām vai dzirdam virsrakstus un diskusijas par to, kā  demogrāfiskā situācija ietekmē izglītības nozari un kā tas varētu vēl nākotnē viss izskatīties.  Ģimenes studijā padziļināti lūkojam tādu, varētu teikt, gadiem nokaitētu situāciju ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību galvaspilsētā. Tā tas ilgstoši ir bijis. Kādas šobrīd ir rindas uz vietām bērnudārzos Rīgā? Vai var teikt, ka problēma ir atrisināta vai atrisinājusies pati no sevis? Varbūt pateicoties tam, ka samazinās bērnu skaits, vai arī palielināts pirmsskolu skaits, uzcelti jauni dārziņi, atvērtas papildu grupas jau esošajos?  Un kā situācija ar pirmsskolu pieejamību varētu attīstīties arī nākamajos gados, kad izglītojamo skaits, kā saprotams, vēl kritīsies?    
2/5/202451 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Praškeviču ģimenei sports palīdz pārvarēt grūtos brīžus un stiprināt bērnu veselību

Ģimenes studija dodas ciemos pie Praškeviču ģimenes. Jana un viņas puikas – 11 gadus vecie Toms un Edžus dzīvo Gulbenē. Abi ir bērni ar īpašām vajadzībām un Jana viņus audzina viena. Tā kā puišiem ik dienas gan jāmācās, gan jāstiprina sava veselība, Jana stāsta, ka viņas laiks ir agrie rīti, kad tiek noskrieti 5-7 km un tagad arī dziedāšana korī. Bet tieši sports ir tas, kas pašai ļauj pārvarēt dzīves grūtos brīžus un puišiem sports ir ceļš uz patstāvīgu dzīvi nākotnē, kad viņi būs jau pieauguši. Tāpēc nav pārsteigums, ka svinīgajā Trīs Zvaigžņu balvas ceremonijā, kad tika godināti aizvadītā gada sporta dzīves izcilnieki - sportisti, komandas, treneri, federācijas un citi ar sportu saistītie, arī Praškeviču ģimene izpelnījās balvu kā Gada ģimene sportā. Tās piešķīrēji uzsvēra – dzīves ceļā liktajiem izaicinājumiem mamma Jana Praškeviča pretī stājas ar paceltu galvu un pierāda to, ka sports tik tiešām ir spēka avots. Abi brāļi mācās 5. klasē, un raksturojot ģimenes ikdienu, mamma Jana stāsta, ka no rīta ir jāpalīdz puikām saģērbties, it sevišķi Edžum, kuram ir ortozes. Toms ir  patstāvīgāks. Viņi visi kopā dodas uz skolu. Stundu laikā viņa ir brīvāka un var veltīt kādu mirkli sev vai tikt galā ar darba pienākumiem, viņa ir lietvede kādā uzņēmumā. Ieplānot laiku sev gan nav iespējams, uz to nevajag cerēt. Jana stāsta, kad jūt, ka sāk pavisam gurt, sarunā mammu palīgā, aizbrauc kaut kur atpūsties. Ikdiena ir ļoti dažāda, parasti ir skola, tad dažādas nodarbības - baseins, fizioterapija, vingrošana, mājās vēl jāizmācās un tad atliek nedaudz brīva laika. Tas ir dienās, kad lietvedes dzīvo mājās Gulbenē, kad nav rehabilitācijas kursi medicīnas iestādē. Mamma atzīst, ka strīdi ir tikai mājās un varbūt reizi vai divas nedēļā, bet tas var būt no tā, ka visu laiku ir režīms un puikas ir nodarbināti, kad atgriežas mājās, viņi grib atpūsties, bet katrs pa savam. Parasti viņa ļauj arī pašiem savu kašķi atrisināt. Dvīņi ir dzimuši priekšlaicīgi, un Jana atzīst, ka nav viegli runāt par visām veselības problēmām, kas bijušas. Viņa neslēpj, ka situācija bijusi smaga un brīžam ārsti pat nav devuši cerības. Pēc pirmajiem mēnešiem slimnīcā daudz bijis jāstrādā pašiem ar  bērniem. Un arī visus šos 11 gadus viņiem bijusi vajadzīga i rehabilitācija vai mediķu atbalsts. "Viss ir pakārtots viņiem," atzīst mamma Jana. "Lielākiem augot, paliek grūtāk skolas dēļ. Skolā vieglāk nepaliek. Apvienot visu ar terapijām, nodarbībām, vēl arī mājās jāvingro." Visam, ko darījuši, ir vajadzīga liela plānošana un radoša pieeja. "Nevaru atbildēt, vai esmu pieņēmusi, vai nē. Ir tā, kā ir un, domājot par to, pieņemt vai nepieņemt, tas tikai bremzēs. Mums ir jāiet uz priekšu, ir jādzīvo šodienā, ir jādara tas, ko mums nozīmē. Sapņot par to, kā būtu, ja būtu, nav nozīmes. Tas var tikai sāpināt. Vairāk vai mazāk, ātrāk vai lēnāk nonāksim pie rezultāta, uz ko ejam," vērtē Jana. Viņas mērķis ir, lai puiši varētu dzīvot neatkarīgu dzīvi. Lai mammai būtu laiks sev. Šobrīd viss ir pakārtots viņiem. Šobrīd jau puiši var palikt vieni uz dažām stundām, piemēram, kamēr mamma dodas uz kora mēģinājumiem vakaros. Tikmēr puikas bieži izmanto laiku datorspēlēm. Mamma bilst, ka cenšas neļaut, jo tas ietekmē dēļus emocionāli, viņi kļūst ļoti nervozi, it sevišķi Toms, ja zaudē. Jana dēlus audzina viena, jo tētis aizgājis bojā nelaimes gadījumā, kad puikām bija pieci gadi. Viņa neslēpj, ka pie zaudējuma nav pieradusi, bet ir tik daudz visā kā, ko darīt, nav laika domāt. Tikko sāc domāt, viss atkal sabrūk. „Mūsu dzīve saliekas, katra diena, katra minūte saliekas tā, ka nav laika domāt par to, kā būtu, ja būtu, vai arī par to, kas bijis un vairs nav. Ir laiks domāt tikai par to, kas tajā brīdī jāizdara,” bilst Jana Ikdienā cenšas pati ar visu tikt galā, bet kad ir kāda ārkārtas situācija, kad vajadzīga palīdzībā, šķiet, ka var paļauties uz jebkuru. „Man ikdienā ir apkārt tik daudz labu cilvēku, kas ir gatavi palīdzēt, pat sveši. Es nevienu mirkli neesmu jutusies viena vai pamesta, ka nebūs, kas palīdzētu,” atzīst Jana. Sportošana visu triju dzīvē ienākusi pakāpeniski. Tagad Praškeviči piedalās "Stirnu buka" skrējienos, "Rimi" maratonā, arī slēpo.
2/2/202448 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Pirmās romantiskās attiecības: vai vecākiem tām jāpievērš uzmanība

Pirmās romantiskās attiecības pusaudža vai jaunieša dzīvē. Vai vecākiem tām jāpievērš uzmanība un kas jāņem vērā. Kā komunicēt ar bērnu par seksuālās veselības jautājumiem, vaicājam speciālistiem Ģimenes studijā. Sarunājas bērnu un pusaudžu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Bērnu kliniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā Laura Lūse, organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle un klīniskais psihologs, Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs Emīls Ūdris.
2/1/202453 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Mājdzīvnieka loma ģimenē: kad pakļauties bērna kvēlajai vēlmei - gribu sunīti

Runājam par bērniem un mājdzīvniekiem un mājdzīvnieka lomu ģimenē. Kad pakļauties bērna kvēlajai vēlmei - gribu sunīti, gribu kaķīti vai citu mājas mīluli. Kā dalīt atbildību un rūpes, ko dzīvnieka klātbūtne mājās sniedz bērnam un ka darbojas kanisterapija? Ģimenes studijā sarunājas kinoloģe Laine Kupča un Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Uzklausām arī kādas mammas stāstu par to, kā ģimenē ir ienākuši suņi un kā viens no viņiem grūtā brīdī arī palīdzējis ģimenes pusaudzim atgūt dzīvesprieku. Tagad Bērnu slimnīcā mazajiem pacientiem atveseļoties palīdzēs kanisterapijas speciālisti un apmācīti suņi. Jau pagājušajā gadā Bērnu slimnīcā pilotprojekta veidā tika uzsāktas kanisterapijas nodarbības mazajiem pacientiem. Kanisterapija Latvijā ir zināma vairākus gadus, bet 2024. gadā tā pirmo reizi oficiāli ienāk slimnīcā. Suņi pie Bērnu slimnīcas pacientiem nāks visu gadu, Par kanisterapijas izmantošanu slimnīcā ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas projektu vadītāju Ričardu Pavlovski. Ģimenes studija arī uzprasījās ciemos Bērnu slimnīcā būt klāt kādas mazas meitenes kanisterapijas sesijā. Mazās Billes palātā kopā ar Monu un Stellu strādā Austra Dzimtā-Zemīte.  
1/31/202451 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Izdegšana vai ziemas nogurums: kā palīdzēt savām atvasēm izdzīvot gada tumšo laiku

Pamatīga slodze skolā un vēl ārpusstundu aktivitātes var veicināt arī izdegšanu. Kā izdegšana izpaužas bērnam vai pusaudzim un vai tā atšķiras no vienkārša ziemas noguruma? Kā palīdzēt savām atvasēm izdzīvot gada tumšo laiku un vīrusu sezonu, vaicājam speciālistiem Ģimenes studijā. Analizē klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne un pamatskolas "Rīdze" medmāsa, sertificēta ārsta palīdze Iveta Ivančika. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārsti, pediatri Allu Silovu.
1/30/202451 minutes, 1 second
Episode Artwork

Bērns slims: kādos gadījumos nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos

Bieži vecāki sarunu grupās internetā diskutē par bērnu slimošanu, publicē analīžu rezultātus un pat attēlus ar slimības izpausmēm, kam seko jautājumi - kā ārstēties? Pieredzes apmaiņa ir vērtīga, tomēr kādos gadījumos nevajadzētu nodarboties ar sava bērna veselības pašdiagnostiku un pašārstēšanos, skaidrojam Ģimenes studijā. Analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste, pediatre Alla Silova un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.  
1/29/202453 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Montesorri privātskola pašu bērniem. Tiekamies ar Auzarēju-Auzeru ģimeni

Auzarēju-Auzeru ģimenē aug trīs bērni un visi mammas uzraudzībā un vadībā mācās mājmācībā. Tētis Kaspars pats uzcēlis māju, kurā ģimene mitinās, bet mammas Elīnas aizraušanās ir Montesorri mācību materiālu gatavošana. Gadu gaitā to kļuvis tik daudz, ka tētim pienācis pasūtījums izbūvēt telpas, kur visu izvietot. Rezultātā tapusi, iespējams, lielākā privātā Montesorri skola Latvijā. Pagaidām gan tajā mācās tikai viņu pašu bērni. Kāpēc tāda izvēle, kas pieskaitāms pie ieguvumiem un ko šāds dzīves modelis no prasa ikdienā?  Kaspars strādā ar informācijas tehnoloģijām saistītā jomā. Elīna ir mājmācības mamma, mājskolotāja saviem trim bērniem, lai no piepildītās un bērniem veltītās ikdienas atpūstos, vajag savu hobiju, ilgus gadus tā ir Montesorri materiālu gatavošana Ģimenē aug Henrijs, Robins un Līna. Abiem puikām diena ir piepildīta ar mācībām, treniņiem un dažādiem pulciņiem. Lūgti nosaukt lietas, kas raksturo ģimeni, Kaspars min, ka abiem vecākiem patīk pašiem kaut radīt savām rokām, to arī bērni redz. Kaspars nesen bijis līdz jaunākajam dēlam uz automodelisma pulciņa nodarbību, kur aizdomājies, ka varbūt ir slikti vecāki, jo nepērk mašīnītes bērniem. Bet tajā pašā laikā tas ļauj viņiem pašiem būvēt. Tāpēc vecāki mēģina nodrošināt vidi, lai var darīt paši. Tētis ir gatavs nopirkt instrumentu, bet ne gatavu mašīnīti. Mājās nav arī televizora un tas dod laiku bērniem domāt un darboties. Nav jau tā, ka bērniem ir liegts ekrāns, bet internetu izmanto, lai lietderīgi pavadītu laiku, iepazītu kaut ko, ko paši pēc tam var būvēt vai veidot. Vecāki skaidro bērniem, kāpēc nevajadzētu spēlēt dažādas spēlītes un stāstus pamato arī ar psihologu atziņām. "Darboties - tas mūs raksturo tik spēcīgi, ka citam varbūt laika neatliek," uzskata Elīna. Vēl viņa min, ka ir aktīva ģimene, labprāt pavada laiku ārā kopā ar bērniem. Arī vecāki uz randiņiem dodas dabā. Viens no iemesliem, kādēļ bērniem izvēlējušies mājmācību, bijušas vecākā dēla veselības problēmas. Elīna aizrāvusies ar Montesorri, to arī studējusi, un kad puikam bija jāuzsāk skolas gaitas, arī finansiālais aspekts bijis noteicošais par labu mājmācībai, nevis mācībām skolā, kur izmanto Montesori metodi. Elīna atzīst, ka Montesorri metodi apgūt nav grūti, bet tam ir jāpatīk, jo ir nepieciešami daudz materiālu, ja tos nepatīk pašam gatavot, tas ir ļoti dārgi. Elīnai vismaz puse materiālu ir pašu gatavota. 
1/26/202448 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Speciālistu iespējas strādāt ar bīstamajiem pusaudžiem Latvijā

Šā gada sākumā pastrādātie noziegumi Rēzeknē, kur trīs pusaudži nogalināja divus vīriešus, bet vienu ievainoja, un Jūrmalā, kur pusaudzis uz ielas nodūra vienaudzi, ir atsevišķi kliedzoši gadījumi, tā janvāra vidū intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Valsts policijas priekšnieks Armands Armands Ruks. Vienlaikus viņš piebilda - šie gadījumi ir signāls, ka ir jāstrādā ar bērniem, kam ir uzvedības traucējumi un kuri neaug labvēlīgā vidē. Ģimene studijā meklējam atbildes uz jautājumu, kā speciālisti šobrīd strādā ar jauniešiem, kuri pārkāpj likumu un jau ir policijas redzeslokā šobrīd, kad valstī nav neviena sociālās korekcijas iestādes. Diskutē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, Valsts Probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, Jūrmalas sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" vadītāja Sarmīte Grope un Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa.
1/25/202451 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Emocionālā noturība: kā izaudzināt emocionāli veselu un laimīgu bērnu

Psihologi atgādina, ka viens no galvenajiem bērnu audzināšanas mērķiem ir izaudzināt bērnus, kas varēs valdīt par savām emocijām, lai veiksmīgi iejustos sabiedrībā un vēlāk arī spētu veiksmīgi audzināt savus bērnus. Kā to vislabāk izdarīt? Speciālistu ieteikumi Ģimenes studijā. Diskutē ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Dace Čible, centra "Dardedze" psiholoģe Madara Grandāne un Saldus sociālā dienesta daudzfunkcionālā centra "Jumis" sociālā pedagoģe Anita Hļevicka.
1/24/202451 minutes, 25 seconds
Episode Artwork

Matemātikas trauksme: uzdotā nesaprašana var radīt bailes apgūt mācību priekšmetu

Matemātikas trauksme veidojas bērniem, kuriem nav tik labi rezultāti šajā priekšmetā. Viņi nav sapratuši uzdoto, skaidroto, līdz rezultātā var veidoties bailes apgūt mācību priekšmetu. Vai matemātikas trauksme ir pēdējā laika tendence, vai tā bijusi jau agrāk, tik par to nav runāts, Ģimenes studijā analizē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumskolas izglītības nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ineta Helmane, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore attīstības psiholoģijā Anika Miltuze un Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, arī matemātikas skolotāja Gunta Lāce. Ierakstā uzklāusām Ierakstā Natālijas Draudziņas vidusskolas 12.klases skolēnus. Skolēnu trauksme, mācoties matemātiku, negatīvi ietekmē sasniegumus šajā mācību priekšmetā, liecina Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PIZA 2022" pirmie rezultāti. Latvijas skolēnu trauksmes indeksa vidējā vērtība ir augstāka par vidējo citās valstīs, kuras piedalījās šajā pētījumā. Vēl piebilde - tieši par situāciju Latvijā, mācoties matemātiku, vismazāk uztraucas valsts ģimnāziju skolēni, bet pārējo skolu skolēniem satraukuma līmenis praktiski neatšķiras. Kas tad īsti ir matemātikas trauksme un kā to pārvarēt?        
1/23/202452 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Pieaug bērnu un pusaudžu skaits ar lieko svaru un aptaukošanās problēmām

Ceturtajai daļai deviņgadīgu bērnu Latvijā ir liekais svars un pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kam ir liekais svars un aptaukošanās problēmas. Vai pieaugušie laikus pamana šos bērnus un cik palīdzoši viņi spēj būt, lai apstādinātu svara pieaugumu un bērns sasniegtu normālu augšanas tempu. Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas speciālistes: bērnu endokrinoloģe Jurgita Gailite, uztura speciāliste Olga Ļubina un psihologe Baiba Ivane-Frolova. Ierakstā uzklausām ģimenes ārsti no Liepājas Līgu Bergmani un Veselības ministrijas pārstāvi Ingu Birznieci. Uzklausām arī mammas Kristīnes pieredzes stāstu. Viņa atzīst, ka deviņgadīgā meita ir apaļāka, nekā vajadzētu būt, bet tas vairāk uztrauc mammu, ne pašu meiteni.
1/22/202452 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Četri ceļotāji - Grandānu ģimene - Jauno gadu sagaidīja Ukrainā

Viņi ir četri – Jānis, Dita, Kārlis un Dārta Karolīna – un viņi ceļo. Ceļo tuvu, tepat pa Latviju, un ceļo arī patālāk, galvenokārt, pa Eiropu. Vēl viņi par to daudz raksta un stāsta savā blogā. "Agrāk mēs bijām tikai ceļotāji, taču tagad mums ir arī šis", ar lepnumu teiks 12 gadus vecais Kārlis, izrādot ģimenes pašu spēkiem kopīgi iekārtoto neparasto naktsmītni, kur viesiem piedāvāts apmesties vairākos gulēšanai pielāgotos mikroautobusos. Grandānu ģimenei jau vairākus gadus ir tradīcija jauno gadu visiem kopā sagaidīt kaut kur ārpus Latvijas. Šoreiz, lai cik neparasti un traki tas neizklausītos, viņi ar spilgtiem, pozitīviem iespaidiem nupat atgriezušies no Ukrainas. Kā paši saka – solidaritātes vizīte. Ceļošana, kas saistīta arī ar aprakstu veidošanu, aizsākusies Covid laikā, kad bijis azarts īsajā laikā līdz komandantstundai kaut kur nokļūt apskatīt un arī pēc tam par to uzrakstīt. Lai arī šobrīd Grandānu apraksti ir kļuvuši populāri un ciemos aicina braukt gan Latvijas pilsētas, gan ārvalstīs, Jānis atzīst, ka sevi neuzskata ne par blogeriem, ne influenceriem, to darītu arī tāpat, lai iedvesmotu ceļot un ceļot kopā ar bērniem. Ceļoja visi kopā arī iepriekš, bet raksti par ceļojumiem top pēdējos trīs gadus.  Ceļojumā uz Ukrainu bijis arī kā atbalsts ukraiņiem, nevis vienkārši ziedot naudu vai mantas, bet atbalstīt karā ierauto valsti ar to, ka rezervē tur viesnīcu un arī reāli turp dodas. Reģionu, kuru izvēlējušies Grandāni, karš ir skāris krietni maz un tur ir salīdzinoši droši. Arī paši ukraiņi Bukoveli, Karpatu kalnu reģionu izvēlas atpūtai, lai kādu dienu būtu prom no kara, kas ir pāris simtus kilometru tālāk. Jānis, iepazīstinot ar sevi, stāsta, ka ikdienā nodarbojas ar lāzergriešanu, ir tētis diviem lieliskiem bērniem un vīrs sievai. Dita ir no Liepājas. Viņa atklāj, ka Jānis ir no Latgales un abu satikšanās arī bijis viens no iemesliem, kāpēc sākuši ceļot – vajadzēja paciemoties pie vienas ģimenes, pie otras. Visu laiku uz riteņiem. Ikdienā viņa strādā bankā. Viņa piekrīt Jānim, ka viss, ko viņi dara, darbs vai citas aktivitātes, to dara prieka pēc.\ "Mēs dzīvojam pēc uzskata – dzīvot gardi. Tas ir ne tikai par ēšanu vai ceļošanu, bet jebko, ko dzīvē dari," bilst Dita. „Viss ir jādara prieka pēc, ja kaut kas nepatīk, tad jāmaina.” Tāpēc arī braucienu pēc kartupeļiem pie vecākiem viņi spēj pārvērst piedzīvojumā un ceļojumā. Kārli, kurš mācās 6. klasē, interesē būvēt un veidot spēles. Nesen iestājies jaunsardzē.Pirmklasniecei Dārtai Karolīnai patīk vingrošana, akrobātika.
1/19/202448 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Svarīgi barot mazuli ar mātes pienu, bet arī nekaunināt māmiņas, kam tas neizdodas

Turpinām diskusiju par mākslīgā piena maisījuma ietekmi uz bērna veselību: kā veicināt mazuļa barošanu ar mātes pienu, vienlaikus neizdarot spiedienu uz sievietēm, kam zīdīšana neizdodas. Ģimenes studijā diskutē Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas vadītāja Sandra Lase, Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības speciāliste Anna Sperga, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte, galvenā māsa Vija Bathena-Krastiņa. Nereti arī zīdīšanas veicināšanas aktīvistiem tiek pārmesta agresīva komunikācija un tāda viedokļa paušana, kas kaunina un izdara psiholoģisku spiedienu uz sievietēm, kurām dažādu iemeslu dēļ neizdodas zīdīt bērnu ar savu pienu. Un, kā zināms, mamma, kas slīgst vainas sajūtās, arī nav tas labākais mazuļa sabiedrotais. Kur zelta vidusceļš, lai popularizētu to, kas ir mazulim labākais un veselīgākais, tai pat laikā nenodarbotos ar jauno māmiņu kaunināšanu?
1/18/202453 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Kas jaunajiem vecākiem jāzina par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu?

Kas ir zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms - kas par to jāzina jaunajiem vecākiem un kā atvairīt bailes par mazuļa dzīvību un veselību, kas nereti piezogas gan gaidību laikā, gan tad, kad bērns jau ir piedzimis? Ģimenes studijā analizē pediatre un miega speciāliste Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā Marta Celmiņa, Rīgas Dzemdību nama neonatoloģe Jeļena Rusakova un PEP mamma, zīdīšanas konsultante un dūla apmācībā, programmas "Piedzimstot bērniņam" vadītāja Ramona Treilona. Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms ir pēkšņa bērniņa nāve, kurai nav atklāts cēlonis, veicot papildus izmeklējumus. Visbiežāk tas notiek līdz sešu mēnešu vecumam. Bieži tas ir vides dēļ - tā var būt nedroša gultiņa, pārāk karsts, vai pasīvā smēķēšana. Bieži vien šī nāve iestājas miegā. Līdz ar to vecākiem jānodrošina, lai miega apstākļi būtu droši un risku būtu mazāk. Speciālistes iesaka: likt gulēt bērnu uz muguras; gultiņai jābūt drošai: pirmos sešus mēnešus bērniņam jāpavada vienā istabā ar vecākiem; matracim jābūt stingram, ar stingri pieguloši palagu, nekādas apmales, ne spilveni, ne mīkstās rotaļlietas, nekādas lentītes; Pediatru asociācija rekomendē bērniņam gulēt savā gultā, ne kopā ar vecākiem; Arī tad, ja bērniņš guļ vecāku gultā, videi jābūt drošai - nekādi suņi, kaķi pitoni vai citi bērni gultā. Sāpīgs jautājums ir apmales jeb instagramm bildei gatava gultiņa ir vajadzīga vecākiem!  
1/17/202453 minutes
Episode Artwork

Kādas aktīvās atpūtas iespējas izmantot šajā ziemā?

Kādas aktīvās atpūtas iespējas izmantot šajā ziemā, pārrunājam ar Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvi Juri Smaļinski, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu, kā arī sazināmies par viņas pieredzi ar divu dēlu mammu Inu Graudiņu.  
1/16/202451 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Rīgā darbu sācis jaunais bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs

Rīgā darbu sācis Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas "Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs". Vai un kā tas mainīs pakalpojuma pieejamību Latvijā, kā skaidrot straujo pieprasījuma pieaugumu pēc mentālās veselības aprūpes bērniem un pusaudžiem un ģimenēm nozīmē šo specialistu trūkums, vērtējam Ģimenes studijā.
1/15/202452 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Darbu sācis Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs

Rīgā darbu sācis Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs. Vai un kā tas mainīs pakalpojuma pieejamību Latvijā, kā skaidrot straujo pieprasījuma pieaugumu pēc mentālās veselības aprūpes bērniem un pusaudžiem un ģimenēm nozīmē šo specialistu trūkums, vērtējam Ģimenes studijā.
1/15/202452 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Kāda ir mīļmantiņu nozīme mazu bērnu attīstībā?

Kāda ir mīļmantiņu nozīme mazu bērnu attīstībā? Kā mainās mūsu attieksme pret tām? Un kādi drošības aspekti jāņem vērā, lietojot mīlmantiņas? Atbildes uz jautājumiem mums palīdz rast Bloga Es pats veidotāja un 5 bērnu mamma Viktorija Ozola, pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa un klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa. 
1/11/202451 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Kā skolās rit atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvaloda?

Kas skolās notiek ar atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un un varbūt nemaz nevajag otro svešvalodu, ja bērni to tik slikti iemācās, analizējam Ģimenes studijā.
1/10/202452 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Kāda nozīme ir izglītībai ģimenes veidošanā?

Vai un kāda nozīme ir izglītībai ģimenes veidošanā? Pētījumi rāda, ka mazāk izglītots vīrietis ir lielāks drauds laulībai, nekā mazāk izglītota sieviete. Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņa starpībai, palielinās arī iespēja izšķirties. Vai tiešām tas ir tā, vērtē sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane un psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
1/9/202452 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Pirmās grāmatas mazuļiem un kāda ir grāmatu pieejamība bērnudārzā

Pirmās grāmatas bērniem un lasīšana bērnudārzā. Interesējamies, vai mazuļiem nepieciešamas īpašas grāmatiņas, vai ir jēga tām bilžu grāmatām kāda ir grāmatu pieejamība bērnudārzos? Ģimenes studijā sarunājas Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumskolas nodaļas lektore Inese Eglīte, Rīgas centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas "Vidzeme" galvenā bibliotekāre Daiga Trakina un vecāku organizācijas „Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa. Saskaņā ar starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma datiem optimāls vecums, kad ir jāsāk mācīties lasīt, ir četri gadi. Tiem bērniem, kuri sākuši mācīties lasīt tikai piecu gadu vecumā, sākumskolā ir zemāki sasniegumi mācībās, vēl zemāki sasniegumi ir tiem, kuri sākuši mācīties lasīt sešu vai septiņu gadu vecumā. Tāpēc Ģimenes studija jautā, vai bērnudārzā ir jāiemācās lasīt, cik plašs ir pirmsskolas vecuma bērniem domāto grāmatu klāsts un vai tas pieejams arī bērnudārzos? "Labākā prakse, kad sākta būtu brīdis, kad mamma un tētis saprot, ka tas bērns viņam atsaucas un viņam interesē. Citam tas ir absolūti mazs vecums," norāda Vineta Jonīte. "Bet, ja runājam par to, kas rakstīts programmās, norādījusi metodiskajos ieteikumos, tad šobrīd arī četri gadi jau ir starpposms starp to, vai bērns lasa, vai tas ir pirms lasīšanas stadijā, vai viņam tiek motivēta un pamatota šī vēlme vidē." "Visticamāk, ka mazuļi ir spējīgi atrast saikni starp lasīšanu. Es piesaukt arī uzreiz rakstīšanu, jo reizēm tas ir absolūti paralēls process kā vilciena sliedes. Tad, kad šī interese par to, ko es spēju izdarīt ar grāmatu, rakstīto vārdu, ar to, ko kāds man ir sagatavojis, un materiālu, tas ir ļoti svarīgi," turpina Vineta Jonīte. Viņa arī norādka, ka nevajadzētu bažīties par to, ka bērnudārzā nav grāmatu vai nav materiālu, lai bērnam atbalstītu vēlmi un gribēšanu lasīt.
1/8/202453 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Ģimenes ikdiena pēc otrā bērna piedzimšanas. Tiekamies ar kolēģes Dairas Zīles ģimeni

Ģimenes studija dodas ciemos pie Latvijas Radio rīta programmas Labrīt vadītājas, arī laika ziņu vēstītājas Latvijas Televīzijas 1.kanālā Dairas Zīles. Vērīgākie klausītāji un skatītāji jau pamanījuši, ka Daira kādu brīdi nav dzirdama radio un redzama TV ekrānā, jo Daira un viņas vīrs Kaspars 14.decembrī sagaidījuši savu otro dēliņu Leonardu un man ir īpaša privilēģija parunāties ar viņiem pavisam drīz pēc lielā notikuma. Sarunājamies par to, kāda ģimenes ikdiena pēc bērna piedzimšanas, vai otrā bērna ienākšana ir īpašs pārbaudījums ģimenei un kādi ir viņu jaunā gada plāni. Sarunas sākumā vecākais dēls Eduards, kuram ir seši gadi, vēl ir bērnudārzā, trīs nedēļas vecais Leonards saldi čuč savā gultiņa. Vispirms apceram, cik ilgi Daira domā būt mājās ar dēliņu. Viņa atklāj, ka optimistiskajā scenārijā atgriešanās ēterā varētu būt maijā, bet visticamāk tas būs gada siltais laiks un atkarībā no iespējām savienot darbu ar galveno - mazuļu auklēšanu. Palīdzēs un rūpes par jaunāko dēlu tad uzņemsies tētis Kaspars, ja būs nepieciešams, varbūt kādu piesaistīs. Vai var teikt, ka otrajam bērnam vieglāk sagatavoties? Daira atklāj, ka pirmā bērniņa ienākšanai pasaulē cītīgi gatavojusies, apmeklējusi kursus, daudz lasījusi, skatījusies videolekcijas. Gaidot otro bērnu, šādas gatavošanās nebija, jo dzīvē bija vēl citas pārmaiņas - dzīves vietas maiņa, kā arī darbs prasīja daudz laika. Bet mentāli un emocionāli Daira jau sen bijusi gatava otrā bērna ienākšanai. Viss bijis zināms, un nav bijis nekā jauna. Atšķirībā no pirmās reizes nav bijis ilūziju par dzemdībām, protams, pati dzemdību pieredze bijusi citāda - paredzamāka un arī straujāka, bet ne nesāpīgāk vai vieglāk. Abu dēlu dzimšanas brīdi klāt bijis arī tētis Kaspars. Lai arī Kaspars pats vērtē, ka viņa klātbūtne varbūt ir kā trešajam liekajam, kurš pat nedaudz garlaikojies, Daira atzīst, ka vīra klātbūtne ir nozīmīga, jo kuram gan citam pažēlosies. "Viņa sēdēšanas  telefonā arī noderēja, viņš informāciju meklēja un stāstīja man, kā elpot un visu vajadzīgo," bilst Daira. Daira pati vērtē, ka otrās dzemdības, kas noritējušas bez atsāpinošiem līdzekļiem, izdzīvojusi pilnasinīgāk, arī pirmā sastapšanās ar Leonardu bijusi pārsteidzoša. Kaspars atzīst, ka Leonards ir vizuāli līdzīgs vecākajam brālim, bet temperamentā atšķirīgs - vienā ziņā mierīgāks, tajā pašā laikā pārliecinātāks pa sevi. Arī Daira piekrīt, ka Leonards ir pārliecinātāks un pagaidām nepieprasa mammu visu diennakti. Viņa vērtē, ka tas varētu būt saistīts ar dzemdībām, kas nebija tik ilgas, kā pirmajam dēlam ienākot pasaulē. Pirmais bērns bijis jutīgāk.  Tāpat, visticamāk, mainījušies arī Daira un Kaspars paši kā vecāki.
1/5/202447 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Izstrādāti jauni latviešu valodas mācību līdzekļi skolēniem ar dzirdes traucējumiem

Latvijā tapuši jauni, mūsdienīgi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Tie ir izstrādāti Valsts izglītības satura centra projekta Skola2030 ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas speciālistiem un iedvesmojoties no starptautiskās pieredzes. Kā tie tapuši, vai piemēroti visiem un kādi materiāli vēl nepieciešami, lai teiktu, ka virzāmies uz visaptverošu iekļaujošo izglītību, vērtējam Ģimenes studijā. Iepazīstina un skaidro pedagoģe, logopēde Inamora Zaiceva, jauno mācību līdzekļu autore, kas izmanto tos arī praksē, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktora vietniece  un sākumizglītības skolotāja Justīne Smuļkēviča, Izglītības un zinātnes ministrijas Ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina. Ierakstā uzklausām Latvijas Bērnu Dzirdes centra ārsti Sandru Kušķi.
1/4/202453 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Vairot empātiju pret sarežģītajiem pusaudžiem. Būtiskākie secinājumi pēc "Dod pieci! 2023"

Atskatoties uz sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci! 2023", Ģimenes studijā saruna par to, kā vairot empātiju pret sarežģītajiem pusaudžiem skolās vidē un kāda ir emocionāli kompetenta skola? Kādi ir galvenie secinājumi pēc labdarības maratona, vērtē Latvijas bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics, „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Jaunciema pamatskolas direktores vietniece, MOT trenere, bijusi sociālais pedagogs, bijusi Skola2030 iekļaujošas izglītības jomas vecākā eksperte Anna Zaula, atbalsta centrs "Tilts" pārstāvis, apmācību programmas "Emocionāli kompetenta skola" treneris Kaspars Prūsis un Iecavas vidusskolas skolotāja Sanita Meškalo.
1/3/202453 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām uzvārdu nemaina: kādi ir iemesli šādai izvēlei

19 % jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām izvēlas nemainītnemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022. gadam. Ģimenes studijā interesējamies, kādi ir biežākie iemesli uzvārda maiņai vai tieši pretēji - izvēlei to nemainīt. Vērtē Latvijas Universitātes pētniece, sociālās antropoloģijas pasniedzēja Ilze Mileiko, demogrāfs un uzvārdu pētnieks Ilmārs Mežs un Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže. Katru gadu Latvijā noslēdz vairāk nekā 10 tūkstošus laulību. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 11 848 laulības. 2023. gada sākumā 49,1 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti. Noslēdzot laulību, visbiežāk sieviete pāriet vīra uzvārdā, tomēr ir arī izņēmumi.
1/2/202450 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Atskatāmies uz paveikto: 2023.gada raidījumu tendences, iepriecinājumi un sarūgtinājumi

Atskatāmies uz 2023. gadā paveikto: kādas bijušas tendences raidījumu tematikā, kādas bēdas un problēmas apspriestas un analizētas, kas iepriecinājis un kas izdevies, ko gribētos turpināt risināt un aktualizēt arī nākamajā gadā.  Mairita Znotiņa izceļ raidījumu par bērnu diendusu bērnudārzā un raidījumu, kas skanēja pirms Tēvu dienas. Sarmīte Kolāte min, ka šajā gadā daudz runāts par smagām tēmām, bet šajā reizē izceļ sarunas par iespējām vecākiem savienot bērnu kopšanas atvaļinājumu ar papildus darbu, kā papildināt ģimenes ienākumus laikā, kad viens no vecākiem ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Agnese Linka izceļ raidījumus, kuros bija saruna par šķirto vecāku saskarsmes tiesībām ar bērniem, ar kuriem nedzīvo kopā. Tāpat viņa min pētījumu, kas rezultējas ar raidierakstu sēriju "Līdera apskāviens". Liene Vimba savukārt min raidījumu par sekmēm, kas viņai pašai kā mammai palīdzējis rast risinājumu problēmām, lai palīdzētu bērnam vieglāk mācīties. Tāpat viņa min raidījumu "Dod pieci!" ietvaros par ārpusskolas nodarbībām pusaudžiem.
12/29/202353 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Radu tikšanās: kā to noorganizēt saistošu visu paaudžu ģimenes locekļiem

Ziemassvētki nosvinēti, bet Jaunā gada sagaidīšana vēl priekšā. Vairums ģimeņu tieši Ziemassvētkiem kopā gatavojās, domāja, lai tie būt ne tikai pasēdēšana pie bagātīgi klāta galda, bet arī neaizmirstami mirkļi sarunājoties, kopā dziedot vai ejot rotaļās. Kā radu sanākšanas ne tikai Ziemassvētkos, bet citos godos rīkot tā, lai tā būtu priecīga un gaidīta tikšanās visu paaudžu ģimenes locekļiem? Kā noorganizēt atmiņā paliekošu lielu radu saietu, kurā satiekas cilvēki, kas ir radi, bet viens otru pat lāga nepazīst? Ģimenes studijā sarunājas izglītības darbiniece no Praulienas Guna Ruļuka, kura bieži rīko dažādas radu sanākšanas. Vismaz reizi nedēļā tiekas vismaz 15 cilvēki. Arī veselības nozarē strādājošā Anta Nasteviča pati rīkojusi radu saietus, lielus dzimtas saietus, kur pulcējos no 60 līdz 100 cilvēkiem. Tāpat folkloras un tautas mūzikas eksperte Katrīna Feldmane organizē ģimenes svētkus sev un draugiem. Savukārt uzņēmējs Uģis Ozoliņš, kurš arī organizē dzimtas saietus, uzdāvinājis visai ģimenei dzimtas ģerboni
12/28/202349 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Pulksteņlaika apguve un laika izjūta bērnam: vai laiks "skrien arī bērnībā

Sociālajos medijos laiku pa laikam pavīd informācija, kur kāds jau pilngadīgs cilvēks, skatoties uz analogo pulksteni, nezina, cik tas īsti rāda. It kā ir attaisnojums - dzīvojam laikmetā, kurā dominē digitālais laikrādis. Tāds atrodams katrā tālrunī un arī mājās bieži vien ir tieši šāds laika rādītājs. Vai bērniem skolā tagad ir grūtāk iemācīt, cik rāda analogais pulkstenis, vai bērniem laika izjūta ir līdzīga pieaugušo laika uztverei? Vai laiks "skrien" arī bērnībā? Raidījumā Ģimenes studija vērtē un analizē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ineta Helmane, Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Kadrija Beirote un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Raidījumā uzklausām arī Mārupes valsts ģimnāzijas 1. un 2. klases skolēnu domas par pulksteņlaiku.
12/27/202349 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Kopā ar amazajiem skatītājiem Ziemassvētku sajūtas meklējam Leļļu teātrī

Ziemassvētku noskaņās Ģimenes studija dodas uz Leļļu teātri, kur nesen renovētajā Latvijas Leļļu teātra vēsturiskajā ēkā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Ar kādām sajūtām atgriežas aktieri vēsturiskajā ēkā, kādu brīnumu gaida mazie skatītāji, vai bija noilgojušies pēc teātra un vai Ziemassvētku sajūta ir katrā mūsos?  
12/25/202353 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Kopā ar mazajiem skatītājiem Ziemassvētku sajūtas meklējam Leļļu teātrī

Ziemassvētku noskaņās Ģimenes studija dodas uz Leļļu teātri, kur nesen renovētajā Latvijas Leļļu teātra vēsturiskajā ēkā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Ar kādām sajūtām atgriežas aktieri vēsturiskajā ēkā, kādu brīnumu gaida mazie skatītāji, vai bija noilgojušies pēc teātra un vai Ziemassvētku sajūta ir katrā mūsos?  
12/25/202353 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Vai dzimumu stereotipi ir aktuāla problēma bērnu audzināšanā Latvijā?

Nesen iznākusi grāmata bērniem par dzimumu līdztiesību "Puika, kas spēlējās ar lellēm". Grāmatas autors Ilis, īstajā vārdā Iļja Marija Boļšakovs – filozofs, teologs, mācībspēks, dažādu stāstu, publikāciju, mācību līdzekļu un nu arī bērnu literatūras autors. Cik aktuāla problēma bērnu audzināšanā ir dzimumu stereotipi un vai puikas un meitenes būtu audzināmi atšķirīgi, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: grāmatas autors - rakstnieks, filozofs Iļja Marija Boļšakovs, sociālantropoļoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa, ārste-psihoterapeite Laura Valaine un trīs bērnu mamma Māra Veselova. Dzimumu līdztiesības jautājums,  sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana ir iekļauta gan mūsu pašu valsts plānos un stratēģijās, gan dažādos starptautiskos dokumentos. Taču ik pa laikam veikti pētījumi liecina, lai gan Latvijas iedzīvotāji dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību un vēlas dzīvot līdztiesīgā sabiedrībā, reālā situācija tomēr mums vēl ir diezgan tālu no vēlamās. Par dzīmumu līdztiesību un puiku un meiteņu audzināšanu diskusija ar raidījuma viesiem.
12/18/202352 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Ciemojamies pie "Dod pieci! 2023" vēstneša Kaspara Markševica ģimenes

Aizsākoties jau desmitajam sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", raidījumā Ģimenes studija tiekamies ar Markševicu ģimeni. Tētis Kaspars Markševics ir dziedātājs, kas strādā ne tikai Latvijas Radio 2, bet arī aktīvi darbojas sabiedriskā labuma organizācijā "Latvijas Bērnu atbalsta fonds". Kaspars nekad nav slēpis savu skaudro bērnības un pusaudžu gadu pieredzi un šogad arī piekritis būt Latvijas Radio vēstnesis labdarības maratonā "Dod pieci!", kas pievēršas riska jauniešu problemātikai. Arī šajā sarunā viņš stāsta par grūtajiem brīžiem un pagrieziena punktiem, kas dzīvē daudz ko mainījuši. Tagad ar sievu Andu viņi ir gādīgi vecāki Paulai un Amandai, un paši atzīst, ka ir pat perfekcionisti. Meitas gan viņus vērtē kā mīļus, jaukus un tādus, kas dod arī gana brīvības. Tāpat kā daudzi citi vecāki, Markševici domā, ka pārāk daudz laika velta darbam, pārāk maz atliek ģimenei. Tajā pašā laikā viņi smej, ka labprāt atpūšas arī katrs atsevišķi, jo reizi pa reizei "korķus izšauj mums visiem" – tā Kaspars. Kaspars un Anda stāsta, ka visi četri kopā brauc atpūsties ārpus Latvijas, lai nav ne telefonu, ne e-pastu. Un visi kopā dodas uz kādu siltu vietu. Ir arī ceļojuši pa Latviju, bet lai atlicinātu ceļošanai, nākas arī parēķināt, tāpēc labāk izvēlas atteikties no brauciena uz vienu, otru, trešo Latvijas vietu, bet salikt līdzekļus kopā un doties uz nedēļu prom. Stāstot par iepazīšanos ar sievu, Kaspars min, ka tas bijis kārtīgs dienesta romāns. Bet vaicāti, kādi vecāki Kaspars un Anda ir savām meitām, Kaspars bilst, ka to labāk vaicāt viņām pašām, bet atklāj, ka lūguši piedošanu meitām, ka nav bieži kopā ar viņām. "Mēs to apzināmies. Tieši tāpēc, ka tāds ir ritenis, kurā esam ierauti, lai dzīvotu tā, kā mēs dzīvojam, lai mēs dzīvotu kvalitatīvi. Tieši tāpēc, ka tā agrā bērnība ir bijusi lielā nabadzībā, galīgi negribu to ne pieļaut, ne sagaidīt. Mans virsmērķis ir, lai viss būtu nodrošināts, cik labi var būt. Lai forši, lai ir tas, ko vēlas, bez pārmērīgām galējībām. (..) Mums ir galvenais nodrošināt mūsdienu ritējumu, lai tas ir kvalitatīvs. Jo zinām, ja kaut kas nav, cik spēcīgs ir mobings un bulings un pārējais, ar to visu kaut kā mēģinām sadzīvot," atzīst Kaspars. "Man jau liekas, ka esam ļoti forši vecāki," vērtē Anda. "Mēs esam tādi viegli, noteikti stingrāks ģimenē meitenēm būs tētis, es esmu tā, kas vairāk atļauj. Es ļoti uzticos, jau no mazotnes par skola lietām. Es viņām ļoti uzticos un mums ir kaut kādi noteikumi. Meitenes zina, ja viņas tos pārkāps, runāsim savādāk. Bet man nav nācies līdz šim vilties." Paula vecākus raksturo kā vieglus, mīļus, ļoti uzticas un daudz atļauj. Jā, ir robežas un noteikumi. Arī Amanda bilst, ka vecāki ir jauki, visu atļauj un ir ļoti labi.
12/15/202350 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Kur sarežģītu pusaudžu vecākiem meklēt atbalstu un palīdzību?

