Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par bioekonomiku un arī par iespējām jaunuzņēmumiem – jau tuvākajā laikā darbu sāks iespējkapitāla investīciju fonds, kas uzņēmumu attīstībā plāno ieguldīt ap 60 miljoniem eiro.  Līdzās kreditēšanas attīstīšanai, eksporta veicināšanai, nodokļu sakārtošanai un pelēkās ekonomikas apkarošanai, Latvijas ekonomikas veselīgas izaugsmes vajadzību sarakstā bieži tiek piesaukti jaunuzņēmumi. Bieži runā, ka mums derētu vēl kāds jaunuzņēmums – vienradzis, tāds, kas izaugtu līdz miljarda dolāru novērtējumam. Bet veiksmīgi jaunuzņēmumi nerodas tukšā vietā. Labā ideja ir jaauklē, jāattīsta, jāpielāgo tirgum, jāpārdod, jāsakārto ražošana. Un tas prasa naudu.  Tieši tādēļ šoreiz Pievienotajā vērtībā par labām ziņām – Latvijas jaunuzņēmumiem  jau tuvākajos mēnešos būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas. No tām gandrīz 56 miljoni ir „Altum” finansējums. Kādēļ tik daudz naudas ieguldīt valstij, nevis privātajiem investoriem? Ģeopolitika, saka „Altum” valdes locekle Ieva Jansone-Buka. Šī būs jau otrā reize, kad valsts veido šādu programmu. Un Latvija nav nekāds izņēmums valstij ar savu naudu piedaloties ieguldīšanā uzņēmumos. Šobrīd jau ir atlasīti trīs investīciju fondi – tie ir „BADideas.fund”, „VNTRS Consulting” un „“Buildit VC”, kuriem uzticēts gan piesaistīt papildu privāto investoru naudu, gan atrast un ieguldīt jaunuzņēmumos. Jansone-Buka atzīst – „Altum” iepriecinājis tas, ka konkurence starp dažādiem fondiem bijusi liela, pieteikušies 11 pretendenti. Nav pārsteigums, jo „Altum” noteikumi veidoti tā, lai privātajiem investoriem un fondu pārvaldniekam šī programma būtu interesanta.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jomu, kur gribam būt vieni no reģiona līderiem, par jomu, kurā šobrīd pasaulē plūst trešdaļa no visām investīcijām. Respektīvi par atjaunīgo enerģiju un Latvijas ambīcijām ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Cik daudzi no ir dzirdējuši jēdzienu Ūdeņraža ieleja? Tas palēnām sāk kļūt par tādu kā modes vārdu un valstis cita pēc citas domā un pieņem stratēģijas, kā par tādām kļūt un meklē arī savstarpējas sadarbības iespējas. Mērķis viens – izveidot perspektīvā ūdeņraža tehnoloģiju un ražošanas infrastruktūru, piegādes ķēdes, lai risinātu vienlaikus ilgtspējas un arī enerģētikas problēmas. Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika šai reģionā pirmā ūdeņraža ielejām veltītā konference. Tās viens no rīkotājiem – Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, saka, tā bija iespēja parādīt savu potenciālu un arī to, kas jau ir izdarīts. Līdz šim atjaunīgās enerģijas, zaļā kursa un arī enerģētiskās neatkarības kontekstā daudz vairāk ir runāts un darīts, lai veicinātu enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet tas nav bez blaknēm: kad vējš pūš un saule spīd, tad tiek saražots par daudz, bet kad nē, tad trūkst. Attiecīgi arī elektrības cena lēkā kā aritmijas slimniekam. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma un daudzi kā risinājumu redz ūdeņradi, kurš tiek ražots brīžos, kad elektrības ir par daudz. Izstrādājot nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, ūdeņraža tehnoloģijām būs būtiska loma tajā, sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Procesā ir Latvijas un Igaunijas projekts ELWIND, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, tie savukārt var būt labs pamats ūdeņraža tehnoloģiju un arī ostu infrastruktūras attīstībai, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde. Ūdeņraža un arī citas enerģētikas tehnoloģijas ir dārgas un nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šobrīd gan ir ideāls brīdis, lai ambicioziem projektiem piesaistītu naudu, skaidro Štrovalde. Lai gan tagad par ūdeņradi daudz runā, ūdeņraža nozare nav jauna un tā jau ir eksistējusi desmitiem gadu, vienkārši tagad tā ir ieguvusi pavisam citu aktualitāti un uzmanību, skaidro Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, uzsverot, ka asociācijā ir vairāk nekā 600 industriālo biedru.  

Raidījumā Pievienotā vērtība raugām, ko ekonomikas un naudas lietās varam gaidīt no rudens un ziemas. Ļoti daudzas lietas droši paredzēt nevar un kopējā ziņa – esam gatavi tam, ka notikt var neparedzētas lietas. Mums priekšā interesants rudens – kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ. Ko beigās par nodokļiem izlems un galvenais, kad izlems – to redzēsim turpmākajos mēnešos. Bet Latvijas un Baltijas ekonomikai kopumā šis nav pārāk labs laiks. Latvijā iekšējais patēriņš klibo, algas aug tikai sabiedriskajā sektorā, ekonomika slābana. Arī eksportam nenāk par labu tas, ka valstīm, uz kurām dodas Latvijas preces, neklājas pārāk labi. Kā jaunākajā ekonomikas apskatā saka Līga Zorgenfreija, „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā, jāsatraucas arī par to, ka globālajā eksportā sarukusi Latvijas un Baltijas daļa. Pat ja iemesli, vismaz mums, ir loģiski. 

Raidījumā Pievienotā vērtība galvenā uzmanība pievērsta procentlikmēm, to kāpums apstājies jau labu laiku un noticis pirmais samazinājums. Kāds ieguvums no tā Latvijas ekonomikai un vai šo pagrieziena punktu spēsim izmantot izaugsmei? Un, protams, ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos. Pēdējās nedēļās, pat ja ekonomikas ziņām īpaši līdzi nesekojat, noteikti ir dzirdēts par Eiropas Centrālās bankas galveno procentlikmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem. Pirmkārt, šis lēmums ļauj mazliet atviegloti uzelpot kredītņēmējiem, kā arī atgriež optimismu, ka ekonomikai grūtākais laiks varētu būt aiz muguras un turpmāk tikai augšup - izaugsmes virzienā. Bet vai tā tiešām ir gaisma tuneļa galā? Uz šo jautājumu atbilde aizvadītajā nedēļā tika meklēta Latvijas Bankas ekspertu diskusijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu. Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs. Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis. Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt.

Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči. Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos. Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy). Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā. „Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem.

Raidījumā Pievienotā vērtība turpinām tematu par investīcijām jaunuzņēmumos. Šoreiz - vairāk no to uzņēmumu puses, kam tas, šķiet, izdevies un ko viņi no tā mācījušies. Potams, ielūkojamies Baltijas biržās un mūsu portfeļos, bet vispirms - kas aktuāls naudas un biznesa pasaulē. Ja jums liekas, ka naudu vairs nemet pakaļ, nekļūdaties. Situāciju tirgū raksturo Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Matīss Neimanis. Un viņam piekrīt "Aerones", viena no Latvijas uzņēmumiem, kurš bieži tiek piesaukts kā jaunuzņēmums ar lielu potenciālu līdzdibinātājs un vadītājs Dainis Krūze. "Aeorones" piedāvā vēja ģeneratoru robotizētus apkalpošanas pakalpojumus. Dainis Krūze atzīst - pasaulē ir grūtāk, bet Latvijā - vieglāk.  Latvijā jaunajiem uzņēmumiem ar milzīgo vienradža ideju lielā mērā palīdz "Altum" nodrošinātās investīcijas - valsts nauda tiek dota fondiem, kas iegulda ar cerību pēc tam naudu atgūt ar uzviju. Bez valsts iesaistes viss būtu sarežģītāk, saka Ieva Jāgere, "Altum" iespējkapitāla fondu pārvaldības vadītāja. Bet ko darīt pašiem uzņēmumiem - vai pat ne uzņēmumiem, bet cilvēkiem ar ideju un mērķi? To jautāju uzņēmējiem, kuri jau pierādījuši, ka var tikt pie investoriem un pārdot savu ideju. "Naco Technologies" ir uzņēmums, kurš ražo nano pārklājumus ūdeņraža izmantošanai enerģijas nozarē. Tas ļauj atteikties no dārgu un retu materiālu izmantošanas. Viņu padoms - būt gataviem, ka meklējot īsto, nāksies bučot daudz daudz vardes. Tā atzīst Reinis Ņikitins, "Naco Technologies" komercdirektors.

Šoreiz raidījumā galvenā uzmanība pievērsta ārvalstu investoriem. Tādiem, kuri meklē nākamos vienradžus Latvijā. Skaidrojam, ko viņi domā par investīciju vidi Latvijā, mūsu stiprajam un vājajām pusēm. Lai gan Ārvalstu investoru vērtējums Latvijai nav sevišķi glaimojošs un vide ieguldījumiem varētu būt labāka, jo īpaši kapitāla ietilpīgām investīcijām, joprojām ir investori, kuri raugās uz mūsu reģionu un intensīvi meklē labas ieguldījuma iespējas. Piemēram, brīdī, kad visi sašuta par ārvalstu investoru padomes pētījuma secinājumiem, teju bez jebkādas uzmanības palika ziņa, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro apmērā no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem. Tā bija pirmā publiski izziņotā investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā šogad. Darījuma vadošā investora „Trind VC” partneris Reima Linnanvirta skaidro kāpēc investē. „Trind VC” galvenokārt fokusējas uz Skandināvijas un Baltijas jaunajiem uzņēmumiem, jo Baltijas reģions ir ļoti perspektīvs un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kuri ir pievērsuši fonda uzmanību. Uzklausām arī  arī “InGain” darījumā iesaistītā fonda "Fiedler Capital" pārstāvi Robertu Hegeduesu. Viņa fonds fokusējas uz Eiropas Savienībs perifērijas uzņēmumiem, kā piemēram Latvijas. Tie bieži ir neievēroti un nenovērtēti, bet ar augstu potenciālu.  Abu fondu pārstāvji norāda, ka dažkārt Latvijas uzņēmumi sevi īsti nav objektīvi novērtējuši paši un īsti nesaprot, vai augsta riska investīcijas jeb iespēju kapitāls ir tiešām viņiem īstais un vajadzīgais. Dažkārt ideja ir laba un ir skaidri redzams, ka no tās sanāk labs, stabils, ienesīgs bizness tā dibinātājiem, bet tam vienkārši nav potenciāls kļūt par nākamo daudzmiljardu kompāniju īsā laikā. Un to izaugsmei daudz veselīgāks būtu cita veida finansējums. 

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par iespējamajām izmaiņām valsts fondēto pensiju pārvaldībā un par to, kādēļ drošība darba vietā ir svarīga uzņēmumiem. Kādēļ nedrīkst drošību atstāt kā pēdējo darba kārtības punktu, par kuru padomāt tad, kad nelaime jau notikusi. Un protams - kas notiek biržās, bet vispirms - par aktuālo!  Lielākajai daļai no mums dzīves lielākais kapitāls būs vai nu mūsu nekustamais īpašums vai arī mūsu 2. līmeņa pensijas uzkrājums. Šajā uzkrājumā iemaksājam katru mēnesi daļu no mūsu samaksātajiem nodokļiem un tā ienesīgums bieži vien noteiks, cik pārtikušas vai nu mazāk pārticīgas vecumdienas varam cerēt sagaidīt. Un šajā sistēmā Latvijā gaidāmas izmaiņas – vienas jau šovasar, otras – iespējams, vēlāk, ja Latvijas Bankai izdosies panākt, ka izmaiņas atbalsta arī izpildvara un politiķi Saeimā. Kas īsti mainīsies, skaidro Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure. Darba inspekcijas jaunākie dati liecina, ka 2023. gadā līdz novembrim Latvijā darba vietās nelaimes gadījumos gājuši bojā 25 nodarbinātie, smagus miesas ievainojumus guvuši 174 cilvēki. Var diskutēt, vai tas ir daudz vai maz valsts līmenī, bet šo cilvēku ģimenēm un uzņēmumiem daudzos gadījumos notikušais bija arī skarbs atgādinājums par darba drošību, kurai ne vienmēr pievēršam pietiekamu uzmanību. Ko darīt un kā situāciju uzlabot, par to Baltijas drošības konferencē uz sarunu aicināju Mireju Reifu Fabregadu, Eiropas drošības un veselības profesionāļu organizāciju tīkla vadītāju.

Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek. Tam piekrīt arī vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Viņš gan steidz uzsvērt, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pamodušies arī atbildīgie, izveidota ministrija, kuras kompetencē ir enerģētika un esot signāli par izpratnes rašanos politiķos. Vēja enerģijas asociācijas Eiropā „WindEurope” vadītājs Džails Diksons gan uzskaita, ka Latvijā nozarei noteikti par labu nāks arī izveidotās kartes, kur drīkst un kur nedrīkst celt vēja turbīnas. Un arī tas, ka jau pavisam drīz varētu tapt regulējums, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām atkristu pavisam reāls eiro izteikts labums no viņu tuvumā uzceltā vēja parka. Jo – ja nebūs iedzīvotāju atbalsta, visticamāk, nebūs arī vēja parka. Diksons atzīst – to kā mantru viņi skaidrojot visiem saviem biedriem. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies.  Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. 

Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.  Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses.

Raidījumā Pievienotā vērtība par dažādiem veidiem un instrumentiem, kā audzēt savu kapitālu, cik daudz un dažādi ir ieguldījumu veidi un kas ir tās pamatlietas, kuras vienu ieguldījuma veidu atšķir no otra, kādi ir katra riski un kā tos mazināt jeb pārvaldīt. Protams, ielūkosimies arī savos personīgajos ieguldījumu portfeļos un norisēs Baltijas akciju biržā, bet iesākumā - īsi par aktuālo ekonomikā. Ja runājam par ieguldīšanu jeb investīcijām, mūsdienu pasaulē ir virkne dažādu iespēju un instrumentu – akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, nekustamais īpašums un beidzot ar pūļa finansējuma jeb P2P platformām. Katra sola savus ieguvumus, bet katra, protams, saistīta ar risku. Šodien par šo instrumentu riskiem. Uzņēmumu akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem, kur peļņu investors var gūt gan no uzņēmuma izmaksātām dividendēm, gan akciju vērtības pieauguma. Bet jāņem vērā virkne risku. Lai kādu ieguldījumu veidu vai to kombināciju jūs izvēlētos, ir pāris iezīmes, kas kopīgas teju visiem – pirmkārt, pirms ieguldīt, noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas un saprast to. Ja līdz galam nesaprotam, tad varbūt papētīt vēl, vai iet ar līkumu. Otrs – nelikt visu uz vienu kārti un ieguldījuma veidu, bet mazināt risku ar daudzveidību un dažādību. Treškārt, skaidri apzināties katra ieguldījuma zaudējuma risku, kurš bieži iet roku rokā ar peļņas potenciālu un, protams, ieguldīt tikai to, ko varam atļauties zaudēt, būtiski neietekmējot savu dzīves kvalitāti un arī emocionālo labsajūtu.   

Raidījumā Pievienotā vērtība par tūkstošiem sīku griezumu, kas kavē augt Latvijas ekonomikai. Tas ir – no darbaspēka problēmām līdz tam, ka mēs vienkārši cits citam neuzticamies un tādēļ viss ir lēnāk, grūtāk un dārgāk. Esam pieraduši, ka ir problēma un tai ir arī viens un ātrs risinājums. To tikai jāatrod, jāizdomā, kāds jāpiespiež izdarīt. Problēma ir liela – kādēļ ekonomiski Latvija atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstīm, bet arī Baltijā ir pastarīte un ekonomikas rādītājos visbiežāk dažādos topos jāmeklē lejasgalā. Nesen Latvijas tautsaimniecības izaugsmei bija veltīta Latvijas Bankas organizēta ekspertu saruna. Tur arī uzklausījām viedokļus.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dažādības vadību uzņēmumā - kas tā tāda ir, kādi ir tās ieguvumi, plusi un mīnusi un vai tā aprobežojas tikai ar sieviešu, vīriešu, minoritāšu īpatsvara balansēšanu.  Ir aizvadīts 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena, kurā daudz tiek runāts un atgādināts par patieso dzimumu līdztiesību, vērtēts, kādā situācijā esam Latvijā. Fakti ir acīmredzami – ir zems sieviešu īpatsvars vadošos amatos un pastāv atalgojuma atšķirības. Šajā kontekstā, bet to paplašinot, runājam  par dažādību uzņēmumos. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, cik tā ir svarīga, lai uzņēmums spētu radīt ko jaunu, inovatīvu un būtu konkurētspējīgs. Piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas viena no pamattēmām šogad bija "Dažādībā rodas inovācija". Bet kas tad īsti ir dažādība, tās vadīšana un kā uz to raudzīties, par to saruna ar pirmo sertificēto dažādības prakses vadītāju Baltijā, sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu, kura strādā "PricewaterhouseCoopers Latvia" personāla vadības komandā.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par korupciju uzņēmumos - kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma. Runājam arī par pagaidām lēno uzņēmumu digitalizācijas procesu un kas paveikts gada laikā kopš pieejami 140 miljoni eiro Latvijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam no Atveseļošanās fonda naudas.  Kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma Kad runājam par korupciju, visbiežāk prātā nāk valsts pārvalde. Tur var runāt par sīka līmeņa korupciju, piemēram, mēģinājumiem uzpirkt Ceļu policiju, līdz ar daudzām nullēm rakstāmiem gadījumiem, kur koruptīvas darbības parādās valsts iepirkumos. Bet tikpat iespējama un arī kaitīga korupcija ir uzņēmumos. Tur atšķiras tikai nosaukums - privātajā sektorā to sauc par komerciālo uzpirkšanu.  Korupcija uzņēmumā ir kā pelējums. Ja vide ir slikta, neviens par to nerūpējas un visiem – no augstākā priekšnieka līdz zemākajam apakšniekam – ir vienalga, agri vai vēlu vispirms tumšākajos stūrīšos, bet pēc tam jau klaji un plaši visās malās parādīsies korupcijas pelējums.  Lēnais uzņēmumu digitalizācijas process Ir pagājis gads, kopš ar svinīgu pompu un lielām cerībām tika izsludināta pieteikšanas Digitalizācijas atbalsta programmām Latvijas uzņēmumiem, šim mērķim atvēlot ap 140 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas. Programmu piedāvājums plašs – no 5000 eiro vērtiem grantiem līdz daudzmiljonu aizdevumiem lieliem digitalizācijas projektiem. Kārtība uz papīra visai vienkārša – uzņēmumam jāpiesakās digitalizācijas ceļa kartei, tā jāizstrādā kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centru un pēc tam jau var saņemt atbalstu no LIAA vai ALTUM paša projekta realizācijai. Lai noskaidrotu, kā sokas ar šo programmu apguvi, ceļa kartēm, uz sarunu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros aicinājām Eiropas Digitālās inovācijas centra izpilddirektori Aigu Irmeju.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā.  Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu. Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies.  Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša.  Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu. Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika. Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums.

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam galveno iemeslu, kādēļ krita Krišjāņa Kariņa valdība. Vismaz tā saka finanšu ministrs. Runa ir par valsts un pašvaldību uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Kāds ir status šīm iecerēm, kādas ir problēmas un iespējas, valsts stratēģija un kas reāli bez runāšanas par to “ka tā kā vajadzētu” ir arī izdarīts. Lai valsts un pašvaldības uzņēmumi tiktu līdz biržai, visupirms ir vajadzīga politiskā vēlme un lēmums. Nespēja vienoties par šo jautājumu bija iemesls kādēļ sabruka Kariņa valdība, atklāj finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tagad politiskā griba ir. Par jaunāko ziņojumu ir saņemta virkne negatīvu ierēdniecības atzinumu un iebildumu, bet mērķis turpmāko 3-4 gadu laikā tikt līdz tirgus kapitlaizācijai 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir palicis dzīvs, skaidro ministrs.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, ko par vidi un klimata draudzīgumu domā uzņēmēji, tāpat – par digitalizāciju, bet šoreiz tieši mazākiem uzņēmumiem.  Cik ilgtspējīgi un atbildīgi ir Latvijas tūrisma uzņēmumi un kā mēs atšķiramies no tuviem kaimiņiem tepat Somijā? To ikgadējā tūrisma nozares pētījumu konferencē stāstīja Vidzemes augstskolas pētnieces. Klausoties viņu teiktajā, brīžiem bija sajūta, ka tas, ko pētnieces sapratušas par tūrisma uzņēmumiem, nemaz nav tik tālu no tā, kā jūtas un domā daudzi Latvijas uzņēmumi. Īsais ātrais kopsavilkums - mums ar to zaļumu galīgi neiet, it īpaši, ja papēta dziļāk, tālāk par skaļiem paziņojumiem netiekam. Kaut vai uzņēmēju teiktais, kad tiem pajautā par to, cik svarīga ir ilgtspēja. Ja Somijā tūrisma un viesmīlības nozarē par ilgtspēju domā kā par dzīvesveidu, kā par lielu sistēmu, kur katra viena rīcība ir svarīga, tad Latvijas uzņēmēji joprojām šaubās - vai viņu uzvedība un izvēles kaut ko mainīs. Un arī minot dažādus paveicamā piemērus, Latvijas uzņēmumi parasti piesauc vienkāršākas lietas, atzīst pētnieces.   Pievienotajā vērtībā daudz runājam par produktivitāti, par Latvijas uzņēmēju drosmi, spēju iekarot jaunus tirgus, strādāt labāk, pelnīt vairāk… un daudz runājam arī par to, ka bieži vien ceļš uz iepriekšminētajām lieliskajām lietām var būt, izmantojot dažādas tehnoloģiju iespējas. Turklāt - izmantojot Eiropas fonu atbalstu. Tur gan parasti ir arī daudz problēmu - noteikumi reizēm ir interesanti, dokumentu kaudze lielāka nekā rādījās ļaunākajos murgos, ko drīkst un ko nedrīkst darīt - arī ne vienmēr skaidrs. Buksē un bremzē, vērtē Signe Bāliņa, Likta vadītāja.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jaunajiem uzņēmumiem, tādiem, kuri nesen sākuši darbu - ko domā paši uzņēmēji, kādas ir to ambīcijas, stresa līmenis un problēmas. Un par jauno ALTUM programmu uzņēmumu finansiālam atbalstam, padarot aizņēmumus pieejamākus un lētākus. Kā jūtas jaunie uzņēmumi padziļināti vairāku gadu garumā pētījis uzņēmums „Norstat Latvija” un tā vadītāja Linda Ezera stāsta, ka vairums ar dzīvi jūtas apmierināti. Un lai gan vairumam viss labi, lielākā daļa arī saka, ka stresa ir stipri vairāk. 19% gan saka, ka, uzsākot pašam savu uzņēmējdarbību, stresa ikdienā ir stipri mazāk nekā agrāk. Vēl viena interesanta tendence, ka stipri mazāk streso rīdzinieki, acīmredzot, ikdienas rūpes un tāda skarbāka dzīve ir reģionos. Katrs piektais jaunais uzņēmums saka, ka saskaras ar naudas plūsmas problēmām un kavētiem maksājumiem - vai nu pats nespēj laikus apmaksāt rēķinus, vai arī maksājumus kavē klienti un sadarbības partneri. Bet, ja runājam par fundamentālām izmaiņām pašu uzņēmumu ambīcijās, stratēģijās un mērķa tirgiem, tad interesanta un vienlaikus likumsakarīga ir tendence turēties pa gabalu no Krievijas tirgus un skatījums ir kļuvis kopumā pragmātiskāks un pietuvināts realitātei.  Jāpiebilst, ka lielai daļai - 16% - gan īsti nav ko atbildēt, kad tiem jautā par eksporta tirgiem. Bez naudas plūsmas problēmām - vēl jaunus uzņēmējus uztrauc darbaspēka pieejamība, bet kopumā skats nākotnē ir visai pozitīvs.  ALTUM programma uzņēmumu finansiālam atbalstam Jau iepriekš esam runājuši, ka jauniem uzņēmumiem bez jebkādas vēstures un apgrozījuma bankā aizņemties ir visai sarežģīti un neizdevīgi. Viņi var meklēt biznesa eņģeļus, kādu riska kapitālu, valsts atbalsta programmas vai ideju konkursus, bet liela daļa visu sāk ar pašu uzkrāto naudu, vai aizņemas to no radiem, draugiem. Tāda ir realitāte. Par tirgus nepilnībām kreditēšanā pērn tika runāts daudz, jo īpaši kontekstā ar lielo banku peļņu, bet izrādās ir ne tikai runāts, bet arī darīts. Valsts finanšu institūcija ALTUM šogad ievērojami samazinājusi nodrošinājuma prasības, lai aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem padarītu pieejamākus jeb lētākus. Jaunumus uzskaita ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par produktivitāti un tās brīžiem grūti izskaidrojamajiem līkločiem un mazliet par to, ko par ekonomiku, darba tirgu un savu vietu tajā domā jaunieši. Satraukti signāli par to, ka Latvijas ekonomika atpaliek nu jau ne vien no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm, bet arī mūsu kaimiņi mūs ir apsteiguši, skan jau ilgāku laiku. Ko darīt? Visu ko vien var, tajā skaitā – audzējot produktivitāti. Te gan šobrīd daudz labu ziņu nav, lēš Latvijas Universitātes domnīcas „LV Peak” eksperti. Viņu ekonomikas barometrā lēsts, ka pēdējos divus gadus produktivitātes pieaugums bijis knapi knapi ar plusiem…  Cik lielu algu uz rokas gribētu jaunieši, kas pabeidz augstskolu un dodas darba tirgū? Latvijas Universitātes kopā ar SKDS veiktās jauniešu noskaņojuma aptaujas dati liecina, ka jaunieši pēc absolvēšanas vēlētos saņemt par pilnas slodzes darbu no 600 eiro līdz 10 tūkstošiem mēnesī uz rokas. Visbiežāk minētā atbilde - divi tūkstoši eiro mēnesī, bet vidējā vērtība - ap 1500 eiro mēnesī.  Tā protams, nav neiespējami liela alga, bet tik un tā - noteikti uzņēmumiem būtu nopietni jādomā, vai jaunais darbinieks tiešām tādu atpelnīs. Par to, ka uzņēmumiem nopietni jādomā, vai darbinieks būs tik vērts, cik vēlētos saņemt jaunie darbinieki, uzsver arī Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs profesors Gundars Bērziņš.

Kā jau gadumijas, arī raidījumā Pievienotā vērtība mazliet paskatāmies atpakaļ un arī mazliet uz priekšu: runājam gan par to, ko finanšu tirgi nesuši mūsu pensijām, gan par to, kas noticis ar uzņēmumu dibināšanu. Aizgājušajā gadā vairāk uzņēmumu reģistrēti, nekā likvidēti - šādu, patiesībā cerību viesošu ziņu izplatīja "Lursoft". Vai tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēju skaits aug un arvien vairāk metamies biznesā, anazlizē Daiga Kiopa, "Lursoft" valdes locekle.  Šie gadi ir kā karuseļa amerikāņu kalniņi - augšup, lejup, viens straujš pagrieziens pēc otra. Un ne tikai ekonomikā, bet arī starptautiskajā politikā. Kas viss protams, ietekmē viens otru un kopā - arī mūsu dzīvi.  Kaut vai akciju tirgi - pēdējos gados biedējuši mūs ar kritumiem, vilinājuši ar kāpumiem. Un pirms atmest ar roku, ka tāpat nav ne akciju, ne investīciju un mani tas neskar, atgādināmu, ka stāsts par akciju tirgu lielā mērā ir stāsts par mūsu pensiju uzkrājumiem. Un tur šis gads ir bijis starp labajiem. Stāsta Oskars Briedis, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieks. 

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par lielu investīcijas projektu īstenošanu, valsts atbalstu un, protams, ielūkojamies arī mūsu pašu investīciju portfeļos un līdz ar to arī tajā, kas notiek Baltijas biržā. Valsts atbalsta programma lieliem investīciju projektiem. Ar to ne viens vien saista cerības noķert labklājības līmenī veco Eiropu kaut cik pārskatāmā nākotnē. Pieņemot nākamā gada budžetu, šīs programmas turpināšanai piešķirti 70 miljoni eiro un jau atvērta pieteikšanās. Programmas būtība – uzņēmēji lieliem, dārgiem daudzmiljonu investīciju projektiem, tādiem, kas virs 10 miljoniem, var dabūt 30% atbalstu no valsts jeb kā to sauc oficiāli – kapitāla atlaidi. Trešajā kārtā pie atbalsta varētu tikt aptuveni 10 uzņēmumu rēķina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis. Pirmās divas kārtas šai programmai jau ir aiz muguras un secināms, ka uzņēmēju interese ir lielāka nekā atbalsta iespējas. Līdz šim atbalsta programmā ir pieņemti 13 pozitīvi lēmumi par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 260 miljonu eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 69,9 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus vērtēšanā ir vēl deviņi investīciju projekti par kopējo investīciju summu 221,5 miljoni eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 63,9 miljoni eiro. Par šiem vērtēšanā esošajiem gan amatpersonas jau runā kā par faktiski atbalstītiem projektiem, kur vairs tikai formalitātes jānokārto. Pirmo kārtu rezultāti ir labi un rāda, ka atbalsts strādā, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietas izpildītāja Iveta Strupkāja.

Raidījumā Pievienotā vērtība par digitālajām prasmēm, mākslīgo intelektu un tā potenciālu un pienesmu ekonomikai. Ažiotāža ap mākslīgā intelekta iespējām šogad bija milzīga, tika sagaidīta industriālā revolūcija, bet vai gaidas ir piepildījušās? Gads tuvojas noslēgumam un var diezgan droši teikt, ka šis savā ziņā ir pagājis mākslīgā intelekta zīmē, diez vai ir daudz tādu cilvēku, kuri nebūtu aprunājušies ar ChatGPT vai likuši tam uzzīmēt kādu attēlu. No mākslīgā intelekta tiek sagaidīts daudz, par to liecina kaut vai tas, ka aizvien biežāk par to runājot, tiek lietots termins ceturtā industriālā revolūcija, jo īpaši tāpēc, ka tas tagad pieejams plašām sabiedrības masām.  Par mākslīgā intelekta spējam transformēt ekonomiku un pacelt to jaunā attīstības līmenī aizvadītajā nedēļā sprieda arī Latvijas informācijas un tehnoloģijas asociācijas rīkotā konferencē. LMT prezidents Juris Binde vērtē, ka šobrīd pirmā ažiotāža ir pagājusi. Sabūvētās mākslīgā intelekta iespēju gaisa pilis un arī draudu pārspīlēšana ir pāri, savā ziņā esam vīlušies, bet drīz redzēsim arī rezultātus - līdzīgi kā ar 5G tehnoloģijām.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kriptovalūtām un citām tehnoloģiju naudas lietām, kā arī par to, kas notiek Baltijas biržā un mūsu portfeļu sacensībā. Runāsim mazliet plašāk nekā tikai par kriptovalūtām. Un katrā ziņā ne par to, kā ātri daudz nopelnīt vai tikpat ātri daudz pazaudēt ar tām spekulējot. Jo stāsts par kriptovalūtām patiesībā ir stāsts par blokķēdēm un, iespējams, revolūciju daudzās citās mums ikdienā it kā jau ierastās lietās. Vismaz cilvēki, kas šajā jomā strādā, ir pārliecināti, ka tur Latvijai slēpjas iespējas. Anatolijs Resins, uzņēmuma "Blockvis", kas specializējas tieši blokķēžu tehnoloģiju ieviešanā, vadītājs uzskata - mēs varam!

Raidījumā Pievienotā vērtība par procentiem un par darba efektivitāti. Par bankām un kredītiem. Saeima atbalstījusi otrajā lasījumā ieceri noteikt bankām nodevu, no kuras hipotekāro kredītu ņēmējiem tiktu daļēji segts procentu maksājumu pieaugums, bet daļa nonāktu budžetā.  Bankas turpina cīnīties pretī – peļ nodevu kredītņēmēju atbalstam, jo būtu grūti administrējama, bet ir pieļāvīgākas pret lielāku peļņas nodokli, kā tas ir Lietuvā un tad pēc tam lai politiķi lemj, kam sniegt atbalstu, cik lielu atbalstu un tā tālāk. Vēl jau trešais lasījums Saeimā, un tad redzēsim, kas beigās no tā visa būs sanācis, jo šis ir tas likums, kurš brīžiem šķiet mainās pa stundām un no lasījuma uz lasījumu visai būtiski.  Bet kredītņēmējiem laikam nav ko gaidīt uz nezināmiem labumiem un atbalstu. Lielā mērā šis ir loģisks laiks, kad ar kritisku aci apskatīt savu kredītu un budžetu un runāt par to, ko varētu mainīt. Ne vienmēr apskatīties uz iespējām kaut ko mainīt vajag tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Iespējams, var tikt pie izdevīgākiem un piemērotākiem nosacījumiem kredītam arī tad, ja nav problēmas samaksāt esošo. Par kredītņēmēju attiecībām ar bankām šobrīd saruna ar Ievu Teteri no SEB Bankas. Viņu mājokļu kredītu portfelis ir ap miljardu eiro un kopā bankai ir ap 24 tūkstošiem aizņēmēju. Viņi atcēluši maksu par izmaiņām līgumos un aicinājuši klientus nākt un runāt par iespējamajām izmaiņām. 

Kā augstās kredītu procentlikmes ietekmē nekustamo īpašumu tirgu Latvijā un kad tās varētu sākt kristies? Pēdējās pāris nedēļas visi, kam ir kādi kredīti, nu neteikšu, ka gluži var uzelpot, bet iespējams, jūtas mazliet labāk, redzot, ka Eiropas Centrālā banka ir pārstājusi no sēdes uz sēdi paaugstināt procentlikmes. No ekspertiem izskan frāzes par to, ka pīķis ir sasniegts. Optimistiskākie jau sāk uzdot jautājumus – kad tad procentlikmes kritīs? Procentlikmju kāpums, to turēšana augstos līmeņos ir rūgtas zāles, bet bez tām labāk nebūtu, nekustamo īpašumu attīstītāja „Bonava” organizētā diskusijā saka Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns. Bet kā pati slimība, ko ārstē ar rūgtajām zālēm un arī, protams, pašas rūgtās zāles ietekmē nekustamo īpašumu nozari? Cenu kāpums ir bijis straujš un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski mainīties, saka mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša. Ja būvniecības cenas kāpj un īsti pamata cerēt uz kādu būtisku kritumu nav, tad pašu īpašumu, jauno dzīvokļu, cenas neaug tik strauji. Un, kombinācijā ar pieaugošajām kredītu izmaksām sarūk arī pieprasījums jeb cilvēku daudzums, kas to var atļauties, situāciju skaidro nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa. Pēc viņas aprēķiniem – šobrīd būvniecībā ir par 30-40% mazāk dzīvokļu nekā pērn.  To, ka līdzīgi rēķina arī attīstītāji, apliecina fakts, ka kopš pagājušā gada gandrīz nav reģistrēti attīstītāju veikti jaunu zemesgabalu iegādes darījumi, kuros varētu notikt jaunu projektu būvniecība, piebilst Vērdiņa.  Loģika saka, ja situācija stabilizēsies, būs mierīgāki un prognozējamāki laiki, kredītu procentlikmes atgriezīsies veselīgos līmeņos, pieprasījums kāps, bet nebūs piedāvājuma un tas neizbēgami nozīmēs cenu kāpumu. Bet šobrīd, krītot pieprasījumam, saskaroties ar grūtībām pārdot sabūvēto, tirgū sāk parādīties arī dažādi īpašie piedāvājumi – piemēram, par jauno dzīvokli divus gadus nav jāmaksā komunālie maksājumi, virtuves iekārta un stāvvieta bonusā. Šādi, savā ziņā uz sava rēķina attīstītāji cenšas pārliecināt pircējus nebaidīties no augstajām procentlikmēm un vienlaikus tās kompensēt. Attīstītāja „Bonava” pārstāvis skaidro, cik daudz naudas par eirobor kāpumu pārmaksā viņu klienti.  Šobrīd saprast, vai lēmums pirkt vai nepirkt nekustamo īpašumu ir prātīgs vai nē,  ir ļoti sarežģīti, teju tik pat neatbildam,  kā jautājums – kad kredītu procentlikmes kritīs? Uz to grūtības atbildēt ir arī Latvijas Bankas ekonomistam Erlandam Krongornam.

Raidījumā Pievienotā vērtība par datu aizsardzību, pensiju uzkrājumiem un, protams, ielūkojamies Baltijas biržā. Šī ziņa liks saausīties visiem tiem, kuri tur roku uz pulsa un seko līdzi saviem pensiju uzkrājumiem 2. Līmenī, kā arī tam, kurš no pārvaldītājiem rūpējas par šo naudu. Tirgū jau ilgstoši darbojas septiņi pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji un nu tiem pievienojies arī astotais - „Vairo,” - kas paziņojis, ka ieguldījumus veiks pasaules uzņēmumu akciju fondos. Interesanti, ka uzņēmuma kodolu veido vietējie uzņēmēji, kas pārstāv dažādas nozares – sākot no kosmētikas ražošanas un beidzot ar izdevniecību. „Vairo” dibinātāju vidū ir vairāki bijušie „Swedbank” vadības pārstāvji. Linda Zalāne skaidro, kādas konkurences vēsmas tirgū nesīs jaunais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs un kāds ieguvums būs klientiem. Pievēršamies ne tikai naudas pelnīšanai, bet nezaudēšanai. Nu jau uzņēmumi, šķiet, rimušies paniski baidīties no datu regulas, bet kā privātpersonas esam pieraduši, ka mums pa labi un pa kreisi lūdz piekrist personas datu apstrādei un bieži vien vairs pat nesekojam līdz, kādēļ un kas notiks ar mūsu datiem. Par to aizdomājos klausoties Datu valsts inspekcijas lekciju par aktuālo datu aizsardzībā. Ja runājam pat tikai par mūsu piekrišanu datu apstrādei, arī tur viss nav vienkārši. Kādi nosacījumi ir piekrišanai, skaidro Raitis Augustāns no Datu valsts inspekcijas.

Raidījumā šoreiz sīkāk par aktuālo tematu – bankām, kredītiem, kredītu procentiem un to ierobežošanu. Par to, kāda ir situācija ar naudas pieejamību, kredītu cenām un vai plāns ierobežot procentus mums nesīs kādu labumu ilgtermiņā?  Kredīti un kapitāls ir vēsturiski sāpīgs temats, kur gadiem krājušās problēmas līdz ar eiro procentlikmju kāpumu tagad lien ārā kā īlens no maisa. Nedaudz abstrahējoties no visām runām par likumiem, kuri liek bankām samazināt aizdevumu procentus, vai diskusijām par banku virspeļņas nodokli, mazliet par to, kāda ir situācija. Vienkāršojot, dažādu objektīvu un neobjektīvu iemeslu dēļ, paskatoties pagātnē mēs Latvijā par kredītiem esam maksājuši un joprojām maksājam vairāk nekā citi Eiropas Savienībā. Ja skatāmies uz statistiku, kredītu pieejamības ziņā gadiem esam vilkušies eirozonas astē, toties kredītu izmaksas, respektīvi gan procentu maksājumi, gan ķīlas prasības ir bijušas augstākās. Latvijas Bankas rīkotā ekspertu diskusijā par tautsaimniecības finansēšanas problēmām skaidro Latvijas bankas pētnieks Kārlis Vilerts. 

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par valsts un pašvaldību uzņēmumiem kapitāla tirgos un Alūksnes putnu fabrikas sākotnējo publisko piedāvājumu.  Par valsts un pašvaldības uzņēmumu ienākšanu biržā runājam jau kopš raidījuma pirmsākumiem, taču viss notiek lēni. Obligācijas, jā, tās izlaiž, piemēram, „Latvenergo” un solījās vēl vairāki. Bet nacionālā aviokompānija „airBaltic” atteikusies no plānotās obligāciju emisijas un kapitāla tirgos naudu neaizņemsies. Iemesls bailes no ilgstoši augstām procentlikmem un arī ģeopolitiskajiem riskiem, kuri ietekmē tirgu.  Bet daudziem citiem valstij piederošiem uzņēmumiem straujāk doties uz publisko kapitāla tirgu kavē slavenais vārds privatizācija: kā tad tā, atkal privatizēs valstij piederošo un visiem acu priekšā, 90. gadu mežonīgais kapitālisma sākums Latvijā. Kādēļ šobrīd nevar runāt par privatizāciju, skaidro Daiga Auziņa-Melalksne, bijusī Rīgas biržas vadītāja.  Sarunājāmies Baltijas kapitāla tirgus konferences laikā un tur vesela ekspertu diskusija bija veltīts tieši valsts un pašvaldības uzņēmumu ceļam uz biržu. Tās vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, „Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris, savukārt atgādina, sākot kotēt biržā, valstij piederošais nezūd, bet klāt vēl nāk arī lielāka neatkarība no politiķu iegribām. Bet bažās par privatizāciju mēs Latvijā neesam unikāli, arī kaimiņos satraukumi bijuši līdzīgi. Tur šobrīd ir jau pozitīvie piemēri valsts un pašvaldības uzņēmumiem nokļūstot biržā. Igaunijā viens no pēdējiem piemēriem - energouzņēmums „Enefit Green”. Tallinas biržas vadītājs Kārels Ots stāsta - tas viss sācies ar paskaidrojumu uz vienas lapas - trīs iemesliem, kādēļ šiem uzņēmumiem jānonāk publiskajā kapitāla tirgū. Kamēr uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem biržā gaidām, šobrīd tur sācies kāds interesants Latvijas pārtikas nozares uzņēmuma sākotnējais akciju piedāvājums. Vēl divas nedēļas investori var parakstīties uz „APF Holdings” akcijām. „APF holdingā” ietilpst olu ražotājs SIA „Alūksnes putnu ferma” un arī jaunputnu audzētājs SIA „Preiļu putni”. „APF grupas” akcijas tiek piedāvātas par 6,81 eiro gabalā un minimālais pirkums – viena akcija.  Kāpēc tagad? Jo naudu iedzīvotāju kontos un depozītos ēd inflācija un, iespējams, piedāvājums ieguldīt uzņēmumu akcijās varētu būt pievilcīgs, tā skaidro uzņēmuma dibinātājs, lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs, kuru aicinājām uz īsu sarunu.

Raidījumā Pievienotā vērtība spriežam, kā tehnoloģiju attīstība maina un attīsta krāpniecības veidus, un arī to, kā šīs pašas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts stājas preti un cenšas pasargāt upurus no apkrāpšanas. 12 miljoni eiro pērn izkrāpti no Latvijas banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus. Teju ik dienu ziņās pavīd pa kādam gadījumam, kur, uzķeroties uz zināmām vai jaunām krāpnieku shēmām, cilvēkiem izkrāptas iespaidīgas naudas summas. Krāpnieki telefona zvanos nu jau upurus uzrunā arī latviski. Krāpnieki cenšas pārliecināt dažādu paaudžu cilvēkus. Raidījuma veidotāji tikās ar uzņēmējiem, kuru bizness ir pasargāt citus uzņēmumus no apkrāpšanas ar viedo tehnoloģiju palīdzību. "Huntli" un "Ondato" darbojas 192 valstīs, palīdzot izveidot finanšu iestādēm, bet ne tikai, pretkrāpniecību drošas sistēmas. Tās vadītājs un līdzdibinātājs Ļuidas Kanapienis skaidro, ka būtībā, lai gan krāpniecisku shēmu un gadījumu skaits pēdējos gados strauji aug, tas nenozīmē, ka pašu krāpnieku ir vairāk, bet gan to, ka tehnoloģijas tagad ļauj tiem darboties milzīgos mērogos un globāli.

Ko gaidīt no līdz galam nezināmās nākotnes, jeb kas notiks ar cenām, algām, procentlikmēm un ar ko varam rēķināties šoziem? Inflācija septembrī Eiropas Savienībā strauji sarukusi, liekot ekspertiem jau izteikt cerības, ka Eiropas centrālā banka vairs nepalielinās aizdevumu un noguldījumu procentu likmes.  Septembrī inflācijas gada rādītājs bija 4,3%, kas ir būtisks kritums salīdzinājumā ar 5,2% augustā. Velns, kā vienmēr gan slēpjas detaļās - septembrī enerģijas cena samazinājās par gandrīz 5%, bet pārtikas cenu inflācija joprojām nepieklājīgi augsta 9%. Tiek sagaidīts, ka arī šomēness cenu kāpums turpinās sabremzēties un izskan cerības no prominentiem ekonomistiem, ka Eiropas centrālā banka vairs nepaaugstinās procentu likmes.  Aiznākamajā gadā inflācija eirozonā varētu atgriezties daudz aprunātajā 2% līmenī – un dzirdot šo ziņu, daudzi kredītņēmēji cerīgi saspicē ausis. Jo cīņā ar inflāciju kāpinātās kredītu procentlikmes ne vienam vien sāpīgi iegriezušas ģimenes budžetā. Tomēr viena no lietām, kas iezīmējās Latvijas Bankas ekonomikas prognožu diskusijā ir tas, ka ar procentlikmēm visticamāk, būs tāpat kā ar inflāciju – kāpuma apstāšanās nenozīmēs likmju – un attiecīgi kredītmaksājumu – samazināšanos. Skaidro Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents. Bet kopumā Latvijā veidojas zināms paradokss – investīciju pieaugumam, konkurētspējas veicināšanai un vispārējai ekonomikas zelšanai un plaukšanai kā tāds universālais palīglīdzeklis tiek piesaukta kreditēšanas veicināšana. No otras puses, palielinot aizņemšanās izmaksas, tā tiek vēl vairāk slāpēta. Un te ir daži aspekti, kas Latvijā ir atšķirīgi no lielākās daļas Eiropas. Pirmkārt, esam starp valstīm, kurās lielākā daļa kredītu izsniegti ar mainīgām, nevis fiksētām likmēm. Norāda LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Tie, kuri ikdienā seko līdzi jaunumiem Baltijas kapitāla tirgū, droši vien jau ir lietas kursā, ka no šodienas, 25. septembra, interesenti var pieteikties iegādāties būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma SIA "Storent Holdings" obligācijas 4,5 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinoši īsā laikā šī ir jau otrā obligāciju emisija, kurā uzņēmums naudu tālākai attīstībai piesaista biržā. Jūnijā šādi tika piesaistīti 10,5 miljoni eiro un gandrīz 1000 privāto investoru. Kam nepieciešama nauda, kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi un kāds ir tā skats uz ekonomiku kopumā, skaidro "Storent" grupas vadītājs Guntis Grīnbergs.

