"Vienīgais veids, kā apturēt Krieviju - sadot tai pa žokli," uzskata Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals. Viņu 2021. gadā aizturēja Krievijas varas pārstāvji un notiesāja uz 17 gadiem ieslodzījumā, bet šogad jūnijā viņš atbrīvots ieslodzīto apmaiņas rezultātā. Šonedēļ Dželjals ieradies Rīgā, kur notiek Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Intervijā raidījumam "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja Dželjalu par atbalstu Ukrainai, par to, vai Krievija atbildēs par saviem noziegumiem un arī par Krimas pamatiedzīvotāju vajāšanu. Samitā piedalās arī bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, kuru raidījuma otrajā daļā iztaujājām par aktualitātēm īsumā par galvenajām aktualitātēm frontē un Ziemeļkorejas karavīru iesaisti, kā arī par Krievijas saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā un par kara ietekmi uz Eiropas drošību. Daļa raidījuma notiek krievu valodā.

Noslēdzoties Arhitektūras nedēļai, 18. oktobrī Rīgas cirkā tiks pasniegtas Arhitektūras gada balva. Uz to pretendē arī pārbūvētais "Jaunais Rīgas teātris" (JRT) - projekts, kas tapis arhitektes Zaigas Gailes vadībā. Raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ar Gaili sarunājas par jautājumiem, kas mūsu ikdienu ietekmē tikpat daudz kā politiķu lēmumi - par arhitektūru, pilsētvidi un citiem tematiem.

Valdība ir noslēgusi galvenās diskusijas par budžetu un nākamnedēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) budžeta portfeli nesīs uz Saeimu. Tajā būs arī plašas nodokļu izmaiņas, kas skars faktiski visus, jo mainīsies gan patēriņa nodokļi, gan darbaspēka nodokļi. Kas būs galvenie ieguvēji nodokļu izmaiņu rezultātā un vai tiešām vairāk nekā 90% iedzīvotāju, kā sola valdība, būs reāli ieguvēji no šīm pārmaiņām – par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Ašeradens, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra , Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) un "Facebook" grupas "Atsaucīgo māmiņu forums" administratore Laura Trukšāne.

Pirms diviem gadiem gājām balsot, lai ievēlētu jaunus deputātus, un nu pagājusi puse no 14. Saeimas pilnvaru termiņa. Kandidējot politiķi piedāvāja daudz solījumu un ideju, bet vai aizvadītajos divos gados paveiktais ir pietiekams iemesls svinībām – par to klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās "Progresīvie" (P) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, partijas "Jaunā Vienotība" (JV) Saeimas frakciju pārstāvēs Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, partijas "Nacionālā apvienība" (NA) Saeimas frakciju pārstāvēs Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tāpat diskusijā piedalīsies arī "Apvienotā Saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un "Latvija Pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Septītais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks "Stabilitātei!" (S) no dalības raidījumā atteicās.

Valdībai nupat apritējis gads, un šajā laikā ļoti plaši kritizēts par satiksmes nozari atbildīgais Kaspars Briškens (Progresīvie). Gada sākumā viņam nācās risināt problēmas ar jaunajiem pasažieru vilcieniem, tagad kritiku izraisījuši sarežģīti lēmumi par "airBaltic" un ilgstoša neskaidrība par "Rail Baltica" projektu un iespējām to īstenot. Vai problēma ir tikai ar komunikāciju un sarežģīto mantojumu, vai tomēr arī ar ministra darbu – par to raidījumā "Kāpēc" klausies žurnālistes Alinas Lastovskas interviju ar Briškenu.

Šonedēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā pēc vairāku dienu ilgas cīņas par dzīvību miris četrus gadus vecs zēns, kurš saslimis ar difteriju un nav bijis vakcinēts. Šī vēsts satricinājusi sabiedrību, jo šīs bīstamās infekcijas smagās sekas iespējams novērst ar vakcīnas palīdzību, kas turklāt iekļauta bērniem obligāto vakcīnu sarakstā. Kam jāuzņemas atbildība par bērna nevakcinēšanu un vai Latvijas vakcinācijas politikā nepieciešamas pārmaiņas? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Sarunā piedalās veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele.

Palīdzība onkoloģijas pacientiem, bērniem, kuriem vajadzīga rehabilitācija un ārstēšana, atbalsts Ukrainai – tie ir būtiski, cilvēku dzīvībai un sabiedrības drošībai izšķiroši jautājumi, kurus palīdz risināt iedzīvotāji ar fonda "Ziedot.lv" starpniecību. Organizāciju kopš tās pirmsākumiem jau vairāk nekā 20 gadus vada Rūta Dimanta, kura aizvadītajā nedēļā no Valsts prezidenta rokām saņēmusi Valstiskuma balvu. Par sabiedrību, vērtībām un valstiskumu raidījumā "Kāpēc" ar Dimantu sarunājās žurnāliste Alina Lastovska.

Šonedēļ ziņu virsrakstos dominē Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" - gatavojoties uzņēmuma akciju pārdošanai biržā, valdība slēgtā sēdē lēmusi samazināt uzņēmuma pamatkapitālu un norakstīt vēsturiskos zaudējumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā, savukārt pēc akciju pārdošanas valsts iecerējusi saglabāt savā īpašumā vismaz 25% plus vienu akciju līdzšinējo 97% vietā. Vai valdības slepenībā pieņemtie lēmumi ir pamatoti? Vai lidsabiedrībā ieguldītā nodokļu maksātāju nauda ir zaudēta? Vai komunikācija par šiem lēmumiem ir bijusi adekvāta? Un ko darīsim, ja plāni piesaistīt jaunus investorus izgāzīsies? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās "airBaltic" valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, biznesa vadības eksperts, finanšu uzņēmuma "Capitalia" izpilddirektors Pāvels Šnejersons un "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine.  

Nākamā gada valsts budžetā papildu naudas jauniem tēriņiem nebūs un pie nemainīgas politikas Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes arī turpmākajiem gadiem ir pieticīgas. Lai veicinātu izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā, valdība kopā ar sociālajiem partneriem apņēmās veikt izmaiņas nodokļu politikā, taču vairāk nekā pusotru gadu ilgušais darbs un diskusijas šonedēļ ar panākumiem nevainagojās – Finanšu ministrija atcēla piedāvājuma prezentāciju un paziņoja, ka turpinās diskusijas ar partneriem. Kādai jābūt turpmākajai rīcībai? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Pēc divu mēnešu vasaras pārtraukuma Saeima septembra sākumā atgriezīsies pie ierastajiem darbiem, un viens no sarežģītākajiem jautājumiem būs nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Vai koalīcija ir gana stabila, lai ar šo uzdevumu tiktu galā? Vai valdības sastāvā briest pārmaiņas? Par to diskutē raidījuma "Kāpēc" jaunās sezonas pirmajā raidījumā ar žurnālisti Alinu Lastovsku. 