Rīt, 15. decembrī, sāksies sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad uzmanība pievērsta pusaudžiem, kuriem grūti iekļauties sabiedrībā dažādu apstākļu dēļ. Kur sarežģītu pusaudžu vecākiem, kā arī pašiem jauniešiem meklēt atbalstu un palīdzību, diskutējam Ģimenes studijā. Vai pieejams arī valsts atbalsts un vai rindas, lai sagaidītu tikšanos ar speciālistu, ir saprātīgas? Diskutē resursa "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa, luteriskās baznīcās atbalsta centra bērniem un ģimenēm "Roku rokā" vadītāja Ilze Nagla, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa konsultante Ilze Garkalne.
12/14/202352 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Pētījums: Latvijas jaunieši pilsoniskās aktivitātēs iesaistās mazāk nekā citur Eiropā

Latvijas jauniešu zināšanas par pilsoniskajām aktivitātēm, kā arī līdzdalība tajās pēdējos gados ir pieaugusi, tomēr ir zemāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs. Latvijas skolēni, salīdzinot ar jauniešiem citās valstīs, daudz mazāk uzticas demokrātijai kā pārvaldes formai, un ceturtā daļa 8. klases skolēnu Latvijas nākotni redz pavisam drūmās krāsās. To apliecina Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums.  Kā varam nomērīt Latvijas jauniešu attieksmi pret valsti, cik svarīgi bērniem kļūt par aktīviem pilsoņiem un kāda ir skolas un ģimenes loma šajā procesā, Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošo pētniece un arī minētā pētījuma vadītāja Latvijā Ireta Čekse, "Mācītspēks" dalībnieks, sociālo zinību un vēstures skolotājs Jūrmalas valsts ģimnāzijā Jānis Leinerts un Rīgas Humanitārās vidusskolas 11. klases skolniece, Rīgas Skolēnu domes prezidente Šarlote Justīne Jurjure.
12/13/202350 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Dāvanas, dāvanas, dāvanas, jeb kā iepriecināt bērnu Ziemassvētkos

Katru dienu mazu dāvaniņu, un tad vēl bērnudārzā un darba eglītē, un Ziemassvētku vakarā. Un pie vecmāmiņas... Kā iepriecināt bērnu, vienlaikus dāvanas nepadarot par pašsaprotamu ikdienu? Un kā iepriecināt bērnu, ja vecāki nevar atļauties visu to, ko kāro mazā bērna sirds? Ģimenes studijā sarunājas fonda "Plecs" valdes loceklis, centra "Zin" vadītājs Georgs Rubenis, centra "Līna" psihologs Emīls Ūdris un "Zero Waste Latvija" pārstāve Ulla Milberta.
12/12/202351 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Jaunākie dati par bērnu lasītprasmi nav iepriecinoši: vai vispār ir ceļš atpakaļ

Jaunākie PISA dati, domājot par bērnu lasītprasmi, nav iepriecinoši. Kā tos vērtēt un vai maz ir ceļš atpakaļ? Ģimenes studijā analizē Diskutē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktore, Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Rīgas Valda Zālīša sākumsskolas skolotāja Dace Jansone un rakstniece Luīze Pastore. Lasītprasme ir mācīšanās atslēga, tā ir priekšnosacījums, ka nākotnē skolēni varēs labi apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Ilgtermiņā lasītprasme būtiski ietekmē arī dzīves kvalitāti, jo zemas lasītprasmes līmenis var ietekmēt jauniešu vispārējo attīstību, mazināt viņu kapacitāti, arī apgrūtināt iekļaušanos mūsdienu mainīgajā sabiedrībā, tā secina dažādu pētījumu autori. Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina 5. decembrī publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.
12/11/202350 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Līga un Jānis Skrastiņi Raiskumā palīdz cilvēkiem atbrīvoties no atkarībām

Ģimenes studija dodas ciemos pie Skrastiņu ģimenes. Līga un Jānis tagad dzīvo Raiskuma pagastā Cēsu pusē. Pirms gada viņi tur izveidoja atveseļošanās centru „Sober Way”, lai palīdzētu tiem, kuri vēlas atbrīvoties no atkarībām un sākt citu dzīves veidu, un tas ir pirmais privātais šāda veida centrs Latvijā. Šajā ziņā palīdzoši ir ne tikai speciālisti, kuri centrā strādā. Arī Līgas un Jāņa pieredzes stāsti, jo abi ir atkarīgi un kaitīgo vielu lietošanu sākuši jau pusaudžu vecumā, bet mainījuši dzīvi . Jānis nelieto nekādas apreibinošas vielas piecus gadus un septiņus mēnešus, Līga – trīs gadus un septiņus mēnešus. Un viņu pašu atveseļošanās ceļš turpinās. Viņi palīdz viens otram, atklāti izrunājot visu, kas ikdienā traucē justies labi, un meklējot pieņemamus veidus, kā ar to tikt galā. Līga un Jānis ir arī divu bērnu - deviņgadīgā Rūdolfa un astoņus gadus vecās Emīlijas - vecāki. Tikšanās reizē "Briedīšos" Latvijas Radio žurnālisti sagaida visi četri. Bērni gan kādu brīdi paklausījušies mammas un tēta stāstu, dodas laukā interesantāk pavadīt laiku. Jānis bilst, ka Raiskumā ir izveidojuši drošu vidi, kur atveseļoties pašiem un citiem. "Es arī tagad esmu atkarīgais. Šis nav īsti ārstējams un var sadzīvot, līdzīgi, kā citas hroniskas slimības - epilepsija, astma vai diabēts. Tam ir nepieciešams konkrēts dzīvesveids, kādu mēs dzīvojam, mierīgs un nosvērts, bez stresiem. Tajā pašā laikā svarīgs ir atveseļošanās process, kas notiek regulāri," stāsta Jānis. "Atveseļošanās procesā labā ziņa ir tā, ka mēs nedrīkstam palaisties. es nevaru pagriezt muguru, apvainoties un desmit dienas kaut kur pazust. Tas man ir bīstami, arī manai ģimenei," turpina Jānis. "Tāpēc regulāri ir savstarpējas sarunas, "iečekojamies", kā jūtamies, kas ar mums notiek." Jānis vērtē, ka nokļūšana atkarību varā viņam saistīta ar situācijām bērnībā, skolas gados, kur nav saņēmis atbildes uz dažādiem jautājumiem par mācībām, par virzību uz rezultātu. Jānis uzsver, cik būtiskas ir sarunas. Viņš arī norāda, ka atkarības cilvēkam rada atvieglojumu no reālās dzīves, atkarīgais negūst baudu no tā.  "Man ir bail no vientulības, izjūtu vientulību, vainas sajūtu par lietām, kur to nevajadzētu izjust. Kaut kas manā bērnībā ir bijis, kaut kas dvēselē ir iesakņojies, ka es neesmu pietiekami labs. Jābūt modram, lai nesāktu mēģināt sajūtu izmainīt un atvieglot, tiklīdz es viņu atvieglošu, es uzkāpšu uz tā, ka es mēģinu atvieglot," stāsta Jānis. Līga bilst, ka viņa ir alkoholiķe, kura nedzer. Viņa ir no Rīgas, bet bērnībā katru vasaru pavadījusi laukos, kur ļoti patikuši dažādi ikdienas darbi saimniecībā.  "Runājot par atkarībām, viens no lūzuma punktiem bija 5. klase, kad ģimene pārvācās uz citu dzīves vietu. Līdz tam es gāju dejošanā, dejoju sporta dejas, puišu bija mazāk, man nebija partnera, aizgāju prom pavisam. Ļoti pieņēmos svarā, sevi neredzēju no malas, nevērtēju. Nebija priekšstata par izskatu, par ārieni, neaizdomājos, kāda esmu, pareiza vai nē,” atminas Līga. „Gāju uz skolu, satikos ar draudzeni, klases biedrs teica: reku tievā un resnā nāk. Es biju resnā. Noslēdzos, līdz tam biju aktīva. Bija kauns par sevi.” Pusaudzes gados bijusi bulīmija, bijis arī graizīšanās periods. "Ar laiku parādījās pie apvāršņa alkohols, sajutu, ka ir vilkme, tur sajūtos labāk, man ir atvieglojuma sajūta, ka beidzot varu izelpot, pateikt, ko gribu. Palēnām tas pārtapa regulārā alkohola lietošanā, kas bieži beidzās ar bezfilmu,” stāsta Līga. Abi atklāti stāsta, ka atveseļošanās ir pakāpeniska, mēģinājumi ir bijuši vairākas reizes. Kopīgas sarunas šobrīd abiem ir daļa no atveseļošanās procesa. Abu attiecību līkločos bijusi gan piepildīta kopā būšana, gan šķiršanās brīži, kad dzīvojuši atsevišķi.
12/8/202347 minutes, 27 seconds
Episode Artwork

Pedagogu atbildība riskam pakļauto jauniešu problēmu apzināšanā

Problēmpusaudži nerodas uz līdzenas vietas, viņi izaug ģimenēs, vismaz sākotnēji apmeklē arī bērnudārzu un skolu. Kāda ir izglītības vides un pedagogu loma potenciālo riska jauniešu pamanīšana. Vai izvēlamies neredzēt acīmredzamo? Ģimenes studijā diskutē Salacgrīvas vidusskolas speciālā pedagoģe, Kiwa trenere Agne Berga, Tālmācības vidusskolas Rīgas komercskolas angļu valodas skolotāja Agnese Gromova-Ķurēna, Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļas teritoriālā centra "Āgenskalns" vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe un Rīgas 72.vidusskolas direktors Pāvels Pestovs. Parasti par problēmām liecina dažādi signāli, pirms kāds kļūst par ielu bērnu, likumpārkāpēju vai aizraujas ar atkarības vielām. Pēdējos gados apzināmies, cik svarīgi būtu pamanīt iespējamās uzvedības problēmas vai problematiskos sadzīves apstākļus laikus un tās risināt. Skolā jaunieši pavada daudz laika, vai pedagogi pamana riskam pakļautos jauniešus? Kāda ir tālākā pedagogu un skolas rīcība, ja pusaudzim manītas uzvedības problēmas, pasliktinās sekmes mācībās? Varbūt skolas laikā kaut ko mainīt ir par vēlu un pirmās pazīmes jāpamana jau pirmsskolas izglītības iestādēs?    
12/7/202353 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Līdera apskāviens: Pētījums par jaunu meiteņu seksuālo izmantošanu jauniešu organizācijā

Pieauguši vīrieši spēlējas ar uzmanības pievēršanu. Gadiem ilgi nometņu rīkotāji iesaista attiecībās un seksuāli izmanto pusaudzes un jaunietes. Latvijas Radio un portāla "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" atklāj sistemātisku jaunu sieviešu seksuālu izmantošanu jauniešu organizācijā "K.I.D". Ģimenes studijā analizējam pētījumā atklāto par sistemātisko jauniešu izmantošanu. Sarunājas portāla „Delfi” žurnāliste Olga Dragiļeva, centra „Dardedze” psiholoģe Madara Grandāne un biedrības "Centrs MARTA" Jaunatnes programmu vadītāja Madara Mazjāne. Astoņas sievietes atklāj piedzīvoto seksuālo izmantošanu jauniešu nometnēs "K.I.D." un ar to saistītajos pasākumos. Notikumi risinājās pirms vairākiem gadiem - tobrīd daļa no sievietēm vēl nebija pilngadīgas. Meitenes vasaras nometnē iepazinās ar to rīkotājiem, pieaugušiem vīriešiem, kuri viņas iesaistīja attiecībās un seksuāli izmantoja. Kā tas varēja notikt un kāpēc neviens nav saukts pie atbildības - sešās sērijās skaidro Latvijas Radio raidieraksts "Dokumentārijs".
12/6/202353 minutes, 27 seconds
Episode Artwork

Izšķirties normāli: Kā saglabāt cieņpilnas attiecības arī pēc šķiršanās

Dažreiz laulības šķiršana ir saprātīgs un vajadzīgs solis, lai abiem partneriem un ģimenei kopumā ļautu turpināt dzīvi, kas atbilst visu vēlmēm un vajadzībām. Gadu gaitā raidījumā esam daudz runājuši arī par sarežģītiem šķiršanās stāstiem un gadījumiem, tiesa gan, visvairāk uzmanības veltot situācijām, kad bijušo laulāto nespējas sarunāties dēļ visvairāk cieš bērni. Bet vai un kā ir iespējams visiem iesaistītajiem mazāk traumatisks ceļš un vai ir iesējams saglabāt cieņpilnas attiecības pēc šķiršanās, Ģimenes studijā vērtē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa un uzņēmējs, tēvu grupu vadītājs, ģimeņu attiecību konsultants Jānis Broks.
12/5/202353 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Gripas laiks ir sācies: cik pieejamas ir vakcīnas un vai potēties pret gripu

Ziemas laikam iestājoties, aktivizējas dažādas saslimšanas, tostarp gripa. Aktuāls kļūst jautājums - kā sevi pasargāt no saslimšanas, vakcinēt vai nevakcinēt atvases un pašus pret gripu? Par to arī kaismīgi diskutē vecāki. Kāda ir gripas vakcīnu pieejamība ģimenes ārstu praksēs šobrīd un kādas ir prognozes par gripas izplatību Latvijā šoziem, interesējamies Ģimenes studijā. Plašāk skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja pediatre infektoloģe Dace Zavadska un ģimenes ārste Jēkabpilī, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Aija Graudiņa.
12/4/202352 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Darbs, mājas dzīve, mācības un ceļojumi, jeb dinamiskā Liepiņu ģimenes ikdiena

Jāņa un Leldes Liepiņu ģimenē aug divas meitas ar mazu vecumu starpību, tādēļ viņu ikdiena ir ļoti dinamiska. Abi vecāki strādā, pie tam Leldei savu pagaidām pusslodzes darbu izdodas savienot gan ar bērnu audzināšanu, gan mācībām kādā jomā, kas nepavisam nav saistīta ar viņas līdzšinējo izglītību vai profesiju – stjuarte. Visbiežāk sanāk, ka tad, kad tētim ir brīvdienas, tad jāstrādā mammai, un otrādi. Nereti viņu plānus ietekmē vēl arī abu bērnudarznieču slimošana. Par spīti tam Liepiņi paši vērtē, ka ģimenes ikdienu izdodas līdzsvarot un, piemēram, visiem četriem doties pat kādā garākā ceļojumā. Tā pagājušajā gadā, Madlēnai un Adelei vēl tikai pusotru un trīs gadus vecām esot, viņi mēnesi ar mugursomām plecos pavadījuši Āzijā. Arī Leldes un Jāņa iepazīšanās stāsts atgādina romantiskas filmas scenāriju. Lai arī meitām ir neliela vecuma starpība, bet abas ir atšķirīgas, atzīst Lelde, vecāka meita Adele ir mierīga, bet mazā māsa Madlēna ir "spridzeklītis". Lai dzīvotu tik dinamiski, Liepiņiem palīdz arī omes un opji, bet Lelde arī vērtē, ja dari to, kas patīk, viss ir viegli. Lelde ar entuziasmu stāsta, kā pēc lidojumiem ir ieguvusi enerģiju, ko dot savējiem. Un kāds brīnums, ka arī abi iepazinušies lidmašīnā. Jānis saka, ka pēc lidojuma izlēmis uzrunāt stjuarti, kura šķitusi simpātiska. Lelde stāsta, ka viņa uzreiz pamanījusi īpaši smaidīgo pasažieri, kuram pasniegusi kapučino "ar kaudzīti", bet kolēģe piebildusi - ar mīlestību.  Lelde smej, ka pasažieriem ir dažādi paņēmieni, kā viņi mēģina iepazīties, viens no tipiskākajiem - viņi kāpj pēdējie ārā no lidmašīnas...   
12/1/202348 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Vai ārpusskolas aktivitātes jauniešiem var būt glābiņš no atkarību gūsta?

Vai ārpusskolas aktivitātes mūzikā, mākslā vai sportā, vai arī darbošanās kādā nevalstiskā organizācijā var palīdzēt pusaudzim izaugt veselam un darbīgam, neiekrītot atkarību vai bezmērķīga laika pavadīšanas gūstā, diskutējam Ģimenes studijā, gaidot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci!". Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesore, psiholoģe Baiba Martinsone, „Ghetto Games” aizsācējs Raimonds Elbakjans, Vidzemes novada pārvaldes Jaunsardzes instruktors Gatis Ceriņš un grafiti mākslinieks Matīss Maksimovs.
11/28/202352 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Vai zinātnes centriem izdodas ieinteresēt skolēnus pievērsties tehnoloģijām vai fizikai?

Ventspils zinātnes centram "Vizium", nesen atvērtajam zinātkāres centram "Futurimo" Rīgā un šoruden darbu sākušajam Kosmosa izziņas centram Cēsīs viens mērķis - izglītot un ieinteresēt bērnus un jauniešus par STEM jomu - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātni un matemātiku. Vai tas izdodas un vai šie centri varētu kļūt par centriem, kur skolēni iegriežas regulāri,  kur notiek citādas mācību stundas gan skolēniem, gan arī pedagogiem? Un vai sasniegt šo mērķi varētu palīdzēt arī "Skolas soma" ar savu finansējumu? Ģimenes studijā diskutē programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna, Rīgas 34. vidusskolas ķīmijas un dabaszinību skolotāja, Rīgas Stradiņa universitātes medicīniskās ķīmijas docētāja Karina Kalerija Kostrjukova, Ventspils digitālā centra "Vizium" vadītāja Elīna Kroņkalne. Ierakstā uzklausām Cēsu kosmosa izziņas centra vadītāju Miku Dzeni, kā arī fizikas skolotāju Lauri Freimani.
11/27/202350 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Pusaudža gadi: izaicinošs laiks cilvēka dzīvē, bet ne grūtākais

Gaidot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci", runāsim par pusaudžu vecumu, lai izprastu, kādas ir šī vecuma posma īpatnības un kāpēc tieši pusaudži visbiežāk nonāk problēmbērnu statusā? Ģimenes studijā diskutē Pusaudžu resursu centra adarbības projektu vadītāja un mentore, Dialektiski biheiviorālās terapijas speciāliste Romija Krēziņa un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze. Vai un kāpēc pusaudžu vecums ir sarežģītākais vecums cilvēka dzīvē? "Domāju, ka tas ir izaicinošs laiks. Nezinu, vai tas ir grūtākais laiks. Man liekas, mums katram dzīves gājumā ir savi grūtākie laiki un grūtākie posmi," vērtē Romija Krēziņa. "Daudzi pusaudža gadus atceras ar labu un pozitīvu sajūtu." Viņa atzīst, ka viennozīmīgi negribētu piekrist uzskatam, ka pusaudža vecums ir sarežģītākais cilvēka dzīvē. Anika Miltuze domā līdzīgi. "Nevar teikt, ka ir visgrūtākais, jo katrā vecuma posmā var atrast gan savu grūtumu, gan pozitīvismu. Jā, izaicinājumu pilns laiks, gan pašiem pusaudžiem, gan vecākiem," uzskata Anika Miltuze.  
11/23/202352 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Bērnam nepieciešama mandeļu operācija: kā rīkoties vecākiem

Ja bērns daudz slimo, nereti vecāki izskata iespēju operēt kakla vai aizdegunes mandeles. Kā rīkoties un uztvert situāciju, ja atvasei nepieciešama mandeļu operācija? Kādas ir jaunākās atziņas par mandeļu nozīmi cilvēka organismā un pie kādiem nosacījumiem no tām jāatbrīvojas, Ģimenes studijā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ortolaringologs Kristaps Dambergs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Sanita Mitenberga. Ierakstos uzklausām vecāku pieredzes stāstus.
11/22/202352 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus?

Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus? Kas jāzina tuviniekiem un kādas palīdzības iespējas ir pieejamas, Ģimenes studijā vērtē psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja Karlīna Elksne un PEP mamma Elīna Kļaviņa. Notikušais ar jauno māmiņu Annu, kas kopā ar mazuli novembra sākumā pazuda un zīdainītis pēcāk tika atrasts miris, liek arī mums kā sabiedrībai saausīties un pievērst uzmanību tam, kas ir pēcdzemdību depresija. Cik tā ir reāla parādība un kā aptvert, ka vieglākā vai smagākā formā no pēcdzemdību depresijas cieš konkrēts skaits sieviešu? Daudz stāstu un pieredžu pēc notikušā uzvirmoja arī sociālajos tīklos. Cilvēki, it kā jūtot līdzi notikušajam, šķiet, mazāk kautrējas dalīties ar to, ko paši ir piedzīvojuši. Kādas mācības būtu jāgūst un kādi secinājumi jāizdara, vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda nelaime nav pirmā Latvijas pieredzē. Kādi ir pēcdzemdību depresijas simptomi, kam tie jāpamana, kas par to visu ir jāzina tuviniekiem, un galu galā, ko mēs vispār varam darīt preventīvi, paturot prātā, cik liels ir tieši psihiskās veselības speciālistu trūkums Latvijā? Elmārs Rancāns norāda, ka pa pasaules dati liecina, ka 10% sieviešu pēcdzemdību periodā - pirmo divu mēnešu laikā vai pat pirmā pusgada laikā - varētu attīstīties depresija. Konkrētu datu par Latviju nav, bet ņemot vērā šos datus, Latvijā gadā ir 16000 dzemdību, 10% ir 1600 sievietes. "Jautājums, kur tās mammas paliek? Kas viņas redz, ierauga, algas pamana, jo depresija pēcdzemdību periodā var izpausties ļoti dažādos veidos, un svarīgi ir saprast arī sievietēm pašam un apkārtējiem, kā tas izpaužas. Depresija pastāv, būtiskākais jautājums, vai tas tiek pamanīts un, ja netiek pamanīts, kāpēc? Te mēs varam skatīties daudzos līmeņos, sākot no sievietes pašas, viņas tuvākais loks, tad tālāk būs tie profesionāļi, kas varētu šo mammu saskarties periodā pēc dzemdībām un tad ģimenes ārsts, vecmāte, dūla vai PEP mamma, ginekologs. Kā notiek tā, ka caur šo it kā, no vienas puses, diezgan intensīvu sietu, tomēr šīs sievietes izkrīt cauri, un mēs uzzinām par tiem traģiskajiem notikumiem, kas ir publiskā telpā. Bet mēs nezinām par tiem daudziem, es teiktu, pat simtiem sieviešu, kas iet tam cauri tā, kā viņam sanāk. Es ceru, ka daļa no viņām arī saņem palīdzību, bet valsts dienestā mēs neredzam viņus tik daudz, kā varbūt varētu sagaidīt."
11/21/202353 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Patriotisms ir lieta, ko vajag ikdienā praktizēt. Tiekamies ar Patjanko ģimeni

Valsts svētku priekšvakarā tiekamies ar Patjanko ģimeni no Rīgas. Tajā aug četri dēli – Kārlis, Jānis, Alberts un Gustavs. Viņu vecāki, Oskars un Māra, strādā IT nozarē, taču iepazinušies folkloras kopā un joprojām ir aktīvi šīs kustības dalībnieki, kas folkloru dažādos veidos praktizē arī savā un ģimenes ikdienā. Šai sarunā arī par latviskumu, patriotismu un muzikālās izglītības saistību ar matemātiku. Vecākais brālis Kārlis apgūst čella spēli. Reizēm, gan tas nepatīk. Bet mamma atklāj, ka Ziemassvētkos paplašinātā ģimenē bērni kopā muzicē. Tāpat šogad Dziesmu svētkos kopā ar Oskara brāli un māsu piedalījušies kā Patjanko kapela. Ir motivāciju un uz ko tiekties Jānis, kuram ir 10 gadi drosmīgi bilst, ka skolā viņam nepatīk, jo tur viņu moka, it sevišķi ar latviešu valodu. Mamma atzīst, ka mājas Jānis ir loģistikas un iepirkumu menedžeris. Albertam ir astoņi gadi, viņš tāpat kā vecākais brālis trenējas alpīnismā un tāpat kā vidējais brālis apgūst vijoli un darbojas folkloras kopā "Kokle", kur savulaik arī vecāki iepazinuši un iemīlējuši folkloru, kā arī ieraudzījuši viens otru.  Izrādās, ka tieši Alberts bijis tas, kurš brāļus iesaistījis kāpšanā. Pastarītim Gustavam ir pusotrs gadiņš. Vaicāti par tradīcijām, kā ģimene atzīmē 18. novembri, Oskars atzīst, ka visi sanāk kopā pie galda.  "Ļoti tādu redzamu tradīciju, kā citi iet ar lāpām, vai rīko pasākumus, tādu mums nav. Esmu dziļi pārliecināts, ka patriotisms ir tāda lieta, ko vajag ikdienā praktizēt. Kā tu attiecies pret savu valsti, kaut vai tas, ka strādā un maksā nodokļus, nelamā valdību, bet saproti, ka visas problēmas ir sarežģītas, tās nevar vienkārši atrisināt, ka rīt nebūs visiem nauda un visi ceļi būs labi. Atbildīga sajūta pret savu dzīvi un citiem, manuprāt, ir lielākais, ko mums vajadzētu darīt," uzskata Oskars Patjanko. "Dzīves steigā es tādas ārišķīgas lietas neizdaru, nepiespraužu lentīti. Bet tā lentīte man ir tur, iekšā, sirsniņā. Kad mamma mani gaidīja, viņa lasīja tautasdziesmas. Viņa zināja, ka būs meita Māra, man arī tā sajuta, ka esmu šeit piedzimusi, šī ir mana Latvija, es šeit dzīvoju un daru to labāko, ko varu izdarīt, sākot ar sevi, savu māju, savu ģimeni. Tad ejot ārpus," atzīst Māra Patjanko.
11/17/202344 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Kā audzināšana mazotnē un sākumskolas posmā ietekmē nākamo pusaudzi?

Kā tas, kā mēs audzinām bērnus mazotnē un sākumskolas posmā, ietekmē to, kādi viņi būs pusaudži? Kā un kāpēc daži kļūst par "problemātiskajiem jauniešiem"? Meklējam atbildes uz šo jautājumu, gaidot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci", kurā aicināsim palīdzēt riskam pakļautiem jauniešiem un bērniem. Ģimenes studijā sarunājas psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcās Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs un resursa uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa. Kā no maza, mīļa, nevarīga mazuļa izaug jauns cilvēks, kuram ir lielas problēmas iekļauties sabiedrībā, pieņemt tās uzvedības normas un arī apkārtējos cilvēkus.
11/16/202351 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Cik atbalstoši ir darba devēji un kolēģi, kad darbinieku bērni slimo?

Kad bērns slimo, ja nav citas iespējas, vecāki spiesti ņemt "slimības lapu", lai būt kopā ar mazo slimnieku. Pirmsskolas vecuma bērni var slimot pat astoņas līdz 12 reizes gadā, un lai kārtīgi izveseļotos, bieži ir nepieciešamas 14 dienas, kurās bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi. Cik atbalstoši ir darba devēji un kolēģi, kuriem nereti jāstrādā vairāk, kad darbinieku bērni slimo? Ģimenes studijā vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Solvita Zirnīte. Ierakstā uzklausām ģimenes ārsti Līgu Soidu Olaines novadā. Viņa atzīst, ka vecāki nereti izmanto slimības lapas, bet nereti šādās reizēs vecāki izjūt spiedienu gan no ārstiem, no darba devēju puses, arī no izglītības iestādes. Viedokli izsaka Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
11/15/202352 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Draudzēties nav vienkārši: kā palīdzēt bērnam atrast un kopt draudzību

Kāpēc viņš ar mani vairs nedraudzējas? Es arī nedraudzēšos. Un tad atkal draudzēšos! Nesen apgāds "Liels un mazs" izdevis Agneses Vanagas un Annas Vaivares komiksu "Sirdslietas", kura varones ir divas sirdis - būtnes ar atšķirīgiem raksturiem, kas meklē draudzību un cenšas saprasties. Tas nav vienkārši, tāpat kā maziem un lieliem cilvēkiem. Vai un kā palīdzēt bērnam atrast un kopt draudzību? Ģimenes studijā sarunājas bērnu grāmatu autore Agnese Vanaga, māksliniece, grāmatu ilustratore Anna Vaivare un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā Lelde Smilte-Breča.
11/14/202352 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Vai par latvieti top ģimenē? Tiekamies ar satura veidotājiem, kas rosina domāt par vēsturi

Vai par latvieti top ģimenē? Valsts svētku nedēļā uz sarunu raidījumā Ģimenes studijā aicinām cilvēkus, kas pēdējos gados radījuši saturu, kas ģimenēm ar bērniem varētu rosināt diskusijas par Latvijas vēstures un identitātes jautājumiem. Sarunājas kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vokālās studijas "Knīpas un knauķi" vadītāja Sanita Sējāne, arhitekte, digitālā satura autore Evija Vizule, režisors Dzintars Dreibergs, Latvijas Nacionālās vēstures muzeja pētnieks Mārtiņš Vāveris un "Brain Games" spēļu izstrādātājs Jānis Grunte. 
11/13/202353 minutes, 1 second
Episode Artwork

Patriotisms ir reāls vārds ģimenē. Ciemojamies pie Sproģu ģimenes Cēsu novadā

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sproģu ģimenes Cēsu novadā. Kristiāna un Renārs ir trīs bērnu – Elizabetes Marijas (16 gadi), Renāra Adalberta (11 gadi) un Jāņa Eberharda (3 gadi) vecāki. Nu jau trīs gadus viņi dzīvo Renāra vecvecāku mājās 15 kilometrus no Cēsīm. Attālumu līdz pilsētai, kur vecāki strādā, Renārs tagad atdzīvinot Ruckas muižu un Kristiāna Cēsu 2.pamatskolā mācot dizainu un tehnoloģijas, un kur Sproģu bērniem atrodas gan izglītības iestādes, gan interešu izglītības pulciņi, viņi ik dienu mēro turp un atpakaļ. Bet, kā atzīst Sproģi, šo apgrūtinājumu atsver ieguvumi, dzīvojot īstos laukos. Visi novērtē mieru, klusumu un dabas tuvumu, kas ļauj tā pa īstam atpūsties. Cēsīs Renāru pazīst arī kā patriotiski noskaņotu pilsētnieku. Un tie nav tikai skaļi vārdi – jūnija beigās Renārs ar domubiedriem rīko Cēsu kauju atceres pasākumu, kā arī nu jau vairāk nekā desmit gadus rūpējas par īpašu svētku noskaņu Cēsīs, Pils parkā, Lāčplēša dienā. 2015. gadā, novērtējot viņa paveikto, Renāru atzina par gada cēsnieku. Pirmo reizi Cēsu Pils parkā uz trepēm kopā ar māsām Latvijas kontūru no svecītēm Renārs izveidojis pirms 15 gadiem. Cilvēki to pamanījuši, novērtējuši un arvien vairāk iesaistījušies. Kopš 2012. gada viņš sadarbojas ar video mākslinieku Māri Kalvi, kas veido ap 5 minūtes garu stāstu, ko projicē uz pils Ziemeļu torņa. Šī gada stāsts, kura fragments Ģimenes studijā skan vēl pirms Lāčplēša dienas, ir par latviešu valodu un aizsāk seriālu, kas turpināsies nākamoajos gados par dzimtajām mājām, par tēvu, par māti. "Pasākums ir tāds, ka patriotismu var izjust līdz kaulam," atzīst Kristiāns. ""(..) Bet tas ir tā grandiozi, ka vienmēr raudāt gribas. Sajūties iekšā sirdī - jā, es esmu latvietis!"  Patriotisms ir reāls vārds ģimenē. "Grūtības dzīvojot šeit, laukos, tomēr palikt dzimtas mājās, jo mēs esam šeit ceturtā paaudze, bērni būs piektā, tas jau arī patriotisms. Šad tad nāk melnās domas, ka vajag emigrēt, tomēr paliekam un cīnāmies. Tas arī patriotisms. Protams, vēstures mīlestība un Renāra aktivitātes pastiprina," vērtē Kristiāna. Renārs vērte, ka tas nāk no viņa ģimenes, jo vecāmamma savulaik teikusi, ka šī vieta ir senču tūkstošiem soļu izstaigāta un labu domu izdomāta, te ir labi dzīvot pēctečiem. Bērnībā, kas aizritēja padomju gados, nebija ne Ziemassvētku, ne 18. novembra aiz tumšiem aizkariem, bet "tas ir bijis iekšā". Māja, kurā šobrīd dzīvo Sproģi, ir uzcelta uz zemes, ko Renāra vecvectēvs saņēma par piedalīšanos Brīvības cīņās. Pats gan māju nepaspēja uzbūvēt, jo no karā gūtiem ievainojumiem mira. Viņa sieva Alma uzbūvējusi māju, kurā tagad dzīvo ģimene. Ēka gan ir piedzīvojusi pārvērtības. Lai arī ikdienā ir jāmēro ceļš uz Cēsīm, vai kā Elizbetei Marijai, kura nedēļu aizvada Valmierā, kur šobrīd mācās, arī bērni novērtē lauku dzīvi. Stāstot par iecērēm Ruckas muižā Cēsīs, par kuras nomnieku ir kļuvis Renārs, viņš atklāj, ka grib saglabāt māksliniecisko ievirzi, kāda te bija iepriekš [iepriekšējie nomnieki organizēja mākslas rezidences], kā arī domāt par saimniecisko attīstību. Pavisam drīz viņš dosies uz Austriju, kur doma iegādāties mobilās dzirnavas, domājot par kopā ar partneri audzētu griķu pārstrādi muižā. Kristiāna atklāj, ka vacbaltiešu kultūru abi ar vīru iemīlējuši jau pirms kāda laika, gribējuši pat kādu muižu iegādāties, bet īsti neviena neiekrita sirdī, vai arī nebija paceļama. Tad pieteicās jaunākais dēls un viņas domas par muižas iegādi atslābušas, bet Renārs arvien bijis iededzies. Kad pasvaldība izsludinājusi konkursu, bijis skaidrs, ka jāpiedalās. Kopā ar māsām izveidoja Latvijas karoga kontūru uz Pils parka kāpnēm un skatoties cilvēku interesi, veidoja kontūru, tālāk jau cilvēki iesaistās. Kopš 2012. gada sadarbojas ar video mākslinieku Māri Kalvi, kas veido ap 5 min gadu stāstu, ko projicē uz pils Ziemeļu torņa. Šogad stāsts par latviešu valodu, tad par dzimtajām mājām.   Pasākums tāds, ka patriotismu var izjust līdz kaulam, "Bet tas ir tā grandiozi, ka vienmēr raudāt gribas. Sajūties iekšā sirdī - jā, es esmu latvietis!"    Aizkustinoši   patriotisms ir reāls vārds ģimenē
11/10/202346 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

No nākamā mācību gada Valsts aizsardzības mācību pasniegs visās skolās

No 2024. gada rudens mācību priekšmetu Valsts aizsardzības mācība pasniegs visās skolās Latvijā. Vai esam tam gatavi un kā šobrīd veicas ar nepieciešamo pedagogu - Jaunsardzes instruktoru piesaisti? Skaidro Jaunsardzes centra direktors, pulkvedis Aivis Mirbahs, Jaunsardzes instruktores - Alīna Valdmane, kura māca otr mācību gadu Rīgas 93.vidusskolā un Rīgas tehniskajā koledžā, un Lelde Mieze, kura Jaunsardzes instruktoriem pievienojās nesen, kopš augusta, un māca Rīgas Valsts tehnikumā. Patlaban valsts aizsardzības mācība jau ir ieviesta 186 skolās, kas to iekļāvušas savā mācību saturā brīvprātīgi, savukārt no nākamā gada 1.septembra šo mācību priekšmetu realizēs vēl ap 300 skolās visā Latvijā. Vai no nākamā gada, kad Valsts aizsardzības mācība būs visās skolās, mācību programmas saturs un plāns kaut kā mainās? Šobrīd ir zināms, ka šim mācību priekšmetam būs atvēlētas 112 mācību stundas, katrā pusgadā 56. Kā šo mācību priekšmetu integrēt esošajā mācību apjomā, vai to darīt, samazinot citu mācību priekšmetu apjomu, vai palielināt skolēnu slodzi? Ir izskanējusi arī versija par mācību gada pagarināšanu. Situāciju komentē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka.      
11/9/202352 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Mācības mūzikas skolā: radīt muzicēšanas prieku vai sagatavot nākamo profesionāli

Ģimenes studijā saruna par mūzikas skolām - ko un kā tajās apgūst vairāki desmiti tūkstoši Latvijas bērnu, kāda ir pieeja apmācībai un slodze skolēniem. Vai mērķis ir sagatavot pēc iespējas vairāk profesionālu mūziķu, vai dot bērniem prieku muzicēt, kas ir arī paliekoša vērtība uz visu mūžu? Diskutē Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis, mūzikas apguves vietnes "Skaņgrams" radītāja, mūzikas un solfedžo skolotāja Iveta Brikmane, mūzikas pedagoģe, lektore, vokālās studijas "Momo" ilggadēja pasniedzēja, šobrīd Nacionālās Mākslu vidusskolas Jāņa Rozentāla mākslas skolas vadītāja vietniece audzināšanas jomā Dace Kravale un tētis, privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Mūsu poga" izpilddirektors Dagnis Isaks.
11/8/202353 minutes, 4 seconds
Episode Artwork

Klimata pārmaiņas: vai saprotam jauniešus, kas skumst par klimatu?

Vai saprotam jauniešus, kas skumst par klimatu? Kas ir klimata skumjas, kāpēc tās rodas un kā izpaužas? Vai tās skar arī jaunus cilvēkus Latvijā un kā tas ietekmē viņu lēmumus par savu dzīvi un nākotni, Ģimenes studijā vērtē klīniskais un veselības psihologs Edgars Haritončenko, psiholoģijas studente Ilze Jēče, kura darbojusies dažādas vides nevalstiskajās organizācijās, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Elgars Felcis un Babītes vidusskolas 9. klases skolniece Patrīcija Rugāja. Kad pie Zviedrijas parlamenta sāka regulāri protestēt 15 gadus vecā Grēta Tunberga, pieprasot tūlītējas darbības klimata krīzes mazināšanai, viņu, protams, vērtēja dažādi. Arī kritiski. Tomēr viņas aktivitātes iedrošināja jau plašāku jauniešu kustību visā pasaulē, pulcējoties klimata streikos. Līdzīgas aktivitātes notika arī Latvijā. Vai un kāpēc Latvijas jauniešus uztrauc tāds šķietami globāls jautājums, kā klimata krīze? Kas ir ekotrauksme? Un kā plānot nākotni pasaulē, par kuru daļa jaunieši domā kā par "bojā ejošu"?
11/7/202353 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Ko nākamā gada valsts budžeta likumprojekts sola ģimenēm ar bērniem?

Ko jaunais, 2024. gada, valsts budžeta likumprojekts sola ģimenēm ar bērniem? Kur palikuši iepriekšējie solījumi un kādi ir piedāvājumi, lai nākamā gadā atbalstītu ģimenes ar bērniem? Ģimenes studijā diskutē Diāna Jakaite, Laklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos, un demogrāfe Zane Vārpiņa, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore. Sazināmies ar Sanitu Janku, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktori.
11/6/202353 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Latvijas Radio jubilejas nedēļā tiekamies ar ģimeni, kuras stāsts šeit sācies

Latvijas Radio 98. jubilejas nedēļā tiekamies ar ģimeni, kuras stāsts pirms vairāk nekā 50 gadiem sācies Latvijas Radio, jo tieši te iepazinās tobrīd jau leģendārās Mikrofona redakcijas darbinieks Kārlis Grīnbergs un nesen Radio strādāt sākusi jauniņā Zaiga, kas pēc neilga laika arī kļuva par Grīnbergu. Kārlis un Zaiga ir ilggadēji radiožurnālisti, kas dažādos amatos un redakcijās Doma laukuma mājā nostrādājuši vairākus desmitus gadu. Šobrīd abi jau pensijā, pērnajā vasarā Kārlim nosvinēta skaista 90 gadu jubileja. Tagad Latvijas Radio Ziņu dienestā strādā viņu meita Zane Eniņa. Sarunai Ģimenes studijā pievienoties piekrīt arī Grīnbergu dēls, fotogrāfs Toms Grīnbergs, kā arī vecākais no pavisam trim mazdēliem – Gustavs Zālītis. Trīs paaudzēm radio studijā tiekoties, vienā stāstā savijas gan jaunības un bērnības atmiņas, gan dažu radošu nedarbu epizodes, kas risinājušās tepat, Latvijas Radio.  Gan Kārlis, gan Zaiga sarunā atklāj, ka darbā Radio nokļuvuši, kad pirmais mēģinājums iestāties augstskolā bijis neveiksmīgs. Kārlis savulaik sācis kā skaņu operators, griezis un līmējis lentes, vēlāk strādājis "Mikrofona redakcijā un bijis Ziņu raidījumu galvenā redaktora vietnieks. Zaiga sākumā bijusi dokumentu kopētāja. "Kad biju paralēli pastrādājusi tehniskajā daļā un ieguvusi augstāko izglītību, un drusku bērni jau bija paaugušies, aizgāju uz ziņām par redaktori. Radio esmu strādājusi kādas astoņās darba vietās, kādās 10 telpās un apmēram 10 dažādās pozīcijās," stāsta Zaiga. Arī abu ģimenes stāsts aizsācies Radio. Tas bijis kāda Radio ballītē 1970. gadā, kad Kārlis uzkrītoši bieži aicinājis Zaigu dejot. Tā abi iepazinušies. Kā jau tas mēdz gadīties aizņemtiem vecākiem, viņu bērni Zane un Toms ir izauguši Radio. "Nebija viņiem bērnudārziņu kādu brīdi, viņi nāca uz Radio, viņus laida iekša, tad viņi kaut kur vecāku tuvumā grozījās un par to neviens neuztraucās," atminas Kārlis. "Kad bija pavisam maziņi, laiku sabalansēt kaut kā ļāva tas, ka tehniskajā daļā varēja strādāt arī naktīs. Tad dienā biju brīva. Tad mēs ar Kārli mainījāmies. Kad ziņas strādāju, bija sarežģīti. Visu laiku tā ir tāda raušanās uz pusē, tev ir ļoti intensīvs darbs, tev ir mājas un bērni, kuriem nevari veltīt tik, cik tu gribētu," bilst Zaiga. "Es tādu smagumu neatceros, bieži vedāt šurp, uz Radio, un dzīve likās interesanta. Gan tajā daļā, kur teici, kur "laiž gaisā" raidījumus. Tas bija ļoti aizraujoši, tur bija visādas pogas, ko nedrīkstēja spiest. Tad noteikti tās bija jānospiež, un ar to gadījās visādas ārkārtas situācijas," atminas Zane. "Tad tur bija lenšu gali, kas man likās brīnišķīgi, ar kuriem varēja spēlēties, kas likās visās varavīksnes krāsās. Un tā lenšu līme - kaut kāds brīnišķīgs veidojums. Varēja lentes līmēt un graizīt. Visu laiku bija interesanti cilvēki, kas mūs pieskatīja vai garāmejot ar mums aprunājās. Man radio dzīve likās ideāla." "Es arī atceros to dzīvošanos pa Radio, kā aizjaujošu padarīšanu. Mēs ar Zani kopā klejojām no "Mikrofona" redakcijas uz Ziņu redakciju atpakaļ, pa ceļam satikām dažādas estrādes zvaigznes," papildina Toms. "Tas, ko Zane saka, ka bija interesanti ar lentēm darboties, kad vecāki pielaida pie magnetafona, varēja pagriezt ātrāk skaņu vai lēnāk. Varēja graizīt lentes. Es tādu smagumu neatceros. Mums bija interesanti." "Tētis bija "Mikrofona" galvenais redaktors, mikrofons rīkoja aptaujas, uz koncertiem biļetes nevarēja dabūt, mēs vienmēr tur bijām. Tas bija prestiži, bet tajā laikā es to tā nenovērtēju, ka tas bija īpaši. Stāstot klases biedriem skolā, ka es būtībā dzīvoju "Mikrofona" redakcijā starp vēstuļu maisiem un redzu, kā cilvēki aizpildījuši anketas, balsojot pa dziesmām, droši vien tas visiem likās dīvaini, bet man tas likās kaut kas normāls. Vienkārši tāda bija man bērnība," turpina Zane. Zane arī dziedājusi bērnu ansamblī "Dzeguzīte". Zane "ziņu cilvēks", kas tagad atkal atgriezusies darbā Latvijas Radio, kur arvien strādā daudzi tēta un mammas kolēģi. Žurnālistika un radio žurnālistika vieglākais pretestības ceļš, par savu izvēli stāsta Zane. Toms uzskata, ka vecāku darba ietekmē nav izvēlējies savu profesiju, varbūt viņu iespaidojis tas, ka tētis brīvā laikā daudz fotografējis. Neliela pieredze ar dzīvošanos Radio ir arī Zanes vecākajam dēlam Gustavam.  "Izklausās gan, ka manai mammai un onkulim ir bijusi aizraujošāka bērnība, man tik daudz neļāva viskautko graizīt, līmēt un čīkstināt durvis. Man ļāva sēdēt pie datora," atminas Gustavs. Jautāti par ģimenes kopābūšanas brīžiem, Grīnbergi atzīst, ka ikdienā visi satiekas mazāk, jā, sazinās, bet kopā noteikti sanāk divas reizes gadā - Ziemassvētkos un Lieldienās. Tāpat lielākās jubilejās satiekas, piemēram, Kārļa 90. dzimšanas dienā aizvadītajā vasarā. Šobrīd Gustavs ir aktīvākais ģimenes kopābūšanas mirkļu organizētājs.  
11/3/202348 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Normāla ģimene: dažādie attiecību un ģimenes modeļi

Latvijas Radio jau kopš septembra vidus skan raidieraksts "Normāla ģimene". Reizi nedēļā viens pāris stāsta par savām attiecībā. Cik dažādas ģimenes ir mūsu sabiedrībā un kāda ir apkārtējo attieksme pret citādo, varbūt nepierasto, vērtējam Ģimenes studijā. Sarunājas Latvijas Radio raidieraksta "Normāla ģimene" viena no autorēm, pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē Marta Herca, klīniskā psiholoģe Kristīne Balode un ģimenes sistēmiskais psihoterapeits Gatis Līdums.  
11/2/202353 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Audio saturs mūsu bērnu ikdienā

Audio saturs bērnu audzināšanā un izglītības procesā - vai bilžu un video laikmetā tam vēl ir vieta? Latvijas Radio dzimšanas dienā Ģimenes studijā diskutējam par iespējām audio saturam dzīvot savu otro dzīvi arī mūsu bērnu ikdienā. Raidījuma viešņas: Ādažu brīvās Valdorfa skolas skolotāju kolēģijas vadītāja, latviešu valodas skolotāja, arī izglītības uzņēmuma "Lielvārds" autore Inga Zemīte, Rīgas Strazdumuižas vidusskolas attīstības centra direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Rozīte, izglītības psiholoģe, matemātikas skolotāju un arī privātskolotāju ar ilggadēju pieredzi Dace Bērziņa. Katrs no mums bērnībā noteikti ir noklausījies vismaz vienu pasaku audio formātā, sekojot līdzi saturam un ļaujot iztēlē atdzīvinātu pasaku tēlus. Vai šāds izstāstīts saturs joprojām ir saistošs arī mūsdienu bērniem un vai tas var būt ne tikai izklaidējošs, bet arī izzinošs? Ierakstam uzklausām 11.klases skolnieci Alisi Maiju Samsoni, kurai ir disleksijas, kas sagādā lasīšanas grūtības. Viņa dalās pieredzē, kā izmanto audiogrāmatas. Par audiogrāmatu pieejamību stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma vadītāja Zane Grosa. Par portālā LSM.lv. pieejamo audio saturu bērniem stāsta LSM Bērnistabas redaktore Ināra Antiņa. Latvijās Radio no šodienas, 1. novembra piedāvā pasakas, ko ielasījuši Latvijas hokeja izlases hokejisti.    
11/1/202350 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Vecāki gādā par aktīvām dienām saviem puišiem. Tiekamies ar Filipovu ģimeni

Ģimenes studija dodas ciemos pie Filipovu ģimenes no Siguldas. Andrejs un Lelde ir trīs dēlu – Dominika, Franča un Lūkasa - vecāki. Vecākie dēli ir skolas, bet pastarītis vēl pirmskolas vecumā, tāpēc vecākiem jāspēj savu darba ritmu salāgot ar bērnu dienas kārtību, jo, piemēram, uz slēpošanas treniņiem dēli ar nepieciešamo inventāru paši nokļūt nespēj. Taču vecāki uzskata, ka aktīvas un noslogotas dienas puišiem vajadzīgas, lai neatliktu laiks darīt kaut ko, kas nav vēlams, un enerģija, ar kuru puiši apveltīti pārpārēm, tiktu izmantota treniņos un jaunu, noderīgu prasmju apguvē, nevis brāļu savstarpējos ķīviņos. Andrejs ir fitnesa treneris, tāpēc gandrīz vai likumsakarīgi, ka aktīvs dzīvesveids patīk visiem, gan vecākiem, gan viņu bērniem. Jaunākie brāļi Lūkass un Francis skrituļo, trenējas kalnu slēpošanā, peld, nodarbojas ar vieglatlētiku un uz jautājumu, vai nav par daudz, enerģiski atbild - nē. Mamma koriģē, sporta veidi mainās atbilstoši sezonai, un sporta klubā, kur dēli trenējas, attīsta vispusību. Bet vislabāk viņiem patīk slēpošana.  Arī mamma mēdz pievienoties puikām treniņos, piedalās velo treniņos, slēpošanas treniņos. Tā vieglāk saprast, kas ir grūti un kas ir forši, kāpēc bērni sūdzas vai ir gandarīti. Savukārt vecākais dēls Dominiks ir izvēlējies distanču slēpošanu, kas ir arī tētim tuvāka. Tētis stāsta, ka mēdz sportot individuāli kopā ar vecāko dēlu. Viņam patīk un viņš mudina tēti kopā darboties, lai arī Andrejs atzīst, ka reizēm pēc ikdienas ir nogurums. "Forši, ka viņš izrāda interesei un nebaidās no kustības. mūsdienās tā ir diezgan liela problēma ar sportošanu, kustēšanos," gandarīts Andrejs. Protams, arī puiši reizēm saka, ka negrib. Reizēm vajag viņus paskubināt, reizēm arī vajag iedot brīvdienu. Lelde stāsta, ka ļauj reizēm bērniem kādas nodarbības izlaist, bet vienmēr cenšas izvērtēt iemeslus, vai tas ir nogurums vai vienkārši slinkums.  Paralēli sportiskām aktivitātēm visi trīs brāļi nodarbojas arī ar mākslu - Lūkass un Dominiks mācās arī mākslas skolā, bet Francis - mūzikas skolā.  "Sporta treniņā var uzturēt sevi pie veselības un izlādēties. Uzskatu, ka dēli tāpēc, ka viņiem sports ir ārā, visu cauru gadu ir ārā, viņi maz slimo. Māksla ir vienkārši līdzsvaram, lai arī emocionālā un intelektuāla puse ir piepildīta un viņi var brīvāk izpausties," atzīst Lelde. Iespējams, ka nākotnē noslodze un nodarbes mainīsies, bet "viņiem patīk, viņi ir ļoti enerģiski čaļi, viņi ir jānodarbina". Andrejs vērtē, ka ir labs līdzsvars puikām nodarbēs, arī bilst, ka vecākiem nav mērķa veidot viņus par augta līmeņa sportistiem. Galvenais, ka viņš ir kustībā, treniņi ir daudzpusīgi. Lai daudzpusīgās nodarbes bērniem nodrošinātu, ir rūpīgi sastādīts grafiks, kad un kur katram jābūt. Reizēm, ja nepieciešams, palīdz opis un ome.
10/27/202347 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Kāpēc jāpalielina vecuma cenzs, no kura var iegādāties alkoholiskos dzērienus

Drīzumā Saeimas deputātiem būs jālemj par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Cita starpā arī jālemj par to, vai nepieciešams palielināt vecuma cenzu, no kura ir atļauts iegādāties alkoholu. Vai un kāpēc ir svarīgi, ka jaunieši alkoholam legāli piekļūst vēlāk, Ģimenes studijā skaidro Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite veselības centrs „Vivendi” Ilze Maksima un atkarību atveseļošanās centra "Sober Way" vadītājs, mentors Jānis Skrastiņš.
10/26/202351 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Bērniem arvien jaunākā vecumā konstatē tuvredzību: kā labāk saglabāt redzi

Bērnu tuvredzības izplatība strauji pieaug, dati liecina, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā un arī visā pasaulē bērnu skaits ar tuvredzību ir dubultojies un, kas ir īpaši satraucoši, to konstatē jau pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kāpēc un kā labāk saglabāt bērna redzi optimālā stāvoklī? Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska, „Vision Express” galvenā optometriste Jeļena Stūriška un oftamologs, Dr. Lūkina acu klīnikas vadītājs Fēlikss Lūkins. "Savā praksē esmu redzējis un kā bērnu tēvs varu teikt, ka viss atkarīgs no tā, cik tās viedierīces agri, es uzskatu, tiek dotas, un cik tas tiek limitēts vai nelimitēts.," atzīst Fēlikss Lūkins. "Praksē esmu saskāries ar vairāku paziņu bērniem, kur visos gadījumos bija apmēram viens stāsts principā, ka bērni bija jau kaut kādu vecumu sasnieguši, viņiem bija izsniegti mobilie telefoni, un tad šis telefons ir bez kaut kādiem limitiem lietots. Gada laikā tā tuvredzīgi tad bija no mīnus viens līdz mīnus trīs arī attīstījusies." "Bet, protams, tas nav pētījums, tā ir prakse, ko esmu pieredzējis. Man viņa liekas ticama, jo pētījumos teikts tuvredzība pieaugušiem cilvēkiem ir korelācijā ar izglītību: ja ir divas augstākās izglītības, ir lielāks procents tuvredzīgo skaits, vienā augstākā - paliek mazāks, vidusskolas izglītība - vēl mazāks, pamatskola - vēl mazāks. Ir saistība ar darbu tuvumā un cik tas ir limitēti, un pareizi tiek darīts," turpina Fēlikss Lūkins.  
10/23/202350 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Par sadzīvisku ilgtspēju un kā izdzīvot, ja mājās šahists. Saruna ar Elīnu un Andri

Elīna Kolāte strādājusi kā vides žurnāliste gan televīzijā, gan Latvijas Radio. Šobrīd no žurnālistikas, kā pati saka, aizvien attālinās. Viņas vīrs Andris Tihomirovs ir šaha entuziasts un skolotājs ar interesi un zināšanām arī par vēsturi. Abi kopā viņi ir piecgadnieka Valtera vecāki un atzīst, ka noteikti var sevi pieskaitīt pie pilnīgi normālām ģimenēm. Par sadzīvisku ilgtspēju, kāzām, kurās gredzenus jaunajam pārim apliek ap potīti, un to, kā izdzīvot, ja mājās šahists – saruna Ģimenes studijā. 
10/20/202346 minutes, 43 seconds
Episode Artwork

Pusaudzim drošs pieaugušais: kādu atbalstu no pieaugušā pusaudzim ir svarīgi saņemt

Kas ir pusaudzim drošs pieaugušais? Vai pieaugušais aizvien ir bērna autoritāte un kādu atbalstu no pieaugušā pusaudzim ir svarīgi saņemt, atrodoties starpposmā starp bērnu un pieaugušo pasauli, meklējot savu identitāti, pārbaudot robežas un attālinoties no vecākiem? Kā pieaugušajiem būt līdzās, palīdzot izdzīvot šo sarežģīto dzīves posmu, analizē sertificēta mākslas terapeite, "Pusaudžu resursu centra" mentore Līga Cepurīte, biedrības "Zvannieku māja" valdes priekšsēdētāja Sandra Dzenīte-Cālīte, Open centra vadītājs Edijs Klaišis un Mentor Latvija izpilddirektore Edīte Zvirbule. Aicinot nepalikt vienaldzīgiem un vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, ar ko saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši, sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicinās palīdzēt un dot iespēju bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām izrauties no nelabvēlīgas vides un veidot motivētu, drošu, garīgi un fiziski veselīga nākotni. Gaidot labdarības maratonu, Ģimenes studijā sarunā, kā palīdzēt pusaudzim sasniegt šos mērķus un kā to var palīdzēt tieši pieaugušais?
10/19/202353 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Vardarbība skolās pieaug: cik pasargāti ir gan skolēni, gan skolotāji?

