Ko īsti nozīmē labbūtība darba vidē, kas to veido? Kā nodrošināt to, lai saglabājas līdzsvars starp darba un privāto dzīvi un lai neviena no jomām netiek atstāta novārtā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Jana Strogonova iepazīstina ar pētījumu, kas tiek veikts jau piekto gadu par cilvēku sajūtām darba vidē. "Cilvēki darba vietā jūtas patstāvīgi. Tā ir laba ziņa, cilvēki var plānot savus darbus, realizēt uzdevumus, vadītājs uzticas," norāda Jana Strogonova. "Darbinieki arī atzīst, ka jūtas gana novērtēti, bet šī sajūta krītas, un tas nav jautājums par atalgojumu, bet cilvēki norāda, ka vēlas saņemt vienkāršu paldies no kolēģiem, no vadītājiem, grib būt pamanīti, ka darbs ir jēgpilns, novērtēts. Grib saņemt atgriezenisko saiti un atbalstu. Bet šī sajūta krītas." Runājot par sliktajām sajūtām, cilvēki atzīst, ka jūtas stresā, kā arī izsmelti. Tas nemainās visus piecus gadus, kopš tiek veikts pētījums. Pieaug arī netaisnības sajūta kopš 2022. gada. Tas arī saistīts ar atalgojumu. "Ja krītas informētībā, pieaug arī netaisnības sajūta," analizē Jana Strogonova. "Pārsteidz, ka darba vietā arvien mazāk cilvēku jūtas laimīgi. Skumji, ka šī sajūta nav darba vietā. Cilvēki arī nesagaida, ka darba vietā var justies priecīgi. Tā, liekas ir negatīva tendence," vērtē Jana Strogonova. Cilvēki vēlas draudzīgus kolēģus, iespēju strādāt attālināti un redzēt sava darba jēgu. Eva Selga atzīst, ka uzņēmumā vadītājs nosaka daudz, iedod vadlīnijas par to, kā savstarpēji komunicēsim, kā sniegsim informāciju, kā svinēsim uzvaras un sasniegumus.  "Ja emocionālā vide ir depresīva, nestabila, saspringta, protams, nav ne prieka, ne rezultātu, ne varam runāt par foršu kopā būšanu," vērtē Eva Selga. Bet viņa arī norāda, ka ne viss ir atkarīgs no vadītāja. "Labbūtības momenti ir no abām pusēm, ko es ieguldu un ko dod darba devējs. Nevar darba devējs tikai dot un dot, bet es nākšu nīgrs un viss man būs slikti. No tā nekas nemainīsies. Abām pusēm jāspēlē kopā," vērtē Eva Selga. "Arī runājot par fizisko labbūtību. Kā es rūpējos par veselību, kā uztveru lietas. Var būt vislabākais galds, bet ja man kaut kas sāp un es neārstējos, galds neglābs. Arī cilvēkiem pašiem ir jādomā, ko viņi dara, lai justos labāk. Veselības apdrošināšanu darba devējs var nopirkt, cik mēs to izmantojam, vai mēs vingroja, vai kustamies? Neviens darba devējs mums rokas, kājas neizvingrinās. Tas jādara pašiem." Agnese Orupe min, ka daudz nav piemēroti darbam atvērtā birojā. Tas var izvērsties par problēmu. Viņai piekrīt arī Eva Selga un mudina kā risinājumu piedāvāt - ļaut strādāt no mājām.     

Pirms pieradini – noskaidro! Tas noteikti attiecas arī uz mājdzīvniekiem. Pirms iegādājamies vai adoptējam dzīvnieku, ir jāzina diezgan daudz. Kas tieši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un kinoloģe Jūlija Elsa. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli, kura stāsta, kas jāzina par dzīvnieku izvēli un kā no apmēram 400 suņu šķirnēm izvēlēties sev piemērotāko. Viņa arī skaidro, kāda ir cilvēka piemērotība, lai ģimenē ienāktu mājdzīvnieks. Lita Konopore savukārt norāda, ka tas ir mīts, ka bezšķirnes suņi ir veselīgāki. To pierāda arī pētījums, kas vairāk bijis saistīts ar dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet veselības problēmas, ar kurām visbiežāk suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ir tādas, kurām nav nekāda sakara ar šķirni.  "Daudz lielāka nozīme ir dzīvnieka īpašnieka atbildībai, spējai finansiāli parūpēties par savu dzīvnieku, profilakses ievērošanai, nekā tam, vai suns ir šķirnes vai bezšķirnes," atzīst Lita Konopore. "Negribu piekrist tam, ka "būtu forši ņemt dzīvnieku bez papīriem", jo šobrīd dzīvnieku labklājība un tas, vai viņi tiks vai netiks pavairoti un pakļauti ciešanām, ir tieši atkarīga no pircēja vai ņēmēja. Šobrīd ir skaidrs, ka jebkuram kaķēnam, kuru ņem cilvēks, jebkuram kucēnam, kuru ņem cilvēks, ir jābūt jābūt ar "papīriem". Jeb šim kucēnam un kaķēnam jābūt mikročipētam, jābūt Eiropas vienota parauga pasei iegādes brīdī un viņam jāatrodas vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, lai vispār izvietotu par viņu sludinājumu," skaidro Lita Konopore. "Ja kāds cilvēks šodien ņem kaķēnu bez mikročipa, pases, nereģistrētu, tāpat kucēnu, viņš faktiski iesaistās šajā nelegālajā biznesā, pavairošanas biznesā. Ja viņš brauc apskatīt savu kucēnu vai kaķēnu nevis uz audzētāja māju, kur viņam parāda mammu, bet pārņem dzīvnieku kaut kur benzīntankā, tad viņš ir līdzatbildīgs par visiem šiem nevajadzīgajiem, negribētajiem, ciešanām pakļautajiem, patversmēs nonākušajiem, izmestajiem un bezatbildīgi klaiņojošajiem dzīvniekiem. Katras sabiedrības loceklis ir atbildīgas par savu izvēli." Jūlija Elsa atgādina, ka izvēloties dzīvnieku, vēl pirms paņemt dzīvnieku ir svarīgi pašam izglītoties: kur es dzīvnieku ņemšu, cik daudz man ir laika viņam. Tāpat svarīgi izprast, kādas problēmas raksturīgas izvēlētajai šķirnei. Būtiski uzzināt, cik daudz laika vajadzēs veltīt kucēna socializācijai, apmācībai, arī sevis izglītošanai un veltīt laiku sevišķi suņa pirmajā dzīves gadā dzīvniekam, lai pietiekami nodarbinātu viņu fiziski un garīgi.  "Tad jau mēs izaudzinām patīkamu ceļabiedru, kas kopā ar mums ir vēl turpmākos 10, 12, 15 gadus. Starts ir ļoti būtisks," atzīst Jūlija Elsa.  

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, process pagaidām virzās uz priekšu smagnēji. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna, jurists, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors Jānis Zeltiņš, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne un zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. Šobrīd jau gandrīz divus gadus ir iespēja vienpusēji izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Līdz 2023. gada sākumam tas bija brīvprātīgi, dzīvokļu īpašnieki varēja vienoties ar zemes īpašnieku, bet ir simtiem tūkstoši šādu dalīto īpašumu, tādēļ vienošanās nestrādāja. Tāpēc sakārtošanu veicināja ar likuma izstrādi. "Šobrīd ir tā, ja dzīvokļa īpašnieki vienojas, ka vēlas izpirkt zemi zem mājas, netiek prasīta piekrišana zemes īpašniekam. Tur tas piespiedu elements, zemes īpašniekam jāsamierinās, ka saņems taisnīgu atlīdzību par savu zemi, bet viņš nevar iebilst, viņš šo procesu nevar apturēt," skaidro Anda Smiltēna. "Kopš likums darbojas, pamatā esam apmierināti ar situāciju." Viņa norāda, ka šogad jau 185 mājas ir vēlējušās izpirkt zemi un process iet plašumā. Lai vienotos par zemes izpirkšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums ar balsojumu 50+1 un virzīt to tālāk. Sapulces problemātiski sasaukt, tāpēc virzās lēnām likuma īstenošana.

Bez tā nekādi! Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu. Kas ir kiberhigiēna? Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam, lai aizsargātu personas un organizācijas no kiberdraudiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Hakeru skaits pieaudzis, to sekmējis arī pandēmijas laiks. Hakeru tīklā ir tādi, kam tas ir darbs, un pat nav jāmāk pašam kaut uzlauzt, tikai izvēlēties pareizos rīkus un tos darbināt. Kibernoziegumu ekosistēmā apgrozās liela nauda. Lai cilvēku neaicinātu pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām, eksperti iesaka uzstādījumos norādīt, ka grupai varēs pievienot tikai tie, kas ir cilvēka kontaktu sarakstā. Tad nesaņems aicinājumus pievienoties grupām, par kurām nav nekādas nojausmas. Otra iespēja – saņemt dažādus aicinājumus, bet pievienoties tikai tad, kad pats apstiprina dalību. Vēlams izpētīt pakalpojuma iespējas. "Vienmēr spiežam neļaut, kamēr jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama un ikdiena nav sačakarēta," uzskata Kirils Solovjovs, vērtējot, vai sociālo mediju tīkliem ļaut piekļūt kontaktiem cilvēka tālrunī. "Jāsaprot, ja vienreiz datus kaut kur ielejat, ļoti teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pateikt, ka - nē, izmetiet visus manus datus. Tas īsti praktiski nav izdarāms. Labāk neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet nav simtprocentīgas garantijas," atzīst Gints Mālkalnietis. Vēl viens speciālistu ieteikums – datiem veidot trīs kopijas. Oriģināls glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokāla atmiņā, trešā – "mākonī" un pirms ievietot, datus šifrēt.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Liepāju iepazīst Matrožu ielas 2 renovācijas stāstu. Šīs piecstāvu mājas renovācija pabeigta 2018.gadā. Interesējamies, kā mainījusies mājas iedzīvotāju dzīve pēc ēkas renovācijas. Stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, biedrības "DzīB Matrožu 2" valdes locekle Dzintra Lūsēna un mājas iedzīvotājs Arnis Semuškins.  

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu." Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam.   Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes. Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas.

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss. Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes. "Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss. Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp". "Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss.

Jau vairākus gadus 15.oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Vai tā ir atzīmējama diena tikai ķeksīša pēc, spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Valsts valodas diena ir jauna tradīcija. Ir bijušas dažas konferences, lai to iedzīvinātu. Dite Liepa atzīst, ka laiks rādīs, vai šī diena iedzīvosies kā tradīcija ar noteiktiem pasākumiem. Turklāt šī nav vienīgā diena, kad runā par valsts valodu. Viņa arī vērtē, ka valodniekiem lielākie svētki ir konferences vai kādas grāmatas atvēršanas svētki. Andrejs Veisbergs arī piekrīt, ka Endzelīna konference, kas norisinās vienmēr 22. februārī, ir stabila tradīcija valodnieku vidē. Runājot par mākslīgā intelekta piedāvātajiem tulkojumiem, piemēram, BBC ziņām, ko kāds klausītājs komentējis, ka saprast var, bet kaut kas spocīgs, Andrejs Veisbergs atzīst, ka ar mākslīgo intelektu tā ir - būs kaut kas spocīgs. Viņš stāsta, ka piedalījies leksikogrāfijas konferencē, kur arī daudz runāts par to, vai mākslīgais intelekts "piebeigs" vārdnīcas. Leksikogrāfi ir par to bažīgi. "Mākslīgais intelekts sevī iesūcis visu to, kas vārdnīcās jau ir ierakstīts, kas ir loģiski," atzīst Andrejs Veisbergs. "Tad bija liela diskusija par to, ko mākslīgais intelekts nevar izdarīt. Parādījās, ka sarkasmu un ironiju mākslīgais intelekts īsti neatpazīst. Pagaidām. Kad uz to noradīja, cilvēks, kas ļoti aizstāvēja mākslīgā intelekta iespējas, teica, ka arī daudzi cilvēki sarkasmu un ironiju nespēj saprast. Tāpēc nevajag gaidīt, lai mākslīgais intelekts to saprastu."  

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un CSDD Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Runājot par ziemas riepām un riepu maiņu, raidījuma viesi atzīst, ka vajadzētu sākt bez steigas tās mainīt. "Kad vidējā gaisa temperatūra diennakts laikā nepārsniedz +10 grādus kādu nedēļu, tas ir brīdis, kad nopietni vajadzētu sākt domāt par ziemas riepām," atzīst Jānis Vanks. "Ja mēnesī nobraucu 1000 kilometru un esmu uzlicis ziemas riepas mēnesi ātrāk, pirmkārt, nebūs rindas pie riepu maiņas servisiem un es būšu labāk sagatavojies braukšanai no rīta, kad ir plus 2-3 grādi, slapjš un +5 grādi - ziemas riepas strādā labāk," norāda Alberts Krūmiņš. Jānis Vanks arī atzīst, ka bieži satiksmē novēro, ka liela daļa auto vadītāju brauc pāri savām spējām. "Vai tā ir liela ticība, ka ar mums nekas nenotiks, vai... Man nav tam loģiska izskaidrojuma, bet es bieži sastopos satiksmē ar to, ka var redzēt, ka cilvēks brauc pāri savām spējām. Tas izvēlētais ātrums un manevri neatbilst tam, kā vajadzētu to darīt. Grūti pateikt, vai tas ir pārāk liels optimisms vai kas. Optimisms nav slikta lieta, bet satiksmē vajadzētu reālistiski domāt," atzīst Jānis Vanks.     

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja.  Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.

lgi nebūs jāstaigā pa Pierīgas privātmāju rajoniem, lai vasaras pievakarē izdzirdētu klusu kladzināšanu. Jā, vistas nav rets mājdzīvnieks arī piepilsētā. Bet vai vistu var turēt arī kā mīļdzīvnieku?  Par vistu turēšanu mājas apstākļos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Tautas putnkoju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, viņa tur vistas savas ģimenes priekam un vajadzībām, šķirnes mājputnu audzētāja ar veterināro izglītību Mārīte Škapare, šķirnes mājputnu audzētājs ar ilgu gadu pieredzi putnkopībā Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām Montu un Mārtiņu Vīgantus. Viņī dzīvi pilsētā nomainījuši ar dzīvi laukos - Siguldas novada Inčukalna pagasta "Sviļos". Viņi savā piecu hektāru lielajā piemājas saimniecībā audzē 70 vistas un cāļus, arī četrus tītarus un trīs zosis. -- Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. oktobrim norisināsies izstāde „Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”. Izstāde iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, izceļot arī to dekoratīvās īpašības. Izstādē piedalīsies un konsultācijas sniegs „Tautas putnkopju biedrības” biedri un citi putnkopji no Bauskas, Ķekavas, Ogres, Cēsu, Madonas un citiem novadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar „Tautas putnkopju biedrību", un tajā būs apskatāmas dējējvistu, gaļas, dekoratīvo pundurvistiņu un citas šķirnes, kā arī cukurvistiņas un krūpiņi, kas Latvijā ir sen audzētas, bet vēl nereģistrētas šķirnes.

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku  nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. "Es redzu, ja krūts vēža skrīnings ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet attiecībā uz kolorektālo vēzi jāsaka, ka es nejūtu šo skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju. Pirmās stadijas audzējus var izoperēt, šos pacientus es neredzu, otrās stadijas - vairāk atkarīgs no audzēja bioloģijas, bet trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti atgriežas vēl un vēl, mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā strādātu labāk, domāju, pacientu man būtu daudz mazāk," vērtē Elīna Sīviņa. Daudziem stāsts ir līdzīgs, ka jutušies labi, bet pēdējos mēnešos krities svars, sievietes pirmajā mirklī ar to ir apmierinātas, tad parādījušies citi nespecifiski simptomi. kad simptomi ar vien pieaug, cilvēks veic slēpto asiņu testu, citus izmeklējumus un atklāj visai bēdīgu ainu. Visi kā viens saka, ka būtu veikuši testu, ja būtu saņēmuši uzaicinājumu, ja būtu zinājuši. Vija Veisa, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka cilvēku sniegtās atbildes liecina, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav sūdzību. "Īstenībā tieši tas ir labi, tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt šos skrīninga testus, tad, ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama. Tas, ka man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam," atzīst Vija Veisa. Ainis Dzalbs piekrīt, ka koloroktālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Bet ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Speciālisti atzīst, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, zināšanas un pacientu izglītība, pātagas princips nedarbosies, tas var būt tikai īstermiņa risinājums. Kad jāveic skrīnigs? Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu.  Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma; reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi. Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA līmeni.

1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas. "Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai. Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Piedziņai ir jābūt, par to nav diskusiju, bet tai jābūt samērīgai," norāda Iveta Kruka. "Ceram, ka grozījumi to arī veicinās. Savukārt darba tirgus eksperti uzskata, ka grozījumi veicinās cilvēku iziešanu ārpus "ēnas" [ēnu ekonomikas], vai vismaz "pusēnas", jo nereti saprotam, ka minimālā alga ir tikai redzamā daļa un bonusā kaut kas tur ir. Saprotot, ka nereti cilvēki atrodas "ēnā", nevis tāpēc, ka grib tur būt, bet neredz citu iespēju, kā izdzīvot. Tāpēc ceram, ka grozījumi, kuri ir atvēruši ceļu uz samērīgu maksāšanas kārtību. Piedzinējam tas būs ilgāk, arī kreditori to saprot, bet galvenais, lai ir šis process." Ja ir piedziņas lietas ir pie vairākiem tiesu izpildītājiem, jāsazinās ar visiem un potenciālā vienošanās par parādu apmaksu jāsaskaņo ar katru. Tas ir sarežģītāk, bet šādu gadījumu nav daudz. Runājot par tiem, kas grimst arvien dziļākā parādu purvā, raidījuma viesi iesaka vispirms izprast parādsaistības un to cēloni un atturēties no darbības, kas sodus izraisa, vai uzturlīdzekļu gadījumā - censties maksāt ikmēneša maksājumus, lai nepieaug parāds. "Tas ir lavīnas efekts, nemaksājam kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, katru mēnesi parāds augs un augs, lavīna paliek arvien draudīgāka," atzīst Iveta Kruka. Viņa atzīst, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi gan par administratīvajiem sodiem, gan uzturlīdzekļiem, ja cilvēks vēlas un meklē risinājumu, to ir iespējams atrast. Protams, ne vienmēr ir tik pozitīvi. Viņa stāsta par kādu gadījumu, kur cilvēks bijis ar labiem ienākumiem, bijuši jāmaksā uzturlīdzekļi. Sākumā tas pat raisījis mulsumu, kāpēc uzturlīdzekļi jāpiedzen piespiedu kārtā, ja ir tik labi ienākumi. Viņam bijusi azartspēļu atkarība, lai arī teicis, ka pats tiks galā, bet diemžēl nācies iejaukties tiesu izpildītājam.

Oktobra piektdienu raidījumi šogad atvēlēti izbraukuma tiešraidēm, kurās stāstīsim par daudzdzīvokļu māju renovācijas pieredzi. Par mājām, kur jau darbi paveikti, gan dosimies tur, kur vēl darāmi. Šoreiz viesosimies Carnikavā, kur mājas renovācija bija jāsāk faktiski piespiedu kārtā.  Par renovācijas plānošanu, lēmumu pieņemšanu, izmaksām un darbu gaitu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta SIA „Ādažu namsaimnieks” projektu vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne un SIA „Ādažu namsaimnieks” Apsaimniekošanas daļas vadītāja Iveta Amoliņa, būvuzraugs Raimonds Furmanis, būvdarbu vadītājs Rolands Ķirķis, SIA „AS Real Estate” valdes loceklis Atis Jakobijs un mājas iedzīvotāji Baiba Kravale, kura ir arī šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle, Edgars Sīmanis un Sarmis Ozoliņš.

Logi nav tikai mājas acis uz pasauli. Logi ir estētiska bauda, dizaina elements un arī vērtīgs risinājums gaismas un siltuma ziņā. Kā pareizi izvēlēties logus un kas jāzina, tos uzstādot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Saprast to, kas jāzina par logiem, palīdz Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas pārstāvis Ivars Buls, SIA "REHAU" valdes priekšsēdētājs, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Sirmačs un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs /departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš.  

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija. Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām. Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā? "Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrovalde. "Cilvēkresursi ir un būs arvien lielāka problēma Latvijā un visā pasaulē, bet tā vienlaikus ir arī iespēja. Daudzi eksperti jau šobrīd diskutē, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot daudzmiljonu uzņēmumu, kur ir viens darbinieks. Šis idejas autors, kur mākslīgais intelekts strādā pārējās komandas vietā. Es aicinātu arī uz to skatīties kā uz iespēju, jo visiem uzņēmumiem ir jādomā, kā ar tiem pašiem resursiem vai mazāk resursiem izdarītu tikpat daudz." "Es domāju, ka jāizšķir dažādi līmeņi, viens ir ideju līmenis, otrs - kad ir pirmssēklas, sēklas finansējums. Atsevišķs stāsts ir par zinātnē balstītu inovāciju veidošanu, kas ir garāks un finansiāli daudz ietilpīgāks process," vērtē Ieva Treija. "Bet vēlreiz gribētu uzsvērt, ja runājam par šo ideju līmeni, kas tiešām ir pa spēkam jebkura aktīvam cilvēkam, varbūt arī ambīcija vienkārši izmēģināt, kāds es varētu būt uzņēmējs, tad ir aicinājums domāt risinājumu, ko var mērogot, ko var pārdot ārpus mūsu valsts, ko var veidot digitāli, ko var piedāvāt visā pasaulē. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst, runājot par idejām." "Nezinu, vai pietrūkst, vienmēr var runāt, cik liels finansējums ir pieejams konkrētām atbalsta programmām, cik viegli iegūstams un cik ilgi izmantojams tieši savam attīstības mērķim," papildina Klāvs Balamovskis. "Es kopumā piekristu un gribētu arī iedrošināt, ja ir ideja un personīgā ekspertīze vai sajūta, ka vari savu pienesumu dod ar jebkādu savu prasmi, tad tie mehānismi, kur vari potenciāli atrast, kur to pielietot, vai atrast citu biznesa partneri, vēl kādu ideju, kurai pievienoties, tādi mehānismi ir un pastāv, un ir pietiekami viegli pieejami."

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības. "Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere. Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe. Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies. "Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs. Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām. Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija." Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska. "Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Latvijas Urologu asociācija aicina nebaidīties un laikus meklēt urologa palīdzību, jo šobrīd lielākajās Latvijas slimnīcās pieejamas jaunas diagnostikas un ārstēšanas iekārtas, kas ievērojami atvieglo uroloģisko slimību pacientu dzīvi. Kādas ir biežākās saslimšanas un ko darīt lietas labā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Jansons un Latvijas urologu asoc.prezidents, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Ponis. Ārsti atgādina, ka urologs gādā gan par sieviešu, gan vīriešu veselību. „Vīrieši ir pieticīgāki un pacietīgāki un dažkārt līdz galam nesaskata savas problēmas kā nopietnas, tāpēc vizītes pie ārsta mēdz būt novēlotas,” atzīst Juris Jansons. Ierasts, ka par vīriešu veselību līdz šim vairāk runāts novembrī, taču turpmāk urologi vēlētos sabiedrību uzrunāt visa gada garumā, atgādinot ne tikai par prostatas vēzi, bet arī citām saslimšanām, arī urīnceļu infekcijām, urīna nesaturēšanu, nierakmeņu slimībām.

Oktobrī kaut kas būs jārok. Kas tieši, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad pārrunājam, kādi darbi dārzā darāmi oktobrī. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.  

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Līna Puga. 29. septembrī atzīme Pasaules sirds dienu. Inese Mauriņa atgādina, ka šīs dienas mērķis ir mudināt cilvēkus pievērst uzmanību tam, lai sirds ilgāk darbotos un lai cilvēkiem būtu laba veselība. Tāpēc akcentē trīs lietas: pirmā ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver uzturu, kustības, arī miegu, atmest kaitīgos ieradumus un censties mazināt stresu. Otrs - pārbaudīt sirds veselību pie ģimenes ārsta. Trešais - atgādināt par sirds veselību arī likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Ir sākts darbs pie sirds un asinsvadu slimību plāna izstrādes, kur apkopotas labas iniciatīvas, bet ir svarīgi šo darbu turpināt.

Caur sirdi uz maciņu - tā var teikt par krāpniekiem, kuri savus upurus atrod iepazīšanās portālos. Ar jums vēlas iepazīties miljardu mantinieks, ASV armijas ģenerālis un pat Nigērijas princis, tikai viņiem visiem nez kāpēc ir nepieciešama neliela finansiālā palīdzība. Un tas ir tikai interneta krāpnieku izdomātā stāsta sākums, lai pilnībā iztukšotu jūsu bankas kontu. Kā neiekrist romantisko krāpnieku ķetnās un kāpēc cilvēki uztic savus līdzekļus kādam, ar ko tikko ir iepazinušies? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Finanšu nozares asociācijas stratēgiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis, "Swedbank Latvija" pārstāvis Jānis Krops, Finanšu nozares asociācijas un "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. "Neuzzinām par romantiskās krāpšanas stāstiem bieži, jo cilvēkiem ir liela kauna sajūta. Ja vēl uzķeries uz kādas bankas vai policijas, bet šeit ir dziļi emocionāla saikne, aiziet un pateikt, ka esmu uzķēries, ir smagāk," atzīst Kaspars Zālītis. Vairāk romantiskās krāpšanas upuri ir sievietes. Bieži vien krāpnieki saka, ka ir ja ne bagāti, tad turīgi cilvēki. Reizēm romantiskās krāpšanas upuri ir arī seniori un viņus pasargāt un no neapdomīgas rīcības apturēt cenšas bērni. "Cilvēks tiek apvārdots tik tālu... Ar mani kaut kas ir noticis, esmu nonācis slimnīcā. Saruna jau ir ilgstoša un ir uzticība. Īpaši, ja cilvēki ilgstoši jūtas vientuļi, viņiem gribas ar kādu parunāt un uzticība veidojas ātrāk," norāda Kaspars Zālītis. Artūrs Utināns piebilst, ka viena no leģendām ir - es gribētu atbraukt pie tevis, esmu turīgs, bet šobrīd manai firmai ir finanšu problēmas, prasa biļetēm naudu. Dažreiz vienkārši saka, ka firmai ir parādi, vai nevarētu palīdzēt izkļūt no nepatikšanā.  "Ja cilvēks ir ļoti iededzies par partneri, tad pārskaita naudu ne tikai lidmašīnas biļetei," bilst Artūrs Utināns. Tomēr romantiskās krāpšanas gadījumi nav tik izplatīti kā investīciju un telefona krāpšana. Arī izkrāptās summas ir lielākas. "Pat ja tas cilvēks būtu īsts, vai man viņam uzreiz ir jāpērk aviobiļete. Ja ir tik slikti, ka nevar atlidot, varbūt var paciesties. Kad sākas it kā jūtas, pacietība mēdz pazust," vērtē Jānis Krops. "Ja kāds nopērk biļeti Marijai Celmai, ir augsta ticamība, ka arī Marija atbrauks. Bet krāpšanā saraksties ar ģenerāli Bērziņu, bet maksājumus veic viņa biznesa partnerim, radiem, vēl kādam, jo viņam ir grūtības ar kontu, naudu pa tiešo nevar saņemt. Tas uzreiz liecina, ka cilvēks neeksistē, jo kuram mūsdienās nav bankas konta? Vai tas, ka dienē armijā vai strādā naftas ieguves stacijā, liedz būt konta īpašniekam? Nē!," skaidro Marija Celma. "Ja neskaiti uz viņa kontu, vai nepērc biļeti uz viņa vārdu, bet veic kā maksājumu kādam citam, uzreiz skaidrs, ka tā ir krāpšana." Romantiskajā krāpšanā naudas pārskaitījumu lūdz veikt kādam citam - biznesa partnerim, radiniekam. "Romantiskā krāpšana ir īpaša ar ro, ka klienti atklāti stāsta, kas notiek, kāpēc skaita naudu. Ja lūdzam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, visbiežāk arī tos saņemam. Bet sniegtie skaidrojumi un dokumenti ir pilnīgi atrauti no reālās dzīves. It kā ir lapiņa, kurā ir reģistrēts sūtījums vai saka, ka gaida atsūtīs pastā paku ar zelta stieņiem, bet Turcijas muita ir apturējusi un jāmaksā Turcijas muitai, lai sūtītu tālāk. Krāpšana, kad nonāk redzes lokā, ir acīmredzama un to ir viegli pazīt komunikācijā. Tā kā paralēli notiek komunikācija ar krāpnieku, visi bankas argumenti tiek noliegti. Jautājums, kam cilvēks vairāk uzticēsies, personai, ko uzskata par savu vīru, lai gan nekad dzīvē nekad nav tikušies, vai kaut kādam bankas darbiniekam," analizē Marija Celmiņa. Vēl romantiskai krāpšanai raksturīga ir iežēlināšana - tu esi mana līgava, kā vari nepalīdzēt!

Rudens ir laiks, kad pilsētās atsākas aktīva rosība īres tirgū. Pēdējos gados tendences Rīgā nav iepriecinošas - piedāvājums mazs, cenas - augstas. Kāda šobrīd ir situācija īres tirgū Rīgā un reģionos? Kas jāņem vērā, veidojot īres līgumu un kādi pienākumi un tiesības attiecas uz īrniekiem un izīrētājiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot situāciju analizē uzņēmuma "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Laura Bergmane, uzņēmuma "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, zvērināts advokāts, juristu biroja "Sorainen" jurists Jorens Jaunozols. Komentārus par nodokļu maksāšanu izīrējos savu nekustamo īpašumu sniedz VID Nodokļu pārvaldes Konsultāciju daļas Vidzemes nodaļas vadītāja Sarmīte Grāpēna.

No nākamās vasaras precēm un pakalpojumiem interneta vidē jākļūst pieejamiem visiem cilvēkiem, arī tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd ar to nesokas labi - to apliecina Tiesībsarga un uzņēmuma "TestDevlab" pētījumi. Kā situāciju uzlabot, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, uzņēmuma "TestDevLab" Mārketinga vadītājs un pētījuma idejas autors Jānis Tipainis un uzņēmuma "Tilde" Biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Paraolimpietis vai tomēr paralimpietis? Informatīvais vai informācijas karš? Atbildes Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Rudens ir ražas laiks un septembris – laiks, kad īpašu uzmanību vēršam bioloģiskās produkcijas ražai. Kas aktuāls šajā jomā un cik viegli šobrīd ir audzēt un iegādāties bioloģisko pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Arta Deniņa, šī gada bio izaicinājuma dalībnieki Rolands Legzdiņš un Daiga Stepiņa un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Raivis Bahšteins.

Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc pilnpiena produktiem un aizvien jauni pētījumi apliecina pilnpiena produktu pozitīvo ietekmi uz veselību. Kādi ir pilnpiena un vājpiena produkti plusi un mīnusi un, ko nozīmē šāda paradigmas maiņa Latvijā un pasaulē? Vai tas nozīmē, ka jāmainās arī piensaimniekiem, piedāvājot olbaltumvielām un taukiem bagātāku pienu? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, piensaimnieks ģimenes uzņēmumā z/s "Mazdzērvītes" un Latvijas lielākā piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uztura speciāliste Liene Sondore. 80% no piena sastāvā esošajām olbaltumvielām ir kazeīns. Tam ir četri veidi, bet cilvēku veselību visvairāk ietekmē beta kazeīns. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus stāsta, ka šobrīd pasaulē veikti vairāki pētījumi un zinātnieki strādā pie liellopu selekcijas, lai ģenētiski radītu govis, kuru pienā būtu vairāk A2 un mazāk A1 kazeīna. Liene Sondore atzīst, ka Latvijā ir laba piena produktu pieejamība dažādām gaumēm, garšām un vajadzībām. Pēdējās desmitgadēs ir bijis aicinājums lietot vairāk vājpiena produktus, bet jāizvērtē ir, cik daudz un ko ar piena produktiem saprotam. Diemžēl daudzi pienu lieto tikai kā saldu jogurtu ar lielu cukura piedevu. "Piens ir labs, viegli patērējams produkts, bet jāsaprot, ka piens ir ēdiens, tas nav dzēriens," norāda Liene Sondore. "Piens ir labs olbaltumvielu avots, A, D, arī B grupas vitamīnu avots, arī satur kalciju, fosforu un citas minerālvielas. Jebkurā gadījumā šis ir produkts, kuru nevajadzētu bez pamatota iemesla izslēgt no ēdienkartes, kā diemžēl lielākā daļa sabiedrības dara," atzīst Liene Sondore. Iveta Mintāle atzīst, ka šobrīd mudina pacientus vairāk skatīties uz fermentētiem piena produktiem. Tāpat viņa norāda, ka labs produkts ir arī fermentēts siers, bet tas nav mūsu Jāņu siers, kas tiek vārīts, pievienojot sviestu un olas. Fermentēts siers ir brīnišķīga piedeva, aizvietojot gaļas produktus pie dārzeņiem. "Kvalitatīvs labs siers, cietais vai puscietais, dažādos veidos, kā lietosiet savā virtuvē, tur nav starpības," norāda Iveta Mintāle. "Es, protams, protestētu pret lielu rīta baltmaizes šķēli, uz kuras ir bieza kārta sviesta un pa virsu siers. Tas ir dīvains ēdiens. Bet ja siers ir kopā ar dārzeņiem, tas liktos apsveicami." "Ja uz sviestmaizes ir tomāta šķēlīte, jā, es noteikti balsotu par to, bet tādus dubultlabumus, kā sviests un siers vai sviests un kāda desa, kas galīgi nav pasveicama, šādas sviestmaizes vajadzētu aizmirst," turpina IVeta Mintāle. Iveta Mintāle bilst, ka atbalsta piena produktu lietošanu uzturā, bet pareizi apstrādātus, pēc iespējas labas kvalitātes un sieru, kurš taisīts no svaigpiena. Viņa neiesaka uzturā lietot industriāla apstrādātus piena produktus, piemēram, kausēto sieru vai siera desu, kur ir grūti saprast visas sastāvdaļas.

Oktobrī Latvijā būs pieejama sezonālā gripas vakcīna, bet, iespējams, šobrīd jādomā arī par vakcināciju pret citām infekcijas slimībām. Kādām, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska un RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis. Runājot par difterijas izplatību un diemžēl bēdīgo ziņu, ka viens no četriem saslimušajiem bērniem slimnīcā ir miris, Dace Zavadska atzīst, ka jāuztraucas ir nevakcinētajiem un tiem, kas ilgi nav saņēmuši balsta vakcīnu. "Difterija var būt bīstama arī tiem, kam ilgu laiku nav bijusi balsta vakcinācija," norāda Dace Zavadska. "Lielāko daļu difterijas izmaiņu, bīstamību un nāvi ietekmē difterijas baktērijas izdalītie toksīni. Ir svarīgi, lai difterija, kad ar to saskaramies, un viņa dzīvo mums apkārt, lai tā tiktu neitralizēta. Tāpēc ir vajadzīgas šīs cirkulējošas antivielas katram cilvēkam asinsritē, lai neviena no difterijas nūjiņām, ar ko saskaramies, nesāktu izdalīt toksīnus." Viņa mudina cilvēkus vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kad bijusi pēdējā difterijas balsta vakcīna. Zavadska arī norāda, ka vakcīnu pietiek un nevajag uzklausīt dažādu sazvērestības teoriju izplatītājus.  "Ja ir kavēta vakcinācija, vienalga 20 , 30 vai vairāk gadu, nav jāsāk no sākuma. Mums nav imūnā sistēma no jauna jāapmāca, ir tikai jāiedod atgādinājums. Nav jātērē vakcīnas, nav jādzen cilvēks vēl vismaz divas liekas reizes uz vakcinācijas kabinetu, aizejam, saņemam savu vienu kavēto vakcīnu un cenšamies tālāk ieturēt šos rekomendētos intervālus," skaidro Dace Zavadska. "Tas attiecas uz visām vakcīnām. Ir viens izņēmums – ja transplantētas kaulu smadzenes, bet tādu būs ļoti maz."  

Baltijas jūrā dzīvojošie roņi Latvijas iedzīvotājiem nekādu skādi nenodara, bet zvejniekiem gan. Roņu sabojāti tīkli un izbojāts loms nav reta parādība. Problēmas risināšanai ir īstenoti vairāki ne pārāk veiksmīgi projekti, tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izsniedz atļaujas 19 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai. Vai tas ir risinājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš un zvejnieks Ilmārs Raginskis no Ķesterciema.

Pēdu veselībai visbiežāk uzmanību vēršam tikai tad, kad rodas diskomforts staigājot un arī tad dažkārt sāpes ignorējam. Kādas ir biežākās pēdu problēmas? Kā palīdzēt var pareiza apavu, pēdu aprūpes un vingrojumu izvēle? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis, ortopēde Kitija Āķe, podoloģe Tatjana Ivanova un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode. Tatjana Ivanova uzskata, ka vispirms būtu jādodas pie fizioterapeita vai pie tehniskā ortopēda jau bērna vecumā, jo pirmajai vizītei pie šī speciālista vajadzētu būt, kad bērnam 3,5 - 4 gadi. Obligāti būtu nepieciešama konsultācija pirms skolās gaitu uzsākšanas. Ārste norāda, ka lielākoties pēdu veselību ietekmē nepareizu apavu izvēle. Diemžēl lētākie apavi bieži ir nepareizi un līdz ar to ietekmē pēdu veselību. Tās nozīmē, ka izmantoti sintētiskie materiāli, nav pareizā ortopēdiskā lieste, apavi nav pietiekami dziļi, pēda tiek tajā iespiesta. "Apaviem jābūt ir ar stingru mugurējo kapes fiksāciju. Bet ir jāizvērtē, kāds ir pēdu stāvoklis, vai tikai pēdas iet uz iekšu, vai tas kombinējas arī ar plakano pēdu? Tas viss kopumā jāizvērtē. Tātad kāda būs kape, cik augsta tā būs un kāda būs ortopēdiskā zolīte," skaidro Kitija Āķe. Speciāliste neiesaka "krokšus", jo tie visu laiku amortizē pēdu, nemitīgi tiek staipītas saites, un var ietekmēt ceļus, gūžas, muguru. Var veidoties asimetrija. "Vecākiem patīk nopirkt "krokšus", ielikt tajos bērnu. Līdz jūrai tas ir okay, bet ne jau ikdienas apavi," norāda Kitija Āķe. Juris Brūklis norāda, ka veseliem cilvēkiem apavi kā tādiem apavi ir problēmas viens no cēloņiem. "Ja mēs prasām, kas ir cēlonis, pirmām kārtām - ģenētika. Tātad cilvēkam ir noteikta pēdu forma, saistaudu stāvoklis, kolagēna stingrība un tā tālāk. Cilvēkam no dabas paredzēts staigāt basām kājām, tādēļ, ja mēs ieliekam cilvēku apavos, jau mēs sākam radīt problēmu. Zole neļauj strādāt mazajiem pēdas muskuļiem, kas stabilizē pirkstus pie zemes, kas stabilizē pēdas asi un tā tālāk," atzīst Juris Brūklis. Ja ir problēmas, protams, jāvēršas pie speciālista, bet Brūklis uzskata, ka pēda, lai kā to stutētu, neizaugs taisnāka.  "Attiecīgi pasīvi nostutējot pēdu, kurai nav problēmas, es uzskatu, ka mēs problēmu tikai vairojam. Tāpēc es domāju, ka īstākais ceļš būtu pēc iespējas mazāk apavus, pēc iespējas vasarā basām kājām, pēc iespējas apavi plānākām zolēm, platākām pirkstu daļām un tā tālāk," norāda Jānis Brūklis.  Tāpat viņš norāda, ka jāstiprina visas muskuļu grupas un tikai tā var panākt rezultātu. Nostutējot pēdas zolītes, neko nevar atrisināt.

Runā, ka rakstīšana ir zelta ceļš uz neapzināto. Var būt, ka tā ir, tomēr, iespējams, rakstīšana sniedz arī mierinājumu, sakārto domas, attīsta vai pat dziedina. Par rakstīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē rakstniece Zane Zusta un sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Sindija Meluškāne. Zane Zusta atzīst, ka rakstīšana viņai nozīmē izpaust sevi tieši caur rakstīto. "Runāt patiesībā ir daudz grūtāk. Kad es dodos pie cilvēkiem, man ir jādomā, kā es nodošu vēstījumu, bet rakstot man tas ir ļoti organiski. Ļoti viegli. Šķiet, ka esmu radīta tam, lai rakstot paustu savu emocionālo stāvokli, savus pārdzīvojumus, to, ko redzu, piedzīvoju, noklausos. Tas viss tiek pārstrādāts caur burtiem," atklāj Zane Zusta. "Rakstīšana palīdz iedziļināties un piekļūt varbūt emocijām, jo ienāk metaforas, mēs varam dziļāk piekļūt kādām jūtām, pārdzīvojumiem. No otras puses tas iedod distanci, ka uz to, kas ir mūsu dziļie procesi, varam paskatīties it kā mazliet no malas," skaidro Sindija Meluškāne. "Šī iemesla dēļ rakstīšana ir ļoti spēcīgs instruments terapijā." "Rakstīt var ikviens. Iespējams, ne katrs var uzrakstīt romānu, bet ir tehnikas un metodes, kā var rakstīt," turpina Sindija Meluškāne. Viņa stāsta, ka izmanto kādu tehniku strādājot ar grupām dienas stacionārā, kur ir cilvēki, kuriem ir trauksme vai depresija un kuri, iespējams, nekad iepriekš nav rakstījuši. Nodarbību beigās ir jāuzraksta dzejolis sev. To var izdarīt ikviens, ja pakāpeniski uz to virzās.

Ceļojumu sezona nav beigusies, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina uzmanīties no krāpnieciskiem tūrisma piedāvājumiem. Kā atpazīt īstu piedāvājumu no krāpšanas, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, portāla "BalticTravelnews" direktors Aivars Mackevičs un tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule. Ierakstā uzklausām "AlidaTūrs" valdes locekli Juri Cīruli. Daudzi ceļotāji tūrisma ceļazīmes iegādājas internetā. Juris Cīrulis stāsta par kādu krāpniecības gadījumu, kas notika, apmaksājot ceļojuma rēķinu kādā "Facebook" profilā. Krāpniecība nebija saistīta ar Jura Cīruļa pārstāvēto uzņēmumu, viņš skaidro, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties ceļojumu internetā. "Problēma lielā mērā atkristu, ja katram būtu savs ceļojumu aģents. Ja ne ikdienišķiem braucieniem, tad lielākiem, kam tērē tūkstoti un vairāk eiro," uzskata Aivars Mackevičs. Visi raidījuma viesi mudina pārbaudīt informāciju un izvērtēt katru pirkumu, ko veic internetā, it sevišķi, ja komunikācija ir ar sociālo mediju starpniecību. "Viena no stabilākajām vērtībām komunikācijai ir e-pasts, jo uz to vienmēr var atsaukties. Tas paliek atmiņā," norāda Aivars Mackevičs. "Attiecībā uz sociālajiem tīkliem, tur kontu var izdzēst, visa informācija, kas tika nodota, var pazust." Viņš atzīst, ka uzņēmumiem jāveido saziņai ar klientiem e-pasts ar savu nosaukumu, nevar komunikācijā izmantot gmail vai kādu citu. Tas arī krāpniekiem paver lielākas iespējas. "Ja man atnāk no pazīstamas tūrisma firmas e-pasts, bet tas ir gmail, tas ir pirmais signāls, kaut kas nav kārtībā, jo katra normāla tūrisma firma ir ar savu domēnu," norāda Aivars Mackevičs. "Ja tu piedāvā savu produktu no uzņēmuma, te jābūt e-pastam ar tā uzņēmuma domēnu [nosaukumu]. Ja tā nav, tas liecina par neprofesionalitāti." Ceļojumu aģentiem būtu jāpievērš uzmanība komunikācijas kvalitātei. Tāpat viņš norāda, ka svarīgi ir tūroperatoriem norādīt savu bankas kontu, lai klienti var pārbaudīt.

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas tīklu Latvijā sāka veidot 2015.gadā. Šobrīd tīkls izaudzis līdz 216 vietām. Papildus jau esošajiem tiek ieviesti jauni pakalpojumi. Vairāk par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone. Par vienoto klientu centru izveidi gādā pašvaldības, līdz ar to ir ņovadi, kur šādu centru ir vairāk, citos ir mazāk. Gada laikā vēl 95 punkti varētu nākt klāt. Arī Rīgā nākotnē varētu būt nākotnē šādi klientu apkalpošanas centri, kur pieejami gan valsts, gan pašvaldības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Kur Latvijā pieejami vienotie klientu apkalpošanas centri, var uzzināt VARAM mājaslapā. Vispieprasītākie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi. 40%, ko pieņem pašvaldībās klientu apkalpošanas centros, ir pieprasījumi slimības pabalstiem, tad ar apbedīšanas pabalstu saistītie pakalpojumi un vecuma pensijas pārrēķins. Ilze Andersone atzinīgi novērtē konsultācijas, kur centra darbinieks cilvēkiem māca un rāda, kā lietot e-pakalpojumus. Centros var pieteikt attālinātu video konsultāciju ar VSAA darbiniekiem, pagaidām cilvēki to maz izmanto. Šis pakalpojums arī pagaidām pieejams 25 centros, bet no nākamā gada būs pieejams katrā centrā.  

Fermentēšana šobrīd lēnām kļūst populāra. Vai tas ir labs veids, lai saglabātu dārzeņus un augļus ziemai? Kas jāņem vērā, fermentējot produktus? Un kāda ir šādi sagatavotu produktu uzturvērtība? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča, uztura speciāliste Guna Rijkure un atvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. "Fermentēšana nav tikai skābi kāposti, fermentēšana ir arī dabiski raudzēta maize, tas ir arī kefīrs, jogurts, rjaženka, ko var pagatavot arī mājas apstākļos, tikai pacietība vajadzīga," norāda Baiba Rudoviča. "Sālim būtiska nozīme fermentēto produktu gatavošanā, bet ar sāli nedrīkst aizrauties. Jāizmanto tādā apjomā, lai tas ļautu darboties pienskābām baktērijām un arī citām, bet lai neļautu attīstīties lieki raugam, pelējumam un citām baktērijām, kas pārtikas produktus bojā," skaidro Asnate Ķirse-Ozoliņa. Vislabāk fermentēšanai izmantot parasto vārāmo sāli. Protams, svarīgi zināt pareizo devu.  "Ja krāna ūdens satur daudz hlora un kaļķa, šāds ūdens var ietekmēt fermentēšanas procesu. Bet nav ieteicams arī lietot vārītu ūdeni. Hlorētu vai kaļķainu ūdeni iesaka filtrēt, vai izmantot ūdeni no veikala. Arī ar avota ūdeni jābūt uzmanīgiem," atzīst Baiba Rudoviča. Savukārt Asnate Ķirse-Ozoliņa atzīst, ka ūdeni vienmēr vajag novārīt kopā ar sāli. Jāpagatavo pareizā koncentrācija, jānovāra un jāatdzesē, jo ūdenī var būt fona mikrobi, kas traucē fermentāciju, ja tas ir piesārņots. Pats sāls ir ārkārtīgi piesārņots, jā jebkura garšviela.  Fermentēšanu labāk apgūt nodarbībās, jo katrā internetā ievietotā aprakstā ir savas nianses. Arī katrai saimniecei savas pagatavošanas nianses, ko arī apliecina trīs raidījuma viešņu, kuras nodarbojas ar fermentēšanu, saruna. Ko lieto viena, otrai tas īsti neder un viņa iebilst.

Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, tai skaitā arī Latvijā. Tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un tā tāda blēņošanās vien ir. Par elektroauto tuvāku un tālāku nākotni spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas E-auto 2024/25 idejas autors, autožurnālists un "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis.

Adīšana ir ne tikai vaļasprieks vai nepieciešamība, kam nododas sirmas kundzes cienījamos gados. Tā ir iespēja radīt, būt kopā un pat uzlabot veselību. Par adīšanas sniegtajiem ieguvumiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta tautas lietišķās mākslas studija "Irbi" vadītāja Baiba Pilāne un "Darling Wool" izveidotāja un adīšanas kursu vadītāja Baiba Dambe. Ierakstā Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, kas pēta veselīgu novecošanos un demenci, apstiprina, ka adīšana un citi rokdarbi veselību ietekmē pozitīvi un pat var aizkavēt demences procesus. Baiba Dambe uzskata, ka adīšana uzdzīvo sava veida renesansi, īpaši 30 - 40 gadu vecu sieviešu vidū, kuras šajā straujajā dzīvē meklē veidu, kā palēnināt tempu, kā atrast laiku sev un nodarbei, kas piepilda un arī ļauj mazināt stresu un atslēgties no ikdienas. Baiba Pilāne bilst, ka cilvēki, kas izvēlas apgūt etnogrāfiskos adījumus, adīt etnogrāfiskos cimdus, zeķes ka tas savā ziņā savas meistarības apliecinājums, misijas apziņa būtu par skaļu teikt. Klasiskais stāsts ir, ka skolas laikā meitenēm nepavisam neinteresē apgūt adīšanu, bet pirmo reizi par to iedomājas, kad gaida bērniņu, ka vajadzētu zābaciņus, sedziņu varbūt. Tad nākamais mirklis, kad sievietes pievēršas adīšanai, ir kad bērni ir paaugušies un ir brīvs brīdis sev. "Kad uz tās "adatas uzkāpj", nokāpt ir grūti," atzīst Baiba Pilāne. "Adīšanā var ieiet tā, ka tu netiec ārā un viss pārējais paliek sekundārs, tāpēc ir jāuzmanās, jo adīšana nodarbina rokas un var iedzīvoties dažādas kaitēs, iekaisumos. Tāpēc vienmēr ar mēru un padomāt par ergonomiku - kā pareizi sēdēt, gaisma, atpūsties, paskatīties tālumā. Nepārpūliet sevi ar adīšanu," atgādina Baiba Dambe.  Bet ar ko un kā sākt? Viens - atrast domubiedru kopienu, izvēlēties labu dziju un labas adatas un uzadīt "vienas ficītes projektu", kas dod ātru gandarījumu, nevis uzreiz džemperi vai milzu jaku.

Šonedēļ izsludināta pieteikšanās ikgadējam sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt". Par konkursu un citām sociālās uzņēmējdarbības aktualitātēm runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Līva Švarce, Labklājības ministrijas projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vecākais eksperts Juris Cebulis un Ogres sociālā uzņēmuma Vilbers dibinātāja un vadītāja Zane Bērziņa. Viesojamies arī sociālā uzņēmumā Jelgavā. Ar rokkoncertu pirmdienas vakarā jauno mācību gadu uzsāka privātā mūzikas skola "Rokskola", kas šogad svinēs 20 gadu jubileju. Šo gadu laikā skola izaugusi no 20 līdz 300 audzēkņiem un 20 pedagogiem, un skolā var apgūt gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītības programmas. No maija skola atrodas bijušās Jelgavas bērnu slimnīcas telpās un "Rokskola" ir arī sociāls uzņēmums. Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā ir salīdzinoši stabils. Šobrīd ir ap 220 sociālu uzņēmumu. Līdz šim arī 80 uzņēmumi, kas bija ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, to ir zaudējuši, liekākā daļa paši ir atteikušiem, iespējams, konstatējot, ka nosacījumi traucē tālāk attīstīties. Atbalstu sociālā uzņēmuma darbībai var iegūt ne tikai sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursā, bet arī biznesa ideju konkursā, ko īsteno Labklājības ministrija ar "Altum" atbalstu.

Jūlijā Latvijā sāka strauji pieaugt Covid-19 pozitīvo paraugu skaits. Vai šobrīd briesmas garām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, un Aivars Bērziņš, zinātniskā institūta BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. "Divu gadu laikā šis ir 10 pacēlums," skaidro Jurijs Perevoščikovs. "Ik pēc četriem, pieciem, sešiem mēnešiem parādās jauns paveids, kurš izturīgāks par citiem, izplatās straujāk un inficē lielāku cilvēku skaitu. Šis ir desmitais pacēlums, bet ir lielāks, nekā bija pagājušajā vasarā un aizpagājušajā vasarā. Iespējams, turpināsies arī rudenī." Viņš arī min, ka slimnīcās pieaug Covid slimnieku skaits, kā arī nāves gadījumu skaits. Jurijs Perevoščikovs un Dace Zavadska mudina riska grupām parūpēties par savu aizsardzību, lai arī ar vakcīnām tomēr skrienam pakaļ vīrusam, nevis ejam vienā solī vai apsteidzam, plānojam, kas nāks. Neskatoties uz to, vakcīnas pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tās ir būtiskas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas. Vidēji vakcīna mazina saslimšanas risku piecas reizes.  Dace Zavadska vērtē, ka vakcīna varētu būt labāka un efektīvāka, bet nevaram apsteigt vīrusu, jo tas mainās daudz ātrāk. "Tā ir labs spilvens tiem, kam ir būtiski nesasisties tad, kad viņi kritīs. Pārējiem kopā iepriekš saņemtās vakcīnas un saslimšana rada augstāku aizsardzību nekā tikai vakcinācija. Tas ir zinātniski pierādīts," skaidro Dace Zavadska. "Ja būtu iespējams izveidot universālu vakcīnu, tas nav tikai Covid vakcīnai, to mēs arī par citām vakcīnām varam attiecināt, tas būtu brīnišķīgi. Bet tās vakcīnas, kas ir tagad, noteikti ir daudz labāk, nekā ja vispār nebūtu," atzīst Dace Zavadska. Savukārt Aivars Bērziņš vērtē, ka būtiski ir saprast, kā pasaulē kopumā mobilizēt zinātnisko potenciālu, lai tas varētu daudz operatīvāk sniegt atbalstu dažādu krīžu pārvarēšanai saistībā ar slimību uzliesmojumiem un pandēmijām. Tas ir zinātnei svarīgs jautājums.

Runājot par 2. pensiju līmeni, terminu mūža pensija esam pieminējuši ne reizi vien, bet tā īsti, kas tā tāda ir, tomēr neesam analizējuši. Kas tad ir mūža pensija un kāpēc tai piesakās vismaz pagaidām kūtri, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro, Ervins Vēveris, "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs, Kaspars Zvirgzdiņš, ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas projektu vadītājs Baltijā, Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, un ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Iemaksas 2. pensiju līmenī ir līdz pensionēšanās vecumam, mūža pensija kā viena no iespējām ir pēc pensionēšanās vecuma. Abos šajos noguldījuma veidos var izvēlēties, kas uzkrājumus mantos.  Pensiju 2. līmenī var izvēlēties norādīt, ja cilvēks aiziet mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, kurš to mantos. Savukārt, kad cilvēks ir pensijā, viņš šos uzkrājumus novirza vecuma pensijai vai mūža pensijai.  Arī mūža pensijā var izvēlēties garantēto izmaksas periodu līdz par 20 gadiem, kur arī var norādīt vienu vai vairākus labuma guvējus, ja ir vairāki, tad arī norādīt proporciju, kā izmaksāto atlīdzību garantijas perioda laikā saņemt.

Saruna ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.

Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar to tikt galā ātri un nesāpīgi? Pēc psihologu pētījumiem, cilvēkam pēc atvaļinājuma vajag apmēram 3-10 dienas, lai atkal adaptētos darba vidē, pierastu pie veicamajiem pienākumiem, mainītā dzīves ritma, lietišķā komunikācijas stila. Skaidrojam kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi un juristu Kasparu Rācenāju.

Pagājuši četri mēneši kopš mājsaimniecības Latvijā, kurās uzstādīti vai tiks uzstādīti saules paneļi elektrības ražošanai, vairs nevar pieteikties neto uzskaites sistēmai, kuras vietā nākusi neto norēķinu sistēma. Kā izmaiņas ietekmējušas mikroģenerāciju valstī un kā neto norēķinu sistēmu padarīt izdevīgāku? Saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani un Klimata un enerģētikas ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktoru Raimondu Kašu.  

Augļu un dārzeņu ražas pilnbriedā - ābolu maiss mūs sagaida darbā un plūmju kaste no vecmāmiņas dārza arī noteikti jāņem līdzi. Tomēr, vai visu to droši varam lietot uzturā? Ko darīt ar kritušajiem augļiem? Vai pietiek, ja bojāto vietu no augļa izgriež un vai bojāties sākušos tomātus var savārīt mērcē? Studijā Inese Siksna Institūta "BIOR" eksperte - uztura speciāliste un Svetlana Aļminoviča - Miļjanoviča Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības eksperte.  

Tikko no Vācijas! Viens saimnieks! Tas pats, tikai ar to svētdienās uz baznīcu braucis! – Ar šādiem, nu jau folklorizētiem tekstiem savulaik izmanīgi tirgoņi mēģināja lētticīgam pircējam iemānīt nodzītu automašīnu. Laiki mainās, bet vai auto pārdošanas tikumi arī? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis.

Lai sabiedrībā popularizētu medu un bišu produktus, jau divpadsmito reizi, šoreiz 23. augustā, notiks „Medus diena dravā” – pasākums, kurā biškopji aicina Latvijas iedzīvotājus pie sevis, lai pastāstītu par pašmāju medu un biškopju profesiju.  Kāpēc izvēlēties Latvijas biškopju produktus? Par to spriežam raidījumā, kurā viesojas biškope, saimniecības "BeeBox" vadītāja Ciemupē Baiba Sīmane, biškope, Latvijas biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītāja un dravu Augsdaugavas novada, Višķu pagasta "Līdumos" Gunta Some, kā arī biškopis, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs, "Medus diena dravā" pasākuma organizators Jānis Kronbergs. * Piedāvājam arī stāstu par bitenieku no Iecavas puses – Otto Lodiņš viensētā Rāmriti ar biškopību nodarbojas, kā pats saka, tikai deviņus gadus. Viņam ir 60 bišu saimes un ar saviem inovatīvajiem produktiem – 15 dažādu veidu medus suflē ar dažādām piedevām, viņš konkursā Novada garša saņēmis visu kalumu medaļas. Otto pērn arī saņēmis balvu kā gada mājražotājs Bauskas novadā.

Fotografēšana ir ne tikai iespēja fiksēt mirkli, bet arī pamanīt nepamanāmo vai ieraudzīt dzīvi pavisam citā rakursā. Kā vislabāk gūt prieku no fotografēšanas un ar ko sākt, lai hobijs kļūtu par aizraujošu nodarbi, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par un ap fotografēšanu vairāk sarunā ar fotogrāfiem Reini Fjodorovu un Ediju Pālēnu.

Finanšu krāpnieki – kā neuzķerties? To studijā pārrunājam ar Finanšu nozares asociācijas ekspertu Kasparu Zālīti, "Swedbank Latvija" Mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu un "Bite Latvija" iekšējo drošības procesu vadītāju Reini Pudānu.

Pēc ceļu satiksmes drošības rādītājiem mēs bieži vien iepaliekam mūsu kaimiņiem. Nevar teikt, ka viņiem klimats cits! Bet kas tad? Turpinām sarunu par braukšanas kultūru un drošu braukšanu pa ceļiem. Ko tas īsti nozīmē? To vislabāk zina stāstīt mūsu šīs dienas raidījuma viesi: DBS autoskolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš.

19. augustā atzīmējam Pasaules humānās palīdzības dienu. Šī diena ir par sirsnību, palīdzību un nesavtību – kā pateicība ikvienam, kas, pakļaujot savu dzīvību dažādiem riskiem, ir snieguši palīdzību teritorijās, kur notiek plaša mēroga konflikti un dažādas dabas stihijas.  Par humānās palīdzības veidiem un sabiedrības iesaisti palīdzības nodrošināšanā citiem studijā izvaicājam labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu Dimantu un biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" prezidenti Līgu Menģelsoni. Humānās palīdzības dienā sākam arī sabiedrisko mediju akciju "Domās un darbos kopā ar Ukrainu", kas ilgs līdz 8. septembrim. 24. augusts ir Ukrainas neatkarības diena. Krievijas sāktā pilna mēroga kara dēļ daļai ukraiņu šobrīd māju sajūta ir atņemta, bet vēlme un vajadzība pēc neatkarības ir simtkārtīgi augusi. Veids, kā varam palīdzēt ukraiņiem atkal nostāties savā zemē stabili, brīvi un neatkarīgi līdz galam, ir turpināt viņus atbalstīt ne tikai domās, bet arī darbos. Ir svarīgi nepierast pie kara šausmām – svarīgi atgādināt un parādīt pretiniekam, ka neatslābstam. Atbalsts frontei ir nepieciešams nepārtraukti. Godinot Ukrainas neatkarības dienu, aktualizējam akciju ar mērķi ziedot Latvijā ražotu lietu piegādei Ukrainas karavīriem frontē – t. i., nakts redzamības ierīcēm, apģērbiem, ēdienam u. tml. Visa saziedotā nauda tiks novirzīta Ukrainas atbalstam – ziedojumu sadalījumu konkrēto lietu iegādei organizēs Ziedot.lv kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Ukrainas vēstniecība ir aicinājusi divas trešdaļas no saziedotajiem līdzekļiem novirzīt tieši Latvijā ražotu dronu iegādei, jo tie šobrīd frontē nepieciešami visakūtāk. Ziedosim Ukrainai, reizē atbalstot arī vietējos – Latvijas – ražotājus. Kopīgiem spēkiem līdz Ukrainas uzvarai! Ziedojuma tālrunis: 90204113 (maksa par zvanu 5,00 eiro ar PVN). Ziedot.lv par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. Ziedot.lv administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojuma.

Vai un kā Latvija varētu kļūt par tūristu iecienītāku galamērķi vasarā? Statistika uzrāda pozitīvas tendences, tomēr kā veicinām vai bremzējam tūrisma attīstību Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvo vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs. Ierakstā uzklausām Biznesa augstskolas "Turība" asociēto profesoru Ēriku Lingebērziņu.

Pēc nesen valsts centrālajā daļā pārdzīvotās vētras sevišķi daudz cietuši koki. Kas pēc notikušā jāsaprot par kokiem pilsētā? Raidījumā Kā labāk dzīvot to vaicājam arboristiem - SIA "Labie koki" vadītājam, arboristam un teritorijas labiekārtošanas plānotājam Edgaram Neilandam un koku ekspertam Gvido Leiburgam.

Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi un šis ir arī tomātu ražas pilnbrieda laiks. Tieši šodien, 14. augustā, Nacionālajā Dabas muzejā atklāj izstādi "Tomāti un garšaugi". Kas īpašs tajā būs apskatāms un kāda raža šogad padevusies Latvijas tomātu audzētājiem, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas šobrīd ir modē tomātu pasaulē, kādas šķirnes pārliecina un kādas pārsteidz, kā arī kas jauns un aktuāls garšaugu pasaulē, stāsta tomātu kolekcionāre un Artura Sildes dārznieku entuziastu kluba "Tomāts" Valmieras nodaļas vadītāja Natālija Zeltiņa un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš korekcijas, ar katru gadu ir arvien sarežģītāk izaudzēt tomātus. Ir karsts, lieli vēji, arī plūdi. Arī garšaugu dārzos ir savas korekcijas, vējš ir aplauzis lielos garšaugu krūmus, ir applūduši garšaugu dārzi. Tas nenotika rudenī, ūdens uzsūksies, bet kā būs ar ziemcietību applūdušajos dārzos, ir jādomā," atzīst Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš izteiktas korekcijas. Ar to turpmāk būs jārēķinās, jo katru gadu ir savādāk, vairs nav tā, ka var mierīgi iestādīt, zinājām, kāds būs laiks jūnijā, jūlijā un augustā, šobrīd ir grūtāk prognozēt." Pārējais atkarīgs no dārznieka, cik bieži velta tomātam laiku. "Tomāts ir tāds, ka viņš grib, lai viņu pieskata. Viņam patīk, ka viņu vēdina, ka viņam kaut ko nokniebj, kaut ko nogriež, kaut ko aptin. Visu jādara laicīgi, ja laicīgi neizdarām, rodas problēmas. Ja dzīvo uz vietas, gandrīz katru dienu jāpieiet pie viņa," skaidro Natālija Zeltiņa. Arī pie laistīšanas sistēmas tomāts pierod, vai tas ir vienreiz nedēļā vai katru dienu. "Ja iesāk laistīt katru dienu, viņš gaida katru dienu savu krūzīti, ja vienreiz nedēļa, tad savus 10 litrus ūdeni, lai dziļās saknes varētu padzerties," atzīst Natālija Zeltiņa.

Kas jājautā ārstam? Kā pacientam vajadzētu sagatavoties vizītei, lai tā būtu noderīga un vērtīga? Turpinām sarunu par ārsta un pacienta attiecībām. Raidījuma viesi: Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Ierakstā uzklausām kardioloģi Vitu Vestmani. Ilze Aizsilniece mudina pacientu, pirms doties pie ārsta, pašam izanalizēt, kā veidojusies veselības problēma. "Ārstam daudz vienkāršāk būtu, ja pacients atnāk un saka: man sāp vēders; man sāpes parādījās pirms trim nedēļām; man sāp, teiksim, no rīta, naktī vai pēc ēšanas vai pirms ēšanas; man sāpes pastiprina tas un tas, man paliek vieglāk, ja es izdaru to un to; man šādas sāpes jau ir bijušas, vai nav bijušas nekad; es esmu slimojis ar to un to," norāda Ilze Aizsilniece. Ja tā ir pirmā tikšanās, svarīgas iepriekšējās saslimšanas, tāpat ļoti svarīgi, lai pacienti painteresējas, kādas saslimšanas bijušas ģimenē, jo šī informācija ir svarīgi, lai ātrāk un precīzāk diagnosticētu. "Ja pacients nāk jau padomājis, kad sāp, kāpēc sāp, kas ir tas, kas man kairina. Pēc kura ēdiena ir sliktāk, tā par daudzām lietām, arī par citām sāpēm. Svarīgi padomāt un vismaz 10 minūtes pirms tikšanās salikt visu precīzi," atzīst Ilze Aizsilniece. Ainis Dzalbs atzīst, ka ģimenes medicīnā pacientu uzraudzības būtība ir saistīta ar komunikāciju. Ap 70 – 80 % diagnožu tiek uzstādītas pateicoties komunikācijai, saruna, datu ievākšana, anamnēze ir pats būtiskākais posms, kad ārsts pacienta izsaka aizdomas par kādu saslimšanu vai sniedz rekomendāciju. "Būtiska ir efektīva komunikācija, kas ir gan pacienta, gan ārsta atbildība," norāda Ainis Dzalbs. "Vienlaicīgi gribu teikt, ka tas ir arī ģimenes medicīnas lielākais izaicinājums." Ģimenes ārsta un speciālista meklējumus viņš salīdzina ar laulību, kas mēdz bieži izjukt. Tas ir meklējums dzīves laikā, līdz izdodas atrast speciālistu, kas ir uzticības persona.  Pacienti daudz priecīgāki, ka komunikācija un savstarpējā sadarbība ir efektīva abpusēji. Ilze Aizsilniece ir skeptiskāk noskaņota, atzīstot, ka ir arī citi stāsti, jo biedrībai nākas izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, ar sūdzībām, ko izskata arodtiesa. "Ja analizējam gadījumus, kad vispār ir pieļautas kļūdas medicīnā un pacienti varbūt ir cietuši, galvenokārt tās ir pieļautas un ārstēšana nav bijusi veiksmīga nevis kādu tehnisku lietu dēļ, tas ir retāk. Galvenais klupšanas akmens medicīnisko kļūdu gadījumā ir komunikācija. Tieši komunikācijas kļūdas un savstarpējā neizpratne ir tas, kas rada ne tik veiksmīgus rezultātus ārstniecībā," atzīst Ilze Aizsilniece. Viņa norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem ir svarīgi apgūt komunikācijas pamatprincipus. "Būtībā medicīna, ne tikai primārā veselības aprūpe balstās uz zināšanām, komunikāciju ar pacientu un spēju integrēt to kopā. Ja tie trīs vaļi ir, varam diezgan droši stāvēt," vērtē Ilze Aizsilniece.  

Pasaule nestāv uz vietas, tas ir skaidrs. Nepārtrauktās pārmaiņas liek jautāt arī to, kā mainās ekosistēma, ja parādās kāda svešzemju suga, kura konkurē ar vietējo. Kādas tam ir sekas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks Dāvis Ozoliņš un Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE for Species" koordinators, projekta "LIFE-IP LatViaNature" eksperts Jēkabs Dzenis. Dabā pilnīgi viss ir savstarpēji saistīts, to sauc arī par ekosistēmu jeb dzīvo organismu un vides kopumu. Diemžēl vai varbūt par laimi cilvēkiem ar savu rīcību ir iespējas ietekmēt ekosistēmu darbību. Nesen skanēja saruna par dabiskajām pļavām un to, kā invazīvās augu sugas un to izplatība ietekmē dabiskās pļavas un ekosistēmu Latvijā, tad šodien savā ziņā šo sarunu turpinām, padziļināti izzinot arī invazīvo dzīvnieku un zivju sugu problemātiku un to, ko tad mēs katrs varam darīt, lai situācija Latvijas dabā varbūt kaut nedaudz līdzsvarotu.

Dzīvei jābūt pilnvērtīgai jebkurā vecumā. Kā iešūpoties zelta ritmā un kā aktīvi un jēgpilni pavadīt laiku kopā, smeļoties iedvesmu, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot, gaidot festivālu "Zelta ritmi", kas šogad norisināsies 11. augustā no plkst. 11.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Būt aktīviem arī senioru vecumā aicina festivāla "Zelta ritmi" organizatoru pārstāve, "Mammamuntetiem.lv" projektu vadītāja Ella Karele, invalīdu apvienības "Aizvējš" līnijdeju kopas pārstāve Marga Maldava, VEF kultūras pils senioru deju kolektīva "Sendancis" dalībniece Inga Lebede un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Profesors Zaļkalns mudina seniorus būt atvērtiem un pieņemt jaunās lietas, tajā pašā laikā kritiski izvērtēt, vai man tas patīk un to vēlos, vai tas atbilst manam vecumam un situācijai. "Viens no atslēgas vārdiem ir nīgruma, noguruma, nevēlēšanās pārvarēšana. Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer, ka sāc domāt nevis, ko darīt, bet ko varētu nedarīt, tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas. Ka ir jārīkojas, ka ir jādarbojas," atzīst Jānis Zaļkalns. "(..) Nekad nepieņemsim gaidītāja pozu - man pienākas. Nevis dzīvot ar sajūtu, man pienākas, bet dzīvot ar sajūtu, ko es pats pirmkārt varu darīt, lai mani seniora gadi būtu spilgti, jēgpilni un es par to būtu priecīgs un apmierināts."

Mikromenedžments – kā tas ietekmē darbiniekus un kāpēc vadītājiem reizēm no tā ir tik grūti atteikties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Mikromenedžments - vadītājs ļoti cieši uzrauga savus darbiniekus. Viņš pievērš uzmanību vissīkākajām detaļām, kas saistītas ar uzdevumiem vai lēmumiem komandā vai organizācijā. Šādi vadītāji izvairās deleģēt pienākumus darbiniekiem, šādi vadītāji kļūst par vienīgo lēmumu pieņēmēju, norāda Jana Strogonova. Pētījumi rāda, ka divreiz biežāk darbinieki, kas saskaras ar šādu pārmērīgu kontroli, jūtas izdeguši. Raidījuma viešņas atzīst, ka ir jākontrolē darbinieki, bet arī jāciena viņi un jāuzticas viņiem. Eva Selga vērtē, ka šāda pārmērīga uzraudzība liecina par vadītāja neprofesionalitāti, viņa bailēm, ka cits zinās vairāk. Pastiprināta kontrole noved pie slikta rezultāta. Agnese Orupe norāda, ka sīkmanība un kontrole mazina darbiniekos motivāciju. "Nevar teikt, ka nevienam no mums nepatīk kontrole. Ir cilvēki, kuri jūtas ērti situācijā, ka viņiem cieši pasaka, kas tev ir jādara, kad tev ir jādara. Tādi cilvēki vairumā gadījumu nav problēmu risinātāji. Tādi cilvēki ir," bilst Agnese Orupe.  "Jāsaprot, ja tevi kāds mēģina pārmērīgi kontrolēt, ļoti bieži tas nebūs par tevi pašu. Var gadīties, ka cilvēkā ir problēma, ka kaut kāda iemesla dēļ ir nepieciešama šāda kontrole, bet visbiežāk stāsts nebūs par cilvēku, kuru kontrolē, bet to, kurš kontrolē," skaidro Agnese Orupe. "Ja raugāmies psiholoģiski, tika pieminētas bailes un trauksme, bet viena no emocijām, ko cilvēkiem ir visgrūtāk izturēt, ir bezpalīdzība. Tā parasti ir emocija, ko "monētas otrā pusē" regulē ar kontroli." Eva Selga atzīst, kā šādā situācija darbiniekam ir grūti vērsties pie vadītāja un teikt, ka šāds modelis viņam nav pieņemams, jo vadītājs ir varas pozīcijā un darbiniekam ir grūti paust savu viedokli, bet tas ietekmē pašpārliecinātību, profesionalitāti un noteikti pašapziņu. Jana Strogonova šāda situācija mudina iedzert visas "drosmes tabletes" un doties pie vadītāja uz sarunu. Agnese Orupe norāda, ka šāda saruna var līdzēt, jo cilvēki bieži neizprot, kā citi no malas redz viņa rīcību. Ja tas personības traucējumu līmenī, ja tas ir narcisms, vai nu ar to var sadzīvot, vai diemžēl jāmeklē cits darbs.

Kā pasargāt īpašumu un mantu, lai nerastos negaidīti pārpratumi un zaudējumi, kas reizēm mērāmi ne tikai naudā, bet arī ieguldītajā laikā un enerģijā. Apdrošināšanas nianses pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis. Kam būtu jāpievērš uzmanība, kad cilvēks izvēlas apdrošināšanu? „Pirmais – apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to. Bet tur vienmēr ir kāds izņēmums. Un vienmēr ir kaut kādi kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība. Un tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē no 18 kilometriem stundā vai no metriem sekundē, kad apdrošināšana ieslēdzās. Kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē vēja stiprums. Tās ir atšķirības,” skaidro Jānis Abašins. „Par šiem pašiem nelaimīgajiem plūdiem: kādam apdrošinātājam ir segti tikai plūdi no upes, kāds apdrošinātājs saka, nē, es sedzu arī tos plūdus, kas ir no lietavām. Tā kā šie izņēmumi ir pamatlieta, ar ko vajadzētu sākt. Paskatīties, pret kādiem riskiem es gribu apdrošināties, kādi riski man ir aktuāli.” „Piemēram, ja es dzīvoju privātmājā, varbūt, ka mani neinteresē, teiksim, kaut kāds trubu plīšanas risks, ja man tur kaut kas notiek, tas nodara skādi tikai sev. Daudzdzīvokļu mājā, es teiktu, šī trubu plīšana, ņemot vērā mūsu dzīvojamā fonda stāvokli, gandrīz obligāts risks. Pirmais – paskatāmies, pret kādiem riskiem mums ir vērts apdrošināt īpašumu,” turpina Jānis Abašins. Viņš norāda, ka klasiski ir trīs risku bloki: uguns un dabas stihijas „slapjais bloks” – cauruļu plīšana, ūdeņi, kanalizācija un apkure; trešais bloks ir kriminālais bloks, kas ir attiecīgi zādzības. „Es teiktu, ka vislielākās nelaimes klasiski, protams, ir no uguns. No tā ir jāuzmanās visvairāk. Uguns un daba. No trubām tā skāde parasti nav liela, bet tās ir biežāk, īpaši daudzdzīvokļu namos. Kriminālais, trešais bloks, to paskatāmies, vai mūsu mājās, vismaz no mūsu viedokļa, ir kaut kas zogams,” norāda Jānis Abašins. „Pirmais izvēlamies riskus, otrais, aiz šiem riskiem paskatāmies izņēmumus. Kādi ir šie izņēmumi, lai nebūtu pārpratumu. Un gandrīz pats pēdējais ir, paskatīsimies, protams, arī prēmiju jeb cenu. Bet tas ir pēdējais, nevis tā, ka pirmais paskatāmies cenu un paņemam lētāko.” „Jāsaprot viens - ja OCTA transporta līdzekļiem ir obligātais apdrošināšanas veids, kas ir definēts likuma visā Eiropā, tur apdrošinātāji pārdod visi vienādus pīrādziņus, tad īpašuma apdrošināšana vai nelaimes gadījuma apdrošināšana, vai brīvprātīgā mašīnu KASKO apdrošināšana - tie nav vienādi pīrādziņi. Tie pīrādziņi ar dažādu pildījumu, katram savs. Paskatāmies drusciņ to pildījumu,” skaidro Jānis Abašins. „Tas labums ir, ka katram apdrošinātājam, katram produktam ir šis pamatinformācijas dokuments, kur uz vienas A4 jeb pusotras A4 lapas pamatlietas ir uzrakstīts. Nu izlasām vismaz to, tad jau būs daudz.”

Aktivitātes dabā ir aizraujošas, tomēr ir vērts apdomāties, cik droši tas ir un vai esam padomājuši par visu. Kas jāievēro pašiem un par ko ir atbildīgi aktivitāšu piedāvātāji, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro bloga "Dodies dabā"  autors, gids un ģeogrāfs Kristaps Kiziks un Latvijas dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis, ūdens tūrisma uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Vents Strautmanis. Sazināmies ar Latvijas Krasta apsardzes dienesta pārstāvi Tāli Dzērvi.

Vasara mūs vēl lutinās kādu laiku, bet tad atkal nāksies meklēt siltumu. Kā sagatavoties apkures sezonai un ko vajadzētu izdarīt, vēl pirms sākuši pūst aukstie ziemas vēji, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Dabiskā pļava ir ne tikai baudījums acīm un sniedz iespēju no sirds izskrieties rasā, bet tā ir arī nozīmīga ekosistēmas daļa. Kāpēc dabiskās pļavas ir tik svarīgi saglabāt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe, pilsētas pļavu autore un Pļavas festivāla organizatore Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Sazināmies ar farmaceiti, farmācijas doktori, asociēto profesori Viju Eniņu. „Pļavas festivāls ir lieli svētki pļavai un dabas daudzveidībai,” atzīst Rūta Sniedze-Kretalova. Jau rīt, 3. augustā, Rīgā, Arkādijas parkā, notiks otrais Pļavas festivāls – izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu programma dabisko pļavu un citu dzīvotņu izzināšanai. Pasākumā norisināsies dažādas lekcijas un meistarklases, pļavas produktu tirdziņš, kā arī grupas “Rahu The Fool” koncerts. Pļavas festivāla fokusā ir ne tikai dabiskās pļavas, bet arī citas ekosistēmas un dažādi procesi dabā, kurus apmeklētāji aicināti iepazīt, izbaudīt un izzināt kopā ar dabas ekspertiem un dabisko pļavu produktu ražotājiem. Ar lekciju festivālā piedalīsies arī Vija Eniņa, viņa iepazīstinās, kuri augi aug kuros pļavu tipos. "Dabiskajā pļavā var atrast visu, ko sirds kāro, bet nekad vienā pļavā nebūs viss," norāda Vija Eniņa. Viņa stāstīs, kuri augi aug kuros pļavu tipos, jo augi izvēlas augt, kur tiem patīk, kurš sausākā, kurš mitrākā vietā.

Acis ir sarežģīta sistēma, kura prasa uzmanību. Kā parūpēties par to, lai acis ne tikai redz, bet arī saredz, un kā saglabāt acu veselību ilgtermiņā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar oftalmoloģi Andu Balgalvi un "Pasaules optikas" galveno optometristi Kristu Cauni-Bērziņu.

Mežs ir lieliska vieta, kur atpūsties un atgūt spēkus. Tomēr mežā var apmaldīties. Kā nenokļūt šādā situācijā un kā to risināt, ja tomēr nevaram atrast īsto taku, bet vakars teju jau klāt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics un ceļotājs, personīgās izaugsmes treneris, glābējs Andžejs Reiters. Vienkāršākais ieteikums - pirms doties mežā, informēt piederīgos, kurp dodas un kad aptuveni varētu atgriezties. Otra problēma - nav saziņas līdzekļu vai nevar noteikt orientierus, kur atrodas, jo ir apjucis vidē, kur atrodas. "Tad iestājas sava veida panika cilvēkam. Viss apkārt šķiet vienāds, bet neesam iepriekš pievērsuši uzmanību objektiem, kas ir apkārt - lieli koki, nolūzuši koki, kādas pļavas. Dziļi mežā viss šķiet vienāds," norāda Kristaps Kalvāns. Andžejs norāda, ka cilvēki mūsdienās ļoti paļaujas uz tālrunī pieejamo GPS sistēmu. "Tas ir brīnišķīgi, līdz brīdim, kamēr telefons nav izlādējies vai iekritis peļķē. Tajā brīdī ir trakāk nekā būtu bez tā. Ja ir bez telefona, cilvēks pievērš uzmanību mežam, kurā vietā viņš atrodas. Ja viņš ir kaut mazliet pirms tam paskatījies kartē, ir lielākas izredzes pašizglābties, nekā ja paļaujas tikai uz telefonu," atzīst Andžejs Reiters. "Tā bilde ir bēdīga, vienā brīdī ir viss, vienā - nav nekā, tad panika ir baisāka, jo pilnīgi cilvēks nesaprot, kur atrodas." Andis Rinkevics iesaka jāizdomāt, ko darīs situācijā "x". "Ejot uz mežu, lielāka daļa nedomā, ko darīs, kad apmaldīsies. Tas būtu pirmais mājas darbs, izdomāt, ko es darīšu tajā brīdī. Lai cik tas izklausītos absurdi, mēs daļēji šo domu muguras smadzenēs iestādām. Kad mums būs panika un panika būs vienmēr vai stress krīzes situācijā, tad tā informācija, ko miera apstākļos būsim sev ieprogrammējuši, vismaz kaut kādā mērā palīdzēs. Es ieteiktu arī to pārdomāt, ko varētu darīt tajā brīdī, kad apmaldīšos," norāda Andis Rinkevics. Savukārt Andžejs Reiters norāda, ko būtiski pateikt, sazinoties ar glābējiem "Vienmēr rēķinos ar viskritiskāko situāciju. Ja ir telefons, pieņemu, ka ir 2% [baterija], nevis ka ir pilns, bet tādā situācijā, ka jāpasaka būtiskākais. Ja tādā brīdī saku - ļoti traki nomaldījos, tas neizsaka neko. Tās ir emocijas, kas neizsaka neko glābējam vai meklētājam. Atrodos tajā un tajā vietā, vārds tāds un tāds, pēdējo reizi iegāju mežā, redzēju to un to, jūtos šobrīd tā un tā. Šīs lietas pirmās, varbūt vārdu var pateikt pēdējo, kaut gan vārds ir būtisks, jo pēc soctīkliem var atrast cilvēka pēdējo atrašanās vietu," skaidro Andžejs Reiters. "Šīs lietas būtiskas vairāku iemeslu dēļ. Tās var būt pēdējās skaņas, ziemā sevišķi telefons var nosalt, cilvēkam var būt slikti un pēdējais, ko varu, ir pateikt - atrodos tajā un tajā vietā. Tas ir visbūtiskākais, jo ar šo informāciju pēc tam strādā." VUGD ik gadu palīdz meklēt mežā apmaldījušos cilvēkus, biežāk apmaldas rudens pusē, kad cilvēki dodas pēc „loma”. Šogad jau izglābti 19 cilvēki. 2023. gadā palīdzēts 61 cilvēkam, 2022. gadā - 65 cilvēki. Visbiežāk atrod, izmantojot gaismas un skaņas signālus. Diemžēl statistika gadu no gada nemainīga.

Pilsētās bez cilvēkiem ir arī citi iemītnieki - piemēram, putni. Kā iedzīvotājiem sadzīvot ar putniem, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt, lai kaimiņu attiecības ar spārnotajiem draugiem būtu labas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Antra Stīpniece, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane un "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze. Sazināmies ar Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvi Initu Kabanovu. Putniem patīk ievākties māju bēniņos un tur ierīkot ligzdas, it sevišķi, ja bēniņi nav ilgi tīrīti. Gatis Roze stāsta, ka viņa apsaimniekotos namos bēniņus tīra, liek ventilācijas restes, lai putni nevarētu iekļūt un vide nebūtu labvēlīga putniem ligzdošanai. Putni mēdz arī iekrist ventilācijas šahtās, arī rada bojājumus cilvēku īpašumam, tā vācot materiālus ligzdām. Antra Bormane norāda, ka cilvēkiem, kas tīra bēniņus, jābūt nodrošinātiem ar sejas aizsegiem, lai neiekļūtu elpvados putekļi, kas var izraisīt inficēšanos ar ornitozi, kad cilvēks ieelpo fekāliju daļiņas. Gan tiem, kas tīra vietas, kur apmetušies putni, tāpat tiem, kas baro zīlītes, obligāti pēc darba jāatceras nomazgāt rokas. Tas pasargās no saslimšanas.

Droša braukšana nav izvēle, tas ir pienākums - pret citiem satiksmes dalībniekiem un pret sevi pašu. Kā iemācīties droši braukt un kā samazināt riskus satiksmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Dienā, kad vienā daļā Latvijas plosās vētra un daudzviet ir spēcīgas lietavas, ir īstais laiks pārrunāt par drošu braukšanu. Jānis Vanks norāda, ka jebkuros laika apstākļos - šāda lielā vējā un lietu vai ziemā, vai arī lielā karstumā, ja cilvēks nejūtas droši braukt, labāk to nedarīt un izvēlēties citu veidu, kā nokļūt tur, kur nepieciešams nokļūt. "Šādos laika apstākļos kā šodien ir daudz papildus risku, par kuriem pat ļoti droši braucot, nevaram būt pārliecināti. Ja tas zars lūzīs un kaut kur lidos, varat braukt, cik droši gribat, ir iespēja, ka nemaz neizdosies izvairīties," atzīst Jānis Vanks. "Ja tiešām ir jābrauc, jāizvēlas maršruts, jābrauc prātīgi, nav pamatojuma skriet. Šādos laika apstākļos, uzskatu, ka pat atļautā ātruma ievērošana nav obligāta. Ir jābrauc tā, ka mēs zinām, ir iespēja nobremzēt, ir iespēja izvairīties no šķēršļa. Jāskatās, vai iebraucot peļķē, mēs nenodarām kaut kādu ļaunumu citiem satiksmes dalībniekiem."  Jāsaprot, ka var būt ļoti neparedzami laika apstākļi. Bieži spēcīga lietus gadījumā auto vadītāji mēdz apstāties ceļa malā. "Lietus un apstāties ceļa malā – koks ar diviem galiem," uzskata Alberts Krūmiņš. "Ieteiktu skatīties prognozes, ja iespējams, izvairāmies braukt lielā lietū. Ja uz ceļa sākas ļoti stipra līšana, ja meklējam vietu, kur apstāties, vajadzētu nobraukt nost no ceļa. Lai nesanāk muļķīga situācija, ka viens ir apstājies, otrs vēl mēģina kaut ko darīt. Redzamība ierobežota, logi vairāk sāk aizsvīst. Sāk līt, redzu, ka nevarēšu visu kontrolēt, meklēju vietu, kur nobraukt no ceļa. Ideāli būtu kāds stāvlaukums vai degvielas uzpildes stacija ārpus apdzīvotām vietām."  

Reizēm ļoti kārojas kādu lietu vai arī tā vienkārši ir nepieciešama. Bet kā atpazīt viltojumus, kā neuzķerties uz krāpnieciskiem piedāvājumiemun kā pasargāt savu preci vai ražojumu no viltošanas, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Patentu valdes pārstāve, atbildīgā par tīmekļvietni "Viltotarealitate.lv" Viktorija Kasara, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani.

Agresija un neiecietība ir signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar sabiedrību kopumā. Kas tas ir, kas liedz būt savstarpēji laipniem un kas ļauj aizskarošam komentāram interneta vietnē pārceļot uz sadzīvi un attiecībās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Latvijas iedzīvotāji ar sēnēm ir uz "tu". Tomēr dažas no tām var būt tādas, ar kurām attiecības var nebūt tik labas. Kuras ir ēdamas un kuras neēdamas sēnes, kur tās aug un varbūt arī kādas varam audzēt paši? Viss par un ap sēnēm raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Danieli.

Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus.  "Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. " Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem lēmumu nospiest attiecīgos kodus, vai pat izņemt naudu no bankomāta, atdot taksistam vai ielikt pakomātā. Vai pat paņemt patēriņa kredītu no bankas, izņemt skaidro naudu un iedot cilvēkam, kas ir blakus bankas filiālei. Tās ir šausmīgas situācijas. Summas diemžēl pieaug. Pēdējos divos mēnešos vērojama piesardzīgi pozitīva tendence – šie gadījumi sarūk." Krāpnieki bieži uzrunā seniorus. Lai mudinātu cilvēkus, it īpaši seniorus, būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem, šomēnes norisinās kampaņa "Izklausās aizdomīgi? – Met nost!".  "Redzam, ja šis krāpnieks tiek līdz senioram, iespējamība tikt apkrāptam ir 70 -80 %," atzīst Kaspars Zālītis. Tāpēc kampaņas ietvaros īpaši runā ar senioriem un skaidro aizdomīgus gadījumus. "Ir gadījumi, kas daudziem šķitīs kuriozi, ka klients cenšas pārliecināt bankas pārstāvi, ka tas ir mans mīļotais, kurš dzīvo, piemēram, Bangladešā, mūžam neesmu viņu redzējis, bet gribu viņa palīdzēt… Bankas darbinieks ir bezspēcīgs šajā gadījumā," turpina Kaspars Zālītis. Raidījuma viesi atgādina, ka bankas pārstāvji nezvanīs un neprasīs saviem klientiem piekļuves datus. Policijas darbinieki nesūtīs savas apliecības "whatsapp", Valsts ieņēmumu dienests nesūtīs interesantus e-pastus ar kvadrātkodiem, „Latvijas pasts” nesūtīs nekādas saites, kuras mudinās atvērt. Tāpēc kampaņas ietvaros mudina cilvēkus, ja zvans šķiet aizdomīgs, nolikt klausuli un atzvanīt. Krāpnieki spēj būt agresīvi un iebiedēt. Dati liecina, ka izkrāpt visbiežāk naudu izdevies no cilvēkiem vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Marija Celma atzīst, ka tieši vecākās paaudzes cilvēki ir vairāk atvērti sarunai. Cilvēks saņem zvanu, krāpnieki izdomā dažādus stāstus, lai grūtāk atpazīst krāpšanu, bet doma vienmēr ir saistīta ar to, ka no konta pazūd nauda, kāds jūsu vārdā mēģina paņemt naudu, vai arī mums ir aizdomas, ka jūsu iekārtā ir vīruss. "Tas noved pie tā, ka kaut kas notiek ar banku, vai nu bankas aplikācija ir kompromitēta, kāds varētu nozagt naudu, jāveic aktīvas darbības, lai to apturētu. Tās aktīvās darbības ir, vai nu nauda jāpārskaita kādam drošā glabāšanā, drošā kontā jānoliek. Vai arī saka, ka pie vainas ir negodprātīgs bankas darbinieks, tas arī ir iemesls, kāpēc jūs mēģina apkrāpt, tāpēc nevienam neko nedrīkst teikt, mēs ar jums strādāsim, jūs palīdzēsiet atklāt negodprātīgo darbinieku," stāsta Marija Celma. Cilvēks domā, ka palīdz policijai un ir gatavs izmaksāt visus savus uzkrājumus. Šādos gadījumos cilvēki melo, viņi ir iebiedēti, pat ir bijuši gadījumi, kad ierodas bankā jau ar krāpnieku iedotu sagatavotu tekstu. Oļegs Filatovs norāda, ka līdz šim vairāk zvani bijuši krievu valodā, kopš pagājušā gada rudens krāpnieki sāka izmantot arī latviešu valodu un krāpniecisko gadījumu skaits ir pieaudzis.

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem kļūst par ikdienu, ne veltī pērn Latvijas tirgū parādījuši vairāk nekā 120 jaunu augu valsts produktu. Kādēļ arvien vairāk cilvēku maltītēs iekļauj augu produktus un kā garšo augu valsts lasis vai krējums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudz un dažādas pārsteidzošas augu produktu alternatīvas jau pieejamas Latvijā, vērtē uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta. Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj alternatīvus augu valsts produktus. Lilitas Kentas vadītās organizācijas veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki iekļauj un vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai pusi apmierināta ar piedāvāto produktu klāstu. "Katru reizi produkti, kas cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši. Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvas. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens, kefīrs, tādi produkti. Šim pagaidām augu valsts alternatīvas lielajos veikalos nav. Ir tikai atsevišķi mazie ražotāji," norāda Lilita Kenta. Aptauju veic jau trešo gadu. Lilita Kenta vērtē, ka sabiedrība Latvijā nav tik atvērta augu valsts produktu patēriņam kā tas Rietumvalstīs. Aptaujas rāda, ka tur vairāk nekā puse sabiedrības apzināti samazina gaļas daudzumu savā uzturā. Tie ir tā saucamie fleksitārieši. Šis virziens ir arvien populārāks. "Tas nozīmē, ka tu pamazām veido savu uzturu uz augu valsts produktiem - graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti. Visādi gardumi. Bet nav tā, ka pilnībā izslēdz piena produktus vai gaļu. Tu vienkārši samazini. Tas ir labākais, ko darīt. Tā ir alternatīva pieeja visu vai neko domāšanai, kas ir graujošs veids, kā skatīties uz lietām, jo cilvēks domā, ja nevar būt perfekts, nedarīs neko. Patiesībā vajag spert mazos solīšus un pamazām samazināt, aizstāt vienu produktu, otru. Kaut vienā maltītē. Tas ir šis fleksitārisms. Rietumvalstīs tas ir ļoti populāri, pie mums - augoši, aptuveni trešdaļa to dara vai vēlas, jaunieši - apmēram puse, vērtē Lilita Kenta. Liene Sondore atzīst, ka ir gandarīta, ka šī izvēle par labu augu valsts produktiem ir apzināta un vairs nav modes lieta. Viņa pievērš uzmanību, ka Latvijā cilvēki daudz patērē tieši dažādus gaļas produktus - desas, cīsiņus. "Ja desu maizes ir pusdienas, brokastīs, vakariņās, nebrīnāmies, ka pēc kāda laika var būt problēmas," norāda Liene Sondore. Viņa arī norāda, ka jāpievērš uzmanība pārstrādātiem augu valsts produktiem. "Nav nekādas problēmas neēst gaļu, jautājums, ko mēs ikdienā gatavojam. Es vairāk esmu pret rūpnieciski pārstrādātiem produktiem arī no augu valsts," atzīst Liene Sondore. "Arī Pasaules veselības organizācija jau 2021. gadā izdeva materiālu, kur bija uzsvērti gan plusi, ka uzturā vairāk nāk dārzeņi, augi, rieksti, sēklas, bet bija šajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka nelietot ikdienā pārāk daudz vai nelietot nemaz šos pārstrādātos produktus. Līdzīgi kā teicu par desām, arī šeit ir jāskatās sastāvs. Es savus pacientus vienmēr mudinu, ka pupas, zirņus, lēcas vai kādus riekstu dzērienus varam labi mājās paši pagatavot. Mūsdienu cilvēces vēl viena liela problēma - mēs esam slinki, vai noveļam vainu uz laika trūkumu. Bet tad arī skatāmies sastāvā. Ja sastāvā 90% ir kokosa tauki, mazliet kaut kāda garšiņa klāt un vēl kokoss, es to par sieru nevērtēju. Tas ir vienkārši kaut kāds piesātināto tauku produkts, kuru varbūt nevajadzētu pirkt. Ja kaut ko tādu gribi, gatavo pats. Meklē receptes!"

Jūlijs ir laiks, kad dārzā viss aug griezdamies, kāds teiks dārzniekam īstais laiks atpūsties un baudīt augļus. Bet tas nenozīmē, ka dārza darbi atcelti - kādi ir aktuālākie dārza darbi vasaras otrajā pusē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkopes - kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Ērkšķogu krūmu pēc ražas novākšanas var vēl veidot, zaru galus, ko ogas noliekušas, var apgriezt, aptīrīt apdobi un krūmu samēslot. Arī zemenes tagad, pēc ražas, var un vajag apkopt. Vasaras avenēm var izgriez vecos zarus, var likt apkārt kompostu, vai mēslot ar mēslojumu, kur mazs slāpekļa saturs. Svarīgi mikroelementi.

Kad kabači un gurķi aug griezdamies, bet pēdējie ķirši vairs vēderos nelien, ir īstais brīdis sagatavot krājumus ziemai. Kādas ir šis vasaras marinējumu un konservējumu tendences, kas ar ko šogad sapas kopā vislabāk, bet kādas ir nemainīgās vērtības, pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Ar ko sākt konservēšanu, ja gribas pamēģināt? Visvienkāršākais izvārīt kādu mērcīti, tas būtu kā pagatavot sakņu sautējumu. Visi eksperimenti jāveic ar mazām porcijām. Un svarīgākais ir - kā garšos. Ja ģimene negribēs, nav vērts gatavot. Iveta Galēja konservē, jo viņai  patīk to darīt, patīk pats process. Patīk sagatavot vasarā un rudenī burciņas, ko pietiek ziemā un pavasarī atvērt un izmantot kā zupas sagatavi. Lai arī pašai mājinieki ievārījumus neēd, viņai patīk tos gatavot un dāvināt citiem. Elga Bražūne savukārt sākusi konservēt, jo dārzeņu daudz izaug un visus prom neatdosi. Otrs iemesls - kādreiz veikalos nebija tik plašs, dažāds un garšīgs konservējumu piedāvājums. Tāpēc sākusi gatavot kopā ar bērniem. Bērni šo gatavošanas tradīciju ir pārņēmuši un paši labprāt vāra dažādas mērcītes, konservē dārzeņus. Viņa arī atzīst, ka konservēšana aizrauj. Lai arī liekas, ka pagrabā visa vēl gana un varētu arī mazāk konservēt, kad sākas sezona un vēl ir jaunas receptes, ko izmēģināt, tad atkal pārņem vēlme gatavot. Un ja arī ir par daudz sagatavots, salātu vai gurķu burciņa var būt arī brīnišķīga dāvana. Iveta Galēja atklāj, ka ērkšķogām nevajadzētu noplūkt zieda galiņu pirms gatavošanas, jo tajā ir daudz labu vielu, vārot rodas vēl citas vielas. Ērkšķogas labi garšo kopā ar kivi, var mēģināt vārīt arī ar saldu meloni.   Elga Bražūne uz raidījumu līdzi paņēmusi burciņu ar saldskābiem gurķiem, kuru recepte var šķist neparasta - kā var gurķus gatavot ar cukuru? Viņa neslēpj, ka arī pašai pirmajā brīdī bijis pārsteigums par marinādes sastāvdaļām. Saldskābie gurķi Marināde: Uz litru ūdens 15 ēdk. cukura ar kaudzi, 2 ēdk. sāls, pievieno 9% etiķi 2-5 ēdk. Ja grib „ņiprākus”, var vēl karoti etiķa pievienot. Pārējās sastāvdaļas kā parasti, marinējot gurķus. Burciņās sapilda garšvielas un gurķus, pārlej ar vārošu ūdeni, pagaida 5-10 min. Tad ūdeni nolej katliņā un gatavo marinādi. Uzvāra, lej atkal virsū gurķiem, burkas aizvāko un pārklāj ar segām līdz nākamam rītam. Elgas Bražūnes recepte salātiem vai zupas piedevai 1 kg tomātu, 1 kg burkānu, 1. kg sīpolu. Dārzeņus sagriež vai sarīvē. Glāze cukura un glāze eļļa. Visu salej kopā, samaisa un pagaida, lai atsulojas. Vāra apmēram 30 minūtes. Beigās pievieno etiķi vai etiķa esenci (2-3 ēdk.). Jāpagaršo! Salej burkās, aizvāko un aizmirsti.  Var pievienot zupai, var izmantot kā salātus pie griķiem, makaroniem vai kartupeļiem. Abas raidījuma viešņas gatavo piķeļus Burkā saliek dažādus dārzeņus – burkānus (maziņus vai sagrieztus gabaliņos), gurķīšus, mazus tomātiņus, puķkāpostu rozītes, Briseles kāpostus, mazus sīpoliņus, negrieztus. Pieliek garšvielas un pārlej ar parasto marinādi.  Šie konservi gan ir jākarsē, citādi nestāvēs. Iveta Galēja stāsta, ka šādu recepti redzējusi vecās pavārgrāmatās, kas izdotas 19. gadsimta beigās.    Iveta Galēja nesen atgriezusies no Austrijas, kur mācījusies dziedniecisko konservēšanu. Ievārījumam, ko izmanto arī kā zāles, viena no galvenajām sastāvdaļām ir medus.  Ievārījums ar avenēm un zemenēm 200 g zemeņu, 100 g aveņu, 100 g medus, 50 ml ūdens, vēlams pievienot tējkaroti ābolu pektīna. 50 g zemeņu sagriež četrās daļās un noliek malā, pārējos produktus sablenderē. Liek katlā un vāra ap 5 min. Liek mazās burciņās un stāv vismaz gadu. Turklāt šim ievārījumam nav jānosmeļ putas. Ievārījums palīdz pret gremošanas problēmām, depresiju, mazina iekšķīgos iekaisumus. Pēc pamatreceptes var gatavot citus ievārījumus.

Latvijas iedzīvotāju peldētprasme ir zem katras kritikas. Ne velti ik gadu ūdens paņem teju 130 cilvēku dzīvības. Par to, kā skaudro statistiku varam uzlabot mēs katrs pats, sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Rafaels Ciekurs. 71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metru, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" veiktā aptauja. Katrs trešais aptaujātais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī. Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Pētījumā respondentiem tika uzdoti divi jautājumi - kā jūs vērtējat savas prasmes un bija iespēja izvēlēties no ļoti labi līdz neprotu peldēt. Otrs jautājums bija - ko tieši jūs varat izdarīt? Piedāvātie atbilžu varianti bija: var peldēt ilgi un bez apstājas; var nopeldēt 200 metrus, mazāk  "Svarīgi ņemt vērā arī šo savstarpējo sasaisti. Tas, ko mēs redzam, diezgan liela problēma ir augstais pašvērtējums. Bieži vien cilvēki uzskata, ka viņi ir labi peldētāji, un tad, kad mēs prasām, vai jūs spētu nopeldēt 200 metrus, tad atbilde ir - nē, nē, kādus 200 metrus, labi ja simts. Ir arī cilvēki, kas uzskata sevi par labiem peldētājiem, bet tai pašā laikā atzīst, ka spēj nopeldēt ne vairāk kā 50 metrus. Tā kā šīs pašvērtējums un izpratne par to, ko nozīmē prast peldēt, jau ir ļoti atšķirīga," atzīst Aivars Platonovs. Viņš norāda, ka fundamentāla problēma ir vienota definīcija tam, ko nozīmē - prast peldēt.  "Mēs balstāmies uz skandināvu definīciju, kuras īsā versija ir - spēt nopeldēt 200 metrus, tai skaitā 50 metrus uz muguras. Šis ir tāds minimums, ar ko mēs varam teikt - jā, mēs spējam justies daudzmaz droši dažādās situācijās uz ūdens. Paplašinātā definīcija ietver arī pārējos ūdens kompetences elementus, tajā skaitā spēju nirt, ielikt galvu ūdenī, aizturēt elpu zem ūdens, spēju ienirst dziļumā un spēju gulēt ūdenī. Spēju arī pēc šīm visa uzdevumu kopuma neaizelšoties izkāpt ārā no ūdenstilpnes, īpaši, ja tas ir baseins vai varbūt kāds kāds ezers ar augstākām malām, vai kur ir laipas. Ja mēs to visu spējam izdarīt, tad mēs varam justies daudzmaz droši," norāda Aivars Platonovs. "Cilvēks, kurš ir apmācīts, kurš ir iemācījies peldēt, viņš ir izgājis cauri arī šīm potenciālajām riska situācijām, un tad, kad dzīvē viņš nokļūst šādā situācijā, viņam tā vairs nav pirmā reize. Viņš nekrīti panikā, viņš zina, ko vajadzētu darīt vai vismaz ko nevajadzētu darīt, un tas jau bieži vien uzlabo šo situāciju. Mēs nesākam panikot, mēs nesākam rīstīties ar ūdeni, pat ja mēs aizrijāmies, zinām, ka tas nav nekas traģisks, mēs spējam nomierināties, nedaudz atelpoties un tad turpināt savu ceļu līdz krastam. Šī iepriekšējā pieredze, kas ir apgūta organizētās nodarbībās, ir vitāli svarīga tieši dzīves kritiskajās situācijās." Runājot par pašvērtējumu un savu prasmju pārvērtēšanu, Rafaels Ciekurs atzīst, liela problēma ir alkohola lietošana. "Mūžīgi mūžīgā Latvijas sērga un lielākā problēma ir alkohola lietošana gandrīz jau vai visur, gan pie auto stūres, gan pie ūdenstilpnēm, nu tā pārgalvība. Latvijas cilvēki ļoti augstu vērtē savas spējas, tostarp savas spējas, piemēram, peldēties savienojumā ar alkohola lietošanu," bilst Rafaels Ciekurs. Pētījums rāda, ka cilvēki, kas atbildējuši, ka peldēt iemācījušies pašmācības ceļā, ne organizētās nodarbībās, ir mazāk kritiski. "Viņi biežāk iet peldēties alkohola reibumā, viņi diezgan labi novērtē savas spējas, pat nereti labāk nekā tie, kas mācījušies organizētās nodarbībās. Viņi arī biežāk piedalās kaut kādās no pārgalvīgākās situācijās," komentā Aivars Platonovs. "Mēs, protams, varam novelt tādu tūlītēju vainu uz karstajiem laikapstākļiem un alkoholu, kas, protams, ir taisnība, bet tā fundamentālā problēma jau veidojas mūsu izpratnē un mūsu izglītībā. Tur nelaime ir tāda, ka mums neviens bērniem nav iemācījis pamatzināšanas, šo respektu pret ūdeni, šo bijību pret ūdeni un saprast, ko tad nozīmē peldēties, ko nozīmē atpūsties pie ūdens un kā uzvesties. Un ja šī visa nav un mēs joprojām dzīvojam ilūzijās, ka es pats savam bērnam iemācīšu peldēt, tad rezultātā bērns pieaugot dzīvo tieši ar tādu atieksmi."

Par piemiņu no ceļojuma mājās pārvests gliemežvāks, skaists savvaļas zieds vai koraļļu kaklarota lai nepadara jūs par noziedznieku. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā nekļūt par kontrabandistu. Ko labāk neizvēlēties kā suvenīru tālā zemē, atgādina rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne. Lai ierobežotu cilvēku vēlmi pārvest mājās kādus eksotiskus dzīvniekus vai augus, izveidota Vašingtonas konvencijas jeb  CITES, kas pieņemta jau 1975. gadā. Latvija tai ir pievienojusies 1997. gadā. "Kad aizbrauciet uz ārzemēm, ieejot vietējā tirdziņā vai vienalga kur, skatoties uz dažādiem interesantiem objektiem, kas varētu būt nākuši no dabas, vislabākais būtu turēt rokas kabatās un galvu vēsumā. Tāpēc ka CITES sarakstos ir iekļautas ap 35000 augu un dzīvnieku sugu. Ja kāds no šiem dzīvniekiem vai augiem atrodas šajos sarakstos, tā jau ir cita līmeņa aizsardzības pakāpe. Lai nevestu pāri robežām un netirgotu šos priekšmetus, ir ierobežojumi," norāda Māris Lielkalns. Jābūt uzmanīgam, vēloties iegādāties krokodilādas, čūskādas somiņas, dažādas rotaslietas, kas ir no bruņurupuču bruņām taisītas, dažādas kažokādas. Arī korāļi, kas salasīti jūras krastā, arī dažādi gliemeži, kas arī guļ jūras krastā, dažādas spalvas, pulverīši. Pat krēmos var būt iekļautas vielas, ko nedrīkst pārvadāt. Kāpēc cilvēki izvēlas šādus eksotiskus suvenīrus – daudzos gadījumos tās ir mirkļa emocijas – ļoti gribas, foršs, jauks un vēl lēti. Arī Latvijas un Eiropas dzīvnieki ir iekļauti CITES sarakstos. Rīgas Zoodārzā ir ap 125 sugu, kas iekļautas CITES sarakstos. Arī šos dzīvniekus transportējot ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas. "Būtu ļoti skaisti, ka pasažieri nāktu pie mums un stāstītu, ka ir iegādājušies čūsku pudelē vai čūskas ādas jostu, bet parasti tā nenotiek, un mums ir jāveic kontroles pasākumi," norāda Linna Mukāne. "Protams, vienmēr aicinām pasažierus, ja viņiem ir neskaidrības un jautājumi, vai tomēr viņš drīkst vai nedrīkst šādu preci ievest, doties pa sarkano koridoru lidostā, meklēt muitnieki un teikt, ka ir šāda prece, ko vēlas atmuitot. Tā ir ideālā pasaule, uz ko mēs tiektos un par ko mēs ļoti priecātos. Diemžēl tā nenotiek, lielākoties pasažieri dodas uz zaļo koridoru, kas nozīmē, ka viņam nav nekas deklarējams." Visbiežāk lietas, kas iekļautas CITES sarakstos, tiek ievestas no Āzijas valstīm, Okeānijas, tāpat bieži tas ir neapzināti, ka cilvēks, pastaigājoties okeāna krastā, pacēlis kādu gliemežvāku vai koralli, vai nopircis tirdziņā kādu suvenīru, nedomājot, ka tam nepieciešama īpaša atļauja, lai to pārvadātu. Šogad vēl nav bijis neviens gadījums, kad kaut kas no CITES sarakstā iekļautā būtu konstatēts lidostā. Linna Mukāne ir gandarīta, ka cilvēki kļūst arvien apzinīgāki. Viens no lidostas muitas darbinieku pieredzē neparastākiem priekšmetiem, ko cilvēks mēģinājis ievest, ir lāčāda ar visu lāča galvu. "Ir bijis, kad persona kā tādu mazo mīļdzīvnieku uz rokas nes izbāztu mazo krokodillīti, aligatoriņu. Tādi ir tie spilgtākie, kas mums paliek atmiņā. Un tādi koraļļi jau kā ikdiena," bilst Linna Mukāne.      

Atkritumu šķirošana ir kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Un tomēr - vai zinām visu, ko darīt ar dzērienu pakām, tekstilizstrādājumiem vai cigarešu galiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija vide" valdes loceklis Andris Karlsons un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. Tekstila atkritumi ir apģērbs, ko cilvēks velk mugurā, rokās, galvā un kājās. Vēl tas ir arī mājas tekstils. Šajā atkritumu kategorijā nav iekļauti matrači un paklāji. N0 2025. gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāizveido šķiroto tekstila atkritumu savākšanas sistēma. Iedzīvotājiem jābūt iespējai šos atkritumus šķiroti nodot. Jau no šī gada 1. jūlija Latvijā pieaug iespēja nodot tekstila atkritumus. "Principā katram, kas ir apģērbu nopircis, jābūt iespējai šo apģērbu pēc kalpošanas beigām ievietot šajā konteinerā," norāda Kaspars Zakulis. Savukārt, runājot par tukšajām dzērienu pakām, kuras satur kartonu, raidījuma viesi norāda, ka tās šobrīd vajadzētu būt iespēja nodot iepakojuma atkritumu konteinerā. Tiesa, vispirms būtu jāpainteresējas, vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums attiecīgajā pašvaldībā pieņem šo iepakojumu.

Preču zīme ir ne tikai kas tāds, kas ļauj atpazīt preci vai notikumu. Tas ir prestižs, kvalitāte un arī aizsargājams īpašums. Viss par un ap preču zīmēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro  Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Laima Daugavvanaga, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Ella Niedra, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un basketbola kluba "Rīgas zeļļi" direktors Edgars Buļs.

Ja gribat apvienot jaunu garšu pieredzi ar iespēju pabūt kādā viesmīlīgā vietā un iepazīt Latviju no jauna, izmantojiet Mājas kafejnīcu dienas. Tās atkal ir klāt un notiek jau ceturto gadu! Un vasara var pārtapt lielā gastronomijas maratonā pa visu Latviju. Raidījumā Kā labāk dzīvot uz Latvijas reģioniem baudīt gardus ēdienus aicina doties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā projektu vadītāja Agita Birziete un Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Sazināmies ar Lauru Spunderi, Latgales Mājas kafejnīcu dienu reģionālā koordinatori, un Mairu Ķikuri, mājas kafejnīcas "Mežonīgie Rietumi" saimnieci no Dobeles novada. Ierakstā uzklausām Skujenes saimniekus, kas izvēlējušies šogad piedalīties Mājas kafejnīcu dienās. Pēc trim nedēļām - 3. un 4. augustā - Mājas kafejnīcu dienas notiks Cēsu novada Skujenes pagastā. Tur viesus uzņems četrās lauku saimniecībās. Saimniekiem, kas ikdienā ar cilvēku ēdināšanu nenodarbojas, viesu uzņemšana ir izaicinājums. Izvēloties galamērķi, jāatceras, ka labāk ir iepriekš pieteikties; ņemt līdzi labu garastāvokli; ņemt līdzi skaidru naudu; nedomāt, ka brauc uz restorānu, bet ciemos. Mājas kafejnīcu dienas šogad norisinās katru nedēļas nogali no 29. jūnija līdz 15. septembrim, ikreiz citā novadā, kopumā 40 galamērķos. Šī unikālā akcija ļauj ikvienam uz nedēļas nogali atvērt improvizētu kafejnīcu savā sētā, terasē, verandā, ceļot viesiem galdā ēdienus, kas vislabāk izdodas un garšo pašam. Tieši tāpēc Mājas kafejnīcu dienas ir lielisks iemesls Latvijas apceļošanai. Ar piedāvājumu var iepazīties internetā.  

Izaudzēt zivis paša patēriņam cilvēkam bez nopietnām zināšanām zivsaimniecībā nevajadzētu būt problēmām, tikai - jāievēro pāris noteikumi. Par pareizu zivju audzēšanu piemājas dīķī saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz vides un ūdens saimniecības inženiere Daina Ieviņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības (akvakultūras) eksperts Raivis Apsītis un Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir veikts apjomīgs pētījums par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādātas rekomendācijas smēķēšanas ierobežošanai  un ieteikumi ierobežošanas stratēģijai nākamajiem pieciem gadiem. Kam tad vajadzētu mainīties nākamajos piecos gados, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar pētījumu iepazīstina RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece Ļubova Tihomirova un atkarību psiholoģe, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pasniedzēja Aelita Vagale. Kāpēc cilvēki dod priekšroku elektroniskajām cigaretēm? Viens no iemesliem, tās nedūmo, nesmird, kopumā šķiet patīkamākas "Tas, kas satrauc mūs kā sabiedrības veselības speciālistus, ka cilvēki lieto elektroniskās cigaretes, jo viņiem liekoties, ka tas ir mazāk kaitīgi, nekā parastās cigaretes. Patiesībā tā nav," norāda Ļubova Tihomirova. Pētniece skaidro, ka elektroniskās cigaretes ir salīdzinoši jauns produkts un par to pirmie pētījumi parādās tikai tagad. Tie liecina, ka nav mazāk kaitīgas vai var kalpot kā smēķēšanas atmešanas līdzeklis. CIlvēkiem ir maldīgs priekšstats. "Ja salīdzina ar citām valstīm, ar smēķēšanas atmešanas politiku mums nav tik slikti un smēķēšanas ierobežošanu kā tādu. Mums ļoti labi strādā aizliegumi smēķēt noteiktās vietās - restorānos un kafejnīcās. Citur pasaulē tā nav. Mums labi strādā tabakas industrijas reklāmas un sponsorēšanas aizliegums, ka tabakas industrija nedrīkst sponsorēt jauniešu pasākumus, sporta pasākumus. Tas strādā," vērtē Ļubova Tihomirova. Pētījuma laikā eksperti intervijās atzinuši, ka klibo palīdzības sniegšanas cilvēkiem, kas vēlētos atmest smēķēšanu. Tādas palīdzības valstiski nav. Ļubova Tihomirova arī norāda, ka aizliegumi, iebiedēšanas stratēģija, īpaši strādājot ar jauniešiem smēķēšanas atmešanas programmās, nestrādā.  "Ja mēs jauniešiem stāstām, ka tev būs vēzis, tev nokritīs tas... Tas nestrādā, jo jaunietim, kam ir 13, 15 gadu, viņam ir ļoti grūti identificēties ar to. Tas viņam šķiet kaut kad nākotnē, bet viņš dzīvo tagad. Līdz ar to ir jādod cilvēkam iespēja izvēlēties, jārada alternatīvas. Teiksim, ja tu nesmēķēsi, tev būs šis, ja nesmēķēsi, varēsi ietaupīt tik daudz naudas, skaidro Ļubova Tihomirova. "Rīgā mazāk, bet reģionu skolās, ja jaunietim parādā, cik var gada laikā ietaupīt naudu, ja katru dienu nepērk cigarešu paciņu, tur acis lielas un prieki lieli. Par to naudu var nopirkt skūteri, datoru! Ja parādi caur tādu prizmu, domāšana veidojas citāda. Tiklīdz ir aizliegumi, kaut kāda kaunināšana, tas nestrādā." Aelita Vagale norāda, ka smēķēšanu veicina cigarešu pieejamība. Tas, ka vienmēr būs pieaugušie, kas nepilngadīgiem jauniešiem nopirks cigaretes, ja paprasa. Tās ir viegli pieejamas. Turklāt elektroniskās cigaretes var smēķēt jebkur, tas ir ļoti liels mīnuss.   RSU Sabiedrības veselības institūta apjomīgajā pētījumā par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32 % (vidējais ES valstu rādītājs – 23 %). Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam. Karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija 6 %, Latvijā – 14 %, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā, gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17 % un 28 %) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12 % un 15 %). 15–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstu iedzīvotāju vidū. Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. VID produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.

Šogad 1. augustā beigs darboties esošā obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) izmantotā "Bonus Malus" sistēma, aizstājot to ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi. Raidījumā Kā labāk dzīvot par izmaiņām stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. Arī pēc izmaiņām īpašnieks varēs redzēt savu apdrošināšanas vēsturi, apdrošināšanas dienas, apdrošināšanas negadījumus, kas izraisīti ar viņa transportlīdzekli. Vēsture būs redzama no 2004. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais OCTA likums. To var uzzināt LTAB, autorizējoties caur Latvija.lv. "Nemainām un nejaucamies formulās un nosacījumos, ko izmanto apdrošinātāji OCTA prēmijas aprēķināšanai. Vienīgā lieta, ko mainām, kas būs redzams uz āru katram pašam," skaidro Agris Daukste. "Izmaiņām, kas plānotas no 1. augusta, OCTA cenas nebūtu jāietekmē. Apdrošinātājs var tāpat ka līdz šim rēķināt riskus. Izmaiņas šo posmu neskar vispār." "Katram apdrošinātājam ir savs algoritms, kādus faktorus ņem vērā un kā maina OCTA cenu, balstoties uz tiem. Tas ir katra apdrošinātājā komercnoslēpums. Vienīgais, kas OCTA likumā ir noteikts, ka prēmijai, maksājumam par polisi jābūt tādam, lai apdrošinātājs nākotnē varētu segt zaudējumus," norāda Agris Daukste. "Bonus Malus" klase bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, un tā ir Latvijas oriģināla sistēma. Katram transportlīdzekļa īpašniekam, atkarībā no ceļu satiksmes negadījumiem un kas tos ir izraisījis, tiek piešķirta klase no 1 līdz 17. Jo zemāka klase, jo šoferis biežāk iekļūst negadījumos un attiecīgi viņa OCTA cena ir augstāka. 17. jeb augstāko klasi bija sasnieguši vairāk nekā viena trešā daļa no visiem  apdrošināšanas pircējiem. Šī sistēma Latvijā ieviesta 2006. gadā. To pilnveidoja 2009. gadā, un kopš tā laika izmaiņas nav bijušas. Laika gaitā biedrība  "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" no iedzīvotājiem saņēma sūdzības un neizpratni, kā sistēma aprēķina to klasi. No 1. augusta, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi – apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu, kā arī citus kritērijus un riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, vieta u.tml.). Tā būs centralizēta sistēma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atvieglos datu saņemšanu uz un no citām valstīm.

Noglabāt lieko ogļskābo gāzi kokā. Tā vienkāršoti var raksturot lieko siltumnīcefektu radošo gāzu piesaistīšanas programmu. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā tas darbosies dzīvē. Skaidro uzņēmuma "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš. Lai arī dažādas institūcijas mudina stādīt kokus, tā mazinot CO2 pēdu, Jānis Ģērmanis norāda, ka nevar tā vienkārši nocirst mežu un iestādīt tajā pašā vietā atkal kokus. "Ja runājam par CO2 piesaisti kokos, tas var notikt tikai teritorijās, kur koki līdz šim nav auguši. Tas ir papildus tam, kas notiek parasti," norāda Jānis Ģērmanis. Nevar vienkārši zemes īpašnieks vai apzinīgi uzņēmēji izdomāt – es te tagad stādīšu mežu un to darīt. "Rīgas meži" piedāvā ekosistēmu pakalpojumu - jaunas mežaudzes veidošana, kā rezultātā tiek piesaistīts (kompensēts) CO2. Andis Lazdiņš vērtē, ka iniciatīva par koku stādīšanu mazāk vērtīgās lauksaimniecības zemēs ir atbalstāma. Taču viņš arī norāda, ka nevar vienkārši tikai stādīt, jādomā arī tālāk par nākamo soli - par koksnes izmantošanu, kad šis koks būs izaudzis. „Bez koku stādīšanas ir arī citi CO2 kompensācijas mehānismi,” noslēgumā bilst Jānis Brizga.  

Pasaulē visdārgākā prece ir dati. Ko būtu jāzina katram, lai savus datus pasargātu un ko jāzina uzņēmējiem, lai nepieprasītu datus, kurus nemaz nav tiesību pieprasīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš.

Liela tiesa vēl padomju laikos uzstādīto liftu ir nolietojušies un tiem būtu nepieciešams kapitālais remonts, kuru izmaksas sniegsies desmitos tūkstošu eiro. Var arī uzstādīt jaunu liftu, bet tas būt vēl dārgāk. Remontēt, pirkt jaunu vai slēgt ciet? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, aktīvs rīdzinieks Romans Loginovs, kurš vēlas savai mājai jaunu liftu, un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis. Bīstamo iekārtu reģistrs liecina, ka ar katru gadu situācija pasliktinās. Latvijā ir ap 3800 liftu, kam jāveic drošuma novērtēšanas pārbaude. Pēc tās ir jāveido risku novērtēšanas vai samazināšanas plāns un tad attiecīgi var izvērtēt, kas ir izdevīgāk, liftu mainīt vai veikt remontu, skaidro Nils Sproģis. Mārtiņš Paurs norāda, ka lifta remonts neatrisinās to, ka tas joprojām būs padomju laika lifts. Remontā var ieguldīt, bet nevar paredzēt, kad atkal vajadzēs remontēt. Vidēji jauna lifta uzstādīšana deviņstāvu mājā izmaksātu 60000 eiro. "Izvēloties jaunu liftu, paredzam, ka garāku laika periodu ieguldījumi nebūs vajadzīgi," vērtē Mārtiņš Paurs. "Izvēloties jaunu liftu, var arī uzlabot ērtības, var paredzēt platākas durvis, kas ir būtiski jaunajām māmiņām. (..) Izvēloties jaunu liftu, var atrisnāt piekļūstamību un rodas iespējas piesaistīt finansējumu, piemēram no "Altum"." Kapitālais remonts būs apmēram par 20000 lētāks, bet ieguvumu ir mazāk, atzīst raidījuma viesis. Romāns Loginovs stāsta, ka viņš dzīvo 18 stāvu mājā un lifts tur ir nepieciešams. Šobrīd ir divi piedāvājumi, kas izmaksā ap 75 – 80 tūkstoši. Par līdzekļu piesaisti vēl diskutēs/ "Ir divi scenāriji – vai nu palielina ikmēneša rēķina maksu, vai arī dibina biedrību un piesaista "Altum" finansējumu," atzīst Romāns Loginovs. Lielākais izaicinājums – dažādas paaudzes un cilvēki nesaprot, ka tas ir kopīpašums, par kuru arī pašiem jārūpējas. Esošais lifts jau ir remontēts, pēdējais remonts izmaksājis jau 14 tūkstošus.  Gatis Roze nav optimistiski noskaņots un atzīst, ka jaunu liftu uzstādīt ēkā izvēlēsies tikai ap 10% iedzīvotāju. Lai tas notiktu, bieži vien ir nepieciešams vairāku gadu skaidrošanas darbs.  

No 1. jūlija reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Kas tagad mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vecākā eksperte Ilze Vindele un "SEB Investment management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds. Ilze Vindele skaidro, ka līdz 1. jūlijam par to, kādā ieguldījumu plānā atrodas un kāds ir uzkrātais kapitāls, zināja VSAA un arī pats cilvēks to varēja apskatīties. Tagad šo informāciju zina arī līdzekļu pārvaldītāji. Ko tas mainīs? Sākot no 1. jūlija līdzekļu pārvaldītājiem ir ne tikai tiesības uzzināt, kas ir viņu klienti un kādi pensiju plāni ir kuram cilvēkam, bet arī nāk klāt papildus pienākumi. "Tas saistīts ar to, ka liela daļa iedzīvotāju atrodas vecumam neatbilstošos plānos, kā rezultātā neiegūst maksimālo efektu no uzkrājuma. Uzkrājums vai nu nevairojas maksimāli daudz, vai gluži pretēji, tuvojoties pensionēšanās vecumam, svārstības uzkrājumam ir pārāk lielas un pastāv risks, ka uzkrājuma vērtība pensionējoties būs mazāka, nekā tā varētu būt, izvēloties citu plānu," norāda Kārlis Purgailis. Pēc diskusijām at valsts institūcijām secināts, ka līdzekļu pārvaldniekiem arī ir jāiesaistās tiešā komunikācijā ar iedzīvotājiem "Zinot savus klientus, īpaši tos klientus, kas atrodas neatbilstošos plānos, varēs viņus uzrunāt un aicināt padomāt par to, ka varbūt jāmaina plāns. Plānu maiņas pienākums un atbildība ir paša iedzīvotāja ziņā. Pārvaldniekiem vismaz reizi gadā būs jākomunicē ar klientiem, kas atrodas vecumam neatbilstošā plānā," skaidro Kārlis Purgailis.  

Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties? Ar ko atšķiras kukaiņu kodumi un dzēlieni? Kāda ir normāla ādas reakcija uz kukaiņu dzēlienu? Kad jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība? Ko darīt kukaiņu kodumu vai dzēlienu gadījumā? Par to interesēsimies raidījumā, kad studijā viesos būs farmaceite Ieva Virza un ģimenes ārste Linda Šauriņa. Sazināmies ar dermatologu Raimondu Karlu, kurš stāsta, kā rīkoties, ja iekodusi lapsene un ir sākusies kāda alerģiska reakcija. Bieži cilvēki kukaiņu atbaidīšanai iegādājas repelentus (dabīgas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto galvenokārt asinssūcēju divspārņu un ērču atbaidīšanai). Ieva Virza norāda, ka repelenti ar ķīmisku sastāvu pēc savas formulas ir atļautie pesticīdi, tā darbības ilgums ir atkarīgs no konkrētā līdzekļa koncentrācijas. Jāpievērš uzmanība, cik ilgi katrs konkrētais līdzeklis darbojas un vai drīkst lietot maziem bērniem, grūtniecēm un pusaudžiem. "Bieži bērniem domātus repelentus drīkst lietot 1 - 2 reizes dienā, tātad salīdzinoši reti, norāda Ieva Virza. "Dabiskā vēlme ir atjaunot vēl un vēl, jo gan odi, gan citi kukaiņi atkal lido riņķī arvien uzmācīgāk. Tajos brīžos noteikti jāatceras, ka tas ir pesticīds. Pirmkārt, daļēji var uzsūkties, īpaši caur bērna ādu. Tāpēc jāievēro ražotāja instrukcija. Ja ražotājs ir norādījis reizi dienā, pie tā jāpieturas, nevis ik pa stundai papūst un appūst pusi ķermeņa bērnam. Repelents ir atbaidītājs. Nebūs tā, ka uzpūš repelentu un odu 3 - 4 metru attālumā vairs nav. Nē, viņi būs dezorientēti, neatpazīs mūs kā iekārojamu objektu, bet būs visu laiku apkārt. Nevēlēsies iekost." Dabiskie repelenti pārsvarā satur citronzāli, tos arī atkarībā no koncentrācijas var lietot arī bērniem jau zīdaiņa vecumā, kā arī grūtnieces. Tāpat Ieva Virza norāda, ka nedrīkst nopūst ķermeni ar repelentu un uzvilkt apģērbu.  "Ja dodamies staigāt pa mežu vai sēņot, zem apģērba pūst nevajadzētu. Vai nu pūšam uz apģērba vai atklātas ādas, lai āda varētu elpot," atzīst Ieva Virza. "Otrais noteikums, īpaši, ja vēlamies arī seju appūst, izvairoties no acīm un mutes tuvuma, kad atnākam no garākas pastaigas, kur esam vienu, divas, pieaugušie pat vairākas reizes pūtuši šo repelentu, būtu ieteicams nomazgāties, noskaloties, ieiet dušā, jo repelnets nekur nepazūd."  

Vīteņaugiem papildus balsti, ķirbjiem, melonēm un arbūziem apgriezt liekos pumpurus un bieža zāliena pļaušana. Kādi vēl dārza darbi darāmi jūlijā?  Svarīgākos šī brīža dārza darbus apspriedīsim ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Turpinām noskaidrot visu nepieciešamo par jumtiem, to remontu un uzturēšanu kārtībā raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar namdari Tāli Salu un jumiķi Ilmāru Jurjānu.  Ko darīt, ja jumts pil, ja vajadzība spiež to atjaunot vai jābūvē jumts no jauna, runājām arī iepriekš raidījumā "Kā labāk dzīvot".

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Svarīgas izmaiņas skars dzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu, nebūs atļauts turēt suni piesietu. Izstrādātas arī jaunas prasības patversmēm un viesnīcām, kā arī palielināti atsevišķi sodi par pārkāpumiem. Likuma izmaiņas vērtējam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāju Agiju Mediņu.  

No 1. jūlija sāks darboties izmaiņas Notariāta likumā, kas paredz jaunu tiesību institūciju – partnerību. Pastāv uzskats, ka jaunais institūts domāts tikai viendzimuma pāru attiecību legalizēšanai. Tā nav! Par Partnerības institūta iespējam interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko šie likuma grozījumi paredz un kas jāsaprot ar jēdzienu "partnerība", studijā runājam ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāju Aigaru Kaupi un LZNP priekšsēdētaja vietnieci Ilzi Metuzāli.

Jāņi gadu simtos ir apauguši ar tik dažādām tradīcijām, ka pat grūti iedomāties, kāpēc tā vai cita pielipusi tieši  šiem svētkiem. Par Jāņiem bez šašlika un zaļumballes raidījumā Kā labāk dzīvot. Svinam saulgriežus un sagaidām Jāņu dienu dabā kopā ar SIA "Rīgas Meži" apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītāju Juri Zariņu, filoloģijas zinātņu doktori, folkloristi Janīnu Kursīti-Pakuli, sazināmies ar mūzikas terapeiti Baibu Vanagu.

Korporatīvā ballīte – jā vai nē? Vai kopā būšana ar kolēģiem satuvina vai attālina? Varbūt, ka labi domātie mēģinājumi uzlabot vai nostiprināt attiecības izgāžas, bet varbūt tieši otrādi, saliedē kolektīvu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Lai rīkotu ballīti, jāņem vērā, kādas ir uzņēmuma tradīcijas sanākt kopā neformālā vidē. "Manuprāt tā neformālā vide ir būtiska un svarīga, jo darba vide ir darba vide, savukārt tādās ballītēs mēs ieraugām kolēģus pavisam no citas puses," vērtē Eva Selga. "Bet ir jāņem vērā vairākas lietas, pirmkārt, vai darbinieki to vēlās, jo uzspiest ballīti ir sliktāk nekā to nerīkot. Ja cilvēki to nevēlas, varbūt ir jāietur pauze." Viņa uzskata, ka šobrīd pēc Covid noilgojušies pēc aktivitātēm, sporta spēlēm, vienkārši sanākt kopā, parunāt un kaut padarīt. Varbūt ne vienmēr milzīgi tēriņi vajadzīgi. Jana Strogonova norāda, ka šādi pasākumi noteikti ir vajadzīgi, tas stiprina uzņēmuma kultūru, rada kopības sajūtu, caur tiem var paust un stiprināt uzņēmuma vērtības un stiprināt savstarpējās saites ne tikai vienas komandas ietvaros, bet arī starp komandām. Vadībai iespēja veidot saikni ar saviem darbiniekiem. Protams, šādi stiprina darbinieku iesaisti  "Veids, kā parādīt uzņēmuma cilvēcīgo pusi," norāda Jana Strogonova. Agnese Orupe, atsaucoties uz pētījumiem, bilst, ka ir labi, ka cilvēkam darbā ir "labākais draudziņš", bet lai šādu draugu atrastu un iegūtu, cilvēki ir jāiepazīst. Šādos pasākumus, protams, jārēķinās, ka visi nekad nebūs laimīgi. Ieteicams pirms tam veikt aptauju. Radītājs – cik atnāk, cik piedalās un no kurām struktūrvienībā. "Ja pasākums ir labi noorganizēts, aktivitātēm vajadzētu atvērt cilvēkus. Lielākā problēma, kas šādos pasākumos parādās, ja tie ir ar nakšņošanu, tad parasti parādās alkohols un tad kolēģi drusku ieraugi tādā gaismā, kādu varbūt no rīta negribi atcerēties. Lomas varētu būt arī sarežģītas, kad naktsmītnes jādala, ar kuru cilvēku vienā istabiņā tiec salikts…," uzskata Eva Selga. Ja pasākums ir darba laikā, darba devējs var prasīt obligātu līdzdalību, citādi tas ir absolūti brīvprātīgi.

Nav jābūt profesionālam dziedātājam, lai saskartos ar balss pārpūles problēmām. Kādi ir iemesli, kāpēc aizsmok balss un kā ar to cīnieties, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē otolaringoloģe Alise Adoviča un neiroloģe, miogrāfijas speciāliste Marija Mihailova. Krekšķināt nav veselīgi balss saitēm. No krekšķēšanas būtu labi izvairīties, labāk blakus sarūpēt ūdens glāzi. Tas būs veselīgāk. "Krekšķēšana ir skaņa, kas rodas tāpat kā mēs runājam, tikai klepus laikā. Šīs abas balss saites savstarpēji sasitas ar ārkārtīgi lielu spēku. Pastāvīgi klepojot, mēs varam izdarīt traumatizāciju mūsu balss saitēm. Teiksim, mēs pastāvīgi viņas dauzām kopā, kāds no mazajiem asinsvadiem var pārplīst un veidoties asins izplūdumi, kas var būt arī viens no pamata iemesliem, kāpēc tad mēs aizsmokam, kad esam pārpūlējuši savu balsi, pārklieguši," norāda Alise Adoviča. Ārste vērtē, ka tiem, kuriem balss ir darbarīks, būtu labi iziet kursus par to, kā balsi pareizi nostādīt, kā to pareizi lietot. To māca aktieriem, operdziedātājiem un citu profesiju pārstāvjiem, bet sāpīgais jautājums ir skolotāji. Kas notiek ar viņiem? Vai viņiem ir pietiekami liela izpratne par to, kā pareizi noslogot savu balsi, kā nenodarīt sev pāri? Pētījumi rāda, ka visā pasaulē tā ir problēma. Ir valstīs, kur tieši skolotājiem ir izveidota programma, kurā viņi var reizi gadā kopā ar balss treneri vai audiologopēdu, kā pareizi lietot balsi, parāda elpas vingrinājumus, lai nepārslogotu balss saites. "Runāšanai nevajadzētu sagādāt sāpes, diskomfortu," norāda Alise Adoviča. "Nav jādomā par to, kā es tagad runāšu. Ja sākam domāt par to, kas notiek kaklā, kad runājat, tas nozīmē, ka kaut kas nav pareizi." Bet ja zināt, ka Jāņos gaidāma pamatīgāka dziedāšana, kas nav jūsu ikdiena, vēlams balsi patrenēt, respektīvi iedziedāties. Ikdienā savukārt balss saites kārtībā palīdz uzturēt ūdens. Regulāra padzeršanās arī mitrina visas šūniņas kaklā.      

Salīdzinot ar ziemas mēnešiem, jūlijā un augustā apkalpoto pasažieru skaits lidostā „Rīga” teju dubultojas, tāpēc, lai nerastos nevajadzīgi kreņķi un nepatīkami pārsteigumi tiem, kas lido ne pārāk bieži, par drošības un loģistikas jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iztaujājam lidostas pārstāvi: studijā lidostas "Rīga" komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani. Ja reiss kavējas, pasažierim ir iespēja arī doties ārpus lidostas un, nākot atpakaļ, atkal jāveic drošības pārbaude. "Tas nav aizliegts. Drošības pārbaude nav domāta, lai iespundētu tajā zonā. Drošības pārbaude ir domāta, lai pārbaudītu, vai jums ir attiecīgais dokuments ceļošanai un vai jūs nevedat līdzi kaut ko kas nav atļaut, kas var apdraudēt lidojumu vai citu pasažierus," norāda Laura Kulakova. Ir vairākas lidostas citviet pasaulē, kur turpat blakus ir vai nu viesnīca vai moduļu mājas, kur var atpūsties un pagulēt, ja reiss kavējas krietnu laiku. "Mums arī būs, pavisam drīz. Šajā vasarā, visticamāk, jūlijā mums atvērs Kepler kapsulu viesnīcas, kas būs pieejama gan no publiskās puses, gan pasažieru. Būs divās daļās. Būt tieši šādas kapsulas, kur var aiziet pagulēt, attiecīgi būs arī higiēnas telpas, dušas, tualetes, arī tikšanās telpas. Tas mums tāds liels jaunums, kas drīz būs," atklāj Laura Kulakova.  

Veidojot finanšu uzkrājumus, ir jānosprauž mērķis, kāpēc es to daru. Tā apgalvo finanšu speciālisti. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli izdarīt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un personīgo finanšu mentore, sertificēts finanšu koučs Inga Bolukemini. "Divas lielākās emocijas par naudu ir bailes un kauns jeb vaina. Tās ir sajūtas, ko neizrādām. Mums liekas, ka visi apkārt dzīvo laimīgi, priecīgi, tērē, braukā ceļojumos. Bet divas populārākās emocijas ap naudu ir vaina un bailes," norāda Inga Bolukemini. "Daudz ērtāk, ja es paņemu un saprotu, ka tas man ir svarīgi, no tā es neatsakos. Par to man vairs nav kauna vai vainas sajūtas, ka es tērēju. Jo sajūta, ka nopērku, iztērēju, tad dzīvoju ar kauna vai vainas sajūtu, kāpēc es pirku, vajadzēja kaut ko labāku, tā sajūta īstenībā ir daudz dārgāka sajūta nekā tas topiņš." Kad apzināmies to, kas ir svarīgi un nodefinējam tam limitu. Līdzīgi kā ir dotas 24 stundas dienā, nebūs 25 stundas, kad noskatīties divas seriāla sērijas, kurām pietrūka laika. "Ieliekam limitu, no tā, kas ir svarīgi, neatsakāmies. Pirmais mērķis - mēs veidojam savu nākotni, bet tajā pašā laikā baudām  tagadni. Nav, ka viens vai otrs. Tikai tā tagadne tiek baudīta ar lietām, kas patiešām ir svarīgi, nevis impulsu vadīts - ieraudzīju, iepatikās. Kā mazs bērns lielveikalā. Savādāk, ar ko mēs atšķiramies no sešgadnieka? - viss patīk, visu gribu, visu tagad..." skaidro Inga Bolukemini.  

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt? Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina: Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi!  Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes. "Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns "Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns. Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā. Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk "Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains. Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns. No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas.  "Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns. "Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns. "Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns. "Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns. "Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns. "Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns. Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.

Vai mums būtu jāzina, ko ēdam – burtiski? Visi šie kodi, burti un skaitļi – ko tie nozīmē? Par to, kā orientēties pārtikas produktu sastāvā un kam jāpievērš uzmanība, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu "Uzturs un uzturzinātne" izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece. Raidījumā diskutējam par pārtikas marķējumi sistēmu „Nutri-Score”, kas radīta Francijā un pēdējā laikā arvien vairāk tiek ieviesta arī Latvijā. Tā sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties. Produkti, kas marķēti ar zaļu krāsu, ir produkti ar augstāku uzturvērtību, savukārt produkti, kas marķēti ar tumši oranžu (vai sarkanu), ir produkti, kas satur lielāku sastāvdaļu daudzumu, kas būtu jāierobežo ikdienas uzturā. Uzklausām arī pircēju domas par to, vai šāda sistēma palīdz izvēlēties veselīgāku pārtiku. Varbūt būtu nepieciešama vēl kāda papildus sistēma, kas norādītu produktu veselīgumu vai tieši pretēji.  

Ūdeni, īpaši vasarā, ir jādzer un daudz. Bet bez kvantitātes ir arī kvalitāte. Par kvalitatīva dzeramā  ūdens smalkumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ūdens eksperts - ūdens someljē, veselīga dzīvesveida popularizētājs Dans Voļevahs, zinātniskā institūta BIOR laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Sazināmies ar diētas ārstu asociācijas vadītāju Andi Brēmani. "Par avotiem ir sarežģītāk, jo tās ir atvērtas ūdensteces, kur iespējams ārējais piesārņojums," par ūdens kvalitāti skaidro Olga Valciņa. "Iespējams, ka kāds avots atrodas ļoti tuvu lauksaimniecības zemēm, kur notiek dažādi tradicionālie konvencionālās lauksaimniecība darbi - miglošana ar ķimikālijām, minerālmēsli, kas var ietekmēt ūdens saturu. Tur var būt blakus ganības vai kāda lielāka ferma, kur var būt fekālās vai urīna piedevas. Visbiežāk ar avota ūdeni saista zarnu nūjiņas - fekālo piesārņojumu. Tā ir neatbilstība, ksa avota ūdenī sastopama visbiežāk." "Ūdens atvērtā ūdenstecē, kur analizēs veiktas pirms gada vai pat vakar, nenozīmē, ka ūdens ir drošs šodien. Jo piesārņojuma lietas plūst un mainās. Vakar nebija, šodien garām gāja kazu bars, uzturējās ilgāk, šodien tur ir piesārņots. Pēc tam nolīst lietus, viss iztīrās. Nāk negaiss ar milzīgām ūdenstecēm, kas viss samaisās un atkal ieplūst avotā. Tās lietas nekad nav stabilas un vakar veikta analīze nenozīmē, ka šodien ir tas pats," norāda Olga Valciņa. Viņa aicina domāt līdzi tos, kas dodas uz avotiem pēc ūdens. "Vakar bija milzīgs negaiss, var redzēt, ka avotam bijis pārplūdums, neņem šodien tur ūdeni. Skaties, ganās kazu bars, neņem šodien ūdeni. Netīrs, piesārņots, neņem ūdeni. Pagaršo, pasmaržo, kaut mazākās aizdomas par piesārņojumu vai nepatīk kaut kas, kaut kāda piegarša, arī subjektīvi izmērāma, neņem to ūdeni. Tik vienkārši!" aicina Olga Valciņa.  

Kam noteikti jābūt vasaras laikā mājas aptieciņā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā savu mājas aptieciņu sagatavot vasaras sezonai un uzturēt kārtīgu, drošu un pieejamu nepieciešamības gadījumos? Skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijas vadītāja, farmaceite Sigita Čulkstena un farmaceite, uzņēmuma "Grindeks" psiholeptijas un onkoloģijas produktu mārketinga stratēģijas vadītāja Nellija Majore-Stonāne. Daži farmaceitu ieteikumi, kam vajadzētu būt mājas aptieciņā vasarā: Vasarā mājas aptieciņā noteikti jābūt saules aizsargkrēmam, kas arī regulāri jāatjauno uz ādas, lai pasargātu sevi no saules vai karstumdūriena. Tāpat vasarā ieteicami pantanolu saturoši krēmi vai putas, ja ir apdegums. Ziede būs par smagu. Šāds krēms vai putas būtu arī pamatlieta, kam jābūt mājas aptieciņā visu gadu, jo tas var palīdzēt arī sadzīvisku apdegumu gadījumā, applaucējoties ar karstu ūdeni vai nejauši apdedzinoties, darbojoties pie plīts. Vasarā pa rokai jābūt zālēm, ko lieto ikdienā, īpaši cilvēkiem ar sirds slimībām, kā arī migrēnas slimnieki daudz vairāk pakļauti saules ietekmei. Vasarā aptieciņā vēlams būt gēlam vai krēmam pret kukaiņu kodumiem, kas mazina uzpampumu, niezi. Ieteicamas arī pretalerģijas zāles, kas mazina reakciju pēc, piemēram, bites vai lapsenes koduma. Pārsienamiem materiāliem ir jābūt katrā mājas aptieciņā. Tie arī jāņem līdzi, dodoties izbraucienos pie dabas. Tāpat jābūt līdzekļiem brūču tīrīšanai, dezinfekcijai. Katrā aptieciņā jābūt arī ērču pincetei. Jo nevajag nemaz iet mežā, lai iegūtu ērci. Tāpat bērniem vajadzētu lietot līdzekļus, kas atbaida odus un ērces. Braucot ceļojumos, ieteicams ņemt līdzi gēlu pret sasitumiem, nobrāzumiem. Arī minimālā daudzumā pretsāpju līdzekļiem un līdzekļiem pret temperatūru jābūt mājas aptieciņā. Protams, arī termometram, lai varētu uzzināt, vai temperatūra ir paaugstināta. Vasarā mājas aptieciņā ieteicams glabāt aktīvo ogli vai jebkuru citu absorbentu. Ja šo līdzekli lieto, jāatceras, ka citas zāles jādzer ar vismaz pāris stundu intervālu. Runājot par mājas aptieciņu karstā laikā, jāatceras par tās atrašanās vietu. Visas zāles vislabāk turēt sausā, vēsā un tumšā vietā. Protams, bērniem nepieejamā vietā! Vēlams arī ik pa laikam pārskatīt aptieciņas saturu, lai tur nebūtu medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš. Jāatceras, ka daļa medikamentu jāglabā ledusskapī. Vēl speciālistes atgādina, ka karstā laikā jābūt pieejamam ūdenim, kas daudz jālieto! Tāpat, ja gadās karstu ūdeni uzliet, vislabāk skarto vietu dzesēt ar aukstu ūdens strūklu. Varbūt nemaz nevajadzēs lietot krēmu vai putas.  

Izrakšu dīķi, būs man, kur zivis ķert, ūdens dārza laistīšanai un vieta veldzējošām peldēm. Bet dīķi nepieciešams ne tikai pareizi izrakt, bet arī kopt. Kas jāzina, veidojot un apsaimniekojot mākslīgas vai dabiskas ūdenstilpes māju tuvumā vai savā īpašumā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta vides un ūdens saimniecības inženiere Daina Ieviņa un SIA "Labie koki" vadītājs, arborists un kokkopis Edgars Neilands. Sazināmies ar Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes direktora vietnieku Armandu Veliku. "Jo lielāks dīķis, jo lielāka kopšana. Ja taisa maziņu, jārēķinās, kā ir kā ar zālāju, kuru katru nedēļu jāpļauj, tā arī dīķis katru nedēļu jākopj. Tāpēc, pirms rakt dīķi, rūpīgi jāizdomā, kam tas būs paredzēts," atzīst Daina Ieviņa. Jāatceras, ka trīs metrus no kaimiņu robežas nedrīkst neko darīt bez saskaņošanas ar kaimiņu. Ja vēlas lielu dīķi, ir jāveic gruntsūdeņu izpēte. Tas ir salīdzinoši dārgi - 50 eiro metrā viens urbums. Meistari ir arī aizņemti. "Tie ir izdevumi, bet tos vajag uztvert kā ieguldījumu, jo pārbaidīsim, kas ir zem mūsu zemes. Varbūt, ka ir tik caurlaidīga grunts, ka nav jēga rakt. Sausajās vasarās redzējām, ka daudzi dīķi palika tukši," atgādina Daina Ieviņa. "Pēdējā laika tendence, ka dīķis ir kā baseins, bet tajos var dzīvot vardes un zivis un arī augu gar malām augt. Tas ir bez hlora, bez ķīmijas. Parādās sūkņi, filtri, kompresori. Tas būs izaicinājums dīķu veidotājiem, domāju, ka tā būs ļoti populāra tēma nākamos 20 vai vairāk gadus," vērtē Edgars Neilands. Koki nepacieš grunts uzbēršanu uz esošās sakņu sistēmas, īpaši mālainas augsnes uzbēršanu. Speciālisti atgādina, ka dīķi vajadzētu veidot vairākus metrus no kokiem, lai pasargātus tos. Vēl jāņem vērā, ka no kokiem dīķi sabirst lapas un zari, kas nozīmē daudz rūpīgāku tīrīšanu. "Ir jau skaisti, ka vītols ir pārliecies pāri dīķim, tie skati un bildes. Bet kāds kopšanas darbs tur apkašā, lai tas dīķis gadiem būt kvalitātē, kāds bija izrakšanas brīdī," min Daina Ieviņa. "Ja dīķi plāno rakt un negribas ar lapām cīnīties, ieteiktu sagaidīt rudeni un paskatīties, kā valdošie vēji palīdz kokiem tikt vaļā no lapām. Tad ar mietiņiem nosprauž zonu, kur lapas ir vairumā. Tad zinām, ka tur dīķi nē. Tie ir knifiņi, ja vēl tikai plānojam dīķi." Labākais dīķa tīrīšanas laiks – agrs pavasaris, kad viss sāk zaļot, vai rudenī, kad sezona beigusies. Tas būs novembris, kas gan nav patīkamākais laiks, bradāt pa ūdeni. Bet dīķi labāk rakt vasarā, kad gruntsūdeņi nokritušies viszemākie un zeme ir sausa. Vai arī ziemā, kad zeme sasalusi un ir zemākas cenas traktortehnikas īrei.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet tikai 2024. gadā Latvijā pirmo reizi norisinās konkurss "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024". Labāk vēlāk nekā nekad! Par konkursa norisi raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta asociācijas "Mājoklis" pārstāve Ilze Kurēna, kokaudzētavas „Dzērves” saimniece, dārzu ierīkotāja, Ogres tehnikuma pasniedzēja apstādījumu veidošanā un kopšanā, konkursa žūrijas locekle Maruta Kaminska un Rīgas domes Rīgas apkaimju attīstības nodaļas vadītājs Gatis Štolcers. Ierakstā par māju iekšpagalmu uzturēšanu uzklausām aizkraukliešu pieredzi. Aizkraukle, pilsēta Daugavas krastā pie Pļaviņu HES, no citām Latvijas pilsētām atšķiras ar to, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu pieder nevis daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet pašvaldībai. Līdz ar to iekšpagalmu uzturēšanai tiek izmantota gan pašvaldības budžeta nauda, gan piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums. Konkurss “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” mērķis ir popularizēt kopienu sadarbību un saliedēšanos, tā veicinot un padarot daudzdzīvokļu mājas pagalmus un kvartālus sakoptākus. Izsakot atzinību un lepojoties par paveikto, kopības tiek mudinātas sadarboties, lai veidotu kvalitatīvāku dzīves vidi. Pieteikumus varēs iesniegt no 10. jūnija līdz 16. augustam. Konkursa uzvarētājus paziņos septembrī.

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja. Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur. "Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atzīst Katrīna Ošleja. Mārcis Auziņš sarunai ar sevi aicina pievienot sarunu ar gudriem cilvēkiem, bet ar to domājot - lasīt pasaules literatūras klasiku, kur ir daudz izcilu sarunu biedru. Un tekstus lasīt ļoti lēni, turp un atpakaļ. Tā var atrast daudzas interesantas atbildes. Savā dzīvē Mārcis Auziņš izmanto šādu formulu: mēs nevaram izmanīt visu pasauli un padarīt kaut kādas lietas citādas, nekā tas notiek. Tas nav mūsu spēkos. Šajā situācija var sakārtot savu apziņu un prātu. Tad varbūt nav nepieciešams mainīt pasauli.

Latvijā šobrīd valda tādi laika apstākļi, ka viss aug griezdamies. Un strauji izplatās arī dažādi augu kaitēkļi. Ko vēl preventīvi var paspēt dārzā izdarīt, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar sekām, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "trauksmes cēlājs" - Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, stādaudzētavas „Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Dažādu dārza kaitēkļu šajā sezonā tiešām ir daudz, un Andrejs Vītoliņš norāda, ka nopietni ir jāinformē dārzu īpašnieki, kā ar tiem cīnīties. Viņu uztrauc dažādi sadzīviski padomi, kas pieejami sociālajos medijos. Izmantojot ieteiktās metodes un līdzekļus, varbūt arī augus no kaitēkļiem pasargās, bet pastāv iespēja pašiem saindēties. Vadoties pēc dažādiem tautas padomiem var nonākt pie tā, kas visus satrauc, - mēs indējam pasauli. "Vienā rokā mums ir komentāri un sabiedrības viedoklis par to, ka vajadzētu ekoloģiskāk, zaļāk un saudzēt vidi, pretējā pusē ir sabiedrības daļa, kas šausminās, netiek galā ar kaitēkļiem un slimībām un cīnās ar visiem pieejamiem līdzekļiem," komentē Andris Vītoliņš. Anitra Lestlande norāda, ka daudzi amatierdārzkopji vēlas izķert jebkuru kukaini dārzā, nepadomājot, vai tas ir kaitēklis vai labs kukainis. Visu gribas ātri un efektīvi. "Mums ir tāda vīzija izveidojusies, ka ar vienu kaut ko izdarot, uzpūšot kādu brīnumlīdzekli, es tikšu vaļā no problēmām uz visu vasaru. Dabā tā nemēdz būt," skaidro Anitra Lestlande. "Labi zinām, ka atkarībā no laika apstākļiem kaitēkļi mēdz savairoties vai sabremzēties. Ir dažādas nianses, kas tiem, kuri interesējas par augiem, par dārzu, uzliek ne gluži pienākumu, bet vajadzētu tā būt, ka viņi interesējas par kaitēkļu bioloģiju, par augu bioloģiju, kā to ietekmē laika apstākļi." "Bīstams mīts, ka ar ķīmiju var iznīcināt kādu sugu," norāda Mārīte Gailīte. "Sugu var iznīcināt tikai tad, ja tās sugas dzīvotnes vairs nav. Kamēr apstākļi ir labvēlīgi sugas dzīvei, tā būs. Mēs varam tikai aizsargāt savus augus. Iznīcināt sugu - neceriet." Vītoliņš piekrīt, ka nemaz nav arī jāiznīcina, tikai jāsamazina apjoms, vispirms saprotot, cik lielā mērā jācīnās. Viņš mudina vērsties pie padoma pie speciālistiem dārzkopībā, lai gan viņi tiek izslēgti no dažādām sociālo mediju dārzkopju grupām. "Ja par kādu jautājumu atbilde skan: "es domāju, ka vajadzētu tam strādāt tā", ignorējiet," norāda Andrejs Vītoliņš. "Tāpat kā par politiku un viltus ziņām, ir jāmācās filtrēt arī šādas dārzkopības ziņas, kuras korektas, kompetentas. Sliktākajā gadījumā zvaniet, ja nevarat saprast no interneta, audzētavas blakus ir, augu aizsardzības inspektori arī ir pieejams. Publiski lasām mājaslapās kontaktu sadaļas un zvaniet visiem pēc kārtas." 

Pirmajā brīdi, aplūkojo darba un uzņēmuma līgumus, liekas, ka lielu atšķirību starp tiem nav. Bet tā ir tikai šķietamība. Par kopīgo un atšķirīgo šajos līguma veidos saruna raidījumā Kā labā dzīvot. Skaidro maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Civillikuma nodaļā "Prasījumi no darba attiecībām" ir noteikts regulējums darba līgumam un uzņēmuma līgumam. Šķiet, daudziem darba ņēmējiem Latvijā īsti nav skaidrs, ko tad nozīmē darba līgums un uzņēmuma līgums, kur ir atšķirības, kur ir riski, ja sākam strādāt ar uzņēmumu līgumu, nevis darba līgumu un kādas tam visam ir sekas? "Ja mēs runājam par darbiniekiem, tad uzņēmuma līgumu aizmirstam," norāda Kaspars Rācenājs. "Ar darbiniekiem mēs slēdzam darba līgumu. Kaut arī mēs darba attiecībās piemērojam Civillikumu, Darba likums ir speciālais likums, kurā lielākā daļa visu jautājumu ir noklāti. Ja mēs sākam jau lietot terminu uzņēmuma līgums, tad atkāpjamies no darbinieka jēdziena, un tad jau mēs runājam Civillikuma izpratnē par tiem gadījumiem, kad pēc būtības divas vienlīdzīgas personas slēdz līgumu par dažādu pakalpojumu sniegšanu." Rācenājs norāda, bieži "vai nu jauc šos jēdzienus neapzināti, vai gluži otrādi - apzināti" "Tajā brīdī, ja jums uz galda uzliks uzņēmuma līgumu, jums ir jāsaprot, ka tās garantijas, kas ir noteiktas Darba likumā, uz jums neattieksies. Piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu, darba atpūtas laika regulējums - par to visu aizmirstiet, ja būs noslēgts uzņēmuma līgums," skaidro Rācenājs. "Bet tas, kas ir jāskatās, ka ļoti bieži darba devēji cenšas darba līgumu noslēpt kā uzņēmuma līgumu un saraksta tās lietas, kuras pēc būtības atbilstu uzņēmuma līgumam, kaut gan praksē dzīvē persona strādā kā darbinieks," tā Rācenājs. "Un tad jau būs strīds, ar kuru jūs nāksiet pie juristiem un iesiet uz tiesu, lai tiesas ceļā pierādītu, ka pēc būtības jums ir faktiski darba attiecības, nevis uzņēmuma līguma attiecības. Arī to ir iespējams tiesā apstrīdēt." "Darbiniekam noteikti, parakstot līgumu, jāpievērš [uzmanība] ir ne tikai nosaukumam, bet arī tīri saturiski, kas ir ielikts iekšā. Arī  pie uzņēmuma līguma, kur varbūt puses vienojas it kā varbūt nevar saukt viņu par darba devēju, jo tad viņš ir pasūtītājs, var būt pārliecina otru pusi, ka uzņēmuma līgums ir labāks. Bet ja tur ir arī šī pakļautība, ir pienākumi, kas ir jāpilda, lai sasniegtu galarezultātu, tas tomēr vairāk norāda uz uz darba līguma darba tiesiskajām attiecībām," skaidro Karīna Platā. Uzņēmuma līgums būtībā ir kā attiecības starp diviem uzņēmumiem.  

Rīgā līdz 31. jūlijam risinās bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekts "Pūt vai nepūt?”, kurā piedalās četru galvaspilsētas māju iedzīvotāji. Par to, kā Latvijai sokas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SIA "Getliņi" ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš, "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Rīgas namu pārvaldes valdes loceklis Mārtiņš Paurs un SIA "Latvijas Namsaimnieks" direktore Agnese Karlsone.

Mācību gada pēdējā latviešu valodas stundā kopā ar ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu vēlreiz pārlūkojam svarīgākos valodas jautājumus, par kuriem runājām iepriekšējos sezonas raidījumos.  

Ja kādam katru dienu ir jādara viens un tas pats, un tā daudzas dienas pēc kārtas…? Kas tas īsti ir – rutīna vai režīms? Ar ko tie atšķiras viens no otra un kā, cenšoties paveikt visu, neiegriezt vāveres riteni, no kura pēc grūti izkļūt? Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, veselīga dzīvesveida mentors Aksels Cīrulis un Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda.

Vietu zem saules, jeb uz koplietošanas ceļa grib viena, divu, trīs, četru un vairāk riteņu braucamrīki. Vai mākam sadzīvot uz ceļa tā, lai tas būtu cieņpilni pret visiem satiksmes dalībniekiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSSDD)  pārstāvis satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, Rīgas Satiksmes pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Čaša un Rīgas Pašvaldības policijas RPP priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis. "Mūsu kultūra ir tik ačgārna. Es nepārkāpšu tāpēc, ka man var būt sods, nevis es nepārkāpšu tāpēc, ka tas nav droši, ka tas var radīt sekas, bet tikai tāpēc, ka policists var mani sodīt. Tieši tāpēc arvien vairāk domājam izmantot tehnoloģijas, lai cilvēkiem nerastos nesodāmības sajūta. Ja nav policists, ir nesodāmības sajūta. Ir jāattīsta infrastruktūra, arī ar kamerām pēc iespējas ātrāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tas ļoti labi strādās nākotnē," uzskata  Edgars Rudzītis. "Man liekas, ka kultūras maiņā mēs varam gaidīt to utopiska brīdi, kad visi kļūsim ļoti pareizi un saprotoši, bet diemžēl, redzam arī vēsturē atskatoties, ja man ir sods, tas nozīmē, ka es daru nepareizi," vērtē Zane Kalverša-Ķeņģe. Viņa atgādina laiku pirms vairākām desmitgadēm, kad problēma bija drošības jostu lietošana mašīnās. Labākais risinājums bija policijas reidi, pārbaudes un sodi.  Oskars Irbītis piebilst par drošības jostu lietojumu. 2023. gada dati par satiksmes drošības indikatoriem liecina, ka drošības jostas vismazāk ārpus pilsētas lieto autobusu vadītāji. "Ārpus pilsētas 50% nelieto drošības jostas. Nākamā lielā grupa ir "kravenieki". To ir grūti izskaidrot. Sekas šiem satiksmes negadījumiem, par laimi ir maz tādu, kur iesaistīti autobusi, ir maz, bet sekas ir bēdīgas," stāsta Oskars Irbītis.  

Šonedēļ Latvijā notiek Nieru veselības nedēļa. Eiropas un  ASV nefrologi aicina Pasaules Veselības organizāciju iekļaut hronisku nieru slimību prioritāšu sarakstā. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā laābāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, nefroloģe, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa, Latvijas Nieru slimnieku asociācijas pārstāvis Oskars Stankēvičs. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietnieci Zintu Rugāju. Ieva Ziediņa atzīst, ka nieru slimnieku skaits pieaug pasaulē. Eiropā ir ap 55 miljoni cilvēku ar nieru slimībām. Arī karstais laiks ietekmē nieru veselību, jo nierēm svarīgi ir daudz šķidruma. Ja vairāk zaudējam caur ādu, vairāk arī jāuzņem. Ūdens pudelei noteikti jābūt līdzi! Ziediņa atgādina, ka cilvēkam, kurš ikdienā strādā, piemēram, pie datora un kam ir normāla nieru funkcija, šķidrums jāuzņem 30 ml uz vienu kilogramu sava svara. Attiecīgi katra pats var aprēķināt, cik šķidruma būtu noteikti jāuzņem. Nav vienas receptes visiem. Savukārt cilvēkiem, kam ir samazināta nieru funkcija, arī rekomendācijas atšķiras. Protams, var dzert arī tēju. Tāpat cilvēki jautā, vai var dzert gāzētu ūdeni. Ieva Ziediņa norāda, ka pievienotais bikarbonāts, kas rada burbulīšus, nav nekas kaitīgs nierēm, pat labvēlīgs, jo padara mūsu organismu vairāk sārmainu.  Bet kafija? "Mēs zinām, ka pirms 30 gadiem domāja, kafija paaugstina spiedienu, rada arteriālo hipertensiju, kafiju nevajag dzert. Pēc tam jau bija pētījumi, ka kafija nepaaugstina tik ļoti spiedienu, ka zemu paaugstina, bet augstu vairāk nepaaugstina. Jā, droši dzerat kafiju līdz trīs krūzītēm dienā. Tikko šogad sākumā bija publicēts pētījums par kafijas dzeršanu Anglijā. Tas, ko viņi novēroja, ka tie, kas dzer 4-5 krūzītes dienā, tas varētu būt domāts 100 ml, tiem ir mazāk aritmiju, mazāk visi sliktie kardiovaskulārie notikumi un tie dzīvo ilgāk nekā tiek, kas kafiju nedzer," atklāj Ieva Ziediņa.  Nieru veselības nedēļas ietvaros ārsti rīko arī bezmaksas konsultācijas pie nefrologa. Tām var iepriekš pieteikties pa tālruni 67045145.   .

Zivīm jābūt mūsu uztura neatņemamai sastāvdaļai, bet kādas zivis būs labākas - no jūras nākušas vai audzētavā audzētas, vietējās vai importa, saldētas vai svaigas no tirgus? Varbūt labāk izvēlēties saldūdens zivis? Kādas veselīgākas? Vai tiesa, ka savvaļas zivīs ir plastmasas un dzīvsudraba atliekas? Un, kā pareizi uzglabāt un pagatavot zivis, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Valsts zinātniskā institūta "BIOR" uztura speciāliste Inese Siksna, šefpavārs Artūrs Taškāns un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Dažiem nolaižas rokas, dažiem izdodas gūt panākumus. Runa par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir vēlme piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet kaimiņu attieksmes dēļ var kaut kas izdoties un arī nesanākt. Cik daudz var izdarīt viens daudzdzīvokļa nama iedzīvotājs un kā vienoties ar kaimiņiem, lai risinātu sasāpējušos jautājumus? Sarunājamies ar aktīvie daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem Kasparu Lauri un Gitu Lukašēvicu. Ierakstā stāsts par daudzdzīvokļu mājas renovāciju Inčukalnā. 24 dzīvokļu māja Inčukalnā, Atmodas ielā, celta 1967. gadā. Kopš tā laika mājai nomainīts jumts un ārdurvis, bet, lai māju sakārtotu, darāmā vēl ļoti daudz. Dzīvokļu īpašnieki nodibinājuši biedrību un uzrakstījuši ēkas renovācijas projektu.

Mājai jumts nu gan nedrīkstētu „aizbraukt”, jo - māja bez jumta nemaz nav māja. Visu par jumtu - ko darīt, ja pil, ja vajadzība spiež atjaunot vai jābūvē no jauna to, ko atjaunot vairs nevar, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar namdari Tāli Salu un jumiķi Ilmāru Jurjānu.

Ko nozīmē mesties piedzīvojumos? Mēs katrs šos vārdus uztveram atšķirīgi. Vienam tas ir muzeja apmeklējums, otram - lēciens ar izpletni. Bet kas ir piedzīvojumu terapija, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par piedzīvojumu terapiju stāsta viena no piedzīvojumu terapijas kustības dibinātājām Latvijā Līna Leitāne, tūrisma uzņēmuma "Lūzumpunkts" gidi Māris Lazdiņš un Māris Resnis un "Adventure Therapy Latvia" līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota. Adrenalīns, aizrautība, baiļu pārvarēšana un azarts, unikālas atmiņas un dzīvesprieks - to visu saistām ar vārdu piedzīvojums. Taču kāre pēc piedzīvojumiem mēdz izsīkt, kad sākam novecot. Vai piedzīvojums var uzlabot mūsu pašsajūtu un ar ko parasts pārgājiens atšķiras no piedzīvojuma ar terapeitisku mērķi? Vai pēc piedzīvojuma jābrauc uz otru pasaules malu? Kam šāda terapija der un kam nē? Un, vai piedzīvojumi der visiem un visos vecumos? "Arī pāriem efektīvi varētu strādāt piedzīvojumu terapija. Divi cilvēki ir atraduši, ka mēs mīlam viens otru, mums ir svarīgi būt kopā, bet nu kašķējamies mēs neprātīgi. Tāpēc, ka konfliktu risināšana ir prasme, un tas nenozīmē to, ka mums ir jūtas, ka mums ir arī tās prasmes kaut kādas. Varbūt mēs neprotam gatavot ēst vai nemākam braukt ar mašīnu, tāpat mēs varam neprast risināt konfliktus vai sarunāties, vai paust savas emocijas.Tad bieži vien tur zūd uzticēšanās vai nav skaidrība, kā ar to tikt galā. Un tad, ja mēs ieliekam šos cilvēkus pilnīgi citā vidē, piemēram, uz klinšu sienas, tur nav variantu, tev ir jāpaļaujas uz to cilvēku, kas tevi tur lejā, un tev ir jāiemācās ar viņu komunicēt," analizē Unda Avota. "Un, ja tev blakus ir speciālists, kas tev palīdzēs un skaidros tajā brīdī, ieteikts varbūt, kādā veidā runāt, kā atrast kaut kādu atslēgas vārdu - turi mani stingrāk, tagad man vajag ļaut lielāku brīvību. Tā viņi atrod veidus, kā komunicēt un kā sajust, cik daudz brīvību otram dod, cik nedod, cik viņu pieturēt. Pēc tam šīs lietas metaforiskā veidolā varam pārrunāt, piemēram, par to, cik daudz tu brīvību dod ikdienā savam partnerim: vai tu viņu turi un neļauj iet uz priekšu, kāpt uz augšu, vai arī tu viņu palaid pilnībā un neturi īstenībā, un aizmirsti par to, ka tev tā virve ir jātur, kamēr viņš ir uz sienas. Šīs lietas var metaforiski pēc tam pārrunāt, kā tas ir attiecināms uz viņu dzīvi un ko no tā, kā viņi ir iemācījušies komunicēt uz tās sienas, kā to var pārnest komunikācijā virtuvē vai guļamistabā, vai jebkur citur. Bieži vien aktivitāte ieb piedzīvojums ir kā metafora, caur kuru mēs pēkšņi ieraugām kaut ko - tā tas notiek, tā tas īstenībā ir arī manā dzīvē un beidzot es saprotu. Tāpēc piedzīvojam terapija, manuprāt, ir tik efektīva, jo ļoti īsā laika periodā spēj piedāvāt spēcīgus "insaitus" (atklāsmes). Un tas iemesls, kāpēc tas nāk ātrāk un spēcīgāk, ir tāpēc, ka viss ķermenis tiek iesaistīts. Un ne tikai ķermenis - mums ir gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas, gan arī mūsu garīgā pasaule, gan arī mēs esam kopā ar citiem cilvēkiem. Tur ir visi šie komponenti vienkopus, kas rāda šo ļoti holistisko mācīšanās pieredzi. Un, jo vairāk maņas mums ir iesaistītas, kad mēs kaut ko mācāmies vai darām, jo efektīvāk tā lieta paliek mūsos un mēs gūstam atklāsmes par lietām. Ja esam terapeita kabinetā, mēs dzirdam, mēs redzam to terapeitu, strādājam ar mūsu domām, atmiņām, kaut kādiem nākotnes plāniem, un mēs strādājam ar savām emocijām. Ķermenis nav iesaistīts. Bet ir ļoti daudzas lietas, kur mūsu ķermenim ir jābūt klātesošam, lai izstrādātu dažādas traumatiskas pieredzes, lai pieredzēt dažādas emocijas, lai pa īstam izjustu - tagad es jūtu tās bailes, tagad es nezinu, ko ar viņām darīt. bet es pieredzu, ka man blakus ir cilvēks, kas mani iedrošina uz drosmi, kas palīdz man tikt galā, kas mani atbalsta un es pieredzu to, ka pat tad, kad man ir bail, es spēju iet uz priekšu. Man nav jābēg." Vai arī tas palīdz saprast, ka mums nav jābūt kopā. Līna Leitāne šobrīd vairāk strādā ar senioriem. "Tas, kāds ir terapeitiskais efekts ir no tā, ka, teiksim, 87 gadus vecs cilvēks var izdarīt lietas, kuras viņš viens pats nevarētu izdarīt. Tas, ka viņam ir šis terapeitiskais atbalsts, ka ir kāds, ar ko viņš kopā iet, ka viņš var pastāstīt par to, kā viņš agrāk gājis, tas ir tāds iedrošinājums un tāds spēcinājums viņiem, un dod dzīves kvalitātes uzlabojumu un duku nākošajām divām nedēļām, kuru laikā mēs netiksimies. Esmu ārkārtīgi pārsteigta, cik labi tas strādā senioriem. Agrāk man likās, ka tā ir tāda kā burvju tabletīte tieši jauniešiem, tagad man liekas ļoti liels prieks redzēt, ka tas der senioriem," atklāj Līna Leitāne.

Šomēnes startējusi kampaņa „Stājies saulessardzē”, kas neaicina sargāt sauli, bet tieši otrādi - pasargāt sevi no saules stariem. Tās laikā ikviens tiek aicināts simboliski stāties saulessardzē un mācīties, kā sevi un savus tuvos pasargāt no saules starojuma kaitīgās ietekmes. Par melanomas mēneša pasākumiem un ādas vēža profilaksi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: biedrības „Soli priekšā melanomai dibinātāja Sondra Zaļupe, dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls un dermatoloģe Anda Apine. Raimonds Karls vērtē, ka cilvēku zināšanu līmenis gadu no gada par saules ietekmi ir uzlabojies, bet ir vēl, kur augt. "Ja runājām konkrētāk, ļoti daudzi apzinās, ka saules aizsardzība ir vajadzīga, daudzi apzinās, ka saulē nevajadzētu būt dienas vidū. Tās ir aksiomas, ko atkārtojam. Bet ir jāiet tālāk, ir arī jāizglīto iedzīvotāji, kas ir saules ultravioletais indekss, kuram vajadzētu sekot līdzi. Varbūt arī mediji laika ziņās šajās saulainajās dienās varētu informēt, pasakot: "Šodien saules ultravioletais indekss ir augsts." Tālāk mums būtu jāizglīto, ko nozīmē augsts, ko nozīmē vidējs un kāda būtu darbība katrā no šīm situācijām," norāda Raimonds Karls. Ārsts arī norāda, ka mēs dzīvojam nelielā ilūzijā par to, ka saules pie mums nav, ka esam bāli.  "Jāsaprot, ka dienas vidū arī Latvijā saules ir daudz. Paskatieties, mēs visur esam salikuši saules kolektorus un baterijas un iegūstam gana daudz saules šajos mēnešos," norāda Raimonds Karls. Nevajadzētu plānot tagad doties uz siltajām zemēm un pavadīt laiku pludmalē no rīta līdz vakaram, un ja es nebūšu apdedzis, mans atvaļinājums nebūs izdevies. "Vēl viens liels mīts, kas mums ir, ka saule un D vitamīns ir ļoti vienāds. D vitamīna ražošana un iedegums ir pretēji proporcionāli - D vitamīns mūsu ādā veidojas, kamēr mēs vēl neesam ieguvuši iedegumu. Kad esam iedeguši, šī stacija veras ciet, jo dabīgi āda ir iekārtota tā, ka D vitamīna ražotne samazinās. Nevajag arī šo mītu izmantot kā advokātu, kāpēc es tik daudz laika pavadu saulē," skaidro Raimonds Karls. Arī jebkura darbošanās saulē - zāles pļaušana, sportošana - ir saules staru uzkrāšana.

Pirkt akcijas pasaules tirgos ir viens, cita lieta ir Baltijas akcijām. Vai šajā tirgū var gūt peļņu, zinot, ka mūsu vietējā akcijas tirgū indekss aizvadītajā gadā pieauga tikai par 4.19%? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un "INVL Asset Managment" vadītājs Andrejs Martinovs. Uzklausām arī pieredzes stāstu. Elīna Kolāte ieguldījumus sāka veikt pirms deviņiem gadiem, tātad jau uzkrājusi zināmu pieredzi un stāsta, ka sākumā lielas izpratnes par ieguldīšanu nebija ne tikai iedzīvotājiem, bet arī bankām. Eīna ir naudu gan nopelnījusi, gan zaudējusi, un uzkrājums lieti noderēja brīdī, kad pašai samazinājās ienākumi.

Grūti atrast otru tik skaistu mēnesi Latvijas dabā un dārzos kā maiju - lielā ziedēšana pilnā sparā, šogad strauji, agri un vienlaicīgi. Laika apstākļi ļauj sajust to, cik jauka ir atpūta dārzā. Bet par dārza darbiem arī neaizmirsīsim. Kā saglabāt dārzu krāšņu arī turpmākajos siltajos mēnešos un kādi dārza darbi šomēnes veicami dobēs un siltumnīcās, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Skaistajā ziedēšanas laikā ir arī daudz darbu dārzā, jo ir jāgriež dzinumi, "jākaro" ar kukaiņiem, jo, piemēram, laputis nesnauž un ir jau manītas uz rozēm un arī augļu krūmiem. Ja nav daudz augļu krūmu, var nolauzt dzinumus vai miglot ar zaļajām ziepēm vai kādu citu preparātu.

Miegs ir nepieciešams mums visiem, tomēr ne vienmēr cilvēki var teikt, ka guļ labi un ka miegs sniedz atspirdzinājumu. Par ko var liecināt miega kvalitātes izmaiņas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.

Līdz ar siltā laika atnākšanu, vairāk sākam uzturēties ārā.  Lai nepakļautu sevi veselības riskiem, ir jāparūpējas ne tikai par ādas, bet arī acu drošību. Par veidiem, kā pasargāt acis vasaras laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2023. gada optometriste Zanda Ruskule. Vai vasarā, kad saules ir vairāk, acis pasargāt palīdzēs saules brilles? Anda Balgalve atzīst, ka viedokļi ir dažādi un nav vienas pareizās atbildes.  "Mans viedoklis atšķiras no daudzu citu kolēģu viedokļa. Man, šķiet, ka Latvijā galvenā  problēma ir tāda, ka saules ir vienmēr par maz, nevis par daudz. Tad vēl no tās pēkšņi sargāties? Ja ir veselas acis, uzskatu, ka viņa ir jābauda, nevis jāslēpjas," norāda Anda Balgalve.

