Cik daudz kafijas dienā ir par daudz? Vai kofeīnu var uzskatīt par narkotiku un atkarību izraisošu vielu? Un kādas būs sekas, ja pāršausi pār strīpu un kofeīnu pārdozēsi? Un kāda ir šī dzērina uzturvērtība – palīdz tas notievēt vai nē? Galu galā, kāpēc daudziem pēc rīta kafijas drīz vien jādodas uz tualeti? To visu šajā raidījuma “Zinātne vai muļķības” epizodē taujājām uztura speciālistei Agnesei Ozoliņai un neirologam Kristapam Jurjānam.

Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas “uzsūkšanu” vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideālā diendusas ilguma, līdz pat pareizajām un nepareizajām pozām miegam un tam, cik īsti lietderīgi ir bezrecepšu uztura bagātinātāji, piemēram, miega hormons melatonīns. #SIF_MAF2024

Ik pa laikam medijos pavīd ziņas, ka Zemei atkal “biedējoši tuvu” garām lidos Eifeļa torņa vai cita labi atpazīstama objekta izmēra asteroīds. Parasti gan “biedējoši tuvu” nozīmē desmitiem tūkstošus kilometru, un šī objekta trajektoriju speciālisti jau sen izskaitļojuši. Taču kādu dienu tomēr kāds kosmosa klintsbluķis var parādīties pēkšņi, un būsim dinozauru lomā. Ja vēl netālu notiek pārnovas eksplozija, kas Zemi varētu pilnībā sterilizēt... Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu par veidiem, kā kosmoss var mūs nogalināt.

Jebkurā citā valstī, pievakarē satiekot mežā cilvēku ar nazi rokā, visdrīzāk jābēg. Latvijā? Visticamāk, nazis rokā ir arī tev pašam, jo esi devies sēņu medībās. Neliels kašķis gan tāpat var sanākt, jo kārtīgs sēņotājs savas slepenās vietas nebūs gatavs atdot bez cīņas. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē mikoloģe mums stāsta par raganu apļiem un to vai, var izaudzēt gailenes mazdārziņā un beku podā uz palodzes. Savukārt toksikologs pastāstīs par to, kuras sēnes labāk neēst, ja nevēlies tēlot Jēzu un no septītā stāva loga lidot uz mežu, lai ielaistu tajā vāveres. #SIF_MAF2024

Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā “Zinātne vai muļķības” aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu un biologu Aivaru Cīruli, lai noskaidrotu – vai transpersonas sportā negrauj godīgu konkurenci.

Izpostīti skaistie Meža kapi Cēsīs, bet Bauskā vispār no zemes burtiski ceļas augšā miroņi – tāds ir aizvadītajā mēnesī notikušo vētru un virpuļviesuļu mantojums. Un daudziem arī ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne vienu vien automašīnu. Vai ar šādām stihijām turpmāk mums nāksies rēķināties arvien biežāk? Vai kādreiz Latvijā varam sagaidīt arī kārtīgu tornado, un kā kopumā klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu dzīvi šeit, kur ierasti laikapstākļu ziņā esam baudījuši mērenu dzīvi. To “Zinātne vai muļķības” jaunajā epizodē stāsta Andris Vīksna un Martins Bergšteins. #SIF_MAF2024

"Jaunā paaudze nemācētu pat govi normāli izslaukt," jauniešos vīlušies sociālo mediju lietotāji mēdz viņiem pārmest pārlieku koncentrēšanos uz mūsdienu tehnoloģijām, novārtā atstājot "īstās un praktiskās" dzīves gudrības.Raidījums "Zinātne vai muļķības" sarunu festivālā "Lampa" šķetināja jautājumu, vai jaunietim vispār ir nepieciešamas tās pašas prasmes, kas viņa vecākiem, un vai modernās tehnoloģijas cilvēkus padara dumjākus.Ierastā raidījuma vadītāju vietā šoreiz uz skatuves Jānim Sildnikam pievienojās mūziķis Edavārdi, kurš palīdzēja iztaujāt psihologu un pētnieku Edmundu Vanagu, kā arī tehnoloģiju entuziastu un digitālā mārketinga profesionāli Dāvi Freibergu.