Šonedēļ atklātībā bija jānonāk priekšlikumiem, kā uzlabot mūsu nodokļu sistēmu – pie tiem Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa strādājusi kopš 2023. gada sākuma. Tomēr brīdī, kad no vairākiem scenārijiem tālākai apspriešanai būtu jāvirza divi vai trīs, darbs apturēts – uzņēmēji apgalvo, ka Finanšu ministrija vēloties nogaidīt, kādas būs ekonomikas prognozes rudenī, ministrija – ka esot nepieciešams vairāk laika sarunu turpināšanai. Kā noritēs turpmākais darbs pie nodokļu pārskatīšanas, kad beidzot tiks kliedēta neskaidrība par sagaidāmajām izmaiņām, un vai pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas būs pietiekami laika diskusijām par labāko scenāriju? Par to piektdien, 21. jūnijā, diskutē raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Aizejošais mācību gads bija pirmais, kurā mazākumtautību izglītības iestādēs sākta pāreja uz mācībām pilnībā latviešu valodā. Šogad izmaiņas skārušas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus un 1., 4. un 7. klašu skolēnus, bet turpmākajos divos mācību gados tiem sekos arī pārējo klašu skolēni. Vai pāreja uz "vienotu skolu" notiek ne tikai uz papīra un vai valsts un pašvaldību atbalsts skolām pārmaiņu procesā ir bijis pietiekams, lai neciestu izglītības kvalitāte? Par to piektdien, 14. jūnijā, diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņi šonedēļ vēlē jaunu Eiropas Parlamentu (EP), kas lielā mērā ietekmēs katra eiropieša ikdienu turpmākos piecus gadus. Šīs vēlēšanas tradicionāli izceļas ar zemāku vēlētāju aktivitāti, taču eksperti prognozē - ģeopolitiskās situācijas dēļ iedzīvotāji varētu būt aktīvāki nekā citus gadus. Raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu piektdien, 7. jūnijā, runājam par partiju EP priekšvēlēšanu kampaņām Latvijā un politiķu piedāvāto ideju kvalitāti, par vēlētāju motivāciju piedalīties balsošanā, kā arī diskutēsim par grūtībām izlemt, par ko balsot. Raidījumā piedalās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle, uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis, un Latvijas ANO Jauniešu delegāts Kristofers Kārlis Krūmiņš.

Vairāk nekā puse topošo ārstu krievu valodu pārzina vāji vai nezina vispār, liecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) veiktā aptauja. Organizācija ceļ trauksmi par latviešu valodā runājošu jauno medicīnas speciālistu diskrimināciju gan studijās, gan vēlāk darba vietās. Vai mediķiem, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību un strādātu Latvijā, nepieciešamas krievu valodas zināšanas, un kā rīkoties gadījumos, ja speciālists šo svešvalodu nepārvalda, bet pacients valsts valodā nekomunicē? Par to piektdien, 31. maijā, diskutējam "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Pirms mēneša, 19. aprīlī, Saeima ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži. Piektdien, 24. maijā, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ministri par notiekošo Gruzijā, Izraēlā, Irānā, par Krievijas agresijas turpināšanos un par Latvijas nostāju iztaujāja žurnāliste Olga Dragiļeva. 

Dienu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" viesojas kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1999-2007). Intervijā žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujā prezidenti par to, kā vērtēt šobrīd Latvijas politikā notiekošo, par secinājumiem 20. gadadienā kopš Latvijas iestāšanas NATO un par gaidām Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galda pēdējo nedēļu laikā nonākušas vairākas skaļas lietas - ekspremjera Krišjāņa Kariņa privāto lidojumu skandāls, aplokšņu algas partijas "Vienotība" birojā un uzņēmuma "SOAAR" balsu skaitīšanas sistēmas izmantošana partijas kongresos bez maksas. Vienlaikus par KNAB darbu izskan arī kritika - Korupcijas uztveres indekss uzlabojas, taču tik lēni, ka eksperti runā par stagnāciju. Vai KNAB darbs ir veiksmīgs un vai tam jābūt redzamākam? Par to piektdien, 26. aprīlī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi iztaujā žurnāliste Olga Dragiļeva. 

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsācis pārbaudi par Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" veidoto seriālu "Šķelšanās" - pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) sūdzības. Kultūras ministrija pieprasīja noskatīties žurnālistu veidoto izrādi pirms skatītājiem. Sabiedriskie mediji pauž - ir tabu temati, par kuriem nevēlas runāt pat eksperti. Vai vārda brīvība Latvija ir apdraudēta? Par to piektdien, 19. aprīlī, diskutējam "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Pēc vairākus mēnešus ilgušām žurnālistu izmeklēšanām, izvairīgiem komentāriem un kritikas par atklātības trūkumu šonedēļ Valsts kontrole viesusi skaidrību par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) izmantotajiem speciālajiem reisiem – saskatāma gan nelikumīga, gan neekonomiska rīcība ar valsts un Eiropas Savienības (ES) padomes līdzekļiem. Turklāt martā pie varas esošo politisko spēku satricinājis vēl viens skandāls – tās ilggadējs biedrs, nu jau bijušais "Vienotības" biroja vadītājs Normunds Orleāns, nāca klajā ar apsūdzību, ka partijas birojā maksātas aplokšņu algas. Par Kariņa lidojumiem un "Vienotības" iespējamo "melno kasi" piektdien, 12. aprīlī, diskutējam raidījumā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ parakstījis likumu, ar kuru tiek pazemināts iesaucamo vecuma slieksnis. Militārie eksperti norāda, ka situācija frontē ir grūta abām pusēm, taču vienlaikus prognozē, ka Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā, visticamāk, sāks lielu ofensīvu. Kas var mainīt spēku samēru frontē un kā pēdējie notikumi mainījuši noskaņojumu pašu ukraiņu vidū - par to piektdien, 5. aprīlī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu. 