IT nozares eksperti uzskata, ka pienācis laiks, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešamas pamatzināšanas, kā lietot mākslīgo intelektu. Kāpēc ir tāda pārliecība, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, „Itero” tehnoloģiju speciālists, raksta portālā „zparks.lv” Reinis Zitmanis, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente Ilma Elsberga un "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis. "Mākslīgais intelekts pēc būtības nav nekās jauns, ražošanā to izmanto jau desmitiem gadu. Mūsdienās katram ir iespēja, kam ir interneta pieslēgums, sākt viņu reāli pielietot savā ikdienas dzīvē. Dinamika un attīstība bijusi tik strauja, ka esam tikai pašā ceļa sākumā," uzskata Agris Ivbulis. Viņam piekrīt arī Reinis Zitmanis. "Mākslīgais intelekts strādā ar visu zināšanu apjomu, kas viņam ir iedots, un spēj no tā mums kaut ko noderīgu izlobīt. Varētu piekrist, ka tas ir laika jautājums un tas notiks biedējoši strauji. Tikai pagājušajā gadā mums visiem rokās iedeva "chatGPT", un visas "elles durvis ir vaļā". Tagad tā ir norma, un tas bija pagājušajā gadā. Šogad ir tas un šis. Kas būs nākamgad? Un aiznākamgad varbūt būs kaut kas, ko varam saukt par intelektu," norāda Reinis Zitmanis. Progresija būs vēl straujāka nekā šobrīd, jo uz to strādā visa industrija. Signe Bāliņa piekrīt, ka mākslīgais intelekts un virtuālais asistents var palīdzēt cilvēkiem, kuriem pietrūkst komunikācijas iespēju ar citiem. "Jā, tehnoloģijas var veicināt sociālo iekļaušanu. Otra tendence ir, ja tu nezini tās tehnoloģijas, plaisa starp cilvēkiem, kas tās tehnoloģijas, kas tās izmanto un neizmanto, kļūst arvien lielāka. Tā ir otra puse. Jā, tev tehnoloģijas var palīdzēt, tu vari uzzināt informāciju, tu vari sarunāties... Ja tu nezini to visu, tava atstumtība..., iekļaušana aiziet pretējā virzienā," analizē Signe Bāliņa. Signe Bāliņa informē, ka no 13. līdz 18. maijam norisinās informatīvi izglītojošā kampaņq “Digitālā nedēļa 2024”, kas sniegs iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes. Pasākumi notiek visā Latvijā, ar programmu var iepazīties internetā. Signe Bāliņa aicina apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Reinis Zitmanis atzīst, ka darba devēji visai drīz prasīs intervijās cilvēkiem, kādas viņiem ir prasmes darbā ar mākslīgo intelektu.

Arvien biežāk veikalu plauktos mēs redzēsim pārtikas produktus, kas gatavoti no kaltētiem sienāžiem, aļģēm un citām mums neierastām ēdiena sastāvdaļām. Zivju zirņi, vegantatu, faba, griksi, nutriboom. Pirmoreiz dzirdat šādus vārdus vai salikumus? Tā ir tikai neliela daļa no inovatīvajiem pārtikas produktiem, ko ražo Latvijā.. Kas ir inovatīvā pārtika - objektīva nepieciešamība vai modes kliedziens, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Tehnoloģiskais centra projektu vadītāja Dzintra Švarcbaha, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes zinātniece, "Food HUB" vadītāja Ilze Laukalēja-Broka un "Rimi Baltic Agile" pārmaiņu un inovāciju vadītājs Andris Vedigs. Dzintra Švarcbaha norāda, ka uz jēdzienu inovatīvs var dažādi paraudzīties. "Mums ir inovatīvi ir kukaiņu maize, bet pajautājiet cilvēkiem Ķīnā vai Taizemē, viņi tādu ēd visu laiku un neuzskata, ka tas ir kaut inovatīvs. Vai bio noārdāmie trauki pie mums ir inovatīvi, bet cilvēki mazāk turīgās valstīs ir spiesti ēst no palmu lapām," skaidro Dzintra Švarcbaha. "Aug gan pieprasījums, gan piedāvājums pēc vegāniem un veģetāriem produktiem. Reizēm ir mīnuss - produkts ir dārgs un cilvēki ne vienmēr to var pirkt regulāri, otrs - cik dārgi izmaksā ražotājiem un no ražošanas viedokļa. Lai saražotu veselīgo produktu CO2 nospiedums ir ārkārtīgi liels. Cilvēks, kurš domā, ka ka ēd veselīgi, viņš nemaz tik veselīgi neēd. Varbūt planētai veselīgāk būtu, ja viņš tomēr ēstu vietējās izejvielas," atzīst Dzintra Švarcbaha. Inovatīvs - tas nozīmē, kas nav ierasts un ir jauns. Ilze Laukalēja-Broka piebilst, ka inovācija var būt arī klasisku tradicionālu ēdienu citāda pasniegšana. Piemēram, maina detaļu un tas būs inovatīvs produkts. Var ražot sieru un domāt, kā samazināt atlikumus un uzlabot tehnoloģisko procesu.  ASV skābēti kāposti liekas brīnums un kāpēc tas vajadzīgs. Viņa dalās pieredzē, ka Amerikā, ja liek skābētus produktus ēst, tas ir kā mums liek kukaiņus ēst. Atkarīgs, kur esam un kā uztveram produktus.   Andris Vedigs uzskata, ka jau tagad veikalu plauktos daudz inovatīvu produktu.  

Eksotiskas čūskas, bruņurupuči, pat ķenguri, kuriem dabiskā vide otrpus zemeslodei - šādi dzīvnieki ik pa laikam nonāk Latvijā. Kādus dzīvnieku noteikti nevajag turēt mājās un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Rihards Miķelsons un Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir pietiekami precīzi aprakstīts, kuras radības drīkst turēt mājās un kuras nē. Tomēr arī tad, ja dzīvnieku ir atļauts turēt, ir gadījumi, kad labāk savu vēlmi par mīļdzīvnieku izvēlēties pitonu ir jāslāpē jau pašā sākumā. Kāpēc? "Cilvēki ir palikuši prātīgāki, bet reizēm ir neprātīgi, kas rezultējas ar to, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir jauni iemītnieki," bilst Māris Lielkalns. Piemēram, baltais pitons vai jenots, kā arī melnais leopards. "Ja dzīvniekam ir legāla izcelsme, audzētāja sertifikāts vai cits dokuments, kas pierāda, ka dzīvnieks ir legāli izaudzēts nevis savākts savvaļā, vēl ievērojot labturību, var turēt. Bet turētājiem ir jāievēro normatīvie akti," norāda Rihards Miķelsons. Stingrākas prasības ir savvaļas plēsējiem, primātiem, čūskām, krokodilvedīgajiem, kuriem pirms turēšanas ir jāuzrāda vieta, kur dzīvos, lai pārliecinās, vai varēs nodrošināt labturību. Lielākoties privātajās kolekcijās ir dažādi papagaiļi, rāpuļi - čūskas, ķirzakas, bruņrupuci. Tur arī pūces, servalus, karakalus. "Tie, kas nokārtojuši dokumentus un nodrošinājuši apstākļus, var turēt. Ir tādi, kas tur nereģistrējot, tad sākas cits process," bilst Rihards Miķelsons. "Pirms iegādāties jebkādu dzīvnieku, nevajag skatīties tiktokus un visādus video, vajag palasīt grāmatas. Kārtīgu kaudzīti izlasīt, iepazīties ar to dzīvnieku, kas viņš ir, ko dara, kā ēd. Aprunāties ar speciālistiem, nevis skatīties tos video gabaliņus, kur dzīvnieks jebkurā gadījumā būs skaisti parādīts," uzskata Māris Lielkalns. Pieredze rāda, ka pēc lielajām filmām, kur ir kādi dzīvnieki iesaistīti, ir pieprasījums pēc šiem dzīvniekiem. Piemēram, pēc filmām par Hariju Poteru. Tāpat neskaitāmas filmas par pērtiķiem, lielajiem pērtiķiem, kas jauki spēlējas mājās.

Latvijas ārstu biedrība īsteno akciju "Saprast un atbalstīt", kuras laikā vērš sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam. Arī raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunu par ārstu un pacientu attiecībām. Raidījuma viesi: Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska un profesors, medicīnas doktors Viesturs Boka. Raidījuma viesi vērtē, ka būtiski ir redzēt cilvēku, redzēt pacientu. "Indiešiem ir sveiciens "namaste" - es tevi redzu. Tas ir tas, ko mēs esam pazaudējuši. Mēs redzam ekrānus, datorus, ciparus, datus, rādītājus, bet galvenais ir redzēt cilvēku un nepazaudēt cilvēku, un spēju viņu redzēt arī veselības aprūpē," atzīst Ilze Aizsilniece. Arī Ilva Aršauska atzīst, ka komunikācijas problēma ir pamatā visam, jo nemākam savā starpā komunicēt, pietrūkst sarunu. Līdz ar to veidojas nevajadzīgi pārpratumi. "Nemākam izteikties, nemākam pateikt paldies, nemākam bieži formulēt savu vajadzību, līdz ar to tas rada virkni dažāda veida pārpratumus," atzīst Ilva Aršauska Viesturs Boka uzskata, ka vajag pārdomāt rīcību reizēs, kad ir negatīvi gadījumi. Vai tas raksturo sistēmu, vai tā ir problēma, vai unikāls gadījums.  "Bieži vien pēc viena negatīva precedenta cenšamies pieņemt lēmumus, uzstādīt jaunas ceļa zīmes," uzskata Viesturs Boka. "Veselība ir tāda interesanta kategorija, mēs varētu runāt par veselības rūpnīcu, kurā ražo veselību. Cilvēki parasti kaut ko pasūta un tad nāk gatavam pakaļ un viņu saņem. Bet attiecībā uz veselību šajā rūpnīcā strādā arī pats pasūtītājs, pats pacients, un, jo viņš intensīvāk pats strādā, jo labāki ir rezultāti. Gala beigās tā ir sadarbība gan starp ražotāju, gan starp pasūtītāju. Kāpēc mums neveicas bieži vien? Tāpēc, ka sabiedrība kopumā - un tas nav tikai veselības aprūpē, medicīnā, tas ir visās sfērās, un tas ir visā pasaulē - pieaug konfrontējošu attiecību līmenis," analizē Viesturs Boka. "Gan visas neskaidrības, ģeopolitiskās situācijas, pārmaiņu laiki, cilvēki kļūst nedroši par sevi. Tas sākas jau agrā bērnībā. Mēs runājam par vardarbību skolā, par vardarbību ģimenē, par vardarbību pret politiķiem, par vardarbību pret mediķiem un tā tālāk, un vēl tālāk. Mēs šobrīd esam gatavi runāt, kā likvidētu šīs sekas, bet man liekas, ja mēs paskatītos cēloņos - tie cēloņi ir ielaista daudzu desmitu gadu garumā, kādā veidā mūsu sabiedrība veidojas, ko nozīmē internets, ko nozīmē visi tie gadžeti, ko tur var atrast, vai tur var atrast labdabīgu kaut ko, vai tur var atrast agresiju. Man liekas, ka šī agresijas izplatība kopumā sabiedrībā pieaug un ka tā ir ļoti nopietna mūsu sabiedrības problēma ne tikai Latvijā un ne tikai medicīnā." Ārstu biedrība ir sākusi akciju "Saprast un atbalstīt" un aicina rakstīt gan pacientus, gan mediķus, kad jutās saprasti un atbalstīti. Svarīga ir pozitīvā gaisotne un uzticēšanās.

Biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” jau piekto reizi organizē darba iespēju festivālu “Visiem!”  Kuri darba meklētāji šogad būs īpaši gaidīti pasākumā un kāds būs darba devēju piedāvājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro darba iespēju festivāla "Visiem!" direktore Liene Reine-Miteva, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Pieredzē daās aktrise, medmāsa Zane Aļļēna. Ja šobrīd esat bez darba vai pārdomās par darba vietas maiņu, iespējams, būs jāizbrīvē 24. maija pēcpusdiena, lai nokļūtu Rīgā, kur Vērmanes piektais darba iespēju festivāls "Visiem!". Tā mērķis ir palīdzēt atrast darbu tādām sociālā riska grupām, kā cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un jaunajām māmiņām, kurus nereti daļā sabiedrības uzskata par neiederīgiem darba vidē. Festivālu organizē sociālais uzņēmums "Ligero" un biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam". Šogad festivālā arī aicināti piedalīties uzņēmumi, kas var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā, kā arī augstskolas, koledžas un tehnikumi, kas vēlas praktiskā veidā parādīt piedāvātās izglītības iespējas un apgūstamo profesiju daudzveidību.

Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus. Diemžēl bez zālēm to nevar izārstēt. Kā vēl var palīdzēt pacientiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Inese Mauriņa norāda, ka šogad sirds (maz)spējas dienās lielāks akcents likts uz to, ka šo slimību var ārstēt un, pateicoties mūsdienu medicīnai un tehnoloģijām, palīdzēt cilvēkam atgriezties veselīgā dzīvē. Bet daudz atkarīgs no paša cilvēka. Lielāks akcents uz sirds mazspējas saistību citām slimībām, citām diagnozēm, no kurām sirds mazspēja ir attīstījusies, vai kas ir sekas sirds mazspējai. Sirds (maz)spējas dienu pirmais pasākums norisināsies 9. maijā plkst. 17 biedrības "ParSirdi.lv" Facebook lapā. Savukārt 11. maijā Inese Mauriņa aicina tikties Rūdolfu Ceseiško, vingrot kopā pie Māras dīķa. Ginta Kamzola atzīst, ka sirds mazspēja ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Ne visiem, kam ir sirds slimības ir arī sirds mazspēja. Ārste norāda, ka svarīgi laicīgi sākt ievērot profilaksi, ievērot veselīgu dzīvesveidu, lai aizkavētu sirds slimību rašanos.  "Ja sirds slimība nav laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tas var aizvest līdz sirds mazspējai. Jo ātrāk konstatē un ārstē, jo kopumā dzīves kvalitāte ir labāka," atzīst Ginta Kamzola. Paaugstināts asinsspiediens ilgtermiņā var novest pie sirds mazspējas. Mūsdienās fiziska slodze daudz retāk kaitē sirds veselībai, vairāk kaitē fiziskās slodzes nepietiekamība.  

Ugunsgrēku risks elektroinstalācijas bojājumu dēļ ir augsts. Lai risku mazinātu, paredzētas elektroinstalācijas pārbaudes, kuras jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Kā un kas veic šādas pārbaudes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Sergejs Rosuščans, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis Igors Jakušēvics. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu. Ierakstā uzklausām Artūru Šmatu. Viņš ir Sadales tīkla mācību centra elektrodrošības eksperts un demonstrē, ar kādu aparatūru tiek pārbaudīta elektroinstalācija. Savukārt pieredzē daļās Artūrs Veilands no Jelgavas novada. Viņš ir inženieris un pats mājās nomainījis padomju laikā ievilkto elektroinstalāciju. VUGD pagājušajā gadā veicis pastiprinātas pārbaudes dzīvojamā sektorā, un Sergejs Rosuščans norāda - katrā otrajā pārbaudē konstatēts, "ka vai nu pilnībā nav veikti elektroinstalācijas mērījumi, vai nu viņi ir veikti nu, daļēji". Šobrīd to, vai īpašnieks ir veicis attiecīgās pārbaudes, nekur nereģistrē, VUGD iecerējis veidot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, lai pārredzētu vai ir veikti nepieciešamie mērījumi.  

Raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām pētīt, ko un kā darīt, ja esam saskārušies ar mobingu vai bosingu, cik dažādas var būt to izpausmes, un arī to, ko darīt savas psihoemocionālās veselības labā. Analizē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. "Par vadītāju ir jāmācās būt, tas nenozīmē, ka jūs esat labākais pārdevējs vai ilgāk strādājat, vai nav, ko ielikt, bet jūs vislabāk zināt visu procesu, jūs kļūsiet par vadītāju. Par vadītāju ir jāmācās būt. Tas nav viegli. Arī jauniem, nepieredzējušiem vadītājiem ir pašaizsardzības reakcija par to, ka no manis taču prasa, man tad ir viņi jādzen, savi padotie jādzen. Sanāk tāds apburtais loks. Ja vidi veido labvēlīgu, labestīgu, tad rezultāti neizpaliks," analizē Agnese Orupe. Atsaucoties uz mūsu sportistu panākumiem aizvadītājā gadā, viņa norāda uz sporta vidi, kura ierasti nav humāna, bet vairāk aktīva un agresīva, kur pierasts, ka treneris dzen un daudz atļaujas, bet šoreiz nācies daudz dzirdēt, ka hokejisti atzinuši, ka bijis labs klimats komandā, mēs viens otram uzticējāmies, treneris mums uzticējās. Viņa vērtē, ka tas ir viens no atslēgām labiem rezultātiem. "Skatoties no klimata, tad rezultāti būs. Ja mēs cilvēkiem uzticēsimies un veidosim labvēlīgu darba vidi, viņi neizlaidīsies, nekļūs slinki. Mēs dabūsim augstāku motivāciju," uzskata Agnese Orupe.

1. maijā Latvijā tiek atzīmēti Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām. Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi. Pirms gada tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2023/970, kura paredz paplašināt darba samaksas pārredzamību uzņēmumos. Kāpēc pārredzamība ir svarīga un vai tas veicina darbiniekiem saņemt taisnīgu atalgojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar ilggadēju personālvadības un atalgojuma jomas praktiķi Kristiānu Bošu, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperti Nataļju Preisu.

Par zāļu blakusparādībām studijā saruna ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietnieku farmācijas jautājumos Sergeju Akuliču, ZVA zāļu drošuma speciālisti un Latvijas pārstāvi Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zani Neikenu un Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes asociēto profesori Zani Dzirkali. Sazināmies arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Par zāļu blakusparādībām studijā saruna ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietnieku farmācijas jautājumos Sergeju Akuliču, ZVA zāļu drošuma speciālisti un Latvijas pārstāvi Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zani Neikenu un Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes asociēto profesori Zani Dzirkali. Sazināmies arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Vēl arvien brīdī, kad notiek samērā nenozīmīgs ceļu satiksmes negadījums, trešdaļa autovadītāju nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu vai nu papīra formā vai elektroniski aplikācijā, bet gan izsauc policiju, tādējādi tērējot valsts līdzekļus un aizņemto policistu laiku. Savukārt dati par 2023. gadu liecina, ka gadījumā, ja ir aizpildīts saskaņotais paziņojums, lēmums par kompensācijas izmaksu tiek pieņemts vidēji 29 dienās, bet policijas gadījumā nepieciešamas vidēji 50 dienas. Kā šāda situācija vērtējama un ko iespējams darīt lietas labā, raidījumā spriežam ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Drošas satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja IT daļas vadītāju Agri Dauksti. Sazināmies arī ar Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

Vai pirms ziņām pusnaktī radio ziņu redaktori drīkst teikt "Labvakar"? Arī šis būs viens no jautājumiem, ko uzdosim raidījuma viesiem. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, attālināti sazināmies arī ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.

Cik daudz no ļaundabīgajiem audzējiem būtu attiecināmi uz darba vidi? Kas ir biežākie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt ļaundabīgos audzējus? Kurās darba vietās šie faktori ir biežāk sastopami Kā tiek ierobežoti kancerogēni darba vietās? Kas jādara darba devējam un kas ir paša darbinieka atbildība? Šos jautājumus studijā pārrunājam kopā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāju Lindu Matisāni, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu un Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecāko eksperti Jolantu Gedušu.  

No pirmā aprīļa ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem elektroskrejriteņiem, kam pielīmēta reģistrācijas uzlīme. Vai tas un kas vēl uzlabo skrejriteņu braukšanas kultūru? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā pasargāt sevi un citus un braukt atbildīgi, diskutējam ar CSDD Reģistrācijas departamenta vadītāju Aivi Ozoliņu, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietnieci un Preču un Pakalpojumu uzraudzības departamenta pārstāvi Lindu Rinkuli. Skrejriteņu sezonas sākums diemžēl joprojām saistās arī ar lielāku traumu risku. Pēdējo divu gadu laikā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ārstējušies 400 cilvēku ar dažāda veida sejas un galvas traumām, kas gūtas, krītot ar elektroskūteriem. Centra vadītāja Anna Ivanova stāsta, ka jaunākais pacients bijis tikai deviņus gadus vecs, bet visbiežāk smagas traumas gūst gados jauni cilvēki no 18 līdz 40 gadiem, kas brauc iereibuši. Lai gan pēdējos gados situācija nedaudz uzlabojas, ap 60 % pacientu tiek veiktas operācijas.

Pieprasījums pēc pudelēs pildīta dzeramā ūdens turpina būt stabils arī apdzīvotās vietās, kur pieejama centralizētā ūdens apgāde. Kas tas ir – pieradums vai objektīva nepieciešamība? Par dzeramā ūdens kvalitāti saruna raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā viesojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktore Olga Valciņa un "Rīgas Ūdens" pārstāve Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona.

Pavasara lielo tīrīšanu ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos. Kāpēc svarīgi tikt vaļā no digitālajiem atkritumiem un kur tie rodas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tikt galā ar virtuālajiem atkritumiem atgādina Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine un CERT.lv informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga.

Neskatoties uz vēso laiku, augu dīgļlapiņas jau tīri braši tiecas saules virzienā. Par aprīļa beigu un maija sākuma dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters, projekta vadītāja un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsētāja Agita Pleiko, Ikšķiles Senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta partnere Sanita Bertmane un Krāslavas senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova, kura arī savā doktordarbā pēta šo tēmu.

Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. "Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot." Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta. "Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru."

Aptaukošanās ir viena no 21.gadsimta lielākajām attīstīto valstu iedzīvotāju problēmām. Vai šeit var palīdzēt bariatriskā ķirurģija, jeb kuņģa samazināšanas operācija? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Aiwa Clinic" ķirurgs Maksims Mukāns un Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, dietoloģe Laila Meija. "Svara mazināšana daudz ko sakārto. Lai cik dažāda šīs diētas būtu, ja cilvēkam ir efektīvas, var teikt... Mēs rekomendējam, lai organisms saņemtu visas uzturvielas, lai tas būtu harmoniski, sabalansēti, bet būtībā, ja cilvēkam kāda diēta patīk, ja tā viņam strādā, pēc  tam arī bieži sakārtojas daudzas orgānu sistēmas - aisnspiediens normalizējas, neattītas cukura diabēts, kas bijis robežstāvoklī. Arī kaulu un muskuļu sistēmai ir liels atslogs, " skaidro Laila Meija. "Svarīgi, lai cīņa ar aptaukošanos, kam būtībā vajadzētu būt prevencijai jau no ģimenes, lai bērns izaug normālā ģimenē ar dabīgu uzturu, kad iestājas grūtniecība, abi vecāki ir normālā svarā, bērns jau tālāk tiek programmēts ar normālu svaru," turpina speciāliste. "Ja ir aptaukošanās, tad jābūt secībai un ekspertu novērtējumam. Cilvēks atnāk - es visu esmu izmēģinājis. Kas ir visu - viņš ir izlasījis, ir ēdis, viena diēta tikai griķi, otra - tikai speķis, trešā - kaut kādas dīvainas lietas, kā cilvēks nevar visu dzīvi dzīvot. Tad viņam kaut kas mainījās, viņš to nometa, tad saka - man neviena diēta nepalīdz. Patiesībā nav bijis pie speciālista un mērķtiecīgi pārkārtojis uzturu. Tas pats par fiziskām aktivitātēm. Ir daļa tādu - širmis ciet un tagad es neēdīšu, es tagad skriešu. Katru dienu iet četras stundas uz trenažieru zāli, tā arī visu dzīvi nenodzīvosi. Vajadzētu būt normālai aptaukošanās programmai, kā tas ir daudzās attīstītās valstīs, ka iziet visus posmus. (..) Kam vajadzētu būt valsts apmaksātai programmai, kas mums diemžēl nav, mums tikai bērni saņem."

Spēka vingrinājumiem mums vajadzētu atvēlēt laiku katru dienu, īpaši, ja sadzīvojam ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus. Viss jādara ar mēru un par to raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Vai astoņzobu mizgrauža dēļ nākamajos Ziemassvētkos varam palikt bez eglītes? Noteikti nē, bet no šīs vaboles stipri cieš veco egļu meži. Lai ierobežotu tās izplatību, no 1. aprīļa meža nozarē izsludināta ārkārtas situācija.  Kā tas ietekmē mežu īpašniekus un citus sabiedrības locekļus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, Latvijas mežu īpašnieku biedrības padomes loceklis un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits. Ierakstā dodammies uz Tukuma novadu. Kopā ar Tukuma apgaitas mežzini staigājam pa mežu, kur astoņzobu mizgrauzis pamatīgi apskādējis simtgadīgu egļu audzi. No 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Valsts meža dienests informēja, ka ierobežojumi attiecībā uz egļu mežaudžēm noteikti laikā no 1. aprīļa līdz 31. augustam.

Ir pagājuši jau četri mēneši kopš jaunā, valsts apmaksātā pakalpojuma uzsākšanas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām trūkst informācijas. Kas jāzina pacientam un piederīgajiem, lai pakalpojumu saņemtu, ko tas nodrošina un par ko jārūpējas pašiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Hospiss Māja" projektu vadītāja, vispārējās aprūpes māsa Žanete Jansone, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" virsmāsa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, onkologs-ķimijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un "HospissLV" pārstāve Ilze Zosule. Ilze Zosule vērtē, ka pietrūkst informācijas sabiedrībai par pakalpojuma pieejamību. Nelīdz viens ieraksts, piemēram, Nacionālā veselības dienesta "Facebook" kontā. Visvairāk jautājumu par to, kā ir iespēja iegūt palīdzību, jo cilvēki pārsvarā ir izmisumā. "Ja salīdzina, kā bija pašā gada sākumā, kad pārsvarā kontaktējāmies ar slimnīcām un ārstiem un nāca tikai no slimnīcām paliatīvās aprūpes pacienti, tagad lēnām informācija ir nonākuši līdz pašiem cilvēkiem," atzīst Žanete Jansone. "Viņi ir iemesti situācijā, ar kuru dzīvē nav saskārušies un ir spiesti meklēt informāciju, kas un kā var palīdzēt. Palīdzība ir vajadzīga ātri un uzreiz." Palīdzība ir nepieciešama un to sniedz cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs noteicis, ka viņiem ir ierobežota  dzīvildze līdz sešiem mēnešiem. "Gribētu aicināt cilvēkus, ja jūsu mājās ir cilvēks, kuru jau kopjat, kurš ir smagi slims, kuram ir, teiksim, onkoloģija ceturtajā stadijā un jūs saprotat, ka situācija nekādā veidā nevar uzlaboties, sākt jau laicīgi interesēties, kur un kādā veidā var saņemt palīdzību. Pēdējā laikā pie mums nonāk pacienti, kur pat īsti nevaram palīdzēt," iesaka Žanete Jansone. Vilnis Sosārs skaidro, kā notiek ārstu konsīlijs un kas būtu jānorāda slēdzienā, lai veiktu paliatīvo aprūpi. Ģimenes ārsti pagaidām reti sūta uz konsīliju. Ārsts skaidro, ka problēma ir vienotas veselības aprūpes datu bāzes trūkums, kur būtu redzami visi izmeklējumi, kas pacienta dažādās ārstniecības iestādēs veikti. Reti ir gadījumi, ka ir nodrošināti visi mediķu sniegtie izraksti papīra formātā.

Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu pieaug un jau 2030. gadā varētu sasniegt 58 000 automašīnu. Varbūt izklausās pārāk optimistiska prognoze, bet mašīnas te ir un cilvēki ikdienā tās lieto. Par elektroauto ekspluatācijas plusiem un mīnusiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Enefit" e-mobilitātes nodaļas vadītājs Daniels Treņins, portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un tehnoloģiju portāla "Kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis.

Vai starp zaļu dzīvesveidu un augstu dzīves kvalitāti varam likt vienādības zīmi? Vai apgalvojums, ka dzīvot zaļi, nozīmē gan dzīvot labi, gan dzīvot ekoloģiski atbilst patiesībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Kaņepes kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs Kristaps Krolls, Grīziņkalna apkaimes biedrības pārstāve Marta Kotello un vides eksperte Elīna Kolāte. Kas ir zaļais dzīvesveids? Kristaps Krolls vērtē, ka tas ir paša dzīvesveids un attieksme, kādu iespaidu atstājam uz apkārtējiem un kādas sekas atstājam aiz sevis. "Pamats varētu būt iegādāties un darīt tikai to, kas ir vajadzīgs. Var ēst visādus smalkus ēdienus, ja to gribas. Var ēst trīs reizes dienā gaļu, ja gribas. Padomā pirms katras reizes. Var braukt ar mašīnu, kad tas ir vajadzīgs," analizē Elīna Kolāte. "Pierast pie ikdienišķiem dzīves soļiem tāpēc, ka tā esi darījis vakar un aizvakar, to nevajadzētu. Katru reizi sev paprasīt - vai man tiešām šo vajadzētu?" Marta Kotello papildina, ka tā ir piedomāšana pie saviem paradumiem - ko ēd, kā iepērcies, kā patērē lietas. Biedrības gadījumā - padomāt arī par pilsētvidi un veicināt pārvietošanos ar kājām un velosipēdu. Tā ir arī veselība. Zaļā dzīvošana ir arī veselība. Ko darīt, lai mūsu dzīve kļūtu "zaļāka"? Elīna Kolāte, daloties pieredzē, atzīst, ka viņas ģimene tīri labi iztiek bez auto. "Kā tas ir iespējams? Dzīvojam centrā, bērnudārzs ir centrā, strādājam lielākoties attālināti, gandrīz visur, kur vajag, var aiziet ar kājām," stāsta Elīna Kolāte. "Nopirku mēnešbiļeti sabiedriskajam transportam. Tīri labi. Es to, ka transports neatnāk laikā vai neatnāk vispār, uztveru kā tādu spēli - vai šoreiz būs, vai nebūs. Man tas palīdz samierināties. Es uz to skatos kā joku, vai veidoju statistiku, cik bieži ekrāniņš, kas ir tramvajā, rādīs pareizi, cik bieži - nepareizi. Pagaidām biežāk rāda nepareizi. Es uz to cenšos skatīties tā. Tas mums izdodas, jo dzīvi esam iekārtojuši tā, lai viss mums būtu ērti, jo kaut kādā ziņā tā mums ir prioritāte, lai nav "tā baigā ikdienas čakara" un jāvelta šausmīgi daudz laika, lai nonāktu no viena punkta līdz otram. Jā, citreiz vajag kaut kur aizbraukt ar mašīnu. Tagad tas ir ļoti ērti - paņem koplietošanā auto, aizbrauc, kur vajag, noliec, izkāp ārā. Nav jāsatraucas ne par stāvvietām, ne remontu, ne apdrošināšanu. "Ne mana cūka, ne druva."" Sīkums, kas beigās veido ietekmi, - nemest ārā ēdienu. Elīna neslēpj, ka viņa arī nav ideālais cilvēks, kuram tas labi izdodas. 

Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad par kopīpašumu ir jāparūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, par ko īpašniekiem jālemj, ir mājas apsaimniekotāja izvēle un arī tā maiņa. Kā izdarīt labu izvēli, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās daudzīvokļu nama iedzīvotāja Gita Lukaševica un namu pārvaldiece Irēna Rusina. Padomu sniedz jurists Jānis Uzulēns.

Ierasti cilvēki sūdzas par hronisku laika trūkumu, jo darbs paņem visu. Tas nozīmē, ka arī atpūtai, laika visdrīzākais nepietiks. Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundas ir par maz, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. "Mums ir enerģija, ko tērējam, kad darbojamies, atpūta ir šīs enerģijas atjaunošana," norādaAnsis Jurģis Stabingis. "Tā ir pārslēgšanās no viena veida aktivitātes uz cita veida," papildina Marija Ābeltiņa. "Ja mēs sevi nodarbinām domu līmenī, mācāmies, vai ko tādu, tad mums atpūta būs fiziskās aktivitātes. Ja strādājam dārzā, tad, iespējams, atpūta būs atsēsties un palasīt grāmatu." Atpūta un miegs ir dažādas lietas! Mums vajag atpūsties un vajag gulēt. Miegs ir viens no atpūtas veidiem. Atsaucoties uz pētnieci Sandru Daltoni-Smitu (Saundra Dalton-Smith), Ansis Jurģis Stabingis min septiņus veidus, kā cilvēkiem vajadzētu atpūsties. Tā ir fiziskā atpūta, metālā atpūta, emocionālā atpūta, sensorā atpūta, sociālā atpūta, garīgā atpūta un radošā atpūta. "Nav tā, ka garīgo un radošo var ar gulēšanu vien atrisināt. Ja man tie cilvēki vienā brīdī ir līdz kaklam, es aizeju pagulēt. No tā, ka es rīt pamodīšos, nenozīmē, ka es gribēšu ar viņiem tikties," komentē Ansis Jurģis Stabingis.

Jau vairākus gadus tiek runāts, ka bez STEM un STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības nākotnē neiztikt. Bet ko darīt tiem, kas darba tirgū apgrozās šobrīd - kā attīstīt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Fizmix.lv" portāla vadītājs Raitis Streičs, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis un Latvijas Universitātes Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra direktore Irina Bausova.

Sprieda, sprieda un nosprieda, ka jāspriež vēl. Apmēram šādi varētu raksturot Eiropas Savienības dalībvalstu ziemas un vasaras laika atcelšanas diskusiju. Un tomēr, vai pulksteņa grozīšana atstāj iespaidu uz mūsu cirkadiāno ritmu un miega kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa, Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda un miega eksperte, ārste Natālija Bērziņa. Māris Žunda norāda, ka viņa pētītais liecina, ka 60 - 70 % cilvēku uzskata, ka pulksteņa pārgriešana viņus ietekmē negatīvi. Viņš uzskata, ka tas neveselīgs rādītājs. "Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību. Ja tagad jau jūtam, ka nevaram kvalitatīvi iziet eksāmenu un dienas vai divu laikā adaptēties, jautājums, kas būs pēc 10 gadiem, ja tā turpināsim dzīvot. Labs aspekts, kā nokārtot tekstu," atzīst Māris Žunda. Natālija Bērziņa atzīst, ka pārejot uz vasaras laiku cilvēkiem mazinās garastāvokļa traucējumu svārstības. Ir vairāk enerģijas un kustību. "Bet ievērojams mīnuss ir tas, ka tad, kad pagriežam uz vasaras laiku, cilvēki, kas ir jutīgāki, viņi novēro, ka no rīta ir nogurums. Daļa ir, kas pamostas agrā, citi sūdzas, ka nevar pamosties. Vispār nevaru sevi izcelt no gultas," stāsta Natālija Bērziņa. "Otra daļa sūdzas, ka līdz ar pulksteņa pagriešanu ir grūtāk aizmigt. Ja cilvēks nevar ilgāku laiku aizmigt, tad saņemu tipiskākās sūdzības, tipiskāko saslimšanu, ar kuru strādāju, - bezmiegs. Cilvēki ar bezmiegu vai ar bezmiegu kaut kur vēsturē ir uzņēmīgāki."      

Diētas, badošanās, atslodzes dienas - kam, kāpēc un vai vispār tās vajadzīgas? Lieldienās beidzas lielais gavēnis, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot Lielajā Piektdienā saruna par to, ko vajadzētu mainīt ikdienas uzturā, domājot par savu veselību. Sarunājas ģimenes ārste Inga Zemīte, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Lai uzņēmums varētu efektīvi strādāt un darbinieki labi justos, var izmantot profesionāla kouča padomus, kuri palīdz augt gan uzņēmumam, gan indivīdam, palīdz izvairīties no izdegšanas un ļauj atrast pareizāko veidu, kā problēmas novērst. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns un integrālais koučs Rita Sprindžuka. 

2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Lai likums darbotos, liela loma procesa nodrošināšanai ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Plašāk raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. "Latvijā ir gandrīz 111000 dzīvokļu, kas ir situācijā, ka dzīvoklis pieder vienai personai, bet zeme, uz kuras atrodas māja, citai.  Tā veidojas piespiedu dalītais īpašums, par kuru šobrīd dzīvokļu īpašnieku maksā piespiedu nomas maksu," skaidro Iveta Kruka. "Pieņemtais likums palīdz situāciju risināt, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, viņi var izveidot vienotu īpašumu. Tad visa daudzdzīvokļu māja būs vienota ar nekustamo īpašumu, funkcionāli saistīto zemi, kas ir zem daudzdzīvokļu mājas." Vienkārši tā ir iespēja atpirkt zemi. "Dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem divi lēmumi - viens, ka vēlas konkrēto procedūru uzsākt, otrs, kad zināma konkrētā summa, lēmums pēc būtības, ka grib veikt izpirkumu," norāda Iveta Kruka. Tiesu izpildītājs kontrolē pašu izpirkšanas procesu, bet procesā ir iesaistītas daudzas iestādes un institūcijas. Lai arī likums pieņemtsvairāk nekā pirms gada, šis arvien ir jauns process, kas varbūt cilvēkus nedaudz biedē un nav līdz galam saprotams. Tomēr interese un vēlme izpirkt zemi pieaug.

Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs. Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus.

Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele. Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās  apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām. Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem. Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti.

Pavasaris jau mīņājas pie šķūnīša durvīm un nepacietīgi gaida, kad dārza darbi tā pa īstam ies vaļā. Ko darīt vispirms un ko vajadzētu paveikt tieši šajā laikā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vija Rožukalne iesaka pavasara griešanas darbu sadalīt pa posmiem, sākās ar augļu kokiem un ogulājiem, tad dekoratīvie krūmi un pēc tam visi skujeņi. Tos krūmus, kas zied pavasarī, neaiztiek, tos, kas zied vasaras otrā pusē, rudenī, apgriež tagad. Lai būtu kāds plāns dārza darbiem, jo šobrīd ir sajūta, ka jādara viss.

Ziema aiz muguras un līdz ar pavasari ievērojami pieaug ceļu satiksmes intensitāte, kurai nedaudz vajadzētu sagatavot gan sevi, gan automašīnu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāizdara, atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un automehāniķis, ikdienā mūsu kolēģis Latvijas Radio Mārtiņš Paeglis. Jānis Vanks atgādina, ka šobrīd sezonas sākums mototehnikas cienītājiem, ir bijusi pauze un jārēķinās, ka iemaņas "ierūsē". Tāpat motobraucējiem jāņem vērā, ka ne ceļi, ne arī citi satiksmes dalībnieki nav gatavi, ka parādās arī motocikli satiksmē. Savukārt auto vadītājiem jāsāk atcerēties, ka satiksmē atgriežas motocikli.  Protams, visiem jāpievērš uzmanība bedrēm, kas pēc ziemas ir uz ceļiem. Bieži vien to ir tik daudz, ka nepamanīta paliek kāda ceļazīme. "Galvenais ir nepārvērtēt sevi un situāciju. Statistika ir nepielūdzama - tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi ar nopietnākām sekām, jo ātrums ir lielāks, mēs jūtamies drošāk un apdzenam vairāk lielākā ātrumā," norāda Jānis Vanks. Tagad pavasarī jāatceras, ka no rītiem vēl var būt apledojums uz ceļa. 

Prasme rīkoties ar naudu nav tikai spēja sabalansēt savus nedēļas, mēneša un gada izdevumus. Tā ir arī prasme neiekrist finanšu krāpnieku nagos, kurus interesē arī cilvēki, kam bankas kontā atrodas vien nelielas naudas summas. Par finanšu pratības pamatiem, kas jāzina visiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Guna Ciemleja, Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Šonedēļ, no 18. marta, norisinās Finanšu pratības nedēļa, kurā vairāk uzmanības pievērš aktuālajām jautājumam - finanšu drošība. Tāpēc meklē jaunus veidus, kā informēt un skaidrot cilvēkiem. Viens no veidiem - skaidrot vieglajā valodā. "Finanšu nozare ir diezgan sarežģīta, daudz specifisku terminu, informācijas apjoms ir milzīgs. Ja man ir jāizburas cauri milzīgam finanšu un nesaprotamas informācijas apjomam, es kā cilvēks dažreiz apjūku. Tā nav mana ikdienas tēma, tā nav mana ikdienas valoda un es varbūt neizlasu visu, ko varētu. Veids ir uzrunāt vienkārši, saprotami, lai neprasa ilgu laiku izlasīt, saprast un kā tas skar mani," norāda Irīna Meļņika. Klajā nāks un pēc atvēršanas svētkiem 21. martā brīvi pieejama kā e-grāmata būs grāmata "Mana nauda", kuras autore ir Guna Ciemleja. Profesore atzīst, ka nav viegli uzrakstīt šādu grāmatu, ja esi no akadēmiskās vides un arī darbojies zinātnē. Valoda ir citāda, nekā tā, kurā bija jāizveido grāmata. Tieši tāpēc grāmata tapa ilgi un talkā nāca arī Vieglās valodas aģentūra. "Es viena to nebūtu varējusi izdarīt. Tas ir komandas darbs, ir vajadzīgi vieglās valodas speciālisti, lai viņi palīdzētu pārkārtot tavu domāšanu," atzīst Guna Ciemleja. Jaunās grāmatas pamatā ir jau iepriekš izdotā mācību grāmata par personīgo finanšu pārvaldību RTU studentiem. Sarežģītais teksts ir pārlikts vienkāršajā valodā, saglabājot būtību. Klāt nāk tēma par krāpšanu, par problēmām, ar ko cilvēki šobrīd sastopas.  Vieglās valodas aģentūra šobrīd palīdz arī Latvijas Bankai sagatavot materiālus par finanšu krāpniecību vieglajā valodā. "Viss rāda, ka cilvēki nesaprot sarežģīti sagatavotu informāciju, kas skar specifiskas jomas. Man ļoti patīk, ka banka domā par to, kā sasniegt visplašāko auditoriju, uzrunājot, nevis tajā valodā, ko paši profesionāļi lieliski pārzina, bet valodā, kas ir saprotama ikvienam, kas ar šīm tēmām ikdienā nedzīvo, nestrādā," gandarīta Irina Meļņika.  

Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa valsts iedzīvotāju nekad nepirktu lietotu elektrotehniku. Lai gan lietotas tehnikas iegāde var ietaupīt naudu un saudzēt dabu, iedzīvotāju skepse joprojām ir liela. Tomēr - nekad nesaki nekad! Lai censtos paradumus mainīt, norisinas kampaņa „Dod iespēju laboties”. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību un mainīt priekšstatus par lietotu ierīču iegādi, remontu un lietošanas paradumiem, kā arī atgādināt par atbildīgu elektropreču nodošanu. Par kampaņu un tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, "Zero Waste Latvija" projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa un SIA „Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis. Lai veicinātu nolietotas elektrotehnikas atgriešanos apritē, šogad Pierīgā, Rumbulā, atklāta vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” elektrotehnikas remontdarbnīca “Lab!”. Andris Ziemelis stāsta, ka palēnām uzsāk lietotās tehnikas remontdarbus, lai dotu tai otro dzīvi un piedāvātu iegādāties. Cilvēkiem ir plašas iespējas nodot nolietoto elektrotehniku, kas pēc tam nonāk pārstrādes rūpnīcā, kur sašķiro tās vienības, kuras varētu remontēt un izmantot. Pieredze rāda, ka vismaz 50% no tā, ko cilvēki nodod, ir remontējams. "Šie 50% varētu būt tas, kam var dot otro dzīvi," vērtē Andris Ziemelis. Tehnikas klāsts ir plašs un dažāds. Salabotās iekārtas tiks nodotas labdarībai un tirdzniecībai. Tās varēs iegādāties tīmekļvietnē www.lietovelreiz.lv. Kā piemēru Andris Ziemelis min veļas mašīnu, kurai izlūzusi viena eņģe priekšējam vākam.  Kaspars Zakulis arī ar piemēru skaidro, kāpēc cilvēki nodod atkritumos veļas mašīnu, kurai izlūzusi viena eņģe. Bieži remontdarbnīcā nepiedāvā "vienu mazu dzelzīti", bet komplektā ar visu vāku, priekšējo paneli, kas ir krietnas izmaksas. Cilvēks paskatās nolietojumu, paskatās, cik maksā jauna mašīna un iegādājas jaunu. Protams, ja vien ar draugu palīdzību nav iespējams sagādāt tikai minēto eņģīti un pašam to nomainīt. Tas protams, raisa jautājumu, kāpēc vienas eņģītes dēļ prasa mainīt teju pusi veļas mašīnas.      

Nūjošana, skriešana, velobraukšana, peldēšana ir ļoti labas nodarbes, lai uzturētu ķermeni kārtībā. Bet bez spēka vingrinājumiem iepriekš minētajām aktivitātēm nebūs pilnvērtīga pozitīvā efekta. Cik daudz un kādus spēka vingrinājumus nepieciešams veikt, lai veselība turētos, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka.

Darba ņēmējs - persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darbinieks - fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Pat pirmās klases skolēnam ir skaidrs, ka darbinieks un darba ņēmējs ir sinonīmi! Juristi teiks – tā viss! Kas par lietu? Noskaidrosim marta latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Andrejs Veisbergs norāda, ka darbinieks un darba ņēmējs ir viens un tas pats. "Kāpēc vienā likumā ir tā un otrā ir citādi, to grūti izskaidrot. Acīmredzot likumi ir tapuši dažādos laika brīžos," vērtē Andrejs Veisbergs. "Es teiktu - darbinieks varbūt ir mazliet plašāks. Mēs bieži vien lietosim darbinieku ne tīri juridiskā nozīmē un ne tieši saistītu ar darbu. Bet citādāk? Man liekas, ka universitātes darba līgumā ir arī darbinieks, nevis darba ņēmējs. Protams, tā kā ir darba devējs, tad gandrīz vai prasās, lai būtu arī darba ņēmējs." Dite Liepa vērtē, ka vārdkopa darba ņēmējs izklausās mākslīgi radīta, viņa iesaka lietot darbinieks. Tāpat viņa norāda, ka tas nav vienīgais likums, kur ir pretrunas no valodas viedokļa.  

Mobings un bosings – joprojām darba vietā cilvēkiem var nākties saskarties arī ar šādiem izaicinājumiem. Kā pasargāt sevi, nezaudēt pašcieņu un kā tikt galā ar viena vai vairāku cilvēku radīto spiedienu, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Veicot emocionālā klimata novērtējumu organizācijas, mobings nav vārds, kas parādītos bieži, sniedzot anonīmus komentārus. "Kad ir, tad tie vārdi ir ļoti spēcīgi. Piemēram, vadītājs sauc mani par idiotu, kontrolē katru soli, neļauj ņemt atvaļinājumu un vest bērnu pie ārsta. Vadītājs pat piesaista citus darbiniekus veikt nevēlamas darbības attiecībā uz mani. Tādi dažādi stāsti mēdz būt. Godīgi sakot, vairāk šos esmu novērojusi komentāros valsts iestādēs, kas interesanti. Mazāk privātās un komerciestādēs," atzīst Jana Strogonova. Bosings parasti saistās ar tiešā priekšnieka uzbrukumiem vienam cilvēkam, parasti labam darbiniekam. Uzbrucēja rīcība ir mērķēta uz darba snieguma kritizēšanu. Nemitīgi tiek apšaubīti rezultāti. Mobingā parasti iesaistās vairāki cilvēki, tas ir uzbrukums personībai. Viņi kā banda no visām pusēm, tas ietver pazemošanu, kas atstāj cilvēku apjukušu, izraisa bailes, kaunu. Mērķis ir „izēst” no organizācijas.

Statistika liecina, ka sociālajos tīklos reģistrējušies gandrīz pieci miljardi pasaules iedzīvotāju un ik ceturksni tiem pievienojas vēl vidēji 76 miljoni lietotāju.  Tas vistiešākā veidā ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, jo arvien grūtāk ir kontrolēt to, kā autoru darbi tiek izmantoti virtuālajā vidē. Par intelektuālo īpašumu jaunajā realitātē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības padomes prezidents Kārlis Kazāks.  

Sportiskām aktivitātēm un veselīgam uzturam būs maz jēgas, ja cilvēks pilnvērtīgi neizguļas. Kā tikt pie kvalitatīva miega, kad modernas sabiedrības dzīvesstils ir klaji pretrunā tam, kas ļauj labi izgulēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko. Runājam vēl par kādu aspektu, kas saistīts ar miega traucējumiem. Vai miegs un miega kvalitāte ietekmē liekā svara rašanos un aptaukošanos? Uz šo jautājumu atbild Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande. "Miegs un miega kvalitāte visnotaļ var ietekmēt lieko svaru un pat novest līdz aptaukošanās situācijai," norāda Guna Bīlande. "Ja cilvēks nedabū kvalitatīvo, pietiekoši ilgo miegu, tad mainās uzreiz mums sāta izsalkuma hormona balanss. Protams, izsalkuma hormons vairākkārtīgi palielinās un sāta hormons samazinās, kas noved pie tā, ka cilvēkam būs tendence ēst vairāk. Turklāt šī apetīte būs ar absolūtu tendenci ēst kaut ko neveselīgāku, treknāku, vairāk saldumu, vairāk našķu, jo trūkst enerģijas. Parasti pēc tās negulētās nakts ir diezgan grūti pieturēties pie papildus ūdens dzeršanas vai apēst svaigos zaļos salātus, kas tiešām figūrai un veselībai nekādu kaitējumu nenodarīs. Tāpēc rezumējot, jā, miegs miega trūkums var radīt lieko svaru un pat aptaukošanās. Ja pieaug svars, atkal mums pasliktinās miega kvalitāte, un šeit ir tāds lavīnas efekts un brīžiem pat varētu būt grūti nošķirt, kas tad pirmais, miegs vai šī pārmērīgā ēšana, kurš ir bijis pirmais tā teikt katalizators.  Miega trūkuma rezultātā pieaug ir izsalkuma hormons. Nekāds pārtikas apjoms, neviens ēdiena apjoms nepalīdzēs šo hormonu līmeni samazināt tik efektīvi, kā to var izdarīt miegs. Tāpēc, ja ir tiešām negulēta nakts, ja ir iespēja, 15, 20 vai 30 minūšu snauda būs labākais risinājums, lai smadzenes varētu būt atpūtušās, lai mēs adekvāti varētu gan reaģēt uz dienas situācijām, gan domātu, gan arī muskuļu darbība būtu labāka." Kvalitatīva miega trūkums ietekmē gan fiziskās, gan kognitīvās spējas.

Latvijas tirgū strādājošās apdrošināšanas kompānijas piedāvā mīļdzīvnieku - suņu un kaķu - apdrošināšanu. Piedāvātas polises gan ir ļoti dažādas un vai tām vispār ir jēga, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne un Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Sazināmies ar Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidenti Viju Klučnieci. "Pieprasījums pēc mājdzīvnieku apdrošināšanas tiešām aug. Varētu teikt, ka tāpēc, ka cilvēki kļūst informētāki un vēlas sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, kas dažos gadījumos var būt ievērojami augsti," atzīst Sandija Šaicāne. "Produkts, protams, ir vēl salīdzinoši jauns, bet paliek arvien populārāk, jo cilvēku informētība kļūst arvien lielāka.  Pārsvarā runa ir par suņu un kaķu apdrošināšanu. Mazos mājdzīvnieciņus - jūrascūciņas, kāmīšus, papagailīšus un tamlīdzīgi - pārsvarā neapdrošina. "Latvija ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti mazs apdrošināto dzīvnieku procents, bet ir valstis, kur sasniedz 70 procentus un pat vairāk," norāda Lita Konopore. "Kopumā ņemot, ja šī apdrošināšanas programma ir stabila, izpilda to, ko viņa garantē un sola, tad, protams, ka veterinārārsti šādā apdrošināšanā ir ieinteresēti, jo dzīvnieka īpašnieks izvēlas savam dzīvniekam labāku veselības veicināšanas plānu, drošāk izvēlas ārstēšanas metodes. Bet tās ir pie nosacījuma, ja, teiksim, viņu gaidas sakrīt ar to, ko viņam pēc tam apdrošinātājs dod. Diemžēl nereti tomēr cilvēks nav pietiekoši labi izpratis vai viņam nav izskaidrots, ko ietver neietver viņa līgumus. Tajos gadījumos nu tad tas scenārijs nav tik labs. Kopumā ņemot, protams, ka veterinārārsti ir ļoti ieinteresēti. Veterinārārste norāda, ka saistībā ar apdrošināšanas gadījumiem ārstiem arī rodas papildus darbus un līdz ar to arī samaksai par vizīti vajadzētu būt lielākai. Ir apdrošinātāji, kas apdrošina tikai šķirnes dzīvniekus. Lita Konopore norāda, ka ir mīts, ka bezšķirnes dzīvnieki ir daudz veselīgāki. "Vienkārši viņu slimības ir neprognozējamas. Tie, kas neapdrošina mērķtiecīgi bezšķirnes dzīvniekus, tas nav pareizi. Ir jāapdrošina visi, jo nereti vairāk rūpes pat izrāda bezšķirnes dzīvnieku īpašnieki. Tas nav tāds kritērijs, kas šķirnei rādītājs. Šķirne dažreiz ir vienkārši rādītājs par cilvēku kā tādu, ka viņš grib izrādīties ar kaut kādu statusu varbūt augstāku, nekā viņš ir. Citreiz tas dzīvnieks pat paliek novārtā, viņam statuss drusku prevalē. Tā kā es ļoti sirsnīgi gribētu aicināt apdrošinātājus noteikti apdrošināt visus bezšķirnes sunīšus, visus bezšķirnes kaķīšus, ja vien viņu saimnieks ir gatavs par to maksāt pēc tiem kritērijiem un nosacījumiem, kādus uzstāda apdrošinātājs." Gadījumi, kad apdrošinātāji neatlīdzina zaudējumus par apdrošināto dzīvnieku: mājdzīvnieka nāve vecuma dēļ; iedzimtās un hroniskās slimības;  izdevumi par slimībām, kas tieši tobrīd jau ir iestājušās, kad ir nopirkta polise, jo apdrošina riskus, kuru iestāšanās ir iespējama nākotnē; izdevumi par mājdzīvnieku regulāro "apkopi" - vakcīnām, nagu griešanu, ausu tīrīšanu, par attārpošanu, parazītu iznīdēšanu, arī sterilizāciju; piespiedu kaušanas vai dzīvnieku likvidācijas izdevumi, ja tie ir veikti saimniecisku apsvērumu dēļ, piemēram, produktivitātes mazināšanai, kad izdomā, ka cilvēkam dzīvnieku vairs nevajag; ja dzīvnieks gājis bojā saimnieka apzinātas rīcības dēļ, piemēram, novārdzināšanas vai apzināti sliktas kopšanas rezultātā, ja apdrošinātājs var to izvērtēt un to konstatēt.

Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema.  Daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus, kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un tos pat neizlasot. Vai problēmai ir ātri risinājumi? Šo un ar darījumu drošību digitālajā vidē saistītus jautājumus raidījumā Kā labāk dzīvot uzdodam Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjiem - padomes priekšsēdētājam Aigaram Kaupem un priekšsēdētaja vietniecei Ilzei Metuzālei.

Nieres ir orgāns, par kura darbību parasti daudz neraizējamies, līdz tas par sevi atgādina. Tomēr – nieres ir pelnījušas mūsu rūpes un uzmanību, jo tās nodrošina organismam vitāli svarīgas funkcijas. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa un pacienti Ansis Straupmanis un Lija Miķelsone. 14.martā atzīmē starptautiskā Pasaules Nieru dienu (World Kidney Day 2024). Ar to solidarizējas arī Latvijas Nefrologu asociācija, kura sadarbībā ar citiem laikā no 7.martā līdz 14.martam aktualizēs svarīgāko par nieru veselību, tostarp par tendencēm un izaicinājumiem. Pasaules Nieru dienu katru gadu marta otrajā ceturtdienā aizsāka Starptautiskā nefroloģijas biedrība un Starptautiskā nieru fondu federācija. 7. martā Rīgas Stradiņa universitātes centrālās ēkas vestibilā no plkst.14 līdz 18 ikvienam interesentam būs iespēja bez maksas izmērīt asinsspiedienu, noteikt glikozes līmeni asinīs un saņemt mikroalbuminūrijas testu ar instrukciju tā veikšanai mājās. Varēs uzzināt arī par nieru veselības veicināšanas principiem un hroniskas nieru slimības riska faktoriem. Ieva Ziediņa atklāj, ka pasākumi būs domāti gan veselības aprūpes speciālistiem, kā ar izglītojoši pasākumi ikvienam. Pacienti dalīsies ar saviem stāstiem. Mazāk grib stāstīt jaunāki cilvēki, jo darba devēju attieksme ir dažāda. Ārste mMudina pieaugušos reizi gadā nodot urīna analīzes un arī asins analīzes pie ģimenes ārsta. Turklāt svarīgi ir nodot arī urīnu, kas sniedz daudz plašāku ainu par cilvēka veselību. Urīna izmeklējumi ļauj pārbaudīt nieru veselību un līdz ar novērst, piemēram, nieru mazspēju par 10 – 15 gadiem.

Ienākumu deklarāciju par 2023. gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paspējuši iesniegt vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Par to, kam un kad deklarācijas jāiesniedz obligāti, attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksas izmaksām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša. Šogad arī īpaši aktuāli digitālās drošības jautājumi. Sazināmies ar Cert.LV kiberdrošības ekspertu Armīnu Palmu. Armīns Palms norāda, ka jau pirms deklarāciju iesniegšanas termiņa sākuma konstatēts, ka tika veidotas viltus mājaslapas, kas būtu līdzīgas EDS sistēmai. Kopumā jau identificēti vairāk nekā 20 resursi, kas bija domāti, lai apkrāptu Latvijas iedzīvotājus.  "Cert.lv" nevar bloķēt viltus lapu, bet organizācijas radītais DNS ugunsmūris ir pirmais drošības vilnis, kas var cilvēkus pasargāt, pat, ja laba vēl ir aktīva. Palms aicina sekot instrukcijā "Cert.lv" mājaslapā, lai konfigurētu tālrunī vai datorā šo programmatūru. "Ja cilvēks saņem īsziņu ar pievienotām saitēm, ka Valsts ieņēmumu dienests grib ar viņu sazināties, tas noteikti ir krāpšanas mēģinājums," apliecina Palms. "Arī e-pasti, kur ir pievienotas saites, kur kaut kas ir aktīvi jādara. Vienmēr ir jābūt kritiskam. Ne tikai šī krāpšanas viļņa ietvaros. Jebkurā gadījumā, ja jūs steidzina, 90% tā varētu būt kaut kāda veida krāpšana. Tas arī viss, ko der atcerēties - ja jūs steidzina kaut ko darīt nekavējoties labāk apstājaties." Arī VID pārstāves norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas, tikai uz reģistrētu e-pastu paziņojumu, ka cilvēkam ir pienākusi vēstule EDS sistēmā. Arī pašu vēstuli neredz, tikai aicinājumu apmeklēt EDS un tur veikt visas darbības un saraksti ar VID.  

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra. Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai. "Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta. "Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai." Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā. "Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta. Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.   Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos.  Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām. Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos. Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot. Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.

Lai gan Latvijā nav tik izteiktas jauniešu bezdarba problēmas, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tomēr jāatzīst, ka zināmas problēmas pastāv, jo vienus darba devēji ķertin izķers, bet citiem būs jāreģistrējas bezdarbniekos. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: uzņēmuma "ZZ Dats" projektu vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Ilze Zane Radziņa, RTU karjeras konsultante Santa Latkovska un uzņēmuma „Allnex” personāla vadības projektu vadītāja Agija Dzērve. Sazināmies ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanti Gunu Sīli. Visus, kuri lūkojas pēc darba vai prakses vietām, ir ieinteresēti karjeras maiņā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina piedalīties Latvijā lielākajā profesionālās orientācijas pasākumā "Karjeras diena". Tas notiks 8. martā no plkst. 10 līdz 18 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā. Karjeras dienā piedalīsies vairāk nekā 100 uzņēmumu, notiks "Darba tinderis" un daudz citu aktivitāšu. Šogad "Karjeras diena" notiks 21. reizi. 

Locītavu sāpes var būtiski pasliktināt mūsu dzīves kvalitāti. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par iemesliem, kāpēc locītavas sāk sāpēt un kā no sāpēm tikt vaļā. Skaidro traumatologs, ortopēds Ģirts Bērziņš un ķirurgs-osteopāts Andris Zemītis. Ierakstā uzklausām reimatoloģi Andu Kadišu. Viņa ir ārste jau trešajā paaudzē un vispirms stāsta par trim galvenajiem iemesliem, kas izraisa kaulu, locītavu un saistaudu slimības.Kā arī atgādina, lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, nepieciešams kustēties.

Vīriešu mentālās veselības problēmu atpazīšana un spēja palīdzēt ir svarīga visai sabiedrībai. Kā iedrošināt vīriešus runāt par sevi un vērsties pēc palīdzības, kad tas nepieciešams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kampaņas vēstnesis Armands Simsons, biedrības "Ogle" līdzdibinātājs Maigurs Cepurītis un ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Armands Simsons atzīst, ka grūtākais, ko izdarīt, ir aiziet un palūgt palīdzību. To viņš saka no pieredzes.  Bet kāpēc cilvēki joprojām nespēj runāt par pašnāvības draudiem, par mentālo veselību un stāstīt par to, kā viņi jūtas? "Diemžēl liela daļa no mums ir padomijas produkti ar visu padomijas uzlikto sistēmu, kas diemžēl, bet velkas arī šodien, kad mēs esam pilnīgi citā sistēmā, absolūti citādi domājošā valstī. Viss jau sākās tad, kad mazais Armandiņš, mazais Maigurs, mazais Ēriks bija maziņi. Un tur atkal negribu teikt tādu pēdiņās paldies, bet neapzināti mūsu mamma, ome, krustmāte, vecāki ir ielikuši šo nelaužamo stereotipu, ka mazie puikas neraud, ka tu nevari čīkstēt, ka tu nevari raudāt," uzskata Armands Simsons. Nesen uz ielas vīriešiem jautājuši, vai ir normāli, ka vīrietis raud? "Visa jaunā paaudze - un ar šo es domāju, tiešām jau neatkarīgās Latvijas jauniešus un vīriešus, atzīst, ka tas ir jocīgs jautājums, kāpēc lai es nevarētu atļauties raudāt? Attiecīgi, ja aizlienam priekškaram otrā pusē, tur ir uzreiz ir atbilde - kādā sakarā, vīrietis nedrīkst izrādīt savas emocijas. Nekādu raudāšanu," atklāj Armands Simsons. "Man mājās agrāk teica, kad sasita kāju, ciet, vai arī izdara kādu kļūdu, ciet. Asaras - tas nepiestāv vīrietim. Un tur ir lielākā augsne, kas ir ielikta, no kuras mēs varam tikt vaļā. Mēs esam diezgan apzinātas būtnes ar savu domāšanu, un nav jādomā, ko kāds padomās, ka es izrādīšu savas emocijas. Kāda starpība, ko citi domās, bet tas sabiedrības, nezinu, spiediens, ko mēs paši esam uzlikuši, ko, iespējams, sabiedrība mums uzliek, ka neļauj to darīt tikai un vienīgi tāpēc, ko par mani padomās. Ko par mani padomās mani čaļi, kas es aiziešu hokeju uzspēlēt, ko par mani padomās skatītāji, redzēs, ka Armands ir atzinies un kā tagad skatīsies mūsu raidījumu, ka viņš tomēr ir kaut kāds, nezinu, mīkstmiesis, kurš atļaujas raudāt un atļaujas sabrukt kaut kādā brīdī. Bet tā nav runa tikai par mentālo stāvokli." "Aiziet pie psihoterapeita vai psihiatra ir pilnīgi normāli. Ir pilnīgi normāli. Un atzīt, ka mentālā ir slimība, gluži tāda pati, kā fiziskā ir slimība - puņķi, kakla sāpes, galvassāpes. To var ārstēt. Tikai ir jāgrib," uzskata Armands Simsons. "Ar padomu un priekšlikumu došanu vienmēr ir jābūt piesardzīgiem. Cilvēks, it īpaši, ja ir grūtībās, viņam ir praktiski neiespējami saņemties aiziet paskriet. Jā, fiziskās aktivitātes tiešām palīdz uzlabot psihiskās veselības stāvokli, tur ir forši pētījumi, kas to pamato. Bet ir tādi stāvokļi, kur vienkārši nevar piecelties no gultas augšā," vērtē Ernests Pūliņš-Cinis. Padomus dot viņš iesaka kā ierosinājumus, bet nevis, ka tas noteikti palīdzēs. "Gribu uzreiz uzsvērt vēl vienu ļoti svarīgu aspektu. Mēs gana daudz runājam par sabiedrības uzspiestiem stereotipiem un sabiedrības atbildību, par to lai, mēs runājāmies un nākam radio runāt. Cik bērnība mums gana daudz ir atstājusi sekas caur to frāzi "vīrieši neraud" un tā tālāk. Bet šodien katram vīrietim, paraugoties uz sevi šodien, ok, mēs varam saprast sekas, bet tā atbildība šodien jāuzņemas pašam par sevi," norāda Ernests Pūliņš-Cinis. "Tev ir jābūt kaut vai mazai iniciatīvai - aiziet ar kādu parunāt, aizej un paprasi kādam palīdzību. Tai iniciatīvai galu galā ir jānāk no paša cilvēka. Un tur es gribu iemest akmentiņu to cilvēku lauciņā, kuri cieš no depresijas un trauksmes, un es šeit apzināti saku cilvēku, lai abi dzimumi būtu. Tā ir biežākā lieta, ka paši nekur nevēršas pēc palīdzības, ka ir pašiem ir tā ideja, ka tā maska ir jānotur, ir jātēlo tas stiprais, tas spējīgais cilvēks un neaiziet pēc palīdzības."  

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī par digitālo kanālu pielāgošana cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Raidījuma viesi: Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, „TestDevLab” Biznesa attīstības vadītājs Atis Mertens un „Bite” e-kanālu attīstības vadītājs Renārs Neimanis. Ierakstā uzklausām Vladu Hmeļevsku. Viņa ir mūziķe un ieguvusi trīs diplomus par augstāko izglītību, neraugoties uz to, ka kopš dzimšanas ir neredzīga. Vlada ir arī vides pieejamības un piekļūstamības un eksperte.

Nopietni zinātniski pētījumi liecina, ka regulāra šokolādes ēšana, ir labvēlīga cilvēka labsajūtai, sirds veselībai un pat uzlabo atmiņu. Bet kā vienmēr ir nianses. Kādu šokolādi ēst un cik daudz tās būtu jāpatērē, lai panāktu pozitīvu ietekmi uz organismu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Pūres šokolādes muzeja gides Madara Mieze un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu. Tumšā šokolāde – ja ir vismaz 54% kakao pulvera tās saturā. Jo tumšāka šokolāde, jo vairāk kakao pulvera, jo veselīgāka tā ir. Vienīgais kreņķis – tā ir rūgtāka un sliktāk garšo. "Ar cukuru un pienu kombinējot, dabū to, ka 100 gramus šokolādes cilvēks mierīgi nograuž. Pamēģiniet tumšo šokolādi tik daudz apēst! Tieši dažādās piedevas rada problēmas cilvēkam," norāda Andis Brēmanis. Ja cilvēks nestrādā fizisku darbu, bet tikai veic ap 8000 soļu, var apēst vienu vai divas šokolādes "končiņas" dienā.  Šokolādei jāpieiet kā našķim, tas nebūs pamatēdiens. Kā papildinājums - ļoti jauks. Ārsts atzīst, ka saviem pacientiem saka, ka viņu rīcībā ir slejiņa dienā no tāfelītes. Tie būtu ap 20 g. Tumšā šokolāde, kurā 70 – 80% kakao. Kā sevi ierobežot, lai nepatērētu pārāk daudz piena šokolādes, kas ir mazāk kvalitatīva? Viena iespēja - ierobežot sevi pirkt šokolādi, otra - pakāpeniski paaugstināt "rūgtuma procentus". "Garšas īpašības mainās. Ja apzināti sākat lietot biežāk tumšo šokolādi, 70 un vairāk procentu, pirmā reizē liekas, ārprāts, kā kaut ko tik rūgtu var ieēst, bet pamazām, pamazām garšas sajūta nostiprinās. Tad trāpās piena šokolāde un sajūta ir tāda - var jau būt salda, bet kur tik saldu var uztaisīt," norāda Andis Brēmanis. Ēriks Dreibants atzīst, ka šokolāde ir viens no garšīgākajiem kulinārijas produktiem un tas jābauda desertos, cik var. Protams, ar zināmu mēru.  "Ja ir bijusi ne pārāk laba maltīte, bet uztaisa beigās garšīgu desertu, tas var izglābt visu situāciju. Deserts ir restorāna ēdienkartes svarīga sastāvdaļa. Un 80% desertu ir pievienota šokolāde," bilst Ēriks Dreibants Viņš piedāvā mājās viegli pagatavojama deserta ar šokolādi - šokolādes fondanta - recepti. 200 g šokolādes (70%), 200 g sviesta, 100 g cukura, 100 g miltu, 6 olas. Olas saputo ar cukuru, izkausē sviestu, uzmanīgi ūdens peldē kausē šokolādi (pārkarsēta šokolāde vairs nebūs derīga). Savieno sviestu ar šokolādi, pievieno šo maisījumu saputotajām olām, kā arī pievieno miltus. Ar mikseri vai roku lēni maisot, izveidosies bieza masa. To liek traciņos un cepeškrāsnī 200 grādos cep 10 - 12 minūtes. Cilvēkiem patīk, ka izceptu šokolādes fondantu pārgriež un iztek šokolāde. Pavāru triks - ielej masu formītē un pa vidu ieliek vēl šokolādes gabaliņu. Tas izkusīs un iztecēs. Lieliski garšo ar saldējumu! Fondantu pasniedz siltu. Atdzisušie cepumi jau būs kēksiņi.

Ar ieguldījumiem vērtspapīros Latvijā nodarbojas vien katrs simtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir gaužām maz. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. Sazināmies ar raidījuma Pievienotā vērtība vienu no veidotājām Rudīti Spakovsku. Kāda klausītāja dalās savā investēšanas pieredzē, ik mēnesi ieguldot 30 eiro. Raidījuma viesi vērtē, ka tas ir labs sākums un labāk ir darīt kaut ko, nekā neko. "Šādi vismaz galarezultāts būs, darot to ilgstoši," atzīst Kaspars Kaspars Peisenieks Valters Vestmanis koemtnē, ka "interesants veids, kā uz šo paskatīties, ir nevis, vai likt 100 eiro mēnesī ir labi, vai 30 ir labi, bet pavilkt to bildi nedaudz plašāk, bet saprast, kam īsti to naudu nolieku".  Viņš iesaka domāt, ka tie būs līdzekļi laikam, kad "galva un rokas vairs nevarēs uzturēt", respektīvi, pensijas gadiem. "Prognozēto pensiju var aprēķināt un liela daļa saprot, ka gribētu nedaudz labāku dzīvi. Ja mēs zinām, ko ar uzkrājumiem bankas kontā dara inflācija, saprotam, ka nevajag vienkārši krāt, vajag arī investēt. Kur un cik daudz, tas ir jautājums, kur vajag izglītoties, lasīt, pētīt grāmatas, varbūt kursus apmeklēt," bilst Valters Vestmanis. Cik vajadzētu mēnesī atlikt? Tvitera cienīga atbilde būtu - 10 - 20% no algas būtu tas, uz ko tiekties, lai saglabātu tādu dzīves līmeni, pie kāda pierasts šobrīd, lai pensionējoties nekristos dzīves līmenis uz pusi. Daudzi tur tomēr vienkārši bankā iekrājumus, lai arī daļu no tiem "apēd" inflācija. "Liela daļa tā arī dara. Pilnīgi līdz galam labi saimnieki saviem līdzekļiem tā neesam, kuriem ir līdzekļi," norāda Kaspars Peisenieks.  

Tomāti vēl pagaidīs, bet teju pēdējais brīdis pienācis, ja vēlaties nodarboties ar paprikas sēšanu. Par dažādu augu sēklu izvēli, to sagatavošanu un sēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, šīs dārzniecības dārzkopības speciāliste Saiva Pekuse un Zane Pekuse.

Latvijā ir aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, kuri slimo ar t.s. retajām slimībām. Kā tās atklāt un kādas ir sekmes to ārstēšanā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Reto slimību foruma organizatore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību programmas virsārste, pediatre un bērnu reto slimību pētniece Madara Auzenbaha, Reto slimību foruma idejas autore, Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme un bērna ar Eindželmana sindromu mamma Agnese Ādmīdiņa. Viņa stāsta par izaicinājumiem, sadzīvojot ar Eindželmana sindromu. 29.februārī Latvijas Reto slimību alianse sadarbībā ar Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centru un Izglītības un zinātnes daļu un Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglības centru rīko Reto slimību forumu. Tas būs pirmais šāda mēroga izglītojošs pasākums ar daudzpusīgu programmu, apvienojot veselības aprūpes speciālistus, pacientu pārstāvjus, lēmumu pieņēmējus, cilvēkus ar retām slimībām un viņu tuviniekus. Dalība forumā ir bez maksas, bet iepriekš reģistrējoties, jo vietu skaits ir ierobežots. Forums notiks klātienē un tiešsaistē. Saite reģistrācijai – šeit.

Jau divus gadus Latvijas iedzīvotāji dažādos veidos turpina atbalstīt kara plosīto Ukrainu un tās iedzīvotājus. Par to, kāda palīdzība šobrīd tiek sniegta Ukrainai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Pilsoniskā alianse direktore Kristīne Zonberga, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un biedrības "Tavi draugi" pārstāve Renāte Grundštoka. Renāte Grundštoka atzīst, ka mainās cilvēku iesaiste un palīdzības sniegšanas veidi. Ikdienā nākas meklēt dažādas pieejas, kā sapurināt sabiedrību un atgādināt, ka karš joprojām notiek un palīdzība ir vajadzīga. Šobrīd norit akcija "Skolas par uzvaru", kas pavienojusi vairāk nekā 100 skolas Latvijā un šobrīd aktīvi rit ziedojumu piegāde biedrībai "Tavi draugi". Materiālais atbalsts ir svarīgs nepārtraukti, gan nauda, lai iegādātos lielākas lietas, gan ikdienas nepieciešamības lietas. Tāpēc svarīgs ir katrs ziedojums.  Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka cilvēki no Ukrainas arvien ierodas Latvijā un vajadzības ir dažādas. Viņa arī skaidro, ka palīdzība nepieciešama arī tiem, kas ieradušies jau pirms kāda laika, sevišķi jādomā par iekļaušanas lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību. "Pat, ja karš tuvākā laikā beigsies, liela daļa cilvēku būs spiesti šeit palikt ilgāku laiku. Tāpēc daudz vairāk jādomā par iekļaušanās lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību," atzīst Linda Jākobsone-Gavala. Viņa norāda, ka mantas un naudu ir svarīgi ziedot, bet ļoti būtiski ir ziedot laiku, piemēram, liet ierakumu sveces, palīdzēt šķirot ziedotās mantas, vai satikties valodu klubiņā ar ukraiņiem un ar viņiem parunāties, kā arī jebkāda cita veida palīdzība. Ierakstā uzklausām sievietes, kuras pin tīklus Aizkrauklē. Divreiz nedēļā - pirmdienu un ceturtdienu vakaros Aizkraukles novada kultūras centra pagrabiņā pulcējas sievietes, lai pītu maskēšanās tīklus Ukrainai. Ar tīklu pīšanas iniciatori Vairu Lejnieci un pārējām pinējām - Sandru Krūmiņu, Dainu Zariņu, Daigu Andersoni un Maiju Vegneri Aizkrauklē tikās Daina Zalamane. 24. februārī visā Latvijā norisināsies atbalsta pasākumi Ukrainai. Lielākais – mītiņš "Kopā līdz uzvarai!" – paredzēts Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Pasākumā aicina piedalīties ikvienu, kurš atbalsta Ukrainas tautas cīņu par savas brīvības un demokrātijas saglabāšanu. Tiešraidē tam varēs sekot arī Latvijās Radio 1. Parkā pie Brīvības pieminekļa darbosies ierakumu sveču darbnīca un mantu ziedošanas punkti. Pasākuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, kā arī apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas, ņemt līdzi dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, kuras varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības.

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 40000 pašnodarbināto. Vieni saka, ka pašnodarbinātajam būt ir viegli, citi -  ka tas rada krietnas galvassāpes. Par pašnodarbināto pienākumiem un, protams, arī tiesībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta galvenās nodokļu inspektores Solvita Urtāne un Iveta Liepa.

Līdz marta sākumam Latvijā risinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Tieši  problēmas ar sirdi ir pamats citu  slimību tālākai attīstībai, piemēram, otrā tipa cukura diabēts vai nieru mazspēja. Kā samazināt multiplu slimību rašanās risku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kardioloģe profesore Iveta Mintāle, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Inese Mauriņa norāda, ka sievietes sirds veselības mēnesī mudina sievietes pārbaudīt veselību, apmeklēt ģimenes ārstu un uzdot jautājumus. Tie arī apkopoti mājaslapā "Par sirdi.lv". "Riska faktors, kurš nav vēl iedibināts, ir vislabākais. Vislabākā ārstēšana slimībām ir neiegūt tos riska faktorus, kuri pēc  tam var nodarīt daudz ļauna un no kuriem pēc tam nav nemaz tik viegli atbrīvoties, kad tie ir," norāda Iveta Mintāle. Ārste arī atzīst, ka katram vajadzētu zināt bBāzes situāciju, kāds ir asinsspiediens, kāds ir holesterīns, kāds ir cukurs. "Visvieglāk mājās ir nosvērties, saprast, vai nav liekā svara. Un apdomāt vai sev un savai veselīgai dzīvei esam devuši pietiekami daudz. Neaizrauties ar slinkām lietām un sevis lutināšanu ar kūkām," bilst Iveta Mintāle.  "Pastaiga gar jūru svētdienā vai pastaiga ar sunīti ikdienā ir kustība, bet tā nav fiziskā aktivitāte, kas mūsu veselībai nedod īsti neko. Ir zināmas intensitātes robeža, kad varam sākt kustību dēvēt par fizisko aktivitāti," norāda Rūdolfs Cešeiko. Nodarbība vai treniņs ir mērķtiecīga fiziskā aktivitāte un tā ir ar lielu pievienoto vērtību. "Atslēgas faktors ir intensitāte. Tajā pašā laikā mudina būs cilvēkus arī kustīgiem un pastaigāties gar jūru brīvdienās. Bet tas ir stipri par maz," turpina Rūdolfs Cešeiko.

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Par to, kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par veiktajām izmaiņām plašāk stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra Rīgas reģiona nodaļas prikešniece Olga Mistjukeviča un VUGD Vienotās kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko. Līdz ar pārmaiņām iedzīvotājiem pa tālruni 112 vairs nebūs iespējams sazvanīt kādu konkrētu policijas iecirkni, bet informāciju pieņems un izvērtēs vienots operatoru dienests. "112.lv ir informatīva vietne, kurā skaidro, kādos gadījumos zvanīt, kādos - tomēr nē uz tālruņa numuru 112. Kā arī iepazīstina ar jaunumiem un skaidro, kur vērsties sadzīves problēmu risināšanai, kas nav ārkārtas dienestu pārziņā," norāda Hermanis Plisko. Kāpēc lietotni uzstādīt savā telefonā?  "Lai nepieciešamības gadījumā ātrāk saņemtu palīdzību no operatīvajiem dienestiem. Ipaši domājām par cilvēkiem, kam ir citu valstu mobilo operatoru pieslēgums, kas nevar komunicēt. Viņiem nodrošina sakarus un norādot piktogrammas, var paziņot par notikušo," skaidro Hermanis Plisko. Protams, aicina lejupielādēt jauno lietotni aicina arī Latvijas iedzīvotājus. Olga Mistjukeviča norāda, ka lietotne neaizņems daudz vietas tālrunī, bet ārkārtas situācijā būs gatavi un zinās, kā rīkoties. Nepieciešams interneta pieslēgums, lai izmantotu lietotni.  Ja tomēr mobilie dati nav pieslēgti, iesaka izmantot tālruņa numuru 112, lai paziņotu par notikušo, arī tad dienesta pārstāvji varēs noteikt atrašanās vietu, bet jārēķinās, ka saruna būs ilgāka un norādes būs nepieciešamas vairāk. "Palīdzību saņems arī bez lietotnes izmantošanas, ja cilvēks spēj runāt un ar viņu var komunicēt un atbildēt uz dispečera jautājumiem," atzīst Olga Mistjukeviča. Lietotni izmanto, kad nepieciešama operatīvo dienestu tūlītēja iesaiste, ir apdraudējums dzīvībai, īpašumam vai veselībai. Interesējamies arī, kāda ir iedzīvotāju pieredze, izmantojot vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kas ļauj bez maksas sazvanīt policiju, ātro palīdzību un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Kad nevajadzētu zvanīt uz tālruņa numuru 112?  Lai izsauktu taksometru, izteiktu viedokli par politiku, lai uzzinātu, kas noticis ar zvanītāja tālruni. Vairāk par to var uzzināt jaunajā mājaslapā.

Ja mēs vēlamies, lai organizācija darbojas labi, mums jārūpējas arī par darbinieku mentālo veselību. Kā pamanīt un noteikt, vai organizācija ir veselīga vai nav, un ko darīt, ja pazīmes liecina, ka radušās problēmas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. "Labbūtība ir šī brīža top tēma, gan ārējo notikumu sakarā, gan arī saistībā ar to, kas notiek Latvijā," atzīst Eva Selga. Kā var izvērtēt, vai cilvēki jūtas labi uzņēmumā? "Pirmkārt, skatāmies, cik daudz darbinieku slimo. Cik daudz darba nespējas lapu ir gadā. Tas ir viens no objektīviem kritērijiem. Kā arī visas lietas, ko darba devējs nodrošina, lai darbinieks justos uzņēmumā labi, - attālinātais darbs, elastīgais darbs. Daudz runājam par emocionāli drošu darba vidu. Varam paskatīties, cik daudz darbinieki smaida un kuri ir nomākti," norāda Eva Selga. Darba devējam svarīgi par problēmām runāt, nevis teikt, ka viss ir labi, bet tajā pašā laikā algas neizmaksā laikā. "Skatīties patiesībai acīs un meklēt risinājumus," iesaka Eva Selga. Par to, ka klimats organizācijā nav labs, liecina arī darbinieku mainība.  "Ja veicam apmierinātības mērījumu un nekas nenotiek, tad nākamajā, aiznākamajā gadā nesaņemsiet neko no darbiniekiem. Ir svarīgi, ja jautājam, tad arī sniedzam atbildes, kad to un to izdarīsim. Ja nevaram, tad arī godīgi pasākām, ka šogad mēs to nevaram tāpēc, ka... Bet ir jābūt reakcijai un atgriezeniskai saitei, ja cilvēkam jautājam un cienām viņa viedokli," norāda Eva Selga. Agnese Orupe atzīst, ka brīnišķīgs instruments, kas parāda diezgan daudz patiesas informācijas, ir tā saucamās intervijas, kad darbinieks dodas prom. Tad vairs nav jābaidās pateikt, ko domā. Jā, tas ir laikietilpīgs process, bet ļauj arī daudz uzzināt, ja vien uzņēmējam ir vēlme ieklausīties. "Vēl viena interesanta vieta, kur var labi redzēt no psiholoģijas viedokļa, kāds organizācijas veselīguma rādītājs, ir tas, kā cilvēki uzvedas sapulču laikā un pēc sapulcēm. Ja sapulcē ir klusums un tad, kad sapulce beidzas un vadītājs iziet, visi sāk "vārīties", nav ļoti laba pazīme," norāda Agnese Orupe. "Cilvēkiem būtu jārunā sapulces laikā, jāsaka, ko viņi domā, kā jūtas, un pēc tam jāiet pildīt uzdevumi, par ko sapulcē esam vienojušies. Ja pēc tam sākas „cepiņš”, un virtuves ir laba vieta, kur kaut ko novērot, tad ir vērts paskatīties uz klimatu." Mentālās veselības problēmas, kas var būt cilvēkiem, kuri strādā organizācijā, kur nav labs klimats, ir izdegšana, ļoti daudz depresijas un ļoti daudz trauksmes.  

Katru gadu Latvijā pensijā dodas ap 20000 cilvēku. Lai precīzi aprēķinātu darba stāžu, topošajam pensionāram iespējams ir jāveic neliels mājasdarbs. Šo un citus ar vecuma pensiju piešķiršanu un saņemšanu saistītos aspektus apspriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora vietniece Ilze Andersone un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Egita Garā iesaka visiem, kam tuvojas pensijas vecums, patiesībā vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās, sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā. "Ir būtisks darba stāžs līdz 1996. gadam. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norāda Egita Garā. "Tāpēc aicinātu katru, kuram tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem ir bijis darbs  līdz 1996. gadam, paskatīties portālā "Latvija.gov.lv" sadaļā VSAA pakalpojumi un informācija, lai pārliecināties, kas ir aģentūras rīcībā."  Apdrošināšanas stāžā var, iespējams, ieskaitīt darbu kolhozā līdz 1990. gadam, piemēram, vasarā, bet ne "Lotosa" vienībās. Nepieciešamo informāciju var meklēt arī Valsts arhīvā, ja nav nekādu dokumentu. Bet svarīgi izvērtēt, vai tiešām darba stāžs līdz 1996. gadam būs vismaz viens gads, jo pensijas aprēķinā svarīgi ir gadi, ne daži mēneši. Darba stāžs līdz 1996. gadam ietekmē ne tikai piemaksu pie pensijas, bet arī pensijas aprēķinu. "Kopējais apdrošināšanas stāžs ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pensiju, kā arī pensijas aprēķinā ņem klāt konkrēto stāžu un tas ir būtiski pie sākuma kapitāla aprēķināšanas. Ir maldīgi domāt, ka stāžs līdz 1996. gada ietekmē tikai piemaksas," norāda Egita Garā. Sāpīgs jautājums ir daudziem iespēja pierādīt darba attiecības laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam. Vērā ņem darba līgumus, kā arī ierakstus darba grāmatiņās, kas toreiz bija, bet būtiski, vai šajā periodā uzņēmējs, pie kura strādāja, bija reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs. Ja nebija, diemžēl viņš neveica iemaksas. Tomēr, ja var pierādīt, ka ir bijušas darba attiecības, var arī ieskaitīt šo periodu darba stāžā. Ir arī dažādi izņēmumi, piemēram, saistībā ar zemnieku saimniecībām.

Par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. Vai vārds iedzīvosies? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Aptaujā par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. "Nē, domāju, ka neiedzīvosies," pārliecināts ir Andrejs Veisbergs, vaicāts par gada jaunvārda "sāļvira" dzīvotspēju. "Pirmām kārtām mums nebūtu jāaizstāj visi ēdienu nosaukumi ar latviskojumiem. Ir bezgala daudzās itāļu kafijas un daudz kas cits. Nu, mēs nedomāsim katram vārdam kaut ko citu." Veisbergs arī norāda, ka gada vārda un nevārda pasākums nav valodas institūciju organizēts, lai arī reizēm tiek pasniegts, ka valodnieki ir nolēmuši, ka tā būs, ka soļanka, tagad būs sāļvira.  "Cilvēkiem varbūt tiešām liekas, ka tagad visās ēdienkartēs tūlīt mēs likvidējam soļanku un rakstām tur sāļvira. Nē! Šajā konkursā - es to sauktu drīzāk par konkursu - tiek savākti dažādi tautas izdomājumi, arī kļūdas, savārstījumi, dažādas ērmības, nu tad šī žūrija izvēlās, un mums ir diezgan lielas diskusijas par to, kas liekas interesantāks, un tad tas tiek parādīts tautai atpakaļ. Un tad sākās "vārīšanās", "cepšanās", un "sāļviras"," skaidro Andrejs Veisbergs. Tajā pašā laikā Veisbergs neslēpj, ka šajos piedāvājumos ir arī daudz interesanta, piemēram, lieksēdes. "Bet neviens no šiem vārdiem, tāpat kā šie savārstījumi netiek likti priekšā kā piemēri, kuriem vajadzētu sekot," vēlreiz norāda valodnieks. Arī Dite Liepa norāda, ka šo akciju bieži tieši plašsaziņas līdzekļi parada par valodnieku gada pienesumu.  "Tas, kas man arī liek vienmēr pēc tam taisnoties, un tad prasa gan studenti, gan arī attālāki kolēģi, kas nav ar to saistīti, kas jautā: ko tad jūs tur darāt? Un parasti tas tiešām tiek pasniegts kā tāds: visu gadu valodnieki sūri, grūti strādājuši un tagad nu domājuši tādus, piedodiet, smieklīgus vārdus, un tagad tie visai sabiedrībai tiek pasniegti - nu, ko jūs, kā jūs tagad tā'?" komentē Dite Liepa.

Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē zarnu vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām. Jau daudzus gadus valsts iedzīvotājiem ir iespējā veikt zarnu vēža skrīningu, bet to izmanto vien retais. Kāpēc tik svarīgā agrīnā vēža diagnostika pilnvērtīgi nestrādā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs galvenais ārsts Andrejs Pčolkins, Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Ārstniecības pakalpojumu departamenta eksperti Līvu Seili. Arī pasaulē šī saslimstība ir augstā līmenī un bieži to diagnosticē vēlu. Latvijā skrīninga aptvere ir apmēram 15% Latvijā, lai skrīningam būt jēga aptverei jābūt virs 45%. Raidījuma viesi atzīst, ka ir svarīgi cilvēkus mērķauditorijas vecumā uzrunāt. Bet zarnu vēža skrīningam nav personalizētu uzaicinājumu, kā piemēram, ir krūts vēža pārbaudēm sievietēm. Zarnu vēža pārbaudes ir pacientu un ģimenes ārstu ziņā. Ir daudz ģimenes ārstu, kuri uzaicina veikt skrīningu, bet ne visi, tāpēc arī pacientu iesaiste ir zema. Andrejs Pčolkins norāda, ka citās valstīs, kur īsteno zarnu vēža skrīninga programmu, tā nav atstāta tikai ģimenes ārstu pārziņā. Uldis Veseris uzskata, ka ir nepieciešams daudz plašāk informēt par cilvēku par zarnu vēzi un iespējām ārstēties un izveseļoties, ja problēmai laicīgi pievērš uzmanību. Sabiedrībai ir jābūt informētai par slimību, lai rastos vēlme doties uz pārbaudi.

Domājāt, ka vēl ir laiks paslinkot? Nekā! Laiks gatavoties jaunajai dārza sezonai. Par pirmajiem šī gada dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Kā dažiem cilvēkiem izdodas saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīvi, savukārt citi jūtas bezspēcīgi un paguruši? Kā spēt raudzīties uz notiekošo tā, lai glāze liktos pa pusei pilna, nevis pustukša, kā rast sevī dzīvesspēku, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē geštaltterapeite Elīna Zelčāne un centra "Skalbes" bezmaksas krīzes tālruņa projekta vadītāja Anda Švinka. Ko nozīmē dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns termins, skaidro Elīna Zelčāne. "Tas ir līdzīgi kā kaučuka bumbiņa, kad triec pret zemi, atlēkt atpakaļ, vai kad dārzā ravējat gārsu un liekas, viss ir izravēts, bet gārsa pamanās izlīst ārā. Tā ir mūsu spēja brīdī, kad dzīves grūtības mūs triec pie zemes un rada pārbaudījumus, adaptēties, atkopties un turpināt dzīvot. Līdzīgi kā ekosistēmās ir klimata pārmaiņas, bet ekosistēma pielāgojas un eksistē, kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēku," skaidro Elīna Zelčāne. Uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad, lai man būtu labi, nonāk pretrunā ar, lai maniem mīļajiem būtu labi, speciālistes iesaka vērtēt, vai tas ir saistīts ar paša grūtībām vai otra cilvēka problēmām. Zelčāne norāda, ja runājam par grūtībām, ar kurām saskārušies mūsu tuvinieki, svarīgākais ir būt līdzās un dot pleca sajūtu vai sirds siltumu. Ne vienmēr vajag padomus un kaut ko risināt. Tas arī atkarīgs no paša cilvēka, kādu palīdzību viņš vēlas. "Ja ar mums pašiem kaut kas ir noticis un ir doma, ka es negribu apgrūtināt tuviniekus, bet vienlaikus es gribu, lai arī man ir labi, varbūt jāmeklē līdzsvars, ka kādreiz es parunāju ģimenē, kādreiz varu piezvanīt uz palīdzības tālruni, man ir draugi, ir vēl cilvēki, ka nav tikai partneris vai kāds cits viens cilvēks, kuram visu vezumu iedot. Padalīt, pašķaidīt," uzskata Elīna Zelčāne. Viens ieteikums no speciālistēm - dzīvesspēku var palīdzēt uzturēt arī mērenība, neuzlikt sev pārāk augstus uzstādījumus "Reizēm ir tā, kā cilvēki uzliek sev pārāk lielus mērķus, viņi nespēj tos sasniegt un ir neapmierināti ar sevi un tas viņus grūž dziļāk  neapmierinātībā. Kad mērķus uzliekam mazākus, reālistiskākus, mums ir prieks. Veidojas tā saucamais dopomīns jeb atalgojuma hormons no tā, ka man sanāca," norāda Elīna Zelčāne. "Agrāk es pulkstenī, kas skaita soļus, uzliku 10000 un viss, ja es biju nogājusi kādus 4000, likās, es neizdarīju, man nav spēka, bet kad uzliku, ka ir minimālais, optimālais un maksimālais plāns, es par saviem 5000 soļiem priecājos. Nekas, man bija grūta diena, bet vismaz izdarīju minimumu. Tas ļoti maina."   Ierakstā uzklausām "Vecpiebalgas rūķus". Cēsu novada Vecpiebalgā darbojas biedrība "Vecpiebalgas rūķi". Ja sākotnēji biedrības mērķis bija atbalstīt trūcīgas ģimenes, tad tagad katru gadu pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamas lietas biedrības pārstāvji ved ap 30 ģimenēm, kas nonākušas īslaicīgās grūtībās finansiālu iemeslu, veselības vai citu apstākļu dēļ.

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Telefoni, datori, televizori un LED apgaismojums ir tikai daļa no iemesliem, kas var negatīvi ietekmēt redzi. Kā rūpēties par acu veselību, kad viedtālrunis kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: oftalmoloģe "AIWA CLINIC" oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Dace Lietuviete un oftalmoloģe Anda Balgalve. Dace Lietuviete norāda, ka visvairāk acu veselību iespaido saule, arī ziemā, vējš, bet telpās jebkādi ekrāni, jeb viss, kas atrodas tuvā attālumā un liek vairāk koncentrēties un retāk mirkšķināt acis. Tā var būt arī grāmatu lasīšana. Ārste norāda, ka ir jāpiedomā, lai gaisma pareizi atstarojas uz ekrāna, jābūt labai korekcijai, pareizām brillēm, vai jāsēž pareizā attālumā, ja brilles nav vajadzīgas. Uzturoties ārā saulainā ziemas dienā ārste iesaka lietot saulesbrilles. Andai Balgalvei ir cits viedoklis. Viņa piekrīt, ka, raugoties uz svaigu sniegu, acis žilbst, kalnos saule ir spēcīga un ir vajadzīgas saulesbrilles, bet Latvijā, kur ziemas ir tik īsas un saules pietrūkst, kā arī pietrūkst ārpus telpām pavadītā laika pie pilnvērtīgas pilna spektra gaismas, nevajadzētu lietot saulesbrilles. Protams, ir jāsargājas pēc operācijām vai, ja cilvēks lieto lēcas, bet īpaši bērniem un jauniem cilvēkiem nevajadzētu lietot saulesbrilles, ja acis ir veselas, uzskata Anda Balgalve. Ārste vērtē, ka saulesbrilles vajadzētu lietot daudz mazāk.

Var jau teikt, ka katrs ugunsgrēks ir unikāls gadījums, bet iemesli, kāpēc kaut kas sāk degt, bieži ir labi zināmi un daudz apspriesti. Un tomēr deg mājas, dzīvokļi, pilis un būdiņas. Kāpēc tas tā notiek, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir būtiskākās kļūdas, ko iedzīvotāji ikdienā pieļauj, apdraudot savu un kaimiņu drošību skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš, "Civinity" dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze un "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvis Krists Leiškalns. Dzintars Lagzdiņš atgādina, ka arvien daudzu ugunsgrēku cēlonis ir elektroinstalācijas problēmas, jo bieži vien instalācija ir salīdzinoši veca, bet elektroierīces mūsdienās izmantojam daudz vairāk. Tāpat ar malkas apkuri saistītas problēmas. Galvenā – netiek veikta apkope krāšņu un skursteņu apkope. Speciālists atgādina, ka arī gāzes apkures sistēmai jāveic apkope. Bieži arī neuzmanīga rīcība ar uguni – darbošanās ar svecēm, smēķēšana gultā – izraisa ugunsnelaimi.

Latvijas tūrisma nozares atzinības balva „Gada cilvēks tūrismā” tiek pasniegta kopš 2004.gada par aktīvu un nozīmīgu darbību Latvijas ceļojumu industrijas attīstībā. Par 2023. gada spilgtākajiem notikumiem un cilvēkiem tūrisma nozarē saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Sarunājas "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenze un biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra direktors Ēriks Lingebērziņš.

Līdz laikam, kad no ziemas guļas sāks mosties ērces, ir krietnas nedēļas un varbūt pat mēneši. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks vakcinēties pret ērču encefalītu. Kāpēc vakcinēšanās ir svarīga un kā tikt galā ar bakteriālajām infekcijām, ko pārnēsā ērces, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska. Uzklausām, ko iedzīvotāji Kurzemes mazpilsētā Kandavā domā par ērcēm un vai potējas pret ērču encefalītu. Stāstot par vakcināciju, Dace Zavadska atklāj, ka ir pagarināts intervāls starp balstvakcinācijām. "Ir pagarināts intervāls balstvakcinācijai pēc ceturtās devas. Ja iepriekš vakcinējāmies ik pēc pieciem gadiem un vēlākā vecumā seniori ik pēc trīs gadiem, tagad, neatkarīgi no devas, pēc ceturtās devas esam pagarinājuši uz desmit gadiem [intervālu]. Tas viss, protams, ir zinātniskos pierādījumos balstīts, gan Latvijas pierādījumos," norāda Dace Zavadska. "Kopš 2016. gada esam valsts līmeņa pētījumus veikuši par ērču encefalītu veikuši, tajā skaitā par vakcīnu efektivitāti. Mēs neesam vienīgie. Tāda doma ir bijusi arī citās Eiropas valstīs ārstiem un zinātniekiem. Šoreiz varam sevi paslavēt, jo esam vienīgā valsts Eiropā ar valsts līmeņa pētījumiem pierādījusi to, ko citi ir izdarījuši reģionālāk vai Šveice, piemēram, bez jebkāda zinātniska pamatojuma pagarināja šo intervālu jau pēc trešās devas. Mūsu dati rāda, ka to varam izdarīt pēc ceturtās devas." Arī bērniem pēc ceturtās vakcīnas ir desmit gadu intervāls balstvakcīnai. Bieži par sekām, ko raisījis ērču encefalīts, domājot, ir tādas, ko reizēm nesaistām savā prātā ar pārslimotu ērču encefalītu – tie ir atmiņas traucējumi, kognitīvās spējas, redzes traucējumi, mācīšanās traucējumi bērniem, arī galvassāpes. "Par to pēdējos gados Eiropā runājam. Ja esi it kā izveseļojies un fiziski funkcionē, ir daudzas lietas, kas ir pierādītas kā sekas pēc ērču encefalīta," atzīst Dace Zavadska. Guntis Karelis piebilst, ka sekas ir pat pusei pacientu. To var noteikt, to traktē kā dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Arvien biežāk uzņēmumi izmanto iespēju pārbaudīt savu darbinieku kompetenci ar mērķi celt tās līmeni, piedāvājot uzņēmumā speciālistu konsultācijas un kursus. Par kompetencēm darba vietā un pieaugušo izglītību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, BDA (Baltijas datoru akadēmijas) pētnieks Uldis Zandbergs un uzņēmuma "CLT Profi" vadītājs Andris Dlohi.

No 2023. gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām visu elektrības piegādes sistēmas pakalpojumu tarifu plānu fiksētā daļa jeb maksa par jaudas uzturēšanu bija samazināta par 60%. Kas šogad ir mainījies maksas aprēķinā, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Mainījušās ir divas lietas: pirmkārt, ir nedaudz samazinājusies sadales pakalpojuma maksa, tātad sadales tarifu vērtības ir nedaudz samazinājušās. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējos četrus mēnešus līdz pagājušā gada decembrim, bija spēkā valsts atbalsta risinājums, kas vēl par 60% samazināja to sadales tarifa fiksēto maksas daļu, tad šobrīd no pirmā janvāra maksājumi ietekmēs divas pozīcijas: viens ir šīs, sadales tarifavērtības, bet otrs - tas, kā ir mainījies valsts atbalsta risinājums," skaidro Gunta Līne. "Šis bija tāds politisks lēmums apstiprināts, manuprāt, Elektroenerģijas tirgus likumā, kādā veidā no 1.janvāra attiecīgi šis atbalsta risinājums mainīsies. Tas ir kļuvis vairāk mērķēts un šī atbalsta mehānisma mērķis ir nodrošināt tādu pakāpeniskākas sadales pakalpojuma maksas izmaiņas jeb pieaugumu. Attiecīgi šobrīd no 1.janvāra spēkā ir tā saucamais atbalsta griestu risinājums, kas ir nedaudz mazāks nekā šis iepriekšējais." Skaidrojums nav vienkāršs, atzīst arī Gunta Līne. "Tas, kas ir jāzina mājsaimniecībām, ikvienam mājsaimniecības jeb privātpersonu pieslēgumiem no vienas fāzes 16, 20, 25 ampēriem un trīs fāzu 16, 20 un 25 ampēriem sadales pakalpojuma izmaiņas būs relatīvi nelielas  - fiksētās maksas pieaugums būs aptuveni 50 centi līdz divu eiro apjomā mēnesī."

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, iegādājoties dzīvokli, ir jānovērtē arī mājas tehniskais stāvoklis un ēkas dokumentācija. Kā to izdarīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē nekustamo īpašumu vērtētājs Tarvids Marks un jurists Jānis Uzulēns. Iespējams, turpmāk, iegādājoties otrreizējā tirgū dzīvokli, nebūs tik svarīgi bērnudārza, skolas, sabiedriskā transporta pieturas, veikala vai veselības centra tuvums, bet gan labi sakārtota mājas lieta. Kas vēl bez mājas lietas būtu rūpīgi jāizpēta pirms dzīvokļa iegādes? Abi viesi atzīst, ka ir jāizpēta katra māja, jo var būt pieļautas kļūdas nelikumīgas rīcības rezultātā. Jānis Uzulēns norāda, kā vērtētāja iesniegtā vērtējumā nav nekā par mājas lietu, piemēram, par ēkas tehnisko apskati, kas jāveic ik gadu. "Vēl viena būtiska lieta, visticamāk, ka nav izpētīts, kāds ir iekšējais mikroklimats starp mājas iedzīvotājiem. Kaut vai ir biedrība, vai nav nodibināt, ir kaut kāda pārstāvība, kopība, " atzīst Jānis Uzulēns. "Ja ievācamies padomju laikā mājā, kas būvēta 60.-70. gados, agri vai vēlu saskarsimies ar, pirmkārt, drošības jautājumiem, otrkārt, ar energoefektivitāti. Ja es eju dzīvoklī, kas otrreizējais vai trešreizējais tirgus, loģiski, ka viens no jautājumiem būtu, kā šeit sadzīvo mājas iedzīvotāji, kā viņi pieņem kopīgi lēmumus." Viņš arī min, ka vajadzētu painteresēties, vai būs viegli vienoties ar kaimiņiem, rūpējoties par mājas drošību, par siltināšanu. Vai būs virkne lēmumu, ko nekādi nevarēs pieņemt. "Dzīvoklis nav atrauts no kopējās mājas, ja ievācos deviņu vai 10 stāvu mājā, viens dzīvoklis ir varbūt ok, bet nezinām, cik no pārējiem dzīvokļiem ir nelikumīgas pārbūves, daudz ko nezinām," bilst Jānis Uzulēns.

Hobiji var būt tik daudzveidīgi un aizraujoši! Kā izvēlēties savējo – to, kas sniedz možumu prātam, kustību prieku vai atraisa talantus? Raidījumā Kā labāk dzīvot prāta un erudīcijas spēles kā brīvā laika pavadīšanas veidu aicina izvēlēties "Prātā spēles" izveidotājs, organizators un vadītājs Edijs Začs un prāta spēļu ilggadējā spēlētāja, erudīcijas spēļu entuziaste Jana Saulīte.

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apavus, vai ērtāku apģērbu, vai sportisku apģērbu," norāda Sandra Rozenštoka. "Cilvēkiem, kas pasīvi bijuši, pat 2000 soļi ir pierādījums, ka viņi ir daudz labāki, nekā nedarīt neko." Sirds un elpošanas sistēma, ja to nenoslogojam, neuztur augstu funkcionalitāti. Tā kā dzīves ilgums pieaug, ir svarīgi veidot bāzi un uzturēt sirds veselību. Modris Liepiņš atklāj, ka viņš šobrīd atsācis trenēties katru dienu un nedēļā kopumā veic ap 100 kilometru. Bet cilvēks, kas nav gājis, var sākt ar 2000 soļiem dienā. Tas ir apmēram 1,5 kilometri. Palielinājums soļu daudzumam ieteicams pakāpenisks, ja bijis pasīvs, nāk klāt 250 soļi nedēļa, ja aktīvāks, - 500 soļi. Tā audzējot soļus, vēlams nonākt līdz 7000 - 7500 soļiem dienā. Tas nav daudz. "Man jau gribētos, lai ikdienas biroja darba cilvēks celtos kājās un aizietu uz blakus kabinetu, ne zvanītu, ka soļus savāc ikdienas aktivitātes. Ja ikdienā birojā noiet 2000 - 3000 soļu, tas jau ir labi ķermenim," uzskata Sandra Rozenštoka.

2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas. "Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu instrumentu, kas garantē augstas cenas, pie kurām atmaksājās. Tas nozīmē, ja saules paneļi kļūst beznosacījumu izdevīgi, tad tas liecinātu, ka kaut kas nav kārtībā," norāda Gunārs Valdmanis.  

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa. Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt. Lai to ievestu dzīvē, jāmaina ne tikai ražotāju attieksme, bet arī patērētāju uzskati. Izpratni par aprites ekonomikas ieviešanu patērētājiem un paradumu maiņu veicina nevalstiskās organizācijas  Tiesa, nododot tehniku remontā, nāksies rēķināties, ka tas var aizņemt krietnu laiku, kamēr vajadzīgo detaļu sagādā. Tas, protams, var radīt sarežģījumus. Tāpat neviennozīmīgs ir jautājums par vecās uzticamās tehnikas energoefektivitāti.  

Jau pie pirmajiem pamatīgajiem šīs ziemas mīnus grādiem sociālajos tīklos aizsākās diskusijas par to, kāpēc daudziem auto no rīta "nelec". Kāds vainoja iekšdedzes dzinēja, sevišķi dīzeļa nepilnības, kāds - degvielas kvalitāti, citi - mašīnas akumulatora vājumu. Par akumulatoru un mašīnas elektrosistēmas ekspluatāciju ziemas laikā pārrunājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro auto elektriķis Māris Nitišs un "Akumulatoru centra" pārstāvis Pēteris Spūlis.

Latviešu valodas aģentūras mājas lapā šonedēļ var pārbaudīt savas zināšanas, nobalsojot par to, vai pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, barikādes jāraksta ar lielo vai mazo burtu? Kā tad ir pareizi; arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Strādājot kopā ar citiem, mums nākas rēķināties ar to, ka katrs esam atšķirīgi. Kā atrast savstarpējās saderības formulu kolektīva darba darītājiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un Kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Klausītāji vēlas zināt, kā tikt galā ar emocijām, jo izaicinājumu tiešām ir daudz, kā saglabāt veselo saprātu? "Emocijas ir jāizreaģē. Klausītājam ir pilnīga taisnība," atzīst Agnese Orupe. "Iemesls, kāpēc arvien vairāk diemžēl cilvēkiem parādās depresīvās iezīmes, viens no komponentiem, kas noteikti nav vienīgais, diemžēl ir šī te frustrācija vai dusmas, kuras ir jāapspiež. Ja visu laiku mēs par kaut ko dusmojamies, un mēs nevaram tur neko izmainīt, tad piekarinās klāt bezcerība un sākas šī nomāktība, kas var aizvest līdz patiešām jau klīniski nozīmīgai depresijai. Tāpēc emocijas ir jāpārstrādā, par viņām ir jāspēj kaut kur runāt. Un es ļoti, ļoti aicinātu katru un ikvienu darbavietu mēģināt mazliet strādāt šīs emocionālās inteliģences virzienā tādā nozīmē, ka neteikt cilvēkiem tad, kad tu nāc uz darbu: Atstāj emocijas, lūdzu, aiz durvīm. Tas būtu apmēram līdzvērtīgi tam, ka teikt: Lūdzu, atstāju asinsspiedienu aiz durvīm. Mēs nevaram atstāt savu limbisko smadzeņu daļu aiz durvīm. Vai vismaz, ja mēs gribam domājošus darbiniekus. Jautājums, kur ar tām emocijām likties? Tas ir ļoti labs jautājums. Skaidrs, ja mums apkārt ir citi cilvēki, tuvi cilvēki, ar kuriem mēs varam runāt. Vēl brīnišķīgāk būtu, ja emocijas, kas rodas darba vidē, varētu arī darba vidē pārrunāt. Ja galīgi nav neviena, ne otra, ne vienmēr paliek terapija."

Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu  jeb POTS ir zināms sen, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka arī ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi. Par POTS plašāka saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārste iterniste, kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne un fizioterapeite Daiga Pulmane. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Inga no Rēzeknes ar Covid saslima 2021. gadā un slimības sekas jūt joprojām. Viņa rēķinās, ka ar veselības problēmām nāksies sadzīvot visu mūžu. Inga Orleāne norāda, ka ar POTS cilvēki slimo ilgstoši. Šis sindroms var ilgt 2- 2,5 gadus, tas nozīmē, ka cilvēks šo laiku nav darbspējīgs.  "Jādomā, kā palīdzēt un kāds ir viņu rehabilitācijas formāts," atzīst Inga Orleāne. Vai būs pacienti, kuri neizveseļosies pilnībā, to šobrīd nevar atbildēt. Viņa cer, ka ilgākā laika intervālā atjaunošanas notiks. Daiga Pulmane atzīst, ka pētījumi rāda, ka atjaunošanās pēc smaga Covid ir trīs mēnešu laikā. "Kaut kas savas veselības labā būtu jādara jau no pirmajām dienām, kad samazinās temperatūra akūtajā Covid periodā. Būtu jāsāk atjaunot savas elpošanas funkcijas un arī asins cirkulācijas funkcijas - tas ir divas galvenās, ko var veikt horizontālā stāvoklī, pirms celties vertikāli, kad var veidoties POTS sindromi," norāda Daiga Pulmane. Daigas Pulmanes ieteiktie vingrinājumi: Pirmie vingrojumi ir vēdera jeb diafragmālā elpošanā, vai dziļa ieelpa un izelpa. Vēl var, skaitot līdz četri katrā darbībā, veikt vingrinājumu: ieelpa, aiztur elpu, izelpa, aiztur elpu. Noteikti stimulēt asins cirkulāciju, savelkot plaukstas dūrītes un atlaižot, izkustinot pēdas, savelkot un atlaižot kāju pirkstu. Šos vingrinājumus veic 10 - 20 reizes. Tas palīdz sirdij sūknēt asinis. Kad jau ir POTS konstatēts, vingrinājumi ir saistīti ar slodzes izturības veicināšanu, pakāpeniski pārejot no guļus pozīcijas uz sēdus, no sēdus - uz stāvus.  

Dzīvniekiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir pieradināti vai savvaļas –, ir noteikta iedzimta un instinktīva uzvedība. Kas tādēļ jāņem vērā cilvēkiem, pārrunājam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un kinoloģi Jūliju Elsu. 

Gada laikā viens Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājs rada 280 kg atkritumu, kas salīdzinoši, attīstīto valstu grupā nav daudz, bet pastāv cita problēma. Ir valstis, piemēram, Dānija, kur šis rādītājs ir teju divas reizes lielāks, bet viņi spēj lielāko tiesu atkritumu nodot otrreizējai pārstrādei, kas pie mums ir klupšanas akmens. Ko darīt? Viens risinājums - samazināt atkritumu apjomu. Kā? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, Rīgas domes Vides un mājokļu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse.

Ziema turpinās – laika prognoze liecina, ka arī snigšana turpināsies, būs apledojums un paredzams, ka tas jūtami apgrūtinās braukšanas un pārvietošanās apstākļus gan Rīgā, gan visā Latvijā. Kas ir atbildīgs par to, lai ietves, ceļi, ielas ir notīrītas? Par ko atbild privātmāju īpašnieki? Ko darīt situācijās, ja cilvēkam paslīd kāja un viņš nokrīt uz nenotīrītas ietves kāda cita īpašumā? Viegli nebūs, bet risinājumus meklēsim kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks.   

Alcheimera slimība vēl joprojām nav līdz galam izpētīta, tomēr tā ir daudzu cilvēku problēma visā pasaulē. Kas zināms par Alcheimera slimības profilaksi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesojas neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedra asistents Jānis Mednieks un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un Psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.     

Pagājuša gada beigās Latvijā bija jābūt 592 valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru. Realitātē to ir krietni mazāk. Arī to noslodze nav vienmērīga, jo vietām tie stāv tukši. Par pakalpojumiem, ko piedāvā centros, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja.

Līdzās eParakstam, Smart-ID turpmāk būs kvalificēts elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Tomēr šī rīka lietošanas vienkāršība ir radījusi iespēju interneta krāpniekiem nozagt prāvus līdzekļus no Latvijas iedzīvotāju virtuālajiem maciņiem. Par Smart-ID drošu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš. Klausītājs atsūtījis stāstu par to, ka viņš ievietojis sludinājumu portālā, ka pārdod trauku mazgājamo mašīnu un pircējs pieteicies, solot pārskaitīt maksājumu. Kad tas apstiprināts, krāpnieki bija tikuši klāt kontam. "Klasiska shēma," komentē Elviss Strazdiņš. "Vienīgais, ko es varu ieteikt, ir lasīt tiešām, kas notiek ekrānā. Izstāstīšu shēmu: ieliek cilvēks sludinājumu portālā, viņam uzraksta kāds ļoti ieinteresēts cilvēks. Bieži vien viņus var atšifrēt pēc tā, ka viņš ir pārāk ieinteresēts. Tu vari viņam pat eksperimentālā kārtā uzrakstīt, ka tu pēkšņi pārdomāji un dubulto cenu. Un parasti tie krāpnieki ir tik uzmācīgi, ka viņi pat pieņems dubulto cenu. Nākamais solis –viņi prasa iedot kartes datus, lai it kā pārskaitītu naudu un tad viņi aizsūtīs kurjeru pakaļ precei. Cilvēki iedod kartes datus. Viņi saka: tagad jums vajadzēs apstiprināt to naudas pārskaitījumu it kā jums savā internetbankā, bet patiesībā tā nauda iet pretējā virzienā. Nevis jums pārskaita uz karti, bet jūs pārskaitiet prom. Cilvēks ātrumā ierauga - jā tur cipari ir tādi, kādus viņš nosauc, uzspiež apstiprināt. Īstenībā viņš apstiprina aizskaitīt prom naudu." "Nekad jums uz karti neviens nepārskaitīs naudu. Tāpēc šis jau ir viens no daudziem sarkanajiem karogiem, kas šajā situācijā – nekad nedodiet savus karšu datus kādam," atgādina Elviss Strazdiņš. Vai potenciāli ir kaut kas jāmaina lietotājām, ja SmartID ir kā interneta bankas autentifikācijas līdzeklis, lai to varētu izmantot kā eparakstu? "Ja ir kvalificētā versija, nekas nav jāmaina, ja ir bāzes versija jeb zaļā versija,  aplikācijas fons ir zaļā krāsā, tad ir jāizvēlas iespēja atjaunot līmeni vai pārveidot uz augstāku un jāveic telefonā biometriskā reģistrācija. Tad tiks iegūts līmenis, ar kuru var parakstīt dokumentus. Tas, kas ir bāzes jeb pamata, kas Latvijā ir palicis ļoti maz, tas neļauj parakstīt dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu un neļauj ieiet citās vietnēs, izņemot internetbanku. Tas ir paredzēts tikai internetbankai," norāda Sanita Meijere. Viņa skaidro, ka pāreja ir ļoti vienkārša, ja ir labs interneta pieslēgums un labs apgaismojums, lai varētu fiksēt biometriskos sejas datus ar tālruņa kameru. Vēl runājot par drošību, Elviss Strazdiņš, atstāstot veikto eksperimentu ar utilizēšanai nodotiem tālruņiem, mudina pirms to izmešanas iztīrīt visus datus. "Tāpēc, cilvēki, pirms jūs utilizēt savas ierīces, iztīriet tās," aicina Elviss Strazdiņš.

Pagājuša gada nogalē tika pasniegtas ikgadējās Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas.  Par ko var saņemt šādu balvu un kas īsti slēpjas aiz vārdiem ilgtspēja un inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Baltijas Ilgtspējas balvas žūrijas vadītājs Kristaps Cīrulis, Eiropas organizācijas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja RTU Zinātnes un inovāciju centrā Alīna Dolmate, Zaļo tehnoloģiju klāstera pārstāvis Imants Martinsons.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Runā, ka tas esot viegli! Kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, kompostēšanas eksperte, konsultante un izglītotāja, vietnes "KompostsLV" vadītāja Zane Kopštāle un pieredzē dalās Laima Kubliņa. Ierakstā par to, kā jelgavnieki gatavojas bioloģisko atkritumu šķirošanai. Uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi saņēmis 64 pietiekumus par bioloģisko atkritumu konteineru piegādi Jelgavas pilsētā. Drīz tiks slēgti pirmie līgumi un uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana. Ar Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmuma pārstāvi tikās un jelgavnieku domas par bioatkritumu šķirošanu uzklausīja Daina Zalamane. Raidījuma viešņas norāda, lai arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, šķirošanas konteineri ir jāpasūta un attiecīgi jāslēdz līgums. Pat ja tas ir obligāti, cilvēkam ir jāizsaka griba to dabūt. Bet runājot par kompostējamo atkritumu savākšanu mājā vai dzīvoklī, raidījuma viešņas iesaka to sakārtot tā, lai pašam ir patīkami. Ja ir vajadzīgi skaisti un estētiski trauki to glabāšanai, var pirkt, bet var lietot dažādus saimniecības traukus, piemēram, plastmasas spainīti vai trauciņu, kurā pirms tam bijis saldējums vai kāposti. Vēlams ar rokturi, lai ērtāk iznest līdz lielajam konteineram pagalmā, un vāciņu.

Janvāris starptautiski ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problēmātiku. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kas par to būtu jāzina, vairāk analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga, onkoginekoloģe un kolposkopijas eksperte Arta Spridzāne un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, bērnu infektoloģe Dace Zavadska. Ierakstā uzklausām Ivetas pieredzes stāstu. Iveta regulāri apmeklē gan ģimenes ārstu, gan citus speciālistus, tātad rūpējas par savu veselību, un regulāri dodas arī uz visām dzemdes kakla un krūšu bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Pēdējos gados Iveta uzaicinājumus uz valsts apmaksātajām pārbaudēm nav saņēmusi, tāpēc uzklausām viņu. "Dzemdes kakla vēzis ir infekcijas slimība, to izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām seksuāli transmisīvām infekcijām, un katrs cilvēks - vīrietis un sieviete, visticamāk, savas dzīves laikā ar šo vīrusu sastopas," skaidro Dace Rezeberga. "Vīrusa [papilomas] daba ir diezgan izpētīta. Ir diezgan liela bagāža zinātnisku pētījumu un sapratnes, kā šī slimība attīstās. Tā attīstās lēni. Tas nav tā kā saslimt ar iesnām, inficējas un tūlīt esi slims. Šis vīruss var ilgstoši atrasties organismā. Dažs organisms no tā atbrīvojas, īpaši jauni cilvēki, bet dažām šis vīruss tomēr paliek ilgstoši un var izraisīt sākumā pirmsvēža saslimšanas un pēc tam jau arī šo invazīvo vēzi," turpina Dace Rezeberga. Vņa norāda, ka vakcinēties būtu svarīgi meitenēm un zēniem pirms uzsākt dzimumdzīvi, tas aizsargātu no vīrusa ilgstošas uzturēšanās organismā. "Un tālāk ir jau skrīnings, kad mēs meklējam sievietēm dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas. Arī tās ir iespējams veiksmīgi ārstēt, arī ķirurģiski ārstēt, saglabājot reproduktīvo funkciju. Šie skrīninga izmeklējumi ir jāveic ar noteiktu intervālu visas dzīves laikā," norāda Dace Rezeberga. "Vakcinācija ir viens, un skrīnings ir otrs, un viņi iet abi divi roku rokā. Arī vakcinētajiem cilvēkiem ir jāpiedalās šajās skrīninga programmās." Arta Spridzāne aicina, ka sievietēm nevajadzētu baidīties doties uz skrīniga pārbaudēm, jo runa ir par  priekšvēža saslimšanu atklāšanu. Turklāt lielākajai daļai šīs analīzes būs negatīvas. "Savukārt tām sievietēm, kam atklās priekšvēža saslimšanas, tās lielākoties arī ir pilnībā izārstējamas ar salīdzinoši vienkāršām metodēm ātri, un to arī mūsu valsts apmaksā un rūpējās par to, lai tālākais izmeklējums un ārstēšana būtu kvalitatīva," bilst Arta Spridzāne. Dace Rezeberga piekrīt, ka vārds vēzis cilvēkus bieži baida un vārdi, kas rakstīti uzaicinājuma vēstulēs sievietēm, varbūt ne vienmēr uzrunā. "Vārds vēzis reizēm arī baida cilvēkus uzzināt patiesību. Tā ir kā tāda strausa metode - iebāzt galvu smiltīs un labāk nezināt. Bet atšķirībā tiešām no citiem skrīningiem - kolorektālā un krūts vēža skrīninga, kur mēs meklējām jau esošu vēzi, šinī gadījumā vēža vēl nav un var novērst šī vēža attīstību. Tā ir milzīga atšķirība. Tā kā no tā vārda un dzemdes kakla vēzis nevajadzētu baidīties. Tiešām," tā Dace Rezeberga.

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Ja grozījumi stāsies spēkā, vai Latvija būs gatava dzīvot pa jaunam, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: zoopsiholoģe Inga Cerbule, Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" valdes locekle, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece un zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere. Ineta Krodere skaidro, ka šobrīd nedrīkst turēt suni piesietu līdz 10 mēnešu vecumam. Ar paredzamajiem grozījumiem likumā vajadzētu ieviest korekcijas tuvākā vai tālākā nākotnē dzīvnieku labturībā. Tāpat top arī jauni dzīvnieku labturības noteikumi. "Lielā mērā tie ir izstrādāti, ir gatavs projekts ar visiem pielikumiem par voljēru platību, bet pašlaik noteikumi netiek virzīti, kamēr nav pabeigts darbs pie likuma grozījumiem," norāda Ineta Krodere. Tas gan nenozīmē, ka klasiskā suņu būda ar ķēdi pazudīs tūlīt pēc likuma grozījumu pieņemšanas. "Pašreizējā redakcijā, kā ir otrajā lasījumā pieņemts, ka piesietus jeb pie ķēdes būs aizliegts turēt tikai suņus, kuri dzimuši pēc 2023. gada 31.augusta. Tas ir piesaistīts tam, ka tie ir suņi, kurus jau tagad nedrīkst turēt pie ķēdes vai piesietus," skaidro Ineta Krodere. "Nebūs tas, par ko cilvēki komentāros ir ļoti nobažījušies, ka tagad visi ķēdes suņi būs jāatlaiž vaļā, ka viņi skries pa ciemu un visus kodīs. Nē, tas tā nebūs, tas notiks pakāpeniski. Suņi, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, viņi šobrīd nedrīkst būt pie ķēdes un viņus arī nedrīkstēs likt pie ķēdes." Līdz ar to pārejas periods būs garš. Bet jaunie labturības noteikumi paredz uzlabojumus arī tiem suņiem, kurus drīkstēs turēt piesietus. Gan ir palielināts ķēdes garums, gan arī troses garums ir noteikts lielāks.  "Vislielākās bažas izraisa voljēru aspekts. Gan paredzēto izmēru ziņā, līdz 15 kg suni 2x3 kvadrātmetru voljērā. Tas ir maz. Otrs aspekts, ka voljēru var nogrūst sava īpašuma vistālākajā kaktā," vērtē Ineta Krodere. Tāpat regulējumā ir daudz aspektu par fiziskajā aktivitātēm, bet tur daudz atkarīgs no dzīvnieka īpašnieka izpratnes un godaprāta. "Mums tradīcija kā Vācijā, kur pelītei ne tikai, cik lielas būris, bet kādi pakaiši vēlami. Mums nav tāda tradīcija likumdošanā," atzīst Vija Kļučniece. Viņas pieredze rāda, jo konkrētāki ir normatīvie akti, jo prakse pierāda, ka sāk rasties problēmas un tie ir jāmaina. Vija Kļučniece atzīst, ka strādāts daudz un ir nopietns uzlabojums. "Suns pie ķēdes kļūst psihiski nenosvērts un ja laiž vaļā periodiski, var būt tiešām bīstams,"' norāda Vija Kļučniece un uzskata, ka suņa turēšana pie ķēdes ir pagātnes atlieka. Vija Kļučniece arī vērtē, ka paredzamais lielums voljēram nav mazs.  "Bet problēma ir  cita – suns ir sociāls dzīvnieks, viņam ir vajadzīgs savs bars, vajadzīgs "divkājainais suns" – cilvēks, kas ir viņa vadonis, kuram var arī izdabāt, aru kuru veidojas normālas attiecības," bilst Vija Kļučniece. Arī viņa atzīst, ka jābūt godaprātam saimniekiem, bet arī kontrolējošām institūcijām jābūt uzdevumu augstumos. "Suns nav pirmās nepieciešamības lieta, tā ir faktiski ekskluzīva lieta, kurai jāvelta līdzekļi un laiks. Ja to nevari atļauties, lūdzu, neņem to dzīvnieku," aicina Vija Kļučniece.    

Ko nozīmē - dzīvot labāk? Tieši uz šo jautājumu atbildes  meklēsim 2024. gada pirmajā raidījumā, kā arī labprāt uzklausīsim klausītāju viedokli par to, kādus tematus būtu interesanti iztirzāt šī gada raidījumos. Raidījuma viesis - sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Klausītāji vēlas un iesaka, lai raidījuma Kā labāk dzīvot viesis atkal būtu gastroenterologs Anatolijs Danilāns, lai atgriežas ēterā rīta vingrošana. Tāpat klausītāji rosina vairāk runāt par praktiskām lietām saistībā ar automāšīnām, kā arī braukšanas kultūru. Arī padomi ēst gatavošonā, uzkrājumu veidošanā, kā arī latviešu valodas raidījumu klausītājiem šķiet aktuāli un saistoši un tos mudina turpināt.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad mēs varam atskatīties uz to, kādi ir bijuši iepriekšējie 12 mēnēši, kā esam tos aizvadījuši. Neliels interesantāko atziņu apkopojums no šī gada raidījumiem par to, kā tad ir labāk dzīvot. Īsā un vienkāršā atbilde – joprojām mācāmies, lai arī šo raidījumam jau bija 18. sezona. 2023. gada raidījumos esam vairāk risinājuši problēmas, nevis domājuši, kā skaistāk un labāk dzīvot. Bet esam arī jaunas atziņas guvuši šī gada raidījumos. Tās arī atgādinām gada noslēdzošajā raidījumā

Nogurt var ne tikai no smaga darba, bet arī citu faktoru ietekmē. Kas izraisa hronisku nogurumu un kā ar to cīnīties, pētīsim raidījumā Kā labā dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts. Ilze Aizsilniece norāda, ka hronisks noguruma sindroms var rasties pēc slimošanas, bet tā var var būt arī ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, kā arī nepietiekams uzturs, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī vitamīnu trūkums. Vistipiskākais vitamīna tŗūkums, kas rada hronisko noguruma sindromu, ir D vitamīna trūkums organismā. "Ja no rīta ir grūti piecelties, vakarā - grūti aizmigt, ir it kā miegainība un tajā pašā laikā trauksmainība. Biežāk saslimstam ar akūtām vīrusu saslimšanām. It kā mazinās imunitāte. Ļoti vienkāršs rādītājs - paskatīties vitamīnu D. Nevis tikai sekot, tam, ka es lietoju, jo ārsts ieteica, bet paskatīties, kāds ir tā līmenis organismā," norāda Ilze Aizsilniece. Viņa skaidro, ka cilvēkiem, kam ir nepareizs uzturs, nenotiek vitamīna D uzsūkšanā, līdz ar to, neskatoties uz to, ka vitamīnu lieto, tas būs nepietiekams organismā. Arī Raimonds Puksts min, ka zarnu trakta veselībai ir liela nozīme, lai neviedotos hronisks nogurums.

Kamēr  dārza augi guļ ziemas miegā, īstais brīdis pievērsties telpaugu labsajūtai. Par  telpaugu apčubināšanu ziemas laikā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. "Ziemas laikā nav tā, ka lejkanniņu var nolikt malā un neko nedarīt. Vienīgi kaktusi ir devušies „ziemas miegā”," norāda speciālistes. Populārajam naudas kokam vasarā ir miera periods un var nelaistīt, bet pašreiz viņš, ja ir veiksmīgi uzturēts, zied. Telpaugiem šajā laikā visbremzējošākais faktors ir gaisma: ja ir mazāk gaismas, tad arī vajag mazāk laistīt un mēslot augus.

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis. Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.    

2023. gada pēdējā latviešu valodas stundā atkal tiksimies ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Pārlūkojam tematus, kas bijuši aktuāli aizvadītajā gadā un atbildam uz klausītāju jautājumiem.

Dāvanu gaidīšana ir īpašs prieks. Saņemšana – jo lielāks. Tomēr varbūt varam gūt arī prieku no dāvanu gatavošanas?  Tas noteikti nebūs mazāk vērtīgi. Viss par un ap dāvanām raidījumā Kā labāk dzīvot. Dāvanas veidot palīdz bloga "Liene gatavo" autore Liene Brunzete, žurnāla "Praktiskais Latvietis" redaktore Sandra Ruska. Dāvināšana ziemassvētkos ir un būs, un to nevajag izskaust. Jā, tā ir kļuvusi komercializēta un reizēm kļūst par apgrūtinājumu," atzīst Sandra Ruska. Abas viešņas dalās pieredzē, ka dāvanas var būt tikai bērniem, bet pieaugušie savstarpēji lozē, kuru apdāvinās. Tāpat šajā steidzīgajā laikā laba dāvana ir vienkārši kopābūšana. Liene Brunzete piebilst, ka viņa ir par jēgpilnām dāvanām, lai ar putekļiem neapaug kārtējā svece. Varbūt mazliet zūd pārsteigums, bet draugu pulkā savstarpēji iesūta sarakstu, lai zina, ko cilvēki vēlas. Tad tiešām zina, ko cilvēks patiesi gaida un būs priecīgs saņemt. Daži ieteikumi vienkāršām un ne pārāk sarežģītām garšīgam dāvanām Grauzdētus zemesriekstus apviļā izkausētā šokolādē. Ar karoti veido nelielas piciņas un ļauj sastingt. Ātri un garšīgi. Dateļu konfektes: dateles pārgriež, izņem kauliņus, iekšā liek, piemēra, zemesriekstu sviestu, apviļā kausētā šokolādē un ieliek uz kādām stundām ledusskapī. iznāk mazliet veselīgās konfektes! Vienkārša recepte: pudelē ielej kvalitatīvu olīveļļu un tās garšu pastiprina ar dažādiem garšaugiem – rozmarīnu, ķiploka daiviņu vai čili. Tā ir dāvana, kas ilgi glabājama un derīga. Vēl var uzpūstās kvinojas sēklas iejaukt kausētā šokolādē, izlīdzināt uz cepampapīra, pārkaisīt ar žāvētu ogu (piemēram, dzērveņu) gabaliņiem. Atdzesē, salauž gabaliņos un gatavs! Šokolādes braunīji. 100 g tumšā šokolāde, 100 g baltā šokolāde, 170 g kviešu miltu, 80 g brūnā cukura, 80 g baltā cukura, 50 g valriekstu, 305 g kakao, 150 g sviesta un 3 olas. Izkausē šokolādi un sviestu karstā ūdens peldē, iemaisa olas un pārējās sastāvdaļas. Rūpīgi sajauc, lej cepamtraukā un cep apmēram pusstundu 180 grādos. Zemesriekstu sviesta cepumi. 270 g zemesriekstu sviesta, 80 g brūnā cukura, 1 ola. Visu samaisa, izveido mazas bumbiņas un cep 8-10 min. Gatavs. Protams, var dāvināt ne tikai garšīgas dāvanas, bet arī teātra vai koncerta biļetes, abonementu baseina vai sporta zāles apmeklējumam.

Kopš 2022. gada elektroenerģijas cenu milzīgā kāpuma tās nu ir krietni kritušās, bet daudziem patērētājiem, joprojām spēkā ir ļoti neizdevīgi līgumi ar augstu fiksēto elektrības cenu. Kā šobrīd rīkoties šo līgumu īpašniekiem un tiem, kam tuvākajā laikā līgums jāpārslēdz? Kādu tarifu izvēlēties un kā pārvaldīt mājsaimniecības izdevumus par piegādes pakalpojumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis. Gunta Līne skaidro, ka pamata vai speciālo tarifu plānu izvēlēties, kā arī pieslēguma veidus izvēlēties un mainīt var interneta mājaslapā. Plānu var mainīt reizi mēnesi, tikai jāņem vērā speciālā tarifu plāna nosacījumi. Lai sekotu līdzi dažādām izmaiņām, lai saprastu esošās izmaksas un rēķinātu gaidāmas izmaksas,viņa iesaka ievadīt datus mājaslapā un iepazīties ar rezultātiem. "Nav īpaši vienkārši, to es apzinos. Droši vien tā ir ar jebkuru preci," atzīst Gunta Līne.

Nav tādas publiskā sektora profesijas, kuras pārstāvji necieš no klientiem nākošas emocionālās  un arī fiziskās vardarbības. Izpētot gana daudz statistikas rādītāju pirmajā vietā pārliecinoši ir tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas tiek aizskarti verbāli un fiziski. Bet tā kā pati profesija paredz, ka tajā strādājošajiem ar to ir jāsaskaras, tad policistus strīpojam ārā un te rodas būs jauns līderis - veselības nozarē strādājošie. Gan ASV, gan Eiropā pacienti un to tuvinieki nereti brūk ar dūrēm un lamām virsū ārstiem, medmāsām un sanitāriem. Diemžēl situācija tikai pasliktinās arī Latvijā. Vai tai var atrast kādu risinājumu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē speciālisti. Raidījuma viesi: ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, profesors psihiatrs Māris Taube. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, asociētais profesors, ķirurgs Haralds Plaudis. "Praktiski ikviens medicīnas darbinieks ir saskāries ar emocionālu vai fizisku vardarbību, domāju, ka tas lielākais "piķis" manā karjerā šajā aspektā bija Covid pandēmijas laiks," vērtē Kārlis Rācenis. Viņš atzīst, ka nepublisko ziņas, ko saņēmis, bet ja būt publicējis simtiem ziņas ar draudiem, tas ir satraucošs rādītājs. Arī fiziski piedzīvojis Covid laikā uzbrukumu auto stāvvietā pirms došanās uz darbu. Pēc stundu garām pārrunām ar uzbrucējiem izdevies doties uz darbu, bet Rācenis atzīst, ka pārdomas bijušas vēl ilgi un no tā arī cieš pacienti, jo šāds konflikts ietekmē dziļi emocionāli, ir grūti pārslēgties uz pragmatiskām lietām. "Situācijas ir tik biežas, ka man tas vairs nav pārsteigums. Negribu teikt, ka viss kārtībā mediķu pusē. Protams, ir daudz jāmācās un mēs arī mācāmies, arī empātiju var mācīties. Komunikācijas spējas ir jāmācās," atzīst Kārlis Rācenis. "Skaidrs, ka ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīdz saprot, ka mūsu darbs ir palīdzēt slimam cilvēkam, kurš jau ir tādā diez gan trauslā stāvoklī. Viņa psiholoģiskais stāvoklis ir trausls. Vienam trauksme var būt lielāka, citam - mazāka. Tomēr ir kaut kādas robežas jānovelk." Rācenis vērtē, ka par šo problēmu ir ne tikai jārunā, bet jābūt arī likumiskām izmaiņām, lai zinātu, kā rīkoties un kāda ir aizsardzība pieejama. Arī Liene Cipule atzīst, ka ir gandarīta, ka par problēmu sāk runāt, jo uzbrukumi mediķiem notiek. "Tas apdraudējums, ko jūt dienesta darbinieki, nevar teikt, ka tā ir normālība, bet tā ir jau darba daļa. Faktiski katru dežūru ir vismaz trīs mediķi, kas saskaras ar vardarbību," komentē Liene Cipule. "Mums tā ir darba daļa. Risinājumiem ir jābūt plašiem, sākot no atbildības palielināšanas par šādu rīcību, jo tā apdraud nākamos pacientus, kam jāsaņem palīdzība," turpina LIene Cipule. "Tas ir pacientu drošības jautājums, gan mediķu izvēli strādāt šo darbu, kas jau tā ir diezgan izaicinošs - ziemā, naktī uz ceļa mežā strādāt. Ja esi arī ļoti apdraudēts, vari arī vienkārši pieņemt lēmumu doties prom. Neviena nauda, neviens algas pielikums nevar šo sajūtu mazināt." Grūstīšanās, verbāli aizskārumi ir ikdiena.

Šobrīd sabiedrībā jūtams neliels satraukums par to, ka no 2024. gada portālam "eveseliba.gov.lv" varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem - ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību (eID karti), un vairs nebūs iespējams izmantot internetbanku, lai pieslēgtos sistēmai. Vai tiešām ir pamats uztraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine un Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Aleksandra Kozlova. Raidījuma viešņas skaidro, ka iecerētās izmaiņas, pirmām kārtām, saistītas ar drošību, lai cilvēkiem būtu drosa piekļuve saviem veselības datiem.

No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā. Bet vai iedzīvotāji izmaiņām ir gatavi, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse. Sazināmies arī Latvijas pašvaldību savienības padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi.

Jaukās ziemas dienas vilināt vilina laukā, uz mežu un varbūt kādu arī izaicina uz ziemas peldi. Tomēr jāpadomā arī par drošību, tāpēc ka ziemas galvenais ierocis aukstums var radīt dažādas problēmas. Kā sevi pasargāt, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (galvenais ārsts Uģis Zariņš un Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdeguma centra direktors Sergejs Smirnovs. Uģis Zariņš iesaka ziemā mašīnā braukt apģērbā, it kā būtu ārā, ja notiek negadījums un nav iespēja izkļūt no mašīnas, ir daudz lielāka iespēja ilgāk būt silti. "Kādreiz ar apbrīnu skatos uz cilvēkiem, kas ziemas laikā pirms kāpj mašīnā novelk virsdrēbes, paliek pat kreklā vai kleitā. Laba mašīna ar labu apsildīšanu viss it kā kārtībā. Bet jāatceras, ka jūs vienmēr varat ciest negadījumā. Ja mašīna ar visu labo apsildi ielido grāvī, aizmīca durvis ciet, nevar neviens dabūt no šīs mašīnas ārā, vai varbūt nepamana jūs. Un jūs esat mīnus grādos, piemēram, t-kreklā, tad tas ir minūšu jautājums, lai cilvēks nosaltu pat līdz nāvei," norāda Uģis Zariņš. "Ja palīdzība parādās pēc ilgāka laika, kaut vai pusstundas, stundas, ar to pietiek, lai cilvēks ne tikai gūtu apsaldējumus, pat aizietu bojā. Mans ieteikums būtu ziemā braukt ar transporta līdzekli tādā apģērbā, it kā ietu ar kājām. Speciāli neizģērbties, lai paliktu dzīvs. Varbūt tā trauma, ko var gūt satiksmes negadījumā, nav tik smaga, bet ir ierobežota iespēja izkļūt no transporta līdzekļa. Tad var nosalt."

No 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrillatoriem. Vai tas nozīmē, ka kritiskā situācijā šo aparātu drīkstēs lietot jebkurš? Par pirmās palīdzības sniegšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs Ainārs Rudzītis un kardiologs Andris Skride, kā arī Natliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis. Andris Skride skaidro, ka ar Ministru kabineta noteikumiem definēs, kur šīm ierīcēm būs jāatrodas un attiecīgi valsts iestādei, pašvaldības vai privātai iestādei būs jārūpējas, lai šī ierīce, kas patiešām var glābt dzīvību, tur būtu. Pirmām kārtām tās būtu telpas, kur pulcējas daudz cilvēku. Sarunas laikā Skride rosina, ka viena no vietām, kur šādam defibrillatoram būtu jāatrodas, ir Latvijas Radio priekštelpa.  Ainārs Rudzītis piebilst, ka svarīgas ir labi pamanāmas norādes, kur šāds aparāts atrodas, lai nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu orientēties. Viņš kā ārsts ārvalstīs ievērojis labi pamanāmas norādes jau ierodoties stacijā vai lidostā. Ainārs Rudzītis arī iepazīstina, kā rīkoties ar šādu defibrillatoru, ja nepieciešams kādam sniegt palīdzību.

Vai mums ir jāuztraucas par mikoplazmas pneimoniju, kas izplatījusies Ķīnā? Ja arī nē, tad joprojām ir lērums citu vīrusu un baktēriju, kas vēlas mūs noguldīt slimības gultā. Par šobrīd izplatītākajām infekcijas slimībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāju Larisu Savrasovu. "Saslimstība pieaug, to var izteikti manīt jau pēdējās trīs nedēļas, no pagājušās nedēļas ārkārtīgi. Varētu domāt, ka ir gripas epidēmija, bet tā nav gripas epidēmija, ir milzīgi daudz Covid infekcijas, ir daudz paragripas vīrusu, pa kādam gripas gadījumam, norāda Alise Nicmane-Aišpure. Ārste arī min, ka cilvēki vairs nav tik piesardzīgi kā Covid laikā. Dace Zavadska atzīst, ka šobrīd cirkulē visi trīs vīrusi, gan gripa ir sākusies, nav nomācošā vairākumā, bet gadījumu skaits pieaug. Covid savukārt ir izteikti maziem bērniem, zīdaiņiem līdz gada vecumam. Ģimenes ārste iesaka, ka pie pirmajām iesnām, piesmakušas balss, sāpēm kaklā, nesaprotama noguruma muskuļos vai drudža sajūtu būtu gudrāk palikt mājās. "Covid ir lipīgs jau divas dienas pirms parādās simptomi, arī pārējās vīrusa infekcijas. Ja es sajūtu, ka tikko palieku slims, gudrāk ir palikt mājās," mudina Alise Nicmane-Aišpure. Ārste mudina vienoties pa tālruni ar ģimenes ārstu par darba nespējas lapu vai darbā par iespēju strādāt attālināti, lai lieki infekciju neizplata, jo tā ir vislipīgākā pirmajās dienās. Iepazīstinot ar saslimšanas statistiku, SPKC pārstāve Larisa Savrasova norāda, ka kopš gripas monitoringa sākuma saslimstība nedaudz pieaug, līdzīgā līmenī gripas izplatība ir arī Eiropas valstīs.  

Pērkot labi zināmu zīmolu viltojumus, ir jārēķinās, ka tas var izrādīties finansiāli ļoti neizdevīgs pirkums. Kāpēc? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departaments projekta koordinatore Viktorija Kasara, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko un VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis Jānis Kūliņš. Pēdējos gados Latvijas laukos slēgtas daudzas pasta nodaļas. Tukuma novada Vānes pagastā dzīvo 740 iedzīvotāji un pasta nodaļa Vānē tika slēgta šogad. Tad izveidoja pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, (Latvijā kopumā tādas ir 403), kas atradās Vānes pagasta pārvaldē un iedzīvotāji pastnieku varēja satikt stundu no rīta. Šobrīd arī pasta pakalpojumu sniegšanas vieta Vānē ir likvidēta un iedzīvotājiem tiek piedāvāts pakalpojums "pasts uz mājām". Kādas ir iedzīvotāju iespējas laukos saņemt pasta sūtījumus un citus pasta pakalpojumus?

Šogad decembrī Latvijā valda pilnvērtīga ziema ar attiecīgiem braukšanas apstākļiem. Tāpēc pāris labu padomu no drošas braukšanas speciālistiem par to, kā savaldīt savu dzelzs rumaku tad, kad slīd un snieg, par sliktu nenāks nevienam. Raidījumā Kā labāk dzīvot tos atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents un CSDD Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks. Par drošu braukšanu rudenī un ziemā runājām arī novembrī, kad vēl nebija sasnidzis.  

Bites ir lieliski ārsti – precīzāk, tās spēj dot izejmateriālu, ko var izmantot, radot produktus cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai un, kas ir patiesi labi, šī prakse ir lieliski savienojama ar tradicionālās medicīnas ārstēšanas līdzekļiem. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jūras medicīnas centra neiroloģe, arī apiterapeite Maruta Naudiņa, diētas ārste Lolita Neimane un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs biškopis Guntars Melnis. Apiterapija – veselības uzlabošana ar bišu produktiem Dienas deva būtu 30 – 50 grami medus dienā, vērtē Lolita Neimane. Tas var būt 2 -3 ēdamkarotes dienā pieaugušam cilvēkam, kuram nav nekādu problēmu, norāda Maruta Naudiņa. Viņa arī atzīst, ka nekontrolēti medu nevajadzētu lietot. "Nevajag likt medu karstā tēja un kafijā, mazāk ar medu vajag termiski darboties, tad tas maina savas ķīmiskās īpašības," piebilst Lolita Neimane. Guntars Melnis uzskata, ka zināšanas par medu cilvēkiem mazinās un nezina, cik un kā lietot šo produktu. Viņš arī atzīst, ka maksimums trīs ēdamkarotes medus pieaugušajiem vajadzētu patērēt dienā.  "Tās trīs karotes ir tad, kad cenšamies pirtī pabarot savu ķermeni, tie ir 100 grami, visu ķermeni pabarot ar šo vērtīgo produktu. Ikdienā vienu karoti pieliekam pie tējas vai ūdens, otru karoti pieliekam pie ēdiena, trešo var ieziest galvā, lai mati aug stiprām saknēm, vai vienkārši uz ķermeņa," uzskata Guntars Melnis. Ierakstā uzklausām pētnieku domas par medu. Medus kvalitāti "Biškopju valsts atbalsta programmas" ietvaros pēta institūta BIOR zinātnieki. Kopumā Latvijā ievāktais medus ir labas kvalitātes - tā vērtē BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva.

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju." Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem. "Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe. Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs. "Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs. "Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

SKDS aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest īpašu marķējumu, lai būtu iespējams noteikt produktu patiesās izcelsmes valsti. Kā varam atpazīt un būt pilnībā pārliecināti, ka izvēlētais pārtikas produkts ir ražots Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Miļjanoviča, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Guntis Gūtmanis. Sazināmies ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts, ka cilvēki runā par šo preci," uzskata Kārlis Svilāns. "To var pielīdzināt interneta veikaliem, viens no ātrākiem veidiem, kā uzzināt, ka tas ir īsts interneta veikals, ka mums ir draugs vai paziņa, kas pasūtinājis tur produktu, saņēmi un ir apmierināts ar to produktu. Tad mēs iegūstam lielāku ticamību, ka tas nav krāpniecības veikals." Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs uzsācis informatīvi izglītojošu kampaņu "Veiksmīga iepirkšanās tiešsaistē – izaicinājumi patērētājiem". Kampaņas mērķis – informēt un izglītot patērētājus par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar iepirkšanos internetā, lai pirkumi būtu veiksmīgi, izgaismot biežāk pieļautās kļūdas, iepērkoties interneta vidē, kā arī uzsvērt priekšrocības, ko nodrošina iepirkšanās ES iekšējā tirgū. Saskaņā ar PTAC datiem,- 2023. gada astoņos mēnešos no par precēm saņemtajās sūdzīibās 284 gadījumos no 735 iesniegumiem, iegādes vide bijusi internets,- biežāk pieļautās kļūdas iepērkoties interneta vidē: interneta veikala izvēle pēc lētākās preces cenas, nepārliecinās par paša veikala drošumu, tikai pēc problēmu rašanās tiek meklētas atsauksmes un sūdzības par konkrēto tirgotāju, nepārliecinās par preču piegādes termiņu u.c. Par interneta veikaliem sūdzības PTAC lielākoties ir par nepiegādātām precēm, nenotikušiem pasākumiem, kā arī atteikuma tiesību un arī kvalitātes jautājumos. "Atteikuma tiesības ir raksturīgākās un viens no strīdiem ir, ka cilvēki diemžēl, bet mēdz izmēģināt preces un tā pa nopietno izmēģināt. To tomēr nevajadzētu darīt. Vispārējs princips, ka mājās izmēģināt atteikuma tiesību laikā preci var tikpat, cik tu to varētu veikalā,"skaidro Baiba Vītoliņa. "Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu ar putekļu sūcēju iztīrīt māju, tas nenozīmē, ka tev vajadzētu izspiest ar sulu spiedi biešu sulu, kura atstāj... Principā vērtība pēc tam nav vairs tai precei īsti, nav ko brīnīties, ka paprasa 50% cenas atmaksu vai vēl vairāk. Tas ir strīds, kas būtu risināms tiesā, cik īsti precei vērtība ir pēc tam. Principā cilvēkiem jāsaprot, ka viņam ir atbildība par vērtības samazināšanos atteikuma perioda laikā. Nav jāpaņem kleita uz kāzām un pēc  divām nedēļām jāsūta atpakaļ. Tā nav normāla prakse. Saskaņā ar Eiropas direktīvu, cilvēkam netiek noņemtas atteikuma tiesības, bet viņam jāatlīdzina zaudējumi komersantam."

Nenoliedzami, ka Latvijā valsts un pašvaldības invalīdiem sniedz dažāda veida atbalsta instrumentus. Bet, pat krietni palielinot atbalstu, mēs nepadarīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām piederīgus sabiedrībai, nemazinot sociālo atstumtību. Kā var to mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Ivars Balodis norāda, ka šobrīd Latvijā ir vienalga, ievēro vai neievēro vides pieejamības normatīvus. Otra lieta, ko nosaka arī dažādi starptautiskie normatīvi, ka jāievēro samērīguma princips. "Mēs īsti Latvijā nezinām, ko tas nozīmē. Piemēram, ir tā maza kafejnīca otrajā stāvā, trīs galdiņi, viņai vajag būt pieejamai vai nevajag. Vai, piemēram, Miķeļa bāka, lai uztaisītu, lai  Gunta tiktu iekšā [ar ratiņkrēslu], droši vien jāuztaisa liftu, kas divreiz lielāks par pašu Miķeļbāku. Tas ir samērīgi vai nav samērīgi?" analizē Ivars Balodis. Viņš uzskata, ka likumdošanā būtu jānosaka, kas ir samērīgums. "Jābūt cilvēkiem, kas spēj izvērtēt, pateikt un ieteikt uzņēmējiem, pašvaldībai, arī valstij, bieži vien par to, kā vienā vai otrā situācijā vajadzētu rīkoties. Labā ziņa ir tā, ka šogad Labklājības ministrija ir izveidojusi apmācības piekļūstams ekspertiem," turpina Ivars Balodis. Tāpat viņš norāda, ka svarīgs ir universālais dizains. "Pieejamas telpas - tām ir lielāka pievienotā vērtība. Tur var izvietot ārstniecības iestādes, vairāk cilvēki nokļūst iekšā, kā rezultātā pieejamas telpas Rīgā meklē ar uguni un atrast nevar. Tā ir vērtība, kas tagad pēkšņi parādījusies, un cilvēki novērtē un saprot, ka tā tiešām ir tā lieta, ka tas būs nepieciešams," atzīst Ivars Balodis. "Mēs jau kā sabiedrība ļoti strauji novecojam. Pēc 10, 15 gadiem šeit būs vairāk vecāka gadagājuma cilvēku nekā jaunie, spriganie, veselie. Ja mēs tagad to vides pieejamību neveidosim tādā veidā, lai tiešām tā izmantojamība būtu pēc iespējas plašāka, tad pēc 10 -15 gadiem vai nu mēs nemuksim vispār nekur no mājas, nevarēsim iziet ārā, jo vecajam cilvēkam kājas tāpat sāp un viņš nevar pa tām trepītēm uzkāpt augšā. Tas būs briesmīgi un tas ir tas, ko mēs nodarīsim paši sev."

Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Tomēr tas nav viss – pacienta pieredzi ārstniecības procesā veido ļoti daudzi komponenti. Kas vēl darāms Latvijā, lai pacientu pieredze būtu atzīstama par labu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina, ģimenes ārste Linda Šauriņa un P.Stradiņu klīmiskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns. Pacientā pieredze arvien uzlabojas medicīnas iestādēs Latvijā, atzīst raidījuma viesi. Daudzās medicīnas iestādēs tā jau ir ieviesta pacientu pieredzes aptauja, no 2024. gada tas būs obligāti. Par veselību ir jābūt abpusējai komunikācijai, gan no ārsta, gan pacienta puses. Šobrīd lielākoties cilvēki uztver kā resursu, bet par to būtu jādomā kā par investīciju.  

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs. "Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava. "Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un būs zināmas priekšrocības," piekrīt Nauris Kļava. "Izplatība paredzama tik strauja un pieejamība, kas pavērusies, ir ļoti plaša, līdz ar to viennozīmīgi apgalvot, ka kāds, kurš neizmanto šodien, ir neglābjami palicis iepakaļ, nevar.  Lielās korporācijas ar milzīgiem finanšu resursiem uz to jau strādā gadiem, ir zināmas priekšrocības. Bet pieejamība atvērtā koda risinājumiem, gan maksas risinājumiem kļūst tik liela, ka izmantošana kļūst arvien plašāka un būs arī plašam uzņēmumu lokam arī Latvijā. ChatGPT lieliski komunicē arī latviešu valodā. Priekšrocības, kas ir lielajiem uzņēmumiem angliski runājošās valstīs vai valstīs ar lielu iedzīvotāju skaitu, zināmā mērā izzudīs, jo risinājumi ir universāli. Valodas barjera strauji mazinās." Andrejs Vasiļjevs brīdina, ja mākslīgam intelektam paprasīs faktoloģisku informāciju, ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts, jo modeļi mēdz būt pārcentīgi un "bieži vien šīs halucinācijas ir ļoti ticamas". "Ja paprasīsies faktoloģisku informāciju, viņš var iedot tik detalizētu un it kā ticamu aprakstu, bet tas noteikti ir jāpārbauda. To es ieteiktu visiem lietotājiem, kas nevis vienkārši eseju brīvā formā palūdz uzrakstīt, bet kaut kādu konkrētu informāciju arī mācību darbos," norāda Andrejs Vasiļjevs. "Ir ļoti būtiski pārbaudīt katru faktu, ko pateicis mākslīgais intelekts. Jūs būsiet pārsteigti, ka ir kāds it kā pārliecinoši pateikts fakts, kuram neatradīsiet nekādu apstiprinājumu, kas bieži būs maldīgs." Andrejs Vasiļjevs skaidro, ka šobrīd pie tā strādā, lai mākslīgā intelekta sniegtā informāciju būtu arvien precīzāka. "Cerams, ka drīzā laikā tas tiks atrisināts, bet mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tas ir tas cilvēka faktors, kas joprojām ir būtisks," bilst Andrejs Vasiļjevs. Viņš skaidro, ka tagad mēģina apvienot lielos valodas modeļus ar informācijas meklēšanas un izguves sistēmām, pavisam citu tehnoloģiju.  "ChatGPT varat redzēt, ka teksts veidojas, vārdu pa vārdam virpina šo tekstu. Tas ir statistisks modelis," bilst Andrejs Vasiļjevs. "(..) Šobrīd strādā pie tā, ka šie modeļi dod paredzamas atbildes un mums nav jābrīnās, kāpēc šādu atbildi iedeva un ka šī atbilde ir uzticama. Pašreiz šī problēma nav atrisināta." "Nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs, lielisks ideju ieroesmes avots, bet rezultāts ir jāpārbauda," vēlreiz atgādina Andrejs Vasiļjevs. "Varat būt daudz efektīvāks - iegūt sagatavi, jēlmateriālu, bāzi, jaunas ierosmes, bet viss jāpārbauda, jāizlaiž caur cilvēka intelektu. Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu." Andrejs Vasiļjevs piekrīt, ka "vajag izveidot lielo valodas modeli latviešu valodai, kurš apkopo visu, kas ir zināms un pierakstīts, un digitāli pieejams par latviešu valodu, ne tikai publiskajās interneta krātuvēs, bet arī Nacionālās bibliotēkas digitālajās krātuvēs, arhīvos un citur, lai mākslīgais intelekts vislabāk zinātu latviešu valodu un visu par Latvijas vēsturi, kultūru, ekonomiku un būtu mums ļoti noderīgs rīks Latvijas un latviešu vajadzībām".

Bezaršanas tehnoloģijas pielietošana graudkopībā var dot ievērojamu finanšu un laika ekonomiju, kā arī būs krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. Tomēr ir daudz skeptiķu, kas uzskata šo pieeju par niekošanos, un ka nekas tur labs sanākt nevar. Var vai nevar, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Aivars Cimmermanis, kurš jau izmanto bezaršanas metodi savā saimniecībā. Finanšu sektors pamet lauksaimniecību. Iemesls tam ir klimata pārmaiņas un ar to saistītie riski, respektīvi, kapitāls nepazudīs, bet ar lauksaimniecību nodarbosies riska kapitālisti. Tas var radīt problēmas ar visa veida apdrošināšanu, nemaz nerunājot par tādu sīkumu, kā kredītlīnijas. Gan jau kaut kas būs, bet par kādiem procentiem būs runa, bail iedomāties. Badā jau arī nenomirsim, bet cik par pārtiku būs jāmaksā turpmāk, arī bail iedomāties. Tāpēc, lai nākotne nerādītos pārāk tumšos toņos, saruna par bezaršanas tehnoloģiju, kas būtu solis klimata pārmaiņu mazināšanai un, kas zina, arī graudkopības glābšanai Latvijā.

Eksperti nereti uzsver, ka arī nākotnes pensionāriem ar valsts garantēto vecuma pensiju labai dzīvei varētu nepietikt. Ko tad darīt, lai nodrošinātu sev labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šodien, 27. novembrī, sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu kopums, kuru Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko jau trešo reizi, lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Aija Brikše skaidro, ka atklāšanas pasākumā eksperti stāstīs, kā izvēlēties sev piemērotāko pieeju pensiju uzkrājuma veidošanai. Visu nedēļu portālā naudasskola.lv publicēs instrukcijas, kā praktiski katrs var pārliecināties, kas notiek viņa 2. pensiju līmenī. "Mums būs video instrukcijas, kur jāiet, kas jāspiež, kādu sadaļu jāatver, kur tu vari redzēt, cik tev tagad ir uzkrāts, kā tu vari nomainīt, kādu tev ir plāns. Var sekot, reizi dienā viena šāda instrukciju parādīsies," stāsta Aija Brikše. "Tāpat visu nedēļu portālā LSM.lv var pildīt testu, noskaidrot, kādas ir tavas zināšanas par pensiju sistēmu Latvijā." "Bet viens, kas man pašai liekas, viena no visbūtiskākajām lietām, ko mēs esam šai nedēļai sagatavojuši ir buklets par pensiju sistēmu bukletus vieglajā valodā. (..) Par to pensiju sistēma reizēm ir tik sarežģīti saprast, kas tur īsti notiek, man liekas, tas ir materiāls, kas noderēs ikvienam lasītājam. Ļoti vienkārši, bez svešvārdiem. Mēs arī daudz esam šo materiālu testējuši dažādās auditorijās. Viņi saka, nu beidzot mums ir skaidrs. Šie vieglās valodas materiāli tiks publicēti par visiem trīs [pensiju] līmeņiem, tos noteikti iesaku apskatīt," norāda Aija Brikše. Arī šis buklets pieejams portālā naudasskola.lv.    

Nu jau gan var likt dārzu mierā! Tiešām? Par dārza darbiem un darbiņiem, kas vēl šogad dārzā būtu paveicami, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl izdarāms, lai arī sniegs jau klāj lielāko daļu dārzu, stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Ieteikumi darbiem Tikko uzsnigušo sniegu var mest uz rozēm, tā ir laba un silta sega. Savukārt skujeņi vai kādi citi augi jānopurina no slapjā un smagā sniega. Arī no hortenzijām. Tūjas un eglītes podos nevajag turēt istabā pa ziemu. Eglīti pēc svētkiem var pārstādīt arī janvārī dārzā, ja vien zeme nav sasalusi. Jāatceras pasargāt it sevišķi jaunos augļu kociņus no meža zvēriem, jānomiglo ar meža zvēru asinīm, vai jāapliek ar aitu vilnu. Var aplikt ar egļu zariem. Vīnogas vēl var apgriezt, bet ja ir lielāki mīnusi, tomēr nevajadzētu.

Veselīgs uzturs – šķiet, gandrīz vai katram ir viedoklis par to, kas tas ir. Tomēr cilvēki ir dažādi un arī viņu vajadzības atšķiras, tāpēc ne vienmēr būs tā, ka tas, kas ir veselīgs vienam, būs veselīgs ariī otram. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Arvien vairāk darba vietu tiek aprīkotas ar jauniem digitāliem rīkiem. Kā digitalizācija maina darba vidi un darba drošības kritērijus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes asocociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma "SCHWENK Latvija" valdes locekle Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš norāda, ka ir daudz sīku lietu, kas turpina uzlaboties saistībā ar darba drošību, lielāko daļu pat nepamanām. "Milzīgu izmaiņu nav daudz, bet tas nenozīmē, ka digitalizācija neskars," atzīst Ivars Vanadziņš. Linda Šedlere pieblist, ka ražošanā tehnoloģijas ienāk daudz, bet jaunie risinājumi lielākoties attiecas uz individuālo aizsardzību. Uzlabojumi ražošanas iekārtās, tās ir gadu jautājums.  "Individuālās aizsardzības līdzekļi - spēj tik skriet līdz. Un darba organizācijas un vides monitoringa līdzekļi tiešām attīstās un var padarīt dzīvi vieglāku vai grūtāku," komentē Linda Šedlere. "Tās ir dažādas darba vides monitoringa iekārtas, dažādi analizatori. Dažādi sensori, kuri var palīdzēt darba vietai monitorēt, vai cilvēks atrodas darba stāvokli, vai viņš nav kaut kur nokritis un neguļ, vai viņam, iespējams, vajadzīga palīdzība." "Piemēram, sensors ķiverē, kas fiksē, vai cilvēks strauji nenokrīt un varbūt jāiet palīdzēt. Daudzas palīdzošas lietas," piebilst Ivars Vanadziņš. "Digitalizācijas ēnas puses ir šie mentālo veselību ietekmējošie faktori. Pie tā, kā iekārtot darba vietu, esam gadiem strādājuši, mums ir stāvgaldi un sēdgaldi, dažādi paliktņi datoriem. Ne vienmēr cilvēki atpazīst, ka tas rada nogurumu, rada pārgurumu, neļauj izgulēties," atzīst Linda Matisāne. "Šogad tika veikts pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā" un man viens no lielākajiem šī pētījuma pārsteigumiem bija, ka topa faktors, ko darbinieki paši atzinuši kā vissvarīgāko, ir grūtu un sarežģītu lēmumu pieņemšana," norāda Linda Matisāne. "Tas viennozīmīgi ir izaudzis pēdējo gadu laikā, kad mainās... Ja pirms 10 gadiem teicām, ka topā ir viss, kas saistīts ar ergonomiku - smagumu celšana, vienveidīgas kustības, darbs piespiedu pozās. Tagad top pieciniekā ir laika trūkums, darbs ar tehnoloģijām, darbs ar cilvēkiem - viss, kas ir vērsts uz psihisko veselību, mazāk ar ergonomiku." Ivars Vanadziņš atzīst, ka platformu darbos priekšnieks jau tagad bieži ir mākslīgais intelekts. Vai cilvēki tam ir gatavi, ka nav priekšnieka, bet viņus komandē robots. Daudzi nebūs aizdomājušies, ka viņus jau komandē robots. "Laika monitoringa sistēmas cilvēkiem, kas strādā attālināti. Liels stress psihiskai veselībai tādā vidē atrasties, tas ir tavs priekšnieks, kurš vēro, monitorē tavu darba laiku. Daudzi nav tam gatavi, atzīst, ka tas ir pamatiemesls trauksmainībai," bilst Linda Šedlere.  

Mēdz teikt, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja pirmajā kaut kas nogājis greizi. Vai tāda ir arī jādod bijušajiem ieslodzītajiem? Par iespējām atrast pareizo dzīves ceļu, ja iepriekš tas vedis neceļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste un Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne.

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot, kad gan klātienē, gan ierakstos tiekamies ar Latvijas mājražotājiem. Raidījuma viesi: zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote, kooperatīvās sabiedrības "Latvijas liellops" vadītāja Alma Bērziņa, Lauku konsultācijas un izglītības centra pārstāve Iveta Tomsone un Mazjūras zvejnieku biedrības priekšsēdētājs, zvejnieks Andris Cīrulis. Ierakstā uzklausām Simonu Ģērmani un Jāni Zilveri. Mājražotāja Simona Ģērmane jau septiņus gadus savā virtuvē cep četru veidu maizi ar dažādām piedevām. Svētkos Simona cep īpašu svētku maizi un Latvijas Radio žurnālisti Dainu Zalamani viņa sagaidīja ar maizes klaipu sarkanbaltsarkanā krāsā. Jānis Zilvers augļkopības saimniecību "Pīlādži" Siguldas novadā izveidoja pirms 33 gadiem. Šobrīd saimniecībā strādā arī abi Jāņa dēli. Uzklausām Jāni un viņa jaunāko dēlu Reini, kas vada "Zilver" dzērienu darītavu.

Kā problēma kļuva par izaicinājumu? Arī par to spriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Problēmas un grūtības ir savā ziņā negatīvi ietonēti vārdi, izaicinājumi ir labāk. Bet pamatā tur ir angļu valodas ietekme, jo angļiem "challenge" ir gan mūsu vecais izaicinājums, proti, kā izaicinājums uz dueli gandrīz. Ap 2000. gadu parādījās jaunā nozīme, kā problēma, bet kas varbūt būtu risināma, kas būtu interesanta," norāda Andrejs Veisbergs. "Problēmu skaits mums nav mazinājies, bet tagad esam tās pārsaukuši par izaicinājumiem, kas savā ziņā skan labāk. Domāju, ka vecākai paaudzei tas griežas ausīs, jaunieši pie tā ir pieraduši," turpina Andrejs Veisbergs. Dite Liepa iebilst, ka ir par daudz to izaicinājumu. Arī kāds klausītājs mudina dot sinonīmus šim vārdam. Visi izaicinājumi nav grūtības. Viņa norāda, ka jauni izaicinājumi var būt arī jauni uzdevumi, jauni pārbaudījumi darbā, jauni darbi, jauni pienākumi. "Nevajag visus padarīt par izaicinājumiem. Es neaizstāvu nevienā brīdī. Man ir par daudz," bilst Dite Liepa.

Kā veicināt sabiedrības saliedētību un cik svarīga ir iekļaujošas politikas nozīme, īpaši darba vietās, un ko var darīt darba devējs, lai katrs darbinieks justos piederīgs un iesaistīts, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas sociālantropoloģijas doktore un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa, eksperte dažādības vadības jautājumos Rasma Pīpiķe un Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce. Rasma Pīpiķe atzīst, ka dažādības pieejas mūs kā sabiedrību var padarīt bagātāku. Viņa savās studijās fokusējas uz to, kā varam ne tikai labi un draudzīgi varam kopā visi dzīvot, bet kā ar dažādības vadības konceptu panākt, lai Latvijas ekonomika iegūst izrāvienu. Tas ir globālā līmenī, bet daudz kas ir darāms mikrolīmenī, norāda eksperte. Zaiga Pūce norāda, ka dažādības vadības aspektā viena lieta, ko risināt, ir censties ekonomikas attīstībai piesaistīt ne tikai darba rokas no citām valstīm, bet arī Latvijas iedzīvotājus, kuri kādu iemeslu dēļ nav tik labi iekļāvušies darba tirgū līdz šim. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka bez imigrācijas neiztikt. "Ja mēs skatāmies uz Latviju kā labklājīgu valsti un vēlamies, lai tā tāda būtu, tas vienmēr nāk komplektā arī ar imigrāciju, jo cilvēki vēlas dzīvot valstīs, kur viss ir  forši un rūpējas par iedzīvotājiem. Arī šajā aspektā jāsaprot, ka mūsu sabiedrības dažādība, gan etniskā, gan citāda noteikti palielināsies," norāda Zaiga Pūce. Kā veiksmīgu piemēru Zaiga Pūce min izmaiņas Īrijā 30 gadu garumā. Agnese Cimdiņa atzīst, ka roboti dažādību nevarēs vadīt. "Šajos robotizācijas un digitalizācijas procesos redzam, cik ļoti pat iekļaušanās vārdā tie veicina diskrimināciju, veicina cilvēku izstumšanu un neiekļaušanu. Redzam, ka tehnoloģijas daudz biežāk cilvēkus izstumj un diskriminē, nevis iekļauj. Līdz ar to nodot dažādības vadības vai sabiedrības integrācijas procesu, vai uzņēmuma darbinieku integrācijas procesu tehnoloģiju rokās, tas visticamāk neveicinātu iekļaujošu sabiedrību," uzskata Agnese Cimdiņa.

Pasaules Veselības organizācija ir nobažījusies par lielo globālo neārstēto diabēta gadījumu skaita pieaugumu. Vai tā ir problēma arī Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde, RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis un Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane. "Visiem gribas tabletes, kas ir ļoti efektīvas, bet pārējo dzīvot savai baudai. Bet fiziskās aktivitātes un labs miegs ir ļoti nozīmīgs," atgādina Ilze Konrāde. "Lai mēs šobrīd būtu veseli, tas ir sportiņš, veselīgs miegs un mazāk psihosociāla stresa." Slimība cilvēkiem liek pārskatīt prioritātes, tomēr tikai apmēram 20 % cilvēku spēj izmainīt dzīvesveidu. "3-4 reizes nedēļā stunda ātras pastaigas ir labs aerobais treniņš. Fantastisks rezultāts. Apmēram par 45% var darba spējas mitohondrijos uzlabot," turpina Ilze Konrāde. Kārlis Trušinskis norāda, ka ir jādomā, kā veselīgo dzīvesveidu padarīt mērķētāku un pieejamāku, "kā trāpīt par cilvēkiem". Vajag pabakstīt, vai atgādināt, lai ieradumus uzturētu. Tad ir arī rezultāti. "Lai arī e-veselībai ir ne pārāk laba skaņa, to arī nozīmētu, ka varat saņemt kādu atgādinājumu, balstoties uz savu profilu, riska faktoru kopumu, vecumu, vadoties no tā, kāds ir holesterīns, asinsspiediens. Tam noteikti ir nākotne, līdzīgi kā par daudzām lietām atnāk atgādinājums," bilst Kārlis Trušinskis. Ilze Konrāde vērtē, ka daudz vairāk ir vajadzīgas sociālās reklāmas. Gunta Freimane min, ka svarīgi arī vērtēt, kādas sporta būves nepieciešamas un līdz ar to, kādas atlaides piemērot par to celšanu. Kā labo piemēru viņa min Somiju, kur izpētīts, ka nav vērts celt slidotavas, jo cilvēki ar locītavu slimībām nevar tās izmantot, bet ir vērts ūdens atrakciju centrus kopā ar baseiniem, ko cilvēki daudz aktīvāk izmanto.

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kārtībā, es atkal varēšu sākt lietot. Tie ir lieli maldi, informācijas trūkums. Slimība tikai un vienīgi progresē. Viņa nav izārstējama, bet ir labi ārstējama," skaidro Ilze Maksima. Orests norāda, ka sadraudzības 12 soļu programma ir kā ieteikums.  "Mēs smejamies, ka tas nav obligāti ir līdzīgi, kā ar izpletni: kad lec ārā no lidmašīnas ar izpletni, nav jau obligāti viņu atvērt, ir ieteikts paraut šo šņorīti, tātad lietot šo programmu. Ir cilvēki, kas gadiem nāk uz AA, viņi jūtas komfortabli, viņi programmu nelieto. Viņi nedzer, vērtē, vai viņš ir skaidrā, vai dzīvo "sausā", tas ir viņa ziņā," atzīst Orests. Viņš arī norāda, ka cilvēki maākās pilsētās kautrējas pievienoties AA sadraudzībai, jo kā es iešu uz Anonīmo alkoholiķu sapulci, mani taču visi kaimiņi pazīst. Tā var būt lielākā problēma. "Kad tas dibens ir sasniegts, cilvēks ir gatavs darīt jebko, tas ir īstais brīdis, kad sākas atveseļošanās," norāda Orests. Ilze Maksima atzīst, ka šāda palīdzības forma daudz pieejamāka, nekā narkologa konsultācija, jo ir reģioni, kur narkologa nav, vai arī rindā uz konsultāciju jāgaida mēnesi vai pat vairāk. "Ģimene nevar izvilkt cilvēku, neviens nevar izvilkt cilvēku," uzskata Kaspars Simanovičs. "Es parasti saku, ka labākā palīdzība alkoholiķim vai atkarīgajam, ir viņam nepalīdzēt. Kamēr visi danco riņķi, apkārt atkarīgajam un mēģina ar viņu kaut ko darīt, tur nekas nelīdz. Viņš ir jāliek mierā. Cilvēkam ir jāļauj pēc iespējās ātrāk pašam piedzīvot savas rīcības sekas." "Viņš arvien vairāk slīdēs uz leju un šajā slīdēšanas procesā katru reizi ir iespēja notikt atsitiena punktam. Vienam tas būs mazliet augstākā pakāpē, vienam zemāk, citam - vēl zemāk, kādam nenotiks vispār un tad mēs viņu atradīsim nosalušu zem tilta kartona kastē..." turpina Kaspars Simanovičs."Ir jānovelk robežas. Sliktākais, ko izdara tuvinieki, uzņemas sekas viņa vietā, un viņš nejūt šīs sekas, turpina dzīvot bezatbildīgi, jo sekas uzņemas cits. Kāpēc man mainīt kaut ko savā darbībā?

Nevis tāpēc, ka pensija maza, bet gan nav, kas strādā. Arvien reālāka kļūst perspektīva, ka Latvijas iedzīvotājiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs vien jāturpina strādāt, jo gados jaunāku darbinieku, kam stāties pensionāra vietā, vienkārši nebūs. Vai cilvēki tam būs gatavi metāli un arī fiziski, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un AS "AB City" grupas personāla vadības stratēģiskā vadītāja Ilze Ogle.

Tumsa un rudenīgi laika apstākļi noteikti nenāk par labu autovadītājiem, pārvietojoties no punkta A uz punktu B. Bet kāda ir drošas braukšanas formula rudenī un ziemā, to raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks. "Diapazons ir ļoti plašs, katram jājūt, ko izmantojam. Nav perfektas riepas visiem ceļa apstākļiem. Līdz ar tāpat jārēķinās, kas konkrētā brīdī automobilim ir, atbilstoši, protams, normatīvajiem aktiem, ko drīkst lietot," norāda Juris Kreicbergs. Viņš norāda, ka sniega apstākļos riepas vecumam nav tik liela nozīme, bet gan kārtīgam protektoram, nobraukumam. "Uz ledus vecumam būs lielāka nozīme, sniegā - mazāk," norāda eksperts. Gan pie ziemas riepām pēc maiņas, gan noteikti pie braukšanas apstākļiem, kad ir uzsnidzis sniegs un veidojas apledojums, ir jāpierod. "Arī es ziemas sākumā nejūtos simtprocentīgi drošs uz ceļa, bet pavasarī man sniegs vairs netraucē uz ceļa," atzīst Jānis Vanks. Juris Kreicbergs piebilst, ka arī pēc pamēģināšanas nevajag sajusties pārdroši. "Labāk ir sajust, kas notiek ar automobili, bet tas pilnu drošību nedod. Reizēm labāk ir nobīties, ka - opā, es netieku ar visu galā, nekā teikt - es tagad ar visu tiku galā," komentē Juris Kreicbergs. 