Reaģējot uz neseno vardarbības gadījumu Ķekavas vidusskolā, pašvaldība iniciējusi parakstu vākšanu vietnē "Mana balss", lai rastu tiesisku pamatu tam, lai valsts un pašvaldību iestādēm būtu reālas pilnavaras vardarbības apkarošanai Latvijas skolās. Kā samērot bērnu tiesības un citu tiesības uz drošību un veselību, Ģimenes studijā analizē Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere un Izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina. Ķekavas novada pašvaldība sagatavojusi vēstuli likumdevējiem ar prasību steidzamības kārtā pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Šādu prasību aktualizējis nesenais gadījums Ķekavas vidusskolā. Tas nofilmēts, un, visticamāk, daudzi jau to ir redzējuši: viens 9. klases skolēns nežēlīgi sit otru, kāds filmē un pārējie mierīgi noskatās, nesaucot palīdzību. Vai tiešām jau šobrīd ir izdarīts viss, lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos izglītības iestādēs un vai risinājumi ir varmācīgā skolēna mācīšana ārpus skolas vismaz kādu laiku, iespēja skolas darbiniekiem aizdomu gadījumā pārmeklēt skolēna somu un vecāku līdzatbildības palielināšana šādos un līdzīgos gadījumos?
10/18/202351 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Mākslīgais intelekta iesaiste bērnu audzināšanā - riski un iespējas

Nesen sociālajos tīklos bija vērojama diskusija par to, ka tagad ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību būs iespējams uzzināt, ko patiesībā mums vēlas pateikt mazulis ar savu raudāšanu, vai viņš ir dusmīgs, vai viņš ir izsalcis, miegains vai varbūt mazulim kaut kas sāp. Tas radījis bažas, vai šādu rīku izmantošana nemazinās nepieciešamību pēc mazuļa attīstībā tik svarīgā kontakta ar vecākiem? Kādi ir riski un ieguvumi, Ģimenes studijā analizē aģentūras „New Black” vadītājs Artūrs Mednis, Rīgas Tehniskās Universitātes pētnieks Ēvalds Urtāns un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd palīdz vecākiem bērnu audzināšanā - kādas iespējas un riskus tas rada?
10/17/202350 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Maza bērna veselības aprūpe: vai nepieciešams pediatrs, vai pietiek ar ģimenes ārstu?

Katrs mazulis, nākot pasaulē, var tikt pierakstīts pie sava ģimenes ārsta. Parasti vecāki par to ar ārstu vienojas jau pirms bērniņa nākšanas pasaulē, un mātes pasē ir atzīme par to, kurš būs bērniņa ārstējošais ārsts. Tomēr daļa ģimeņu izvēlas mazulim pediatra uzraudzību. Ko var un nevar pamanīt ģimenes ārsts un vai vecākiem ir pamats satraukumam, ja bērna veselības aprūpi uzņemas vien ģimenes ārsts nevis pediatrs. Ģimenes studijā diskutē Pediatru asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja vietniece Jana Pavāre, pediatru klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Ierakstā uzklausām kādas mammas pieredzes stāstu par to, kāpēc saviem bērniem izvēlējusies pediatra aprūpi. Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane skaidro, cik pieejami ir pediatri.
10/16/202350 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Lauku vide ļauj pilnvērtīgi izbaudīt katru dienu. Tiekamies ar Mucenieku ģimeni Ropažos

Ģimenes studija dodas ciemos pie Mucenieku ģimenes. Viņi dzīvo Ropažu novadā Zaķukalnu mājās. Solveiga ir sabiedrisko attiecību speciāliste, Arturs mežsargs, bet kopā ar saviem bērniem – deviņus gadus veco Jāni un septiņgadīgo Maiju, viņi ikdienā rūpējas arī par savu lauku saimniecību, tostarp trušiem, kazām, vistām, zirgiem un, protams, arī suņiem un kaķiem. Solveiga stāsta: tā ir vienkārša dzīve, kuru viņa, kas augusi Rīgā, aizvien mācās. Šajā ziņā Solveigai palīdz Arturs, kurš šajās lauku mājās izaudzis. Bet tieši lauku vide ļauj pilnvērtīgi izbaudīt katru dienu viņiem visiem. Un īpaši jau bērniem. Solveiga vērtē, ka, dzīvojot laukos, saimniecība ar daudziem dzīvniekiem, nav nekas īpašs. Ir bijušas arī zosis un cūkas.Kā tas sācies? Pats no sevis, kad pārcēlušies dzīvot uz Artura dzimtajām mājām. "Tev ir zāle, to vajag pļaut, ņemam aitas, varbūt labāk kazas, jo viņas var slaukt. Tu māki slaukt? Nē, bet iemācīšos. Redz, ir piens, tad vajadzētu vistas. Tad jau ir olas. Vēl ir liela pļava, ko darām tur? Tur skaisti izskatītos zirgi. Dzīves apstākļi sakrīt un parādās zirgi..." stāsta Solveiga. Saimniecības izveide gan nebūtu iespējama, ja Arturs nebūtu savā bērnībā to redzējis un darījis. Arī tagad viņš pārsvarā rūpējās par saimniecību. Arturs gan saka, ka tās nav rūpes, ja tā būtu, noteikti nedarītu. Jautājums, vai uzturēt šādu saimniecību ir rentabli, paliek neatbildēts, bet sarežģīti tas nav.  Mazā māsa Maija vairāk dzīvo savā fantāziju zemē un mājas darbos iesaistās, ja viņai to liek darīt, Jānis iesaistās, jo grib to darīt. Viņam patīk tīrīt trušu būdas, barot viņus. Artūrs, kurš ir izaudzis laukos, atzīst, ka viņa paaudzi no dzīves un darbiem laukos atbaida pašu ne visai gaišā pieredze, kad bija jāravē garas kartupeļu, burkānu vai runkuļu vagas, lai arī laiks ir labs un gribas iet uz upi. "Tas daudzus ir atbaidījis no laukiem. Es gribu ar saviem bērniem šo kļūdu nepieļaut, lai viņus nenobiedētu ar to. Tu viņus nedzen. Redzi, ka viņš negrib, nevajag. Tā jau nav viņa darīšana, ka tas viss te ir. To izlēmām mēs, pieaugušie, viņam nav no tā jācieš, ka ar sakostiem zobiem ies tīrīt trušu būdas. Es redzu, ka viņš negrib, kad gribēsi darīsi, ja nedarīsi, arī nekas notiks. Ja pienāks tāds laiks, ka arī mums tas viss apniks, arī neviens nedarīsim. Arī nebūs slikti droši vien, tāpat labi dzīvosim," analizē Artūrs.
10/13/202348 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Speciālistes: Mūsdienu jaunieši spēj sazināties gan "digilektā", gan literārā valodā

Kāda ir mūsu ikdienas digitālās saziņas specifika, kā tā ietekmē paaudžu saskarsmi un kādas pēdas atstāj mūsdienu jauniešu rokrakstā, ortogrāfijas un interpunkcijas prasmēs, Ģimenes studijā vērtē grafoloģe, neiropsiholoģe Anita Millere, valodniece, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Zirnīte. Ierakstā uzklausām skolotāju Eviju Vasku, bet raidījuma ievadā kādas mammas bažas un satraukts viedoklis par to, kā mūsdienu bērni sazinās gan savstarpēji, gan dažādās sarakstēs. Daiga Zirnīte vērtē, ka mūsdienu jaunieši raksta gana labi. Viņi neizsakās saīsināti, lielākā daļa labi lieto pieturzīmes un veido pat sarežģītas teikuma konstrukcijas. Arī sarunājas nesaīsināti. Vienīgais, ko skolotāja atzīst, ka bieži e-pastu saziņā skolēni mēdz nenorādīt, kas sūtījis, tāpat arī dokumentā nenorādot autorību, vienkārši uzrakstot "mans darbs". Tas rada problēmas atšifrēt, jo skolēni dokumentus nosauc ārkārtīgi dīvaini. "Bet teikt, ka viņi raksta slikti, noteikti nē. Viņi raksta arī salasāmi," atzīst skolotāja. "Es pieņemu, ka savā sarakstē viņi lieto dažādus saīsinājumus. Tāpat kā pieaugušie, lai cik mēs skaisti runātu Radio vai citur, ir vietas, kur atļaujamies vaļīgi. Viņiem sarakste citam ar citu, ar tuviniekiem arī ir vaļība. Valoda no saīsinājumiem nesagrūs." Viņai piekrīt Aiga Veckalne, aicinot padomāt, kā izskatītos mūsu "whatsapp" sarakste, ja, piemēram, 1985. gadā tas būtu iespējams. "Es esmu pārliecināta, ka es un mani draugi, citi bērni un jaunieši, arī rakstītu atšķirīgi nekā literārā valoda. Šāds, no literārās valodas atšķirīgs paveids, vienmēr ir bijis, vienkārši mums nebija piekļuves tādiem digitāliem kanāliem," vērtē Aiga Veckalne. Tāpat viņa norāda, ka valoda mainās, vai tas ir labi vai slikti, vai tā ir attīstība vai nē, būs atkarīgs no tā, kam pajautās. Veckalne arī norada, ka valodas paveidam, ko šobrīd lieto jaunieši un bērni savos saziņas kanālos, ir jau savs nosaukums "digilekts" - dialekts un digitālā vide. Valodnieki izsaka cerību, ka jaunieši pratīs gan runāt "digilektā", gan uzrakstīt eseju un e-pastu kulturālā valodā.  Anita Millere arī piekrīt, ka jaunieši spēs sadalīt un saprast, kura valoda kad lietojama.        
10/12/202353 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Atbrīvot nevar - vērtējumam sporta stundās turpmāk jābūt obligāti

No šī mācību gada nevienu skolēnu vairs nevar atbrīvot no skolas sporta stundām. Kas un kāpēc šajā ziņā mainījies, un kāda ir piemērota un pietiekama fizisko aktivitāšu deva bērniem pirmsskolā jeb bērnudārzā? Ģimenes studijā sarunājas Solveiga Vaivode-Kļaviņa, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” vadītāja, un Jolanta Brigmane, Babītes vidusskolas sporta skolotāja, otro gadu „Mācītspēks” skolotāja, C kategorijas vieglatlētikas trenere. Jaunie noteikumi paredz, ka ikvienam bērnam neatkarīgi no veselības stāvokļa vai fiziskajām spējām vērtējumam ir jābūt. Tāpat izmaiņas paredz obligātu sporta stundu apmeklējumu. Sporta skolotājam nāksies pielāgot individuālu programmu bērniem un jauniešiem ar dažādām spējām. Izmaiņas skaidro Inese Bautre, Valsts izglītības un satura centra "Skola 2030" vecākā eksperte mācību jomā veselības un fiziskās aktivitātes jautājumos.
10/11/202351 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Svarīgi veidot veselīgu attieksmi pret savu ķermeni jau kopš mazotnes

Kas veido veselīgu sava ķermeņa uztveri un pašapziņu, kā ielikt pamatus pieņemošai un veselīgai attieksmei pret ķermeni jau bērnībā un kāpēc svarīgi bērnam mācīt jau mazotnē savas intīmās ķermeņa daļas nosaukt pareizi un tās iepazīt? Vai kauna sajūta šai iepazīšanas ceļā ir labs vai tomēr nevēlams sabiedrotais?  Par to Ģimenes studiju runāt iedvesmojusi nesen izdotā grāmata "Tur lejā". Sarunājas grāmatas "Tur lejā" redaktore, bērnu grāmatu ilustratore Elīna Brasliņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Lāsma Līdaka, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore Rasa Pakalniņa.  Ierakstā uzklausām grāmatas "Tur lejā" tulkotāju Signi Višku. Sazināmies ar portāla "LSM.lv" sadaļas "Bērnistaba" redaktori Ināru Antiņu, skaidrojot, kādi materiāli bērnu izglītošanai par sava ķermeņa iepazīšanu pieejami portālā. "Tā [intīmās ķermeņa daļas] tāda pati ķermeņa daļa kā nervu sistēma, maņas, gremošanas sistēma, arī to var skart dažādas problēmas, slimības, dažādas grūtības un par to var rasties dažādi jautājumi," norāda Lāsma Līdaka. "Manuprāt, jebkurā laikā lielākā misija vecākiem sagatavot bērnu dzīvei. Ja alu laikmetā gatavoja bērnu dzīvei, kur čab krūmi, tur, iespējams, ir lācis, bēdz; ja tev nāk virsū ar loku un bultu, bēdz vai uzbrūc. Tās bija zinības, kas bija svarīgas. Tas, ko paskatāmies realitātē 21. gadsimtā, mums jāsagatavo bērns tam, ka viņam būs nenormāli daudz informācijas un nenormāli daudz iespējas, gribam to vai nē. Tas, ka vecāki domā, ka viņi pasargās no kaut kādas informācijas daļas un bērns to saņems tikai tad, kad viņš būs morāli pilnīgi gatavs. Vēlu veiksmi! Ja tas izdodas, dalieties, kā tas ir izdevies, gribu zināt. (..) Bērns  ir jāsagatavo atvērtai pasaulei, kur būs ļoti dažādas lietas. Otrs, ir iespējas. Ir labās iespējas, mēs varam daudz ko izārstēt un daudz ko novērst, ja par to laicīgi runājam un laicīgi atklājam. Ja mēs nepievēršam tam uzmanību, nezinām, kā runāt, mēs neuzzinām no bērna, ka ir kaut kāda vaina, reizēm tas rezultējas ar traģiskām sekām." Ārsteatzīst, ka gadījumi, ka meitenes kaut ko ir iebāzušas makstī, notiek regulāri, jo vecāki stāsta, ka nevar bāzt mutē un ausīs, tas, ka puiši nav visu ko salikuši, ir pateicoties anatomijai. Viņi ir mazāk apdraudēti. Izdevniecībā "Pētergailis" izdota N. L. Peifersa, L. L. Blatsa grāmata "Tur lejā", grāmatu ilustrējis J. Kavamura. No vācu valodas grāmatu tulkojusi Signe Viška. Grāmatas košās ilustrācijas un asprātīgie teksti stāsta bērniem par ķermeni un dzimumorgāniem, iemāca, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Jūs noteikti labi zināt, ka reizēm bērnu jautājumi nāk kā zibens no skaidrām debesīm! Bet labā ziņa – arī pieaugušajiem nav jāzina viss. Un ir pieņemami, dzirdot dažus jautājumus, arī nosarkt. Svarīgi saprast, ka bērni uz dzimumorgāniem raugās citādi nekā pieaugušie. Bērniem  ķermenis ir kā instruments, ar kuru piedzīvot pasauli un sevi pašu. Un dzimumorgāni ar saviem daudzajiem nervu galiem un interesanto izskatu sagādā daudz aizraujošu iespaidu. Tāpēc nav pārsteigums, ka intīmā zona daudziem bērniem šķiet visinteresantākā ķermeņa daļa, kuru viņi – vai nu vienatnē, vai kopā ar citiem bērniem – vēlas izzināt. Bērni iemācās, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Bez vēdera, elkoņiem un kājām viņiem pienāktos uzzināt arī apzīmējumus intīmajai zonai. Jo tieši tāpat kā bērniem nepieciešami vārdi, lai pateiktu, ka sāp kāja, vajadzīgi arī vārdi, lai pateiktu, ka, piemēram, spēlējoties viņi atsituši savu intīmo zonu. Un tāpat kā bērniem vajadzīgs vārds "roka", lai pateiktu, ka kāds cits bērns viņus skarbāk aizticis, vārdi, kas nosauc intīmo zonu, palīdz atvairīt uzbrukumus vai ļauj pēc seksuālas vardarbības vērsties pēc palīdzības. Līdzās pareizai terminoloģijai mums šajā grāmatā ir svarīgi iedrošināt bērnus pašiem kļūt radošiem un bez kauna, rotaļīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni.      
10/10/202353 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Vecāku atbalsts mācību procesā: ģimenē ir jāiemāca bērnam mācīties

Ja skolēnam rodas grūtības mācībās, vispirms jautā palīdzību skolotājiem un vecākiem. Reizēm nepieciešamas privātstundas. Cik apjomīgai jābūt vecāku iesaistei bērna mācību procesā, kā tas atšķiras dažādos vecuma un izglītības posmos? Vai mūsu izglītības sistēma vedina uz privātskolotāju pakalpojumu aizvien plašāku izmantošanu? Ģimenes studijā vērtē Juglas vidusskolas matemātikas skolotāja Marina Ancāne, Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas un dabaszinību skolotāja Vēsma Sūna un Egija Vrubļevska, kura pasniedz privātstundas matemātikā. "Svarīgākais posms ir sākumskola, 1. un 2. klasē, kad vecākiem saviem bērniem ir jāiemāca mācīties. To nevar izdarīt tikai skola, tas ir ļoti atkarīgs no ģimenes, no vecāku iesaistes," vērtē Marina Ancāne. Vecākiem būtu jāseko līdzi: vai mājasdarbi ir izpildīti, vai viss ir skaidrs. Daudz atkarīgs no bērna, cik viņš ir patstāvīgs. "Vajag palīdzēt iemācīties mācīties," uzskata Vēsma Sūna. "Bieži pajautājam – vai esi izmācījies, varbūt nezina, ne 1. klasē, ne tad, kad parādās jauni priekšmeti, kā mācīties šajā priekšmetā. Veiksmīgs vecāku piemērs varētu būt, pastāstīt, kā viņi to darīja. Piedāvāt, skatīties, kas bērnam izdodas, jo ne visiem tas derēs." Daloties savas ģimenes pieredzē, jo Vēsma Sūna ir arī trīs bērnu mamma, viņa atklāj, ka bērniem ir gan palīdzējusi pati, gan meklējusi palīdzību no malas. "Ja skolēns lūdz palīdzību, ir jāmeklē. Man liekas, ka būs labāks rezultāts, ja bērns pats jutīs vajadzību, vai tās būs konsultācijas skolā, vai palīdzība mājās. Varbūt lielākie brāļi un māsas to var darīt. Noteikti palīdzība jāsniedz visos vecumos. Arī studentiem," pārliecināta Vēsma Sūna Egija Vrubļevska arī piekrīt, ka ir jāieliek pamati, bet līdz studijām gan nevajadzētu palīdzēt. Viņa atzīst pašvadītu mācīšanos un neuzskata, ka vecākiem jāpalīdz līdz 9. vai 12. klasei.
10/9/202353 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Aizrautīgie dabas pētnieki - Forandu ģimene Carnikavā

Šoreiz dodamies ciemos pie Forandu ģimenes Carnikavas novada Gaujā. Ģirts un Marita audzina divus bērnus, pirms laika visi pārcēlušies no Rīgas uz ģimenes īpašumu – bijušo vasarnīcu, un tagad ir aizrautīgi dabas mīļotāji un pētnieki. Protams, arī vērīgi par drošību savā ikdienā, jo abi vecāki jau ilgi strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Nākamgad Forandi svinēs 20 gadu kāzu jubileju un šajā sarunā padalās arī ar savu harmoniskas kopdzīves recepti. Ģirts ir ugunsdzēsējs jau 23 gadus, šobrīd ir daļas komandieris Ādažos. Brīvajā laikā nedaudz makšķerē kopā ar kādu no bērniem. Arī mājas uzturēšana prasa savu. Viņam patīk būt pie dabas, pārcelšanos no Rīgas pirms astoņiem gadiem nekādā ziņā nenožēlo. Marita piebilst, ka Ģirtam patīk vairāk izbraukt ar laivu izbraukt, nekā makšķerēt. Viņš arī dodas viens dabā un ģimenei sūta skaistas bildes. Marita VUGD strādā jau 16 gadus. Viņa atzīst, ka vīrs ievilinājis un pēc dēla piedzimšanas mainījusi profesiju, iepriekš bijusi friziere. Arī viņai patīk būt dabā, braukt ar riteņiem, kopā ar pārējiem rīkot piknikus un spēlēt galda spēles. Marita arī labprāt rīko svētkus - sesto gadu rīko Kaimiņu svētkus. Regulāri arī poš un pati dekorē māju, kā arī organizē svētkus mājā. Daniēls mācās 11. klasē Tālmācības vidusskolā, brīvajā laikā spēlē bungas un nedaudz apgūst trikus ar kārtīm. Viņš cenšas mazāk izmantot datoru, lai neveidojas atkarība un nebūtu grūti apstāties. Tālmācības skolu dēlam savulaik vecāki izvēlējušies viņa veselības dēļ, bet tagad ir gandarīti, ka puisis var pats plānot savu dienu un mācīties nepieciešamo. Daniēls vērtē, ka tālmācībai ir savi plusi, ir arī mīnusi. Sākumā bijis daudz grūtāk, tagad pats māk mācīties. Alīne mācās 2. klasē un viņai patīk mācīties. Mīļākā stunda māsai ir latviešu valoda, kur daudz lasa un ir daudz pārbaudes darbu. Divas nedēļas Alīnei ir kāmis Rozīne, kurš vēl neko nav sagrauzis. Alīne atzīst, ka 2. klasē mācīties ir foršāk, nekā pirmajā, jo matemātika ir grūtāka.  "Ja grūtāk, jācenšas vēl. Ja kļūdās, jāmēģina vēl, vēl. Nedrīkst padoties, jāiet uz priekšu," savu skolotāju Baibu ar pārliecību citē Alīne. Sarunā bērni dalās ar ģimenes kopīgajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem un aizvadītās vasaras ceļojumu atmiņām. Ceļojums vedis uz Polijas Tatriem. Tētis piebilst, ka jau tagad ģimene plāno nākamo kopīgo ceļojumu.   Forandi ir viesojušies arī raidījumā Gudrības pilieni.    
10/6/202348 minutes
Episode Artwork

Ģimenes budžets: vai ar bērniem ir jārunā par cenu pieaugumu pārtikai

Kā ģimenē runāt par pārtikas cenu un komunālo maksājumu sadārdzinājumu, vai tas ir jāzina bērniem? Kā viņiem paskaidrot, ka jāatsakās no kādas aktivitātes vai hobija, jo trūkst naudas. Vai naudas grūtības var nelabvēlīgi ietekmēt attiecības ģimenē? Ģimenes studijā analizē Evija Kropa, „Swedbank” Finanšu institūta eksperte, Jekaterina Ziniča, „Luminor” Biznesa attīstības vadītāja, Elīna Pelčere, finanšu un pārdošanas trenere, un Santa Kazaka, projekta „Skola 2030” mācību satura izstrādes vadītāja. Uzklausām arī vecāku pieredzes stāstus.
10/5/202351 minutes, 26 seconds
Episode Artwork

Vai "Labo darbu nedēļā" rosina jauniešus palīdzēt un iesaistīties brīvprātīgo kustībā?

Nākamajā nedēļā jau 15. reizi norisināsies "Labo darbu nedēļa", kuras laikā labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv" aicina doties uz dzīvnieku patversmi, apciemot vientuļus pensionārus, palīdzot dārza darbos, nodot asinis un darīt citus labus darbus. Cik aktīvi šo iniciatīvu atbalsta ģimenes, tā rosinot jauno paaudzi palīdzēt un brīvprātīgi darīt darbus, interesējamies Ģimenes studijā. Sarunājas Ilze Skuja, labdarības organizācijas „Palīdzesim.lv” dibinātāja un vadītāja, Labo darbu nedēļas autore un īstenotāja, Daira Jonase, ilggadēja „Palīdzēsim.lv” brīvprātīgā, kura iesaistījusi labajos darbos visu ģimeni, uzņēmēja Jogita Pūpola-Some un Vineta Grigāne-Drande, īpašā bērniņa mamma.
10/4/202351 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Jauniešu izvēles profesionālajā izglītībā

Arvien biežāk jaunieši Eiropas Savienībā dod priekšroku iegūt universitātes grādu, nevis izvēlas  tehniskāku profesionālo izglītību. Daudzās profesijās šī iemeslu dēļ trūkst darbinieku. Kā ir Latvijā: kāds ir profesionālās izglītības prestižs mūsu valstī, vai pieaug to jauniešu skaits, kuri pēc pamatskolas beigšanas turpina izglītoties profesionālajās skolās nevis mācās vidusskolā, un vai profesionālo skolu absolventi ir mūsdienu prasībām atbilstoši izglītots darba spēks, kuru ļoti gaida darba devēji? Ģimenes studijā diskutē Rūta Gintaute-Marihina, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore, Rihards Blese, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperts, kā arī LR1 raidījuma "Digitālās brokastis" autors, un Solveiga Keistere, Rīgas Valsts tehnikuma Karjeras izglītības centra vadītāja. Par izvēli apgūt arodu profesionālās izglītības iestādē erakstā uzklausām Rīgas Tehniskās koledžas audzēkņus. Viņu teikto papildina Rīgas Tehniskās koledžas Studiju daļas vadītāja Inta Kotiņa. Pieredzē dalās arī uzņēmēji.
10/3/202351 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Ārpusskolas izglītojošās aktivitātes un to finansēšana

Rosinājums patērēt kultūru skolas laikā vēlāk rada interesi apmeklēt kultūras norises kopā ar ģimeni vai draugiem ārpus skolas. Vai pietiek ar skolas, pašvaldību un programmas "Skolassoma.lv" līdzfinansējumu izglītojošiem pasākumiem? Vai skola var lūgt papildus maksājumus arī vecākiem? Ko darīt situācijā, ja daļa skolēnu vēlas apmeklēt kādu pasākumu, bet daļa nevar ģimeņu to atļauties finansiāli? Ģimenes studijā vērtē programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna, Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētāja Kazimiera Puzo, Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa mūzikas skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Āne-Miķelsone un Nautrēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas jomā, 3.klases audzinātāja Megija Streļča. Jau piekto gadu "Latvijas skolas soma" palīdz visiem skolēniem tuvāk iepazīt mūsu kultūras mantojumu, mākslu un vēsturi. Programmas vadītāja atgādina: katru gadu ikviens skolēns  pieredz vismaz vienu kultūras norisi semestrī. Skatoties no kultūras puses tās ir apmēram 10000, pat 14000 kultūras norises katru gadu. Cik bagātinoša šī kultūras pieredze ir katram Latvijas skolēnam un vai ar to pietiek, lai teikto, ka tā jaunajos cilvēkos veidojas ieradums patērēt kultūru?
10/2/202351 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Burtiņu skola visus ir vairāk satuvinājusi. Tiekamies ar Rūtas Milgrāves ģimeni Pārdaugavā

Ģimenes studija ciemojas pie Rūtas Milgrāves ģimenes. Rūta jau vairāk nekā 30 gadus vada Āgenskalna Mazo burtiņu skolu, tur viņa jautrā un atraktīvā veidā bērniem māca burtot un lasīt. Un Rīgas Pārdaugavas daļas iedzīvotājus tas tik ļoti uzrunā, ka tie, kuri burtus mācījās pirms gadu desmitiem, tagad uz šo skoliņu ved arī savus bērnus. Kā 90. gados Rūtai izdevās izveidot tik veiksmīgu un ilglaicīgu biznesu, cik ļoti viņai šajā darbā palīdz ģimene, kāpēc viņai patīk Pārdaugava – tie ir tikai daži jautājumi Rūtai. Sarunā piedalās arī viņas vīrs Andrejs Milgrāvis, meita Maija Rozenfelde un arī mazmeita Anna Milgrāve. Tiekamies dzīvoklī, kur ilgus gadus dzīvoja Milgrāvju ģimene, bet tagad atrodas Āgenskalna Mazā burtiņu skola. Rūta sevi sauc par Pārdaugavas cilvēku. Viņa ir uzaugusi Iļģuciemā, tad padzīvojusi Ķengaragā, bet atkal iepriecējusies Pārdaugavā. Sirsnīgas un jaukas atmiņas viņu saista ar Daugavas kreiso krastu. "Pārdaugavai ir īpaša aura," atzīst Rūta. Viņas burtiņu skola darbojas jau kopš 1990. gada, kad radās iespēja katram darīt kaut ko savu. Viss sācies pašu dzīvoklī. Andrejs kopš 60. gadiem dzīvo mājā un dzīvoklī, kur Ģimenes studija tiekas ar Milgrāvju ģimeni. Tagad šī vieta vairs nav tā, kas viņa bērnībā. Rūta stāsta, ka viņu uzaudzināja mammas māsa, kura arī bija skolotāja un caur spēlēm viņai kā mazam bērnam iemācīja lasīt. Tāpēc arī pašai radušās domas par Burtiņu skolu. Par to, vai tas būs viegli vai tomēr sarežģīti, tolaik nedomāja. Vienkārši darīja. Andrejs vērtē, ka Rūtu īpaši uzmundrināt un iedrošināt nevajag, viņa ir daudz mērķtiecības un uzņēmības. Vīram atliek tikt galā ar cipariem, Rūtai - ar burtiem. Rūta gan atminas, ka sākumā viņai šķitis, ka Andrejs ir piesardzīgs pret ideju. Bet atbalsts ir no visas ģimenes, jo viena to nebūtu iespējusi. Lielajos skoliņas pasākumos iesaistās visa ģimene - abi dēli, meita, mazbērni un vīrs. "Es milzīgi jūtu ģimenes atbalstu," gandarīta Rūta. Meita Maija norāda, ka ģimenē ir savā ziņā pēctecība pedagoģijā, bija mammas māsa, ka mācīja mammai, mammai ir Burtiņu skola, arī viņa māca burtus Mākslas akadēmija, tikai no vizuālās puses.  "Mamma māca burtus lasīt, es - zīmēt un ar tiem strādāt grafikas dizainā," stāsta Maija. Darbā mākslas akadēmijā viņa iesaistījusi arī tēti IT jomā. "Burtiņu skola vairāk savedusi visus kopā. Ome atradusi interesantu un labu veidu, ka mācīt burtus," vērtē mazmeita Anna, kura arī mācījusies šajā skolā. Rūta atklāj, ka Anna nāk viņai tagad arī palīgā. Rūta sarunā vērtē, ka savulaik spēlējusi Rīgas pionieru pils (tagad Skolēnu pils) teātrī "Zīļuks", kur režisore Māra Priede daudz iemācījusi un pateicoties viņai šobrīd spēj darīt savu darbu. "Tas ir mans tāds mini teātris, viena aktrises teātris. Koris un dziedāšana ir devis savu. Tas viss ir kopā salicies," uzskata Rūta. Teātra studijā Rūta un Andrejs arī satikušies. Arī mūzika ģimenē vienmēr bijusi klātesoša, ģimenes locekli ne tikai dzied un dziedājuši korī, tētis Andrejs arī spēlē ģitāru un sacer dziesmas.
9/29/202349 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Laulības varēs slēgt arī bez lieciniekiem: kāda ir vedēju lomā kāzās

Nesen pieņemti grozījumi Civillikumā nosaka, ka no 2024. gada jūlija slēgt laulību varēs arī bez liecinieku klātbūtnes. Kāpēc šādas izmaiņas bija nepieciešamas, vai tas nozīmē, ka varēsim arī sagaidīt vairāk laulību reģistrāciju un kāzas? Kāda ir vedēju loma kāzās agrāk un šodien un kādas ir aktuālās precību tendences? Ģimenes studijā diskutē Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere, kāzu vadītājs un dažādu pasākumu organizators Artūrs Gailītis un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Solvita Saukuma-Laimere skaidro, ka šobrīd likums nosaka, ka laulībās jāpiedalās diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Par iespējamām izmaiņām diskutēts jau agrāk, ka būtu vērts no šīs obligātās prasības atteikties "Šobrīd mēs īsti neredzam tādu juridisku pienesums šim liecinieki institūtam. Varbūt vēsturiski tam ir bijusi juridiska nozīme, kaut vai tāpēc, lai kaut kādos brīžos apliecinātu tiešām, ka laulība ir notikusi. Vai arī laulība notikusi pēc brīvas gribas, tā teikt, labticīgi. Šobrīd lieciniekam vairāk ir tāda simboliska nozīme. Tā ir tāda kā skaista paraža, tradīcija, mēs, protams, negribam pilnībā atteikties no šī institūta. Mēs ļaujam cilvēkam pašam izvēlēties," norāda Solvita Saukuma-Laimere. No nākamā gada pirmā jūlija, ja cilvēks vēlas, viņš varēs noslēgt laulību arī bez lieciniekiem, bet, ja vēlēsies, varēs pieaicināt ne vairāk kā divus pilngadīgus lieciniekus.
9/28/202351 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Vecākos raisa neizpratni elastīgais "tulkojums" prasībām bērnudārzos

  Daudzi bērni tieši rudenī uzsāk bērnudārza gaitas un daļā vecāku neizpratni raisa, cik elastīgi pirmsskolas iestādēs "tulko" dažādas prasības, tajā skaitā normatīvajos aktos noteikto par ēdināšanu, darba laiku un citas. Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolu nodaļas galvenā speciāliste Dzintra Timša, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa un Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Sazināmies ar Ilonu Drišļuku, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāju. Ierakstos uzklausām mammu pieredzes stāstus. Ģimenes studija nereti saņem vecāku jautājumus, dažādus pieredzes stāstus, tostarp tādus, kas saistīti ar dažādām situācijām pirmsskolas. Jauno rudens mācību cēlienu uzsākot, dažus no tiem apkopojām, lai aicinātu uz sarunu par to, cik atšķirīgi un elastīgi dažādas prasības, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās, var interpretēt gan vecāki, gan pirmsskolas iestādes. Piemēram, jūsu bērns vienmēr paliek pēdējais, vai varat viņu no dārziņa izņemt ātrāk? Šādi mudinājumi ir gana izplatīti, taču cik tas ir pamatoti . Cik rūpīgi pirmsskolas ievēro arī tās prasības, kas attiecas uz veselīgu uzturu, dažādām higiēnas normām un citām ikdienas bērnudārza niansēm?
9/27/202353 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Mobings izglītības iestādēs: Latvijā nav vienotas pieejas cīņai ar vardarbību skolās

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija mobinga mazināšanu definējusi kā prioritāti, tam nav vienotas pieejas. Latvijā virkne organizāciju cīnās pret vardarbību skolās. Cik tas ir efektīvi un kādi ir rezultāti, vērtējam Ģimenes studijā. Analizē „KiWa” programmas koordinatore Valsts kancelejā Sigita Sniķere, Pusaudžu Resursu centra adarbības projektu vadītāja un mentore Romija Krēziņa, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs, fonda „Plecs” valdes loceklis Georgs Rubenis, sociālā projekta "Neklusē" vadītāja Marika Andžāne un programmas „MOT Latvija” vadītāja Ruta Masaļska. Mobinga izplatībā ziņā mūsu izglītības iestādes ir vienas no sliktākajām Eiropā, un arī nesen veikts Rīgas Stradiņa universitātes pētījums rāda, ka vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā bulingu, mobingu jeb savstarpējo vienaudžu vardarbību un ņirgāšanos ir pieredzējuši ap 40% skolēnu Latvijā.  Ņirgāšanās un pāridarījumu mazināšana mūsu skolās ir atzīta par vienu no prioritātēm kā valsts, tā arī pašvaldību līmenī. Atbalsts mobinga situācijās tiek piedāvātas pat kā bezmaksas pakalpojums banku klientiem un mobinga apkarošanā Latvijā nesen iesaistījušies arī kosmētikas un šampūnu ražotāji.  Ja nopietni, tad lai problēmu risinātu, darbojas arī vairākas tieši ņirgāšanās un pāridarījumu mazināšanas novēršanas vai prevencijas programmas. Cik tām visām ir kopīgā vai atšķirīgā un kā mērām to efektivitāti un rezultāti, vai pastāv tāda vienota izpratne un stratēģija, kā mobinga jautājumus Latvijā risināt efektīvi?
9/26/202353 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Vai skolotāji ir gatavi runāt ar bērniem par seksuālo un reproduktīvo veselību?

Aptaujā skolotāji atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu un materiālu, kā ar pusaudžiem un jauniešiem runāt par seksuālo un reproduktīvo izglītību. Kā to pilnveidot, skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, „Skola 2030” veselības un fiziskās aktivitātes mācību satura izstrādes vecākā eksperte Inese Bautre un Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga. Viņiem ir zināšanas par anatomiju un fizioloģiju, bet ne specifiskas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, tādēļ ar augstskolā savulaik mācīto vien nepietiek. Tā paši Latvijas pedagogi novērtē savu spēju mācīt bērniem skolās par seksuālo un reproduktīvo veselību. Skolotāji arī norāda, ka viņiem pieejamā informācija ir novecojusi vai nepietiekama, tāpat nav pieejamas praktiskas nodarbības nepieciešamo prasmju apguvei, lai pedagogi savu nodarbību laikā varētu droši runāt un mācīt delikātus, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgus tematus. Kā šo mācību satura atzaru pilnveidot?
9/25/202353 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Bērnu ienākšana ģimenē un vecāku emocijas. "Mācītspēka" skolotāji Anna un Mārcis Kārkliņi

Mārcis un Anna Kārkliņi ir trīs bērnu vecāki, viņu atvasēm – neliela gadu starpība. Šoziem vienu nedēļu bērniem būs 3, 4 un 5 gadi. Sākotnēji ieguvuši citas profesijas, tagad abi var teikt „mēs esam skolotāji”, jo projekta „Mācītspēks” laikā uzsākuši gan pedagoģijas studijas, gan darbu skolā. Par to, kāds ir skolotāja gandarījums un grūtie brīži viņi runā gan aizrautīgi, gan atklāti. Taču galvenā prioritāte Kārkliņiem ir ģimene, tāpēc sarunā ar Ģimenes studiju viņi vispirms stāsta par to, cik atšķirīgi katrs no bērniem ienācis viņu saimē un cik dažādām emocijām gājuši cauri paši, par vecākiem tapdami. Anna Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā māca 7.-9. klasei latviešu valodu un literatūru. Pirms bērnu piedzimšanas viņa bija žurnāliste, bet piecus gadus bija tikai mamma. Mārcis smej, ka dara daudz, pamatā ir profesionāls grāmatvedis, pagājušā gadā nolēmis arī iemēģināt roku kā skolotājs un pagaidām ir pārliecināts, ka abas jomas viena otru labi papildina. Viņš māca ekonomiku vidusskolas klasēs. Ģimenē aug Jēkabs, Toms un Nora. Abi vecāki atzinīgi vērtē savu izvēli, ka bērniem ir maza gadu starpība. Anna atklāj, ka, piedzimstot pirmajam bērnam, zinājusi, ka gribēs otru ar mazu gadu starpību, gribējies pievērsties ģimenei. Mārcis, kad ģimenē ienāca pirmais bērns, mainījis darba režīmu, jo, strādājot sēdošu darbu sapratis, ka tas atsaucas arī uz veselību. Gribējies būt foršajam tētim, kas var būt aktīvs kopā ar bērniem. Anna neslēpj, ka viņai bijusi pēcdzemdību depresija pēc pirmā bērna, jo nav varējusi barot ar krūti un bijis liels spiediens no apkārtējiem, ka tā nav pareizi  "Nevari pabarot bērnu, tas ir liels nosodījums sev, kritika sev. Tad tas aiziet tālāk, nevari pabarot, liekas, ka neesi laba mamma, ka nepievērs pietiekami uzmanības... Tas izpaužas sīkās detaļās," atzīst Anna. "Izeja bija visu pierakstīt: no vienas puses, viss ir forši - bērns mājās, esam nodrošināti, varam būt laimīgi un priecīgi, ir jumts virs galvas, no otras - iekšējā pasaule ir tik ļoti satraucoša, gandrīz sabrukusi, visas pierastās lietas liekas svešas." Savas izjūtas Anna rakstīja Mārcim. Vērtējot no savas pieredzes, Anna atzīst, ka mammai, it sevišķi, kad pasaulē nāk pirmais bērniņš vai kā bija Covid laikā, kad tētis nevarēja būt blakus, būtu nepieciešama pep mammas vai dūlas klātbūtne. "Pietrūka kāds otrs slimnīcā, kurš pasaka, ka viss būs ok, tu sevi atradīsi, tā esi tu pati, tas ir tavs bērns. Saliek tavas domas pa plauktiņiem, jo bērna piedzimšana ir smags darbs, kas izjauc līdzsvaru. Psiholoģiski tas var "noraut jumtu". Atceros, pēc pirmā bērna piedzimšanas, es sēdēju telefonā, skatījos bildes un raudāju, ka man vairs nebūs tā dzīve, kas bija iepriekš," stāsta Anna. "Ļoti pietrūka psihologs, kas var pateikt - nē, tev būs grūti, bet dzīve turpināsies, tu turpināsies, viss būs pat vēl labāk, jo tava dzīve tagad ir jēdzīga, tev ir kam dzīvot un uz ko tiekties." Anna gan vērtē, ka šādu pakalpojumu - psihologs vai pep mamma dzemdību nodaļā - būtu grūti ieviest. Bet viņa atzīst, ka mamma dzemdību nodaļā ir nobijusies no tā vien, ka esi slimnīcā, ka apkārt ir ārsti, citi bērni raud, ka neproti daudzas lietas.   Arī Mārcis uzskata, ka ne vienmēr atbalstīt var ģimene, kur mammām, vecmāmiņām ir sava pieredze. Tāpēc labi būtu cilvēka no malas palīdzība, kas paplašina pieredzi gan jaunajai mammai, gan tētim, kuram arī var noderēt kāds padoms.
9/22/202350 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Sadzīvisku strīdi pāra attiecības var novest arī līdz iziršanai

Cik nozīmīga pāru attiecībās var izrādīties sadzīviski strīdi un kāpēc tautas valodā to sauc par zāģēšanu. Ģimenes studijā uzklausām ekspertu un klausītāju domas par šo jautājumu. Analizē ārsts - psihoterapeits Jānis Vītiņš un klīniskā psiholoģe Kristīne Balode. Regulāri pārmetumi par nevietā nomestām zeķēm vai nepareizi saliktiem traukiem trauku mazgājamā mašīnā attiecības var novest arī līdz iziršanas. Kāpēc pāri ķildojas par nebūtiskiem jautājumiem un vai kritikai vienam par otru pāra attiecībās ir vieta? Par kādām situācijām izskan šie pārmetumi? "Tās zeķes, dvieļi, krūzītes un piens drīzāk var būt ir iegansta instruments, kā pāris mēģina nostiprināt savās attiecībās varas un kontroles jautājumu, tuvības un rūpju jautājumu, ka ir gatavs iedziļināties. Arī noteikti cieņas un atzīšanas jautājumu - tas, kāda esmu es kaut kādā mērā ir pietiekami vai pietiekami būtiski, lai otrs to ņemtu vērā," vērtē Kristīne Balode. "Tas pārsvarā nav par pienu, kefīru, nomestiem apaviem, vai kurš vedīs bērnu uz skolu, tie ir daudz dziļāki jautājumi, ko pāris attiecībās mēģina risināt. To noteikti ir arī nozīmīgi darīt, konflikts nav neadekvāta pieredze attiecībās, tā ir neizbēgama un ļoti akūti svarīga komunikācijas kultūra. Bet kādā veidā mēs ejam iekšā konfliktā un vai mūsu konfliktam ir arī kaut kāds virsmērķis, kurš aktualizētu partnerattiecību pamatvajadzības, tas bieži ir trūkstošs elements. Konflikts kļūst emocionāli pašmērķīgs." "Tas var būt arī stāsts par nomestajām zeķēm, jo cik var mētāt savas drēbes pa kopējo telpu," bilst Jānis Vītiņš. "Protams, tas ir arī stāsts par cieņu, bet pašos pamatos tas ir stāsts par to, kā mēs pāra attiecībās mākam komunicēt, kā mēs mākam pateikt to, ko mēs vēlamies saņemt. Vai mēs uzdrošināmies pateikt, zini, es vēlos, lai tu zeķes sakārto, es vēlos, lai mūsu mājās izskatās kārtīgi, lai justos šeit gaidīts cilvēks. (..) Vai arī nevaram to patiekt "es vēlos" formātā, baidāmies parādīt, ka es kaut ko varu šeit vēlēties."
9/21/202351 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Strīdi un kritika partnerattiecībās: speciālisti komentē, kas ir "zāģēšana"

Cik nozīmīgi pāru attiecībās var izrādīties sadzīviski strīdi un kāpēc tautas valodā to sauc par zāģēšanu. Ģimenes studijā uzklausām ekspertu un klausītāju domas par šo jautājumu. Analizē ārsts - psihoterapeits Jānis Vītiņš un klīniskā psiholoģe Kristīne Balode. Regulāri pārmetumi par nevietā nomestām zeķēm vai nepareizi saliktiem traukiem trauku mazgājamā mašīnā attiecības var novest arī līdz iziršanas. Kāpēc pāri ķildojas par nebūtiskiem jautājumiem un vai kritikai vienam par otru pāra attiecībās ir vieta? Par kādām situācijām izskan šie pārmetumi? "Tās zeķes, dvieļi, krūzītes un piens drīzāk var būt ir iegansta instruments, kā pāris mēģina nostiprināt savās attiecībās varas un kontroles jautājumu, tuvības un rūpju jautājumu, ka ir gatavs iedziļināties. Arī noteikti cieņas un atzīšanas jautājumu - tas, kāda esmu es kaut kādā mērā ir pietiekami vai pietiekami būtiski, lai otrs to ņemtu vērā," vērtē Kristīne Balode. "Tas pārsvarā nav par pienu, kefīru, nomestiem apaviem, vai kurš vedīs bērnu uz skolu, tie ir daudz dziļāki jautājumi, ko pāris attiecībās mēģina risināt. To noteikti ir arī nozīmīgi darīt, konflikts nav neadekvāta pieredze attiecībās, tā ir neizbēgama un ļoti akūti svarīga komunikācijas kultūra. Bet kādā veidā mēs ejam iekšā konfliktā un vai mūsu konfliktam ir arī kaut kāds virsmērķis, kurš aktualizētu partnerattiecību pamatvajadzības, tas bieži ir trūkstošs elements. Konflikts kļūst emocionāli pašmērķīgs." "Tas var būt arī stāsts par nomestajām zeķēm, jo cik var mētāt savas drēbes pa kopējo telpu," bilst Jānis Vītiņš. "Protams, tas ir arī stāsts par cieņu, bet pašos pamatos tas ir stāsts par to, kā mēs pāra attiecībās mākam komunicēt, kā mēs mākam pateikt to, ko mēs vēlamies saņemt. Vai mēs uzdrošināmies pateikt, zini, es vēlos, lai tu zeķes sakārto, es vēlos, lai mūsu mājās izskatās kārtīgi, lai justos šeit gaidīts cilvēks. (..) Vai arī nevaram to pateikt "es vēlos" formātā, baidāmies parādīt, ka es kaut ko varu šeit vēlēties."
9/21/202351 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

"Iekāp otra kurpēs". Vai spējam pieņemt un saprast atšķirīgo?

Vai spējam saprast un pieņemt arī tos, kuru izskats vai uzvedība pirmajā brīdī var šķist nesaprotama vai svešāda - ikvienam meklēt atbildi uz jautājumu aicina sociālā kampaņa "Iekāp otra kurpēs". Vai spējam iekāpt to ģimeņu kurpēs, kuras audzina bērnus ar mentāla rakstura traucējumiem? Ģimenes studijā sarunājas Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Zaiga Meldere, nodibinājuma "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" pārstāve. Pieredzē dalās Kristīne Treimane, mamma četrgadniecei Elīzai, kurai ir kabuki sidroms, un Evita Stalbe, mamma četrgadniekam Kristianam, kuram ir vest sindroms. Vai esat kādreiz uzvilkuši katrā kājā atšķirīgu kurpi un ļāvušies apkārtējo nesapratnei, varbūt arī nopietniem, varbūt sirsnīgiem aizrādījumiem - hei, ar ar tevi taču kaut kas nav kārtībā. Daudzi to izmēģināja 15. septembrī - Dažādo kurpju dienā, tādējādi simboliski paužot sapratni un pieņemšanu cilvēkiem ar funkcionāliem, arī garīga rakstura traucējumiem, kā arī bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un jauniešiem. Kā vēl var attīstīt sevī spējas saprast un arī pieņemt šos cilvēkus, ieraudzīt viņu talantus un darīt visu, lai viņi justos vajadzīgi sabiedrībai?
9/20/202351 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Datorspēles: vai tās var izmantot izglītība un attīstības instrumentu?

Viena no iecienītākajām bērnu brīvā laika aktivitātēm ir datorspēļu spēlēšana, taču to saturs ne vienmēr ir piemērots nepilngadīgajiem. No kāda vecuma atļaut, kā pasargāt bērnus no kaitīga videospēļu satura, vai tas var būt izglītojošs un kā ierobežot spēlēšanas laiku, lai tas netraucētu citām ikdienas aktivitātēm. Ģimenes studijā analizē Anika Miltuze, attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore, Martins Muitenieks, Latvijas Biogeiminga biedrības vadītājs, un Raimonds Leja, kaislīgs datorspēlētājs un interneta tiešraižu organizētājs.
9/19/202353 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Datorspēles: vai tās var izmantot kā izglītības un attīstības instrumentu?