Šonedēļ aprit 20 gadi kopš Latvija ir pievienojusies Ziemeļatlantijas līguma organizācijai jeb NATO. Tagad, Krievijai turpinot asiņaino karu pret Ukrainu, NATO apņemšanās aizsargāt katru no dalībvalstīm tiek pakļauta ļoti rūpīgai uzmanībai. Kā vērtēt Krievijas draudus konfrontācijai ar NATO un kādi mājasdarbi NATO un Latvijai ir jāpaveic, lai būtu gatavi aizstāvēties? Par šiem jautājumiem "Delfi TV" ēterā divas sarunas - intervija ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju admirāli Robu Baueru, pēc tam saruna ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Intervija ar Robu Baueru notiek angļu valodā.

Šonedēļ Katarā atsākušās pamiera sarunas, kurās vidutāji jau vairākas dienas pēc kārtas cenšas panākt uguns pārtraukšanu Gazas joslā. Galvenais strīdīgais jautājums - palestīniešu teroristiskā organizācija "Hamās" apgalvo, ka tā atbrīvos ķīlniekus tikai saskaņā ar vienošanos izbeigt karu, savukārt Izraēla gatava apspriest vienīgi pagaidu pauzi. Vai ir iespējams pamiers "Hamās" un Izraēlas karā? Par to piektdien, 22. martā, diskusija "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu.

Pēc vairākām publiski izskanējušām liecībām par seksuālu uzmākšanos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) policijā sākts kriminālprocess un un sašūpojies rektora Guntara Prāņa krēsls. Rektors apgalvo, ka par mācībspēku nevēlamu uzvedību nav zinājis, kamēr augstskolas padome ir pārliecināta par pretējo. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu skaidrosim - vai augstskola darījusi visu nepieciešamo, lai nodrošinātu drošu studiju vidi, un vai turpmāk studentes būs pasargātas.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas domi satricinājis kukuļošanas skandāls - Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) biroja bijušajam darbiniekam, satiksmes ministra padomniekam Jānim Meirānam (P), lai ministrija atteiktos no pretenzijām uz zemi, ko Rīgas dome jau pārdevusi investoram. Kā interesēs rīkojies Vaivods un vai politiskā atbildība būs jānes arī domes vadībai? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva diskutē ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV), satiksmes ministra padomnieku Jāni Meirānu (P), Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Olafu Pulku (JV), "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju Mārtiņu Kossoviču, "Saskaņas" Rīgas domes frakcijas līderi Andreju Klementjevu, partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētāju Oļegu Burovu, kā arī ar "Sabiedrības par atklātību - Delna" vadītāju Inesi Tauriņu.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunajam A2 korpusam bija jābūt gatavam pagājušā gada vasarā, taču būvdarbiem galu vēl neredz. Termiņi vairākkārt pārcelti un strīdi starp slimnīcu un būvuzņēmēju "Velve" samilzuši tiktāl, ka PSKUS 13. februārī līgumu vienpusēji lauza. Raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva analizē notikumus, kas noveduši līdz līguma laušanai ar būvnieku, un diskutē, kā šo projektu veiksmīgi novest līdz kvalitatīvai un drošai ēkai, kura nepieciešama gan mediķiem, gan pacientiem. 

Jau teju divus gadus turpinās Krievijas noziedzīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Kara gadadienas priekšvakarā par nepietiekošo Rietumu atbalstu, sankciju nespēju apturēt karu un noskaņojumiem Ukrainas sabiedrībā, raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujā Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Mihailo Podoļaku. Intervija ir krievu valodā.

Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā turpinās jau teju divus gadus, un virkne gan NATO, gan Eiropas Savienības valstu amatperonas saka - tuvāko gadu laikā karš var atnākt arī līdz NATO valstīm. Vai esam gatavi aizstāvēt Latviju? Klausies "Delfi TV" raidījumu "Kāpēc", kurā žurnāliste Olga Dragiļeva intervē Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu.

Ap 2000 lauksaimnieku ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem šonedēļ devās protesta braucienā kopumā 16 Latvijas pilsētās, izvirzot valdībai vairākas prasības. Kādus risinājumus piedāvās Zemkopības ministrija, lai novērstu turpmākus protestus? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja zemkopības ministru, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi (LZP).

Kopš kara sākuma Krievija Ukrainā nolaupījusi teju 20 000 bērnu. No tiem atgriezties izdevies tikai 388. Par Krievijas rīcības mērķiem, par grūtībām atgūt nolaupītos bērnus un par to, ko starptautiskā sabiedrība var darīt, lai palīdzētu šiem bērniem atgriezties dzimtenē raidījuma “Kāpēc” žurnāliste Olga Dragiļeva ekskluzīvā intervijā Rīgā iztaujāja Ukrainas ģenerālprokuroru Kostinu. Interviju, kuras turpinājumā sarunājāmies ar Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru Māri Lejnieku par tiesiskajām sekām, kas sagaida Krieviju pēc brutālā kara pret Ukrainu.

Karš Ukrainā buksē, NATO militāro mācību scenārijā gatavojas Krievijas uzbrukumam, bet Latvijā pieņemas spēkā diskusijas par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas demonstrē apņemšanos atteikties no kājnieku mīnu izmantošanas. Par gatavību aizstāvēties, par sabiedrības drošību un pasaules kārtību “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju gada nogalē platformā "ManaBalss.lv" parakstījušies iniciatīvu piemērot 90% ieturējuma nodokli darījumiem ar Krieviju, lai pārtrauktu agresorvalsts preču importu un tādējādi novērstu Latvijas naudas nokļūšanu Krievijas militārajā budžetā. Šis kļuvis par pirmo 2024. gadā Saeimā nonākušo kolektīvo iesniegumu, kuram jau atbalstu paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vai nodoklis apturēs Krievijas importu? Par to piektdien, 5. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Šā gada noslēdzošajā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva ar dažādu jomu viedokļu līderiem sarunāsies par secinājumiem, mācībām un pārdomām, ko mums gan katram individuāli, gan kā sabiedrībai kopumā nesis 2023. gads. Raidījumā piedalījās Augstākās tiesas tiesnese Sanita Osipova, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, psiholoģijas doktore Diāna Zande un režisors Viesturs Kairišs.

Kā tas bija iespējams, ka daudzu gadu garumā jauniešu pasākumu organizatori, arī citu pieaugušo klātbūtnē, ar meitenēm varēja veidot nepiedienīgas attiecības, un neviens uz to nereaģēja? Šādu jautājumu licis uzdot šonedēļ publicētais portāla "Delfi" un "Latvijas Radio" publicētais kopīgais pētījums "Līdera apskāviens", kas atklāj jaunu sieviešu sistemātisku seksuālu izmantošanu. Atbildes meklējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", kuru vadīja viena no pētījuma autorēm, žurnāliste Olga Dragiļeva.