Būs jauns veids, kā atgūt negodīgas komercprakses radītos zaudējumus patērētājiem, un jau nākamgad, iespējams, redzēsim pirmos tiesas procesus.  Par cik lielu summu jūs būtu ar mieru vērsties tiesā? Par diviem eiro noteikti nē, par 50 arī diez vai, varbūt simts, ja vien nav kāds principāls iemesls. 500 eiro varētu būt robeža, par kuru vērts padomāt, vai vērsties tiesā. Tā ir daudziem. Pat ja mums nodara zaudējumus, pārmaksājam, nav diez ko lietderīgi tiesāties, kamēr summa ir maza. Un ja tā ir daudziem patērētājiem, beigās sanāk pavisam neglīti. „Kad saskaita visus patērētājus kopā, tās ir milzīgas summas, par kurām var iedzīvoties. Protams, cilvēki tiesā nevēršas un nauda paliek pārkāpēja rīcībā. Tas nav taisnīgi un nenāk par labu tirgum, jo tad neviens no notikušā nemācās,” norāda Baiba Vītoliņa no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Un tā kā katram patērētājam individuāli vērsties pret uzņēmumu par salīdzinoši varbūt nelielu skādi ir pārāk dārgi un ķēpīgi, kā risinājums tiek piedāvātas patērēju kolektīvās prasības. Likumu izmaiņas par to ieviešanu pirms pāris dienām pieņēma Saeima. Kā tas varētu strādāt praksē, skaidro zvērināts advokāts Andris Tauriņš, „Sorainen” partneris. Viņš velk paralēles ar aviobiļešu kompensēšanu.  „Ir līdzīgs process, kas darbojas sekmīgi, aviobiļešu prasībās, kur pasažieri var piedalīties shēmās un atprasīt no aviopārvadātājiem kompensāciju par nokavētiem reisiem. Man kā pasažierim pienāca lidostā uzņēmuma pārstāvji un piedāvāja aizpildīt vienkāršu anketu, ka piekrītu, ka manā vārdā viņi cels prasību. Es domāju, ka līdzīgs process būs citos jautājumos,” vērtē Andris Tauriņš. Kā tas varētu strādāt? Vienkāršojot – kvalificēta institūcija – tas ir biedrības, kuru mērķis ir aizsargāt patērēju intereses, var celt prasību patērēju vārdā un prasībai var pievienoties arī citi, kas cietuši no uzņēmēju negodīgas komercprakses. Kvalificētas institūcijas statusu nākotnē iegūt un panākt, ka uzņēmēji patērētājiem kompensē nodarītos zaudējumus, cer Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kādā stāvoklī ir ekonomika un ko varam sagaidīt no rudens un ziemas inflācijā, procentlikmēs, nekustamo īpašumu tirgū - procesos, kas visai tieši ietekmē kopējo un netieši katra labklājību. Kāds ir ekonomikas kopējais stāvoklis Latvijā un pasaulē? Kā ierasts, ir labas un ir sliktas ziņas. Tā pavisam vienkāršojot - nav tik slikti, kā varēja būt, bet nav arī īsti labi.  Pirmkārt, bažas, kas valdīja pērnā gada nogalē, ka tūlīt būs pamatīga recesija nav piepildījušās, ekonomikas izaugsme pavasarī un vasaras mēnešos ir nedaudz atguvusies, taču, tuvojoties rudenim, redzams, ka vairākas lielas ekonomikas pasaulē sāk atkal piebremzēt un tas, protams, ietekmēs arī mūs. Par to liecina arī jaunākais SEB bankas "Nordic Outlook" ekonomikas pārskats, galvenās pasaules ekonomikas tendences iezīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas motors ir noslāpis, startera akumulators tukšs, tik tēlaini ekonomisti komentē jaunākos iekšzemes kopprodukta datus. Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājies par 0,5% un raugoties uz visiem citiem rādītājiem - kravu kritumu visās nozarēs, mājsaimniecību tēriņu sarukumu, augošajiem kredīta maksājumiem - cerēt uz būtiskiem, ātriem uzlabojumiem neesot vērts.  Algas gan turpina augt. Vismaz uz papīra un statistikas datos. Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati rāda, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2023. gada 2. ceturksnī bija 1525 eiro, par 12% vairāk nekā pirms gada. Te gan tā viltīgi, jo lai gan alga augusi, īsti nopirkt vairāk jau par to nevar, jo inflācija. Ekonomisti gan rēķina - šobrīd ir var tā teikt lūzuma punkts, brīdis, kurā algu pirktspēja, pēc divu gadu krituma, atkal sāks augt, respektīvi - algas augs straujāk nekā inflācija.  Karsts temats ir Sadales tīklu tarifu pieaugums. Te nu praksē redzējām to kā teorija atšķiras no prakses. Kamēr tarifu kāpums bija teorētisks, lielākajai daļai, tajā skaitā arī politiķiem un regulatoriem šķita "nu labi", bet pēc tam, kad reāli praksē un savos rēķinos to ieraudzīja paši un iedzīvotāji, kļuva par kļūdu, kas jālabo. Viens no piedāvājumiem ir to labot ar valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma Latvenergo peļņu.  Augstā elektrības cenas tā finanšu rezultātiem ir nākušas par labu, gluži kā procentlikmju kāpums bankām. Latvenergo ir jaunu ieņēmuma un peļņas rekords pusgadā. Par praktiskām, katra personīgā maciņa lietām runājot, beidzot, cilvēkiem, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, to varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nākotnē VID sola visu procesu vēl ērtāku, jo tā kā VID rīcībā bieži vien jau ir visa informācija par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļu atvieglojumiem. Pašu deklarāciju iesniegšana, sagatavošana varētu būt pilnībā automātiska. Un, ja runājam par katra portfeļa vērtību, ir labas un ir arī sliktas ziņas. Kāda kopumā investoriem bijusi šī vasara? Vaicājam Oskaram Briedim no Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.  Sarunājamies ar vairākiem uzņēmumu īpašniekiem - Līga Gutāne kovida laikā sāka strādāt ar porcelānu un izveidoja uzņēmumu "Liga Light",  tekstilmākslinieci Irīnu  Abakoku, zīmola "Marta un Zveja" īpašniekiem un izveidotājiem, kā arī Inesi Manguli, zīmola "Dabasspēks" saimnieci.       

Raidījumā Pievienotā vērtība par zaļo atjaunīgās enerģijas kursu, kurā investīciju, naudas un plānu ir vairāk nekā jebkad agrāk, bet ir problēma - trūkst virkne jomas speciālistu un zināšanu, lai visas ieceres realizētu.  Iepazīstam arī jaunuzņēmumu no medicīnas inovāciju jomas un, protams, ielūkojamies arī mūsu personīgajos ieguldījumu portfeļos. Sen neesam runājuši par zaļo kursu enerģētikā, atjaunīgo resursu izmantošanu, kur pieejam visai daudz Eiropas un investoru naudas. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, esam apjautuši, ka zaļais kurss nav tikai un vienīgi rūpes par planētas veselību, bet arī viens no veidiem kā veidot enerģētisko drošību un arī individuālā līmenī pasargāt savu maciņu no strauja, neprognozējama energoresursu cenu pieauguma.  Un tā rezultātā atjaunīgās enerģijas nozare strauji aug, bet ne bez grūtībām. Jau šobrīd vēja enerģijas nozare sastopas ar izaicinājumu – trūkst darbaspēka, kas varētu realizēt apjomīgos investīciju projektus

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par vasarīgu uzņēmējdarbību un arī iepazīstam vēl kādu no Latvijas jaunuzņēmumiem. Tādu, kas ļoti veiksmīgi „plosās” visai eksotiskās Āzijas puses valstīs. Sāksim ar stāstu par kādu nozari, kas siltu un saulainu vasaru gaida ar nepacietību. Saldējuma ražotājiem sezona šobrīd jau ir labi ieskrējusies un tas nozīmē, ka ražošanas jaudas strādā teju uz pilnu klapi, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kas pieaug līdz ar siltajiem vasaras saules stariem.  Cik daudz saldējuma Latvijas iedzīvotāji gadā notiesā, kā tirgu dala vietējie un ārvalstu lielie saldējuma ražotāji, kā arī, vai un kā iespējams tirgū sevi pieteikt un pastāvēt mazajiem, nišas saldējuma ražotājiem, skaidro Linda Zalāne. Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “Jeff” ir radījuši veidu, kā cilvēkiem bez pārskatāmas banku kontu vēstures noteikt kredītu vai citu finanšu risku. Viņi savu biznesu strauji attīsta Dienvidāzijā. Kā puiši no Latvijas nonāca līdz idejai, kādas ir īpatnības Āzijas tirgū? Kāpēc tieši tur, un ko īsti Jeff dara? Par to, vai var nopelnīt un kādas ir attiecības ar investoriem, sarunā stāsta  uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Toms Niparts.

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff" ir radījuši veidu, kā cilvēkiem bez pārskatāmas banku kontu vēstures noteikt kredītu vai citu finanšu risku. Viņi savu biznesu strauji attīsta Dienvidāzijā. Kā puiši no Latvijas nonāca līdz idejai, kādas ir īpatnības Āzijas tirgū? Kāpēc tieši tur, un ko īsti "Jeff" dara? Par to, vai var nopelnīt un kādas ir attiecības ar investoriem, sarunā stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Toms Niparts.

Raidījumā Pievienotā vērtība par darba drošību un darba vides risku novērtēšanu - cik formāli vai ar praktisku jēgu tam pieejam Latvijā un vai pēdējos desmit gados šajā jomā esam progresējuši.  Un arī ieskatāmies kādā jaunuzņēmumā - šoreiz darbības joma ir mūzika, vai precīzāk - tās mācīšana.  Algu kāpums turpināsies, piesaistīt labus, kvalificētus darbiniekus ir sarežģīti - šīs frāzes dzirdam bieži jau vairākus gadus. Varētu domāt, ka tādā jomā, kā darba aizsardzība, darba vides risku novērtēšana un veselīgas darba vietas un vides radīšana ir neapturams progress, taču, diemžēl nekā - pēdējos desmit gadus ir stagnācija, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa pētījumi par darba riska novērtējuma esamību uzņēmumos. Ņemot vērā pēdējos pandēmijas gadus, kuri iemācīja lietot dažādus digitālos rīkus, tas mainīja daudzu priekštatus par attālināto darbu, bet ir pārsteidzoši, ka daudzi ignorē attālināto darba vietu drošības aspektus, sistemātisku novērtēšanu, jeb ir uzņēmumi un darba drošības speciālisti, kuri uzskata, ka tā nav nedz viņu daļa, nedz atbildība.  Lai nenoslēgtu uz tik negatīvas nots, Vanadziņš piebilst, ka liela loma darba vides drošībā ir pašiem darbiniekiem, kuriem tas ir jāpieprasa darba devējiem un gados jaunie speciālisti šajā ziņā ir aiz vien zinošāki un prasīgāki un nekautrējas uz savām tiesībām strādāt drošā vidē ne tikai norādīt, bet arī pieprasīt. 

Virkni uzņemējdarbības jomu maina elektroauto nopietnāka ienākšana tirgū. Bet vai šī ienākšana ir strauja? Turpinām mūsu jaunuzņēmumu sēriju – šoreiz par platformu medicīnas studentiem „Anatomy next”. Ja skatās statistiku, var secināt, ka Latvijā mīlam dīzeļus un tos pērkam arvien vairāk. Bet kā ar elektroauto? Tomēr auto ar dīzeļmotoru ir ceļu karalis šobrīd, vismaz Latvijā populārajā lietoto auto segmentā. Bet elektroauto reģistrācijā manāms kāpums. Un skaidrs, ka agri vai vēlu elektroauto kļūs par normu arī uz Latvijas ielās. Ko tas var mainīt, diskutēja dažādi eksperti „Elektrum” rīkotajās sarunās.

Raidījumā Pievienotā vērtība par garīgo veselību, spēju mainīties, pielāgoties un strauji augt biznesa kontekstā. Ielūkosimies arī kādā Latvijā radītā jaunuzņēmumā. Un protams, arī tajā, kas notiek Baltijas biržā un mūsu abu personīgajos portfeļos. Kas ir uzņēmējs? Kāda ir motivācija ko darīt? Vai par uzņēmēju piedzimst vai par tādu izaug? Attīstīt, vadīt biznesu – vai to var jebkurš? Ko tas prasa no cilvēka, uzņēmuma radītāja, idejas autora? Kā augt līdzi un kurā brīdī bizness pāraug tā radītāju? Vai saglabājot veselo saprātu cilvēks spēj augt tik pat strauji kā bizness, vai biznesa veiksmes griesti ir tieši proporcionāli tā vadītāja izaugsmes griestiem?  Tādi ļoti ietilpīgi, apcerīgi un filosofiski jautājumi - uz tiem atbildes meklē un palīdz tās atrast arī citiem, tostarp mainīties līdzi savam biznesam personīgās izaugsmes mentors un Baltijas jaunuzņēmumu vidē pazīstamais Ansis Farhads Līpenītis. Pats ar pieredzi veiksmīgu un ne tik veiksmīgu jaunuzņēmumu dibināšanā, tagad ir līdzdibinātājs izaugsmes stadijā esošu jaunuzņēmumu atbalsta programmai “Cocoon”. Palīdzam pārvarēt un tikt galā ar bailēm augt, - lakoniski programmu raksturo Lipenītis.  Mazliet sasaucoties ar iepriekšējo tēmu, laiks iepazīt vēl vienu Latvijas jaunuzņēmumu, turpinot ierakstu sēriju par Latvijas jaunajām idejām un uzņēmumiem. Uzņēmums “Simple Charge” rada risinājumu, lai elektroauto varētu uzlādēt pie jebkura elektrības staba. Rodas iespaids, ka tiek strādāts gudri, ilgtspējīgi, bet vienlaikus arī smagi, pieciešot un pārvarot visas tās grūtības, kuras raksturīgas jaunuzņēmēju videi. Kas viņi ir, ko dara un kā viņiem iet - lai stāsta paši.

Raidījumā Pievienotā vērtībā par jauniem uzņēmumiem un vecām problēmām – respektīvi, kādēļ pēc septiņiem finanšu izglītošanas gadiem jaunākie dati rada, ka sabiedrība finanšu jautājumos ir kļuvusi mazāk zinoša. Runājam, runājam un it kā pat darām, bet diez ko labāk nepaliek. Jaunākajā finanšu pratības pētījumā Latvijas iedzīvotāji ieguvuši 61% no maksimālā, septiņus gadus iepriekš tie bija 62 %. Neticami, jo par finanšu pratību esam runājuši tik daudz, Aija Brikše no Latvijas Bankas vērtē, ka lielākās problēmas iedzīvotājiem ir tieši ar vienkāršu finanšu uzdevumu risināšanu. Kur nepieciešama neliela izpratne un matemātikas zināšanas pamatskolas pirmās puses līmenī.  Tomēr ne viss  finanšu pratības pašvērtējumā ir tik slikti, kā varētu likties, tajā skaitā arī pētījuma metožu dēļ, skaidro socioloģijas doktors Andris Saulītis.  Tāpat problēmas iedzīvotājiem sagādā tehnoloģijas un krāpnieki, atzīst Ģirts Bērziņš, "Swedbank" grupas digitālās stratēģijas vadītājs.  Nemākam rēķināt procentus, nesaprotam, kā izvairīties no krāpniekiem – tās ir sliktās ziņas. Bet ir arī labās – esam šo septiņu gadu laikā kļuvuši finansiāli neatkarīgāki, ātrie kredīti ir tikai 3% iedzīvotāju, nevis katram desmitajam, kā bija 2015. gadā. Vairāk arī par naudu domājam ilgtermiņā, nevis ka kaut ko kas jātērē šodien. Brikše no Latvijas bankas atzīst – kopumā mūsu pašvērtējums par finansiālo pratību – visai adekvāts. 

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par liela mēroga pasākumiem un to, ko tie dod Latvijas ekonomikai – vai ir tā vērts Rīgā rīkot maratonu un Dziesmu un deju svētkus, uzņemt hokeja čempionātu? Nākotnē raugoties – varbūt ne ar tādu pārmērīgu optimismu, bet ir skaidrs, ka gada otrajā un trešajā ceturksnī Latvijā, Rīgā, būs vairāki vērienīgi pasākumi, kuri atstās savu nospiedumu arī ekonomikā.  Šomēnes Rīgā mutuļo sports. Pavisam nesen, pagājušajā nedēļas nogalē, galvaspilsētā pulcējās vairāki tūkstoši skrējēju, bet no šī mēneša vidus līdz tā izskaņai Latvijā notiek pasaules hokeja čempionāts.  Savukārt jūlijā Rīgu pieskandinās Dziesmu un deju svētki. Šie visi vērienīgi sporta un kultūras pasākumi ne tikai palīdz spodrināt Latvijas vārdu un tēlu ārvalstīs, bet arī atstāj vērā ņemamu pēdu Latvijas ekonomikā. Cik nozīmīga ir šī pēda?

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par nozari, kura ir jebkuras ekonomikas pamatā – tie ir autoceļi. Noslēgumā ieskatāmies mūsu ieguldījumu portfeļos.  Noturēt esošo vai attīstīt? Ar šādu jautājumu aizvadītajā nedēļā ceļu nozare pulcējās uz divu dienu konferenci.  Latvijā ir vairāk nekā 70 000 km dažādu ceļu, valsts ceļu kopgarums ir 20 000 un nedaudz vairāk nekā puse no ceļiem ir ar grants segumu. Ja runājam līdzībās ar asinsrites sistēmu, tad tāds pamatīgs sabiezējums vai trombs ir Rīgas reģions, kur autoceļi ir visnoslogotākie, savukārt, jo tuvāk valsts robežai, jo sliktāk apasiņoti ir reģionālie ceļi, kvalitātes un arī satiksmes intensitātes ziņā.  Un paturpinot alegoriju ir vēl viena ielaista, hroniska kaite – nepietiekams uzturs, jeb nauda ceļu uzturēšanai un attīstīšanai. Ceļu nozares konferencē teju ikviens runātājs pieminēja 615 miljonus eiro gadā, naudu, kas būtu nepieciešama, lai esošu ceļu stāvokli noturētu, nerunājot par kādu nozīmīgu attīstību. Bet realitātē gadu no gada ir uz pusi mazāk naudas. Un neizdarīto darbu kopapjoms pēdējos trīsdesmit gados tuvojas jau trīs miljardu eiro vērtībai. Gadiem esam dzirdējuši vienu mantru – ir jāatgriežas pie speciāla ceļu fonda, to piedāvā arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks, tagad Saeimas deputāts, no partijas “Latvija pirmajā vietā” Edmunds Zivtiņš. Ja paraugāmies objektīvi, pēdējos gados Latvijas valsts ceļu stāvoklis iet, ja var tā teikt – uz gaismu, aiz vien vairāk tiek sakārtotas lielās šosejas, galvenie autoceļi, bet savā ziņā uz tā rēķina aiz vien sliktāk paliek ar mazākas nozīmes ceļiem. Pašvaldībām brīžiem nav iespēju, ko darīt lietas labā, veidojas tāds kā apburtais aplis, saka Uģis Mitrevics, bijušais Siguldas mērs, tagad Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības.  Mēs diezgan labi saprotam, ar kurām kaimiņvalstīm mums bija praktiski vienādas izejas pozīcijas pirms gadiem 30 un uz kuru ziemeļu kaimiņu raugāmies, kā piemēru. Šobrīd igauņi naudas daudzumu autoceļiem būtiski samazina, jo Eiropas Savienība daudz mazāk finansē autoceļus. Igauņi par satiksmi sāk domāt skandināviskāk un iespējams, mums arī būtu jāiet līdzīgs ceļš, saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Tas ar ko jārēķinās, ka Eiropas Savienība turpmāk daudz vairāk atbalstīs un finansēs dzelzceļu un iespējams, nākotnē, raugoties no mobilitātes viedokļa, daudz nozīmīgāki kļūs vietējie ceļi, pa kuriem nokļūt līdz dzelzceļa stacijai, nekā pārvietoties starp pilsētām ar auto pa autoceļiem. Kas savā ziņā domāšanu par to, kuri ir tie svarīgākie autoceļi apgriež kājām gaisā. Bbūs jāizlemj, ko darīsim.  Protams, ir jāplāno nākotne, bet tādu ilgtermiņu, skaistu plānu mums netrūkst saka Uģis Mitrevics, bieži vien šādi plāni ar pamatīgu putekļu kārtu palikuši ierēdņu atvilktnēs, jo mainījās situācija, parādījās jauna nākotne, ko plānot, un iedzīvotāji tā arī to skaisto nākotni nesagaida.  Galu galā, vai tie ir ilgtermiņa, reāli vai nereāli plāni, vai esošo dubļaino un bedraino ceļu sakopšana – tam visam vajag vairāk naudas. Latvijas valsts ceļi un nozare saka – vajag divreiz vairāk, nekā ir. Aktuāls jautājums, vai varam atļauties tērēt vairāk autoceļiem? Bankas „Citadele” ekonomists un fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš saka, visticamāk nē.  Paraugoties tālākā nākotnē un atbildot uz retorisko jautājumu, vai mums vispār vajag vai nevajag reģionālos ceļus, ja jau tagad 70% satiksmes notiek tikai ap Rīgu, ekonomists ceļu ekspertus, politiķus un arī citus ekonomistus aicina paskatīties uz mūsu eksportspējīgajām nozarēm – pārtika, koksne. Skaidrs, ka šajā ziņā bez reģioniem un labas satiksmes ar tiem, mēs neiztiksim. 

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par saruna kreditēšanu: cik melns ir tas velns, kā arī skaidrojam, vai šobrīd piepildās tas, ka, sākoties mazākajām nedrošībām, cilvēki steidz investēt zeltā. Skatām arī, kā divas nedēļas ietekmējušas mūsu ieguldījumu portfeļu vērtību. Jau labu laiku meklējot, kā, kur un kāpēc transformēt Latvijas ekonomiku, lai mēs, ja ne panāktu Rietumeiropas valstis, bet varbūt vismaz beigtu atpalikt no kaimiņiem, regulāri tiek piesaukta kreditēšana. Sak', kredīti Latvijā nav pieejami, bankas žņaudzas un vispār nesaprātīgas prasības. Ja to mēs atrisinātu, vismaz pussolis ekonomikas transformācijas virzienā būtu sperts. Vai tiešām tā ir, vērtē Mārtiņš Āboliņš, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un bankas "Citadele" ekonomists. Tradicionāli nenoteiktības periodos investori meklē ko mierīgāku, drošāku, stabilāku, Un bieži vien tas ir zelts. Tādēļ arī tā cenas parasti iet uz augšu ekonomisko vētru un bažu laikā. Bet vai šobrīd inflācija un nedienas banku nozarē nobiedējušas investorus tiktāl, lai tie atkal vairāk skatītos uz zeltu?  

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par ekonomikas amerikāņu kalniņiem un par nozari, kurai pēdējie gadi ir bijuši visai dinamiski – no milzīgām cenām līdz milzīgiem cenu kritumiem. Un tad kā ķirsītis uz tortes – ārkārtējā situācija mizgrauža dēļ. Par kokrūpniecību, respektīvi.  Jau pāris dienas daudzos Latvijas novados spēkā ārkārtējā situācija mizgrauža izplatības dēļ. Pirms kāda laika, izdzirdot par mizgrauža izplatību, pirmā doma bija – kokrūpniecības nozarei garlaicīgi tiešām nav, viens straujš notikumu pavērsiens aiz otra.  Pirms mizgraužiem pagājušajā gadā bija panika malkas, granulu, brikešu un šķeldas tirgū. Togad maz kas bija “kā ierasts”, stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. To, ka pirms gada tirgū situācija nebija loģikā balstīta, atzīst arī Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. Cenu kritums pēc panikas raisīta kāpuma, inflācija, darbaspēka trūkums, procentu likmju pieaugums – kokrūpniecībā problēmas lielā mērā tieši tādas pašas, kā visiem pārējiem. Un tagad vēl mizgrauzis. Nozares pārstāvji, ar kuriem runāju, vienā balsī saka – labi, ka kaut kas tiek darīts, jo, pat ja tie ir ierobežojumi, daudz sliktāk būtu ļaut mizgrauzim vienkārši plosīties. Piemēri tālu nav jāmeklē – tepat Vācijā. Ir gan aspekti, kas mums Latvijā ir labāk nekā Vācijā, tādēļ visticamāk Vācijas piemērs paliks tikai kā biedējošs stāsts, uzskata Didzis Palejs.  Būtiskas izmaiņas tirgu kopumā negaida, jo lielākie spēlētāji jau iepriekš pamanījuši mizgrauža risku un to ņēmuši vērā. Arī mizgraužu apkarošana būs darbs, kas jāpaveic nozarei.  Arī ciršana pēc mizgraužu parādīšanās nenozīmē, ka koki automātiski der tikai un vienīgi malkai. Palejs teic, katrs meža īpašnieks lems un skatīsies, kur pārdot nocirsto.  Bet ko darīt mežu īpašniekiem, it īpaši, ja mežs ir kādā no riskantajiem reģioniem, pārdot pa lēto? Nē! Ja ieguldīts mežā, tad par to arī jārūpējas – un lieta, par kuru rūpējas vienmēr nesīs lielākus augļus, atgādina Bukonts. Un šīm rūpēm jābūt ilgtermiņā, jo dažādi riski, kaut vai tas pats mizgrauzis nekur nepazudīs. Jo kaitēklim par labu nāk klimata pārmaiņas. Turpina Palejs no biomasas asociācijas.  Bet kas tālāk ar cenām gan kokmateriāliem būvniecībai, gan apkurei un citām lietām? Artūrs Bukonts saka – svārstības būs, bet ilgtermiņā – cenu kritumu ir velti gaidīt.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par videospēlēm kā biznesa nozari. Cik tā attīstīta Latvijā un vai ar videospēlēm var arī nopelnīt? Aprunāsimies arī ar augsto tehnoloģija uzņēmuma „HansaMatrix” pircējiem, kā zināms, investīciju fonds „BaltCap” ir izteicis piedāvājumu atpirkt uzņēmuma akcijas un, ja darījums būs veiksmīgs, pamest biržu.  Videospēles – pasaulē miljardos mērāma izklaides industrija, bet Latvijā nav tā skaļi dzirdēts, ka šajā jomā mēs kaut ko darītu. Uzmanību aizvadītajā nedēļā piesaistīja Latvijas spēļu izstrādātāju gada balvu pasniegšanas pasākums, uz kuru devāmies saprast, cik tad attīstīta ir šī industrija pie mums.  Secinājumi. Hobija līmenī ir ne viens vien, kurš uztaisa kādu spēlīti, ir Latvijā arī vairāki uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mobilo telefonu spēļu veidošanu, un ir pat visai veiksmīgi. Bet, lai tiktu līdz tādai tradicionālai videospēlei, kura spēj arī nopelnīt naudu, tādu mums nav daudz. Bet ar pārīti veiksmīgu spēļu radītājiem un arī balvu saņēmējiem izdevās aprunāties. 

Sveicināti, klāt jaunākais raidījums par ekonomiku, naudu, biznesu un ieguldījumiem “Pievienotā Vērtība”. To jums veido Jānis Ramāns no Latvijas radio un Rudīte Spakovska no Latvijas televīzijas.  Šodien par banku nedienām, to atbalsīm Latvijā un to prognozēm. Par to, ka cenšoties ietaupīt enerģiju var naudu iztērēt, bet ieguvumus tā arī neredzēt.   

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība vairāk par makroekonomiku. Runājam par to, kādas sekas Latvijas ekonomikā gada laikā ir atstājis Krievijas nepamatotais un brutālais iebrukums Ukrainā. Augsta inflācija, sankcijas, preču un pakalpojumu plūsmas pārmaiņas – tās ir tikai visredzamākās sekas.  Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un, protams, salīdzinot ar to postu, kas ir nodarīts Ukrainai, varam būt pateicīgi, ka cena. Ko galvenokārt maksājam mēs, ir naudā nevis dzīvībās. Apmēram tā arī aizvadītajā nedēļā, iesākot ekspertu diskusiju Latvijas Bankā par kara sekām Latvijas ekonomikai, saka Latvijas Bankas pētnieks un ekonomists Kārlis Vilerts. Apgalvot, ka visas Latvijas tautsaimniecības problēmas ir kara fona sekas, protams, nav korekti, tomēr lauvas tiesa no tām tādas ir. Galvenie iemesli, kuri dzen cenas augšup un neļauj ekonomikai augt, ir trīs: Tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un Baltkrieviju, energoresursu un arī citu izejvielu sadārdzināšanās, mūsu reģions tagad, fiziski atrodoties tuvu Krievijai, ir investoru acīs kļuvis bīstams un nepievilcīgs. Runājot par katru no šiem atsevišķi, tirdzniecība nav nemaz sarukusi tik strauji, kā varētu domāt. 

Raidījumā šoreiz par sankcijām, jaunāko obligāciju emisiju un mazliet par to, kas notiek kapitāla tirgos Baltijā. Bet pirms ķerties pie aktuālā, kāds atgādinājums - ir sākusies gada deklarāciju par aizvadīo gadu iesniegšana. Te divi mazi atgādinājumi. Pirmkārt, aizvadītajā gadā daudzi ir ziedojuši vairāk un biežāk nekā ierasts. Un arī par ziedoto sabiedriskā labuma organizācijām var tikt pie nodokļu atlaides. Un otrkārt - šogad ieviests jaunums - ja ir veselības apdrošināšana, tas jānorāda deklarācijā.  Secinājums - šogad Valsts ieņēmumu dienests rūpīgāk sekos līdzi, lai neapmaksātu tos čekus, kurus atmaksājis apdrošinātājs. Jau vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un - arī jau desmitā sankciju kārta. Un pēdējā laikā arvien skaļāk skan balsis par sankciju apiešanas tendencēm. Visticamāk, ievērojamais eksporta uz atsevišķām Eiropas un Āzijas valstīm pieaugums tieši tām precēm, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vest nedrīkst, ir nevis Latvijas eksporta veiksmes stāsts un jauni lieliski tirgi, bet gan banāla sankciju apiešana. Kā īpašā seminārā uzņēmējiem par sankcijām stāsta Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, tas nav palicis nepamanīts. Pienākums ievērot sankcijas ir ikvienam, ne tikai bankām vai kādiem īpašiem uzņēmumiem. Turklāt, kā skaidro Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijā uzņēmumiem jāpatur prātā tas, ka riski ir augsti. Visiem par sankciju neievērošanu Latvijā draud arī kriminālatbildība. Bet kas liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas? Izdoma, protams, ir bezgalīga, bet biežāk sastopamie veidi ir mēģināt iesaistīt vidutājus un starpniekus, izmantot dīvainas norēķinu formas - piemēram, caur mazāk vai vairāk eksotiskām valstīm vai maksājuma veidiem, mainīt īpašniekus vai mēģināt slēpt preču kodus, cerot, ka izdosies caur muitu dabūt sankcijām pakļautās preces. Bet jārēķinās, ka arī kontrolējošās iestādes nesēž rokas klēpī salikušas. Piemēram, vai zinājāt par DNS analīzēm kokmateriāliem? Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.  Bet ko darīt, lai neiekultos nepatikšanās? Pirmais Edgara Pastara no "Cobalt" ieteikums ir izvērtēt risku - kādi ir mūsu partneri, kādas ir mūsu preces? Un tad - vienkārši domāt līdzi notiekošajam uzņēmējdarbībā. Vai lietas, kas notiek, ir loģiskas? Darījumu partnerus ir vērts pārbaudīt vietējos reģistros un arī - elementāri pameklēt internetā. Vērtē, kā izskatās mājaslapa, vai adrese eksistē, ko par šo uzņēmumu saka citi un arī, vai mūsu sadarbība būs loģiska. Katrā ziņā sliktākais ir vienkārši pārkāpt vai apiet sankcijas un cerēt - neviens nepamanīs. Risks, ka kāds cits ziņos par jūsu pārkāpumu ir augsts. Jo par to ziņo gan tie, kam ir uzlikts pienākums ziņot par aizdomām, gan citi brīvprātīgā kārtā, saka Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz „digitalizēsimies” un atveseļosimies. Maziem, vidējiem, lieliem un milzīgiem uzņēmumiem no pēcpandēmijas atveseļošanās fondiem teju 140 miljoni eiro paredzēti uzņēmējdarbības digitalizācijai. Interesējamies, kā uzņēmējiem pie šīs naudas tikt, ko par šiem līdzekļiem var izdarīt, kas vispār skaitās digitalizācija un kas tomēr nē. Ir uzņēmumi, kas šo solīto naudu jeb atbalstu gaida jau sen un, iespējams, atlikuši kādus savus uzņēmuma attīstības plānus, lai tos ieviestu tad, kad būs atbalsts un līdz ar to pašiem sanāks ietaupīt. Un gan jau ka ir vērts gaidīt, jo Eiropa jeb Atveseļošanas fonds turpmākos trīsarpus gadus dod teju 140 miljonus eiro uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai. Pirms dažām dienām pirmajām trim atbalsta programmām teju 100 miljonu eiro vērtībā tika dota zaļā gaisma. Programmas atklājot, ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvēra, ka šī ir iespēja mainīt to, ka esam lēta darbaspēka un resursu ekonomika.  Ministre arī papildina, ka pie mums vidēji viena darba stunda maksā 11 eiro, kamēr vidēji Eiropā tie ir 29 eiro stundā. Šobrīd praktiski jebkāda izmēra uzņēmums piedāvātajās programmās var atrast ko sev, ja vien ir vēlme ko uzlabot un digitalizēt.  Bet ko īsti nozīmē termins digitalizācija, skaidro Ekonomikas ministrijas  Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš. Lai īstenotu jebko, ko ietver digitalizācija, šobrīd pieejamas trīs programmas. Praktiski ikvienam, vai tas ir mazs vai liels uzņēmums, nevalstiska organizācija vai valsts kapitālsabiedrība, būs pieejams atbalsts līdz 100 000 eiro projektu īstenošanai. Savukārt lielie uzņēmumi, kur būtu nepieciešami kapitāla ziņā lielākas investīcijas, varēs ņemt kredītu līdz 7 miljoniem eiro ar kredīta atlaidi 35% apmērā, ar noteikumu, ka atlaide nedrīkst pārsniegt vienu miljonu. Kā darbosies kapitāla atlaide skaidro Valsts attīstības bankas “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.  Grantu apmērs mazajiem, tā teikt – pamēģināšanai, 5000 eiro. Mazliet vēlāk trim programmām, par kurām stāstījām,pievienosies vēl divas. Vienas mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās prasmes, bet otra programmas mērķis būs sniegt grantus jaunu digitālu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei. Ir, protams, uzņēmumi, kuri par savu digitalizāciju domā, kuriem ir konkrēti plāni – pēc „Altum” aptaujas tādi ir 8% uzņēmēju, pārējiem nekādu plānu nav. Tie 8% paši atnāks, programmas atradīs un tās izmantos, bet lai palīdzētu pārējiem saprast, kā viņi var savu biznesu uzlabot un attīstīt, palīdzēs Eiropas digitālās inovācijas centri. Pirms pieteikties kādam digitalizācijas atbalstam, centra apmeklējums būs obligāts un viņi būs arī tie, kuri novērtēs, vai solītā digitalizācija ir veikta jēdzīgi un ar kādu reālu ieguvumu. Kārtību skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss. Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi. Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums. Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu. Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudu, kredītiem un kā uzņēmumiem piesaistīt naudu savai izaugsme laikā, kad kredītu procentu likmes aug, aizņemties bankā paliek dārgāk un neizdevīgāk. Iepriekš stāstījām par obligācijām - šoreiz atgriežamies kreditēšanas lauciņā. Latvijā pārsvarā, ja uzņēmumam vajag naudu izaugsmei, tie tradicionāli meklē banku un kredītu. Pēdējos gados tas bija izdevīgi. Tagad situācija mainās, kredīti paliek dārgāki.  Bez tā, ka kredīti dārgi, realitāte ir tāda, ka bankas praktiski vēlas tikai sevi pierādījušus biznesus - daļai uzņēmumu skrien pakaļ, pārējos - tā - ne pārāk, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Endziņa teikto apstiprina arī SIA "CLT Profi" valdes loceklis Andris Dlohi, atceroties, kā par tagad veiksmīgās biznesa idejas finansēšanu centies bankas pārliecināt pirms nepilniem desmit gadiem.  To ka tāda ir realitāte, apstiprina arī AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, lai cik spoža un inovatīva būtu ideja, ja uzņēmumam nav sakārtotas naudas lietas, stabila naudas plūsma, pārbaudāma vēsture, finansējumu labāk meklēt citur. Te gan jāsaka, ka Latvijas kapitāla tirgus vēl pagaidām īsti nav risinājums un arī šajā ziņā mūsu tuvākie kaimiņi ir ne vienu vien soli priekšā. Finanšu ministrija un premjers sola, ka darīs visu, lai tas mainītos. Un ja solījumi tiks turēti - patiesībā Latvijai ir ļoti labs potenciāls audzēt gan jaunus uzņēmumus, gan vairot labklājību sabiedrībā. Ja paraugāmies datos, tad nauda, ko ieguldīt un vairot, Latvijas sabiedrībai ir, un tā nav apkrāvusies ar kredītiem, bet diemžēl šī nauda pārsvarā nestrādā skaidro Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste. Galvenais secinājums - ir jāpārstāj nauda aizņemties bankās, ja ir patiesa vēlme radīt jaunus un inovatīvus uzņēmumus. Tā vietā daudz lielāks uzsvars ir jaliek uz kapitāla tirgus attīstību. Par to jau ir runāts un domāts iepriekš, radīti arī dažādi plāni, kā to Latvijā darīt, bet skaidrs, ka līdz šim, lai gan nodomi novērtēti atzinīgi, rezultāts ir visai pieticīgs. Latvijas tirgus kapitalizācija ir aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta. Nepieklājīgi zems rādītājs, ja salīdzinam ar vidējo Eiropā - tur tirgus kapitalizācija ir 54% no IKP. Par attaisnojumu mums - lielāka daļa Eiropas nedzīvoja laikā un telpā, kur kapitālisms bija kas slikts un nosodāms un pūstošs. Taču, ja paskatāmies uz igauņiem, kuri gan dzīvoja šajā situācijā, tur šis rādītājs ir 17% no IKP un sabiedrībai no vārda privatizācija neuzmetas zosāda. Savā ziņā varam cerēt, ka "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā būs kā celmlauzis šai jomā un piemērs tam, kā caurspīdīgi un godīgi vairot visas sabiedrības labklājību, nevis rafinētāks privatizācijas process deviņdesmito gadu stilā. 

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par obligācijām. No uzņēmumu puses interese par tām aug, bet ko ņemt vērā patērētājiem? Uzņēmumiem tā ir iespēja tikt pie vairāk naudas, nekā varbūt dotu banka un iegūt vēl dažus naudā neizmērāmus labumus, bet investoriem – iespēja nopelnīt, dažādot savu investīciju groziņu. Tas viss ir par obligācijām. 

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par naudas procentlikmēm un kredītiem. Lai cīnītos ar inflāciju, procentlikmes aug, aizņemties paliek dārgāk un kombinācijā ar vispārēju dzīves dārdzības pieaugumu – potenciāli tas draud cilvēkiem un uzņēmumiem ar finanšu grūtībām. Vēl arī par to, kā mainās pieprasījums pēc kredītiem un cik zinoši esam par to, kā rīkoties brīdī, kad nonākam grūtībās. Līdz ar centrālo banku lēmumiem paaugstināt naudas procentlikmes, aktuāls ir jautājums, cik dārgāki paliek kredīti un vai mainās pieprasījums pēc šāda veida aizdevumiem? Vai privātbankas arī ceļ savas aizdevumu procentlikmes? *** Mēs, sabiedrība, esam gudrāki finanšu lietās, arī turīgāki un mazāk apkrāvušies ar kredītiem nekā 2008.gada krīzē, tāpēc ekonomiskās grūtības pārvarēsim daudz vieglāk – šādas frāzes pēdējā gada laikā dzirdētas no ekonomistiem, politiķiem un Latvijas centrālās bankas vadības. Sava taisnība tur ir, bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav grūtības segt ikdienas izdevumus. Te gan ir labas ziņas –Tieslietu ministrijas organizētā diskusijā par to, kā grūtībās nonākušiem orientēties risinājumos, saka Latvijas Bankas finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikša. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuram uzticēts uzraudzīt nebanku kreditētājus gan par situāciju nav tik optimistisks, saka tā vadītāja Baiba Vītoliņa.  Sabiedrības finanšu pratības veicināšana pēdējos gadus ir bijusi viena no valsts prioritātēm, informācijas ir daudz, taču tā izkaisīta pa malu malām un daudziem dažādiem valsts un nevalstisko organizāciju informācijas resursiem, bet joprojām cilvēki labāk prasīs padomu paziņām atklāj Latvijas Bankas pārstāve Brikša. Līdzīgu viedokli pauž arī Patērētāju tiesību aiztsāve Baiba Vītoliņa, norādot, ka, lai gan informācija ir, tā bieži vien nav diez ko jēdzīga un palīdzoša cilvēkam grūtībās.  Tieslietu ministrijas pētījums atklāj, ka katrs piektais aizdevumu ņēmējs nav pat izlasījis visu kreditēšanas līgumu. Par to, protams, var šausmināties, bet kā saka Vītoliņa, tad diez vai tie, pārējie, kas izlasīja, pilnībā visu līgumā rakstīto saprata.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kā mums vedas ceļā un Eiropas prasību izpildīšanu par sievietēm vadošajos amatos, par mākslīgo intelektu, kurš gluži kā bērni, no mums iemācās ne tikai labo un pareizo, kā to gribētos, bet arī visu pārējo. Un, protams, ieskatīsimies biržā notiekošajā. Latvijā darba tirgū sievietes joprojām sliktākā situācijā nekā vīrieši – par to dzirdējām pirms pāris dienām. Kopumā situācija visai tipiska – darba tirgū sievietēm vidēji ir mazākas algas, zemāki vai mazāk prestiži amati, grūtāk sabalansēt ģimenes aprūpei veicamo ar darbu, netrūkst stereotipu. Joprojām neesam atbrīvojušies no stereotipiem par to, kas jādara sievietēm vai vīriešiem, to rāda pētījumi. Par noskaidroto konferencē par dzimumu līdztiesību, stāsta Dagnija Lejiņa, SIA “Novatore” līdzdibinātāja.  Un no šiem stereotipiem izaug pavisam reālas atšķirības. Te var mēģināt sevi mierināt, ka citiem ir sliktāk, jo tieši dzimumu līdztiesībā ir viens no retajiem rādītājiem, kur Eiropā Latvija ir topu augšgalos.  Tiesa, sievietes bieži vien ir tie vadītāji, uz kuru pleciem ir dažādas atbalsta funkcijas, nevis galvenie lēmumpieņēmēji.  Vēl, runājot par dzimumu līdztiesību darba attiecībā, izrādās, ka jāuzmanās no mākslīgā intelekta. Vairāk stāsta Vaira Gromule, biedrības “Sievietes transportā” valdes priekšsēdētāja. Un par mākslīgā intelekta lomu domā un situācijai līdzi seko arī Tiesībsarga birojā.  Diskrimināciju un nevienlīdzīgu attieksmi jau tā nav viegli pierādīt, kur nu vēl tad, ja pie vainas mākslīgais intelekts. Bieži pat nenojaušam, ka lēmumi pieņemt mūs darbā vai nē, kurus atlaist, kuriem izmaksāt prēmijas vai paaugstināt amatā pieņemti, balstoties uz komplicētiem algoritmiem. Mākslīgais intelekts tiek vai tiks izmantots vēl daudzās jomās un - ja mākslīgajā intelektā iebūvēsim kādus aizspriedumus vai ignoranci pret kādas grupas vajadzībām, ar to tikt galā pēc tam varētu būt grūtāk. Bet daudzos uzņēmumos runāt stereotipu radītām problēmām sievietēm  ir vakardiena. Šodienas mērķis - dzimumu līdztiesīga darbavieta, skaidro Liene Kļaviņa, „Accenture Baltics” Attīstības un dažādības vadītāja. Arī „Riga TechGirls” šobrīd fokusējas uz iekļaujošu uzņēmējdarbību. Un iesaka par to domāt daudziem, jo, kā rāda dati, tas vienkārši ir izdevīgāk, skaidro „Riga TechGirls” valdes locekle Aiva Staņēviča.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā nekustamo īpašumu tirgu ietekmē augstā inflācija un kuriem uzņēmumiem ir taisnīgākais atalgojums.  Pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu cenas aug un vēsturiski nekustamais īpašums ir bijis tāds, kurā augstas inflācijas apstākļos var saglabāt naudas vērtību. Bet vienlaikus varam atcerēties arī 2008.gada krīzi, pirms kuras nekustamo īpašumu cenas auga ģeometriskā progresijā. Cerības uz ātru peļņu beidzās ar nekustamo īpašumu burbuļa plīšanu, daudziem nelaimīgiem un problēmās nonākušiem cilvēkiem. Šoreiz tas nedraud nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava” rīkotā diskusijā saka "Arco Real Estate" valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Nav īsti kam pārkarst, ja runājam par jauno mājokļu tirgu, piebilst Laukkalējs un viņa teikto apstiprina arī nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Līdz ar straujo būvniecības cenu un tagad arī darba spēka izmaksu kāpumu daudzi projekti ir apturēti, gaidot labākus un prognozējamākus laikus. Ja ir kādi ieguvēji pēdējā gada laikā, tie ir pircēji, kuri pirms kara sākuma Ukrainā un straujā inflācijas kāpuma iegādājās mājokļus būvniecības stadijā. Neprognozētais cenu kāpums kļuva par attīstītāju problēmu un daudzos projektos apēda viņu peļņas daļu.  Viesām skaidrību, vai savu sūri un grūti pelnīto naudu ieguldīt nekustamajos īpašumos. Tagad par to, kas ir godīgs un taisnīgs atalgojums par darbu. Ir publiskots jaunākais taisnīgāko algu maksātāju tops un tajā iekļauti uzņēmumi no dažādām nozarēm – sākot no finanšu un IT sektora un beidzot ar telekomunikācijām un apdrošināšanas jomu. Pētījumu jau piekto gadu veido vadības konsultācijas uzņēmums "Figure Baltic Advisory", kas ilgus gadus zināms ar nosaukumu "Fontes". Linda Zalāne skaidro, kas īsti ir taisnīgs atalgojums un kādas ir aktuālās tendences šai jomā.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ārvalstu investīcijām pagājušajā gadā – kā Latvijai veicies ar to piesaisti pērngad un ielūkojamies arī kooperatīvu nākotnes plānos. Par to, kā Latvijai veicies ar ārvalstu investoru piesaisti, stāsta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns un „Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Vai kopā, pat vētrainos laikos, izdzīvot ir vieglāk? Atbilde ir - jā, ja jautājumu uzdod runājot par kooperatīviem. Atskatoties uz aizvadīto gadu, noderējusi tieši kooperatīvu spēja stabilizēt cenas, saka Linda Uzkalne, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore.