Kā pareizi skriet, lai nenodarītu sev pāri – tāds bija galvenais jautājums, uz kuru meklējām atbildes šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē. Skriešana ir viens no vispieejamākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, ar ko var nodarboties gandrīz katrs. Taču arī to ir jāprot darīt. Citādi – durs sānā, ģīmis sarkans, prieka nekāda un rezultāta nav. Podkāsta gaitā ar ultramaratonistu Andri Ronimoisu un sporta ārsti Lailu Ušacku atspēkojam arī populārākos mītus par skriešanu. Piemēram, ka skriešana neizbēgami novedīs pie sabojātiem ceļgaliem.

Vai oglīte palīdzēs pret paģirām, ja iepriekšējā vakarā ar grādīgajiem pāršauts pār strīpu? Vai vispār ir kāds veids, kā ātrāk atskaidroties un izdzīt no organisma promiles, vai labāk tomēr ievērot vienīgo drošo veidu, lai nākamā diena nebūtu izmesta miskastē – alkoholu nelietot? Un ko nozīmē "dzert atbildīgi"? Vai viens aliņš, bet katru vakaru, ir sarkanais karogs un pamats uztraukties par atkarību no alkohola? Un ja tāda ir, kā to ārstēt? Vai tā dēvētā "kodēšanās" strādā? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē apspriežam ar toksikologu Robertu Stašinski un psihiatri, narkoloģi Ritu Kuzņecovu.

Vai ir atšķirība starp zobu pastu, kas maksā trīs vai piecus eiro, un tādu, kas maksā 15 eiro? Vai dārgāka vienmēr būs labāka? Kad pareizi izmantot zobu diegu – pirms vai pēc zobu tīrīšanas ar birsti? Kāpēc dažiem cilvēkiem gandrīz nemaz neveidojas caurumi, bet citiem pilna mute caurumainiem zobiem, kaut tiek ievērota laba higiēna? Kā dzīvot, lai sagaidītu vecumdienas ar saviem zobiem mutē? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam zobārstes Māru Valdmani un Viktoriju Artjomenko.

Kāpēc viens pēc pastaigas mežā no sevis nolasa 15 ērces, bet citam, kas gājis turpat blakus, nav piesūkusies neviena ērce? Vai ērcēm tiešām ir iecienītās asinsgrupas un daži cilvēki garšo labāk par citiem? Un kā ar kaitinošajiem odiem – kāpēc viens Jāņu svinētājs ar tiem gluži kā aplipis, bet citam tie gandrīz nemaz nedzeļ? Par odiem, ērcēm un citiem Latvijas kodējiem šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runājam ar entomologu Uģi Piterānu un infektoloģi profesori Baibu Rozentāli.

Ko tad īsti nozīmē SPF skaitlis uz aizsargkrēmu iepakojumiem? Vai SPF 100 tiešām nodrošina divreiz labāku aizsardzību pret ultravioleto starojumu nekā SPF 50? Un vai tas vispār pasargā no UV starojuma? Vai sauļošanās ir labs veids, kā uzņemt D vitamīnu, pēc kā tik ļoti kāro katrs 9 mēnešus zem pelēkas mākoņu segas pavadījis latvietis? Vai sauļošanās var būt arī veselīga? To šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pētām kopā ar dermatoloģēm Annu Bērziņu un Karīnu Zavorinu.

Ja medus, tad tikai tāds no dziļiem laukiem, kur tuvākais piesārņojuma avots ir kaimiņu Jēkaba zāles pļāvējs 3 kilometru attālumā, vai ne? Taču izrādās, ka biškopji tur bites arī Rīgā. Turklāt – tieši pie 5G torņiem! Kā bites tur jūtas un vai pilsētā ievākts medus ir tikpat tīrs un garšīgs kā laukos ievāktais – to stāsta biškopis un entomologs podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT.