Par būtiskiem un ilgstošiem pārkāpumiem, vadot domes darbu, novembra sākumā no amata atstādināts Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Galvenie pārmetumi saistīti ar haosu pašvaldības finansēs, kas novedis pie lūgumiem aizdot naudu un sākt finanšu stabilizācijas procesu, savukārt Bartaševiča ieskatā lēmums atstādināt viņu no amata ir politiski motivēts. Kā tālāk rīkosies Bartaševičs, kurš politikā rosās jau 30 gadus, un kāds ir viņa skaidrojums par caurumiem Rēzeknes budžetā – par to piektdien, 1. decembrī "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" politiķi iztaujāja žurnāliste Olga Dragiļeva.

Kopš dienas, kad 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka nesen ekspluatācijā nodotā lielveikala "Maxima" ēka, zem gruvešiem izdzēšot 54 cilvēku dzīvības, pagājuši 10 gadi. No visiem būvniecības procesā iesaistītajiem uz apsūdzēto sola sēdušies deviņi, par vainīgu atzīts tikai viens, un šobrīd lieta nonākusi Augstākajā tiesā. Vai lietā panākts taisnīgums un vai esam parūpējušies, lai šādas nelaimes vairs nebūtu iespējamas? Par to piektdien, 24. novembrī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Lai gan jauno māmiņu aprūpē iesaistītie speciālisti laiku pa laikam mudina vairāk uzmanības pievērst pēcdzemdību aprūpei un sievietes psihoemocionālajam stāvoklim pēc bērna piedzimšanas, joprojām atbalsta sistēmu jaunajām māmiņām daļa speciālistu raksturo kā neeksistējošu. Kāda palīdzība trūkst ģimenēm, kurās nesen ienācis bērniņš, un kā panākt, lai Latvijā jauno māmiņu un tēvu mentālā veselība nokļūtu prioritāšu sarakstā? Par to piektdien, 10. novembrī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Saeima šonedēļ pieņēmusi lēmumus divos jautājumos, kas Latvijā ilgstoši izraisījušas strīdus - atbalstīja likumprojektu, kas paredz Latvijā ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju, un konceptuāli nolēma atbalstīt tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību. Ko mainīs šie dokumenti un kādai rīcībai jāseko turpmāk? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem tieslietu nozarē piektdien, 3. novembrī, raidījumā "Kāpēc" Lībiņu-Egneri iztaujāja žurnāliste Olga Dragiļeva.

Kamēr ārsti Latvijā jau vairākus gadus ceļ trauksmi, ka bērnu un jauniešu zināšanas par savu ķermeni un seksualitāti ir vājas un nepietiekamas, mudinot atjaunot Veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu, mēģinājumi izglītot bērnus par atsevišķiem aspektiem šajos jautājumos pēdējā laikā raisījušas plašas diskusijas vecāku vidū. Vai bērnu izglītība par seksuālajiem un reproduktīvajiem jautājumiem ir adekvāta? Par to diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" piektdien, 27. oktobrī.

Valsts policijai pēdējās nedēļās bijis īpaši daudz darba - Krāslavas pusē joprojām nav izdevies atrast pazuduši sievieti un viņas trīsgadīgo meitu, savukārt šonedēļ policijas tālruni 110 pārpludināja zvani no simtiem skolu un bērnudārzu, kuras saņēmušas draudus par izglītības iestādēs it kā ievietotiem spridzekļiem. Par svaigākajām aktualitātēm un arī citām policijas darbā risināmām grūtībām piektdien, 13. oktobrī,"Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā un pasaulē var novērot Krievijas ietekmes palielināšanos, piemēram, Slovākijā parlamentā vēlēšanās uzvarēja prokremliskais kandidāts Roberts Fico, starptautiskās sporta organizācijas arvien biežāk pielaiž Krievijas sportistus pie sacensībām, bet ASV Kongress negribīgāk piešķir naudu Ukrainas atbalstam. Kā šāda notikumu attīstība ietekmē Latviju un vai mūsu pašreizējais kurss ir pareizs? Par šiem un citiem jautājumiem žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja ekspertus un politikas veidotājus.

Pirms nedēļas, 15. septembrī, Saeima apstiprināja Evikas Siliņas (JV) veidoto Ministru kabinetu, kurā "Apvienoto sarakstu" (AS) un "Nacionālo apvienību" (NA) nomainījuši "Progresīvie" (P) un "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS). Jaunās valdības deklarācijā ir teju desmit reižu mazāk punktu nekā iepriekš Krišjāņa Kariņa (JV) valdības pieņemtajā deklarācijā. Kādas pārmaiņas sola jaunā valdība un vai pamatotas ir cerības uz dinamiskiem risinājumiem sasāpējušos jautājumos?

Saeima piektdien balsos par Evika Siliņas ("Jaunā Vienotība") veidoto valdību, kurā pie varas atgriezīsies "Zaļo un zemnieku savienība", bet valdībā pirmo reizi iekļūs "Progresīvie". Ko Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida no jaunās valdības un kā vērtē gan jaunos ministrus, gan pats savu darbu pirmās valsts amatpersonas lomā - raidījumā "Kāpēc", kurā ar prezidentu sarunājās žurnāliste Olga Dragiļeva.

"Apvienotais saraksts", kas pērn vēlēšanās pieteica sevi kā profesionālus krīzes menedžerus un solījās dinamiskā tempā izvest Latviju no stagnācijas, samocīta nepilna gada laikā valdībā nonācis opozīcijā. Kādi notikumi ambiciozo sarakstu attālinājuši no varas, kāda ir pašu politiķu atbildība līdzšinējās valdības grūtībās un kā "Apvienotais saraksts" turpmāk plāno pildīt vēlētājiem dotos solījumus – par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja politiskā spēka līderus – Uldi Pīlēnu, Edvardu Smiltēnu (LRA) un Edgaru Tavaru (LZP).

Pērn nedēļu pirms vēlēšanām Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Cilvēkiem, kuri savulaik Latvijas pasi nomainījuši pret Krievijas pilsonību, piešķirtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 1. septembrim, bet, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam un turpinātu dzīvot Latvijā, viens no nosacījumiem – jāapgūst latviešu valodas pamatzināšanas. Vairāki tūkstoši Krievijas Federācijas pilsoņu par likuma prasību izpildi nav likušies ne zinis. Kāda būs viņu nākotne Latvijā – vai viņiem draud deportēšana tuvākajā laikā, vai valsts dos vairāk laika saistību nokārtošanai?