Viena no iecienītākajām bērnu brīvā laika aktivitātēm ir datorspēļu spēlēšana, taču to saturs ne vienmēr ir piemērots nepilngadīgajiem. No kāda vecuma atļaut, kā pasargāt bērnus no kaitīga videospēļu satura, vai tas var būt izglītojošs un kā ierobežot spēlēšanas laiku, lai tas netraucētu citām ikdienas aktivitātēm. Ģimenes studijā analizē Anika Miltuze, attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore, Martins Muitenieks, Latvijas Biogeiminga biedrības vadītājs, un Raimonds Leja, kaislīgs datorspēlētājs un interneta tiešraižu organizētājs.
9/19/202353 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Gaisa kvalitāte klasēs pārsvarā vidēji slikta: kā to iespējams mainīt

Saruna par gaisa kvalitāti skolās: klasēs uzstādīties CO2 mērītāji rāda, ka vairumā skolu gaisa kvalitāte ir vidēji slikta, bet aptuveni 15 % skolu tā ir ļoti slikta. Ģimenes studijā vērtējam, kā to iespējams mainīt. Analizē Inese Kalvāne, Valsts kontroles padomes locekle, Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Maija Ladeiko, Veselības inspekcijas vides veselības analītiķe, un Zintis Krūklis, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos. Gaisa kvalitāte skolās pēdējās gados ir bijis aktuāls jautājums. Veselības inspekcija vairāku gadu garumā ir veikusi pētījumu, lai izzinātu situāciju. Skolās tagad uzstādīti CO2 mērītāji un ar mērījumu rezultātiem var iepazīties ne tikai skolotāji, arī skolēni un viņu vecāki. Skolu darbinieki informēti, kā gaisa kvalitāti var uzlabot, tomēr dati nav iepriecinoši. Kāpēc tā?
9/18/202352 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Dzejniecei un redaktorei Ērikai Bērziņai svarīga ir arī trīs bērnu mammas loma

Ģimenes studija dodas ciemos pie dzejnieces un redaktores Ērikas Bērziņas. Ērika gan sarunā piemetina: arī trīs bērnu mammas loma viņai tikpat svarīga, tā ikdienai iedod papildus prieku. Dzejoļu krājums „Mammas dzejoļi”, kā arī jaunākais, nupat iznākušais „Ardievas bohēmai”, tapuši iedvesmojoties tieši ģimenes ikdienā. Brīdis, kad tiekamies, ir notikumiem bagāts – tikko svinīgi atvērta Ērikas jaunākā dzejoļu grāmata, Ērika noorganizējusi kārtējo, nu jau 20. ceļojumu ar dzejniekiem, kas ir Dzejas dienu neatņemama sastāvdaļa. Un rudenī dzimuši visi trīs bērni, tāpēc jādomā, kā godam nosvinēt viņu dzimšanas dienas. Sarunā piedalās ar Ērikas meita Alise (15 gadi), bet 10 gadus vecais Hārdijs ir devies spēlē futbolu, bet septiņgadnieks Ernesto aizņemts ar savām lietām.  Sarunas iesākumā par Dzejas dienām un Ceļojumu ar dzejniekiem, kas šogad noritēja jau 20. reizi. Šoreiz Ērika Bērziņa to organizēja Pārdaugavā, jo tā ir viņas mīļākā puse, kur arī gandrīz 20 gadus dzīvo. Arī Alise piedalījusies daudzos ceļojumos, viņa gan palīdz mammai, gan arī dažreiz pašai ir interesanti paklausīties dzejoļus. Ērika piemetina, ka visi viņas bērni ir piedalījušies ceļojumos, Alisei pirmais ceļojums bijis 2008. gadā, vēl mēnesi pirms dzimšanas, Hārdija pirmais ceļojums bijis sešu dienu vecumā, arī Ernesto devies ceļojumā mēnesi pirms dzimšanas.  Kad bērni bijuši mazāki, Ērika viņus ņēmusi līdz, lai mamma būtu tuvumā, tāpēc bijis arī plašs palīgu loks. "Pēdējos gados mēs puikas atstājam mājās, lai vieglāk ir visu menedžēt. Ja vēl par bērniem ir jārūpējas ceļojuma laikā, tas ir diezgan grūti," atzīst Ērika Bērziņa. Tā kā tikko klajā ir nācis Ērikas Bērziņas jaunākais krājums pieaugušajiem "Ardievas bohēmai", viņa ar nolasa dzejoli no tā, kas sarakstīts kādā lietainā dienā, kad bijis arī tāds mammas sagurums. Alise uzskata, ka vieni no foršākajiem brīžiem ir, kad kaut dodas kopā ar mammu, ģimeni, piemēram, vasarā. "Mēs jau divus gadus pēc kārtas esam bijuši Tartu, jo ir forši doties kopā ar ģimeni uz muzejiem. Tas ir ļoti jautri. Kopā ir daudz foršāk," atzīst Alise. Alise stāsta, ka viņa pavada arī laiku kopā ar draugiem, bet viņai patīk pavadīt laiku kopā ar vecākiem. Sarunā Ērika arī iepazīstina ar "Baldones ielas republiku", kur vienas mājas pagalmā ir deviņi bērni. Visas ģimenes savstarpēji draudzējas, notiek sirsnīga pagalma dzīve, kurā iederas arī Alises un viņas drauga Jāņa kopīgi veidotās izrādes.  Alise ir gandarīta, ka ir bijusi iespēja kārtīgi izspēlēties pagalmā kopā ar citiem bērniem, kamēr daudzi vienaudži laiku pavadījuši telefonā. Ērika atklāj, ka mājas tradīcija ir arī tirdziņi, kur bērni tirgojas. Viens ir Ziemassvētkos, otrs - vasarā, pat ar kafejnīcu un bērnu veidoto filmu skatīšanos. Kādreiz bērni arī izdevuši mājas avīzi "Runcis zābakos".  Par šo brīnumaino pagalma dzīvi, par Baldones ielas bērniem top arī "Latvijas koda" dokumentālā filma "Nāc ārā!", galvenokārt par Alisi un viņas bērnības draugu Jāni. Filmā varēs ieraudzīt unikālo pagalma dzīvi, par kuru stāsta Ērika un Alise.
9/15/202348 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

UNESCO aicina: skolās jāaizliedz viedtālruņu izmantošana

Viedtālruņu izmantošanu skolās ir jāaizliedz visā pasaulē - šovasar publicētā ziņojumā rosina UNSECO. Daudzas valstis šos ierobežojumus jau ieviesušas, bet kāda ir Latvijas vīzija un virzība šajā jautājumā? Ģimenes studijā analizē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, Smārdes pamatskolas direktore Inga Upatniece, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Edgars Plētiens un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors, pētnieks Edmuns Vanags.
9/14/202354 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Basketbols: kāpēc šo sporta veidu izraudzīties savam bērnam

Uz vispārējā sajūsmas viļņa arī Ģimenes studijā saruna par basketbolu. Cik pieejams šis sporta veids ir bērniem un jauniešiem Latvijā, kāpēc vērts vest bērnu tieši uz basketbola treniņiem, ko tas dod bērna attīstītībai un ko arī prasa no ģimenes? Sarunājas Bertānu Valmieras basketbola skolas direktors Arnis Vecvagars, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece, divu dēlu mamma Karlīna Pilābere, bērnu un jaunatnes sporta skolas „Rīdzene” trenere Ingūna Markūne un bērnu un jaunatnes sporta skolas „Rīga” trenere Daiga Jansone, kuras divas meitas ir basketbolistes.
9/13/202353 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Kā un kad vislabāk mācīt bērnam patstāvību?

Atsākoties mācību gadam, daudzās ģimenēs aktuāls kļūst jautājums, kā mācīt bērnam patstāvību? Kā saprast, kurš ir īstais brīdis tam pievērsties un kāda pieeja ir labākā? Kas ir tie iemesli, kāpēc bērns nevēlas kļūt patstāvīgs, un ko darīt, ja bērns jau gana agri vēlas kļūt pieaudzis? Ģimenes studijā diskutē klīniskā psiholoģe Sofija Semenova, psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Jolanta Lamstere un "Uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa. Jolanta Lamstere vērtē, ka vecāku novērojumi par sava bērna patstāvību paraasti ir precīzi, jo viņi labi pazīst savus bērnus. Tāpēc arī vecāki pauž bažas par to, ka bērns ir pārāk maz patstāvīgs vai arī pārāk pārgalvīgs un visu grib darīt pats, un tā iekuļas dažādās nepatikšanās, jo trūkst iemaņu, kā atrisināt situācijas. Sofija Semenova uzskata, reizēm vecākiem ir taisnība, ka bērns varētu būt patstāvīgāks, bet viņam pietrūkst zināšanu un iemaņu. "Mēs dzīvojam digitalizācijas procesā, kad bieži bērnam, sākot skolas gaitas, nav pieredzes, ka viņš pats kaut kur dodas, komunicē ar citiem bērniem vai pieaugušajiem viens. Tāpēc varētu būt, ka pieaugušajiem rodas priekšstats, ka bērnam vajadzētu būt patstāvīgam, bet viņš nevar. Tam ir dažādi faktori, viens no tiem - nav pieredzes," uzskata Sofija Semenova. Līga Bērziņa norāda, ka pārāk augstas un arī pārāk zemas prasības pret bērnu var beigties attīstības traucējumiem, uzvedības traucējumiem un citiem izaicinājumiem. "Tāpēc vien ir labi, ka bērns uzturas  dažādās vidēs. Parasti, vērojot bērnu dažādās vidēs un vērojot viņa prasmes dažādās vidēs, vecāki ir pārsteigti, cik daudz bērns spēj, prot un var, ja viņam ļauj. Vai arī pretēji, cik daudz prasmju līdz patstāvībai vēl trūkst," analizē Līga Bērziņa. Viņa norāda, ka tieši sākumskolas klasēs var redzēt bērnus, kuri ļoti mazpatstāvīgi, un bērnus, par kuriem vecāki patiešām uztraucas, vai viņa tiekšanās pēc patstāvības neapdraud viņa paša drošību un arī nerada vecākiem nepatikšanas. "Ja pirmās klases bērns uzskata, ka viņš ir tik patstāvīgs, ka var divpadsmitos vakarā aiziet uz degvielas uzpildes staciju pēc piena. Mums ir arī tādi stāsti," atklāj Līga Bērziņa.
9/12/202353 minutes, 25 seconds
Episode Artwork

Vai kādreiz būs kā bija iepriekš? Saruna par sievietes labsajūtu pēc dzemdībām

Pamatoti daudz uzmanības pievēršam sievietes veselībai grūtniecības laikā, bērniņa un topošās mātes labsajūtai. Taču par to, kas ar sievieti un viņas ķermeni notiek pēc dzemdībām, sarunas apsīkst vai pieklust, pat pietrūkst. Kā pēc dzemdībām mainās sievietes ķermenis, galvenokārt iegurņa muskulatūra? Vai ir iespējams atgriezties atpakaļ pie tāda ķermeņa, kāds bija pirms dzemdībām? Kā pašai rūpēties par savu ķermeni un kas ir tās situācijas, kad jāmeklē speciālista palīdzība? Uz jautājumiem atbildes palīdzēs rast ginekoloģe Laura Rācene, fizioterapeite Signe Beķere un fizioterapeite Egija Kovaļenko. 
9/11/202353 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Kā vienā ģimenē sadzīvo divi profesionāli vēsturnieki? Atklāj Rokpeļņu ģimene

Kā vienā ģimenē sadzīvo divi profesionāli vēsturnieki? Gan mamma Liene, gan tētis Alberts strādā Valmieras muzejā. Kopā viņi ir Rokpeļņu ģimene, tajā aug arī trīs dēli, kam gan aktuālas savas, ar vecāku profesiju nesaistītas intereses. Taču visi viņi ir rosīgi un atzīst, ka jo īpaši šī vasara paskrējusi kā nemanot - piedalījušies Dziesmu svētkos, pabijuši "3x3" nometnē, devušies nu jau pat tradīciju kļuvušajā vasaras ceļojumā un vecākiem noslēdzies teju 10 gadus veidotas jaunas muzeja ekspozīcijas darbs. Lielie dēli Alberts un Ernests šogad uzsāk mācības 7. un 4. klasē, bet pastarītis Voldemars vēl apmeklē bērnudārzu, ko pats dēvē par skolu.
9/8/202346 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Par tēviem, kuri par saviem bērniem uzņēmušies lielāko daļu rūpju

Bieži runājam par to, kā vienlīdzīgāk sadalīt pienākumus ģimenē, lai tēvi vairāk iesaistītos bērnu audzināšanā un mājsaimniecības uzturēšanā. Taču šoreiz - Tēvu dienas priekšvakarā - Ģimenes studija uz sarunu aicina tēvus, kuri par saviem bērniem uzņēmušies lielāko daļu rūpju. Tādi ir Centra "ZIN" vadītājs un "Fonds Plecs" valdes loceklis Georgs Rubenis, plaša profila speciālists, divu bērnu tētis Gustavs Terzens un vizuālās mākslas skolotājs un karikatūrists Bruno Bahs. 
9/7/202352 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Pilnas slodzes tēti par bērnu audzināšanu

Bieži runājam par to, kā vienlīdzīgāk sadalīt pienākumus ģimenē, lai tēvi vairāk iesaistītos bērnu audzināšanā un mājsaimniecības uzturēšanā. Taču šoreiz - Tēvu dienas priekšvakarā - Ģimenes studija uz sarunu aicina tēvus, kuri par saviem bērniem uzņēmušies lielāko daļu rūpju. Tādi ir Centra "ZIN" vadītājs un "Fonds Plecs" valdes loceklis Georgs Rubenis, plaša profila speciālists, divu bērnu tētis Gustavs Terzens un vizuālās mākslas skolotājs un karikatūrists Bruno Bahs. 
9/7/202352 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Vai bērns drīkst negulēt diendusu?

Uz jautājumu vai bērns drīkst negulēt diendusu atbildi raidījumā meklējam kopā ar pediatri un miega speciālisti Martu Celmiņu, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāju Ilonu Drišļuku, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Vinetu Jonīti un PII "Ketes māja" vādītāju Sintiju Šteinbergu. 
9/6/202352 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Skola 2030 izvērtējums: kritisku piezīmju netrūkst

Vasarā ar savu vērtējumu par projekta Skola 2030 rezultātiem klajā nāca arī 12. klašu absolventi, pieprasot atrisināt ar to saistītās problēmas. Un kritisku piezīmju par Skola 2030 netrūkst. Sākoties jaunajam mācību gadam, Ģimenes studijā lūkosim vērtēt, kas tad ir diskutablākie jautājumi par Skola 2030. Diskutējam kopā ar vienu no vēstules autoriem, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventu Tomu Putniņu, izglītības eksperti, projekta Skola 2030 bijušo vadītāju Zani Oliņu, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieku un lektoru, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri un Valsts izglītības satura centra metodiskā atbalsta departamenta pedagogu profesionālās atbalsta nodaļas vadītāju Santu Kazāku. 
9/5/202353 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Pirmā palīdzība bērniem - kā būtu jābūt un kā ir?

Iepriekš plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos raisīja kādas mammas stāsts, kura dalījās ar savu pieredzi, kad slimnīcā palīdzība bērnam ar vaļēju, asiņojošu brūci ir jāgaida teju 12 stundas. Kāpēc tā var notikt? Un vai varam būt droši, ka bērniem ir pieejama neatliekamā palīdzība tieši tad, kad tas ir vajadzīgs? Raidījumā diskutējam ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas pediatri Zandu Pučuku, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsti Renāti Snipi, ģimenes ārsti no Olaines novada Līgu Soidi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra vadītājas vietnieci Diānu Tkačenko.  
9/4/202351 minutes, 57 seconds
Episode Artwork

Zinību dienas svinības Drabešu Jaunajā pamatskolā

Pievienosimies Zinību dienas jeb 1.septembra svinībām Drabešu Jaunajā pamatskolā, lai sarunās ar skolas pedagogiem, skolēniem un vecākiem skaidrotu, kā šai mazajai skolai izdodas konkurēt ar citām labām izglītības iestādēm bagātajā Cēsu pusē šogad 1. klasē pulcinot vairāk skolēnu nekā iepriekšējos gados un vai ir izdevies noturēt elitāras skolas statusu, kā tas bija iecerēts dibinot skolu 2017.gadā.
9/1/202353 minutes, 58 seconds
Episode Artwork

Kā sadalīt pienākumus ģimenē, lai jaunais mācību gads nav iemesls strīdiem

Vai un kā jēdzīgāk sadalīt pienākumus ģimenē, lai jaunais mācību gads nav iemesls strīdiem un neapmierinātībai, jo kādam šī otrā slodze mājās ir pārlieku liela? Raidījumā diskutē Sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante, mātišķības pētniece Elza Lāma un biedrības Tēvi pārstāvis,tētis 2 meitām Gatis Smidrovskis.
8/31/202354 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Kāda ietekme uz zīdīšanu ir mākslīgā piena maisījuma mārketingam?

Slimību kontroles un profilakses centa apkopotie dati vēsta, ka 2021. gadā Latvijā vien 20,9 % bērnu sešu mēnešu vecumā tikuši ekskluzīvi zīdīti. Vai par to vērts uztraukties? Kā veicināt zīdīšanu un kāda ietekme uz zīdīšanu ir mākslīgā piena maisījuma mārketingam? Raidījumā par "Mana balss" iniciatīvu pret agresīvo mākslīgā piena maisījuma mārketingu. Sarunājamies ar Piena mammas pārstāvi un vienu no iniciatīvas iesniedzējām Jūliju Vanku, ģimenes ārsti Katerinu Bulavkinu un ginekoloģi, dzemdību speciālisti Elīnu Voitehoviču.  
8/30/202353 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Ko drīkst un nedrīkst darīt grūtniecības laikā?

Bērniņa gaidīšana ir īpašs laiks katras sievietes dzīvē. Kas ir tās ikdienas prakses un aktivitātes, no kurām jāatsakās, gaidot bērniņu? Sarunājamies ar Rīgas Dzemdību Nama ginekoloģi, dzemdību speciālisti, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidenti Viju Veisu un Rīgas Dzemdību nama vecmāti, Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani.
8/29/202353 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Kā palīdzēt pirmklasniekam sagatavoties skolai?

Skolas sākums nešaubīgi ir liels pārbaudījums topošajam pirmklasniekam. Kā palīdzēt bērnam sagatavoties pārmaiņām? Ko iepriekš pārrunāt, kādas jaunas rutīnas ieviest un kā palīdzēt iedraudzēties ar citiem? Sarunājamies ar Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekli, izglītības psiholoģi Sanitu Paulu, pamatskolas "Rīdze" 1. klases audzinātāju Ilutu Asermani un Āgenskalna sākumskolas psiholoģi Guntu Milleri.  
8/28/202352 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Jaunā mācību gada gaidīšanas stress: vai to izjūt visi bērni

Jaunā mācību gada gaidīšanas vai varbūt negaidīšanas stress bērniem - kā to atpazīt? Vai to izjūt visi bērni un kā palīdzēt mierīgāk uzsākt skolas gaitas, Ģimenes studijā vērtē sertificēta mākslas terapeite, "Pusaudžu resursu centra" mentore Līga Cepurīte, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo un ārste-rezidente psihoterapijā, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Aleksandra Gromova. Stress piemeklē gandrīz visus bērnus, kuri uzsāk vai atsāk skolas gaitas. Stress ir arī arī viņu vecākiem. Pēc garās vasaras sākas atkal cita dzīve ar agriem rītiem, mācīšanos gan skolā, gan arī mājās, braukšanu uz nodarbībām interešu izglītības centros un citur, kas vasaras laikā visbiežāk izpalika. Kā vecākiem saglabāt mieru sevī un pārliecību, ka viss būs labi, un palīdzēt savam bērnam pārvarēt stresu, sākot vai atsākot skoloties? Dzīvojam pasaulē, kur izteiktāks ir distress. Lielākais risks ir, ka bērni vai pieaugušie to pārdzīvo ilgākā laika periodā," atzīst Daina Žurilo. "Mūsu ķermenis savā ziņā ir mehānisms, viņš labi iesāk funkcionēt vienā veidā. Ir grūti tik no šī stresa prom. Tad ir svarīgi, ka apkārt ir cilvēki, kuri spēj to pamanīt, palīdzēt ilgstoši nedzīvot šāda stresa situācijā." Skolas vide ir viena no vietām, kur bērni varētu būt ilgstoši pakļauti stresam. Prakse rāda, ka 1. klase ir tā, kurā mazais cilvēks pārdzīvo vienu lielākajiem stresiem.  "Tā ir pilnīgi cita sociālā situācija, tā ir pilnīgi cita vide, tās ir citas prasības. Ir jābūt spējai koncentrēties, izpildīt uzdevuma noteikumus... Ir tik daudz bērna kompetences vajadzīgas un ne visiem šīs kompetences ir," turpina Daina Žurilo. Bērnam ir jāspēj tikt ar sevi galā un lai tā būtu, ir daudz uzdevumu, kas jāizpilda vecākiem mājās.  
8/24/202352 minutes
Episode Artwork

Pašvaldības bērnudārzu pieejamība jaunajā mācību gadā

Cik pieejami jaunajā mācību gadā ir pašvaldību "dārziņi" un kā saprast rindas un citus noteikumus? Vecāku viedokļi un speciālistu atbildes Ģimenes studijā. Skaidro Rīgas domes Izglītības departamenta Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure un Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga. Viens no pirmajiem darbiem vecākiem, kad bērns nāk pasaulē, ir piereģistrēt viņu rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi. Taču, ja ģimene dzīvo Rīgā vai Pierīgā, vai kādā no lielajām pilsētām, nav nekādu garantiju, ka bērnam būs vieta bērnudārzā, sasniedzot pusotra vai divu gadu vecumu, kad parasti mammai jāatgriežas darbā. Vai rindas uz bērnudārziem pēdējos gados samazinās? Ko pašvaldība var darīt lietas labā un kā vecākam, kura bērns gaida rindā, izprast rindas virzību un noteikumus, kas to regulē?  2023. gada pavasarī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka rindas veidojas 21 Latvijas pašvaldībā un kopumā Latvijā rindā uz savu bērnudārzu gaida aptuveni 7000 bērnu. Vai tagad, pirms jaunā mācību gada sākumu, var teikt, ka skaitļi mainījušies un rinda sarukusi? Bērnudārzu pieejamību ietekmē dzimstība un iedzīvotāju mobilitāte, to visvairāk izjūt Pierīgas pašvaldības. Savukārt attālākās vietās ir pašvaldības, kur nav nekādu problēmu ar vietām bērnudārzos.    
8/23/202350 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Virtuves izaicinājumi, tuvojoties jaunajam mācību gadam

Jaunā mācību gada tuvošanās rosina daudzus vecākus aizdomāties, kā nodrošināt pilnvērtīgu ēšanu saviem bērniem arī skolās laikā. Vai, sākoties skolai, ir jāpārskata ģimenes ēdienkarte? Kā to labāk darīt? Cik liela nozīme ir skolēna brokastīm? Vai un ko likt skolēna pusdienu kastītē? Un ko būtu labi sagādāt un turēt ledusskapī, lai jaunais cilvēks pēc stundām arī viens pats sev varētu pagatavot pusdienas? Par šiem jautājumiem Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga, veselīgu recepšu bērniem veidotāja Renāte Pelcberga un bloga "Garšu karuselis" autore, divu skolnieku mamma Olga Elste.
8/22/202351 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Apdāvinātiem bērniem jāļauj attīstīt viņu spējas: kādas ir iespējas Latvijā

Saskaņā ar dažādās valstīs veikto novērtējumu un izmantotajiem kritērijiem, līdz 10 procentiem skolēnu uzskatāmi par apdāvinātiem un viņiem būtu jāpiedāvā tāda izglītība, kas pilnībā ļaut attīstīt viņu spējas. Vai un kā mūsdienu izglītības sistēma Latvijā palīdz nepazust un attīstīties apdāvinātākajiem bērniem, Ģimenes studijā analizē izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Apdāvināto bērnu fakultatīvā skolas pasniedzēja Marika Melne, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas pētniece Liena Hačatrjana.
8/21/202353 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Dzīves krāsas, rūpējoties par īpašo bērnu. Stāsta Evita un Mārtiņš Rozentali

Ģimenes studija dodas ciemos pie Evitas un Mārtiņa Rozentaliem. Viņi ir astoņus gadus vecā Miķeļa un sešgadīgās Elīzas vecāki. Miķelis ir bērns ar īpašām vajadzībām un Evita savus ikdienas priecīgos un arī izaicinošos brīžus atspoguļo sociālajos tīklos. Tā nav žēlošanās vai izmisuma pilni stāsti. Arī sarunā raidījumā Evita un Mārtiņš savā stāstā izceļ nevis izmisuma pilnos brīžus, kādi viņu ģimenē, protams, ir. Bet stāsta, kā viņi kopā darbojas un atpūšas, cik tuvas ir viņu bērnu attiecības un cik krāsaina var būt dzīve, arī respektējot un rūpējoties par Miķeļa īpašajām vajadzībām. Evita tieši tāpēc dalās ar savu stāstu sociālajos tīklos, kā arī piekrīt intervijām, lai stāstītu, ka dzīve ar īpašo bērnu nav tikai sēras un bēdas, raudāšana un grūtības, ir arī ļoti daudz jauku un mīļu brīžu. "Ja spēj saskatīt arī citas lietas, ne tikai grūtības, dzīve ir daudz balansētāka un priecīgāka, mēs jau negribam dzīvot visu dzīvi tikai sūdzoties un bēdājoties, mēs gribam būt laimīgi. Tas veids, kā vari būt laimīgs, ir priecājoties, kad ir viegli un labi un izbaudot to. Kad ir grūti, saņemies, saspied rokas dūrēs un ej cauri tiem brīžiem. Pēc tam atkal būs labi, jo viss ir viļnveidīgi. Tā es sev saku, ja šodien ir slikta diena, rīt, pavisam iespējams, būs laba diena," atzīst Evita. Ģimenē ir sadalīts - Mārtiņš ir galvenais pelnītājs, Evita vairāk rūpējas par māju, bērniem, dārzu. Evita atzīst, ka darbošanās dārzā viņai vairāk ir kā terapija, reizēm kopā ar bērniem, reizēm kāds arī palīdz pieskatīt bērnus. Mārtiņš vērtē, ka dzīvesveids ir balansēts, viņš gan strādā, gan atvēl laiku ģimenei. Kopā mājās visi četri pavada daudz laika.  Pēc pāris nedēļām ģimeni gaida liels notikums - Miķelis sāks skolas gaitas speciālajā skolā. Tas būs jauns dzīves posms, ko gaida ar lielām cerībām, ka būs labi un tas arī kaut ko mainīs ģimenes ikdienas ritmā. Miķelis ir nācis pasaulē priekšlaicīgi un viņam ir smagi funkcionālie traucējumi un arī epilepsija. Miķelis nestaigā, pats nevar ilgi stabili nosēdēt, ir augsts muskuļu tonuss, kas traucē veikt ikdienas darbības. Viņam ir arī valodas traucējumi. Mamma atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ir liels progress, bet arvien runa ir neskaidra un vislabāk viņu saprot mamma. Miķelim ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe un asistēšana ikdienā.  "Visā viņam ir vajadzīga palīdzīga roka un mana ikdiena ir būt šai viņa rokai, viņu cilāt, nest" atzīst Evita.  Mārtiņš ir uzņēmies "nakts darbus", jo naktī var sākties epilepsijas lēkme. Uzraudzība ir nepārtraukta. Miera mirkļos Evita padara savus darbus. Diena ir sadalīta posmos.  Neskatoties, ka Miķelis prasa nepārtraukti uzmanību, vecāki atzīst, ka arī Elīzai velta daudz uzmanības un mīlestības. Evita uzskata, ka abu bērnu savstarpējās attiecības ir ļoti empātiskas, Elīza labi saprot un izjūt Miķeli. Arī Miķelis saprot, ja māsa dusmīga. Viņi kopā pavada daudz laika un viņiem spēcīga savstarpējā saite.    
8/18/202348 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Speciāliste: Spēlēšanās ar lellēm bērniem iedod mijiedarbības pieredzi

Nesen kā iznākusi filma "Bārbija" mudinājusi arī Ģimenes studiju atgriezties pie lellēm. Vai un kā ar tām jāspēlējas? Vai ir atšķirība, bērns spēlējas ar lelli vai kādu citu priekšmetu? Un galu galā, vai puišiem ir jāspēlējas ar lellēm? Tāpat arī runāsim par to, kādu stāstu par sievietes lomu agrāk un tagad mums stāsta popkultūras ikona - Bārbija? Raidījumā sarunājas mammas: publiciste Agra Lieģe-Doležko, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane un ārste-psihoterapeite Laura Valaine. Nesen publiskotā viedokļrakstā Laura Valaine norādījusi, ka spēlēšanās ar mīkstajām mantām bērniem aktivizē smadzeņu daļas, kas atbildīgas par sociālo mijiedarbību un empātiju, bērns var iejusties dažādās lomās, piedēt lomas rotaļlietai un attīstīt fantāziju. Līdzīgi viņa norāda arī par spēlēšanos ar lellēm. "Spēlēšanas ar lellēm vēl dod papildus stimulus smadzenēm no tā, kādi smadzeņu apgabali aktivējas," skaidro Laura Valaine. "Pētījumi norāda, ka, spēlējoties ar lellēm, bērniem aktivizējas smadzeņu reģioni, kas atbildīgi par emocijām, par vēlmēm, par dažādām komunikatīvām prasmēm. Šī reģionu aktivācija ir līdzīga tam, kā vairāki bērni spēlējas kopā." "Spēlēšanās ar lellēm bērniem iedod mijiedarbības pieredzi. (..) Lelles vairāk aktivē tieši mijiedarbību un komunikāciju, nekā cita veida rotaļlietas. Jo tās izskatās līdzīgākas cilvēkiem, spēlējoties ar lellēm, bērns identificējas ar savu vecāku, viņš uzņemas mammas vai tēta lomu, tas savukārt ļauj atdalīties no vecāka, bērns paņem atbildību savās rokās - es varu parūpēties par lelli, par sevi. Attīsta autonomiju un arī intimitāti, kas ir mūsu pamatspējas attiecību veidošanā tālāk dzīvē," turpina Laura Valaine. "Domājot par to, cik ilgi spēlēšanās ar lellēm ir vai nav normāla, būtībā līdz agrīna pusaudža vecumam spēlēšanās ar lellēm ir akceptējama. Ja tas turpinās ilgāk, 13 - 15 gados, ir jāvērtē no tā, kādi ir apstākļi un cik bieži. Dabiski bērniem pusaudža vecumā būtu jāpāriet uz komunikāciju ar saviem vienaudžiem." Runājot par rotaļlietu izvēli savu bērnu, Laura Valaine atklāj, ka nedala pēc dzimumiem, mājās ir dažādu rotaļlietu klāsts un ar laiku izkristalizējas, kas patīk labāk un kam bērns dod priekšroku. Mājas daudz mīksto rotaļlietu, kuras bērns gan neizmanto, bet nav no tām vēl gatavs šķirties. Aktuālās ir citas mantas Marita Zitmane atzīst, ka viņas bērnam mantu periods ir pagātnē, bet atskatoties, vērtē, ka mārketinga un reklāmas ietekme bijusi visai liela uz to mantu izvēli, kuras izraudzījies pats bērns.  Agra Agra Lieģe-Doležko atzīst, ka viņas uzstādījums ir, ka nedala rotaļlietas vai apģērbu izteikti pēc dzimumlomām, bet cenšas ieviest minimālisma principus, vispār pērkot pēc iespējas mazāk. Daudz lietu ienāk kā dāvanas, kur ir izteikta izpratne par dzimumlomām. Viņa arī atklāj, ka dēlam nozīmīgas ir mīkstās mantiņas, pret kurām izturas ar lielu mīlestību.
8/17/202354 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Endokrīnās sistēmas traucējumi apgrūtina arī ģimenes plānošanu

Aizvien biežāk dzirdam sievietes publiski stāstām par ļoti sāpīgām mēnešreizēm un hroniskiem endokrīnās sistēmas traucējumiem, kas ne vien rada lielu diskomfortu, bet arī apgrūtina ģimenes plānošanu. Kā šos traucējumus atpazīt, vai un kā tos var ārstēt, un kāpēc tie rodas, Ģimenes studijā skaidro ginekoloģe reproduktoloģe Katrīna Kalniņa un ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Bērza. Interesējamies arī, kas ir endometrioze un policistiskais olnīcu sindroms? Ierakstā uzklausām medicīnas zinātņu doktori, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu pusaudžu ginekoloģi Lāsmu Līdaku.
8/16/202352 minutes
Episode Artwork

Kā un kad mazulis kļūst par staigātāju?

Kā un kad mazulis kļūst par staigātāju? Vai ir svarīgi, cik agri vai vēlu tas notiek, un kas jāzina vēlstaigātāju vecākiem, vaicājam speciālistiem Ģimenes studijā. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras docētājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un PEP mamma Elīna Kļaviņa. "Bērns jebkuru savu jauno prasmi, arī staigāšanu, apgūst un sāk darīt, kad fizioloģiski tam ir gatavs. Kad ir nobriedis, viņa organisms ir attīstījies un stabilizējies, viņš apgūst jaunu māku," skaidro Jānis Upenieks. Viņš jau ir piecēlies, turas pie gultiņas malām, iespējams, arī mēģina turoties pie gultiņas redelēm, spert pirmos soļus. Reizēm ir vajadzīgs vecāku atbalsts, veicinot vēlmi staigāt. Čaklākie sāk no deviņiem mēnešiem staigāt, līdz pusotram gadam bērnam vajadzētu sākt patstāvīgi staigāt. "Ja bērns sēž, rāpo, šūpojas, ceļas kājās, tas liecina, ka viņš gatavojas staigāšanai un vecākiem nav jāuztraucas, ja bērns, piemēram, gada un divu mēnešu vecumā vēl nestaigā. Ja nav minētās prasmes, tad jāsāk domāt, vai ar attīstību viss ir kārtībā," norāda Jānis Upenieks. Jekaterina Bovtramoviča piebilst, ka daudz atkarīgs no vides, kur bērns atrodas. Ja vide nemotivē apgūt staigāšanu, tas var mazināt vēlmi staigāt.
8/15/202352 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Pedagogu palīgi: vai tādi ir visās skolās, kur tas būtu nepieciešams

Bieži sarunās par iekļaujošo izglītību vai sekmīgu mācību procesu lielās klasēs kā neiztrūkstošu nepieciešamību min skolotāja palīgu. Bet kas īsti ir pedagoga palīgs un kādi ir viņa pienākumi? Cik tādu Latvijas skolās jau strādā, kā skolas tos atrod un vai tādi ir visās skolās, kur tas būtu nepieciešams, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu izglītības jomā Baiba Bašķere, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un matemātikas skolotāja Elita Rītere, Rīgas domes Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Stekele un Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts. Ierakstā uzklausām kādas mammas pieredzes stāstu. Viņa nesen nonāca situācijā, kurā saņēma atzinumu, ka viņas bērnam sekmīgai izglītības turpināšanai būtu nepieciešams pedagoga palīgs, bet skola rosināja, ka vecākiem pašiem būtu jāmeklē šāds palīgs.  
8/14/202354 minutes
Episode Artwork

Jelgavnieki ar Līvāniem sirdī - trīs dēlu vecāki Dana un Oļegs Kručiņini

Lai arī jau vairākus gadus dzīvo Jelgavā, Dana un Oļegs Kručiņini atzīst, ka abi sirdī joprojām jūtas dzimtajiem Līvāniem piederīgi. Viņi ir kopā no vidusskolas sola, kaut pazīstami jau kopš bērna kājas, kad, kā Dana joko – Oļegs viņu pievilinājis ar savu akvāriju un lego klucīšu spaini. Tagad abi audzina trīs puikas, zēniem, pie tam, ir diezgan neliela vecumu starpība. Lielākais šoruden kļūst pirmklasnieks, jaunākajam drīzumā svinēs tikai pirmo dzimšanas dienu. Oļegs darbojas Zemessardzē, bet Dana brīvos brīžos labprāt pati remontē un dzīvokli. Bez problēmām pati nomainīs arī kanalizācijas cauruli virtuvē. Vēl Kručiņiniem ir mājdzīvnieks – tarantula  Sarunā viņi atklāti dalās ar saviem ikdienas priekiem, izaicinājumiem un atklājumiem. Iepazīstinot Oļegs īsi bilst, ka ir būvinženieris, kuram patīk sports. Dana savulaik strādājusi Labklājības ministrijā, bet pēdējos sešus gadus vada mājās ar mazajiem. Vecākais dēls Ervīns gatavojas uzsākt skolas gaitas, viņš atzīst, ka ir draudzīgs un viņam patīk futbols un hokejs. Hokejā viņš gribētu arī trenēties, pagaidām spēlē kopā ar brāli, reizēm dzīvokļa koridorā, reizēm pagalmā. Vidējam brālim Valteram ir četri gadi un viņam vislabāk patīkot spēlēties vienam. No vecāku dotās kabatas naudas viņš sakrājis lego komplektam, ko nopirkuši kopā ar brāli. Bet mazākais brālis Gustavs 26. augustā svinēs pirmo dzimšanas dienu "Būs jau liels čalis," bilst tētis Oļegs. Dana atklāj, ka katram dēlam nedēļā vecāki dod trīs eiro, un tas atrisinājis daudzus jautājumus un devis vairākas priekšrocības. "Ieejot veikalā, ir jautājums, kurā brīdī varu nopirkt to, vai gribu šo. Šajā gadījumā, ka katru nedēļu ir tā nauda, mēs viņiem sakām, ka vari pats sakrāt, vai ja kaut ko ļoti vēlies, vari paprasīt uz dzimšanas dienu. Tā ir motivācija krāt vai kaut ko iegādāties," stāsta Dana. Valters sākumā katru nedēļu pircis vienu mašīnīti, bet ar laiku radusies izpratne lietu vērtību, ka kaut kas maksā vairāk. Vecāki ar bērniem diskutē par to, ka ir lietas, kas maksā vairāk un ir nepieciešams atlicināt un tas ir liels ieguvums, jo viņi labi izprot, cik lietas maksā un arī plāno salikt savus līdzekļus kopā, lai iegūtu kāroto. Dana un Oļegs stāsta, ka viņi apzināti izvēlējušies salīdzinoši agri kļūt par vecākiem un arī to, ka bērniem būs salīdzinoši maza vecuma starpība. Lēmumu ietekmējušas arī Danas veselības problēmas.  "Mēs šādā ziņā esam garlaicīgi cilvēki. Mēs esam plānotāji, tāpēc visi trīs bērniņi ir izplānoti un, paldies Dievam, ka viņi ir," atzīst Dana.
8/11/202347 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Kāpēc aizvien nespējam nodrošināt peldētapmācību skolēniem?

Kāpēc aizvien nespējam nodrošināt peldētapmācību skolēniem? Un vai šajā mācību gadā kaut kas mainīsies? To Ģimenes studijā pārrunājam ar peldēšanas treneri Pāvelu Murānu, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Vladimiru Šteinbergu, Rīgas domes sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāju Dinu Vīksnu un Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentu Aivaru Platonovu. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem. Viens no nelaimes iemesliem vairumā gadījumu ir Latvijas iedzīvotāju vājā vai vidējā peldētprasme. Vai pateicoties tam, ka vismaz daļā skolu bērnus māca peldēt, peldētāju skaits ar labām vai pat izcilām peldēšanas prasmēm varētu palielināties un noslīkušo skaits samazināties?
8/10/202349 minutes, 56 seconds
Episode Artwork

Kā novērst un mazināt stājas problēmas bērniem

Aizvien vairāk bērnu konstatē stājas traucējumus. Kā tie rodas? Kā ietekmē dzīves kvalitāti? Un kā, gatavojoties skolai un domājot par bērnu apģērbu, apaviem un skolas somām, palīdzēt problēmas sekas mazināt? Par to Ģimenes studijā spriežam kopā ar Rīgas Sstradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras docētāju un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgu Jāni Upenieku, ergoterapeiti Veselības centru apvienībā Vinetu Mihailovu, kā arī Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" sporta pasniedzēju Unu Mārtiņsoni.  
8/9/202350 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Pārmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā apturētas: dažās skolas tomēr īstenos jauno sistēmu

Iepriekš izziņotās pārmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā, kam spēkā bija jāstājas no šī gada 1. septembra, tomēr apturētas. Kāpēc? Ko paredzēja jaunā sistēma un kas vēl būtu jāuzlabo? Un vai sajukumu neradīs tas, ka dažas skolas jauno vērtēšanas sistēmu tomēr ievieš jau šogad? Par to iztaujājam Valsts izglītības satura centra Metodiskā atbalsta departamenta Pedagogu profesionālā atbalsta nodaļas vadītāju Santu Kazaku, Rīgas 72. vidusskolas direktoru, Skola 2030 ekspertu Pāvelu Pestovu, Limbažu valsts ģimnāzijas direktori Guntu Lāci un sazināmies arī ar Liepājas 5. vidusskolas direktori Intu Korņejevu.
8/7/202352 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Valmieras vasaras teātra festivāls nāk ar astoņiem jaundarbiem un runās par pieņemšanu

No 4. līdz 6.augustam risināsies kārtējais Valmieras vasaras teātra festivāls. Tas šoreiz būs veltīts ģimenēm, bet īpaši bērniem un jauniešiem, izceļot tēmu „Pienemšana”. Kā par šo iecerēts runāt ar bērniem un jauniešiem teātra valodā un cik efektīvi tas var būt, skaidrojam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Režisors, šī gada programmas direktors Jānis Znotiņš, psiholoģe, Bērnu un jauniešu teātra institūta apmācību vadītāja Diāna Zande, režisors Edgars Kaufelds un psihoterapijas speciālists, dramaturgs Nils Sakss Konstantinovs. Valmieras vasaras teātra festivāla programmā ieviestas izmaiņas – dejas iestudējums pusaudžiem "Pilsēta, esi mans mežs" režisores veselības stāvokļa dēļ pirmizrādi šogad festivālā nepiedzīvos, tomēr tā vietā skatītājiem būs iespēja noskatīties Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas kursa studentu darbus "Ceļā", informēja festivāla rīkotāji. Lai arī festivāls notiek jau astoto gadu, šogad daudz kas gaidāms pirmoreiz – astoņas pirmizrādes, iestudējums bērniem jau no 2 gadu vecuma, kā arī sadarbība ar vairākiem Latvijas teātriem, lai izrādes turpinātos arī pēc festivāla. Visas piedāvātās izrādes būs jaundarbi, ko iestudēs Liena Šmukste, Dmitrijs Petrenko, Matīss Budovskis, Edgars Kaufelds, Kristīne Brīniņa, Kersti Heinloo (Igaunija), Keity Pook (Igaunija), Endīne Bērziņa un citi teātra mākslas profesionāļi. Paralēli izrāžu programmai visu festivāla nedēļas nogali būs atvērts arī Festivāla centrs zaļajā zonā pie Kultūras centra, kur pulcēties gan izrāžu starplaikos, gan uzzināt visu ar festivālu un tā norisi saistīto informāciju. Vizuālo koncepciju un centra vides objektus šogad veido mākslinieks Andris Eglītis kopā ar saviem bērniem. Neiztrūkstoši Valmiermuižā notiks arī Bērnu un jauniešu teātra institūta apmācības jaunajiem nozares profesionāļiem, kuru laikā viņi arī praktiski strādās pie savu izrāžu idejām.
7/25/202350 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Kustēties ar prieku bērnībā un laika gaitā nepazaudēt kustību prieku

Daudzi jaunieši, diemžēl, nevar kļūt par policistu, glābēju vai dienēt armijā, jo nespēj izturēt fiziskās sagatavotības pārbaudi. Pie tam prasības šajā ziņā katru gadu tiek atvieglotas. Kā bērnos atraisīt kustību prieku un kā to laika gaitā nepazaudēt, Ģimenes studijā vērtē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente un trenere Inese Ļubinska, Striķu skolas sporta skolotāja, vieglatlētikas trenere Signe Birkenberga, divu meitu tētis Rubens Martinezs Domingess un Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa” sporta pasniedzēja Una Mārtiņsone. Bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis pazeminās. Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk jauniešu nespēj izturēt fiziskās pārbaudes - krosa skrējienu vai vajadzīgajā daudzumā veikt tā sauktās vēderpresītes, līdz ar to nevar iestāties Policijas koledža, pieteikties darbam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai pieteikties Valsts aizsardzības dienestā. Izskanējis, ka fiziski labi sagatavotu cilvēku trūkums nākotnē var pat apdraudēt mūsu iekšējo un arī ārējo drošību. Kāpēc šāda situācija un vai to var mainīt izglītības iestādēs strādājošie, kuru viens no uzdevumiem ir radīt bērniem prieku kustēties un palīdzēt jaunajiem cilvēkiem to nepazaudēt arī pusaudža gados. "Šķiet, ka jauniešiem trūkst motivācija un vēlme piedalīties, viņi saprot, ka sporta stundā būs kaut kas grūts, viņi nevēlēsies to darīt un centīsies atrast kādus atvieglojumus," atzīst Signe Birkenberga. Sporta stundā jāpaspēj izdarīt daudz, stundu ir tik, cik ir, tāpēc nav brīva laika, lai vienkārši paspēlētu bumbu, ka neviens nebūtu piekusis, bet enerģija būt iegūta. "Pirmskolā skats ir labāks, bērniem ļoti patīk kustēties, bet viņi grib darīt, ko paši grib, kad ir kustības, kas ir vajadzīgas, ja ir grūti, arī ir iebildumi. Brīvas kustības ar lielu prieku un aizrautību bērni veic," norāda Una Mārtiņsone. Arī viņa min, ka sporta nodarbība ir īsa, bērniem vairāk būtu jākustas visas dienas garumā.
7/24/202352 minutes, 1 second
Episode Artwork

Pedagogu apdāvināšana: vai izskaužama tradīcija, ko kultivē vecāki

Tiesībsargs uzskata, ka pedagogu apdāvināšana izglītības iestādēs ir izskaužama tradīcija. Kāpēc joprojām tā ir saglabājusies un kāpēc to kultivē paši vecāki? Ģimenes studijā diskutē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, psihoterapeite Inese Putniece, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas izglītības metodiķis Edgars Plētiens un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela. Laiku pa laikam uzvirmo dažādi viedokļi par pedagogu apdāvināšanu, īpaši pirms izlaidumiem un Ziemassvētkiem, kad aktuāli ir vecākiem vienoties, ko dāvināt skolotājām un vai vispār tas būtu jādara. Nesen šo jautājumu kārtējo reizi aktualizēja tiesībsargs, norādot, ka pedagogu apdāvināšanu skolās kultivē paši vecāki un tā ir izskaužama tradīcija. Tiesībsarga biroja pārstāve sarunā norāda, ka nesen veiktā aptaujā vecāki atbildēs arī norādījuši kā maksājumu skolai līdzekļus dāvanām pedagogiem. Viņa šaubās, ka līdzekļu vākšana un došana dāvanām vienmēr ir brīvprātīga un no laba prāta, vai tā nav spiesta lieta. "Paldies pateikšanai ir jābūt tādai, lai daļa to neuztvertu kā obligātu pienākumu un obligātu maksājumu par izglītību," norāda Laila Grāvere. Nelielā aptaujā, ko veica arī Ģimenes studija, vecāki norādījuši, ka līdzekļus dāvanām skolotājiem atvēl labprātīgi un no sirds. Linda Daniela, vadoties no savas pieredzes, atzīst, ka ne vienmēr tiem, kas iebilst pret dāvanu gādāšanu, ir viegli pateikt nē. "Kad es biju jauna, nabadzīga mamma, es nebiju tik pašpietiekama, lai varētu piecelties un pateikt - nē. Mēs dažreiz no spēcīgām pozīcijām domājam, kāpēc tu tā nedari, bet cilvēks, kurš ir ne tik jaukā, ne tik labvēlīgā pozīcijā, viņam ir grūti. Viņš sakož zobus, nenopērk to, kas viņam jānopērk, bet samaksā. Jūtas slikti, bet samaksā. Drosmīgai, spēcīgai cilvēku daļai ir jāiestājas arī par šo, nevis tikai - ko pats nepateici," analizē Linda Daniela. Vai dāvanas pedagogiem ir tradīcija, vai tā būtu jāmaina? Linda Daniela atzīst, ka viņai patīk tradīcija pateikt pedagogiem paldies.  "Man šķiet, ka tā nav likvidējama. Droši vien jārunā par to, kā mēs to darām," norāda Linda Daniela. "Paldies pateikšana kā process ir sens, tas eksistēs un turpināsies. Domāju, ka ir caurskatāms tas, vai tas notiek iestādes līmenī, personas līmenī, kur un kam mēs sakām, lai šo attiecīgi risinātu," vērtē Edgars Plētiens. "Es gribētu, lai katrs sevi novērtējam, izvērtējam un vienmēr sakām paldies," uzskata Liene Jurgenberga.      
7/20/202350 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Bērnu pozitīvā diciplinēšana: to var izmantot gan vecāki, gan skolotāji

Kas ir bērna pozitīvā disciplinēšana un kā to var pielietot ne tikai vecāki mājās, bet arī pedagogi skolās?  Vai vecākiem un arī pedagogiem izdodas cieņpilni un arī neaizvainojoši panākt, ka bērns ievēro pieaugušo izvirzītos noteikumus. Ģimenes studijā analizē klīniskā psiholoģe, Ulbrokas vidusskolas psiholoģe Agnese Aspere, psiholoģe centrā „Dardedze” Sindija Dziedātaja un četru bērnu mamma, atbalsta centra „Tilts” darbiniece Lilija Geža. "Disciplinēt pēc savas būtības nozīmē mācīt, tas nav sods, tā nav kontrole vai vēlmju ierobežošana, bet tā ir mācīšana. Mēs mācām bērniem, kā uzvedamies šajā pasaulē, kā dzīvojam, kā risinām dažādas situācijas, kā iegūstam vēlamo vai tieši pretēji, kā panākam, ka jādara kaut kas nevēlams. Kā vieglāk ar to tikt galā," norāda Agnese Aspere. "Tas ir mācību process."  Agnese Aspere skaidro, ka vispirms bērni mācās no vides, kurā atrodas, no cilvēkiem, kas apkārt. "Bērna uzvedība veidojas no tā, ko redz, viņš pamēģina, viņš paeksperimentē, vai tā turpināsies vai nē, atkarīgs, kādas būs sekas šai uzvedībai," vērtē Agnese Aspere. "Ja viņš savai uzvedībai, lai sasniegtu kaut ko vēlamu, piedzīvo pozitīvas sekas, viņš, ienākot lielveikalā krīt gar zemi un to mantu vai saldumiņu iegūst, tas ir liels risks, ka atkārtojoties šādai uzvedībai, tā turpināsies kā ieradums." "Iemācītais nekur nepazūd. Ar laiku iemācāmies jaunus komunikācijas modeļus, iemācāmies risināt, iesaistīties, diskutēt. To, kas ir iemācīts bērnībā, nekur nepazūd, kaut kādās krīzes situācijas tas var likt sevi manīt," atzīst Agnese Aspere.  
7/19/202352 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Ilgzīdīšana: ko tas dod mazulim, ko - mammai un kāpēc tik grūti to pārtraukt

Uzklausām dažādus viedokļus par ilgzīdīšanu, ko tas dod mazulim, ko - mammai un kāpēc ir tik grūti pārtraukt šo mammas un bērna ciešo kopābūšanu, īpaši, ja bērns pieradis aizmigt pie mammas krūts? Ģimenes studijā skaidro Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultatntu asociācijas vadītāja Sandra Lase, PEP mamma, zīdīšanas konsultante Baiba Kauliņa, kurai pašai ir ilgzīdīšanas pieredze, un pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa. Zīžot mammas pienu, mazulis ne tikai remdē izsalkumu, bet arī atgūst mieru. Visbiežāk zīdīšana tiek pārtraukta, bērnam sasniedzot pusgada vecumu, taču Pasaules veselības organizācija iesaka turpināt zīdīšanu līdz diviem gadiem un pat ilgāk.  
7/13/202351 minutes, 50 seconds
Episode Artwork

Tiem, kuri nenokārtoja matemātikas eksāmenu, būs 9. klasē jāmācās vēlreiz

Kā pārapmācīs 9.klases absolventus, kuri nenokārtoja matemātikas eksāmenu, un vai skola, domājot par nākamo gadu, gatava ko uzlabot, lai matemātiku vismaz elementārā līmenī varētu iemācīties visi? Diskutē Valsts izglītības un satura centra vecākais eksperts Jānis Vilciņš, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Ilze France, Limbažu valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore Valda Gaure un Aizputes vidusskolas mācību pārzine Vita Buzoverova. Šogad pirmo reizi pamatskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus, lai, vērtējot tos valsts līmenī, gūtu objektīvāku pārskatu par rezultātiem. Ap 5% no 9. klases skolēniem nav nolikuši matemātikas eksāmenu, kas raisījis plašas diskusijas par eksāmena sarežģītības līmeni un pašu bērnu, vecāku, skolotāju, kā arī valsts izglītības sistēmas atbildību sliktajos rezultātos. Tikmēr līdz šim 216 skolēni vai viņu vecāki eksāmena rezultātus jau apstrīdējuši. Bērni, kuri nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz.
7/12/202351 minutes, 59 seconds
Episode Artwork

Dziesmu un deju svētki kā ģimenes tradīcija

Ģimenes studijā viesojas ģimenes, kurām Dziesmu un deju svētki ir arī ģimenes svētki, jo tajos piedalās vairāki ģimenes locekļi. Par ģimenes lomu svētku tradīcijas turpināšanā, izaicinājumiem un prieku saruna Svētku studijā.   Ne mazums ir ģimeņu, kurās laiku un iespējas dziedāt, dejot vai muzicēt un tad arī piedalīties Dziesmu un deju svētkos rod vairāki ģimenes locekļi. Kā iesaiste svētku kustībā kļūst jau par ģimenes tradīciju un kāda ir ģimenes loma šīs tradīcijas veidošanā un turpināšanā, kas sagādā izaicinājumus un dod prieku? Savus Dziesmu un deju svētku sajūtu un pieredzes stāstus stāsta Santa un Elīza Strautmanes, mamma Santa dzied Rīgas kamerkorī, meita Elīza dzied jauniešu korī "Kamēr…"; Una un Emīlija Stāmeres, mamma Una dzied korī "Jasmīna", meita Emīlija dzied Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas korī un spēlē kokli koklētāju ansamblī "Sakta", Evita un Guntis Dlohi, kuri dzied korī "Pa saulei".
7/7/202351 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Ko Dziesmu un deju svētki piedāvā bērniem un jauniešiem?