Pēc pēdējā (un kārtējā) cepiena sociālajos medijos, kur par citu cilvēku ķermeņa apmēriem gudri spriež influenceri un sociālo tīklu personības, nolēmām, ka ir laiks par to pajautāt tiem, kas zina, ko runā. Vai ķermeņa virssvars un aptaukošanās ir nolaidība un izvēle, vai tomēr dažiem cilvēkiem tas ielikts šūpulī, un neko nepadarīsi? Vai aptaukojies cilvēks var būt veselīgs cilvēks? Un ko darīt, ja nekādi neizdodas tikt vaļā no "riepas"? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar sporta ārsti-rezidenti Lailu Ušacku un uztura speciālisti Agnesi Ozoliņu.

Nav izslēgts, ka kāda no bērnības atmiņām, ko tu tik ilgi esi lolojis un kas atgādina par laiku, kad viss bija vienkāršāk un labāk, nemaz nav īsta. Nu, tādā izpratnē, ka prāts šo notikumu "atskaņo" pavisam citādi, uzburot ainu, kas patiesajam notikumam ir vien attāli līdzīga. Kā tur ir ar atcerēšanos un atmiņām? Un vai kāda galvā arī apzināti var iedēstīt viltus atmiņas? Par to un citām ar smadzenēm, smadzeņu darbību un prātu saistītām lietām runājam "Zinātne vai muļķības" noslēdzošajā epizodē ar atmiņas speciālisti un neirologu.

Finansiāla brīvība – diez vai kāds no tādas atteiktos. Dzīvo, nebēdājot par naudu, jo tev visam pietiek. Diemžēl aizvien daļai cilvēku ar finanšu pratību ir tā, kā ir – vēlme ir, bet zināšanu nav. Un veikli darboņi vai shēmas šo mūsu vēlmi kļūt turīgiem ātri un bez lielām pūlēm lieliski māk izmantot. Vai vispār ir iespējams ātri un viegli pavairot naudu un iedzīvoties bagātībā, investējot vērtspapīru tirgos un kriptovalūtās? To podkāstā “Zinātne vai muļķības” taujājām diviem finanšu pratības ekspertiem.

Vai katram ir viens īstais un vienīgais cilvēks, vai dažiem tomēr labāk palikt vieniem? Mūžīga mīlestība – tāda vispār eksistē? Un kā ar mīlestību no pirmā acu skatiena – tiešām mīlestība, vai tikai īslaicīga aizraušanās. Tuvojoties Valentīna dienai, podkāsts "Zinātne vai muļķības" piedāvā savu līdz šim sirsnīgāko epizodi, studijā aicinot Ainu Poišu un Līvu Spuravu.

Latvijā plašākā sabiedrībā vislabāk pazīstamais astronoms Ilgonis Vilks cer, ka līdz 2040. gadam būsim atraduši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Taču tā nebūs ķirzaka ar lāzerpistoli vai mazie, pelēkzaļie vīriņi. Par to, cik daudz saprotam par dzīvības izcelsmi uz Zemes un to, vai ārpus mūsu planētas vēl kaut kas dzīvo, jaunākajā podkāsta “Zinātne vai muļķības” epizodē, kur Ilgonim Vilkam sarunā piebiedrojas arī biologs Jānis Liepiņš.

Vai ilgstošs darbs pie datora, "TikTok" video jūklī pavadītās stundas un lasīšana sliktā apgaismojumā bojā redzi? Kas notiks, ja optometrists izrakstīs nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka"? Vai ar mellenēm, burkāniem un acu vingrinājumiem var uzvarēt tuvredzību? Par to un daudziem citiem ar redzi saistītiem uzskatiem – jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības epizodē" runājam ar ekspertēm Zani Jansoni-Langinu un Aneti Kursīti.

Cepeši, pīrāgi, plātsmaizes, zirņi ar speķi un, protams, rasols! Bez šiem ēdieniem kārtīgs Ziemassvētku vakariņu galds parasti neiztiek. Taču – ko par rasolu un latviešu svētku mielastu domā uztura speciāliste un fitnesa trenere? Vai liela skāde, ja svētkos kārtīgi pārēdamies vienu vai piecas reizes, kā tas daudziem neizbēgami notiek? Cik ilgi būs jāsvīst trenažieros, lai nodzītu svētku riepu?