Pēc labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) nominēšanas premjeres amatam šonedēļ oficiāli sākušās jaunas valdības veidošanas sarunas. Cik partijas būs Siliņas valdībā, kādas prioritātes tās izvirzīs un kuri politiskie spēki nokļūs opozīcijā?

Līdzšinējam ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atkāpjoties no amata, "Jaunā Vienotība" (JV) kā nākamo šī amata kandidāti izvirzījusi pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu. Kā politiķe Kā Siliņa veidos un vadīs jauno valdību – par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Siliņu sarunājās žurnāliste Olga Dragiļeva.

Sastrīdoties "Jaunajai Vienotībai" (JV) un "Progresīvajiem" (P) Rīgas domē, galvaspilsētas "pārmaiņu koalīcija" jaunus sabiedrotos atradusi opozīcijas rindās - "Progresīvo" vietā stāsies "Latvijas attīstībai" un kādreizējie Nila Ušakova ("Saskaņa") sabiedrotie "Gods kalpot Rīgai" (GKR). Par politiskajām kaislībām galvaspilsētas domē diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Valdība otrdien lēmusi piešķirt 57 miljonus eiro veselības aprūpes nozarei – tā ir mazāk nekā puse no mediķu prasītā. Iepriekš aprēķināts – lai rudenī valsts finansētie pakalpojumi netiktu apturēti, ir nepieciešami vismaz 140 miljoni eiro. Vai līdz gada beigām medicīnas iestādes tomēr saņems visus prasītos līdzekļus un kas Latvijas mediķus un pacientus sagaida nākamgad?

Maija nogalē Latvijā politikā notikuši vairāki interesanti pavērsieni, kas ietekmējuši gan ikviena iedzīvotāja ikdienu, gan arī padziļinājusi plaisas jau tā domstarpību plosītajā koalīcijā starp "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu". Kāda ir koalīcijas nākotne un kādas pārmaiņas varētu gaidīt valsts vadošās amatpersonas?

Par nākamo Valsts prezidentu Saeima šonedēļ ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto šā brīža ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Koalīcijai neizdevās vienoties par vienu kandidātu, un Rinkēvičs prezidenta amatā tika ievēlēts ar opozīcijas balsīm. Jau tajā pašā dienā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Vai tās ir šīs koalīcijas beigas un kādas pārmaiņas uz Latvijas politiskās skatuves gaidāmas tuvākajā laikā?

Saeima 31. maijā vēlēs jaunu Valsts prezidentu, un šim amatam politiskie spēki ir izvirzījuši trīs kandidātus – Uldi Pīlēnu, Elīnu Pinto un Edgaru Rinkēviču. Politikas vērotāju skatījumā šis ir spēcīgākais piedāvājums, kas prezidenta vēlēšanās novērots. Kādu prezidentu ir pelnījusi Latvija un kādas ir izvirzīto kandidātu izredzes iekļūt Rīgas pilī?

Traģēdija Jēkabpilī, kad tālbraucējs Leons Rusiņš, par spīti liegumam tuvoties, ilgstoši vajāja savu bijušo dzīvesbiedri, līdz 16. aprīlī viņu nogalināja dēla un mātes acu priekšā, likusi tiesībsargājošām iestādēm un politiķiem domāt par likumu grozījumiem, lai šādas paredzamas un novēršamas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos. Ko mainīsim regulējumos un vai ar jauniem likuma pantiem būs gana?

Pēdējos gados Latvijas sabiedrību šķēlušas domstarpības par ļoti dažādiem tematiem - sākot ar karu Ukrainā un pandēmiju, un beidzot ar viendzimuma ģimeņu tiesību aizsardzību. Kā varam kļūt vienotāki šajos laikos? Par politiku, vērtībām un Latvijas sabiedrību kopumā "Delfi" TV raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru (2007-2011).

Svētdienā, 16. aprīlī Jēkabpils novadā Leons Rusiņš sava bērna un viņa vecmāmiņas acu priekšā uz nomaļa ceļa automašīnā nodūra savu bijušo dzīvesbiedri, kuru bija vajājis un apdraudējis mēnešiem ilgi. Sieviete bija izmantojusi visas likumiskās iespējas, lai lūgtu aizsardzību, taču to nesaņēma. Kāpēc tiesībsargājošās iestādes nenovērsa šo slepkavību?

Valdības dienaskārtībā šīs nedēļas svarīgākais jautājums ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītās prasības par pedagogu algu celšanu un darba slodžu līdzsvarošanu, par ko tika panākta vienošanās pērn rudenī, kad tā brīža valdībai pēdējā brīdī pirms vēlēšanām izdevās novērst streiku. Šoreiz LIZDA paziņojusi, ka trīs dienu streiks, sākot no pirmdienas, 24. aprīļa, ir neizbēgams. Vai streiku varēja novērst un vai šonedēļ pieņemtie lēmumi atrisinās domstarpības starp valdību un skolotājiem? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem izglītības un zinātnes jomā "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Maija beigās 14. Saeima vēlēs jaunu Valsts prezidentu. Pagaidām šā brīža prezidentam Egilam Levitam nav pārliecinoša atbalsta, lai amatā paliktu uz otru termiņu, bet tikmēr par gatavību kandidēt uz šo krēslu paziņojis uzņēmējs, “Apvienotā saraksta” dibinātājs Uldis Pīlēns. Kāda būs cīņa par Valsts prezidenta krēslu un kas tajā piedalīsies – par to diskutējām “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Krievijas iebrukums Ukrainā licis daudz kritiskāk raudzīties uz agresorvalsts pārstāvju un naudas klātbūtni mūsu kultūrtelpā. Vai mūsu māksliniekiem ir jākāpj uz vienas skatuves ar Kremļa atbalstītājiem? Kādiem pieminekļiem ir vieta mūsu kultūrtelpā? Par šiem un citiem aktuālajiem kultūras nozares jautājumiem "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).

Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Latviju atjaunot obligāto militāro dienestu pilngadību sasniegušiem jauniešiem, un Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka pirmajiem brīvprātīgajiem dienestu vajadzētu sākt jau pavisam drīz – 1. jūlijā. Studijā AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA), NAA prorektors Ēriks Keisters, tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne, žurnālists Atis Klimovičs.