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu. "Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas. Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzīgs atkārtot, varbūt ir vajadzīga jauna sistēma. Kāpēc, piemēram, veikals sūta savus atlaižu kuponus uz uz e-pastiem, telefonu. Šim atgādinājumam varbūt jābūt arī tādā veidā organizētām, jā, sievietei šodien nav laika aiziet, bet viņai atnāk vēlreiz atgādinājums, ka es to neesmu izdarījusi. Vai arī tajā sistēmā iekrīt, ka joprojām veselu gadu sarkanā gaismiņa mirgo, ka šī pacienti nav aizgājusi uztaisīt mamogrāfiju. Viena lieta ir, protams, šī pacientu pašu atbildība, bet, ja būs šīs rūpes par pacientiem, jo mēs vairāk atgādināsim, tā būs vienlīdzības zīme pacientu atsaucībai uz skrīningu, un arī šie rezultāti būs labāki.  Līdzīgi Aija Geriņa-Bērziņa min arī par "dzelteno koridoru", ka pietrūkst pārvaldības. "Trešā lieta ir arī kapacitāte. Par to, ko mēs sākām celt trauksmi jau agrāk, bet tas aizvien vairāk aktualizējas. Nepietiek jau tikai šiem aparātiem, nav cilvēkresursu, to trūkst arvien vairāk, nav speciālistu tik daudz, cik varētu apskatīt pacientus," norāda Aija Geriņa-Bērziņa. "Mēs arī šo "dzelteno koridoru" novirzām uz universitātes slimnīcām, viņas ir pārslogotas ar esošajiem pacientiem, viņas arī nevar paņemt tik daudz šos izmeklējumus, kas ir jaunie pacienti. (..) Nav pieejams nevis tāpēc, ka dakteris negribētu, bet tāpēc, ka šī te kapacitāte ir tik, cik ir. Mēs varam izdarīt tik, cik mēs varam, jo lielākā daļa mediķi, mēs jau strādājam ar pārslodzi. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ir ārste ginekoloģe un 14. Saeimā vada Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu. Viņas vadībā pirms pieciem gadiem tika izstrādāts pilotprojekts, lai palielinātu valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu aptveri. Saeimas Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas vadītāju uzklausām ierakstā.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Vai un kas ir mainījies šo sešu mēnešu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, "Elektrum" pārstāvis Uldis Mucinieks un uzņēmuma "Latvijas gāze" valde loceklis Egils Lapsalis.

Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka naudu jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?  Raidījumā Kā labāk dzīvot risinājumus iesaka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas „CrowdedHero” līdzīpašnieks Jānis Blaževičs. "Ja pirms gada studijā būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas uz nakti arī norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Nelielas un šobrīd neiet rokrokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā, atzīst Aija Brikše. "Krājobligācijām ienākumu nodokļa nemaksāšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem iegādājoties krājobligācijas, noteikti ir ļoti nozīmīgs naudas izteiksmē, ja runājam par lielākām summām," turpina eksperte. Kaspars Peisenieks vērtē, ka var mēģināt ieguldīt izglītība, lai saprastu, kā labāk investēt, ne visi vadīties tikai tīri emocionāli - izskatās, ka viss ir labi. Internetā var ir pieejami dažādi piedāvājumi, bet jāizvērtē, kas māca un ko māca. "Jebkurš, kurš sola kaut ko garantētu, tur uzreiz ir jābēg prom," atzīst Kaspars Peisenieks. "Vai sola ātru un lielu peļņu un sāk saukt zināmus cilvēkus, kas ļoti ātri jau ir nopelnījuši un sāk izmantot tādus "paskatieties, viņš gada laikā kļuva par miljonāru"," papildina Aija Brikše. "Ātras, vieglas peļņas iesācējam finanšu tirgos nebūs, visticamāk nebūs ar tam, kas tur kādu laiku darbojas. Visticamāk, kad sola šo kombināciju, tad ejam prom."  

Interneta krāpnieki. Par virtuālās pasaules zagļiem un viņu nedarbiem varam dzirdēt teju katru dienu, bet vai šis negatīvais fons ietekmē e-komercijas attīstību, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "NESS" pārstāvis Jānis Karāns, e-komercijas stratēģis Vilnis Dreimanis, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Aptaukošanās ir cieši saistīta ar sirds veselību. Kas par to jāzina? Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju “Viegli – BŪT!”. Vai viegli būt vieglam, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena. Inese Mauriņa atzīst, ka ar ilgtermiņa akciju “Viegli – BŪT!” biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus, tā ir aptaukošanās. "Virziens, kurā visi dodamies kā sabiedrība, to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu iespējams novērst. To varam darīt paši. Ir daudz labas iespējas cīnīties ar šo sērgu," norāda Inese Mauriņa. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 30 % ir liekais svars un 30% ir aptaukošanās.  "Tas nozīmē, ka gandrīz 60% procentiem cilvēku ir par daudz un daļai ir daudz par daudz," bilst Inese Mauriņa. Tāpēc vēlas runāt par šī liekā svara ietekmi uz veselību. "Runa nav par smukumu, runa ir par veselību. Tiešā saistība aptaukošanās kā riska faktors sirds un asinsvadu slimībām ir pārliecinoša, ir daudz netiešu ietekmju, tas nozīmē, ka risks pieaug ģeometriskā progresijā. Katra lielā ķermeņa masas vienība diemžēl, bet tas ir fakts, bojā veselību," atzīst Iveta Mintāle. Kristīne Ducena norāda, ka Pasaules veselības organizācijas dati apstiprina, ka vidēji 45-50% pasaules populācijas ir aptaukojusies. Pacientiem viņa kopā ar kolēģiem stāsta, ka liekais svars nav kosmētiska problēma. "Arī nedaudz palielināts holesterīns, asinsspiediens, cukura līmenis nesāp kā zobi vai vēders, bet pirmā izpausme var būt miokarda infarkts un tā var būt arī pēdējā," bilst Kristīne Ducena.

Ar holesterīnu nav nekādi joki. Par ko liecina zema blīvuma holesterīna rādītāju izmaiņas un kas notiek, ja nekas netiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Jautāta, kas varētu veicināt cilvēka veselības uzlabošanos, runājot par riskiem, kas saistīti ar holesterīna rādītāju izmaiņām, Alise Nicmane-Aišpure atgādina jau zināmas lietas, kas saistīti ar dzīves veida ieteikumiem - par kustībām, uzturu, pietiekamu miegu un arī stresa menedžmentu, kas var radīt ar hormonālas izmaiņas. "Tie ir tādi pamata ieteikumi, ar kuriem noteikti sākt. Ja pacientam pusgada laikā izdodas šos ieteikumus savā dzīvē ieviest un ievērot, un, kontrolējot holesterīnu atkārtoti pēc sešiem mēnešiem, redz, ka efekts ir pietiekošs, cilvēks var turpināt ieviestos paradumus uzturēt," atzīst Alise Nicmane-Aišpure. Tajā pašā laikā viņa piekrīt, ka nav vienkārši šādas pārmaiņas ieviest un uzturēt ikdienā. "Varbūt kādam ir grūtāk atmest smēķēšanu, bet vieglāk sākt sportot un izvēlēties citus produktus ikdienā. Kādam varbūt ir daudz sarežģītāk pietiekoši gulēt, bet viņš var vieglāk atmest smēķēšanu un atsākt kustību apjomu," norāda Alise Nicmane-Aišpure. Ārste min, ka pacientiek iesaka vienkāršas lietas - izkāpt vienu pieturu ātrāk ārā un aiziet līdz darbam kājām, vai, ja uz darbu parasti steidzas, tad vismaz atpakaļceļā izkāp kādu pieturu ātrāk un noiet ar kājām šo gabalu.  "Ir cilvēki, kuri ļoti motivēti un ļoti ātri viņiem izdodas, un arī atkarībā no ģimenes. Jo ģimene ir līdzestīgāka, jo visa ģimene vairāk iesaistās tajā, ka uzturs tiek mainīts, jo vienkāršāk. Ja, piemēram, es savās mājās teikšu, ka gribētu ēst zivis divreiz nedēļā, bet manā mājā neviens zivis neēd, negrib ēst un vaiksta degunu, visticamāk, būs grūtāk. Vai, ja mans partneris regulāri smēķē un mēs smēķējam kopā, un alkohols mūsu mājās ir diezgan lielā daudzumā regulāri, un es izlemju, ka gribu to mainīt, bet mans dzīvesbiedre varbūt nav tik līdzestīgs un bieži vien mani paaicina, lai tomēr atjaunoju vecos paradumus, noteikti noturēties pretī ir sarežģītāk. Tas ļoti atkarīgs no vides, kurā mēs esam, no mājām, no ģimenes." Ja cilvēkam ir izmaiņas holesterīna līmeni, parasti viņi turpina sekot tām un arī cenšas vismaz daļēji ievērot dzīves veida nosacījumus, pirms sākt lietot medikamentus. Vairāk par savu holesterīna līmeni aizdomājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Nav gluži, ka par holesterīna līmeni interesētos jaunieši.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2022. gadā  veica 25195 pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes. Tomēr no traumas brīža līdz invaliditātes noteikšanai paiet ilgs laiks, kas cilvēkam bez finanšu uzkrājumiem, var izvērsties ļoti grūts. Kā šo laiku saīsināt, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Metodiskās vadības un kontroles nodaļas vecākais ārsts eksperts Roberts Rezgalis.  

Vai  jau pienācis laiks dārza ieziemošanai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kas veltīts novembrī dārzā darāmajiem darbiem. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Dārzkopju padomi: Rozes apgriež un noliec, kamēr vēl ir silts, lai kāts nesastingst. Segt nevajag, jo daudz par siltu un ir liels mitrums. Ja sasegs, tad pūs. Jāpadomā, ko augļu kokiem un dekoratīviem kokiem, sevišķi jauniem siet ap stumbriem kokam, lai pasargātu no sala un zvēriem. Jaunums  - cepamo papīru var veiksmīgi izmantot. Bet vislabāk parastos egļu zarus. Hortenzijas vēl segt pa agru. Jāgaida, kad nokritīs lapas. Šogad hortenzijām pāri nodarīja spēcīgās pavasara salnas. Jāķer mirkļi, kad vēl var nopļaut zāli, jo tā ir salīdzinoši gara. Bet jāatceras lapas pēc tam no nopļautā novākt, lai nepūst. Jāsāk stumbrus balsināt, to vajag darīt, jo nenokaļķoti koki kaitēkļiem ir viesnīca, tāpat pavasarī var plaisāt miza saulē. Vēlams pievienot urīnvielu, lai efektīvāka dezinfekcija. Urīnvielu var miglot pār kritušām lapām. Tas arī dezinfekcijai.

Lai sāktu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, ir nepieciešams ēkā veicamo darbu būvprojekts. Tā izstrāde nebūt nav viegla pastaiga un arī ne lēts process. Kā nonākt līdz saprātīgam būvprojektam, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "KasunK.Studija" valdes loceklis Kaspars Beitāns un "Jurisconsultus vadītājs" un jurists Jānis Uzulēns. Pieredzē dalās Ervins Arents no Rīgas.

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Termini, kas bieži dzirdami, redzami un lasāmi medijos, bet vai gana apspriesti sabiedrībā? Varbūt plašāka diskusija nemaz nav iespējama, jo vienkārši mums trūkst informācijas, lai formulētu savu viedokli un nostāju tik svarīgos ar cilvēces nākotni saistītos jautājumos? Kā klimata pārmaiņas uztver sabiedrībā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa, organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics. Ierakstā uzklausām Liepājas ielās sastapto cilvēku domas par klimata pārmaiņām.

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits, sertificēta audiologopēde Dina Tanberga, otorinolaringoloģe Ilze Sokolova un paciente dzirdes korekcijas līdzekļu lietotāja Jeļena Medvecka-Glinska.

Šīs sezonas ķirbji novākti, jāsāk gatavoties jaunajai sezonai. Par ķirbju, paprikas, meloņu un arbūzu audzēšanu un konservēšanu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta ķirbjaugu, paprikas un čili piparu audzētājas Saiva Pekuse no dārzniecības "Neslinko", un Maija Čerjaka. Saiva Pekuse iesaka vienkāršu ķirbju marinēšanas recepti: 1,5 kilogrami ķirbja, litrs ūdens, 400 - 600 grami cukura, 3 - 4 ēdamkarotes galda etiķa. Kā arī pievieno kanēļa mizu un krustnagliņas. Marinādi uzvāra, liek iekšā ķirbi. Atkarībā no ķirbja šķirnes tas būs jāvāra ilgāk vai mazāku laiku. Varbūt tikai jāuzkarsē. Ķirbjus pilda burkās un pēc vajadzības vēlreiz uzkarsē marinādi, lej virsū ķirbjiem. Burkas aizvāko un glabā līdz apēšanai. Ja vēlas marinēt, audzē vai pērk sulas ķirbi. Ieteikums: Ja iegūst īpašumā ķirbi, gribas iemarinēt, bet nav saprotams, vai tam paredzēts, vai neizjuks karsējot, vajag paņemt 3 -4 gabaliņus ķirbja, sagrieztus tādā izmērā, kādā vēlas marinēt, un katliņā ar parastu ūdeni uzkarsē, skatoties, pēc cik ilga laika sāk jukt ārā. Ja sadalās ļoti ātri, ķirbis nav izmantojams marinēšanai, bet ir pankūku vai putras ķirbis. Savukārt Maija Čerjaka dalās ar marinādes recepti paprikai. Puslitrs ūdens, glāze cukura, glāze baltvīna etiķa un pusglāze olīveļļas. Uzvāra marinādi, met iekšā iztīrītas, gabaliņos sagrieztas paprikas, vāra 5 min., pilda burkās, kur jau priekšā ķiploka daiviņa. Burkas aizvāko un glabā. Domājot jau par nākamā gada ražu, ir īstais laiks ielabot augsni. Sakritušās koku lapas var likt tur, kur paredzēts nākamā gadā stādīt ķirbjus. Izrok bedri, kurā pilda lapas, pērno zāli, tomātu lakstus no siltumnīcas, ber virsu zemi. Visu vagu piepilda ar jaunām barības vielām. "Līdz pavasarim vēl nav īsti sadalījies, bet nākamā gadā rokot, pat stingrākās ozola lapas ir sadalījušās," atzīst Saiva Pekuse.  Starp lapām ber pelnus, kas gan bagātina augsni ar kāliju, gan arī arī nedaudz silda lapas, notiek ātrāk sadalīšanās process. Lapas nevajag bērt biezā slāni, apmēram 20 cm. Ķirbjus, kad novākti no lauka, nevajag mazgāt, jo tas noārda vaska slānīti, kas aizsargā un ilgāk palīdz uzglabāties.   No 25. līdz 29. oktobrim Latvijas Nacionālais dabas muzejā norisinās gadskārtējā rudens ražas izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2023”, kurā var gūt ieskatu daudzveidīgajā ķirbjaugu un paprikas pasaulē, iepazīt selekcijas jaunumus, kā arī uzzināt par dažādām garšas un ārstnieciskajām īpašībām. Sezonas noslēguma dārzkopības izstādē būs apskatāms plašs ķirbju šķirņu klāsts – gan iecienītas un gadu gaitā jau pārbaudītas, gan jaunas rudens lielogu šķirnes. To vidū būs gan ēdamie, gan dekoratīvie ķirbji, gan arī dažādi citi ķirbjaugi – kabači, cukini, patisoni, arbūzi, melotrijas jeb peļu arbūzi, tladiantas jeb sarkanie gurķi un momordikas jeb balzāmbumbieri. Īpaša vieta izstādē atvēlēta krāšņajai un bagātīgajai šī gada piparu ražai – būs gan saldā paprika, gan aso piparu šķirnes.

Netieši dati rāda, ka vegānu skaits Latvijā turpina palielināties. Vegāniska uztura piedāvājums arī. Tomēr bažas par to, ka šāds uzturs ir nepilnvērtīgs un ilgtermiņā var radīt problēmas cilvēka veselībai, nekur nav pazudušas. Vai bažām ir reāls pamats, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. "Piemēram, šobrīd aizvien vairāk runā par gaļas patēriņa samazināšanu, un tas varbūt simtprocentīgi neierakstās tajā idejā kā tādā, bet tas neizbēgami arī ir daļa no tā aicinājuma," par iespējamo motivāciju pievērsties vegānismam bilst Sandris Ādminis. "Sāksim ar to, ka paskatāmies, vai tas, cik mēs daudz apēdam tos dzīvniekus, tiešām atbilst tam, ko mums iesaka ārsti, veselības speciālisti, vai tiešām tas ir ilgtspējīgi vides mijiedarbības sakarā. Tas ir viens piemērs. Aicinājums varbūt ir kļuvis iekļaujošāks ar laiku, plašāks." Lai uzturs būtu pilnvērtīgs, varbūt risinājums ir mākslīgi audzētas gaļas produkti pa reizei? "Tas jau ir ļoti atkarīgs no apsvērumiem, no motivācijas, kāpēc cilvēks ir izvēlējies piebremzēt ar dzīvnieku produktu patēriņu vai vilkšana mugurā, tai skaitā. Tas jau nav tikai par uzturu, vegānisms tādā ziņā ir kaut kas plašāks par uztura veidu," norāda Sandris Ādminis. "Ja cilvēkam kā apsvērums ir vairāk saistīts ar savu veselību, tad, piemēram, apēst reizi gadā vai reizi nedēļā kaut ko no dzīvniekiem kādu mazu zvēriņu - trusīti, vistiņu vai zaķīti - tas varbūt dramatiski nemainīs vides situāciju. Ja tā pārliecība ir saistībā ar morāliem apsvērumiem, ar sirdsapziņu, es gribu, lai manas izvēles dēļ nevienam netiek nogriezta galva, trusītim, piemēram, tad tas ir citādāk. Atkarīgs no cilvēka iekšējās motivācijas." "Ja es izvēlos būt par vegānu, gribu mainīt radikāli savu dzīvesveidu, savu ēšanu tādu vai šādu apsvērumu dēļ, tad, pirmkārt, noteikti būtu jāizdodas pie sava ģimenes ārsta, jānoskaidro savu veselības stāvokli, kāds tev ir šobrīd. Es esmu redzējusi ļoti gudrus, izglītotus, protams, vegānus, kuri seko līdzi savam veselības stāvoklim, asins, analīzēm, dzer papildus uztura bagātinātājus," analizē Liene Sondore. "Šis dzīvesveids neiet pretrunā... Priekšstats, ka vegāniem kaut kas trūkst, tas tā ne vienmēr ir. Es vienmēr saku, nu arī tiem, kas ēd tikai baltmaizi ar sardeli un pelmeni, arī nav pats labākais dzīvesveids.  Tāpēc, pirmkārt, tev ir jāzina savs veselības stāvoklis. Un tad jau tālāk ārsts pateiks konkrēti, kādus uztura bagātinātājus vajadzētu uzņemt papildus. Būsim reāli, mēs varam varbūt kādu vegānu bārt - nu, nu, nu tagad tev jāapēd reizi mēnesī gaļa! Tā nebūs, ja šim cilvēkam ir konkrēta pārliecība. Bet es domāju, nevajag tās lietas dramatizēt. Mūsdienās ir ļoti daudz pieejami forši produkti. Es esmu absolūti par mājās gatavotu ēdienu un papildus, kas ir jāuzņem, tad tas ir jāuzņem."  

Pareizi ir jāsaka un jāraksta - sociālās tīklošanās vietnes, sociālās saziņas (komunikācijas) platformas, arī sociālie mediji, bet ne sociālie tīkli vai soctīkli. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valodnieki: Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. "Sociālie tīkli ir, bet ieklausieties, ko stāsta mediju speciālisti, ka sociālie tīkli ir katram savi un tās platformas un vietnes, kur tīklojamies, kur nesam to visu uz āru, tie ir sociālie mediji," norāda Dite Liepa. "Nav iebildumu pret vārdu savienojumu "sociālie tīkli", ir runa par pareizu tā lietojumu. Tīkls ir man, tīkls ir jums, mums kaut kur tas tīkls un tad mēs tīklojamies, mums ir tā platforma, kur apmaināmies viedokļiem. Tā skaidro mediju speciālisti, tas nav šajā gadījumā tik ļoti valodas jautājums, ka es kategorijā pareizi - nepareizi runāju. Tas ir par izpratni, kā mums skaidro komunikācijas speciālisti." "Ir arī iebildums pret vārda mediji lietojumu, jo daudzi uzskata, ka tie nav mediji. Tāpēc pēc arī piedāvā platformas, vietnes, turpina Dite Liepa. "Šeit ir vēl problēma, ka tīklošanās vai tīmekļošanās, kurš ir īstais vārds, jo vispār mums ir tīmeklis un tas, kas notiek šajā jomā, tā būtu tīmekļošanās, bet tas ir traki garš vārds un grūti izrunājams. Tā kā laikam paliekam pie tīkliem un tīklošanās," pieblist Andrejs Veisbergs.

Par biškopi var kļūt ikviens, pat ja jūsu īpašumā nav zemes gabala, kur novietot bišu stropus. Pietiks ar daudzdzīvokļu mājas jumtu, protams, iesākumā saskaņojot savas darbības ar mājas iedzīvotājiem. Vai bišu vešana uz pilsētas ganībām liepu ziedēšanas laikā arī ir urbānā biškopība? Vai tomēr par pilsētas bitēm varam saukt tās, kas visu gadu pavada savās pilsētu dravās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir urbānā biškopība un kā bites jūtas pilsētvidē. Raidījuma viesi: urbānais biškopis Valdis Janovs, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis un pilsētplānotājs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš. "Bites dzīvo kur vēlas, ne tikai, kur cilvēks viņas noliek. Spiets var iespietot pilsētā un viņas kļūst par urbānām bitēm," atzīst Valdis Janovs.  Vai kļūt par urbāno biškopiir vienkārši? "Jā, uzliec bišu stropus uz jumta un dravo. Vai viņām ir ko ēst, jā Rīga ir zaļa pilsētā," pārliecināts Valdis Janovs. "Bites pilsētā ir ļoti socioloģiska lieta. Tas liek biškopim sadzīvot ar kaimiņiem, jo parasti sūdzības no kaimiņiem sākas tad, kad kāds sanīstas ar kaimiņu," atzīst Juris Šteiselis. "Tad uzreiz bites ir vainīgas. Līdz tam viņi dzīvo draudzīgi, bites netraucē, ja kāds... Bija gadījums Koknesē, kur puikas aplaupīja kaimiņienei šķūnīti, nozaga medus burciņas, uzreiz zvanīja uz Biškopības biedrību, aicināja palīgā, ka tur kaimiņa bites, sliktie puikas... Jāuztur labas attiecības. Nopietni runājot, gribam vai negribam, dibengals bitei ir ass un ir jārēķinās ar to, jāņem arī vērā, ka ir kaimiņi, kuriem varbūt nepatīk, ka bites dzeļ." Viesturs Celmiņš atzīst, ka cilvēki arvien vairāk dzīvo pilsētās un līdz ar viņiem šajā vidē ienāk arī bites. Ir tikai daudz aizspriedumu un tos vajag lēnām un pacietīgi atspēkot.

Normālais darba laiks, summētais darba laiks, virsstundas, kad ko apmaksā, kad nē – tik daudz variāciju, ka var apjukt… Kā neapmaldīties darba laika uzskaitē un kā vispār uzskaita darba stundas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka Latvijā spēcīgu vētru vairāk nekļūs, bet tās arī nepazudīs.  Lielas vētras līdzi sev nes arī pamatīgus postījumus, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrosim, kas ir atbildīgs par vētras postījumiem, ja krītošs koks vai norauts jumts nodarījis zaudējumus kādas personas mantai vai veselībai. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks. Jānis Abāšins skaidro, ja cieš cilvēks vai īpašums no krītoša koka vai sniega, apdrošinātāji izmaksā atlīdzību. Apdrošinātājs paskatās, vai ir iespēja pret kādu vērst regresa prasību, bet ne vienmēr tas tiek darīts, jo reizēm darbs izmaksā dārgāk, nekā ir kompensācijas apjoms. "Modelēsim situāciju, ka ir kaimiņš, kuram aug bērzs pie robežas un šis bērzs vienu dienu vējā nokrīt. Ne visos gadījumos, kad šis bērzs nokrīt un uzgāžas automašīnai, un tiek nodarīti zaudējumi, ne vienmēr būs pamats vērst zaudējuma prasību," norāda Pauls Vasks. Jursists skaidro, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāiestājas trīs priekšnosacījumiem: prettiesiska rīcība no vainīgās personas, konkrēts zaudējumu apmērs un celoniskā saikne starp šo prettiesiski rīcību un nodarītajiem zaudējumiem. Ir jārūpējas par bīstamajiem kokiem savā īpašumā. Kaimiņam bija pienākums šo koku nozāģēt, viņš to nav izdarījis, viņš ir pieļāvis tiesību normu pārkāpumu. "Ja koks ir labā stāvoklī un nokrīt vētrā vai dienā bez nevienas vēja pūsmas, viņš nevarēja paredzēt šādu zaudējumu iestāšanos, viņš nav vainīgs. Viņš ir rūpējies par savu īpašumu, viņam nevar pārmest prettiesisku rīcību," skaidro Pauls Vasks. "Par vētrām runājot, tiesu prakse ir viennozīmīga, vai tā ir vētra vai brāzma, kritērijs ir, kāds bija koka stāvoklis. Ja viņš ir bīstams, atbilst noteikumiem, ka būtu bijis pienākums viņu nozāģēt, būs pamats prasīt atlīdzību."  

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis. "Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim." "Ja mans darba devējs mani nemāca, vai nu es pats par to rūpējos, vai meklēju citu darba devēju, kas par to gādās un veicinās manu izaugsmi," turpina Signe Bāliņa. Digitālās pamatprasmju kopums mūsdienās: saprotu, kāda ir digitālā vide, jo varu darīt, ko ne, tas ir jautājums par drošību, jautājums par to, kā es pats varu radīt saturu - video, audio vai teksts; tas ir jautājums par komunikāciju, kā es komunicēju ar virtuālo Ivaru, kā es komunicēju ar kolēģiem, kādas ir manas komunikācijas prasmes digitālajā vidē, jo komunikācijas rīku kļūst arvien vairāk; kā izmantoju tehnoloģijas lēmumu pieņemšanā, kā spēju izanalizēt informāciju, izanalizēt datus, lai varētu pieņemt lēmumus. "Man nav bažas, runājot par pētījumu, par iedzīvotāju prasmi, vai tas ir 49 vai 51%, tās ir nianses, jo Eiropā vidējais ir 54%. Turpat mēs vien esam," uzskata Agris Ivbulis. "Uztrauc organizāciju segments. Ja runājam par mākslīgo intelektu, tehnoloģijām, jāsaprot, ka šie risinājumi ir bāzēti mākoņpakalpojumu sniedzējplatformās. Lai līdz mākslīgajam intelektam tiktu, ir jāsalauž domāšana, jāsaprot, ka bez pilnīgas vai daļējas resursu pārnešanas uz mākoņplatformu, mēs šīs tehnoloģijas nemaz nespējam pielietot. Jāsāk ar to. Šie cipari ir dramatiski, ja Igaunijā  mākoņservisus izmanto 51% orgaizāciju, Latvijā - 21%. Atpaliekam divas reizes," vērtē . "Tā, pirmkārt, ir nezināšana, otrkārt, - iracionālas bailes, lai arī situācija uzlabojas pēdējos gados." Signe Bāliņa norāda, ka daudzi izmanto mākoņpakalpojumus to ne nemaz nezinot. "Skatoties uz notikumiem pasaulē, ir skaidrs, ka arvien vairāk būs jādomā par kiberdrošību. Uzbrukumi, šīs pašas vēstules, kas bija visām skolām un izglītības iestādēm, tas ir pasaules fons. (..) Ja izmantojam mākoņpakaļpojumus, esam daudz drošāki, nekā tad, ja neizmantojam. Tie resursi, ko lielie pasaules vendori [programmatūru piegādātāji] var ieguldīt tajā visā, ir citi, kā mazais uzņēmums, kuram nosacīti serveris stāv zem galda. (..) Es negribu nevienu biedēt, bet kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki. Šī pāreja uz mākoni ir viens veids, ka pasargāt savu uzņēmumu, kā pasargāt sava uzņēmuma datus," analizē Signe Bāliņa. "Varbūtība, ka hakeris uzlauzīs lielo mākoni, ir daudz zemāka, nekā, ja viņi uzbruks vienam mazajam serverītim. Aizvien vairāk uzbrukumi ir slimnīcām, medicīnas iestādēm, bankām. Visur mēģina." Lai noskaidrotu, kādas ir Siguldas novada Inčukalna pagasta iedzīvotāju digitālās prasmes, dodamies uz Inčukalna bibliotēku. Tur pēc stundām pie trīs datoriem pulcējas skolēni, bet no rītiem bibliotēkā visbiežāk iegriežas seniori, lai samaksātu dažādus rēķinus.

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personās kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ceturto," bilst Elviss Strazdiņš. "Jābūt vērīgiem un uzmanīgiem ar pilnīgi visiem datiem, ko rakstām internetā. Tā ir mūsu digitālā identitāte. Ar vienu personas kodu daudz neizdarīs, ja ir personas kods, bankas kods, tur var sākt izkrāpt lielas summas. CVV kods nemaz nav nepieciešams, lai krāpnieku varētu veikt maksājumus ar jūsu bankas karti," turpina Kārlis Svilāns. "Tas atšķiras no valsts uz valsti, kā banku kartes var izmantot visādas transakcijās, vai ar kādiem dāvanu kuponiem. Ir vairāki veikali, kas neprasa pilnu kredītkartes informāciju, pietiek ar numuru." "Ja vadāt informāciju krāpnieku lapās, tad uz katru taustiņa spiedienu, katru simbolu, ko ievadāt, visu laiku uz serveri aiziet visi dati, ko ievadījāt. Ja paspējāt ievadīt kartes numuru un neko vairāk, ar to pietiek, lai nozagtu naudu no jūsu kartes. Tāpēc, pat ja nenospiedāt pogu "sūtīt", tie dati tāpat ir nosūtīti uz serveri. Momentā bloķējiet karti, ja atklājat, ka esat tikai ievadījuši kartes datus," mudina Elviss Strazdiņš. "Atnākt  ziņojums par sūtījumu, kam jāveic priekšapmaksa vai muita jāmaksā. Internetā ievada daļu kartes numura un saprot ka tā ir krāpnieku lapa, ar to pietiek, lai zagtu datus no kartes. Uzreiz jābloķē." Ja parādās paziņojums "ši lapa ir bīstama", to nevajag ignorēt.  "Piemēram, ieejat "Swedbank", pēkšņi parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", visticamāk, tam ir iemesls," norāda Elviss Strazdiņš. "Ja ieejat "amazon" un ir  saglabāti karšu dati pārlūkā, un ignorējat paziņojumu par bīstamību, kad veiksies pirkumu, automātiski ievadīsies karšu dati un tie aizies krāpniekiem."

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ceturto," bilst Elviss Strazdiņš. "Jābūt vērīgiem un uzmanīgiem ar pilnīgi visiem datiem, ko rakstām internetā. Tā ir mūsu digitālā identitāte. Ar vienu personas kodu daudz neizdarīs, ja ir personas kods, bankas kods, tur var sākt izkrāpt lielas summas. CVV kods nemaz nav nepieciešams, lai krāpnieku varētu veikt maksājumus ar jūsu bankas karti," turpina Kārlis Svilāns. "Tas atšķiras no valsts uz valsti, kā banku kartes var izmantot visādas transakcijās, vai ar kādiem dāvanu kuponiem. Ir vairāki veikali, kas neprasa pilnu kredītkartes informāciju, pietiek ar numuru." "Ja vadāt informāciju krāpnieku lapās, tad uz katru taustiņa spiedienu, katru simbolu, ko ievadāt, visu laiku uz serveri aiziet visi dati, ko ievadījāt. Ja paspējāt ievadīt kartes numuru un neko vairāk, ar to pietiek, lai nozagtu naudu no jūsu kartes. Tāpēc, pat ja nenospiedāt pogu "sūtīt", tie dati tāpat ir nosūtīti uz serveri. Momentā bloķējiet karti, ja atklājat, ka esat tikai ievadījuši kartes datus," mudina Elviss Strazdiņš. "Atnāk  ziņojums par sūtījumu, kam jāveic priekšapmaksa vai muita jāmaksā. Internetā ievada daļu kartes numura un saprot, ka tā ir krāpnieku lapa, ar to pietiek, lai zagtu datus no kartes. Uzreiz jābloķē." Ja parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", to nevajag ignorēt.  "Piemēram, ieejat "Swedbank", pēkšņi parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", visticamāk, tam ir iemesls," norāda Elviss Strazdiņš. "Ja ieejat "amazon" un ir  saglabāti karšu dati pārlūkā, un ignorējat paziņojumu par bīstamību, kad veiksiet pirkumu, automātiski ievadīsies karšu dati un tie aizies krāpniekiem."

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem. 1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte. "Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas. It sevišķi problēmas tas radīs pašiem braucējiem," analizē Oskars Irbītis. "Ja mēs skatāmies, cik mums ir gada laikā negadījumu vispār, tie ir apmēram 40000 negadījumu katru gadu. Vidēji vismaz divi automobiļi katrā šajā negadījumā [ir iesaistīti], tātad ap 80000 automobiļu, kas iesaistīti negadījumos. Aktīvi transportlīdzekļi, kas piedalās satiksmē, mums ir apmēram 800000, tie, kas iziet apskati, kas reāli parādās uz ceļa, tie, kurus var nofiksēt. Tas nozīmē, ka katrs desmitais automobilis reāli iekļūst negadījumā. (..) Tātad ir darīšana ar apdrošinātājiem un tas nozīmē, ka risks, ka tomēr nāksies maksāt pašam no savas kabatas un tie cipari var būt diezgan lieli, ir ļoti reāls. Cilvēks vienkārši neapzinās to, ka faktiski vislielākās finansiālās problēmas ne jau sagādās policija vai kāds no šiem uzraugošajiem, bet tie varētu būt arī apdrošinātāji, piemēram, ar regresa prasību, ka cilvēkam pašam nāksies samaksāt par to, ko viņš apskādējis." Statistika rāda, ka negadījumos, kuros iesaistīts neapdrošināts transportlīdzeklis, ļoti bieži ir "džentelmeņa komplekts" - transportlīdzeklim nav arī tehniskā apskate un vadītājs vēl ir dzērumā. 2022. gadā no negadījumiem, kas izraisīti bez OCTA, 30% ir tie, kurus izraisījuši transportlīdzekļi, kuriem nav arī tehniskās apskates. Raidījuma viesi ir pārliecināti, ka nevar būt nekādi aizbildinājumi un attaisnojumi cilvēkam, kāpēc viņi izmanto auto bez tehniskās apskates un OCTA, respektīvi neievēro noteikumus. Tas rada apdraudējumu ne tikai pašam vadītājam gadījumā, kuru raksturoja Oskars Irbītis, bet tas ir arī tiešs apdraudējums visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem.  

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle. "Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēkam un mašīna  vismaz tuvākā nākotnē to nevarēs izdarīt. Varbūt pēc 20 gadiem tas būs iespējams," analizē Jānis Skrastiņš. "Arī šobrīd notārs strādā ar sagatavēm un ir sistēmas, kas mums palīdz, atzīst Ilze Metuzāle. "Vienkārša testamenta sagatavošana neaizņem vairāk par trim līdz piecām minūtēm varbūt. Neesmu pamēģinājusi, bet domāju, ka "chatgpt" vienkāršu novēlējumu varētu uzrakstīt un nekas nebūtu aplams un nepareizs. Bet vienmēr, lai cik būtu jaudīgas mākslīgā intelekta sistēmas, ir jāatceras, ka tie ir algoritmi, standartizēti algoritmi, ko sistēma ir apguvusi no iepriekšējām situācijām. Vienmēr būs vajadzīgs cilvēks, kurš pieņem lēmumu, cilvēks, kurš uzņemas atbildību par to, ko tā algoritmu mašīna ir saveidojusi. Arī cilvēks, kurš algoritmam iedod pareizo informāciju, pareizos atslēgas vārdus un varbūt pareizos apstākļus, lai dokuments būtu atbilstošs un vislabākais cilvēkam, kuram viņš ir vajadzīgs." Bez cilvēka neiztiks! Tomēr Jānis Skrastiņš min, ka notāri kopā ar IT speciālistiem vēlas radīt rīku, kas atpazīst vajadzību un sašķiro informāciju. "Lai nav katru reizi cilvēkam nav jāuzdod visi standarta jautājumi, to var izdarīt mašīna ar standarta frāzēm un jautājumiem. Saprast, kur cilvēku novirzīt, vai viņam vajag vienkāršu pilnvaru, vai tā ir sarežģīta mantojuma lieta vai kāds darījums. To darīsim tuvākajā laikā," atklāj Jānis Skrastiņš. "Primāri tikt galā ar sadrumstaloto komunikāciju un apvienot vienā kanālā, kur kāda klienta vajadzība nonāk - notāram vai konsultantam, pēc sarežģītības pakāpes." Kā piemēru viņš min vecāku pilnvaru bērniem, dodoties uz kādu vasaras nometni. "Tagad ir katram jāstāsta, viņš atsūta datus. Tas rīks varētu būt, ka cilvēks jau pats ievada savus personīgos datus mūsu sistēmā, tā uzģenerē dokumenta sagatavi, tad tikai atliek konkrētā laikā atnākt pie notāra, pārbaudīt, vai tiešām tu esi tas vecāks, pārbaudīt standarta lietas, ko pārbaudām - rīcībspēju, dokumentus, identitāti," skaidro Jānis Skrastiņš.  

Latvijā gandrīz puse (42 %) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs ietvaros". Vai esam gatavi bioloģisko atkritumu šķirošanai? Kā problēmu risināt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, "Eco Baltia" vide direktors Andris Ziemelis un "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. Sazināmies ar Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani. Liene Rumpane norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju motivāciju vai vēlmi šķirot argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras. "Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt. Namu apsaimniekotāji saprotamu iemeslu dēļ izvēlas konteineru uzstādīt, vai nē: vai pagalmā trūkst vietas, vai redz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu pret šķirošanu," atzīst Liene Rumpane. "Otra lieta, tā bija lielāka daļa no nešķirotājiem, kas atbildēja, ka viņi neredz motivāciju, neredz iemeslu un vajadzību šķirot atkritumus, kamēr viens konteiners aizņems vienu auto stāvvietu." Tāpat viņa vērtē, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību par to, kas tad ir bioloģiskie atkritumi. "Ja runājam par "bioloģiju", tad tur pilnīgi pareizi nonāk sadzīves atkritumi, iedzīvotāji nesaprot starpību starp maisiņu tipiem. Ne viss, kur ir uzrakstīts "bio" ir bio. Tas, ko iedzīvotāji šķiro un labticīgi tic tam, kas uz maisiņa ir uzrakstīts, ja tas ir bio pamperis, tie ir kompostējami. Ja tās ir bio kaķu smiltis, ka tās drīkst nonākt konteinerā. Ja veikala tirgotāji saka, ka viņam ir maisiņi ar bio piedevu, ka tas ir maisiņš, kuru drīkst izmest. Iedzīvotāju daļa labticīgi tic tam, kas rakstīts uz iepakojuma. Tad ir daļa, kuri nepadomā, piemēram, pilnu piena paku izmet bio konteinerā," vērtē Liene Rumpane. Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka vismaz Rīgā sarežģīta ir komunikācija ar namu apsaimniekotājiem jeb starpniekiem starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Daudzi pirms pāris gadiem noraidījuši piedāvājumu uzstādīt bioloģisko atkritumu konteinerus. Tam, ka sarunas mēdz būt smagas, piekrīt arī Ģirts Beikmanis, norādot, ka namu apsaimniekotāji rīkojas ar svešu mantu, jeb iedzīvotāju iēpašumu, bet ir arī labie piemēri. Ierakstā stāsts par Valkas novada pieredzi. Valkas novadā nākamgad brūnos bioloģisko atkritumu konteinerus uzstādīs sešās vietās Valkas pilsētā pie daudzdzīvokļu mājām, kur jau šobrīd atrodas atkritumu šķirošanas konteineri. Ēdināšanas iestādēm bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro obligāti, bet privātmāju īpašnieki varēs slēgt individuālus līgumus. Interesējamies, ko gatavojas darīt Valkas novada pašvaldība un ko par bioloģisko atkritumu šķirošanu domā iedzīvotāji. Bioloģisko atkritumu šķirošana no 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta. Papildu jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais.

Rudenī cilvēki kļūst krietni uzņēmīgāki pret dažāda veida vīrusa infekcijām. Ar daļu no vīrusiem, kas gatavi iekārtoties mūsu organismā, var cīnīties, ievērojot elementāras higiēnas prasības, bet ar citiem būs sarežģītāk. Par pretdarbību vīrusu infekcijām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Slimību profilakses un konroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova. Vīrusi cirkulē visu gadu, bet rudenī to aktivitāte pieaug, jo arī rudenī pieaug cilvēku aktivitātes vairāk telpās un kopā. "Kļūst vēsāks, mēs negribam tik daudz iet ārā, tik daudz arī atvērt logu. Aukstais un mitrais laiks ir labvēlīgāks pašiem vīrusiem izturības ziņā. Savukārt mēs esam mazliet ievainojamāki, jo nosalšana un mazāk patīkami faktori ietekmē arī imūno sistēmu. Tas ir imūnai sistēmai papildus stress," norāda Dace Zavadska. "Ja esam nosaluši vai mums nepieslēdz apkuri, mēs netaisām vaļā logu, vīrusiem ir vieglāk pieķerties." Tas viens no faktoriem, kas to ietekmē vīrusu aktivitāti. Vīrusi cirkulē visu laiku, bet mēs kā cilvēki papildus veicinām to, ka vairāk slimojam: jo vairāk slimojam, jo vairāk aplipinām citus. Tā tas vilnis kļūst arvien lielāks. Runājot par vakcināciju pret Covid, Dace Zavadska atzīst, ka "nav jāspiež un nav jāiet visiem vakcinēties, bet ir jārunā un jāskaidro, kāpēc ir jāiet vakcinēties tiem, kam tas ir svarīgi viņu veselības dēļ. Būtiski ietekmēt cirkulāciju sabiedrībā ar vakcīnu mēs šobrīd nevaram. Teikt, ja visi būsim vakcinējušies, tad Covid nebūs, nav pamata." Jaunais Covid paveids "Eris" Latvijā cilvēkiem nav reģistrēts, ir tikai pamanīts notekūdeņos. Nav pamata domāt, ka nāk kaut kas dikti nāvējošs. Ceļošana ir lielisks veids, kā jaunajiem variantiem pie mums nonākt, analizē speciālistes.  "Mēs nerunājam par primāro vakcināciju, ir tikai viena deva. Visiem, kas ir slimojuši iepriekš, bijuši vai nebijušu vakcinēti, mēs runājam tikai par vienu devu turpmāk, arī maziem bērniem," skaidro Dace Zavadska. "Tie, kam tiešām vajadzētu iet pēc savas sezonālās arī Covid vakcīnas devas, ir 65+, jo cienījamāks vecums, jo vairāk ir jāiet. Cilvēki, kam ir nopietnas viena vai vairākas blakus saslimšanas. Noteikti visi, kas ir smagi imūnsupresēti, vienalga kurā vecumā. Un joprojām grūtnieces sevi dēļ, gan mazulīša dēļ ir augstā riska pakāpē." Pret gripu speciālistes iesaka vakcinēties ikvienam. Masku vajadzētu vilkt, ja ir kāda akūta elpceļu infekcija un ir jāiet sabiedrībā. Tas būtu solīdāk pret apkārtējiem. Masku valkāšanā pasargā ne tikai apkārtējos, bet arī pašu, īpaši cilvēkus ar novājinātu imūno sistēmu. Šiem cilvēkiem maskas ieteicams lietot, dodoties pašiem uz poliklīniku vai slimnīcu.

Šomēnes Latvijas pensionāri saņem indeksētās pensijas. Tā kā pensiju pielikums šoreiz ir aprēķināts citādāk nekā iepriekšējos gadus, valda zināms apjukums, cik tad liela būs jaunā pensija. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas mainījies aprēķinos. Raidījuma viešnas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodikās vadības daļas vadītāja Egita Garā un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura - atbild arī uz klausītāju jautājumiem. Šajā gadā visām valsts pensijām – vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām 1. oktobrī piemērots indekss – 1,0640. "Zinot indeksu un indeksējamās pensijas apmēru, jebkurš iedzīvotājs var pats aprēķināt gaidāmo pielikumu. Savukārt indekss veidojas, ņemot vērā valstī esošos statistikas datus un algas apdrošināšanas iemaksas," norāda Egita Garā. Tā kā šogad algas apdrošināšanas iemaksu reālais pieaugums ir ar negatīvs, ir piemērots viens indekss visām pensijām un visiem stāžiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, vienkāršāk sakot - tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā  bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. "Var teikt, ka valsts ir nākusi pretī, jo, ņemot vērā negatīvo indeksu, varēja sanākt, jo lielāks stāžs, jo mazāks indekss. Tāpēc jūnijā tikai veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ja reālais algas iemaksu indekss ir negatīvs, to nosaka kā vienu, lai neveidotos kritums," skaidro Egita Garā. Kā notiks pensiju indeksācija nākamā gadā, to šobrīd nevar pateikt. "Nepatīkamais pārsteigums cilvēkiem bija, ka visas pensijas indeksē ar vienu indeksu," atzīst Sanita Letapura. Ar minēto indeksu pārrēķina pensijas līdz 609 eiro, ja pensija lielāka, indeksē šo summu. "Reālais pieaugums varētu būt mazāks, jāņem vērā, ka pensijām virs 500 eiro ietur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Cilvēkiem, kuriem pensija ir zem 500 eiro, viņiem reālais ieguvums ir tāds, kās aprēķināts, tiem, kam ir virs 500 eiro, ņemsim 609 eiro, viņiem klāt nāk pēc indeksācijas 38 eiro, bet pēc INN ieturēšanas apmērs ir mazāks," norāda Egita Garā. 

Šī gada sākumā tika uzsākts projekts ar mērķi palielināt Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu eksportu uz Lielbritāniju. Par dabas tūrismu Latvijā un projekta sekmēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un iepazīstina asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele un Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pārstāvji Vents Strautmanis, Andra Marta Babre un Zaiga Kaire. Jaunā interneta platforma ir šobrīd Latvijā vienīgā interneta vietne, kurā dabas tūrisma produkti Latvijā un Igaunijā ir apkopoti vienuviet, līdz ar to tā noderīga arī vietējiem ceļotājiem. Šobrīd mājaslapā pieejami vairāk nekā 70 dabas tūrisma pakalpojumi Latvijā un Igaunijā.

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite. Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami. "Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns. Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk. "Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators," norāda Elmārs Rancāns. "Ja Covid pandēmija pierima, karš Ukrainā ir nākamais izaicinājums." Ieva Bite arī norāda, ka viens no faktoriem, kas pasliktina psihisko veselību, ir vientulība, kas ir saistīta ar mūsu sēdēšanu datorā, ierīču izmantošanu, sociālo kontaktu samazināšanos pandēmijas laikā, kas turpinās arī šobrīd. Tāpat arī negatīvā bērnības pieredze ietekmē cilvēka psihisko veselību šobrīd. Tāpat pētnieki norāda, ka vīriešiem vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem visaugstākais pašnāvību mēģinājumu līmenis.  "Tās nav tikai materiālās problēmas, drīzāk, kāds ir viņa dvēseles stāvoklis," atzīst Elmārs Rancāns un min, ka svarīgi ir, vai cilvēki ir gatavi runāt par savām problēmām. 2023. gadā publicētajā Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%. Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

"Latvijas Zaļais punkts" uzsācis kampaņu "Nodod motoreļļu, nevis planētu". Vai šobrīd valstī pastāv problēmas ar izlietotas motoreļļas un vecu auto riepu utilizāciju, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs un Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Ja salīdzinām nolietotās riepas ar izlietoto smēreļļu, tad nolietotās riepas tā īsti pēc tam nevienam nav vajadzīgas. Ja gribi rūpnīcā tās riepas pārstrādāt, par to ir jāpiemaksā diezgan liela maksa," norāda Kaspars Zakulis. Viņš arī atzīst, ka situācija uzlabojas. "Kad cilvēki paši nopērk riepas un netiek samaksāts par to apsaimniekošanu, respektīvi pārdevējs nav noslēdzis atbildības līgumu ar ražotāju, pārdot riepas mazliet lētāk, cilvēkam jārēķinās, ka servisā riepas mainīs, viņam pateiks, vari paņemt savas riepas līdz. Jo apsaimniekošanas nauda nav ienākusi un šie atkritumi ir tava problēma, nevis servisa," skaidro Kaspars Zakulis. Var arī samaksāt nodokli, mainot riepas. "Runājot par smēreļļām, ir cits aspekts. Smēreļļas ļoti labi deg. Es negribu vienmēr vainot autoservisus, ir arī citur krāsnis, kas darbojas ar šķidro kurināmo, kur tiek sadedzināta atstrādātā eļļa. Ja pērkat speciālo kurināmo degvielu, tā ir gana tīra, pēc tam pa skursteni nekas pārāk ļauns nenāk ārā. Kad dedzināt atstrādāto eļļu, tur no motora ir pielasījies pilns, negribētu teikt Mendeļejeva tabula, bet tas viss nāk laukā pa skursteni, kurš nav aprīkots ar speciāliem filtriem. Ja tāds serviss atrodas starp privātmājām vai blakus bērnudārzam un vējš pūš nepareizā virzienā, ko jūs brīnāties, ka izkarinātā veļa ir melna. Un jūs to pašu arī elpojat," vērtē Kaspars Zakulis. Raidījuma klausītāji min gan pozitīvos, gan negatīvos piemērus Latvijā par izstrādāto eļļu un nolietoto riepu nodošanu vai pārstrādi.

Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Migrēnas lēkmes ievērojami pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un darba spējas. Lielai daļai ar migrēnu sirgstošajiem nākas ar slimību sadzīvot, bet pastāv iespējas to arī izārstēt. Par slimības ārstēšanu un simptomu mazināšanu raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe. Ārste skaidro, ka migrēna ir stipras un ļoti stipras galvassāpes, kas bieži traucē arī darba kvalitāti. Darba spējas atgūst ātri. Starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Ir cilvēki, kuriem lēkmes ir divas reizes mēnesī, ir tādi, kam - reizi gadā. Migrēna ir saistīta arī ar "ikdienas trigeriem". "Smadzenes ir gatavas sāpēt ātrāk un vairāk, dot tik viņām iemeslu," norāda Līga Mekša. Viena no pirmajā ārstēšanas metodēm ir trenēt, apzināt savas emocijas, ievērot režīmu, vingrot, ēst, dzert ūdeni, gulēt, nepārstrādāties, sabalansēt darba un atpūtas režīmu, ka arī psiho emocionāls treniņš.  "Psihoterapija ir numur viens terapija, jo sāpes ir sajūtas, un jebkuras sāpes mēs varam analizēt, sadalīt un censties ierobežot vai kā citādāk izplatīt apzināti. Ne visas var izdzēst, bet katrā gadījumā ar tām ir ļoti nozīmīgi strādāt," norāda Līga Mekša. "Latvijā pishoterapija nav apmaksāta, tā pieejama tiem, kas to var atļauties. Daudzi izmanto iespējas pašmācības ceļā. Vispolārākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija - prāta uzvedības terapija, atlasīt savus klupšanas akmeņus, kurā brīdī domas kā aitas sāk maldīties, viņas salasīt atpakaļ, koncentrēties uz režīmu, uz psihoemocionālo stabilitāti. Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi, pastāvīga meditācija, elpošanas vingrinājumi, un tikai tad, protams, ir medikamenti, kas arī ir prātīgi jāizvēlas pareizā laikā, pareizā devā, atkarībā no tā, kas katram pacientam ir piemērots, tādēļ tos vislabāk pārrunāt ar ārstu vai nu tai brīdī farmaceitu, ja tikai aptieka pieejama." Karīna Zaņģe dalās pieredzē, atklājot, ka slimība liedz viņai jau pāris gadus atrast darbus, kas savukārt nozīmē, ka nav ikdienas ienākumu, lai spētu sevi nodrošināt. Tas rada papildus stresu, bet nepieciešamā terapija viņai mēnesī izmaksā ap 200 - 250 eiro. "Protams, tas ir ļoti liels darbs ar sevi, psiholoģiskās traumas, bet diemžēl psihoterapiju apmeklējot, pareizi daktere minēja, tas nav visiem pieejams. (..) Varbūt man meditācija, joga neder, katram ir savs. Tas ceļš ir nenormāli milzīgs, un diemžēl ceļš uz diagnozi arī vienas stundas vai gada garumā, tie ir vairāki izmeklējumi, vairāki speciālistu, ar kuriem tev sakrīt. Ļoti lielu analīzi ar sevi, vēlme vispār to darīt, spēt piecelties, nekrist depresijā un izprast pašam sevi. Un tad jau, ka tu izproti, tad tu kļūsti mierīgāks un nākamais mans solis bija dalīties, lai mēs neejam uz tām burvju tabletītēm, lai neveidojas zāļu atkarība, kam es izgāju cauri. Temats ir ļoti garš - ēšana, miegs, ja režīms, hobiji, draugi, darba vide, viss iet kopā."    

Ko darīt un kurus darbus vēl atlikt dārzā šobrīd, kad rudens vairāk līdzinās vasarai? Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Jautājam arī, ko darīt ar dārzā sakritušajām koku un krūmu lapām?

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.

Pasaules sirds veselības dienas pasākumi Latvijā šonedēļ notiks Rīgā un Liepājā. Vairāk par to norisi un jaunākajām atziņām, kā rūpēties par savu sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sazināmies ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Sirds veselību Rīgā varēs pārbaudīt jau rīt, 28. septembrī, telts atradīsies Neatkarības laukumā iepretī Saeimai. Vispirms biedrības pārstāvji aicinās uz sarunu Saeimas deputātus. Andrejs Ērglis atgādina, ka svarīgi katram pašam rūpēties par sirds veselību. Viņš atgādina, ka katram jāzina savs asins spiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, kā arī savs svars un vēdera apkārtmērs. Tāpat jāpaskatās, ko ēdam, ko dzeram: lai it sevišķi sievietes pievērš uzmanību tam, cik daudz vīna izdzer nedēļā, lai katrs puika paskatās, cik izsmēķē, kā arī paskaita, cik soļus veic nedēļā.  Kad to visu zina, tas ir vienkāršs datu apjoms, no kura var secināt, kāds ir risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un cik kvalitatīvi dzīvojam.  Protams, tikai viens riska faktors ir labāk, nekā vairāki kopā. "Ja cilvēks brauc ar riteni, viņam nav svara, viņš veselīgi dzīvo, bet smēķē, iespējams, lai arī tas skan jocīgi, tas ir labāk, nekā ja tas ir kāds, kurš nesmēķē, toties ir resns, nekustas un neko nedara," atzīst Andrejs Ērglis. Kustēties var sākt jebkurā vecumā, bet dārza ravēšana nav kustības, jo lai to veiktu, ir daudz piespiedu pozu un ķermenis tiek nepareizi noslogots. Mēdz būt, ka cilvēki pārāk daudz pievēršas dažādām sportiskām aktivitātēm, kas arī jau kļūst par atkarību. Iespējams, ka šī atkarība noteikti ir labāka, bet arī tā ir jākontrolē un jākonsultējas ar ārstu. "Sporta atkarība ir daudz labāk, nekā nikotīna, alkohola vai narkotiku atkarība," uzskata Andrejs Ērglis.

Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa. Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs? Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt. "Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzirdējuši, ka "Getliņi" ir pilni, jāsaprot, ka uz turieni sūtam 35-40% lielas slapjas masas, kas tur vienkārši sēž un pūst. Mēs vispirms ietaupīt 500 eiro un samazināt pārtikas atkritumus dažādos līmeņos. Pirmais, mājās paši. Otrkārt, varētu ietaupīt arī uz atkritumu konteineru." No nākamā gada arī Latvijā būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi. Tas arī ļautu samazināt sadzīves konteinera izmaksas, kā arī cilvēkus, kas dzīvo privātmājā, Maija Krastiņa mudina kompostēt bioloģiskos atkritumus. Tā vēl var samazināt izmaksas.  

Latvijā ievērojama sabiedrības daļa joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kurām nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Bet tam nepieciešama liela nauda. Kur to dabūt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis valdes" priekšsēdētāja Dace Vārna. Sazināmies ar "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci un Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņu Tīdenu. Dace Vārna atzīst, ka padomju laikā celtās mājas laika zobs nav saudzējis un viens no jautājumiem ir, kā spēj dzīvokļu īpašnieki vienoties par mājas atjaunošanas jautājumiem. Viņa vērtē, ka, saprotot, ka ģeopolitiskā situācija ir smaga, gan energo resursu cenas ir augstas, arī motivācijai atjaunot ēkas vajadzētu būt augstākai. 2023. gada sākuma veikta aptauja rāda, ka jautājumā par to, kādam jābūt atbalstam, lai renovācija un siltināšana vispār notiktu 59% atbild, ka to nav iespējams vispār veikt, jo cilvēkiemjau ir citas kredītsaistības. Vaicāti par līdzfinansējuma apjomu, kāds būtu nepieciešams, lai saņemtos ēkasa atjaunošanas darbiem, gandrīz 23 % norādīja, ka līdzfinansējumam jābūt vismaz 70%, lai spētu uzņemties saistības. Savukārt 21% norādīja, ka līdzfinansējumam no ES vai valsts jābūt vismaz 90%.  "Finansējuma jautājums nav vienkāršs," norāda Dace Vārna un vērtē, ka Eiropā jādara viss iespējamais, lai dzīvojamo fondu atjaunotu. Savukārt Ieva Vērzzemniece norāda, ka ēkas renovācija prasa no mājas iedzīvotājiem ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā. "Sagatavot māju, uzsākt projekta sagatavošanu, piesaistīt banku, meklēt būvnieku, tas prasa no mājas diezgan lielu ieguldījumu gan cilvēkresursu, gan laika ziņā," skaidro Ieva Vērzzemniece. Vispirms jāveic energo audits, jāsagatavo tehniskā dokumentācija, projekts jāsagatavo, kas ir laikietilpīgs process. "Altum" atbalsta programmai kvalificējas trīs un vairāk dzīvokļu māja. Svarīga laba maksāšanas disciplīna, lai saņemtu atbalstu. Nedrīkst būt kavēti vairāk kā 10% komunālo maksājumu. "Parasti, ja mājas iedzīvotāji izvēlas renovācija, tā ir gan jumta, gan pamatu un fasādes siltināšana," atzīst Ieva Vērzzemniece. "Ja pieņem lēmumu par mājas renovācijas projekta sagatavošanu, dara visu, jo renovācijas projekta īstenošana ir laikietilpīgs process un kādu laiku tas sagādā arī zināmas problēmas iedzīvotājiem." Deviņstāvu mājā izmaksas ir mazākas nekā trīs vai piecu dzīvokļu mājā, bet lielā mājā ir vairāk iedzīvotāju un vispirms ir aktīvi jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai panāktu pozitīvu lēmumu vispār darbu veikšanai. 

23. septembris ir Bioloģiskās pārtikas diena, kad Latvijas iedzīvotāji ir aicināti maltītes gatavošanā izmantot pārtiku, kas audzēta ar bioloģiskām metodēm. Par to, kas nepieciešams, lai bioloģiskā pārtika būtu mūsu ikdienas uztura pamatā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts un žurnāla "Biolģiski" galvenais redaktors, Marta Eglīte, aktīva mamma no Ozolniekiem, kopā ar ģimeni pirms diviem gadiem piedalījusies akcijā "Bio izaicinājums", kuras laikā desmit dienas izvēlējās maksimāli daudz bioloģiskās pārtikas produktu ģimenes uzturā un analizēja, kāpēc ir vērts mainīt uztura paradumus par labu bioloģiskajai pārtikai, un Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Sazināmies ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču. Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus. Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieciešamas ikdienā. "Mans mērķis ir, lai cilvēkiem, kas ir ratiņkrēslos, izdomātu dronus. Būtu tik jauki, ja es varētu savu ratiņkrēslu piekarināt pie drona un nedomāt par to, kurā vietā ir vai nav pakāpieni," bilst Gunta Anča. Inese Immure norāda uz daudzām tehnoloģijām un palīgierīcēm, kas palīdz nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkiem ikdienā, kā arī bilst, ka šobrīd pasaulē strādā pie tā, lai zīmju valodā teikto pārvērstu runātā tekstā. Tas joprojām ir izaicinājums. Vieglāk ir pārvērst runāto zīmju valodā, ne zīmju valodā teikto skaņā.  "Visas palīgierīces vai atbalsta sistēmas ir nedzirdīgiem vajadzīgas, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē, jo pasaule pārsvarā balstās uz runu, uz skaņu signāliem. Visas palīgierīces vajadzīgas, lai jūsu runu saprastu. Ja visa pasaule runātu zīmju valodā, tad palīgierīces nebūtu vajadzīgas," vērtē Inese Immure.      

Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvijā spēkā ir Sociālo uzņēmumu likums. Ir, ar ko lepoties, un ir arī lietas, ko izvērtēt un darīt citādāk. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis, sociālā uzņēmuma "Centra sevī" dibinātāja un vadītāja Madara Mickeviča un sociālā uzņēmuma "Veizāna deju skola" vadītājs Edmunds Veizāns. Ierakstos uzklausām par sociālo uzņēmumu darbību Siguldā un Valmierā. Veikals "Visi var" atrodas Siguldā un to dibinājusi biedrība "Cerību spārni". Veikalā strādā cilvēki ar invaliditāti un pērn veikals atzīts par vienu no labākajiem darba devējiem Siguldas novadā. Savukārt Valmierā pirms 10 gadiem pēc vecāku ierosmes darbu uzsāka Zaļā skola - privātā pamatskola, kurā ir arī sešas pirmsskolas grupas. Skola, kā sociālais uzņēmums darbojas ekoskolu programmā, piedāvā arī mājmācību. Edmunds Veizāns izvēlējies savai skolā sociālā uzņēmuma statusu, jo "atbalsta mērķa grupa ir bērni, jaunieši no daudzbērnu ģimenēm. Un, protams, ir arī Ukrainas civiliedzīvotāji, no bērnunamiem ļoti bieži".  "Katru gadu kāds [bērnunami] sūta savus dejotājus pie mums, pa vienam, pa diviem. Tad viņi tur pamācās kaut ko un iet atpakaļ uz savu internātskolu, bērnunamu un māca pārējiem. Tur ir izlases kārtībā, kurš būs nākošais "aģents", kuru sūtīs šeit, kurš varbūt tas vēstnesis. Sadarbība notiek tādā līmenī, un tā ir mūsu mērķauditorija," atklāj Edmunds Veizāns.  Jau kopš skolas dibināšanas atbalsts bijis daudzbērnu ģimenēm. "Es pats esmu no šādas ģimenes un saprotu, ka palaist vienu bērnu uz kaut kādu pulciņu ir dārgi, bet ja tev divi trīs jāpalaiž, nedod Dievs, četri pieci, tad matus var izplēst un atbalsts 10 eiro, 20 eiro katrambērnam, tas ir budžets, tas ir atspaids šai ģimenītei. Tas ir mūsu lauciņš," skaidro Edmumds Veizāns. Viņš min, ka sākumā Ukrainas civiliedzīvotāju bērni nākuši darboties pa brīvu, "bet tād mūsējie kļuva greizsirdīgi, kāpēc viņiem par velti un kāpēc mēs maksājam? Tad mēs arī viņiem ieviesām līdzmaksājumu, bet šī arī nav, tā teikt, masveida parādība." Lai šos sapņus īstenotu, nākas saskarties arī ar birokrātīju. "Zaudējums ir tāds, ka mēs esam zaudējuši horeogrāfu Veizānu, es esmu kļuvus par projektu rakstītāju," atzīst Edmumds Veizāns.  Varbūt vajadzīgs palīgs? "Horeogrāfus ir vieglāk apmācīt, nekā cilvēkus, kas sēž un raksta, iedziļinās, saprot no projektiem," uzskata Edmunds Veizāns. Madara Mickeviča piekrīt, ka arī kļuvusi par "pilna laika projektu rakstītāju, finansējuma piesaistītāju", lai arī turpina darbu kā kapelāne un garīgajā aprūpē. "Tas ir brīnišķīgi, ka izdodas parādīt sociālo uzņēmumu kā sociālo partneri un ka arī uzņēmumi novirza savu finansējumu šādās labdarības kampaņās, bet tas ir smags darbs, to izdarīt," atzīst Madara Mickeviča. "Kādēļ ne vienkārši uzņēmums, vai dzīvot no fondiem, tāpēc, ka tās visbiežāk ir paša īpašnieka ambīcijas, prasmes, spējas, talanti. Un tā viena nianse, manuprāt, kas atšķiras no parastiem uzņēmējiem, ir spēja nepadoties, spēja strādāt, neredzot sava darba augļus. Jo tas atšķir sociālu no nesociāla. Strādājot ar sociālā riska grupām, mēs ejam pie jauniešiem, kuri ir šī vardarbība, mobings, ar kuru netiek galā ne skolas, ne sociālie dienesti, ne terapeiti. Un mēs apmācām sociāli emocionālo prasmju trenerus, kuri spēj ar šīm situācijām tikt galā. Tāpat kā deju skolā, tāpat arī mūsu nodarbībās mēs strādājam ar bērniem, kuri ir zaudējuši cerības uz visu: viņu reģionā vairs nav skolu, viņu ciemā ir divas ielas un viens veikals. Viņi netic nekam, pat ne vairs sev. Viņiem nav ģimeņu, pie kā aiziet un pajautāt padomu vai paraugu, un tad šajā pilsētā ir palicis viens bibliotekārs, kurš raksta projektus par 300 eiro, un mēs braucam vadīt nodarbības šiem te jauniešiem, kuri turpat negrib nākt. Tā ir sociālā atbildība - turpināt to darīt. Tad ir viena reize, otra trešā reize, un šim jaunietim jau parādās cerība, ka pasaule tomēr ir laba vieta, kur dzīvot. Tāpēc ka kādam rūp viņa dzīve tajā brīdī, kad nevienam nerūp. Tas attiecas ne tikai uz jauniešiem, tas attiecas uz senioriem, uz veciem cilvēkiem, uz mirstošiem cilvēkiem, uz bēgļiem, uz cilvēkiem ar invaliditāti. Kāds viņiem ir noticējis, par spīti tam, ka viņš ir pretojies, par spīti tam, ka viņš ir spurojies, viņš ir noraidījis 10 reizes šo palīdzību, bet 11. reizē viņš pieņems. Un tikai tādā veidā ir iespējams izmainīt cilvēka dzīvi." "Būtiskākā atšķirība ir tieši tas sistemātiskums, jo tas ir vienkārši projekts, mēs aizbraucam uz divām nodarbībām, un tas beidzas. Nauda beidzas, beidzas arī aktivitātes.  Tas, ko es redzu, ka sociālie uzņēmumi tieši ar to nepadošanos iet uz priekšu un arī tā sistemātiski maina, kā mēs saprotam lietas, vai tā būtu izglītība, vai tie būtu sociālie pakalpojumi. Viņi cenšas iet cauri šiem mūriem un mūru ir ļoti, ļoti daudz, lai vispār ieraudzītu un novērtētu to, kas ir šis cilvēks otrā pusē. Lai izdarītu visu, kas ir nepieciešams, lai palīdzētu arī nodzīvot dzīvi jēgpilni ar visdažādākajiem papildu pakalpojumiem. Un man liekas, tieši tā sistemātiskā pieeja un tas, ka tur ir modelis, kas strādā, tas nav vienkārši projekts, un tā, man liekas, arī būtiska atšķirība," vērtē Regita Zeiļa.

Ar jauna mācību gada sākumu Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Valodas rēbusus risinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Noslēdzam raidījumu ciklu par vietām, kam cilvēka prāts un rokas ir devušas jaunu dzīvi. Vidzemē viesojāmies Maizes mājā, Zemgalē - Igo mākslas un mūzikas centrā "Ceplis", Latgalē - Andrupenes lauku sētā, bet šodien esam Kurzemē - Nurmuižā Talsu novada Laucienas pagastā, kas ir lielākais un vecākais muižas komplekss Latvijā un ir ne tikai Talsu novada tūrisma pērle. Šo vietu visdrīzāk gaidīja bēdīgs liktenis, lēna pārvēršanās par drupu kaudzi, neskatoties uz to, ka Nurmuiža ir kultūras piemineklis. Tomēr 2000. gadu sākumā notika brīnums un lielākais un vecākais muižas komplekss ieguvis jaunu dzīvi. Gandrīz 20 gadi bija nepieciešami, lai no nolaistas un puspamestas vietas Nurmuiža pārtaptu par elegantu atpūtas centru. Par Nurmuižas pagātni, tagadni un nākotni stāsts raidījumā. Iepazīstina un par tūrisma iespējām Talsu pusē stāsta novadpētnieks, Nurmuižas pārvaldnieks un gids jeb "Nurmuižas dvēsele" Aldis Denčiks, Nurmuižas "garšu virtuozs" Jurijs Benko, Talsu tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Svarinska. Raidījumā piedalās arī dziedātājs Miķelis Ābols.    

Vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir viegli vai grūti piekļūt kultūras objektiem un cik ļoti par to ir domāts? Par to, kādi uzlabojumi ir nepieciešami un kas vēl jādara, lai kultūru varam baudīt visi, bez izņēmuma, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane. Par pieredzi, atjaunojot kultūras objektus un pielāgojot tas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, stāsti ierakstos. Nacionālā romantisma pērle - tā dēvē Siguldas Jauno pili, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados piederēja Latvijas preses biedrībai. Šai laikā pilī tika izveidots īpaši grezns nacionālā stila interjers, kura izveidē piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš un citi. No 2017. līdz 2019. gadam pilī notika restaurācijas darbi un to laikā ēka tika pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēku šobrīd var apskatīt arī tūristi. Savukārt Valmieras vecpilsētas senākajā daļā - pils teritorijā, līdzās pastāv Valmieras vecākā koka ēka un jauna, moderna arhitektūra - uz pils pamatiem būvēta ēka no stikla un betona. Tajā no šīs vasaras var apskatīt jaunu ekspozīciju par Valmieras vēsturi "De Woldemer". Veicot būvdarbus, ēkas pielāgotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Dace Vizule skaidro, ka par kultūras objektu pieejamību jautājums aktualizēts īstenojot projektu "Atrastā Latvija".  Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā.  Plašāka informācija pieejama internetā. Iveta Neimane gandarīta, ka šī projekta ietvaros daudzviet izveidoti interesanti risinājumi piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Gan vecas pilis, gan muižas, tādi, kur pirms tam noteikti teica, ka nekas nav izdarāms un nav iespējams neko izdarīt. Šobrīd daudzās vietās izveidoti ļoti interesanti pieejamības risinājumi. Lielākā daļā no objektiem, ko apskatījām, ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Varbūt ne simtprocentīgi un vienmēr ir jāatceras, ka cilvēks ratiņkrēslā tiks pilnīgi visur. Bet tas, kas ir apskatāms, ir pietiekami interesants un skaits, tie ir skaisti parki, tās ir pirmā  stāvā izvietotās ekspozīcijas, darbnīcu vietas," atzīst Iveta Neimane. "Visvairāk pārsteidza Ludzas pilsdrupas. Visi zināt, kādas ir pilsdrupas, labākā gadījumā var apkārt apstaigāt, pa vidu, klūpot pa akmeņiem pastaigāt. Tur izveidota vienreizēji skaista pieejama platforma, kuras ceļš iziet ārpus pils. Virs Daugavas, virs Ludzas, augstu gaisā, gandrīz putna lidojumā. Viss pieejami, droši izveidots. Mani tas pārsteidza, jo likās, ka drupās neko nevar izdarīt, var tikai mazu taciņu uztaisīt," uzteic Iveta Neimane. "Vairāki tādi risinājumi. Redzējām daudzus interesantus risinājumus, tiešām pieejamus risinājumus." Kāpēc tomēr daudzviet vēl tūrisma objekti nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem? "Turaidas pils tornī, visticamāk, kamēr nebūs ratiņkrēsli, kas pārvietosies kā droni, mēs netiksim augšā. Ir kaut kādas vietas, kuras šobrīd neredzam, kur varbūt var pielāgot, bet tas prasa milzīgus ieguldījumus un īpašas tehnoloģijas. Lielākoties ir pārspīlēta doma, ka nevaram kaut ko mainīt. Nepadomājot plašāk, ka mainīt var. Pieņem domu, ka to nevar, tāpēc nedara," vērtē Iveta Neimane. Iveta Neimane norāda, ka sliktāka nekā vides pieejamība ir ekspozīciju pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tās veidojot, nerēķinās, ka būs arī cilvēki, kas nevar ieskatīties augšējās vitrīnās, vai ar ratinkrēslu ir bīstami piekļūt ekspozīcijai. Viņa mudina domāt par ekspozīciju plašāku pieejamību arī cilvēkiem ar citu invaliditāti - redzes, dzirdes traucējumiem. 

Nav svarīgi, kas tu esi, ko tu dari un kāda ir tava forma, svarīgi ir kustēties, lai paliktu vesels. Kas īsti traucē vingrot, skriet, cilāt svarus un kā pārvarēt dažu labu sabiedrībā iesakņojušos stigmu? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā iespējams integrēt fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu savā ikdienā, ja darba laiks un grafiks nav normēts, ir nestandarta vai diennakts darba laiks. Sarunājas privātais treneris Kārlis Matisāns, pediatre Dana Isārova, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšēdētājs Gints Kuzņecovs un uztura speciāliste Laila Siliņa. Ir daudz stereotipu cilvēkiem par sporta zāli, par sporta zāles apmeklēšanu. Un tas nav saistīts tikai finanšu jautājumiem. Stigmatizācija ir, bet raidījuma viesi mudina to pārvarēt un pievērsties fiziskām aktivitātēm. Sevi pārvarēt un vispār pievērsties fiziskām aktivitātēm ir grūti, ja tā nav bijusi prioritāte jau no bērnības. Tomēr, kā mudināt cilvēkus vairāk sportot un kustēties? "Es, būdama slinka savā būtībā, man īsti nestrādā variants, ka viena eju uz sporta zāli, man ātri apnika, man bija garlaicīgi, es īsti nezināju, ko tur darīt. Man likās, ka katru dienu aizeju un daru vienu un to pašu. Neredzēju progresu. Es pārtraucu. Arī Covid sākās. Likās forši, paņemšu pauzīti," pieredzē dalās Dana Isarova. "Tad sapratu, ka man ir jāiet atpakaļ uz sporta zāli. Tam bija vairāki iemesli. Bet es zināju, ka man strādās tikai tad, ja man būs ieplānots treniņš, vai nu grupu, vai ar treneri, kur nevarēšu pateikt nē. Ja esam sarunājuši, man būs jāierodas. Tā es sevi vienkārši spiedu iet treniņus rezervēt vismaz tās trīs nedēļas, kas tiek uzskatīts par laiku, lai vismaz izveidotu kaut kādu ieradumu. Tad pēc laika kļūst vieglāk. Man liekas, ka ir svarīgi sākt kopā ar kādu, nevis vienam pašam. Ja tev nav kam atskaitīties, ļoti ātri padodies." "Es arī darīju tā, ka aicināju draudzenes, kad viņas iet uz sporta zāli, atsūtīt man selfiju. Viņām vajadzēja motivāciju, ka viņas kāds uzrauga. Tāpēc man liekas, ka cilvēks iet uz sporta zāli, nofotografējas un liek selfiju Instagramā, ka tā ir forša atskaite pašam sev un arī motivācija citiem aiziet uz sporta zāli. Man liekas, ka jebkas, kas motivē aiziet uz sporta zāli, arī proteīna batoniņš pēc treniņa ir manā skatījumā pietiekami laba motivācija. Ir jāizdomā, kā tu sākumā sevi motivēsi, pēc tam tas kļūst par ieradumu, no kura gūsti milzīgu prieku un gandarījumu," turpina Dana Isarova. Rezultātu neredzēs arī pēc 21 dienas, tāpēc ir vajadzīgs atbalsts. "Vai tas uztura speciālists, pie kura regulāri atnāc, kurš paskatās; vai tas ir treneris, kurš stāv blakus un pašam nav jāskaita atkārtojumi un jādomā līdzi; vai tā ir mājās ģimene vai draugi, kuri tevi atbalsta, nevis fonā ēd saldējumu no rīta līdz vakaram. Videi ir liela nozīme," uzskata Laila Siliņa. Kārlis Matisāns norāda, ka svarīga ir iekšējā motivācija, un nevis, ko es sasniegšu, bet kur negribu būt, ja šo nebūšu izdarījis.

Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Par ūdeņraža izmantošanu transporta un enerģētikas nozarē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs, "Latvenergo" pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks, Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks. Sazināmies ar ZAOO pārstāvi Mārtiņu Niklasu. Nozares pārstāvji uzskata, ka ūdeņraža enerģija ir nākotnes enerģija, tāpēc septembrī Rīgā, Valmierā un Jelgavā notiks ūdeņraža – elektriskā autobusa testa braucieni. Ar ūdeņradi darbināmais autobuss atceļos no Lietuvas un tiks iekļauts Valmieras un Jelgavas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī vienu dienu tiks testēts Rīgas lidostas teritorijā. Savukārt lai diskutētu par ūdeņraža kā enerģijas nesēja ieviešanu enerģētikas, transporta un rūpniecības sektoros 19. septembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes telpās notiks forums “Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai”. Tajā piedalīsies Latvijas enerģētikas un transporta nozares pārstāvji un ūdeņraža enerģijas eksperti.

Noslēdzoties Labklājības ministrijas īstenotajam metodikas aprobēšanas pilotprojektam, sākusies informatīvā kampaņa par sociālo darbu kopienā "Savējais savējiem!". Par darbu ar neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un pilotprojekta rezultātiem, kā arī to, kādi ir galvenie šķēršļi un izaicinājumi, ar ko saskaras sociālie darbinieki kopienās, sarunājamies ar Ādažu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālo darbinieci kopienā Gunitu Dzeni, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāju, Ventspils Sociālā dienesta vadītāju Unu Lapskalni, sociālantropoloģi Kristīni Rolli un Labklājības ministrijas projekta "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" vecāko eksperti Liesmu Osi. Gunita Dzene norāda, ka sociālais darbs nav tikai strādāt ar vienu konkrētu klientu.  "Ja es varu iziet kopienā, uzklausīt iedzīvotāju vajadzības, aktivizēt viņus, viņiem norādīt ceļu, kur iet, kā darīt, lai viņi sasniegtu vēlamos rezultātus," atzīst Gunita Dzene. Darbu ar kopienu raksturo arī Una Lapskalna no Ventspils, stāstot par pieredzi darbā ar bēgļiem no Ukrainas. Oponējot raidījuma vadītājam, kurš bilst, ka parasti priekos esam kopā, bet bēdās katrs pats par sevi, viņa norāda, ka sociālajiem darbiniekiem ir pretēji.  "Sociālie darbinieki, kad ir tās bēdas, tajā brīdī viņi apvienojas un dara pretēji šim algoritmam. Tajā brīdī, kad ir problēma, mēs kā pingvīni saspiežamies kopā un darām savu darbu cilvēkiem," vērtē Una Lapskalna.

Muzejā "Andrupenes lauku sēta" Jūs nokļūsiet 20.gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsiet apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus. Raidījumam pievienojas un "Kā labāk dzīvot" komandu laipni uzņem muzeja "Andrupenes lauku sēta" vadītāja Skaidrīte Pauliņa, Andrupenes skanīgā balss, Andzeļu Tautas nama vadītāja Karīna Beikule un muzeja darbiniece un Latgales Kulinārā mantojuma recepšu pārzinātāja Lilita Šatilova. 

Vai esam novērtējuši to, cik vienkārši ir dzirdēt un cik sarežģīti, ja dzirde tādu vai citādu iemeslu dēļ funkcionē citādi? Mums ir vienam otru jāsadzird un jāsaprot. Kas palīdz to izdarīt un par Latvijas vājdzirdīgo asociācijas jaunumiem spriedīsim raidījumā.  Ar dzirdi saistītos jautājumos mums palīdzēs iedziļināties Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna. 

Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Un tomēr - vai visos gadījumos mums būtu jāpaļaujas tikai uz atbildīgajām institūcijām? Šo un citus ar civilo aizsardzību saistītus jautājumus šķetināsim raidījumā. Viesos par tēmu runāt ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs. 

Pašvaldība paplašina atbalstu dzīvojamo māju līdzfinansējuma programmās un rudenī aicina uz informatīvajiem semināriem. Par tēmu uz sarunu aicinājām Rīgas Domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieci Irīnu Miķelsoni, Rīgas Apkaimju alianses pārstāvi Aliju Turlaju un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāju Māri Jansonu. 

Eksperti to jau prognozēja sen, ka agri vai vēlu krāpnieki, kas izmanto telefonu un internetu, lai veiktu savas pretlikumīgās darbības, sāks ar saviem upuriem runāt latviski! Nu tas ir noticis! Par to kā šobrīd no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāptas lielas naudas summas un kā neiekrist krāpnieku nagos? To uzzināsim raidījumā.  Saruna ar programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu un CERT.LV kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu.

Ziemai gatavot dārzu vēl ir par agru, bet kādi dārza darbi septembrī  darāmi, to uzzināsim sarunā ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Peldētprasme ne tikai attīsta labu fizisko formu un nodrošina veselību, bet tā var izglābt dzīvību. Kā iemācīties peldēt arī tad, ja šī prasme nav apgūta bērnībā un cik svarīgi tas ir, spriedīsim raidījumā kopā ar fizioterapeiti un ūdens aerobikas treneri Mariku Lūku, Rimi Olimpiskā centra peldēšanas treneri Juri Apteru un biedrības "Peldēt droši" peldēšanas un drošas uzvedības uz ūdens treneri Pāvelu Murānu. 

Latvijā gada laikā tiek diagnosticēti vairāk kā 1100 jaunu plaušu vēža gadījumu. Lielais vairākums no tiem tiek atklāts vēlīni! 60% gadījumu slimība  tiek  atklāta jau 3. vai 4.  stadijā.  Vai plaušu vēža skrīnings varētu uzlabot situāciju? Spriedīsim raidījumā kopā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekli dakteri Aini Dzalbu, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas antropologu un politologu Mārtiņu Dauguli, veselības datu eksperti Ievu Bikavu un radioloģi Ilzi Priedīti.  

Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 ir rakstīts, ka dzīvojamās mājas vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus. Vai šādas apskates tiek veiktas un kam tās jāveic?  Raidījumā sarunājamies ar asociācijas "Mājoklis" valdes locekli un Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi, "Latvijas namsaimnieks" klientu apkalpošanas vadītāju Agnesi Karlsoni, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvi, valdes locekli Mārtiņu Pauru un "Jurisconsultus" vadītāju un juristu Jāni Uzulēnu.

 Veļas mazgāšanas, mīkstināšanas, universālais vannas istabas, trauku, logu un stiklu tīrīšanas līdzekļi ir atrodami teju katrā mājsaimniecībā. Sanāk pamatīgs ķīmisko savienojumu kokteilis. Skaidrojam, kā iztīrīt māju droši un kādu sadzīves ķīmiju var saukt par videi draudzīgu. Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un AS "Spodrība" direktors Renārs Smikersts.  

Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz vietām Latvijā, kam dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Šoreiz dodamies pie Igo uz mūzikas un mākslas centru "Ceplis". Tā ir vieta, kurai bija visi priekšnoteikumi pārvērsties par drupu kaudzi, bet notika bīnums. Lielupes krastā jau vairākus gadus veca ķieģeļu cepļa ēkās saimnieko mūziķis Igo. Interesējamies, kas īsti tapis vecā cepļa vietā. "Ļaudis, kas brauc uz šejieni, pa ceļam redz uz norādes arī Igo vārdu. Iespējams, ka tas ir ambiciozi, bet šeit tiek ieguldītas manas domas, līdzekļi, draugu ieteikumi, laiks un spēks un viss iespējamais, un tad ir jautājums, kāpēc to nesaukt par Igo mūzikas un mākslas centru "Ceplis"?" vērtē saimnieks. Par "Cepļa" tagadējo dzīvi un kādreizējo kā kaļķu dedzinātavai Mežotnē stāsta mūziķis Igo, māksliniece Gita Straustiņa un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks.

Ķīmiskais piesārņojums un neattīrīti notekūdeņi nenodara tik lielu ļaunumu Baltijas jūras ekosistēmai, kā tā saucamie „spoku tīkli”. Par „spoku tīkliem” un cīņu ar tiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore Astrīda Rijkure un Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. Spoku tīkli jeb ūdenstilpēs nozaudētie zvejas rīki kļūst par arvien bīstamāku ūdens ekosistēmas draudu. Pamestie tīkli pēc to atstāšanas ūdenstilpēs turpina nekontrolētu darbību, bezmērķīgi iznīcinot zivis un citas radības, kas sapinas spoku tīklos. Kādas ilgtermiņa sekas uz Baltijas jūras ekosistēmu atstāj spoku tīkli? Kādas iniciatīvas aktualizētas jau šobrīd, lai novērstu spoku tīklu radītās sekas? Vai un kā zvejas rīku neitralizācija palīdz risināt problēmu ilgtermiņā?

Mežā sēnes dažādas - vāveres un piepes! Vāveres un piepes liksim mierā, bet kas būtu jāzina sēņotājiem par Latvijas mežos augošajām sēnēm, to uzzināsim sarunājoties ar Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Dānielu, kā arī sazināmies ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Jutu Namsoni. Šobrīd dažos Latvijas reģionos ir laba sēņu raža, bet nav liela sugu dažādība. Inita Dāniela norāda, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu grozos un par kuru visi jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas. Cilvēki arvien grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. Tagad saziņa biežāk notiek sociālajos tīklos, uz muzeju vairs tik bieži nenes. Var izmantot arī lietotnes, tā var palīdzēt, bet nevajadzētu ar lietotnes palīdzību izvēlēties, ko ēst, ko neēst. Mikologi ir uzticamāki par lietotnēm.  "Ja jums ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama jums konkrēti," "tviterī" noskatītu teicienu min Inita Dāniela. "Ja nezini, viņa tev nav ēdama. Viņa tev būs ēdama, kad pazīsi visās situācijas, gan pārmirkušu, gan izžuvušu, gan mazu, gan lielu. Tad vairāk nebūs jautājumu, pazīsi un zināsi. Jautājums vai ir ēdama... Pamazām jāpieradina cilvēki vispār tā nejautāt. Kamēr nezini sugu, jautā, kas tā ir par sēni. (..) Salīdzini, iemācies un tad var jautā, bet tad vairs nebūs jājautā – ēdama vai neēdama." Farmaceite Juta Namsone atzīst, ka ikdienu aptiekā iegriežas kāds, kurš sūdzas, ka pēc sēņu ēšanas ir slikta dūša vai caureja. Reizēm gan sliktu dūšu var izraisīt arī pārēšanas, kā arī tas, ka sēnes ir ceptas sviestā, tām pievienots saldais krējums. Kuņģis brīnās par smago barību, varbūt nemaz pati sēne nav vainīga. Arī abas mikoloģes aicina izgaršot pašas sēnes, kuras nebūt nav treknas, bet vairāk diētisks produkts.  "Sēnēm ir dažāda garša un vislabāk var izbaudīt neko daudz nepievienot. Viegli apcept uz pannas un tad var kārtīgi izgaršot pašu sēni," papildina Diāna Meiere.

Viens no biežākajiem ugunsgrēka cēloņiem ir veca vai bojāta elektroinstalācija. Kāpēc deg elektrības vadi un kontakti un kā to novērst, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvais dežurants Jānis Grīviņš un AS "Sadales tīkls" Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats. Arī elektroinstalācija noveco, diemžēl daudzos namos tā ir veidota pirms vairākiem desmitiem gadu.  "Ja ekspluatējam elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, tā ir bumba ar laika degli," uzskata Artūrs Šmats. "Vadiem vai kabeļiem izolācijas spējas ar laiku būtiski samazinās. Izolācija kļūst trausla un tad nobirst, tad rogas izslēgumi, kas bieži ir pamatā, lai izceltos ugunsnelaime." Viņš aicina padomāt par elektroinstalāciju, ja veic remontu mājās. "Otra lieta, par ko ikdienā neaizdomājamies, bieži vien, veicot remontu, elektroinstalācija ir pēdējais, par ko padomājam. Galvenais, lai ir skaistas sienas, skaistas tapetes, griesti, apgaismojums, grīdas. Ja vecā elektroinstalācija paliek sienā, bieži vien... Ir gadījumi, kad vecos alumīnija vadus sastiķē kopā ar vara vai kapara vadiem, kas rada elektroķīmisku reakciju, oksidējas un oksidēšanās agrāk vai vēlāk noved pie tā, ka vadi sāk karst, neskatoties, kādas būs elektriskās slodzes. Tas viss vienā brīdī reducējas nelaimēs," atzīst Artūrs Šmats. Speciālisti norāda, ka Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka katrā dzīvojamā īpašumā vismaz reizi desmit gados jāveic elektrotīkla pārbaude. Elektroinstalācija ir katra īpašnieka atbildība. Savukārt Janis Grīviņš skaidro dienesta rīcību dūmu detektora darbības gadījumā. "Ja daudzdzīvokļu mājā kaimiņa dzīvoklī iedarbojas dūmu detektors, jāzvana 112, lai pārliecinātos, ka šajā dzīvoklī nav izcēlies ugunsgrēks," norāda Jānis Grīviņš. "Tas nenozīmē, ka viņi atbrauks uzlauzīs durvis un sāks kaut ko darīt." Vispirms glābēji dažādos veidos cenšas noskaidrot, kas varētu būt noticis.  Grīviņš atgādina, ka no 2020. gada 1. janvāra dūmu detektori katrā dzīvoklī ir obligāta prasība, diemžēl katrā trešajā vietā, kur izcēlies ugunsgrēks, nav uzstādīti vai pievienoti.