Vai Dziesmu un deju svētki ir saturs arī bērniem un jauniešiem? Stāsts ir ne tikai par to, kāpēc nedrīkst bērnu ratiņus novietot starp skatītāju rindām Mežaparka lielajā estrādē, bet arī par to, kā vecākiem motivēt bērnus piedzīvot vismaz dažus svētku notikumus, lai jau nākamajos svētkos šie bērni, iespējams, tad jau pusaudži teiktu - tas bija vareni, es gribu to izjust vēlreiz. Ģimenes studijā sarunājas Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, pētniece Anda Laķe un režisors Jānis Znotiņš. Ierakstā uzklausām divu mammu - Ievas un Zandas - viedokli, vai doties ar bērniem uz svētku noslēguma koncertu. Sarunā iesaistām arī Jānis, kuram ir astoņi gadi. Viņš kopā ar tēti apmeklēs noslēguma koncertu. Puika par to nav sevišķi priecīgs.  
7/6/202350 minutes, 19 seconds
Episode Artwork

Skaitāmpanti ir daļa no mūsu folkloras bagātības. Vai tos zinām un lietojam?

Ucināmpanti, ķircināmpanti un skaitāmpanti - tā ir daļa no mūsu folkloras bagātības. Vai un kā tie derīgi mūsdienās arī pedagoģijā, kā un kāpēc tie sekmē bērna attīstību, vai tos zinām un lietojam? Ģimenes studijā skaidro Una Smilgaine, folkloras pētniece, četru bērnu mamma, Rasa Pakalniņa, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore, un rakstnieks Māris Rungulis, kurš savācis un sakārtojis nesen izdoto skaitāmpantu un ķircināmpantu krājumu „En den dīno šoko loko tīno”.
7/5/202351 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Vecāki piedalās svētkos: kā mazu bērnu vecāki rod laiku saviem vaļaspriekiem

Vai arī mazu bērnu vecāki var būt dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki: vai un kā viņi rod laiku dejošanai, dziedāšanai un vispār saviem vaļaspriekiem, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījumā sarunājas mammas un tētji, kuri ir bijuši vai ir Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki: kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā, trīs bērnu mamma Gunita Kleinberga, divu dēlu tētis, TV3 raidījuma "Bez tabu" žurnālists Artūrs Špaks, "e-veseliba.lv" vadītāja, trīs bērnu mamma, tautas deju ansambļa „Dancis” vidējās paaudzes kolektīva dejotāja Dace Vintere un četru bērnu tētis Andrejs Veitners, kurš dzied korī „Domino” un vokālajā grupā "Vokālika".  
7/4/202350 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Vai būs kas dzied pēc 50 gadiem, jeb kāda būs Dziesmu svētku kustība nākotnē

Cik lielā mērā mūsdienu skola, sabiedrība un vecāki spēj izaudzināt nākamos Dziesmu svētku dalībniekus? Kas pietrūkst un kas apdraud Dziesmu svētku kustību nākotnē, un vai būs kas dziedun dejo pēc 50 gadiem, Ģimenes studijā analizē Sarmīte Pāvulēna, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja, Zanda Mūrniece, Valsts izglītības satura centra  Sadarbības atbalsta departamenta Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākā eksperte, Edgars Vītols, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents, un Reinis Suhanovs, režisors, viens no nākamo Skolēnu Dziesmu un deju svētku idejas autoriem. Šajos Dziesmu un deju svētkos piedalās 40560 dalībnieku. Un, kaut arī ko VID pandēmijas laikā izjuka. viens otrs koris un deju kolektīvs, tas ir otrais vēsturiski lielākais dalībnieku skaits, kāds jebkad piedalījies svētkos. Vairāki bija tikai 2018. gadā.
7/3/202353 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Astoņi mēneši Kanāriju salās. Pieredzē dalās Kuksiku ģimene

Ģimenes studija dodas viesos pie Kuksiku ģimenes, kas dzīvo tepat, Rīgas pievārtē, Salapils lauku teritorijā. Andris un Maija audzina četrus bērnus - Kati, Kristianu, Miku un Kurtu - un pagājušajā rudenī rada iespēju uz astoņiem mēnešiem pārcelties uz Kanāriju salām. Kā ģimenei klājās saulainajā Tenerifē, kādu pieredzi bērni guva, ejot tur skolā ar spāņu mācību valodu un ar kādām sajūtām viņi atgriezušies mājās? Maija stāsta, ka Andra ierosinājums pārziemot Tenerifē nav bijis liels pārsteigums.  "Viņš mierā nevar, ja izdara vienu lietu, nākamā dienā viņam dzimst jauna ideja, ko vajadzētu realizēt," atklāj Maija. "Kad dzirdu, ka viņš saka: es izdomāju vai man ienāca prātā, man jau ir aukstas tirpas - kas atkal?" Viņa arī stāsta, ka vīra idejas pieņem palēnām. Arī Kate stāsta, ka sākumā bijusi pret došanos prom, jo te ir draugi, ģimene, skola, dziedāšana, sava istaba. Andra stāsts neparastāks. Viņš atklāj, ka ar ceturtā bērna ienākšanu ģimenē radusies vajadzība arī tētim doties bērnu kopšanas atvaļinājumā un kas "atvēra logu realizēt sapni - padzīvot siltajās zemēs vienu ziemu".  "Sākumā, kad Maija pateicu tādu piedāvājumu, viņa atbildēja, tu, dullais, es ar tevi vairs nerunāju," stāsta Andris. "Pēc nedēļas es viņai vēlreiz pārjautāju. Man bija trīs litru burka, kur liku visas divu eiro monētas, kas ienāca manā kabatā. Es nedrīkstēju atdot nevienam. Pēc divām nedēļām pārrunu ar Maiju, es izteicu piedāvājumu paskatīties, cik mums ir naudas burkā un cik maksā biļetes uz Tenerifi. Mēs saskaitījām naudu burkā un paskatījāmies avio biļešu cenas un šīs abas summas bija pilnīgi identiskas. Teicu: Maija, vai tā nav Dieva zīme. Viņa pēc divām dienām teica: jā, braucam." Divu nedēļu laikā viss bija jāsakārto, un devāmies ceļā.    Pirms kāda laika Kuksiku ģimene viesojās arī raidījumā Gudrības pilieni.  
6/30/202350 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Bērnu pieskatīšana vasarā: draugu ģimenes izpalīdz cita citai

Lai brīvo laiku vasarā bērni pavadītu saturīgi un aizraujoši, būtiski, lai viņi to pavadītu arī kopā ar draugiem. Cik ciešas bērnu draudzības un vai bērnu draugu ģimene var un grib pieskatīt ne tikai savu bērnu, bet arī viņa draugus, interesējamies Ģimenes studijā. Diskutē mamma Laura Truškāne, mamma Laura Grēviņa, kura kopā ar draugiem, paziņām, kaimiņiem vasarā kopīgi organizē bērnu pieskatīšanu, tētis Lauris Bokišs un klīniskā psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova. Jūnija sākumā Laura Truškāne sociālajos tīklos rakstīja, ka meklē draugu savam pirmklasniekam, kādu, kurš garlaikojas savā privātmājas pagalmā, jo nav ar ko kopā kopā uzspēlēt bumbu vai paskriet pagalmā, jo mamma aizņemta. Viņa vēlējās savu septiņgadnieku, kurš savukārt garlaikojas dzīvoklī, dažas dienas nedēļā uz dažām stundām sūtīt ciemos. Par samaksu vienojoties.
6/29/202351 minutes, 55 seconds
Episode Artwork

Iespējas vecākiem strādāt bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā

Nesen bija sasaukta Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde, lai runātu par jauno māmiņu lomu darba tirgū. Vai un kādas izmaiņas gaidāmas normatīvajos aktos, lai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā vecāks līdztekus rūpēm par mazuli varētu arī nedaudz piestrādāt, Ģimenes studijā skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte, Saeimas deputāte, Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene un „mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.  
6/28/202350 minutes, 41 seconds
Episode Artwork

Imunitāte bērniem jāstiprina vasarā: mīti un patiesība

Pastāv viedoklis, ka vasarā var nostiprināt imunitāti un rūdīties, lai slimošanas laiks mazajiem, apmeklējot izglītības iestādes, samazinātos. Mīts vai apgalvojumam ir pamats, Ģimenes studijā skaidro un analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga un bērnu ārste no Somijas Linda Rautiainena.
6/27/202350 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Izglītības sistēmas iespējas atbalstīt pedagogus mūsdienu prasmju apguvē

Vērojot vairāk nekā 600 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos, Latvijas Universitātes pētnieki secinājuši, kas ir milzu atšķirība starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodod skolēniem. Kā iespējams uzlabot pedagogu sniegumu, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību, Ģimenes studijā analizē Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone, izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Liepājas 5.vidusskolas direktore Inta Korņejeva un Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja, direktores vietniece Lāsma Krastiņa. Kopš 2018. gada 12 Latvijas Universitātes eksperti pētījuma "Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāji, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību" ietvaros vēroja un analizēja 633 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos 50 Latvijas skolās. Secinājums: ir milzu atšķirības starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodot skolēniem, ir skolotāji eksperti un ir skolotāji, kas māca neprasmīgi. Profesionāla un prasmīga skolēnu mācīšana Latvijas skolās notiek 42% mācību stunda stundu. Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotājus, lai augtu viņu profesionalitāte?
6/26/202350 minutes, 28 seconds
Episode Artwork

Saikne ar Latviju un latvisko nav zudusi. Ciemojamies pie Gruntmaņiem ASV

Ģimenes studija ciemojas pie Terēzes un Uģa Gruntmaņiem, kuri jau vairāk nekā 22 gadus dzīvo ASV. Taču saites ar Latviju un latvisko nav pārtrūkušas. Piemēram, Terēze kopā ar mazmeitiņu Remī Māru kopā pin vainagus. Viņi ar patiesu interesi seko līdzi visam, kas notiek Latvijā un ģimenē runā tikai latviski. Terēze Gruntmane ir māksliniece, viņas vīrs - ārsts, profesors Uģis Gruntmanis. Mēģinājums pēc Amerikas Savienotajās valstīs nodzīvotajiem 22 gadiem atgriezties Latvijā diemžēl izrādījās neveiksmīgs. Latvijā nebija vajadzīgas Uģa Gruntmaņa otrpus okeāna iegūtās zināšanas un uzkrātā pieredze medicīnā. Tāpēc Gruntmaņi atgriezās ASV un jau trešo gadu dzīvo Ņūhempšīras štatā. Viņiem ir sava saimniecība ar puķu un dārzeņu dobēm, vistām un aitām. Tā vairāk ir Terēzes pasaules un reizē viens no viņas hobijiem. Terēze ir bērnu modes zīmola "Zaza Couture" dibinātāja, taču tagad priekšplānā citas radošas aktivitātes. Uģis Gruntmanis ir endokrinoloģijas profesors Dartmutas universitātē. Ar viņiem kopā dzīvo jaunākais dēls - 14 gadus vecais Teodors, bet ciemošanās reizē mājās ir arī mazmeitiņa Remī Māra un Toms, kurš kā apmaiņas students mācās Amerikā un Gruntmaņu ģimene ir viņa viesģimene. Paciemoties atbraukusi arī Uģa Gruntmaņa mamma. 
6/23/202348 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Lai svētki nestu tikai pozitīvas emocijas, kopā ar ekspertiem atgādinām par drošību

Svētkos nevienam negribas domāt ar nepatīkamo, tomēr, lai vasarīgas svinības izvērstos veiksmīgas, Ģimenes studijā atgādinām par bērnu drošību dažādos svētkos. Raidījuma viesi: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, mediķis ārstu speciālistu brigādē Alvis Osmanis, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Vita Vītola.
6/22/202349 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Pusaudži uzbrūk vienaudžiem: bandu kari vai novārtā pamestu bērnu pāridarījumi citiem

Pēdējās nedēļās skaļi izskan ziņas par vairākiem pusaudžu piekaušanas gadījumiem. Šoreiz galvaspilsētā Rīgā. Bandu kari vai novārtā pamestu nelaimīgu bērnu pāridarījumi vienaudžiem? Kā tos apturēt? Ģimenes studijā analizē Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Tatjana Caune, Pusaudžu resursu centra Tukuma filiāles vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe Diāna Gema, biedrības "OPEN Radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Gita Kalniņa. Tatjana Caune norāda, ka vardarbība jauniešu vidū nav zudusi. Šobrīd daudz vairāk ir redzama sabiedrības negatīvā attieksme pret šādiem gadījumiem, kur cieš citi bērni no vienaudžu puses, vai bijuši aculiecinieki šādiem notikumiem. Konflikti, kas eskalējas un beidzas ar vardarbību, nav tikai Rīgas problēma. Tas aktuāls visā Latvijā. Diāna Gema atzīst, ka savā darbā sastopas ar bērniem un jauniešiem, kas ir gan upuri, gan pāri darītāji. Lielākoties tie ir bērni, kam ir psihoemocionālas grūtības vai kādi apstākļi, kādēļ iesaistījušies šādās grupās.  "Nereti mēs redzam, ka grupās iesaistās divu iemeslu dēļ, viens ir, ka meklē piederību, jo citur nevar to atrast, otrs - viņi baidās, viņiem tiek draudēts, baidās pateikt nē un kļūt par upuri paši. Nereti pats varmāka ir arī upuris," uzskata Diāna Gema. Edijs Klaišis norāda, ka vienmēr ir bijušas bandas un grupējumi. Bet viņu pārsteidz politiķu rīcība, jo pēc jebkura publiski izskanējuša gadījuma tiek veidota darba grupa un kaut ko lemj. Viņš jautā, "kur jūs visu laiku bijāt ar savām darba grupām un gudrajām idejām?" Kāpēc visu laiku kaut kas netika darīts? Viņš uzskata, ka grupējumu uzbrukumi vienaudžiem ir sekas vienaldzībai. Gita Kalniņa vērtē, ka kopumā pieaug agresivitāte sabiedrībā un svarīgi ir domāt, kādu piemēru vecāki rāda bērniem ar savu uzvedību. Lai vecāki justos drošāk par savu pusaudzi, kurš kaut kur dodas, Diāna Gema iesaka iepazīties ar bērna draugiem un viņu vecākiem. Daudz dod tas, ka vecāki zina, kur ir bērns un ar ko viņš ir kopā. Vecāku neinformētība ir liels riska faktors, ka pusaudži iesaistās kādos grupējumos. Tatjana Caune piekrīt, ka ir svarīgs kontakts ar pusaudzi ģimenē, ka viņš arī stāsta par savām gaitām un problēmām. Viņas ieteikums - neiesaistīties konfrontējošā situācijā: ja prasa kādu mantu, atdod to un neriskē ar savu dzīvību. Bērnam ir jāiemāca sajust, ka draud briesmas.  Gita Kalniņa norāda, ka svarīga ir savstarpējā uzticēšanās vecākiem un bērniem, lai vecāki zina, kur bērns dodas un ar ko kopā. Vai vecāki izskaidrojuši, kā rīkoties konkrētā situācijā. Svarīgi atrast laiku bērnam un būt sasniedzamam, lai var izstāstīt, kas satrauc. Edijs Klaišis saka vienkārši - nevajag līst uz kašķi un bars pret baru nekad nebūs viens kautiņš. Bet nav universālu padomu.
6/21/202351 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Vecvecāku un mazbērnu attiecības kādreiz un mūsdienās

Vasara savulaik bieži bija arī mazbērnu un vecvecāku kopīgais laiks. Mainoties tam, kā dzīvojam kopā un strādājam, skaidrs, ka tā vairs nav. Kā mainās bērnu un vecvecāku attiecības mūsdienās? Kādas ir kopā būšanas tradīcijas agrāk un tagad? Ģimenes studijā sarunājas sociālantropologs Artūrs Pokšāns, mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa, opis, Latvijas orientēšanās sporta leģenda Rodrigo Slaviņš un opis Ivars Balodis, kurš parasti Radio viesojas kā invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs. Latvijas Universitātes sociālo zinātņu pētnieki ir iesaistījušies pētījumā par starppaudžu attiecībā un senioru vientulību un ar šo tematu iedvesmojuši arī diskusijai raidījumā. Artūrs Pokšāns iepazīstina ar pētījumu, kurā piedalās arī Somija, Zviedrija un Vācija, kopā aplūkojot, kā mainās senioru ikdiena, īpaši to senioru, kuri dzīvo vieni, ikdiena. Arī starppaudžu attiecības ietekmē šī transformācija, kas īpaši notika Covid laikā, kad iemācījāmies biežāk sazināmies - zvanīt un sūtīt ziņas. Tas ir mainījis veidus, kā sazināmies arī ģimenēs.  Runājot par attiecībām ģimenē, Artūrs Pokšāns norāda, ka pieaug to cilvēku skaits, kas dzīvo vieni un arī attiecības mainās. Bet dzīvot vienam ir ļoti izplūdis jēdziens. Lelde Kāpiņa stāsta par saviem vērojumiem un piekrīt, ka ir milzīga dažādība, kā cilvēki dzīvo un kā izvēlās sadarboties, audzinot un pieskatot bērnus. Nav viena modeļa, nav viena pareizā un tipiskā veida, kā tiek veidota komunikācija. Viņa piekrīt, ka šobrīd, tehnoloģiju laikmetā, bieži mazbērni daudz vairāk var iemācīt vecvecākiem.  Lelde Kāpiņa arī norāda, ka vecāki bieži balstās savā pieredzē un viņi negrib saviem bērniem dot to, ko neatzīst, ka tas būtu labi. "Ja viņiem ir bijušas labas attiecības ar saviem vecvecākiem, ja viņi ir mierā ar to, kā vecāki ir viņus audzinājuši, tad viņi ir brīvāki un drošāki savus bērnus atstāt, iesaistīt un uzaicināt vecvecākus pieskatīt bērnus vai uz vasaru atstāt. Jo sliktāka vai grūtāka pieredze, jo lielāka piesardzība," atzīst Lelde Kāpiņa. Ir vecvecāki, kuri ir ļoti iesaistīti mazbērnu pieskatīšanā, ir tādi, kas ir ļoti distancēti Rodrigo Slaviņš un Ivars Balodis dalās savā ģimenes pieredzē.  
6/20/202352 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Līdzekļi bērniem ar autisma diagnozi tērēti citur. Vecāki neizpratnē

Pavasarī Valsts kontrole ziņoja, ka bērniem ar autisma diagnozi piešķirtie vairāki simti tūkstoši eiro nav izlietoti paredzētajiem mērķiem, bet pārdalīti un tērēti citur. Tikmēr sabiedrība ziedo, bet ģimenes pauž neizpratni, kāpēc viņiem atkal jālūdz līdzcilvēku palīdzība. Situāciju un tās nākotnes prognozes skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova un mamma bērnam ar tautiskā spektra traucējumiem, centra "Solis augšup" viena no dibinātājām Elīna Augustinoviča. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem 2019. gadā Latvijā bija 2360 bērni ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par autismu. Gadu gaitā bieži izskanējušas ziņas un arī Ģimenes studijā esam runājuši par grūtībām, ar ko jāsaskaras ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Daudzkārt dzirdēts, rindas pie speciālistiem garas, trūkst speciālistu, trūkst līdzekļu ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumiem. Arī Ministru Kabinetā psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanās plānā ir norādīts, ka bērniem ar autiskā spektra traucējumiem veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami sistemātiski un pieejamība ir ierobežota.  Savukārt Veselības ministrijas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem 2022. gadā bija noteikta kā prioritāte un tam piešķirti vairāk nekā 840 tūkstoši. Taču Valsts kontrole, izvērtējot finansējuma izlietojumu, atklājusi būtiskas neatbilstības. Tikmēr bērni ar autiskā spektra traucējumiem turpina saņemt pakalpojumus, kurus nodrošina ar ziedotāju atbalstu. Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
6/19/202352 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Ceļotprieks ar telti uz jumta un paaudžu sadarbība ģimenē. Tiekamies ar Lukstiņiem

Šoreiz Ģimenes studijā tiekamies ar Lukstiņu ģimeni no Mārupes. Tētis Miks nodarbojas ar rotaļu laukumu, sporta un atpūtas zonu radīšanu, ir arī šīs nozares drošības inspektors un kopā ar sievu Lindu audzina divas meitas - Keitu un Līvu. Arī Linda ir uzņēmēja. Ideja par savu biznesu viņai nobriedusi tieši esot pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā. Saruna ar Lukstiņiem par ceļotprieku ar telti uz jumta, paaudžu sadarbību bērnu audzināšanā un to, kāda ir ģimenei draudzīga ārtelpa. Miks un Linda atzīst, ka ir ārkārtīgi lutināti ar vecvecāku palīdzību. Parasti ir iespēja atstāt meitas "viena zvana attālumā".  "Arī bērniem ir forši, ka viņiem ir šī cita paaudze, kas ar viņiem daudz pavada laiku. Vienmēr vecāki ir aktīvā darba vecumā, kad audzina bērnus. Neizbēgami, nedalīto uzmanību, lai kā gribētu teikt, ka esam labi vecāki un daudz ar bērniem, bet tik daudz laika nav neviena vecākam. Tad vecvecāki, sevišķi mana vecāmamma, šīs meitenes ir viņas dzīves motors un dzinulis," stāsta Miks. Lai arī vecmāmiņas ir aktīvas savā ikdienā, vēlas iesaistīties un palīdzēt. "Tas nav sāpīgs jautājums, pat dažreiz viņas mums prasa, kad būsiet pie mums, kur vizināties riņķī, kad būsiet mājās, gribas satikt," atzīst Linda. Linda stāsta, ka tieši vecmamma vecākajai meitai iemācījusi tautasdziesmu "Upe nesa ozoliņu". Pašiem tas neienāktu prātā. Tāpēc viņa ir gandarīta, ka viņas un Mika vecāki bērniem spēj dod ko atšķirīgu un bērni to uzsūc. Miks smej, ka kādreiz runājuši, vai pat ar sievu tikai divatā mācētu izaudzināt bērnus. Arī lasīšana, par ko nedaudz saruna raidījuma sākumā, ir vecvecāku nopelns. Vecāki bērniem nemaz nav mācījuši lasīt. Un Miks neslēpj, ka viņam nemaz nav pacietības mācīt lasīt.  
6/16/202347 minutes, 31 seconds
Episode Artwork

Ģimene bez bērniem – apzināta un neapzināta izvēle. Kā ar to sadzīvot?

Kamēr ģimenes definīciju katrs kā tādu "deķīti" katrs velk uz savu pusi pēc savas izpratnes un ieskatiem, mums blakus dzīvo cilvēki, kuru ģimenē bērnu nav. Kādam tas ir apzināti pieņemts lēmums, pārim savstarpēji diskutējot, kādam tas ir dzīves pārbaudījums. Bet vai ģimene bez bērniem ir ģimene un kādas tiesības apkārtējiem izteikt savu viedokli par šadu ģimeni? Raidījumā Ģimenes studija diskutē trīs sievietes, katrai no viņām ir savs stāsts par bezbērnotību: dažādības eksperte Vita Stiģe-Škuškovnika, krīžu konsultante Inta Lākute un Sandija Šteinberga, sieviete, kas bezbērnotību izvēlējusies apzināti.  "Childless" un "childfree" ir angļu valodas termini, kam tagad arī radīti latviski ekvivalenti – gribēta bezbērnotība un negribēta bezbērnotība.
6/15/202351 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Mācību līdzekļu saraksti vecākiem skolai un bērnudārzam: ko drīkst un nedrīkst prasīt

Ievērojot bezmaksas izglītības principu un arī to, kas bērnam ir jāmāca, mācību iestādei nevajadzētu prasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Vismaz tā ir noteikts. Bet realitātē regulāri mācību gada nogalē vecāki no skolām un bērnudārziem saņem sarakstus, kādus mācībām nepieciešamus līdzekļus vajadzētu iegādāties nākamajam mācību gadam. Kas drīkst un nedrīkst būs šajos sarakstos? Kāpēc ir šie saraksti un kāpēc skolu iespējas nodrošināt visu nepieciešamo atšķiras, reizēm pat vienas pašvaldības ievaros ir dažādi sagādājamo mācību līdzekļu saraksti. Ģimenes studijā diskutē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Izglītības kvalitātes dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs un mamma un vizuālās mākslas skolotāja no Rēzeknes Evija Pušmucāne, kura rosināja šo sarunu.
6/14/202351 minutes, 52 seconds
Episode Artwork

Kā atpūsties, lai atvaļinājums nekļūtu par pārbaudījumu pāra attiecībām?

Ilgi gaidītais atvaļinājums pienācis, nu tik atpūtīsimies un krāsim spēkus jaunam darba cēlienam. Bet kopīgs atvaļinājums daudziem laulātajiem pāriem vairāk var paiet stresā nekā atpūtā. Un strīdi atvaļinājuma laikā mēdz būt pēdējais piliens, kas pamudina uz šķiršanos. Kā atpūsties, lai atvaļinājums nekļūtu par pārbaudījumu pāra attiecībām, interesējamies Ģimenes studijā. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, psihoterapeits Artūrs Miksons un klīniskā psiholoģe Kristīne Balode. Stāstot par saviem atpūtas ieradumiem, Artūrs Miksons sarunā atklāj, ka viņš agrāk atvaļinājumā centies atpūsties no darbiem, bet nav laicīgi plānojis. Tas novedis pie pārstrādāšanās, un šī mācība likusi laicīgāk plānot atvaļinājumu, lai varētu atiet no ikdienas darbiem. Bet arī negribas, lai tikai atvaļinājums būtu tas brīdis, kad dod laiku sev. Viņš atzīst, ka tagad ir iemācījies būs prom no telefona zvaniem, e-pastiem un īsziņām atvaļinājuma laikā.  Savukārt Kristīne Balode bilst, ka viņa nepiekopj atvaļinājuma kultūru, bet sabalansēto ikdienu, kurā savas darba dienas strukturē sabalansējot, lai nav jāgaida viens konkrēts atvaļinājuma laiks. Gan katru dienu skatoties, lai nepārsniedz optimālās darba stundas, gan kultivējot atpūtas ieradumus, kas ir šeit un tagad pieejami. "Ir dzīvē brīži, kad man tīri labi patīk krietni pārstrādāties, ir brīži, kad izbaudu, ka krietni pārstrādājoties esmu sastrādājusi sev iespēju arī krietni atpūsties arī ilgāk, nekā ierastos vidēja standarta skatīšanas sistēmā, " stāsta Kristīne Balode.  
6/13/202351 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Latvijā aizvien samazinās bērnu lasītprasme

Lasīšana ir, var teikt, svarīgākais rīks, kas nepieciešams veiksmīgam mācīšanās procesam. Taču pētījumi liecina, ka Latvijā aizvien samazinās bērnu lasītprasme. Zēni turklāt lasa sliktāk nekā meitenes. Kāpēc tas tā un kā šo problēmu risināt? Kādi rīki ir skolas, bet kādi vecāku ziņā? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece Antra Ozola, mamma Ance Jaks, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko un Pļavnieku sākumsskolas direktores vietniece izglītības jomā Arita Līpenīte.
6/12/202353 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Viltotās rotaļlietas: kādus riskus nedrošas rotaļlietas rada bērna veselībai

Teju 70% no atklātajām viltotajām precēm Latvija ir rotaļlietas. Eksperti norāda, ka šādas preces var būt bīstamas bērniem. Kā atpazīt, ka prece ir viltota, un kādus riskus nedrošas rotaļlietas rada bērna veselībai, Ģimenes studijā skaidro Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere, Patērētāju Tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopiju dienesta vadītāja, pediatre Ilze Briuka. Speciālisti aicina vecākus bērnam izvēlēties kvalitatīvas un zināmas izcelsmes rotaļlietas, tā nepakļaujot riskam savu bērnu veselību un pat dzīvību. Pastāv risks, ka viltotajās rotaļlietās ir izmantotas cilvēka veselībai bīstamas izejvielas. Linda Zommere atzīst, ka rotaļlietas tiek daudz viltotas, visvairāk tās ir lelles, konstruktori, rotaļu automašīnas, bet ir arī konstatēti viltoti bērnu kvadricikli un tricikli. Attiecīgi šādām precēm nav garantijas par drošību. Ilze Briuka mudina vecākus būt vērīgiem un sekot līdzi, ar ko bērni spēlējas, kā arī padomāt, ar kādu mērķi pērk rotaļlietas un attiecīgi izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvāku preci.
6/8/202350 minutes, 27 seconds
Episode Artwork

Iespējas skolēniem strādāt vasarā

Vasara ir klāt, un brīvlaikā daudzi pusaudži un viņu vecāki plāno, kā bērniem to pavadīt. Kādas ir skolēnu nodarbinātības aktualitātes, skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta direktora vietniece Vineta Leončika un Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā juriskonsulte Mārīte Noriņa. Kā paši darba devēji vērtē iespēju vasarā nodarbināt pusaudžus un jauniešus. Sazināmies ar uzņēmuma „Tet” Cilvēku un vides dienesta direktori Solvitu Bruģi un Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāju Māru Rudzāti. Ierakstā pārdomās par iespējām bērniem strādāt vasarā dalās mamma Sindija Meluškāne.  
6/7/202352 minutes, 48 seconds
Episode Artwork

Saskarsmes tiesības: kā nodrošināt bērniem iespēju tikties ar saviem šķirtajiem vecākiem

Ģimenes studija turpina sarunu par problēmām, lemjot par saskarsmes tiesībām ar bērnu. Vai nesesais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums mainīs tiesu praksi Latvijā? Un kā veicināt, ka tiesu procesos iesaistītie rīkojas ētiski, centrā liekot bērna intereses? Diskutē un skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa un Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska. Speciālisti atzīst, ka saskarsmes tiesību jomā bērniem ar vecākiem, kuri šķīrušies, ir samilzušas problēmas, bet ar tādām cīnās arī citas valstis un mēs neesam unikāli. Vai patiesi neviena no institūcijām vai visas kopā nav spējīgas kaut ko darīt, lai virzītos uz jomas sakārtošanu? Turpinām izvaicāt speciālistus. Iepriekšējāi šai tēmai veltītā saruna raidījumā Ģimenes studija: Vecākiem liegta saskarsme ar bērnu, lai arī tiesa to paredzējusi. Kā rīkoties?  
6/6/202353 minutes, 15 seconds
Episode Artwork

Vasara ir lielisks laiks, lai lasītu

Vai vasara ir īstais laiks, lai bērni aizrautos ar lasīšanu? Ko lasīt iesaka bērnu literatūras eksperti un ko iesākt ar nelasītājiem, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Mārupes pamatskolas bibliotekāre Laura Kaļinka un rakstnieks un LR1 raidījuma "Lasām un pļāpājam" vadītājs Lauris Gundars. Pagājušajā nedēļā, izsniedzot liecības, daudzi pedagogi "atvadu dāvanā" saviem skolēniem pievienoja arī vasarā ieteicamās literatūras sarakstu. Nav statistikas, cik un kādas grāmatas vasarā skolēnus mudina izlasīt, skaidrs, ka kādas prasības šajā ziņā tiek izvirzītas teju visiem, kas mācās vispārizglītojošās skolās. Vieni var izvēlēties paši un no plaša piedāvājuma, citiem, ko lasīt, nosaka skolotājs, bet pāri visam jautājums - kā rosināt bērnu interesi par lasīšanu un panākt to, ka ar lasīšanu kaut nedaudz aizrautos arī tie, kam šī nodarbe īsti nav pie sirds.  Laura Kaļinka ir pārliecināta, ka vasara ir lielisks laiks, lai lasītu un arī Mārupes pamatskolā bērniem ir ieteicamās literatūras saraksts. Viņa mudina un rosina bērnus paņemt no bibliotēkas grāmatas uz mājām. Lai arī mācības skolā ir beigušās, bibliotēka ir atvērta līdz Jāņiem, skolēni to zina un izmato. Bibliotekāre mudina bērnus ņemt uz vasaru vairākas grāmatas, lai būtu no kā izvēlēties. Silvija Tretjakova atzīst, ka arī LNB ierodas bērni ar ieteicamās literatūras sarakstiem un atzinīgi vērtē, ja tie ir pēc iespējas plašāki, kur ir ietverta gan klasika, gan mūsdienu literatūra, lai bērni var izvēlēties.  "Sarakstam ir jābūt pēc iespējas plašākām, iespējai izvēlēties, īpaši attiecībā uz puikām. Puikas labāk lasa to, ko viņi paši izvēlas. Tas ir viņu pašcieņas jautājums," atklāj Silvija Tretjakova. Lauris Gundars uzskata, ka bērna ir jāpierāda, ko var iegūt no grāmatām. Ir labi, ka bērniem plaši grāmatas ir pieejamas, bet tas, kā pierādīt grāmatas vērtību, būt jādomā vecākiem. "Neticu tam, ka automātiski - grāmatas lasīt ir labi un tev ir jālasa, tas motivē," vērtē Lauris Gundars.
6/5/202353 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Bērnu vecums maina arī vecāku hobijus. Tiekamies ar Kalvānu ģimeni

Trīs bērnu vecāki Gunta un Andis Kalvāni ir zinātnieki un pētnieki, strādā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kas arī lielā mērā nosaka ģimenes vaļasprieku – iešanu dabā. Par vēl vienu svarīgu ģimenes vērtību Gunta atzīst izglītību, tajā vecāki ieguldījuši daudz, bērniem skolojoties Montesorri pedagoģijas pieejā. Visus ikdienas pienākumus mamma un tētis cenšas dalīt vienlīdzīgi, tā, piemēram, nesen Gunta devusies četrus mēnešus studēt ASV un Andis teic, ka sajutis pat līdzcilvēku izbrīnu par šādu situāciju. "Mēs neesam ļoti laba, bet tāda normāla ģimene," sarunā vērtē vidējā meita Elīza. Elīza mācās Pārdaugavas Montessori sākumskolā un viņai patīk lasīt. Evai ir seši gadi, viņai visvairāk patīk zīmēt un šobrīd viņa grib kļūt par cirka mākslinieci. Rudenī mazā māsa ies skolā. Lielais brālis Daniels mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, viņam patīk spēlē basketbolu un šahu. Vecāki strādā kopā un ģimenē ir noteikums, ka tikai krīzes situācijas strādā brīvdienās. Gunta bilst, ka abiem ar vīru darbs ir arī hobijs un viņiem ļoti patīk mācīties. Bet arī Gunta daudz lasa, viņai lasīšana ir  veids, kā "restartēties". Lasīt patīk arī Danielam un Evai. "Esam ļoti garlaicīgi vecāki, tāpēc bērni lasa, jo viņiem nekādas citas izklaides netiek piedāvātas," smej Gunta. Bet nopietnāk piebilst, ka bērnu vēlmi lasīt varētu būt ietekmējusi arī vienošanās, ka telefons ir tikai no 1. klases. Kā arī tas, ka bērnudārzā un skolā ir lasīšanas stūrītis. Šogad Kalvāni kopā ar draugiem ir uzsākuši tradīciju, vēloties notiek gar Latvijas piekrasti. Aprīļa beigās jau veikts posms no Ainažiem līdz Salacgrīvai. Turpinājums būs jūlijā. "Pārgājieni, kopā būšana dabā - to ir iedevušas studijas. Ģeogrāfiem nav miera, gribas braukt un ceļot. Mēs arī centāmies vismaz reizi gadā aizbraukt ārpus Latvijas, bet šobrīd inflācija to ir drusku nobremzējusi. Arī esot pieci, centāmies braukt," stāsta Gunta. "Bija arī periods, ka daudz spēlējām galda spēles," bilst Andis. "Tas ir apsīcis, tagad ir kaut kas cits jāmeklē." "Mūsu hobiji arī mainās, pielāgojoties bērnu vecumiem. Bija periods, kad bija galda spēles, bija lego periods, bija periods, kad bija puzles. Tagad esam pārejas posmā, jo mums ir viens gandrīz pirmklasnieks, viens mini tīnis un viens kārtīgs tīnis, attiecīgi intereses mainās un mēs cenšamies  mainīties un pielāgoties līdzi. Arī respektēt to, ka ar austiņām jāpasēž kādu brīdi," turpina Gunta. Vai bērni labprātīgi dodas līdzi vecākiem pārgājienos? Situācijas mēdz būt dažādas. "Man tas ir svarīgi, man tā ir vērtība. Es uzskatu, ka pārgājieni nāk tikai pa labu. Pārvarēt to brīdi, kad esam visi pieci esam mašīnā... Kad esam mežā, pļavā, jūrā, tad viss ir kolosāli un forši. Līdz mašīnai ir jātiek," atzīst Gunta. "Pirmie daži kilometri ir jānobrauc un parasti normalizējas, un diena ir veiksmīga," papildina Andis. Eva bilst, ka ar prieku dodas mammai un tētim līdzi, Daniels piebiedrojas tēta teiktajam, ka ir jātiek līdz mašīnai. Laukā jau nekāpsi un beigās viss ir labi.   Ar Kalvānu ģimeni Ģimenes studija jau ir tikusies pirms dažiem gadiem, kad viņi bija vēl divu bērnu vecāki un gatavoja "Zinātnieku picu".  
6/2/202349 minutes, 32 seconds
Episode Artwork

Bērnudārzi vasarā strādā daļēji: kā izlīdzēties vecākiem

Vasara esot bērnības gadalaiks un ir labi, ja izdodas kopā ar bērniem to izbaudīt. Tomēr mūsdienās arī vecvecāki aizvien strādā un atvaļinājuma iespējas ir ierobežotas. Lai gan bērnudārziem būtu jānodrošina mazu bērnu pieskatīšana, daļa no tiem vasarā to dara ierobežotu laiku. Vai dārziņa slēgšana uz vasaru ir pieļaujama, kā šādā situācijā izlīdzēties vecākiem un cik daudz brīvlaika maziem bērniem nepieciešams? Ģimenes studijā diskutē un analizē Dace Čible, ģimenes psiholoģijas centra „Līna” psiholoģe, PEP mamma, Iveta Nagla, Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja, Daina Kājiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, un Rasa Pakalniņa, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem".
6/1/202350 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Bērnu ballīte bez baloniem un plastikāta karodziņiem: vai tas ir iespējams?

Atsakoties no plastmasas traukiem, baloniem un plastikāta karodziņu virtenes, varam parūpēties, lai ballītes sekas dabā neuzkavētos vēl simtiem gadu. Bet te noteikti kāds teiks, ka bērnu ballīte taču bez baloniem vispār nav iedomājama. Kā rīkot bērniem svētkus dabai un klimatam draudzīgus, nenozogot bērniem prieku, saruna raidījumā Ģimenes studija ar trim mammām: Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāju Lieni Brizgu-Kalniņu, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu un Vidzemes augstskolas informācijas un komunikāciju zinātnes studiju virziena direktori Māru Arāju.   Kā rīkot pēc iespējas dabai draudzīgākas ballītes, saruna arī raidījumā Kā labāk dzīvot.  
5/30/202351 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Palikt uz otru gadu: kad un kāpēc šāda prakse būtu rekomendējama?

Noslēdzoties mācību gadam, Ģimenes studijā saruna par to, kādos gadījumos mūsdienās bērni paliek uz otru gadu vienā klasē? Vai tā ir vecāku, vai skolas iniciatīva? Un kas jāņem vērā, lai vismazāk šajā situācijā ciestu bērns? Plašāk skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa. Pieredzē un pārdomās dalās tētis Gints. Ilze Seipule skaidro, kādi ir iemesli, kāpēc bērnus atstāj mācīties otru gadu tajā pašā klasē.  Iemesls var būt:  daudz neattaisnoti kavējumi; nav tik veiksmīga sadarbība ar skolēna ģimeni; bērns varbūt ir daudz slimojis varbūt bērnam ir kādi laikus nepamanīti mācīšanās traucējumi. Biežāk uz otru gadu bērnus atstāj 1. klasē. Otrgadnieku skaits pieaug 5. un 6. klasē. Vērtējot darbu savā skolā, Daina Žurilo atzīst, ka galvenais iemesls tam, ka skolēns tiek atstāts uz otru gadu, ir mācīšanās traucējumi. Skolā strādā, lai tas vairāk ir sākumskolā.
5/29/202353 minutes, 24 seconds
Episode Artwork

Riski sievietes veselībai, ceļojot grūtniecības laikā

Vasara tradicionāli ir ceļojumu laiks, un tradicionāli Ģimenes studijā vienmēr vasarā parunājam par dažādiem ģimeņu ceļojumiem. Nesen izskanēja ziņa, ka kāda ģimene nonākusi pamatīgās problēmās ceļojuma laikā Turcijā, kur priekšlaicīgi dzimis viņu mazulis. Tāpēc šoreo gribam nedaudz vairāk uzmanības un vērības veltīt tieši jautājumam par topošo mammu drošību ceļojot. Kas ir jāizvērtē, pirms plāno tūrisma vai atpūtas braucienus, kas ir paredzami un kas neprognozējamie riski. Vai un kā tos ir iespējams samazināt? Sarunājas Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzēja Karlīna Elksne, zvērināta advokāte, RSU docētāja Karina Palkova un grūtniece, kas labprāt ceļo, Kristīne Staķena. Ierakstā uzklausām tēti Kristapu, kura ģimenē priekšlaicīgi piedzima meitiņa kurortā Turcijā.  
5/25/202353 minutes, 9 seconds
Episode Artwork

Kā jūtas skolotājs? Pētījuma rezultāti neiepriecina

Jau otro gadu pēc kārtas tapis pētījums "Skolotāju balss" par to, kā jūtas un sevi profesijā redz Latvijas skolotāji. Par pētījuma rezultātiem un problēmām, ko tas ieskicē, raidījumā Ģimenes studija sarunājas Dana Narvaiša izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītāja, Karina Kalerija Kostrjukova, Rīgas 34. vidusskolas ķīmijas skolotāja, un Raivis Pauls, Carnikavas pamatskolas direktors. Sazināmies ar Kristīni Niedri-Latheri, Liepājas izglītības pārvaldes vadītāju. Skolotāji streikoja, ir ilgstoši neapmierināti ar darba slodzi un darba samaksu. Tas nav vienīgais, bet vai galvenais, kas raksturo Latvijas pedagogu pašsajūtu savas profesijas ietvaros. Jau otro gadu tiek veikta pedagogu aptauja, ko sadarbībā ar platformu "Edurio" ir veicis uzņēmums "Lielvārds". Tajā piedalījušies gandrīz tūkstotis skolotāju no visas Latvijas. Ko šī aptauja atklāj šogad, ka par to būtiski zināt arī skolēnu vecākiem? Iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, Dana Narvaiša sāk ar pozitīvo - skolotājiem ir vairāk laika sagatavoties kvalitatīvam mācību procesam, jo ir pieejami mācību materiāli, ko veidojuši paši vai kādas izdevniecības. Pārējos jautājumos liels kritums. Arvien vairāk skolotāju jūtas demotivēti, (mīnus 15%, salīdzinot ar 2022. gadā veikto aptauju).  Sevi profesijā pēc pieciem gadiem neredz par 16% vairāk aptaujas dalībnieku, nekā tas bija pērn. Katrs piektais pēdējā gada laikā ir arī meklējis citas darba iespējas.  
5/22/202353 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Būt solomammai nav šausmu stāsts. Dvīņu meiteņu Taigas un Augustes mamma Alise Avota

Šoreiz dodamies ciemos pie Alises, Taigas un Augustes Avotām. Alise ir mamma, Taiga un Auguste – viņas dvīņu meitenes. Apzīmējums vientuļā māte Alisei nedz patīk, ne arī piestāv, viņa sevi labprātāk sauc par solomammu. Alise piekrīt tikties, brīdinot, ka meitas ir ļoti aktīvas un noteikti būs sarunas priekšplānā, taču arī pati spēj līdzdalīt gana daudz – gan to, kādas bijušas viņas bailes, uzzinot, ka gaidāmi vienlaikus divi mazuļi, gan savus spēka un izturības avotus, vienlaikus nebaidoties atzīt, ka šobrīd ir grūtākais brīdis viņas kā mammas esībā. "Tā nebija tīri mana izvēle būt solomammai, nav tā, ka es plivinu absolūto visu varu, visu daru karogu. Tas nebija, tas nebija tikai mans lēmums. Tas ir divu pušu mijiedarbības rezultāts. Es to pieņēmu kā faktu - es gaidu bērnus un man šie bērni būs. Vai viņi būs arī līdzautoram, tā ir viņa darīšana, atklāti atzīst Alise. "Publiskajā telpā ir pārāk daudz neīstu stāstu, vai noslēptās realitātes, kas rada manīgu iespaidu, kas un kā ir būt vecākam, kā tas ir audzināt bērnus. Solomammu ģimenes bieži vien tiek nevietā kaut kā zemāk vērtētas," turpina Alise. "Lai nepārprastu, es noteikti iestājos par pilnām ģimenēm un uzskatu, ka bērnam divi vecāki ir daudz labāk nekā viens. Es arī ceru kaut kādā dzīves posmā, ka mūsu ģimene papildināsies, ja tā būs lemts un mums visam trijām tas liksies foršs variants. Man ir svarīgi stāstīt un rādīt, kā mums ir." "Kad es sapratu, ka būšu solomamma dvīņiem, man bija milzu bailes, es būšu resna, nesmuka un nabadzība. Ka es netikšu galā, jo tas nav iespējams, jo man, pirmkārt, ir tikai divas rokas. Bažu un baiļu bija tik daudz. Man terapeite ieteica atrast vēl sievietes, kurām šis ir izdevies. Un es atradu, un ir, es neesmu vienīgā dvīņu solomamma. Ir sievietes, kuras ir pilnās ģimenēs, bet faktiski tas izpaužas tāpat kā man. Līdz ar to mūsu ir daudz vairāk, kā varētu domāt," stāsta Alise. "Tas arī ir iemesls, kāpēc gribēju rādīt un stāstīt. Ja vēl kāda nonāk manā situācijā, lai nav šo milzu baiļu. Bez tā posma arēja iztikt. Tas bija diezgan tumšs un drūms. Ja es ar savu atklāto stāstu varu kādam to aiztaupīt, tādēļ vien ir vērts." No vienas puses Alise atzīst, ka viņas pieredze kā solomammai nav nekāds šausmu stāsts, bet arī bilst, ka nav viegli un tieši šobrīd ir ļoti nogurusi. "Tas jebkurā gadījumā nav tuvu tai drāmai, tam šausmu murskulim, kas bija manās domās, kad es viņas gaidīju," vērtē Alise.
5/19/202348 minutes, 37 seconds
Episode Artwork

Kā samierināties un pieņemt smagu bērna slimību vai pat nāvi?

Dzīvē tas tā ir iekārtots, visam kaut kad ir jābeidzas, bet tad, kad mirst bērns, sastapšanās ar nāvi ir tik neaptverama, baisa, netaisnīga un nesaprotama. Šoreiz raidījumā Ģimenes studija par to, kā samierināties un pieņemt sava bērna aiziešanu viņsaulē. Sarunājas kognitīvi biheiviorālā terapeite, klīniskā psiholoģe Diāna Zande un teoloģijas doktors, Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls. Dzīvojot pasaulē, kur viss nepārtraukti attīstās, zaudēt bērnu nozīmē zaudēt visu, kas varēja būt. Ar prātu mēs saprotam, ka nāve gluži kā dzimšana ir neatņemama dzīves cikla sastāvdaļa, tomēr bērna nāve ir tā, kas liek apšaubīt mūsu pašu nākotni, identitāti, arī sašķoba mūsu ticību un apgriež ar kājām gaisā daudzus priekšstatus par dzīvi. Kad mirst bērns, sastapšanās ar nāvi ir netverama, baisa, netaisnīga, arī nesaprotama... "Kad es sastopos ar cilvēkiem, kam var nomirt bērns, vai kuri jau ir piedzīvojuši šo zaudējumu, ir skaidrs, ka šie cilvēki stāv ļoti gara, ļoti komplicēta, ļoti juceklīga, nepārredzama, nekontrolējama ceļa priekšā," atzīst Linards Rozentāls. "Šis ceļš, kurā stāv vecāki, kad tas sākas, tas neatgriezeniski mainīs viņu dzīves. Dzīve nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam, jo šis bērns vienmēr būs miris. Būs daudz kas jāmācās no jauna, daudz jāsaprot no jauna. Un tajā pat laikā varbūt pats pirmais nozīmīgais solis ir aptvert to, ka tā ir, aptvert šo slimību, kas var beigties ar nāvi. Arī aptvert šo miršanu un to, kas ir noticis. Ne tikai ar prātu mēģināt aptvert, bet tiešām arī ļoti ķermeniski un fiziski aptvert." Diāna Zande norāda, ka sastopoties ar nāvi, ikviens iet cauri sēru procesam, kas ir universāls un ko katrs piedzīvo individuāli.  "Nevaram iekāpt otra pieredzē, varam būt blakus, palīdzēt iet tai cauri," atzīst Diāna Zande. Viņa arī skaidro, ka sēras ir viļņveidīgs process. "Nav tā, ka sākumā ir ļoti grūti un tad kļūst stabili vieglāk. Sēras var sākumā mūs apgāzt kā milzīgs cunami, tad kādu brīdi var šķist, ka jūra noskaidrojas, tad nāk atkal devītais vilnis; dažreiz tie viļņi ir spēji, spilgti un īsi, dažreiz tie ir gari un lēzeni. Tikai paejot laikam, mēs pierodam pie tā, ka spējam stāvēt tajā ūdenī un kādreiz atkal tas vilnis var uznākt," bilst Diāna Zande.  
5/18/202351 minutes, 39 seconds
Episode Artwork

Kādas ziņas par mazuli sniedz ģenētiskās analīzes?