Valsts policijas (VP) darba kalendārā arī īpaši treknu sarkanu zīmuli ik gadus apvilkti divi datumi – 16. marts un 9. maijs – kuros likumsargi pastiprināti uzmana sabiedrisko drošību un kārtību. Nupat pagājis viens no tiem, un otrs arī vairs nav tālu. Gan par šiem datumiem, gan mūsu visu drošību kara laikā, noziedzības tendencēm, policijas darba kvalitāti un darba apstākļiem Olga Dragiļeva raidījumā "Kāpēc" runāja ar VP priekšnieku Armandu Ruku.

Latvija strauji dodas maksas veselības aprūpes virzienā un, "vēlākais, vasarā nozarē iestāsies smaga krīze" – tā par sekām, ko raisīs ilgstoši nepietiekamais finansējums nozarei, izteikusies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", Aizsilniece atbildēja uz žurnālistes Olgas Dragiļevas jautājumiem par situāciju nozarē, kā arī līdzšinējo un turpmāko LĀB darbu.

Žurnālistes Olgas Dragiļevas saruna ar Krimas tatāru Medžlisa jeb tautas kongresa līderi Refatu Čubarovu. Tajā pievēršamies gan galvenajiem secinājumiem kopš 2014. Gada, gan mācībām, kas gūtas aizvadītajā gadā, gan arī runājam par to, kas darāms tuvākajā laikā, lai Ukrainu pilnībā atbrīvotu no okupācijas.

Žurnāliste Olga Dragiļeva dod vārdu ukraiņiem, kuru mājas šobrīd ir Latvijā, bet kuru tuvinieki turpina dzīvot kara plosītajā dzimtenē. Sarunā piedalās bērnu ārste Dana Isarova, Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāja Jana Streļeca, mūziķe un dziesmu autore Katrīna Gupalo, mūzikas producents, komponists Edgars Vilcāns, un kafejnīcas "Borščs" administratore Irina Pasečnaja, kura kopā ar ģimeni pērn martā pameta savas mājas Harkivā un patvērumu atrada Latvijā. Viesi dalās pārdomās un secinājumos gan par aizvadīto gadu, gan pārmaiņu laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valstī.

Lai gan avionozari joprojām ietekmē Krievijas sāktais karš Ukrainā, Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023.gadā plāno pārsniegt pirms Covid-19 laika finanšu rādītājus. Pēc tam, kad pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmumā iepludinātas investīcijas vairāk nekā 340 miljonu eiro apmērā, "airBaltic" uzsver, ka šobrīd uzņēmums spēj pastāvēt ar saviem finanšu resursiem, attīstīties un atklāt jaunus maršrutus. Cik stabila ir nacionālā aviokompānija un ar kādiem līdzekļiem tas plāno sasniegt ambiciozos mērķus 2023. gadā – "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja 'airBaltic' izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šonedēļ Saeimā iesniegts 2023. gada valsts budžets, un finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzinis, ka veselības un labklājības nozares tajā nav pienācīgi finansētas. Taču straujā inflācija vissmagāk skars tieši nabadzīgos iedzīvotājus, un grūtībās nonākuši arī daudzi iedzīvotāji, kuri līdz šim vēl spējuši "savilkt galus". Kā dzīves dārdzības kāpums aizvadītajā gadā ietekmējis iedzīvotāju labklājību un vai valsts centieni atbalstīt trūcīgākos ir pietiekami, lai pārdzīvotu šīs grūtības – par to diskutējām "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Jau 1. septembrī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kuras izsniegtas bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību un palikt uz dzīvi Latvijā. Lai uzturēšanās atļaujas atjaunotu, aptuveni 17 000 cilvēku būs jānokārto valsts valodas prasmju pārbaudījums. Portālā "ManaBalss" savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju paraksti, lai šādus grozījumus Imigrācijas likumā atceltu, un tam par iemeslu ir ne tikai emocionāli apsvērumi, bet arī šaubas, vai tik īsā laikā atbildīgās valsts iestādes šādu darba apjomu spēs organizēt bez aizķeršanās. Kādi izaicinājumi gaidāmi gan valodas pārbaudījumu kārtotājiem, gan to organizētājiem, un vai varam paļauties, ka tiem tiks atrasti risinājumi – par to diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Krievijai mobilizējot ap 200 000 jaunu karavīru, Rietumvalstis steidzami ķērušās pie smagāka bruņojuma piegādēm Ukrainai, un cīņai pret okupantu karaspēku tiek ziedoti arī tādi ieroči, kādus iepriekš virkne Rietumvalstu Ukrainas aizsardzībai izvairījās dot, bažījoties no kara eskalācijas. Eksperti saka – jauns, masīvs Krievijas uzbrukums ir tikai laika jautājums. Kam gatavojas Ukraina un kam jābūt gatavām Rietumvalstīm?

Jau pusotru gadu trīs Latvijas novados Baltkrievijas pierobežā izsludināta ārkārtējā situācija nelegālo migrantu krīzes dēļ, un valdība šo statusu plāno pagarināt jau sesto reizi. Vienlaikus tiek gatavoti grozījumi Valsts robežsardzes likumā, lai noteiktu situācijas, kurās robežsargiem ir tiesības lietot spēku pret cilvēkiem, kas mēģina nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu. Par cilvēku tiesībām uz patvērumu un par valsts drošības interesēm diskutējām "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Aizvadītais gads bijis dramatisku pavērsienu pilns – ja gada sākumā diskutējām par ierobežojumiem un to, kā mazināt augsto mirstību no Covid-19, tad kopš 24. februāra, kad Krievija sāka brutālu iebrukumu Ukrainā, dzīvojam kara ēnā. Uz šī fona arī Latvijas vēlētāji rudenī kārtējās vēlēšanās ievēlējuši jaunu Saeimu un valdību. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva intervē Valsts prezidentu Egilu Levitu par valdību, Krieviju, iekšpolitiku un viņa paša nākotnes plāniem.

Latvijas Republikas ārlietu ministra amatā strādājot jau 11 gadus, Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ir Latvijas neatkarības vēsturē šajā amatā visilgāk strādājušais politiķis, un savu amatu viņš saglabājis arī šonedēļ apstiprinātajā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā. Par valdības tapšanu un nākotni, par mediju neatkarību kara apstākļos un par Latvijas atbalstu Ukrainai "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Rinkēviču sarunājās žurnāliste Olga Dragiļeva.

