Varētu būt viens no lielākajiem vietējiem IPO, kāds bijis pēdējā laikā, par septembra beigās paredzēto startu Rīgas un Frankfurtes biržās saka "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics. Viņš uzskata, ka uzņēmumam būs vieglāk pārliecināt starptautiskos investorus, jo liela daļa biznesa operāciju ir ārpus Baltijas, kur pēdējos gados ārvalstu naudas plūsma ir mazāka, ārzemniekiem baidoties par Krievijas uzsākto karadarbību reģionā.

Neskatoties uz to, ka vairums Rīgas biržā kotēto uzņēmumu ir savas nozares līderi, kas ikgadu uzrāda stabilus finanšu rezultātus un regulāri demonstrē izaugsmi, vietējo investoru naudiņa to akcijās neplūst. Akciju cenas tikai krīt un krīt jau vairāk nekā gadu. Vai un kā pārliecināt vietējos ieguldīt pašmāju līderos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda "Virši-A", "Indexo" un "DelfinGroup" vadītāji.

Ārvalstu investoru nauda Baltijas akciju tirgū nekad nav strauji plūdusi, jo tirgus ir mazs, bet šobrīd tā ir pavisam apstājusies, neskatoties "Covid-19" laikā pieredzēto izaugsmi, kas apsteidza pasaules lielākos indeksus. "Investoru kluba" vadītājs Kaspars Peisenieks stāsta, ka tas saistīts ģeopolitiku, bet vietējā nauda plūst uz ārzemēm, jo igauņi ir "apdedzinājušies".

Lai gan augusta sākumā dažas dienas tiešām varēja šķist, ka ir pienācis jau sen paredzētais burbuļa sprādziens finanšu sektorā, tas ātri beidzās. Vien pāris dienas vēlāk akciju vērtība atkal kāpa un tuvojās dažādiem rekordiem. Par to, vai tendence rudenī turpināsies un Baltijā situācija uzlabosies, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta SEB pārstāvis Oļegs Andrejevs.

Tas, ka gāzes cenas tagad ir kritušās, parastajam cilvēkam Latvijā neko daudz nenozīmē, jo šobrīd viņam nevajag sildīties, raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidroja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, runājot par to, kāpēc gan ASV, gan Eiropā makroekonomikas kopumā pozitīvie rādītāji ne vienmēr atspoguļojas cilvēku sajūtās.

Akcijas, obligācijas, aizdevumi un kriptovalūtas. Visi šie četri ir finanšu instrumenti, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) acīs katrs no tiem ir mazliet citādāks, tātad attiecīgi arī investoram, kas izvēlās tos izmantot, jāņem vērā, ka nodokļu nomaksas kārtība var atšķirties. Lai skaidrotu, kādas ir šis nianses raidījumā “Nākotnes kapitāls” viesojās VID inspektores.

Ja kādreiz akciju iegādes process bija smagnējs un prasīja gan zināšanas, gan zināmu piepūli un pārsvarā ieguldīja profesionāļi, mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas durvis simtiem tūkstošu amatieru. Vai tas ietekmē tirgu? Vai amatieri, kuriem nav zināšanu un emocionālās noturības svārsta finanšu pasauli? To “Nākotnes kapitālā” stāstīja “Swedbank” Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.

Daudzos investoros interesi raisījuši ASV finanšu milžu izveidotie “Bitcoin ETF”. Eiropiešiem tādi nav pieejami, bet, kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, ir dažas citas iespējas, ko investori var apsvērt.

Rocība aug straujāk par zināšanām, taču arī tās esot sākušas augt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja Astra Šepa. Proti, bankas dati liecina, ka četru gadu laikā dubultojies vērtspapīros ieguldošo skaits, turklāt šogad pirmo reizi starp bagātākajiem bankas klientiem akcijas un fondi popularitātē apsteiguši nekustamo īpašumu.

Ja uzņēmumam neveicas, obligāciju emisija un pēc tam refinansēšana caur nākamajām emisijām ir riskanta, jo rada sava veida finanšu piramīdu. Taču, ja klājas labi, obligāciju emisija ir lieliska iespēja gan augt, gan padarīt sevi redzamāku, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta uzņēmumu “Grenardi Group” un “Storent Holding” pārstāvji.

Finanšu pakalpojumu lietotne “Revolut” nepasargās nodokļu nemaksātājus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kaut savulaik šāda reputācija tai bija. “Revolut” Lietuvā reģistrētās bankas izpilddirektora vietnieks un “Revolut Holdings Europe” padomes loceklis Andrjus Bičeika “Delfi Bizness” raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, ka arī investoriem, kas guvuši peļņu lietotnē, nodokļi ir jāmaksā. Raidījums notiek angļu valodā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju kotēšana biržā ir plaši apspriesta, taču pirms par to vispār var sākt nopietni domāt, uzņēmumam ir jāatrod 200 miljoni eiro, lai atdotu pirms pieciem gadiem saņemto naudu no investoriem. Publiski izskanējušie komentāri un Saeimas lēmums ļaut ieguldīt valsts naudu tās kontrolētu uzņēmumu izlaistās obligācijās liecina, ka valsts gatava atbalstīt aviokompāniju tās obligāciju refinansēšanā. Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss raidījumā "Nākotnes kapitāls" uzsver, ka tā var būt laba iespēja valstij nopelnīt. Vairāk uzzini raidījumā! Saruna notiek angļu valodā.

Vai ieguldīt ir grūti un prasa daudz laika? Vai peļņu nodrošina rūpīga aktīvu atlase un stundām ilga izpēte? “Nākotnes kapitāla” eksperimenta pirmais gads liecina par pretējo. Gada laikā automatizētās investīcijas ir izgriezušas pogas akciju atlasei.  

Latvijas iedzīvotāju kontos “slinko”, kā aprēķinājusi Latvijas Banka (LB), apmēram astoņi miljardi eiro. Nauda, ko, piemēram, ja būtu aktīvāks vietējais kapitāla tirgus, varētu ieguldīt mūsu pašmāju uzņēmumu izaugsmē. Taču te ir jautājums: kā tad iekustināt šos tirgus? Par to “Nākotnes kapitālā” stāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Akciju tirgiem Latvijā neklājas labi un tuvākajos gados, ja valdība steigšus nerīkosies, arī neklāsies, uzskata "Luminor" bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Taču, ja ne gaisma tuneļa galā, tas spoža spuldzītes tunelī ir veiksmīgās obligāciju emisijas, ko novērtē un kam uzticas arī vietējie investori.