Ģenētika mūsdienās attīstās ļoti strauji, bet vai visiem ir nepieciešams veikt ģenētiskās analīzes? Raidījumā Ģimenes studija par to, ko jau varam uzzināt par topošo vai jaundzimušo mazuli, izmantojot ģenētiskās analīzes, cik tās ticamas un kad ģenētiķa palīdzība obligāti nepieciešama. Skaidro Ieva Grīnfelde, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ģenētiķe, un ārste - ģenētiķe Liene Korņejeva. Ikvienai ģimenei pastāv risks, ka bērnam var būt kāda ģenētiska saslimšana. Negribam nevienu biedēt, tomēr, kā zināt, ka pārim ir nepieciešama ģenētiķa konsultācija un kā tai sagatavoties? Un vai ģenētiskās analīzes šobrīd arī nav zināmā mērā modes lieta?
5/17/202351 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Emocionāli aizskaroši aizrādījumi treniņos un deju mēģinājumos mēdz būt bērnu ikdiena

Kliegšana, emocionāli aizskaroši aizrādījumi treniņos un deju mēģinājumos mēdz būt bērnu un jauniešu ikdiena. Kāpēc sabiedrība akceptē vardarbību kā līdzekli bērnu sportā un citos pulciņos un kā rezultātu var sasniegt arī ar citiem līdzekļiem? Kāpēc vecāki šādu izturēšanos pieņem kā normu, lai sasniegtu rezultātu, un vai pašam bērnam arī rezultāts ir tas svarīgākais? Par to diskutējam raidījumā Ģimenes studija. Sarunājas trīs bērnu mamma, psiholoģe Gunita Kleinberga, kura raidījuma ievadā dalās arī savā pieredzes stāstā par kāda trenera rīcību spēles laikā, trīs meitu tētis un pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, hokeja skolas "Rīga" treneris Gints Bisenieks un Bērnu tautas deju ansambļa "Dzintariņš" mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika.
5/16/202352 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Agrīna pubertāte: Vai pamats runāt, ka pubertāte bērniem iestājas ātrāk?

Ne reti dzirdam, ka mūsdienās pusaudžu vecums pienāk ātrāk un bērniem pubertāte iestājas agrāk. Kas patiesībā ir priekšlaicīga pubertāte un kāpēc to nevar atstāt bez ievērības, interesējamies Ģimenes studijā. Skaidro Iveta Dzīvīte-Krišāne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe, pediatre, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedras asociētā profesore, un Lāsma Līdaka, bērnu ginekoloģe, medicīnas zinātņu doktore ginekoloģijā. Pieredzē dalās kāda mamma, kuras meitai konstatēta priekšlaicīga pubertitāte.
5/15/202352 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Mātes un meitas: kādu vēsti par sievietes lomu šodienas mammas nodod savām meitām

Mātes dienas priekšvakarā Ģimenes studijā saruna par mātēm un meitām: kādu vēsti par sievietes un mātes lomu šodienas mammas nodod savām meitām. Kas ir tie stereotipi, kas nostiprinās un kā tie laika gaitā mainās, analizē Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, antropoloģe, Latvijas Universitātes pētniece Ilze Mileiko un PEP mamma, bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja Elīna Kļaviņa. Sociālie tīkli, kur nereti domu apmaiņa notiek ļoti atklāti, dažkārt uzrāda arī kādus pārdomu vērtus tematus. Šī saruna tapusi, iedvesmojoties no dažādām diskusijām par mammu un meitu attiecībām.       
5/11/202352 minutes, 46 seconds
Episode Artwork

Saule, jūra un bērnu ādas veselība vasarā

Siltais laiks, lai arī lēni, tomēr tuvojas, ārsti atgādina, ka arī bērniem vasarā jālieto saules aizsargkrēmi. Cik daudz un kādi? Vai bērniem jābaidās no ādas vēža un kādus vēl veselības riskus rada apdegšana saulē, Ģimenes studijā skaidro dermatoloģe Agnese Portnaja, melanomas paciente, biedrības „Soli priekšā melanomai” viena no dibinātājām Sondra Zaļupe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dermotoloģe Sanita Žīgure. Pieredzē dalās četru bērnu mamma Dace, kurai ir bēdīga pieredze, jo divi no viņas bērniem pamatīgi apdeguši saulē esot nometnē. Viņa vērtē, ka par aizsardzību pret sauli bērniem būtu rūpīgāk jādomā gan vecākiem, gan pedagogiem, gan sporta treneriem. Sondra Zaļupe norāda, ka tieši tagad pavasarī un maijā ir jādomā par ādas aizsardzību, jo saule ir ļoti spēcīga. Tieši no pirmās saules un apdegšanas tajā ir jāsargājas rūpīgāk. "Vasaras gaitā mēs jau aprodam, tad saule ir mazliet nogurdinājusi, atceramies par cepuri un pārējo, bet tie pirmie apdegumi ir visspēcīgākiem," norāda Sondra Zaļupe. Teiktajam piekrīt arī ārstes, vēlreiz norādot, ka visspēcīgākais ir ne tikai ultravioletais starojums šobrīd, bet arī apdeguma riski ir vislielākie, jo āda ir visneaizsargātākā pēc garās ziemas. Vasaras laikā āda pati sevi aizsargā, iegūstot pigmentu. Sanita Žīgure vēl piemin, ka jāuzmānas arī no pārkaršanas.
5/10/202352 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Vardarbība ģimenē: problēmas redzējums no vīriešu skatupunkta

Pēdējā laikā par vardarbību ģimenē skaļāk runā tieši sievietes. Nesen, veidojot kārtējo raidījumu par vardarbību ģimenē, pamanījām, ka, visticamāk, vīrieši raksta raidījuma laikā ziņas, šauboties par problēmas apmēru un neticot mediju stāstiem. Ģimenes studijā uz sarunu aicinām vīriešus, lai diskutētu par to, kāds ir viņu problēmas redzējums, kādi risinājumi izgaismojas un kā uzrunāt citus vīriešus? Raidījuma viesi: Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantrologs Klāvs Sedlenieks un Valsts probācijas dienesta Mācību un pētījumu nodaļas vadošais pētnieks Anvars Zavackis. Minētā raidījuma laikā un arī pēc tam saņēmām diezgan kaismīgus e-pastus no klausītājiem, kas parakstījās kā vīrieši šajā reizē lielākā skaitā. Vairākums dažādos veidos vispār noliedza šī temata aktualitāti, vai arī mudinājums tomēr aktīvāk runāt nevis par iespējām, kā Latvijas valsts un mēs visi kopā varētu efektīvāk pasargāt statistiski daudz izplatītākos vardarbības upurus, sievietes un bērnus un viņu veselību un dzīvību, runājot par vardarbību ģimenē, bet gan runāt par to, kāpēc vardarbība pret vīriešiem ģimenē veic viņu partneris. Mēģinām saprast, cik tālu esam izpratnē par vardarbības ģimenē kā problēmas būtību un cik lielā mērā patiesībā vīrieši apšauba, ka Latvijā vardarbība pret sievieti un bērnu ģimenei ir īsta, nerisināta problēma un bažas par to ir pamatotas.     
5/9/202354 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Mācīties lielā vai mazā klasē: katras iespējas priekšrocības un trūkumi

Diskutējot par skolu tīkla optimizāciju, bieži tiek argumentēts, ka lielajās pilsētu skolās var iegūt labāku izglītību nekā mazākās lauku skolās. Tomēr vienlaikus lielajās skolās ir arī lielas klases. Vai un kā iespējams pievērsties katram bērnam, ja klasē viņu ir vismaz 30? Kādas ir lielo un mazo klašu priekšrocības un trūkumi? Atbildes meklējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Dita Nīmante, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un mākslu fakultātes profesors, vadošais pētnieks Andris Kangro, Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vecākā eksperte Ilze Ābelniece un sertificēta mākslas terapeite, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā, mamma Sindija Meluškāne. Kamēr starptautiski nozares pētījumi liecina, ka lielākā skolā bērnam ir labākas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo tas saistīts ar iespēju vienkopus koncentrēta augstākas raudzes pedagogus, tikmēr daudzi vecāki joprojām meklē, kur varētu būt tādas mācību iestādes, kurās viņu bērniem būtu iespēja mācīties pēc iespējas mazākā klasē. Nereti arī paši pedagogi atzīst, ka klasē ar 30 vai vairāk bērniem katram veltīt kaut nedaudz personīgas uzmanības ir ļoti sarežģīti. Toties mūsdienīgas pedagoģijas metodes un arī pilnveidotais mācību saturs jeb "Skola 2030" programma runā par labu šai individuālajai pieejai, to paredz arī tāds mūsdienīgs pedagoģiskais process, ka tiks ievērotas bērna individuālās attīstības īpatnības un vajadzības, kas atkal ir izaicinoši, ja klasē ir 30 vai vairāk skolēnu. Dita Nīmante norāda, ka šis jautājums pētnieku prātus saista jau vairākus gadu desmitus un viennozīmīgas atbildes nav. "Tāds kopsavilkums ir ļoti vienkārša - nav vienas skaidras atbildes, katrā gadījumā ir savi plusi un savi mīnusi, gan, ja mēs runājam par lielām klasēm, gan par mazām klasēm un arī īpaši, ja runājam par bērniem, kuriem varbūt ir grūtāk mācīties, un par bērniem, kuriem varbūt gribas lielākus izaicinājumus. Tad varbūt tieši tāda liela klase viņiem ir tā vieta un tā vide, kas šos izaicinājumus varētu sagādāt," skaidro Dita Nīmante. "Protams, vienmēr šis jautājums atduras pret to, kurā klasē - lielā vai mazā, ir bērniem augstāki sasniegumi. Jo tas ir tas, kas mūs kā vecākus ļoti uztrauc, kurā klasē būs manam bērnam labākie rezultāti, augstāki vērtējumi, attiecīgi viņam būs nākotnē lielākas iespējas būt kādā augstskolā vai kādā labākā, prestižākā skolā un tā tālāk."
5/8/202353 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Daudz kas dzīvē norisinās neparasti. Septiņu bērnu vecāki Jānis un Esmeralda Tolpežņikovi

Jānis un Esmeralda Tolpežņikovi audzina septiņus bērnus. Viņš strādā, apvienodams ārsta un evaņģēlista jeb sludinātāja pienākumus Cēsu Jāņa draudzē, viņa rūpējas par kuplo atvašu pulciņu, kur jaunākajai vēl tikai gadiņš.  "Mēs esam nenormāla ģimene," vairākkārt joko tētis un uzsver, ka daudz kas viņu dzīvē norisinās neparasti. Tolpežņikovu ģimenē valda savi noteikumi un audzināšanas pieejas. "Nekādas demokrātijas," atzīst paši vecāki. Taču visiem kopā viņiem izdodas pat regulāri paceļot. Iepazīstinot ar sevi, Jānis bilst, ka viņam ir septiņi bērni un viena sieva - neparasts modelis mūsdienās, gan sievu, gan bērnu skaita ziņā. Esmeralda atzīst, ka mamma septiņiem brīnišķīgiem bērniem un ir arī Svētdienas skolas skolotāja Cēsu Sv. Jāņa draudzē. Viņai ir arī daudz hobiji - lasīšana, šūšana, adīšana. Bet lielāko daļu laika aizņem rūpes par bērniem. Lielāki bērni ir aizņemti ar mācībām skolā un katram ir vairākas nodarbes ārpus skolās un bērnudārza. Esmeralda stāsta, ka bērni paši izvēlas nodarbes ārpus skolas. Reizēm vecāki mudina tās nemainīt mācību gada laikā, bet ne vienmēr tā notiek. Lūgts raksturot ģimeni, Jānis atzīst, ka "mēs neesam normāla ģimene, mēs esam īsta ģimene, mums nav tikai smaidīgās bildes, mums ir asaras no rītiem, kad bērniem ne ēst, ne iet uz skolu, negribas uzvesties normāli. Kad izejam sabiedrībā, mēs īpaši viņus palūdzam uzvesties labi". Vēl Jānis atzīst, ka reizēm mēdz būt paskaļi.  Ikdienā kopā visi cenšas ieturēt brokastis un vakariņas, kā arī kopā sanāk vakara lūgšanā, kad izelpo dienas stresu un noslēdz dienu ar lūgšanu. Jānim darbs saistās gan ar Latviju, gan Zviedriju, kad viņš nav mājās, visa slodze saistībā ar bērnu loģistiku ir uz Esmeraldas pleciem. Esmeraldas raksturojums ģimenei ir - krāsaini. "Mēs esam daudz kopā, bet katrs ar savu nokrāsu, savu unikalitāti," vērtē Esmeralda. Jānis stāsta arī abu iepazīšanās stāstu un min, ka septiņus bērnus arī gribējuši. Esmeralda piebilst, ka par bērnu skaitu ir vesels stāsts. Vēl pirms laulībām Jānis jautājis, cik bērnu viņa gribētu. Piedāvātais variants bijis no viens līdz 12, ļaujot Esmeraldai izvēlēties. "Es teicu, uz šo jautājumu uzreiz nevaru atbildēt, varbūt sagaidīsim pirmo, un tad es par šo jautājumu par šo jautājumu tev atbildēšu. Tad diez gan ātri, deviņus mēnešus un divas nedēļas pēc kāzām piedzima Mārcis, domāju, ka šis jautājums ir atvērts, man būtu jāsniedz atbilde. Man likās, septiņi ir ļoti skaists skaitlis, tā mēs palikām pie septiņiem. Mēs bijām vienojušies, ka mums piedzims septiņi bērni," stāsta Esmeralda.
5/5/202346 minutes, 47 seconds
Episode Artwork

Ikdiena un svētki, dzīvojot kopienā. Ciemojamies atvērtajā saimniecībā "Zadiņi"

Ģimenes studija dodas uz atvērto saimniecību „Zadiņi”, kas atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā. To apsaimnieko trīs ģimenes – Elgars un Veronika Felči, Johanna Lohrengel un Gatis Kreicbergs un Laura un Egils Stojani. Viņi dzīvo un darbojas kopā – kopienā, kopīgi spriežot par saimniecības nākotni, kopā darot darbus un svinot svētkus, kā arī viens otram izpalīdzot ar bērnu pieskatīšanu un izvadāšanu uz izglītības iestādēm. Elgars un Veronika ir četru bērnu vecāki, Johannai un Gatim ir divi bērni, bet Laurai un Egilam – viens. Viņu darbošanās pamatā ir kopīgs redzējums par saimniekošanu laukos. Kā rakstīts atvērtās sabiedrības „Zadiņi” Facebook lapā: "Mēs meklējam vietējas atbildes uz globālām problēmām, mācoties no permakultūras ētikas un principiem un tradicionālām prasmēm, mēs vēlamies atbalstīt veselīgas cilvēku attiecības, kopā darītus darbus, reģeneratīvu saimniekošanu un alternatīvas valdošajiem ekonomiskajiem modeļiem, kas ir sociāli un ekonomiski destruktīvi un ilgtermiņā nesniegs labklājību." Tomēr ikdiena katrai ģimenei kopienā rit savā mājā un savos darbos: lielākajai daļai kopienas biedru ir patstāvīgs darbs, kuru veiksmīgi var apvienot ar rosīšanos saimniecībā. Sarunā par ikdienu un svētkiem, arī 4.maija svinēšanu kopienā.
5/4/202351 minutes, 11 seconds
Episode Artwork

Vecāku iesaiste skolas dzīvē: kad ir par daudz un kad tomēr tā ir pārāk kūtra

Nereti skolas saskaras ar situāciju, ka bērnu vecāki vēlas iesaistīties un pat veidot klases ikdienu pārāk lielā mērā. Kur brauksim ekskursijā? Kādu grāmatu lasīsim? Kā organizēsim audzināšanas stundu? Vienlaikus ir arī situācijas, kad pēc vecāku iesaistes un atbalsta būtu īpaši jāmeklē. Kā atrast pareizo samēru - kādas varētu būt labākās skolas un vecāku sadarbības formas? Pedagogi stāsta, ka ir mammas, kurām jāskaidro, kāpēc uzdots tieši šādas mājasdarbs un kāpēc klases vakarā skan tieši šī dziesma. Ģimenes studijā situāciju analizē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns un "Mammamuntetiem.lv" vadītāja, trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa. Lai skolēnam skolā veiktos labi, vajadzīga trīs pušu - skolēna, pedagogu un arī bērnu vecāku produktīva sadarbība, jo pētījumi rāda, vecāku iesaiste bērnu mācību procesā gan paaugstina bērnu mācību motivāciju, gan veido pozitīvu attieksmi pret skolu. Tas savukārt samazina bērnu uzvedības problēmas un uzlabo mācību sasniegumus. Kāda tad ir vēlamā vecāku iesaiste skolas dzīvē un kāpēc no pedagogu un arī no vecāku puses laiku pa laikam izskan neapmierinātība? Pedagogi min, ka vecāki pārāk uzbāzīgi un reizēm pat agresīvi iejaucas skolas dzīvē, savukārt vecāki, kā nereti sadarbība ar skolu ir formāla un skolas kolektīvs nemaz nevēlas aktīvāk vecāku iesaisti, pat ja tā ir cieņpilna un uz sadarbību vērsta.  Sarunas iesākumā citāts no Rūdolfa Kalvāna teiktā žurnālam "Ir: "Skolotāji nejūtas sabiedrībā novērtēti: jāraksta paskaidrojumi katrai mammai, kāpēc uzdots šāds mājasdarbs, kāpēc klases vakarā skanēja tieši šī dziesma, jo mamma uzskata, ka lasāmā grāmata ir pārāk gara vai dziesma nav piemērota skolas vecuma bērniem. Un reizēm tiešām absurdas sūdzības par skolotāju darbu tiek iesniegtas pat pilsētas mēram. Tiek apšaubīta skolotāju kompetence gan mācību procesā, gan klases ekskursijas galamērķi izvēlē. Vecāki uzskata, ka ir tiesīgi iejaukties visos skolotāju darba aspektos. Pedagogiem nav autoritātes un varas pār saviem lēmumiem, tās ir patērētāju sabiedrības šausmas, katrs vecāks skolotāji uzskata par pakalpojumu sniedzēju, kuram pasūtīt ēdienkarti un mūziku." Rūdolfs Kalvāns vēl piebilst, ka prestižākās skolās vecāku trauksme par katru detaļu, par līmeni, par audzināšanas aspektiem, sadzīvi, vidi ir paaugstināta. Rīga ir īpaša pilsēta, Rīgā ļoti augstu vilni šis sit. Zanda Rubene vērtē, ka arvien atrodamies pedagoģiskajā krīzē. Ir izjukusi tradicionālā attiecību loģika starp pieaugušo un bērnu un otrs ir stāsts, ka mainās hierarhiskās attiecības starp skolēnu un skolotāju.  Atminoties laikus, kad viņas bērni mācījušies skolā, Zanda Rubene atklāj, ka viņa bijusi mamma, kas īpaši daudz uz skolu nav gājusi un traci necēla.  "Ja man palūdza, es piedalījos un iesaistījos. Ja zvanīja skolotāja, man bija aukstas kājas. Bija skaidrs, ka ir noticis kaut kas slikts," atminas Zanda Rubene.  Pieredzē dalās Babītes vidusskolas sākumskolas skolotāja Kristīne Jukša. Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka "visas samazgas tiek uzgāztas vecākiem, it kā visi tā darītu vai vairums". Šāda situācijā viņa uzskata par nepieciešamu aizstāvēt vecākus. "Es vispār negribu iesaistīties runāt, ak vai, skolotāji nabadziņi un vecāki šausmoņi. Tā tam nevajadzētu būt. Tas ilustrē mūsu sabiedrības komunikācijas neprasmi," norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa.
5/3/202351 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Dvīņu audzināšanas īpatnības

Raidījuma klausītāja rosinājusi runāt par tematu, ar ko atšķiras dvīņu audzināšana, no viena bērna aprūpes, piebilstot, ka daudz ir kopīga, taču ir specifiski jautājumi, piemēram, individualitātes attīstība, savstarpējās attiecības un citi jautājumi. Raidījumā Ģimenes studija runājam gan ar dvīņu, trīnīšu vecākiem, gan speciālistiem. Raidījuma viešņas: dvīņu mamma Līga Grundšteine, kura rosināja šo sarunu raidījumā, trīnīšu mamma Baiba Vilsone-Kovisāre, psiholoģe, dvīņu mamma Nikola Dzina un centra "Zin" fonda "Plecs" Vecāku izglītības programmas attīstības vadītāja un vecāku trenere Inga Oliņa.
5/2/202350 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Daudzbērnu ģimeņu asociācija aicina 1. maijā svinēt arī Daudzbērnu ģimeņu dienu

Pirmais maijs ir Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības mērķis, lai turpmāk 1. maijā svinētu arī Daudzbērnu ģimeņu dienu. Kāpēc tapusi šāda iniciatīva un vai Latvijā pasaka arī paldies tām ģimenēm, kuras audzina vairāk par diviem bērniem, interesējamies Ģimenes studijā.  Raidījuma viesi: Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, demogrāfe, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa un četru bērnu tētis, Jelgavas novada daudzbērnu ģimeņu biedrības vadītājs Oskars Grīslis.
5/1/202349 minutes, 3 seconds
Episode Artwork

Māja ar dārzu, kas noder arī futbolam. Tiekamies ar Pjulžu ģimeni Grobiņā

Ģimenes studija dodas uz Grobiņu ciemos pie Pjulžu ģimenes. Gita un Arturs ir divu dēlu – Kristiana (10 gadi) un Klāva (6 gadi) – vecāki un tieši bērnu piedzimšana viņus motivēja meklēt iespēju dinamisko dzīvi Liepājā nomainīt pret salīdzinoši mierīgāku Grobiņā, kas atrodas pavisam netālu. Pirms diviem gadiem viņu sapnis realizējās – ģimene varēja sākt dzīvot savā privātmājā ar plašu zaļo zonu, kur var stādīt un audzēt acu priekam un arī vēderpriekam. Savukārt dēliem ir iespēja daudz laika pavadīt svaigā gaisā, arī spēlējot futbolu, kas viņiem tik ļoti patīk. Pirms dažiem mēnešiem Gita no darba ņēmējas kļuvusi par uzņēmēju un tas ir zināms izaicinājums, taču Gitu stiprina sajūta, ka Arturs ir līdzās un var viņu atbalstīt gan materiāli, gan arī emocionāli. Gita un Artūrs abi nāk no laukiem un tagad atkal ir atgriezušies laukos. Artūrs vērtē, ka izvēlētā dzīves vieta Grobiņā ir piepilsēta, kur viss ir ērti sasniedzams, un ir nost no Liepājas trakuma. Gita atklāj, ka savulaik domājusi - atpakaļ uz laukiem - nekad vairs, likās, ka pilsētā ir forši, bet tiklīdz rodas bērni, saproti, ka forši ir, ka ir sava sēta, kur lielāko daļu gada var būt svaigā gaisā, kad vien vēlas. Viens aspektiem par labu Grobiņai ir arī skola.  Grobiņas vidusskolā klases ir mazākas nekā Liepājā, līdz ar to katram bērnam skolotājs var veltīt vairāk uzmanības. Abi puikas ir aktīvi futbolisti, arī tāpēc svarīga ir plaša sēta un iespēja puikām aktīvi darboties. Lielais brālis Kristians trenējas Liepājā, Klāvs – pagaidām Grobiņā.
4/28/202348 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Vecākiem liegta saskarsme ar bērnu, lai arī tiesa to paredzējusi. Kā rīkoties?

Kāpēc daļā gadījumu netiek nodrošināta vecāku saskarsme ar bērnu, lai gan dažādi tiesu spriedumi un citi lēmumi to paredz? Un kā šo situāciju varētu mainīt nesenais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kur Latvija zaudējusi lietā par nespēju tēvam ļaut savlaicīgi satikt savu bērnu? Ģimenes studijā analizē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, zvērināts advokāts, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš. 13. aprīlī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Latvijas valsts ir zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā EK pret Latviju. Kāds tēvs apgalvoja, ka Latvijas valsts iestādes nebija pienācīgi reaģējušas uz bērna mātes pretošanos viņam noteikto saskarsmes tiesību izpildei ar bērniem. Nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi.  Latvijā ir vēl daudzi simti un, iespējams, droši vien tūkstoši bērnu un vecāku, kuru tiesības uz savstarpēju saskarsmi netiek ievērotas. Kāpēc tā? "Tādu gadījumu, kā šis spriedums, ir simtiem Latvijā. Šis viens ir aizgājis līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, pateicoties šī tēva uzņēmībai, bet tādu lietu varētu būt daudz. Jo tā lieta ir ļoti tipiska. Tiesa ir vērtējusi bērna intereses, lēmusi, ka jāsatiekas, bet satikties nevar, faktiski šī satikšanās nenotiek. Ļoti tipiska situācija," norāda Laila Grāvere.  "Pozitīvi ir tas, ka tas liks sarosīties, es ceru, iestādēm un apsvērt, ko darīt, ko darīt, lai pārtrauktu šo situāciju, kad tiesa lemj, cilvēks tiesājas, bet izpildīt nevar, un bērns faktiski netiekas, un tā tas arī paliek gadu no gada," turpina Grāvere. Tam, ka šīs ir Latvijai tipiskas situācijas, piekrīt arī Aivars Krasnogolovs.  
4/27/202353 minutes
Episode Artwork

Iespējas bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un dzīvot patstāvīgāk

Kāds ir bērna ar īpašām vajadzībām potenciāls iekļauties sabiedrībā un dzīvot pēc iespējas patstāvīgāku un jēgpilnāku dzīvi? Kā atļauties terapijas? Vai iekļauties skolā? Vai šādam bērnam nākotnē būs darbs? Vai īpašie bērni tiek audzināti dzīvei pansionātā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem diskusijā par īpašo bērnu nākotni meklēs eksperti. Dažus no viņiem uz sarunu pirms konferences aicina arī Ģimenes studija. Raidījuma viesi: Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa un Latvijas Autisma apvienības pārstāve Kristīne Bileja, kura ir mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un ir iniciatore gaidāmajai konferencei. Arī psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs un mamma Dita Rituma, viņas vecākajam bērnam, kuram jau ir 30 gadi, ir invaliditāte. "Ikvienam bērnam ir tiesības uz gaišu un mierpilnu nākotni, taču daudzu bērnu nākotne mūsu valstī ir pavisam neskaidra. Latvijā ir vairāk nekā 3000 bērnu, kuriem dažādu psihisku un uzvedības traucējumu dēļ ir piešķirta invaliditāte, un viņiem ikdienā nepieciešams vecāku un apkārtējo atbalsts. Cilvēka dzīves kvalitāti nosaka iespējas attīstīt savas spējas, būt sev piemērotā izglītības un darba vidē, saņemt kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, piedalīties sabiedrības dzīvē un veidot pašam savu dzīves telpu. Diemžēl daudzi no šiem priekšnoteikumiem daļai sabiedrības netiek nodrošināti," norāda diskusijas rīkotāji. Latvijas Autisma apvienības rīkotā diskusija par īpašo bērnu nākotni Latvijā notiks 27. aprīlī no pulksten 15 līdz 17. Tai varēs sekot  Facebook. Kristīne Bileja, balstoties uz personisko pieredzi, atzīst, ka viens no izaicinājumiem, nodrošinot visu nepieciešamo savam bērnam, ir arī informācijas pieejamības trūkums. "Darbojoties arī autisma grupā un Autisma apvienībā, es secinu, ka ļoti daudziem vecākiem ļoti svarīgs jautājums un liela neskaidrība par to, kas bērnu sagaida nākotnē. Kas bērnus sagaida pēc 9. klases, vai būs iespēja strādāt, kur viņi dzīvos, vai mēs tiešām ieguldām visus šo ziedotāju naudu un visus šos līdzekļus, lai audzinātu bērnus pansionātiem?"  norāda Kristīne Bileja. Līga Bērziņa norāda, ka parasti saka, kad vienas durvis aizveras, tad nākamās atveras, bet vecākiem, kuri audzina bērnu ar autiskā spektra traucējumiem ir sajūta, ka katrs posms ir jāsāk no jauna. "Tajā brīdī, kad šīs vienas durvis aizveras, kāds noteikts posms, piemēram, bērnudārzs, tad atveras absolūts haoss un ļoti daudz šajos dzīves posmos vecākiem ir tā sajūta, ka viņi sāk visu no jauna. Tie jautājumi tiešām cikliski atkārtojas, mēs beidzām bērnudārzu, kurā skolā mācīties un kura skola ir iekļaujoša un kā viņam palīdzēt? Un pēc tam ir panika par 9. klasi - ko tālāk darīt dzīvē tālāk," vērtē Līga Bērziņa. "Līdz ar to mūsu vecāki nepārtraukti katras nākamās problēmas priekšā, katras nākamās krīzes priekšā viņi ir it kā tādā kritienā, kur īsti nevar saprast, kā viņus uztvert." Protams, ir labās prakses piemēri, bet viņi nav "no gumijas", to pietiek tikai dažiem "visi pārējie ir tādā aklā izmisumā, kā to dzīvi organizēt tālāk - pārvākties uz citu pilsētu, uz citu valsti? Ko mainīt, ko darīt".  
4/26/202352 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Kampaņas, vērstas pret vardarbību, palīdz cietušajiem, netrādā uz vardarbības veicējiem

Pēdējos gados Latvijā realizētas dažādas kampaņas, kas mudina atpazīt un neklusēt, ja blakus pamanām vardarbību ģimenē. Tai vairs nebūtu jābūt tikai ģimenes lietai! Tomēr, vai institūcijas prot šos signālus par vardarbību ģimenē atpazīt un reaģēt nopietni? Ģimenes studijā diskutē centra „Marta” vadītāja Iluta Lāce, Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine un "Re:Baltica" žurnāliste Inese Liepiņa. 2017. gada septembrī atklāta sociālā kampaņa "Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi", 2019. aprīlī iekšlietu ministrs gatavs iesaistīties kampaņās, lai cīnītos pret vardarbību. 2020. gada jūlijā Labklājības ministrija īsteno projektu izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm "Vardarbībai patīk klusums". Šie ir tikai daži no pēdējo gadu ziņu virsrakstiem, kas aktualizē vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti problemātiku. Kampaņas rit, bet kāda ir realitāte, kurā dzīvojam? Nupat Latviju pāršalca ziņa par traģēdiju Jēkabpilī. Par to, vai tas varēja nenotikt, plašsaziņas līdzekļi runā jau kādu nedēļu. Šī saruna raidījumā Ģimenes studija bija plānota jau iepriekš, jo vardarbības tematikai pievēršamies regulāri jau gadiem.  "Tas, ko mēs redzam kā centrs "Marta", mums ir arvien vairāk un arvien vairāk sieviešu, kas vēršas pēc palīdzības," atzīst Iluta Lāce, vērtējot, vai dažādas kampaņas arī sniedz arī kādu reālu ieguldījumu. "Pagājušajā gadā mēs esam nodrošinājuši rehabilitācija teju 700 personām, kas cietušas no vardarbības. Lielākoties, protams, tās visas bija sievietes, arī bērni un dažos gadījumos arī vīrieši, kuri ir cietuši no cita vīrieša vardarbības. Bet mēs redzam, ka šīs kampaņas strādā vairāk uz personām, kas ir cietušas, lai palīdzētu viņām atpazīt, saprast, ka viņas kaut ko var mēģināt darīt. Bet šīs kampaņas nestrādā uz vardarbības veicējiem." "Tas nenozīmē, ka viņi sāks uzņemties atbildību vai sapratīs, ka viņi ir vardarbības veicēji, jo viņi nesaprot, ka viņi ir vardarbības veicēji. Viņa neatzīst, ka viņa ir vardarbības veicēji. Mums kā valstij ir jānāk talkā šajā gadījumā, mums kā valstij ir jāpalīdz viņiem saprast, ka šādi vai tādi rīkoties, par to ir jānes atbildība, ka tas ir sodāmi," norāda Iluta Lāce. "Tu nevari ietekmēt otru cilvēku, tu nedrīksti draudēt otram cilvēkam, tu nedrīksti pazemot otru cilvēku. Ja tu to nesaproti, tad ir jānes atbildība. Un ar šo iedzīvināšanas mehānismu, kā nest šo atbildību, mēs redzam, ka tiešām tur mums smagi klibo visa starpinstitucionālā sadarbības sistēma. Klibo ar to, ka mums nav vienota izpratne par to, kas vispār ir vardarbība pret sievieti, vardarbība ģimenē. Klibo izpratne par to, kas tad ir augsts apdraudējums dzīvībai un ka šajā gadījumā ir jārīkojas un jāizmanto visi likumā esošais klāsts, lai iestātos par cietušo personu. Ir daudz kas, kas ir izdevies, vismaz mēs redzam, ka arvien vairāk sievietes vēršas pēc palīdzības, iestājās par sevi. Jo mēs zinām, cik tas ir ļoti, ļoti sarežģīti apstākļos, ka tevi nepārtraukti ietekmē, pazemo, draud un draud atņemt dzīvību tev, taviem bērniem un tā tālāk, atrod visādus veids, kā to izdarīt. Līdz ar to sievietes bieži vien dzīvo pastāvīgās bailēs, vainas un kauna apziņā. Tad, ja viņas saņemas un kaut ko dara, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai viņam palīdzētu, jo pats brīdis, kad viņa meklē palīdzību un kad viņa ir izlēmusi pārtraukt šīs attiecības, tas brīdis nozīmē, ka viņas dzīvība ir apdraudēta."
4/25/202352 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Kontracepcija: zināšanas par šo tēmu Latvijā sievietēm aizvien ir nepietiekamas

Lai gan mūsdienu zinātnes atklājumi piedāvā gana plašas izvēles iespējas kontracepcijai, dati rāda, ka zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Kāpēc un kā saprast, kura kontracepcijas metode būtu piemērotākā, Ģimenes studijā skaidro ginekoloģe un dzemdību speciāliste, medicīnas zinātņu doktore un profesore reproduktīvā veselībā Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Lazdāne, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, RSU docētāja Natalija Bērza un ginekoloģe un dzemdību speciāliste Alise Vigule. Mūsdienīgas kontracepcijas mērķi ir ne tikai pasargāt no neplānotas grūtniecības, bet arī piedāvāt ērtāko risinājumu katrai sievietei individuāli un minimizējot riskus. Taču dati rāda, ka Latvijas sieviešu zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Sabiedrības līdzdalības un izglītošanās platformā skrinings.lv pirms gada veikta aptauja, ko izpildījušas vairāk nekā 1500 sievietes, kuru vidējais vecums ir 25 gadi. Par aptaujas rezultātiem vairāk stāsta Natalija Bērza. Viņa norāda, ka "Latvija arvien ir pārtrauktā dzimumakta zeme", tāpat daļa sieviešu atzinušas, ka lieto barjermetodes jeb prezervatīvus. Turklāt tos lielākā daļa nelieto pareizi un arī ne vienmēr. Tāpat salīdzinoši maza daļa lieto uzticamās kontracepcijas metodes - kombinēto hormonālo kontracepciju vai vienfāzisko hormonālo kontracepciju "Arī bija daudz sieviešu mītu un uzskatu par uzticamajam kontracepcijas metodēm, ko atklāja arī šī aptauja," norāda Natalija Bērza. "Es teiktu, ka visdrīzāk zināšanas ir nepietiekamas, jo arī, saskaroties savā praksē ar pacientēm, mēs saprotam, ka ļoti daudzām kontracepcijas metodēm velkas līdzi mīti, dažādi aizspriedumi, kuri nav zinātniski pamatoti," atzīst Alise Vigule, runājot par sieviešu zināšanām par kontracepciju. "Izrunājot ar sievietēm, pamatojot, izstāstot, kur šiem mītiem aug kājas, mēs saprotam, ka varam viņus atspēkot un sieviete, kļūstot zinošāka, var izdarīt tādu informētu izvēli kKatrā kontracepcijas metode. Domāju, ka tas mums kā speciālistiem un arī vispār valstiski ir ļoti svarīgi izglītot, izglītot sievietes par drošām un uzticamā metodēm." "Pilnīgi piekrītu tam, ka mīti vēl arvien ir ļoti spēcīgi sabiedrībā," atzīst Gunta Lazdāne un izsaka cerību, ka precīzākas atbildes sniegs reprezentatīvās aptaujas rezultāti. Iepriekš minētā ir vairāk informatīva. Visskaļākais mīts – liekā svara pieaugums. Nav lielāka bubuļa, kā kļūt resnai "Laikam jāsāk ar to lielāko bubuli, jo nav nekā ļaunāka šai pasaulē, kā kļūt resnai," analizē Natalija Bērza. "Tas ir, manuprāt, visskaļākais mīts, ar kuru mēs saskaramies gandrīz katru dienu. Liekā svara pieaugums. Šobrīd tas ir atspēkots." 2022. gadā veikts pētījums liecina, ka sievietes ar laiku pieņemas svarā, vai viņas lieto kontracepciju, vai nelieto kontracepciju. Pirmais svara pieaugums notiek līdz 30 gadu vecumam, vidēji katra sieviete līdz 30 gadu vecumam pieņemas par pieciem kilogramiem svarā.  "Faktori, kas ietekmē svara pieaugumu, ir izvirzīti primāri kopdzīve ar otru pusi vai laulība. Otrs - iestāšanās universitātē. Un trešais ir sēras. Hormonālajai kontracepcijai šajā pētījumā pilnīgi apgāzta loma svara pieauguma," skaidro Natalija Bērza. 
4/24/202352 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Kontracepcija: Latvija arvien ir pārtrauktā dzimumakta zeme

Lai gan mūsdienu zinātnes atklājumi piedāvā gana plašas izvēles iespējas kontracepcijai, dati rāda, ka zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Kāpēc un kā saprast, kura kontracepcijas metode būtu piemērotākā, Ģimenes studijā skaidro ginekoloģe un dzemdību speciāliste, medicīnas zinātņu doktore un profesore reproduktīvā veselībā Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Lazdāne, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, RSU docētāja Natalija Bērza un ginekoloģe un dzemdību speciāliste Alise Vigule. Mūsdienīgas kontracepcijas mērķi ir ne tikai pasargāt no neplānotas grūtniecības, bet arī piedāvāt ērtāko risinājumu katrai sievietei individuāli un minimizējot riskus. Taču dati rāda, ka Latvijas sieviešu zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Sabiedrības līdzdalības un izglītošanās platformā skrinings.lv pirms gada veikta aptauja, ko izpildījušas vairāk nekā 1500 sievietes, kuru vidējais vecums ir 25 gadi. Par aptaujas rezultātiem vairāk stāsta Natalija Bērza. Viņa norāda, ka "Latvija arvien ir pārtrauktā dzimumakta zeme", tāpat daļa sieviešu atzinušas, ka lieto barjermetodes jeb prezervatīvus. Turklāt tos lielākā daļa nelieto pareizi un arī ne vienmēr. Tāpat salīdzinoši maza daļa lieto uzticamās kontracepcijas metodes - kombinēto hormonālo kontracepciju vai vienfāzisko hormonālo kontracepciju "Arī bija daudz sieviešu mītu un uzskatu par uzticamajam kontracepcijas metodēm, ko atklāja arī šī aptauja," norāda Natalija Bērza. "Es teiktu, ka visdrīzāk zināšanas ir nepietiekamas, jo arī, saskaroties savā praksē ar pacientēm, mēs saprotam, ka ļoti daudzām kontracepcijas metodēm velkas līdzi mīti, dažādi aizspriedumi, kuri nav zinātniski pamatoti," atzīst Alise Vigule, runājot par sieviešu zināšanām par kontracepciju. "Izrunājot ar sievietēm, pamatojot, izstāstot, kur šiem mītiem aug kājas, mēs saprotam, ka varam viņus atspēkot un sieviete, kļūstot zinošāka, var izdarīt tādu informētu izvēli kKatrā kontracepcijas metode. Domāju, ka tas mums kā speciālistiem un arī vispār valstiski ir ļoti svarīgi izglītot, izglītot sievietes par drošām un uzticamā metodēm." "Pilnīgi piekrītu tam, ka mīti vēl arvien ir ļoti spēcīgi sabiedrībā," atzīst Gunta Lazdāne un izsaka cerību, ka precīzākas atbildes sniegs reprezentatīvās aptaujas rezultāti. Iepriekš minētā ir vairāk informatīva. Visskaļākais mīts – liekā svara pieaugums. Nav lielāka bubuļa, kā kļūt resnai "Laikam jāsāk ar to lielāko bubuli, jo nav nekā ļaunāka šai pasaulē, kā kļūt resnai," analizē Natalija Bērza. "Tas ir, manuprāt, visskaļākais mīts, ar kuru mēs saskaramies gandrīz katru dienu. Liekā svara pieaugums. Šobrīd tas ir atspēkots." 2022. gadā veikts pētījums liecina, ka sievietes ar laiku pieņemas svarā, vai viņas lieto kontracepciju, vai nelieto kontracepciju. Pirmais svara pieaugums notiek līdz 30 gadu vecumam, vidēji katra sieviete līdz 30 gadu vecumam pieņemas par pieciem kilogramiem svarā.  "Faktori, kas ietekmē svara pieaugumu, ir izvirzīti primāri kopdzīve ar otru pusi vai laulība. Otrs - iestāšanās universitātē. Un trešais ir sēras. Hormonālajai kontracepcijai šajā pētījumā pilnīgi apgāzta loma svara pieauguma," skaidro Natalija Bērza. 
4/24/202352 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Ceļošana un kvalitatīva kopābūšana ir Vītoliņu ģimenes vērtības

Vītoliņu ģimene ir kaismīgi ceļotāji, kas daudz iegulda pasaules izzināšanā un lielākās vai mazākās kompānijās ceļā dodas tiešām bieži. Tētis Valdis vada piedzīvojumu tūrisma firmu, mamma Ilze ir psiholoģe, kas strādā izglītības jomā, bet Monai drīz būs 16 gadu un viņa mācās pamatskolas pēdējā klasē. Ceļošanu, tāpat kā kvalitatīvu kopābūšanu, viņi sauc par savas ģimenes vērtību.  Valdis saka, ka ir ģimenisks pasaules apceļotājs. Ceļošana ir arī viņa darbs. Laimīgs, ka hobiju var pārvērst par biznesu, ar kuru ir iespēja redzēt pasauli. Ilze atzīst, ka viņai ir daudz profesiju, bet galvenā - vadītājs un uzņēmums ir ģimene. Tas vienlaikus grūtākais un skaistākais darbs, kā arī dzīvesveids. Tāpēc arī daudz ceļo un pielāgo savu laiku ģimeni. Pēc profesijas Ilze ir psiholoģe - klīniskā psiholoģe, veselības psiholoģe, izglītības psiholoģe. Mona saka, ka ir ceļotāju meita, jo daudz laika pavada ceļojot. "Vecāki vienmēr ir rādījuši, ka ir jāceļo, jāredz pasaule citādi, nekā skolas grāmatas to ieliek. Manu ir bijusi iespēja redzēt ko savādāk, nekā man parāda skolā. Par to esmu pateicīga," atzīst Mona. Bez ceļošanas Monas lielākā aizraušanās ir jāšanas sportu. Viņa uzskata, ka tas ir hobijs, kas nav ierasts pusaudžiem.  "Man patīk, ka man ir hobiji, kas atšķir no pārējiem," bilst Mona. Viņa vērtē, ka katrs ceļojums kopā ar ģimeni ir brīnišķīgs un atšķirīgs. Tētis atminas, ka pirmais ceļojums Monai bijis uz Ķīnu, kad viņai bijis tikai gads un četri mēneši. Viņš arī min, ka jau šajā ceļojumā sapratuši, ka meita ir īsta avantūriste. "Viņa nebaidījās, viņa bija ļoti  gudra, vairākus vārdus lika teikumā, kas likās priekš tā vecuma ļoti ātra attīstība, viņa zināja, ko viņa grib, kā dabūt. Tā ir joprojām. Viņa diezgan labi māk pastāvēt," atklāj Valdis. Ilze stāsta, ka Monas bērnībā lielo ceļojumu nav bijis daudz, bet viņi pakāpeniski sākuši ar kopīgiem pārgājieniem. "Es no agras bērnības liku pašai kārtot somu. Pat tad, ja kaut kas aizmirstas, nekas ārkārtīgi briesmīgs nevar notikt. tas māca pastāvību un uzticību. Galvenais ir pašiem iekšējais miers," norāda Ilze. Daudz Ilze dodas kopā  Monu mammas meitas braucienos, kas mēz būs izaicinoši, apgūstot prasmes, kas nav darītas, bet kas prasa savstarpēju saliedēšanu. Ilze atzīst, ka vienlaikus tā ir gan psiholoģija, gan mammas mīlestība. Ceļošanu viņa dēvē par ģimenes vērtību kvalitatīvi kopā pavadīt laiku.  
4/21/202345 minutes, 29 seconds
Episode Artwork

Darbu sāks RTU zinātkāres centrs "Futurimo Rīga". Dodamies iepazīt

22. aprīlī Rīgā durvis apmeklētājiem vērs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātkāres centrs "Futurimo Rīga", kurā ar interaktīvu eksponātu un zinātnes nodarbību palīdzību bērni, jaunieši, viņu vecāki un pedagogi varēs uzzināt, kā darbojas pasaule, kādi ir dabaszinātņu likumi un kā inženierzinātnes un tehnoloģijas uzlabo dzīvi. Ģimenes studija viesojas jaunajā centrā pirms tā atklāšanas.  
4/20/202353 minutes, 12 seconds
Episode Artwork

Vecākus aizvien neapmierina tehnisko palīglīdzekļu valsts atbalsta sistēma bērniem

Oratozes un oratožu sistēmas, ratiņkrēsli, aktivitāšu krēslu un ortopēdiskie apavi -  visbiežāk lietotie tehniskie palīglīdzekļi, taču to klāsts ir daudz plašāks, jo tie atvieglo dzīvi ne tikai bērniem ar funkcionāliem, arī ar redzes un dzirdes traucējumiem Pagājušajā gadā veiktas izmaiņas bērniem paredzēto tehnisko palīglīdzekļu valsts atbalsta sistēmā. Tikai puse no vecākiem, kas izmanto šos palīglīdzekļus saviem bērniem, ir apmierināti ar jauno kārtību, liecina Bērnu slimnīcas fonda projekta "Es un tu - mēs" ietvaros veiktas aptaujas rezultāti. Kāpēc un kas vēl darāms, sistēmu uzlabotu, Ģimenes studijā vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asociētā profesore Signe Tomsone, rehabilitācijas centra "Poga" fizioterapeite Egija Bidiņa, Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra vadītāja Jūlija Vasiļevska un mamma Dace Šulce, viņas dēls pārvietojas ratiņkrēslā.
4/19/202352 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Kā ir būt bērna ar īpašām vajadzībām brālim vai māsai?