Droša satiksme attiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem, arī uz velosipēdistiem. Kā veidot attiecības uz ceļa un kas nepieciešams, lai neviens no satiksmes dalībniekiem netiktu pakļauts nevajadzīgam riskam, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis, "Latvian Cycling Girls" pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, riteņbraukšanas treneris Māris Birzulis un satiksmes psiholoģe Inese Muzikante.

Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai. Tomēr ir vietas, kam laimējas un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē, un tieši šādām vietām veltīts četru raidījumu cikls, kas startēs Cēsu novada "Maizes mājā". Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz Vidzemi, uz Cēsu novada Liepas pagastu, kur atrodas Maizes māja. Tajā, kā saka paši saimnieki, jau gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu. Saimniecības vēsture aizsākusies tālajā 1920. gadā, kad Dukuļu pusmuižas zemēs saimniecību sāka veidot Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krūmiņu mājās saimnieko Pētera mazmeita Aina ar vīru Daini. No 2004.gada saimnieki lauku sētā piedāvā izbaudīt un iepazīt latvisko gadskārtu ritumu. Skolēni, ģimenes, draugu un tūristu grupas Maizes mājā uz brīdi kļūst par saimes ļaudīm, piedzīvo un izbauda garšīgu, smaržīgu un aizraujošu ceļojumu laikā. To visu izbaudāim arī raidījumā Kā labāk dzīvot, kad tiekamies ar Ainu un Daini Tarasoviem, viņu meitu Kristīnu Sprūdžu, kā arī citiem ģimenes locekļiem - Sarmu Gūtu, dvīnēm Henrieti un Šarloti Sprūdžām un Viktoriju Tarasovu. Izzinām Maizes mājas vēsturi un īstā maizes krāsnī cepam kopā ar saimniekiem maizi. Interesējamies arī par gada ritumu lauku sētā un latvisko dzīvesziņu ikdienā.  

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir individuāls.

Klāt tomātu ražas laiks, bet kā sasniegt izcilus rezultātus šo ogu audzēšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj tomātu audzētāji - tomātu kolekcionārs Valdis Pūliņš un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 16. līdz 20. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde, kurā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Līdzās tomātiem būs apskatāmi arī krāšņi un aromātiski garšaugi.

Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības lieta, bet nedrīkst arī aizmirst - pareizi iztīrīts skurstenis  ekonomē apkurei paredzēto kurināmo. Par skursteņu tīrīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka. "Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo," norāda Iveta Uka. Arī apkures ierīcēm un iekārtām - krāsnīm un plītīm - jābūt sakoptām līdz apkures sezonas sākumam. Diemžēl skursteņi joprojām deg un ir arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Pieaug izsaukumu skaits arī uz gadījumiem, ka deg sodrēji. Tas liecina par to, ka skursteņi nav tīrīti. Māris Bambis uzskata, ka bieži skursteņi netiek regulāri apkopti arī nezināšanas dēļ. Protams, vissliktākais stāvoklis ir skursteņiem vecās mājās. Viņš arī atgādina, ka par to, kā sakārtot apkures sistēmu un dūmvadus ir jādomā no mirkļa, kad beidzas iepriekšējā apkures sezona.

Iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli un ieteikumi, kas jāņem vērā tagad un kas gaidāms nākotnē. Padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš un "Latio" mājokļu nodaļas vadītāja, nekustamo īpašumu eksperte Evija Dzenīte.

12. augustā norisināsies Latvijas Dabas fonda rīkotais pirmais Pļavas festivāls. Par tā mērķiem, norisi un daudzveidīgo aktivitāšu klāstu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze un Latvijas Dabas fonda īstenotā pļavas produktu zīmola projekta vadītāja Inga Muižniece. "Festivāls ir veltīts pļavām, jo tās ir ekosistēmas, kas strauji izzūd. Tās veidojušās ilgstoši, cilvēkam saimniekojot dabā, un nespēj saglabāties bez cilvēka klātbūtnes. Tāpēc būtiski par to stāstīt, ja vēlamies saglabāt ziedošās pļavas, kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, vajag cilvēku izprati un līdzdarbošanos, zināšanas par procesiem, kas notiek pļavā un ko pļava var dot arī 21. gadsimtā," skaidro Rūta Sniedze. Savvaļas augu sēklu vākšanas meistarklase, kukaiņu ķeršana, pļavas produktu tirdziņš, radošas darbnīcas un lekcijas, ainavu tūre un mūziķes Keitijas Bārbales koncerts – tik daudzveidīga ir Latvijas Dabas fonda Pļavas festivāla programma. Festivāls notiks 12. augustā plkst. 10.00 – 22.00 Mazjumpravas muižas teritorijā. Mazjumpravas muiža atrodas Rīgā, Ķengaragā. Turp var doties arī ar 7. tramvaju. Vietas izvēle bijusi diezgan spontāna. Pirms gada Ķengaraga promenāde vienā daļā Latvijas Dabas fonds sāka veidot pilsētas pļavu un kāda aktīva sēklu vācēja Ilga dzīvo tieši šajā rajonā. Viņa tieši Ķengaragā, Daugavas malā, ir savākusi daudzu augu sugu sēklas un arī aktīvi piedalījusies sēšanā. Šķitis, kā šī ir laba vieta, kur parādīt, ka daudzveidīga daba ir tepat līdzās arī Rīgā.

Par mūsdienīgu pilsētvidi saistībā ar klimata neitralitātes mērķiem - kā būvēt energoefektīvākas mājas, kā ar pilsētas apzaļumošanu kompensēt pilsētā radīto piesārņojumu, kā pilsētas iedzīvotājiem sadarboties, lai sekmētu tīrākas un veselīgākas vides saglabāšanos pilsētā. Tāpat ļoti būtiska nozīme pilsētas plānošanā ir apzaļumotajām zonām, parkiem, kas pilsētniekiem ļauj atvilkt elpu steidzīgajā skrējienā un palīdz uzturēt labu mentālo veselību. Šo tematu pārrunājam kopā ar arhitekti Andru Šmiti, Rīgas pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu, urbāno antropologu Matīsu Šteinertu un studijas "Arhis Arhitekti" arhitektu Raimondu Saulīti.

Kā saņemt ieroča atļauju? Kādos gadījumos šo atļauju nevar saņemt? Kā atļauju pagarināt? Kad ieroci drīkst lietot? Par ieročiem un to turēšanu ir tik daudz mītu un aizspriedumu! Kur sākas/beidzas tiesības uz savu aizsardzību un kādi ir pienākumi/atbildība pret mūsu kopējo drošību? Par to visu studijā runājam ar Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāju Inesi Vectirāni, Latvijas Mednieku savienības pārstāvi Jāni Baumani un sazināmies arī ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieku Andri Melkeru.

Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā pēc tam, kad par jauno Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu darba grupa sprieda 1.augustā? Vai godprātīgus maksātājus tas pasargās no pakalpojumu atslēgšanas? Studijā iztaujājam "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītāju Gati Rozi un Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju Vitoldu Peipiņu.

Zināt kas notiek maciņā, ir svarīgi gan jaunam, gan arī jau savu darba mūžu pavadījušam cilvēkam. Kas jauns par pensijām, to indeksāciju un citiem svarīgiem jautājumiem - skaidrojam kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāju Egitu Garo un vecāko eksperti Sanitu Letapuru.  

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā. Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā. Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Ja esat izvēlējušies dzīvot pie ūdens, tā var būt pavisam īpaša dzīve ar saviem piedzīvojumiem un pienākumiem. Ūdens malas kopienas un to attīstība, jeb kā kopīgiem spēkiem sakārtot un attīstīt Latvijas gleznainās piekrastes, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas biedrības "Ūdensmalu atīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta, Lucavsalas kopienas pārstāve Evija Zute, vides un plānošanas eksperts Gatis Pāvils un Daugavas muzeja direktore Inese Kupšāne.

Vai brīžos, kad notiek kas negaidīts, esam tam gatavi un zinām, kā jārīkojas. Kur, kad un kā meklēt palīdzību? Kā rīkoties katastrofas vai nelaimes gadījumā raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvā vadības centra vadītāja vietniece Diāna Tkačenko. Tālruņa numuri, uz kuriem zvanīt nelaimes gadījumā, vai kad cilvēks jūt apdraudējumu savai vai otra cilvēka veselībai vai dzīvībai, ir 112 vai 113. Numuru 112 jāizvēlas, ka ir jebkāds apdraudējums, 113 – ja nepieciešama medicīniskā palīdzība. Diāna Tkačenko skaidro, ka NMPD dispečeri, kas pieņem zvanus, noskaidro adresi, kas noticis un izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir jānosūta NMPD brigāde. Ir algoritms, pēc kura izvērtē, jo nevar reaģēt uz katru zvanu, ir arī jārūpējas par resursiem.  Mārtiņš Baltmanis norāda, ka pamatlieta, kas jāatceras, zvanot uz palīdzības tālruni, ir pateikt, kur atrodamies. "Ja nezinām adresi, varbūt kādus lielus objektus atceramies, braucot pa lielceļu, starp kurām pilsētām esam. Kaut kādus orientierus. Tas ir viens no svarīgākajiem. Pats notikuma raksturs arī ir svarīgs, jāpasaka, vai tas ir ceļu satiksmes negadījums vai ugunsgrēks, vai redz tvaikus. Dispečers ir apmācīts izvaicāt cilvēku, ja arī viņš būs stresa stāvoklī. Galvenais nomierināties un klausīties jautājumu, un atbildēt. Pamatlieta – kur atrodamies, kas noticis, vai ir cietušie," skaidro Mārtiņš Baltmanis. VUGD ir trīs zvanu centri Latvijā, zvanu no Daugavpils var apstrādāt arī Rīgas centrā, visi zvani "stāv" rindā. Diāna Tkačenko norāda, ka vienmēr jāvadās pēc trim jautājumiem - kur, kas un kam? "Tas nozīmē, mēs gribam zināt, kur noticis negadījums, kas ir noticis, kam nepieciešama palīdzība," skaidro Diāna Tkačenko. Arī NMPD zvanu centri ir centralizēti, tāpēc dispečeri nezinās ikvienā vietā kādu pagriezienu vai apzīmējumu kādai vietai, ko zina tikai vietējie. "Līdz ar to ir jābūt saprotošiem un adrese ir jānosauc skaidri, nosaucot pilsētu, nosaucot ielu. Nekliedzot, mierīgi izelpot un tad nebūs problēmas, izsaucējs nepārdzīvos, kāpēc mani nesaprot, nedzird. Arī dispečers šo izsaukumu noformēs daudz ātrāk un veiksmīgāk. Un palīdzība nokļūst ātrāk," turpina Diāna Tkačenko. NMPD rekomendē ieslēgt telefonu skaļruņa režīmā, lai ir brīvas rokas un var sniegt palīdzību cilvēkam. "Bieži mums nākas saskarties ar to, ka sniedzam palīdzību telefoniski, līdz brigādes dodas uz notikuma vietu. Notiek reanimācija, notiek asiņošanas apstādināšana, vai bērnam ir krampji. Tev ir jābūt brīvām rokām. Tu dzirdi, ko saka dispečers un dari," norāda Diāna Tkačenko.

Dažas valstis ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no ceļojuma no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku. Kāpēc tā un cik svarīga ir izpratne par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Kampaņa "Augu veselība - dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību - kas tā ir kā tā var ietekmēt mūsu dzīvi. Pirmām kārtām, izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudītus. Slimības, ko var ievest, ir postošas un dažkārt Latvijā un arī Eiropas Savienībā nemaz nav sastopamas.  "Ja runājam par augu veselību, vajag saprast, ka tās nav tikai vaboles vai kukaiņi, tās ir arī sēnes, baktērijas, nemetodes - niecīgas, sīkas radībiņas, kas var nodarīt lielu postu augiem," skaidro Gunita Šķupele. "Parasti šie kaitīgie organismi nav redzami. Pēc kāda laika iedzīvojas, pēc gadiem 5-7 vai vairāk redzam postu." "Augu veselība ir svarīga ne tikai pašiem augiem, bet arī cilvēkiem, jo mēs augus ēdam, augi ir tas, ko mēs elpojam, 80% skābekli ražo augi. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un jārūpējas par augu veselību. It sevišķi par tādiem organiskiem, ko speciālisti sauc par karantīnas organismiem, tie ir organismi, kas valstī nav, var nodarīt lielu postu ekonomikai, augiem, parkiem. Ar parastām metodēm, kā ar augu aizsardzības līdzekļiem ar viņiem nevar cīnīties. Tāpēc augu aizsardzības dienesta inspektori pievērš uzmanību, lai būtu droši, ka pie mums šādu organismu nav, mums būs ko ēst arī nākotnē un arī bioloģiskā daudzveidība saglabāsies," turpina Gunita Šķupele.

Lai saglabātu augļus un dārzeņus ilgākam laikam un ziemas spelgonī sajustu vasaras garšu, vajadzēs ko vairāk par burciņām un glītiem vāciņiem. Ko un kā pareizi konservēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Pirmais un galvenais, ķeroties pie konservēšanas, tīrība! "Esmu tik daudz reižu pārliecinājusies, runājot par šīm lietām, par "uzšautajām" burciņām, pārplīsušajām, kas tek pāri malām, vaino sāli, cukuru un vēl nezin ko. Bet cilvēki izpratne par tīrību ir ļoti dažāda un atšķirīga. Vairumā gadījumu lielākā kļūda ir netīrība, nevis precīzās sastāvdaļas un precīzie daudzumi," norāda Iveta Galēja. "Sterilizēšanai un pasterizēšanai cilvēki pievērš uzmanību, bet nepievērš tādām lietām, kā karote, ar kuru garšo zapti. Pagaršo zapti, pēc tam noliek uz paliktnīša, kur pirms tam bijusi zupa. Pēc tam karoti zaptē vai mērcē, kas vārās. Tur sanāk viss, kas ir virtuvē, jo virtuve netīrumu ziņā ir viena no netīrākajām vietām. Virtuve mikrobu ziņā ir netīrāka par tualeti," norāda Iveta Galēja. "Arī pēc tam, kad burciņas ir sapildītas, nav vienalga, ar ko noslauka burkas maliņu, ja ir pārtecējis. Ar trauku dvieli noteikti nē, labāk ar neitrālu salveti, bet arī jāskatās, lai salvete nebūtu iesmaržināta. Tās ir tādas lietas, par ko cilvēki tīrības ziņā neiedomājas." Viņa arī min, ka māksla ir salikt skaisti burciņas, lai piesaistītu uzmanību, jo cilvēks ēd arī ar acīm. Bet pats pasterizēšanas ilgums atkarīgs no burciņas lieluma un no tā, kas vēl un cik daudz bez pamatproduktiem, piemēram, gurķiem vai tomātiem ir burkā. Runājot par to, ko tad likt burkās, Saiva Pekuse atklāj ketčupa recepti, kas savulaik godalgota Brenguļu tomātu svētkos. 800 g tomāti, 400 g saldā paprika, 3 vidēji asi čili pipari, 6 ķiploku daiviņas, divas tējkarotes raudene (kaltēta), 300 g ievārījuma cukurs, 1 ēdamkarote sāls, 500 ml 9% etiķa, 7 g agara kā recinātājs. Var vēl likt klāt plūmes (ap 400 g),  ja vēlas biezāku, vairāk agara jāpievieno. Var pievienot arī jāņogas, kas piešķir pikantāku garšu. Savukārt kabačus katra raidījuma viešņa ziemai gatavo atšķirīgi. Saiva Pekuse kabačus saldē. Sagriež nemizotus šķēlītēs, izņem sēklotni, saliek ar garšvielām (ķiploks, timiāns, baziliks), dažas stundas patur. Liek uz paplātes, sasaldē katru ripiņu atsevišķi un tad liek kastītēs vai maisiņos. Ziemā, kad nepieciešams, ņem ripinās ārā, saliek uz pannas, vidū liek parasti malto gaļu un cep cepeškrāsnī. Kamēr maltā gaļa uzsilst, arī kabacis būs gatavs. Ātra maltīte gatava. Iveta Galēja saldē kabačus kā biezinātājus zupām vai mērcēm. Tos vispirms mizo, izņem sēklotni, tad var sablenderēt svaigu, var ielikt cepēškrānī nedaudz pasautēt un tad sasaldēt porcijās. Ļoti labi der miltu vietā, var mērces iebiezināt, zupas. Kabačus var arī marinēt un sālīt, tāpat kā gurķus. Iveta Galēja iesaka arī universālu marinādi. Litra burkā ieber tējkaroti sinepju graudiņu, 2-4 melno piparu graudiņus, pāris smaržīgos piparus, daudz bazilika lapiņas un labāk mazākus tomātus. Marināde: litrs ūdens, 125 ml 9% etiķa, 40 g sāls, 60 g cukura. Marinādi uzvāra un lej virsū uz tomātiem. Ja lej karstu, miziņa plaisās.  Laikā gaitā sākusi to lietot arī gurķu, kabaču un patisonu marinēšanai.

Pirmā palīdzība būtu jāzina un jāmāk katram, lai spētu palīdzēt sev un līdzcilvēkiem. Kas ietilpst pirmās palīdzības sniegšanā, kur un kā to iemācīties, raidījumā Kā labāk dzīvot, skaidro biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas pasākumu koordinators Roberts Puriņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis. Pirmo palīdzību var snieg jebkurš, gan cilvēks, kuram ir zināšanās medicīnā, gan bez zināšanām, izmatojot pieejamo ekipējumu.  "Jebkurš var snieg psiholoģisko atbalstu, kas arī ietilpst pirmajā palīdzībā, cietušo mierināt, ar viņu runāt, kaut vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tās ir pamatlietas, ko var darīt jebkurš," atzīst Roberts Puriņš. Pirmo var sniegt jebkurš, neatliekamā  – speciālistu ziņā. Ja pirmo palīdzību sniedz laikus, bieži ir situācijas, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība nav nepieciešama cietušajam.  "Var novērot pozitīvu tendenci, – cilvēki arvien vairāk sniedz pirmo palīdzību citiem, kā arī apgūst to," gandarīts Miķelis Puķītis. "Esmu redzējis uz ielas, ka cilvēkiem, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumos, gan cilvēkiem, kas atrasti uz ielas guļot, sniedz palīdzību. Pats arī vairākas reizes esmu to darījis. Visus mudinu iet un palīdzēt, jo pirmās minūtes ir svarīgākās." Miķelis Puķītis arī mudina apgūt pirmo palīdzību, jo uz ielas situācijas, kurās nepieciešams palīdzēt, būs retāk, vairāk sadzīvē, kad nākas palīdzēt sev tuviem cilvēkiem. "Jāatceras, ja nepalīdzēsim, labāk nebūs. Ja cilvēks bezsamaņā neelpos un mēs neko nedarīsim, tad viņš neizdzīvos. Protams, ir psiholoģiskais aspekts, kā būs, kļūdas, vai es zināšu. Sliktākajā gadījumā, ja neatceras, ko darīt, zvans 113, dispečeri ir apmācīti, var savienot ar ārstiem-konsultantiem, ir speciāli algoritmi, kā dienesta darbinieki var telefona sarunā izstāstīt, kas un kā ir pareizi jādara," turpina Miķelis Puķītis. Ar cietušo jāpaliek visu laiku, līdz ierodas Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

"Neesi SkrejKritenis!", tā sociālā kampaņa pastiprina ziņu, ka strauji audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Cik nozīmīgi ierobežot skrejriteņu braucējus vispārējās satiksmes drošības labad un kā to izdarīt jau šodien, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis, Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un uzņēmuma "Bolt" pārstāvis Valts Marga. Elektroskrejriteņu vadītāji satiksmes negaidījumos šogad cietuši teju divkārt vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet četru gadu laikā šī statistika augusi pat 10 reizes. Juris Jančevskis norāda, ka 2023. gada pirmajā pusgadā bijuši 186 negadījumi, cietis 141 cilvēks, astoņi no viņiem cietuši smagi. Statistika rāda, ka pārkāpumu veids nemainās. Tie ir: braukšana pie luksofora aizliedzošā signāla; braukšana, pārvadājot pasažieri; braukšana reibumā. Par braukšanu reibumā šogad aizturēti vairāk nekā 120 vadītāji. "Ja skatāmies, kura rīcība noved līdz negadījumam, 95% tā ir paša skrejriteņa vadītāja rīcība. Vai tā bija pārgalvīga vai neatbilstoša, vai klaja pārkāpumu nesoša. Tas ir viņa darbības rezultātā. Tāpēc ir šī kārtējā kampaņa, vēlreiz atgādināt par pozitīvo attieksmi uz ceļa vai trotuāra, par savstarpējo cieņu, par galvenajiem drošības jautājumiem, kas aktuāli elektrisko skrejriteņu vadītājiem. Arī par to, ka ir nerakstītie likumi - savstarpējā cieņa, kur jāpalaiž, jāpiebremzē. Tas ir galvenais vadmotīvs akcijai," norāda Juris Zvirbulis. Valts Marga uzskata, ka sabbiedrībā ir nulles tolerance pret pārkāpumiem, tāpēc svarīgi ir veicināt ātrāk paradumu maiņu. Uzņēmuma "Bolt" skrejriteņos ir iestrādāti sensori, kas fiksē pārgalvīgu braukšanu. "Pateicoties plašam sensoru klāstam, kas iebūvēts skrejriteņos, mēs varam noteikt gan strauju svara pieaugumu brauciena laikā, gadījumos, ja ar skrejriteni brauc divas personas, mēs varam noteikt straujus pagriezienus, strauju bremzēšanu, sadursmes, kā arī vēl citus rādītājus, kas ir kā kopsaucējs, lai varam automātiski sistēmā izlemt, vai piešķirt klientam aizrādījumus līdz pat bloķēšanai, vai nē," atklāj Valts Marga. Gan Juris Zvirbulis, gan Juris Jančevskis atzīst, ka svarīgi ir uzlabot infrastruktūru. Tiesiskais regulējums šobrīd ir sakārtots, ja vēl būtu infrastruktūra atbilstoša, arī konfliktsituāciju skaits būtu mazāks. "Neskatoties uz kampaņām, kas ir katru gadu, joprojām daudzi lietotāji nezina, ka arī uz viņiem [skrejriteņu vadītājiem] attiecas ceļu satiksmes noteikumu prasības," atzīst Juris Jančevskis. "Daudzi šo transporta līdzekli izmanto kā atpūtas vai izklaides rīku, it sevišķi pēc ballītēm, pēc svinēšanām. Viņš lieto alkoholu, viņš domā, ka, braucot ar skrejriteni tādā veidā, nezaudēs vadītāja apliecību. Vai nu viņš tiek aizturēts, pārkāpums tiek pārtraukts un viņš tiek pie nauda soda, vai viņš pats gūst miesas bojājumus, krītot, vai nodara pāri citiem. Diemžēl daudz to uzzina, kad paši ir saskārušies cietēja lomā, ka arī uz šo transporta līdzekļu grupu un vadītājiem attiecas ceļu satiksmes noteikumu prasības."  Juris Zvirbulis atgādina, ka ir veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, ka arī skrejriteņiem būs obligāta reģistrācija, apdrošināšana, numuri un būs jālieto ķivere brauciena laikā.

Mežs nav tikai koki. Bioloģiskā daudzveidība un tās izmantošana mežā mūs var pārsteigt ne tikai emocionāli. Kā ilgtspējīgi un saudzīgi domāt par mežu apsaimniekošanu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Rīgas Mežu" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks. Klausītājus satrauc situācija mežos Rīgā un Pierīgā. "Nav ne mazākā plāna, ka mēs taisāmies kaut ko nozāģēt pilnībā Rīgas pilsētas teritorijā lielos apmēros. Par to nevajadzētu uztraukties. Ja runājam par Rīgas pilsētu, notiek vienīgi kopšanas darbi, kas ir saistīti ar teritoriju sakārtošanu," norāda Jānis Ģermanis. "Kas ir ļoti būtiski, ja skatāmies uz mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā, it sevišķi uz priežu audzēm ap Rīgu, ļoti liela daļa ir viena vecuma viendabīgas audzes. Ja mēs gribam, lai mežs ilgtermiņā, ilgus gadu simtus tur paliek, ir nepieciešama jauno kociņu klātbūtne. Izretināšana vienlaidus vai grupās ir svarīgs apstāklis, kas dabisko meža ieaugšanu veicinās. Tas, ka vienā vietā, piemēram, tā ir Rīgas un Pierīgas specifika, ka nāk iekšā sausiem priežu mežiem neraksturīgas koku sugas - kļavas, ozoli, pat korintes un lazdas, tas ir urbānās ietekmes rezultātā. Ar to ir jācīnās. Jaunās priedītes ir vajadzīgas. Rīgā un Pierīgā rūpīgi izvērtējam visas teritorijas pirms kādus darbus tur plānojam, lai maksimāli izvairītos no kailcirtēm, lai varētu koku ciršanu organizēt tā, lai varētu nodrošināt ilgtermiņa attīstību mežam."

Āfrikas cūku mēris Latvijas lauksaimniekiem rada gana daudz problēmu. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, tas ir neārstējams, pret to nevar arī vakcinēt meža vai mājas dzīvniekus. Kā ierobežot slimības izplatību un kā pasargāt savu saimniecību, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Neviens speciāli nenes mēri kūtī, protams. Ir jādzīvo visu laiku ar sajūtu, ka uz tevi glūn. Tiešām jau 10 gadus Latvijas cūkkopjiem ir jādzīvo ar apziņu, ka uz tevi glūn. Un ir tie periodi, kad glūn vairāk, kā tas ir šobrīd. Šobrīd vajag izziņot tādu trauksmi, lai cūkaudzētāji pat "neelpo" uz kādu pusotru mēnesi. Šobrīd ir ļoti tāds periods, ka ir jāpiesargājas," atzīst Kristīne Lamberga. Viņa skaidro, ka Āfrikas cūku mērim raksturīga sezonalitāte un vīruss ir izturīgs. "Katru gadu meža cūkām dzimst sivēni, tagad, vasaras periodā, viņi jau ir paaugušies un aktīvi. Vienmēr sakām, neko nenesiet cūkām kūtī un fermās no lauka, tiešā veidā nemielojiet cūkas ar zaļumiem, jo ļoti aktīvi gan labības laukos, gan piemājas dārzos, gan pļavās, mežmalās pārvietojas meža cūku bari. Meža cūku populācija ir "pīķa augstumā". Līdz ko ir populācija, vīrusam ir vieglāk iespēja satikt savu saimnieku un inficēt jaunus meža cūku barus. Meža cūkas tā piesārņo dabu un tad netiešā veida, jo neviens jau meža cūku neved kūtī, tiek ievazāts arī mājās," norāda Kristīne Lamberga. Saimnieki slimību pamana, ka cūka neēd, nav apetītes, paaugstinās arī temperatūra. Vīruss, kas cirkulē ir agresīvs un cūkas ātri nomirst mokpilnā nāvē. Pagaidām nav vakcīnas pret Āfrikas cūku mēri. Vakcīnas izstrāde prasīs vēl gadus. "Varam pasargāt mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, gan lielās novietnēs, gan mazās, tikai ir jāiepazīst tuvāk slimība. Zinām, kas ir vājākās vietas, kā Āfrikas cūku mērim patīk iečāpot novietnēs," vērtē Kristīne Lamberga. "Jo visriskantākais subjekts, ar ko var ienest kūtī Āfrikas cūku mēri, ir mūsu apavi un riepas. Jāskatās, kas iebrauc cūku kūtī. Mazo saimniecību gadījumā tās var būt pat ķerras, saimniecei jāmaina apavi ik reizi, ieejot kūtī. Lielās fermās ir līdzīgi, tikai daudz komplicētāk. Jāskatās, ar ko braucam un ar ko ienākam."      

Došanās ceļā var būt vajadzīga dažādu iemeslu dēļ. Varbūt tikai tāpēc, lai vienkārši ietu, dažreiz - lai atrastu sevi. Latvijā izveidots Svētā Jēkaba ceļa maršruts. Par to vairāk plašāks stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa, kura ir gājusi piecus Santjago ceļa maršrutus - gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā, Carnikavas un Baltezera evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, "Camino Latvija" krusttēvs Ivars Jēkabsons. No Valkas līdz Rīgai ir 280 kilometri garš posms, kas sadalīts 12 etapos. Vidējais etapa garums ap 25 km, un tad seši etapi no Rīgas līdz Žagarei vai no Rīgas līdz Skaistkalnei. Attālums Valka - Rīga prasa apmēram divas nedēļas, viss kopumā - kādas trīs nedēļas.Katrs iet ar savu redzējumu Ceļā var doties ikviens. "Nav būtiski, kādai ticībai piederi. Es arī sevi pieskaitu vairāk pie tiem, kas ir dabas ticībā, ja tā var izteikties. Man Dieviņš dzīvo Latvijas laukos, katrā zāles stiebrā un katrā upē. Neviens neliek kā pie bikts visu noskaitīt. ," atzīst Zane Eniņa. "Nekur nav jāpiesakās, cilvēks vienkārši var doties. Vienīgi Latvijas ceļam specifika ir tāda, ka, salīdzinoši ar Eiropas ceļiem, Latvijā infrastruktūra nav varbūt tik attīstīta. Tas nozīmē, ja vēlas nakšņot tajās naktsmājas, kuras visas var atrast mājaslapā, tas noteikti iepriekš jāpiesaka. Ja Francijā ejot, var vienkārši, kad esi noguris, skaties pa labi, pa kreisi, kur ir alberģi, un liec somu nost, un guli. Tad Latvijā tā nevarēs. Var arī nest savu telti līdzi, tad tas būs cita veida ceļojums. Ja tā nav, naktsmītne ir jāpiesaka iepriekš," padomus ceļotājiem sniedz Zane Eniņa. "Gluži tāpat jāparūpējas par ēšanu, jo nav tā, ka uz katra stūra ir kafejnīca vai krodziņš, kurš būtu vaļā. Es arī ar to bieži sastapos, es eju ļoti lēnu, tāpēc nonācu kaut kādās vietās jau tik vēlu, kad veikals jau bija ciet. Līdz ar to par šīm praktiskajām lietām ir jāpiedomā." Vēl pie praktiskiem ieteikumiem Zane Eniņa piebilst, ka jāparūpējās par poverbanku jeb papildus uzlādi mobilajam telefonam, jo telefons mūsdienās ir svarīgs, lai orientētos, lai sazinātos ar naktsmītnēm. Ir nācies glābt cilvēkus tumsā, kuriem telefons ir gandrīz jau izlādējies.    

Aknu veselībai būtu jāpievērš vairāk uzmanības, jo tas ir viens no orgāniem, kurš spēlē solo mūsu ķermeņa orķestrī. Kāpēc tas būtu jādara un kā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente profesore, Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. Runājot par aknu veselību un iespēju saslimt ar hepatītu, Jana Feldmane norāda, ka inficēšanās var notikt viegli, pietiek ar nelielu asiņu daudzumu. "Nereti runājam par invazīvām skaistumkopšanas procedūrām, kur Latvijā cilvēki ne vienmēr pietiekami izvērtē riskus, tāpēc gribu aicināt vienmēr nevis skatīties uz cenu, izvēloties pakalpojumus, kas ietekmē veselību, bet izvērtēt profesionālismu, ka pakalpojuma sniedzējs saprot, ko dara un neradītu riskus," atzīst Jana Feldmane.  Protams, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saslimšanu atklāt, bet svarīgi ir apzināties, ka inficētais cilvēks var arī nodot tālāk infekciju un pakļaut riskam citus. Ieva Tolmane papildina, ka ar hepatītu var inficēties ne tikai veicot skaistumkopšanas procedūras, ar seksuālā ceļā, reizēm arī veicot medicīniskas manipulācijas. "Ja agrāk vairāk koncentrējāmies uz riska grupām (..), bet zinot inficēšanās ceļus, tā ir visa sabiedrība. Varbūt bērni ir pasargātākā grupā, ja vien viņu mammām nav C hepatīts, jo viņi nenodarbojas ne ar kosmētiskām procedūrām, ne seksuālo dzīvi. Pieaugušais katrs ir riska grupā. Līdz ar to katram pieaugušajam būtu vismaz vienreiz gadā jāpārbauda," norāda Ieva Tolmane. Pasaules Hepatīta dienu atzīmē 28. jūlijā un tās globālais lozungs šogad "Mēs negaidām" (Were not waiting). Ko mēs negaidām un kā cilvēkiem sevi pasargāt? "Lai arī sakām aknas, cilvēkam ir tikai viena akna, kas sadalīta divās daivās un vairākos segmentos," skaidro Ieva Tolmane. "Ja viņa tiek skarta kādas slimības dēļ, nav otras, kas var pasargāt vai aizvietot, līdzīgi, kā ir nierēm." Viņa atzīst, ka aknas ir ļoti svarīgs orgāns cilvēka organismā.

Senioram būt ir cienījami – cilvēki šajā vecuma grupā joprojām ir atvērti komunikācijai un sabiedriskai dzīvei. Kā to veicināt un justies labi kopā dažāda vecuma cilvēkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu "Seniors un sabiedrība. Brīvprātīgi kopā" stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, projekta "Sarunas ar senioriem" vadītājs Žulijens Nuhums Kulibali un Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece un projekta brīvprātīgā Elīza Laķe. Raidījuma viesi iepazīstina ar projekta pirmo posmu, kas notika sadarbībā ar aprūpes centru "Rūjienas senioru nams". Turp devas 20 brīvprātīgie. No tiem, kas bija pieteikušies, individuālās intervijās izraudzījās pēc iespējas dažādus cilvēkus ar un bez pieredzes. Vispirms projekta dalībnieki Annas Žabickas vadība apguva, kas ir novecošana gan fizioloģiski, gan arī kā sociāla parādība. Aprūpes namā brīvprātīgie pavadīja nedēļas nogales, lielākoties sarunājoties ar senioriem, mudinot viņus stāstīt par sevi.  Biedrība "Ascendum" publicējusi jaunu uzsaukumu brīvprātīgajiem, aicinot pieteikties nākamajam projekta ciklam. Tas norisināsies citā sociālās aprūpes centrā. Līdz jūlija beigām biedrības "Ascendum" mājaslapā, Facebook lapā vai Instagram profilā varēs aizpildīt pieteikuma anketu. "Mums nav nekādu precīzu parametru, pēc kuriem izvēlēties cilvēkus. Daudz kas atklājas intervijās ar visiem, kas piesakās," atzīst Žulijens Nuhums Kulibali. "Vienīgais noteikums - uzņemam dalībniekus no 21 gada vecuma, viņiem jārēķinās, ka augustā būs divas apmācību dienas ar sociālantropoloģi Annu Žabicku. Jābūt pārliecībai, ka septembrī un oktobrī vai novembrī un decembrī viņi patiešām varēs veltīt nedēļas nogales, lai brauktu tur." Pateicoties atbalstam, var nodrošināt ceļa izdevumus un naktsmājas, līdz ar to varēs veltīt vairāk laika un nebūs jāsatraucas, ka pēc pāris stundām jāskrien prom.    

Improvizētas kafejnīcas lauku sētās un māju pagalmos viesus mielo ar gardiem ēdieniem… Kas piedāvā šo iespēju un kur tas notiks, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Skujenes mājas kafejnīcas saimniece Signe Šlosberga un galamērķa "Vidusdaugavas garšu viļņi" koordinatore Lauma Āre. Sazināmies ar kafejnīcu saimniekiem. Inese Šīrava atklāj, ka Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid laika projekts, lai mudinātu cilvēkus ceļot pa Latviju un kaut ko jaunu ieraudzīt. Iepriekš līdzīgs projekts bija jau organizēts Līvu krastā, no tā radās ideja, ka varētu organizēt visā Latvijā. Novadu koordinatori apzināja saimniekus, kas vēlētos vienu nedēļas nogali uzņemt viesus. "Nelaidiet garām iespēju, tā ir īsta garša!" mudija Inese Šīrava. Ar Mājas kafejnīcu piedāvājumu var iepazīties internetā. Pirms doties ciemos, vēlams saimniekus pabrīdināt, ka būsiet, lai var plānot apmeklētāju skaitu, lai visi būtu apkalpoti, apčubināti, laimīgi un paēduši. Signe Šlosberga Mājas kafejnīcu kustību pielīdzina Dziesmu svētku kustībai, kas turpinās. Tie ir lauki, reģioni, specifiskas vietas. Cilvēkiem ir iespēja tuvu redzēt lauku dzīvi, kas katrā vietā ir citāda. "Nevis braukt uz restorānu Spānijā, bet izmantot mūsu īso vasaru un apceļot Latviju. Ieiet mājās, kas ir visbrīnišķģākais veids, kā iepazīt Latviju un Latvijas laukus,” vērtē Signe Šlosberga. "Dienas laikā var paspēt uz vairākām, bet jāplāno arī vēdera ietilpība," atgādina Lauma Āre. Brokastis vienā skaistā vietā, pusdienas – otrā, launags – vēl trešajā. Vidusdaugavas garšas varēs izbaudīt 22. un 23. jūlijā. Skujenes garšas – 5. un 6. augustā. Sazināmies ar kafejnīcas "Pie burves" Saldū saimnieci Māru Burvi, kura aicina uz dārza ballīti pagājušā gadsimta 50. gadu stilā. Ballītē tiks klāts bufetes tipa galds, un ēdienu gatavošanā izmantotas receptes no 1938. gadā izdotās grāmatas „Mājturības leksikons”. Skanēs dziesmas, kuras bija aizliegtas, bet zināja un dziedāja visi. Uz dārza ballīti dāmām vēlams ierasties puķainās kleitās. Uzklausām arī SUPerīgas maltītes Carnikavā piedāvātāju Ventu Strautmani. Viņa pamatnodarbošanās ir SUP un laivu piedzīvojumu organizēšana un Mājas kafejnīcu dienā piedāvās iespēju baudīt pašu gatavotas maltītes uz milzīga SUP dēļa piknika noskaņās ūdenstūrisma maršruta laikā Carnikavā.  

Māja, kā noliktava, nav kur spert soli, jo neko nedrīkst izmest, viss taču kādreiz var noderēt. Bet vai vienmēr vēlme visu paturēt un nekad nešķirties no lietām, kuras ir zaudējušas savu vērtību, ir atbalstāma vai tomēr tā ir problēma, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē interjera dizainere Vīva Ieviņa un zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marija Ābeltiņa, kura norādījusi, ka patoloģiska krāšana ir psihiskās veselības traucējums, nevis untums, ko daudzi neatpazīst. "Ir ļoti svarīgi atšķirt cilvēku, kuram patīk maksimālisms, vai ir daudz mantu, no tāda patiešām smaga stāvokļa, kas ir patiesībā psihiska saslimšana, tas ir mentālās veselības traucējums, kas ir šī vākšana un prasa profesionālu palīdzību," norāda Marija Ābeltiņa. "Tas nav vienkārši, ka man ir daudz mantu. Tāpēc, no vienas puses, mēs varam būt piekritēji tam, ka mums ir varbūt vairāk grāmatas, varbūt vairāk drēbes un kaut kādas sentimentālās lietas. Tas nenozīmē, ka katram vajag pieturēties pie minimālisma savā dzīves stilā. Bet ja mēs skatāmies uz šo patoloģisko vākšanu, to raksturo tāda pilnīga dzīves telpas piepildīšana ar dažnedažādām mantām. Kad es saku, pilnīga piepildīšana, to arī burtiski domāju. Nereti cilvēkiem, kam ir mentālās veselības traucējumi, viņiem īsti nepaliek vieta, kur aiziet uz virtuvi, vai viss dzīvoklis, visa māja izskatās kā tāda ļoti blīvi piepildīta, tur ir tikai tādas ejas, kas patiesībā apdraud arī dzīvību, jo mantas tiek sakrāmētas tādās kā piramīdās, un tas viss var uzkrist virsū. Tāpēc tās ir divas dažādas lietas - vienkārši cilvēks, kam ir daudz mantu vai kuram nav ideāla kārtība, un cilvēks, kura dzīve ir manta." "Patoloģiska vākšana var attīstīties jebkurā vecumā, bet novērots, ka ar katru desmitgadi, ja cilvēkam ir tas sācies, pasliktinās. Var teikt, ka līdz ar vecumu mēs redzēsim lielākas izpausmes šim traucējumam," turpina Marija Ābeltiņa. "Divi lielie pasaulē atzītie slimību klasifikatora šobrīd vākšana Ir atdalījuši kā tādu atsevišķu diagnozi, agrāk tā ietilpa obsesīvi kompulsīvos traucējumos, bet šobrīd ir skaidrs, ka tā ir atsevišķa diagnoze, kas patiesībā arī diezgan grūti padodas ārstēšanai tāpēc, ka cilvēki nereti paši neuztver to kā problēmu, cilvēki tiešām tajā nesaskata kaut ko īpašu. Pētījumi par šo traucējumu un to, kas to izraisa vēl turpinās. "Šobrīd ir skaidrs, ka cilvēki tiešām gūst prieku no tā, ka viņi vāc lietas: ir arī cilvēki, kas kompulsīvi iepērkas, nevar apstāties. Bet arī nespēja šķirties no mantām. Patiesībā ar iekšējām vērtībām saistītas lietas. Piemēram, cilvēkam var būt sajūta, ka viņš negrib piemēslot planētu, mest ārā lietas, kas pēc tam 500 gadu kaut kur mēģina sadalīties, skaidro Marija Ābeltiņa. "Tas var būt saistīts ar sentimentālām izjūtām, atmiņām, kaut kādā ziņā cilvēks pieķeras tām mantām, ja viņām ir šī sentimentālā jēga, pieķeršanās, kas varbūt citiem cilvēkiem nemaz nav raksturīga. Tur ir tāds prieka moments." "Ja kaut kādā ziņā vardarbīgi atņem šīs mantas, cilvēki izjūt ļoti daudz gan bēdu, gan skumju, gan dusmu. Tur ir milzīgs pārdzīvojums. Tas nav vienkārši izmest mantas, tas ir šiem cilvēkiem kā izmest daļu no viņiem," atzīst Marija Ābeltiņa.  "Un, protams, tad, kad cilvēks ir apjēdzis, ka tā ir problēma, ka tas ietekmē viņa dzīvi, kaut kādā mirklī viņam var trenēt prasmes, kā šīs sentimentālās lietas mēģināt kārtot, vai ka no viena pasākuma nevajag glabāt 25 atmiņu lietas, bet var izvēlēties vienu. Bet tas ir tad, kad jau viņš ir gatavs sadarboties un tādas prasmes, kā kārtot mantas, var būt noderīgas. Bet ar to nevar sākt. Ja cilvēks uzskata, ka ar viņu viss ir kārtībā un viņam tas sagādā tādu piepildījumu un prieku, ka viņam ir ļoti daudz mantu, un kāds atnāk un sāk to visu ņemt nost, tad cilvēks ir vienkārši tāda apjukumā vai frustrācijā, kas notiek ar mani, kāpēc tie cilvēki man dara pāri, kāpēc mani tuvinieki dara man pāri." Pie speciālista vispirms var konsultēties arī tuvinieki, jo dzīvot kopā vai kaimiņos ar šādu cilvēku ir grūti un sarežģīti. "Nevajag cerēt, ka cilvēks pāries uz minimālismu. Arī nesaku, ka minimālisms ir tas pareizais ceļš, kur mums iet, vienkārši cilvēks var sākt dzīvot normālu dzīvi, kur mantas viņu neapdraud un nav viņa dzīves vienīgā sastāvdaļa," bilst Marija Ābeltiņa.  

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis sabiedrības informēšanas kampaņu sauļošanās radīto risku mazināšanai "Necepies! Izvēlies dzīvot!". Kampaņas mērķis ir skaidrot riskus un piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēt mītus par sauļošanos. Par kampaņas mērķiem un arī riskiem, ko var radīt neapdomīga sauļošanās, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sdrmatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, uzņēmuma "MADARA Cosmetics" dibinātāja, saules aizsargkrēmu eksperte Lotte Tisenkopfa-Iltnere un SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis. Ik gadu Latvijā konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, kuras izraisa arī sauļošanās. Arī sabiedrības aptaujas dati ir ne visai iepriecinoši, tādēļ SPKC sācis kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!". SPKC jūnijā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni puse iedzīvotāju nelieto aizsarglīdzekļus. Mārtiņš Zvackis norāda, ka SPKC veiktā aptauja atklāj, ka cilvēki arvien uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas veids (to norādījuši 80% aptaujāto). Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga. "Mīti ir dzīvi un mums jāinformē sabiedrība par to, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro, uzturoties saulē, lai izglītotu sabiedrību par to, kāds ir saules ēnas puses," norāda Mārtiņš Zvackis. Drīzumā SPKC mājaslapā būs pieejams tests, kurā varēs uzzināt savus sauļošanās paradumus, varēs uzzināt savu "vasarnieka tipu" un kādi ir nepieciešamie piesardzības pasākumi. SPKC aicina, uzturoties saulē, ievērot 3U pamatprincipu - uzklāj, uzvelc, uzmanies! Respektīvi, uzklāj saules aizsarglīdzekli un pietiekamā daudzumā, uzvelc platu cepuri, kas noēno seju, sprandu, ausis un degunu, kā arī velc vieglu dabīga materiāla apģērbu, kas pasargā no tiešiem saules stariem, kā arī uzliec saules brilles, lai pasargātu acis ikdienas gaitās. Uzmanies - izvairies no uzturēšanas saulē no plkst. 10 - 16, kad ultravioletā starojuma indekss ir visaugstākais. Šajā laikā ieteicams uzturēties vairāk ēnainās vietās. Ja kaut viens par to atcerēsies un ievēros, tas jau būs iepriecinoši. Raimonds Karls atzīst, ka dermatologi negrib aizliegt sauli, bet atgādināt vienkāršās lietas – iedegums ir forša lieta, bet tā ir nevis veselības pazīme, bet ādas aizsargreakcija. "Ilgstoši uzturoties saulē bez ādas aizsardzības, var attīstīties ādas apdegums, katrs apdegums ir riska faktors vēlāk dzīves laikā tam pārvērsties par ādas melanomu. Ādas melanoma ir ļoti bīstams audzējs. Bez melanomas pastāv arī citas ādas ļaundabīgās saslimšanas, ka vari palikt priekšlaicīgi vecs, krunkains, nesmuks, ar brūniem traipiem. Mēs katru gadu neatļauti daudz zaudējam dzīvības, cilvēkus, kuri varētu būt kopā ar mums," analizē Raimonds Karls. "Visdrīzāk lielākā daļa šo nāves gadījumu ir novēršami. Tāpat, kā peldēšana un slīkšana, ir vajadzīgs prasmes, arī šeit prasme uzvesties saulē, sadzīvot ar sauli." Saules aizsargkrēms palīdz ne tikai skaistumam, bet palīdz novērst un mazināt veselīgas riskus, kas rodas saules ietekmē. Jārēķinās gan, ka saules aizsarglīdzekļi arī nonāk vidē. "Tie nonāk vidē pa tiešo nevis caur attīrīšanas iekārtām. Sintētiskie saules filtri mēdz būt kaitīgi videi. Ir valstis, kur vairākas valstis, kur dažādi ķīmiskie līdzekļi ri aizliegti tieši kaitīgās iedarbības uz ekosistēmu dēļ. Ja vēlamies pasargāt sevi, bet arī padomāt zemeslodi, uz kuras dzīvojam un kas jāatstāj nākamajām paaudzēm, tad dabiskie līdzekļi ir drošāka izvēle gan sev, gan videi," vērtē Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Praksē pierādīts, ka gan kucēna, gan suņa audzināšanā un apmācībā vislabākos rezultātus dod tieši pozitīvās apmācības metodes. Kādas tās ir, praktiskus padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz kinoloģe Laine Kupča un suņu uzvedības speciāliste Līga Zvirgzdiņa-Grebina. "Cilvēkam ir jāmāk sunim pasniegt pozitīvo pastiprinājumu saprotamā veidā reizē tā, lai viņš būtu spējīgs konkurēt ar dzīvē esošo pozitīvo pastiprinājumu. (..) Cilvēkam ir jāiepazīst suns kā suga, suns, tieši šis dzīvnieks, lai izprastu viņu konkrētajā situācijā, lai kaut ko varētu mainīt," norāda Laine Kupča. Tad pozitīvam pastiprinājumam ir jānāk īstajā brīdī - nevis vienkārši iedot kādu kārumiņu, paslavēju, bet noķeru to situāciju, kad tas ir vajadzīgs? Laine Kupča: Kārums ir pats vieglāk cilvēkam kontrolējamais pozitīvais pastiprinājums. Pārtika, garšīga pārtika, īstajā brīdī vēl aizripināta pa zemi, kas atkārto it kā medījumu. Suns meklē, atrod, it kā tur notiek pozitīvs process un cilvēkam viegli to kontrolēt. Vienkārši arī ar paslavēšanu daudz ko var panākt, arī ar kopā būšanu daudz ko var panākt, bet tas ne vienmēr konkurēs ar vidē esošajiem pozitīviem pastiprinājumiem.  Vai var teikt, ka suņu apmācībā šis balanss, mērenība starp pozitīvo pieeju, pozitīvajiem pastiprinājumiem un negatīvajiem pastiprinājumiem, ko nosaucāt par sodu, ir jāievēro, lai suns saprastu, kad viņš tiks apbalvots, kad viņš ir izdarījis kaut kādu labu lietu un kad tomēr viņam tā mācībstunda ir jāsaņem? Laine Kupča: Mums ir vairāk jācenšas domāt, kā suns domā. Kad suns rīkojas, pieņemsim, viņš ierauga svešo suni un sāk uz viņu riet, tā ir viņa pieredze, instinktos balstīta pieredze, bet reizē arī pieredzē balstīta uzvedība - viņš domā, ka šādi es atrisināšu šo situāciju. Bet ja suņiem iemāca pamazām šīs situācijas risināt bez konflikta, viņi ir brīnišķīgi konflikta risinātāji, viņi brīnišķīgi māk uzvesties ar savu ķermeņa valodu, kad viņus palaiž brīvi.  Bieži mums liekās, ka apmācība ir paņemt suni un nekur viņu vairs brīvi nelaist. Ir tieši otrādi, ja attīsta sunim maksimāli viņa brīvo uzvedību, viņš kļūst tāds, kurš mazāk grib konfliktēt.  (..) Kad mēs pārstājam domāt, ka sunim ir jāiet piecus kilometrus blakus pastaigā, un tad mēs mocīsimies arī piecus gadus, lai mēs to panāktu. Kad pārstājam tā domāt, mēs palaižam suni brīvu, un viņš iemācās ostīt pastaigās, viņš atnāk mājās mierīgs, viņš citus svešus suņus iemācās satikt mierīgs un savā dabīgajā veidā aizgriezties prom, ja viņam paliek bail, nevis mesties virsū. Tajā brīdī, kad viņam ir sajūta, ka viņam nav kur aizmukt, viņš metas virsū. Ja viņš redz suni un zina, es varēšu izkomunicēt mierīgi, viņš komunicē mierīgi. Un tev ir mierīgi, tu ej ar savu suni atpūsties, pastaigās, un mājās atnāk mierīgs dzīvnieks, nevis tas, kurš ir sastresojies pastaigā. Viņš atnāk mierīgs, viņš iet gulēt, vai viņš iet kaut kādu kārumiņu pagrauzt, vai kaut ko. Ir grūti tāpēc, ka mēs esam pieraduši domāt par suņiem savādāk. Mēs esam pieraduši par viņiem domāt kā par cilvēkiem, kuri saprot - saņem par to, ka tu izdari nepareizi, un saņem par to, ka pareizi. Mēs esam pieraduši, ka viņi domā, kā mēs. Viņi nedomā, kā mēs. Mēs viņus varam mācīt pilnīgi no otras puses, un būt laimīgi abi. Vienkārši cilvēkam šoreiz jādomā vairāk, cilvēka atbildība ir domāt vairāk, saprast savu suni un tiešām viņu mācīt kā dzīvnieku, nevis kā cilvēku, kurš saprot, par ko sods, bet kā dzīvnieku.

Vai esam uz četriem riteņiem vai diviem, der atcerēties, ka ceļš pieder visiem un neviens satiksmes dalībnieks nav svarīgāks par otru. Kā stiprināt drošību uz ceļiem un cik svarīgi ir cienīt visus, kas ir uz ceļa, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību raidījumā sarunājas "Latvian Cycling Girls" pārstāves Sveta Libarte un Zane Kalverša-Ķeņģe, Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss un Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Raidījumā izskan dažādas klausītāju piezīmes par sodiem, par satiksmes drošību, raugoties gan no autobraucēju, gan velobraucēju skatupunkta. "Domāju, ka ar šo visu nevar atrisināt visus jautājumus perfekti. Atslēgas  vārds tomēr ir uzvedības kultūra uz ceļa, tas ir audzināšanas jautājums. Labi, ka par to runājam, stāstam, ļoti labs ir eksperiments, kas tam pievērš uzmanību, tas patiešām ir vadītāju kultūras jautājums, visu vadītāju, gan autovadītāju, gan velovadītāju savstarpējās cieņas jautājums. Tikai tādā veidā varam lēnām virzīties uz priekšu. Te tāda brīnumnūjiņa nebūs," atzīst Aivars Aksenoks. "Latvian Cycling Girls" pārstāves arī norāda, ka svarīga ir savstarpējā sapratne un cieņa uz ceļa visiem satiksmes dalībniekiem. "Sporta treniņiem visdrošākais ir Vidzemes šosejas ceļš, kur ir skaidri nodalīta nepārtrauktā līnija," atzīst Toms Markss. Ar saukli "Viens ceļš visiem" norisinās organizācijas "Latvian Cycling Girls" satiksmes drošības akcija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Akcijas mērķis – vērst satiksmes dalībnieku uzmanību uz savstarpēju cieņu, lai novērstu negadījumus.    Šogad avārijās miruši deviņi, ievainoti – 189 velobraucēji un smagi ievainots 21 velosipēdists. Kopš 2017. gada uz Latvijas ceļiem negadījumos bojā gājuši 77 velobraucēji, no kuriem 34 avarējuši apdzīvotās vietās, bet 43 ārpus tām. Pēdējo gadu laikā negadījumu skaits gan samazinās, bet ne strauji. Sieviešu amatieru velobraukšanas klubs "Latvian Cycling Girls" sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju sāk akciju "Viens ceļš visiem", lai vērstu uzmanību uz to, ka gan autobraucēju, gan velosipēdistu, gan arī gājēju savstarpējā cieņa un izpratne par drošību palīdzēs izvairīties no nelaimes gadījumiem.

Iekšķīgas, ginekoloģiskas, uroloģiskas un virkni citas slimības var ārstēt ar maigu un nesāpīgu pieskārienu palīdzību. Izklausās neticami, bet tieši ar to nodarbojas osteopāti. Par osteopātiju un manuālo terapiju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidentu, ārstu rehabilitologu un manuālo terapeitu Uģi Beķeri un osteopāti Andu Polnu.

Iekšķīgas, ginekoloģiskas, uroloģiskas un virkni citas slimības var ārstēt ar maigu un nesāpīgu pieskārienu palīdzību. Izklausās neticami, bet tieši ar to nodarbojas osteopāti. Par osteopātiju un manuālo terapiju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidentu, ārstu rehabilitologu un manuālo terapeitu Uģi Beķeri un  ārsti pediatri - osteopāti Andu Polnu.

  Vai pagājušajā nedēļā ziedojāt savu balsi "Balsu talkā"? Nē? Un nav skaidrs, par ko vispār ir runa? Dziesmu un deju svētku nedēļā sociālās iniciatīvas "Balsu talka" organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši svētku dalībniekus ziedot savu balsi jeb ierunāt piecus teikumus vietnē balsutalka.lv, un tā sniegt savu ieguldījumu, lai mākslīgais intelekts ātrāk iemācītos "saprast" un komunicēt latviešu valodā. Šī gada laikā mērķis ir savākt 1000 stundas. Kā veicies svētku laikā un kāda ir iespēja iesaistīties turpmāk, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs, digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko, IT speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus, LU Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane. "Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, kas šobrīd pieejami, ko izmanto zinātniskās institūcijas un valodu tehnoloģiju uzņēmumi, nav brīvi pieejami, tas kavē plašākus pētījumus un inovācijas. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk un daudzveidīgākus runas datus, nolēmām organizēt "Balsu talku"," skaidro Ilze Auziņa. Mājas lapā var redzēt, ka ir ierunātas 127 stundas no 200 nepieciešamajām, pārbaudītas ir 62 no tām. "Šobrīd norādītās nepieciešamās 200 stundas ir nākamais mērķis, bet jo vairāk, jo labāk. Vēlamies savākt 1000 stundas, ja tas būs izdarīts, situācija būs tāda, kā lielajām valodām – angļu vai vācu valoda," atzīst Raivis Dejus. Teksts, ko ierunāt, pašam nav jāmeklē un jādomā, mājaslapā iedos teikumu, kas jāielasa normālā balsī, kā runā. Vēlams pārbaudīt to pēc ieraksta pārbaudīt, vai nav kļūdas vai neskan kaut kas fonā, vai nav bijusi pārteikšanās. Šādā gadījumā vajadzētu ierakstīt vēlreiz.  Visi ierakstītie teksti krājās datu bāzē un to publicē visiem publiski pieejamu, lai varētu izmantot pētnieki, gan tehnoloģiju uzņēmumi, kas grib attīstīt ar balsi darbināmus rīkus. Arī lielie pasaules uzņēmumi izmanto saviem rīkiem šos datus, lai dažādi rīki saprastu latviešu valodu un varētu tajā sazināties. "Lai savāktu 1000 stundas, vajadzētu 10000 cilvēku, kas katrs ierunā 100 tekstiņus," norāda Raivis Dejus. "Šobrīd ir ap 2500 cilvēku, kas ir ierunājuši. Tas jau ir daudz, vairāk nekā igauņiem un lietuviešiem." "Ja piecus teikumus ierunā, iekrīti azartā. Gribas vēl, paskatīšos, kas ir nākamajā teikumā, nākamajā lapā, kā spēle var būt. Ja atjaunos iespēju pārbaudīt, var klausīties un un mēģināt saklausīt kādu pazīstamu cilvēku. Arī teikumi dažādi un interesanti," uzskata Ilze Auziņa. Runājot par drošības aspektiem, Pēteris Jurčenko norāda, ka vajadzētu satraukties nevis par to, ka es savu balsi nevienam nedodu, bet ka es neuzticos tikai balsij. "Ja tev zvana un drauga balsi saka - ziedo, dod man naudu, vajag mēģināt autentificēt un pārliecināties, ka viņš tiešām ir viņš," norāda Pēteris Jurčenko. "Otrs - par baidīšanos. Tas balss daudzums, kas nepieciešams, lai uzģenerētu cita cilvēka balsi, nav vajadzīgs liels. To var iegūt dažādos veidos, pat ja viņš nav ierunājis balsu talkā. Sociālie tīkli, piezvanīt, parunāties pa telefonu. Ir pilns ar dažādiem veidiem, kur daudz vienkāršāk var tikt pie balss materiāla konkrētam cilvēkam, nekā mēģināt izvilināt un atrast starp "Balsu talkas" dalībniekiem. Par drošību ir jāuztraucas, bet to var apiet citā veidā, daudz efektīvāk, nekā ja baidāties nodot savu balsi."

Ko katram no mums nozīmē Dziesmu svētki? Tā sadziedāšanās sajūta, kad viena balss saplūst ar citām? Solis, kas dejā sperts reizē ar pārējiem? Vai kopības izjūta, kura šādi dzimst tikai Latvijā - vienreizēja, pacilājoša, aizraujoša un spēcinoša? Radījumā Kā labāk dzīvot to jautājam diasporas pārstāvjiem. Studijā viesojas Filadelfijas deju kopas "Dzirkstele" dalībnieki Annija Kerno un Ēriks Mežgailis (ASV), Jānis Vinklers (Šveice) un Kārlis Caucis (Lielbritānija). Kas katram no jums uztur vēlmi piedalīties, vēlmi piederēt latviešu saimei arvien? Ēriks: Man vissvarīgākais būtu, ka mēs varam šeit piedalīties. Tas nav tikai, ka svētki būtu man vai skatītājiem, biedrībā būs projektors un visi nāks kopā skatīties, visi latvieši Filadelfijā nāks kopā, un arī citās baznīcās nāks kopā. Dziesmu svētkos visi nāk kopā no visas pasaules. Mēs esam maza Latvija, bet vienā brīdī visi esam šeit. Tas man ir ļoti svarīgi, ka visi var šeit būt un redzēt svētkus. Kārlis: Kaut kur tas saknē ir ielikts caur skolas laikiem, skolas gadiem, vienmēr ir bijuši kaut kādi kori, kaut kādas dejas. Tas iekšā kaut kur sēž un tas nekur nepazūd, ik pa laikam vajag pabarot to velniņu, kas tur iekšā dzen to Latvijas garu. Jānis: Latvieši ir forši, un ir forši būt kopā ar daudz latviešiem. Forši būt Šveicē kopā ar tiem latviešiem, kas tur esam, uzņēmīgi, organizē lietas, vienkārši forši. Un mēs atbraucam šeit un atkal šeit ir vēl vairāk foršu latviešu, un šeit ir vēl foršāk. Es domāju, mēs turamies kopā, kā to darām estrādē un stadionā, kur visi viens otru atbalstām, samīļojam, aplaudējam. Ja mēs sagaidām visus latviešus un atbalstām tā, kā atbalstījām Latvijas hokeja izlasi, tā mēs dzīvosim labāk. Annija: Man arī līdzīgi - tā kopā būšana. Man ļoti patīk braukt uz svētkiem, jo varu satikt draugus no visām pasaules malām. 

Vasara ļauj izvēlēties veselīgus un vienlaikus spēcinošus ēdienus, kas dod arī pietiekami daudz enerģijas ne tikai ikdienā, bet arī tad, ja nepieciešama izturība veselas nedēļas garumā, arī Dziesmusvētkos - dziedāšanai, dejošanai un dažādu pasākumu apmeklēšanai. Kādi ir vasaras spēka avoti ēdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Par daudz aprunātajām sviestmaizēm Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča atzīst, ka riski pastāv, jo ir vasara, tāpēc jādomā, kādas uzkodas ienest pasākuma vietā. "Enerģiju var atjaunot un iegūt no dažādām citām drošākām uzkodām. Pārtikas drošība ir būtiska lieta. Sviestmaizes ar majonēzi, svaigu lasi vai vārītu gaļu atstāsim brokastīm, vakariņām. Uzkodām iegādāsimies turpat, ja uzglabā atbilstoši," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Tā ir tikai nedēļa, un jāpieņem spēles noteikumi, jāsaprot, ka drošība ir svarīga. "Mums – kā dejotājiem, arī dziedātājiem, – ir tikai viena soma un mazais pleķītis, ko tur ierāda. Tā ir realitāte, ka var iedomāties kāds paņemt maizi ar majonēzi un varbūt lasi, tad viss stāv uz laukuma tajā mazajā pleķītī, kur uz tavas somas kolēģi vēl samet savas virsū. Kad esi iekšā ar abām kājām korī vai deju placī, tad sāc saprast. Ar maizītēm arī padalās, un tad nereti ir, ka sāp vēders vai ir slikta dūša; pirmais, ko cilvēks parasti saka – slikts ēdiens. Bet viņš varbūt neizanalizē to, ja, piemēram, šodien dejotāji brauc no mājām ārā jau pusseptiņos no rīta, iedomājieties, ja uztaisi sešos savu maizīti... Kad viņu apēdīsi? Varbūt četros. Visu laiku stāv somā. Un ne jau visiem līdzi ir speciālās aukstuma kastes. Tas nav fiziski iespējams," skaidro Liene Sondore. Runājot par ēdienu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, Liene Sondore pati kā svētku dalībniece atzīst, ka pusdienas ir garšīgas, bet viņa gribētu sagaidīt brīdi, kad tomēr dziedātājiem un dejotājiem uzturs atšķirsies. "Par šī gada ēdienkarti es nevaru precīzi spriest, jo neesmu piedalījusies, es iepriekšējos Dziesmu svētkos piedalījos pie izstrādes, bet gribētu sagaidīt tādu mirkli, kad tiek rēķināts, jo dejotājiem ir nedaudz citas vajadzības. Laukums un cilvēku skaits ir izaicinājums. Vajadzētu sabalansēt, jo mazliet ir jau uz sportisko uzturu. Ir grūti dejot, ja esi saēdies kotletes, karbonādes, gaļas mērces. Tas varētu būt plāns, tuvojoties nākamajiem svētkiem, jau kaut kādu laiku iepriekš padomāt, kas būtu dejotājiem, kas dziedātājiem, tās ir pilnīgi dažādas slodzes," vērtē Liene Sondore. Kā sātīgu un vieglu ēdienu viņa iesaka, piemēram, dārzeņu sautējumus, pākšaugus. Protams, viss atkarīgs no pagatavošanas. PVD pārstāve aicina tomēr rūpīgi nomazgāt zaļumus, augļus un dārzeņus pirms ēšanas. Tā izvairīsimies no daudzām nepatīkamām problēmām. Kūku nevajadzētu karstā vasaras laikā vest līdzi piknikā uz otru Latvijas malu. Bulciņu var!  

Pamosties pēc svaiguma smaržojošos palagos, uzēst gardas pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, iekosties maizes rikā, kura nogriezta no tikko izcepta klaipa, un atrast vietu savai sirdij no jauna, ko mīlēt un pēc kuras atkal sailgoties. To visu un vēl vairāk piedāvā lauku tūrisms. Par iespējām un piedāvājumu sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, Skrīveru mājas saldējuma saimniece, arī Dziesmu svētku dalībniece Lelde Sotniece, kempinga "Ezerpriedes" saimniece Zane Jēgere, kura svētkos piedalās arī kā dejotāja, Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis, kurš kā zemessargs dežūrē svētku laikā Mežaparkā, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle, viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode, atpūtas kompleksa "Seko saulei" saimnieks Guntars Anspoks. Pa tālruni pievienojas atpūtas kompleksa "Klidziņa" saimniece, arī dejotāja Diāna Vilcāne. "Laikam nezinu nevienu lauku māju saimnieku, kas nebūtu priecīgs, un viņam iet labi ilgstošā laikā. Ja viņš ir nīgrs, tur nebūs labs bizness. To mēs tiešām labi redzam. Mūsējie, "Lauku ceļotāja" biedri ir priecīgi vienmēr un visos laikos. Čīkstēšana un pukstēšana mums nav ļoti bieža parādība," atzīst Asnāte Ziemele.

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata Andrejs Veisbergs. Janīna Kursīte uzskata, ka jādomā par nopietnāku atbalstu latviešu valodas pētījumiem un reizē arī par valodas iedzīvināšanu skolās un augstskolās. "Ja projekti ir jāraksta angliski, jāatskaitās angliski, man tas drusciņ sāk atgādināt vienus citus laikus ar vienu citu valodu. Ir jābūt arī pašapziņai. Protams, jāraksta arī angliski, ir jāraksta franciski, lai tas, ko mēs pētām, tas, kas ir mūsu bagātība, mēs varam dot pasaulei, bet arī pašiem ir jābūt taisnai mugurai. Tikai tā valoda var attīstīties, ja visās jomās, visos līmeņos runājam latviski un domājam arī latviski," atzīst Janīna Kursīte. Viņa arī vērtē, ka skolās un augstskolās jābūt brīvpieejai zinātniskai literatūrai. Protams, tas saistīts ar finansējumu, jo autortiesības jāievēro. "Daugavpils universitātes zinātniskie raksti, vai Latvijas Universitātes. Ne viss no jaunākā ir pieejams. Tāpēc paņem internetā angliski, franciski retāk. Ir jādomā arī par palīdzību. Ne uzbāzties ar savu zinātnisko literatūru, bet būt brīvai pieejai," norāda Janīna Kursīte.  

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams. Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā. Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārēķinās, ka pārbaudīs. Līdzi var ņemt tikai pārtiku, kas nebojās. Sviestmaizes nedrīkst ienest. "Katrs dalībnieks ir parakstījis noteikumus, kur tas iekļauts. Katri noteikumi nav pasmērķis mums, kā rīkotājiem, bet tas kopējā labuma vārdā. Arī bijusi dziesmu svētku pieredze un dažādi gadījumi. Ir Pārtikas un veterinārais dienests, ir Slimību profilakses un kontroles centrs. Ir bijis diskusijām bagāts darbs, lai šos noteikumus saskaņotu. Pastāv karstā laikā (..), ja būtu bijis ļoti karsts laiks, tad paņemtā sviestmaize, mēs nevaram zināt, no kurienes tā ir. Ir bijuši gadījumi, kad veseliem kolektīviem vesti cilvēki uz slimnīcu un dažādām citām infekciju slimībām. Mūsu dalībnieki ir radoši ne tikai mākslinieciskā ziņā, bet arī sadzīviskā," atzīst Daina Markova. Inga Vasiļjeva piebilst, ka atļauts ienest enerģijas batoniņus, šokolādes tāfelīti, cepumus, dārzeņus. Rīkotāji nevienu ierobežojumu neievieš tāpat vien, tas ir kopējā labuma dēļ. Šīs neērtības jāpacieš. Sašutumu jau raisījis noteikums, ka bērnu rati nevar stāvēt ejās Mežaparka estrādē. "Iedomājieties, ir ejas, ir bērnu rati, ir dejotāji, kuriem jāiet caur, vai nedod, dievs, ir kāda evakuācijas situācija, ir jāevakuējas lielā tempā. Tie nav pirmie svētki, kad šādi ierobežojumi," norāda Daina Markova. "Abās vietās - Daugavas stadionā un Mežaparkā - būs bērnu ratiņu novietnes. Teritorijas iekšpusē. Rekomendējam bērniem ar vecākiem doties pa 8.vārtiem estrādes teritorijā." "Ja māmiņai tuvāk ir citi vārti, viņa ienāks pa tiem. Teritorijā būs norādes, kur atrodas bērnu ratiņu novietnes, skaidro Inga Vasiļjeva. "Visi koncerta apmeklētāji, tā kā biļetes tika tirgotas elektroniski, saņems un jau ir saņēmuši informējošu e-pastu, kur viss skaidri uzrakstīts, no cikiem teritorija ir vaļā, cik garš būs koncerts, kas jāņem vērā, ejot uz koncertu ar bērniem. Gribam, lai ieejot teritorijā, bērniņiem apliek baltas aprocītes, kur uzrakstīt telefona numuru, ja bērni apmaldas lielā teritorijā,"turpina Inga Vasiļjeva. Uz Daugavas stadionu koncertu apmeklētājus aicina nedoties ar privāto transportu, izmantot sabiedrisko. Savukārt Mežaparkā būs īpaši busiņi, kas no 11. tramvaja galapunkta cilvēkiem ar kustību traucējumiem un gados vecākiem cilvēkiem palīdzēt nokļūt līdz estrādei. Pievedīs pie 5. vārtiem. Kursēs pirms un pēc koncertiem. Runājot par vakar, 2. jūlijā, aizvadīto gājienu, raidījuma viešņas bilst, ka tas kavējās tikai 53 minūtes. Iepriekšējos gados ir bijusi sliktāka pieredze.  

Karstā laikā mūs vairāk velk uz atpūtu nevis aktīvu darbošanos, bet dārzkopjiem vasarā paslinkot īsti nesanāks. Par jūlija dārza darbiem saruna raidījumā. Kā rūpēties par augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Pirms doties uz Dziesmu un deju svētkiem, augus mājās vajadzētu kārtīgi salaistīt un pēc tam samulčēt. Tad dārzs pārdzīvos, kamēr saimnieki būs Rīgā svētkos. Vasara ar karstumu ir daudz ko sasteigusi, zied puķes un augi, kas to parasti dara apmēram jūlija beigās. Šobrīd nevajadzētu neko stādīt un pārstādīt, bet jebkurš stāds, kas iestādīts pavasarī noteikti jālaista, kā arī jāseko līdzi un jālasa nost kaitēkļi.  

Greizais īkšķis - doties pēc padoma pie ķirurga vai paļauties uz ieteikumiem internetā, kas atsaucas uz valstī pazīstamiem ārstiem, piedāvājot brīnumu - greizais īkšķis iztaisnosies. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.

Latvijā izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai ikdienā tā būtu droša un ilgtspējīga. Ko speciālisti iesaka tiem, kam brīvā laika īsināšana ir datorspēles, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks, Biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis un profesionāla e-sporta atlēte un LBB biedre Ieva Skrastiņa. Martins Muitenieks norāda, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīves veidu. Veidojot vadlīnijas, ideja bijusi pievērst uzmanību cilvēka bioloģijai, ko nodara un kā ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā cilvēku.  Centās apkopot speciālistu ieteikumus un izveidot brīvi pieejamu materiālu jebkuram interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kas var palīdz bērniem, kas nodarbojas ar datorspēlēm un nepārzina, kāda ir ietekme. Martins Muitenieks atklāj, ka pašam palīdzējis sporta treneris, kas norādījis, ka uzturēt arī fizisko formu. Apzināties, ka arī nevar astoņas darba stundas no vietas sēdēt pie datora, ir jāpieceļas, jāizkustas, jāpaēd "Projekts ir ne tikai par ēnu pušu izgaismošanu, bet arī kā spēles var palīdzēt daudz ko iemācīties," atzīst Martins Muitenieks . Viņš min, ka bērniem ar mentāliem traucējumiem uzlabot komunikācijas prasmes. Galvenais ir mazkustīgums, vai pārdomājam visu saistībā ar uzturu, vai vispār ēdam. "Ja izvēlētais virziens ir e-sports, tas nozīmē daudz vairāk stundas pavadīt pie datora un cenšoties sasniegt mērķi, sekojot grafikam, kāds ir arī atlētiem sportā. Hobija līmenis ir tas, kur pavadi brīvo laiku, bet arī brīvajā laikā cilvēki mēdz aizspēlēties, mēdz attapties, ka jāiziet ārā, varbūt nepieciešama dienas gaisma, varbūt nepieciešams pēc garās dienas nedaudz atpūsties no ekrāna. Pašsaprotamas lietas apkopotas vadlīnijās," uzskata Martins Muitenieks. Tāpat viņš min, ka ļoti būtisks ir miegs un tā kvalitāte. Ieva Skrastiņa norāda, ka arī viņai svarīgi ir izgulēties, tas nozīmē nesēdēt stundu pirms iešanas gulēt pie datora. Tas ietekmē miega kvalitāti, un slikta miega kvalitāte ietekmē arī spējas kvalitatīvi spēlēt. Ieva Skrastiņa atklāj, ka kādreiz arī aktīvi sportojusi, tagad cenšas pastaigāties vismaz stundu dienā un arī svarīgi ir paēst. "Ja es to nedaru, jūtu, kā tas atspoguļojas uz mani, maniem nerviem, jo videospēles reizēm "sit" pa nerviem un tad mēs paliekam ļoti dusmīgi un rupji reizēm," atzīst Ieva Skrastiņa. "Atkarīgs, kādu virzienu izvēlas, vai gribam iet profesionāli tajā iekšā un veltīt visu laiku, vai atstāt hobija līmenī. Tas arī parāda, kāda fiziskā slodze ir vajadzīga," analizē Edgars Ziņģis. "Ja gribam atstāt kā hobiju, tiešām varētu pietikt ar 10 000 soļiem, mazliet atpūtināt prātu un iet no jauna spēlēt. Ja mēs ejam tajā profesionāli, jābūt dienas režīmam, grafikam, fiziskajam treniņam, speciāliem treniņiem pie datora, kaut kādas taktikas apspriežam. Hobija līmenī pietiek aiziet pusstundiņu paskriet, lai asinsrite ķermenī aiziet un smadzenes apasiņojas un ir iespēja koncentrēties."  Bez fiziskas slodzes neiztikt ikvienam, kura ikdiena ir saistīta ar garām stundām pie datora. "Ir jāiet pakustēties, pabarot ķermenis ar skābekli, lai spējam labi funkcionēt," atzīst Edgars Ziņģis.

Vasarā strauji pieaug dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noslodze, bet daļa no tā, kam vajadzētu nonākt taras automātos, joprojām tiek izmests sadzīves atkritumu konteineros. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Depozīta iepakojuma operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Lidl" Korporatīvās atbildības vadītāja Antra Birzule, "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Sazināmies ar Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un tirdzniecības tīkla "Citro"pārstāvi Imantu Kelmeru.  

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli. "Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis. Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot, tās nodrošināšana pasākumā, kur piedalās tik daudz cilvēku, ir izaicinājums. Pirmo reizi svētku norišu zonā varēs ieiet ar savām daudzreiz lietojamām ūdens pudelēm. Izaicinājums nodrošināt, lai tās būtu tukšas, ejot iekšā svētku norišu zonā. Tā ir prasība ir drošības apsvērumu dēļ. Tāpat ikvienu svētku dalībnieku un apmeklētāju aicina ievērot mobilitāti – izmantot sabiedrisko transportu vai doties ar kājām vai velosipēdu uz pasākuma norises vietām.    

„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu. Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam. Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta. Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā. Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju maizes” cepējs Jānis Krieķis, Ilmārs Ceriņš no Raunas siera ražotnes, Antra no Olaines, kas ražo grauzdētus kārumus, zemnieku saimniecības „Ārbirzes” dravniece Lilita Medne, kas piedāvā Smiltenes pusē ievāktu medu, „Patriotisko plāceņu” cepēja – „Dabas spēka” saimniece Inese Mangule no Cēsu novada, Niedru ģimenes kaņepju saimniecības pārstāve Alise un Reinis Kučers, zemnieku saimniecības „Janavas” šefs, kurš piedāvā zāļu tējas. "Jāņos, es gribētu teikt, katrai meitai katrai sievai vajadzētu vismaz vienu mazu  siera ritulīti sasiet. Arī pilsētā, arī no veikala piena un biezpiena sanāk ļoti labi," atzīst Liene Sondore. "Ja ir tādas iespējas un laiks, tas, protams, ir visideālāk [izmantot lauku produktus]. Tā kā es dzīvoju pilsētā, es tiešām, atzīstos, gadu desmitiem sienu sieru no veikala piena un biezpiena. Es gan esmu dzirdējusi, ka daudzi saka, viņiem kaut kas nesanāk. Bet ko mums māca šī siera siešana? Pacietību! Tas jau neko nenozīmē, ka tu nokās tās sūkalas, tālāk mēs to visu katliņā maisām, maisām, maisām, un es pieļauju, ka kaut kādā brīdī kundzēm un kungiem apnīk šo procesu darīt, jo vienā brīdī tiešām šķiet, nekas tur nenotiks. Un tad notiek, manuprāt, tas maģiskais, ka tā siera masa atlec no katla malām un to momentā redzi. Es to tiešām sienu sieru katru gadu, un tas ir tāds meditatīvs process gan man, gan manai ģimenei. Tā ir pacietība. Mūsdienās mums vajag visu ātri, tūlīt un tagad." Tās nebūs piecas minūtes, bet stundas laikā viss būs kārtībā.  "Siers kā labs sātīgs olbaltumvielu avots, paēdīsiet varbūt arī siera un rudzu maizīti, un jums negribēsies, mīlīši, našķoties, ēst tās daudzās konfektes," tā Liene Sondore.  

Latviešu valodā ir parādījies jauns saplūdenis - ekocīds. Kas ir saplūdeņi un kā tie veidojas, skaidrojam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Saistībā ar Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu un radītajām sekām mūsu leksikā ir ienācis vārds ekocīds. Andrejs Veisbergs skaidro, ka tas ir no angļu valodas, kurā ir daudz saplūdeņu. "Īstie saplūdeņi ir, ka mēs ņemam divus vārdus, pirmajam "nogriežam" beigas, otrajam - sākumu un saliekam kopā," norāda Andrejs Veisbergs. "Tā nevar rīkoties ar jebkuriem vārdiem. Traucē dažādi aspekti, ir jādomā par zilbēm, jādomā par to, vai atpazīstam." Svarīgi, lai cilvēki atpazīst otro komponentu. Noraujot vārdam sākumu, reizēm īsti nevaram saprast, kas tas par vārdu. Noraujot beigas, diezgan labi saprotam. Ir daudz -cīdu - patricīds, matricīds, ekocīds, suicīds.  "Ekocīds, domāju, ir aizgūts no angļu valodas, latviešu valodā saglabājas tādā pašā formātā kā daudzi vārdi," vērtē Andrejs Veisbergs. "Īstie vecie angļu "blendi" jeb saplūdeņi, tos mēs aizgūstam un bieži vien nezinām, piemēram, smogs, kas "smoke + foog" - dūmi un migla. Smacenis - bija tāds ierosinājums, bet smogs būs palicis." "Iespējams, arvien vairāk netiešā angļu valodas spiediena dēļ saplūdeņus darinām arī latviešu valodā, piemēram, ļeņineklis un mums bija okupeklis, kas bija gada vārds pagājušajā gadā," turpina Andrejs Veisbergs. "Ir arī pussaplūdeņi - nacbols - nacionālboļševiks, sliktenis - slikts liktenis, gastronauts - gastronomija + astronauts." Viņš arī norāda, ka nevar visos gadījumos pārveidot no salikteņa saplūdeni. "Varbūt varētu teikt "Rīta Panorāma" - "Rītorāma", bet ne pārāk labi. Otrā daļa būtu atpazīstama," tā Andrejs Veisbergs. Dite Liepa norāda, ka vārds medmāsa, kas nāk no krievu valodas, nav īsts saplūdenis. Turklāt medicīnas darbinieki lūdz nelietot šo vārdu, bet izmantot - māsa, māsiņa, kam pamatā ir žēlsirdīgā māsa.    

Nesakārtots daudzdzīvokļu mājas juridiskais statuss faktiski liedz tās dzīvokļu īpašniekiem pieteikties valsts atbalstītajām māju renovācijas programmām. Par daudzdzīvokļu namu dzīvokļa īpašuma formām un, kā tas ietekmē  kopīpašuma apsaimniekošanu un potenciālo renovāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna, "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Līga Lapiņa.

Transporta līdzekļa vadīšana dzērumā Latvijā joprojām ir liela problēma. Speciālisti saka, ka dzērājšoferu vadītās automašīnas konfiskācija vai milzu naudas sods situāciju uzlabo, tomēr arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu akciju pirms Jāņiem. Par akciju un risinājumiem problēmai, kas saistās ar braukšanu reibumā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, atkarību terapeits, Minesotas programmas aizsācējs Latvijā Māris Ķirsons un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā. "Pārsteidz, ka, neskatoties uz sodu bardzību, cik daudz cilvēku izdomā sēsties pie stūres dzērumā," vērtē Oskars Irbītis. "Lielākā problēma šajā jautājumā ir, ka cilvēks lēmumu sēsties pie stūres reibumā pieņem, esot reibumā. Lai šī sistēma sāktu strādāt, ir jāmaina sabiedrības attieksme, jo šobrīd sabiedriskais nosodījums ir nepietiekams. Es atbalstītu skandināvu pieeju, kas nosaka arī līdzatbildību pie lielajām promilēm arī transportlīdzekļa pasažieriem. Viena no jaunās politikas nostājām ir, ja cilvēku noķer pirmo reizi [pie stūres reibumā], tā ir cilvēka problēma, viņam jāsaņem šis bargais sods. Ja cilvēku noķer otrreiz, tad būtībā tā zināmā mērā ir sabiedrības problēma. Nav izdarīts viss līdz galam, lai šis cilvēks saprastu savu pārkāpumu un otrreiz pat nemēģinātu sēsties pie stūres, esot alkohola reibumā." Oskars Irbītis atzīst, ka bija gaidījis lielāku efektu no sodiem, jaunajiem sodīšanas principiem, bet efektivitāte nav sasniegta. Arī Juris Jančevskis piekrīt, ka pieķerto dzērājšoferu skaits ir sarucis, bet gaidīja lielāku efektivitāti. "Piemēram, cilvēks ir gājis zagt. Ja kāds cits viņam ir devis norādījumus, kur un kā iet zagt, viņu arī soda. Šajā gadījumā par braukšanu dzērumā ir tieši tas pats, būtībā šim līdzcilvēkam jādara viss, lai atturētu šo cilvēku. Viņš kļūst par līdzdalībnieku šajā noziegumā, šajā apdraudējumā. Skandināvu pieeja strādā, cilvēki ir daudz uzmanīgāki, daudz vērīgāki pret saviem līdzcilvēkiem. Efekts, ieviešot līdzatbildību, tika panākts augsts ļoti ātri," skaidro Oskars Irbītis. Māris Ķirsons, atsaucoties uz pieredzi Kanādā, norāda, ka līdzatbildīgs un sodu saņem arī tas, kurš deva dzert. Tu devi – tu esi vainīgs. "Normāls pasākums būs, ka mēs sanākam uz Jāņu svinībām, apstaigājam visus, sametam burkā atslēgas un burku noglabājam seifa. Tas būs ideālākais risinājums, it seviški, ja zinām, ka kādam no līdzlīgotājiem ir problēma, ka jūra ir līdz ceļiem un nu tik brauks un būs īstais rallists. Šis ir risinājums – pirms sākam svinēt, kamēr visiem smadzenes vēl darbojas, atslēgas kaut kur noglabājam. Esmu redzējis, ka ieliek seifā ar laika atslēgu un ātrāk par pulksten tikiem vaļa nedabūs. Vienam tiek godpilnais uzdevums burku vai lādīti ar atslēgām noslēpt," iesaka Oskars Irbītis.  

Kā veidot mājas plānojumu, ceļot vai pārbūvējot māju, lai jau ar pirmo reizi to uzbūvētu sev, nevis, kā teicienā sacīts, ienaidniekam? Kas jāņem vērā, būvējot vai pārbūvējot māju vai dzīvokli, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docente, arhitekte Agate Eniņa un arhitekte Gunta Ābele. Protams, pirmais ir vietas izvēle. Būtu labi, ka tā vieta, kur jūtamies labi un vēlamies būvēt māju, atrastos arī salīdzinoši tuvu darba vietai, skolām, kur mācīsies bērni. Arī zemes gabala meklēšana ir ilgs process, kurā laikā arī vajadzētu paļauties uz speciālistu ieteikumiem. Kad zeme iegādāta, var domāt par speciālista meklēšanu tieši mājas būvniecībā. Te var uzklausīt draugu ieteikumus. Tad nākamie soļi, saistīti ar daudziem darbiem mājas būvniecības procesā. Būtu labi pirms iecerētā zemes gabala iegādes, aicināt speciālistus, lai izvērtētu dažādus riska faktorus, vai izraudzītā vieta ir piemērota mājas celšanai. Piemēram, vai zemi nesaista kādi apgrūtinājumi - elektropārvades līnija vai kas cits.

Multiplā skleroze ir kā nelūgts un mainīgs ciemiņš, kura uzvedību grūti paredzēt. Kā sadzīvot ar multiplo sklerozi, kā palīdzēt saglabāt psihoemocionālo stabilitāti un kā ārstēt šo slimību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacienu biedrības „Mana MS” pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe. Ginta Vanaga skaidro, ka multiplā skleroze pārsvarā ir jaunu cilvēku slimība, retāk tā skar cilvēkus arī pēc 40 gadu vecuma. Diemžēl ir tendence pieaugt slimnieku skaitam. D vitamīna nepietiekamība tiek minēta kā faktors. Latvijā ir ap 2000 šīs slimības pacientu. Diāna Fausta un Simona Gerķe dalās pieredzē, kā slimība atklāta un kā ar to sadzīvo un ārstē.