Numeroloģija, astroloģija un plaukstas lasīšana – atslēga uz panākumiem vai pseidozinātniskas muļķības, kas reizēm var izvērsties arī pat bīstamas veselībai un dzīvībai? Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē ar Latvijas Universitātes pasniedzēju un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu, kā arī kritiskās domāšanas biedrības “SkeptiCafe” pārstāvi Līvu Štāli-Potaičuku meklējam atbildes skaitļos un plaukstu līnijās.

Jo vairāk atšķaidītas zāles, jo stiprāka to iedarbība? Tas ir viens no homeopātijas pamatprincipiem, un šīs prakses "tēvs" Zāmuels Hānemanis rekomendēja preparātu atšķaidīt tik ļoti, ka tajā vairs nepaliktu pat viena molekula aktīvās vielas. Taču ūdens "atceroties", ka tā tur bijusi. Kāpēc pirms vairāk nekā 200 gadiem iedibinātā alternatīvā medicīna homeopātija mūsdienās aizvien ir tik populāra, kaut zinātniski pierādītu mehānismu tās darbībai faktiski nav? Un vai ir kas tāds, ko klasiskā medicīna varētu pamācīties no homeopātiem? Par to spriežam "Zinātne vai muļķības" jaunajā epizodē, viesos aicinot sertificētu farmaceiti Zani Dzirkali un medicīnas instruktori Ēriku Stūrmani.

Visi grib dzīvot ilgi, bet neviens negrib kļūt vecs – šajā frāzē arī slēpjas atbilde, kāpēc antieidžinga (anti-aging) industrijas piedāvātie risinājumi ir pieprasīti. Skaitli pasē neizmainīt, laika ritējumu apturēt arī nevar, bet vai sejas krēmi un procedūras var saglābt vismaz “fasādi”? Cik pamatoti ir solījumi, ka šis vai tas līdzeklis “liks ādai izskatīties par 20 gadiem jaunākai”?

Pat tiem, kam patīk kārtīga, auksta ziema, nepatīk apkures rēķini. Meteorologi laika ziņās mums var ļoti precīzi pateikt, vai un kur rīt līs. Ar prognozēm vairākas nedēļas vai pat mēnešus uz priekšu ir daudz sarežģītāk. Taču nekur nav pazuduši arī laika zīmju vērotāji – cilvēki, kas pēc norisēm dabā šķietami spēj prognozēt, kāds laiks gaidāms nākamajā mēnesī vai pat gadalaikā. Vai tas darbojas? To lūkojam noskaidrot, aicinot studijā trīs ekspertus, kas par meteoroloģiju un klimatu zina daudz vairāk nekā slavenais ASV murkšķis Fils, kura prognožu precizitāte ir vien nepilni 40%.

Podkāsta "Zinātne vai muļķības" sezona ir galā, tāpēc laiks atskatam uz paveikto. Iepriekš viesos aicinājām profesorus un pētniekus no dažādām universitātēm un institūtiem. Šī speciālizlaiduma viesi nevienu no tām nepārstāv. Studijā neatkarīgie pētnieki no "Bize vaļā" – lietišķās ķīmijas profesors Edgars Bāliņš un varbūtību teorijas adepts Kārlis Liepiņš.

PFAS – jeb perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas – ir plaša ķīmisko savienojumu grupa. Mums ļoti patīk īpašības, ko šie savienojumi piešķir produktiem. Pannas, pie kurām nelīp olas un pankūkas. Jakas, kuras labi atgrūž ūdeni un palīdz lietanā laikā palikt ar sausu ādu. Izskanējis pat, ka tie atrodami tualetes papīrā (nez, ar kādu funkciju?). Taču otra šo savienojumu puse ir – tie, iespējams, nav nemaz tik labi mūsu veselībai. Turklāt PFAS satur vienas no spēcīgākajām ķīmiskajām saitēm, tātad tos ir grūti noārdīt. Bieži vien PFAS pat dēvē par "forever chemicals" jeb "mūžīgajām ķimikālijām". Cik kaitīgas un mūžīgas tās ir – to mums palīdz skaidrot Valsts zinātniskā institūta BIOR pētniece un LU doktorante Elīna Pasečnaja.