Lai gan Rīgā un Latvija ilgstoši ir bijis Baltijas centrs, pēdējos gados aizvien vairāk esam sākuši iepalikt no kaimiņiem. Tomēr nebūt nav tā, ka viss ir slikti, piemēram, “airBaltic” ir reģionā svarīgs uzņēmums, kas varētu kļūt vēl lielāks, kad startēs biržā. Par to un savām investīcijām raidījumā stāstīja Klāvs Vasks, uzņēmējs un “airBaltic” un “Tet” padomes priekšsēdētājs.

Gads finanšu pasaulē iesācies labi. Amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumi vērtībā aug griezdamies, un arī citos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, neskatoties uz to, ka monetāro uzraugu noteiktās procentu likmes ir gana augtas. Par to, vai pozitīvais noskaņojums saglabāsies, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Latviešiem patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, dažos aspektos esam priekšā, bet citur atpaliekam. Viena no nozarēm, kur "lēnie" kaimiņi ir krietni priekšā, ir savas naudas saprātīga apsaimniekošana. Igauņi ir naskākie investori Baltijā un, lai arī nav būtiski bagātāki par latviešiem, rūpējoties par savu nākotni un valsts ekonomiku, labprāt iegādājas akcijas un citus finanšu instrumentus. Viens no cilvēkiem, kas šo kultūru gadiem kopis, ir grāmatu autors un finanšu eksperts Jāks Rosāre. Viņš nule izdevis savu grāmatu latviešu valodā. Par to un daudz ko vairāk viņš runāja raidījumā "Nākotnes kapitāls". Saruna notiek angļu valodā.

Ilgtspējas standarti (ESG) iepriekš visbiežāk tika asociēti ar zaļo dzīvesveidu un dzimumu līdztiesības jautājumiem, taču izrādās, ka iepriekš kritizētā un nopeltā aizsardzības industrija, nemaz varbūt nav tik slikta. Vismaz investoru acīs. Par to vai akadēmiskās zināšanas palīdz investīciju pasaulē un kā tad šaujamie “kļuva ilgstpējīgi”, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta investīciju uzņēmuma “Alphinox” partnere, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore un finanšu izglītības biedrības valdes locekle Jūlija Bistrova.

“Kādam ir dārzs, kādam ir rokdarbi, bet kas paliek man?” saka Inga Bolukemini, atbildot uz jautājumu, kā nokļuvusi līdz tam, ka paralēli darbam bankā izglīto cilvēkus par finanšu pasaules pamatiem platformā “Instagram”. Viņa saka, ka bieži vien problēma uzkrāt un uzlabot savu dzīvi slēpjas nevis faktā, ka nav naudas, bet tajā, ka nauda tiek izlietota nepareizi. Par to, kā pārvaldīt savas finanses pareizi, viņa stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Pērn gan eksperti, gan finanšu tirgi bija pārliecināti, ka jau 2024. gada pavasarī procentu likmes gan ASV, gan ES kritīsies. Gadu mijā pārliecība zuda, bet lielākie akciju tirgi turpināja augt. Nu, kā saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ne tikai bankas neplāno ar to steigties, bet arī izskan jautājums, vai vispār tuvākajā laikā tas darāms. Par to un citiem jautājumiem viņš stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls".

Latvijas pensiju fondu nauda vairumā aizplūst uz ārzemēm, jo, kā norāda “Citadeles” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs Kārlis Purgailis, Baltijā faktiski nav, kur ieguldīt. Gan tādēļ, lai nauda “nesēdētu” kontos, gan tādēļ, lai mūsu nauda strādātu Latvijas ekonomikas labā, nepieciešami jauni uzņēmumi biržās. Vienlaikus nepieciešama arī lielāka interese no sabiedrības puses par ieguldījumiem. Dati rāda, ka lēnām tas notiek.

Nekustamais īpašums var kalpot kā investīciju objekts – var ieguldīt tiešā veidā, nopērkot to, vai izmantojot platformas, kas tad aizdod naudu būvniekiem. Par to, ko šogad sola nekustamā īpašuma tirgus, vai ir vērts pirkt dzīvokli tagad vai pagaidīt, un par to, cik naudas vajag, lai izveidotu reālistisku nekustamā īpašuma portfeli, stāsta kopfinansējuma platformas “EstateGuru” Latvijā vadītājs Aleksandrs Mežapuķe.

Lai arī blokķēdes tehnoloģija un kriptovalūtas šobrīd vairāk saistās ar riskantiem ieguldījumiem, te ir arī daudz iespēju jaunuzņēmumiem un dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš skaidro, ka mūsu valsts, pateicoties labvēlīgai attieksmei no uzraugu puses, kļūst par pievilcīgu vietu, kur veidot “web3” tehnoloģiju uzņēmumus.

Ilgtspējīgi (ESG) ieguldījumi pirms pāris gadiem bija “modes vārds”, Eiropai un ASV uzņemot zaļo kursu, “labajos uzņēmumos” ieplūda milzu naudas summas. Tomēr karš Ukrainā, inflācija un citas globālās likstas rūpes par planētu un cilvēkiem šķietami nostūma otrajā plānā. Bet ko tas nozīmē investoriem, vai vērts savu naudu ieguldīt “zaļajos” un visādi citādi labajos uzņēmumos, vai tomēr labāk pirkt ieroču, naftas un seksa nozares akcijas? Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB “Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds.

Lai gan vēsturiski Baltijas tirgi ir auguši pat straujāk nekā lielākie un aktīvākie pasaules indeksi, kā norāda “Capitalia” vadītājs Juris Grišins, pagājušais gads bija izņēmums. Pat tie daži IPO, kas notika, radījuši samocītības sajūtu.

Investēt gudri nozīmē arī regulāri izvērtēt, vai izvēlētās akcijas un citi instrumenti nes plānoto peļņu un darbojas, kā gaidīts. Gudram investoram ne tikai jāzina, kad paturēt akcijas, bet arī – kad tās pārdot. “Nākotnes kapitāla” vadītājs Konstantīns Kuzikovs stāsta, kā, izmantojot publiski pieejamo informāciju, “ChatGPT” un nedaudz laika, viņš izplānoja savu portfeli 2024. gadam.

Lai gan 2023. gada sākums finanšu tirgos bija drūms, uz gada beigām, inflācijai rūkot, naudas pasaule atdzīvojās, lielo kompāniju akciju vērtība kāpa un kriptovalūtu segments atžirga, un attiecīgi arī visi trīs “Nākotnes kapitāla” portfeļi, sākoties 2024. gadam, rāda krietni priecīgāku ainu nekā pirms gada.

Ieguldīt ir vērts uzņēmumos, kurus tu saproti, vai kuru produktus pats izmanto, uzskata bijušais "Printful" vadītājs, uzņēmējs Dāvis Siksnāns. Viņš stāsta, ka tā kā strādā ar tehnoloģijām arī savu portfeli izvēlas veidot tieši no šī sektora piedāvājuma. Tomēr atzīst, ka ir gadījies arī, kad kāja nedaudz paslīd, pieļaut kļūdas.