Koalīciju veidojošās partijas šonedēļ turpina darbu pie jaunās valdības deklarācijas rakstīšanas, iezīmējot galvenos darāmos darbus. Tikmēr Saeimā virzību sākuši likumu grozījumi ministru biedru un jaunas ministrijas ieviešanai, kas gan atdūrušies pret iebildumiem Juridiskajā komisijā. Kādi ir galvenie saskares punkti un klupšanas akmeņi valdības deklarācijas tapšanā un kādi būs galvenie uzdevumi jaunajai ministrijai – par to diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Jauno valdību veidojošās partijas pirms nedēļas parakstījušas sadarbības memorandu, bet, mēģinot vienoties par valdības deklarāciju, viedokļi par to, kā virzīties tālāk, atšķiras. Vai sarunas nonākušas strupceļā? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar politiķiem Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), Edvardu Smiltēnu ("Apvienotais saraksts") un Jāni Dombravu ("Nacionālā apvienība"), kā arī žurnāla "Ir" komentētāju Aivaru Ozoliņu.

Kāpēc Daugavpils pretojās padomju armiju slavinošo pieminekļu nojaukšanai un ko otrā lielākā pašvaldība Latvijā darījusi, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem samazināt apkures rēķinus? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujās Daugavpils mēru Andreju Elksniņu "Saskaņa".

Šonedēļ atrisināts pirmais lielais valdības veidošanas jautājums - koalīciju veidos tikai trīs partijas. Kāpēc partija "Progresīvie" atteicās no tai piedāvātā "varas pīrāga gabaliņa" un kāda ir šī politiskā spēka nākotne – par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju Antoņinu Ņenaševu.

Latvijā "problēmbērniem" un viņu ģimenēm atbalsts nav pieejams, bet institūcijās un sabiedrībā valda vienaldzīga, noraidoša attieksme un izpratnes trūkums – tā secinājusi Valsts kontrole. Jaunieši vai bērni smēķē, dzer un pārkāpj noteikumus, bet sistēma viņus par to soda, pat neiedziļinoties apstākļos, kas šādu rīcību izraisa. Kāpēc valstī un pašvaldībās gadiem ilgi paši neaizsargātākie sabiedrības locekļi tiek pamesti novārtā?

Šonedēļ turpinājās jaunās valdības veidošanas sarunas, kuru laikā dažādos formātos tikās četru potenciāli koalīciju veidojošo sarakstu pārstāvji. Joprojām skaidras atbildes nav, vai valdību veidos četri politiskie spēki, iesaistot partiju "Progresīvie", kā vēlas "Jaunā Vienotība" (JV), vai tomēr trīs, uz ko cer "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Kad skaidrība varētu rasties un kādi būs nākamās valdības pirmie darbi - par to Olga Dragiļeva raidījumā "Kāpēc" diskutēja ar šo partiju līderiem.

Jaunajā apkures sezonā liela daļa Latvijas iedzīvotāju bažījas, vai ziemā apkure mājoklī tiks nodrošināta un vai siltuma rēķini pēc tam būs arī samaksājami. Vai Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem šosezon gāzes pietiks un cik mums tā maksās? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti.

Ziemu mēs pārlaidīsim bez problēmām, augstos rēķinus valdība kompensēs, palielināsim pabalstus trūcīgajiem, atradīsies arī nauda valsts drošības stiprināšanai, un tam visam pa virsu - vēl samazināsim nodokļus. Tāds iespaids varētu rasties cilvēkam, kurš informāciju par situāciju Latvijā gūst tikai lasot partiju vēlēšanu programmas. Kaut mediji šīs programmas analizē, piedāvā "pielaikot partiju" un intervē pašus politiķus, vēlētājam un vērotājam no malas "zemūdens akmeņi" var palikt nepamanīti. Tādēļ Olga Dragiļeva kopā ar ekspertiem, kuri programmas analizējuši padziļināti, vēlreiz pievēršas partiju solījumiem.

Energoresursu cenu kāpums sākās jau pērn rudenī, un valdības ieviesto atbalsta pasākumu rezultātā daļai iedzīvotāju rēķini pavasarī pat samazinājās. Šoziem, kad dabasgāzes cena ir teju pieckāršojusies, valsts atbalsts tam netiks līdzi - iedzīvotājiem valsts kompensēs pusi no straujā izmaksu kāpuma. Vai valsts atbalsts energoresursu cenu krīzē ir gana efektīvs – par to runājām "Delfi TV" interviju un diskusiju raidījumā "Kāpēc".

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, nereti izskan pārmetumi arī Krievijas opozīcijai, ka tā nav spējusi apturēt pašreizējo valsts vadītāju Vladimiru Putinu un arī tagad dara par maz, lai izbeigtu karu. Kāpēc Putins joprojām turas un kāpēc opozicionāri uztraucas par Eiropas vīzu iespējamo aizliegumu - par to žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Krievijas opozīcijas līdera "labo roku" Leonīdu Volkovu.

Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien uzrunā Saeimai veltīja kritiskus vārdus gan tās deputātiem, gan valdībai. Bet vai pats prezidents ir gana aktīvs savā lomā un kā vērtē paša darbu? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva diskutēja ar pašu prezidentu Egilu Levitu.

Saeima ceturtdien lēmusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks arī turpmākos piecus gadus būs Jēkabs Straume. Kas palicis līdz galam neizdarīts un kas darāms, lai skaļas lietas ne tikai uzsāktu, bet arī novestu līdz notiesājošam spriedumam – par to Straumi raidījumā “Kāpēc” izjautāja žurnāliste Olga Dragiļeva.

Eiropas līderi šonedēļ mēģina vienoties par daļēju embargo Krievijas naftai, lai līdz gada beigām atteiktos no 90% Krievijas eksportētās naftas. Kāda būs embargo ietekme un ko vēl Eiropa var darīt, lai sodītu Krieviju par tās zvērībām Ukrainā – par to žurnāliste Olga Dragiļeva diskutēja ar Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu (JV), stratēģiskās komunikācijas eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili, enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes docentu Māri Andžānu, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Mariju Golubevu (A/P) un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālistu Tomu Ģiguli.

Uzņemot pirmos Ukrainas kara bēgļus, valdība rīkojās ātri un izveidoja atbalsta sistēmu 90 dienām. Trīs mēneši ir pagājuši un patvēruma meklētāji - sievietes, bērni, seniori - Latvijā atkal saskaras ar lielu neziņu par rītdienu. Par to, kāda nākotne sagaida Ukrainas iedzīvotājus Latvijā, žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Mārtiņu Šteinu (A/P), Finanšu ministra padomnieci Karīnu Ploku (JV), Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edmundu Valanti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru, Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS), kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvi Lindu Jākobsoni un uzņēmēju, labdarības kafejnīcas "Borščs – vakariņas pie ukrainietēm" vadītāju Ģirtu Slaviņu (JV).