Ir pienācis tas brīdis, kurā atskatāmies uz to, kā tad mums pašiem ir gājis Baltijas akciju tirgū ar saviem ieguldījumiem. Protams, ne tikai atskatāmies, bet arī ar eksperta palīdzību lūkojam saprast, kas gaidāms tuvākā un tālākā nākotnē un kā saprātīgāk veidot uzkrājumus un ieguldījumus. Aizvadītais gads bija visai neprognozējams un pilns dažādu neskaidrību un biržā lielākoties ar mīnusa zīmi.  Jāņa gadījumā pavisam noteikti, viņš gadu iesāka ar tuvu 500 eiro kopējā portfeļa vērtību, tad līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un sekām, ko tas izraisīja Baltijas un pasaules ekonomikā, šobrīd portfelī ir 446,38 centi jeb zaudēti 10,7 % šī gada laikā, kas vidēji atbilst arī vidējai temperatūrai akciju tirgū, pat par vienu procentiņu ir veicies labāk. Bet divu gadu griezumā joprojām izskatās ļoti labi – Jānis var lepoties teju 50% peļņu Rudīte atzīst, ka viņai, raugoties uz portfeli, 2022. gads var izgaist kā ļauns murgs, jo nekas nav mainījies - ne īsti nopelnīts, ne daudz zaudēts, vien mazliet dividendes izmaksātas. Ja gada sākumā bija 423 eiro un pāris centi, tad gadu mijā ir arī 423 eiro un pāris centi. Tiesa – ja iepriekš visas akcijas bija plusā, tad tagad daļa – mīnusā. Bet ir akcijas, kuru cena krietni augusi, piemēram, lauksaimniecības uzņēmumam „Linas agro. AAA” un vēl eiro un 75 centi kontā neieguldīti. Gada sākumā to nebija. Mūsu ieguldījumu eksperts – „INVL Asset Menegment” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs atzīst, ka pēdējā gadā Rudīte ir paveikusi to, kas reti kam bijis pa spēkam. Palikt bez zaudējumiem, turklāt neko būtisku nedarot. -- Atgādinām, ka 2020.gada novembrī, lai veicinātu gan savu, gan mūsu klausītāju izpratni par ieguldījumiem un finansēm, sākām ieguldījumu eksperimentu-sacensību. Abi, tobrīd vēl bez pieredzes akciju tirgos, ieguldījām katrs pa 300 eiro savas personīgās naudas Baltijas biržas uzņēmumos. Sākotnēji arī bija noteikts, ka Jānis iegulda Rīgas un Tallinas biržas uzņēmumos, bet Rudīte - Rīgas un Viļņas uzņēmumos. Šis noteikums gan tika atcelts 2022. gada sākumā, bet portfeļos tas vēl visai labi redzams. Parasti īsi katra raidījuma beigās pieminam - kā tad mums iet, bet reizi pusgadā veidojam lielāku atskaiti par to, kā mūsu portfeļiem sokas, ko par to domājam un lūdzam kādu pieredzējušu ieguldījumu ekspertu vērtēt, cik saprātīgi vai nē mēs rīkojamies, kādas kļūdas, cik tās tipiskas, kā arī atskatāmies uz akciju tirgus tendencēm kopumā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kas notiek ekonomikā, ko eksperti saka par to, ka pie mums cenu kāpums ir straujākais Eiropā un kad varam sagaidīt, ja ne cenu kritumu, tad vismaz to, ka viss nepaliek no dienas uz dienu aizvien dārgāks un dārgāks.  Ir vēl viena joma, kurā ejam pa priekšu daudziem Eiropā - te gan pozitīvā ziņā - koplietošanas auto un citi transportlīdzekļi. Skaidrosim, kas aktuāls un kādas problēmas šajā biznesa jomā. Inflācija – mūsu „zilonis trauku” veikalā, kuru nav iespējams nepamanīt Esam jau dzirdējuši ekonomistu skaidrojumus, kāpēc šoreiz Latvijas ekonomika un sabiedrība ir labāk gatava krīzei nekā 2008.gadā. Toreiz politiķi atbildību centās novelt uz norisēm pasaulē, bet bija skaidrs, ka nepatikšanas ir vien mūsu pašu radītas, šoreiz gan ārējie apstākļi – augstās energoresursu un pārtikas cenas biržās – ir galvenie vaininieki. Bet Latvijas un Baltijas inflācijas zilonim ir visai grūti noslēpties aiz, piemēram, Eiropas inflācijas ziloņa, kurš divreiz mazāks. Jo īpaši, ja runa ir par pārtikas cenām. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe norāda, ka jo mazāka un nabadzīgāka valsts, jo cenu kāpums procentuāli un arī iedzīvotājiem sāpīgāks. Un vēl, kā skaidro eksperti, daudzi uzņēmumi jau ir pārvarējuši pirmo šoku, pielāgojas jaunajai situācijai un domā, kā saražot lētāk, lai labāk konkurētu ar citiem. Savukārt mums, patērētājiem, ir atbildība un pienākums šos labos piemērus, kas spēj nenovelt visu dzīves dārdzību uz mūsu makiem, atbalstīt, bet tos, kuru preču cenas šķiet pārmērīgas, neadekvātas un pat nekaunīgas, mazliet paskubināt laboties – un viņu preces vienkārši nepirkt.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par IT nozari pēc pandēmijas un pēc aktīvās kara Ukrainā fāzes sākuma. Par to, vai brīdinājumi sarkanā aploksnē palīdz atgūt parādus un, protams, kāda šī nedēļa bijusi Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Šoreiz par kādu nozari, kurai, atskatoties uz šo gadu, ne reizi, šķiet, neizspruka vārds inflācija. Tā ir informācijas tehnoloģiju nozare. Viņiem šis laiks bijis izaugsmes posms, kā LIKTA konferencē norādīja asociācijas vadītāja Signe Bāliņa. Ja ne par inflāciju, tad nozarei tomēr bija  daudz ko teikt par energocenu kāpumu un drošību. Turklāt gan par nozares drošību, gan par to, ko IT var dot drošības un aizsardzības nozarei. Jo, kā pierādījis karš Ukrainā, tīklveida karošana ar modernajām tehnoloģijām ir efektīvāka nekā klasiskais – 19. – 20. gadsimta centralizētais modelis. Un vadības komandu nesavācot fiziski vienkopus, lai plānotu, bet tā vietā tiekoties virtuāli, ir papildu ieguvumi, skaidro Juris Binde, LMT prezidents.  Tāpat nozīmīgi militārajās operācijās ir droni un komandvadības sistēmas, kur arī savu roku pieliek IT uzņēmumi. Jo beidzot militārā nozare pamazām tiek pāri aizspriedumiem par viedierīcēm.  Ne mazāk svarīga ir otra drošības puse – visu uzņēmumu un sistēmu IT drošība, atzīst Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšēdētājs. Un vājākais posms šajā ziņā ir nevis pašas sistēmas, bet cilvēki.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā gada karstākajam laikam gatavojas interneta veikali un dažādi piegādes servisi. Kā arī meklēsim atbildi uz visai aktuālu un bieži dzirdētu jautājumu – vai ekonomiskā krīze atceļ Eiropas "Zaļo kursu"?  Vai ekonomiskā krīze atceļ Eiropas "Zaļo kursu"? Šis varētu būt pēdējā laika populārākais nosaukums jebkurai diskusijai par ekonomiskiem jautājumiem. Un viena tāda pavisam nesen notika arī Eiropas Savienības mājā Latvijā. Tā kā Eiropas turpmāko gadu budžetā zaļā kursa īstenošanai, protams, ir ļoti daudz naudas, tā ir prioritāte. Politiski tiek teikts – "Zaļais kurss" ir vēl svarīgāks un būtiskāks nekā jebkad agrāk.  Daudzās valstīs ir signāli, kas mudina – ir krīze un "Zaļais kurss" ir jāatceļ, no otras puses, kad enerģijas izmaksas nebija augstas, arī šim kursam pietrūka motivācijas. Tirdzniecība svētku laikā Tomēr, lai kādi draudīgi laiki ekonomikā, gada svētkus mazumtirdzniecībai neviens nav atcēlis. Kā gada karstākajam laikam gatavojas tirgotāji un piegādātāji un kā dzīves dārdzības pieaugums ietekmē pircēju paradumu, skaidroja Linda Zalāne

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kas notiek ar īres cenām, kā arī par ģimenes uzņēmumiem, kuriem Latvijā daudziem šobrīd ir tas laiks, kad jāsāk domāt par paaudžu maiņu. Īres tirgus tendences Kārstākā tendence īres tirgū – mājokļu piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu, citiem vārdiem sakot, īrniekam ir plaša izvēle iespēja. Tas ir pretēji tai situācijai, kas īres tirgū valdīja vasaras izskaņā un rudens sākumā, kad īres mājokļi tika izķerti kā karsti pīrādziņi tikko no krāsns. Uguni īres tirgum toreiz piešķīla gan studenti, kuri ik gadus šajā periodā īres tirgu uzkurina, gan arī Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latvijā ieradās, meklējot patvērumu no kara.  Bet kādēļ tagad īres tirgū piedāvājums kļuvis bagātīgāks un kā īres cenas ietekmē pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas – to visu skaidroja Lindas Zalāne. Paaudžu maiņas laiks ģimenes uzņēmumos Pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atjaunošanas. Un tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kas savu darbu sāka reizē ar valsts atdzimšanu, arvien tuvāk nāk laiks, kad jādomā – ko darīt tālāk. Pasaulē ir uzņēmumi, kuri tiek nodoti no paaudzes paaudzē jau vairākas reizes, bet Latvijā šo procesu pārtrauca okupācija.  Jā, tādēļ šobrīd vēl mācamies. Tieši lai palīdzētu "to darīt, saglabājot gan uzņēmumu un darbavietas, gan arī harmoniju ģimenē", izveidots Baltijas ģimenes uzņēmumu institūts. Institūts sācis ar šo uzņēmumu apzināšanu. Vispirms atlasīti uzņēmumi, kuru apgrozījums un aktīvi kopā ir vismaz divi miljoni eiro. Tādi Baltijā ir 16 tūkstoši.

Raidījumā par šobrīd lielāko un aktuālāko bubuli ekonomikā – energocenu krīzi un kā, to risinot, no viena grāvja neiebraukt jau otrā, bet atrast pareizāko un izdevīgāko ceļu Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Energocenu krīze – tā praktiski ir visu citu ekonomisko nebūšanu pamatā. Nokāpšana no Krievijas energoresursu atkarības adatas Eiropas Savienības valstīm nav bijis viegls un lēts uzdevums. Baltijas valstis gan šajā ziņā maksā vienu no augstākajām cenām, ja palūkojamies elektrības un siltuma tarifos. Viens ir tas sadārdzinājums, ko mēs redzam kā vienkāršie patērētāji, bet uzņēmējiem tie jau ir mazliet citi skaitļi. Situāciju nesen notikušajā Ekonomistu apvienības konference “Enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Eiropas savienībai un Latvijai” raksturo „Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Mums, lai konkurētu ar citu valstu ražotājiem, nevajag lētāko enerģiju, bet nodrošiniet vismaz tā, lai nebūtu dārgāk nekā citiem reģionā, saka uzņēmēji. Kāpēc ir dārgāk? Uz šo jautājumu atbild Roberts Samtiņš “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs. Baltijas valstīm trūkst aptuveni 40% no nepieciešamās ražošanas jaudas. Mazas atomelektrostacijas, vēja parku attīstība, atbalsts saules paneļiem privātmājām un biznesiem – tie ir piedāvātie risinājumi. Interese par jaunu elektrības ražošanas jaudu radīšanu šobrīd ir milzīga, un tas tuvāko pāris gadu laikā spēs nodrošināt konkurētspējīgu elektrības cenu, mierina A/S “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, protams, nodrošināt lētāko cenu reģionā nebūs iespējams. Uzņēmēji pēdējo gadu laikā ir daudz domājuši un darījuši, lai nodrošinātu sev ne tikai labāku cenu, bet vispār būtu droši, ka tiem būs nepieciešamā enerģija, lai turpinātu ražošanu. Un savā ziņā visi ir spiesti kļūt daļēji par enerģētikas uzņēmumiem. Ttas nav labi, saka Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis un uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Diemžēl tāda šobrīd ir realitāte – vismaz tuvākajā nākotnē uzņēmējiem būs jādomā, kā ražot elektrību pašiem - tā saka šobrīd vēl par enerģētikas politiku atbildīgā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Visā šajā ažiotāžā un jaunu atjaunojamu un bāzes jaudu radīšanā, nevajadzētu arī iebraukt otrā grāvī un radīt sistēmu, kurā jaudas un infrastruktūras ir par daudz un mēs to nespējam noslogot, bet maksājam bargu naudu, lai to uzturētu. Vai arī ieguvēji ir ārvalstu investori, bet mums no tā pašiem nav nekāda labuma. Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle saka, viss nav jāatļauj un jāuzbūvē, jo, ja tiek īstenotas visas ieceres, Latvija saražotu četrreiz vairāk enerģijas nekā nepieciešams. Tādēļ, viņaprāt, laba ir doma par Latvijas valstij piederošu vēja parku būvniecību.  Runājot un domājot par Latvijas energoneatkarību, ir skaidrs, ka ļoti daudz ko mēs neesam izdarījuši, jo ir bijis ērti paļauties uz lētu Krievijas gāzi un, piemēram, mūsu reģiona kaimiņi ir bijuši gudrāki. Kā mēdz teikt, pagātni neizmainīsi un šajā ziņā simpātisks un vienlaikus, protams, ar ironisku smīnu šķita ekonomikas ministres Indriksones skaidrojums, kāpēc būt lēniem, tūļīgiem un atpalicīgiem ir labi.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par apdrošināšanu, kur ilgstošo nozares karali - dzīvības apdrošināšanu - no troņa gāzusi veselības apdrošināšana. Vēl arī par pasīvajām mājām, kuru pievilcību "debesīs dzen" augstās enerģijas cenas.  Līderu maiņa apdrošināšanā - ja iepriekš lielākais apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, tad šā gada pirmajos trīs ceturkšņos to pārspējusi veselības apdrošināšana. Tas, no vienas puses nozīmē, ka vairāk domājam un rūpējamies par savu veselību, bet arī dārgāk maksājam par dažādiem veselības pakalpojumiem, kas attiecīgi ceļ polišu cenas. Šī nav viennozīmīgi pozitīva tendence, to atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka dzīvības apdrošināšana ir tā, kas parāda, cik liels sabiedrībā ir sociālais drošības spilvens, un arī to, cik gatavi un spējīgi esam maksāt par lielāku drošību mūsu dzīvēs. Te jāpiemin, ka dzīvības apdrošināšanā ieskaita arī uzkrājošo apdrošināšānu un pēc Abāšina teiktā šogad, redzot mīnusus uzkrājumos, daudzi izlēma izņemt uzkrāto. Šobrīd apdrošinātāji tāpat kā visi pārējie uzņēmumi bažīgi skatās uz cenu kāpumu. Pieaug interese par pasīvajām mājām Enerģijas cenu kāpums un enerģijas neatkarības jautājumi, tajā skaitā par to, vai, maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām.  "Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet "negavats" - enerģijas vienība, kuras nav, kuru nevajag. Pasīvā ēka balstās uz šī principa. Ja mums nevajag šo enerģijas vienību, mums ir pilnīgi vienalga, cik tā maksā un no kā to ražo," stāsta biedrības "Passive House Latvija" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Un lai gan daudziem joprojām liekas, ka pasīvā māja tas nav domāts visiem, tad tagad tā vairs nav, skaidro Kalnciems.

Raidījumā Pievienotā vērtība par darbinieku tiesībām, darba laiku un darba samaksu. Ir kāds arodbiedrībām vērtīgs tiesas spriedums. Un runājam arī par naudas nākotni - kā to jau tagad maina un nākotnē turpinās mainīt tehnoloģijas. Joma, kas ir pēdējos pāris gados strauji izaugusi, ir attālinātais darbs un problēmas ar darba laika uzskaiti. Daudz laika tam aizvadītajā nedēļā veltīja arī ikgadējā Darba tiesību forumā. Darbs klātienē - birojā vai attālināti, nevajadzētu būt kādām būtiskām atšķirībām, bet redzams, ka praksē ir, jo darba devēji attālināta darba gadījumā ne tikai vēlas uzskaitīt nostrādāto laiku. Skaidro darba tiesību jomā strādājošs zvērināts advokāts no “Sorainen” Andis Burkevics.  Vienlaikus viņš brīdina, ka ar dažādiem tehniskiem uzraudzības un novērošanas, darbinieka izsekošanas rīkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens no tādiem populāriem rīkiem ir “Desk time”, kurš fiksē visu ko darat datorā. To izmanto ne tikai attālināti, bet arī birojos. Artūrs Ernštreits uzņēmuma "VISMA" produktu vadītājs domā, ka šo rīku gan drīz aizmirsīs. “Desk time” vai kāda cita darbinieku novērošanas sistēma ātri vien var kļūt par iemeslu privātās dzīves vai datu aizsardzības aizskārumam un novest jau pie citām nepatikšanām, par to brīdina arī Biznesa augstskola turība Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. Ko tad darīt? Eksperti iesaka darbu laika uzskaitīt pēc būtības, uzticoties darbiniekam un vērtējot pēc padarītā. Principā, pēc Darba likuma - par darba laiku skaita to laiku, kuru darbinieks ir darba devēja rīcībā vai veic darba devēja dotu uzdevumu. Līdz ar attālinātā darba iespējām šeit mēdz rasties strīdi un problēmas. Ir gadījumi, ka darba devējs vairs nerespektē to, ka no mājas strādājošs darbinieks ārpus darba laika tomēr ir mājās, ja tas notiek bieži un regulāri. Darbiniekam ir tiesības ne tikai runāt par virstundām, bet arī pēc Darba likuma likt uzskaitīt arī laiku mājās kā darba laiku. Vēl viena problēma, ar ko saskārušies uzņēmēji un ir arī tiesas spriedumi - laiks, kurā darbinieks strādā. Ja jau var brīvi plānot, ir tādi, kuri strādājuši naktī, bet pēc tam par to prasījuši samaksāt kā par nakts darbu. Ja tas noticis bez darba devēja ziņas, par šādu darbu var vispār nemaksāt, saka tiesas lēmumi. No otras puses, nav tā, ka darba devējam nav nekāda atbildība, gadījumos, ja tas notiek ilgstoši - tas būtu bijis jāpamana un jānovērš. Noslēgumā, vēl aicinājums pret darba laika uzskaites tabulām izturēties nopietni un, lai tās atbilst tam, kas arī ir realitātē, pat ja kādu iemeslu, visbiežāk ēnu ekonomikas iemeslu dēļ, pret neprecizitātēm neviens neiebilst.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, vai pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, kurās nozarēs uzņēmējus tas nokaitinājis visvairāk un kādēļ tas nav labākais risinājums, lai gan cenas šķiet zemākas.  Konkurence par katru eiro, ko klienti ir gatavi tērēt, kļūst arvien asāka. Tieši par konkurenci - un konkurenci ar pašvaldībām - pirms dažām dienām uzņēmēji diskutēja konferencē. Tur prezentēja pētījumu, kura secinājumus īsi var izteikt tā: likumi ne līdz galam labi regulē, ko var un ko nevar uzņēmējdarbībā pašvaldības darīt, bet gadījumā, ja nu tām rociņa paslīdējusi, trūkst efektīvu piespiedu mēru, kā situāciju labot. Respektīvi, nevar pašvaldībām likt likvidēt to uzņēmumus, pārdot kapitāldaļas vai pārtraukt sniegt pakalpojumus. Piemēru šādai, pēc uzņēmēju domām, negodīgai konkurencei netrūkst.  Daudz domstarpību par konkurences godīgumu ir tieši veselības aprūpē. Tur pašvaldības uzņēmumi bieži piedāvā lētākas cenas, vai arī, pēc uzņēmēju domām, bauda nepamatotas priekšrocības. Ja parasti uzņēmēju diskusijas ir ārkārtīgi korektas un pieklājīgas, vien reizēm atļaujoties ļoti aizplīvurotus savstarpējus apvainojumus, tad šīs diskusijas noslēgumā šķita, ka zālē sēdošie celsies no savas vietas un bez mikrofona piedalīsies uz skatuves notiekošajā. Un tas viss tādēļ, ka Pašvaldību savienības pārstāvis un Latvijas Universitātes asociētajais profesors Māris Pūķis ierosināja liegt arī privātajiem uzņēmumiem nodarboties ar citiem papildu biznesiem, ja tie strādā pašvaldības jomās. Vispārējam godīgumam, tā teikt, piemēram, bērnudārzu jomā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā audzēt "vienradžus". Par augsta riska investīcijām, kur jau ieguldot ir skaidrs, ka vismaz katrs trešais ieguldījums būs neveiksmīgs un nauda tiks pazaudēta. Bet pretī iespēja tikt pie brīnuma - "vienradža", jeb miljardos vērta uzņēmuma. Ļoti daudzi mūsdienās miljardos vērtie uzņēmumi ir sākuši savā ziņā no nekā. No kādas vairāk vai mazāk trakas idejas. Mūsdienās šādus uzņēmumus jeb jaunuzņēmumus, start-upus ar iespējams lielu nākotnes potenciālu cenšas atrast un radīt ne viens vien.  Un šo kultūru - atrast, meklēt un atbalstīt šādus uzņēmumus Latvijā jau gadiem veicina, kā teikuši paši jaunuzņēmumi, šīs kustības aizsācējs - Latvijas startup vides eksperts un investors, “Change Ventures” partneris, kā arī "Tech-Hub Riga" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andris K. Bērziņš. Aicinām viņu uz sarunu, lai saprastu, kā šo jomu pēdējos pāris gados ir mainījusi un ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Kā audzēt "vienradžus"? Saruna ar Andri K. Bērziņu (pilnā versija)  

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā audzēt "vienradžus". Par augsta riska investīcijām, kur jau ieguldot ir skaidrs, ka vismaz katrs trešais ieguldījums būs neveiksmīgs un nauda tiks pazaudēta. Bet pretī iespēja tikt pie brīnuma - "vienradža", jeb miljardos vērta uzņēmuma. Saruna ar Latvijas startup vides ekspertu un investoru, “Change Ventures” partneri, kā arī "Tech-Hub Riga" līdzdibinātāju un valdes locekli Andri K. Bērziņu.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, ka no uzņēmumiem mūsdienās gaida stipri vairāk par klasisko “gūt peļņu”, un meklējot, kā tieši uzņēmumam atrast savu vietu, var raudzīties arī uz sociālo uzņēmējdarbību.  Nedaudz par uzņēmējdarbības nākotni - par virzienu, kurā arvien biežāk dodas cilvēki ar uzņēmējspējām, ideju un talantu - par sociālo uzņēmējdarbību. Jau trešo gadu īpašā nedēļā diskutē un atrāda paveikto sociālajā uzņēmējdarbībā un šogad diskusijās varēja manīt, ka arvien izplūdušāka kļūst robeža starp sociālo uzņēmējdarbību un vienkārši uzņēmējdarbību. Tas strādā arī otrā virzienā - ja no ikviena uzņēmuma arvien vairāk prasa līdzīgu atbildību, kā no sociālā uzņēmuma, tad jāatcerās arī, ka sociālalais uzņēmums ir un paliek uzņēmums, kas strādā pēc biznesa principiem. Tā kā sociālie uzņēmumi pamatā strādā, lai risinātu sabiedrības problēmas, tiem arī tiek atbalsts. Līdz šim pamatā tie bija granti, bet nākotnē jārēķinās ar izmaiņām. Atbalsta nosacījumi vēl nav apstiprināti, tomēr jau ir skaidrs - uzņēmumiem būs lielāka līdzatbildība.  Bet otra puse ir pieprasījums. Mēs katrs indicviduāli iespēju robežās varam pirkt un atbalstīt sociālos uzņēmumus, bet ir iespēja to darīt arī pat valstiskā un pašvaldību līmenī.  

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par to, kā restorānu bizness izjūt energoresursu cenu krīzi. Vakariņas sveču gaismā varētu būt šīs ziemas populārākais piedāvājums. Krīzes nāk un iet, bet to sekas jūtamas vēl ilgi pēc tam, stāstām arī par tiem, kuri vēl joprojām nav tikuši galā ar 2008.gada krīzes sekām. Savā ziņā ir pēdējais brīdis šos problēmu atrisināt.  Iepriekšējās krīzes parādu dzēšana Šai krīzei Latvijas valsts un sabiedrība ir labāk gatava nekā 2008.gada krīzei, un cauri tiksim vieglāk – šķiet, šo mantru esam dzirdējuši jau visai daudz. Un gan jau ka vidēji, makroekonomiski – tā arī būs. Individuālā līmenī tas jau ir pavisam cits stāsts – joprojām ir cilvēki, kurus vajā 2008.gada krīzes sekas – nenokārtoti parādi. Noteikti esam labākā situācijā, jo, piemēram, 2008.gadā cilvēkiem Latvijā pat nebija iespējas legāli bankrotēt. Turklāt pret šādu iespēju pārliecinoši turējās tā laika Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.  Viņš draudēja, ka bankas vairs nekreditēs neko, pametīs Latvijas tirgu, kā banku advokāts gadus septiņus pēc krīzes skraidīja uz Saeimu, iebilstot pret “nolikto atslēgu” principu un cenšoties panākt, ka privātpersonu maksātnespējas process ir izdevīgāks bankām.  Rezultāts bija tāds, ka bija cilvēki, kuri pat pēc tam, kad bija zaudējuši savu kredītā pirkto māju, tāpat palika parādā iespaidīgas naudas summas, nespēja un arī negribēja tās maksāt, un muka vai nu ēnu ekonomikā vai arī  prom uz valstīm, kur maksātnespēja cilvēcīgāka. Lielbritānija šajā ziņā bija ļoti iecienīta. Situācija mainījās 2020.gadā līdz ar jaunu Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kurš aicināja ļaut šiem cilvēkiem atgriezties ekonomiskajā apritē legāli – parādus norakstīt un, lai bankas to arī varētu izdarīt, tika veiktas izmaiņas Kredītiestāžu likumā. Ir pagājuši divi gadi, cik tad daudz kredītu ir dzēsts?  Kā restorānu bizness izjūt energoresursu cenu krīzi? Samazina darba laiku, nomaina plītis uz tādām, kas patērē mazāk elektrību, cep picas tikai noteiktā laikā, kad ir lielāks pieprasījums – šie ir tikai daži no praktiskiem soļiem, kurus sper ēdināšanas uzņēmumi, lai spētu izdzīvot šajā energokrīzē. Vairāk par ēdinātāju taupības pasākumiem interesējās Linda Zalāne. Situācija ir skarba – tā īsumā apmēram trīskārtēju elektrības rēķina pieaugumu raksturo Latvijas Radio aptaujātie ēdināšanas uzņēmuma pārstāvji, sakot, ka par spīti realitātei, labā ziņa ir tā, ka nav liegts strādāt kā tas bija pandēmijas laikā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par skaidru naudu - cik to apgrozām un cik izmaksā nauda. Arī skaidrojam, kā veicies ar jaunu uzņēmumu piesaistīšanu biržai Latvijā. Un, protams, skatāmies, kā klājas mūsu portfeļiem. Gadu no gada lēnām, tomēr sarūk Latvijas iedzīvotāju skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars. Latvijas iedzīvotāji šogad augustā skaidrā naudā nedēļā veica 29% maksājumu, gadu iepriekš 30%, bet pirms pandēmijas - 2019.gada augustā - 44%, tā liecina Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati. Linda Zalāne sarunā ar Latvijas Bankas padomes locekli Zitu Zariņu skaidro, vai pakāpeniski skaidra nauda izzudīs no ikdienas norēķiniem pavisam un cik miljoni eiro viena un divu centu monētās ik gadus pazūd mūsu kabatās, uz ielas un atvilktnēs.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, ko sagaidīt nākotnē un kā nosargāt sev svarīgo! Ielūkosimies Latvijas Bankas prognozēs, kuras īsumā var raksturot – būs slikti, būs recesija, bet mierinājumam – nesatraucaties, ir bijis arī sliktāk.  Vēl par digitālo drošību. Diemžēl joprojām ļaunprātīgiem uzbrucējiem esam visai viegls mērķis. Šodien vairāk par uzņēmumiem, bet dzirdētais gan jau noderēs arī citiem.  Stagnācija, recesija, īstermiņā pavisam noteikti būs slikti – tādas jaunākās Latvijas Bankas prognozes, tā nomierinošā balsī izklāsta bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Skaidrs, ka ar zemu bezdarbu un augstu nodarbinātību, par ko runājām pirms pāris raidījumiem, no vienas puses, nodarbinātiem ir vieglāk pārlaist krīzi, no otras puses, uzņēmējiem ir jāmaksā aizvien lielākas algas, lai tiktu pie darba rokām un, jo vairāk naudas ekonomikā, jo vēl vieglāk turpināties cenu kāpumam. Ekonomikā to sauc par algu – cenu spirāli, kur abi šie faktori tik turpina viens otru dzīt augšup. Un tieši to ar naudas likmju kāpumu cenšas ierobežot centrālās bankas. Šīs zāles ir rūgtas un ir risks, ka ar pārlieku strauju likmju celšanu un naudas sadārdzināšanu, jeb tās vērtības kāpināšanu var recesijas apstākļos nokaut ekonomiku pavisam, likmes ir jāturpina celt, bet jābūt uzmanīgiem saka Mārtiņš Kazāks. Digitālā drošība Jo ekonomikā grūtāki laiki, jo vairāk pieaug noziegumu skaits. Ja runājam par noziegumiem un ļaunprātībām digitālajā vidē – tie nav izņēmums. Turklāt pēdējā pusgada laikā strauji audzis tādu kiberuzbrukumu skaits, kur aizdomas par vienas konkrētas valsts – Krievijas – iesaisti. Vairāk nekā 210 tūkstoši internetam pieslēgtu iekārtu Latvijā augustā ir saskārušās ar kādu kiberapdraudējuma risku, liecina inormācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" statistika. Salīdzinājumam – tas ir četras reizes vairāk nekā pērn šai pašā mēnesī. Situāciju raksturo uzņēmuma TET Galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotā diskusijā uzņēmējiem. Lai gan interneta ātruma, dažādu digitālo rīku ieviešanā esam visai gudri un priekšā citiem, diemžēl drošības jomā mūsu zināšanas un rīcība stipri iepaliek no pārējās Eiropas. Iespējams, tieši tāpēc esam tāds populārs mērķis. Nepietiek tikai ar to, ka ir kāds apmācīts datorspeciālists, kura uzdevums parūpēties, lai viss uzņēmumā darbotos droši un labi ar datoriem, ir jāiegulda arī savos pārējos darbiniekos un viņu prasmēs, saka Baltijas datoru akadēmijas izpilddirektore Signe Briķe.

Raidījumā Pievienotā vērtība mazliet par to, kas notiek ekonomikā šobrīd un arī par algu atšķirību starp dzimumiem, kas joprojām ir problēma Latvijā. Un, protams, paskatīsimies, kas notiek mūsu akciju portfeļos un Baltijas biržās. Lai gan Covid pandēmija jau šķiet kā tāla vēsture, lēšot, kas šobrīd notiek ekonomikā, to nevar izmest no aprēķiniem. Pēc krituma Covid laikā, šis gads sākās ar strauju atgūšanos, ekonomikas izaugsmi, tā eksportētājiem Valmierā skaidroja Toms Buls, analītiķis no Ekonomikas ministrijas. Nu visu skati pievērsti šā gada trešā ceturkšņa datiem. Ja 2. ceturksnī bija IKP kritums, un arī 3. ceturksnī kopprodukts sarucis, tad tehniski tā ir recesija. Kā skaidro Buls, jūlijā, augustā un septembrī ir bijuši gan ekonomiku ceļoši, gan gremdējoši faktori.  Satraukums ir par stagflāciju - situāciju, kad ir inflācija un cenas kāpj, bet vienlaikus - ekonomika ne tikai neaug bet pat sarūk un samazinās. Cenas kāps, tas ir skaidrs, lai gan šoreiz iemesli esot nedaudz citi kā daudziem nelabā atmiņā palikušajā 2008. gada krīzē. Laikam no stagflācijas izvairīties būs grūti. Jo visticamāk, ja ne 3. ceturksnī, tad ziemā ar apkures cenu triecienu, ekonomikas izaugsme nebūs diez ko spoža. Slikti ir tas, ka no stagflācijas nav vieglas un ātras izejas - ja silda ekonomiku, var dzīt uz augšu cenas vēl vairāk, ja cīnās pret cenu kāpumu, tad var gadīties, ka apsaldē tā jau dziestošo ekonomiku vēl vairāk. Bet viena lieta gan Latvijas ekonomikā īsti nemainās - darba spēka trūkums. Par to jau esam daudz runājuši mūsu raidījumos un šoreiz mazliet par nedaudz pakārtotu problēmu - vienlīdzīgu darba samaksu piemēram, sievietēm un vīriešiem. Pandēmijas laikā dzimumu samaksas plaisa saruka līdz 13 %, bet nu atgriezusies iepriekšējā, 16 % līmenī. Iemesli daudz un dažādi, viens no tiem - nozares, kuras uzskatām par kādam dzimumam piemērotām, seminārā par vienlīdzīgu samaksu saka Agnese Gaile no Labklājības ministrijas. Un tieši nozares vai jomas, kur izvēlas strādāt sievietes vai vīrieši ir v,iens no četriem pētījumos apzinātajiem dzimuma atalgojuma plaisas iemesliem. Otrs, sievietes vienkārši ir mazāk vadošajos amatos un kā saka Marita Zitmane, eksperte dzimumu līdztiesības jautājumos, mazāk saņem priekšnieku algu. Jo sievietes retāk ir “ideāli darbinieki”.

Raidījumā Pievienotā vērtība ielūkojamies biržā, par kuru pēdējā pusgada laikā esam dzirdējuši visai daudz. Daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir likusi mainīt ne vienu vien paradumu – piemēram, pāriet uz veļas mazgāšanu naktīs.  Runa ir par “Nord pool” elektroenerģijas biržu, kur vēl pirms pāris gadiem mēdza būt brīži ar mīnusa zīmi, zem nulles, tagad jauni rekordi un pat sasniegti cenu griesti – 4000 eiro par megavatstundu. Kā tā īsti darbojas? Šķiet, brīžiem pat ekspertiem ir grūti izskaidrot, bet lūkosim saprast. Aktuāls arī ir jautājums, vai un kādas pārmaiņas tajā var un vajag ieviest? Diemžēl īpaši tiem, kam ir biržas tarifs, pēdējā laikā cenas lēkā no stundas uz stundu kā tādam sirds aritmijas slimniekam.. aiz vien augstāk un augstāk. Mazliet ar mazāku stresu, bet protams, cenu kāpums nonāk arī līdz tiem, kam fiksēts vai dinamisks tarifs. Kā darbojas “Nord pool” birža? Elektrības ražotāji tur pārdod elektrību tiem, kas elektrību savukārt tirgo tālāk iedzīvotājiem. Tāds elektrības tirgus placis. Bet vai šis tirgus darbojas patērētāju, tas ir, lai būtu pēc iespējas zemākā cena, vai tomēr elektrības ražotāju interesēs, elektrību pārdot pēc iespējas dārgāk, to grūti atbildēt. Tieši uz šiem jautājumiem un arī ko tad mums visiem vajadzētu darīt, lai būtu mazāk jāmaksā par elektrību, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas eksperts Reinis Āboltiņš. Jo vairāk cilvēki iedziļinās, jo aiz vien biežāk publiskajā telpā gan eksperti, gan politiķi diskutē arī par to, vai pašreizējā kārtība, kā darbojas “Nord pool” birža, ir optimāla un vai tajā būtu ieviešamas kādas izmaiņas. Vērtē nozares eksperti.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par darba tirgu. Kas ar to notiek? Kuram ir vara – darba ņēmējiem vai darba devējiem un kā tirgu ietekmējuši bēgļi no Ukrainas. Protams, par to, kā beigsies inflācijas dēļ, šķiet, neizbēgamās sarunas par darba samaksu. Liekas, ka visa pasaule norāvusies no ķēdes. Par spīti bažām, ka ekonomikā gaidāma ja ne liela melna krīze, tad vismaz maza patumša krīzīte, cilvēki, šķiet, nevis turas pie darba vietām un mēģina pārlaist vētru, bet gan visi maina darbus uz nebēdu vai pat vienkārši raksta atlūgumus, nezinot kur strādās pēc tam.  Arī darba devēju pusē nerimstas sūdzības, ka atrast darbinieku ir ārkārtīgi grūti, dažādu prasību saraksts kļūst arvien garāks un grūtāk izpildāms.  Par paradoksu pilno darba tirgu uz sarunu aicinājām „talantu mednieci” Eviju Šalti no „Nextra”. Viņa pamatā strādā tieši talantu piesaistē, bet redz arī notiekošo visā darba tirgū.

Jaunās sezonas pirmais raidījums “Pievienotā vērtība” pievēršas tam, kā izdzīvot, pārziemot un vadīt biznesu jaunajā realitātē, ko visai strauji pēdējā pusgada laikā maina Krievijas iebrukums Ukrainā. Satraucoša ir kavēšanās ap sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Laikā, kad ātri būtu jāsakārto attiecīgā infrastruktūra, lai varētu pieņemt sašķidrināto gāzi, vispirms kaut ko ilgi un dikti vērtēs. Tā kā pretendenti ir divi - Skultē un Kundziņsalā – lai kuru no tiem izvēlēsies, paredzams, ka otrs sūdzēsies un reāla termināļa celtniecība varētu iestrēgt uz vēl ilgāku laiku. Teorētiski varētu izmantot kaimiņvalstu termināļus, bet paliek atvērts jautājums, vai tiešām kādam būs laiks un iespēja paņemt gāzi arī Latvijai. Runājot par gāzi mājsaimniecībām, optimisti tic Ekonomikas ministrijai, kas saka, ka ar Inčukalnā esošo gāzi Latvijas mājsaimniecībām pietiks, pesimisti klausās “Latvijas gāzes” teiktajā, ka gāzes nav un uzņēmums nespēs to nodrošināt.  Ja gāze dārga, kurināsim ar šķeldu - nodomāja liela daļa pašvaldību un uzņēmumu. Sākās katlu māju pārbūve un šķeldas pirkšana. Un pieprasījuma-piedāvājuma likumi nostrādāja ļoti precīzi, proti, pieprasījums kāpj, tātad kāpj arī cenas. Šobrīd Konkurences padome vērtē, kas notiek šķeldas tirgū, bet ko palīdz nākotnē gaidāmais konkurences izvērtējums, ja šķelda jāpērk šodien?  Un vēl viena satraucoša ekonomikas tendence ir augošās Eiropas Centrālās bankas likmes, kas nozīmē, ka lielākajai daļai kredītņēmēju aug kredīta maksājumi. Un tas daudziem varētu būt visai nepatīkams pārsteigums. Kā Latvijas Televīzijā skaidroja eksperti – Euribor kāpums par 0.6 % kredīta maksājumu audzē par 6 %. Tātad – ja bija jāmaksā 200 eiro, nu būs jāmaksā 212 eiro. Taču analītiķu prognozes joprojām paredz Latvijai ekonomisko izaugsmi, tapis arī atbalsta plāns energoresursu cenu kāpumam mājsaimniecībām un energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Kā tas reāli notiks, redzēsim turpmākajos mēnešos. Raidījumā izskaņā par to, kas vasaras mēnešos noticis Baltijas akciju tirgū. Vasara parasti ir laiks, kad tirdzniecība pierimst un retāk manāmas straujas kustības, bet šī, protams, nebija parasta vasara. Apritējis pusgads, kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā ar visām no tā izrietošajām sekām. Paraugoties šādi, akciju tirgos situācija nav nemaz tik slikta. Ja kara un neskaidrību perioda sākumā kritums Baltijā bija apmēram 15 %, tad tagad tie ir 5 %. Taču, iespējams, grūtākais vēl tikai priekšā. Mazliet cita aina paveras, ja paraugās uz katru no Baltijas valstīm atsevišķi. Rīgas biržā kritums ir tuvu 8 %, Tallinā - teju 3 %, bet lietuvieši pamanījušies būt 3.5 % plusos. Te galvenie veiksminieki ir lauksaimniecības, piena pārstrādes, arī enerģētikas jomas uzņēmumi. 

Sezonu noslēdzošajā raidījumā Pievienotā vērtība padziļināti vērtājam savus ieguldījumu portfeļus un atskatāmies, kāds bijis pirmais pusgads Baltijas un pasaules kapitāltirgos. Eksperta statusā pievienojas pensiju fonda "INVL" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Pirms pusotra gada, lai nebūtu tā, ka tikai runājam dodam padomus par uzkrājumiem, ieguldījumiem, nolēmām, ka labākais veids, kā pārbaudīt un saprast un, mācīties no kļūdām, ir to darīt pašiem. Tā nu katrs sakrājām 300 eiro un ieguldījām tos Baltijas uzņēmumu akcijās, katrs izveidojot savu ieguldījumu portfeli un sāncensība varēja sākties. Sākotnēji bijām sadalījuši teritorijas, Latvija kopīga, bet Rudītei - Lietuvas uzņēmumi, Jānim attiecīgi - Igaunijas. Šo noteikumu gan pirms pusgada atmetām, bet tā ietekme mūsu abu portfeļos joprojām labi redzama.  Jāteic, pirmais gads ar nelielu astīti mums bija ļoti veiksmīgs, iesācēju veiksme, tirgus situācija, vai mūsu ģeniālais prāts, par to var padiskutēt, bet Rudītes portfelis varēja lepoties ar vērtības pieaugumu virs 40% spējot 300 eiro izaudzēt par 423.50 eiro. Jānim bija veicies labāk - 300 eiro pārvērsti teju 500 un attiecīgi vērtības pieaugums 66%. Tolaik mūsu pieaicinātgais eksperts teica - apsveicu, esat apsteiguši vidējo tirgus rādītāju un rezultāti ļoti labi, bet tie gūti laikā kad zaudēt naudu būtu bijis jāpacenšas ar tiešām rupjām kļūdām. Un lai saglabātu šādu pieauguma tempu, šogad būs jākustās visai aktīvi un ar tādu mums tipisko mierīgo sēdēšanu varētu nepietikt.  Tad gan mēs vairāk runājām par ekonomiku atkopšanos no pandēmijas un reti kurš ticēja ka Krievija tiešām iebruks Ukrainā, slepkavos tur cilvēkus un ka karš un sankcijas izraisīs jaunus satracinājumus visas pasaules ekonomikā.  Cik nemierīgos ūdeņos aizvadīto pusgadu esam peldējuši, vērtē Andrejs Martinovs.  

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par namu apsaimniekošanu, ekonomikas pagātni un nākotnes cerībām, un bažām. Skatāmies ar investora acīm uz kādu no biržas uzņēmumiem, šoreiz - Igaunijas „Punktid”. Viena nozare, kur kopā savijas daudzas šā brīža tendences, ir nekustamais īpašums. Tur lomu spēlē gan Covis laikā pieaugušie iekrājumi, par kuriem visiem tagad satraukums, ka inflācija tos „apēdīs” un tādēļ ir sajūta, ka ātri, ātri kaut kas jāpērk, jo tik un tā viss, kaut vai to pašu būvizmaksu dēļ,  paliks arvien dārgāks. No otras puses – varbūt tagad neko netērēt, visi sola bargu ziemu, varbūt tēriņi jāatliek? Un trešais – daudziem Covid ieviestā strādāšana no mājām palikusi arī pandēmijai pārceļoties otrajā plānā un vajag vietu arī darba stūrītim.  Tāpat nevar aizmirst par energocenu kāpumu: ar šādām cenām, ja energoefektivitāte iepriekš bija tāda smalka modes lieta, tagad tā ir glābiņš no asinis stindzinošiem apkures rēķiniem, un, sarēķinot izmaksas un ieguvumus, var gadīties, ka visizdevīgākais ilgākā termiņā ir lūkoties pēc citas mājvietas.   Šādas pārdomas varētu būt daudziem, jo laika zobs ir problēma lielai daļai Latvijas dzīvojamā fonda. Kā aplēsis „Selectum Home”, tikai katra desmitā māja Rīgā celta pēdējos 20 gados. Pārējās ir pirmskara un padomju gadu sērijveida daudzdzīvokļu mājas.  Bet māju renovācija un energoefektivitātes uzlabošanas projektiem straujš pieaugums nav gaidāms. Kā atzīst „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš, šobrīd, pat ja izdevies iedzīvotājiem par projektu vienoties, būvnieki vienkārši atsakās būvēt. 