Kristāla bumbas un spējas paredzēt finanšu tirgu nākotni nav nevienam. Pat par Omahas orākulu sauktajam Vorenam Bafetam nav šādu spēju. Pamatā veiksmīgākie investori paļaujas uz diversifikāciju un ilgtermiņa plāniem. Tomēr ir tendences un jautājumi, par kuriem katram investoram, pirms pārkāpt nākamā gada slieksni, padomāt. Par 2023. gada notikumiem un nākamā gada tendencēm “Nākotnes kapitāls” sarunājas ar “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju Andri Lāriņu.  

Latvijas “fintech” veiksmes stāsts “Mintos”, kas, pēc dažiem avotiem, veido pat pusi no visa P2P tirgus Eiropā, vēlas kļūt ne tikai par platformu, caur kuru plūst aizdevumi nebanku kreditētājiem, bet vienu pieturu plaša un droša portfeļa izveidei. Uzņēmuma vadītājs un viens no dibinātājiem Mārtiņš Šulte raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja par jaunajām iespējām iegādāties obligācijas un ETF.

Lai arī ieguldījumi zeltā ar savu vidējo atdevi bieži vien nevar spēkoties ar ienesīgākajām akcijām vai spekulatīvajām kriptovalūtām, dārgmetāls, kā uzskata investors un “Tavex Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko, ir ieguldījums nākotnē un drošībā. Viņš iesaka katram prātīgam investoram apsvērt ieguldījumus zeltā.

Vidējais investors Latvijā ir vīrietis ap 47 gadiem. Lai gan sieviešu investoru skaits pieaug, vīrieši tomēr vidēji iegulda vairāk. Viņi arī uzņemas lielākus riskus. Sievietes ir daudz aktīvākas, ieguldot termiņdepozītos un citās drošākās investīcijās, kamēr vīrieši izvēlas riskēt. Par vidējo Latvijas investoru un viņa paradumiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” ekspertes Agnese Kronberga un Elza Rudzīte.

Ja agrāk kopfinansējuma platformas (P2P) līdzi nesa virkni dažādu risku, tad kopš šim sektoram tiek izsniegtas licences, to pat, ja salīdzina ar akcijām, var uzskatīt par drošāku ieguldījumu, saka nozares eksperts un videospēļu finansēšanas servisa "Triple Dragon" pārstāvis Jozua Laudams.

Latvija valsts kapitāla tirgus sektorā iespaidīgi atpaliek no kaimiņiem, un šobrīd, kā uzskata “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs, mūsu valstij vairs nav iespējas izvēlēties – šis ir pēdējais brīdis, kad virzīt kapitālsabiedrības biržā. Savukārt saistībā ar “airBaltic”, kapitālsabiedrību, kas plāno nākamgad doties publiskajā tirgū, viņam ir “divējādas emocijas”.

Lai arī Latvijas kapitāla tirgus ir snauduļojošs, joma, kur latvieši apsteidz daudzas Eiropas valstis, ir “fintech”, tieši P2P uzņēmumu jomā. Mūsu valstī ir veidojušies vairāki starptautiskie spēlētāji, un nule darbu sākusī platforma “Nectaro” cer ierindoties starp tiem. “Nākotnes kapitāls” sarunājās ar jaunās platformas vadītāju Sigitu Kotleri.

Pēdējie dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem deviņos mēnešos izkrāpti teju 8 miljoni eiro, un nekas neliecina, ka tendence varētu sarukt. Potenciāli tā varētu pat pieaugt, jo, kā “Nākotnes kapitālā” stāstīja SEB Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, ja agrāk viens no signāliem, ka zvana krāpnieks, bija valsts valodas neprasme, tad tagad viņi ir “apguvuši” arī latviešu valodu.

Akciju tirgus ir nestabils, un vienmēr jāatceras, ka uzņēmums, kurā ieguldīta nauda, var pieredzēt dažādas problēmas un dažkārt tā akciju vērtība var krist, pat ja ir labi finanšu rādītāji. Šie ieguldījumi nāk ar risku. Ko darīt, ja negribas riskēt? Starp dažādiem pieejamiem rīkiem ar ļoti mazu risku un pieklājīgām procentu likmēm šobrīd izceļas Latvijas valsts krājobligācijas un komercbanku piedāvātie termiņdepozīti. "Nākotnes kapitāls" cenšas saprast, kur labāk ieguldīt.

Lai gan augstās procentu likmes, inflācija un visas globālās likstas finanšu tirgus ir sabiedējušas un globāli pieredzēts kritums jaunu uzņēmumu debijā biržā, Latvijas olu ražotāja “APF Holdings” vadītājs Jurijs Adamovičs saka, ka nav tāda pareizā brīža, kad startēt biržā. Viņš tic, ka viņa uzņēmuma nule sāktais sākotnējais akciju piedāvājums būs veiksmīgs. “Nākotnes kapitāls” iztaujā šī gada vienīgo Latvijas sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) izteicēju.

Lai gan digitālo bilžu un video NFT tirgus vismaz daļēji ir pieklusis, tas nebūt nav tik slikti, jo paver durvis nākamajai, nu jau lietderīgākai, NFT paaudzei – sertifikātiem, kas apliecina luksusa preču īstumu, un veidiem, kā pārdot un aizdot zīmolus. Par to un digitālo ieguldījumu nākotni stāstīja uzņēmēja un lektore Janīna Vinklere.

Lai gan šis gads Baltijas tirgiem ir lēnāks, visās trijās valstīs ir redzamas pozitīvas tendences un šogad nemaz tik ļoti neatpaliekam no lielajiem pasaules tirgiem, raidījuma “Nākotnes kapitāls” diskusijā sacīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu eksperti. Diskusijā, kurā piedalījās “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, Imants Norkus, “COBALT Lithuania” vadošais partneris, un Mikels Torims, investīciju vadītājs “LHV Group” iezīmējās viedoklis, ka Baltijas kapitāltirgi ir uz pareizā ceļa, pietrūkst tikai mazu grūdienu, kas, kā uzskata eksperti, būs.