Naktī uz svētdienu, 26. martu, pulksten trijos atkal šķietami "pārlecam nākotnē" par stundu, notiekot kārtējai pārejai uz vasaras laiku. Spriežot pēc aptaujas "Delfi" sociālajos tīklos (jā, zinām – ļoti "zinātniska" pieeja), vairums lasītāju par to nav sajūsmā un gatavi nošaut arī ziņnesi. Proti, uz brīdi pat sajutāmies vainīgi par šādu provokatīvu jautājumu. Kam pāreja uz vasaras laiku "sāp" vairāk – pūcēm vai cīruļiem? Un vai šāds dalījums vispār ir pamatots? Vai tiešām laika pagriešana par stundu uz priekšu katram otrajam nozīmē ciešanas un miegainību pusgada garumā? Par to podkāstā "Zinātne vai muļķības" spriežam ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra medicīnas centra miega speciālisti, pediatri Martu Celmiņu. Viņa, starp citu, pati esot pūce.

Satikies ar sen neredzētu čomu, kurš palielījās par saviem atvaļinājuma plāniem – lidojumu uz Bali. Taču jūs sarunā klāt nebijāt divi vien, vai vismaz tā šķiet. Pāris stundas vēlāk savā "Facebook" laika joslā pamani piedāvājumu aviobiļetēm. Un tieši uz Bali. Tu esi drošs, ka neesi nedz tādas meklējis, nedz seko kādas aviokompānijas vai tūroperatora lapai soctīklos. Un ceļošana tevi vispār ne pārāk aizrauj. Tad kā šī reklāma pēkšņi tagad un tik trāpīga? Protams, ka noklausās! Vai tomēr nē? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar kiberdrošības ekspertu un uzņēmuma “Possible Security” vadītāju Kirilu Solovjovu.

Nesen virs ASV tika notriekts gan Ķīnas spiegošanas balons, gan vēl trīs neidentificēti lidojoši objekti jeb – un šis saīsinājums daudziem bieži liek saausīties – NLO. Protams, klāt uzreiz spekulācijas par to, ka citplanētieši atkal ir klāt. Taču cik reāli vispār ir starpzvaigžņu un starpgalaktiski lidojumi? Vai cilvēce kādreiz būs gana attīstīta, lai apceļotu kaut Saules sistēmai tuvāko zvaigzni? Un, galu galā arī paprasījām, vai citplanētiešiem garšo biezpiens. Uz nopietniem un ne tik nopietniem jautājumiem atbild astronoms Ilgonis Vilks un raķešu konstruktors Andrejs Puķītis.

Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu parastās cigaretes, un mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu ceļā uz atmešanu. Daudz apgalvojumu un karstu diskusiju par to, vai un cik liels drauds tās ir veselībai. Taču šie produkti ir samērā jauni. Par daudzu e-cigarešu tvaikos sastopamo vielu toksicitāti datu vēl ir maz. Ilgtermiņa sekas redzēsim vien pēc 20, 30 un 40 gadiem, brīdina plaušu slimību speciālists profesors Alvils Krams un psihiatre Liene Sīle.

Atņems mums darbu, padarīs cilvēkus stulbākus, par daudz "līdīs" privātajā dzīvē un kas tik vēl nav dzirdēts par mākslīgā intelekta dominētu nākotni. Pēdējā laikā šīm bažām piepulcējušies arī uzskati, ka attēlu ģeneratori un tādi valodu modeļi kā "ChatGPT" graus radošumu un cilvēku autordrbi vairs nebūs atšķirami no mākslīgā intelekta radīta satura. Vai varam uzticēties "ChatGPT" rakstītajam? Vai tam ir savi nodomi un apziņa? Galu galā – roboti slepkavas, protams! Vai ir pamats bažīgi kost pirkstos, atceroties visus savulaik redzētos Holivudas grāvējus par mākslīgo intelektu, kas pārņem pasauli? Par to "Zinātne vai muļķības" studijā spriežam ar mākslīgā intelekta pētniekiem Normundu Grūzīti un Ēvaldu Urtānu.