Raidījumā Pievienotā vērtība par sankcijām un kā tām izsekot līdzi, kā pārbaudīt savus biznesa partnerus un galu galā, pašam nenokļūt šādos sarakstos.  Un, protams, runājam arī par aktualitātēm un ieskatāmies kādā no Baltijas biržas uzņēmumiem, meģinot saprast, cik interesantas investoriem ir tā akcijas. Politiķi lemj un lemj, kā vēl sodīt Krieviju un arī citas valstis un uzņēmumus, kuri atbalsta iebrukumu Ukrainā. Pēc jaunākās Eiropas Savienības sankciju sestās kārtas sankcionēto sarakstos jau ir vairāk nekā 1100 vārdi. Un vēl jau ir ANO, Lielbritānijas, ASV sankcijas un saraksti, kuriem izsekot līdzi kļūst aiz vien sarežģītāk un uzņēmējiem prasa arī daudz laika, un līdz ar to arī resursus un naudu. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite bez sekošanas jaunākajiem sarakstiem, sankciju likumiem un noteikumiem iesaka uzņēmējiem pašiem ieviest savas sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, pārtraukt sadarbību. Protams, darboties tikai pēc sirdsapziņas un labiem nodomiem, kas neapšaubāmi ir būtiski uzņēmumiem, gan var būt arī par maz. Kā speciālā Latvijas tirdziecības un rūpniecības kameras seminārā uzņēmējiem saka SEB banka sankciju eksperts Vitālijs Bogdanovs, šobrīd vēlams pārbaudīt jebkuru savu klientu un sadarbības partneri un nevajadzētu paļauties, ka bankas to izdarīs uzņēmēja vietā. Tam visam uzņēmējam jāpievieno klāt arī veselais saprāts, vai sadarbības partneris un darījums šķiet loģisks, kam viņš tālāk pārdos jūsu preci, no kā viņš iepērk izejvielas savam biznesam, jo sankcionētās personas, valstis, nozares var slēpties arī šajos darījuma ķēdes posmos. Protams, likumi nosaka, ka jāievēro Eiropas Savienības, Latvijas un ANO noteiktās sankcijas un tad tāda kā pelēkā zona ir, piemēram, ASV un citu valstu ieviestās sankcijas, par ko var būt dažādi viedokļi, jo obligāti jau tas nav. Taču Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars iesaka ar uguni nespēlēties, jo tā paši var nonākt šo valstu sankciju sarakstā.

Šodien par to, kāds labums no dārgākas enerģijas. Tieši tā - izrādās, ka no dārgas enerģijas, degvielas un gāzes ir arī savs labums. Protams, skatīsimies, kas notiek mūsu biržas portfeļos, un pētīsim, vai kāds nekustamo īpašumu attīstītājs no Igaunijas ir interesants investoriem. Labi, tas varbūt ir nedaudz pārspīlēti, ka no enerģijas cenu pieauguma būs arī savs labums. Tas, par ko visi ķēra pie sirds - kā mēs samaksāsim rēķinus - ir problēma un nāksies domāt, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri nevarēs atļauties šos izdevumus. Bet, kā vismaz augstskolas rīkotā diskusijā par energokrīzi vienojās runātaji, krīzes, vismaz enerģētikā, nav. Turklāt Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, norāda, ka pārāk zemas cenas arī rada sliktas sekas un to redzējām iepriekšejos gados. Piemēram, cenu kāpums elektrības ražošanu padarījis par interesantāku biznesu. Arī enerģētisko pašpietiekamību cenu kāpums veicinās - jo mazāka iespēja, ka pirkt sanāks letāk, nekā pašam likt kaut vai saules paneļus.  Līdzīgi ir arī ar māju siltināšanu, kur iedzīvotāji Latvijā līdz šim bijuši visai kūtri. Nu no ziemas miega būs jāmostas, saka konomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.  

Raidījumā Pievienotā vērtība skatīsim, kā Latvijas un arī Baltijas ekonomikām nodrošināt konkurētspējīgu un drošu enerģiju, aiz vien nopietnāk domas un acis un prāti tiek vērsti atomelektrostaciju būvniecības virzienā.  Un protams, ieskatīsimies arī Baltijas biržā - un vienu no tur esošajiem uzņēmumiem, kura produkts bija visai aktuāls pandēmijas laikā, paķidāsim smalkāk, lai saprastu, vai arī tagad tajā ir vērts ieguldīt.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par atbildīgu tirgošanos, kas nekaitē videi un sabiedrībai, un par kādu biržas uzņēmumu, kura bizness ir aizdevumu platformas uzturēšana.  Jau daudzreiz esam runājuši, ka, pateicoties Covid, pēdējos gados straujš digitalizācijas spēriens bijis praktiski visās dzīves jomās un arī iepirkšanās internetā no jauno un drosmīgo lauciņa kļuva par ikdienu. Un pat kovidam aiziejot otrā plānā, šis tas no šīm tendencēm paliks. Bet arī tiešsaistē ne viss zaļi nokrāsotais ir videi un sabiedrībai kopumā draudzīgs. Klasiski uzmanību pievērš pašam produktam, iepakojumam un piegādei. Pašam produktam uzmanību pievērš daudzi patērētāji, savukārt piegādes ķēdes parasti rada galvassāpes tirgotājiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība par krīzēm un vai tām vispār iespējams sagatavoties, īpašu uzmanību veltīsim pārtikas nozarei - būs problēmas Krievijas sāktā kara dēļ. Un, protams, iemetīsim aci arī norisēs Baltijas biržā, mūsu pašu ieguldījumu portfeļos un vienu no uzņēmumiem iepazīsim tuvāk ar investora acīm, kuram pagaidām cenu kāpums nāk par labu.  Situāciju kompleksajā pārtikas nozarē lakoniski raksturo Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis diskusijā par risku un krīzes vadību Latvijas pārtikas sistēmā. Latvijai un Eiropai bads nedraud, jo gana daudz produktus paši ražojam, taču atklāts paliek jautājums vai cilvēki saražoto varēs atļauties nopirkt. Šis ir viens, tāds paredzamais krīzes scenārijs, bet ir arī pilnīgi pretēji riski, ka cenu kāpums var strauji pagriezties pretējā virzienā. Situācija pēdējo trīs mēnešu laikā ir mainījusies ļoti strauji un pieprasa arī straujas izmaiņas, energoresursu cenu kāpums, minerālmēslu - ne tikai cenas, bet arī pieejamības problēmas, arī straujais pārtikas un graudu cenu kāpums pasaulē, komplektā ar drošības izaicinājumiem reģionā un neprognozējamo nākotni, ir radījis situāciju kurā ir ļoti grūti saprast, kuri lēmumi ir labi un pareizi un kuri nē, skaidro Latvijas lielākā lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Neiztiekot bez kļūdām veidi, kā krīzi pārvarēt tiks atrasti, galu galā, tā nav tikai lauksaimnieku problēma, bet arī valsts drošības jautājums. Te gan jāatzīst, Strīpnieka vārdiem – drošība nekad nav bijusi Latvijas tautsaimniecības plānošanas pamatos. Viena kopēja problēma teju visām pārtikas nozarēm ir naudas pietiekamība pārmaiņu veikšanai, lai pielāgotos pārmaiņām, jo peļņas/ zaudējumu aprēķini, veidoti miera apstākļiem. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis, pārtikas un arī citu nozaru bažas redz kā valsts drošībai svarīgas problēmas, bet brīdina, ka šis ir tikai krīzes sākums, bet vienlaikus arī iespēja pārmaiņām.  Krīze ir krīze, to nevar paredzēt, būt tai pilnībā gatavs. Nav tā, ka valstij, nozarei un uzņēmumiem nebūtu nekādu plānu kā to pārvarēt, un kā rīkoties stundā X, ja tāda pienāk - šādi plāni ir un ne par visiem, it īpaši ar drošību saistītajiem var stāstīt. Krīze vienlaikus ir iespēja – to redz arī Roberts Strīpnieks, piemēram, atbrīvoties ne tikai Latvijā, bet Eiropas mērogā liekās birokrātijas, jo to vairs nevar atļauties. Kā jebkurās krīzēs un pārmaiņās, lai cik labs būtu vai nebūtu plāns, būs kļūdas un, ja ko mācāmies no vēstures un kaut vai nesenās pandēmijas pārvarēšanas krīzes, ļoti vieglas lamatas, kurās iekrist un padarīt nākotnes krīžu pārvarēšanu vēl grūtāku - gan sadzīvē, gan uzņēmuma, gan valsts līmenī ir par to sodīt vainīgo - padomu dod Starptautiskā gaisa transporta asociācija krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.  Baidoties kļūdīties, cilvēki izvēlas labāk neko nedarīt un tas, lai gan arī ir apzināts lēmums - pārvarēt grūtības nepalīdz. Īstie pārbaudījumi visai sabiedrībai nāks rudenī, ziemas sezonā, iespējams, tad jau runas par krīzi un tās pārvarēšanu būs daudz nopietnākas prognozē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, viņš gan ir optimistisks par nozares un arī sabiedrības spēju to pārvarēt. 

Šoreiz par ķiveri, kas pati uzrauga savu drošību, par brillēm, bez kurām cehā neienāksi, un citām tehnoloģiskām drošības lietām. Kā arī par biļešu uz pasākumu tirgošanu un kā to ietekmējis karš Ukrainā.  Protams, arī ieskatīsimies kādā no Baltijas biržas uzņēmumiem jaunpienācējiem.  Pārdotas biļetes 50 miljonu eiro vērtībā, vairāk nekā 20 tūkstoši pasākumu – tāds pēc „Kantar” un Kultūras un izklaides platformu apvienības datiem bija 2019. gads. Un pandēmija pasākumu organizētāju biznesu sagrieza kājām gaisā – 2020. un 2021. gadā pārdoto biļešu vērtība zem 20 miljoniem, pasākumu skaits arī mazāks. Bet kā nozares forumā, prezentējot pētījumu, atzina Līga Rubine, KIPA valdes locekle, piesardzīgi pozītīvas notis ieskanas šogad. Bet jebkuras sliktas vai satraucošas ziņas ietekmē biļešu pircējus. To parādījusi pasākumu apmeklētāju un potenciālo biļešu pircēju reakcija uz Ukrainas kara sākumu, skaidro Rubine. Tehnoloģijas ienāk darba drošības jomā Jo gudrāki kļūst rīki, ko lietojam, jo dumjāki kļūst lietotāji? Iespējams, bet tajā pašā laikā – vismaz, ja runājam par viedajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, tie tiešām var palīdzēt izvairīties no zaudējumiem, negadījumiem un – galvenais, cilvēkiem izvairīties no ievainojumiem. Un kā var nojaust no Latvijas drošības konferencē teiktā, ja ne nākamgad, tad vēl pēc gada dažnedaži viedaizsargi būs jau realitāte arī Latvijas uzņēmumos Bet kas tie īsti ir, konferencē skaidroja Linda Matisāne no Valsts drošības inspekcijas.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par biznesu, kurš Latvijā vairumam asociējas ar blēdībām un veikliem, un ar ne pārāk godīgiem darboņiem. Tā ir lietotu auto tirdzniecība. Tāds kā celmlauzis uz labu šai nozarē Baltijā izskatās uzņēmums „LONGO grupa”, kurš var atļauties būt gana caurspīdīgs un sakārtots, lai piesaistītu naudu Baltijas biržā.  Un, protams, raidījuma izskaņā investora acīm vērtējam kādu Baltijas biržā kotētu uzņēmumu un to, vai tas iederētos kādā investīciju portfelī. Zem lupas šoreiz „Ditton” pievadķēžu rūpnīca.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par ukraiņu bēgļiem un darbu. Kas jāzina tiem, kuri grib un var šiem cilvēkiem piedāvāt darbu? Uzklausām arī vērtējumu par saņemto palīdzību no bēgļiem, kuri jau ir iekārtojušies darbā pie mums Latvijā.  Un, protams, daļu laika veltām arī norisēm Baltijas biržā un tā kārtīgāk ar investora acīm pētām vienu konkrētu uzņēmumu. Vairāk nekā 12 tūkstoši ukraiņu, bēgot no kara, Latvijā jau ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas ar tiesībām uz darbu. Apmēram desmitā daļa no tiem runājuši ar Nodarbinātības valsts aģentūru par darba atrašanas iespējām. Pārsvarā, jeb 87% ir ukraiņu sievietes, vairāk nekā pusei ir augstākā izglītība un no darba meklētājiem visi ir pratuši vismaz vienu svešvalodu – attiecīgi krievu vai angļu. 80% meklē darbu Rīgā – tāda ir oficiālā statistika. Lai palīdzētu, Ukrainas iedzīvotāju atbalstam pieņemts arī speciāls likums, kas, īsi sakot, domāts, lai mazinātu birokrātiju un Ukrainas iedzīvotājiem ļautu saņemt visus tos pakalpojumus un iespējas, kuri pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam – sākot ar veselības aprūpi, bankas kontu, pabalstiem un tā tālāk. Bet, kā ar visiem labiem nodomiem – svarīgas ir detaļas. Vai labās ieceres patiešām strādā? Pasākumā uzņēmējiem “Kas jāzina, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotājus” jaunos likumus uzslavē zvērināta advokāta palīgs no „BDO Law” Jānis Ciguzis. Viņš piebilst, ka nodarbināt var ne tikai Ukrainas pilsoņus, bet jebkuru, kurš bēg no kara Ukrainā, ja vien tam tur ir bijušas tiesības dzīvot un strādāt. Lai gan dokumentu – vīzas un atļauju saņemšana notiek paātrināti, tomēr, tas aizņem laiku un, ja vēl pirms pāris nedēļām tas bija būtisks šķērslis darba līguma slēgšanai, kļūda ir saprasta un likums izlabots.  Lai padarītu visu raitāku arī uzņēmēju pusē, tiem vairs nav vakances jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā un drīkst pieņemt darbā arī cilvēkus bez valsts valodas zināšanām. Oficiāli šobrīd ir vairāk nekā 7000 vakanču no Latvijas uzņēmumiem, kuri norādījuši, ka gatavi nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus. Visvairāk vakanču ir informācijas tehnoloģiju jomā, tam seko ražošana, būvniecība un pakalpojumu nozares. Par Latvijas uzņēmēju piedāvājumu stāsta personāla vadības konsultāciju uzņēmuma "ERDA" partnere Pārsla Baško, kura savu laiku šobrīd velta speciālam vakanču portālam ukraiņiem Latvijā. Ja raugās no to, kādu darbu ukraiņu cilvēki meklē, aina ir cita.  Baško ir arī ieteikumi uzņēmējiem, pie sludinājumiem norādīt ne tikai e-pastu, bet arī kādas citas saziņas iespējas, rēķināties ar to, ka vairums vēlas daļējas slodzes darbu, kā arī lūdz pēc iespējas precīzāk aprakstīt veicamo darbu.    Darbu Latvijā uzņēmumā „BDO Latvia” jau ir atradusi Svetlana Garjugina, viņa Latvijā ieradusies ar diviem maziem bērniem un mammu. Viņa ir juriste un Latvijas iestādēm velta atzinīgus vārdus par to, ka viss noticis ātri, raiti, daudz kur attieksme ļoti cilvēcīga, palīdzot saprast kas un kā pie mums notiek, ja nav varēts jautājumu atrisināt uzreiz, vēlāk atzvanīts paskaidrots, bērnudārzs jau nākamajā dienā bijis gatavs bērnus uzņemt. Sakārtoti izglītības dokumenti, kurus bēgot no valsts nav izdevies paņemt līdzi un šķērslis nav izrādījies arī tas, ka mammas pasei jau pāris gadus beidzies derīguma termiņš. Viņa saprot, ka gan ukraiņi gan latvieši šajā situācijā mācās darot. Visproblemātiskākais bijis atvērt kontu bankā.

Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Viņa atklāj, ka gada ienākumu deklarācijas cilvēki šogad iesnieguši ļoti strauji un arī iesniedzēju skaits krietni pieaudzis. No gandrīz 700 tūkstošiem deklarāciju parādā valstij ir vien 33 tūkstoši. kādas ir biežākās kļūdas un problēmas?

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par uzņēmumiem, kas ir biržā. Vai to nostāja Ukrainas karā ietekmē uzņēmumu dzīvi un arī akciju cenu. Viņi pelna no ukraiņu asinīm – tā par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas turpina darbu Krievijā bieži saka sociālajos tīklos. Un ir spiediens uzņēmumiem nepalikt neitrāliem, tā teikt - lai karš dara ko grib, man ka tik nopelnīt. Arī daudzi Latvijas uzņēmumi savu nostāju pauduši un liela daļa – ne tikai ar vārdiem, bet aŗī ar pavisam reālu palīdzību.  Biržā kotētu uzņēmumu nostājas paušana attiecībā pret Krievijas sākto karu Ukrainā izpaužas dažādos veidos – Krievijas tirgus pamešana, publiski pausts nosodījums vai arī lēmums nesadarboties ar Krievijas uzņēmumiem. Kā un vai nostājas paušana ietekmē biržas emitentu akcijas, to biznesa rādītājus? Vēl arī saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Viņa atklāj, ka gada ienākumu deklarācijas cilvēki šogad iesnieguši ļoti strauji un arī iesniedzēju skaits krietni pieaudzis. No gandrīz 700 tūkstošiem deklarāciju parādā valstij ir vien 33 tūkstoši. kādas ir biežākās kļūdas un problēmas?

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par digitālo drošību un riskiem, kuri auguši ģeometriskā progresijā līdz ar ģeopolitisko saspīlējumu. Un arī par to, kas notiek Baltijas biržā, liksim kādu no uzņēmumiem arī zem mūsu potenciālā investora lupas. Ukrainā jau vairāk nekā mēnesi notiek fizisks karš. Pie mums nešauj, netiek nopostītas ēkas un nogalināti cilvēki, taču jau kopš pērnā gada beigām sīvas kaujas notiek digitālajā vidē. Kiberuzbrukumu skaits ir strauji audzis un ne viens vien uzņēmums un valsts iestāde šobrīd pārskata savas vājās vietas, lai nekļūtu par upuri, gadījumos, kad jau ir par vēlu – jālūko tikt galā ar sekām pēc uzbrukuma. Uzbrukumu skaits šobrīd ir ļoti liels, saka par kiberdrošību atbildīgās iestādes „CERT.LV” vadītājas vietnieks Varis Teivāns IT drošības seminārā. Un to pēdas ved viena, konkrēta agresora virzienā.  Informācijas tehnoloģiju uzņēmumi ir ļoti iecienīts mērķis, jo caur tiem, var tikt klāt arī to klientu tīkliem un atrast jaunas, ne pietiekami aizslēgtas durvis, tēlaini sekot. Agrāk bieži primārais uzbrukumu mērķis bija iegūt kādu materiālu labumu, sabojājot sistēmu, pieprasot izpirkumu. Krievijas atbalstītu vai piesegtu uzbrukumu mērķis ir piekļūt sistēmām, potenciāli sabotēt to darbu, izvietot nesankcionētu informāciju vai arī graut ticību konkrētas valsts e-pakalpojumiem, piemēram, sabojājot to autentifikācijas sistēmas. Pēdējā mērķis ir radīt ažiotāžu un rezonansi sabiedrībā. Arī Latvijā ir uzbrukts bankām, uzbrucējiem gan nav izdevies to sistēmas kompromitēt. Ja jums uzņēmumā ir kāds IT drošības cilvēks, pieļauju, būsiet dzirdējuši tos sūkstāmies par cilvēku dumjo, parasto, kurš atvēris ne to failu un visu sabojājis – izvērtējot traģiskākos gadījumus – patiesība ir cita. Kā mēdz teikt, no neoficiāliem, bet uzticamiem avotiem zināms, ka viena no Latvijas lielākajām bankām daļu savu darbinieku uz laiku ir pārcēlusi uz citu valsti – savu mītnes zemi, tuvāk galvenajiem serveriem, lai darbinieki tiem nepieslēgtos attālināti. Protams, ne visi var atļauties dārgus risinājumus, bet eksperts iesaka, kā minimums lietot elementārus ugunsmūrus, atjaunināt programmas un izveidot uzticamo, balto IP adrešu sarakstu VPN serveros. Un vēl, no praktiskām lietām – viens no nāves grēkiem ir ļaut uzņēmuma e-pastos sūtīt un saņemt tā dēvētos izpildāmos failus, kuros var ieslēpt vīrusus, tam jābūt aizliegtam jau sen, bet diemžēl daudzviet tas ir iespējams. Vēl, visai elementārs risinājums, ko iesaka eskperts ir pāriet e-pastos uz vienkāršā teksta režīmu, jeb atslēgt HTML iespējas, jo tad visas ieslēptās, krāpnieciskās saites uzreiz būs redzamas. 

Raidījumā saruna par sankcijām un to, kā tās var mēģināt apiet. Bet uzņēmumiem jārēķinās, ka, pat negribot, var iekļūt nepatikšanās. Palūkojamies arī, kas notiek biržā un arī stāsts par kādu biržas uzņēmumu – šoreiz par lauksaimniecības tehnikas tirgotāju no Lietuvas.   Sankcijas pēdējā laikā tiek papildinātas bez maz vai katru otro dienu un izsekot, kas ir atļauts, ir nopietns izaicinājums. Bet skaidrs, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju šobrīd ir risks, tajā skaitā arī reputācijas risks.  Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā seminārā uzņēmējiem par sankcijām atzīst „Lursoft” - uzņēmumu no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir risks, Latvijā ir daudz. Lielāks risks ir nevis Latvijā reģistrēti uzņēmumi, bet sadarbība ar partneriem ārvalstīs. Un tur nav vienkārši – reģistri bieži ir vietējā valodā, reizēm datus iegūt ir dārgi, var būt arī vairs patiesībai neatbilstoši. Viena no lietām, ko var darīt – jautāt arī pašam darījumu partnerim.  Galvenais – nepieiet šai pārbaudei formāli, jo par daudzo un dažādo sankciju neievērošanu var iestāties kriminālatbildība. Un te jārēķinās – sankcijām pakļautās valstis, uzņēmumi vai cilvēki var mēģināt tās apiet. Un tas ir risks uzņēmumiem arī Latvijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par iespēju ar valsts atbalstu iegādāties jaunu vai lietotu elektroauto: lēmumi ir pieņemti, praktiski atbalsts sāks darboties jau drīz – kā to izmantot, cik var ietaupīt un uz kādiem likumu un tehniskajiem grābekļiem neuzkāpt.  Un, protams, ielūkojamies mūsu ieguldījumu portfeļos un padziļinātāk kādā Baltijas biržā kotētā uzņēmumā. Pirms laika solītais, arī kritizētais atbalsts elektroauto iegādei ir finiša taisnē un plānots, ka tas būs pieejams jau tuvākajā laikā – ja no marta vidus līdz aprīļa sākumam. Valsts izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet par lietotu vai lādējamu hibrīdauto – 2250 eiro. Vēl vienu tūkstoti eiro atbalstā var pieplusot klāt, ja pārstrādei nodod veco iekšdedzes dzinēja auto. Kā „Elektrum” rīkotā vebinārā par šo tēmu stāsta uzņēmuma „Vides investīciju fonds” finanšu vadītājs Gints Kārkliņš: pirms pirkt elektro vai kādu hibrīda tehnoloģijas auto ar domu par atbalstu, jāpārliecinās, ka gan pašam nav nodokļu parādi, alimentu parādnieku sarakstos vai pasludināta maksātnespēja, gan arī iecerētais spēkrats un tā izmantošanas iecere atbilst konkursa nosacījumiem. 

Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija. Lai cik arī ātri vai lēni tiek ieviestas sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā, redzējām, ka atsevišķām valstīm bija visai grūti sagremot to, ka tas maksās arī pašiem. Gadiem runāts par Eiropas un arī Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, bet, lai to mazinātu, ir izdarīts visai maz un tur vainīgos pie mums droši vien varētu saukt un saukt. Ko valsts var darīt? Pirmie soļi krīzes situācijā jau ir veikti – „Latvenergo” uzdots iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Vēl atcelti tie rīki, kuri mudina Inčukalna gāzes krātuvē uzglabāto iztērēt. Šie ir tādi īstermiņa risinājumi. Pilnībā bez gāzes neiztiksim, bet tur, kur to varam, tas ir jādara. Apvienojumā ar energoefektivitāti arī tiksim pie ilgtermiņā stabilākas energo un siltumapgādes arī cenu ziņā. Protams, tas viss nozīmē investīcijas siltināšanā, tehnoloģiju maiņā – un Latvijā uzņēmēji nelabprāt iegulda savu naudu, ja neredz tūlītēju atdevi, piemēram, sakot, ka saules paneļi atmaksājas tikai desmit gados.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par izmaiņām, kā uzņēmēji var pieteikties valsts atbalstam, par konkurenci veselības aprūpē un, protams, par kādu no Baltijas biržas uzņēmumiem.  Konkurence veselības aprūpē Ja nu ir kāda lieta, par kuru pandēmijas laikā strīdu bija mazāk, tad tas ir par to, ka veselības aprūpe ir prioritāte. Bet – arī tur, paskatoties dziļāk, netrūkst konfliktu. Un pateicoties vienam no tiem, bija ārkārtīgi interesanta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras diskusija par konkurenci veselības aprūpē. Ringa vienā pusē – nozares uzņēmēji. Viņu viedoklis: lai gan tarifi, ko valsts par pakalpojumiem maksā, ir vienādi visiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir konkurences priekšrocības. Tā vērtē Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Un asa ir arī konkurence par personālu.  Protams, jautājums, cik lieliska un saglabājama ir tāda sistēma, kur izrādās, iespēja nodrošināt pakalpojumu balstās uz radiologu mazo algu un spiedienu strādāt ļoti daudz stundas, bet problēma skaidra – pēc privāto nozares uzņēmumu domām, nav godīga konkurence. Bet ringa otrā pusē šoreiz pašvaldības, kuras satrauc idejas par to, ka pamatā pakalpojumus uzticētu veikt privātajiem uzņēmējiem, pašvaldībai ļaujot darboties tad, kad privātais atteicies. Vērtē Kristīne Kinča, pašvaldību savienības padomniece. Veselības aprūpes sistēmu nevar vērtēt tikai caur konkurences prizmu, uzsvēra Maija Āboliņa no Valsts kontroles padomes. Risinājums? Galvenais par ko, šķiet, šajā diskusijā vienojās visas iesaistītās puses ir tas, ka problēmu netrūkst… Risinājuma, kas derētu ne tikai visiem iesaistītajiem, bet nāktu par labu arī pacientiem, pagaidām gan nav.  Atbalsts uzņēmējiem Valsts platforma biznesa attīstībai – ar šādu paziņojumu sevi plašāk pieteicis Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotais portāls business.gov.lv. Portāls testa režīmā jau strādā kādu laiku, bet kādēļ šāds portāls nepieciešams? Protams, tajā apkopota informācija uzņēmējiem par dažādiem atbalsta veidiem, bet ko vēl tajā varēs izdarīt, jautājam LIAA direktora vietniecei Ivetai Strupkājai.

Raidījumā Pievienotā vērtība par kapitāla tirgu Eiropā un Latvijā. Daudz esam stāstījuši par to, kā privātpersonām ieguldīt un veidot savus uzkrājumus, bet šodien vairāk par to, kā attīstīt šos tirgus tā, lai tie palīdzētu straujāk attīstīt ekonomiku un augt visdažādākā mēroga uzņēmumiem.  Kā ierasts, turpinām padziļināti pētīt Baltijas biržā esošos uzņēmumus un cik pievilcīgi tie ir no ieguldītāja skatu punkta. Trīs ietilpīgi, spēcīgi, bet bez darbības tukši vārdi “Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja”. visi trīs likti kā galvenie Latvijas kapitāla tirgus forumā, tā mērķis saprast, kas tad ir izdarīts, kas vēl būtu jādara, lai Latvijas kapitāla tirgus būtu labāks un mums visiem parocīgāks. Lai gan jau pirms teju 18 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, pirms astoņiem gadiem pievienojāmies arī eirozonai, jāatzīst, ka mūsu kapitāla tirgus, vismaz Baltijas mērogā ir palicis visai izolēts, nepieejams, līdzīgi kā mums citu Eiropas valstu tirgi. Cerams tas tuvākā nākotnē mainīsies, jo to, kā problēmu identificējusi arī Eiropas Komisija un vēlas izveidot Eiropā arī vienotu kapitāla tirgu, saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Tas palīdzēs ātrāk atkopties pēc pandēmijas.  Lai apvienotu tirgus, plānots izveidot kopīgu Eiropas sistēmu, vienādot noteikumus, tostarp padarīt ienākšanu biržā vieglāku maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā to darīt? Starp citu labs piemērs ir Baltijas valstis, kas jau ir spējušas visas trīs izveidot principā vienotu kapitāla tirgu, biržu, tā piesaistot arī pārrobežu investorus. Te gan jāsaka, objektīvi skatoties, Latvija šajā trijotnē ir kā tāds mazais pastarītis, jo, salīdzinot ar kaimiņiem, tirdzniecības apjomi ir nelieli. Vēl kāda būtiska atšķirība no mūsu kaimiņiem – to biržās aktīvas dalībnieces ir valsts kapitālsabiedrības, piemēram, lielās energokompānijas. Pie mums valsts kapitālsabiedrības ir visai kūtras. Premjers Krišjānis Kariņš gan dod cerību, ka agri vai vēlu arī tas varētu mainīties.  Tieši privātie uzņēmēji bijuši galvenais dzinējspēks Latvijas kapitāla tirgū pērn, kur kā čempionus var izcelt degvielas tirgotāja “Virši - A” ienākšanu biržā, emitējot akcijas, vērtē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. Kopumā sakot, lai gan darāmo darbu ir daudz, arī līdz šim paveiktais Latvijas un Baltijas kapitāla tirgus attīstībā jau sāk nest augļus. Un cik zināms, aizvien vairāk arī Latvijas uzņēmumu izrāda interesi par dalību biržā, tā kā nav izslēgts ka jau drīz ieraudzīsim kādus jaunus piedāvājumus.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kā šā gada svārstīgo situāciju investīciju tirgos pārdzīvo Latvijas investori, par kļūdām un, protams, nepateicīgo prognozēšanu. Bet dziļāk ieskatīsimies kādā no Baltijas uzņēmumiem – šoreiz, cik interesantas ir Lietuvas dabasgāzes operatora akcijas? Šis gads ir bijis fenomenāls, tā par aizvadīto gadu Latvijā investēšanā saka Rolands Zauls, „Swedbank” investīciju eksperts.  Pieaugumu viņi redzējuši visos segmentos.  Pieaugumu investīcijās novērojuši arī bankā „Citadele” tur audzis gan apjoms, ko cilvēki investē, gan arī pašu investoru skaits, skaidro Kārlis Purgailis CBL  Central Asset Management” vadītājs. Bet, ja pagājušais gads investoriem bija lielā mērā stabils laiks, tad šogad iet kā pa amerikāņu kalniņiem. Kritums kriptovalūtās, svārstības daudzās pasaules biržās, būtiski  samazinās pat Facebook vērtība. Vērtības kritums arī citiem investoriem, Bet kā saka Kārlis Purgailis, šā brīža kritums ir ne tikai normāls, bet arī var nākt par labu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tik daudz sološās digitalizācijas ēnas pusēm – drošības riskiem. Digitālie draudi, kiberuzbrukumi, krāpniecība aug tik pat strauji, kā šo risinājumu lietderība. Uzklausām arī padomus, kā pasargāt savu uzņēmumu un arī to klientus.  Un protams, ielūkojamies arī Baltijas biržā, kur nedēļa iesākās ar strauju akciju cenu kritumu, bet  noslēdzās jau uz pozitīvākas nots un ar potenciāla investora acīm izvērtēsim kādu biržā tirgotu uzņēmumu. Jau kopš pandēmijas sākuma esam ik pa laikam runājuši par digitālo transformāciju, kuru daudzi uzņēmēji, arī valsts iestādes nepārprotami bija spiestas īstenot piespiedu kārtā, lai nezaudētu klientus, lai nodrošinātu attālināta darba iespējas saviem darbiniekiem,sniegtu pakalpojumus. Un tas viss lielākoties ir ērti, ātri, bet šo straujo digitalizāciju aizvien aktīvāk izmanto krāpniek. Piemēram, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem – pērn no Latvijas četru lielāko banku klientu kontiem izkrāpti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Tas nav tikai Latvijas fenomens, ja pērn pasaulē respektētais tehnoloģiju izpētes un konsultāciju uzņēmums „Gartner” digitālo risinājumu drošību lika vien kā devīto svarīgāko jomu digitālajā vidē, šogad tā ir otrajā vietā. Autentifikācijas rīka SMART ID izveidotāju SK „ID Solutions” Biznesa attiecību vadītāja Sanita Meijere biznesa tehnoloģiju platformas „BiSMART” nākotnes tendenču forumā skaidro, ka uzbrukumi digitālajā vidē aug ģeometriskā progresijā. 

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par „dropšipingu”, vai tiešo piegādi, kā to dēvē latviski, un par kādu visai veiksmīgu Lietuvas uzņēmumu – Šauļu banku.  Pietiek pavisam īsi ieskatīties jaunajiem uzņēmējiem domātajos padomos jebkur internetā, lai agri vai vēlu tev sāktu piedāvāt pastāstīt visu par „dropšipingu”, kas bieži vien tiek pasniegts kā vieglumviegls veids, kā ikviens var savu interneta biznesu uztaisīt. Vispirms – par velti siers ir tikai peļu slazdā un peļņa bez riska un darba ir tikai krāšņās reklāmās, ne reālajā dzīvē. Tas attiecas arī uz tiešo piegādi. Otrkārt, kas tad īsti ir dropšipings? To jautājam „Elko grupai” – vienam no lielākajiem Latvijas IT produktu vairumtirgotājiem, kas tikko izziņojuši, ka arī viņi piedāvā "dropšipinga" pakalpojumus. Stāsta „Elko grupas” tirdzniecības direktors Oļegs Terļeckis.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par pensijām: par to, kā sokas dažādiem 2.līmeņa pensiju plāniem, kā izvēlēties sev atbilstošāko un labāko, un vai arī Latvijā vajadzētu iet Igaunijas ceļu un ļaut cilvēkiem izstāties no sistēmas un parūpēties pašiem par sevi.  Pirms nedēļas mazliet stāstījām par Igauņu pensiju fondu naudu, kur cilvēkiem ir iespēja atteikties no dalības 2.pensiju līmenī un saņemt visu uzkrāto naudu un principā darīt ar to, ko vēlas. Tas pamudināja palūkoties, kā ar pensiju uzkrājumiem un to vairošanu sokas pie mums Latvijā. Kāds ir bijis pēdējais gads pensiju fondu pārvaldniekiem?  Un protams, paskatīsimies, kas notiek Baltijas biržā, kā veicas mūsu personīgajiem ieguldījumu portfeļiem un vai vērts ieguldīt Lietuviešu mēbeļu ražotāja „Vilniaus Baldai” akcijās.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jauniem potenciāliem veidiem, kā investēt naudu un iegūt finansējumu, par ēdienu piegādi un ieskatīsimies kādā Baltijas trikotāžas ražošanas uzņēmumā. Gadu mijas laikā pa kluso, kamēr bijām aizņemti ar dāvanu saiņošanu un citām akūtām svētku lietām, Konkurences padome izplatīja interesantu paziņojumu – ēdienu piegādes platformām „Wolt” un „Bolt” jāvērtē to noteikumi. Tas ir - vai komisijas maksa nav neadekvāti augsta, vai akcijas ir adekvātas. Īsāk runājot, vai piegādes platformas, kuras pandēmijas dēļ daudziem uzņēmējiem kļuvušas grūti aizvietojamas, neizmanto šo savu tirgus varu nepamatoti. Kā īsti ir, jautājam Jānim Jenzim no Restorānu asociācijas. Vēl par kādu investēšanas iespēju, kas jau drīz varētu kļūt par realitāti Latvijas tirgū. Ja vai, pareizāk sakot, kad Saeima apstiprinās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju dzīvi regulējošo likumu, Latvijā vieglāk būs pieejama iespēja mazajiem investoriem izmantojot dažādas digitālās platformas aizdot naudu pa tiešo  uzņēmumiem. Ar ko tie atšķiras jau no esošajām aizdevumu platformām, skaidro Ingus Valtiņš no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Lai gan sistēma sāks darboties, kad Saeima pieņems likumu, potenciālie platformu veidotāji un uzturētāji jau ir aicināti sākt runāt par prasībām un nosacījumiem. Un interese jau esot. 

Raidījuma “Pievienotā vērtība” speciālizlaidums. Atskatāmies uz aizvadīto gadu Baltijas biržā, tur spilgtākajiem notikumiem un arī to, kā ir veicies mūsu pašu ieguldījumu portfeļiem.  2020.gada beigās abi raidījuma veidotāji – Jānis un Rudīte – uzsāka eksperimentu, esot bez jebkādas praktiskas pieredzes ieguldīšanā, atlika katrs 300 eiro, ko ieguldīt Baltijas biržā, lai mācītos praksē un arī klausītājiem ums varētu pastāstīt, kas un kā tur notiek.  Tā tapa abu sāncencība un iemesls vienam otru mazliet paķircināt katra raidījuma izskaņā. Un vēl, jau sākotnēji Rudīte un Jānis arī vienojās, ka abi var pirkt Latvijas uzņēmumu akcijas, bet Lietuvā drīkst iepirkties tikai Rudīte, bet Jānim – Igaunijas tirgus.   Un jau kopš paša eksperimenta sākuma reizi pusgadā uz mūsu darbībām, arī kļūdām akciju tirgū paskatās arī ieguldījumu eksperts, portāla “Investoru klubs” izpilddirektors Kaspars Peisenieks.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par Ziemassvētku tirdziņiem un 21. gadsimtu, kas ienāk arī tajos. Skatāmies, cik interesantas investoriem ir kaimiņu lietuviešu uzņēmuma „Rokiškio sūris” akcijas.  Gada nogalē bizness kā amerikāņu kalniņi bija tiem, kuriem nozīmīgs ir tas pārdošanas apjoms, ko pārdod dažādos Ziemassvētku tirdziņos. Te tie bija aizliegti, te atļauti, te var reklamēt, te nevar. Beigu beigās tirdziņi bija un uz vienu no tiem - pašā Rīgas centrā, Vērmanes dārzā – arī devāmies, bet, ne ar mērķi iepirkties Arī ne tirgoties. Šoreiz devāmies skatīties, vai arī tik klasiskā vietā, kā Ziemassvētku tirdziņš, vismaz maksājumu ziņā klāt ir 21. gadsimts un var arī iepirkties bez skaidras naudas kabatā, ar karti, telefonu, pulksteni vai kādu citu mūsdienu maksāšanas līdzekli. 

Tūrisma nozarei un biznesam pēdējie divi gadi nav bijuši tie vieglākie, bet nākotne, lai gan grūti prognozējama, var nest jaunas iespējas un ne tikai šai nozarei. Interesējamies arī, vai vērts ieguldīt Lietuvas uzņēmumā "Kauno Energija". Drīz gadu mija un uz pandēmijas dzimšanas dienas tortes varēs likt jau divas sveces. Šaubos, ka to varētu svinēt tūrisma nozare, kura pamatoti ir starp tām nozarēm, kas visvairāk zaudējušas pandēmijas laikā. Tikko parādās kāds gaismas stariņš tuneļa galā, tā atkal ir klāt jauns vilnis, jauni ierobežojumi un viss ir vēl sliktāk. To parāda arī oficiālā statistika šī gada pirmajos trīs ceturkšņos: Latvijas viesnīcās nakšņoja aptuveni viens miljons viesu, kas ir par piektdaļu mazāk nekā pērn un vairāk nekā uz pusi mazāk nekā 2019.gadā, turklāt viesnīcās tie uzturējās uz pusi īsāku laiku nekā pirms diviem gadiem.  Vietējie un arī tuvāko kaimiņvalstu tūristi ir bijuši kā tāds reanimācijas dzīvības uzturēšanas aparāts nozarei. Bet nav jau svarīgi, kas ir bijis, būtiskāk ir saprast – ko darīt nākotnē. LIAA organizētājā Latvijas Tūrisma forumā Utrehtas universitātes Sociālās psiholoģijas nodaļas lektors, biznesa strateģis Timons De Jangs paredz, ka tūrisma nozarei gaidāmas lieliskas iespējas, to skaidri parāda aptaujas, kurās cilvēkiem vaicā – ko darīsiet pēc pandēmijas? Pirmā atbilde ir -socializēšos, tikšos ar cilvēkiem, apkampieni, skūpsti, ballītes. Bet otra, tik pat bieža atbilde ir - CEĻOŠU!

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kādēļ grāmatvežiem derētu jau tagad sākt licencēties, kādu notikumu attīstību prognozē nekustamā īpašuma tirgū, un – vai vērts savu naudu ieguldīt igauņu finanšu grupā „LHV group”. Mazliet par grāmatvežiem. Jau 2023. gadā grāmatvežiem, kas savus pakalpojumus sniedz kā ārpakalpojumu ir jābūt licencētiem. Jau ir sācies pārejas periods. Bet Valsts ieņēmumu dienestu satrauc, ka pagaidām interese tikt pie licences nav pārāk augsta. Bet kas ar nekustamo īpašumu tirgu Latvijā? Tikko sākoties pandēmijai, bija īss izbīlis, bet saprotot, ka krietna daļa dzīves nu ritēs mājās, daudzos segmentos aktivitāte pieauga.  „22% Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt vai īrēt īpašumu tuvākā gada laikā. Tas ir visā Latvijā un tas ir visai liels cipars,” tā saka Inta Priedola no „Kantar” SEB rīkotajā diskusijā par nekustamā īpašuma tirgu. Un lielākā daļa no tiem oktobrī teica, ka vēlas tieši pirkt.

Kamēr visapkārt  ir balts, pūkains un sniegots, raidījumā Pievienotā vērtība galvenie uzsvari būs zaļo krāsu. Skaidrojam, kā praktiski Latvijas uzņēmumi jau ievieš zemas emisijas risinājumus un kā plāno iekļauties Eiropas Zaļajā kursā. Interesējamies arī par grūti atbildamo jautājumu, bet visai pamatoto satraukumu šai kontekstā, cik tāds zaļais kurss maksās un vai nepasliktinās dzīves kvalitāti tiem, kas to nevar atļauties, tas ir sabiedrības nabadzīgākajai daļai.  Vēl ar investora acīm vērtējam uzņēmumu, kurš ir gan ilgtspējīgs, gan zaļš - Lietuvas biržā kotēto bioloģiskās pārtikas ražotāju „AUGA group”. Iet līdzi modei un būt pēc iespējas dabai draudzīgākam ir viens, bet jautājums, kas interesē tos, kuri apsver šī uzņēmuma akciju iegādi, vai ar to var arī ilgtspējīgi nopelnīt?

Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpšanos un to, cik tā naudas esam zaudējuši, kā arī skatāmies, kas ir viens no biržas jaunpienācējiem – „Hepsor” grupa. „Pamēģini iedomāties, ka ir virtuālie ceļi, pa kuriem ikdienā brauc miljoni iedzīvotāju ar miljoniem auto... Ja velkam paralēles ar klasiskajiem ceļiem, diemžēl mūsu valstī nepastāv tik stingrs un konkrēts regulējums, kā tas ir Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas jomā,” stāsta Dmitrijs Homenko. Viņš ir Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš saka, ka mežonīgie rietumi ir, bet – nav neviena, kura pienākums būtu rūpēties par interneta satiksmes drošību. Un policijas dati liecina – pēdējā laikā mēģinājumi apkrāpt citus internetā ir aktivizējušies un noziedzības pieaugums ir vairākkārtīgs. Galvenais iemesls – protams, pandēmija. „Tiešas sekas tam, ka esam kļuvuši virtuāli. Bet diemžēl nebija laika sagatavoties, cilvēkus izglītot un pasargāt no riskiem, ko atnesa virtualizācija un internetizācija,” turpina Dmitrijs Homenko. Kādi ir populārākie veidi, kā krāpnieku dēļ pēc zvaniem, ziņām un viltus lapām šķiramies no naudas? Godpilnajā trešajā vietā – krāpniecības, kad izmantojot kādu ziņapmaiņas veidu, prasa maksāt par kurjerpastu un veido viltotas piegādātāju lapas. Cietušo laikā no 2017. līdz 2021. gadam – virs 700, zaudējumi – virs 150 tūkstošiem eiro. Otrajā vietā ir viltus brokeri un investīciju platformas. Tur šobrīd policija izmeklē divu starptautisku noziedzīgu grupu darbību, un par lielāko no tām Latvijā vien sākts 121 kriminālprocess un tajos nodarīti zaudējumi virs diviem miljoniem eiro. Un sliktākais ir tas, ka vienus un tos pašus cilvēkus šīs grupas reizēm metodiski un apzināti krāpj vairakkārt. Bet – pirmajā vietā pēdējā laikā pats populārākais krāpšanas veids – viltus bankas zvani, kuros mēģina izvilināt identifikācijas datus, lai izšiverētu kontu un aizskaitītu naudu krāpniekiem. Kopā zaudējumi no 2017. gada – 6 miljoni eiro.

Pēcsvētku noskaņās lūkojam iedvesmot biznesa idejām un, protams, apskatām arī kādu Baltijas biržā tirgotu uzņēmumu. Latvijas iedzīvotājiem ir daudz ideju un arī vēlme tās īstenot, katrs otrais domājis par sava biznesa uzsākšanu un tieši nauda ir bijis šķērslis idejas īstenošanai, atzīst SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Viņš arī atzīst, ka jauno uzņēmēju atbalsta programmai „(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām šogad bijis daudz interesantu biznesa ideju. Mirkli pirms svētkiem šajā programmā ar 80 000 eiro tika atbalstītas desmit jaunas biznesa idejas, sākot no keramikas darbiem ar dabas materiāliem līdz Ķemeru dūņu ķermeņa kopšanas krēmiem, riekstu sviestam, dabīgu materiālu un apģērbu ražotājiem un beidzot ar 3D virtuālām tūrēm un elektronisko dzērienu automāta izveidi.  Šogad izvēlēties labākās idejas, kuras tiek pie naudas bijis grūtāk nekā citus gadus, atzīst grantu konkursa žūrijas pārstāvis no finanšu institūcijas ALTUM Jānis Svemps. Pie tik labām idejām un konkurences iznākumu izšķir detaļas vai nelielas kļūdas. 