Baltijas akciju un investīciju tirgū liela nozīme ir mazajiem investoriem. Viņi, pretēji lielajām finanšu pārvaldnieku grupām, ir jutīgāki pret globālo ekonomiku, jo augstāka inflācija, lielākas dzīves izmaksas nozīmē, ka ik mēnesi maciņā paliek mazāk naudas ieguldījumiem. Par to, kas sagaida investorus un gan vietējos, gan globālos tirgus, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Amatierim investoram, ja gribas paplašināt portfelī iekļautos instrumentus, bet nav pieejamas lielākas naudas summas, pirmais labais solis ir Latvijas valsts krājobligācijas. Savukārt, ja gribas spert soli tālāk, kā “Nākotnes kapitālā” skaidro “Signet Bank” eksperti Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, vajadzētu sakrāt vismaz tūkstoti, jo tad paveras krietni plašāka izvēle, nekā investējot mazāku summu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju pārvaldīšanā vēl aizvien aktīvi dominē četras lielās komercbankas, kas, kā dažkārt norāda eksperti, nerada pietiekamu konkurenci, attiecīgi bankām nav jācīnās par klientiem. Iļja Arefjevs, kurš iepriekš strādāja “Indexo”, uzskata, ka “Vairo.lv” varētu saasināt konkurenci, un informē, ka nākotnē uzņēmums plāno piedāvāt arī citus investīciju instrumentus.

Finanšu pratības izglītotāja un sociālo mediju influencere Alina Zela savu ceļu finanšu pasaulē sāka, kad nonāca neapskaužamā situācijā – tika zaudēti ienākumi. Tad tika meklēts veids un domāts, kā tad labāk pārvaldīt savu naudu. Tagad viņa to māca arī citiem. Par savu investores ceļu un arī veidiem, kā pati pelna ar ETF un citiem ieguldījumiem, Zela stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Investori, kas sāka ieguldīt pandēmijas laikā, periodā pēc pandēmijas saskaras ar ne visai patīkamu realitāti – finanšu tirgi ne vienmēr “iet tikai uz augšu”. “Investoru kluba” vadītājs Kaspars Peisenieks ar “Nākotnes kapitālu” dalījās pieredzē, kā pārdzīvot šo laiku.

Biržā tirgotajiem fondiem (ETF) nav iespējas apsteigt dažkārt pieredzēto konkrēto akciju straujo vērtības kāpumu, bet vienlaikus tie var pasargāt arī no straujiem kritumiem, kādus var izraisīt slikti uzņēmuma rezultāti vai neuzmanīgs izpilddirektora komentārs. Par “SEB Roboinvestoru” un to, kādas ir ETF priekšrocības, “Nākotnes kapitālam” stāsta bankas pārstāve Agnese Kronberga.

Kopš gada sākuma ASV akciju tirgus galvenie indeksi un attiecīgi arī akcijas caurmērā ir pieaugušas vērtībā, atkopjoties no pagājušā gada neveiksmēm. Tomēr Baltijas akciju tirgi un kriptovalūtu pasaule šo pozitīvo izaugsmi ir jutuši mazāk. Šī atšķirība arī parādās “Nākotnes kapitāla” vadītāju portfeļos – Kuzikovam iet aizvien labā, kamēr Vilūna ieguldījumi stāv uz vietas.

Pēc klusākiem brīžiem, vienmēr nāk jauni aktivitātes viļņi,  viesojoties raidījumā “Nākotnes kapitāls” par aizvadīto pusgadu Baltjas akciju tirgū saka “Capitalia” vadītājs Juris Grišins. Viņš domā, ka jau veidojas rinda ar uzņēmumiem, kas varētu veiksmīgi startēt biržā tuvākajos gados.

Lai gan globālajos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, ar individuālām investīcijām ne vienmēr viss sokas tik labi – svarīgs ir ieguldījuma brīdis, laiks un daudzi citi faktori. Iespējams, tādēļ automatizētās investīcijas arī šomēnes apsteidz abus “Nākotnes kapitāla” vadītājus.

Bieži izskan frāze, ka Latvijas akciju tirgus ir miris. Tomēr, kā uzskata Indars Aščuks, kurš vada depozitāriju “Nasdaq CSD” – uzņēmumu, kas burtiski izseko katram vērtspapīru darījumam –, tā nav taisnība. Par to un depozitārija darbību viņš stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Latvijas investīciju tirgus nīkuļo, ja salīdzina ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Kā nesen valdības sēdē izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Latvija šobrīd ir “Subsahāras līmenī”, proti, esam neatbilstošā situācijā pēc mūsu valsts IKP un faktiskā dzīves līmeņa. Ministrija vēlas situāciju risināt. Par to, kādi soļi būtu jāsper valdībai, runāja “Nākotnes kapitāls”.

“Naudas Latvijā pietiek,” saka “Indexo” uzņēmuma vadītājs Valdis Siksnis, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstot par to, kā plāno izpildīt akcionāriem solīto un sapurināt stagnējošo banku sektoru Latvijā, kas kavējot arī valsts ekonomisko attīstību.

Nepilnu divu mēnešu laikā izlīdzinātās, sistēmiskās investīcijas, ko Kuzikova vārdā veic “SEB  Roboinvestors” jau sāk nest pozitīvus augļus, kamēr abi raidījuma vadītāji vēl dzīvo ar nelieliem mīnusiem.

Ieguldīt un kaut kādā veidā uzkrāt naudu ir svarīgi, jo, kā liecina dažādi aprēķini un projekcijas, pilnībā paļauties uz pensiju vecumdienām nevar – var ievērojami kristies dzīves līmenis. Tomēr tas nenozīmē, ka par pensiju var nedomāt. Pirms ķerties pie riskantākiem rīkiem, nepieciešams sakārtot pensiju līmeņa jautājumus, saka “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.

Lai gan šobrīd kriptovalūtas dažiem ir spekulācijas rīks, dažiem vērtības uzkrāšanas aktīvs, pasaules lielākās kriptovalūtas biržas “Binance” stratēģisko partnerību vadītājs Jegors Avetisovs strādā pie tā, lai kriptovalūtu maksājumi kļūtu par ikdienu.

Regulāra dividenžu izmaksa ir viens no veidiem kā “DelfinGroup” ikceturksni parūpējas par saviem investoriem, viesojoties raidījumā ‘Nākotnes kapitāls’ saka uzņēmuma vadītājs Didzis Ādmīdiņš, stāstot, ka nākotnē uzņēmumā noteikti lielāks investoru skaits būs no Latvijas.

Kad pasaules milžiem klājas slikti, mazajiem uzņēmumiem paveras iespējas, viesojoties “Nākotnes kapitālā”, saka AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, kurš sava uzņēmuma labākās īpašības salīdzina ar prusaku un kāmīšu iezīmēm.

Digitālās tehnoloģijas, ja salīdzina ar vien nesenu vēsturi, ir ievērojami demokratizējušas ieguldījumu procesu. Gan bankas, gan platformas aizvien meklē veidus, kā šo procesu atvieglot un samazināt laiku, kas cilvēkam tam jāvelta. Tādēļ arī raidījuma “Nākotnes kapitāls” portfeļiem, kurus veido Vilūns un Kuzikovs, sadarbībā ar “SEB banku” pievienosies trešais portfelis – Roboinvestors.