“Jauns gads, jauns es!” – klāt janvāris, kad cilvēki apņemas izmainīt sevi uz labu. Bieži vien apņemšanās saistīta ar fiziskās formas uzlabošanu – vairāk sportot, ēst veselīgāk un nomest svaru. Taču tad, ja tavs uztura speciālists ir internets, var arī “iebraukt auzās”. Vai svaru var “nomest” ātri un kādi tam riski? Kas ir asinsgrupu diēta? Vai pārtrauktā gavēšana ir veselīga uztura prakse? Labās un sliktās kalorijas – patiesība vai mīts? Podkāstā “Zinātne vai muļķības” viesojas Rēzeknes slimnīcas uztura speciāliste un populārā veselīga uztura konta “Uzlabo” veidotāja Viktorija Zakarkeviča, kā arī uztura speciāliste, bloga ksenijakomente.com autore Ksenija Andrijanova.

Un tā katru gadu no jauna – vecā gada izskaņā un jaunā gada pirmajās dienās ar savām prognozēm mūs iepazīstina astrologi. Lielai daļai šo prognožu lasīšana ir tikai izklaide, bet ir arī tādi, kas patiesi tic debess ķermeņu spējai paredzēt nākotni. Taču – astroloģija (nejaukt ar astronomiju!), ir pseidozinātne. Galu galā, arī populārā multene ‘Simpsoni’ ne reizi vien spējusi “prognozēt” nākotnes notikumus. Gada pēdējā epizodē nākotni iezīmēt mums palīdz divi eksperti. Abi ir dezinformācijas pētnieki. Abus sauc Mārtiņš. Tikai sakritība? Spriediet paši.

Dāvināšana no brīvas gribas tikai tāpēc, ka vēlies otru iepriecināt, pilnīgi neko negaidot pretī – tā taču ir definīcija nesavtīgai dāvanai. Vai varbūt tomēr nē? Vai dāvināšanas prieku un gandarījumu, ko izjūtam par otra cilvēka iepriecināšanu, var uzskatīt par atalgojumu, un tādējādi dāvana tomēr nav bijusi līdz galam nesavtīga? Ko darīt, ja negribas dāvināt, un vai drīkst atteikties no negribētas dāvanas? Par to podkāsta “Zinātne vai muļķības” svētku epizodē spriež Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Ja jau notiek klimata pārmaiņas un planēta sasilst, tad kāpēc maijā uzsniga sniegs? Un vispār – arī uz Marsa, Jupitera un Urāna mainās klimats, bet cilvēku tur nav! Šīs ir tikai dažas no prātulām, kuras pauduši ne vien “ierindas” klimata krīzes noliedzēji, bet arī dažs labs Saeimas deputāts. Par to, vai klimata krīze ir cilvēku saimnieciskās darbības veicināta, mums studijā pievienojas un stāsta RTU profesore Andra Blumberga un LU pētnieks Kristaps Lamsters, kurš pabijis zinātniskajās ekspedīcijās gan Arktikā, gan Antarktīdā – reģionos, kurus klimata pārmaiņas izmaina visstraujāk.

Pēc ilgāka pārtraukuma ar otro sezonu pie klausītājiem atgriežas podkāsts “Zinātne vai muļķības”. Koncepts nemainīgs – nākamajās desmit epizodēs “Delfi” žurnālisti Edžus Miķelsons un Jānis Sildniks uzdos reizēm ne pārāk gudrus jautājumus ļoti gudriem cilvēkiem – zinātniekiem un nozares ekspertiem – par Runāsim par to, vai pārtikā esošās E vielas tiešām ir kaitīgas, vai galvenie vaininieki pie šī brīža klimata krīzes tiešām ir cilvēki un galu galā – vai bokseri karjeras laikā tiešām kļūst dumjāki?