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par vakcināciju, bet no darba attiecību skatu punkta. Skatīsimies arī, kā veicas Baltijas biržā un ielūkosimies kādā no biržas uzņēmumiem, kam, lai gan pēdējos gados nav veicies spīdoši, ir plāni, kā situāciju uzlabot. „Ļoti sāp galva: no vienas puses, visiem skaidrs – tāda ir valsts politika, vajag visiem vakcinēties, no otras puses, ir darbinieki, kas nevakcinējas, un kvalificēti cilvēki nemētājas apkārt. Tas, ka ir tiesības atstādināt un atlaist, bet neviens jau negrib to darīt,” saka Toms Šulmanis, „Cobalt” partneris, jautāts ,cik ļoti uzņēmumiem sāp galva par šodienas, 15. novembra, un arī 15. decembra prasībām par Covid sertifikātiem darbiniekiem.  „Kaut kā viņiem ir jābalansē – jāmēģina pārliecināt, motivēt, kaut kā tikt galā ar šo situāciju,” turpina Šulmanis. Arī darba ņēmējiem, ja nav izslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta prieku maz – atstādināšanai bonusu un labumu ir maz. „Neskaitās atvļinājums, nevar saņemt slimības pabalstu un arī algu nesaņemPrivātā sfērā darba devējs var būt labvēlīgāks un kaut ko maksāt, bet principā jā - nestradā, nesaņem algu, nav atvaļinājums, nevar slimot. Viss ir slikti," atzīst Šulmanies. Bieži vien dzird – pagaidīs līdz janvārim, kad beigsies ārkārtējā situācija un tad jau redzēs. Diemžēl, visai ticams, ka janvāris neko neatrisinās, skaidro Šulmanis, jo tas, ka visiem darbiniekiem jābūt vakcinētiem, spēkā būs arī 12. janvārī. „Noteikti nav tā, ka jāpārdzīvo līdz janvārim, kad sāksies jauna skaista dzīve bez vakcinācijas," atzīst Šulmanis. Jāņem vērā, ka atstādinātie darbinieki pēc tam, ja prasība vakcinēties joprojām ir spēkā, var tikt nosūtīti dīkstāvē. Un tā kā dīkstāve ir darbinieka rīcības dēļ, par to nemaksās.  Bet vai darba intervijā var prasīt vai cilvēkam ir vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts?  „Ja darbs ir saistīts ar darbu klātienē, tad var jautāt,” skaidro Šulmanis. „Ja sākotnēji visiem ir skaidrs, ka darbs tiek veikts attālināti, nebūtu pamata prasīt, bet no elementāras loģikas – ja darbinieks tiek pieņemts darbam klātienē un izrādās, ka nav sertifikāta, tad tajā pašā sekundē ir jāatstādina. Tas ir absurds, tāpēc ir likumīgais pamats prasīt arī intervijas laikā, ja tie ir klātienes pienākumi.” Un ja reiz sākām par attālināto darbu, Šulmanis uzsver - nav tāda lieta, kā daļēji attālināts darbs, vismaz no Covid sertifikātu viedokļa. 

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par mūsdienu problēmām un nākotnes iespējām, jeb iespējām tagad, kuras ignorējot, mēs varam radīt pamatīgas nākotnes problēmas - sudraba ekonomiku. Tādi piņķerīgs, daudziem svešs, iespējams nedzirdēts  temats, ko cenšamies apskatīt visiem saprotami. Kā ierasts, izvērtējam arī kādu biržā tirgotu uzņēmumu un to, vai vērts tajā ieguldīt.  Vārdu savienojumu sudraba ekonomika, visticamāk dzirdēsim aizvien biežāk. Ar to saprot tādu tautsaimniecības veidu, kurš ir atvērts un pieejams cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka Eiropa noveco un pēc gadiem trīsdesmit tajā 35% iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem. Līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem tieši senioru vajadzībām. Tā teikt – būs tirgū pieprasījums, radīsies arī piedāvājums. Bet tie nav vienīgie izaicinājumi. Līdz šim makroekonomiski uz sabiedrības novecošanos raudzījās kā kaut ko nevēlamu un negatīvu. „Sudraba ekonomika, sabiedrības novecošana ir milzīga problēma, ja mēs valsti uztveram kā lielu fabriku, kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk saražot, izspiest maksimumu no iekšzemes kopprodukta. Indivīdi vienkārši ir skrūvītes, ražošanas detaļas, kuras ar laiku nolietojas. Tā kā saražot pēc iespējas vairāk IKP ir svarīgāk nekā parūpēties par “iekārtām”, tad cilvēkus var norakstīt ap 65 gadiem vai pat nedaudz ātrāk. Bet, jo lielāka ir norakstīto cilvēku daļa, jo vairāk 65+ cilvēku, jo lēnāka IKP izaugsme un tā ir problēma,” šādi galvenos izaicinājumus skaidro Latvijas bankas eksperts Oļegs Krasnopjorovs Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā starptautiskā konferencē, vienlaikus aicinot uz sabiedrības novecošanu paraudzīties kā uz iespēju, kurā visu nemēra tikai pēc saražotā, bet arī cilvēka dzīves ilgums ir vērtība.

Kā strādāt tā, lai nekaitētu sev fiziski un mentāli, jeb kas ir ergonomiska darba vide mājstrādes laikā? Pirmā atbilde - piemērots krēsls, dažādi tehniskie palīglīdzekļi, pareizi novietoti monitori, klaviatūras. Jā, tas viss, protams,  ir daļa no cilvēkiem piemērotas darba vides. Bet - tuvu ne viss, tā vismaz var noprast no Latvijā labākās prakses piemēriem, kurus prezentēja darba aizsardzības konferencē "Strādāt gudrāk birojā". Bet kāda tad bijusi aizvadītā nedēļa Baltijas biržās? Neliels kritums Viļņā, maziņš kāpums Rīgā un nedaudz lielāks kāpums Tallinā.  Bet visvairāk tirgotās akcijas - jaunpienācējam "Enefit green". Tās tirgotas par gandrīz 7 miljoniem eiro, bet cena kritusi par 2,73%. Otrajā vietā Šauļu banka - pārdošanas apjoms 3,5 miljoni, cenai 2,5 procenti kāpums, trešajā vietā LHV grpup akcijas - 2,9 miljoni eiro apgrozījums, cena augusi par gandrīz par 3%.

Šodien, teju vai speciālizlaidums par godu degvielas uzpildes staciju tīklam “Virši”, kuri, fanfārām skanot, iesoļo Baltijas biržā. Sarunu ar uzņēmuma "Virši" valdes priekšsēdētāju Jāni Vību un arī eksperta vērtējums - cik pievilcīgas ir šī uzņēmuma akcijas.  Biržā ir par vienu vietējā kapitāla uzņēmumu vairāk. Papīri ir sakārtoti un degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A"  drīkst savas akcijas tirgot Baltijas biržā. Parakstīšanās uz uzņēmuma akcijām startē šodien, 25.oktobrī, un ilgs divas nedēļas - līdz 5.novembrim. "Viršiem" viena akcija maksā 4,49 eiro, ja piesakās šonedēļ, tad tiek garantēts, ka vismaz simts dabūsi. Latvijas Radio bija iespēja aprunāties ar "Virši" valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Jāni Vību par uzņēmuma nākotnes plāniem, kāpēc izvēlējās akcijas tirgot biržā un kur naudu plānots ieguldīt? Skaidrs, ka uzņēmums grib palielināt savu kapitālu, lai tā akcijas pērk, un iespējams uzņēmumam no tā būs labāk, bet vai pircējiem, tas ir investoriem, arī būs labums? Uzklausām arī mūsu ieguldījumu eksperta Kaspara Peisinieka domas. Piebildīšu, ka Kaspars pus pa jokam teica, ka degvielas uzpildes stacijas mūsdienās vairs nevērtē pēc degvielas kvalitātes, bet gan pēc tā cik tur ēdami burgeri, hotdogi un vai kafija dzerama.

Šoreiz raidījumā daudz tēmu - par govīm, kas zvana saimniekiem, par eklēriem pa pastu, par to, kā vedies uzņēmumiem, kas ienākuši biržā, un par būvnieku "Merko Ehitus", kas jau labu laiku ir biržā.  Par govīm un eklēriem jeb par digitalizāciju, kā jau Covid pandēmijas kārtējā vilnī pienākas. Ja precīzāk - par uzņēmumiem, kuri nenāk pirmie prātā, domājot par digitālo risinājumu ieviešanu. Pēc bankas "Citadele" veiktās aptaujas gandrīz puse Latvijas uzņēmumu plāno ieguldīt digitalizācijā - rēķinu izrakstīšanā, biznesa atskaišu veidošanā un tā tālāk. Bet kas pārsteidz, gandrīz trešdaļa biznesa rezultātiem seko līdzi reizi mēnesī un 14% - vēl retāk. Bankas "Citadele" valdes loceklis Vladislavs Mironovs saka, ka tas mainās. Par dažādiem risinājumiem domā pat uzņemumi, kuru bizness pirmajā mirklī nesaistās ar digitalizāciju. Piemēram, piena lopkopība. Uzņēmumā "Tārgalīte", kur ir 264 slaucamas govis, ieviests slaukšanas robots. Tas nozīmē, ka govis tiek slauktas, nevis tad, kad slaucēja ierodas, bet jebkurā laikā, kad vien tās vēlas. "Zvanus" no govīm visbiežāk saņem Ieva Zariņa, Sia "Tārgalīte" valdes locekle.  Uzņēmums ieguldījis 1,8 miljonus eiro un izlemt to darīt neesot bijis viegli. Un galvenais virzītājs šāda risinājuma izvēlei bijis darbaspēka trūkums. Vēl ieguvumu ailītē - izslaukumi jau šobrīd, pāris mēnešus pēc sistēmas ieviešanas, esot augstāki un arī govju veselības problēmas gājušas mazumā un tiek pamanītas ātrāk.  Bet kā ar eklēriem no internetveikala? Pērkot pārtiku attālināti, cilvēki vēlas visu iegādāties vienā vietā, nevis skraidīt pa daudziem un dažādiem veikaliem, piepildot savu pārtikas grozu. Tas nenozīmē, ka specializētiem veikaliem nav iespēju. Piemēram, maizes un konditorejas ražotājs "Liepkalni". Ko viņi sapratuši, atverot interneta veikalu, jautājam uzņēmuma pārstāvei Agnei Eglītei. Īsā atbilde - jāatrod sava niša. Un "Liepkalniem" tās ir divas. Pirmā - bezglutēna produkti. Un otrā - pasūtījumi, ko veic ērtības labad.  Gan "Liepkalnu", gan "Tārgalītes" pārstāvniejiem arī jautājam, kā bija reāli dzīvē ieviest šos jauninājumus un pārliecināt darbiniekus tos lietot. Protams, no sākuma bijusi skepse. Bet kā saka Agne Eglīte, ja jauninājums tiešām palīdzēs darbiniekiem strādāt, atvieglos ikdienu - itin ātri pat lielākie skeptiķi to sāks izmantot.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par sezonas aktualitātēm, gan par Covid ierobežojumu jaunās sezonas atklāšanu, gan par rudens labumiem Baltijas akciju tirgū.  Īsā brīdī vairāki Baltijas uzņēmumi iet biržā un piedāvā iegādāties akcijas, sākotnējais publiskais akciju piedāvājums jeb IPO (starptautiskais saīsinājums). Kas tas īsti ir par "zvēru", kā tādā var praktiski piedalīties un ko par to visu vajadzētu zināt? Ar investora acīm pētām igauņu uzņēmumu "Enefit Green", kurš pirms nedēļas izziņojis savu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.  Latvijā līdz 11. janvārim kārtējā ārkārtējā situācija. Vārdu spēles pie malas, bet ekonomikai divas svarīgas lietas. Pirmkārt - obligāta vakcinēšanās - ja vien nav izslimošanas sertifikāts. Valsts un pašvaldības darbā strādājošajiem un arī tiem, kam jāstrādā klātienē privātajā sektorā. Otrkārt - tirdzniecības ierobežojumi, lielā mērā nevakcinētajiem radot tādu situāciju, kāda bija mums visiem pērnajā ziemā - nopirkt var tikai pašu nepieciešamāko, bet viss pārejais - apģērbs, saimniecības lietas - jāsūta internetā.  Vakcinēšanās vai izslimošanas prasība noteikti ietekmēs darba tirgu. Protams, var jau lepni paziņot, ka viss, rakstu atlūgumu, bet reālas alternatīvas darbavietas, ja nevēlas vakcinēties, visticamāk būs maz. Un - pieprasījuma piedāvajuma likumus neviens nav atcēlis, gan jau uzņēmumi, kas būs ar mieru organizēt darbu tā, ka attālināti var strādāt nevakcinēti, lepni diktēs savus noteikumus darbiniekiem - sak, kur tu tāds nevakcinēts citur liksies. Saldi neklāsies arī uzņēmējiem, ja darbinieki pateiks nevakcinējos un viss, bet uzņēmumam jāturpina strādāt, nāksies vai nu pielūgties vakcinēties, vai arī meklēt citus darbiniekus. Un, iespējams, jau arī piedāvājumu - algas un citu labumu - taisīt pievilcīgāku. Jo ne viens vien uzņēmums būs spiests meklēt jaunus darbiniekus, kam ir Covid sertifikāti.  Bet kas notiks ar tirdzniecību? Laiks rādīs. Kas ir IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums? Četrus gadus neviens jauns uzņēmums "Nasdaq Riga" biržā nebija manīts, drīzāk pretēji. Bet šoruden, tādi jau ir veseli divi - nupat noslēgusies pieteikšanās AS "DelfinGroup" akciju iegādei, jau drīz tam vajadzētu sekot degvielas tirgotāja “Virši” IPO, bet mums kaimiņos vēl visu šo nedēļu var pieteikties Igauņu  "Enefit Green" akciju iegādei. Un gaisā virmo sajūta, ka vēl vairāki citi Baltijas uzņēmumi plāno startēt biržā.  Klausītāji jautā, kā tīri praktiski šādos akciju piedāvājumos var piedalīties, kā rezervēt akcijas, kādi varētu būt zemūdens akmeņi un ko vēlams pirms tam izpētīt. Patiesībā tas nav nemaz tik sarežģīti, vislabāk to pajautāt savam brokerim jeb bankai, kurā jums ir ieguldījumu vai vērtspapīru konts, bet visticamāk, ka arī pats spēsiet atrast savā internetbankā “īpašo notikumu sadaļu”. Līdzīgi kā ar jau biržā kotētu uzņēmumu akciju pirkšanu, vēlams saprast, vai nav kādas komisijas maksas, lai nav kādi nepatīkami pārsteigumi.  Un savā ziņā, piedaloties IPO, darbojas tie paši principi, kuri ir spēkā, pērkot jau biržā esošu uzņēmumu vērtspapīrus. Bet ir pāris svarīgas atšķirības. Par IPO uzņēmumu jums ir mazāk informācijas. Un līdz ar to, grūti saprast, vai piedāvātā cena par akciju atbilst tirgus cenai - ir virs vai zem tās. Kā skaidro "Citadeles"  bankas meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes loceklis Andris Kotāns - parasti uzņēmumi ir ieinteresēti biržā startēt veiksmīgi, līdz ar to bieži tā ir iespēja nopirkt akcijas ar atlaidi.     

Raidījumā Pievienotā vērtība par inflāciju - kas patērētājiem parasti stipri riebjas, jo par visu jāmaksā vairāk, bet ekonomikai kopumā reizēm ir nepieciešama. Vai inflācija tagad ir nepieciešama un ko varam gaidīt nākotnē?  Pieskaramies arī citiem tematiem un pētām, kādu biržas jaunpienācēju, mēģinot saprast , vai ir vērts riskēt un ieguldīt sūri grūti nopenīto naudiņu nebanku aizdevēja "Delfingroup" akcijās.    Ne tikai Latvijas Banka, bet kopumā gan ražotāju, gan patērētāju gaidas pēc cenu kāpuma ir ausgtākās kopš pandēmijas sākuma - un, kā zināms, jo vairāk kaut ko gaida un daži pat uz to cer, tad neizbēgami tā arī notiek. Arī ekonomikā. Inflācija satrauc ne tikai ikvienu no mums, kurš paskatās uz cenām veikalos vai rēķiniem e-pastā, bet arī ekonomistus un Latvijas Banku, Ja nelielu inflāciju var vērtēt pozītīvi, jo mudina, piemēram, uzņēmumus investēt, tad liels cenu kapums var ievilkt kārtīgā ekonomiskajā atvarā. Pagaidām gan Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, ziņojot par prognozēm, lielo trauksmes zvanu nesit. "Mēs šo uzrāvienu redzam kā lielā mērā pārejošu. Kalnveidīga dinamika. Galvenie iemesli, kas parāvuši uz augšu - enerģija, rūpniecības preces un pārtika," norāda Mārtiņš Kazāks. "Ja runājam par rūpniecības precēm, tur uzrāviens dēļ iepriekš slēptās ekonomikas, jo noņemti ierobežojumi un pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Un arī piegādes ķēzu pārrāvumi izraisa cenu kāpumus, redzam potenciāli ka pārrāvumi iestiepjas ilgāk nekā cerēts. Sākotnējās prognozes bija ka šī gada beigās tas beigsies, tad pašreizējās aptaujas par to neliecina. Prognozes rāda, tas var iestiepties būtiski nākamajā gadā un atsevišķos gadījumos krietni ilgāk." Vēl viens faktors, kas var dzīt augšā cenas ir pandēmijā izveidotie uzkrājumi, kas Latvijā ir īpaši lieli, turpina Latvijas Bankas monetaraspārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  "Papildu uzkrājumu apjoms ir ap 800 miljoniem eiro. Kas kopumā ir apmēram viena mēneša patēriņš. Un uzkrāto līdzekļu apjoms ir nozīmīgs - ja pandēmija kļūst par regulāru vīrusu, un cilveki kļūst drošāki un sāk šo naudu tērēt, tas var paraut uz augšu daudzus ekonomikas rādītājus," vērtē Uldis Rutkaste. Lielākā daļa uzkrājumu ir mājsaimniecībās ar salīdzinoši lieliem ienākumiem. Tapēc ir cerība, ka šos līdzekļus investēs, nevis notērē. Bet atgriežoties pie inflacijas, Latvijā tās pīķi gaida pēc paris mēnešiem.

Makroekonomisks un arī kritisks skats uz Latvijas ekonomiku un tās ilgtspēju. Skaidrojam arī, kā pandēmijā veicas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma „Pro Kapital Grupp”. Vai savas naudas ieguldīšana tā akcijās ir prātīgs lēmums? Ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss - ir vārdu savienojumi, kurus dzirdēsim aiz vien biežāk, un tādās vai citādās izpausmēs tie ietekmēs un mainīs mūsu dzīvi. Bet, vai tas būs uz labu vai tieši pretēji – lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, gan individuālā, gan valstiskā līmenī – šāds ir secinājums pēc Latvijas Bankas gadskārtējās konferences par ilgtspējīgu ekonomiku pārmaiņu laikos. Raugoties uz Eiropas zaļajām ambīcijām līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, varētu šķist – slikti viņiem tajā rūpnieciskajā Eiropā, mēs jau tā esam zaļākā valsts pasaulē. Saeimas deputāte Krista Baumane norāda, ka tas ir mīts par Latviju kā zaļāko vai otru zaļāko valsti pasaule. Viņa ir uzskatāms piemērs retorikai, ko dzirdēsim aiz vien biežāk arī no Latvijas politiķiem, ne velti nulle kā notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās labi panākumi Zaļajai partijai. Viens, protams, ir skaisti un zaļi runāt, otrs - darīt. Latvijā gan sabiedrībā, gan starp ierēdņiem un politiķiem joprojām nav izpratnes par to, ka klimata izaicinājumi un Eiropas ambīcijas ir liekamas vienā laivā un airējamas kopā.  Latvijas Banka ir apņēmusies ar saviem pētījumiem un padomiem palīdzēt politikas veidotājiem, protams, ja tie vispār gribēs klausīties. Un ir skaidrs, ka zaļais kurss nenozīmē tikai eiropas naudu zaļām idejām, "Rail Baltica" un elektroauto subsīdijām, būs arī grūtības un gadiem krātas problēmas, kas prasa risinājumu. Iespējams, kādā brīdī būs jāpadzīvo ar mazāku labklājības līmeni nekā esam pieraduši, brīdina Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Atsevišķām nozarēm vairs nebūs perspektīvas, bet citām būs jāmainās. Piemēram Latvijas kokrūpniecībai, kura dod vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta un veido 20% no visa preču eksporta. Psiholoģiski gan ir skaidrs, ka cilvēkiem ir grūti mainīties un sākt dzīvot citādi, it īpaši, ja aptuveni puse sabiedrības Latvjā klimata izaicinājumus neuzskata par aktuālu problēmu un diez vai to mainīs kaismīgu politiķu vai ekonomikas ekspertu runas. Cita lieta, ja sāk runāt nauda. Tā jau ir realitāte, ka arī Latvijā bankas dabai nedraudzīgiem uzņēmumiem sāk prasīt, kā tie kļūs zaļāki? Par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklei Kristīnei Černajai-Mežmalei sūdzējies kāds uzņēmējs. Tas nav tikai tāds zaļo ideju pārliecības jautājums no banku puses, pat ja tās skaisti "runā zaļi", ir skaidrs kāds zaļums tās pārsvarā interesē - un šajā jomā piesārņojošās nozares, uzņēmumi, kuri nav gatavi mainīties, bankai nozīmē papildu risku un zaudētu naudu, ja tie jaunajā ekonomikā vairs nespēs izdzīvot, bankrotēs un neatdos parādus. Šādi uzņēmumi neizbēgami būs, prognozē Latvijas Banka ar cerību, ka to īpašnieki laikus pagūs savu kapitālu pārvirzīt uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Ir daudz jaunu iespēju, biznesu, par kuriem vēl nemaz neiedomājamies un nesaprotam, saka Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Pat ja zaļajās idejās netaps Latvijas "nokia", ja mēs šoreiz vienkārši nenogulētu iespējas, kā esam darījuši līdz šim, bet kaut vai darītu to, ko citi jau dara, piemēram, savāktu un pārstrādātu atkritumu s- Latvijas labklājība pieaugtu. 

Raidījumā Pievienotā vērtība par kādu pārsteigumu pircēju paradumos un par to, kā darba vietās risināt covid sertifikātu jautājumus. Biržas sadaļā plašāk par kādu lielu mediju uzņēmumu, kura akcijas jau krietnu laiku tirgo Baltijas biržā. Tehnoloģiskās lietas - piemēram, kase, kur paši sevi apkalpojam, vai skaneri, ar kuru paši saskanējam sava iepirkuma groza saturu, pieņemam labprātāk nekā iepriekš, arī attālināti iepērkamies vairāk - šie “Maxima” mazumtirdzniecības kompasa secinājumi nevienu nepārsteidz. Bet pārstiedz ir divas tendences patērētāju uzvedībā. Pirmkārt, būtiski mazāk cilvēku saka, ka viņi cenšas izvēlēties Latvinjas preci, pievērš uzmanību tam, kur prece ražota. Retāk nekā pirms pieciem gadiem arī  izmēģinām jaunumus un arī mazāk cilvēku izvēlas bioloģisko un ekoloģiskos produktus. Tā, iepazīstinot ar pētījuma datiem, norāda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Arī lielveikalu tīklā "Maxima" šī tendence manīta, atzīst Jeļēna Popjonoka, uzņēmuma biznesa analītikas nodaļas vadītāja. Bet kritums nav pilnīgi visām ekoloģiskās pārtikas kategorijām. Piemēram, ekoloģiskās garšvielas un dārzeņi kļūst arvien vairāk pieprasīti. Kā skaidrot šādas izmaiņas, pagaidām atbildes nav.  

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz interesējamies par eksportu un, protams, ielūkojamies arī mūsu personīgajos investīciju portfeļos. Kā arī ar investora acīm novērtējam Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru „Litgrid”: vai ir vērts uzņēmumā ieguldīt savu naudu un kādas ir cerības arī ko nopelnīt. Ekonomika vienlaikus ir sarežģīta un reizē gauži vienkārša. Un viena no tādām vienkāršajām patiesībām ir, jo vairāk spējam pārdot savus produktus vai pakalpojumus ārzemēs, jo labāk klājas mums pašiem. Jaunākie iekšzemes kopprodukta dati, kuri ir labāki nekā prognozēts, saka skaidri un gaiši – straujais pieaugums galvenokārt ir eksportējošo uzņēmumu nopelns. Par spīti loģistikas un citiem pandēmijas izaicinājumiem, esam spējuši pārdot par 20% vairāk, praktiski šie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, saka Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns. Un lai gan skaitļi ir labi, ir arī problēmas, kuras nepieciešams risināt.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par Rīgas pievilcību investoriem un par to, vai Rīga ir vilinošāka par Latviju kopumā. Uzreiz varam arī atklāt, Rīga ir pievilcīgāka nekā Latvija kopumā inverstoru acīs. Bet noslēgumā ielūkojamies kādā no Baltijas biržas jaunpienācējiem - uzņēmumā "Elmo rent." Šis uzņēmums piedāvā transportlīdzekļu koplietošanas pakalpojumus. Skaidrojam, cik interesantas šīs akcijas ir saistošas. Rīga ir 35. investoriem un investīcijām pievilcīgākā pilsēta Eiropā, aplēsis “EY”. ‘So vietu Latvijas galvaspilsēta dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet pati pievilcīgākā vieta Eiropā ir Londona, pat par spīti "brexit". Bet, vai 35. vieta ir labi un ko varam darīt nākotnē - uz sarunu aicinājām "EY" Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītāju Baltijas valstīs Guntaru Krolu. Visu interviju var noklausīties šeit. Vispirms labās ziņas - 69% no tiem, kas jau investējuši Latvijā vai apsver to darīt nākamajos gados, veiks vai nu papildu investīcijas vai plāno realizēt pirmo investīciju projektu. Bet - ne visa nākotne ir tik rožaina.

Latvijas Radio ēterā pēc vasaras atgriežas raidījums Pievienotā vērtība par aktuālo ekonomikā, biznesa iespējām un problēmām, par naudu un kā to vairot. Šoreiz raidījumā par to, kā ar atkritumiem pelnīt naudu. Šajā nozarē ir gana daudz brīvu nišu, bet pieprasījums pēc zaļiem uzņēmumiem aug un izskatās ka tik drīz nekur nepazudīs. Turpinot iepazīstināt ar Baltijas biržas uzņēmumiem, stāsts par to, vai ir vērts ieguldīt savu naudu Lietuvas lauksaimniecības kompānija "AB Linas Agro Group" un ar ko tā nodarbojas? Klasiskais melnais vienmēr ir bijis modē, bet uzņēmējdarbībā jaunā modes krāsa ir zaļā. Globālā sasilšana, piesārņotie okeāni, atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē vairs nav tikai problēmas, par kurām uztraucas un strīdas zinātnieki. Ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī mūsu ikdienas dzīvē aizvien pārliecinošāk ienāk tādi jēdzieni kā ilgtspēja, otrreizējā pārstrāde, atjaunojamie resursi, dabai draudzīgs dzīvesveids. Un ne tikai saukļu formā, bet jau ar reāliem plāniem un iespaidīgām atbalsta naudas summām. Gan Eiropas fondu, gan ekonomikas pēc pandēmijas atjaunošanai paredzētās naudas – liela daļa no tās paredzēta tieši zaļām, dabai draudzīgām idejām. Tas savukārt nozīmē, ka ir ļoti piemērots laiks šādu biznesa ideju radīšanai un realizēšanai. Piemēram, uztvert atkritumus kā resursu, kā iespēju radīt ko jaunu un pelnīt – tā nesen notikuša diskusijā aicināja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Inga Belousa. Norādot, ka piemēram pārtikas industrijā resursu ar ko strādāt ir daudz. Jāatzīst - pārtikas atkritumi gan nav tas vieglākais resurss ar ko strādāt. Bet mums Latvijā ir labi piemēri, kur pārpalikumiem pēc alus ražošanas, ko citi ražotāji izmestu miskastē, Valmiermuižā tiek pārstrādāti cepumos. Otra lielā niša, kuras virzienā domāt, ir apģērbs. Tekstils, saka ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Šobrīd Latvijā ir uzņēmumi un biedrības, kas nodarbojas ar otrreizēju atkritumu pārstrādi, bet lielākoties tie ir tādi mazi hobijuzņēmumi, bieži vairāk dzīvesstils vai dzīvesveids, bet pasaulē ir pāris labi piemēri, kur uzņēmumi darbojoties šajā jomā var izaugt gana lieli. Un patiesībā, jau tagad daudzās nozarēs, pat ja pamatbizness nebūt nav dabai draudzīgs un ilgtspējīgs, ieviešot kādas dabai draudzīgas izpausmes, kļūst izdevīgi, jo ir jāspēj parādīt klientiem, ka tevi, pat ja pamatā esi cūcīgs, šie jautājumi uztrauc. Piemēram, naudīgie Skandināvijas tūristi ar saviem makiem liek mainīties tūrisma industrijai Latvijā, no pieredzes stāsta uzņēmēja Linda Freimane. Arī Latvijā tie, kurus uztrauc ilgtspēja, jau tagad savā ziņā balso ar savu naudu – kura uzņēmuma pakalpojumus un preces pirkt un kuram biznesam iet ar līkumu. Jo šādu cilvēku būs vairāk, jo zaļiem uzņēmumiem būs vairāk iespēju un potenciāli ies aiz vien zaļāk.

Raidījuma Pievienotā vērtība speciālizlaidums un arī šīs sezonas noslēdzošais raidījums. Skaidrojam, kuram no mums ir labāk veicies biržā mūsu akciju tirgus eksperimentā un kādas kopumā ir tendences Baltijas akciju tirgū. Raidījuma vadītāju pirmos soļus biržā pieskatīja un analizē ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks. Pagājušā gada novembrī nolēmām veikt nelielu eksperimentu - uzsākt savus praktiskos soļus Baltijas akciju tirgū. Ar salīdzinoši pieticīgu budžetu - katram 300 eiro starta kapitāls, no pašu maka nācis, ar sabiedrisko mediju naudu neriskējām. Sākām veidot savus akciju portfeļus pēc katra saprašanas - vienīgi uzreiz sadalījām ietekmes sfēras - abi drīkstam ieguldīt Latvijas uzņēmumos, bet Igaunija ekskluzīvi Jānim, attiecīgi Lietuva - Rudītei.  Un vēl eksperts Kaspars, pirmo reizi apskatot mūsu portfeļus, profesionāli priecājās, bija eleganti redzamas iesācēju tipiskākās kļūdas, piemēram, gan Jānis, gan Rudīte bija nopirkuši tādu uzņēmumu akcijas, kuri tūlīt pametīs biržu un Rudītes gadījumā zaudējumi jau startā bija neizbēgami. Par laimi visai niecīgi! Jānis bija sapircis kaut ko - pats nezin' ko. Jā, sākotnēji tās proporcijas un riska sadalījums nebija diez ko veselīgs, bet abi savus portfeļus pēc veselīgās kritikas pielabojām. Bet pirms mēs tiekam līdz rezultātiem, un kurš tad no mums ir izrādījies veiksmīgāks vai prasmīgāks - jāsaprot vide, kurā darbojāmies. No Kaspara Peisenieka Baltijas akciju tirgus sezonas raksturojuma noprotams, ka esam ielekuši un mācījušies peldēt visai neprognozējamos, bet vienlaikus labvēlīgas straumes ūdeņos. Un tas redzams arī mūsu abu akciju portfeļos. Piebildīšu, ka mēs saviem ieguldījumiem izvēlējāmies banku, kura vienīgā Latvijā piedāvāja Baltijas biržas akcijas tirgot un turēt bez komisijas maksām. Par to mums nebija jāsatraucas, bet pirms veikt ieguldījumus šos aspektus noteikti vajag noskaidrot. Bet kā tad mums gāja? Jāņa portfelis bija veidots vairāk ar domu par tām nozarēm, kuras atkopjoties pēc pandēmijas varētu piedzīvot izaugsmi, savukārt Rudītes doma bija - ieguldīt tajos biznesos, kuri pat ierobežojumu laikā tāpat būs gana pieprasīti. Atskatoties uz sezonu, ja Jānim portfelis bija tāda savā ziņā komfortabla kuģošana, skatoties, kā lēnām viss aug un attīstās, tad Rudītei gāja kā pa celmiem - tad straujš izrāviens, tad kritums, tad mīņāšanās uz vietas un burtiski pēdējās divās nedēļās atkal straujš lēciens. Apkopojot kopējo bilanci, jāteic, sanāk burtiski fotofinišs.  Un kā bieži naudas lietās uzvarētāju nosakot, viss atkarīgs no tā, kā rēķina - ja skatāmies pēc tā, kura akciju vērtība ir augusi straujāk, tad burtiski pēdējā nedēļā Rudītei izdevās Jāni apsteigt. Jāņa kopējā nopirkto akciju vērtība ir 426,82 centi, kas ir 42,59% pieaugums, bet Rudītei ir gandrīz par 8 eiro vairāk - 433,72 centi jeb 43,66% plusā. Tik ir viena nianse, Jānim klāt nāk arī vēl nopelnītās dividendes un pāris nekur neieguldīti eiro.  Galu galā ar kopējo portfeļa vērtību 440,44 eiro pret 434,49 eiro par pirmās sezonas uzvarētāju ir tas gods sveikt Jāni! Finansiāli veiksmīgu jums vasaru un tiksimies jau nākamajā sezonā tuvāk septembrim.  

Raidījumā Pievienotā vērtība par tirgošanos platformā Amazon: kur likt 400 saskrāpētas grāmatas un par Latvijas investoriem. Protams, ielūkojamies kādā no biržas uzņēmumiem. Mūsu uzmanības lokā “Nordic Fibreboard” - Igaunijas lielākais kokšķiedru plātņu ražotājs. Iekarot visas pasaules tirgu – vai vismaz nelielu siltu nišiņu kādā lielā, bagātā tirgū ārpus Latvijas robežām – šādi un līdzīgi plāni ir daudziem Latvijas uzņēmējiem. Viens no ceļiem – pasaules lielie interneta tirgošanās milži. Piemēram – Amazon, kur šobrīd par 47 dolāriem un 99 centiem ASV tirgū var iegādāties grāmatu “Mittens of Latvia”, kas latviski izdota kā “Latviešu cimdi” . Un tieši ar šo grāmatu sākās “Senās klēts” ceļš Amazon tirdzniecības platformā. Izrādījās, ka latviski izdoto grāmatu pērk visā pasaulē. Grāmata tiek tirgota izmantojot Amazon infrastruktūru – cimdu grāmata nonāk ASV noliktavās un no turienes pēc pasūtīšanas to izsūta pircējiem. Protams, ne viss ir vienkārši. Nākas diskutēt ar automatizētiem problēmu risinātājiem, kuri reizēm sūta pretrunīgu informāciju. Nākas arī risināt dažādus nodokļu jautājumus. Arī – ja grāmatas transportējot cietušas, jāstrīdas ar Amazon. Bet kā tiem uzņēmējiem, kuriem arī šķiet, ka viņu produkts varētu atrast savu vietu milzīgajā pasaules tirgū? Jāmetas cīņā ar algoritmu. Un tur vairs nepietiek ar to, ka skaisti ar atslēgas vārdiem sarakstīts produkta apraksts, nosaukums un tā tālāk. Jo Amazon algoritms arī skatās, cik apmierināti ir pircēji, cik daudz pirkumu veikti.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par cilvēkiem, kas strādā un darbojas, nevis lai nopelnītu tikai sev, bet arī palīdzētu apkārtējai kopienai vai kādai mazāk aizsargātai grupai. Runājam par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē. Protams, neiztrūkstoši arī ielūkojamies Baltijas biržā, mūsu ieguldījumu kontos, kā arī tuvāk iepazīstam un ar investora aci padziļināti novērtējam kādu Baltijas uzņēmumu. Analizējam, vai vērts ieguldīt "Tallinna Kaubamaja Grupp". Uzņēmejdarbības veidi var būt ļoti dažādi, kādam spekulatīvs, kādam inovatīvs, godīgs vai tieši pretēji cūcīgs, bet to visu mērķis pārsvarā ir viens – tā īpašniekiem nopelnīt naudu. Tik vienkārši. Bet pasaulē aizvien populārāki kļūst uzņēmumi un ideja par uzņēmumiem, ar kuru palīdzību tiek risināta kāda sabiedrībai svarīga problēma. Iespējams, esat dzirdējuši par kafejnīcām, kuru galvenais mērķis ir dot darbu cilvēkiem ar invaliditāti, vai jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kas Imantā taisa un pārdod sveces, lai nopelnītu naudu grupu mājai. Latvijā šādiem uzņēmumiem ir sava vieta, arī īpašs likums. Oficiāli šādu uzņēmumu ir 187, kas nav varbūt dikti daudz, bet, domāju jebkuru Latvijā iepriecinās tas, ka šajā ziņā esam priekšā mūsu Baltijas kaimiņiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz stāsts par kaut ko zaļu, kas nav Amerikas dolāri, par investēšanu un arī par kādu Lietuvas uzņēmumu, kurš ražo sadzīves tehniku. Kā no ieguldītāja skatpunkta izskatās Lietuvas sadzīves tehnikas ražotājs "Snaige"? 1,8 miljardi eiro, lai Latvijas ekonomika atkoptos pēc Covid izraisītās krīzes, – un lielākais naudas pīrāga gabaliņš – tieši tādiem projektiem, kas mazina klimata pārmaiņas. Protams, diskusijas par to, cik zaļam projektam jābūt, lai kvalificētos kā zaļš, ir karstas. Bet paskaitot arī citus finansējuma avotus, finansējuma apjoms, kas pieejams klimata pārmaiņu mazināšanai, ir vēl lielāks. Un kā paneļdiskusijā par uzņēmējdarbību un klimatneitralitāti uzsver Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks, Eiropas nauda izsenis Latvijā ir bijusi dzinējspēks.

Raidījumā Pievienotā vērtība lūkojam, kas notiek nekustamo īpašumu tirgū Latvijā, kā to ietekmējusi pandēmija un ko varam sagaidīt nākotnē. Un stāsts arī par kādu biržas uzņēmumu, kura bizness saistīts ar būvniecību. Tas ir igauņu uzņēmums "Nordecon AS", kam uzticēta IKEA veikala būvniecība Igaunijā.  Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū Latvijā? Kā jau lielāko daļu nozaru, pandēmija skāra arī šo nozari, bet par krīzi tajā pavisam noteikti runāt nevar. Jā, ārkārtējās situācijas laikā, gan pirmā, gan otrā vilņa laikā, darījumu ir mazāk, ko var izskaidrot ar to, ka nav nemaz tik viegli ierobežojumu laikā nopirkt un pārdot īpašumu. Bet tikko ierobežojumu ir mazāk, tā darījumu skaits atkal strauji pieaug. Cenas - tās turpina lēni un stabili doties augšup, ko vēl var secināt palūkojoties statistikā skaidro Valsts zemes dienesta vadošais metodikas eksperts Jānis Artmanis. Protams, ir viena nozare, kurā ir ievērojams kritums un kuru ierobežojumi skar visvairāk - tirdzniecība. Tirdzniecības platību tirgū šogad ir zaudējumi jau aptuveni 31 miljona eiro vērtībā, bet, ja pieskaita klāt arī pērnā gada pandēmijas pavasari, - 63 miljoni neiekasētās nomas maksās un pieškirtās atlaidēs, lēš Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, piebilstot, ka to savukārt kompensē pieprasījums pēc industriālajām platībām.  Atsevišķi nekustamo īpašumu attīstītāji jau ir sākuši pārveidot savus topošos projektus un plānot lielākas guļamistabas, lai tajās būtu vieta arī darba galdam un stūrītim. Jo tā ir telpa, kurā cilvēki visbiežāk izvieto savus mājas darba birojus. Diezgan optimistiski nākotnē raugās nekustamo īpašumu nozare, jo praktiski krīze ir gājusi secen, bet pēckrīzes atkopšanās un investīcijas ekonomikā būs cieši saistīta ar nekustamo īpašumu būvniecību, redzot tos četrus miljardus, kuri turpmākajos gados ieplūdīs ekonomikā ne viens vien makroekonomists jau brīdina, ka būvniecībā gaidāms straujš cenu kāpums un pārkaršana. Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, gan saka, ja process notiks pārdomāti, tad cenu pieaugums būs mērens. Lielā mērā atbildība par cenu pieaugumu būvniecībā gulstas uz valsts pārvaldes pleciem, kuras spēkos ir izlemt un saplānot, kā tiks īstenoti Eiropas fondu projekti, sadalot tos vienmērīgi pa gadiem. Ja valsts to nespēs un, piemēram, birokrātisku un cita veida tūļāšanās dēļ sākumā nekas nenotiks, bet vēlāk projekti tiks ievilkti līdz pašiem beigu termiņiem un realizēti vienlaicīgi, būvniecības izmaksas strauji kāps un būs risks, ka uzbūvējam mazāk par dārgāku cenu.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jauno Īres likumu un to, kā tas varētu atdzīvināt izīrēšanas tirgu ja ne visā Latvijā, tad vismaz Rīgā. Un plašāk par kādu biržas uzņēmumu, kura bizness arī ir nekustamais īpašums. 1. maijs šogad bija ne tikai darba svētki. Pēc visai ilgā tapšanas ceļa, spēkā stājās jaunais Īres likums. Un tas nozīmē nelielu revolūciju īres tirgū. Vecajā Īres likumā karalis bija īrnieks. Kas nav slikti, ja esat īrnieks. Bet tas nav tik labi nekustamā īpašuma attīstības procesam un jaunu izīrētāju ienākšanai tirgū. Tā seminārā stāsta "Sorainen" vecākais jurists Jorens Jaunozols. Viņš min piemēru, ka īres likums bija  saistošs arī jaunajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Ideja jau laba - lai pasargātu īrniekus, bet reāli, kā stāsta Jaunozols, laiku pa laikam uzņēmēji saskārās ar visai nepatīkamām situācijām.  Likums nosaka vairākas izmaiņas. Piemēram, īres līgumiem jābūt terminētiem, lai īrnieks baudītu pilnu aizsardzību, īres līgums jāreģistrē zemesgrāmatā, un - bezstrīdus kārtībā var piedzīt īres maksu. Te interesants aspekts - bezstrīdus piedziņa attiecas tikai uz īres maksu, nevis piemēram, komunālajiem pakalpojumiem. Un tādēļ, iespējams, arvien biežāk komunālos maksājumus iekļaus īrē. Pēc ekspertu domām - jaunais īres līgums ir sabalansētāks starp iesaistītajām pusēm.  To, vai tiešām īrnieku un izīrētāju intereses ir sabalansētas, parādīs tas, kā likumu piemēros praksē. Bet tas, uz ko cer daudzi, ir ledus laikmeta beigas īres tirgū.

Raidījumā Pievienotā vērtība par ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19, kā situāciju redz politikas veidotāji un individuāli uzņēmēji, cik ilgi būtu jāturpina valsts atbalsts krīzē - kādas ekonomikas prognozes un cerības. Protams, raidījuma izskaņā analizēsim kādu Baltijas biržā kotētu uzņēmumu, lai saprastu, ko tas dara un cik pievilcīgas no ieguldītāja viedokļa ir tā akcijas. Globālajai pandēmijai ir jau vairāk nekā gads un no strauji risināmas krīzes situācijas tā kļūst plānojamāka un prognozējamāka. Par ekonomiku runājot - tā ne tikai Latvijā, bet pasaulē ieiet atveseļošanās jeb rehabilitācijas posmā. Tādā cerību līmenī varētu pat vilkt paralēles ar rehabilitāciju smalkā sanatorijā, uz kuru pakojas ar lielu sajūsmu un optimismu, jau iztēlojoties, cik viss būs lieliski un pēc tās - veselāks un laimīgāks nekā pirms pandēmijas. Var būt tā arī būs, bet realitāte ir tāda, ka valsts parāds tuvojas 50% no IKP un tas nozīmē, ka premjera runāšana par to, ka vajadzētu sākt domāt, kā pakāpeniski atteikties no Covid-19 atbalsta uzņēmējiem nav tikai tāda flirtēšana, bet reāla un objektīva nepieciešamība, jo ilgstoši turpināt valsts to vairs nevarēs atļauties. Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs sarunā ar Talsu puses uzņēmējiem atzinis, ka Vovid pandēmijas atbalstam drīz būs gals. 

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dzīvošanu ilgi un zaļi. Ilgtspēja un zaļais kurss vairs nav tikai smuki vārdi, bet neizbēgama, daži pat saka – jaunā ekonomiskā kārtība, kurai, gribot vai negribot, nākas pielāgoties un, ja kādam tas nozīmē zaudējumus, tad citiem jaunas iespējas. Kā ierasts ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un sīkāk analizējam kādu konkrētu uzņēmumu, lai saprastu ir vērts vai nē tādā ieguldīt savu naudu. Bet visupirms īsi par aktualitātēm. “Nu gan mēs padzīvosim zaļi,” teica Emīls filmā “Emīla nedarbi”. Šobrīd dažādās toņkārtās un emociju gammās šo spārnoto frāzi loka gan uzņēmēji, gan politiķi, jo tādi vārdi, kā ilgtspēja un zaļais kurss vairs nav tikai modīgi vārdi bez satura. Tā atzina Edvards Kušners, Latvijas Bankas padomnieks, ilgtspējas virziena vadītājs, diskusijā Uzņēmēju dienās Zemgalē. Kamēr šie vārdi skanēja atsevišķu politiķu runās, varbūt tika ierakstīti kādā dokumentā, tiem pakaļ neviens īpaši nelēkāja, jo redzēja, ka darbi ar vārdiem nesaskan, taču tagad sāk par to runāt tie, kam ir nauda, un seko praktiska rīcība - skaidro Kušners. Kā zināms, ekonomikas atveseļošanas potes Eiropas Savienībā (ES) cieši saistītas ar zaļiem un ilgtspējīgiem mērķiem, aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienības parlamentā tika panākta arī vienošanās par Eiropas Klimata aktu, kas paredz līdz 2050. gadam ES panākt klimata neitralitāti. Bet kas vēl būtiskāk – sāk definēt to, kas tad ir uzskatāms par zaļu un ilgstpējīgu un līdz ar to arī atbalstāmu. Tas ir arī ģeopolitiskas spēles elements, ļaujot Eiropai atgūt savas pozīcijas un nozīmi pasaules ekonomikā, ko tā ir zaudējusi. Par praktisko pusi – konsensus ir – no pārmaiņām nevar izvairīties un tāpēc gan klimata pārmaiņu, gan iespējamos nozaru politiskos riskus un ieguvumus jau vērtē bankas sadarbībā ar saviem klientiem, stāsta “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis. Arī uzņēmumi saprot, ka nākotne un jaunā modernā krāsa ir būt ilgtspējīgiem un zaļiem, kas ne vienmēr ir lēti, dažkārt pat neiespējami, turklāt svarīga prasme ir arī ar lielu entuziasmu neskriet ratiem pa priekšu, norāda olu ražotāja “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Uzņēmums pēdējā laikā ir veicis vairākas nozīmīgas investīcijas, lai kļūtu ilgtspējīgs, piemēram attīrīšanas iekārtās, kuras pašas par sevi nekādu peļņu nenes. Bet galveno toni tomēr nosaka patērētājs, pircējs. Ir skaidrs, ka turpmākajos pāris gados vismaz Eiropā jauni likumi un noteikumi, prasības un arī atbalsts zaļām un ilgtspējīgām idejām strauji pieaugs un tas jāuztver gan kā risks, gan kā jaunas iespējas. Lielākā kļūda būtu, līdzīgi kā ar naudas atmazgāšanas lietām, ignorēt pasaules tendences un brīdinājumus gadiem un tad, kad viss jau praktiski nokavēts, iet cauri sāpīgam kapitālajam remontam.