Latvijas degvielas tirgotājs “Virši-A” 2021. gadā nolēma akcijas piedāvāt biržā. Sākotnējais akciju piedāvājums bija veiksmīgs un uzņēmums piesaistīja teju 8 miljonus eiro. Šobrīd, kā “Nākotnes kapitālam” saka valdes priekšsēdētājs Jānis Vība, uzņēmums ir apņēmies konkurēt ne tikai ar degvielas tirgotājiem, bet arī enerģijas kompānijām.

Intervija ir angļu valodā! Baltijas biržā šobrīd darbojas divi enerģētikas uzņēmumi – igauņu “Enefit Green” un lietuviešu “Ignitis groupe”. Latvijas elektroenerģijas ražotāji nav sekojuši kaimiņvalstu piemēram un piedāvājuši akcijas biržā. Par to, kādi ir “Ignitis” plāni un kāpēc investoriem ieguldīt naudu uzņēmumā, “Nākotnes kapitāls” iztaujāja tā vadītāju Darju Maikštēnu.

Pēdējo mēnešu satricinājumi banku sektorā nav atstājuši visai lielu ietekmi uz “Nākotnes kapitāla” vadītāju Baltijas un ASV akcijām, bet, kā pamanījis Raivis Vilūns, pirmoreiz kopš pērnā pavasara viņa kriptovalūtu ieguldījumos ir redzama “zaļā” krāsa.

Akcijas plašākai publikai ir labāk zināmas, taču obligācijas, kas nu atgriežas modē, pēdējā laikā piedāvā pat labāku atdevi, nekā vidēji vēsturiskais akcionārs uz to varētu cerēt. Par to, kam iegādāties obligācijas un kāda ir paša investīciju stratēģija, “Nākotnes kapitālā” stāsta “Eleving Group” finanšu direktors Māris Kreics.

Lai gan pagājušais gads kriptovalūtām bija visai bēdīgs, pēdējo nedēļu ASV un arī Eiropas banku nedienas šķietami ir atgriezušas zināmu interesi par digitālajām monētām. Par to, kāpēc vērts investēt un kāpēc kriptovalūtas varētu būt labs ieguldījums, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja platformas “Fintelum” vadītāja Liza Aizupiete.

Lai gan, visticamāk, amatierim investoram algot portfeļa pārvaldnieku neatmaksāsies, jo samaksā par pakalpojumu aizies teju visa peļņa, no finanšu jomas profesionāļiem var mācīties. Tādēļ arī “Nākotnes kapitālā” viesojās partneris aktīvu pārvaldes uzņēmumā “Alphinox” Jānis Libeks, kurš ikdienā pārvalda klientu portfeļus.

Raidījuma vadītāji turpina savā starpā sacensties, kuram no abiem būs veiksmīgāks portfelis. Šoreiz uzvaras laurus plūc Vilūns, bet, kā viņš pats saka, uzvara nav pilnīga, jo P2P ieguldījumi šobrīd “karājas gaisā”.

Zemo procentlikmju apstākļos, kad akciju vērtība aug, obligācijas privātajiem investoriem nav interesants produkts, jo tām ir vēsturiski zema peļņa. Taču laikos, kad procentu likmes ir augstas un akciju vērtība krīt, uzņēmumu un valstu izdotās parādzīmes kļūst par pievilcīgu iespēju. Kāpēc tā? Par to “Nākotnes kapitālā” “Signet Bank” eksperts Edmunds Antufjevs.

Investēt, lai nākotnē nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju, ir svarīgi. Taču ir skaidrs, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi augtās inflācijas apstākļos, ir brīvi līdzekļi, ko varētu atļauties ieguldīt. Tāpēc pirmais solis ir saprast savu finanšu situāciju un izsekot, kur un kam nauda tiek tērēta. Par to, kā apzinīgi sekot savām finansēm un kur ieguldīt naudu, raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro finanšu treneris Valters Vestmanis.

“Mēs nebūt vēl neesam izauguši lieli,” saka “Madara Cosmetics” radītāja un valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, atbildot uz jautājumu, kādu saskata uzņēmuma nākotni. Proti, viņa saskata, ka uzņēmumam vēl ir lielas izaugsmes iespējas un vēlme pierādīt kosmētikas pasaulei, cik svarīga ir ilgtspēja un uz vērtībām balstīta uzņēmējdarbība. “Nākotnes kapitāls” sāk iepazīt Baltijas biržas uzņēmumus.

Teorētiski finanšu tirgos ir ārkārtīgi lielas iespējas nopelnīt lielu naudu. Pērkot un pārdodot pareizajos brīžos, savu kapitālu var ne tikai mazliet pavairot, bet arī dubultot un trīskāršot. Taču tas ir “uz papīra”. Lai gan finanšu tirgi seko makroekonomikas tendencēm, tajos ik dienu notiek miljoniem lielāku un mazāku svārstību, kuras paredzēt nav iespējams. Tāpēc arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, viesojoties raidījumā “Nākotnes kapitāls”, iesaka investēt sistemātiski, nevis censties sagaidīt pareizos brīžus.

Konstantīns Kuzikovs investē ASV akcijās, un tas aizvadītā gada pēdējos mēnešus ļāva viņam stabili uzrādīt labākus rezultātus, nekā to spēja Raivis Vilūns, kurš iegulda Baltijas uzņēmumu akcijās, kriptovalūtās un kopfinansējuma platformās. Tomēr šķiet, ka Kuzikova pārsvars sairst, lai gan Vilūna portfelī arī ir bēdas – miera osta – P2P platformas – šogad vairs nav tik mierīga.

2022. gadā kopumā teju visiem finanšu instrumentiem klājās mazliet sliktāk nekā iepriekš. Taču nevienai aktīvu klasei gads nebija tik sūrs kā kriptovalūtām. Digitālās monētas zaudēja no 60 līdz pat 99% savas vērtības. Faktiski visi investori, kas iegādājās tās 2021. gadā, cieta zaudējumus. Taču kāds būs šis gads? To “Nākotnes kapitāls” vaicā diviem investoriem un nozares vērotājiem.

“Nākotnes kapitāla” vadītāja Raivja Vilūna portfelī apmēram trešdaļu no ieguldījumiem veido investīcijas kopfinansējuma platformās. Tādēļ, noslēdzot 2022. gadu un iesākot 2023., uz studiju tika aicināti nozares pārstāvji, lai dalītos savā pieredzē un novērojumos. Studijā Vilūnam pievienojās “Twino” izpilddirektors Helvijs Henšelis, “EstateGuru” vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe un “Capitalia” pārdošanas vadītājs Mārcis Ļaksa.