Suns pie ķēdes – vai patiesi tas ir vienīgais risinājums, ko izmantot, lai pasargātu citus dzīvniekus un cilvēkus? Vai tomēr ir citas alternatīvas, kā nenodarīt pāri ne vienam, ne otram. Par to, kā atrisināt šādu situāciju, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē kinoloģe Laine Kupča un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Ierakstā uzklausām patversmes "Labās mājas" vadītāju Astrīdu Kārkliņu. Dzīvnieku patversme "Labās mājas" atrodas Rīgā, Juglā. Šeit nonāk suņi un kaķi no visas Latvijas un dzīvo patversmē tik ilgi, kamēr tiem tiek atrasti jauni un gādīgi saimnieki. Lita Konopore uzskata, ka cilvēku, kuri atzīst suņu turēšanu pie ķēdes, domāšanu nemainīs. "Mums jādomā par to, kā maksimāli padarīt nepieejamus šiem cilvēkiem suņus un kaķus," atzīst Lita Konopore. "Te ir nopietni jāstrādā, un mēs arī strādājam pie jauniem Ministru Kabineta noteikumiem attiecībā uz tirdzniecību, uz sludinājumiem, lai ierobežotu pieejamību, piedāvājumu. Arī patversmēm ir daudz kritiskāk ir jāskatās uz to, kam viņi nodod adopcijā dzīvniekus, it sevišķi, ja dzīvnieki ir dzīvojuši pie ķēdes, ja ir izrādījuši agresiju, vai bijušas citas uzvedības problēmas, kā košana, klaiņošana. Jābūt ļoti kritiskiem, lai atkārtoti dotu adopcijā šos dzīvniekus. Jārisina ir nepieejamības jautājums." Turēšana pie ķēdes iespaido suņa psihi. "Sociālā izolācija sunim sagādā tikpat lielu stresu kā fiziskas ciešanas, kā ievainojumi. Viņš sākumā vispār nesaprot, kas notiek, kad tiek pielikts pie šī graboša aukstā, slapjā vai karstā metāla gabala. Pēc tam viņš pamazām it kā izskatās mierīgāks, bet viņš kļūst pasīvs, viņš salūzt, jo viņa salūzt griba, viņš turpina ciest un gaidīt to brīdi, kad varēs izbēgt no ķēdes, kad varēs skriet un darīt, ko viņa vajadzības diktē," analizē Laine Kupča. Viņš piedzīvo lielu stresu asinīs ir paaugstināts kortizola un adrenalīna līmenis un suns arī kļūst dumjāks. Viņam mirst nervu šūnas un viņš ir nemitīgā stresā, ko noteikti kādā veidā izreaģēs. Laine Kupča neapmāca suņus, kas turpinās dzīvot pie ķēdes. "Jo agrīnāk dzīvnieks tiek pielikt pie ķēdes, jo mazākas iespējas dzīvniekam vēlāk iekļauties vidē kā daļai no sociuma," norāda Lita Konopore. "Viņš, nekontaktējot ar cilvēku, zaudē sev vajadzīgās prasmes un iemaņas. Nav tā, ka jebkurā brīdī tās var atgūt. Daudz ko var labot, ja cilvēkam ir milzīga vēlme strādāt ar kinologu. Realitāte ir tāda, ka mums ir daudz vairāk dzīvnieku, nekā atbildīgu cilvēku. Katrā gadījumā, kur redzam, ka tiek mēģināts dzīvnieku likt pie ķēdes, procesu būtu jāpārtrauc maksimāli agri. Cilvēku visiem ķēdes suņiem Latvijā nepietiek un nepietiks." Viena no veselības problēmām, kas rodas, ir pārkaršana, jo bieži šie dzīvnieki tiek turēti saulē ar mazu stūrīti ēnas. Tāpat dzīvnieki cenšas atbrīvoties, kārpot zemi, rodas nagu un ķepu savainojumi. Pat vismaigākā kakla siksna cirkulē ap kaklu un izberž apmatojumu sākumā, vēlāk pat ādu. Bieži šie dzīvnieki netiek vesti pie veterinārārsta, jo viņus arī nevar aizvest, jo ir asociāli - destruktīvi, agresīvi, satraukti.

Ar muguras sāpēm ir saskārušies teju visi pieaugušie Latvijas iedzīvotāji, bet apmēram trešdaļai tās ir regulāras. Pretsāpju līdzekļu lietošana nebūt nav labākais risinājums, lai sāpes mazinātu. Par prātīgākām iespējām, kā tikt galā ar muguras sāpēm, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Agnese Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ergoterapeite, Līga Krūmiņa, RAKUS fizioterapeite, un sertificēta fizioterapeite Lāsma Bērziņa. Muskuļu disbalanss, mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, vai tieši pretēji –stāvēšana var radīt muguras sāpes ikdienā. Labākais līdzeklis, lai no tām atbrīvotos ir kustības jeb vingrošana. Bet lai vingrojumi labāk palīdzētu, raidījuma viešņas vispirms iesaka vērsties pie speciālistiem, lai izvērtētu sāpes un to cēloni, lai sastādītu nepieciešamo vingrojumu kompleksu. Teipu var līmēt, jo nav vienas teorijas, vai tie palīdz, vai tomēr – nē. Bet pirms tam pavingrojam! Pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot vien akūtu sāpju gadījumā pirmajās dienās.

Kāda ir darbinieka un darba devēja atbildība darba aizsardzības jautājumos, strādājot attālināti. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Uldis Lībietis, uzņēmuma "Tet" eksperts par drošības jautājumiem, Gints Mālkalnietis, "Cert.lv" kiberdrošības eksperts, Ieva Andersone, advokāte "Sorainen" birojā, un Uģis Briedis, "Desktime ("Draugiem group") biznesa attīstības vadītājs. Uģis Briedis svarīgi skatīties produktivitāti, lai pārāk neiegrimst attālinātajā darbā. Pētījumi rāda, ka pēc pandēmijas ir augusi produktivitāte, jo mājās pie datora pavada ilgāku laiku. Darba var aiziet papļāpāt, aiziet pēc kafijas vai pastaigāties, mājās - sākās sapulce, esi pie datora, sapulce beidzas, arī esi pie datora, aizej pēc kafijas un atpakaļ esi pēc 30 sekundēm. "Ja pirms pandēmijas cilvēki vidēji strādāja, balstoties uz mūsu programatūras datiem, 52 minūtes produktīvi un 17 minūtes bija atpūta, tad pēc pandēmijas jau tās ir 112 minūtes produktīvi un 26 minūtes - atpūta," skaidro Uģis Briedis. "Jā, darba devējs var priecāties, nē - tas palielina izdegšanas risku. Un izdegšanas risks ir saistīts ar citām veselības problēmām. Un dienas beigās darbinieks uzraksts atlūgumu un aiziet prom, tas darba devējam nav labi." Ja darbinieks ir kļūdījies un atvēris e-pastu, kuru nevajadzēja atvērt, notiek inficēšana, tie noņemtas lielākas vai mazākas summas no konta, vai uzņēmums var vērsties pret savu darbinieku, ja tas notiek strādājot attālināt.  "Būtu jāvērtē viss apstākļu kopums, kā tas ir noticis un vai tā tiešām būtu uzskatāma tikai par darbinieka neuzmanību vai nolaidību, vai tomēr tur ir arī darba devēja atbildības puse," skaidro Ieva Andresone. "Es jau minēju, ka darba devējam pašam ir pienākums nodrošināt drošas tehnoloģijas, visus darba kārtības noteikumus un rīkojumus, tai skaitā, ja darbiniekam ietilpst darba pienākumos darbs ar lielām naudas summām, to apstiprināšanu, tad noteikti būtu jābūt apmācībām vai instrukcijām, kā tas ir jādara. Ja darbinieks to visu ir ievērojis, bet vienalga ir notikusi kaut kāda kļūda, no kā, iespējams, saprātīgi nevarēja izvairīties, tad es šaubos, vai šeit varētu piemērot darbinieka atbildību.  "No otras puses, ja var pierādīt, ka darba devējs no savas puses izdarījis visu, lai dators būtu drošs, lai būtu darbinieks apmācīts, bet darbinieks ir tiešām bijis paviršs un nolaidīgs, tad gan var runāt par darbinieku atbildību, kas var būt atbilstoši Darba likumam dažādos veidos: var būt kā viens no tādiem maigākiem paņēmieniem, disciplinārsods vai kaut kāds aizrādījums," turpina Ieva Andresone. Gints Mālkalnietis norāda, ka, strādājot no mājām svarīgi izvērtēt, kur paliek informācija, vai glabājam pie darba devēja viņa serveros, vai savā mājas datora. "Ja ir mājas datorā, vai tiek aizsargāta ar šifrēšanu pret nozagšanu, vai tiek aizsargāta no nelikumīgas piekļuves. Vai dators ir attiecīgi konfigurēts, lai arī mājas datorā nevarētu brīvi pieslēgties, izmantojot kādu mājas iekārtu, kurai ir drošības ievainojamības. Gan darba devējam, gan personai, kas strādā no mājām, jāsaprot, ka iekārtas, kas nav darba devēja izsniegtas, jāuzmana pašam un jārūpējas par drošību," atzīst Gints Mālkalnietis. "Darba devējam vajadzētu spēt nodrošināt attiecīgus autentifikācijas līdzekļus, šifrētus saziņas kanālus, pārbaudes, lai dators nebūtu pieejams no interneta arī tad, kad darbinieks ir aizgājis mājās ar darba vietas sagatavoto datoru."

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu un negadījumos bojā gājušo statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers jau daudzus gadus kopā ar kolēģiem veic dažādus pētījumus par autovadītāju uzvedību uz ceļa. Šobrīd viņš aicina autovadītājus nofilmēt bīstamas situācijas uz ceļa, izmantojot auto video reģistratoru, un sūtīt nofilmēto LU pētnieku grupai. Ierakstā uzklausām Ivaru Austeru.

Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Lai gan šāda maisiņa pastāvīgai nēsāšanai nevajadzētu radīt problēmas, tomēr tādas ir un par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova, medmāsa, kurai ir pieredze stomu kopšanā vairāk nekā 25 gadus, Jolanta Noskova un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle, politikas koordinatore Iveta Neimane. Pateicoties atsevišķu pacientu un speciālistu drosmei, aktualizētas problēmas, ar kurām saskaras stomas  nēsātāji, kuriem bieži ar to jāsadzīvo atlikušo mūžu, bet runāt par tādu intīmu vajadzību ir grūti. Ilona Štokolova dalās ar savu stāstu. 2019. gadā viņai urīnpūslī atklāts audzējs pirmajā stadijā. Ārsts pateica, ka vienīgais, kas var glābt, ir stoma - maisiņš uz vēdera uz visu mūžu.  "Jaunībā kaut kad biju dzirdējusi, tad jau padomāju - tad labāk nedzīvot, tikai ne tā. To atminējos. Bija jāpieņem smagais lēmums. es cīnījos, aizbraucu uz Vāciju, solīja, ka mani izglābs, ārstēs. Līdzekļi iztērēti lieli. Beigās pateica - nē, ārstēšana nepalīdzēs, tikai stoma," stāsta Ilona Štokolova. Viņa atgriezās Rīgā un sāka gatavoties tam, kas gaidāms.  "Čurāju es caur vēderu," atklāti stāsta Ilona Štokolova. "Noplūde notiek caur maisiņu. Tas ir regulāri jāizlej, no kā arī lielākas problēmas. Tādēļ vienmēr domāju, kur es eju, uz cik ilgu laiku eju, vai tur, kur es eju, būs tualete, lai varētu maisiņu izliet." Pavisam nesen bijis nepatīkams gadījums lidmašīnā, kur lidmašīnā nepacēlās laikus, tualetes vēl bija ciet, stjuarte pateikusi, ka tā ir jūsu problēma. Ilona neslēpj, ka bijis psiholoģiski smagi pieņemt pārmaiņas. Pēc operācijas bijis daudz jautājumu, atbildes - nē. Diemžēl arī ārsti, kas veic operāciju, tās nevar sniegt. Sāka meklēt citus, kas nēsā stomu, neatrada, tas tāpēc, ka daudzi ir smagā psiholoģiskā stāvoklī.  Jolanta Noskova ir "tulks" cilvēkiem, kuriem stoma. Viņa skaidro, ka stoma ir ķirurģiskā ceļā izveidota atvere uz vēdera priekšējās sienas, kur izvadīta zarna dabīgo vajadzību nokārtošanai. Lielākā problēma sākumā stomas nēsātājiem, kamēr pieņem savu tēlu, kamēr saprot, sarod ar stomu. Problēma ir stomas kopšanas priekšmetu pieejamais daudzums. Valsts kompensējamo līdzekļu limits nav mainījies kopš 2005. gada, kad to apstiprināja. 

Tautas deju dejošana primāri ir jauks vaļasprieks. Bet nevajag aizmirst, ka jebkurš mēģinājums un koncerts ir arī pamatīga fiziskā slodze. Vai lustīga danča griešana nāk par labu veselībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās senioru deju kolektīva "Sendancis" dejotāji Jānis Zīra un Daiga Krūmiņa. Padomus sniedz ārste, kura brīvajā laikā ir arī kora dziedātāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 9. kardioloģijas nodaļas vadītāja Anna Labuce.

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās un skaidro fotogrāfs Edijs Pālens, AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, AKKA/LAA Vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece un "Cobalt" zvērināta advokāte Līga Fjodorova. Edijs Pālens norāda, ka daudzus fotogrāfus satrauc tas, ka fotogrāfijas sociālos tīklos izmanto bez atsauces. Nav runa par dalīšanos, bieži bildes tiek nokopētas, pārveidotas un izmanto savām vajadzībām bez autora piekrišanas. "Ja fotogrāfijas atrodas publiskā vietā, tas nenozīmē, ka to var izmantot. Var izmantot personīgām vajadzībām - apskatīties, savā datorā izmantot. Tiklīdz grib publiski izmantot fotogrāfiju - savā "Facebook" kontā vai kāds uzņēmums savā mājaslapā - vajag saņemt atļauju," skaidro Inga Mūrniece. AKKA/ LAA pat saņem zvanus no cilvēkiem ar jautājumu, cik daudz būtu jāizmaina fotogrāfija, lai nebūtu jāprasa atļauja autora. Tāda apjoma nav. Tāpat kā autoram ir tiesības, ka viņa vārds ir līdzi darbam. Bieži pie fotogrāfijām netiek minēts autora vārds. Likumā ir noteikts, ka par katru izmantošanas reizi, par katru izmantošanas veidu ir jābūt atļaujai. Tātad par reproducēšanu, publiskošana, darbā veiktām izmaiņām - katrai darbība jāsaņem atļauja. "Nevajadzētu radīt maldīgu priekšstatu, ka darbs reiz ir publiskots sociālajā vidē vai jebkur internetā, ka kāds jau saņēmis atļauju un ir iestājies domino efekts - tad jau pieder visiem, visi var izmantot. Tā nav - likums saka, par katru izmantošanas reizi, par katru izmantošanas veidu," norāda Līga Fjodorova. "Vēl viena svarīga nianse, ka saka, internetā var lejuplādēt, internets ļauj tehniskas iespējas. Tev ir vēl viena svarīgs lieta - rīkoties ar tehnisko iespējamību nevar aizvietot autora atļauju. Likums autora atļaujai nosaka augstu latiņu, ir jānoslēdz vai nu licences līgums, kas var būt rakstveida vai mutvārdos, vai rakstveida licence. Tehniskā pieejamība darbam nav aizvietojama ar atļauju, ko prasa likums."    Cilvēks vēlas ātri rīkoties, nav laika meklēt atļaujas un tas mudina it kā uz nejaušu likuma pārkāpumu. "Laiks nokopēt fotogrāfiju, pārveidot, pielikt savu tekstu, tam atliek laiks, bet sakārtot lietas tā, kā tam jābūt, nav laika," vērtē Edijs Pālens. "Tas varbūt ir lielā mērā attieksmes jautājums un kāda vispār ir sabiedrība. No šī piemēra par fotogrāfiju mēs varam aizskriet uz piemēru par braukšanu pa zaķi tikai drusciņ - vienu pieturu, man nav laika. Ne tikai. Tas ir ārkārtīgi daudzās jomās tā - vai tev ir pašam tā latiņa tāda - neņem svešu bez atļaujas. Izdarīt to, ko no tevis prasa likumi un noteikumi, lai kādi šķiet dažreiz nepatīkami," atzīst Ieva Kolmane.  

Dārzeņi, augļi, ogas, garšaugi, sēklas, gaļa un citas pārtikas grupas var izraisīt cilvēkam alerģiju. Bet kas īsti ir pārtikas alerģijas un vai tās iespējams ārstēt? Kā veidot diētu, ja alerģiska reakcija ir uz kādu grūti aizvietojamu pārtikas grupu, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: pediatre, bērnu alergoloģe Laine Bormane un uztura speciāliste Lizete Puga. Ir ātras alerģijas jeb īstās, kas nerada problēmas, jo simptomi ir ātri, skaidro Laine Bormane. Vēlīnā pārtikas nepanesība un pārtikas alerģija var jaukt galvu. Tai arī nav testu. Vēlīnas – izsitumi, gremošanas traucējumi, kas parādās pat pēc vairākām dienām. Bērns šodien apēda olu, kasīties sāk nākamā vai aiznākamā dienā. Ir ļoti grūti novērot saistību ar to, ko ēda un no kā palika sliktāk. "Līdzīgi ir arī ar nepanesībām, ka cilvēkam ir sūdzības, viņš īsti nesaprot. Tās arī ir liela grupa. Piemēram, laktozes nepanesība. Cilvēks iedzer pienu un viņam ir caureja pusstundas laikā. To ir viegli novērot. Var būt kāda cita produkta nepanesība, ka viņam pēc pāris dienām parādās kādas ādas reakcijas un arī nevar saprast, kas tas ir," norāda Laine Bormane.

Ierasti mēs raidījumā meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem. Šajā reziē darīsim pretējo, jeb veicināsim bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova. "Dabā ir iekārtots tā, ka viens otru ēd. Jo vairāk ēd, jo stabilāka ir visa ekosistēma. Teiksim, ir mārīte, nav laputu. Un mārīti ir kaut kā ir arī jāpievilina," atzīst Voldemārs Spuņģis.   Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu. Arī citi kukaiņi, kas saistīti tieši ar laputīm. Bioloģisko daudzveidību savā dārzā jāveido ar vietējiem augiem un ieteicams neaizrauties ar zāliena pļaušanu. Rūta Sniedze-Kretalova atklāj, ka pati piemājas zālienu pļauj 3 - 4 reizes sezonā. Invazīvā suga lupīna, lai cik skaista, jārauj laukā, jo maina augsnes apstākļus. Cilvēki cenšas pļaut zāli, jo pastāv uzskats, ka īsā zālē nedzīvo ērces. "Pļautais zāliens ir drošs, bet tur ir zema sugu daudzveidība. Kur ir ziedoši augi, parādās tādi labi daudzveidības indikatori, kā dienas tauriņi. Koptā zālienā tauriņi neparādīsies, jo tur nav nektāraugu. (..) Ja ir pieci dažādi tauriņi dārzā, tad ar dārzu viss ir kārtībā. Ja nav tauriņu, daudzveidība ir zema," norāda Voldemārs Spuņģis.

Redze ir saikne ar pasauli. Savukārt pasaule ir bagāta ar izaicinājumiem – arī redzei un acīm. Kā nodrošināt labu acu veselību, lietojot digitālās ierīces, vairāk pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022.gada titula "Gada optometrists" ieguvēja optometriste Ilze Dilāne. Speciālistes norāda, ka smadzenes atšķirīgi strādā ar informāciju, ko lasām grāmatā vai datora / telefona ekrānā. Anda Balgalve atgādina, ka telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai un operatīvo lietu nokārtošanai. Dažādas izklaides pēc iespējas jāpārceļ uz maksimāli lielākiem ekrāniem. Tam nekad nepieliks degunu 15 cm tuvumā. Lielais ekrāns automātiski mūs notur attālumā.

Labdarības iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju. Par paveikto un vēl darāmo saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle un ziedojumu izdales punkta "Māja atbalstam" vadītājs Ilmārs Slics. Sazināmies ar Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas departamenta direktora vietnieci Daci Ugari un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti. Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izdales punkti ir daudzās Latvijas vietās. Jelgavā pārtikas pakas izsniedz sieviešu invalīdu organizācijas "Zvaigzne" pārstāves, bet Dobeles novadā - biedrības "Ceriņu pieci ziedi" valdes priekšsēdētāja Dina Romanovska. Kopš sācies karš Ukrainā, abas biedrības pārtikas pakas izsniedz arī ukraiņu ģimenēm. Ierakstā uzklausām abu organizāciju pārstāves.

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš. Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām. Labas kafijas pagatavošanai augsta temperatūra nepieciešama ūdenim. "Ja gatavo kafiju, kā Latvijas mājsaimniecībās vispopulārākais - čupiņkafija jeb aplejamā vai kādā franču preskannā, vajag uzvārīt tīru ūdeni, lai tādu varošu, 96 - 98 grādi aplej kafiju un šķīdinātu eļļas ārā," atzīst Rūdolfs Šteinbergs. Padzišušu ūdeni nevar izmantot. Piens ir papildinājums kafijai. To var droši pievienot. Papīra filtrs kafijas automātos dod vistīrāko garšu.

Kas nosalis, tas nosalis, kas turpina zaļot un plaukt, tam jāpalīdz. Kā palīdzēt maija bargās salnas pārdzīvojušiem dārza augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Vienas bargas salnas pārlaistas, bet jau tuvākajās dienās sinoptiķi atkal sola, ka būs salnas. Vispirms jāsargā augi, kam ir jaunās lapas, un, protams, augļu koki un krūmi, kas vēl nav nosaluši maija sākumā, iesaka dārzkopes. Ja salnas būs, augi jāsedz vai jāmiglo ar līdzekli, kas veido aizsargkārtiņu. "Vairākiem augiem nosalušo lapu vietā, nāk jaunās, tagad tās vajadzētu pasargāt. Jebkuram augam tas būtu milzīgs stress, ja vienreiz jau esi restartējies, un tagad atkal nosalst. Tas varētu būt vēl postošāk par to, kas bija," vērtē Vija Rožukalne. "Ir ļoti sauss un ir jālaista, arī tie augi, kas šķiet nosaluši. Kārtīgi salaistat, nomulčējat, jo tādu kārtīgu lietu arvien nesola," piebilst Maruta Kaminska. Saliet, nomulčēt un pārāk daudz nesamēslot. Un nevajadzētu mēslot sausā augsnē. Nedot lielas slāpekļa devas. Ja būs par daudz slāpekļa, būs daudz lapu, kas ļoti garšo laputīm.  

Sirdij vajag strādāt un spēt… izturēt. Tomēr gadās, ka sirds vairs nedarbojas, kā nākas. Sirds mazspēja ir sekas laikus nediagnosticētai vai neārstētai sirds asinsvadu sistēmas slimībai. Kā to laikus pamanīt un kā ārstēt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle. Iveta Mintāle norāda, ka sirds mazspējas diagnoze ir savā ziņa nokavēta lieta, nolaidība, neizdarīta līdz galam. "Ja saglābtu visu, kas pirms tam, visus riska faktorus, kas ir sirds mazspējai un sirds slimībām vispār, tad līdz šai diagnozei vispār nav jānonāk," atzīst Iveta Mintāle. "Līdz tam ir visi slimību riska faktori, par ko esam runājuši vairākkārt, un ļoti grībētos par to runāt vēl un vēl, bet, no otras puses, jāsaka - cik var par to runāt, jo tas tikai un vienīgi draudzējas ar cilvēka saprātu - saudzēt sevi, mīlēt sevi un līdz ar to pieskatīt sevi visādu riska faktoru jomā," turpina Iveta Mintāle. "Tas ir, pirmkārt, augsts asinsspiediens, kas neārstēts noved pie sirds mazspējas. Otrkārt, palielināts svars un īpaši aptaukošanās, treškārt, cukura diabēts, augsts holesterīns. Mēs to visu laiku arī esam runājuši. Tikai ieklausieties un padomājiet! Visvairāk gribētos teikt, sāciet ar bērniem, sāciet ar savu bērnu audzināšanu, ieaudzinot viņos atbildību pret sevi un izpratni, ka cilvēks ir tas, kurš pats savā labā var vai nu darīt kaut ko, vai nedarīt neko. Brīnumi nenotiek. Ja veselībā neiegulda, rezultāti var būt dažādi." Trīs galvenās lietas, ko akcentā Iveta Mintāle - jāēd veselīgi, jākustas un nesmēķēt. "Visi ļoti labprāt skaļā balsi saka, ka zina, kā tas ir. Varbūt kādreiz ir jāapsēžas un jāpadomā, kā tas ir, jāparevidē savu ledusskapi vai savu lielveikala ratu saturu. Vai tiešām tas ir veselīgi," aicina Iveta Mintāle. "Ja visi šie faktori tiek ievēroti jau no bērnības, kāda sirds mazspēja, par to nevienam tad nav jārunā. Bet tas ir jāievēro visas dzīves garumā. Ja bērns ir atbildīgs jau no paša sākuma un zina, ko tas nozīmē viņam, ko tas nozīmē viņa apkārtējiem, tad kreņķu ir mazāk."

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne. Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību. Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā? "Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā," vērtē Vitolds Peipiņš. "Problēmas katrā māja individuālas un daudz, jo mūsu dzīvojamās mājas ir novecojušas, pie viņām visu laiku ir jāstrādā." "Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, piemēram, 100 dzīvokļu īpašnieki vienlaicīgi nevar kaut ko darīt, pārvaldīt māju. Tāpēc viņi izvēlas pilnvaroto personu, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā labāk vai sliktāk risina visas problēmas," turpina Vitolds Peipiņš. Tā var būt gan juridiska persona, gan fiziska, kura noformējusi savu saimniecisko darbību, persona, kurai ir iemaņas, zināšanas, prasme un vēlēšanās strādāt pie dzīvojamo māju pārvaldīšanas "Juridiskās personas arī var pārvaldīt, tām ir savi cilvēki, kas visu melno darbu darba dzīvokļu īpašnieku vārdā," norāda Vitolds Peipiņš. "Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, attiecīgi biedrības vārdā. Var arī būt cits modelis, ka dzīvokļu īpašnieki paši to dara caur biedrību. Manā izpratnē tas ir mazākais ļaunums.   Sliktākais modelis – dzīvojamo māju pārvalda sveša persona. Dzīvokļu īpašnieki samaksā šai personai par pārvaldīšanas procesu un viņi ir diezgan ierobežoti ietekmēt procesu, kā attīstās mājā renovācijas jautājumi, pakalpojumu piegāde.

Šogad Latvijā jau noslīkuši vairāk nekā četrdesmit cilvēku. Un peldsezona vēl nav īsti sākusies. Bet priekšā mums karsta un sausa vasara. Šis noteikti ir tas gadījums, kad elementāru drošības pasākumu ievērošana pasargās no lielas nelaimes. Par drošību uz, pie un zem ūdens raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme un peldēšanas treneris Pāvels Murāns. Zane Gemze, atsaucoties uz iepriekš notikušo diskusiju, atzīst, ka uzlabojumi noslīkušo statistikas ziņā Latvijā nenotiks vienā brīdī. "Visu laiku darīt to pašu, kas nesniedz rezultātu, cerībā, ka tomēr sniegs to, ir naivi. Ir jāmaina pieejam, kā skatāmies uz situāciju un jāmaina taktika, lai labotu statistiku," vērtē Zane Gemze.  

Invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatība Eiropā ik gadu nodara 12 miljardus eiro lielus zaudējumus. Arī Latvijā šādu sugu netrūkst, bet cīņa ar tām notiek ļoti kūtri, par ko visi drīz saņemsim finansiālu pērienu. Situāciju skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte LIFE - IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje. Latvānis ir daudzgadīgs lakstaugs, kas var izaugt līdz pat četru metru augstumam. Latvijas teritorijā latvāņi tika ievesti 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā kā lopbarības augs tieši lielā biomasas apjoma dēļ. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Latvijā ar latvāņiem invadētā platība ir 6056 ha, Cēsu novadā latvāņi aug apmēram 1560 hektāros. Ar diviem saimniekiem Cēsu novadā, kas cenšas latvāņu izplatību ierobežot katrs ar savām metodēm, tikās Daina Zalamane.   Dabas aizsardzības pārvalde aicina “Ķeram svešos Latvijas dabā!”, ziņojot par bīstamajām invazīvajām sugām. Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai  un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.       

Āra ballīte bez baloniem vēl ir iedomājama, bet iztikt bez vienreiz lietojamiem traukiem būs grūtāk. Ir cilvēki, kas uzskata, ka pasākumā nevajag ne balonus, ne šādus traukus. Tuvojoties izlaidumu laikam, kad debesīs lido neskaitāmi ar hēliju pildīti baloni un vienreiz lietojamo trauku kalni pilda atkritumu maisus, Latvijas Dabas fonds sāk jaunu iniciatīvu – ar kampaņu "Ballīšu zvērs. Pret paša gribu" ikviens tiek aicināts soli pa solim mainīt svinēšanas paradumus. Un to palīdzēs izdarīt gan videoklipi, gan elektroniski pieejama rokasgrāmata. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta rokasgrāmatas autore, vides žurnāliste Elīna Kolāte, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Pieredzē dalās sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse. Festivālā jau pāris gadus ir iespēja izmantot depozīta traukus, tā samazinot vienrez lietojamo trauku izmantošanu un atkritumu kalnus.

Dažreiz slimība slēpjas aiz kā cita, un mēs nemaz to tā uzreiz nevaram „atšifrēt”. Tomēr arī retajām slimībām ir savas, konkrētas pazīmes, kas tomēr ļauj tās atpazīt. Šoreiz par miastēniju – kas ir šī slimība un kā tā izpaužas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere, pieredzē dalās miastēnijas paciente Kristīne Kiršbauma. Uzklausām ģimenes ārsti Alisi Nicmani-Aišpuri. Ieva Glāzere skaidro, ka miastēnija ir smags, kādreiz pat nāvējošs muskuļu vājums, kas ir ļoti reta autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka paša organisma imūnās šūnas uzbrūk specifiskai vietai organismā. Kā cilvēkam saprast, ka tas ir vairāk nekā nogurums? Kristīne Kiršbauma pārstāv arī miastēnijas pacientu organizāciju un "veidojot pacienta portretu", viņa sapratusi, ka bieži cilvēki norāda uz nogurumu, ko bieži noraksta uz mūsu straujo dzīves ritmu. "Mēs visi strādājam, mums ir hobiji, mums ir ģimene. Tad ir kādi uzplaiksnījumi veselībā, kur parādās šis vājums un cilvēki dodas pie speciālistiem. Bieži vājums pāriet pēc laika, izmeklējumi neko neuzrāda un cilvēki tā dzīvo gadiem, kamēr pazīmju kopums sāk velties kā sniega bumba un tajā brīdī viņš bieži jau nonāk slimnīcā, kur uzstāda diagnozi," norāda Kristīne Kiršbauma. Konkrētas cēlonis slimībai nav zināms. Iespējams, tāpēc, ka šī ir retā slimība, to nav arī iespējams ātri diagnosticēt.  

Kēnigsberga vai Karaļauči, Tilzītes vai Skalavas siers - kā būs pareizāk? Arī par to spriedīsim maija latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Karaļauči vai Kēnigsberga? Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Federācijas pilsētai Kaļiņingradai latviešu valodā atjaunot kādu no vēsturiskajiem nosaukumiem. "Vispār Karaļauči ir aizguvums no lietuviešu valodas latviešu valodā. Kad gribēja atrast kādu labāku atveidojumu Kēnigsbergai, paņēma lietuviešu vārdu. Līdzīgs vārds ir arī poļu valodā," norāda Andrejs Veisbergs. "Poļi bija arī tie, kas sāka šo procesu par Kaļiņingradas pārdēvēšanu. Lēmums ir diezgan interesants, ka ir lietojams gan viens, gan otrs. Bija diskusija arī par to, vai iejaucam gadus, līdz kuram gana viens, līdz kuram otrs nosaukums. Skatīsimies. Pirmkārt, tas ir politisks lēmums, to nepieņems valodnieki. Skatīsimies, kā mediji reaģēs, kas aizies lietojumā. Bija vēl citādi ieteikumi, dažādi senprūšu vārdi."  

Šonedēļ ir sākusies pakāpeniska biļešu tirdzniecība uz 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku pasākumiem. Par jauno tirdzniecības kārtību un citām ar to saistītām svarīgām niansēm saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Skaidro Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova un Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Kas jāievēro visiem, kas dosies uz svētkiem? Daina Markova aicina visiem pirmām kārtām būt priecīgiem. "Jābūt priecīgiem, jāiet satikties, būt kopā, jāiet kopā just, jāiet pēc tā, pēc kā katrus piecus gadu dodamies - liels prieks un atvērtība," bilst Daina Markova. "Tad viss pārējais, ko paredzējuši svētku kārtībai un drošībai ir saistīts ar to, lai visi justos droši, lai novērstu pēc iespējas visus riskus, kas var būt tik lielā pasākumā. Inga Vasiļjeva pievērš uzmanību, ka jāņem vērā situācija Rīgā un pilsētas ceļu infrastruktūra, kas piedzīvo lielas pārmaiņas un remontus. Tāpēc visiem, kam ir biļetes uz maksas pasākumiem, jāplāno laicīgi doties uz norises vietām, kas atrodas tālāk no centra.  No 15. maija biļetes internetā iespējams iegādāties uz 15 notikumiem: garīgās mūzikas koncertu, diriģentu kora koncertu "Diriģents", vietas tribīnē svētku gājiena laikā, svētku atklāšanas koncertu, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncertu "Skaņu portreti", vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu "Dievs. Daba. Cilvēks", bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncertu "Es vēlos sev ko pastāstīt", pūtēju orķestru lielkoncertu "Laiks iet pāri" un pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertu "Partitūra svētkiem", kokļu mūzikas lielkoncertu "Laika upe" un nakts koncertiem –"Gaismas dārzs" un "Nakts dziesma", mazākumtautību kolektīvu koncertu "Saules dziesmas audeklā", vokāli simfoniskās mūzikas koncertu "Šūpulis", tautas tērpu skati "Mēnesnīcā" un tautas mūzikas koncertu "Trejdeviņi spēlmanīši". Tiesa, gandrīz visas biļetes, kas tika piedāvātas pārdošanā pirmajā tirdzniecības dienā, jau ir izpārdotas. No 17. maija pircējiem interneta tirdzniecībā būs pieejamas biļetes uz deju koncertiem: lielkoncertu "Balts" "Arēnā Rīga" un lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" Daugavas stadionā. No 19. maija tirdzniecībā internetā būs pieejamas biļetes uz koru lielkoncertu "Tīrums" un tā ģenerālmēģinājumu, noslēguma koncertu "Kopā augšup" un tā ģenerālmēģinājumu, kā arī sadziedāšanās nakti (noslēguma koncerta biļešu īpašniekiem nav nepieciešams iegādāties atsevišķas biļetes). No 22. maija biļetes būs iespēja iegādāties arī kasēs, kā arī būs iespēja izpirkt biļetes iepriekšējā rezervācijā. No 12. jūnija varēs izpirkt iepriekšējā rezervācijā pieteiktās biļetes, kas netiks izpirktas.

Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm. Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Universitātes profesore, OECD Pieaugušo kompetenču starptautiskās novērtēšanas programma vadītāja Latvijā Aija Zobena un pētījumu centra SKDS projektu vadītāja Iveta Briška. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%. Un tas, iespējams, var radīt prblēmas ilgtermiņā gan darba ņēmējam, gan devējam krietni ātrāk, nekā varam iedomāties. Mākslīgā intelekta un automatizācijas dēļ nākotnē vairs nebūs nepieciešamas tādas profesijas kā, piemēram, datu ievades speciālists, grāmatvedis, finanšu analītiķis, auditors un citas. Par cik tālu nākotni mēs runājam un vai jau arī šobrīd mākslīgais intelekts sāk aizstāt cilvēku? Daina Zalamane aprunājās ar pašnodarbināto Laumu, kas ikdienā raksta ārvalstu klientiem tekstus angļu valodā mājas lapām, sociālajiem tīkliem un mārketinga aktivitātēm. Lauma mākslīgo intelektu izmanto gan savā darbā, gan arī kāda projekta ietvaros trenē mākslīgo intelektu.

Daudzviet Latvijā pēdējos gados ir atjaunoti kultūras un vēstures pieminekļi, par kuru esamību zina vien apkārtnes iedzīvotāji. Kā atklāt Latviju no jauna, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka tūrisma pārgājienu organizatori Zigmunds Bekmanis un Andris Grīnbergs. Latvijas Radio iegriezās Jelgvas Vecpilsētas mājā Jelgavas Vecpilsētas māja ir viena no senākajām koka ēkām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas restaurācija ilga 2 gadus un 2019. gadā tā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā. Pērn novembrī restaurētajā Jelgavas Vecpilsētas mājā tika atklāta arī multimediāla ekspozīcija „Māja stāsta. Atverot trīs zelta lādes un izmantojot interaktīvus risinājumus, apmeklētāji var uzzināt gan par konkrēto ēku, gan koka arhitektūru Jelgavā. Sabiles sinagogā Talsu novada Sabiles sinagogā pirms diviem gadiem tika atklāts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Šai laikā Sabilē notikušas ne tikai daudzas izstādes, sinagogā regulāri notiek arī brīnišķīgi koncerti. Šobrīd tur var aplūkot gan fotogrāfijas, gan stikla darbus, bet jūnijā atklās Dziesmu svētkiem veltīto starptautisko cimdu izstādi.

Kaut gan pasaulē joprojām ir populārs jaunības kults, nākas atcerēties, ka, ja mums paveiksies, būsim veci. Ja ļoti paveiksies, būsim ļoti veci. Tomēr ar veiksmi vien nepietiek. Kā saglabāt možu garu un labu veselību, lai novecošana ir skaista, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistente, RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Kristīne Šneidere. "Novecot īstenībā ir skaisti, un kopš es strādāju šajā zinātnes jomā, ļoti priecājos, ka man tāda iespēja būs," teikusi Kristīne Šneidere. Viņa atklāj, ka arī sākumā arī domājusi, kā tad tā - vecums, novecošana, bet sākot strādāt pētījumā par veselīgu novecošanos un tikties ar cilvēkiem 65+. "Sapratu, ka šo cilvēku dzīve ir daudz aktīvāka, daudz piepildītāka, daudz dzīvāka, nekā mana dzīve tajā brīdī 28 gadu vecumā," atzīst Kristīne Šneidere. "Skatot dziļāk, sapratu, ka tas ir kaut kas, ko gaidīt, kaut kas, kā virzienā strādāt un tad izbaudīt." Jānis Zaļkalns norāda, ka vecuma definīcija ir: "Vecums ir stāvoklis, kad personai zūd interese par jaunām lietām un parādās grūtības orientēties tagadnē." Runa ir par ir mentālo, par kreativitāti, kapacitāti. "Jo vairāk būs trenējuši savas kognitīvās funkcijas (..)  un arī turpinām arī aizejot pelnītā atpūtā," norāda Jānis Zaļkalns. VIņš vērtē, ka teiciens kā aizies pensijā, sabruks, attiecas uz tiem, kurš sāks sevi žēlot. "Nesabruks tas, kurš visas dzīves laikā iegūtās prasmes un iemaņas turpinās izmantot un attīstīt, kad vairs nav globālu uzdevumu, bet jārūpējas pašam par savu mazo pasaulīti," uzskata Jānis Zaļkalns. "Mums gribētos domāt, ka novecošana sākas ar 65+," atzīst Kristīne Šneidere. "Vecums nesākas, kad nosacīti pārejam uz šo trešo posmu, mēs sākam novecot jau salīdzinoši agri, 20 - 30 gados. Tas, kā mēs novecosim, to nenosaka pēdējais posms, to nosaka tas posms, kurā piedzimstam. Milzīga nozīme ir attieksmei pret novecošanos. Pētījumi rāda, jo šī attieksme ir pozitīvāka, jo vairāk varam pieņemt šo pāreju, šī ir izaugsme, jo iekāpjam jaunā pasaulē ar citām zināšanām un pieredzēm, kuras varam attīstīt.  Jo labāki ir veselības rādītāji, kopējās labklājības radītāji, cilvēks vairāk virza sevi uz dzīves baudīšanu, mazāk uz pārdzīvojumiem, ka ir šis posms pienācis. Mēs nevaram no tā izvairīties, atnāks, gribot vai negribot. Mēs varam maksimāli laicīgi sākt strādāt ar to, lai šis posms nepārietu demencē vai kādā citā neiroģeneratīvā slimībā".

Ir sākusies ērču aktīvā sezona. Kas jāzina par ērcēm? Kā izvairīties no ērču kodumiem, ko darīt, ja ērce piesūkusies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un bioloģijas doktors Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. "Droši biotopi ir pilsētvide, suņu pastaigu laukumi, labības lauki. Bīstamāki biotopi ir piepilsētas, arī meži, galvenokārt sausi. Maz ērču ir kāpu mežos, arī purvos ērču ir maz," norāda Voldemārs Spuņģis. "Vislielākais ērču populācijas blīvums ir aizaugušos zālājos, īpaši meža tuvumā, mežmalās. Arī izcirtumos un meža stigu malās."  Kur ir lielāka zīdītāju daudzveidība, tur būs vairāk ērču. Viktorija Leitēna atgādina, ka, ejot uz mežu, ir pareizi jāapģērbjas, lai būtu mazāka varbūtība, ka piesūksies ērces. Tas nozīmē, ka bikšu gali jāsaliek zeķēm, jābūt piegulošām aprocēm. Apģērbam jābūt gaišam. "Atgriežoties no meža, noteikti ir jāapskata sevi, bērnus un arī mājdzīvnieku, jo ērci var atnest arī ar ziediem, kādiem zariem," norāda Viktorija Leitēna.   Ja ērce jau ir piesūkusies, tā jāizņem pēc iespējas ātrāk. Nekādā gadījumā nevajag neko liet ērcei virsū.

10. maijā atklās krūts vēža kampaņu „Noņem rozā brilles”, kuras mērķis ir akcentēt agrīnas krūts vēža diagnostikas nozīmi. Ko darām nepareizi, un galvenais, kā panākt kampaņas nospraustos mērķus, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lilmaa, Latvijas Ginekologu asociācijas vadītāja Vija Veisa un Saeimas onkoatbalsta grupas vadītāja Ingrīda Circene. Sauklis #Noņem rozā brilles aicina paraudzīties uz krūts vēzi kā aktuālu, akūti risināmu sabiedrības veselības problēmu. Noņemt rozā brilles un visiem kopā - ārstiem, pacientiem, tuviniekiem, mēģināt ieraudzīt, ko varam darīt, lai veicinātu to, ka krūts vēzis tiek atkāts agri un ārstēts efektīvi. "Vēži ir dažādi. Tie vēži, kurus varam noķert ātri, noķert mazos izmēros un līdz ar to gana veiksmīgi ārstēt un panākt labu dzīvildzi, tādu vēžu nav daudz. Krūts vēzi atklājot agrīni, ir salīdzinoši laba prognoze sievietei dzīvot vēl ilgu un veselīgu mūžu. Tas ir ļoti svarīgi. Šo noteikti vajag izmantot. Tāpēc ir organizētas tā saucamās skrīninga programmas, kas ļauj atklāt mazas izmaiņas, ja tādas ir un daudz efektīvāk un veiksmīgā ārstēt," atzīst Vija Veisa. "Arī kampaņas viens no problēmjautājumiem ir, kāpēc Latvijā ir nemainīgi zems skrīnings. Tie ir ap 30 %, tas nozīmē, ka tikai trešdaļa sieviešu, kam konkrētajā gadā būtu jāveic izmeklējums, to izdara. Tas noved pie tā, ka ir salīdzinoši liels skaits sieviešu, kas iestājas onkoloģijas nodaļā, nonāk onkoloģu redzeslokā jau ar ierastākiem vēžiem, grūtāk ārstējamiem un sliktāku prognozi. Ja mēs to varējām izdarīt trīs soļus iepriekš un iznākums būtu krietni labāks, kādēļ tas nedarbojas?"

Finanšu eksperti uzsver, ka daļa no mūsu regulārajiem ienākumiem ir jāatvēl uzkrājumiem. Pat, ja tā ir ļoti neliela naudas summa. Ko tālāk darīt ar uzkrāto - turēt zeķē vai investēt, un kā investēt savus uzkrājumus, lai vismaz daļēja paglābtu tos no inflācijas zobiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē projekta "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics un Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša. Māris Kreics norāda, ka pirms investēt, vajag krāt. "Izveidojot krāšanas kultūru, ierobežojot patēriņu, cik tas iespējams, sabalansējot vēlmes ar vajadzībām, skaidri apzinoties, kuras vēlmes, kuras vajadzības, un vēlmes nedaudz var atlikt un krāt. Krāšana ir primārais finanšu higiēnas viens no nosacījumiem," atzīst Māris Kreics. Arī mēnesī atlicinātie 10 - 20 eiro ir nozīmīgi. Tos varbūt uzreiz nevajag investēt, bet pāris gadu laika veidojas summa, ar kuru var piedalīties finanšu tirgos. "Mājsaimniecību naudas atlikums kontos ir vēsturiski liels. Problēma ir tajā, ka par šo naudu nerūpējamies. Stāv kontā un inflācija ēd nost pirktspēju. Ar finanšu pratību var veicināt, ka cilvēkiem ir jāsāk rūpēties par naudu," uzskata Kaspars Peisenieks. Šobrīd ir sarežģīts brīdis, kurā atdeves skatīties. Finanšu tirgi ir zemākā punktā, un šis nav labākais brīdis, kad izdarīt globālus secinājumus, vērtē Aija Brikša.  "Mums bieži ir ilūzija, ka es sākšu pelnīt vairāk, ka man būs vairāk... Ļoti reti, patiesībā, gandrīz nekad cilvēkiem nepienāk tas brīdis, kad es varu kārtīgu summu atlikt, tāpēc regulārās iemaksas ir tās, kas veido atšķirību. Ja skatāmies uz regulārajām iemaksām gan ieguldījumu instrumentos 3.pensiju līmenī, gan uzkrājumā, tad pamatatslega ir regulārs automātisks maksājums mēneša sākumā, tad dzīvoju ar pārējo. Tai jābūt prioritāšu sarakstā augstākai lietai, nevis mēneša beigās, kad paliks pāri, gan tad es uzkrāšu. Dzīvē tā nenotiek, arī cilvēkiem, kas pelna labāk," norāda Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša. Izvēle nedarīt neko ir visdārgākā.    

Cik daudz mēs zinām par demokrātiju un vai spējam to ieviest un uzturēt? Kā mums pašiem spēt atpazīt tās vērtības, kuras padara sabiedrību par īsteni demokrātisku? Par šo saruna svētku dienas rītā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Demokrātijas akadēmijas vadītāju un biedrības "Latvijas Lauku forums" izpilddirektori Anitu Seļicku, Demokrātijas akadēmijas satura izstrādes eksperti, izglītības programmu veidotāju Lieni Valdmani un Demokrātijas akadēmijas reģionālo koordinatoru un Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu.

Šonedēļ 19. reizi Siguldā notiks ikgadējā Stādu parāde, kas ir lielākais Latvijā audzēto stādu gadatirgus. Viena lieta ir stādu nopirkt, bet pavisam cita – iestādīt. Kā augiem palīdzēt pārciest gaidāmās maija salnas un ieteikumi citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte. Andrejs Vītoliņš visus aicina uz Stādu parādi un mudina iegādāties vietējo audzētāju izlolotus stādus, savukārt, runājot par gaidāmajām salnām, Mārīte Gailītte norāda, ka nevajag steigties stādīt siltumnīcā visu, kas uz palodzes jau smuki paaudzies.

Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes sev līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos aiz septiņām atslēgām. Par personas datu aizsardzību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. "Datu regula neaizliedz vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar viņiem darīt. Bet, ko pasaka Datu regula, ka jābūt tiesiskam pamatam un cilvēkam jābūt skaidram, ko ar datiem darīs," atzīst Jekaterina Macuka. "Reģistrējoties loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, vai nu reģistrējies un iedod man datus šim pasākumam un pēc šī pasākuma es aizmirsīšu. Vai nu tu vari atķeksēt, ka turpmāk es tevi atcerēšos un sūtīšu tev paziņojumus par saviem pasākumiem, vai papildus tam, ka pats datus glabāšu un sūtīšu tev paziņojumus, es vēl arī atdošu saviem sadarbības partneriem, piecām kompānijām, un viņi arī to darīs. Cilvēkam ir jābūt iespējai piekrist, ka pats uzņēmums turpmāk sūtīs paziņojumus un arī papildus tam atsevišķi ir jābūt piekrišanai, ka viņš sūtīs citiem. Tam jābūt nodalītam, Varbūt es uzticos konkrētam uzņēmējam un sāku - jā, glabā manus datus un sūti paziņojums, bet tos citus 20 uzņēmumus, kuriem gribi nodot manus datus, es nepazīstu, es neuzticos un negribu, lai sūtītu manus datus viņiem. Vispareizākais būtu nodalīt un, protams, cilvēkus informēt." Katrīna Zariņa norāda, Datu valsts inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Dati ir vērtība - sargā tos!" pamatā domāta maziem un vidējiem uzņēmumiem ar vēlmi mēģināt viņus izglītot, kā gudri rīkoties ar datiem. Kā gudri datus vākt no saviem klientiem vai potenciālajiem nākotnes klientiem. Kā uzglabāt un kā nepārkāpt stingrās prasības par datu aizsardzību, kas ir Eiropā ir spēkā. "Joprojām ir caurumi prasmēs," vērtē Katrīna Zariņa. Jekaterina Macuka piekrīt, ka ir ko uzlabot attiecībā uz datu aizsardzību. "Ir uzņēmumi, kuri daudz laika velta šai jomai, ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka varbūt Datu valsts inspekcija nesodīs, labāk pelnīsim naudu, nevis pievērsīsim uzmanību datu aizsardzībai," norāda Jekaterina Macuka. "Ir laiks atgādināt uzņēmējiem, ka datu regula ir spēkā, sodi ir. Tie nav tikai sodi, tā ir arī attieksme pret klientu. Ja uzņēmējs atbildīgi un ar cieņu  attiecas pret savu klientu, attiecīgi viņš ar cieņu attieksies pret viņa personas datiem." "Ja prasām identificējamu informāciju - vārds, uzvārds un e-pasts [telefons] jau ir identificējama informācija. Mēs ar viņu komunicējam, attiecīgi mēs viņu identificējam, mēs apstrādājam viņa datus. Ja prasām viņa dzīves vietas adresi, tie arī būs personas dati," skaidro Jekaterina Macuka. Tajā brīdī, kad uzņēmējs prasa datus, kur viņš var identificēt savu klientu un zina, ka tas ir viņa topošais klients, vai sāk ar viņu komunicēt, sūtos īsziņas vai e-pastus, te arī sāka datu aizsardzība. Ja tā ir ciparu kombinācija, ko redzam internetā un tas varētu būt kāda telefons, tajā brīdī vēl nekļūst par personas datiem. Kad uzņēmējs mājaslapā, aizpildot pieteikumu par pirkumu, prasa norādīt vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi un telefonu, tas paliek par personas datiem un ieslēdzas personas datu aizsardzībā." Noteiktos gadījumos, kad uzstāda sīkdatnes mājaslapā, kas analizē un profilē apmeklētāja uzvedību, pat nezinot cilvēka vārdu uzvārdu, uzņēmējs jau sāk apstrādāt datus. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka svarīgi aizdomāties, kādas sīkdatnes liekat mājaslapā.

Digitālā satura veidotāju tirgus daļa turpina palielināties. Vai palielinoties ietekmei, digitālā satura radītajiem būtu jāraksta un jāuzrunā sava auditorija pareizā latviešu valodā? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu. Noslēgusies akcija jauniešiem „Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot tā ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja top [tuop] 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai u.c Akcijā ir izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Skolēnu padomi tiks nodoti digitālā satura autoriem. TOP [TUOP] 10 PADOMI*: Mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus. Atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Tikai par dzīvām būtnēm sakām viņš, viņa, par nedzīvām – tas, tā. Nelietot vārdus šajiem, tajem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem ja, jo, lai, ka, kad likt komatu. Nejaukt ka un kad lietojumu. Atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, nav tāda vārda ira u.c. Nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus. Teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi. Lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu. Runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības. Bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem. *apkopoti biežāk izteiktie padomi Lai mums top [tuop] 10 latviešu valodā!

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina. Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti. Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī biežāk - par veselības problēmām. Latvieši izteikti sūdzas par nomāktību un depresiju.  Andris Jansons norāda, ka bieži aptauju tehnoloģija vai datu spēks ir interesanti atšķirīgs. "Jo iespējami daudzveidīgākas atbildes, jo izkliede ir lielāka. Var parādīties novirzes, kā aptauja būvēta tehnoloģiski, statistiski," norāda Andris Jansons. "Otrs, kad man bija saistība ar biznesu, novēroju, ka tie ārzemju biznesa un reģionu pārstāvji, kas ieradās Baltijas tirgos, viņi bija pārsteigti, cik dažādi ir šie trīs valstu tirgi. (..) Biznesa vide bija atšķirīga."  Viņš arī norāda uz citiem pētījumiem, kas atklāj, ka latvieši ir impulsus apslāpējoša valsts, nācija, kultūra un šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu. "Es gribētu teikt, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē," uzskata Andris Jansons. Jekaterina Bovtramoviča atzīst, ka darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi. Un uz to arī reaģē ķermenis - cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums. Labā ziņa - viņi meklē palīdzību un cenšas risināt problēmas, cenšas iesaistīties sporta aktivitātēs, lai celtu garastāvokli. Olga Ļubina, vērtējot aptaujas datus, atzīst, ka tie labi atspoguļo šī brīža situāciju sabiedrībā. "Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, parāda to, ka mums ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai stāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi arvien garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta." atzīst Olga Ļubina. Viņu priecē cilvēki vēlme ēst veselīgāk un viņi meklē informāciju. Bet arī šajā ziņā aptaujas dati ir par sliktu latviešiem, tikai 39% norāda, ka apēd nepieciešamo augļu un dārzeņu porciju dienā, lietuvieši un igauņi – 45 un 43% attiecīgi.  Pieaug izdevumi un mazāk izvēlas augļus un dārzeņus, īpaši ziemas periodā, kad cenas ir augstas šiem pārtikas produktiem.

19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk arī salīdzinoši jaunas elektroierīces, kas darbojas, bet ir ar kādiem nelieliem vizuāliem defektiem. "Mēs kā viens no uzņēmumiem, kas vāc, pēc tam šķiro un arī, kur var, izjauc, tad varu teikt, ka tie apjomi, ko iedzīvotāji ir gatavi mums nodot, ar katru gadu aug un tas ir pozitīvi. Un cilvēki tiešām ir ieinteresēti šādās vai citās akcijās piedalīties. Mēs arī redzam, ka viņi tiešām ļoti aktīvi izmanto. Ja pirms trijiem gadiem tā vēl bija tāda veco šķūnīšu iztīrīšana. (..)  Viss kaut kas ar nosaukumiem "Minska", "Rīga" un tamlīdzīgi. Tā bija tāda klasika pirms trīs gadiem. Šobrīd jau nāk tāda jaunāka tipa elektronika, līdz ar to cilvēki piedomā pie tā, ka tomēr jāizmet pareizi, nevis atkritumos," vērtē Jānis Aizbalts. "Bet te ir divas nianses: viena - tomēr tām elektronikas lietām vajadzētu būt remontējamām, un šobrīd diemžēl Latvijā tā remontu un atgriešanas vēl otrreizējai lietošanai [sistēma], tas diemžēl Latvijā nav attīstīts. To mēs gribam ar šo kampaņu arī uzsvērt, ka to ceļu tomēr jāiet. Ne vienmēr uzreiz jāsūta uz pārstrādi. Un otra lieta ir tā, ka diemžēl arī mēs redzam no tām mantām, ko saņemam, tā aprite, cik ātri tā elektronika atnākt pie mums, tas gadu sprīdis diemžēl samazinās. Bieži vien pie mums atnāk ar elektronika, kas ir pilnībā strādājoša, bet viņai, piemēram, vienkārši kaut kāda skrambiņa priekšējā sieniņā. Cilvēkam tā tikai dēļ, ka uz priekšējām durvīm ir skramba, viņš tā vietā, lai atdotu kādai omei vai opim uz laukiem, kur viņš būs priecīgs to lietot, viņš to nodod mums. Vienkārši izmet un pērk jaunu, kas arī nebūt nav tā pareizākā labākā tendence."

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā un tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, ko nozīmē novērtēt mājas tehnisko stāvokli, kas to veic un vai visām mājām jāvērtē tehniskais stāvoklis. Skaidro un analizē Rīgas Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova, "Jurisconsultus" vadītājs Jānis Uzulēns un A/S "Komunālprojekts" Inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Peters. Iepriekšējā raidījumā aicinājām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Atsaucās 176 cilvēki. Uz jautājumu, vai esat iepazinies ar Ministru Kabineta (turpmāk MK) nr. 907 noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saturu, tikai 41 ir atbildējis ar jā. "Tas liecina, ka absolūtais kaut nedaudz orientējas normatīvos, uz kuriem ikdienā būtu jāpaskatās, ja ir runa par viņu daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu," analizē Jānis Uzulēns. "Otra lieta, būtu interesanti saprast, cik no šiem 40 cilvēkiem iedziļinās, ko var prasīt no pārvaldnieka, ne tikai zina, ka šādi noteikumi ir. Man šķiet, ka daudz traģiskāks ir tas rādītājs 100+, kuru atbilde ir nē, jo tas varētu nozīmēt to, ka šie cilvēki netiešā veidā veicina pārvaldnieku patvaļu. Tas ir kā sliktākais scenārijs. Lielais stabiņš ar nē liecina, ka cilvēki visticamāk nezina, ko prasīt no pārvaldnieka. Viņiem ir liela paļāvība par to, ko raksta, dara sūta." No tiem, kas bija iepazinušies ar MK noteikumiem nr. 907, lielākā daļa norādīja, ka informāciju guvuši internetā, tikai pieci – no pārvaldnieka. "Visi informācijas avoti labi, bet tas, ka ļoti maz cilvēku uzrāda, ka pārvaldnieks ir viņu informācijas avots, liecina, ka attiecības ar pārvaldnieku varētu būt pietiekami formālas un vienā virzienā, kas nozīmē, ka pārvaldnieks diktē noteikumus," vērtē Jānis Uzulēns. "ja iedzīvotāji uzrādītu, ka informāciju guvuši no namu pārvaldnieka, tas nozīmē, ka ir komunikācija starp iedzīvotājiem un namu pārvaldnieku. Visticamāk, tas nozīmētu, ka iedzīvotāji vairāk saprastu, ko viņi var prasīt no pārvaldnieka." Savukārt uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā pārvaldnieks ir jūs iepazīstinājis ar atzinumiem par mājas tehnisko stāvokli, tikai 31 aptaujas dalībnieks ir atbildējis apstiprinoši. "Traģiska atbilde," uzskata Jānis Uzulēns. "Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nezina, kāds ir kopumā viņa mājas tehniskais stāvoklis. Primāri runa ir par drošību, cik drošā vidē, proti konkrētā daudzdzīvokļu mājā es šobrīd dzīvoju. Atbilde nē parāda, ka cilvēki ir neieinteresēti, vai viņus neinformē. (..) Cilvēki nav informēti, kādas ir viņu tiesības un vienlaicīgi arī ignorē informāciju." Uz jautājumu, kur jūs iegūstat informāciju par savām tiesībām un pienākumiem īpašuma pārvaldīšanas jautājumos, 63 respondenti ir atbildējuši, ka iestāžu mājaslapās.  

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis. Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte. "Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, atsevišķās vietā tiek izmainīta satiksmes organizācija, ne visi to ir pamanījuši. Visi šie faktori kopā veicina ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu." Tas būtiski palielina sīko negadījumu skaitu. Irbītis norāda, ka lielos negadījumus veicina arī netīrītie ceļi pēc ziemas sezonas. "Šogad,  analizējot negadījumus, un diemžēl arī jāsaka, ka motociklistu saimē jau ir divi bojāgājušie, tas uzskatāms par lielu skaitu tik agri sezonā, viens no kritiena sekmējošiem faktoriem bijis nenotīrīts ceļš. Smiltis un cilvēks nav laikus novērtējis bīstamību. Iebraucis smilšanajā zonā, mēģinājis veikt manevru un kritis. Pavasarī motociklistiem jābūt uzmanīgiem. Ceļi, kas tiek notīrīti, kļūst drošāki," atzīst Irbītis. Atsaucoties uz paša veiktu pētījumu, Irbītis norāda, ka viena no bīstamākajām lietām motociklistiem ir bedrīšu lāpīšana. Vietās, kur lāpa bedrītes, uz ceļa paliek akmentiņi, kas darbojas kā gultņu bumbiņas, it sevišķi, ja tas ir pagriezienā, motocikls vienkārši izslīd un krīt. Jānis Liepiņš piekrīt, ka, ziemas sezonai beidzoties, bīstamību uz ceļiem palielina netīrītie ceļi pēc ziemas. "Bet savā ziņā cilvēka īpašību paradums - ziemas periodā tu pieradi būt ne tik uzmanīgs pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kad iestājās pavasaris, cilvēki raujas ārā no pierastās vides, tajā brīdī ir svarīgākais... Mums bija kampaņa "Skaties divreiz!". Es teiktu skaties četrreiz, nevis divreiz, jo tagad ir gan velosipēdisti, gan gājēji, gan ar skrejriteņiem brauc. Mikromobilitātes kustība siltajā laikā ir strauji pieaugusi. To arī var just, autovadītājiem griežoties pa labi, kur ir izveidoti veloceliņi, tur ir diezgan intensīvi. Brīžam ir jāpadomā, kad tiksi pāri veloceliņam, lai brauktu tālāk, nekā varētu droši šo šķērsot," atzīst Jānis Liepiņš. Viņš norāda, ka satiksmē šobrīd pavasarī, kad visi tās dalībnieki cits pie cita vēl nav pieraduši, ir svarīgā savstarpēja sapratne. "Tas ir rāvējslēdzēja princips. Nevar tikai viens uz ceļa kaut ko ievērot, jāievēro abām pusēm mazliet cieņa vienam pret otru, tad satiksme būs viennozīmīgi drošāka un labāk," uzskata Jānis Liepiņš.  

Maz ticams, ka būs daudz sporta veidu Latvijā , kur sezonas laikā sacensības notiek teju ik pārdienu. Viens no šādiem, varbūt pat vienīgais, ir orientēšanās sports, kur sacensību blīvums ir tik liels, ka pie vēlmes sportotājs var no meža ārā nenākt mēnešiem. Kur slēpjas orientēšanās sporta lielā popularitāte, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente, daudzu starptautisku un Latvijas mēroga sacensību organizatore, aktīva orientieriste Ildze Straume, orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs, aktīvs Siguldas sporta dzīves organizators tautas sacensību jomā Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte. Kas orientēšanos padarījis tik populāru un mudina cilvēku izkustēties? "Man tā vienmēr bijusi piedzīvojumu sajūta, iespēja piedzīvot, iespēja dabūt kaut ko ārpus ikdienas. Ikdienā tu celies, mosties, ej uz darbu, ved bērnus, tad tev vajag kaut kādā veidā to visu mazliet atšķaidīt. Tā iespēja, ka vari doties piedzīvojumā, sportiskā piedzīvojumā ir ļoti interesanta. Nekad nekas neatkārtojas," vērtē Valdis Janovs. Tā kā viņš ir arī savas ģimenes kapteinis, Valdis arī atzīst, ka orientēšanās ir labs piedzīvojums kopā ar bērniem.   Gunārs Dukšte stāsta, ka viņam svarīgi jau no pirmsākumiem bijis ne tikai iziet distanci, bet arī satikt līdzīgi domājošos, aprunāties. Tas jau ir draugu pulks ar "līdzīgu asinsgrupu".  Ierakstā uzklausām Jelgavas orientēšanās kluba biedrus. Alnis ir Jelgavas simbols un arī Jelgavas orientēšanās sporta klubam dots nosaukums "Alnis". Klubu dibināja Mārīte Bolšteina, kas joprojām arī pati nodarbojas ar orientēšanos un kluba devīze ir : "Ja tev mājās nav kur dēties, nāc uz mežu orientēties!"

Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs… Kā nepakļaut sevi riskam un izvairīties no tā, ka cerētā rezultāta nav, bet ir radušās jaunas problēmas, kuru atrisināšana var izmaksāt vēl dārgāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis un iedvesmotāja Inesa Vebere, kura ir saskārusies arī ar negatīvo pieredzi, izmantojot skaistumprocedūras. "Pēdējā pusgada, gada laikā redzam, ka starp nozīmīgiem estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi parādījušās viltus klīnikas, kurām ārstniecības iestādes statusa, kurām ir skaisti nosaukumi, ir masīva reklāma, ir milzīgi daudz lētu piedāvājumu, kas it kā padara šos pakalpojumus pieejamus tiem, kas varbūt nevar atļauties daudz ko no tā. Redzam, ka šis process notiek pacientiem ne visai draudzīgā veidā. Šajās viltus klīnikās, kurām ārstniecības iestādes statusa, nestrādā ārstniecības personas. Labākajā gadījumā, ja runa ir par ārstniecības personu, tas ir kosmētiķis. Tur tikpat kā nav ārstu, nav nekādu kvalitātes standartu," situāciju raksturo Māris Rēvalds. "Tur tiek lietotas iekārtas, kas uzradušās kaut kādā dīvainā veidā, visticamāk, nelegāli atvestas no Ķīnas, kuras netiek pārbaudītās. Starp tām ir augstas enerģijas iekārtās kā medicīniskie lāzeri, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, ultraskaņas iekārtas. Šāda veida tehnoloģijas tiek ieviestas dažādās sporta studijās. Ja līdz šīm redzējām īstas iekārtas ar īstiem profesionāļiem, tagad ir parādījies jaunais "trends" un cilvēki, kas strādā šajās iestādēs, kā izrādās, bieži pašu īpašnieku kabatas akadēmiju apmācīti." Māris Rēvalds norāda, ka mediķus satrauc rezultāts. Labākais, ja nav efekta, jo viltotās iekārtas bieži ir neefektīvas. Ja darbojas, tad sākas bēdu ieleja, tās netiek pārbaudītas un kalibrētas, darbojas ar nesaprotamiem parametriem, tad var nodarīt kaitējumu pacientiem. Var rasties apdedzinājumi, izmainīt ādas pigmentāciju, līdz pat rētām. Viņš aicina pārbaudīt Veselības inspekcijas mājaslapā, vai ārstniecības iestāde ir īsta. Pieredzē dalās Inesa Vebere, iesakot dažādas skaitumopšanas procedūras, viņa ar to arī pelna iztiku. "Kad sāku darboties sociālajos tīklos, man sāka piedāvāt visādus bartera variantus, to saucamo kaktiņu kantoru, kuri gribēja sevi reklamēt un pastāstīt. E kā iesācējs - kāpēc gan nepamēģināt, ja par brīvu dot, es varu izstāstīt. Loģiski, es uz sevis kā izmēģinājumu trusītis izmēģināju visdažādākās procedūras, aparātu tehnoloģijas, esmu saskarusies gan ar pozitīvo, gan negatīvi. Ir bijis tā, ka izeju veselu kursu, saprotu, ka tas aparāts nekam neder, bet man viņš ir jāreklamē. Bet es negribu mānīt savus skatītājus, saku, apmaksāšu to kursu, bet es par viņu negribu neko stāstīt, jo aparāts pilnīgi nekam neder. Arī tā ir bijis," stāsta Inesa Vebere. "Es kā lietotājs, kā patērētājs sapratu, ka nepareizi ir tas, ka Latvijā drīkst injicēt jebkurš, pat kosmetologs bez medicīniskās izglītības. Tas jādara mediķim. Kaut vai mezoterapija. Kad pirmo reizi to izdarīju, man visa seja bija papulās trīs nedēļas. Kad jautāju kosmetologam, kas ar mani notiek, viņa teica, iespējams, alerģija. Kā es strādāšu? Es trīs nedēļas staigāju ar papulām un viņa nezināja, kā dabūt ārā. Kas viņai deva tiesības ņemt adatu rokā un taisīt šādu injekciju? Es nevarēju nekur sūdzēties. Viņai ir tiesības to radīt, viņa ir kosmetologs."

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva. Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var meklēt "Ligero" mājaslapā. "Uzņēmumi ir aicināti piedalīties un parādīt savu vakanču un arī savu profesiju aizkulises un ļaut cilvēkiem izmēģināt, kā tās ir strādāt šajā uzņēmumā," skaidro Liene Reine-Miteva. "Uzņēmumiem tā ir laba iespēja iznākt Rīgas centrā, Vērmanes dārzā, un parādīt sevi, ko varbūt ikdienā neiedomājamies, ka ir šādas profesijas, vai, ka šajā profesijā ir nepieciešamās tādas prasmes vai zināšanas." Viņa norāda, ka piesakās sociāli atbildīgi uzņēmumi. Ja arī nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, viņi ir uzsākuši iekšējo procesu, ko un kā varētu darīt. "Janvārī, februārī, aptaujājot iepriekšējo gadu dalībniekus, vairāki teica, lai arī viņi īsti nav vēl gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, tā ir vieta, kur satikties un iepazīties. Uzņēmumi domā, kā atvērt darbu dažādām cilvēku grupām, kuras ikdienā tik viegli varbūt darbu nevar atrast," atzīst Liene Reine-Miteva. Festivāls notiks jūnijā sākumā. "Festivāls ir domāts visiem. Daudziem cilvēkiem, kas strādā Rīgā smalkos, labos uzņēmumos, viņiem ir pieeja mācībām, dažādiem treniņiem. Cilvēkiem ir citas iespējas. Daudziem cilvēkiem šādu iespēju nav - paskatīties uz darbu no citas perspektīvas, parunāt ar karjeras konsultantu, notestēt, kāda tipa darbinieks tu esi, šādas iespējas bieži vien ikdienā cilvēkiem nav," norāda Liene Reine-Miteva. Ivars Balodis atzinīgi vērtē šādu satikšanās platformu, kur var aprunāties un uzdot jebkuru muļķīgu jautājumu. Bet runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, viņš atzīst, ka ceļus uz nodarbinātību vajadzētu veidot vieglākus ar īpašām atbalsta programmām.  "Par cilvēkiem ratiņkrēslā mēs vairāk vai mazāk zinām, lielākā daļa cilvēku to darbu ir atraduši, kas grib strādāt. Piemēram, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kuri ārkārtīgi daudz un kur valstī notiek deinstitucionālizācijas process, tas nozīmē, ka lielās institūcijās cilvēkus neuzņem, viņi dzīvo pašvaldībās un viņiem kaut kas ir jādara. Skaidrs, ka viņiem ir darbs jāatrod. Prasmes un iemaņas nav līdz šim attīstītas, tu aizej, paskaties te es kaut ko varu izdarīt un te. Tā ir tā vieta, kur cilvēki var atrast savu nākotnes darbu," atzīst Ivars Balodis.

No 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tam var pieteikties cilvēki, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Ar ko speciālais uzturs atšķiras no mūsu ikdienas maltītes un kādas ir tā lietošanas īpatnības, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro RAKUS Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija. Viedokli izsaka "Ziedot.lv" pārstāve Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga. Laila Meija skaidro, ka speciālais uzturs ir domāts cilvēkiem, kuri paši var ēst, bet nespēj ar normālo uzturu nodrošināt savas uztura vajadzības. To sauc par medicīnisko uzturu, jo tas ir pārbaudīts slimniekiem, kam ir šīs vajadzības. Būtībā kā zāles, kas palīdz ārstēšanas procesā, koncentrētā veidā pilnvērtīgs uzturs. Protams, tas ir ar dažādām niansēm, dažādi veidi. Speciālais uzturs ir salīdzinoši dārgs. Ziedot.lv palīdzēja to iegādāties. Slimniekam vai viņa ģimenei 200 – 300 eiro mēnesī tam vajadzēja atvēlēt. Inese Danga atklāj, ka cilvēki, lai taupītu līdzekļus, iegādājušies nevis trīs pudelītes, kas dienā nepieciešamas, bet vienu un centušies izlīdzēties.  "Diez gan neefektīvi. Ja ir vajadzīgas trīs ēdienreizes, faktiski ir viena. Ja ir smagi slims, novārdzis, guļošs, kur valsts it kā ir ieguldījusi līdzekļus, lai veseļotos, viņš ir izgājis, piemēram, onkoloģisko ārstēšanos, bet viņam nav uzturs, lai varētu atveseļoties vai dzīvot paēdis, iepriekš darītais nav nekā vērts," uzskata Inese Danga. Vidēji 30 cilvēki ik mēnesi vērsās pēc palīdzības un arī saņēma regulāru palīdzību. Šobrīd "Ziedot.lv" pārstāvji skaidro cilvēkiem, kur var vērsties, lai saņemtu nepieciešamo uzturu.  "Tas, ar ko es sastopos, lai arī ir informācija publiski, ka šis ir valsts apmaksāts, un mudinu mūsu klientus, kam esam palīdzējuši, vērsties pie ģimenes ārsta, bet tas, ko es dzirdu, nē, ģimenes ārsts neko nav saņēmis no Nacionālā veselības dienesta, viņš neko mums neizraksta, lūdzu, palīdziet apmaksāt.  Man nolaižas rokas. Tiešām nevar izlasīt. Vai tiešām viņiem ir aizliegts izrakstīt, ja nav saņēmuši Nacionālā veselības dienesta paziņojumu?" norāda Inese Danga. Malnutrīcija ir viena diagnoze, kurai valsts apmaksātā programmā piešķir speciālo uzturu. "Varētu teikt, ka malnutrīcija ir sekas citām slimībām. Tā ir situācija, kad organisms nesaņem pietiekami daudz uzturvielas. Cēloņi var būt ļoti dažādi," norāda Laila Meija. "Malnutrīcija var būt vienkārši bads, ka cilvēkam nav, ko ēst, kas ir nabadzīgās valstīs joprojām arī mūsdienās. Iespējams, varbūt daļai mūsu senioru ar zemiem uzturlīdzekļiem. Visbiežāk malnutrīcija ir saistīta ar slimību." Cēloņi var būt dažādi, tās var būt rīšanas grūtības, kas ir pēc insulta. Ir barības vada audzēji, neiroloģiskās slimības, kas progresē, un pieaug rīšanas traucējumi. Tāpat varbūt dažādi rīšanas / ēšanas traucējumi onkoloģisku slimību ārstēšanas laikā, piemēram, pēc ķīmijterapijas. Otrs – cilvēks ēd, bet slikti uzsūcas, ēd, bet vienalga zaudē svaru. "Nepietiek vienkārši izrakstīt šīs pudelītes, tam jābūt kopā ar uztura rekomendācijām. Jāizvērtē, ko cilvēks ēd, ko var uzņemt un tad speciālists nozīmē dienas devu," skaidro Laila Meija. "Jāzina, kad šo pudelīti lietot, lai sasniegtu vēlamo efektu."  

Izmēģināt vienu vai pat vairākas profesijas vienas darba dienas laikā – izklausās nenopietni, bet ir cilvēki, kas apgalvo, ka tādai darbībai var būt ļoti pozitīvs efekts. Kas ir profesiju eksperiments un kam tas ir noderīgs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās Inta Buša, kura pameta stabilu darbu, lai attīstītu drosmīgas biznesa idejas un uzdrīkstētos darīt daudz ko citu. Viedokli izsaka jaunais Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un profesionāle ar piecu gadu pieredzi personīgās un uzņēmumu efektivitātes jomā Undija Ancēna. Viņas pārliecība ir, ka jebkurā jomā strādājot, ir svarīgi turpināt nepārtrauktu izglītību un sevis attīstību, lai izmantotu dzīves dotās iespējas. Inta Buša vērtē, ka profesiju eksperiments viņai ļāvis izkāpt no komforta zonas. "Darīt kaut ko vienu, kur zinām, ka esam labi, mums padodas, patīk, ir daudz vieglāk, nekā ielekt pilnīgi netradicionālā citā lomā, par kuru neko daudz nezini. Tu neesi diez ko labs tajā, nav iepriekšējās pieredzes. Tev ir vienā dienā jāiemācās, ko tas nozīmē, tev jāiemācās viss par šo profesiju, šo uzņēmumu un arī jādara tas darbs. Tas ir liels izaicinājums un tā ir reāla spēja izkāpt no savas komforta zonas," pārliecināta Inta Buša. Tas ļauj arī attīstīt prātu un paplašināt domāšanu. Bet, strādājot vienā vietā un kāpjot pa karjeras kāpnēm, cilvēks nezina, kas notiek ārpus sava burbuļa. Kaspars Gorkšs un Undija Ancēna atturīgāk raugās uz tik krasām pārmaiņām.

200000 soļu! Apmēram tik daudz soļu būs nepieciešams noiet, lai izstaigātu pārgājienu maršrutus Rīgas tuvumā, kas apvienoti ciklā "Dabas apļi". Par aktīvās atpūtas piedāvājumu galvaspilsētas tuvumā interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārgājienos aicina doties Ropažu novada pašvaldības digitālo mediju speciāliste, Pierīgas tūrisma asociācijas pārstāve Laura Šīrante, Ādažu novada vecākā speciāliste tūrisma jautājumos Rūta Žunde un Mārupes novada Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane. Cikla nosaukumā ietvertais vārds apļi liecina gan par maršrutu praktisko pusi, jo tīri praktiski ir ērtāk – maršruta sākums un noslēgums ir vienā vietā, aplis – tā ir arī nemitīga kustība. Visi maršruti veidoti, lai var piekļūt ar sabiedrisko transportu. Kopumā pieejami 14 pārgājienu maršruti. Īsākais maršruts ir 8 km garš, garākais – 17 km. Maršruti ir dažādas sarežģītības  un grūtības pakāpes. Vienu no cikla posmiem iepazīstam ierakstā. Pārgājienu ciklā „Dabas apļi" Ādažu novads piedāvā divus pārgājienu maršrutus. Pārgājiens „Kadagas mežu līkloči ir 8 km garš un vidējas grūtības, otrs maršruts „Piedzīvojums Kalngales - Garciema kāpu lokā" ir grūts, jo 10 km garumā ved pa mežainām, stāvām piejūras kāpām. Veidojot pārgājienus, mērķis bijis ar novada interesantākajām vietām iepazīstināt ne tikai tūristus, bet arī novada iedzīvotājus.

Āda ir kā spogulis, kurā skatoties, jāpievērš uzmanība visām pārmaiņām. Bīstami veidojumi var izskatīties pavisam parasti un dažreiz vizīte pie kosmetologa var tālāk aizvest jau pie cita speciālista. Kāpēc ir tik svarīgi būt vērīgiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe, veneroloģe Laura Freiberga. Uzklausām Paulas pieredzes stāstu. Viņas stāsts par sauli un tās nelabvēlīgo iedarbību uz seju. Stāsts ir ar laimīgām beigām, bet tas tikai apliecina, cik svarīgi, lai arī apkārtējie cilvēki, Paulas gadījumā - viņas kosmetoloģe, laikus pamanītu un atpazītu brīdi, kad nepieciešams apmeklēt ārstu. Laura Freiberga atzīst, ka nāk pacienti pie dermatologiem no kosmetologiem un kosmētiķiem. "Tas ir patiess prieks, ka arī citi speciālisti pamana veidojumus. Priecājamies un novērtējam, ka ne tikai mēs pievēršam uzmanību ādai," gandarīta Laura Freiberga. "Ne tikai kosmētiķi, arī masieri, kuri masējot pamana kādu veidojumu, viņi nevar tālāk izvērtēt, vai labdabīgs, vai ļaundabīgs, bet viņš redz, ka ir atšķirīgs, ir nesmuks un uzreiz sūta pie mums. Patiess prieks, ka citi speciālisti to zina, ka ir tālāk jāizmeklē, nevis paļauties uz to, ka veidojums nesāp, neasiņo, tad jau viss ir kārtībā. Papildus - muguru pacients pats neredz un masieris var pamanīt un nosūtīt pie mums. Kas arī tiek darīts."  Kā noteikt, ka veidojums uz ādas ir aizdomīgs un jāvēršas pie speciālista? "Pats svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība, ir "neglītā pīlēna sindroms". Ja uz ādas ir daudz veidojumu, tomēr viens atšķiras ar kaut ko, ar krāsu, formu, jebkas, kas piesaista uzmanību, tas ir mājiens, ka jādodas pārbaudīt," skaidro Laura Freiberga. "Nav jālasa internetā ABCD pazīmes. Nē, tas bija sen, ka tika tāds algoritms pielietots. Mūsdienās jebkas, kas piesaista uzmanību, uzreiz ir jāpārbauda, tikai mēs, izmantojot speciālas ierīces, varam noteikt – labs vai slikts, vai potenciāli slikts. Varam izvērtēt turpmāko rīcību." Renāte Reinsone vērtē, ka no saules vairīties nevajag, bet jāizvērtē, kad doties saulē. Balts apģērbs pludmalē ļaus saules starus pietiekamā daudzumā saņemt, bet ne apdegt. Vēl ieteikums - neatrasties saules staros, kad tā ir zenītā. "Nostājaties saulē, skatieties, cik gara ir jūsu ēna, ja ēna ir īsāka, nekā jūsu augums, tas nozīmē - saule ir zenītā un šajā laikā atrasties saulē nav ieteicams. Ja ēna ir jūsu auguma garumā vai pat mazliet garāka, tas nozīmē, ka saule mainījusi savu leņķi, līdz ar to aktivitāte vairs nav tik spēcīga un atrasties saulē ir vēlams un apdegšanas varbūtība ir minimāla," skaidro Renāte Reinsone. "Mums visiem ziemeļos dzīvojošiem saule ir nepieciešama psihoemocionālam stāvoklim, jo kad spīd saule, mēs smaidām, kad līst lietus, garastāvoklis ir cits. Ir jāsaprot, cik ilgi drīkstam atrasties saulē," norāda Renāte Reinsone. "Vēl stāsts, ka pavasarī saule ir ļoti aktīva. Nē!. Pēc fizikas likumiem saule rudenī un pavasarī ir vienlīdz aktīva, tikai pavasarī mūsu āda nav sagatavota saules staru uzņemšanai, tāpēc tieši pavasarī esam ļoti uzmanīgi. Īpaši pirmās reizes, rādot savus baltumus saules stariem."

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro pasākuma organizatore, biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis, "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane. Klausītājs rosina, lai norādes uz iepakojuma būtu skaidrākas un vienkāršāk saprotamas lietotājiem, līdzīgi kā tas ir ar depozīta zīmi. "Mēs apstājamies pie tā, ka mums ir vairāki apsaimniekošanas reģioni un diemžēl katrā no tiem ir savas prasības. Principā katrā Latvijas reģionā ir nedaudz atšķiras tas, ko drīkst mest konteineros. Ja Kristaps ["Eco Baltia Vide"] skaisti saka, ka visu metiet dzeltenajā konteinerā, zinu, ka Vidzemē tā gluži nav. Atkritumu apsaimniekotāji nemīlētu tādu pieeju. Tā ir problēma. Piekrītu, ka piktogrammas varētu būt saprotamākas, bet ja redzat uz iepakojuma ciparus 1, 2 un 4, tie ir plastmasas tipi, tos var droši pārstrādāt un likt konteinerā," norāda Laura Dzelzkalēja. "Ņemot vērā likumdošanu, maizi, kas sagriezta šķēlēs, visticamāk, mēs nekad neredzēsim vairs veikalu plauktos neiepakotu, bet kādā iepakojumā tā ir, mēs vēl varam noteikt," norāda Antra Birzule-Ģermane. Tirgotāji prasa ražotājam maksimāli izmantot mono materiālus bez piejaukumiem. Apzinīgi tirgotāji prasa ražotājiem arī drukāt tulkoto tekstu uz iepakojuma, jo pat uzlīme ar skaidrojumu maina materiāla kvalitāti un padara plastmasu grūtāk pārstrādājamu. Antra Birzule-Ģermane atzīst, ka tirgotāji var prasīt pēc iespējas vairāk mono materiālu, plastmasu ar pēc iespējas mazāk krāsām, noteikti ne melnu plastmasu iepakojumā, jo melna nav vairs tālāk pārstrādājama. Melnā ir vissliktākā plastmasa. Ir daudzi ražotāji un tirgotāji, kas atteikušies no melnas plastmasas izmantošanas. Diemžēl ļoti daudz atkritumu radīsies dziesmu un deju svētku laikā, jo vienreiz lietojamās putoplasta ēdiena kastes pagaidām nepārstrādā. Kristaps Dreimanis norāda, ka lēnām notiek virzība uz to, ka tās ir pārstrādājamas, bet uz svētku laiku vēl nebūs konkrēta piedāvājuma, kā to darīt. 14. aprīlī notiks konference "Apritīgs iepakojums - kam tas vajadzīgs?", kurā runās par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, kā arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Eksperti stāstīs par jaunā iepakojuma regulējuma prasībām, “LIDL Latvija” dalīsies pieredzē par mazumtirdzniecības tīkla globālo pieredzi sadarbībā ar piegādātājiem - ražotājiem, bet pašmāju ražotāji dalīsies pieredzē ceļā uz apritīgu iepakojumu. Konferenci rīko biedrība “CSR Latvia” sadarbībā ar “LIDL Latvija”.

Vairāki lidostas „Rīga” darbības rādītāji ir atgiezušies pirmspandēmijas līmenī, kas nozīmē garākas rindas pie drošības kontroles un lielāku burziņu pašā lidostā. Kas būtu jāielāgo gaisa ceļotājiem, lai ceļojums lidostā sāktos bez aizķeršanās, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: lidostas "Rīga" aviācijas drošības sistēmu apmācību vadītājs Aleksandrs Stoļarčuks un lidostas "Rīga" komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna. Aleksandrs Stoļarčuks atgādina par baterijām un elektroierīču pārvadāšanu. "Jebkura maza izmēra bateriju drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā," norāda Aleksandrs Stoļarčuks. Maza izmēra baterija - ar jaudu līdz 100 vatstundām. Bagāžā, ko nodod, nedrīkst būt neviena no ierīces atvienota baterija. "Ja ved elektroierīces, jāatceras, ka jauda nedrīkst pārsniegt 100 vatstundas, ja ir kāda jaudīgāka ierīce, kas mūsdienās nav retums, pirms lidošanas pārliecināties, ka izvēlētā aviokompānija akceptē tās," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks. Elektroierīces drīkst vest arī nododamajā bagāžā, bet jāpārliecinās, vai tā nevar nejauši ieslēgties un sākt karst. Tas attiecas gan uz dažādiem instrumentiem, gan elektroniskajām cigaretēm. Vienam pasažierim drīkst būt 15 elektroniskās ierīces rokas bagāžā, tajā skaitā elektroniskās cigaretes, dators, mobilais telefons un arī elektroniskās rotaļlietas. Ilze Salna aicina sagatavoties lidojumam. "Būt lidojumam gataviem, uzzināt visu par bagāžu gan lidostas mājaslapā, gan sazinoties ar savu aviokompāniju, ja rodas jautājumi un neskaidrības. Lai tad, kad ierodaties lidosta un dodaties uz drošības pārbaudi, zinātu, kas sagaida, ko drīkst, ko nedrīkst. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem," norāda Ilze Salna. "Nākamais - ierodamies lidostā laikus un būs laiks, ja pēkšņi kaut kas ir palicis rokas bagāžā, ko negribam zaudēt, ir jau minētās iespējas šo lietu saglabāt. Runa ir par to, cik gatavi esam, kad ierodamies lidostā." Ja bērns pats kārto mantas, vērts pārbaudīt, vai somā nav ielicis kādu priekšmetu, ko nedrīkst pārvadāt rokas bagāžā. Bērnu rotaļu šaujamieročus līdzi ņemt nedrīkst. "Ir bijuši gadījumi, ka bērns ir ielicis somā lielāku nazi, jo mamma to ir aizmirsusi. Ar skaidrojumu, ka mammai taču būs jātaisa ēst," stāsta Aleksandrs Stoļarčuks. Saistībā ar šķidrumu pārvadāšanu lidostā "Rīga" izmaiņu vēl nav. Spēkā ir ierobežojumi, ka viens pasažieris rokas bagāžā 1l maisiņā drīkst pārvadāt šķidrumus, kur viena tilpuma vienība nepārsniedz 100 ml. Daudzas lidostas šo ierobežojumu atceļ. Varētu būt, ka gada beigās situācija mainīsies arī lidostā "Rīga", kad noslēgsies iepirkums jaunai drošības pārbaudes sistēmai.  "Ja iespējams, īpaši vasaras sezonā ceļojot, velkam apavus, kurus viegli novilkt, velkam pludmales čības, iešļūcenes, kuras var ērti novilkt un ielikt groziņā. Var gadīties, ka augstpapēžu kurpes, kas pirmkārt, nav ērtas lidojumam, būs jānovelk un jāieliek groziņā drošības pārbaudei," atzīst Ilze Salna.  Jo biezāka būs apavu zole, jo lielāka iespējamība, ka drošības darbinieks lūgs apavus novilkt. Lidostas pārstāvji arī aicina iepriekš rezervēt stāvvietu automašīnai, ja ierodas ar savu mašīnu.    