Šodien - par darbu - un vai šā brīža bezdarba rādītāji ir tādi, par kuriem jāapsveic valsts, vai tādi, par kuriem jāsit lielais trauksmes zvans. Pieskarsimies arī investoru tiesībām un ielūkosimies kādā no biržas uzņēmumiem. Kovid krīze nav atstājusi būtisku iespaidu uz darba tirgu - tāds, no vienas puses, pārsteidzošs secinājums radās Latvijas bankas rīkotajā ekspertu diskusijā par darba tirgus nākotni pēc pandēmijas. Bet nu no otras puses - šur tur tomēr būtiskais iespaids ir. Galvenais ietekmes virziens - tie, kam jau bija labi pirms krīzes, ne tikai nepalika sliktāk, bet pat palika labāk. Bet tie, kam ne visai labi klājās jau pirms krīzes - tas ir - bija mazāki ienākumi un zemāka kvalifikācija - Covid laiki visu padarīja vēl sarežģītāku. "Mums atlaišanas visvcairāk skāra zemo algu saņēmējus. Saruka to darbinieku skaits, kas saņem 400, 1000 pat 2000. Bet auga trīs un vairāk tūkstoši eiro saņēmēji. Katrā uzņēmumā ir atsēgas darbinieki, pieprasījums pēc kuriem ir augsts.  Un tos pēc krīžes tik viegli atkal neatradīsi. Tāpēc ir viena sabiedrības grupa, kurai ļoti grūti atrast darbavietu par jebkādu algu un ir otra sabiedrības grupa, kas krīzi neizjūt un viņu ienākumi turpina pieaugt," skaidro Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Līzīgas tendences privātpersonu finansēs saskata arī komercbankās. Nevienlīzība bija salīzinoši augsta jau pirms krīzes, saka Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste, norādot uz noguldījumiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par veidiem, kā uzņēmumi apstrādā un analizē visu, ko par mums zina, lai labāk pārdotu savas preces un pakalpojumus. Arī par to, kā klienti to var izmantot savā labā. Iepazīstam arī kāda jaunuzņēmuma stāstu, kā tas pārdzīvo un izmanto pandēmijas laiku savā labā.  Daļa veikalu atkal drīkst strādāt un kā varējām novērot - pie dažiem veikaliem cilvēki ir gatavi stāvēt garu garās rindās, tomēr nonoliedzami viens ieguvums no pandēmijas ir interneta tirdzniecības attīstība. Veikali, kuri domāja, ka varēs bez tā iztikt, bija spiesti pielāgoties, arī klientiem nācās vien apgūt, kā tās lietas darbojas, kā sev nopirkt pareizās bikses vai apavus.  Bet līdz ar jaunām iespējām arī jauni izaicinājumi un problēmas. Interneta tirdzniecības apjomi aug griezdamies, to apliecina, piemēram, fakts, ka  "Amazon" radītājs Jefs Bezos ir atkal bagātākais cilvēks pasaulē un pandēmijas laikā kļuvis divreiz turīgāks. Bagātie kļūst bagātāki un nabagie nabagāki - no otras puses - strauji pieaugusi arī konkurence interneta tirdzniecībā. Tajā par augsti novērtētu mākslu kļuvusi spēja klientiem piedāvāt tieši to, ko viņiem vajag, un to, ko tie meklē jeb profesionāli sakot - klientu personalizācija.  Lielā mērā pateicoties tai, telekomunikāciju grupa "Bite" savu pakalpjumu un preču tirdzniecību internetā pērn kāpinājis par 50%, uzskata šīs grupas e-komercijas platformas arhitekts Renārs Neimanis. Konferencē “Uzņēmēju dienās Kurzemē 2021” Neimanis skaidroja, ka tiklīdz cilvēks apmeklē uzņēmuma mājaslapu, tā jau sākas informācijas vākšana par viņu, lai parādītu piedāvājumus, reklāmas mērķētas tieši konkrētam cilvēkam. Skaidrs ir tas, ka mūs savā ziņā izseko un mēģina izskaitļot, ko mēs gribētu pirkt. Tas var būt biedējoši, bet ir arī ieguvumi, uzņēmumi cenšas parādīt mums vajadzīgu piedāvājumu reklāmas. Gluži kā fiziskā veikalā, pārdevējs taču arī redz, kādiem apaviem vai telefoniem pievēršam uzmanību un attiecīgi var izteikt piedāvājumu: ziniet, mums šodien zilajām biksēm un dzeltenajiem telefoniem ir atlaide.  Un tāds kā praktiski noderīgs padoms - arī internetā, gluži kā austrumu tirgū, dažkārt labāko cenu un piedāvājumu var iegūt, kad jau esat ar skatu uz durvīm un ejat prom neko nenopircis.    

Raidījumā Pievienotā vērtība par finanšu pratību - terminu, ko valstiskos dokumentos var aprakstīt sīki un smalki un ietērpt vissarežģītākajās definīcijās. Tā arī ir izdarīts. Ir tapusi jaunā finanšu pratības stratēģija 2021. - 2027. Aplūkojam to ar labvēlīgu, bet arī kritisku skatu.  Raidījuma izskaņā par aktuālajām norisēm Baltijas biržā un stāsts par kādu no tur kotētajiem uzņēmumiem. Prast rīkoties ar naudu māca jau skolās, bet līdzīgi kā ar sīnusiem, kosinusiem - ne visi šīs iemaņas profesionāli pielieto ikdienā. Piemēram, kādas ir sekas tam, ja sociālismā skolotus cilvēkus iemet atmodas kapitālismā ar visai draņķīgiem likumiem, redzējām 2008.gada krīzē.  Pēc tās saprata, ka turpmāk valstij un tās iedzīvotājiem krīzes pārdzīvot būtu vieglāk, ja iedzīvotāji mācētu labi un disciplenēti pārvaldīt paši savas finanses un neuzņemties pārmērīgas kredīsaistības, uzkrātu vecumdienām, respektīvi būtu finanšu pratīgi. Tā tapa valstī pirmā finanšu pratības stratēģija - tās galvenais mērķis - veicināt cilvēku zināšanas un darbošanos ar naudu. Ir speciāls indekss ar ko šādu sabiedrības pratību mēra. Indeksā esam savākuši 21,7 punktus no 99 iespējamiem. Skolā par to laikam būtu - nesekmīgi - divi. Tagad ir tapusi jauna finanšu pratības stratēģija 2021.-2027.gadam, atšķirībā no iepriekšējās, tā koncentrēsies ne tikai uz skolām, bet arī uz ģimenēm, darba vietām un citām kopienām, lai maksimāli plaši aptvertu visus iedzīvotājus.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā laikus pamanīt un tikt galā ar maksātspējas problēmām uzņēmumā, par dzīvi pēc Covid un, protams, plašāk par kādu no biržas uzņēmumiem. Covid ir ne tikai veselības nozares problēma, bet arī pamatīgs ekonomikas grāvējs – vismaz vairākām nozarēm. Attiecīgi uzņēmumiem šobrīd ir īpaši svarīgi sekot, vai tepat aiz stūra jau nedraud maksātnespējas problēmas. Turklāt daudzos Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos pats īpašnieks ir cilvēks orķestris, kas ne tikai vada ikdienas darbu, bet arī seko līdzi finanšu rādītājiem, un darot visu vienam, brīdinājuma signālus var arī palaist garām. Seminārā uzņēmējiem par to, kā laikus pamanīt un risināt maksātspējas problēmas Ilona Skribiņa, “Pricewaterhouse Coopers” Biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja, skaidro - uzņēmumu maksātspējas krīzei ir četras stadijas. Pirmā – ievainojamība, tad – krituma fāze, tad – stresa posms un noslēgumā jau – krīze. Un vislabāk rīkoties jau pašā sākumā. Bet kas tad notiek Latvijas uzņēmumos? Citējot profesori Innu Šteinbuku, daudzi Latvijas uzņēmumi ir mākslīgās komas apstākļos – valsts atbalsts tos uztur pie dzīvības, bet nākotne ir neskaidra. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā tiks izmantots pieejamais atbalsts ekonomikas atveseļošanai, par ko diskusijas ar lielāku vai mazāku aktivitāti notiek visu laiku.

Raidījumā Pievienotā vērtība, savā ziņā atzīmējot pandēmijas pirmo gadadienu, par divām būtiskām, fundamentālām lietām, ko pandēmija ir mainījusi. Par attālināto darbu un klasiskajiem birojiem – vai tie vispār vēl kādam būs vajadzīgi pēc pandēmijas? Un par to, kā sokas Viļņas biržas dalībniekam, kura bizness ir ļoti tieši ietekmēts un varētu pat teikt sagrauts – tūroperatoram “Novaturas”. Mazliet smaidu raisa nesenais valdības lēmums par attālināto darbu un arī atsevišķu cilvēku sašutums sociālajos tīklos, jo taču jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena un ierasta prakse, varbūt ar nelieliem atslābuma brīžiem vasarā. Ir daudz un dažādi interesanti aspekti. par ko runāt šajā sakarā, bet uzmanību piesaistīja uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotā konference ar skanīgu nosaukumu "Darba vides pārmaiņu evolūcija - pielāgoties, mainīties, turpināt". Un tajā, lai gan tāds optimistisks nosaukums, varēja labi just pamatotu satraukumu par nākotni. Kāpēc? Jo viņi ir tie, kuri pārsvarā valsts iestādēm nodrošina biroja telpas un arī tās apsaimnieko, bet jau labu laiku tās stāv tukšas un diez vai kādam tuvākajā nākotnē vajadzēs jaunus birojus vai paplašināt esošos. Lai gan konferencē dažādu valsts iestāžu pārstāvji stāstīja par to, cik viņi gudri un veiksmīgi ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un ka pat Valsts ieņēmumu dienests ir sapratis, ka tiešsaistes semināri un mācības grāmatvežiem ir ērtākas un efektīvākas visiem, nekā visus apmācāmos censties sapulcināt kādā konferenču zālē, tam visam cauri vijās vēlme tomēr atgriezt cilvēkus pēc pandēmijas birojā un līdz ar to arī neizteiktas šaubas un bailes par to – vai birojus vispār vēl vajadzēs? Trāpīgi to iezīmē arī brits Kriss Moriartijs Darba vides, iesaistes un ēku pārvaldības institūta vadītājs. Ja pandēmijas sākumā lielākā daļa darbinieku teica, ka labāk tomēr strādātu birojā un ka gribētu tajos atgriezties, jo pietrūkst skaidra darba dienas ritma, mājās traucē blakus lietas un mājinieki, kļūst vientuļi, tehnika, internets pieviļ, tad veicot aptauju tagad – redzamas ļoti skaidras izmaiņas – lielākā daļa uz biroju atpakaļ vairs negrib. Aptuveni 30 procenti ir gatavi tajos atgriezties nekavējoties, puse būtu ar mieru birojā pavadīt vienu līdz divas dienas nedēļā, bet tikai 11% vēlas darbu birojā piecas dienas nedēļā no astoņiem līdz pieciem vakarā. Pārējie grib tomēr strādāt mājās. Tā ir realitāte, kuru agri vai vēlu darba devējiem būs jāsaprot. Kā saka eksperts, lielā mērā to, vai cilvēks grib atpakaļ klasiskajā birojā vai nē, nosaka tas, kāda ir viņa paša darba vide mājās, jo labāk tā iekārtota, jo mazāka vēlme iet atpakaļ. Darba devējiem ir jāsaprot, ka šobrīd jau divas trešdaļas darba spēka gribēs vairāk vai mazāk strādāt no mājas, un tas ir jāņem vērā, domājot par nākotnes birojiem. Pēc darbinieku aptaujām – puse uzskata, ka strādāt birojā ir bezjēdzīgi un nav nepieciešams. Protams, nevajadzētu iekrist lamatās, domājot par attālināto darbu, ka visu darbu pieredze ir līdzīga, tas, ka valsts pārvaldē un daļā uzņēmumu lielu daļu biroju darbu var pārnest uz mājas biroju, nenozīmē, ka visas citas nozares pēc tiem pašiem principiem to arī var izdarīt veiksmīgi.

Raidījumā Pievienotā vērtība atskatāmies, kā pagājusi pirmā nedēļa, kad varēja iesniegt 2020. gada ienākumu deklarācijas un runājam par to, ko darīt ar aptuveni 10 tūkstošiem uzņēmējdarbības zombiju, kas reālajā dzīvē jau sen neeksistē, bet juridiski ir palikuši, un vienā brīdī var mazliet "paindēt asinis" to īpašniekiem. Bet saldajā ēdienā – atkal par kādu no biržas uzņēmumiem. "Ja par iedzīvotāju aktivitāti - pērn pirmajā stundā ap 24 tkst deklarāciju, tad šogad - nepilni 37 tkst deklarāciju, Bet sistēma izturēja, darbojās un viss notika pietiekami veiksmīgi," tā pirmo gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas stundu tieši pirms nedēļas raksturo Dace Pelēkā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā. Un - jau esot veiktas arī pirmās pārmaksāto nodokļu atmaksas. Un pēc pirmajiem datiem - nodokļu atmaksās iedzīvotāji saņems krietni vairāk nekā tā summa, ko nāksies piemaksāt tiem, kuru nodokļi gada laikā nav precīzi aplēsti un samaksāti. Runājam arī par uzņēmējdarbības zombijiem vai zemnieku saimniecībām, kas reālu darbību beidza jau 90. gados, bet juridiski joprojām skaitās, ka eksistē. Jā, un pats nepatīkamākais ir tas, ka saimnieks pats ir aizmirsis, ka viņam šāda zemnieku saimniecība pieder, bet tas nenozīmē, ka nav jāmaksā nodokļi. Tas ir vismaz 50 eiro gadā. Un šādas, neaktīvas, ir aptuveni 10 tūkstoši zemnieku saimniecības - tā vismaz atzīst Valsts ieņēmumu dienestā. Un tas nav maz, jo pēc uzņēmumu reģistra datiem, kopā Latvijā ir 25 tūkstoši zemnieku saimniecību. Tātad - no piecām reģistrētām saimniecībām, divas ir neaktīvas.  Risinājums viens - likvidēt. Un to jādara uzņēmumu reģistrā. Kā to vislabāk izdarīt, skaidro Uzņēmumu reģistra pārstāve Violetta Beinaroviča-Šeslere.  

Raidījumā Pievienotā vērtība aplūkojam galvenos makroekonomikas rādītājus – ko tie stāsta par Latvijas ekonomiku, aizvadīto pandēmijas gadu un ko varam sagaidīt nākotnē. Kā ierasts, tuvāk iepazīstam arī kādu no Baltijas biržā kotētu uzņēmumu – šoreiz Klaipēdas naftu. Drīz būs pagājis gads kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos, nenoliedzami tas ir bijis grūts, iemācījis mums paskatīties uz dzīvi mazliet savādāk un ietekmējis, izmainījis teju visus dzīves aspektus – tai skaitā ekonomiku. Tādā individuālā līmenī skaidrs, ka katram pieredze ir savādāka, kādam pamatīgas grūtības savilkt galus kopā un nopelnīt, citam šis laiks ienākumus vairojis un ļāvis pirmo reizi izveidot nopietnākus uzkrājumus bankas kontā. Ja skatāmies kopumā – tad par to, kā pērn ir gājis Latvijas ekonomikai, stāsta jaunākie iekšzemes kopprodukta dati. Galvenos makroekonomikas rādītājus vērtē "Luminor" grupas ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Raidījumā Pievienotā vērtībā interesējamies, kā šovasar varētu mainīties iepirkšanās internetā no ne Eiropas Savienības valstīm. Arī runājam par to, kā sagatavoties nākotnei, kur par darbu būs jākonkurē ar robotu un, protams, ielūkojamies, kas jauns biržā un kas jauns mūsu akciju portfeļos. Šovasar daudziem prātā būs pievienotās vērtības nodoklis, jo spēkā stāsies izmaiņas, kas paredz jau no pirmā centa piemērot PVN precēm, ko pērkam treš valstu – ASV, Ķīnas, Krievijas un kopš breksita arī Apvienotās Karalistes – interneta veikalos. Labā ziņa - "ebay", "aliexpress" vai kādu citu interneta veikalu pircējiem pašiem nebūs jārēķina un atsevišķi jāmaksā šis nodoklis, to piemēros jau tirgotājs, un pēc tam, piemēram, Ķīnas uzņēmums PVN skaitīs Latvijas budžetā. Bet vai tas nenozīmēs, ka tirgotāji atmetīs ar roku mazākiem tirgiem, piemēram, Latvijai? Sak, apjoms tik mazs, ka nav pat vērts reģistrēties un kārtot dokumentus. Kad šo jautājumu uzdevām Jānim Taukačam, “Sorainen" partnerim un zvērinātam advokātam, viņš uzsvēra, ka visticamāk tik dramatiskas sekas noteikti nebūs. Pusi no darbavietām aizņems roboti. Biroja darbinieku skaits saruks no 60 līdz 5 % no kopējām darba vietām, gluži kā lauksaimniecībā nodarbināto skaits iepriekšējos 100 gados saruka no 80 % līdz 2% darbaspēka. Šādi un līdzīgi pareģojumi par darba tirgus nākotni izskan visai bieži. Un noteikti tajos ir krietni liels patiesības grauds. It īpaši tagad, kad pandēmija ar treknu svītru pārsvītroja ierasto un ar sāpīgu grūdienu iestūma “digitālajā nākotnē”. Mēs kā sabiedrība izmaiņām pielāgosimies, tā konferencē “Darba nākotne” uzsvēra Bendžamins Pings, uzņēmuma “Cognizant” darba nākotnes centra vadītājs. Pat, ja sabiedrība kopumā pielāgosies izmaiņām, vienmēr – un arī šoreiz – būs indivīdi, kuri izmaiņām netiks līdzi un nespēs pielāgoties. Viņa vārdiem runājot, nākotne pieder matemātikas cilvēkiem, tie par nākotni var uztraukties mazāk.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, ko uzņēmumam nozīmē aizņemties naudu biržā – izdot obligācijas, kā tās vērtēt no potenciālā investora puses, kā arī interesējamies vairāk par igauņu uzņēmumu "Harju Elekter", kura akciju cena pēdējās nedēļās augusi ļoti strauji. Mēs daudz esam raidījumā runājuši par uzņēmumiem biržā un ieguldījumiem to akcijās, kā un kas darbojas. Bet tie nav vienīgie kapitāla tirgus instrumenti un iespējas ne ieguldītājiem, ne pašiem uzņēmumiem. Biržā tiek tirgotas arī ieguldījumu fondu daļas un parāda vērtspapīri jeb obligācijas. Un šodien vairāk par obligācijām, jo šajās dienās – līdz 25.februārim – interesenti var pieteikties finanšu grupas – akciju sabiedrības „Mogo” parādzīmēm. Uzņēmums grib aizņemties 30 miljonus uz trīs gadiem, lai spētu dzēst iepriekš izdotās obligācijas. Vienas parādzīmes nomināls ir 1000 eiro ar ienesīgumu 11% gadā. Diezgan vilinošs ienesīguma procents, kas liek pamatoti jautāt, kāpēc aizdevums netiek meklēts pie bankām, kur šajā laikā kredīta procenti varētu būt pat pievilcīgāki. "Mogo Finance" grupas finanšu direktors Māris Kreics skaidro – uz biržu iet, jo bankas tik daudz neaizdotu. Bankas gan nav vienīgais iemesls, viens no uzņēmuma nākotnes plāniem ir kļūt par biržā tirgotu uzņēmumu un būt tur jau ar obligācijām šim mērķim var ilgtermiņā palīdzēt. Patīkama piebilde: pateicoties raidījumam Pievienotā vērtība Latvijas Radio 1 ir ieguvis balvu "Nasdaq Baltic Awards"   kā “Labākais kapitāla tirgus atspoguļojums medijos” Latvijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par videonovērošanas kamerām darbavietās - un ne tikai par čatbotiem, kas nu jau parādās brīžiem liekas visās iespējamajās vietās. Un, protams, sekojam, kas jauns Baltijas biržā un mūsu investīciju portfeļos. Reiz, ejot cauri Vecrīgai no Centrālās stacijas uz Radio, skaitīju novērošanas kameras. Un pamanīju gandrīz 40 - lielas, mazas, tādas, kas izskatījās pēc Rīgas pašvaldības policijas kamerām, un arī tādas, kas šķiet ir uzņēmumu uzstādītas. Daļa noteikti bija mulāžas, kuras neko nenovēro, bet tik un tā - sajūtas bija dīvainas.  Tā kā es neko ļaunu darīt netaisos, tad mani tas īpaši nesatrauc. Novērošanas kameras ir ikdiena daudzos uzņēmumos - tās palīdz ātri pamanīt problēmas, izķert cilvēkus ar ne tik labiem nolūkiem, lielveikalos tās izmanto pat pircēju plūsmas organizēšanai.  Bet arī te nedrīkst aizmirst par datu aizsardzību - tā nu gluži nav, ka kameru uzņēmumā var uzlikt kur un kā vien ienāk prātā, vai, citējot Datu valsts inspekciju, - tāpēc ka lētas un vienkārši uzstādāmas.

Raidījumā Pievienotā vērtība par ārvalstu investoriem, to skatījumu uz Latvijas ekonomiku, tās plusiem, mīnusiem. Kā arī ar investora acīm palūkosimies uz modes apģērbu tirgotāju "Apranga", kā tam veicas pandēmijas laikā un cik jēdzīgi būtu iekļaut tā akcijas savā uzkrājumu portfelī. Ārvalstu investori Latvijā ir tēma, par kuru var diskutēt, jautājot, vai ārvalstu investīcijas ir labi vai nē Latvijai? Jā, ir viedokļi, kam mums to svešo naudu, un ka visa peļņa aiziet uz ārzemēm. Un, protams, būtu labi, ja paši spētu būvēt jaunas ražotnes. Bet idēlā pasaulē nedzīvojam un, ja paraugāmies skaitļos, tad ir skaidrs, ka bez ārvalstu investīcijām un uzņēmumiem mēs dzīvotu stipri pieticīgāk. Ārvalstu investīciju uzņēmumi Latvijā nomaksā gandrīz pusi, ja precīzi, tad 44% no visiem nodokļiem un dod darbu 27% strādājošo. Turklāt, kā var redzēt no nodarbināto skaita un nodokļu kopsummas starpības, acīmredzot ir godīgāki un no ēnu ekonomikas labāk turas pa gabalu vai arī vienkārši maksā lielākas algas nekā vietējie.  Ik gadu Ārvalstu investoru padome Latvijā dod savu vērtējumu par to, kā viņi redz Latvijas ekonomiku, kas šeit no viņu skatu punkta ir labi, kas nē un kas viņuprāt būtu jādara, lai Latvija būtu pievilcīga ieguldījumiem.  Aizvadītā gada investoru aptauja un indekss, ko apkopo Rīgas Ekonomikas augstskola, liecina, ka ir divas ziņas, saka tās profesors Arnis Sauka.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par nodokļu izmaiņām un to, kāds plāns ir tapis, lai iekustinātu Latvijas kapitāla tirgu. Arī ielūkojamies "Madara Cosmetics" - vienā no biržā kotētajiem uzņēmumiem. Laikā, kad pandēmijas apkarošanai stingri tiek ieteikts, ja vien iespējams, strādāt attālināti no mājām, laiku pa laikam uzvirmo diskusijas, kam un kā būtu jāsedz šī darba izmaksas. Pēc Darba likuma – darba devējam. Plašāk skaidro "Sorainen" nodokļu menedžere Aina Okseņuka. Jaunumi arī gada ienākumu deklarāciju pildītājiem – tas ir praktiski ikvienam, kurš strādā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests pats aprēķinās un izveidos deklarāciju, ja būs nodokļu parāds un nāksies piemaksāt valstij.

Raidījuma Pievienotā vērtība speciālizlaidums, kurā kopā ar ekspertu vētījam mūsu veidotos akciju portfeļus, to, kā mums veicas, kādas kļūdas un ko mums un Jums, klausītāji, no tā mācīties izvēloties arī iegādāties kādu uzņēmumu akcijas. Ir pagājuši trīs mēneši kopš raidījums Pievienotā vērtība uzsāka praktisku eksperimentu – ieguldīšanu Baltijas uzņēmuma akcijās. Lai, mācītos no savām kļūdām, saprastu, kā un kas tas ir. Protams, arī veicinātu mūsu klausītāju zināšanas un interesi par savas naudas pārvaldīšanu, ieguldīšanu un vairošanu. Un noskaidrotu, vai biržā ir ko darīt arī ar salīdzinošu nelielu summu. Un šodien par mācībām, ko esam šai laikā guvuši, novērojumiem un secinājumiem. Un, lai mēs neaizietu maldu ceļos, raidījumam pievienojas un mūs pieskata arī ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, ko par uzņēmēju dzīvi pērnajā gadā ļauj secināt pirmie pieejamie dati, Kā arī pamērīsimies, kuram lielāks pieaugums biržā, un ielūkosimies kādā uzņēmumā, kura prioritate ir “risks”. Svētku rotājumi lēnām pārceļo atpakaļ uz skapjaugšām, un gadumijā pārsteidzīgi dotie solījumi par strauju dzīves mainīšanu sāk aizmirsties. Bet pamazām tiek apkopoti dati, kas ļauj paskatīties kāds ir bijis 2020. gads. Un par to, kāds tas ir bijis uzņēmumiem - vismaz pēc tā, ko zinam jau tagad, tikai pāris dienas pēc gadumijas - uz sarunu aicinājām Daigu Kiopu, "Lursoft" valdes locekli.  Viņas teiktā īss kopsavilkums - ļoti slikti, iespējams, slikti, kā parasti, šis tas - labāk nekā cerēts un šur tur cerības bijušas veltas. Ļoti slikti - tas par jaunu uzņēmumu dibināšanu. Tas ir zemākais 17 gadu laikā.

Jauno gadu raidījumā Pievienotā vērtība iesākam atskatoties uz to, kāds ir bijis vecais gads un ko sagaidām no jaunā un galvenokārt to darām, ielūkojoties maciņos – cik daudziem tie kļuvuši biezāki, kam tomēr plānāki. Tāpat kā pērn, arī šogad turpināsim iepazīt uzņēmumus, kuru akcijas tirgo biržā. Un šodien būs stāsts par aizgājēju – pandēmijas laiku nepārdzīvos uzņēmums „Kurzemes atslēga 1” – īpašnieki to likvidēs. Skaidrojam, vai šādos gadījumos iespējams arī nopelnīt un kas notiek ar akcionāru naudu. Aizvadītais gads, maigi sakot, nebija vienkāršs un arī jaunais nekādus tūlītējus uzlabojumus nesola. Noteikti kāds vēl atceras, ka ekonomisti, sagaidot 2020. gadu, bija optimistiski - prognozēja algu pieaugumu un ekonomikas izaugsmi, bet Covid-19 visas šīs prognozes un cerības ātri vien ievietoja vēstures mēslainē un ekonomisti jau sacentās pesimismā. Galu galā, mīnusi ir, bet ne tik traki un, ja raugāmies uz to, kā ir auguši ienākumi – jāsecina, ka vidējā darba alga Latvijā turpināja augt arī pērn.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par neparedzamo, negaidīto un pielāgošanos apstākļiem. Runājam arī par to, cik izmaksā uzņēmumiem kļūdas. Pielāgošanās apstākļiem - Jāni, ja es tev pirms gada parādītos kā tāds nākamo Ziemassvētku rēgs un īsi ieskicētu, kas notiks šogad – no Covid ierobežojumiem Latvijā līdz vispasaules krīze. Tu tču man neticētu? - Visticamāk nolemtu, ka mandarīni bijuši bojāti un karstvīns kaut kāds aizdomīgs. - Jā, es ar sev īsti neticētu. Bet šis gads pierādījis – reizēm par realitāti kļūst lietas, kuras pirms tam uztvērām kā neiespējamas. Šogad daudz jo daudz esam runājuši par Covid krīzi un tās ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumiem un cilvēku maciņiem. - Jā, iekšzemes kopprodukta prognozēs sacensība jau ir bez maz vai par to, kurš solīs lielāku kritumu, un katram nākotnes paredzējumam līdzi nāca piebilde – var mainīties atkarībā no Covid-19 izplatības rādītājiem. Daudziem uzņēmējiem bizness mainījās vai izčākstēja pavisam un nācās paļauties uz valsts palīdzību. - Bet tajā pašā laikā – uzplauka biznesi, par kuriem pirms gada pat neiedomājāmies un arī, līdzīgi kā valsts pārvalde, daudzi uzņēmēji ar visai skarbu Covid-19 spērienu tika iegrūsti e-komercijas jomā. - Un te ir īstais brīdis pieminēt saimniecības un būvniecības preču veikalu “Depo” – visu laiku kā viens no pēdējiem milžiem dzīvojis bez interneta veikala, īsi pirms Ziemassvētkiem padevās un izziņoja – interneta veikals būs arī viņiem. - Ko neizdarīja pircēju lūgumi, to panāca valdības ierobežojumi fiziskajos veikalos tirgojamajām precēm. Es pieļauju, ka uz trim nedēļām atdot visu būvniecības/ saimniecības preču tirgu konkurentiem ar e-veikaliem bija par daudz prasīts. Bet pie interneta veikaliem tika ne tikai lielie milži. Par savu pieredzi stāsta Anita Vaivare, veikala “Ziemeļmeita” vadītāja. Vēl viens Covid laika jauninājums veikalā “Ziemeļmeita” – paši arī šuj un tirgo auduma maskas. Un tas ir vēl viena uzņēmējdarbības iespēja, pie kuras šogad ķērās daudzi. Un ne tikai mazie šūšanas uzņēmumi, bet arī lielāki nozares spēlētāji – kaut vai veļas ražotājs “Lauma Lingerie”. Vēl viens iepriekš neparedzams uzņēmējdarbības virziens – dažādie dezinfekcijas līdzekļi un palīglīdzekļi. Aprunājāmies ar vienu no dezinfekcijas stendu ražotājiem. Mārim Masteiko, “Spraystand” ražošanas un produkta attīstības vadītājam jautājam, vai šī ideja viņiem radās tukšā vietā pandēmijas dēļ? AS "Valmieras stikla šķiedra" biržā Bet nākamais biržas uzņēmums, kuru aplūkojam detalizētāk raidījumā Pievienotā vērtība, ir stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra". Šis uzņēmums oktobrī nonāca ziņu virsrakstos, jo akcionāru vairākums nolēma pārdot 83,14% uzņēmuma akciju Luksemburgas alternatīvo ieguldījumu uzņēmumam "Duke". Par to, kā investīciju eksperti vērtē šo uzņēmumu un cik sāpīga var būt mācība par vienu neveiksmīgu uzņēmuma soli paplašināšanās virzienā, Lindas Zalānes ierakstā.

Raidījumā Pievienotā vērtība prātojam par gudrību, digitālo pratību un gudrajām iekārtām, kas tieši tās padara gudras un vai no gudras ierīces ir kāda jēga, ja to nelieto vai nemāk lietot. Iepazīstinām arī ar biržas jaunumiem un stāstām par uzņēmumu “Latvijas Balzams”. Digitālā plaisa, daudz pēdējā laikā dzirdēts un bieži lietots termins. Tās mazināšanu piesauc aiz vien biežāk, it īpaši, ja runājam par attālināto izglītību. Jo nepietiek tikai ar datoru, gudro telefonu, interneta pieslēgumu – ir jāprot to arī jēdzīgi lietot. Jā, nepietiek tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas datoru iepirkumiem un skolu interneta pieslēgumu uzlabošanu. Starp citu, aptuveni pusei skolu interneta pieslēgums ir visai švaks, tas ir fakts. Un nepietiek ar e-klasi, uzdevumiem.lv un Skola 2030 koncepcijām, ja ne pedagogi, ne audzēkņi šīs tehnoloģijas nemāk efektīvi, pārdomāti izmantot – piemēram, audzēknim nosūtot izdrukātu, nofotografētu darba lapu, kuru pēc tam audzēknis no bildes atkal pārraksta dokumentā, datorā aizpilda un tad meklē, kur izdrukātu, lai nofotografētu un nosūtītu atpakaļ - tā kā pedagogs vēlas. Diemžēl – ir šādi gadījumi. Statistika un aptaujas liecina, ka mums sabiedrībai digitālās prasmes ir stipri zem vidējā Eiropā, arī mūsu uzņēmēji pamatīgi atpaliek, kamēr tehnoloģiju pieejamības, interneta ātruma un valsts digitālo pakalpojumu pieejamībā mēs esam virs vidējā vai Eiropas pirmrindniekos. Tehnoloģijas ir, prasmju nav.

Raidījumā Pievienotā vērtība parunājam par lielākajiem šā gada kiberincidentiem, Latvijas gāzes akciju dzīvi biržā un arī par tūrismu šogad. Robežas lielu daļu gada bija aizslēgtas, atslēgas bija nolauztas, bet – tūrisms ir arī valsts iekšienē un daudzi uzņēmumi šajā laikā ķērušies pie visai radošām idejām, lai izdzīvotu. Ja šis gads būtu jāraksturo ar vienu vārdu, tad trešais - tūlīt aiz leksikas, ko radio ēterā pārraidīt nedrīkst un vārdu savienojuma Covid-19, prātā nāk – digitāls. Viss notika digitāli, attālināti un no mājām. Jā, arī lielu daļu raidījumu veidojām katrs savās mājās, nemaz fiziski nesatiekoties. Un kas no tā? No vienas puses – nekas, no otras – pļaujas laiks dažādiem krāpniekiem un noziedzniekiem. Par vienu no šī gada spilgtākajām tendencēm – mēģinājumiem izkrāpt banku pieejas datus stāstījām jau iepriekš raidījumā. Bet tā nav vienīgā šī gada tendence. Bet kā ierasts, viens no lielākajiem drošības riskiem ir pats lietotājs. Turklāt šogad uzbrucēju darbu vieglāku padarīja tas, ka paņēmām darba datorus un aizgājām uz mājām. Un tur pieslēdzām pie mājas interneta tīkla, kurš, būsim godīgi, bieži vien būvēts pēc principa – sabakstīju un darbojas! Drošība? Eh, kam manu datoru vajag? Ja 3000 kucēna bildītes tiešām nevienam īsti nevajag, tad darba devēja klientu datubāzei interesenti varētu atrasties…. Tūrisms 2020.gadā Paredzēts, ka šajā gadā kritums būs 80 %, tūrisma nozares gada konferencē atzina Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava. Arī Latvijā kritums ir iespaidīgs. Ja iepriekš aptuveni 70 % tūristu Latvijā bija ārzemnieki un atlikušie 30% - vietējie ceļotāji, tad 2020. gadā ceļošanas ierobežojumu rezultātā šī proporcija mainījusies un bijusi puse uz pusi. Mainījušās arī valstis, no kurām tūristi Latvijā ieradās.  Pagaidām gan, vismaz tuvākos pāris mēnešus, nav pamata būtiskam optimismam par to, ka Covid atkāpsies un varēsim uz nebēdu ceļot pat tikai savas valsts robežās. Bet neliels mierinājums ir tas, ka aptaujas rāda – vēlme ceļot nav zudusi! 

Digitālā transformācija. Protams, digitālie risinājumi palīdz mums pārlaist šo fiziskās distancēšanās laiku, bet ko sagaidīt nākotnē? Vai tās iespējas, ko mums piedāvā dažādi gudrie risinājumi un iekārtas mēs tiešām mākam izmantot gudri? Turpinām arī iepazīt biržas uzņēmumus. Šodien par Latvijas Jūras medicīnas centru, vai tas varētu būt labs uzņēmums ieguldījumam? Jau par klasiku ir kļuvis aptaujas jautājums uzņēmējiem, kurš vadīja digitālās pārmaiņas jūsu uzņēmumā – izpilddirektors, valdes priekšsēdētājs, atbildīgais par informācijas tehnoloģijām vai vīruss Covid-19. Vairākuma atbilde ir skaidra, piespiedu kārtā visi bijām spiesti mainīties. Bet kāds no tā visa tagad ir ieguvums - ir labāk, ir sliktāk, vai vienkārši digitālāk? Vērtē “Latvijas Mobilā Telefona” prezidents profesors Juris Binde, atskatoties uz aizvadīto pandēmijas gadu gadskārtējā Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē. Vēl var piebilst, ka bez visādām īpašām kampaņām esam sākuši divreiz vairāk izmantot e-parakstu un tas nozīmē, ka kļuvuši kā sabiedrība arī gudrāki digitālajās prasmēs. Var pasaulē izdomāt visunikālāko tehnoloģiju, risinājumu vai pakalpojumu, bet, ja cilvēki to nesaprot un neizmanto, tā ir bezjēdzīga. Uz to norādīja arī valsts prezidents Egils Levits. Informāciju tehnoloģiju nozarei naudas un pasūtījumu tuvākajā laikā netrūks. Bet ar ideāliem, vēlamajiem virzieniem, ko, protams, var noteikt politiski, realitātē nemaz nebūs tik viegli saka Juris Binde. Raidījuma otrajā daļā jau tradicionāli pievēršamies Baltijas akciju tirgum, kura dalībnieki esam arī mēs, sperot savus pirmos soļus akciju tirgū kā investoriem. Šodien stāsts par akciju sabiedrību “Latvijas Jūras medicīnas centrs”, kas ir viena no “Nasdaq Riga” vecākajām dalībniecēm. Sarakstā atrodas jau 22 gadus, kopš brīža, kad uzņēmuma kolektīvs izvēlējās iet privatizācijas ceļu.  

Raidījumā par pirmajiem datiem, kā rudenī izsludinatā ārkārtējā situācija ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību un par to, kas Covid krīzes laikā notiek ar Latvijas uzņēmumu produktivitāti. Un turpinām skatīties, kas biržas uzņēmumiem “zem motora pārsega”. Šoreiz - par “Hansamatrix”. Kā pandēmija ietekmē ekonomiku? To pavisam reālā līmenī mēra, izmantojot datus par mobilo tālruņu lietošanu. Pirms vairāk nekā gada Latvijas mobilais telefons (LMT) un Latvijas Universitāte bija pētījuši, kuri novadi ir tā teikt “darba rūķi” ar augstu sakaru intensitāti tieši darba laikā un kuri - vietas, kur pavadām vakarus, nedēļas nogales vai ballītes. Pavasara Covid-19 uzliesmojums to izmainīja – ekonomiskā aktivitāte izklīda no centriem uz visu pārējo Latviju.

Biržas speciālizlaidums, tā īsi varētu raksturot šo raidījumu, jo beidzot ir klāt tā diena, kurā parādīsim viens otram un arī klausītājiem savus izveidotos akciju ieguldījumu portfeļus. Uz mūsu iesācēju kļūdām norāda arī zinošs eksperts. Viena no kļūdām, ko atzīst Rudīte, iekrita uz uzņēmumu, kurš izlēmis pamest biržu, un tādu šobrīd Latvijā ir netipiski daudz. Tāpēc šodien skaidrojam, kāpēc vairāki uzņēmumi tieši tagad domā vai jau izlēmuši par aiziešanu no biržas. Lai veicinātu sabiedrības un arī savas zināšanas par uzkrājumu un ieguldījumu veidošanu, pirms kāda laika nolēmām, ka tā vietā, lai gudri runātu ar ekspertiem, mācīsimies darot un metīsimies akciju tirgū. Stāstot par saviem pirmajiem soļiem, vienlaikus riskējot ar savu personīgo naudu un, protams, nepiemirstot arī sacensties savā starpā, kuram tad sanāk labāk. Noteikumi vienkārši – katra budžets 300 eiro, ieguldīt drīkst Baltijas biržās tirgotu uzņēmumu akcijās. Lai viss nav pārāk vienkārši – sadalījām arī ietekmes sfēras – Latvijas uzņēmumos drīkstam abi, bet Igaunijas – ekskluzīvā Jāņa ietekmes sfērā, Lietuva – Rudītei. Un šim mērķim izmantojam „Swedbank” ieguldījumu kontu, kuram piesaistīts vērtspapīru konts, jo pagaidām viņi ir vienīgā banka Latvijā, kura ļauj Baltijas akcijas pirkt, pārdot un turēt bez jebkādas komisijas maksas. Pēdējās trīs nedēļas esam veidojuši savus akciju portfeļus. Laiks pastāstīt – kādi tad tie ir.

Pāris dienas pirms 18. novembra, kas šogad daudzviet būs bez ierastajiem svētku pasākumiem, runājam par to, vai par patriotismu balsojam arī ar saviem maciņiem. Ieskatāmies arī vienā no Rīgas biržas senākajiem uzņēmumiem, kura produktus kādā brīdī, visticamāk, esam lietojuši visi.  Ar maciņiem balsojam par Latvijas preci Laikā starp Lāčplēša dienu un 18. novembri ir īstais laiks runāt par patriotismu. Bet nevis par lentītēm pie apģērba, stāšanos Zemessardzē vai himnas dziedāšanu, bet par Latvijā ražotā pirkšanu. Vai ar maciņiem balsojam par Latvijas preci? To šomēnes centās noskaidrot arī “Maxima” mazumtirdzniecības komplekss. Pirmais secinājums - šogad esam kļuvuši lielāki savā valstī ražotu preču pirkšanas patrioti, saka sociologs Arnis Kaktiņš no SKDS.  Un pārsteidzošā kārtā savējo - uz vietas ražoto preci cilvēki izvēlas nevis tādēļ, ka cerētu, ka tie ir garšīgāki vai veselīgāki. Nē – galvenais iemesls, kā min Jeļena Popjonoka, “Maxima” biznesa analītikas departamenta vadītāja, ir vēlme palīdzēt savējiem. Aktualitātes biržā Nedēļas laikā kopējais Baltijas biržas indekss audzis par 3,26%. Lielākais apgozījums bijis ar Šauļu bankas akcijām - tās pirktas un pārdotas par 2,7 miljoniem eiro, otrajā vietā arī Lietuvas kompānija - Ignitis grupa, kuras akcijas tirgotas 1,5 miljonu eiro vērtībā. Trešā vieta - Igaunijas kompānijai Tallink Grupp - viņu akcijas tirgotas par 1,4 miljoniem eiro.  Un par "Olainfarm" - vienu no pirmajiem Nasdaq Rīga dalībniekiem, kas biržā atrodas kopš uzņēmuma privatizācijas 90.gadu beigās, šonedēļ arī stāstām plašāk. Lindas Zalānes ierakstā par to, kā "Olainfarm" biržā veicas patlaban un kādi ir koncerna nākotnes attīstības plāni.

Raidījumā Pievienotā vērtība, gluži kā daļa cilvēku šajā laikā, vērojam un diagnosticējam veselības stāvokli un simptomus – protams, ne pašu, bet gan Latvijas ekonomikas. Ārkārtas stāvoklis martā un koronavīrusa pandēmijas sākums Latvijai nozīmēja strauju iekšzemes kopprodukta kritumu. Kā Latvijas ekonomika ir pārlaidusi šo laiku un vai tagad gaidāms jauns straujš kritums un no kādiem faktoriem atkarīga atveseļošanās? Uzklausām ekspertu viedokļus.  Martā trieciens ekonomikai bija straujš un bija skaidrs, ka gluži kā liela daļa pasaules arī Latvijā par izaugsmi šogad var aizmirst. Ekonomistu prognozēs pat vīdēja ļoti pesimistiski skaitļi - 10% IKP kritums, salīdzinot ar pērno gadu. Gada nogale jau ir tuvāk, un līdz ar to arī šī gada rezultātus prognozēt ir vienkāršāk. Tagad Latvijas bankas IKP krituma prognoze ir 5%, līdzīgi domā arī Latvijas lielāko komercbanku - “Swedbank”, “Citadele”, “Nordea” un SEB bankas analītiķi. Ja pavasarī kritums bija straujš, tad tagad, pat ieviešot ļoti stingrus ierobežojumus, kaitējums ekonomikai vairs nebūs tik izteikts un tam ir vairāki izskaidrojumi, pirmkārt, uzņēmumi jau ir pielāgojušies, zina ko gaidīt un kā turpināt darbu, otrkārt, arī pārrobežu tirdzniecība ar visu Covid-19 ierobežošanu ir atgriezusies, treškārt, nozarēm – tūrisms, ēdināšana, izklaide, kuras cietušas visvairāk – savā ziņā pat nav kur vairs daudz zemāk krist, saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Esam bieži dzirdējuši, ka ierobežojumi nāk par sliktu ekonomikai un ka valdībām jāatrod tāds zelta vidusceļš starp ekonomikas nenobeigšanu un Covid-19 izplatības ierobežošanu. Tā ir loģikas kļūda un viltus dilemma - saka visi aptaujātie eksperti, jo tagad pieredze rāda, neatkarīgi no ierobežojumiem – vai tas ir Zviedrijas, Izraēlas vai Čehijas modelis – ne tik daudz paši ierobežojumi beidz nost ekonomiku, cik Covid-19 izplatība ir pie vainas. Jo nekontrolējamāka situācija, jo dārgāk tā izmaksā ekonomikai, norāda “Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jā – bet Zviedrija, bet Zviedrija – sauc iekšējā balss un soctīklos lasītais. Pie mums ir vairākas “zviedru bankas” – un vienas no tām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka – viņu ekonomikai neklājas daudz labāk. Lai gan ekonomikas kritumam pandēmijas apstākļos ir vairāk sakara ar Covid-19 izplatības intensitāti un mazāk ar valdības lēmumiem vai tās uzliktiem vai neuzliktiem ierobežojumiem, tomēr valdību spēja ātri rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus ir izšķirīgi svarīga, ja ne tieši tagad, tad ilgtermiņā un jau domājot par atkopšanos – saka “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Vēl turpinām iepazīt biržā kotētos Latvijas uzņēmumus – šodien par “SAF Tehnika”. Būs arī padomi no pieredzējuša vērtspapīru tirdzniecības eksperta par to, kā novērtēt uzņēmumu pēc publiski pieejamās informācijas, kā to izvērtēt, kā saprast, vai ieguldījumus varētu būt labs, slikts un cik tas riskants.  