Lai gan jau pērn eksperti brīdināja, ka pandēmijas atskaņas un citas ķibeles varētu samazināt akciju vērtību 2022. gadā, neviens nevarēja paredzēt Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas satricināja visu pasauli. Bet kāds būs 2023. gads? Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par to stāsta finanšu eksperts Toms Kreicbergs un SEB Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Latvijas iedzīvotāji dažos aspektos ir kļuvuši prātīgāki, piemēram, kredītu ņemšanas ziņā, bet kopumā “naudas prasmes” jomā vēl ir daudz darāmā, saka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, norādot, aizvien valstī ir maz investoru, bet gados jaunie cilvēki pret naudas uzkrāšanu izturas vieglprātīgi.

Pandēmijas laikā investīciju pasaulē ienāca jauni investori. Viens no intereses pieauguma iemesliem bija stāsti par to, kā neliela sauja interneta lietotāju bija pamanījusies nopelnīt ievērojamas summas, investējot naudu ASV videospēļu mazumtirgotājā “Gamestop”. “Nākotnes kapitāla” viesis IT speciālists Artūrs Lontons arī investēja “Gamestop”, tiesa gan, vēlāk, kad pirmais vilnis jau bija noplacis, un bija “mīnusos”. Taču esot bijušas citas veiksmīgas investīcijas, ar “Tesla” akcijām izdevies labi nopelnīt.

Kriptovalūtu pasaulē turpinās haoss, un Vilūna portfelī to var skaidri redzēt, taču ir iezīmējusies kāda cita interesanta tendence – Vilūna Baltijas akciju un P2P aizdevumu portfelis kopumā uzrāda labākus rezultātus nekā Kuzikova amerikāņu akcijas.

Baltijas akciju tirgū ir lieliski ieguldīt, jo dienā, kad brīvie līdzekļi sasniedz “ievērojamu” summu, piemēram, 4,50 eiro, tik un tā var iegādāties akcijas, stāsta “Nākotnes kapitāla” viešņa žurnāliste Elīna Kolāte, akcionāre jau no bērna kājas, kura tagad ar savu dēlu turpina tradīciju un veido viņam finanšu portfeli.

Viens ir veikt uzkrājumus un investīcijas pašam, bet kā rīkoties, ja ģimenē aug bērni? Kā iemācīt viņiem atbildību par naudu, sapratīgu tās uzkrāšanu un tālāk jau pavairošanu? Par to un veidu, kā būt skrupulozam investoram, kas rūpīgi apdomā katru ieguldīto centu, “Nākotnes kapitālā” stāsta “SEB bankas” privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Investīcijas nav tikai spēles akciju tirgos vai risku uzņemšanās ar kriptovalūtām – iespējams, daudz svarīgākas investīcijas ir 2. un 3. pensiju līmenis. Jo agrāk cilvēks sāk krāt, jo mazāk katru mēnesi jāatliek, lai līdz pensijai būtu sakrāta pieklājīga summa. “Luminor” ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš saka, ka, laicīgi sākot, var sakrāt miljonu līdz 65 gadu vecumam.

Šis gads visiem ir skaudri atgādinājis, kāpēc kriptovalūtas vēl aizvien tiek uzskatītas par augsta riska aktīvu un kāpēc tradicionālās finanšu institūcijas iesaka no tām turēties pa gabalu. To vērtība ir kritusies no 50 līdz 99%. Tomēr ir investori, kas vēl aizvien tic kriptovalūtām un to nākotnei. Viens no tādiem ir Artūrs Garais, kurš sācis investēt kriptovalūtās jau 2017. gadā, un, neskatoties uz tirgus situāciju, viņa portfeļa pieaugums ir rakstāms ar sešiem cipariem.

Lai gan abu “Nākotnes kapitāla” vadītāju portfeļi ir ar mīnusa zīmi, kopējie skaitļi nebūt nav tik traģiski, un, ja salīdzina ar to, cik šogad ir zaudējis “S&P 500” indekss, nepavisam nav tik slikti. Par to, kuras ir veiksmīgākās Kuzikova akcijas un kā veicas Vilūna kriptovalūtām, klausieties raidījumā!

Pateicoties tehnoloģiju progresam, nu jau vismaz desmitgadi investīciju pasaule pieredz strauju amatieru investoru pieplūdumu, kas iegulda nelielas summas ar cerību izveidot iekrājumus nākotnei. Taču ir svarīgi atcerēties, ka amatieris investors nebūt nenozīmē nesaprātīgu un neizsvērtu lēmumu pieņemšanu. “Nākotnes kapitāla” viesis tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis stāsta, kā spēris pirmos soļus un ka nopietni naudu sācis ieguldīt tikai tad, kad bija izveidojis drošības spilvenu un pārliecinājies par finanšu stabilitāti.

Latvijā, kā iepriekš izteikušies eksperti “Nākotnes kapitālā”, kopumā finanšu pratība un investīciju kultūra ir salīdzinoši zema. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka par finansēm un sava nākotnes kapitāla veidošanu tiek runāts ar dažādām auditorijām un dažādās platformās. “Nākotnes kapitāla” viešņa Karīna Kulberga, “Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītāja, “Instagram” platformā izglīto savus sekotājus par finanšu jautājumiem, stāsta, kā izvirzīt sev mērķus un kā domāt par naudu. Lielu uzsvaru Kulberga kontā “SheOwns by kk” liek tieši uz sieviešu auditoriju.

“Nākotnes kapitāla” vadītāja Vilūna portfelis pierādījis, ka ekonomisko svārstību laikos kopfinansējumi (P2P un P2B) ir vienas no stabilākajām investīcijām, jo, lai gan nesola lielu bagātību, stabilā atdeve un plašās iespējas diversificēt savus aizdevumus runā par labu tām. Tādēļ raidījumā viesojās “Debitum” izpilddirektors Henrijs Jansons, lai pastāstītu par sevis pārstāvēto platformu, kas lepojas, ka ir viena no retajām nozarē, kam ir piešķirta FKTK licence.

Raidījuma vadītāji turpina katru nedēļu investēt 50 eiro un reizi mēnesī salīdzina, kuram no abiem ir klājies labāk. Viens secinājums top ātri skaidrs: ja Vilūna portfelī šobrīd nebūtu kriptovalūtu, viņa investīcijas, iespējams, pat būtu ar plusa zīmi.

Investoram ir jāmeklē uzņēmumi, kuru potenciālais pienesums vēl nav iecenots tā akciju cenā, stāsta “BluOr Bank” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs, kurš šādi, ieguldot tolaik mazpazīstamā kanādiešu uzņēmumā “Shopify”, nopelnījis prāvu summu, kas rakstāma sešiem cipariem.