Bieži Ģimenes studijā runājam par problēmām, kas rodas ģimenē, rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām. Tādu aizvien ir daudz. Runājam par to, kā neizdegt īpašo bērnu vecākiem un turpināt dzīvot arī savu dzīvu. Taču bieži ģimenē ir vēl citi bērni. Kā ir augt ģimenē, kur kāds no brāļiem vai māsām, iespējams, būs aprūpējams visu mūžu un vecākiem allaž ir bijis mazāk laika šķietami veselajam bērnam? Kā neiestigt bēdās vai nesaprašanā, bet būt atbalstošiem vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste - rezidente psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā Lelde Smilte-Breča. Kā ir augt ģimenē, kur viens no bērniem ir ar īpašām vajadzībām, pieredzē dalās biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns" valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis, kurš pats arī ir brālis tagad jau pieaugušai māsai ar īpašajām vajadzībām. Pieredzē dalās arī uzņēmējs Oskars Bāliņš, kura brālis Roberts Reingolds arī ir ar īpašajām vajadzībām un Evita Rozentāle, kura ikdienā vairākiem uzņēmumiem vada sociālos tīklus, bet lielāko dienas daļu pavada pieskatot un audzinot divus bērnus Elīzu un Miķeli. Septiņgadīgais Miķelis ir bērns ar īpašām vajadzībām, kuram 24 stundas nepieciešama aprūpe un pieskatīšana.    Raidījuma ievadā ierakstā uzklausām stāstu, ko stāsta Helēna Pole. Viņas 13 gadus vecajam brālim ir smagi autiskā spektra traucējumi. Viņa ir deviņus gadus vecāka par brāli un stāsta, cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai pieņemtu brāļa diagnozi, un kāpēc tagad saka: man ar brāli ir slitas attiecības.
4/18/202352 minutes, 40 seconds
Episode Artwork

Nespēja risināt nesaskaņas bieži ir iemesls neveiksmīgām pāru attiecībām

Lai gan kā šķiršanās viens no būtiskākajiem iemesliem tiks minēts raksturu nesaderību, ģimenes psiholoģijas centra "Līna" veiktajā aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk noteicošie apstākļi, kāpēc cilvēkiem neizdodas izveidot ilgstošas partnerattiecības, ir nespēja risināt nesaskaņas un atšķirīgas vērtības un prioritātes. Plašāka saruna par samezglojumiem attiecībās Ģimenes studijā ar psihoterapeiti, ģimenes psiholoģijas centra "Līna" vadītāju Vitu Kalniņu un ārstu-psihoterapeitu Jāni Vītiņu.
4/17/202353 minutes, 13 seconds
Episode Artwork

Skolēnu apmaiņas programmas: iespējas un arī problēmas, ar kurām jārēķinās

Latvijā jau ilgstoši tiek piedāvātas skolēnu apmaiņas programmas, kas ļauj bērniem no Latvijas dzīvot un mācīties citviet pasaulē. Tāpat skolēniem no citām valstīm ir iespēja mācīties Latvijā un dzīvot ģimeniskā vidē šeit. Par iespējām un arī problēmām, ko šādas programmas dod, runājam Ģimenes studijā. Kādi ir priekšnosacījumi, lai bērns dotos apmaiņas programmā vai ģimene uzņemtu skolēnu no citas valsts, ieguvumi un grūtības, vērtē AFS Latvija Starpkultūru izglītības, skolu attiecību koordinatore Ilze Drozdova, YFU Latvija programmu direktors Valdis Salaks un vecāki Evija un Andris Ziemeļi, kuru divi bērni jau bijuši apmaiņas programmās, bet trešais gatavojas braukt. Savās mājas viņi uzņēmusi četrus viesbērnus. Ierakstos uzklausām arī Jāni un Martu, kas apmaiņas programmu ietvaros devušies attiecīgi uz ASV un Franciju. Sazināmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperti Olitu Arklu. Viņa skaidro par iespējām salāgot ārzemes apmaiņas programmās iegūto izglītību ar Latvijas sistēmu.
4/13/202353 minutes, 44 seconds
Episode Artwork

Augstskolām nākas atskaitīt studentus vājo latviešu valodas zināšanu dēļ

Šogad no Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes nācies atskaitīt piecus studentus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Līdzīgas problēmas ir arī citās augstskolās. Raidījumā skaidrojam problēmas iemeslus un lūkojam meklēt risinājumus. Raidījuma viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, profesore Dace Bandere un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Vulāne. Pa tālruni sazināmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieci Daci Jansoni. Ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Komunikācijas studiju nodaļas vadītāju Maritu Zitmani. Viņa raksturo situāciju Latvijas Universitātē.
4/12/202351 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Sākumskolas absolvents netiek ģimnāzijā: kur turpināt mācības

Kas notiek ar sākumsskolu absolventiem, ja viņiem neizdodas iestāties kādā no Rīgas ģimnāzijām, un kāpēc aizvien ir nepieciešamas atsevišķas sākumsskolas, Ģimenes studijā diskutē Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un 5./6.klašu matemātikas skolotāja Elita Rītere, Āgenskalna sākumsskolas direktore Ināra Kaķīte un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Uzklausām arī mammas pieredzes stāstu. Latvijā ir ap 50 sākumskolu. Šajās mācību iestādēs izglītību var iegūt no 1. līdz 6. klasei. Pēc tam sākumskolas beidzējiem jāpāriet uz citām mācību iestādēm. Reģionos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks, tas, iespējams, ir vienkāršs process, bet galvaspilsētā, kur vietu skaits, jo sevišķi Rīgas centra skolās ir stipri ierobežots, vecāki var nonākt dažādas neparastās situācijās.  Lai arī sākumskolu skaits Rīgā ir salīdzinoši neliels, aktuāls ir jautājums, ko iesākt tiem, kuriem neizdodas izturēt iestājpārbaudījumus ģimnāzijās. Kā veidota sistēma, lai visi skolēni varētu iegūt obligāto pamatizglītību?
4/11/202352 minutes, 5 seconds
Episode Artwork

Četras paaudzes zem viena jumta. Dodamies ciemos uz Otaņķu pagastu

Ģimenes studija dodas uz Otaņķu pagastu, kur Otaņķu mājās dzīvo vienas ģimenes četras paaudzes - vecvecmāmiņa Ilga Prenclava šajā mājā arī dzimusi, bet šobrīd te dzīvo arī viņas meita Pārsla Kupše un viņas vīrs Arnis, mazdēls Raivis ar sievu Artu un mazmazbērni Mārtiņš un Oskars. Viņi stāsta, ka sadzīvo labi un nevar iedomāties, ka varētu būt arī citādi. Ikdienā katram savs darbs darāms, bet brīvajos brīžos var sanākt kopā un pie lielā saimes galda kalt nākotnes plānus un svētkus svinēt vēl lielākā pulkā, aizraujot līdzi radus, draugus un draugu draugus.
4/10/202346 minutes, 43 seconds
Episode Artwork

Tiekamies ar kapelāni Rudīti Losāni un viņas "garīgajām meitām" Iļģuciema cietumā

Lielajā Piektdienā Ģimenes studijā tiekamies ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāju un sieviešu cietuma kapelāni Rudīti Losāni (attēlā) viņas darbavietā Iļģuciemā, kur Rudīte iepazīstina ar savām, kā pati saka, "garīgajām meitām" - 16 notiesātām sievietēm, kas darbojas alternatīvā resocializācijas programmā "Mirjama", lai ieslodzījuma laikā izglītotos praktiskajā teoloģijā un dažādās ar mākslu un kultūru saistītās studijās. Plānojot Lielās piektdienas raidījumu, uz sarunu gribējām aicinājāt kādu īpašu ģimeni un uzrunājām teoloģi, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāju Rudīti Losāni. Viņa tikšanos neatteica, taču rosināja to rīkot vienā no savām darba vietām – Iļģuciema sieviešu cietumā. Tur viņa jau ilgus gadus ir cietuma kapelāne un izveidojusi  alternatīvu resocializācijas programmu notiesātajām sievietēm “Mirjama”, kurā kā metode izmantota praktiskā teoloģija korelācijā ar mākslu.  Tā nu šis izvērtās kā citāds stāsts par ļoti īpašām attiecībām, kā Rudīte pati saka, Mirjamas ģimenē, kur sadzīvo 16 notiesātas dažāda vecuma sievietes. Lielākoties visas pa dienu strādā, bet vakaros laiku pavada izglītojoties vai darbojoties dažādās ar mākslu un kultūru saistītās studijās vai nodarbībās. Ne visas piekrita sarunāties ar Ģimenes studiju un lielākā daļa nevēlējās tikt sauktas vārdā, tāpēc stāstu par Mirjamas programmas izveidi iesākam ar pašu Rudīti Losāni. "2000. gadā ienācu cietumā kā brīvprātīgā kalpotāja. Kapelāne bija Dināna Repše un es kļuvu par viņas palīdzi. Mācījos Latvijas Universitātē Teoloģijas fakultātē un man vajadzēja izstrādāt maģistra darbu. Tas bija par cietuma kapelāniem. Tagad par to jāsmaida, jo 20 gados daudz ir attīstījies, stāstu sāk Rudīte Losāne. Virskapelāns bija iecerējis Minesotas programmu, kura būtu pielāgota sievietēm narkomānēm. Tā bija noskatīta ASV. Vadīt to piedāvāja Rudītei Losānei, bet viņa atteikusies. "Teicu, es redzu savādāk šādu programmu, šīs sievietes nošķirt no subkultūras telpas un veidot citādu kultūras vidi," atminas Rudīte Losāne. Tā kā neizdevās atrast nevienu, kas būtu ar mieru īstenot programmu, kādu bija iecerējis virskapelāns, Rudītei Losānei ļāva īstenot viņas ieceri. "Savācām pirmās 16 sievietes, kuras bija ļoti pārbijušās, un jau izplatījās tenkas, ka ienākot šajā programmā, no rīta līdz vakaram būs jālūdz Dievs, un nedrīkstēs gaļu ēst. Visi bija ļoti satraukušies," turpina Rudīte Losāne. "Lēnām pamazām šī lekciju programma apauga lekciju kursiem, ar mākslas studijām, protams, tas nav no malas salasīts." Katram kursam ir savs stāsts. Kāpēc, piemēram, džamba un perkusijas, jo tas ir afrikāņu meditatīvais reliģiskais instruments. Savukārt kokli kā latviešu sakrālo instrumentu pēc viesošanās reizes mudinājusi iegādāties folkloras pētniece Janīna Kursīte. Šobrīd ir 11 dažādas mākslas studijas darbojas un pieci lekciju kursi. Programmā darbojas ap 20 pasniedzēju un, protams, 16 sievietes, kas iestājušās. "Tā ir visa Mirjama, ne šīs sievietes, kas  te dzīvo, bet arī pasniedzēji, kas ir zelta vērti, kā es saku tie ir eņģeļi no debesīm. Viņiem algu par to nemaksā, viņi nāk kalpot, dot labāko no sevis," atklāj Rudīte Losāne.  Sarunā arī Rudīte Losāne atklāj, kā Mirjamas dalībnieces pieņēmusi par savām "garīgajām meitām", un atzīst, ka viņa ir stingra mamma.  
4/7/202353 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Praktiski ieteikumi, kā pavadīt Lieldienas kopā ar bērniem

Jau rīt sākas Lieldienu brīvdienas, cerams, siltas un saulainas. Ir ģimenes, kuras svētkiem gatavojas jau ilgāku laiku, ievērojot gavēni un šīs dienas gaidot kā svētku kulmināciju. Ir ģimenes, kuras jau sagaidījušas Lielo dienu, bet ir arī tādas, kuras šajās dienās dosies dabā, lai pamanītu, cik piebrieduši pumpuri un kur jau izspraukusies kāda pavasara puķe.  Uzklausām trīs ģimeņu stāstījums par to, kā tad viņi gatavojas svinēt svētkus un svin svētkus. Pieredzē dalās etnogrāfijas pētniece, folkloras tradīciju kopēja un trīs bērnu mamma Austra Ziļicka, zinātnieki, četru bērnu vecāki Elgars un Veronika Felči, kuri ievēro kristīgās tradīcijas, un projektu vadītāja fondā „Dots”, divu bērnu mamma Ginta Avena, kuras ģimene apvieno gan latviskos svinēšanas rituālus, gan kristīgās tradīcijas.
4/6/202351 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Pieejamais atbalsts mamiņām ar garīga rakstura traucējumiem

Ja pirms 10 un vairāk gadiem atbilde uz jautājumu, vai mamma ar garīga rakstura traucējumiem spēj parūpēties par savu bērnu vai bērniem, biežāk skanētu nē, tagad, pateicoties dažāda veida atbalstam, bērni var augt savā bioloģiskajā ģimenē, arī tad, ja vienam no vecākiem vai varbūt arī abiem ir garīga rakstura traucējumi. Jau teju trīs gadus Rīgā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni vecumā līdz sešiem gadiem, tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma "Mežrozes", kurā gūt emocionālu atbalstu un mācīties sadzīves prasmes.  Kādi ir programmas rezultāti un kā situācijas, kad mamma uz īsāku vai ilgāku laika posmu nevar parūpēties par savu bērnu, risina citviet Latvijā? Raidījumā Ģimenes studija diskutē pakalpojuma „Mežrozes” vadītāja vecākā sociālā darbiniece Elīna Šeibe-Saveļjeva, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departaments direktors Aldis Dūdiņš. Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.
4/5/202351 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Klienta noslēpums un nozieguma novēršanā - kas svarīgāks?

Nesen mediji ziņoja par gadījumu, kad kāda mamma nonāca sociālo dienestu redzes lokā pēc tam, kad meita psihologam izstāstījusi, ka mamma pirms septiņiem gadiem viņu pērusi. Vai un kad šādi ziņojumi uzraugošām institūcijā ir attaisnojami? Un vai tas nemazinās vecāku vēlmi risināt bērnu problēmas pie speciālistiem. Diskutē trīs Pusaudžu resursu centra pārstāves: centra vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska, sociālais darbiniece Vēsma Veldze un klīniskā un veselības psiholoģe Elīna Bārtule, kā arī Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo. Raidījumu Ģimenes studija ievada kāds stāsts, kuru aizņemamies no Latvijas TV raidījuma "Ceturtā studija". Trīs bērnu mamma, vēloties palīdzēt savai meitai tikt galā ar noslēgtību un mentālās veselības problēmā, nolēma vērsties pēc palīdzības pie psihologa Pusaudžu resursu centrā. Sarunas laikā pusaudze atklājusi, ka pirms sešiem gadiem māte viņu pērusi ar žagariem. Centrā paziņots, ka par šo gadījumu ir jāziņo policijai bāriņtiesai un sociālajam dienestam. Mamma ar meitu bijusi uz pārrunām visās minētajās iestādēs, meita noslēgusies vēl vairāk, jo baidījusies, ka tiks izņemta no ģimenes. Tāda ir mammas interpretācija par notikušo.  Speciālistēm vaicājam, kādos gadījumos psihologa kabinetā runātais no konfidenciālas informācijas pārtop par ziņojamu attiecīgajām institūcijām un vai tādi gadījumi nemazina uzticēšanos garīgās veselības aprūpētājiem
4/4/202351 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Iestājpārbaudījumi valsts ģimnāzijās: kāpēc tie tomēr būtu nepieciešami

Izglītības eksperte Mārīte Seile Ģimenes studijai pauž viedokli, ka arī talantīgiem bērniem ir īpašas vajadzības, tāpēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, kā salai, kur viņi var realizēt savu potenciālu, ir jābūt. Savukārt sabiedrībā plašas diskusijas radījusi ideja, ka turpmāk ģimnāzijām vairs nebūtu jāorganizē atsevišķi iestājpārbaudījumi topošajiem skolēniem. Cik tas ir pamatoti un vai nepazaudējam savus talantīgākos skolēnus, spriežam par iestājpārbaudījumiem, kurus rīko valsts ģimnāzijas, un mācību procesu tajās. Raidījuma viesi: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks izglītības jomā Jānis Zeimanis, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Varoņenko, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un uzņemējs, četru bērnu tētis Andris Bērziņš. Liene Varoņenko skaidro, ka šis mācību gads iezīmējas ar pārejas procesu izglītības sistēmā. Tas saistīts ar pilnveidotā satura ieviešanas procesu un kā noslēgums ir jaunu valsts pārbaudes darbu piedāvājums 9. klasē un 12. klasē. Eksāmenā būtiskā atšķirība - pirmo reizi rakstīs eksāmenu, kas veidots atbilstoši pilnveidotajam saturam. Eksāmens ir citādi strukturēts, centralizētā norise ir formas jautājums.  Pirmo reizi 9. klases eksāmenus arī labos standartizēti, novērtēs pēc anonimitātes principa. Cer iegūt plašus datus, kāds sniegums, kā veicies ar satura apguvi, kāds ir katra skolēna sniegums. Rīgas valsts ģimnāziju pārstāvji skaidro, kāpēc būtiski saglabāt tomēr divus dažādus pārbaudījumus, gan centralizētos, beidzot 9. klasi, gan iestājeksāmenus valsts ģimnāzijās.  Oskars Kaulēns norāda, ka viņa vadītajā skolā Cēsīs atsevišķi iestājpārbaudījumi bijuši tikai atsevišķos gadījumos, arī iepriekš ņemti vērā 9. klases beigšanas eksāmenu rezultāti. Bet viņš atzīst, ka nav iemesla ģimnāzijām neorganizēt nepieciešamības gadījumā iestājeksāmenu.   Andris Bērziņš piekrīt, ka ģimnāzijās vajadzētu būt iestājpārbaudījumus, lai rūpīgāk varētu pārbaudīt zināšanas. Viņš uzskata, ka eksāmeni ir loģisks rīks, lai varētu novērtēt talantīgāko skolēnu zināšānas.
4/3/202351 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Dzīve kustībā bērnos atraisa vēlmi izjust un palīdzēt. Tiekamies ar Ardavu ģimeni

Ģimenes studija ciemojas rīdzinieku Ardavu ģimenē. Lelde strādā starptautiskā maksājumu uzņēmumā, Edija darba dzīve saistīta ar finanšu un grāmatvedības jomu. Bet viņi ir ļoti aizņemti arī ārpus darba – Ardavi atjauno vēsturisku māju, kurā šobrīd dzīvo, rūpējas arī par ģimenes brīvdienu māju Tukumā un ikdienā ir veloentuziasti – Lelde dažus gadus pat profesionāli nodarbojusies ar riteņbraukšanu. Tagad nereti viņi izbraucienos ar divriteņiem dodas četratā, pievienojas arī viņu meitas – astoņgadīgā Luīze un četrgadniece Margrēte. Jo Lelde un Edijs uzskata, ka dzīve darbībā un kustībā arī bērnos atraisa vēlmi piedzīvot, izjust un palīdzēt. Vispirms aplūkojam viņu namu, jo Ardavi dzīvo vēsturiskā namā, kuram ir vairāk nekā 140 gadu. "Cenšamies sadzīvot un kaut kādā mērā pat izbaudīt," atzīst Lelde. Stāstot par pievēršanos riteņbraukšanai, Lelde atklāj, ka viņa pēc 2008. gada krīzes profesionāli nodarbojusies ar šo sporta veidu, bet tikai nodarboties ar šo sportu bijis garlaicīgi, jo lai būtu labs ir daudz stundas monotoni jābrauc. Jau savulaik uz skolu braukusi ar riteni. Tad tas vēl nebija populāri, skolas riteņu novietnē bijuši vien daži, arī klasē par to smējušies. Bet viņa no pusdienu naudas krāja un nopirka riteni, lai varētu piedalīties sacensībās. Veicās labi, sāka trenēties pati. Ko devusi riteņbraukšana? "Visu – nepadoties, cīnīties," pārliecināta Lelde. "Katrās sacensībās liekas – vēl bišķiņ un nomiršu. Tik grūti, ka vieglākais būtu izstāties. Nepadoties, grūti ir visu laiku. Ikdienā to redzam, ka mūsdienu paaudzei, bērniem ir savā ziņā atvieglināta dzīve, viņiem nav šo cīņu ikdienā. Viņiem viss ir. (..) Sports iedod disciplīnu un mūsdienās, kad lielākoties bērniem viss nāk viegli, jebkas, ko dara ārpus skolās, sevišķi sportā var palīdzēt." Riteņbraukšana savedusi arī abus – Leldi un Ediju – kopā. Arī kāzu ceļojumā abi devušies ar riteņiem. Edijs šobrīd, kopš ģimenē ir bērni, gan vairāk ir uz jūs ar riteņbraukšanu. Savukārt Edijs nodarbojas ar hokeju. Luīze nav īsti pārliecināta, vai viņai patīk braukt ar riteni. Bet vasarā parasti ir bērnu brauciens kopā ar draugiem. Margrēte gan pārliecinoši atbild, ka viņai patīk braukt ar riteni. Viņa brauc ar BMX riteni pa trasi. Lelde iepazīstina, kas ir bērnu braucieni, un atzīst, ka grib meitām iemācīt, ka ceļojums nenozīmē tikai iekāpt lidmašīnā un kaut kur doties. Velo ceļojumos ģimene parasti dodas pa ceļiem, kur parasti ar mašīnu nebrauktu.
3/31/202347 minutes, 38 seconds
Episode Artwork

Mēnešreižu higiēnas preces - vai tām skolās jābūt pieejamām bez maksas?

Kas ir mēnešreižu nabadzība un cik izplatīta problēma tā ir Latvijā? Vai mēnešreižu higiēnas precēm vajadzētu būt pieejamām skolās bez maksas? Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla iniciatīva par pieeju bezmaksas higiēnas precēm meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs guvusi lielu atsaucību, to atbalstījuši vairāk nekā 10000 iedzīvotāju. Teorētiski iniciatīvu var virzīt uz Saeimu, lai vēlamais kļūtu par realitāti. Ģimenes studijā saruna par iniciatīvas būtību, skolu pieredzi Latvijā un citviet pasaulē. Diskutē Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Ineta Ielīte, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolas padomes pārstāve Edīte Kalniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un biedrības "OPEN Radošais Centrs" vadītājs Edijs Klaišis. Ierakstos uzklausām arī skolnieču viedokļus.
3/30/202350 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Bērnu veselībai iesaka miofunkcionālo terapiju: kāpēc tā šobrīd tik pieprasīta?

Aizvien biežāk, rūpējoties par bērnu veselību, dzird ieteikumus konsultēties ar miofunkcionālo terapeitu, lai ietekmētu vai koriģētu lūpu, mēles, vaigu vai sejas muskuļu attīstību un darbību. Attiecīgi arī tādu ķermeņa funkciju, kā elpošana, rīšana, runa vai zīšana darbību. Šī metode - miofunkcionālā terapija - pēdējos desmit gados piedzīvo savu atzīšanu, un speciālisti arī uzsver, ka tā ir jāuztver ne tikai kā noteikta ārstēšanas metode, bet kā veselības traucējumu ārstēšanas filozofija. Kādos gadījumos miofunkcionālā terapija ir nepieciešama, kāds ir ārstēšanas process un kāda ir pakalpojuma pieejamība Latvijā. Ģimenes studijā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ortodontijas katedras docētāja, RSU Stomatoloģijas institūta ortodonte Ieva Mauliņa, RSU Audiologopēdijas programmas vadītāja Ilze Blūmentāle un RSU Stomatoloģijas institūta audiologopēde, miofunkcionālā terapeite Signe Brusbārde. Speciālistes atzīst, ka šī ir salīdzinoši jauna joma, kā skatāmies uz traucējumu. Pie miofunkcionālā terapeita visbiežāk vēršas, ja vecāki sūdzas, ka bērns ir ar pavērtu muti, ja ortodonts iesaka. Tāpat vecāki sūdzas vai pamanījuši nepareizu skaņu izrunu, ir arī vecāki, kas sūdzas par ēšanas grūtībām bērnam.
3/29/202353 minutes, 49 seconds
Episode Artwork

Kā bērniem un jauniešiem mācīt rūpes par dabu un dabas daudzveidību?

Ja bērnudārznieki vēl pēta zvēriņus un būvē celtnes no interesantiem koku zariem, tad skolnieki ar dzīvo dabu sastopas jau mazāk. Kā bērniem un jauniešiem dažādos vecumos mācīt rūpes par dabu un dabas daudzveidību un kā tas reāli notiek skolas ikdienā, Ģimenes studijā diskutē Pasaules dabas fonda Izglītības un sabiedrības iesaistes programmas vadītāja Elīna Pēkšēna, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Paulīna Latsone un Skola 2030 eksperte mācību satura izstrādē un izglītības tehnoloģijās,pamatsskolas "Būsim" dabaszinību skolotāja, klases audzinātāja Paula Januškēvica.
3/28/202352 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Vai un kādi izmeklējumi nepieciešami bērnam mazuļa vecumā?

Daļu jaundzimušo ģimenes ārsti profilaktiski sūta uz dažādiem izmeklējumiem. Citi to nedara. Vai un kādi izmeklējumi mazulim nepieciešami, cik tie pieejami un kāpēc ārstu ieskati par šo atšķiras? Skaidro un vērtē Pediatru asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne, Pediatrijas katedras vadošā pētniece Ilze Grope, Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Baiba Bērziņa, Latvijas Jūras medicīnas centra ģimenes ārste Linda Šauriņa un mamma Baiba Runce. Ultrasonogrāfija ir izmeklēšanas metode, kurā pacienta orgānu vai ķermeņa daļu attēlu vai uzņēmumu iegūšanai izmanto ultraskaņas viļņus. Bērna vecumā ultrasonogrāfija ir visplašāk pielietotā metode dažādu ķermeņa audu izvērtēšanai. Daļa Latvijas ģimenes ārstu visus savā praksē piereģistrētos jaundzimušos jau profilaktiski nosūta uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, citi to nedara vai dara tikai tad, ja tiešām saskata kādas nobīdes no normas mazuļa fizioloģijā vai attīstībā. Vai un kad ultrasonogrāfijas izmeklējumi jaundzimušajiem ir veicami, cik tie ir pieejami un kāpēc ārstu ieskati par šo visu nedaudz atšķiras?    
3/27/202350 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Striktā plānošana, vienlīdzība un izaicinājumi ģimenē. Stāsta Romija un Dāvis Krēziņi

Šoreiz dosimies viesos pie Krēziņu ģimenes Rīgā. Mamma Romija strādā Pusaudžu Resursu Centrā un studē psiholoģiju. Tētis Dāvis – uzņēmējs, kas arī šobrīd atkal studē, tāpēc viņu ikdiena pakļauta striktai plānošanai. Abi audzina divas meitas – Floru un Melisu – un uzsver, ka rūpes par māju un bērniem dala vienlīdzīgi. "Mēs dabūjām tos grafikus, un mums likās, ak, mans dievs, kā mēs šito izdarīsim! Tas nav reāli. Bet īstenībā ir. Kāpēc – tāpēc, ka mūsu ģimenē ir 50 - 50 sadalījums. Mēs abi divi rūpējamies par visu kopā vienlīdz un iesaistāmies vienlīdz aktīvi. Tad arī kaut kādas grūtības nemana," atklāj Romija. Viņa arī min, ka abi ir dzīves baudītāji. Arī mācības ir daļa no dzīves baudīšanas, jo patīk tas, ko mācās. Dāvis stāsta, ka abi noticējuši, ka varēs apvienot darbu, mājas dzīvi un vēl studijas abiem. Vienu dienu nedēļā ģimenei palīdz auklīte un darba dienās tikai vienu vakaru nedēļa visa ģimene ir kopā mājās.  "Kad esam kopā, to izbaudām un tas ir kvalitatīvs laiks," Romija. Sarunā viņi arī atklāti dalās ar izaicinājumiem, kas pieredzēti, veidojot ģimeni un Dāvim kļūstot par Romijas vecākās meitas patēvu.  "Flora ir tas bērns, ar kuru tu izaudz. Nācās izaug kā sievietei un kā mammai. Viņa bija iemesls, kādēļ sapratu, ka vēlos saistīt savu dzīvi ar jauniešiem, ar pusaudžiem, ar bērniem, ar psiholoģiju. Floras bērnība bija diezgan grūta, viņai bija diezgan nopietni uzvedības traucējumi, smaga valodas aizture. Meklējot iemeslus, kāpēc mūs sviež ārā no dārziņiem, neviens negrib paturēt, sapratu, ka viņai ir autiskā spektra traucējumi. Tas jaunai mammai, kas ir viena pati, ir nopietns pārbaudījums, kam iet cauri," vērtē Romija. Kad izveidojās ģimene ar Dāvi, šaubas un bailes par Floru pazudušas. Romija vērtē, ka pateicoties daudziem iesaistītiem, Flora ir attīstījusies par fantastisku meiteni, kura ir ļoti radoša, talantīga, draudzīga. Kā tas ir – kļūt par patēvu toreiz piecgadniecei? Dāvis neslēpj, ka nav bijis vienkārši, daudz šaubījies. "Beigās tas atdūrās pret to, ka biju iemīlējies Romijā un nebija daudz variantu. Neteikšu, ka redzēju, ka tā bija mana misija un lika man justies cēli. Tās bija papildus grūtības, bet mēs to darījām, jo tie vienkārši bija apstākļi, ar kuriem vajadzēja sadzīvot un izdomāt kaut kādu risinājumu," atklāj Dāvis. Viņš vērtē, ka sākumā bijis svarīgi neieņemt lomu [tēva], kurai pats nemaz arī nav bijis gatavs. Ar laiku attiecības pilnveidojušās, attīstījušās un mainījušās.  Romija vērtē, ka abiem ir zināšanas par bērnu attīstību un psiholoģiju. Un tas noņem daudz uztraukumus un tāpēc arī ir salīdzinoši brīvi uzskati un attieksme. "No otras puses ir lietas, kuras es zinu, man nesanāk. Es nevaru mācīt kaut kādus mācību priekšmetus, ja ir jāizpilda mājas uzdevumi. Tas ir Dāvja uzdevums, jo viņš eksperts šajā jomā. Viņš māk izstāstīt tās lietas. Man nav pacietības," atzīst Romija. "Mūsu ģimenē lielākais uzsvars ir nevis uz attiecību kvantitāti, bet uz attiecību kvalitāti un emocijām. Tās ir galvenās lietas, kas man ir svarīgas. Bērniem ir vieta, kur brīvi izpaust emocijas un brīvi justies, tad arī mācīties tās pārvarēt."  
3/24/202348 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Kas ir augsta riska grūtniecība?

Ikviena grūtniecība var būt saistīta ar risku, tomēr ja sievietei ir kāda hroniska saslimšana, ja grūtniece ir ļoti jauna vai vecāka par 30 gadiem, ja sievietei ir palielināts svars vai kādi citi riska faktori, mediķi saka, ka tā ir augsta riska grūtniecība. Cik svarīgi ir laikus noteikt šos riska faktorus un kas ir tās lietas, ko varbūt jau preventīvi topošie vecāki var pārbaudīt vai izrunāt ar ārstu pirms grūtniecības plānošanas, Ģimenes studijā skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāja Maira Jansone un Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova. Uzklausām arī pieredzes stāstu.
3/23/202351 minutes, 22 seconds
Episode Artwork

Zēnu higiēnas jautājumi: vai tā arvien ir tabu tēma

Ik pa laikam no speciālistiem dzirdam apgalvojumu, ka vecākiem trūkst zināšanu un pareizas izpratnes par zēnu intīmo higiēnu. Kas šo informāciju jaunajiem vecākiem īsti sniedz jau no tā brīža, kad viņi kļuvuši par mammu vai tēti mazam puisītim, kā pareizi kopt pareizi kopt maza un tad palēnām pieaugoša zēna dzimumorgānus un ar kādām sūdzībām par zēnu veselību šajā jomā saskaras mediķi, raidījumā Ģimenes studija analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova, bērnu ķirurgs Olafs Volrāts un ģimenes ārsts Reinis Siliņš. Natālija Bozotova  skaidro, ka par mazu zēnu higiēnu jautā bieži, jautātājas ir sievietes, nav jautājis neviens tēvs. Mammas bieži nezina, kā kopt zēna dzimumlocekli. Olafa Volrāta  praksē ir vecāki, kuri ir labi informēti un daudz lasījuši. Nezināšanas gadījumos labāk apmeklēt ārstu. Reinis Siliņš skaidro, ka ģimenes ārsta praksē bērns nonāk zīdaiņa periodā, nepieciešamo informācijas minimumu vecākiem ārsts dod uzreiz pirmajā tikšanās reizē. Praksē gadās, ka vecāki jautā par zēnu intīmo higiēnu. "Ģimenes ārsts ir tas, kuram pirmajam jāizstāsta vecākiem nepieciešamais," uzskata ārsts.
3/22/202353 minutes, 23 seconds
Episode Artwork

Kādā vecumā piedzimst agresija bērnā un kā ar to tikt galā?

Daudzi divgadnieku un trīsgadnieku vecāki ir nepatīkami pārsteigti, ka mīlulis sit vai kož saviem vecākiem, vai arī brāļiem un māsām, vai citiem bērniem. Kādā vecumā piedzimst agresija, kā izprast šādu bērna rīcību un kā palīdzēt viņam tikt galā ar dusmām, nenodarot pāri pašam bērnam? Raidījumā Ģimenes studijā diskutē pirmsskolas izglītības iestādes "Ketes māja" vadītāja Sintija Šteinberga un ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe, PEP mamma Dace Čible.  Uzklausām mammas Lienes Ludvigas stāstu. Viņa ir divu bērnu mamma, viņas meitai ir desmit gadu, dēlam - gads un astoņi mēneši. Liene novērojusi, ka viņas pastarītis vētraināk reaģē uz dažādiem dzīves notikumiem - sit, raud, kliedz, met mantas, nekā to darīja viņas meita, kad bija šajā vecumā.
3/21/202350 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Tiesībsargs ceļ trauksmi par Bāriņtiesu darbību. Vai nepieciešama bāriņtiesu reforma?

Tiesībsargs bieži saņem iedzīvotāju sūdzības, cik nepieklājīgi un necienīgi pret viņiem ir izturējušies bāriņtiesas darbinieki. Arī raidījumā Ģimenes studija ir šādas sūdzības, tāpēc kopā ar ekspertiem  spriedīsim vai ir nepieciešama bāriņtiesu reforma.   Sarunā piedalās Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, zvērināta advokāte, ģimenes tiesību eksperte Aija Osmane, bāriņtiesas darbinieku asociācijas pārstāve, Dobeles novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Egita Rozenfelde, Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere un Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme. 
3/20/202351 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Grūtais ceļš līdz meitu ienākšanai ģimenē stiprinājis laulību. Stāsta Kristīne un Elans

Ģimenes studija dodas uz Liepāju ciemos pie Kristīnes Austeres ģimenes. Par Kristīni varētu teikt – radošs cilvēks. Viņa raksta dzeju, pieraksta dažādus dzīves vērojumus, aizrautīgi fotogrāfē, izdomājusi grāmatu, kas rosina ikdienā zīmēt arī tos, kuri uzskata, ka viņi jau nu gan to neprot darīt, izveidojusi savu ceļojumu aģentūru. Tikpat gari varētu pieteikt arī Kristīnes vīru Elanu Strazdiņu. Laikam svarīgākais – ar sportu uz tu ir gan pats, izmēģinot spēkus visdažādākajos sporta veidos, gan trenējot bērnus. Viņi ir divu meitu – četrgadīgās Odrijas un gadu un septiņus mēnešus vecās Rebekas – vecāki un sarunā neslēpj, ka ceļš līdz atvašu sagaidīšanai bijis ilgs un grūts. Bet tas stiprinājis viņu laulību un licis saprast, kas tiešām svarīgs dzīvē un kas dod gandarījumu un spēku dzīvot no visas sirds.
3/17/202348 minutes, 18 seconds
Episode Artwork

Mazu bērnu acu veselība: kāpēc katram zīdainim jāveic acu zīlīšu sarkanā refleksa tests

Mazu bērnu acu veselība. Skaidrojam, kā laikus pamanīt problēmas un kāpēc katram zīdainim jāveic acu zīlīšu sarkanā refleksa tests. Raidījuma viešņas: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimības klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas optometriste Zanda Ruskule un Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece. Ierakstā uzklausām ģimenes ārsti Lindu Reicli.   Acu zīlīšu sarkanā refleksa testu var veikt pat mazuļu vecāki, bet tas ārkārtīgi nozīmīgs, jo ļauj agrīni atklāt divas retas slimības - iedzimtu kataraktu un ļaundabīgu audzēju - retinoplastomu, veiksmīgāk tās ārstēts, glābjot bērna redzi, reizēm pat dzīvību.
3/16/202350 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Pusaudži guļ par maz: miega trūkums var negatīvi ietekmēt mentālo veselību

Speciālisti ceļ trauksmi, ka par maz uzmanības pievēršam miegam, kā pusaudžu veselības svarīgam jautājumam. Tieši miega trūkums var negatīvi ietekmēt pusaudžu mentālo veselību. Kāpēc? Un kā palīdzēt savam pusaudzim aizmigt? Raidījuma viešņas: Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihoterapeite Karina Beinerte. Pirms dažiem gadiem Latvijā veikts Epilepsijas un miega medicīnas centra pētījums liecina, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu ikdienā izjūt nopietnu miegainību. Vairāk to izjūt meitenes un vecāko klašu skolēni. Aptaujātie pusaudži min arī vienu no iemesliem - vairāk nekā puse atzīst, ka viņi guļ par maz. Kā miega trūkums pusaudžu vecumā var ietekmēt labsajūtu, veselību. Vai var palīdzēt miega higiēnas ievērošana? Minētais pētījums veikts 2018./ 2019. gadā, bet Marta Celmiņa norāda uz pētījumiem, kas veikti 20. gadsimta 70. gados, jo viņa vēlējusies noskaidrot, cik ļoti viedierīces ietekmē jauniešu miegu. "Domāju, agrāk, kad nebija viedierīces, tad gan jaunieši gulēja. Patiesībā nē. Skatījos pētījumus un, arī tāpat kā mūsu pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 jaunieši no 7. līdz 12. klasei, jaunākie gulēja salīdzinoši pietiekami, bet tik un tā par maz. Tad divpadsmitklasnieki jau vispār gulēja 7 stundas 15 minūtes vidēji darbdienās. 70. gados nebija labāka situācija, tik tiešām, lai gan nebija viedierīces, tik un tā vecāki jaunieši gulēja krietni par maz," skaidro Marta Celmiņa. Abas speciālistes norāda, ka tas ir īpašs vecums. Karina Beinerte arī min, ka jāskatās uz smadzeņu attīstību šajā vecuma posmā. Savukārt Marta Celmiņa min, ka pusaudžu vecumā ļoti izmainās hormonālā sistēma, kas ļoti ietekmē miegu. "Viens no hormoniem, kas mūs ietekmē, ir melatonīns. Varbūt kāds arī to izmanto, ja nevar aizmigt, patiesībā melatonīns nav miega zāles, kā liela daļa cilvēku uzskata, bet tas ir hormons, ko izstrādā mūsu smadzenes, un šis hormons mums liek justies miegainiem," norāda Marta Celmiņa. Pieaugušajiem šis hormons izdalās vakarā, bet pusaudžiem nez kādēļ šī hormonu izdalīšanās smadzenēs dabīgi notiek vēlāk. Tāpēc viņi arī gulēt vēlas iet vēlāk. Bet otrā rītā agri jāceļas tāpat.
3/15/202351 minutes, 30 seconds
Episode Artwork

Latvijā sāks darboties pāridarījumu un ņirgāšanās novēršanas programma

Eksperti jau ilgāku laiku uzsver - Latvijas skolās nepieciešama efektīva visaptveroša, vienota, starptautiski pārbaudīta pāridarījumu un ņirgāšanās novēršanas programma. Šobrīd tiek plānots uzsākt Somijā izstrādātas vardarbības novēršanas programmas KiVA ieviešanu Latvijā - kā tas notiks un kādi ir priekšnosacījumi tās efektīvai darbībai? Ģimenes studijā skaidro un vērtē Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante Nita Jirgensone un resursa "uzvedība.lv" vadītāja Līga Bērziņa, kura arī ir iesaistīta KiVa programmas ieviešanā. Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar Bērnu un pusaudžu resursu centru un Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju uzsāk KiVa programmas ieviešanu Latvijas skolās. KiVa ir pierādījumos balstīta programma pāridarījuma mazināšanai un novēršanai skolās. Pāridarījumu un ņirgāšanās jeb mobilā izplatība Latvijas skolu vidē, kā zināms, ir izteikti augsta, visaugstākā starp Eiropas Savienības valstīm, proti, 35% skolēnu atzīst, ka vismaz pāris reizes mēnesī cietuši no vardarbības skolā. Pētījumos arī pierādīts, ka mobilās veicina priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Konstatēts arī, ka bērni un pusaudži, kas no tā cietuši, daudz biežāk piedzīvo dažādus psihiskās veselības traucējumus. Latvijā ir vairākas programmas mobinga mazināšanai, tomēr līdz šim atbalsts skolēniem ir bijis fragmentārs un sadrumstalots. Programmu izstrādājusi Turku universitāte (Somijā), tā veiksmīgi darbojas virknē pasaules valstu, tostarp, Igaunijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Jaunzēlandē, Čehijā u.c. KiVa izmanto kā universālu profilakses programmu skolu vidē, agrīnai intervencei un monitoringam. Ierakstā uzklausām programmas KiVa autori - Turku universitātes psiholoģijas profesori Kristīnu Salmivalli. Kā KiVa darbību var novērtēt vecāki, skaidro mamma Irina, kura kopā ar ģimeni šobrīd dzīvo Somijā. Par skolu un pedagogu motivāciju ieviest KiVa programmu vaicājām arī izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. Iniciatīvu Latvijā ieviest pāridarījumu un ņirgāšanās novēršanas programmu vērtē Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekle, izglītības psiholoģe Sanita Paula un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.  
3/13/202353 minutes
Episode Artwork

Spēlēm viņu ģimenes ikdienā atvēlēta nozīmīga vieta. Tiekamies ar Elīnu un Jāni Gruntēm

Ģimenes studija dodas ciemos pie trīs bērnu vecākiem Jāņa un Elīnas Gruntēm. Viņi abi ir dzimuši rīdzinieki un par savu jau ilgāku laiku sauc Imantas mikrorajonu. Vasaras gan labprātāk pavada Elīnas vecvecāku iegādātā lauku mājā Kurzemes mežos. Gruntēm ir abiem kopīga darbavieta – galda spēļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums un Jānis ir arī viens no spēles “Ice Cool” izgudrotājem un līdzautoriem, kas ir starptautiski visatzītākā un dažādām balvām prēmētākā Latvijā tapusī galdaspēle ģimenēm un bērniem. Arī viņu pašu ģimenes dzīvē un ikdienā gan galda, gan citām spēlēm atvēlēta patiešām ievērojama vieta. Ģimenes mājvietā goda vietā ir plaukts, pilns ar dažādām spēlēm lieliem un maziem. Visu sarunas laiku jaunākais no Gruntēm, piecgadnieks Henriks, turpat līdzās darbojas ar kādu nesen jauniegūtu spēli. Elīna un Jānis abi ir rīdzinieki, abi strādā vienā darba vietā un abi saka, ka ir mamma un tētis uz pilnu slodzi, Jānis piebilst, ka Elīnas slodze ir pilnāka.  Vecākā ģimenē ir Līva un viņa mācās Rīgas Imantas vidusskolas 5. klasē. Vecākais dēls Gustavs arī mācās Rīgas Imantas vidusskolā, tikai 2. klasē. Jaunākais brālis Henriks vēl bērnudārznieks. Elīna atzīst, ka Imanta ir zaļš, foršs mikrorajons Rīgā, kur ir skolas, bērnudārzi, netālu arī jūra. Varbūt uz centru jābrauc nedaudz ilgāk. Jānis slavē pieejamo sabiedrisko transportu un tās 40 minūtes ceļā, ko var veltīt sev.  Spēles Gruntu ģimenes mājā ir visur - lielajā plauktā, kas atdala gaitenīti no istabas, bērnu istabā, darbā ir vēl, pie vecākiem un draugiem arī ir spēles. "Man ir kaut kā sakritis, ka tas ir darbs un hobijs," bilst Jānis. "Dzīve," iespraucas Elīna. "Nē, tu esi mana dzīve, mīļā, un bērni, kamēr vien iesi spēlēt ar mani galda spēles," atjoko Jānis. Protams, arī Elīnai un bērniem katram ir savas mīļākās spēles. Tā kā spēļu ir daudz mājas, reti kura tiek spēlēta atkārtoti, jo vienmēr ir jāspēlē jaunākā, kas mājās.
3/10/202346 minutes, 27 seconds
Episode Artwork

Ar bērna piedzimšanu izčākst vecāku iepriekšējās draudzības. Vai tā ir neizbēgamība?

Šķiet, draugi, kuri iegūti izglītojoties vai spodrinot savus talantus, līdzās būs vienmēr. Tomēr tā nav, un viens no pārbaudījumiem draudzībai ir brīdis, kad kāds vai kāda kļūst par māmiņu vai tēti. Daudzas draudzības diemžēl vienkārši izčākst. Vai tā ir neizbēgamība un kā savu dzīvi plāno tie vecāki, kuri arī pēc bērna piedzimšanas regulāri tiekas ar saviem draugiem, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas ārste - rezidente psihoterapijā, jauno vecāku atbalsta grupas psihoterapeite Aleksandra Gromova un Latvijas Universitātes doktorante mātišķības pētniece Elza Lāma. Vai tas ir neizbēgami, ka brīdi, kad piedzimst bērns, draugu loks jaunajiem vecākiem sarūk, vai tas ir kārtējais draudzības pārbaudījums? "Es varu noteikti teikt, ka bērna piedzimšana ir saistīta ar ļoti lielām izmaiņām un arī izmaiņām draudzībās un draugu lokā. Bet tas nav neizbēgami, ka visas draudzības ar cilvēkiem, kuriem, piemēram, bērnu nav, būs pavisam pazudīs," atzīst Aleksandra Gromova. "Es arī varu teikt, ka stāsti ļoti atšķiras un ka ir draudzības, kas dzimst tikai tāpēc, ka ir bērni, un ir draudzības, kas varbūt uz mirkli izčākst, un tajā mirklī, kad atkal bērni atkal uzradās no jauna. Ir arī tādas draudzības, kas paliek tikai stiprākas un pilnveidojas," uzskata Elza Lāma.  "Mana personīgā pieredze ir tāda, ka varbūt tās draudzības, kas tiešām bija jēgpilnas un ciešas, tās vienkārši izturēja to laika un mātišķības slogu un tiešām kļuva vēl labākas," turpina Elza Lāma. "Es personīgi savā pieredzē saskaros gan, kad manai draudzenei piedzima bērns, gan pēc tam, kad man piedzima bērns, ir tas, ka cilvēki, kuriem pagaidām nav bērnu, viņi bieži vien, it īpaši sievietes, viņas nesaprot, kādā veidā es varu savu draudzeni neatbalstīt. Vai kādā veidā palīdzēt, jo no malas šķiet tik ļoti nesaprotami, kas tur notiek, un daudzas sievietes un, arī es savulaik, par ko es joprojām tikai nožēloju, ka labāk es turēšos attālināti, distancēti, lai netraucētu, viņa tur kaut kā pati tiks galā," stāsta Aleksandra Gromova. "Bet kad man piedzima bērns, es īstenībā sapratu, ko tieši vajadzēja tajā brīdī. Nav runa par kaut kādām īpašām dāvanām vai palikt pa nakti, bet es atceros, ka mana draudzene viņa pajautāja, Aleksandra, ko tev uzdāvināt, kad iešu pie tevis ciemos pirmajā nedēļā. Es viņai teicu - vienkārši pagatavo man šķīvi ar kotletēm, jo man nav ne laika, ne spēka to pašai sagatavot. Viņa man uztaisīja kotletes, un īstenībā tā bija vislabākā dāvana no draudzenes."
3/9/202350 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Cik daudz mīļuma var un vajag saglabāt?

Pavasaris daudzās mājās atnāk ar vēlmi atbrīvoties no liekām un nevajadzīgām lietām, un ģimenēs, kurās aug bērni, starp tām ir arī ļoti daudz mīļu lietu. Matu šķipsna un aprocīte, kura bija bērnam dzemdību namā, bērnu zīmējumi, keramikas pulciņā uztapinātas vāzītes, diplomi par uzcītību un drosmi, pirmās liecības un skolas burtnīcas. Šādu lietu ir patiešām daudz. Cik daudz mīļuma var un vajag saglabāt? Kad un kā šīs lietas, kas raisa atmiņas, atdot vai izmest? Kāda ir šo lielo un mazo lietu nozīme? Un kā skaidrot fenomenu, ka apaugam ar mantām, kuras, iespējams, nevienam nevajag. Ģimenes studijā vērtē antropoloģe, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Māra Neikena un kārtības konsultante, trīs bērnu mamma Mārīte Martinsone. Pieredzē dalās sešu bērnu mamma Eta Ozolinkēviča.
3/8/202349 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Otrā svešvaloda - kāda Eiropas Savienības valoda. Kā to nodrošinās pēc četriem gadiem?

Sākot no 2026. / 27. mācību gada visās izglītības iestādēs jānodrošina iespēja skolēniem kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. Tomēr skolas aizvien kā otro svešvalodu bērniem piedāvā krievu valodu. Kas tiek darīts, lai pēc četriem gadiem būtu iespēja iecerēto realizēt, vai ir pārliecība, būs gana plašas iespējas mācīties arī citas svešvalodas un kas notiks ar bērniem, kuri šobrīd ir izvēlējušies apgūt krievu valodu? Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga, skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" vadītāja Ruta Zaharova, Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā darbā Vineta Šrama un Preiļu 1. pamatskolas direktore Nora Šņepste. Vacākiem, kuri bērni mācās 3. klasē, jāizvēlas, kuru otro svešvalodu, sākot no 4. klases mācīsies viņu bērni. Protams, ja skola piedāvā izvēlēs iespējas un krievu valoda nav vienīgā, kuru iespējams izvēlēties. Vēlmes ir dažādas un ir aktīvi vecāki, kuri gatavi paši meklēt svešvalodu skolotāju, lai situāciju skolā mainītu. Vecāki domā, ka bērniem krievu valodas vietā lietderīgāk būtu apgūt kādu no Ziemeļvalstu valodām. Diskutējām par otrās svešvalodas izvēles iespējām skolās šobrīd un vai būs iespējams realizēt Izglītības un zinātnes ministrija ieceri. Vineta Šrama stāsta, ka skolā veiktā aptauja liecina, kā bērni labprāt izvēlētos spāņu vai franču valodu, mazāk vācu. Vecāku viedoklis atšķiras, viņi dotu priekšroku krievu, ja būtu iespēja, vai vācu valodai, tad seko spāņu un franču valoda. Ja krievu valodu nepiedāvās, vecāki izvēlētos labāk franču valodu, tad spāņu, vācu itāļu valodu.. Nora Šņepste atzīst, ka izvēlē būtu arī par spāņu valodu vai kādu Skandināvijas valstu, arī franču valodu labprāt apgūtu. Bet krievu valoda arvien aktuāla, jo Krievija ir tuvu blakus, turklāt daudzi bērni nāk no jauktām ģimenēm, no ģimenēm, kurās mājās runā krievu valodā un viņiem ir būtiski arī turpināt mācīties šo valodu. Ieva Margeviča-Grinberga uzskata, ka vajag veicināt ES valstu valodu apguvi, bet varētu būt arī iespēja kā trešo svešvalodu vidusskolā apgūt krievu valodu. Arī viņa norāda, ka Krievija nezudīs un būs kaimiņos, "nav tālredzīgi, ka pilnībā neveicinām šīs valodas apguvi, pat, ja uzskatām, ka tā ir ienaidnieka valsts. Arī ienaidnieka valoda ir jāzina". Pētniece uzskata, ka vajadzētu būt iespējai apgūt krievu valodu un apgūt labā līmenī. Viņa arī norāda uz drošības aspektiem, jo ienaidnieka valoda ir jāzina, lai analizētu informāciju. Ruta Zaharova norāda, ka jebkura valoda, ko apgūst, ir liela vērtība. Viņa vērtē, ka šobrīd jauniešu svešvalodu apguves izvēles ir saistītas ar viņu nākotnes sapņiem un mērķiem studēt ārpus Latvijas. Tāpat Ruta Zaharova uzskata, ka attiekšanās no krievu valodas arvien ir sarežģīts jautājums "Piekrītu, ka jāvirzās pēc iespējas vairāk tuvāk Eiropai un Eiropas vērtībām, bet jāsaprot, kas notiek otrā pusē. Jautājums, vai šo valodu var apgūt pilnvērtīgi kā otro vai trešo svešvalodu, kur ir maz stundu sākumposmā," analizē Ruta Zaharova.
3/7/202352 minutes, 10 seconds
Episode Artwork

Vai bērniem būtu jāpiedāvā īpaša ziņu programma par notikumiem Latvijā un pasaulē?