Kādi un cik dažādi viedokļi Latvijas sabiedrības krievvalodīgajā daļā ir par gaidāmo tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa" demontāžu? Vai pieminekļa nojaukšana būs solis saliedētas sabiedrības virzienā, vai tieši pretēji, un kāda ietekme tam būs īstermiņā un ilgtermiņā? Par to žurnāliste Olga Dragiļeva runāja ar aktīviem Latvijas sabiedrības krievvalodīgas daļas pārstāvjiem, kuru līdzšinējās rīcības ir spektrā no ikgadēju pasākumu organizēšanas pie pieminekļa 9. maijā līdz naudas ziedošanai pieminekļa nojaukšanai.

Pēc prokrieviski noskaņotu cilvēku pulcēšanās 10. maijā pie pieminekļa Pārdaugavā ar asu kritikas vilni saskārusies gan Valsts policija, gan iekšlietu Ministre Marija Golubeva (A/P) – Nacionālā apvienība pieprasījusi viņas demisiju, pretējā gadījumā draudot aiziet no koalīcijas. Kāpēc tika pieļauta kara slavināšana un vai ministre atkāpsies no amata – par to raidījumā "Kāpēc" Golubevu iztaujāja žurnāliste Olga Dragiļeva.

Vai Saeima pieņems Civilās savienības likumu un vai pieņemtais regulējums atrisinās lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) problēmas, uz kurām norādījusi Satversmes tiesa? Par to žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Ilonu Kronbergu, rakstnieci un publicisti Ilzi Jansoni, kura patlaban tiesājas par savas ģimenes atzīšanu, kā arī ar Saeimas deputātiem Jāni Iesalnieku (NA), Inesi Voku (A/P) un Edgaru Tavaru (ZZS).

Kopš ievēlēšanas Eiropas parlamentā "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs attālinājies no Latvijas politiskās skatuves, kurā viņa vārdu un vadīto domi pavadīja virkne korupcijas skandālu. Kādas kļūdas pieļāvis Rīgā un kā vedies ar rīdzinieku interešu aizstāvēšanu Eiropas Parlamentā – par to 29. aprīlī raidījumā "Kāpēc" Ušakovu izjautāja "DelfiTV" žurnāliste Olga Dragiļeva.

Cik ilgi pastāvēs Putina režīms un kāda ir Krievijas nākotne – revolūcija, jauns "labais cars" un nerimstošas imperiālistiskās ambīcijas, vai valsts demokratizācija un federalizācija? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar kādreizējo oligarhu un politieslodzīto Mihailu Hodorkovski. Intervija ir krievu valodā.

Krievijas iebrukums Ukrainā Rietumu sabiedrību nolicis lielu izaicinājumu priekšā – cik plaši atvērt durvis no kara bēgošajiem un kā vērsties pret agresorvalsts pastrādātajām zvērībām? Vienlaikus asu baznīcas pretestību raisījis Saeimā apspriestais Civilās savienības likums. Par šiem un citiem aktuāliem tematiem Lieldienu priekšvakarā žurnāliste Olga Dragiļeva raidījumā "Kāpēc" intervēja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Cik efektīvi ir rīki, kas Latvijas tiesībsargajošām iestādēm ir pieejami, lai nepieļautu provokācijas un sodītu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atbalstītājus? Vai jāierobežo Krievijas pilsoņu klātbūtne Latvijā un kam drīkst un nedrīkst atņemt Latvijas pilsonību? Par šiem un citiem iekšējās drošības tematiem debatējām Delfi TV diskusiju un interviju raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu.

Divu pandēmijā aizvadītu gadu laikā mainījies ir gan vīruss, gan pieejas tā ierobežošanai – 2020.gada decembrī, kad Covid-19 kļuva par otru biežāko nāves cēloni valstī, valdība aizliedza klātienē tirgot grāmatas, pannas, zeķubikses un citas lietas, savukārt pērn oktobrī daudzi palika bez darba, jo negribēja vakcinēties. Tagad, kad ik dienu joprojām saslimst teju 3000 cilvēku un tiek ziņots par padsmit nāves gadījumiem dienā, atceļam vakcinācijas sertifikātus un gandrīz visus ierobežojumus, sejas aizsargmaskas nosakot tikai par vēlamām. Vai pandēmija ir beigusies?

Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionārs, šaha čempions Garijs Kasparovs gadiem brīdināja pasaules līderus par to, ka Putina agresija reiz izraisīs Eiropas mēroga traģēdiju un salīdzināja viņu ar Hitleru. Daudzi neticēja. Kasparovam izrādījusies taisnība. Piedāvājam noskatīties žurnālistes Olgas Dragiļevas interviju ar Kasparovu - par Putinu, karu un Krievijas nākotni. Intervija ir krievu valodā.

Kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins sēdēs uz apsūdzēto sola Hāgā un vai Krievijas ekonomikā sankciju dēļ jau iestājušies "jaunie deviņdesmitie"? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Valsts prezidenta padomnieci informatīvās telpas un digitālās politijas jautājumos Ievu Ilvesu, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku, starptautisko tiesību eksperti Ievu Miļūnu, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu un politikas zinātnes doktoru Mārtiņu Hiršu.

Krievijas ilgi kāpinātā spriedze pie Ukrainas robežām ir izvērtusies pilna mēroga iebrukumā Ukrainā. Cik tālu gatavs iet Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, vai šoreiz Rietumu sankcijas spēs viņu apturēt un vai Latvijas iedzīvotāji ir drošībā? Par to diskusiju raidījumā “Kāpēc” žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar ekspertiem Juri Ķiploku, Mārtiņu Varguli un Elīnu Langi-Ionatamišvili, iekšlietu ministri Mariju Golubevu (A/P), Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

Kopš referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu apritējuši 10 gadi. Par to, kādi secinājumi izdarīti pēc šī notikuma un kas ir darīts, lai veicinātu saliedētāku sabiedrību, piektdien, "Delfi" jaunajā raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Valsts prezidenta padomnieci Sarmīti Ēlerti ("Jaunā vienotība"), Daugavpils mēru Andreju Elksniņu ("Saskaņa") un rus.lsm žurnālistu Alekseju Dundu.

Žurnāliste Olga Dragiļeva piektdienās stundu garā diskusiju raidījumā analizē nedēļas svarīgākos un pretrunīgākos notikumus un procesus, izvaicā krustugunīs nonākušas amatpersonas un politiķus. “Hard talk” stila raidījuma mērķis ir padziļināti ielūkoties problēmu un procesu būtībā un saukt lietas īstajos vārdos.