Katram investoram ir savas veiksmes un rūgtās pieredzes. Šoreiz "Nākotnes kapitālā" viesojās Kārlis Purgailis, kurš stāstīja kā veiksmīgi izdevies nopelnīt 2008. gadā ar lata nākotnes paredzējumiem un kā sanācis zaudēt, paļaujoties uz "Snoras Bank".

Finanšu eksperts Kaspars Peisenieks atminās, ka pirmos soļus finanšu pasaulē spēris “Forex” tirgos, kur pēc “iesācēja veiksmes” baudīšanas saskāries arī ar pirmajiem zaudējumiem. Viņš, viesojoties “Nākotnes kapitālā” saka, ka nedz savus pirmos, nedz nesenākos darījumus, kas nesuši zaudējumus nenožēlo, jo tie ir snieguši vērtīgu pieredzi.

Kurš ir ienesīgāks finanšu rīks – amerikāņu uzņēmumu akcijas vai kriptovalūtas? “Delfi” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs un “Delfi Bizness” žurnālists Raivis Vilūns raidījuma “Nākotnes kapitāls” 3. sezonu sāk ar savu portfeļu salīdzinājumu un skaidrojumu, kāpēc kriptovalūtas Vilūna portfeli velk uz leju un kāpēc “S&P 500” akcijas palīdz Kuzikovam.

Lai gan jau gada sākumā tika runāts par inflāciju un citām ķibelēm, vairums finanšu ekspertu paredzēta, ja 2022. gads investīciju pasaulei būs labvēlīgs – pandēmija būs beigusies un dzīve atgriezīsies ierastajā ritmā. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, loģistikas problēmas, inflācija, elektroenerģijas cenas un citas ķibeles ir nomākušas pirmo pusgadu. “Nākotnes kapitāls”, noslēdzot sezonu, atskatās uz savām un ekspertu prognozēm.

Finanšu tirgos šobrīd, ņemot vērā bažas par inflācija, neskaidro ģeopolitisko situāciju un pandēmijas pēcgrūdienus, valda drūms tonis - investori ar naudu ir piesardzīgi un teju visi uzņēmumi, kas pandēmijā uzrādīja labus rezultātus, nu cieš akciju vērtību kritumu. Tāpat arī kriptovalūtas un citi riskantāki aktīvi. “Nākotnes kapitāla” vadītāji salīdzina, kurš no abiem ir zaudējis mazāk naudas.

Pērnvasar digitālo tehnoloģiju cienītāju un spekulantu pasauli pārņēma digitālā māksla. Proti, kriptovalūtu iespējotā NFT tehnoloģija ļāva ne tikai pirkt un pārdot īpašumtiesības uz multimediāliem materiāliem, bet arī radīja vismaz šķietamu ilūziju par ekskluzivitāti, ko līdz šim baudīja tikai fiziskās mākslas tirgus. Tomēr šopavasar līdz ar akciju cenu un kriptovalūtu vērtības kritumu arī NFT tirgus ir šķietami pamiris. “Nākotnes kapitāls” vaicā latviešu NFT projekta “300 latvieši” autoram Ivaram Vildem, vai burbuļa sprādziens nozīmē NFT galu vai tirgus attīrīšanos.

Pirms pāris gadiem kriptovalūtas bija visai margināls finanšu rīks. Pārsvarā tās izmantoja risku mīloši, tehnoloģijās izglītoti cilvēki, kas te saskatīja potenciālu nākotnei. Tomēr, šo valūtu popularitātei un vērtībai augot, pieauga interese un investoru skaits. Tādējādi arī ap tām radās zināma uzticamības aura amatieru investoru prātos. Tomēr, kā “Nākotnes kapitālam” norāda “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis un atgādināja pēdējo nedēļu milzīgais vērtību kritums, – tas vēl aizvien ir riskants un visai neuzticams investīciju rīks.

Līdzīgi kā globālajos tirgos, arī Baltijai 2022. gada sākums šķita visai pozitīvs – pandēmija ir beigusies, uzņēmumi, kas nevarēja pilnvērtīgi strādāt, sāk strauji atkopties un to akciju vērtība augs. Taču karš vien tūkstoš kilometru no Rīgas ieviesa savas korekcijas – Baltijas akciju vērtība ievērojami kritās un tās līdz šim vēl nav atkopušās. “Luminor” Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Tarass Buka “Nākotnes kapitālam” stāsta, ka ilgtermiņā tirgus atkopsies, jo jau šobrīd, skatoties uz datiem, redzams, ka Baltijas akcijām sokas labāk nekā, piemēram, “S&P 500”.

Gada sākumā, kad analītiķi un bankas sprieda par investīciju stratēģijām 2022. gadam, neviens nevarēja iedomāties, ka Krievija izraisīs daudzas desmitgades nepieredzētu asinsizliešanu Eiropas sirdī. Šoks un pret Krieviju vērstās sankcijas, nenoliedzami, pirmajās nedēļās izraisīja pamatīgas svārstības visos pasaules tirgos, taču, laikam ejot, dati liecina, ka ASV uzņēmumu akcijas un kopējais tirgus ir maz cietis. Par to ar “Nākotnes kapitāla” vadītājiem sarunājās “Swedbank” Individuālās apkalpošanas daļas vecākais privātbaņķieris Mārtiņš Purgailis.

Kas ir labākais un ienesīgākais investīciju rīks - kriptovalūtas un P2P vai "S&P 500"? To raidījuma vadītāji otrajā sezonā vēlas noskaidrot. Nu pirmo reizi Vilūns un Kuzikovs savā starpā salīdzina rezultātus, kura portfelis ir ienesīgāks.

“Virtuālā valūta arī ir kapitāla aktīvs, attiecīgi, pārdodot virtuālo valūtu, rodas kapitāla pieaugums. Ienākums ir brīdī, kad virtuālo valūtu maina pret oficiālo valūtu, bet, vai šo valūtu izņem no platformas vai pārskaita, tas ir otršķirīgi,” atgādina VID, kliedējot mītu, ka par kriptovalūtu darījumiem var nemaksāt nodokļus, kamēr vien nauda nav ieskaitīta savā bankas kontā. Nodokļu maksājumus no peļņas, kas radusies, piemēram, pērkot un pārdodot kriptovalūtas, apvij dažādi mīti. Taču VID “Nākotnes kapitālam” atgādina – nodokļu nomaksa kļūst aktuāla brīdī, kad privātpersonai ir tiesības rīkoties ar līdzekļiem. Lai neiekļūtu nepatikšanās, kad portfelis sāks nest peļņu, raidījuma vadītājs Vilūns sarunājās ar VID inspektorēm.