Vai bērniem būtu jāpiedāvā īpašas ziņas, kas stāsta par notikumiem Latvijā un pasaulē, vai pietiek ar "Panorāmu", un kāda ir vecāku loma, ne tikai piedāvājot, bet arī palīdzot izprast notiekošo? Ģimenes studijā diskutē Anda Rožukalne, Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardzi, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Agnese Strazda, mamma, sabiedrisko attiecību speciāliste, Linda Daniela profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, un Klinta Ločmele, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte. Sabiedrisko attiecību speciālistes Agneses Strazdas pārdomas sociālajos tīklos par to, vai bērniem jāskatās un jāklausās ziņas un jābūt izglītotiem par notikumiem pašu zemē un pasaulē, pamanīja ne tikai sociālo tīklu lietotāji, bet arī dažādu mediju radītāji. Sākās diskusijas, vai jāveido īpašas ziņas bērniem un jauniešiem, kur tās jāizplata, lai jaunā paaudze tās pamanītu. Cik liela ir vecāku loma, ieinteresējot bērnus ne tikai par izklaidējošu, bet arī informējošu saturu un vai ar ziņu palīdzību bērnos var audzināt pilsonisko apziņu?
3/6/202352 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Vecmāmiņa un mazdēls satiekas izstādē. Irinas Tīres un Dāvida Vidvuda Fomina "Kontrasti"

Ģimenes studija dodas uz Liepāju apskatīt fotogrāfes, gleznotājas un grafiķes Irinas Tīres un viņas mazdēla Dāvida Vidvuda Fomina izstādi „Kontrasti”. Fotogrāfijas, kuras radījusi Irina un tās, kuru autors ir Dāvids Vidvuds , atšķiras ne tikai pēc tonalitātes, arī pēc vēstījuma. Irina iemūžinājusi pasteļtoņos gleznotās freskas, kuras kā maza meitene apbrīnojusi, kad viņas ģimene dzīvoja Liepājā, Republikas ielas 13 namā. Savukārt Dāvids Vidvuds – jaunas, skaistas meitenes īpašā interjerā un apgaismojumā. Un stāsts jau nebūs tikai par šo izstādi, arī par to, kā radusies ideja radoši sadarboties vecmāmiņai un viņas jaunākajam mazdēlam (Dāvidam Vidvudam šī ir pirmā izstāde), kāpēc viņu ģimenē radošums ir ne tikai vērtība, arī neizbēgamība. Irinas dēls ir dziedātājs, mūziķis un arī mākslinieks Igo, un ar fotogrāfēšanu aizraujas arī Irinas vecākais mazdēls Mikus Fomins. Un kur Irina rod enerģiju radoši aktīvai dzīvei arī 85 gadu vecumā. Irina Tīre atminas, kā dzīvojusi mājā, kur redzējusi brīnišķīgās freskas, kuras diemžēl aizkrāsoja. Tagad bijusi iespēja atkal tur iekļūt, māja vairākus gadus stāv neapdzīvota un uzkrāsotais krīts krīt nost. "Atkal ieraudzīju to, ko bērnībā un jaunībā redzēju tik skaistu," stāsta Irina Tīre. "Vecmāmiņas fotogrāfijas visas ir ļoti skaistas, konkrēti šī izstāde ir, lai uzvedinātu sajūtu uz vecāku laiku. Mans mūsdienīgums ir kontrasts pret to, ko oma šeit mēģinājusi parādīt, gan kompozicionāli, gan krāsu ziņā. Izstādē redzams, cik ļoti dinamiski tas atšķiras," bilst Dāvids Vidvuds. "Tāpēc es arī viņu aicināju," bilst Irina Tīre. "Tās ir modeles, meitenes, bet viņas sava veida modeles. (..) Es redzēju Vidvuda fotogrāfijas, viņam arī ir radīta telpa, visur ir audumi, savādāka noskaņa." Dāvids Vidvuds atzīst, ka tieši šai izstādei veidotas dinamiskas bildes, pārējās nav tik dinamiskas, arī viņam patīk gaišas lietas, akcentējot kādu noteiktu vietu vai detaļu. Irina atklāj, ka iemesls, kāpēc viņa savulaik sākusi fotografēt, bijis bērna piedzimšana. Tas bija pirms apmēram 60 gadiem, kad pasaulē nāca Rodrigo Fomins. Savukārt Dāvids Vidvuds pieredzējis un piedzīvojis, kā oma attīsta savas fotogrāfijas tumšā istabā pie sarkanas gaismas. Tas bijis ļoti radošs process bērnībā, kas piesaistījis uzmanību. "Domāju tas bija pamata motivators pašam pievērsties fotografēšanai," uzskata Dāvids Vidvuds. "Fotografēšana ir foršs veids, kā ātri vari dabūt pamatu, nereti es kā digitālais mākslinieks arī izmantoju fotogrāfiju kā bāzi, tad uz tās grafiski zīmēju virsū. Vai izmantoju kādu detaļu, lieku kolāžu, tā veidoju sarežģītas kompozīcijas ar dažādiem tēliem." Tagad arī Irina Tīre strādā ar digitālo fotoaparātu. Runājot par radošumu ģimenē, Irina Tīre vērtē, ka viņai pamatus ielikuši vecāki, jo tēvs bijis grāmatsējējs, bet māte mācījusies Vīnē šūšanu un vēlāk Liepājas mākslas skolā izveidojusi tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļu. "Radošums mūsu ģimenē ir svarīgs. Katrs izpaužas savādāk, beigās māksla ir vienojošais. Tā jauda un atdeve ir svarīga, neatkarīgi no tā, kur tu sevi parādi kā mākslinieks, vai tā mūzika, vai fotogrāfija vai gleznošana. Kaut vai maizes cepšana, tā arī ir māksla, tam, cik ļoti tu uzmanību un fokusu pievērs brīdi, kad apgūsti, tas pēc tam ir redzams rezultātā," atzīst Dāvids Vidvuds.  Viņš uzskata, ka bērnam svarīga ir apkārtējā vide, radošā vidēm arī rodas pastiprināta interese par to, ko dara apkārtējiem un arī pašam kaut ko gribēsies realizēt.
3/3/202345 minutes, 53 seconds
Episode Artwork

Mediķi brīdina: elektroniskajās cigaretēs pilda spēcīgas sintētiskās narkotikas

Latvijā ir vieni no augstākajiem alkohola un narkotisko vielu lietošanas rādītājiem tieši jauniešu vidū. Aizvien biežāk skolās notiek policijas reidi, tostarp, ar suņiem, lai meklētu un izņemtu aizliegtas vielas. Aizvien biežāk arī runājam, ka skolu labierīcībās notiek "veipošana". Savukārt mediķi aktualizē jautājumu, ka Eiropā jauna tendence irspēcīgas sintētiskās narkotikas pildīt elektroniskajās cigaretēs. Speciālisti norāda, ka nekādi aizliegumi nedarbojas, aizliegto vielu problēma skolās jārisina ar cēloņu, ne seku apkarošanu. Kāda būtu efektīvā rīcība, kāda ir situācija skolās un kas jāzina vecākiem, Ģimenes studijā diskutē vietnes "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa, Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Saks Konstantinovs, izglītības pētniece, trīs bērnu mamma Kristīne Liepiņa un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.  
3/2/202353 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Diagnosticējošie darbi: vai tiem jāgatavojas kā īpaši

Februārī un martā konkrētām klašu grupām Latvijas skolās notiek diagnosticējošie darbi. Kas ir diagnosticējošie darbi un kāpēc šādi pārbaudes darbi nepieciešami? Un vai, lai, piemēram, trešklasnieku sagatavotu diagnosticējošam darbam matemātikā, ir noderīgi arī maksas kursi ārpus skolas, Ģimenes studijā vērtē Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, Rīgas 64. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā 1. - 4. klasēm Anda Vīksna, Ādažu vidusskolas sākumskolas direktora p.i. Solvita Vasiļevska un portāla "uzdevumi.lv" direktors Edgars Škutāns. Kaspars Špūle skaidro, ka diagnosticējošie darbi var būt arī valsts pārbaudes darbi un līdz šim tas tā arī bija. No šī mācību gada tie vairs nav valsts pārbaudes darbi, līdz ar to tie nav jāveic obligāti. Pieredze gan rāda, ka skolas neatsakās pārbaudīt skolēnu zināšanas un prasmes 3. un 6. klasē. Šīs pārmaiņas ieviestas saistībā ar jaunā mācību satura ieviešanu. Anda Vīksna norāda, ka vecākiem ir būtiski skaidrot, ko nozīmē valsts pārbaudes diagnosticējošs darbs un kādas ir pārmaiņas šobrīd. Lai arī diagnosticējošie darbi vairs nav valsts pārbaudes darbi, Anda Vīksna norāda, ka skolā uzskata, ka šie darbi vērtīgi.  Solvita Vasiļevska piekrīt, ka diagnosticējošie darbi ir labs "mērinstruments" gan skolotājiem, gan skolēniem. Arī šī skola nav atteikusies no diagnosticējošiem darbiem šajā mācību gadā. Vērtīgi ir tas, ka skolēni saņem pārbaudes darbu, kuru ir sagatavojuši cilvēki no malas, nevis pašu skolotāji. Tas labi parāda prasmes uz zināšanas.
3/1/202351 minutes, 51 seconds
Episode Artwork

Mazuļi un viedierīces: vairums bērnu jau līdz divu gadu vecumam ir paguvuši tās iepazīt

Vairums mūsdienu mazuļu līdz divu gadu vecumam ir paguvuši iepazīties ar kādu no ekrānierīcēm. To apliecina arī nesen veikta vecāku aptauja. Tomēr speciālisti aizvien atgādina, ka tik mazam cilvēkam ekrānierīču lietošana nebūtu vēlama. Raidījumā kopā ar speciālistiem skaidrosim aptaujas rezultātus, runāsim par viedierīču ietekmi un bērnu attīstību un veselīgām alternatīvām, lai bērna ikdiena nebūtu laiks pie telefona. Ģimenes studijā sarunājas izglītības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite, pētniece Sabīne Bērziņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihoterapeite Karīna Beinerte un vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
2/28/202350 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Pētījums: 36 % sieviešu dzemdībās Latvijā saskārušās ar negatīvu mediķu attieksmi

Nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka 36 % sieviešu dzemdībās Latvijā saskārušās ar medicīnas personāla negatīvu attieksmi. Raidījumā Ģimenes studija ar pētījuma rezultātiem iepazīstina un ieskicē virzienus iespējamajiem risinājumiem publiciste, pētījuma idejas autore Agra Lieģe-Doležko, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā profesore Dace Rezeberga, Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes nodaļas vecākā ārste, eksperte Margarita Puķīte un psihologs, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Reinis Upenieks. Raidījumā daudzkārt esam runājuši par dzemdību pieredzi, arī par problemātiku, kas Latvijā saistīta ar šo jomu. Nesen veikts jauns pētījums šajā jomā, ko īstenojuši kompānija "Norstat Latvija", publiciste Agra Lieģe-Doležko un komunikācijas zinātņu doktore Olga Procevska. Pētījumā kopumā piedalījusies 2591 sieviete, no kurām 1440  bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām. No 1440 dzemdējušām sievietēm 36% atbildēja, ka pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēc dzemdībām ir saskārušās ar negatīvu attieksmi vai rīcību no medicīnas personāla puses. Kāpēc tā un vai šajā jomā iespējams ko mainīt. 61% sieviešu ar negatīvu attieksmi nebija saskārušās, bet 3% izvēlējās neatbildēt uz jautājumu. 
2/27/202353 minutes, 36 seconds
Episode Artwork

Jakovenko ģimene radusi pagaidu mājas Rīgā jau gandrīz gada garumā

24.februāra raidījumā dosimies ciemos pie Jakovenko ģimenes no Kijivas. Mamma Ņina ir dzimusi un augusi ukraiņu ģimenē Rīgā, pēc Rīgas Ukraiņu vidusskolas absolvēšanas devusies studēt uz Ukrainas galvaspilsētu, tur satikusi savu vīru, viņiem viens pēc otra piedzimuši trīs bērni. Karam sākoties, kopā ar mazajiem, kam tobrīd bija tikai seši, četri un divi gadiņi, viņa viena izbrauca no Ukrainas. Vīrs Jaroslavs pavadīja ģimeni līdz Polijas robežai, bet pats palika dzimtenē, lai cīnītos pret iebrucējiem. Ar Ņinu Jakovenko Ģimenes studijā tikāmies jau pagājušā gada martā, kad viņa tikko bija ieradusies Latvijā. Pēcāk arī ģimenes tēvs pievienojās savējiem un Rīgā viņi raduši pagaidu mājas nu jau gandrīz gada garumā. Kā tas aizvadīts un ar kādām sajūtām viņi lūkojas savā nākotnē?  Ņina stāsta, ka viņa ir atgriezusies savā skolā - Ukraiņu vidusskolā, kur tagad arī strādā. Te tagad arī 1. klasē mācās meita, abi puikas iet bērnudārzā. Rīgā dzīvo arī Ņinas vecāki. Tas atvieglojis arī iedzīvošanos. Ņina atklāj, ka viņai ir Latvijas pilsonībā, arī bērniem, bet vīram ir humanitārā vīza uz gadu. Jaroslavs sarunā atklāj, ka sākumā pievienojies valsts aizstāvjiem un darījis viesu nepieciešamo.  "Rakām ierakumus, ar smilšu maisiem nostiprinājām administratīvās ēkas, darījām ne pārāk jautrus, bet vajadzīgus darbus," stāsta Jaroslavs. Pēc kāda laika viņš nolēmis pievienoties ģimenei. "Mums ir likums, ka no valsts drīkst izbraukt tie vīrieši, kuriem ir trīs bērni – es beidzot sapratu, kāpēc man ir trīs bērni. (smejas) Tā es varēju atbraukt pie Ņinas un bērniem.  Jūs jautājāt, kā pagājis šis gads. No vienas puses, tas ir paskrējis ātri, no otras – satraukumiem pilns. Esmu priecīgs, ka man ir iespēja braukt uz Ukrainu gan palīdzības, gan darījumu lietās. Galu galā, arī satikt radiniekus. Es gandrīz katru mēnesi vai ik pa pāris mēnešiem braucu uz Ukrainu." Jaroslavs stāsta, ka strādā IT nozarē, var strādāt savā uzņēmumā attālināti un darbs Latvijā viņam nav jāmeklē. Ņina un Jaroslavs stāsta par plašo ģimeni un draugiem, kas izvēlējušies palikt Ukrainā. "Mans brālēns dzīvoja Bučā, viņam izdevās aizbraukt, kad viss sākās. Viņš tagad atgriezās un dzīvo Bučā ar visu ģimeni. Mājā, kur viņa dzīvoklis, trāpīja šāviņš, viņa dzīvoklim izsita durvis, bija krievi iekšā, nozaga visu alkoholu. Viņš atbrauca, visu iztīrīja, ielika jaunas durvis. Viņš atgriezās un atkal dzīvo Bučā," stāsta Ņina.  "Kad tu esi tur, viss ir citādi. Arī mani draugi, visi aizbrauca, bet laiku pa laikam [atgriežas], arī es vasarā biju aizbraukusi uz Kijivu, kā teica mana draudzene, ka esi tur, nav tik bailīgi, nav tik traki, kad esi ārpusē un skaties no malas," vērtē Ņina. "Kad esi te, it kā esi drošībā, bet vairāk ir pārdzīvojumu un emociju. Nesen sapratu, ka aizbraukt varbūt ir grūtāk, nekā palikt, jo brauc uz nekurieni. Ir grūti sākt no jauna, ir grūti visu pamest. Bija tik grūti, kad atbraucām gandrīz bez mantām. Mēs bijām tik priecīgi, kad atvedām elementārās lietas – apģērbu. Tas bija priecīgi un arī dīvaini, vai tiešām mums tik daudz nozīmē? Bet tas nav tik daudz par to, ko nozīmē lietas, bet tas ir tavs un tā ir arī drošība. Tās ir mājas. Mums visiem gribas mājās, brālēns atgriezās mājās ar visu ģimeni. Dzīve jāturpina." Jaroslavs stāsta, ka no visas viņa lielās ģimenes neviens nav aizbraucis, lai arī māsai ar vīru ir pavisam maza meitiņa, dzimusi jau kara laikā. "Kad es tur biju, mums ar māsu un viņas vīru bija vienošanās – ir konkrēts brīdis, kad viņiem ar vīru būs jādodas prom. Bija plāns – ja krievi nonāks līdz konkrētam punktam, viņi brauc prom. Mūsu šķīra vēl pāris tilti, tie bija mīnēti, tāpēc zinājām, ka ātri viņi nepietuvosies. Kā jau teicu, māsa bija nesen dzemdējusi meitiņu un ar mazu zīdainīti, protams, braukt prom, pie tam bez vīra – viņa negribēja. Mani vecāki kā cilvēki gados principa pēc nevēlējās nekur doties. Kaut gan nav nemaz tik veci, viņiem ir tikai pāri 60. Tātad – plāns bija, bet, paldies Dievam, nenācās to īstenot," atklāj Jaroslavs. Ziņām par notikumiem Ukrainā Jakovenko ģimene nepārtraukti un neslēpj, ka ir psiholoģiski smagi būt visu laiku tajā iekšā.  "Mēs ar Ņinu jau trīs gadus tiekamies ar psihoterapeitu, kaut kādā mērā mēs varbūt bijām nedaudz gatavāki kā tie, kas nebija vērsušies pēc psiholoģiskas palīdzības. Tas visu laiku turpinās – turpinās karš, cilvēki iet bojā. Nesen feisbukā izlasīju, ka labs paziņa kritis kaujās pie Bahmutas. Fiziski mēs esam drošībā Latvijā, bet domās esam Ukrainā un galvenais – gribam mājup. Savu nākotni Latvijā neplānojam," atklāj Jaroslavs. Ņina bilst, ka arī skolā ir vairāki kolēģi no Ukrainas un reizēm arī kopīgi pārspriež notiekošo. Viņa atzinīgi vērtē Jaroslava analītiskās spējās, reizēm arī vēršas pie viņa pēc padoma un skaidrojuma par notiekošo. "Dažreiz es nesekoju speciāli, tāpēc, ka nevaru to visu "sagremot"," neslēpj Ņina. "Man ir ļoti aktīva dzīve arī te ar darbu. Kijivā es nestrādāju pilnu dienu (..), man bija savs bizness, kas neprasīja, lai pavadu tur visu dienu. (..) Darbs ar bērniem nav ļoti viegls, ir emocionāls, jauns, pieprasa pieslēgties. Man bija moments, kad "pārdegu", nav viegli psiholoģiski, kaut arī psihologa palīdzība ir vērtīga un mums palīdzēja abiem. Es tikai tuvāk vasarai sāku atgriezties psiholoģiski normālā stāvoklī. Tāpēc man ir pauzes. Ir "Telegram" kanāli, ko lasu, dažreiz kādu dienu nelasu, psiholoģiskā higiēna, lai labāk turētos."  Ņina un Jaroslavs stāsta, ka arī bērni, it sevišķi meita grib atpakaļ uz Ukrainu, uz mājām. "Dažkārt meita vienkārši sāk raudāt un lūgties mājup. Mēs varam tikai paraudāt ar viņu kopā. Jo patiesībā mēs arī gribam uz savām mājām Kijivā," bilst Jaroslavs. "Ne tāpēc, ka Latvijā būt slikti, vai vēl kaut kas. Vienkārši tāpēc, ka mums atņēma, mēs taču ne paši izvēlējāmies aizbraukt. Mēs neaizbraucām ceļot vai ciemos. Mums psihika tā strādā, ka viņa sajūt atšķirību, ka pats aizbrauc kaut kur paceļot vai tev vienkārši vienā visu atņem. Viņi to jūt. Meitai tas bija grūti," stāsta Ņina.
2/24/202345 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Daudzveidīgs uzturs skolā un bērnudārzā: iepazīstinām ar labajiem piemēriem

Ēdināšana skolās vienmēr bijis "karsts" temats. Visbiežāk diskutēts, kāpēc daudzi bērni skolā pagatavoto ēdienu, kas nereti pārtop par atkritumiem, un kā maltīšu pagatavošanai paredzēts pārāk mazs finansējums, lai ēdiens patiešām būtu sātīgs un garšotu lielākajai daļai bērnu. Bet šoreiz kopā ar studijas viesiem skaidrojam, kādi noslēpumi ir to ēdinātāji rīcībā, kuriem izdodas ik dienu skolēnus iepriecināt ar garšīgām, veselīgām un patiešām daudzveidīgām maltītēm. Raidījuma viesi: uztura speciālistes un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes locekles Olga Ļubina un Juta Golubova, pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Meija. Ierosme šai sarunai ir Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas aicinājums vecākus pieteikt savu bērnu skolu konkursam "Labākais skolu ēdinātājus Latvijā".  Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācija (LDUSA) aicina vecākus pieteikt savu bērnu skolu konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā”, lai noteiktu vislabāko ēdinātāju, tādējādi aktualizējot bērnu maltīšu kvalitāti skolās. Vecāki ir aicināti skolas konkursā pieteikt līdz 28. februārim, lai pēc tam visbiežāk pieteiktajām skolām LDUSA varētu lūgt atsūtīt nedēļas ēdienkartes paraugu un foto, ko izvērtēs konkursa žūrija. Uzvarētāji tiks noteikti sešās nominācijās jeb Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā un visā Latvijā kopumā. Skolu iesniegtās ēdienkartes tiks vērtētas pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc atbilstības Ministru kabineta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, vai ēdieni ir daudzveidīgi, vai izmantots pēc iespējas vairāk vietējo un sezonālo produktu, cik daudz cukura un sāls izmantots ēdienos, kā arī, vai pavāri spēj radoši un interesanti pagatavot bērniem atbilstošus ēdienus.
2/23/202349 minutes, 42 seconds
Episode Artwork

Vēstures zināšanas: vai skolēniem tās ir pietiekamas, lai spētu meklēt arī likumsakarības

Cik liela nozīme ir vēstures zināšanām vidusskolēniem un vai apgūstot pamatkursu, zināšanas ir gana dziļas un pietiekamas, lai spētu meklēt arī likumsakarības un rekonstruēt pagātnes notikumu gaitu, ne tikai orientētos faktos, Ģimenes studijā vērtē gan tie, kuri mācās, gan tie, kuri māca. Studijā diskutē Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja, Sociālās un pilsoniskas jomas metodiskā vadītāja savā skolā un Ropažu novadā Neila Krave un "Skola 2030" vecākais eksperts sociālā un pilsoniskā mācību jomā, vēstures skolotājs Ādažu brīvajā Valdorfa skolā Ansis Nudiens. Paši vēstures skolotāji uzsver, ka ļoti labs ilggadējs vēstures mācīšanās raksturojums atrodams Andra Kalnozola grāmatā "Kalendārs mani sauc". Kur grāmatas galvenais varonis par vēstures mācīšanos saka tā: "Man skolā ļoti labi padevās iegaumēt gadus, bet es bieži aizmirsu, kas tajos gados ir noticis. Beigās bieži vien mana galva bija pilna ar gardiem un datumiem, bet man nebija ne jausmas, kas tur notiek." Tā, protams, ir daiļliteratūra, bet kā ir dzīvē, vai skolēniem, kuri šobrīd mācās pēc pilnveidotā mācību satura un pieejas, izdodas paturēt prātā ne tikai gadus un datumus, bet pagātnes skatīt kopsakarībās? Un vai iespējama situācija, ka skolēni vidusskolas posmā Latvijas vēsturi nemācās vispār? Par to, kā un cik daudz šobrīd skolās māca vēsturi, var lasīt dažādas atsauksmes, arī ļoti kritiskas. Piemēram, jā skolēns vidusskolas posmā neizvēlas apgūt vēsturi padziļināti, tad  māca šo un to, uzzinot dažādus faktus, bet tajos neiedziļinoties. Bet vispirms saruna par vēstures mācīšanu pamatskolā. Ierakstā uzklausām skolēnu domas par vēstures apguves iespējām un vēstures mācīšanu vidusskolā.
2/22/202351 minutes, 20 seconds
Episode Artwork

Vai drīkst nespēlēties ar bērnu? Vecāku un speciālistu atbildē - jā

Mazuļa attīstības psiholoģijā spēlei un spēlēšanās procesam ar bērnu tiek piešķirta liela nozīme. Daļa vecāku labprāt kādu brīdi ir gatavi palikt uz grīdas un kļūt par autoparka apsargiem vai meža uzraugiem. Taču vai spēlēšanās ir panaceja? Ģimenes studijā diskutē PEP mamma, biedrības "Tēvi" vadītāja Elīna Kļaviņa, bloga „Es pats” veidotāja, piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs. Jā, protams," pārliecinoši uz izvirzīto jautājumu atbild Viktorija Ozola. "Tiklīdz bērni ir vairāk nekā viens un man viņi ir pieci, es to redzu aizvien izteiktāki, ka ar viņiem drīkst nespēlēties. Drīkst gribēt arī to, ka viņi tik daudz nesauc mani savās spēlēs, ka var savā starpā spēlēties. Ne tikai savā starpā, bet katrs arī viens var spēlēties brīnišķīgi, ja mēs viņiem neiemācām tādu kā atkarību no sevis." Viktorija stāsta, ka spēlējusies ar pirmo bērnu, kamēr viņš bijis vienīgais, bet ar katru nākamo ienākot ģimenē, sapratusi, ka viņi var brīnišķīgi spēlēties paši, ja ir piemērota vide, ja ir, ko darīt. Arī Elīna Kļaviņa piekrīt, ka ar bērnu drīkst nespēlēties, kaut vai, ņemot vērā, kas vispār ir spēlēšanās. "Liela dienas daļa paiet spēlējoties savā nodabā un, ja tas ir viens bērns, vecākiem nav variantu, jo viņš varētu pieprasīt kompāniju. Tāpēc arī vecāki izjūt lielu vajadzību spēlēties ar bērniem," atzīst Elīna Kļaviņa. Ar sociālie tīkli un mediji rada sajūtu vai prasību, ka bērni ir jānodarbina, ka ir jāspēlējas ar viņiem. Patiesībā, vairāk vajag sekot un, ja prasa, atsaukties. Lauris Bokišs norāda, ka varētu būt grūti spēlēties mūsdienu vecākiem ar bērnu, jo paši neesam guvuši foršo spēlēšanās pieredzi savā bērnībā.  "Vai arī esam bijuši spiesti vieni spēlēties, jo neviens ar mums nav spēlējies. Varbūt mums bija vecmāmiņas un vectētiņi, kuri mūs izklaidēja no rīta līdz vakaram, tāpēc mums liekas, ka tas nozīmē, ka man jāpavada visa diena ar bērnu. Otrs - esam paši sevi nodarbinājuši un mēs nesaprotam, ko ar to bērnu darīt," analizē Lauris Bokišs. Viņš arī atgādina, ka spēlēšanās nav izklaidēšanās un vecākiem nav jābūt izklaidētājiem.
2/21/202353 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Atbrīvojumam no eksāmeniem nepieciešams speciālista vai ārstu konsīlija atzinums

Šogad mainīta kārtība, kā skolēni atbrīvojami no eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem. Kāpēc šādas pārmaiņas nepieciešamas un vai tiešām rasti vislabākie risinājumi, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: klīnikas "Vesels bērns" vadītāja Ilze Zariņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece Dita Nīmante, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins un ģimenes ārste no Liepājas Linda Reicle. Masveida atbrīvojumi no eksāmena kārtošanas ir kliedzoša situācija, tā pagājušā mācību gada nogalē pauda bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Fakti tiešām bija kliedzoši - no centralizēto eksāmenu kārtošanas bija atbrīvots katrs desmitais skolēns un bija pat kādu izglītības iestādi, kurā 90% skolēnu drīkstēja nekārtot obligātos noslēguma pārbaudes darbus. Kā ir šogad un kā situāciju ietekmēs jaunā kārtība, kas paģēr mediķu-speciālistu izvērtējumu, vai tiešām jaunietis atbrīvojumus no eksāmeniem un kā tas varētu atsaukties uz jaunā cilvēka tālākām mācību vai darba iespējām? Turpmāk no valsts pārbaudījumiem skolēnu varēs atbrīvot ar ārsta – speciālista vai ārstu konsīlija atzinumu, pie kura izglītojamais ir vērsies pēc palīdzības veselības problēmas risināšanā, bet to nevarēs izdarīt ģimenes ārsts. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka jaunā kārtība bija vajadzīga, lai pilnveidotu pašreiz spēkā esošo regulējumu par skolēnu atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Iepriekšējos mācību gados vairāki skolēni, kuri bija atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, tomēr kārtoja tos eksāmenus, īpaši latviešu valodas eksāmenu vai kādu no izvēles eksāmeniem, kuru rezultāti viņiem bija nozīmīgi turpmākajā izglītības pakāpē vai uzsākot darba gaitas.  
2/20/202352 minutes, 33 seconds
Episode Artwork

Meitu audzināšana un ikdienas rūpes ir līdzvērtīga atbildība. Stāsta Zane un Sandis Meieri

Ģimenes studija dodas uz Balviem ciemos pie Zanes un Sanda Meieriem. Zane ir Balvu un Gulbenes novadu skolēnu deju kolektīvu virsvadītāja un deju kolektīvu "Balvu vilciņš" un "Knausīši" vadītāja, bet Sandis ir būvuzraugs. Darba dzīvi viņiem izdodas salāgot ar trīs meitu – Elīzas (15 gadi), Renātes (10 gadi) un Denīzes (2 gadi) – audzināšanu, jo ikdienas rūpes ir viņu abu līdzvērtīga atbildība. Meeiru ģimenes dzīvē pat bijis periods, kad Zane strādāja Rīgā, bet Sandis Balvos, vairākas dienas nedēļā viens pats uzņemdamies rūpes par viņu meitām. Zane atzīst, lai arī viņa kā deju kolektīvu vadītāja ik dienu ir kontaktā ar daudziem bērniem, meitas prasa īpašas rūpes un uzmanību. Viņa neslēpj, ka meitām mammas pietrūkst viņas darba ritma dēļ, pa dienu meitas ir skolā, vakaros – mammai darbs, kad viņa pārnāk, ir gandrīz vai cīņa par mammas uzmanību. "Var teikt, ka dzīve paiet vienā lielā skrējienā un haosā," neslēpj Zane. Elīza stāsta, ka mammas padomi ir vajadzīgi mācībās, mūzikas skolai, par pulciņiem, par volejbolu, arī par dejošanu. Renāte bilst, ka mamma reizēm pamāca matemātiku, atgādina par pulciņiem. Sandis sagaida sievu no darba un vakara periods ir laiks, ko viņš pavada ar meitām. Protams, visvairāk prasa mazākā meita, kura vēl neiet dārziņā, bet arī vecākās meitas ir jāaizved uz nodarbībām. Dienas pirmo pusi abi vecāki ir vairāk mājās un Sandis ar Zani viens otru uz maiņām palaiž darbos un arī uz sporta zāli. Zane atklāj, ka Sandis ir ģimenes pavārs, viņš gatavo kopā ar meitām pusdienas un sagaida mājās ar siltām vakariņām. Elīza uzslavē tēta gatavotos rīsus ar vistu, ļoti labi viņam sanāk karbonādes. Renātei arī garšo karbonādes un griķi ar balto mērci. Sandis atzīst, ka labprātīgi uzņēmies ģimenes pavāra lomu, bet Zane bilst, ka pie plīts stājas tas, kurš vairāk grib ēst. Zane atzīst, ka novērtē tēta iesaisti ģimenes dzīvē. "Droši vien tāpēc arī mums ir trīs bērni. Viena diez vai tiktu galā, ja tas būtu jādara vienai," atzīst Zane. Mazā māsa Denīze ir plānots un gaidīts bērniņš, arī "pandēmijas laika bērniņš". Zane stāsta, ka abi ar vīru zinājuši, ka būs trešais bērniņš ģimenē, bet vienmēr skates, deju svētki... Tad atnāca pandēmija, kas atcēla dziesmu un deju svētkus un lika arī pārdomāt vērtības. Lielajai māsai Elīzai ir labs kontakts ar mazāko māsu, viņa arī bieži pieskata Denīzi.  "Domas nav mainījušās, es mammai vienmēr saku, ka parasti mazi bērniņi ir mīlīgi, tikko piedzimuši, tad apnīk citreiz. Bet ar Denīzi tā nav, viņa kaut ko jaunu vienmēr izdomā, viņa paliek vēl mīļāka un foršāka," atzīst Elīza.   Meieri arī vērtē, ka mazpilsēta, kādi ir Balvi, ir laba vieta dzīvei ģimenei ar bērniem, jo viss atrodas netālu, īpaši priecē plašais interešu izglītības piedāvājums. Turklāt viss atrodas netālu. Kā jau daudzām ģimenēm, arī Zanei un Sandim viens dzīves posms vedis caur Rīgu, tomēr bērnu dēļ izvēlējušies dzimto pusi – Balvus.
2/17/202345 minutes, 21 seconds
Episode Artwork

Mazuļu valodas attīstība

Ģimenes studijā saruna par mazuļu valodas attīstību. Kāpēc bērns sāk runāt - dudināt vai lalināt - tieši tā un ne citādi, kas par to jāzina, jāliek aiz auss vecākiem un agrīnā runāšana vai varbūt nerunāšanu ietekmē bērna runas attīstību un valodas attīstību nākotnē? Raidījumā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, Latvijas dzirdes centra audiologopēde Ilze Klatenberga, Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūta audiologopēde, miofunkcionālā terapeite Signe Brusbārde un bērnu neiroloģe Vizma Meikšāne.      
2/16/202352 minutes, 17 seconds
Episode Artwork

Bērnu kino: Kā nosaka, kura filma piemērota kādam bērna vecumposmam

Par to, ka mūsdienu bērni un jaunieši kāri pasauli tver bildēs un video, jeb, vienkārši sakot, aug "ekrāna paaudze", šķiet vairs nestrīdas neviens. Taču, kā nosaka, kura filma piemērota kādam bērna vecumposmam, kādiem kritērijiem atbilst dažāda vecuma auditorijai domātas filmas un vai to sākumā jāliek brīdinājumi arī par saturu, kas kādam varētu šķist nepieņemams? Vai vecāki to izvērtē un seko ieteikumiem? Ģimenes studijā par bērnu kino diskutē kino festivāla RigaIFF radošā direktore Sonora Broka, Latvijas TV filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja Zane Valeniece, kinoteātra "Kino Bize" bērnu un jauniešu programmas vadītāja Paula Bērziņa un animācijas filmu režisors Edmunds Jansons.      
2/15/202353 minutes, 34 seconds
Episode Artwork

Kurš atbildīgs par lauztu kāju jeb bērnu uzvedība un pieaugušo rīcība spēļu laukumos

Nesen sociālajos tīklos un medijos bija vērojamas karstas diskusijas pēc kāda negadījuma vienā no iekštelpu spēļu laukumiem. Meitene lauž kāju, jo pie slidkalniņa viņu notriec cita bērna māte, kas šo atrakciju izmantojusi kopā ar savu mazuli. Kurš atbildīgs un kā mazināt bērnu traumatismu spēļu laukumos? Kāda bērnu uzvedība un pieaugušo rīcība pieļaujama bērnu izklaižu vietās un kādiem jābūt drošības noteikumiem, diskutējam Ģimenes studijā. Diskutē „Apollo Skypark” teritoriālā vadītāja Inita Elizabete Lāma, drošuma inspektors, „Fixman” īpašnieks Miks Lukstiņš, psiholoģe Sanita Toča un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu departamenta direktore Linda Rinkule. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu Jāni Upenieku.
2/14/202353 minutes, 45 seconds
Episode Artwork

Ceļojumi kopā ar bērniem arī mācību laikā: kā to vērtē skolās

Pēc Covid-19 pandēmijas novērojams, ka daļa ģimeņu ar bērniem izvēlas ceļot arī ārpus skolas noteiktajiem brīvlaikiem. Turklāt novērots, ka skolēnu brīvlaikos ievērojami palielinās ceļojumu izmaksas. Ģimenes studijā pārrunājam, kā dažādas mācību iestādes uzlūko gadījumus, ka vecāki un bērni ceļo tad, kad paši vēlas, - arī ārpus oficiāli noteiktajiem brīvlaikiem. Vai tā ir problēma, diskutē Rīgas valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Dace Jansone un psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes docente un pētniece Liena Hačatrjana. Ko Latvijā nosaka normatīvie akti saistībā ar attaisnotiem un neattaisnotiem kavējumiem un kāda ir statistika par stundu kavējumiem Latvijā, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga. Valdis Vītoliņš rīko tūrisma izaicinājumus grupām un tajos bieži līdzi dodas arī sieva un meita, kas šobrīd mācās 9. Klasē. Vecāki neslēpj, ka viņi dod priekšroku dažādiem ģimenes braucieniem arī tad, ja meitai nākas kavēt skolu. Savu motivāciju un apsvērumus skaidro Vītoliņu ģimene.
2/13/202353 minutes, 8 seconds
Episode Artwork

Dodamies uz Inčukalnu satikt Arāju ģimeni

Šoreiz dosimies uz Inčukalnu, kurp pirms dažiem gadiem no galvaspilsētas uz dzīvi pārcēlusies Arāju ģimene. Mamma Māra ir Informācijas un komunikāciju zinātnes studiju virziena direktore Vidzemes augstskolā, tur vēl savu studiju laikā iepazinusi nākamo vīru Jāni. Tagad abi audzina trīs naskas meitenes – Katrīnu, Billi un Aurēliju, jaunākajai tikai divarpus gadu, viņa sanācis īsts pandēmijas laika bērniņš. Visi kopā Arāji labprāt bauda sev tagad tik tuvu apkārt esošo dabu un arī darbojas dārzā vai pie mājas labiekārtošanas. Lielā māsa daudz un labprāt lasa, vidējā runāties ar Ģimenes studiju nedaudz sakautrējās, bet jaunākai sakāmais sarunas fonā neapsīkst teju ne brīdi. Tētis Jānis atminas, ka arī Katrīna tādā vecumā vienu teikumu izvērtusi divu stundu garumā. Sagaidot, Māra atklāj, ka ir nedaudz satraukta, jo esot taču "cilvēki parastie" un ko gan stāstīt. Bet arī par parastu ikdienu ir ko stāstīt pārpārēm. Jānis nāk no Alūksnes, šobrīd  ikdienā strādā Rīgā datu analīzes jomā. Viņš smej, ka šobrīd no marta līdz oktobrim ar darbiem arī brīvajā laikā nav problēmu - mājas un apkārtnes labiekārtošana prasa savu. Mārai liela ikdienas daļa paiet kopā ar meitenēm, paralēli viņa arī gan Valmierā, gan Rīgā. Vecākai meitai Katrīnai deviņi gadi, mācās Inčukalna pamatskolā 3. klasē. Šobrīd viņa lasa Harija Potera sērijas grāmatas. Billei ir seši gadi un rudenī viņa ies skolā. Viņa arī ir iemācījusies lasīt. Tētis vērtē, ka tieši lielās māsas aizrautīgā lasīšana ir motivējusi Billi iemācīties lasīt.  Mazajai māsai Aurēlijai drīz būs 2,5 gadi un viņa cītīgi apmeklē bērnudārzu. Aurēlija ir pandēmijas laika bērniņš, Māra ar Jāni stāsta, ka viss izvērties ļoti veiksmīgi, ka tieši gadu pirms pandēmijas pārcēlušies uz Inčukalnu, līdz ar to visu ierobežojumu laiku vadījuši bez liekiem satraukumiem par to, ka nedrīkst kaut kur doties. Ir māja, pagalms, kur meitenēm iziet. Māra vienīgi bilst, ka ar mazāko meitiņu nav izbaudījusi laiku divatā ar zīdainīti, jo pandēmijas laikā Katrīna mācījās mājās, arī Bille negāja bērnudārzā. Pirms 3,5 gadiem Arāji sapratuši, ka jāpārceļas uz laukiem no pilsētas. To, ka kādā brīdī gribēs vākties prom no Rīgas, bija runājuši jau sen. Vien jāpienāk īstajam brīdim. Kādā brīdi sapratuši, ka nav ko sapņot, jāplāno pa īstam. Viens pamudinājums praktiski rīkoties bijis - Katei bija jāsāk skolas gaitas, lai maiņa būtu tajā laikā. Māja, kuru izvēlējušiem, beigās ir tā, kuru pirmo apskatījuši.  Pārmaiņas bijušas ātras, bet tas pierādījis sevi kā labs lēmums. Runājot par pārcelšanos un iepriekš dzīvi Rīgā, Katrīna atzīst, ka Inčukalnā ir daudz plašāk un vairāk vietas. Viņai arī patīk vasarā ķert sienāžus, ziemā skraidīt pa pļavu vai celt sniegavīrus. Laukos arī nav jāuzmanās no mašīnām, var gaidīt, kad aizsalst grāvis un tur slidot, nav jābrauc uz ledus halli. Māra vērtē, ka liels plus ir pagalms un droša vide, kur izlaist bērnus spēlēties. Tāpat liels pluss bērniem ir pieredzēt dabu un arī darboties nelielā sakņu dārziņā kopā ar vecākiem. Mārai patīk audzēt puķes. Jānim lauku dzīvē patīk patstāvība. Dzīvoklī esi atkarīgs no kaimiņiem, no Rīgas namu pārvaldnieka politikas, savā mājā dara, kā grib un cik ir iespējas. Šeit paši visu plāno un attīsta. 
2/10/202348 minutes, 35 seconds
Episode Artwork

Izaicinājumi pāriem - sarežģītās attiecības ar partneru vecākiem

Vai stereotips par vīramāti - vellamāti joprojām ir aktuāls un kādus izaicinājumus pāriem rada sarežģītas attiecības ar partneru vecākiem, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi psihoterapeite Inese Putniece un mācītājs, laulāto kursa vadītājs Edgars Mažis. Raidījumā šoreiz sieviešu atklāsmes: "savai vīramātei vienmēr esmu jutusies kā drauds un konkurente", "lai kā censtos, nekas, ko es daru, nav gana labi", "attiecību mums vairs nav, esmu šajā ziņā padevusies". Šādās frāzes laiku pa laikam sanāk dzirdēt, tāpēc arī Ģimenes studijā runājam par to, kāpēc mūsdienās, kad tīri sadzīviski vedeklai ar vīramāti ir arvien mazāk, ko dalīt, tomēr pastāv grūtības sadzīvot. Cik problemātikas joprojām ir šajās izsenis stereotipiski vērtētās kā sliktās attiecībās starp vedeklu un vīramāti. Pie kādiem nosacījumiem un apstākļiem šie attiecību samezglojumi rodas un kā tos atpiņķerēt un varbūt par nepieļaut? Raidījumā uzklausām arī sieviešu pieredzes stāstus. Inese Putniece vērtē, ka slikto attiecību stāsts ir mazliet mīts. "Stāsts kopumā ir par to, vai un cik lielā mērā pieaugušie vecāki spēj pieņemt savu pieaugušo bērnu otru pusi, partneri. Gan sākotnējā posmā, kad divi cilvēki veido attiecības, gan arī tad, kad ģimene ir nodibināta un, iespējams, bērni nākuši pasaulē. Es noteikti nevarētu teikt, ka viennozīmīgi būtu tikai stāsts par to, ka vīrieša pusē mamma ir tā, kura būtu ļoti kareivīga un agresīva vai kontra pozīcijā nostājusies pret savu vedeklu. Tas varbūt ir kaut kādā ziņā vieglāk saprotams," norāda Inese Putniece. Inese Putniece min, ka viņas pieredzē ir arī pacientes, kuru mammas nespēj pieņemt meitas izvēli, ir arī vīrieši, kas saka, ka ar otras puses vecāku nevar īpaši tuvu kontaktu nodibināt. "Es vienmēr saviem pacientiem saku - tas, ka mēs ģenētiski esam radinieki, negarantē labas un tuvas attiecībās. Labas un tuvas attiecības ģimenē iedibināt starp brāļiem un māsām ir viens no vecāku audzināšanas uzdevumiem, kas tālāk aiziet, pieaugot bērni iemācās veidot attiecības ar citiem cilvēkiem daudz veiksmīgāk," atzīst Inese Putniece. Edgars Mažis norāda, ka ir notikusi evolūcija. Pirms gadiem 30 cilvēki devās laulībā agrāk - "no mājas uz māju". "Līdz ar to gadījumi, kur vienam vai otram vecākam bija grūti atlaist, bija biežāki. Tagad absolūtais vairums no tiem, kurus gatavoju laulībām, viņi jau ir atdalījušies, dzīvojuši ilgstoši prom no vecākiem. To tā vairs nejūt," uzskata Edgars Mažis.  Viņš arī atzīst, ka ir hrestomātiskie sāpīgi stāsti, ka mamma dzīvo pirmā stāvā, dēls ar ģimeni - otrā stāvā, viņš nāk mājās, vispirms aiziet pie mammas, tad pie sievas. Un mamma dzird, kad viņi mīlējās, nav skaņas izolācijas. Vai tādi, ka vīrietis ir trīsstūrī, kur vienā pusē ir viņa mamma, otra - sieva.
2/9/202354 minutes, 7 seconds
Episode Artwork

Kādas ir mūsdienu sabiedrības gaidas no jauniem vīriešiem un tētiem?

Kādas ir mūsdienu sabiedrības gaidas no jauniem vīriešiem un tētiem un vai ir iespējams ģimenē mammai un tētim dzīvot pilnīgi vienlīdzīgu dzīvi, vērtējam Ģimenes studijā kopā tētiem un ekspertiem. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts – psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis, sociālo procesu pētniece no Latvijas Universitātes Ilze Mileiko divu bērnu tētis Pauls Kundziņš un trīs bērnu tētis Rolands Legzdiņš. Ģimenes studijā bieži runājam par mammām – par mammas lomu, par mammas pienākumiem, slodzi, spriedzi, dažādiem izaicinājumiem. Tēti šajās sarunās parādās, taču retāk. Bet kad nesen pēc raidījuma kādai psihoterapeitei vaicājām, par ko, pēc viņas domām, raidījumā būtu svarīgi runāt un domāt ģimenes un vecāku kontekstā vairāk, viņa teica – pievērsieties jaunajiem vīriešiem, tiem vīriem un tētiem, kuri arī bieži nonāk viņas profesionālajā redzeslokā, jo sastopas ar grūtībām piepildīt visas viņiem  uzliktās gaidas. Vai tiesa, ka sabiedrība mūsdienu vīrietim uzliek nekad agrāk nebijušu slogu, vai varbūt vīrieši beidzot ir nonākuši augsto prasību un daudzo pienākumu situācijā, kur sievietes ir bijušas līdz šim?
2/7/202353 minutes, 16 seconds
Episode Artwork

Sadārdzinājums rada problēmas jēgpilni izmantot "Latvijas skolas somas" piedāvājumu

Kultūras notikumu sadārdzinājums rada problēmas skolām jēgpilni izmantot "Latvijas skolas somas" piedāvājumu. Vai iespējams rast trūkstošo finansējumu jau šī gada valsts budžetā, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: programmas „Latvijas Skolas soma" vadītāja Aija Tūna, režisors Jānis Znotiņš, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) un Kuldīgas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, „Latvijas Skolas somas” projekta koordinatore Kuldīgas novadā Lilita Mačtama. "Latvijas skolas soma" ir valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gadu tās ietvaros ikvienam skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus, vēsta projekta virzītāji. Šobrīd skan satrauktas balsis, ka trūkst valsts finansējuma, lai skolas patiešām varētu reizi semestrī aizvest savējos uz teātra izrādi, koncertu, kino vai muzeju. Vai iespējams atrast trūkstošo naudu jau šī gada valsts budžetā un cik lielai tai jābūt, lai apmierināti būtu visi, arī kultūras notikumu piedāvātāji?
2/6/202351 minutes, 54 seconds
Episode Artwork

Starp Balviem un Luksemburgu. Kaļvu ģimenes jaunais dzīves modelis

Ģimenes studija ciemojas pie Elīnas un Mārtiņa Kaļvām. Viņi ir trīs bērnu - Aksela, Adeles un Enijas - vecāki un pašreiz Elīna ar bērniem dzīvo un strādā Balvos, kur Elīnai ir savs uzņēmums „Amati Print”, bet Mārtiņš strādā Luksemburgā – Eiropas Parlamentā. Kopš vasaras tas ģimenei ir jauns dzīves modelis, jo ģimene satiekas tikai ik pēc divām, trim nedēļām. Kāpēc Elīna un Mārtiņš saka, ka tā viņi gatavi dzīvot tikai gadu, kāpēc Balvi, viņuprāt, ir labākā vieta dzīvošanai ģimenei ar bērniem un kā viņiem izdodas, dzīvojot mazpilsētā, sajust un arī visiem izbaudīt pasaules elpu. Ģimenes studija pie Kaļvām viesojas tieši dienā, kad tētis tiek gaidāms mājās no darba perioda Luksemburgā. Ieradies, Mārtiņš uzreiz bilst, ka savējo ļoti pietrūkst ikdienā. "Tikai beigtas zivis peld pa straumi," saka Elīna par lēmumu dzīvot Balvos.  Kā jau daudzi, Elīna un Mārtiņš mācījušies un strādājuši Rīgā un pēc pirmās meitas nākšanas pasaulē nolēmuši atgriezties dzimtajā pusē. Te ir arī omes un mammas, atbalsts. "Visas lietas atrada mūs pašas. Zinājām, ka gribam atpakaļ. Katru reizi, kad braucām no Balviem uz Rīgu, negribējās braukt prom. Tā sajūta ne reizi nepārgāja," stāsta Mārtiņš. Viņam piedāvāja darbu Alūksnē, tāpēc arī bijis vieglāk izšķirties par atgriešanos. Savukārt Elīna sāka veidot savu uzņēmumu. Brauciens no Balviem līdz Alūksnei ilgst pusstundu, abi vērtē, ka, Rīgā dzīvojot ,pat vairāk nācies pavadīt ceļā uz darbu no Imantas, kur dzīvoja, un atpakaļ. Kā nonāca Luksemburgā - arī darbs mani pašu atrada, uzskata Mārtiņš. Strādājot Alūksnē, viņš iesaistījies Eiropas projektos. Bijuši ar ģimeni slēpt Somijā un nemaz nav noticējis, ka tas ir nopietns zvans, ka, pašam esot ārvalstīs, vēl no citas valsts zvana. Tikai tad, kad saņēmis e-pastu, ka aicina uz pārrunām, noticējis un sapratis, ka aicina uz Eiropas Parlamentu. Elīna saka, ka noteikti atbalsta un atbalstīs Mārtiņa izaugsmi. Viņa arī bilst, ka piedāvājums nācis laika, kad sācies karš Ukrainā, varbūt bailes arī nostrādājušas. Tāpat  domājuši, ka varēs strādāt attālināti.  "Tas bija gan spontāni, gan ieplānoti. Pieņēmām lēmumu kopīgi. Lielākā motivācija, kas bija, mums ir trīs bērni un darbs ārzemēs dod labu pieredzi un varam dot viņiem papildus iespējas," vērtē Mārtiņš. Mārtiņš domā par bērnu izglītības iespējām Eiropas skolā. Elīna uzskata, ka dzīves veids šobrīd, kad viņa ar bērniem ir Balvos, ir eksperiments, un redzēs, kur tas aizvedīs, jo "mēs ar Mārtiņu mīlam piedzīvojumus".  Bet šādā režīmā, kā šobrīd, kad Mārtiņš ir prom no mājām divas, trīs nedēļas, ģimene ir gatava dzīvot apmēram gadu. Ja Mārtiņš netiek uz Balviem, visa ģimene tad brauc pie viņa. Elīna nebeidz atkārtot, ka Mārtiņam vajag šo jauno izaicinājumu dzīvē. Jā, varbūt viņai vienai tagad ir grūtāk ar bērniem kopā, bet kad pati veidojusi savu uzņēmu, tad Mārtiņš vairāk bija kopā ar bērniem.  "Tā ir atslēga - vienam otru ir jāatbalsta. Tas būtu muļķīgi, ja es teiktu - tev ir tāda iespējam, bet nē, nebrauc, jo es netikšu galā," uzskata Elīna. Viņa neslēpj, ka arī paraud, pačīkst vai papūšas, bet tajā pašā laikā ir vieglāk, ka ir ģimene, ir bērni, ko samīļot, varbūt pat Mārtiņa vienam prom ir grūtāk. Palīdz arī omes. "Ai, nu beidz, ko tu tik pieticīgi, saki, ka vienkārši esi laba sieva," iespraucas Mārtiņš. "Tas ir kārtējais apliecinājums, ka vistuvākie un vissvarīgākie ir ģimene. Tas ir pats svarīgākais, ja ģimene ir atbalstoša, spēj piedot, spēj saprast, uzklausīt, tas ir pats svarīgākais. (..) es gribu ticēt, ka mēs esam stipra ģimene."