Būvniecība Latvijā - kādas izmaiņas nozarei nesis Covid-19 un kādu nākotni būvnieki prognozē nozarei? Ieskatāmies arī, kas jauns kāda biržas uzņēmuma dzīvē. Un pie viena - arī par lūpukrāsas efektu, uz ko šis uzņēmums cer. Būvniecības nozares nākotne Gints Miķelsons, Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, forumā “Būvniecība 2020” prognozē – nozarē kritums šogad būs, bet neliels – vien daži procenti. Lielākā problēma – neziņa par nākotni. Par būvniecības nozares nākotni satraukušies arī uzņēmumi. “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka nākamais gads uzņēmumiem izskatās vienkārši bīstams. Bet kā tad ar daudzkārt izskanējušo ekonomikas sildīšanas efektu? Risinot Covid-19 krīzi, daudzreiz no politiķu un ierēdņu puses izskanējis, ka viens no veidiem, kā to darīt, varētu būt dažādi valsts un pašvaldību jeb publiskā sektora pasūtījumi. Jo kaut ko ceļot, pirmkārt, daudziem ir darbs, otrkārt, uzņēmumiem pasūtījumi un, treškārt, sasildās arī tā valsts ekonomikas daļa, kas ražo būvmateriālus. Jo visbiežāk būvei nepieciešamie materiāli tiek ražoti netālu, nevis vesti no tālām zemēm. Viena no problēmām ir tas, ka pagaidām investīcijām būvniecībā atvēlētā nauda ir par mazu, lai ekonomiku reāli sasildītu, vērtē Gints Miķelsons. Savukārt Guntis Āboltiņš-Āboliņš vērtē, ka vēl viena problēma ir laiks. Diemžēl būvniecības projekti ir laikietilpīgi. Neziņa par valsts pasūtījumiem un pasūtītāju piesardzība, protams, būvniecības nozarei ir satraucoša. Latvijas būvinženieru savienības priekšsēdētāja vietnieks Raimnonds Eizenšmits norāda, ka viena no Covid-19 ieviestajām izmaiņām – var ciest biroja ēku būvniecība, jo daudzi strādā attālināti un tie vairs nebūs nepieciešami. Vai tā tiešām notiks, noteikti būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija ar Covid, kas, būsm godīgi, - ir neprognozējama. “Madara Cosmetics”  trīs gadi biržā Ja nākotni paredzēt nevaram, vismaz pagātnē atskatīties varam. Klausītāji jau noteikti pamanījuši, ka šajā sezonā esam pievērsušies Baltijas biržai. Kamēr savus portfeļus vēl pērkam un veidojam, sekojam līdzi arī notikumiem tajā. Un aizvadītajā nedēļā – jau ceturto nedēļu pēc kārtas – vislielākais apgrozījums bijis ar Lietuvas energokoncerna “Ignitis grupe” akcijām. Ar tām veikti darījumi 1.7 miljonu eiro apjomā. Otrajā vietā arī Lietuvas uzņēmums “Šiauliu banka”, bet trešajā - Igaunijas finanšu grupa “LHV Group”.  No Latvijas uzņēmumiem līderis aizvadītājā nedēļā ir “Olainfarm” ar biržas apgrozījumu gandrīz 50 ar pusi tūkstoši eiro. Bet novembrī Latvijas biržā ir kāda jubileja – Latvijas kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics” svin trīs gadus kopš ienākšanas biržā.

Ārā rudens, bet sajūtas daudziem ir kā pavasarī, nevis siltuma dēļ, bet gan Covid-19 radītās situācijas un ierobežojumu ziņā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka lielāka daļa cilvēku, uzņēmēju, iestāžu tomēr tagad varētu būt labāk gatavi situācijai – ir pavasara pieredze par darba un ikdienas gaitu organizēšanu un skaidrākas ir arī problēmas, kurām vēl nepieciešams rast risinājumu. Šodien raidījumā vairāk interesējamies par darba vides izmaiņām, attālinātā darba plusiem, mīnusiem un blaknēm, kā arī uzņēmumu atklājumiem un kļūdām, mainoties līdzi pandēmijas apstākļiem. Iepriekšējā sezonā vienā no pirmajiem raidījumiem stāstījām par izaicinājumiem, ko nes Covid pandēmijas laiks, kā veiksmīgāk pārorientēties uz attālināto darbu. Ja daļai uzņēmumu, jo īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, tas nebija kaut kas pilnīgi jauns, tad daudziem citiem gan. Ir pagājis pusgads, daudzos birojos vasaras gaitā ir atgriezušies cilvēki un rosība, varbūt saglabāts labākais un ērtākais no attālinātā darba. Bet atgriezies ar jaunu spēku ir arī koronavīruss, kurš atkal vismaz uz laiku patukšos Rīgas centru un birojus. Varētu domāt, ka tagad mēs visi tam esam labāk sagatavoti un jau zinām, kas un kā. Skaidrs, ka maziem uzņēmumiem pielāgoties ir vieglāk, bet, jo tas lielāks un smagnējāks, jo izaicinājumi prasa vairāk pūles un problēmu ir vairāk. Un viens tāds vēsturiski smagnējs uzņēmums, kurš cenšas būt moderns ir “Lattelecom” jeb tagad TET. Lai arī uzņēmums jau pirms dažiem gadiem lēma atteikties no standarta biroja, pieredze rāda, ka pat ar attālināta darba iespējām un infrastruktūru 95% darbinieku tāpat labāk nāca strādāt birojā. Līdz 13.martam, kad ar ārkārtējo situāciju tapa skaidrs, ka arī šāds modernais birojs vairs nestrādā diez ko labi. Viena no krīzes atziņām, ko pārņemt arī turpmāk un ieteikt citiem - ir jāpalīdz darbiniekiem izveidot labu mājas biroju. Turklāt sākotnēji katram piektajam darbiniekam bija grūtības pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Laika gaitā tapa skaidrs, ka liela daļa labprāt strādā attālināti, cilvēkiem patīk īsas strukturētas sapulces tiešsaistē, savukārt smagnējāk ar pārmaiņu pieņemšanu iet vadītājiem un priekšniekiem. Ja agrāk augstu tika vērtēti vadītāji, kuri prot iedvesmot padotos, radīt labu atmosfēru savā struktūrā, būt harizmātiski līderi – tie šajā situācijā pazūd un saskaras ar problēmām, savukārt veiksmīgāki attālinātajā vadībā ir tā saucamie praktiskie darītāji. Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, TET ir sapratis, ka šobrīd var iztikt ar trīs reiz mazākas platības biroju, radītas atsevišķas zonas skaļajiem un klusajiem darbiem – attiecīgi vietas, kur strādāt individuāli, un vietas, kur tikties nelielām darbinieku grupām, lai strādātu radošā gaisotnē. Protams, ne visas krīzes idejas strādā un izrādās veiksmīgas, piemēram, ideja birojā ieviest dažādu krāsu aproces: sarkanās velk tie, kuri grib ievērot 2 metru distanci no visiem, dzeltenās – tie, kuriem drīkst iet arī tuvāk, bet zaļās – tiem, ar kuriem droši drīkst sarokoties un apkampties. Tik tālu par uzņēmuma TET pieredzi, kur atzīst, ka viens no lielākajiem mīnusiem attālinātajam darbam ir tā saucamo nejaušo ideju un risinājumu trūkums, kas rodas no nejaušas satikšanās ar kolēģi, pēc kādas domu apmaiņa gaitenī, pie pusdienām, kas tādā tradicionālā birojā notiek pats par sevi un nereti spēj ātri atrisināt problēmas. Pagaidām tam attālinātu risinājumu nav. Uz to norāda arī projektu un apmācību vadītājs Jānis Koklačs – tikšanās tiešsaistē radošās profesijās un darbā nevar aizstāt klātienes darbu un produktivitāti. a raugāmies uz pārmaiņām valsts pārvaldē, savā ziņā krīzes situācija tai pamatīgi iespēra, liekot kustēties ne tik formāli un padarīt daudzas problēmas vieglāk risināmas, pat atļauties eksperimentēt, uzskata Valsts Administrācijas skolas pārstāve Agita Kalviņa. Pirmie soļi akciju tirgū Raidījuma noslēgumā neliela atskaite par mūsu pirmajiem soļiem akciju tirgū, vienojāmies, ka mums katram budžets ir 300 eiro, ko ieguldām Baltijas fondu biržā kotētu uzņēmumu akcijās. Kā arī sadalījām ietekmes zonas – Jānis darbojas ar Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, bet Rudīte ar Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem.    

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par biržu, uzņēmumiem un investoriem tajā. Arī par to, kas tiek darīts, lai biržā ievilinātu jaunus uzņēmumus. Un raidījuma noslēgumā – dalām Baltijas valstis savā starpā. Pirms 30 gadiem vietējie uzņēmēji un bankas Latvijā nodibināja biržu. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies – birža no vienkārši Rīgas fondu biržas kļuvusi par “Nasdaq Riga”, un arī aptver visu Baltijas valstu tirgu, bet – kā norāda “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, mainījusies arī uzņēmumu attieksme. Daigu Auziņu-Melalksni aicinājām uz sarunu, lai labāk saprastu, kā strādā birža, kāda mūsu birža ir. Jautājam arī, kādēļ izvēlēties vietējo uzņēmumu, nevis “Facebook”, “Apple” vai kāda Ķīnas uzņēmuma akcijas? Laiks dalīt Baltiju? Mūsu mazajā akciju portfeļa eksperimentā esam vienojušies – abi divi pirksim Latvijas uzņēmumu akcijas, bet papildus koncentrēsim uzmanību arī katrs uz savu kaimiņvalsti. Bet, lai būtu godīgi, vienojāmies – tā kā no galvas nezinām, kad kuram dzimšanas diena, tad tam, kuram tuvāk gada sākumam, tiks Igaunija, otram – Lietuva. Jānim dzimšanas diena ir jūnijā, tātad viņam tiek Igaunija, bet Rudītei – augustā, viņai – Lietuva. Ko tālāk – par to jau nākamajā raidījumā!

Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpniekiem, kā tie māna cilvēkus, piekļūst bankas kontiem ar mērķi tos iztukšot un ne tikai. Kā atpazīt krāpniekus? Kā rāda banku pieredze, krāpnieku slazdos var iekrist jebkurš – un galvenokārt visās drošības ķēdēs un sistēmās vājākais posms, pa kuru tēmē krāpnieki, ir cilvēks, jo atšķirībā no datoriem, banku sistēmām, tos var piemānīt, psiholoģiski apstrādāt tā, lai tie darītu to, ko viņiem galīgi nevajadzētu darīt.  Un vēl jātiek skaidrībā, vai un kādi noteikumi pastāv pirmajiem soļiem akciju tirgū.  Kā pasargāt naudu no krāpniekiem? Jānis: Labdien, vai Rudīte? Rudīte: Jā. Jānis: Te jums zvana Jānis no jūsu bankas drošības dienesta, mēs pamanījām aizdomīgas darbības Jūsu kontā - vai Jūs šodien pārskaitījāt naudu uzņēmumam “Bezcerība”?  Rudīte: Nē! Apmēram tā iesākas šobrīd izplatītākais bankas klientu krāpšanas veids Latvijā, par kuru brīdinājumus varam lasīt ik vienas internetbankas pirmajās lappusēs, bet tik un tā cilvēki iekrīt. Pēdējā mēnesī Latvijā fiksēti aptuveni 6000 šādu krāpniecības mēģinājumu, un varam tikai minēt, cik daudzi nemaz netiek pamanīti. Pārsvarā šie zvani ir krievu valodā un tālāk sarunā jau bankas klients tiek apstrādāts, lai izpaustu par sevi pēc iespējas vairāk informācijas. Piedāvājam noklausīties reālu krāpnieces un upura sarunu. Šajā sarunā kliente atsakās nosaukt savu bankas lietotājvārdu un apstiprināt savu identitāti ar SmartID, jo zina, ka banka neko tādu telefoniski nevaicātu. Ja banka pamanītu, ka ar jūsu naudu notiek kaut kas dīvains, tā rīkotos mazliet citādi.  Krāpnieki šobrīd darbojas krievu valodā un viens no policijas un arī banku ieteikumiem ir sarunā pāriet uz latviešu valodu, to dara arī mūsu kliente, aizrādot krāpniecei, ka netic tās dīvainajam akcentam.  Valoda ir tikai viens no šķēršļiem, pēc “Swedbank” izpētītā, krāpnieki strādā no Austrumukrainas un visticamāk, tas būs tikai laika jautājums, līdz tie tiks pie kāda arī latviski runājoša. Ik dienu pasaulē tiek izkrāpts gana daudz naudas, lai ļaundari varētu atļauties arī ieguldīt gudrākās tehnoloģijās un iemācītos arī uzrakstīt gramatiski pareizu vēstuli.  Tehnoloģijas, protams, ir palīgs krāpniekiem, gan lai ievāktu par upuriem informāciju, apstrādātu to un piemeklētu labāko veidu, kā piemānīt tieši jūs. Tehnoloģiski smalkāks krāpšanas veids nesen manīts Vācijā, kur ļaundari visupirms inficē upura datoru ar nepamanāmu kodu, kurš nedara neko citu, kā vien internetbankas konta pārskatā pievieno vienu lieku rindiņu – par prāvas summas ieskaitījumu kontā. Tad seko zvans, kurā gluži kā to darītu banka, cilvēkam lūdz ielūkoties viņa kontā, neprasot telefoniski nekādus apliecinājumus, paskaidrojot, ka tas ieskaitījums ir noticis kļūdas dēļ un lūdz naudu aizskaitīt atpakaļ. Godīgie vācieši to arī naski dara, lai gan īstenībā šo naudu nekad nav saņēmuši. Ja agrāk ļaundari mēģināja uzlauzt pašas banku sistēmas, to izdarīt kļūst aiz vien dārgāk un sarežģītāk, tāpēc tiek tēmēts uz vājāko punktu un tas diemžēl ir cilvēks. Par krāpnieku upuri var kļūt ikviens, neatkarīgi no izglītības līmeņa, tehnoloģiju prasmēm – atšķirsies tikai piepūles daudzums, kādu ļaundarim nāksies izmantot. Tāpēc ir ieteicams sevi pasargāt preventīvi: noteikt savām ikdienas vajadzībām reālistiskus konta dienas limitus, ja gluži katru dienu nepērkat kaut ko internetā, tad atslēgt kartei šādu pirkumu iespēju un pieslēgt to tikai tad, kad gribat iepirkties internetā. Brīdī, kad saprotat, ka tomēr esat apmānīts un nauda no konta pazudusi, nekavējoties sazināties ar policiju un banku, daļā gadījumu banka naudu vēl var paspēt atgūt – karšu darījumos gandrīz vienmēr, bet grūtāk ir ar tiešajiem pārskaitījumiem no konta.  Vēl tāds, jau smalks un izkopts krāpšanas veids – darba sludinājums, uz kuru cilvēks atsaucas, notiek reāla darba intervija attālinātā video zvanā, kurā, protams, mērķis ir ievākt pēc iespējas vairāk datu par upuri, tostarp biometriskos, sadraudzēties ar Jums sociālajos tīklos. Pēc kāda laika paziņo: apsveicam, jūs izturējāt darba pārrunas un esat pieņemta/-s darbā, tik jums elektroniski jāparaksta darba līgums un jāpieslēdzas mūsu uzņēmuma sistēmai izmantojot internetbankas autentifikāciju. Un tālāko jau jūs sapratāt. Godīgi sakot, es pats sevi redzu šādā slazdā iekrītam.  Vēl vērts atgādināt, ka joprojām visai izplatīti Latvijā ir apkrāpt ar viltus ieguldījumu fondiem, brokeriem un naudas summas, ko cilvēki šādi savas lētticības, dažkārt pat pēc banku un tuvinieku brīdinājumiem tomēr zaudējuši ir iespaidīgas.  Te padoms ir tikai viens – neuzticiet savu naudu Latvijā nelicenzētiem fondiem, tos, kuri ir licenzēti un uzraudzīti var pārbaudīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājalapā sadaļā “Tirgus dalībnieki”.  Komisija ik pa laikam informē arī par veiklākajiem krāpniekiem šajā jomā. Raidījumā uzklausām pārstāvi Jāni Kropu „Swedbank” un „SEB bankas" Informācijas drošības vadītāju Oskaru Blumbergu.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz daudz par automašīnām un nedaudz par naudas vairošanu.  Parunāsim par elektroauto Latvijā un arī par automašīnu koplietošanas biznesu, par to, vai koplietošanas auto aizņem visas stāvvietas, vai samazina braucēju skaitu sabiedriskajā transportā un kuri ir tie, kas izvēlas izmantot koplietošanas auto. Izteicienu par to, kas bija pirmais – vista vai ola – parakstot elektromibilitātes memorandu varēja dzirdēt daudzreiz. Jo laikam nekas labāk nepasaka to izaicinājumu, kad ir jāizlemj – sākt ar elektroauto vai ar to uzlādes stacijām. Garlaicīgā atbilde – vajag abus un vienlaikus. Bet, lai labāk izprastu, kur tieši un ko vajag, pirms dažām dienām Latvenergo, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un kolietošanas auto nozares uzņēmumi vienojās par sadarbību. Būtībā – solījās apmainīties ar datiem un informāciju, lai uzlādes stacijas būtu tur, kur vajag lietotājiem. Dažu mēnešu laikā plānots izveidot sadarbības plānu, skaidroja AS "Latvenergo" tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs. Šobrīd „Elektrum” ir 26 uzlādes punkti, līdz gada beigām plānots atvērt vēl, kopā līdz 84. Vairākas uzlādes stacijas ir arī CSDD plānos, atklāj direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Tieši infrastruktūra, kas ļauj auto uzlādēt un bez galvassāpēm braukt tālāk no braucēju puses ir vissvarīgākais. Auto koplietošanas uzņēmumam „Fitsypro” jau ir elektroauto. Par nepieciešamību izveidot infrastruktūru turpina SIA "Fitsypro" valdes loceklis Māris Avotiņš. Interese par elektroauto tikai aug. Pēc CSDD datiem, šobrīd Latvijā reģistrētas 1040 elektroautomašīnas un gada laikā to skaits audzis par 55 %/ Un augs vēl, pārliecināts ir Lukstiņš.  Tiktāl par elektroauto, bet ja reiz ir iespēja parunāties par koplietošanas auto biznesu Latvijā, tā ir jāizmanto! Īsais kopsavilkums – biznesam iet labi. Nav gan zināms, vai tas ir Covid-19 dēļ, kas lika vairāk novērtēt transportlīdzekli bez līdzbraucējiem, vai tas ir vienkārši tādēļ, ka arvien vairāk ļaudis labāk uz laiku iznomā auto, nevis iegādājas. Katrā ziņa koplietošanas auto lieto intensīvāk nekā mūsu katra privāto mašīnu, uzsver Avotiņš no „Fiqsy”.  Pirkt un pārdot uzņēmumu akcijas biržā Raidījuma noslēgumā par naudu. Šogad solījām paši eksperimentālā kārtā pētīt, kā tas ir pirkt un pārdot uzņēmumu akcijas biržā. Īsta nauda, īstas akcijas un īstas sekas mūsu lēmumiem. Pirmais solis ir gan izvēlēties kur atvērt vērstpapīru kontu, lai to visu darītu.  Un tas nav tikai pirmais solis – tas ir arī pirmais risks. Izvēloties, kur savu akciju kontu turēt nedrīkst aizmirst – tas parasti ir maksas pakalpojums. Un var gadīties maksāt gan par konta uzturēšanu, gan par katru darījumu ar akcijām, pat ja tas nenes peļņu. Un tā ātri vien var nonākt situācijā, kad visa peļņa aiziet tikai, lai samaksātu komisijas maksas.  Bet labā ziņa mūsu eksperimentam, kurš citādi būtu jau pašā sākumā jāieraksta kā zaudējumus nesošs, ir tas, ka „Swedbank” pagaidām vienīgie Latvijā piedāvā iespēju Baltijas tirgus akcijas līdz zināmai summai pirkt un pārdot bez komisijas maksas.  Tā vismaz katrs veiktais darījums nenozīmē jaunas izmaksas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jauniem maksāšanas veidiem, kas aug kā rudens sēnes pēc lietus – ar karti, nopīkstinot, pavicinot pulksteni, desmit dažādos veidos ar viedtelefonu un gan jau ka drīz varēsim samaksāt par pārtikas piegādi ar leduskapja palīdzību.  Daudzi no šiem veidiem ir ērti un jau ir tik pat ierasti kā skaidras naudas piecītis, bet drošības ziņā ir par ko padomāt ne tikai mums katram kā indivīdam, bet arī centrālajām bankām un jo īpaši Eiropas Savienībai. Un vēl par riska kapitālu - kuru gan raidījuma viesis iesaka dēvēt par izaugsmes kapitālu – ieguldījumus uzņēmumos, kuriem ir ideja un iespējas izaugsmei. Bezskaidras naudas norēķini un drošības aspekti Nauda liek pasaulei turpināt riņķot. Bankas un valdības gadiem ir rūpējušās par to, lai fiziska nauda būtu drošībā un apritē. Un kādu laiku arī ignorējušas tādu lietu kā digitālā nauda, ja ne gluži pilnībā, tad drīzāk norādot uz to vājajām vietām, uztverot, kā nevēlamus konkurentus. Iespējams, līdzīgi pirms gadu simtiem rīkojās un satraucās tirgotāji, kuru galvenais norēķinu veids bija gliemežvāki un zvērādas, sastopoties ar naudas zīmēm un kaltām sudraba monētām. Varam tikai minēt, Cik covid-19 laiks būtu postošs pirms gadiem piecdesmit, ja mums nebūtu dažādu tehnoloģiju, rīku un digitālo risinājumu. Pandēmijas laiks visā pasaulē, ne tikai Eiropā vai Latvijā, ir būtiski mainījis uzskatus daudzās lietās, darbs attālināti vairs netiek uzskatīts par nevēlamu un neefektīvu, komandējuma, biznesa sarunas tiešsaistē ir daudz vēlamākas un izdevīgākas nekā fiziska satikšanās. Saprotot, ka no pārmaiņām neaizmukt un labāk būt daļai no tām – Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē šogad tika runāts par naudas tehnoloģiju attīstību un sabiedrības drošību. Te jāsaka, ka mēs šajā ziņā nepavisam neesam akmens laikmetā un citi uz mums skatās kā uz piemēru, jo tehnoloģijas nodrošina to, ka mums pirmajiem Eiropā ir zibmaksājumi, varam veikalos norēķināties ne tikai ar bezkontakta karti, bet maksāt arī ar mobilo telefonu, gudrajiem pulksteņiem un aprocēm. Ir vietas pasaulē, par mums bagātākas valstis, kur joprojām valsts pabalstus izsniedz aizvēsturiskos papīra banku čekos, kamēr mēs internetbanku uztveram kā kaut ko pilnīgi pašsaprotamu. Mēs esam visai naski jauno tehnoloģiju lietotāji – skaidrā naudā pēc Latvijas Bankas datiem Latvijā notiek tikai katrs trešais darījums, bet teju 70% gadījumu tiek izmantots kāds bezskaidras naudas norēķina veids. Tikmēr vecajās, bagātajās Eiropas valstīs – Vāciju par piemēru paņemot – puse darījumu joprojām notiek skaidrā naudā un tikai pandēmijas laiks par pāris procentiem ir nosvēris svaru kausus bezkontaktu risinājumu labā, bet tas arī tikai tāpēc, ka vācieši vairāk sākuši skaidro naudu uzkrāt, turēt mājās zeķē. Re, cik mēs viedi!! Bezskaidras naudas norēķinos priekšā pat vāciešiem un citiem. Varētu domāt, ka tad jau viss ir lieliski, un nav par ko satraukties. Tā gluži nav. Eiropas centrālās bankas un valdības satrauc, ka galvenokārt šie darījumi notiek caur abām lielākajām kredītkaršu kompānijām - VISA un Mastercard. Abas, kā arī lielākā daļa virtuālo naudas maku un maksājumu platformu – Googlepay, Apple vai Amazon risinājumi – ir Amerikas Savienoto valstu kompānijas. Par drošības aspektiem uzklausām Vācijas Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesoruFrancu Zeicu un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu. Ieguldījumi uzņēmumos Un mazliet par vēl vienu veidu, kā nauda var pelnīt naudu. Tas ir riska kapitāls, vai, kā saka Sandijs Āboliņš- Ābols, riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un Investīciju kompānijas Baltcap partneris, attīstības kapitāls. Ideja ir vienkārša - kādam ir nauda, kādam - uzņēmums ar ideju, vai reāli tikai ideja. Teorijā - naudu iegulda uzņēmumā, tā nopelna un sava daļa tiek gan uzņēmējam, gan investoram. Bet, joprojām Latvijā attīstības kapitāls nav pārāk attīstīts. Un pārsteidzošā kārtā šoreiz imesls nav naudas trūkums.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik prātīgi ir ieguldīt zeltā, kā arī par neierastākiem investēšanas veidiem. Un – arī nedaudz par krīžu vadību uzņēmumos, jo esam pašķirstījuši kāda liela Latvijas uzņēmuma krīzes vadības rokasgrāmatu. Krīžu vadība uzņēmumos „Krīzes situācijā nav laika domāt. Nedomā, atver „čeklistu” jeb kontrolkarti, un izpildi. Ja tev nav savlaicīgi izveidotas kontrolkartes un krīzes organizācijas, tad tev ir problēma,” saka Jānis Vanags, uzņēmuma „Maxima” korporatīvais vadītājs. Pievienotai vērtībai ir iedota pašķirstīt uzņēmuma krīžu rokasgrāmata. No ārpuses izskatās kā tipisks uzņēmuma dokumentu apkopojums – oranža plastmasas mape, iekšā dokumentu lapas un gar malām pielīmējamās grāmatzīmju lapiņas visās pasaules krāsās. Bet pašķirstot – kā instrukcijas dažnedažādām situācijām uzņēmumā.  Un ar šādu rokasgrāmatu krīzē, kad satraukuma un stresa visiem tāpat pietiek, ir vieglāk tikt galā. Bet no otras puses – kādam ir jārūpējas, lai visi veicamo darbu saraksti būtu aktuāli.  „Tā  grāmata nav statiska, tā visu laiku jāaktualizē. Ja krīzes mainās, tad organizācija, kas uz to atbild, nemainās. Tur ir tie paši pamatelementi,” norāda Jānis Vanags. Šie pamatelementi ir - kas vada uzņēmuma pamatdarbību, kas vada krīzi, kas dara, ko dara un kurš par ko atbild, kā informē, kur satiekas, kā mazina krīzes negatīvās sekas, kā uzņēmumam atgriezties normālā režīmā. Jānis Vanags uzsver, ka ierēķinātas esot arī dažnedažādas kļūdas. Pie rokasgrāmatas uzņēmumā ķērušies jau 2018.gada sākumā, piesaistot „Kenyon International”, savukārt pandēmijai sāka gatavoties jau šī gada janvārī, kad Covid-19 risks vēl tikai parādījās pie pamales. Un reaģēšana laikus esot atmaksājusies. Tajā pašā laikā Jānis Vanags min, ka Covid krīze, kura skāra gandrīz katru ne tikai Latvijas, bet arī pasaules uzņēmumu, iespējams, ir izdarījusi mazu lāča pakalpojumu Latvijas uzņēmumiem. Viegli gūti panākumi situācijā, kur pareiza rīcība kopā ar veiksmi visu padarīja vienkāršāku var radīt viltus pārliecību, ka esam krīžu vadībā lieli zinātāji un varam vairs neuztraukties. Un tas atbilst ne tikai uzņēmumu sajūtām par Covid krīzi, bet arī var attiecināt uz investēšanu. Neparastāki uzkrāšanas veidi Jau iepriekšējā raidījumā noskaidrojām, ka ieguldīšana akciju tirgū prasa pacietību, zināmu devu zināšanas un spēju nesatraukties par īstermiņa akciju cenu svārstībām, jo vilkmi un jaudu nodrošina tieši ilgtermiņa investēšana. Taču ir jāsaprot kādos uzņēmumos investēt, kādi ir to darbības rādītāji un kādos tirgos tie strādā. Vienkāršāks variants ir to uzticēt bankas ekspertiem, kas pārvalda ieguldījumu fondus. Bet vai ir vēl kāda ieguldījumu zelta āderes? Par to Lindas Zalānes ierakstā.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par zīmoliem un uzņēmumu nosaukumiem. Neliedzamies, mūs iedvesmoja "Pasažieru vilciena" jaunā preču zīme "Vivi Latvija”, par kuru viedokļu un joku netrūkst. Pievienojot tam kādu gramu vērtības, runājam par to, kāpēc labi zināmi uzņēmumi maina savu nosaukumu, izskatu, noformējumu. Kādas grūtības tas rada un kāds no tā uzņēmumam beigās ieguvums? Ja būtu jābalso, par kuru uzņēmumu pēdējās dienas visvairāk runāja cilvēki, tad tie nav siltumapgādes uzņēmumi, kuru draudošie rēķini visus uztrauktu. Lai gan, protams, apkures sezonas tuvošanās cilvēkus dara bažīgus, šķiet, uzvarētājs ir uzņēmums „Pasažieru vilciens”, kurš nolēmis turpmāk saukties – aizturam elpu – vivi! Prātā šaujas ķecerīga doma, ka Latvijas kuģniecība drīz kļūs par kuku, kāda banka pārtaps par baba un mēs draudzīgi dzīvosim kā bērnudārza grupiņā bitītes. Vai bibi, pa jaunai modei. Jā, joku  netrūkst, piemēram, cilvēki piedāvā nosaukt policiju par PifPaf un tamlīdzīgi. Tomēr, iespējams, mazliet par skarbu reaģējam, jo kā mazliet sapīcis Latvijas Radio skaidroja „Pasažieru vilciena” priekšnieks – tā, viņuprāt, esot ja ne slepkavība, tad vardarbība gan.  Pievienotā vērtība uz sarunu aicināja cilvēku, kurš daudziem uzņēmumiem ir palīdzējis tikt pie zīmola, palīdzējis to mainīt – uzņēmuma „NORD DDB Rīga” izpilddirektoru Andri Rubīnu, lai iztaujātu vispār par to kādēļ uzņēmumi maina savus nosaukumus un kāds no tā ir ieguvums. Par Vivi runājot, viņš saka – ažiotāža ir nevis mobings, bet gan lieliska iespēja uzņēmumam. Turpinām arī iesāktos stāstus par naudas uzkrāšanu un ieguldīšanu. Iepriekšējās reizes vairāk runājām par to, kā naudu iekrāt, šodien par to, kur to likt, kā ieguldīt, lai nauda vairotu pati sevi.  

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par tirgiem un krāšanu, apaļojot. Tirgotāji, protams, Covid-19 ietekmi sajuta, bet – mums visiem tik un tā vajag ēst, apģērbties, tīrīt māju, izklaidēties un tā tirdzniecības apjomi pēc kritiena ārkārtas situācijas laikā visai strauji atguvās. Tā sadaļa, kur statistika rāda bēdu ieleju, ir tirgošanās stendos un tirgos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aprīlī tā saruka par gandrīz 50 %, ja salīdzina ar iepriekšējā gada aprīli. Un pārējie mēneši nebija daudz labāki: maijā – kritums par trešdaļu, martā un jūnijā – par ceturto daļu, bet jūlijā – 10 % kritums, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Nu kādi tirgi vīrusa plosīšanās laikā! Pat Brīvdabas muzeja gadatirgu pārcēla uz vasaras beigām un daļēji arī uz interneta veikalu. Bet pamazām situācija uzlabojas un dažādi tirdziņi tiek rīkoti. Pievienotā vērtība devās uz tirdziņu Rundāles pils dārzā, lai jautātu tirgotājiem, kā pārdzīvots šis gads un ko uzņēmēji mācījušies? Bet raidījuma noslēgumā stāsts, mazliet paturpinot šīs sezonas tēmu par naudas krāšanu un vairošanu. Jau iepriekš stāstījām, ka šobrīd beidzot Latvijas iedzīvotāji uzkrājuši vairāk nekā ir aizņēmušies. Bet būsim godīgi – tik un tā krāšana nav ne uz pusi tik patīkama kā naudas tērēšana. Un reizēm ir grūti sevi disciplinēt, lai krājumus vairotu, nevis ļautos impulsam. Un reizēm vienkārši sākt krāt naudu ir mazliet biedējoši un liekas, ka tur noteikti vajag lielas summas un vispār – ko nu es. Bet – ja krāšana notiek nemanot, ik reizi, kad iepērcies ar karti, tad labie paradumi attīstās paši par sevi. Vai vismaz tāda ir to banku doma, kuras piedāvā veidot uzkrājumu noapaļojot pirkuma summas. Loģisks jautājums – vai tas strādā un cilvēkiem tiešām izdodas šādi iekrāt?

Ēterā atgriežas raidījums par ekonomiku Pievienotā vērtība, kurā ik nedēļu apkopojam aktuālo ekonomikā. Šajā sezonā īpašu uzmanību pievērsīsim uzkrājumiem un ieguldījumiem, zināšanām par to, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem, kā uzkrāt, kas ir labākie veidi un vai, piemēram, arī ar salīdzinoši nelielu naudas summu ir iespējams un arī vērts piedalīties akciju tirgū. Šajā raidījumā par uzkrājumiem Latvijā, cik daudz cilvēki uzkrāj līdzekļus, spēj atļauties un kādi ir speciālistu padomi. Kā arī par to, kur to naudu dabūt: šajā gada laikā tā burtiski aug mežā, tik jāiet un jāpaņem. Interesējamies, kāda ir sezona uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar meža ogu un sēņu iepirkšanu, pārstrādi, pievienojot tām vērtību. Meža nauda Mēdz teikt - nauda neaug kokos, it īpaši politiķi sastādot budžetu un taisnojoties kāpēc kādu priekšvēlēšanu solījumu tomēr nevar izpildīt. Bet kā daudzos gadījumos – viņiem nav pilnīga taisnība. Jā, nauda neaug kokos, bet vasaras un rudens sezonā - nauda aug Latvijas mežos un ir pieejama ikvienam, kurš vien grib un var to uzlasīt. Runa ir par meža veltēm - sēnēm, ogām. Pārsvarā jau prieka, tradīciju, atpūtas dēļ cilvēki dodas sēņot un ogot, varbūt lai ieliktu kādu pilnu sēņu grozu sociālajos tīklos, bet tas var būt arī labs papildu ienākumu avots, jo salasīto pēc tam var arī pārdot. Ir cilvēki, kuri jūlijā speciāli ņem atvaļinājumu, lai pievērstos melleņu lasīšanai, jo tā var nopelnīt kādu papildus naudu lielākām iecerēm vai plāniem. Ja zināmas labas vietas, tad kārtīgi lasot vienā dienā var salasīt pat 100 eiro, bet, ja lasa tā, ka pēc tam mugura neprotestē - pa divām trim stundām – kādus eiro 30. Melleņu laiks gan ir jau aiz muguras, bet šobrīd aktuālas ir sēnes, brūklenes un dzērvenes. Lai arī par tiem lasītājiem naudas mēdz mākt šaubas, jo lauksaimnieki taču sūdzējās par darba roku trūkumu, tomēr to atspēko uzņēmumu, kuri meža veltēm pievieno vērtību - tas ir - kaltē sēnes un ogas, spiež sulas un līdz ar to arī iepērk no lasītājiem, pārstāvji. Un nekā tāda - viss bijis kā parasti, pat nedaudz vairāk kļuvis tādu lasītāju, kuri neietilpst strereotipiskajās jauniešus, pensionāru un saulesbrāļu kategorijās. Latvijā cilvēki sāk uzkrāt vairāk Lieka nauda nekad nav lieka, tas ir uzkrājums. Kādai nebaltākai dienai, sirdsmieram vai kādam lielākam mērķim. Mēs šajā rudenī, jauno mācību gadu uzsākot, esam apņēmušies mācīties krāt un uzkrāto vairot - un ņemt šajā piedzīvojumā līdzi arī Jūs, klausītāji. Laba un nebijusi ziņa – Latvijas iedzīvotāji šobrīd ir uzkrājuši vairāk nekā aizņēmušies. Tomēr līdz ideālai situācijai uzkrājumu veidošanā vēl ceļš ejams, jo katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam vispār nav uzkrājumu - dzīvo no algas līdz algai! Bet par uzkrājumu kultūru Latvijā un to, kādā tad ir zelta formula īstermiņa un ilgtermiņa noguldījumiem, stāsta Linda Zalāne.

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kas pandēmijas laikā noticis pensiju fondos, jo visai dramatiskās akciju tirgu svārstības pavasarī biedēja ne vienu vien pensijas kapitāla krājēju. Un arī, pirms doties vasaras brīvdienās, apzinām, kāds iekšzemes kopprodukta kritums tiek prognozēts šogad. Skaidrojam arī, kas ekspertiem vieš optimismu, kas biedē un uz kādiem rādītājiem jāskatās, lai mēģinātu saprast, kas ekonomikā notiks tālāk. Vienā no pirmajiem raidījumiem runājām par pensiju fondiem un akciju tirgu – respektīvi – akciju tirgus atradās teju brīvā lidojumā lejup un līdzi rāva pensiju uzkrājumus. Toreiz runājām, ka tirgus svārstības notiek un svarīgi ir saglabāt vēsu prātu. Nu ir pagājis laiks un varam jau sākt vērtēt, kādi ir bijuši šī gada pirmie mēneši? “Aizvadītais gads bija ļoti labs, atkal bija viens izcils finanšu gads. Gada sākums bija cerīgs, bet atnākot pandēmijai, rezultāti strauji kritās,” atzīst Kristīne Lomanovska " SEB Life and Pension" valdes locekle un ilgtermiņa uzkrājumu eksperte. “Martā piedzīvojām īpaši strauju kritumu, aprīlis arī slikts, maijā nedaudz labāk. Ja šobrīd skatāmies gada griezumā, atkarībā no plāniem ir ap nulli, sešu mēnešu griezumā – arvien mīnusi. Bet tas tikai raksturo, kā darbojas finanšu tirgi, nevaram prognozēt, kas būs nākotnē.” Tam, ka pēc lielajiem mīnusiem akciju tirgos parādījušies plusi piekrīt Pēteris Stepiņš, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs. Varbūt brīžiem pat pārāk optimistiski plusi. “Es pat teiktu, ka finanšu tirgi ir pārāk optimistiski un aizskrējuši tālāk, nekā dzīves realitāte to diktētu, Amerikā tirgi pirms dažām dienām bija turpat, kur gada sākumā. Pēc tam gan sekojis kritums,” skaidro Stepiņš. Bet kā uz šiem akciju tirgus amerikāņu kalniņiem reaģējuši pensiju kapitāla īpašnieki Latvijā? Īsā atbilde - varēja būt sliktāk. “Tieši pandēmijas epicentrā plānu maiņas bija salīdzinoši mazākas nekā iepriekš. Tas ir ļoti labi un loģiski, jo krīzes brīdī nevajag mainīt. Gada sākumā bija aktīvas plānu maiņas. Un tas bija pareizais brīdis pārvērtēt,” norāda Lomanovska. Mazliet citi novērojumi par Latvijas iedzīvotāju uzvedību ir “Swedbank”. Martā, piemēram, dažos 3.līmeņa pensiju plānos varēja redzēt, ka cilvēki izņem uzkrājumus. Bet 2.līmeņa pensiju plānu maiņas, lai gan augušas, tomēr pieaugums nav dramatisks.

Kreditēšana. Kamēr valsts dāsni aizņemas naudu un plāno to tērēt, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes sekas, interesējamies, kāda ir komercbanku kreditēšanas politika šobrīd un vai cilvēki vispār šajā neskaidrības laikā vēlas aizņemties. Vai šī krīze būs tāda kā iepriekšējā, kādas būs atšķirības? Kopš Covid-19 sāgas sākuma ir jautājuši žurnālisti, bet amatpersonas ir pretī teikušas - nebūs tik traki, jo mēs esam gudrāki, turīgāki un ekonomiski sabalansētāki un mums arī nav nekādu problēmu naudu aizņemties.  Šajā kontekstā - interesanti, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ziņo: jau pērn pirmo reizi piecu gadu laikā samazinājies nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu skaits un apjoms. Savā ziņā ātrie kredīti ir vistiešākās sekas iepriekšējai krīzei, kurā bankas strauji mainīja savu kredītpolitiku un kļuva ļoti piesardzīgas. Ideāla vide, kurā zelt un plaukt ātrajiem kredītiem. Jaunākie dati liecina, ka kopš marta hipotekāro un patēriņu kredītu izsniegšanas apjoms atkal ir strauji sarucis. Vai tiek kāpts uz vecā grābekļa un top auglīga augsne nebanku kredītdevējiem - un kāda ir banku kredītpolitika šobrīd to skaidroja Linda Zalāne.  Runājam arī par informācijas tehnoloģiju nozari, kurai ar īpašiem centieniem un sparu cenšas piesaistīt vairāk sieviešu, un tas šoreiz nav tikai dzimumlīdztiesības jautājums. Raidījuma noslēdzošajā daļā gribam pastāstīt par kādu iespēju, kura var būt noderīga teju visiem, izņemot 30-45 gadus veciem vīriešiem. Jo runa ir par nozari, kurā viņi jau tagad dominē un valda, kura ir viena no šobrīd labāk apmaksātākajām un pieprasītākajām pasaulē un turpmāko piecu gadu laikā šajā nozarē Latvijā trūks ap 17 tūkstošiem darbinieku. Tās ir Ekonomikas ministrijas prognozes. Un pēc “Providus” pētījuma datiem šobrīd zēniem to kā nākotnes darba nozari ieteiktu 86%. Tā ir informācijas un tehnoloģiju nozare, par kuras nākotnes vajadzību un perspektīvu nav ne mazāko šaubu, kura jau lielā mērā tagad nosaka to, kā mēs daudzas lietas lietojam, kā sazināmies, kā iepērkamies, kura ir daudzu jo daudzu inovāciju pamatā. Bet problēma ir tāda, ka šajā nozarē saimnieko pārsvarā vīrieši un līdz ar to arī to radītās lietas, risinājumi galvenokārt ir paredzēti vīriešiem.  Jaunie gudrie telefoni ir par lielu smalkāku sieviešu plaukstām, virtuālās realitātes cepures par lielu un par smagu sievietēm un pat Googles runas atpazīšanas programmatūrai ir problēmas atpazīt sievietes balsi. Labi piemēri. Un labi ir tas, ka to sāk apzināties un saprast arī šajā industrijā, ka tikai ar lietu nokrāsošanu rozā un kādu spīdumiņu klāt šo problēmu nevar atrisināt un IT nozarē vienkārši vajag vairāk sieviešu. To saprot arī Latvijā un tādēļ šomēness ir uzsākta "TechMentor" - IT vēstnešu iniciatīvas un mentoru programma, kura galvenokārt mērķēta uz sieviešu un meiteņu iesaisti nozarē.