“Delfi” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs savu nākotnes kapitālu veido, ieguldot naudu ASV uzņēmumu akcijās ar cerību, ka vēsturiskā izaugsme turpināsies, savukārt žurnālists Raivis Vilūns šogad, uzsākot ieguldīt, nolēma izmēģināt citu stratēģiju – naudu ieguldīt netradicionālākos finanšu rīkos. Nu ir pienācis pēdējais solis Vilūna portfeļa izveidē – ieguldīšana līdzfinansējuma (P2P) platformās. Šajā raidījumā viņš ieskicē savu stratēģiju un plānu, kā to darīs.

Runājot par investīcijām, bieži vien eksperti min, ka nekustāmais īpašums ir viens no drošākajiem investīciju veidiem, jo, izņemot globālas katastrofas, tas vienmēr ir vērtīgs - cilvēkiem vajag mājas, dzīvokļus un zemi. Tādēļ nav brīnums, ka arī līdzfinansējuma (P2P) pasaulē ir platformas, kas piedāvā mazajiem investoriem ieguldīt naudu nekustāmā īpašuma projektos. "Nākotnes Kapitāls", noslēdzot P2P izpētes ciklu, sarunājās ar "EstateGuru" Latvijā vadītāju Aleksandru Mežapuķi.

Kopfinansējuma platformas ir ļoti dažādas – dažas piedāvā aizdot privātpersonām patēriņa kredītiem, dažas ieguldīt nekustamajā īpašumā, bet dažas ļauj aizlienēt naudu uzņēmumiem. Turpinot iepazīšanos ar P2P un šai sistēmai līdzīgām platformām, "Nākotnes kapitāla" vadītāji sarunājās ar platformas, kas paredzēta uzņēmumu kreditēšanai, "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu.

Raidījums “Nākotnes kapitāls” turpina iepazīstināt ar P2P aizdevumu pasauli. Šoreiz “Delfi Bizness” žurnālists Raivis Vilūns salīdzina divas Latvijā un Eiropā populāras kopfinansējuma, starpaizdevumu platformas – “Mintos” un “Twino”. Kura no platformām ir ērtāka, kura – izdevīgāka?

“Nākotnes kapitāls” turpina iepazīties ar kopfinansējuma (P2P) platformām, lai apzinātu, kādi ir ieguvumi un riski, investējot šajos alternatīvajos finanšu rīkos. Šoreiz studijā viesojās Latvijas uzņēmuma “Mintos” pārstāvis Jānis Praņēvičs.

Aizvadītajos gados, pateicoties tehnoloģijām, finanšu un dažādu investīciju servisu pieejamība ir kļuvusi krietni plašāka. Starp jaunajiem piedāvājumiem ir "peer-to-peer" (P2P) platformas, ko latvisko gan kā kopfinansējuma, gan starptaizdevumu servisu. Lai saprastu, kā šie rīki strādā un ar ko jaunajiem investoriem būtu ieteicams sākt, "Nākotnes kapitāls" sarunājās ar "Twino" grupas izpilddirektori Anastasiju Oļeiņiku.

Krievijas iebrukums Ukrainā dramatiski ietekmēja rubļa cenu un, kā ziņoja ārvalstu mediji, pirmajās stundās dzēsa 20 miljardus krievu uzņēmumu akciju vērtību. Vienlaikus karš arī ietekmēja starptautiskos un Baltijas akciju tirgus. "Nākotnes kapitāla" vadītāji salīdzina savu finanšu portfeļu vērtību kritumus un pieaugumus.

Raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītāji Konstantīns Kuzikovs un Raivis Vilūns turpina iepazīt dažādus finanšu investīciju rīkus, apsver to plusus un mīnusus, kā arī paši investējot tos izmēģina. Nu ir pienākusi kārta kriptovalūtām, un “Delfi Bizness” žurnālists Vilūns šajā raidījumā stāsta par digitālo valūtu plusiem un mīnusiem, kā arī par to, kuras trīs valūtas iegādāsies, lai veidotu savu finanšu portfeli, kas tad sezonas laikā spēkosies ar Kuzikova “S&P 500” akcijām.

Pēdējo gadu populārākais finanšu rīks, kas piesaistījis arī tos, kas agrāk par finanšu pasauli vispār nedomāja, ir kriptovalūtas. Tomēr šīs decentralizētās, neuzraudzītās virtuālās monētas nāk ar milzu risku, jo neviena valsts vai finanšu institūcija nesniedz nekādu garantiju, ka investors nezaudēs visu līdz pēdējam centam, ja valūtas izgaisīs no interneta plašumiem. "Nākotnes kapitāls" šoreiz sarunājās ar FKTK ekspertu Edmundu Rudzīti, lai saprastu riskus un nākotnes potenciālu, ko sevī slēpj aizraujošais finanšu rīks.

Pēc sarunām ar ekspertiem, tirgus izvērtējuma un “Delfi” valdes priekšsēdētāja Konstantīna Kuzikova padomu uzklausīšanas “Delfi Bizness” žurnālists Raivis Vilūns ir gatavs veikt savus pirmos soļus portfeļa veidošanā – iegādāties pirmās akcijas no Baltijas biržā esošajiem uzņēmumiem.

Starptautiskie akciju tirgi un fondi finanšu pasaulē aktīvajiem ir labi zināmi. Informāciju un prognozes par "S&P 500" akcijām bez pūlēm var atrast dažu sekunžu laikā, jo visa pasaule seko līdzi šo uzņēmumu veiksmēm un neveiksmēm. Ar Baltijas akciju tirgu ir citādi, tas ir mazāks un lēnāks, taču aizvadītajos gados ir audzis daudz straujāk nekā lielie tirgi, tātad teorētiski tajā ieguldīt varētu būt izdevīgāk. Lai saprastu, vai to ir vērts darīt, "Nākotnes kapitāls" uz sarunu aicināja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu.

Pareģot, kas notiks gada laikā investīciju tirgos, nav viegli. Vienlaikus gan bankas, gan brokeri, gan investīciju fondu pārstāvji katru gadu janvārī publicē savas prognozes. Šogad prognozes svārstās no negatīvām līdz pat divciparu pieaugumu. Lai saprastu, ko šie skaitļi nozīmē un kāds varētu izskatīties šis gads "Nākotnes kapitāls" sarunājās ar "Swedbank" ekspertu Igoru Daņilovu.

"Nākotnes kapitāla" vadītāja Konstantīna Kuzikova pērnā gada sezonā uzsāktais finanšu portfelis, otro sezonu aizsākot, ir pieredzējis nelielu kritumu, taču, kā liecina prognozes, drīzumā tas atkal uzrādīs izaugsmi. Vienlaikus raidījumam pievienojas "Delfi Bizness" redaktors Raivis Vilūns, kurš šogad otrajā sezonā ieguldīs naudu alternatīvākos un modernākos finanšu rīkos. Sezonas gaitā abi raidījuma vadītāji sacentīsies par to, kura portfelis aug straujāk.