Šodien runājam par to, kas Covid laikā notiek ar uzņēmumu dibināšanu, skaidrojam, kāpēc nav audzis uzņēmumu maksātnespēju skaits, runājam par tendencēm ekomercijā un šoreiz - nevis par pāriešanu uz digitālo, bet par pretējo - digitājam pievienot arī iespēju veikalā preci apčamdīt.  Pirms dažām dienām uzzinājām jaunākos datus par IKP Latvijā pirmajā ceturksnī. Mīnus 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija uzsver - galvenais iemesls - mājsaimniecību patēriņa vājums.Respektīvi, es, tu, mēs visi, sēdējām mājās un rūpīgi pārdomājām katru pirkumu, daudziem arī saruka ienākumi.  Bet šis - pirmā ceturkšņa kritums, ir tikai iesildīšanās tam kritumam, ko redzēsim 2. ceturkšņa datos. Zorgenfreija uzsver - aprīlis ir bijis ekonomiski drūmākais mēnesis šogad, un maijā, lai gan atkopjamies, līdz iepriekšējiem rādītājiem vēl tālu.  Bet nu - viens ir statistika, otrs ir mūsu katra sajūtas. Te citējam Daini Gašpuiti no SEB - Otrā ceturkšņa dati uzrādīs dziļāku kritumu, taču, dzīvojot reālajā laikā, smagākais varētu būt jau aiz muguras!  Tas, kas nav aiz muguras, ir plašas diskusijas gan Eiropas Savienībā gan Latvijā - Eiropas atjaunošanas fonds. Eiropā jāpieņem budžets, kurā šie 500 miljardi grantos un 250 miljardi aizdevumos būtu paredzēti.  Bet Latvijā - kam un par ko dot Latvijai šobrīd iezīmētos 2.9 miljardus neatmaksājamos grantos un 1.6 miljardu aizdevumu. Ir jāraugās kā šie līdzekļi tiks iepludināti ekonomikā. Ekonomiku var ļoti labi sildīt publiskie pasūtījumi, publiskie iepirkumi, kas sekmēs drīzāku atveseļošanos.  Ar Daigu Kiopu no Lursoft plašāk runājām par uzņēmējdarbības vides rādītājiem. Ja mēs paskatāmies publiskos iepirkumus, mēs neredzam pieaugumu. Turas tādā pašā līmenī, kā bija gada sākumā. Vēl īpatnēja tendence - biežāk tiek apstrīdēti publisko iepirkumu konkursu rezultāti. Vēl uzzinājām, ka Latvijā varētu būt, ka plosās organizēta noziedznieku banda, kuras rūpals ir apzagt tehnoloģiju tirgotāju noliktavas, ziņo "Panorāma" un kā raidījumā teica Džons Tallijs no uzņēmuma "Mikrotīkls". Jāatgādina, ka pirms trim nedēļām aplaupītais "Elko" izsludināja 200 tūkstošu eiro lielu atlīdzību par informāciju, kas zagļus palīdzētu noķert. Un nu izrādās 2018. gada ugunsgrēks "Mikrotīkla" noliktavā nav bijusi nejauša nelaime. Uzņēmumam apdrošinātājs toreiz izmaksāja gandrīz 37 miljonus eiro.  Sabremzējas jaundibināto uzņēmumu skaits, un tas bija vērojams īpaši aprīlī. Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35-40 jauni uzņēmumi, tad šā gada marta beigās, aprīli dienā vairs tika dibināti tikai aptuveni 25 uzņēmumi. Bet labā ziņa ir tā, ka šī tendence nav saglabājusies ilgtermiņā.Pēdējās divās nedēļās mēs redzam, ka līmenis atgriezies iepriekšējais. Neziņas moments ir mazinājies, un jauni uzņēmumi top. Tā ir viena pozitīva tendence.  Arī ārvalstu investoru ieguldītais Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā šā gada pirmajos mēnešos ir lielāks nekā gadu pirms tam. Ja paskatās negatīvākus indikatorus, saimnieciskās darbības apturēšanu, nodrošinājuma reģistrēšanu, darbības izbeigšanu - arī šeit vēl neredzam sliktas pazīmes. Visticamāk, tas tādēļ, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests patlaban resursus velta dažādiem atbalsta pasākumiem, un attiecīgi uzņēmumi, kuriem ir grūtības, šobrīd var turpināt darbu, lai gan citā situācijā tiem jau būtu radušās nopietnas problēmas. Arī maksātnespējas statistika, ja neskatās kontekstā, šobrīd ir iepriecinoša. Kas attiecas uz maksātnespēju - jāņem vērā tas, ka marta beigās jau valdība pieņēma lēmumu, ka ir saudzēšanas periods un juridiskas personas nevar līdz septembrim pieteikt cita komersanta maksātnespēju. Pats uzņēmums to var izdarīt. Arī šeit objektīva aina veidosies septembrī, ja protams, liegums netiks pagarināts. Ja mēs paskatāmies, piemēram aprīlī MN procesu pasludināja 78 uzņēmumiem,  janvārī un februārī MN skaits bija gandrīz divtik lielāks. Nezinot valdības lēmumu, var izdarīt nepareizus secinājumus.  Par to, ka ne viss ir tik rožaini, kā rāda šā brīža uzņēmumu darbības statistika, liecinot arī pieaugošais uzņēmumu un privātpersonu nodokļu parāds. Kā skaidro Daiga Kiopa no Lursoft, parādnieku sarakstos esot ap 40 tūkstoši uzņēmumu. Salīdzinājumam - vidēji gada pārskatus ik gadu iesniedz ap 110 tūkstošiem uzņēmumu.  Bet Covid-19 krīzi Latvijā var pamanīt arī citos datos par uzņēmumiem. Tas ko mēs redzam - daudzi uzņēmumi maina darbības nozares. Pārskata savu nozari, piemēram, ja bijuši ēdināšanas pakalpojumi, pāriet uz tirdzniecību un citām jomām. Vēl viena tendence, ko manījām jau  marta pirmajā pusē - uzņēmumi slēdz filiāles vai klātienes apkalpošanas struktūras. Pozitīvi ir tas, ka atīstās ekomercija, jo darbojoties interneta vidē, tas ir jāreģistrē, un var redzēt, ka pāriet uz šīm e-platformām, tajā skaitā arī pakalpojumi.  Teiciens, ka katra krīze ir iespēja, visticamāk jau visiem ir apnicis vēl no iepriekšējās, 2008. gada finansu krīzes, bet šoreiz tas tiešām iederas. Kamēr klasiskie “ķieģeļu” veikali un uzņēmumi steidz piedāvāt savas preces un pakalpojumus internetā, viens no Latvijas vadošajiem interneta veikaliem 220.lv paziņoja, ka ---- preču saņemšanas punktā "Akropolē" cilvēki varēs iepirkties klātienē, gluži kā parastā veikalā.  Nu neticas, ka visai e komercijas nozarei klājas labi, bet šim interneta veikalam pārdošana tīmeklī nevedas un jāpārorientējas uz klātienes veikaliem… Stāsta Līga Bubko, 220.lv mārketinga vadītāja. Pēdējos mēnešos tirgus pāreja uz iepirkšanos tiešsaistē ir sasniegusi to līmeni, kas tika prognozēts tikai pēc trim gadiem. Prognozes liecināja, ka 2021. gadā ekomercija Baltijas valstīs būs 5 % no mazumtirdzniecības apjoma, bet šogad gaidāms lielāks nozares izrāviens. Un ārkārtējās situācijas laikā strauji palielinājies to cilvēku skaits, kas savus ikdienas pirkumus veic tikai internetā. Bet tirdzniecība klātienē pievienota, pirmkārt, lai pircēji, atnākuši pēc savas preces, varētu krist kārdinājumā un nopirkt vēl kaut ko, un otrkārt, lai iekarotu to pircēju daļu, kuri vēl līdz galam nav gatavi uzticēties pirkšanai internetā. Vēlamies iedrošināt iepirkties internetā, domāju tam kalpos šīs klātienes ekspozīcijas, kur varēs pārliecināties par preču kvalitāti un jau nākamos pirkumus veikt internetā un uz preču saņemšanas punktiem doties tikai saņemt pasūtījumus. Neskatoties uz augošu tendenci iepirkties internetā, daļa izvēlas pirkumus veic klātienē.  Bet ir nozares, kurām pāriešana uz e-vidi nav atbilde. Piemēram, tūrisms un viesmīlība. Latvijā restorāni ik vakaru rībināja katlus, atgādinot par nepildītajiem solījumiem, kaut vai PNV mazināšanā. Tajā pašā laikā - nekāda nodokļu mazināšana nepalīdzēs, ja nebūs klientu un daudziem jo daudziem par tūrismu atbildīgajiem nu jālauza galva, kā cilvēkus vilināt izklaidēties. Latvijā vietējo tūrismu vilina ar saukli: atklāj Latviju droši, bet nesnauž arī kaimiņi. Rīgas tūrisma attīstības biroja webinārā bija iespējams uzzināt arī, kā klājas un kādi plāni ir kaimiņiem. Piemēram, Somijā no šodienas plānots atvērt tūrisma informācijas birojus. Lēna Lassila, Helsinki Marketing Globālās pārdošanas direktore skaidro, ka, ja būs viesi, būs arī ko tiem piedāvāt! Mēs esam gatavi piedāvāt klientiem tās vietas, kurās nav pūļu. Vispirms mēs koncentrēsimies uz vietējo tūrismu, lai darbu atsāktu viesnīcas. Tās atveras jūnijā vai jūlijā. Ja būs iespējams ceļot starp Somiju un Baltiju, mums būs ko piedāvāt viesiem, piemēram, esam tūristiem atvēruši vairākas salas arhipelāgā. Bet Helsinkos restorāni atvērs plašākas āra terases - uzņēmumi varēs apkalpopt tik pat daudz viesu, cik ierasts, tikai plašākā teritorijā.  Bet tuvāki ziemeļu kaimiņi - igauņi - pārliecinājušies, ka atgriezties ierastajās sliedēs nav ne viegli, ne ātri. Turpina Helena Tšistova-Pohlaka, "Visit Tallin" mārketinga biroja vadītāja:  Tas prasa laiku. Kā pierādījām dzī√ē, aizvērt pilsētas un valstis varam ļoti ātri. Bet atsākt darbu prasa laiku. Lai gan Talinas ielās ir cilvēki, un var redzēt daudzus viesus āra kafejnīcās un restorānos, mūsu partneri - muzeji, tūristu izklaides vietas atzīst - viesu skaits ir neliels. Un tās ir sliktas ziņas. Vienīgā pozitīvā puse ir tas, ka tūristu iecienītājas vietās nav nekādu problēmu ar distances ievērošanu  -  vietas pietiek visiem! Ievērot fizisku distanci vienam no otra - tā nav slikta doma. Lai gan jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits ik dienu Latvijā ir neliels, vīruss nekur nav pazudis. Un - kā norāda visi eksperti - pandēmijas otrais vilnis ekonomikai būs ļoti sāpīgs. Mēģināsim iztikt bez šīm sāpēm.

Šodien galvenais uzsvars raidījumā uz jaunu vērtību radīšanu. Mums visiem šis laiks liek daudz ko darīt savādāk nekā ierasts. Mainās veidi, kā strādājam, kā atpūšamies, kā iepērkamies, kā izmantojam pakalpojumus. Un līdz ar to arī uzņēmumiem jādomā jauni produkti, pakalpojumi un arī veidi, kā tos pārdot. Šodien par abiem šiem aspektiem - gan pārdošanu, kur strauji pieaug digitālo prasmju loma un spēja pārdot attālināti, gan par to, kā jaunradītos produktus jeb inovācijas uzņēmumiem nosargāt savā īpašumā. Ja sociologi prasītu interneta veikaliem, ko tie domā par nākotni, pieļaujams, tiem skats uz dzīvi būtu daudz optimistiskāks. Populārākajiem interneta veikaliem pēdējo mēnešu laikā apgrozījums strauji audzis. Servisi, kuri nodrošina pārtikas piegādi mājās, pat īsti nespēj tikt galā ar pieprasījumu. Iepirkšanās internetā šobrīd piedzīvo savu uzvaras gājienu un tam spiesti piemēroties arī uzņēmēji. Digitālā mārketinga cilvēkiem tuvākajā laikā bezdarbs nedraud – šobrīd darba sludinājumos šī prasme ir viena no pieprasītākajām.  Savu prieku par to neslēpj arī digitālā mārketinga aģentūras vadītājs “Infinitum Agency” vadītājs Andis Stafeckis.  Mums ir paveicies, ka digitālai dzīvei mēs kā valsts esam diezgan labi sagatavoti. Mums ir viens no labākajiem, ātrākajiem un arī pieejamākajiem internetiem pasaulē un arī e-pakalpojumu jomā esam priekšā daudziem. 80% iedzīvotāju izmanto internetbanku, prot arī internetā samaksāt. Tātad, kā jau eksperts minēja – iespējas, infrastruktūra ir, bet, ja palūkojamies no cita skatu punkta – cik tad aktīvi internetā ir mūsu uzņēmēji, tur paveras bēdīgāka aina. Iespēju pārdot savas preces internetā izmanto tikai nepilni 14% uzņēmēju. Kā šonedēļ bankas "Luminor" vebinārā par e-komerciju sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa tas ir satraucoši maz. Viņu veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka lai gan vairums atzīst, ka, moderni sakot, digitālā transformācija ir svarīga, viņi tomēr no tās baidās un uzskata par dārgu prieku.  Arī Eiropas komisija nesen savā ziņojumā iebakstīja Latvijai tieši šajā lauciņā – sakot, jums viss ir, lai jūs būtu digitāli veiksminieki, bet īsti to neizmantojat. Iespējams, pietrūkst zināšanu, kā to darīt. Bāliņa iesaka visiem, kas domā par sava uzņēmuma e-komercijas attīstību, ielūkoties gudralatvija.lv, kur var atrast gan padomus, gan biežākās kļūdas ko uzņēmēji pieļauj, kā arī novērtēt savas digitālās prasmes un gatavību e-komercijai testā. Lai pirmie soļi e-komercijā būtu veiksmīgi - ir svarīgi morāli nobriest un apzināties paveicamā darba apjomu, tā savukārt saka Gatis Veikšins uzņēmuma “Born digital” vadītājs, viņi nodarbojas ar e-veikalu izveidi saviem klientiem. Bieži uzņēmēji domā, ka ar e-veikala izveidi arī viss ir galā, bet tā ir tipiskāka kļūda, jo e-veikals ir tikai instruments. Protams, ne katram vajag skaistu un spīdīgu e-veikalu, savu web lapu, lai darbotos e-komercijas lauciņā, tikpat labi var pietikt ar kādu no sociālajiem tīkliem vai pat sludinājumu portālu. Viss atkarīgs no tā, ko uzņēmējs grib sasniegt un cik daudz ir gatavs ieguldīt – ja mērķis ir iekarot visu pasauli un konkurēt ar Amazon un Google, tad ar pārsimts eiro budžetu nepietiks. Ir daudz un dažādu rīku, kuri piedāvā e-komercijas iespējas uzņēmējiem un vienmēr vilinošākās ir tās, kuras ir bez maksas. Te gan lieti der atgādinājums par bezmaksas sieru peļu slazdā, ko var, protams, izmantot gudri, bet nezinot kā pareizi to sieru paņemt – var sanākt sāpīga pieredze. Ne mazāk svarīgi ir padomāt par to, kā prece vai pakalpojums tiks klientam piegādāts un kā par to norēķināsies. Kā atzīst speciālisti – aizvien sliktāk darbojas vecais labais rēķina nosūtīšanas veids. Jo posmā starp pasūtījumu internetā, rēķina nosūtīšanu klientam uz e-pastu un tad, gaidot, kad klients to apmaksās, pazūd visai daudz darījumu. Līdz ar to strauji arī Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc tā teikt – pērc un samaksā uzreiz vienuviet risinājumiem. Ja agrāk tas uzņēmējam prasītu teju visu banku apciemošanu, kontu atvēršanu tajās, lai šādu iespēju klientam sarūpētu, tad tagad jau teju ikviena banka piedāvā savus universālus risinājumus, ko ir vērts papētīt. Arī sociālie tīkli sāk saprast, ka šajā laikā un arī turpmāk tie būs interesanti e-komercijai, ne tikai, lai tajā reklamētu sevi un komunicētu ar klientiem, bet arī lai pārdotu. Tā Facebook šonedēļ paziņoja, ka sāk piedāvāt Facebook veikalu izveidi - pagaidām gan tas ir tikai ASV, bet es nešaubos, ka agri vai vēlu tas atnāks arī pie mums un parādīsies arī citos sociālajos tīklos vienā vai otrā formā.  

Raidījumā saruna par nozari, kuras bizness ir riski un to novērtēšana naudas izteiksmē, kā arī aplūkojam problēmas ar distances tirdzniecību. Abas šīs nozares šobrīd uzplaukušas īpaši koši, jo cilvēki daudz vairāk preces pasūta interneta veikalos un arī sociālajos tīklos. Bieži vien ir acīmredzams, ka uzņēmums tirdzniecību internetā uzsācis pavisam nesen. 203 miljardi dolāru – tik lielus zaudējumus no koronavīrusa pandēmijas gaida globālā apdrošināšanas nozare, paziņojis “Lloyds of London”. Salīdzinājumam – pēc oficiālajiem datiem – Soču olimpiskās spēles izmaksāja 51 miljardu dolāru. Tātad – apdrošināšanas nozarei viena pandēmija ir līdzvērtīga četrām tēriņu ziņā ekstravagantām ziemas olimpiskajām spēlēm. Jānis Abašins, Apdrošinātāju asociācijas vadītājs, norāda, ka ir līgumi, kur pandēmija ir segta, ir līgumi, kur nav. “Nozare savu funkciju pilda līguma ietvaros,” vērtē Abašins. Un papildus tam, ka jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzības, ja pandēmija ir iekļauta apdrošinātajos riskos, apdrošinātājiem Latvijā ir visas tās pašas problēmas, kas pārējiem uzņēmumiem – attālinātais darbs, pakalpojumu sniegšana internetā, piesardzīgi klienti. Jautājam asociācijas vadītājam, kas ir lielākās galvassāpes nozares uzņēmumiem? Abašins norāda, ka lielākie riski pirms kāda laika saistījās ar cilvēku atgriešanos Latvijā, ar ceļojumu apdrošināšanu, uzņēmējdarbības pārtraukumu, veselības apdrošināšanu. Tagad jau vairāk uzmanība pievērsta nākotnei Izmaiņas nozarē pamanījuši arī paši apdrošināšanas uzņēmumi. To atzīst arī akciju sabiedrības “Balta” valdes loceklis Uldis Dzintars. Apdrošināšanas nozares būtība ir uzņemties citu uzņēmumu vai cilvēku riskus. Par nelielu un taisnīgu atlīdzību, protams. Un arī Covid-19 ir iespēja izveidot jaunus produktus. Manīti piedāvājumi apdrošināt darbinieku iespējamo saslimšanu utt. Iespēju apdrošināt darbiniekus gadījumam, ja nu saslimst ar Covid-19 piedāvā vairāki uzņēmumi. Tajā skaitā arī “Balta”. Bet kā skaidro uzņēmuma valdes loceklis Uldis Dzintars, tas nav vienīgās koronavīrusa nestās izmaiņas. Vai nākotnē apdrošināšana arī pandēmijas gadījumiem būs norma, domas dalās. Asociācijas vadītājs uzskata, ka jā, vismaz atsevišķos gadījumos. Bet Uldis Dzintars tomēr pieļauj, ka tiklīdz pandēmijas laika šausmas piemirsīsies, vilinošāks liksies zemāks maksājums, nevis lielāka drošība.

Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība: noskaidrosim, kādas ir to problēmas šajā laikā un kādu palīdzību tie var saņemt no valsts. Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē elektrību: būs padomi, kā par to maksāt mazāk un ka tikt pie sev izdevīgākā tarifa. Vai zinājāt, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju gadus piecus nezināšanas vai slinkuma pēc lieto superneizdevīgu – vairāk nekā divas reizes dārgāku elektrību? Eksportējošo uzņēmumu problēmas krīzes laikā Bieži šajā laikā dzirdam optimistiskākas, pesimistiskāka iekšzemes kopprodukta izmaiņu prognozes. Un pats skaitlis jau daudz neko neizsaka, bet vienlaikus gana svarīgs, jo ilustrē to, cik daudz naudas ir ekonomikā un to cik veikli tā apgrozās. Savā ziņā naudas daudzums pat nav tas svarīgākais – gluži kā anekdotē par tūristu, kurš iemaksā 100 eiro par istabas rezervāciju un dodas to aplūkot. Viesnīcnieks tikmēr samaksā šo naudu istabenei par uzkopšanu, tā atdot parādu kaimiņam, bet kaimiņš beidzot norēķinās par uz krīta viesnīcas bārā izdzerto alu. Un pat ja tūrists izlemj viesnīcā nepalikt un naudu saņem atpakaļ, miestā uz brīdi bija vērojams straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums. Un vēl labāk gan būtu, ja nauda paliktu šajā miestā un turpinātu celt visu labklājību un riņķot. Tāpēc īpaši svarīgi jebkurai ekonomikai ir ražojoši un eksportējoši uzņēmumi. Tie rada kādu vērtību, pārdod ārvalstīs un nauda nonāk Latvijā un mēs visi kļūstam no tā bagātāki. Un jāsaka, marta rūpniecības produkcijas apjomos ir vērojams kritums: kopumā tas nav pārāk dramatisks – nepilni 4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu. Ja paskatās pa nozarēm, tad būtisks apjoma kritums bija apģērbu ražošanā – par 33,2%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 12,1%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Tādi ir centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iemesli? Gluži kā teju visu dzīvēs – Covid-19 ierobežojumi un izmainītā pasaule. Kā skaidro attīstības finanšu institūcija "Altum" pārstāve Eksporta garantiju daļas vadītāja Evija Zaķe jau bez Covid-19 ietekmes eksports ir saistīts ar risku. No valsts puses, lai palīdzētu uzņēmējiem,šobrīd ir pieejami apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, kā arī, ja jau runājam par eksportējošajiem uzņēmumiem, ir paplašinātas iespējas tikt pie eksporta garantijām. Tās darbojas kā apdrošināšana pret politiskiem un biznesa riskiem. Ja nu krava kādu politisku lēmumu dēļ iesprūst, varbūt pat tiek konfiscēta. Interese par šo atbalstu ir strauji augusi un ir arī ļoti daudz jautājumu un neskaidrību no uzņēmēju puses, jo šobrīd notikumi un noteikumi mainās strauji, katrā valstī mazliet savādāk un tam visam izsekot līdzi ir ļoti sarežģīti. To sapratusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura eksportējošajiem uzņēmējiem sākusi piedāvāt īpašus webinārus, stāstot par izmaiņām un iespējām tuvākos un tālākos eksporta tirgos. Kā stāsta LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns, pirmajos webināros piedalījušies ap 150 uzņēmumu un tā jau sāk veidoties kā laba sadarbības platforma, lai ne tikai pastāstītu vispārēju informāciju no aģentūras puses, bet arī, lai uzzinātu un rastu risinājumus katra konkrēta uzņēmuma vai nozares problēmām. Šādos tiešsaistes semināros aizvadītajā nedēļa uzņēmējus informēja par mums tuvākiem tirgiem – Rietumu un Ziemeļeiropu, bet šonedēļ uzņēmēji var pieteikties semināriem  par situāciju Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Ukrainā – tas notiks rīt, bet ceturtdien par situāciju ASV, Japānā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Singapūrā.

Šodien raidījumā par darbiem un nedarbiem. Kamēr valsts organizētie dīkstāves pabalsti cenšas apjaust Latvijas ekonomikas realitāti, piemēroties tai, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, uzņēmumu spētu ieķerties atbalsta tīklā, bezdarbnieku rindas strauji aug. Kā jaunajos apstākļos atrast darbu un kādus darbiniekus vispār šobrīd darba tirgū vajag? Raidījuma izskaņā mūsu “mazais nedarbs” - apkopojam jaunākās iekšzemes kopprodukta prognozes, turpinot iesākto Latvijas vadošo banku ekonomistu, šobrīd arī nedaudz pareģu un nākotnes zīlētāju, neklātienes prognožu sāncensību. Darba tirgus tendences Noteikumi un tendences darba tirgū krīzes dēļ mainās ļoti strauji. Aprīlī bezdarbnieku skaits audzis par aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku. Šobrīd jau darba devēji ir tie, kas ir noteicēji, izvirza prasības un kritērijus. Arī atlases veids un temps ir pavisam cits. Savukārt darba meklētājam par potenciālajām vakancēm informācija jāmeklē daudz un dažādos kanālos – sākot no jau ierastajiem karjeras portāliem un atlases kompānijām, līdz sociālajiem tīkliem un paziņu un draugu aptaujāšanai. Par to, kādas pēdas krīze iespiedusi darba tirgū, skaidro mūsu kolēģe Linda Zalāne. Par ekonomikas atveseļošanās tempu šobrīd vēl ir pāragri runāt, jo visupirms ir jāsaprot, cik dziļa un strauja ir krīze. Jau iepriekš esam stāstījuši, ka šobrīd ekonomistu, banku un valsts iestāžu prognozes ir ļoti plašā amplitūdā. Tas ir pamatoti, jo situācija ir jauna, joprojām nav īsti skaidrības, cik ilgi pasaulei būs jāsadzīvo ar vīrusa pandēmiju un kuri tad būtu tie labākie varianti, zelta vidusceļi gan cilvēku, gan ekonomikas veselībai. Prognozes nākotnei Var to saukt par tādu kā mazu nedarbu, bet esam apņēmušies katra mēneša pēdējā raidījumā apkopot šobrīd aktuālās iekšzemes kopprodukta prognozes šim gadam no valsts iestādēm un Latvijas lielākajām bankām. Tad gada beigās saprast, kurš no ekonomistiem savās prognozēs ir izrādījies precīzākais.  Finanšu ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukta kritums šogad būs 7% apmērā, kas ir par pusprocentu pesimistiskāk nekā aktuālā Latvijas Bankas prognoze. Ja valsts iestādes ne vienmēr var atļauties prognozes mainīt, tad komercbankām gan to nekas netraucē darīt. Aprīļa beigās Latvijas banku ekonomistu prognozes, salīdzinot ar martu, gan ievērojami nav mainītas. Un tās IKP kritumu prognozē no 8 līdz pat 11%. Teju visi uzsver, ka nenoteiktība ir liela un scenārija ir divi – pozitīvais un negatīvais. Ieskatam Citadeles, SEB, Luminor un Swedbankas bankas vadošo ekspertu prognozes.

Pievēršoties Covid-19 sekām nozaru griezumā, šoreiz stāsts par auto tirdzniecību.  "Te neviens politiķis, ekonomists, finansists vai guru ir bezjēdzīgs. Tante ar kristāla bumbu varbūt pat trāpīs labāk. Ar to gribu teikt, ka neviens nevar paredzēt, kurš no scenārijiem izpildīsies galā," tā par nozares nākotni saka Andris Kulbergs, Latvijas Auto asociācijas prezidents. Par nozares tagadni dažas lietas ir skaidrākas. Pirmkārt, pieprasījums ir krities.  “Cilvēki ļoti ieraujas sevī, nostrādā aizsardzības mehānisms, katrs domā par saviem resursiem aktīviem, savu ādu. Tas nozīmē, ka lietas kas nav pirmās nepieciešamības, var tikt atliktas, un cilvēki to arī dara. Auto, tāpat kā nekustamais īpašums ir viena no ekskluzīvām lietām, no kuras uz kādu laiku var atteikties," turpina Kulbergs. Par apjomu kritumu asociācijas vadītājam piekrīt arī nozares uzņēmumu pārstāvji. Piemēram, Edgars Cērps, A/S "Longo Latvia" valdes priekšsēdētājs, kopējo intereses kritumu raksturo ar piemēru no kaimiņiem. Viņš norāda, ka tur vienam no lielākajiem portāliem “Autopluss” skatījumu skaits krities par 30%. Un kritums par trešdaļu ir tikai interesei par auto. Darījumu pusē tas ir vēl iespaidīgāks. "Latvijā pēc maniem datiem jaunu auto tirdzniecības kritums ir praktiski 90 -95 %, lietotu auto tirgū kritums ir 65 -70 %," atzīst Cērps. Otrkārt, interese par auto iegādi gan ir saglabājusies. Jo, bīstoties no inficēšanās ar Covid-19, daudzi izvēlas privāto auto. Bet savā izvēlē ir ļoti piesardzīgi, jo pircējiem vēl visai spilgtā atmiņā ir 2008. gada finanšu krīze un tās sekas. Treškārt, audzis pieprasījums pēc atsevišķiem komerctransporta segmentiem. To saskatījis auto tirgošanas uzņēmums Norde un kā skaidro tā līdzīpašnieks Dainis Bremze, interese ir tieši par uzņēmumu vidū populārām markām, piemēram, "Renault". Viena no būtiskākajām problēmām gan lietotu, gan jaunu auto tirgū - banku attieksme. Kā skaidro Andris Kulbergs, jau pirms koronavīrusa krīzes bankas bijušas visai skopas ar kredītu izsniegšanu, bet tagad situācija kļuvusi vēl sliktāka un, pēc viņa novērojumiem, bankas pat atrunājot klientus no kredītu ņemšanas. Līdzīgu situāciju saredz Dainis Bremze. Pavasaris auto tirgū ir pļaujas laiks, kad pircēju ir visvairāk. Un tam gatavojoties uzņēmumos ir izveidoti mašīnu krājumi. Bet pircēju interese šogad - stipri zemāka, tāpēc uzņēmumiem pašiem jāsaprot, ko darīt ar krājumiem. “Šobrīd auto krājumi ir lielāki, nekā vajadzētu būt. Un tirgotājiem tie krājumi maksā, jo tā ir bankas nauda. Teorētiski vajadzētu no krājumiem atbrīvoties. Bet ir otra dilemma – ir aizvērušās rūpnīcas ciet. Uz mēnesi, diviem. Bet tas ir cikls un pēc kvartāla nebūs iespējams iegūt mašīnas. Nebūs piedāvājuma, jo ražotāji vienkārši bija dīkstāvē,” analizē Kulbergs. Tam, ka automašīnu krājumi Latvijā tik drīz nepapildināsies, piekrīt arī Edgars Cērps. Aprēķins esot vienkāršs - vidēji gadā Latvijā pārdod ap 140 tūkstošiem auto. No tiem - 120 tūkstoši lietotas, 20 tūkstoši jaunas. Viena no izmaiņām, kas saglabāsies arī pēc krīzes, arī auto tirdzniecība kļūst virtuāla un attālināta. Longo Latvia, piemēram, sācis pārdot lietotas automašīnas attālināti. .

Vai darba devējs drīkst mērīt temperatūru darbiniekiem un ko darīt, ja uzņēmumā kāds inficējies ar Covid-19? Meklējam arī datus par Covid 19 ietekmi uz ekonomiku – gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Ārkārtējā situācijā - ārkārtējas un iepriekš neapzinātas problēmas, arī darbavietās. Un tagad, kad kļuvis skaidrs, ka tik ātri, kā gribētos, dzīve ierastajās sliedēs neatgriezīsies, rodas arvien vairāk jautājumu par to, ko drīkst un ko nedrīkst, ko nevajag un ko vajag darīt darbavietās. Sākot jau ar to, kā vienoties par attālinātu darbu ar cilvēku, kurš jau strādā attālināti. Un ko darīt, ja kāds uzņēmumā saslimis ar Covid 19 un - vai drīkst mērīt temperatūru visiem darbiniekiem? Par šīm tēmām diskutēja arī advokātu biroja "Sorainen" rīkotajos webināros. Valsts prezidenta Egils Levits norādījis, ka ārkārtas situācijā prioritāte ir nodrošināt valsts darbību un formālismam te nav vietas. Viņu citē arī zvērināts advokāts Andis Burkevics. Un šo pieeju var lietot, tā teikt, legalizējot, attālināto darbu. Ārkārtējās situācijas sākumā bija svarīgi maksimāli strauji samazināt cilvēku plūsmu publiskās vietās un nevienam nebija skaidrs, uz cik ilgu laiku lēmums strādāt no mājām attiecas. Tagad ir skaidrs, tik ātri birojos neatgriezīsimies. Un, lai veiktu attālinātu darbu ir nepieciešama vienošanās starp darba devēju un ņēmēju. “Šajos apstākļos, piemēram, vienošanos par attālināta darba veikšanu var sūtīt e-pastā un paraksti var būt ieskanēti. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, saubos, ka šāda vienošanās vēlāk formālu vai elektronisku parakstu neesamības dēļ tiks atzīta par spēkā neesošu. Tādus dokumentus, kā darba līguma uzteikums gan vajadzētu sūtīt pa pastu vai ar kurjeru. Tur ir pārāk liels risks,” vērtē Andis Burkevics. Un jo ilgāk strādāsim no mājām, jo vairāk dažādas problēmas būs jārisina uzņēmējiem. Piemēram, tā pati darba drošība. Bet daudziem uzņēmumiem jau kļuvis aktuāls jautājums, ko darīt, ja darbavietā kādam ir Covid-19? Un ko darīt darbiniekam, ja Covid-19 analīzes ir pozitīvas diagnoze? “Nu šobrīd nevar izsecināt, ka darbiniekam būtu pienākums informēt darba devēju, ja viņam ir diagnosticēta Covid-19 saslimšana,” atzīst Andis Burkevics. Bet par inficēšanos darba devējs tāpat visticamāk uzzinās, Slimību profilakses un kontroles centram veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un izplatības ierobežošanu. Bet ko teikt darbiniekiem, kuri loģiski, uzdos jautājumus, redzot, ka telpas tiek dezinficētas un daļa kolēģu ir, piemēram, pašizolācijā. “Darba devējam ir pienākums, ja viņa rīcībā ir šī informācija, informēt citus darbiniekus par Covid-19 gadījumu, protams, neminot darbinieka vārdu vai amatu. Bet skaidrs, ka it īpaši nelielos uzņēmumos šo personu varēs identificēt. Bet šajā brīdī primāri jādomā par citu darbinieku, klientu, apmeklētāju drošību un veselību, uzskata Andis Burkevics. Līdzīgās domās ir arī juriste Jūlija Terjuhina, viņa gan uzsver – sava atbildība šeit ir arī ikvienam no uzņēmumā strādājošajiem.  

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties. Viens ir skaidrs, par pieaugumu gan neviens vairs nerunā un prognozes zīmē sarkanā krāsā - ar mīnuszīmi.  Padziļinātāk arī pētām, kas notiek ar pensiju fondiem, kur aktīvākajiem plāniem ir pamatīgi mīnusi, no krituma nav paglābušies arī konservatīvie plāni. Nevienam nepatīk zaudēt uzkrāto naudu - interesējamies - vai ir kādas iespējas zaudējumus mazināt? Kā arī to, ko pavisam noteikti šajā laikā nevajadzētu darīt ar savu pensijas kapitālu.  Ir skaidrs, ka pasaules ekonomika ir slima ar vīrusu, daudzi eksperti tagad skatās, domā, mēģina saprast cik daudz laika prasīs atveseļošanās, cik pēc tam rehabilitācija. Savā ziņā prognožu izteikšana tagad ir kā stāvēt pie uguns pārņemtas mājas, skatīties, kā strādā ugunsdzēsēji un izteikt prognozi par to, cik daudz no tas sadegs, cik daudzus mediķi izglābs un cik ilgā laikā tiks vietā uzslieta jauna būve. Situācija Latvijā un pasaulē šobrīd mainās strauji, tāpēc sarīkojām tādas nelielas sacensības  Latvijas vadošo banku analītiķiem, katra mēneša beigās apkopojot viņu prognozes par šī gada iekšzemes kopprodukta izmaiņām - un tad gada beigās palūkojoties, kurš ir bijis tas precīzākais.  Gadu sākot, ekonomikas izaugsme tika lēsta 2,6% apmērā ar plus zīmi. Latvijas Bankas prognoze tagad būtiski mainīta un IKP kritums prognozēts par 6,5%. Turpinājumā "Swedbank", "Luminor", "Citadeles" un SEB bankas vadošo ekspertu prognozes. Visām prognozēm kopīgais, tās paredz tādu kā vēlamo scenāriju - to, ka līdz Jāņiem - vismaz Latvijā vīruss ir ierobežots un dzīve var sākt atgriezties ierastajā ritmā, ja tā nenotiek, aina jau zīmējas vēl drūmākās krāsās.  Īsi kopsavelkot - šobrīd visoptimistiskākā prognoze ir "Swedbank" - 5,8%, tā pa vidu SEB banka un "Citadele" ar 7- 7,5% kritumu, bet vispesimistiskāk noskaņots ir "Luminor" eksperts ar -10%. 

Raidījumā kāda uzņēmuma pieredze, kuram jaunā koronavīrusa izplatīšanās atveda tik daudz klientu, ka nācās uz laiku slēgt veikalu. Meklējam arī atbildi uz jautājumu, kas mūsu dzīvē mainīsies pēc tam, kad Covid-19 pandēmija būs beigusies. “Uzņēmumiem ir grūts laiks – jo izejvielas trūkst, piegādes ķēdes nestrādā, transporta izdevumi auguši gandrīz divas reizes, cenas izejvielām – arī divas reizes. No vienas puses – nav kam pārdot, bet nav arī, no kā ražot. Pietiek pietrūkt dažām izejvielām, lai ražošana apstātos,” saka profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns. Kopumā saruna gan vairāk par potenciālajām izmaiņām, ko ekonomikā atnesīs krīze. Krīzes laikā pieprasītas galda spēles un spēles tiešsaistē “Pirmā mūsu reakcija bija – mēs nolēmām vieni no pirmajiem aizvērt veikalus, jo jutām, ka pieprasījums pēc galda spēlēm, kas nav griķi vai tualetes papīŗs, būtiski pieauga un pieauga cilvēku apjoms,” saka Egils Grasmanis, “ Braingames publishing” vadītājs. Pēc pāris dienām slēgtie galda spēļu veikali atkal atvērti. Bet ar jauniem drošības pasākumiem – pieņemti tiek tikai bezskaidras naudas norēķini, veikalā jāievēro distance un apkalpots vienlaikus tiek tikai viens klients. Bet, ja citām nozarēm pieprasījums ir zudis, tad vismaz galda spēles laikā, kad liela daļa cilvēku piespiedu vai brīvprātīgā kārtā laiku pavada mājās, ir pieprasīts produkts. Egils Grasmanis darbojas arī spēļu izstrādātāju asociācijā, kur apvienojušies ne tikai galda, bet arī video un mobilo spēļu izstrādātāji. Un arī šīm spēļu biznesa nišām klājoties labi. Kā saka Grasmanis – visam, kas bāzēts tiešsaistē, šo krīzi pārvarēt būs daudz vieglāk. Mācāmies dzīvot attālināti un digitāli Attālināts darbs, attālināta mācīšanās, attālināta iepirkšanās - tā ir mūsu ikdiena. Bet strādāšana attālināti, darbs ar klientiem attālināti nenozīmē tikai īsāku laiku, ko darbinieki pavada ceļā. Tas nozīmē potenciāli izmaiņas sabiedriskā transporta uzņēmumiem, izmaiņas biroja telpu tirgū, izmaiņas tajā, ko cilvēki sagaidīs no saviem mājokļiem, izmaiņas tiem, kas veido dažādas uzņēmumu datorprogrammas. Personālvadībai un uzņēmumu iekšējās drošības dienestiem būs jādomā, kā risināt problēmas, ko rada darbinieks, kurš neatrodas uzņēmuma telpās. Un kur vispār ir uzņēmuma telpas?To, ka uzņēmumiem būs jāmaina iekšējie procesi, uzsver arī Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente. Ja raugāmies plašākā perspektīvā, Latvijas Universitātes ekonomikas, vadības un biznesa fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš norāda, ka viņa prāt ir divi tālākie notikumu scenāriji. Pirmais – neko neesam mācījušies un tiklīdz pret koronavīrusu tiek izdomāta vakcīna, viss atgriežas iepriekšējās sliedēs.  Otrs scenārijs – mēs esam kaut ko iemācījušies un tur ir pāris būtiskas lietas. Pirmā – iedzīvotāji saprot arvien vairāk valsts nozīmi. Nepieciešama valsts iesaiste procesu dzīvotspējai. Varētu mainīties arī attieksme pret nodokļu maksāšanu, tiem, kas to darījuši ir priekšrocības, vērtē Bērziņš. Kopumā - lai gan šī krīze būs sāpīga un risku uzņēmumiem ir ļoti daudz, visi uzrunātie uzsver arī kādu iespēju, gan uzņēmumiem, gan ikvienam no mums. Piemēram, Ieva Tetere, SEB bankas prezidente, atzīst - šāda krīze ir iespēja ilgi diskutētas un ilgi plānotas pārmaiņas ieviest straujāk.  

Raidījumā Pievienotā vērtība par naudu un parādiem. Protams, runājam par koronavīrusu “Covid 19”, kurš izskatās pēc jauna pamatīga satricinājuma ekonomikā, kā arī par to, kā tikt vaļā no pagātnes krīzes nesmukumiem, tas ir parādiem, kuri joprojām ne vienu vien cilvēku tur ārpus ekonomiskās aprites, ēnu ekonomikā un dažkārt pat citā valstī. Plašāk raidījumā par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu – bankām norakstīt neatgūstamos krīzes laika parādus. Priekšlikums izraisījis dažādas emocijas sabiedrībā. Piemēram, tāds pārticis kungs kā Jurģis Liepnieks tviterī jautā vai bankas prezidents, maigi sakot, ir nekompetents muļķis? Un ir pārliecināts, ka nekas tāds - parādu atlaišana - nenotiks. Kurš nekompetents, kurš pieredzējis (muļķis), to īsti neskaidrojam, bet par to, kādēļ Latvijas Bankas prezidents tik pārliecināti virza šo jautājumu un kādas ir nozares dalībnieku domas klausieties Lindas Zalānes sagatavotajā ierakstā. Bet vispirms lūkojamies uz aktuālo. Nav jomu, ko kāda veidā neietekmē koronavīruss. Nopietns satraukums ir arī par ekonomikas veselību. Vīruss biznesā jau sniedzas daudz tālāk par ar tūrismu saistītajām nozarēm. Principā, Eiropā dzīve lēnām apstājas. Protams, kā katrā krīzē – ir pa kādam ieguvējam, diez vai mazumtirdzniecības ķēdes, aptiekas, dezinfekcijas līdzekļu un konservu ražotāji šobrīd varētu sūdzēties par būtiskiem zaudējumiem. Nenoliedzami, līdz ar robežu slēgšanu pasažieriem un aicinājumiem nepulcēties, cieš daudzu jomu uzņēmumi. Likumsakarīgi, ka uzņēmumi ar jauniem līgumiem un saistībām neaizraujas, vienkārši sakot, daudziem darbs apstājas, uzņēmumi nepelna un netērē. Nauda, gluži kā asinsritē, cirkulē ekonomikā aizvien lēnāk un ir diezgan skaidrs, kas notiek ar tām vietām jebkurā organismā, kur asinis vairs nepieplūst. Ja tūrisma nozarei šobrīd sāp galva par to, kā atvest mājās cilvēkus no dažādām pasaules malām, viesnīcām izskatās situācija būs ārkārtīgi smaga, bet uz naža asmens ir arī sabiedriskā ēdināšana. Daudzviet izskan aicinājumi pasūtīt ēdienu mājās, pirkt dāvanu kartes, kā vien iespējams palīdzēt pārdzīvot šo laiku. Lai nepieļautu dramatiskas sekas un, lai ekonomika nebūtu galu galā jāpieslēdz mākslīgās elpināšanas aparātiem, valstis un valstu savienības domā par “vitamīniem”. Ne tikai domā, bet arī dara. Eiropas centrālā banka ir paziņojusi, ka palielina obligāciju uzpirkšanas programmu šim gadam par 120 miljardiem eiro. Katru mēnesi obligācijās iztērējot 20 miljardus. Turklāt, sākot no jūnija veselu gadu tā bankām aizdos naudu uz ļoti izdevīgiem procentiem, 0.25% zem bāzes likmes. Šī likme šobrīd ir nulle, kas nozīmē, ka no jūnija Eiropas centrālā banka praktiski piemaksās bankām par to, ka tās izsniedz aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā valdība ir gatava uzņēmēju atbalstam krīzes laikā tērēt vienu miljardu, naudu, kura ir aizņemta, bet reāli ir valsts kasē. Kā tieši atbalstīt uzņēmumus, par to spriedīs šonedēļ. Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest nodokļu brīvdienas, sadarbībā ar komercbankām padarīt pieejamākus kredītus. No darbinieku atbrīvošanas neizvairīties - un te ministrija piedāvā starp valdību, darba devējiem un arodbiedrību panākt vienošanos, ka darbiniekus vienkāršotā veidā var nosūtīt bezalgas atvaļinājumā. Savukārt šiem darbiniekiem bankas iesaldē kredītmaksājumus un citas saistības, līdz dzīve vairāk vai mazāk atgriežas ierastajās sliedēs.

Raidījumā pievēršamies darbam no mājas. Par to pēdējā laikā runāt un domāt liek koronavīrus „Covid-19”, bet ir nozares, piemēram, informāciju tehnoloģiju joma, kur attālinātais darbs ir nevis krīzes risinājums, bet ikdiena. Skaidrojam, ko no tā mācīties, vai visi darbinieki spēj strādāt ārpus biroja, vai necieš produktivitāte un vai darbs no mājas ir uzņēmumam izdevīgi. Interesanti, ka pats raidījums, sākot ar plānošanu un beidzot pat ar vadītāju dialogiem tapis attālināti, Jānim Ramānam esot Latvijas Radio studijā, Rudītei Spakovskai - mājās. „CV online”, veicot aptauju par iekārojamākajiem darba devējiem, jautāja cilvēkiem arī par to, kas ir svarīgs darba vietā. „Atalgojums joprojām ir noteicošais,  bet arvien svarīgāks ir, kāda darba vide, kāda komanda, kāds vadītājs. Jjauniešiem īpaši svarīgas ir izaugsmes iespējas, savukārt darba devēja reputācija -  gados vecākiem cilvēkiem,” skaidro CV online Latvia vadītājs Ainis Brodiņš Iespējams, tieši koronavīrusa piesardzības pasākumi, darbu no mājām un elastīgu pieeju darbam no īpaša bonusa strauji pārvērtīs par pašsaprotamu lietu darba tirgū. Ainis Brodiņš atzīst, ka  šis process tajās darbavietās, kur attālinātu darbu tehniski var nodrošināt, jau ir sācies.   Kādi ir ieguvumi darbiniekam un kādi - darba devējam, jautājam Agitai Jākobsonei, "Swedbank Latvija" personāla pārvaldes vadītājai. "Swedbank" uz elastīgu pieeju darbam skatās daudz plašāk, nekā tikai iespēju strādāt no mājām. "Tas nenozīmē, ka cilvēks visu dienu ir mājās Ar elastīgumu, mēs saprotam arī to, ka var variēt darba sākumu un beigas, pielāgot viņu savam dzīves ritmam. Piemēram, ja man bērnudārzs sāk strādāt no pulksten 8, un es nedzīvoju Rīgā, tas nozīmē, ka es darbā, iespējams, varu būt pusdesmitos,"ksiaodr Agita Jākobsone. "Darba devējam galvenais ieguvums ir apmierināts darbinieks. Jo iespēja variēt un meklēt šo te elastīgumu, fleksibilitāti savā darbā ir viens no motivātoriem.  Es domāju, ja darba ņēmēji saliktu pēc kārtas, kas būtu svarīgākie faktori, fleksibilitāte būtu top 5-7 pilnīgi noteikti." Ja daudziem uzņēmumiem par darba organizēšanu ārpus biroja tagad galvas liek lauzīt vīrusa un karantīnas draudi, tad informācijas tehnoloģiju jomā tā jau ir realitāte, pat savā ziņā standarts, kā bonuss darbiniekam, kurš izdevīgs arī uzņēmumam. Protams, ir arī problēmas, ko nākas risināt. Praktiski ieteikumi un piemēri ir IT uzņēmuma "Emergen" personāla atlases speciālistei Lāsmai Indrijaitai, kura atzīst, IT jomā darbu iznest ārpus biroja ir visai vienkārši.

Aktuālais ekonomikā. Pārbaudām, cik sarežģīti ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Vai ar to var tikt galā arī 5.klases skolēns un kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļaujam iesniedzot deklarāciju un atgūstot pārmaksātos nodokļus? Klāt ir tā lieliskā vai šausminošā, kā nu kuram, pavasara diena, kad var iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Katru gadu deklarāciju iesniegšanas laika „pievienotā vērtība” ir pilni mediji un sociālie tīkli ar cilvēku sūdzībām par to, ka neko nesaprot, ka netiek galā. Savukārt  atbildīgie ierēdņi skaidro, ka elektroniskā deklarēšanās sistēma ir tik vienkārša, ka ikviens tiks galā. Raidījuma veidotāju personiskā pieredze iesniedzot deklarācijas liecina, ka sistēma paliek labāka un saprotamāka ar katru gadu. Gatavojot raidījumu, vērsāmies pie cilvēka, kura darbs ir tikt galā ar visām deklarāciju lietām – Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītājas Daces Ķirses-Ķiršas. Viņai jautājām, vai ir tik vienkārši, ka arī 5.klases skolēns varētu tikt galā ar deklarācijas iesniegšanu. Neliels eksperiments rāda, ka apmēram stundas laikā piektklasniece tika galā ar datu apstrādīti un bija pievienojusi ne tikai savus, bet arī brāļu, māsu un vecāku attaisnotos izdevumus – kopā ap trīsdesmit, kā arī veiksmīgi deklarāciju iesniegusi VID. Secinājums - pat piektklasnieks var iesniegt gada ienākuma deklarāciju, ja viņam nedaudz ierāda, kas un kur jādara, pēc tam jau tiek galā apbrīnojami raiti un viegli. Protams, tiem, kas nestaigā lielāko dienas daļu ar kādu glāstāmu ekrānu pie deguna, tas varētu būt nedaudz sarežģītāk. To, vai šajā deklarācija ir kādas kļūdas, pārbaudīs VID. Pirmajā dienā deklarācijas internetā iesniedza rekordliels skaits – vairāk nekā 180 tūkstoši cilvēku un gods kam gods - EDS sistēma šoreiz to izturēja.