Ja mums ir četras brīvas dienas, vienu vai pat divas no tām varam atvēlēt kādam īsākam vai garākam pārgājienam. Bet lai izbaudītu pārgājienu, to ir nepieciešams labi saplānot. Par gatavošanos un pārgājienu iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta pārgājiena projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovela, takzinis Guntars Krūmiņš un "PostNos" pārstāvis Valdis Vītoliņš. Dosimies uz Niedrāju - Pilkas purva taku Limbažu novada Pāles pagastā, kur 1 km garumā izveidota koka laipa un uzcelts skatu tornis. Uz purvu dosimies kopā ar ģeoloģijas doktori Ilzi Ozolu, kas vada Purva akadēmiju - nelielu zinātnieku grupu, kas pēta purvus un organizē purvos pārgājienus. Kopā ar Ilzi ar purva kurpēm pa purvu pastaigāja arī Daina Zalamane.

Dārza darbu sezona ir klāt! Pirms ķerties klāt dārza modināšanai pēc ziemas miega, iesakām ieklausīties ekspertēs. Kuri darbi jāsteidz pirmie, kurus var arī nedaudz atlikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Darbi ir daudz un dažādi un parasti kāds arī paliek nepadarīts, bet Vija Rožulapa saka, ka nevajag dzīvot ar pārmetumiem sev, ka kaut kas nav izdarīts. Vismaz dzīves otrā pusē vajadzētu nomierināties, ka tas nav perfekti un šis nav perfekti. Abas ekspertes šobrīd mudina mēslot augus, jo mēslojums tagad labi izšķīstu. Ir īstais laiks visu bērt. Pavasarī ir labāk dot augiem pamatmēslojumu, komplekso mēslojumu, kur vairāk ir slāpeklis. Ja nav augi mēsloti rudenī ar kūtsmēsliem, to vajag darīt tagad, it sevišķi tas attiecas uz augiem, kas dod ražu. Nevar upeni mēslot tikai ar minerālmēsliem. Ja nav pieejami kūtsmēsli, organiskais mēslojums pieejams veikalā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Par to kas pēc mēneša mainīsies un nemainīsies mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena sagatavošanai, ūdens uzsildīšanai un apkurei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.  

Nereti, mainoties kāda veca dārza īpašniekiem, tā jaunie saimnieki nemaz neapzinās tur esošo augu vērtību un patunikalitāti. Par mantotajiem kultūraugiem un to vērtību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un sēklu lolotāja Daina Mūrniece. Mantots kultūraugs ir kopā ar tavu dzimtu vismaz 30 gadus. Tas ir mūsu nacionālā bagātība ar lielu bioloģisko vērtību.Ja mēs katrs atrastu kaut vienu dzimtas kultūraugu, tad mēs būtu bagāti! "Cilvēka slinkuma rezultātā šodien zaudējam to, kas daudzus tūkstošus gadu ir uzkrāts, izveidots un adaptējis, jo augs piemērojas pie saimnieka, augs piemērojas pie vides, kura viņš aug. Ārkārtīgos tempos zaudējam daudzus augus," norāda Sandrs Stabinge. "Tādēļ aizsākta kustība par mantotiem kultūraugiem. Tie, kas ir 30 gadus audzēti vienā vietā vai vismaz zinām, ka audzēti Latvijā, ir zināma vēsture, piemēram, vecvecmāmiņas vai kaimiņu tantes, tie ir pielāgojušies un tie ir mūsējie. Tie ir īpaši dārgumi, kurus vajag nosargāt, nevis aizmirst, tāpēc, ka lielveikalā ir viegli nopērkamas krāsainas paciņas ar sēklām, kas ir ievāktas nevis Latvijā, bet kaut kur Āfrikā, Holandē vai vēl kaut kur. Tā ir tā vērtība, ka tie ir mūsējie." "Sēklu lolotājs ir tas, kurš savam dārzam un ģimenei ievāc sēklas, kuras viņš zina, pazīst, prot, kuras der viņam un viņa ģimenei," skaidro Sandra Stabinge. "Sēklu lolotājs visu laiku arī mācās, jo viena lieta ir ievākt sēklu no zirņiem un pupiņām, kas ir pašapputeksnes augs, pavisam cita meistarība ir vajadzīga, ievācot no ķirbjiem, kurš var saziedēties ar kabaci. Vai piemēram, no bietēm ir grūtāk, no pastinakiem, kas ir divgadīgais augs. Ja jums ir ziedkāposti, vai, nedod dievs, agrie kāposti, lai no tiem ievāktu sēklas, vajag gan prast izaudzēt bez ķīmijas, gan izolēt no citiem, lai nav svešappute, nosargāt no kaitēkļiem. Turklāt agros kāpostus saglabāt pa ziemu ir izcili grūti. (..) Dažādas pakāpes, kas ir sēklu lolotājs." Vēl viens būtisks faktors ir zināšanas par audzēšanu, audzēšanas tradīcija. Sēklas jau var paņemt no tantes, bet ja nepaņems arī zināšanas, var vienā gadā aizlaist postā. Ilze Mežniece norāda, ka ir jāturpina audzēšanas tradīcija, lai mūsu bērni un bērnu bērni izprastu arī ticējumu jēgu. "Visa tradīcija ir balstīta auglības veicināšanā, dārzkopības veicināšana, mums ir jāturpina kaut vai no tā viedokļa, ka nedrīkstam pazaudēt paši savu pamatu," atzīst Ilze Mežniece. Viņa arī norāda, ka savas sēklas ir garants tam, ka būs daudzveidīga pārtika, jo bieži gadās, ka sēklas no citas zemes "saka", ka šajā klimatā neaugs. "Sēkla nāk kopā ar stāstu un audzēšanas padomu, ja to ieceļam saulīte, novērtējam, ja vecmāmiņai pasākām paldies, ka tu visu mūžu esi no šiem augiem katru gadu vākusi sēklās vai esi kopusi to ābeli vai zemeņu dobi, mēs saglabājam gan dzimtas kopsakarību, gan vispār savu vēsturisko mantojumu," parliecināta Sandra Stabinge.

Vai klimata pārmaiņas var ietekmēt darba vidi? Protams! Un darba vietai nav jāatrodas Karību jūras salā, kurai pāri gāžas arvien spēcīgāki orkāni. Arī Latvijā darba ņēmējiem nākas saskarties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Kādas tās ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš un "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš pārliecinoši atbild - jā, klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi arī Latvijā. "Esam un būsim ne tā visvairāk skartā valsts, un varbūt kādu brīdi būsim ieguvēji. Klimata pārmaiņas jau notiek, skar mūs un skar arī darba vidi. (..) Pēdējais brīdis Latvijā sākt par to domāt nopietni.  Sīkie lēmumi ikdienā nākamo 3 – 5 gadu perspektīvā  kļūs arvien nozīmīgāki," atzīst. Ivars Vanadziņš. "Viena lieta ir visi riski, kas saistīti ar laikapstākļu svārstībām, agresīvas temperatūras un augšu, uz leju. Arī neparedzamība, jo spēja reaģēt ārkārtas apstākļos ir ļoti būtiska, ko ne visi prot. Preventīvais darbs, lai sagatavotos tam, kas pār mums nāks, ir nozīmīgs," uzskata Linda Šedlere. "Otrs ir visi bioloģiskie riski, kas saistīts ar to, ka sāksim dzīvot ar jaunām baktērijām, jauniem ienaidniekiem, kas būs dzīvā daba, kas nāks iekšā no dienvidiem - jaunas ērču sugas, visādi kaitēkļi. Darbs mežā būs ietekmēts. Protams, veselības aspekti. Ja mums nebūs laba  veselība, būs grūti izdzīvot šajos apstākļos. Domājot par to, kāds ir Latvijā vidējais cilvēks ar savu veselības stāvokli, mēs mirstam daudz par agru, mēs daudz par agru saslimstam ar dažādām hroniskām saslimšanām. Mums ir virssvars daudziem cilvēkiem. Visi šie aspekti nepalīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņas, tieši pretēji mēs to ļoti izjutīsim." "Būs vajadzīgas daudz biežākas atpūtas pauzes, tam jāiekārto atbilstošas atpūtas vietas - vasarā attiecīgi šīm vietām jābūt dzesētām, ziemā - siltām. Jābūt pietiekamā daudzumā dzeramajam ūdenim, vasarā vajadzētu būt ūdenim, kam pievienotās minerālvielas un elektrolīti, lai atjaunotu šūnās visu nepieciešamo. Domājot par saules aizsargkrēmiem, mums joprojām Latvijā ir normāla situācija, ka dienā uz ceļa redzam vīrus, brūnus kā šokolādes, nedomājot, ka pēc 20 gadiem, iespējams viņiem būs melanoma. Mēs par maz domājam par šiem aspektiem. Saules aizsargkrēmam ir jābūt katra uzņēmuma dienaskārtībā, ja viņam ir darbinieki, kas dodas ārā. Vai saulesbrilles," vērtē Linda Šedlere. Raidījuma viesi norāda, ka runājam par cilvēku, bet jārunā arī par iekārtām, tehnoloģijām un materiāliem, kas citādi darbojas vai nedarbojas ekstremālās temperatūrās. Ķēdes reakcija, kas jāņem vērā. Modelējot x temperatūras pārmaiņas, jāveic preventīvais darbs, plus vēl paredzot ekstremālās svārstības.

Kas pirmais nāk prātā, ja dzirdam vārdu ekodizains - mēbeles no koka un videi draudzīgi mājokļa apdares materiāli? Kā izrādās šis termins jātraktē krietni plašāk. Kas ir ekodizains un kāds tam sakars ar energoefektīvām iekārtām un to ilgmūžību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāzina par jaunajām iIlgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasībām, skaidro Patērērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas projektu vadītāja Laura Reble un Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda. Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par produktiem vai to grupām, uz kurām nākotnē varētu prioritāri attiecināt Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasības, kad tās stāsies spēkā. Regulas priekšlikums līdzīgi kā Ekodizaina direktīva paredz satvaru ekodizaina prasībām, lai iespējami samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Esošā Ekodizaina direktīva šobrīd tiek piemērota virknei enerģiju patērējošu produktu, piemēram, putekļsūcējiem, telpu sildītājiem, ledusskapjiem, u.c.

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā norisināsies pasākums „Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 250 meistari 223 norises vietās aicinās interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās, lekcijās, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Par šī gada pasākuma "Satiec savu meistaru!" norisi stāsta Latvijas Nacionālās kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un vēsturnieks Artūrs Tomsons, kurš 2. aprīlī iepazīstinās ar krama apstrādes pamatiem Latvijas Arheokluba dārzā Lucavsalā. Sazināmies ar meistari Solvitu Zarupsku, kura dzīvo Itālijā un attālinātā nodarbībā piedāvā 31. marta vakarā apgūt latviešu cimdu rakstus. Savukārt kolēģe Daina Zalamane tikās ar Inetu Zviedri, kura 2. aprīlī pulksten 12 Ogres novada Ogresgala tautas namā vadīs sklandraušu un raušu cepšanas meistarklasi, kā arī ar audējām Variešu pagastā. 31. martā no plkst. 14 līdz 19 Jēkabpils novada Vīpes Amatniecības centrā būs iespēja izmēģināt spēkus gan paklājiņu aušanā, gan arī mezglot makramē tehnikā. "Piektdien aktivitātes un nodarbības vairāk domātas skolēnu grupām, sestdien – ģimenēm ar bērniem. Par meistaru neviens nekļūs, bet pirmās iemaņas apgūt var," atzīst Linda Rubena. Kad izvēlēta nodarbe un meistars, noteikti ir iepriekš jāpiesakās.

Marta sākumā startēja Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvā kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", lai brīdinātu sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar apzinātu un neapzinātu iesaistīšanos dažāda veida finanšu krāpniecības darījumos. Par to, kā noziedznieki mēģina iesaistīt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs. "Pirms naudas atmazgāšanas vienmēr ir kāds cits noziegums. Loks var būt ļoti plašs. Tas ir jebkurš noziegums, kas var radīt noziedzīgi iegūtu naudu - narkotiku tirdzniecība, kukuļdošana, tā ir krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nodoklis, ko esmu ietaupījis, nesamaksājot valstij, arī ir noziedzīgi iegūta nauda. Visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana seko pēc tam, lai noziedzīgi iegūto naudu varētu izmantot saviem mērķiem - nopirkt jaunu mašīnu, jaunu dzīvokli, tērēt, kā iegribas," norāda Paulis Iļjenkovs. Tāpēc naudas atmazgāšu FID liek kontekstā ar citiem noziegumiem, tāpēc arī kampaņas vadmotīvs ir "Nozieguma pēdas atmazgāt nevar", norādot, ka naudas atmazgāšana ir sekundārais noziegums, kas seko.  Katru gadu kampaņas ietvaros veic aptauju par sabiedrības toleranci pret šiem noziegumiem.  "Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka finanšu un ekonomiskie noziegumi rada kaitējumu gan viņiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Tomēr redzam, ka 22 - 32% atkarībā no konkrētā nozieguma veida savās interesēs finanšu un ekonomisko noziegumu varētu veikt, aizbildinoties ar to, ka tas manos konkrētajos apstākļos ir ok. Būtu gatavi nesamaksāt kādu nodokli, būtu gatavi savās interesēs nopirkt kādu nelegālu preci, kontrabandas rezultātā ievestu. Kamēr skar konkrēto indivīdu, redzam, ka tas ir attaisnojami. Cilvēks arvien saprot, ka visai sabiedrībai, ja to dara visi, tas rada negatīvas sekas. Arī šo cilvēku proporcija sabiedrībā mazinās. Tādēļ kampaņa notiek," atzīst Paulis Iļjenkovs. "Pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojumi naudas atmazgāšanas novēršanas un apkarošanas sistēmā. Bet ir konkrēti noziegumi, kuri rada draudus. Latvijā primārais ēnu ekonomika – izvairīšanas no nodokļu nomaksas, aplokšņu algas, tam līdzi nāk arī korupcija, kas Latvijā ir būtiska, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu un dažas kaimiņvalstis. Arī akcīzes preču nelikumīga aprite," atzīst Paulis Iļjenkovs.

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro būvinženieris un būvuzraugs Jānis Zolbergs, „Jurisconsultus” vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim.   Nesen raidījumā Kā labāk dzīvot arī runājām par pozitīvo un negatīvo pieredzi, kas saistās ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju.  

Ko nozīmē mācīties mūža garumā? Uz šo jautājumu cilvēki meklē atbildes nopietnās konferencēs. Pamēģināsim arī mēs raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrot, kur rast motivāciju jaunu zinību iegūšanai, kad jau krietni dzīves gadi aiz muguras. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, MOT līderības kustības vadītāja Katrīne Judovica un "Swedbank" Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa. Inta Plūmiņa aicina 29. martā sekot "Swedbank" rīkotai konferencei "Zinātgriba", kurā caur aizraujošiem cilvēku un pieredzes stāstiem gūt iedvesmu mācīties un noskaidrot, ko nozīmē mācīties dzīves garumā? Konferences programmā pieredzes bagāti nozaru profesionāļi, kuru mācīšanās stāsti ir ne tikai par konkurētspēju un izaugsmi, bet arī par prieku un gandarījumu, un jēgpilnāku dzīvošanu. Konference norisināsies tiešsaistē un tai varēs sekot arī portālā LSM.lv. Savukārt to, ka mākslīgā intelekta, chat gpt veiksmīgais starts liek daudziem satraukties par savu nākotni, vērtē Mārcis Auziņš. "Tiem cilvēkiem, kas grib mācīties tiešsaistē vai dažādos veidos, chat gpt un tamlīdzīgu mākslīgā intelekta risinājumu parādīšanas galīgi nav apdraudējums, jo tas, ko mums var izstāstīt visi, sākot no google, dažādi čatboti, viņi var izstāstīt mums faktus. Faktus mācīties no galvas nav jēgas. Kad mācāmies kaut ko attālināti, vismaz par sevi droši to varu teikt, tas nav, lai uzzinātu jaunus faktus un turētu prātā un kādreiz varbūt izmantotu," norāda Mārcis Auziņš. "Tas, ko iegūstam mācoties, ir kaut kāds skats uz dzīvi, kaut kādu lietu kopsakarību ieraudzīt, ko neviens mākslīgais intelekts mums nepalīdzēs. Domāju, ka pagaidām ir jāsaka ar treknu šriftu. Pagaidām tādā nozīmē, ka pagaidām vilksies ļoti ilgu. Vai mūžīgi, es nezinu, jo mākslīgais intelekts nevienā brīdī nespēj radīt kaut kādu kopsakara ainu." "Dators daudz ko darīs mūsu vietā. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu attieksme pret mākslīgo intelektu ir pārspīleti pozitīva. Mēs ik pa brīdim, varbūt zināmu fantastikas romānu ietekmē baidāmies, ka mākslīgais intelekts pēc kāda brīža teiks - es taču esmu gudrāks par tevi, kāpēc man ir jāatbild uz taviem jautājumiem, kāpēc man tev ir jākalpo, varbūt tev ir jākalpo man," vērtē Mārics Auziņš. "(..) Tas, ko mēs kādreiz uzdod šai datorprogrammai darīt, mēs ne vienmēr līdz galam apzināmies sekas un nevaram prognozēt sekas. Kā viens no ļoti jaudīgiem speciālistiem mākslīgā intelekta jomā, mans kolēģis Kalifornijas universitātē, teica: "Ar mākslīgo intelektu ir tāpat, kā ar zelta zivtiņu, kura piedāvā trīs vēlēšanās - pirmās divas mēs viņai uzdodam un trešā vēlēšanās ir - zelta zivtiņ, lūdzu, atcel manas divas iepriekšējās, jo ir visu salaidušas totāli grīstē." Ar mākslīgo intelektu brīžiem var notikt ļoti līdzīgi, līdz ar to ar viņu ir jāizturas uzmanīgi, bet cerēt, ka viņš darīs intelektuālo darbu mūsu vietā. To nedarīs. Ja pasaule būtu superracionāla, kur no vienas puses, gribam dzīvot, kur visi ļoti saprātīgi pieņem lēmumus. Ja mēs sāktu dzīvot racionālā pasaulē, mēs ļoti drīz tai zelta zivtiņai prasītu - atgriez mums emocijas, atgriez mums mūsu vājības, jo citādi pasaule ir neinteresanta un neattīstās vairs."   -- Latvijas Republikas Valsts kontrole nesenā pagātnē veltīja uzmanību situācijai ar daudzdzīvokļu namiem, aktualizējot jautājumu par to drošumu. 2020. gadā Valsts kontrole secināja, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtajos daudzdzīvokļu dzīvojamos namos. Sabiedrībā izvērtusies visai interesanta, dažādiem viedokļiem bagāta diskusija par šo ēku tehnisko stāvokli. Lai gūtu labāku priekšstatu, aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim. Saruna par daudzdzīvokļu ēku novērtēšanu pirms renovācijas otrdienas raidījumā.

"Zemes stunda" 2023. gadā norisināsies 25. martā no plkst. 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām. Šogad akcija notiks jau 17. reizi. Vai pa šiem gadiem esam pietuvojušies akcijas mērķiem un kas vēl būtu jādara, lai šādas akcijas nebūtu nepieciešamas? Par "Zemes stundas" norisēm stāsta Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, alpīnists, "Klimata vēstnieks 2021" Kristaps Liepiņš un rakstniece, "Klimata vēstniece 2023" Laura Vinogradova. Jānis Rozītis vērtē, ka laikā, kopš notiek "Zemes stunda", vēl nekad cilvēces vēsturē tik augsta līmeņa kopienu vadītāji nav apsprieduši klimata pārmaiņu jautājumu, kā tas ir šobrīd. Klimata pārmaiņu jautājumā šo gadu laikā "Zemes stunda" ir pārsviedusies uz citu lielu problēmu, kas, manuprāt, pat jau sāk apsteigt klimata pārmaiņas, ir dzīvās dabas izzušana," atzīst Jānis Rozītis. Laura Vinogradova norāda, ka cilvēki bieži negrib redzēt klimata pārmaiņas. Toties tās labi redz Kristaps Liepiņš. "Diemžēl jāsaka, ka esam ļoti skumjā stāvoklī. Ja paskatās uz to, kas notiek pasaulē, no vienas puses cilvēkiem liekas, izkusīs tie ledāji kalnos, nu un. Mēs tur nebraucam, mums vienalga. Ledāju izkušana ir tikai virsējais slānis. Kas notiek aiz šiem procesiem - notiek kalnu sabrukšana," skaidro Kristaps Liepiņš. "Šī gada sākumā bija mēnesi Dienvidamerikā. Pārmaiņas ir ne tikai kaut kādā izkušanā, tur ir nenormāli daudz nokrišņi, kas izraisa lavīnas, kas izraisa citas nelāgas dabas parādības. Tās ir ne tikai virsēji redzamas izmaiņas," turpina Kristaps Liepiņš.   Klimata pārmaiņas līdzi nes arī sociālās un ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar klimata bēgļiem. "Šī ir sociālā puse. Skaidrs, ka sākas cīņas par resursiem, tam visam nāk līdzi bruņoti konflikti. Tam visam nāk līdzi, protams, mūsu veselības krīze, nevienlīdzība ekonomikā. Šie visi jautājumi ir daudz plašāki, nekā mēs runājam, kā tur būs, vai tur kādam tauriņam būs labāk vai nē. Šis jautājums jau šobrīd ir par dzīvo dabu kopumā, kur arī cilvēks ir. Tiem, kuriem varbūt dzīvā daba ir otršķirīgs jautājums, tas ir par katra indivīda veselību, drošību un labklājību," uzskata Jānis Rozītis.  

Risks nepiepildīt karjeras mērķus, izkrišana no darba tirgus, stereotipu ietekme un daudzas citas problēmas vairāk Latvijā attiecas tieši uz sievietēm. Kāda ir realitāte un kāpēc joprojām aktīvi jārunā par līdztiesību, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: viena no organizācijas "Novatore" līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa, tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" pārstāve Kristīne Mežale un Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. Sazināmies ar sociālantropologs Klāvu Sedlenieku.

24. martā visā Latvijā norisināsies ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad būs veltīta tam, lai palīdzētu iedzīvotājiem nekļūt par parādniekiem. Ko parādnieks var darīt, lai lieta nenonāktu līdz piespiedu izpildei, vienoties ar piedzinēju par parāda apmaksu pa daļām, lūgt tiesu vai citu institūciju, kas izdevusi izpildu rakstu, lai sadala maksājumus daļās, atliek izpildi. Tāpat, jau lietai nonākot pie tiesu izpildītāja, parādnieks var vērsties gan pie piedzinēja, gan tiesā un lūgt, lai izpildi atliek vai sadala maksājumus daļās. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un tiesu izpildītāja Sandra Rundele. Konsultācijas norisināsies tikai attālināti. Pandēmijas pieredze rāda, ka tas ir vislabākais formāts, kā pārrunāt šādus diskrētus jautājums - savas parādsaistības. Konsultācijas būs pa tālruni 67290005, sazinoties e-pastā [email protected], WhatsApp čatā - 27840355 un Facebook kontā facebook.com/LZTIP. Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā. "Šobrīd ir daudz lietu, kur cilvēki nav pamanījuši, ka jāsamaksā mēneša laikā pēc soda uzlikšanas. Tās 30 dienas ir svarīgas," par administratīvo sodu nomaksu atgādina Sandra Rundele. "Pirms iestāde nosūta lietu tiesu izpildītājam, tajos gadījumos, ka redz - sods nav apmaksāts, nav arī apstrīdēts, 30 dienas ir pagājušas, iestāde vēl sūta atgādinājumu, ziniet, jums viens sodiņš palicis neapmaksāts. Ja tuvāko dienu, nedēļu laikā nesamaksāsiet, tad nodosim piespiedu izpildei. Viss jau ir jauki, bet cilvēki šos paziņojumus citreiz nesaņem, jo es jau tajā adresē nedzīvoju 10 gadus. Šobrīd visiem saviem klientiem stāstu - aktivizējiet e-adresi. Visa informācija pienāk elektroniskā formātā. Es teiktu ļoti ērti un vispār nav opciju kaut ko palaist garām. Tajā e-pastā ir jāielūkojas," norāda Iveta Kruka.  Lielākoties tiesu izpildītājiem ar administratīviem sodiem nākas strādāt. Katrs gadījums jāizskata individuāli. "Nākot pretī, savi 30 % netur vārdu, nemaksā un pazūd, pēc laika atgriežas ar vēlmi maksāt. Nav tik viennozīmīgi pieiet jautājumam. Plašs apstākļu kopums," atzīst Sandra Rundele.

Neizbēgami laikam ritot mēs apaugam ar nevajadzīgām lietām, kas tiek paturētas tikai tāpēc, ka, iespējams, tās vēl kādreiz noderēs. Runā, ka ir cilvēki, kas spēj no šādām lietām tikt vaļā un iegūst mieru, mājā ieviešot kārtību! Vai atbrīvošanās no krāmiem var mainīt mūsu dzīvi? Atbildes mēģināsim noskaidrot kopā ar raidījuma viesiem - minimālisma piekritēju Andi Arnicānu un interjera dizaineri Ilzi Toli.  "Minimālisms ir praktiska filozofija, kuras pamatā ir atbrīvošanās no liekā, lai būtu vairāk resursu tam, kas patiesi ir svarīgi, dod prieku, enerģiju," stāsta Andis Arnicāns. Paskatoties uz lietām, kas atrodas telpā, var uzdot trīs jautājumus: Vai es šo lietu vispār izmantoju pēdējo 6 - 12 mēnešu laikā; Vai šī lieta man sagādā prieku, vai paņemot to rokās ir pozitīvas emocijas; Vai ja kaut kas notiktu ar šo lietu, piemēram, pazustu, vai man būtu impulss un vajadzību skriet uz veikalu un iegādāties jaunu? Ja nevar atbildēt ar "jā" uz nevienu no šiem jautājumiem, tad, iespējams, šī lieta mūsu mājās ir lieka un krāj putekļus un aizņem vietu. "Nav striktu noteikumi, kas drīkst būt cilvēkam, kas ne. Mēs ikdienā neuzdodam sev šos jautājumus un vienkārši apaugam ar mantām un nepievēršam tām uzmanību. Minimālisms aicina pievērst uzmanību un būt apzinātākam par mantām, kas ir mūsu mājās un kuras ienesam savā mājā un dzīvē," atzīst Andis Arnicāns. "Mājās ir visādas servīzes, ja nu atnāks 20 ciemiņi. Jautājums, kad tev pēdējo piecu gadu laikā ir atnākuši 20 ciemiņi, vai tur gribi uzņemt 20 cilvēkus, vai tev vajadzīga tā servīze," turpina Andis Arnicāns. "Minimālisms noteikti ir modē, it sevišķi jaunai paaudzei. Vecākai paaudzei grūti ar to minimālismu, ne tāpēc, ka nepatiktu, bet tāpēc, ka mantu ir daudz un ir tās mantas, kam ir sentimentāla vērtība. Piemēram, veca grāmatiņa ar telefoniem un adresēm, kas it kā kādreiz varētu noderēt. Sešu mēnešu laikā droši vien nē," vērtē Ilze Tole. "Grib atjaunināt interjeru. Cilvēki saka, ka gribētu visu "uzfrišināt". Ko darīt? Bieži vien tiek veidoti visādi skapji, kur ir nevis vienkārši 60 cm plaukts vai atvilktne, kur viss ir kiš-miš, bet jauki sadalītāji, mazas kastītes, kur vienā var salikt mazas podziņas, otrā - makšķerāķus. Kad tas ir sadalīts un sakārtots, tad tajā apjomā var salikt vairāk," atzīst Ilze Tole.

E-komercijas zvaigzne 2023, kas šogad norisinās jau trešo gadu, un šogad prioritāri tiks runāts par eksportu e-komercijā. Mums ir ar ko lepoties! Šogad balvu „E-komercijas zvaigzne pasniegs trešo reizi, īpašu uzmanību veltot tām iespējām, ko paver E-komercija eksportējošiem uzņēmumiem. Tam pievērsīsimies arī mēs raidījumā. Sarunā gan par eksportu, gan par balvu, gan, protams, e-komerciju iesaistās e-komercijas gada balvas "E-komercijas zvaigzne 2023" žūrijas priekšsēdētājs, digitālās aģentūras "Element" vadītājs Arnis Jēkabsons, interneta pētījumu vadītāja Latvijā un Igaunijā Linda Egle, "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. 

Gadu no gada maija beigās vai jūnija sākumā plašsaziņas līdzekļi sacenšas cits ar citu, lai paziņotu, ka tirgū ir pieejamas šogad pirmās Latvijā audzētās zemenes. Lai tik agri ogas būtu gatavas, to audzēšana būs jāsāk tagad. Kur un kā to darīt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu." Aizmigšana var aizņemt līdz pat pusstundai. Naktī cilvēks var pamosties divas trīs reizes, bet pēc tam ir spējīgs aizmigt vai pat nepamana pamošanos, jo tās ir īsas. Tad no rīta pamostas, jūtas izgulējies, mundrs.  Ir vairāki aspekti, ka novērtēt, vai mans miegs ir labs: Cik laika patērējam aizmigšanai vai es naktī pamostos un vai pēc tam es spēju aizmigt,  vai nav tā, ka es pamostos divas, trīs vai vienu stundu agrāk nekā zvana modinātājs un nevaru aizmigt. kā es funkcionēju dienas laikā. "Tas ir, ja mēs runājam par bezmiegu, bet, ja mēs runājam par patoloģisku miegainību, tad tas ir otrādi - kā es jūtos dienas laikā. Ja man ir pastāvīga miegainība, es krītu miegā jebkurā situācijā, tad, ir jāskatās, ka kaut kas ar miegu nav kārtībā tieši no hpersomnijas vai narkolepsijas, respektīvi, no palielināta miega puses," norāda Natālija Bērziņa.

Marta latviešu valodas stundā ciemosies ļoti īpašs viesis no Japānas - Daiki Horiguči, kas apguvis latviešu valodas pamatus, klausoties internetā raidījumu Kā labāk dzīvot. Kāpēc japāņi mācās latviešu valodu, uz šo jautājumu atbilde būs dzirdama raidījumā sarunās ar Kioto Universitātes asociēto profesoru Daiki Horiguči un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. Daiki Horiguči raidījumā Kā labāk dzīvot viesojās pirms trim gadiem. Šajā laikā viņš ir aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas darbības vārdu priedēkļiem. Šādu izvēli atzinīgi novērtē Dite Liepa. "Tas ir tik sarežģīts temats, turklāt vēl cilvēkam, kuram tā nav dzimtā valoda. Jo latviešu valoda ir bagāta ar daudzām darbības vārdu formām, laikiem, izteiksmēm. Ir ļoti daudz gramatikas kategoriju, pēc kurām var vērtēt un pētīti darbības vārdu. Zinot to, ka parasti visi, kas apgūst latviešu valodu, vienalga, kā otro vai trešo valodu, tie parasti sūdzas, ka tā jau varētu, bet tie darbības vārdi, laika maiņas, tagadne, pagātne, mija. Daiki bijis ļoti sarežģīts promocijas darba temats. Viņš godam ir ticis ar to galā," vērtē Dite Liepa. Daiki Horiguči atgādina, ka interese par latviešu valodu izaugusi no sarakstes ar puisi, kas savukārt mācījies japāņu valodu. Viņš atradis skolu, saņēmis vēstuli un tā radās interese par valodu. Vispirms mācījies latviešu valodu, izmantojot angļu valodu kā starpniekvalodu. Universitātē viņš apguvis krievu valodu, bet 3. kursā sācis intensīvi apgūt latviešu valodu. Valodas apguvē un pētīšanā sava loma bijusi arī raidījuma Kā labāk dzīvot. "Izstrādājot doktora disertāciju, es noklausījos Kā labāk dzīvot, gandrīz simts raidījumus, analizēju latviešu runu, runāto tekstu," atklāj Daiki Horiguči. "Tā kā latviešu valoda man nav dzimtā valoda, varu kaut ko nesaprast. Jokus vienmēr ir grūti saprast." Daiki Horiguči atklāj, ka pandēmijas dēļ nav bijusi iespēja sarunāties latviešu valodā tieši tiekoties ar cilvēkiem. "Ierodoties šeit, es katru vārdu, katru teikumu izrunāju ar prieku," bilst Daiki Horiguči. "Es visur ieklausos valodā, kā cilvēki runā. Kafejnīcā dzirdu, ko runā blakus sēdošie. Pievērsu uzmanību, ka cilvēki vairāk lieto anglicismus. Arī staigājot pa ielu, pamanīju, ka ļoti daudz uzrakstu "iznomā"." Daiki Horiguči arī skaidro, kā pareizi būtu lietojami uzsvari, izrunājot japāņu valodas vārdus.  Daiki Horiguči raidījumā vērtē, ka latvieši vairāk rūpējas par valodu nekā japāņi. Latvijā viņš jau atkal būs vasara dziesmu svētku laikā, jo dzied arī korī "Gaisma".

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe. "Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe. Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā. Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē. "Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, tāpat ar dažādiem cirvjiem, zāģiem, urbjiem darbojos, pļauj zāli un tur nav. Jo tas rada prieku, tas nav kaitīgs. Vai mūzika. Mūzika rada prieku, arī visskaistākā mūzika, ja tā ir pārāk skaļā, tā bija dzirdi," norāda Gunta Sumeraga. Ja cilvēks ilgāku laiku savu dzirdi pakļauj lielākam troksnim, kas pārsniedz 89 decibelus, tas rada draudus vājdzirdības iespējamībai, skaidro Sandra Kušķe. Matemātika ir vienkārša, ja cilvēks klausās skaņu, kas ir 89 decibeli, tā ir pieļaujama divas stundas. Skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina ekspozīcijas laiku uz pusi. Piemēram, ar skaņu kas ir 92 decibeli, savu dzirdes orgānu drīkst noslogot stundu. 101 db - tikai četras minūtes.  "Ar gadiem visvairāk zaudējam augsto frekvenču uztveri, visbiežāk, kad ir trokšņu izraisītie dzirdes traucējumi, arī visvairāk tiek bojātas šūnas, kas uztver augstās frekfences. Veidojas, ka zemās, dobjās skaņas var labi uztvert, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas nē. Cilvēks ne vienmēr to uztver, ka es sliktāk dzirdu, reizēm tas rada sūdzības - es visu dzirdu, bet nesaprotu, ko man saka, īpaši, ja fonā ir troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi," analizē Gunta Sumeraga. "Vecvecāki reizēm saka, ka mazbērni neskaidri runā, jo viņiem ir smalka balstiņa, patiesībā viņi īsti nesadzird visas skaņas, nevar salikt kopā un nesaprot, ko tieši viņi saka." "Pieaugušie vīrieši saka, ka viņiem laba diskusija sanāk ar savu dēlu, ar to var sarunāties, kā ar cilvēku, bet sieva ar gadiem gan ir kļuvusi tāda nešpetnāka, jo viņa ir tā iemācījusies runāt, viņa speciāli runā tā, lai neko nevar saprast. Sievietēm ir spalgākas balsis, izkrīt šī spalgo skaņu saklausīšana, runa kļūst it kā vienveidīga, muļļāta," bilst Sandra Kušķe. "Spalgās skaņas burti ir latviešu valodā lietoti svelpeņi - s, z, c, č, dž. Latviešu valoda ir interesanta, ka gandrīz katrs vārds beidzas ar s, ja nedzirdam šo burtu, valoda aiziet kā vienmuļa putra. Cilvēkam šķiet, ka visi pēkšņi ir sākuši ar viņu runāt ļoti neskaidri. Runājot ar šādu cilvēku, būtu vārdi jāatdala cits no cita, jārunā skaidri, vārdus atdalot, tā atvieglojot klausīšanās procesu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem."

Kopš 2009. gada Latvijā ir pieejamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas. Pa šiem gadiem ir uzkrājusies gan pozitīva, gan negatīva ēku renovācijas pieredze. Vai esam mācījušies no pieļautajām kļūdām un vai šai programmai ir jēga, raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes speciālists Arnis Lellītis, Rīgas Tehniskās universitāets Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders un "Jurisconsultus" vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns. "Noteikti ir jēga. Lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz reālai atjaunošanai, jo parādās daudz dažādu jautājumu, gan tehniski, gan juridiski. Kā savstarpēji dzīvokļu īpašniekiem vienoties. Tie ir lielākie izaicinājumi," atzīst Agris Kamenders. Viņš arī norāda, ka ir divi galvenie ieguvumi no siltināšanas: ēkas ir jāsakārto tīri tehniski, jo tās ir novecojušas, inženiertehniskas komunikācijas ir novecojušas, otrs - enerģijas patēriņa samazinājums, izmaksu samazinājums. 30% siltuma zuduma samazinājums, kas noteikts programmā, ir minimums, vērtē Agris Kamenders. "Tas ir sasniedzams. Šobrīd ieguvumi ir 50 - 60 % enerģijas patēriņa samazinājums  ēkās. Tas iespējams ar šī brīža tehnoloģijām. Tā ir norma. 30 % ir minimums," bilst Agris Kamenders. "Agrāk vai vēlāk būs jāiegulda īpašumā," norāda Arnis Lellītis. "Kāpēc to neizdarīt, saņemot atbalstu. Pēdējā programmā kapitālā atlaide ir 49% no attiecināmajām izmaksām. Tas ir ļoti daudz."

Var teikt, ka gandrīz katrs, kas sevi sirdī sauc par latvieti, dzied vai dejo. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, pētām, kā tik liels un svarīgs notikums var veicināt sabiedrības līdzdalību un saliedētību, padarot Dziesmu svētkus vēl īpašākus. Raidījuma viesi biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece, biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga un Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers. Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir - „Kopā darām, radām, augam". Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi, bet mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi. Ar Vilces, Valgundes un Cenu pagasta iedzīvotāju pārstāvjiem Hugo Jakobi, Viktoru Kuļiku un Aiju Degaini tikās Daina Zalamane. Videga Strautniece un Līga Švānberga atkāj, kā darbojas biedrība un cik ieinteresēti un aktīvi ir iedzīvotāju, iesaistoties vietējās kopienas darbā. Dāvis Beitlers iepazīstina ar ieceri saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem. "Jelgava ir ierakstījusies vēsturē ar daudziem reģionāliem svētkiem," atzīst Dāvis Beitlers. Viņš norāda, ka lielo svētku pavēnī ir palikuši tieši mazie svētki, kur kopā sanāca daži kori. Bet šādiem maziem svētkiem aizsākās lielie un tie arī uzturēja dziesmu svētku tradīciju dzīvu starp lielajiem svētkiem. Dāvis Beitlers atklāj, ka 1868. gadā Kroņvircavā notikuši dziedāšanas svētki, tikai pēc tam bija Kurzemes guberņas apvienotie svētki 1870. gadā. Arī kopš jaunākiem dziedāšanas svētkiem, kas notikuši kādreizējā Jelgavas rajonā, atmiņas zūd. Tāpēc ir doma vākt dažādas liecības par kopdziedāšanas svētkiem, kas notikuši Jelgavas pusē. Tāpat doma ir apkopot materiālus par Jelgavas puses kolektīvu dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

Nieru veselības nodrošināšana ir būtiski svarīga, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā rūpēties par nierēm, kā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā un kā efektīvi novērst nieru problēmas, jautāsim ekspertiem  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Kārlis Rācenis un RSU asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema.

Šogad Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas notāru konsultācijas visos zvērinātu notāru birojos Latvijā. Konsultācijas noritēs klātienē, un ikvienam būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Par Notāru dienas aktualitātēm stāsta notāri - Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.

Latvijas Dabas fonds uzsācis dabiskās pļavas produktu zīmola izveidi un aicina pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā. Kā projektā iesaistīties, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Dabas fonda Komunikācijas un zālāju produktu koordinatore Laura Līdaka un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Dabiskās pļavas ir ekosistēmas, kas radušās daudzu gadu desmitu laikā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas. Latvijas Dabas fonds ir sācis  projektu, lai izveidotu zīmolu produktiem, kas nāktu no saimniekiem, kas saimnieko dabiskajās pļavās. Tikko izziņota pieteikšanās. Pirmie dati vieš optimismu un pārliecību, ka gan plāvu saimnieks ir gatavs apsaimniekot dabiskās pļavas, gan arī Latvijas patērētājs būs gatavs pirkt produktus. "Galvenais atslēgas vārds šajā projektā ir sadarbība, cieša sadarbība ar saimniekiem, kopīgi strādājot pie zīmola izveides, kopīgi strādājot pie vienotiem kvalitātes kritērijiem," vērtē Laura Līdaka. Viens no galvenajiem kritērijiem – nodrošināt bioloģiskai daudzveidībai draudzīgu apsaimniekošanu. Vairāk par projektu var lasīt un arī pieteikuma anketu meklēt Latvijas Dabas fonda mājaslapā. Pieteikumus var sūtītlīdz 31. martam.

Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31.decembris. Ko iesākt ar neizmantotajiem sertifikātiem, kādās situācijās tos būtu nepieciešams iegādāties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.

Kas jau sējāms, kā sagatavoties lielajai dārza darbu sezonai stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Sazināmies arī ar dārzniecības "Neslinko" vadītāju Elgu Bražuni. Viņa aicina uz sēklu gadatirgu 5. martā.

Katram cilvēkam būtu jāpiedzīvo cienīgas vecumdienas. Dažos gadījumos tas prasa vairāk rūpju un tad var gadīties, ka nepieciešams pansionāts. Kā saņemt šādu pakalpojumu un ko vajadzētu zināt tuviniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas pilngadīgām personām galvenā speciāliste - eksperte Ludmila Ozola, privātā pansionāta "Rūre" vadītājs Kristiāns Dāvis, pašvaldības pansionāta "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča. Sazināmies ar Liepājas Sociālā dienesta direktori Diānu Meijeri. Ierakstā stāsts par to, kā darbojas sociālās aprūpes centrs Aizkraukles novadā. Sociālās aprūpes centrs "Nereta" atrodas Aizkraukles novadā, 4 km no Lietuvas robežas. Divstāvu ēkā savulaik bija Aizkraukles slimnīcas filiāle, bet pirms 14 gadiem tika izveidots sociālās aprūpes centrs. Sākumā tajā bija 15 iemītnieki, tagad - 34, bet gada beigās to skaits varētu sasniegt 50. "Stereotipi jālauž," uzskata Solvita Rudoviča. "Kādam nonākšana aprūpes centrā ir labākais, kas var būt. Tā arī dzirdam no saviem iemītniekiem. Viņi arī tā saka - labākais man pēdējos gados ir tas, ka te nonācu. Viens otrs pat saka, jā, mani atveda es nevarēju neko, man ir draugi, dažādas iespējas." "Mēs visi novecojam, tas liek raudzīties uz to, ka šādi pakalpojumi senioriem jāattīsta vairāk, jo ir daudzveidīgāki un interesantāki, arvien vairāk ienāk privātie pakalpojumu sniedzēji, jo katrs var piedāvāt savu, ar kaut ko piesaistīt un parādīt, ka tiešām neesam nabagmājas, ka esam vieta, kur cilvēks var justies droši, var justies aprūpēts," turpina Solvita Rudoviča. "Arī piederīgie var turpināt darīt to, ko iesākuši. Var turpināt strādāt un rūpēties par savām ģimenēm. (..) Jādara viss, lai lauztu vecos stereotipus." Rīgā var pretendēt uz vietu pansionātā var, ja cilvēks ir pensijas vecuma persona vai 1. vai 2. grupas invaliditāte. Diāna Meijere atzīst, ka pakalpojums ir ļoti pieprasīts, jo sabiedrība strauji noveco. Tas nepieciešams cilvēkiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu, kā arī tiem, kam ir kādas slimības dēļ iestājusies invaliditāte. Liepājā pakalpojumu nodrošina seši aprūpes centri. Runājot par nozari un pakalpojuma nodrošināšanu Diāna Meijere atzīst, ka finansējums vienmēr ir nepietiekams. "Šobrīd būtiskākā problēma, ar ko saskaras sociālais dienests, ir tas, ka nevar saņemt līdzfinansējumu no apgādniekiem. Tā ir būtiska problēma, kur saredzam risinājumu valstiskā līmenī, nepieciešams iesaistīties gan valstij, gan pašvaldībai un meklēt risinājumus, jo pašvaldību kapacitāte nevar nodrošināt visiem klientiem, kuriem nepieciešams pansionāta pakalpojums, finansiāli to nespēj samaksāt. Problēma ir tā, ka ka arī apgādniekiem ne vienmēr ir šādas finanšu iespējas, lai pakalpojumu saviem vecākiem apmaksātu. Līdz ar to būtu ļoti noderīga valsts iesaiste šo jautājumu risināšanā. Pašvaldību kapacitāte to nevar nodrošināt." Primāri pansionāta pakalpojumus nodrošina vientuļiem senioriem un senioriem, kuru apgādniekiem ir zemi ienākumi. Bet pakalpojums ir nepieciešams cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Visbiežāk tuvinieki nevēršas pēc pansionāta pakalpojuma, kamēr vien saviem spēkiem var nodrošināt atbalstu un palīdzību savam senioram," atzīst Diāna Meijere. "Kad pakalpojums nepieciešams, uzraudzība nepieciešama 24 stundas diennaktī, tas ir apgrūtinoši visiem ģimenes locekļiem, tad kā pēdējo variantu viņi izvēlas ilgstošo sociālās aprūpes pakalpojumu. Vienmēr ir pirms tam pakalpojums aprūpe mājās, vai īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums, ko varam piedāvāt. Tuvinieki dažkārt atpūšas mēnesi, divus, trīs, izmanto īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu, viņi atpūtušies un paņem senioru atpakaļ mājās. Dažkārt veselības stāvokļa dēļ vai ģimenes stāvokļa dēļ tas nav iespējams. Tas ir ļoti individuāli, bet mēs saredzam, ka tas ir galējais un pēdējais pakalpojums, kad visi citi izsmelti."    

Jau nākamgad visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Pagaidām gan mēģinājumi to darīt brīvprātīgi ir beigušies ar ne pārāk labiem rezultātiem. Vai būs problēmas, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, SIA "CleanLiving Trade" vadītāja un īpašniece Zanda Briķe, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. "Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir viss, ko varētu apēst pats vai mana govs," populāri skaidro Mairita Lūse. "Vārdu sakot, tas viss, kas paliek pāri virtuvē - mizas, serdes, kauli, vecs ēdiens. Otrā daļa ir dārza un lapu atkritumi - lapas un zari." Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija pilotprojektu par bioloģisko atkritumu šķirošanu ir uzsākusi Cēsīs, un jau četrus mēnešus biokonteineri ir uzstādīti Cēsu pilsētas Leona Paegles ielas kvartālā un tā apkārtnē. Kā iedzīvotājiem veicas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu, interesējās Daina Zalamane. Arī Rīgā veikts pilotprojekts par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu. Rezultāti ir līdzīgi, kā citās valstīs, ja cilvēkiem ir pieejami (tiek izdalīti) speciālie maisiņi, kuros vākt šos atkritumus, pieaug arī savākto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums un arī piejaukumu ir mazāk. Diemžēl ir pieaudzis tarifs par bioatkritumu nodošanu, jo tas ir pieaudzis arī atkritumu novietnē, konkrēti Getliņos. "Tuvākajā nākotnē tie būs 60%. bioloģija kļūs lētāka, jo viņai ir jābūt lētākai. Cilvēkiem ir jābūt motivācijai šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus," vērtē Mairita Lūse. "Reizē ir jābūt obligātumam un nosacījumiem, kā ir jāvāc. Nav normāli, ka uz 1000 dzīvokļiem ir viens mazais brūnais konteiners. Tam jābūt obligātam pasākumam," norāda Sniedze Sproģe. "Kamēr zinātnieki radīs iepakojumu, kas nav pārstrādājams vai ilgi lietojams un ātri nonāk atkritumos (..) nejēdzīgi ir tas, ka cilvēkiem ir jānopērk nenormāli daudz atkritumu, kas ir nepārstrādājami." "Bioloģija ir jāšķiro nost, jo sabojā visu pārējo, ko var pārstrādāt. Jābūt sistēmai tādai, ka to, ko dalīti vācam, pārstrādājam, un no tā tarifs samazinās," turpina Sniedze Sproģe. "Dārgi ir tādēļ, ka process ir dārgs. (..) Ja mēs to mantu varam pārdot un realizēt, nevis noglabāt kalnā un maksāt par to vēl dabas resursu nodokli, tad būs jēga. Arī "politiskā cena" var būt kaut kādu brīdi. Jārada ir apstākļi, lai tiešām realizētu to mantu, to elektrību, to gāzi, visu, ko saražo, tas atsaucas uz tarifu, un tad man ir jēga mājās ņemties ar trīs četriem konteineriem."

No 1. marta ikviens iedzīvotājs, kas Latvijā maksā ienākumu nodokli, Valsts ieņēmumu dienestā var brīvprātīgi iesniegt 2022. gada ienākuma deklarāciju. Daļai iedzīvotāju tā ir jāiesniedz obligāti. Kam tā jāiesniedz obligāti, bet kam brīvprātīgi, par attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksu, saruna  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un atgādina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša. Kopš pagājušā gada īpašu izmaiņu nav attiecībā uz kategorijām, kam obligāti jāiesniedz ieņēmumu deklarācija. Vienīgi obligāti nav jāiesniedz ienākumu deklarācija tiem Latvijas rezidentiem, kas gūst algotus ienākumus kādā Eiropas Savienības valstī. "Ja gribēs citu iemeslu dēļ iesniegt deklarāciju, piemēram, čekus par attaisnotajiem izdevumiem, vai izīrē dzīvokli, viņam vajadzēs norādīt visus ienākumus, arī tos, ko guvuši kā algotus ienākumus citās ES valstīs," skaidro Natālija Konopecka. Dace Ķirse-Ķirša piebilst, piemēram, ja cilvēks izīrē dzīvokli Latvijā, viņam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un vēl arī tās ES valsts nodokļu institūcijas izziņa par ienākumiem, kādi gūti un vai ir samaksāts nodoklis. Kā arī jābūt izziņas tulkojumam. Tam nav jābūt notariāli apstiprinātam. Iesniedzot čekus par medicīnas izdevumiem, līdz šim bija kārtība, ja izdevumus pilnīgi vai daļēji sedza apdrošinātājs, varēja pieteikt tikai to summu, kuru nedzēsa apdrošinātājs. Šogad ir cita kārtībā: ja pie čeka atzīmē, ka daļu sedza apdrošinātājs, vajag noradīt kompānijas nosaukumu un polises darbības termiņu. VID ir tiesības paprasīt apdrošinātājam precizējošu informāciju, vai ir segti izdevumi. Tāpat ārstniecības iestādes ar e-kvītīm dod VID informāciju, kādu summu samaksājis pats pacients. Bet VID saskaras ar praksi, ka ir medicīnas iestādes, kurām, lai nosūtītu e-kvītis VID, vajag piekrišanu no pakalpojuma saņēmēja. "Cilvēks domā, ka ir iesniegta e-kvīts, bet piekrišana nav parakstīta un medicīnas iestāde nesniedz čekus VID. Tāpēc atgādinām, lūdzu, sekojiet līdzi saviem izdevumiem," mudina Natālija Konopecka.

No februāra sākuma Latvijā rit informatīvā kampaņa „Droši par veselību”, kas domāta, lai atbalstītu cilvēkus ar retām slimībām, jo bez ierastajām veselības aizsardzības problēmām šiem cilvēkiem nākas saskarties ar krietni retākiem, tomēr šķēršļiem, lai tiktu līdz pilnvērtīgai diagnozei un ārstēšanai. Raidījumā plašāk skaidro Veselības ministrijas galvenā speciāliste Retajās slimībās, BKUS Medicīniskās ģenētikas klīnikas virsārste reto slimību jomā, RSU vadošā pētniece un docente medicīnas doktore Madara Auzenbaha, Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Juris Beikmanis un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Sintija Bergmane. Ierakstā uzklausām Svetlanu Pavāri. Ruunājot par savu dzīvi, viņa saka, ka tā dalās divās daļās:  26 gadus viņa dzīvoja ar slimību, nezinot diagnozi, bet pēdējos četrus gadus – ar to pašu slimību, bet jau zinot diagnozi – hereditārā angiodēma. Tagad viņai ir zāles un dzīves kvalitāte ir pavisam cita.

Garas pastaigas ir vieglākais veids, kā turēt sevi apmierinošā fiziskā formā. Ja vēlaties  būt labā formā, tad rokās būs jāņem nūjas. Bet ar vai bez nūjām, viss jādara ar prātu un pareizi. Un kā tad ir pareizi? To raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, staigātāja Ilona Andrejeva un nūjotājs Dāvis Stepāns. Ierakstos uzklausām arī aktīvus nūjotājus. Mārcis un Līga Krauzes no Talsiem ar nūjošanu nodarbojas divus gadus. Viņi regulāri piedalās nūjošanas nodarbībās trenera vadībā. Izolde Geižāne, Daina Liepiņa un Anita Markaine no Pūres nūjošanas pamatus apguva pirms pieciem gadiem. Tagad, ja vien laika apstākļi atļauj, viņas nūjot dodas gandrīz katru dienu pusdienlaikā. Kad sākas darbi dārzā, tad nūjošana nenotiek.

Viens nav cīnītājs. Sevišķi tad, ja cīņa ir grūta un reizēm pat biedējoša. Tomēr pat vismazākā un niecīgākā palīdzība tādās situācijās ir svarīga, nemaz nerunājot par lielākām lietām. Kādu atbalstu sagaida un novērtē pacienti, kuri cīnās ar vēzi, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Onkoalianses valdes loceklis, vēža pacients Edgars Āboliņš, uzņēmēja, biznesa un personālvadības konsultante, krūts vēža paciente, psiholoģe Ilva Lillmaa un Brasas apkaimes aktīviste, Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. "Mēs noteikti nevēlētos dzirdēt vārdus - nu, tu cīnies, turies," atklāj Ilva Lillmaa sarunā par to, kā palīdzēt vēža slimniekiem. " Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir grūti izprast, kā lai runā ar vēža pacientu. Kas mums ir bijis noderīgi šajā laikā un palīdzējis, ir prieks, atbalsts, spēks tuvinieku, darbabiedru acīs. Noteikti ne žēlums, ne asarainas runas. Un jautājums - kā tev ir, vai mēs varam kaut ko darīt kopā? Kas tev būtu nepieciešams, kā tev var palīdzēt." Kad cilvēks uzzina diagnozi, ceļš ir pakāpenisks, arī tuviniekiem nevar uzreiz pateikt, apjukums ir liels. Kā rīkoties tālāk? Ilva Lillmaa atklāj, ka sākotnēji daudz palīdzējis vīrs. "Arī mans jautājums, kā es varu šo ceļu iet, kā es varu atveseļoties, palika bez atbildes. Es neatradu nevienu cilvēku medicīnas sistēmā, kurš tiešām vada manu ārstēšanu. Sapratu, ka tā esmu es. Es apzinu to, kas ir šie speciālisti, es saprotu, kā ar viņiem sadarbojos, kā viņi sadarbojas. Pati esmu izveidojusi 5 - 6 labu speciālistu komandu, ar kuriem es strādāju," pieredzē dalās Ilva Lillmaa. "Sabiedrībai, kolēģiem un kaimiņiem no sirds paldies. Palīdzību ir jāpaspēj lūgt un arī paņemt. Ja nav labi, vai ir grūti, kaimiņš Armands man ir ienesis kādus iepirkuma maisiņus, kaimiņš Māris ir palīdzējis aiznest atkritumu maisu, kaimiņiene Inga man ir uzdāvinājusi hidrolātu, ar kuru varēju sadziedēt savas brūces pēc starošanas. Milzīgs paldies visiem apkārt un ir sniegušu palīdzību." Edgars Āboliņš piekrīt Ilvas teiktajam, ka cilvēks, kad saskaras ar diagnozi vēzis, ko viņš uzzinājis ne visai patīkamā veidā - saņēmis zvanu pa tālruni, tajā brīdī pazūd viss. "Tev nevajag neko, ko tu plāno, ne teātri, ne koncertu. Tajā brīdī labākais bija, ka uz slimnīcu pretī atbrauca sieva, mēs aizbraucām mājās, mēs mierīgi visu izrunājām. Jautājumu ir miljons. Manā gadījumā labi, ka varēju griezties pie kaimiņa, kurš ir urologs, bet lielākai daļai sabiedrības nav atbilžu. Kamēr cilvēks nezina, ko darīt, kur iet, kurās durvīs klauvēties, kas būs... Nav jau noslēpums, ka lielākai daļai sabiedrības attieksme, sadzirdot vārdu vēzis, un paskatās – viņš ir norakstīts. Tajā pašā laikā pēdējos 10 – 15 gadus onkoloģijas ārstēšana ir aizgājusi tik tālu, ka mēs nedrīkstam palaist garām kaut kādas lietas, neizdarīt to, kas jāizdara." Edgars runā par regulārām pārbaudēm, kas ļauj turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Edgars par atbalstu saka lielu paldies sievai un ģimenei, bet diemžēl daudziem nav ģimenes un tuvu draugu, kas var sniegt šādu atbalstu. Protams, reizēm uznāk sagurums, bet tad līdzās ir kāds, kas pastutē un mudina paskatīties apkārt. "Man ir bijuši vairāki tādi momenti. Pirmais bija tas, ka pēc operācijas nākamajā dienā es varēju doties mājās. (..) Man šķita, ja jau nākamajā dienā pēc operācijas var doties mājās, tad kāda problēma, pēc tam lāpstu rokā un šiverēties pa dārzu vai darboties. Dienas ritēs kā ierasti. Man neviens nepateica, kas mani sagaida. Tās bija milzīgas sāpes,  es neatceros, kad savā dzīvē tā biju raudājusi. Tas bija vesels mēnesis, kur vīrs vai dēls bija nepārtraukti man blakus. 24/7 rūpējās par mani, palīdzēja man piecelties, saģērbties, baroja mani, palīdzēja man pārvietoties. Lai arī es lietoju ārstu nozīmētās pretsāpju tabletes, pēc pusotra mēneša izrādījās, ārsts bija aizmirsis man pateikt, ka divas nedēļas pēc operācijas man ir jāvēršas pie algologa, lai saņemtu atbilstošus medikamentus un varētu no šīm sāpēm izvairīties. Kad es to izdarīju, labā ziņa bija tā, ka man bija pieejamas viņa tālruņa numurs un es ar viņu komunicēju pa dienu pa nakti, katru reizi, kad man bija slikti un es arī saņēmu atbalstu, es devos uz pārbaudēm. Viņš teica: viss ir labi, viss labi, dzeriet zāles, dzeriet taču zāles! (..) Pēc pusotra mēneša viņš pajautāja atkal, kāpēc jūs nedzerat zāles, jūs taču bijāt pie algologa, jums taču izrakstīja. Teicu, ka pirmoreiz dzirdu par to, kad man vajadzēja vērsties pie šāda ārsta. Tā ir viena lieta, kas noteikti būtu aiztaupījusi ļoti daudz ciešanu.  Dēls vienā brīdī teica, ka viņam bija ārkārtīgi smagi redzēt mani tādās ciešanās, raudot un nespējot neko. Arī pēc ķīmijterapijas ir bijušas gan labākas gan sliktākas dienas, kurās palīdzējis vīrs - padevis ūdeni, masējis, darījis jebko, lai Ilva justos labāk. "Pat nevaru un pat negribu iedomāties, kā būtu, ja nebūtu šīs palīdzības," atzīst Ilva.

Iespējams, ka pavisam drīz datorprogrammas spēs atrast un izlabot ortogrāfijas, interpunkcijas un pat stila kļūdas tekstā, kas rakstīts latviešu valodā, bet to, kā par mūsu valodu runā valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, nespēs atdarināt neviena mašīna. Februāra latviešu valodas stunda raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kā nosiltināt Līvānu māju? Vai montāžas putas izturēs ilgāk par desmit gadiem un kā izvēlēties ilgtspējīgus izolācijas materiālus? Šī ir tikai neliela daļa klausītāju iesūtīto jautājumu, uz kuriem sniegsim atbildes raidījumā Kā labāk dzīvot, kad turpināsim sarunu par privātmāju siltināšanu. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Raidījumā Kā labāk dzīvot eksperti snieguši padomus arī iepriekš.  

Diemžēl, bet modernajā sabiedrībā pastāv tā saucamās “neredzamās” vecumgrupas. Tie ir cilvēki, kas ir par jaunu vai par vecu, lai pilnvērtīgi piedalītos valsts pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē. Kas tās ir par "neredzamajām" vecumgrupām un kā mazināt atstumtību, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē senioru projekta vadītāja Laura Zemvalde un Eiropas kustība Latvijā ģenerālsekretāre, jauniešu projekta pētniece Liene Valdmane. "Mēs baidāmies runāt ar citādiem. Lai piedabūtu vienu pieaugušo aiziet pastrādāt ar jauniešiem, tas nebūt nav tik viegli. Viņi mani nesapratīs, ko viņi par mani domās, ko viņi man pajautās. Mēs nez kāpēc sabiedrību sadalām tādās kastītēs un ar šitās kastītes cilvēkiem es nezinu, kā runāt. Nē, nē tas nav priekš manis," analizē Liene Valdmane. "Līdzīgi ir ar senioriem. Tajā brīdi, kad "Ascendum" uzrunā brīvprātīgos, nav jau tā, ka katrs no mums ir gatavs doties. Tās ir īpašas prasmes, tas ir laiks, kas ir jāvelta. Arī strādājot ar jauniešiem. Protams, tas ir atšķirīgi." "Mums ir ērti domāt un dzīvot savā burbulī, ka visi ir tādi, kā mēs - interesējas par to pašu, domā apmēram līdzīgi, tad mēs ātri to savu shēmu un sarunu tematus varam novadīt. Tajā brīdī, ka paskatāmies, ja runājam par patiesu demokrātiju, mums ir jāzina, ko šie cilvēki domā, mums ir jāizprot, kāpēc viņi tā domā. Tas nav tik vienkārši, tajā brīdī nākas atzīst, ka ir savādāk domājoši, ka ir cilvēki, kuriem rūp pilnīgi citas lietas, ka, iespējams, daudzas viņu problēmas mēs varētu atrisināt, bet mēs pat par tām nezinām," turpina Liene Valdmane. "Mums vienkārši ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par vārdu cilvēcība un vārdu – es esmu daļa no sabiedrības. Ja skaļi sakām, ka esmu daļa sabiedrības, man vajadzētu būt atbildei, kāda ir šī sabiedrība."

Kā jau iepriekš prognozēts, 1.maijs nebūs tā diena, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem obligāti kabatā būs personas apliecība, saukta arī par ID karti, ar noteikumu, ka personai būs derīga pase. Vai tas nozīmē, ka rindas pēc dokumentiem mazināsies, kā arī, kas būs ar atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā, situāciju raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un valsts SIA "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis. "Personas apliecība ir vēlama visiem. Šobrīd vēl likums nav grozīts un ir spēkā prasība, ka līdz 1. maijam to iegūt, bet Saeimā notiek virzība un pāris nedēļu laikā varētu apstiprināt, ka personas apliecība (ID karte) būs jāiegūst tajā brīdi, kad būs beidzies derīguma termiņš tam personu apliecinošajam dokumentam, kas cilvēkam ir, vienalga, vai tā ir esošā personas apliecība vai pase," skaidro Uldis Apsītis. "Ja tai būs beidzies derīguma termiņš un jūs nāksiet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, neatkarīgi no tā, kuru dokumentu gribat, būs jāsaņem arī e-ID karte vai personas apliecība. Komplektā ar pasi būs jāņem arī apliecība, nebūs tā, ka jāiet ņemt apliecība obligāti, ja šobrīd ir derīga pase." Šis lēmums Saeimai jāpieņem steidzamības kārtā. Apsītis mudina tos, kas iestājušies rindā, noteikti izņemt personas apliecību, jā, tas nebūs obligāti, bet tā noderēs ikdienas dzīvē. "Ja neesat nevienā rindā pieteikušies un dokuments derīgs vairākus gadus, tad nevajag pieteikties. Šobrīd, ja skatāmies pēc dokumentu derīguma termiņiem, šajā un nākamajā gadā kopumā beidzas ap diviem miljoniem Latvijas valsts iedzīvotāju derīguma termiņš dokumentiem. Sākot ar 2025. gadu vidu pieprasījums pēc dokumentiem būtiski samazinās," atzīst Uldis Apsītis. Viktors Zaķis arī mudina neatlikt e-ID kartes izņemšanu.  "Šobrīd nav īsti zināms termiņš, kad stāsies spēkā, ka uzrādīšanai derīga būs tikai e-ID karte. Lēšam, ka šī gada otrajā pusgadā sāksim ieviest, kādu brīdi būs dubultā sistēma, ka tie, kas izņēmuši e-ID karti, varēs braukt pēc jaunās sistēmas, kas nebūs paspējuši - lietot apliecības," norāda Viktors Zaķis. "Kādā brīdī dubultā grāmatvedība pazudīs, plānojam, ka tās varētu būt nākamā gada sākumā, kad pāriesim tikai uz e-ID kartēm. Tas atkarīgs no tā, cik būs izņēmuši e-ID kartes." Viktors Zaķis pats dalās pieredzē par personas apliecības iegūšanu un atzīst, ka sistēma ir apgrūtinoša, bet ir izdarāms un paveicams.

Kas tad īsti ir imūnā atmiņa, imūnais jeb imunitātes parāds? Kas ir hibrīdā imunitāte? Ko patiesībā nozīmē šie termini, cik un vai tie ir korekti formulēti un kā tos saprast, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Pediatrijas katedras docente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pārstāve medicīnas doktore, bērnu infektoloģe Liene Čupāne, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Inese Mihailova.

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patērētājs var uztvert kā diskrimināciju, uzņēmēja praksē tā ir cenu diferencēšana. "Ik pa brīdim uzvirmo jautājums, cik lielā mērā pārdevējs izmanto iespēju diferencēt cenu un kā sabiedrība to uztver. (..)  Diskriminēt cilvēkus pēc kādām pazīmēm nav sabiedrībā pieņemams, pēc reliģijas, vecuma, dzimuma. Diskriminēt pēc cenas esam diezgan toleranti," atzīst Jānis Priede. Viņš arī norāda, ka cenu diferencēšanas praksi var sadalīt trīs daļās: nelegālā joma – tie paši karteļi, vienošanās, patērētājam pat nav izvēles. Tirgus mehānisms pēc būtības nedarbojas un sabiedrība pārmaksā. (..) Izteikts konkurences trūkums. Cenu diferencēšanas prakses, kas ir gan legālas, gan sabiedrībā akceptētas, tās ir arī lojalitātes kartes. Vai atlaides senioriem, skolēniem vai studentiem. Mēs kā sabiedrība to pieņemam, jo ir sociālās pazīmes. Pa vidu ir nosacīti "pelēkā zona". Mūsdienās datu ievākšana gandrīz individuālā līmenī par katru patērētāju var izveidoties profils, par viņa uzvedības mehānismiem, par viņa apradumiem, par viņa pirktspēju, vēlmi maksāt. Tas nav ar likuma aizliegts, bet parādās jautājums par ētiku.  Raidījuma viesi vērtē, ka tāpat, kā apgūstam medijpratību un finanšu pratību, svarīgi apgūt arī tehnoloģiskās zināšanas e-komercijā. "Ja saproti, kas sīkdatne interneta pārlūkos iegūst par tevi informāciju un var pielāgot šo, tu jau esi uzvarētājs zināmā mērā. Ja par to neaizdomājies, nepārzini, gribas teikt, ka esi zaudētājs," uzskata Viesturs Kančs. "Mums visiem ir jāmācās digitālais tirgus, kas visiem liek jaunus apradumus saprast. Arī mēs tur noteikti daudz nezinām," vērtē Ivo Krievs. "Kaut kādā veidā ieguvējs ir tas, kurš tehnoloģiski zina, bet tas, ko mēs zinām, ir aisberga augšējā daļa tam, ko lielie tehnoloģiju giganti spēj apakšā saģenerēt un algoritmi izdarīt." "Bet lielāks risks ir tur, konkurence nav tik brīva, kaut vai lielie digitālie milži - sociālie tīkli, kur nevari kājām aiziet citur. Tur cenas manipulācija var būt gandrīz piespiedu rakstura. Ar to vajadzētu sākt cīnīties, kur cilvēks nevar nobalsot un aiziet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra," turpina Ivo Krievs. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka patērētāji nevēlas maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, 76 % norāda, ka viņus satrauc doma, ka citi lietotāji par to pašu preci vai pakalpojumu maksā mazāk, savukārt 86 % uzskata, ka šādi cenošanas principi nav ētiski. Runājot par sīkdatnēm un personalizētu datu vākšanu svarīgs aspekts ir datu uzglabāšana. Bieži vien paziņojumi par sīkdatnēm ir ķeksīša pēc, tie nedarbojas funkcionāli. "Ja cilvēks ienāk lapā un viņš nav atļāvis ievākt par sevi datus, tad arī nevajadzētu ievākt. Daudzi ievāc. Tā ir bumba ar laika degli, liela atbildība ir uzņēmumu pusē. Ir cilvēki, kas pieskata, lai viss juridiski korekti un legāli. Svarīgi ir arī, kā uzņēmumi uzglabā datus. Ja nemaldos, ka pēc likuma ir jābūt tā, ja es kā patērētājs saku, ka vairs nevēlos, ka konkrētais interneta veikals, konkrētais zīmols uztur par mani datus, ko ieguvuši pēdējo pirkumu gaitā, tie ir jādzēš. Jautājums, vai tas ir iespējams? Tas būtu interesants eksperiments arī ar pāris interneta veikaliem, ja palūgtu izdzēst par sevi visu informāciju, vai viņi vispār to varētu izdarīt," analizē Viesturs Kančs.

Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam ne tikai papildina tā garšu un smaržu, bet arī palīdz dziedēt organismu. Kādu labumu veselībai var dot regulāra un daudzveidīga garšvielu lietošana, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško. Šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas.  "Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, tā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitra aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidro Artūrs Tereško. "Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt, īpaši, ja ar pienu uztaisīsies, pavisam būs sildoša," atzīst Dita Lase. "Bet pietiek arī likt vienkārši pie ēdiena klāt, jo garšvielas lietojam mazos daudzumos. Skatieties, kas ir vajadzīgs, ja ir vajadzīgs tūlītējs efekts, taisāt tēju, ja gribat stimulēt savu imūnsistēmu, vielmaiņu, sildīties, uzturēt sevi formā drēgnajā laikā, liekat vienkārši pie ēdiena garšvielas. Vienu dienu vienu, otru - citu, vai kādā kombinācijā, tas ir labākais veids. Līdzīgi kā ar ārstniecības augiem labāk ir taisīt nevis taisīt monokūri un sagaidīt blaknes, bet tieši kombinācijā - drusciņ vienu, drusciņ otru." "Ļoti bieži labās lietas notiek nevis tāpēc, ka jaut kas ir daudz, bet tāpēc, ka kaut kas ir maz un pareizi," atgādina Dita Lase.

Šobrīd Latvijā ir vismaz 400 radioamatieru, 150 no tiem ir aktīvi radioamatieri, kuri regulāri iziet ēterā, daļa no viņiem piedalās arī sacensībās. Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks, radioamatierisma entuziasts Kristers Misa un VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks. Gunārs Auseklis ar radioamatierismu aizraujas jau gandrīz 50 gadus. Viņš pēc izglītības ir radiotehniķis un lielāko daļu no savā radiostacijā izmantotajām iekārtām izgatavojis pats savām rokām. Viņa kolēģis Viesturs Jakovļevs sācis darboties pamatskolas pulciņā un arī ir radioamatieris jau krietnu laika sprīdi - 35 gadus. Ar radioamatieriem Alūksnes pusē tikās Daina Zalamane.

Pat veicot visskrupulozāko izpēti par valsti vai valstīm, ko vēlamies apmeklēt kā tūristi, vienmēr būs kādas mazāk zināmas attiecīgo valstu īpatnības, kuras varētu izmantot noziedznieki, kas specializējas tūristu apzagšanā, apkrāpšanā un diemžēl arī aplaupīšanā. Vai iespējams laikus sagatavoties šādām situācijām un no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un ALTA prezidents Ēriks Lingebērziņš, portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs un komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa. "Attieksme bieži vien nosaka, kāds būs ceļojums. Tas, ka ceļojot būs kādā brīdī nepatikšanas, to gandrīz varu apsolīt. Tad ir svarīgi, kā mēs tiekam ar to galā un cik smagi ņemam to pie sirds. Vai pieņemam to kā mācību un ejam tālāk," bilst Zane Eniņa. Ēriks Lingebērziņš norāda, ka drošības jēdziens tūrismā iet ārpus fiziskās drošības, kas skar ikdienas ceļojumos. Par šo jautājumu arī februāra sākumā rīkota diskusija. Viņš mudina vērst uzmanību drošības plašākai izpratnei, sākot ar ceļojuma plānošanu, pakalpojuma sniedzēja izvēli, uzvedību ceļojuma galamērķī, digitāliem riskiem, kas saistās ar maksājumiem internetā, ceļojuma apdrošināšanu un arī citiem aspektiem. "Drošības tēma tūrismā nepārtraukti uzņem jaunus apgriezienus, tas saistīts ar to, ka nozare mainās," norāda Ēriks Lingebērziņš. "Viens no secinājumiem – Latvijas tūristu neapdomīgums, pārgalvība atsevišķos gadījumos, kas izpaužas ar došanos uz vietām, kas arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sarakstā iekļautas kā valstis, uz kurām šobrīd nevajadzētu doties. Joprojām ir ziņas, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kas ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz to, ka tā ir mērķtiecīga risku meklēšana."  "Otrs virziens, kur nepieciešams meklēt risinājumu, – pēc pandēmijas redzam, ka attīstās nelegāla organizētu ceļojumu organizēšana," turpina Ēriks Lingebērziņš. "Ceļojumus organizē nevis licencēta tūrisma aģentūra, bet privātpersonas, neizņemot speciālo atļauju, nereģistrējoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, bet maksimāli izmantojot sociālos tīklus." Aivars Mackevičs atzīst, ka sarežģītās un neparedzamās situācijas var nokļūt tieši individuālie ceļotāji, problēmas var rasties arī ar valstiskām struktūrām, nepārzinot katras valsts nianses. "Jo svešāka valsts un mazāka ceļošanas pieredze, jo labāk uzticēties organizētiem ceļojumiem," vērtē Aivars Mackevičs. "Pasaule ir daudz drošāka vieta, nekā šķiet. No attāluma lietas bieži izskatās briesmīgas un šausmīgas, visbiežāk tā ir loģiska tendence, ka vairāk uzmanības pievērš sliktām lietām, kad aizbrauc uz kādu zemi; lielākoties viss visbiežāk ir kārtībā," atzīst Zane Eniņa. "Tas, ka ir jāpiesargājas, par to neapšaubāmi. Arī manā prātā drošības tēma ir jāskata daudz plašāk. Es parasti to sadalu divās fāzēs - viena ir sagatavošanās fāze, kad ir jāpapēta, uz kurieni brauc un kādas ir šīs zemes tradīcijas. Elementāras lietas - kāds ir valūtas kurss, kādas ir banku komisijas, kāds ir pieņemtais ģērbšanās stils. Tās ir pamatlietas, kas arī var pasargāt no nepatikšanām." "Ir virkne praktisku lietu, kā var sagatavoties," iesaka Zane Eniņa. "Mūsdienās, kad daudz dzīves pārceļas digitālajā pasaulē, arī krāpnieki tur pārceļas. Līdz ar to vajag rūpīgi pārdomāt par kredītkartēm, kuras lietojam. Es parasti ceļoju ar divām kredītkartēm, rezervācijām internetā un arī pirkumiem svešās valstīs izmantoju to karti, uz kuras ir neliela naudas summa. Nelietot to karti, kur ir  uzkrājumi, kur var sanākt nepatikšanas. Sagatavot dokumentu kopijas, kuras aizsūtīt kādam tuvam cilvēkam un sev uz e-pastu. Ja kāda ķibele gadās, piemēram, ar kartēm, ir pieejamas visas kopijas. Šāda veida darbiņus sagatavojot, tas var nepatīkamās situācijās palīdzēt."

Vīrusi var radīt dažādas problēmas. Tie spēj mums pamatīgi bojāt arī nervus – burtiskā nozīmē. Kā vīrusi ietekmē nervu sistēmu un kādus neiroloģiskus traucējumus tie var radīt un kā šādās situācijās rīkoties, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs neirologs Jānis Mednieks un Centrālās laboratorijas vadītāja laboratorijas ārste Jana Osīte. Jānis Mednieks skaidro, ka dažādi vīrusi atšķirīgi var ietekmēt cilvēka nervu sistēmu. "Tur arī problēma, ka dažkārt veiksmīgi tiek pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācija, ka cilvēki, kam bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, viņi jūt, ka rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik tas bija iepriekš iespējams," atzīst Jānis Mednieks. "Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, tas ietekmē viņa darba spējas un arī rada zināmu frustrāciju, jo darbs ir zināma pašrealizēšanās un sevis apliecināšana. Tas ir diezgan traucējoši." "Problēma zināmā mērā ir, ka mums šo nepieciešams diagnosticēt, jo sarunā ar pacientu un veicot vieglus kognitīvās skrīnēšanas testus rupju izmaiņu atklāšanai, kurus izmanto demences un alcheimera diagnosticēšanai, tur viss būs kārtībā. Vienīgi, kas varētu būt, testus izpilda nedaudz lēnāk. Līdz ar to, manuprāt, ir jābūt testiem, kas ir pietiekami efektīvi, ka parādā daudz smalkākas, specifiskākas izmaiņas," uzskata Jānis Mednieks. Viņš arī atklāj, ka ar Latvijas Universitātes pētniekiem kopā strādā pie šādu testu izveides, kas ļautu pamanīt relatīvi vieglās izmaiņas, kuras jaunam cilvēkam nozīmē daudz. Šī brīža situācijā pacients saka, ka jūt izmaiņas smadzeņu funkcijas, bet pieejamie testi tās neuzrāda. 

Pirmajā brīdī liekas, kas tur tāds sarežģīts, – nosiltināt piecdesmit un vairāk gadus vecu privātmāju? Apliekam ārsienas ar izolācijas materiālu, nomainām logus un lieta darīta! Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Par privātmāju sagatavošanu siltināšanai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Būvēt no jauna vai atjaunot, restaurēt un siltināt labāk? "Ja tās ir mājas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, tiešām vēsturiskas, simts gadus un vairāk, viņām ir pavisam cita vērtība, tās ir labāk restaurēt un atjaunot," uzskata Harijs Tučs. "Tās mājās, kas ir pēc kara, situācija bija, ka vajadzēja meklēt mājokli, tad pieslēdzās kolosāls radošums, no kā pratām, no tā būvējām. Kas bija dabūjams." Pirms kara celtās mājas ir vienkāršas un loģiskas, tās bija būvētas, izejot no iepriekšējās pieredzes. Pēc kara mājas – gala rezultāts nebūt nav tāds, kā kādreiz esam būvējuši. "Visi kā viens esam gatavi eksperimentēt ar jauniem materiāliem, neaizdomājoties par to, kā viņi ilgtermiņā kalpos, tas nav prioritāte," vērtē Harijs Tučs. Domāt tikai 30 gadus uz priekšu par ēku, nav pareizi domāt, vajag domāt 50 gadus uz priekšu.  'Tas skaitās mājas dzīves cikls, ka būtu jāierēķina sekojošas lietas. Primārais būtu, kas ar to māju notiek pēc 50 gadiem, kāda ir utilizācija. Tā būs liela problēma pie mums," norāda Harijs Tučs. "Pirmskara mājas no utilizācijas viedokļa viss ir skaidrs – bija koka vai mūra ēka, viņa beidz kalpot, viņa paliek mums neinteresanta un skaisti ienāk atpakaļ zemē. Šobrīd ko mēs darām – no utilizācijas viedokļa būvējam vienas miskastes. (..) Visi modernie jaukie materiāli ilgtermiņā paliek par lielu nastu." Visvieglāk ir taisīt kā senos laikos – vienkāršas ēkas. Jo vienkāršāka ēka, mazāka iespēja kļūdīties amatniekam, arī gala rezultāts būs labāks patērētājam. "Ja izdarām prātīgi jau pirmajā reizē, piedomājam gan pie materiālu īpašībām, gan kā kalpos, gan ko tērēs 50 gadu griezumā, tiksim pie pilnīgi citas domāšanas, citām vērtībām," uzskata Harijs Tučs. Ja tomēr mājā ir jāsiltina, vispirms jānovērtē situācija un jāpatur prātā, ka māju būvē no pamatiem uz augšu, bet siltumizolācijai jābūt no augšas uz leju. Harijs Tučs iesaka vispirms domāt par jumtu, kā arī rēķināt, kā ieguldītais dos efektu. "Es jau varu atvēzēties, sienas, pamatus, bet kad uzlikšu visu uz papīra, sapratīšu, ka esmu ielicis lielus līdzekļus un panācis mazu efektu. Tam nav ekonomiskā pamatojuma," skaidro Harijs Tučs. "Piemēram, es tērēju 1000 eiro gadā ēkas apkurei, savedu kārtībā jumtu un panāku, ka ir 500 eiro gadā apkurei. Labs rādītājs! Pēkšņi izdomāju savest kārtība sienu, varbūt panākšu, ka 50 - 100 eiro gadā ietaupīšu. Lai sienu savestu kārtībā, būs jāiegulda liela nauda, tie paši 10000. Kad tie atmaksāsies, ja ietaupu tikai 100 eiro gadā? Nav pamata to darīt." "Atrisinām lielākās problēmas. Pārsvarā tās visas mājas ir vienkārši cauras kā šķūnis. Savedam priekšnamu kārtībā, vējtveri, lai ir blīvāks. Durvis, logus. Varbūt griestos lūka stāv cauru gadu vaļā. Skurstenis kaut kāds ielikts, kamīns, kam nav šīberis, cik sakurina, tik iziet ārā. Tādas mazas niansīte, ja saved kārtībā, tā ir milzīga ekonomija," analizē Harijs Tučs. Raidījumā arī divi pieredzes stāsti, kā saimnieki siltinājuši savas privātmājas Valmieras novada Dikļu pagastā un Siguldas novada Raganas pagastā. Abi māju īpašnieki ēkas siltinājuši bez kredītiem, līdz ar to siltināšanas process noritējis salīdzinoši ilgi un abi to darījuši paši, neizmantojot būvnieku palīdzību. Andris Krēsliņš Līvānu māju Valmieras novada Dikļu pagastā nopirka pirms 22 gadiem, pašam ir piecu gadu pieredze celtniecībā un viņš vada Dikļu pagasta Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Atis Vallis ar ģimeni dzīvo viensētā „Lejaslīves” Siguldas novada Raganas pagastā. Ēkas pirms 40 gadiem nopirka viņa tēvs un uzsāka remontdarbus, vēlāk mājas atjaunošanu turpināja Atis. Tā kā viņš pēc profesijas ir inženieris, mājas siltināšanu veicis pats.

Līdz maijam, kad personas apliecība jeb ID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, nav atlicis pārāk daudz laika. Tomēr, sabiedrībā valda zināms apjukums un neskaidrība saistībā ar ID kartes ieviešanu, un diemžēl dokumentu maiņa vai izgatavošana šobrīd rada problēmas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās rindas ir garas. Kas tad īsti pēc trīs mēnešiem mainīsies mūsu dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. "Pasei mainīsies ierastā loma. Līdz šim pase bija primārais dokuments, jo iepriekšējā laikā kartes formāta dokuments nebija un varbūt joprojām liekas svešāds. Ar ID kartes ieviešanu pase iegūst otrā plāna lomu – ārzemju ceļojumiem, ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības," atzīst Uģis Bisenieks. Par ID kartes ieiešanu raidījumā Kā labāk dzīvot esam stāstījuši arī iepriekš.  

Zini savas tiesības un pienākumus. Par 2023. gada aktualitātēm darba samaksas jautājumos padomus dod praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Svarīgākās izmaiņas ar 2023. gadu ir minimālās algas pieaugums līdz 620 eiro, atzīst abi raidījuma viesi. Maija Grebenko atzīst, ka vis būtiskākās izmaiņas ir veiktas Darba likuma 40. pantā, kur aprakstīts darba līguma saturs. "Ideja - darbiniekam ir konkrēti jāzina un jāpaziņo laikus visi noteikumi, kādos viņš strādās. Kur viņš strādās, no cikiem līdz cikiem, cik viņam maksās un kāpēc viņam maksās. Beidzot likumā ir ieviesta norma (..) nepilnais darba laiks ar neparedzamu darba grafiku, norāda Maija Grebenko. "Darba devējs, ja pieņem mani darbā, viņam nav pienākumu nodrošināt ar normālu darba laiku, es esmu viņam vajadzīgs kā konkrēts speciālists pa laikam. Ir aprakstīta kārtībā, kāds pienākums ir darba devējam sniegt informāciju, kad jābūt darbā, no cikiem līdz cikiem, ja viņš neievēros elementāro nosacījumu, būs jāmaksā tik un tā." Maija Grebenko gandarīta par šīm ieviestajām izmaiņām. Runājot par izmaiņām saistībā ar atvaļinājumiem, Kaspars Rācenājs min aprūpētāja atvaļinājumu, kas ir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Atšķirībā no parastā bezalgas atvaļinājuma, kur darbiniekam ar darba devēju jāvienojas par šī atvaļinājuma saņemšanas iespēju, bet viens no gadījumiem, kad obligāti ir šādas atvaļinājums jāpiešķir, ir "aprūpētāja atvaļinājums". Tas ir vismaz piecas darba dienas gadā. To var prasīt darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai nepieciešams aprūpēt tādu, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un nopietnu medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešama nopietna medicīniska aprūpe vai atbalsts.  "Ja laulātais mājās ir sagriezis pirkstiņu vai skujoties iegriezis rētu vai pumpu pārplēsis, tas nebūs iemesls prasīt piecas dienas viņu aprūpēt ar salvetīti. Tajā pat laikā, ja ir būtiskāka aprūpe nepieciešama, darba devējam tas būs jāpiešķir," norāda Kaspars Rācenājs.

Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Bet kā to pareizi darīt, kā arī par citiem februāra darbiem, kam būtu jāpievērš uzmanība dārzu kopējiem, stāsta dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Leduspuķu sēšanas laiks ir nosacīts dārzkopja sezonas darbu sākums. Leduspuķes sēj ļoti laicīgi, jo tām ir ilgs veģetācijas periods un turklāt leduspuķes ir diezgan kaprīzās. Ļoti uzmanīgi jāskatās substrāta kvalitāte. Tā nedrīkst būt dārza zeme, tai jābūt sterilizētai kūdrai specializētos iepakojumos. Turklāt tai jābūt smalkai kūdrai un to vēl vajadzētu izsijāt. Dienu pirms sēšanas iesaka piejaukt trihodermīnu, salaistīt, lai sasēžas. Un vēl viegli pieblietēt. Dārznieces iesaka iegādāties "pilētās" sēkliņas [apvalkā], kas ir nedaudz lielākas un labāk saskatāmas. Kad sēkliņas iesētas, tās var apsmidzināt. Dīgšanu un saknīšu veidošanos veicinās jūras aļģu ekstrakts. Jāatceras, ka begonijas, kas ir arī leduspuķes ļoti mīl siltumu, jābūt +22 - 23 grādiem. Tikai tad sāk dīgt un apmēram mēnesi dīgst.  

Sirsnīgi par sirdīm un sievietēm. Sievietes ir unikālas būtnes – dažādu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka sirds darbības izmaiņas vai priekšvēstneši sirds problēmām sievietēm mēdz izpausties citādāk kā vīriešiem. Kā un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veselīga dzīvesveida eksperte, Sieviešu sirds veselības "GoRedForWomen" vēstnese Latvijā, kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju “Sievietes Sirds veselības dienas”. Andrejs Ērglis raidījumā norāda, ka slodzes testiem, kardiogrammai un eho kardiogrammai ir jābūt regulai mūsu dzīves daļai. Līdzīgi kā fiziskais kultūrai. "Tas nenozīmē, ka katru dienu jānāk, bet tas ir jāizdara pēc 40, 45 gadiem. Īpaši tad, ja ir riska faktori. Tāpat, kā jāskatās holesterīns, cukurs, asinsspiediens un pulsa frekfence. Tās ir lietas, kam varam viegli izsekot," atzīst Andrejs Ērglis. Simptomu, kam jāpievērš uzmanība, atgādina Iveta Mintāle. "Nav konkrēta vecuma, kad jāsāk domāt par sirds veselību, arī sieviete grūtniecības laikā ar savu uzvedību ietekmē sava bērna veselību, īpaši sirds un asinsvadu veselību. Jau no domas par nākamo personu dzīvē, jādara viss, lai šo nākamo dzīvību padarītu veselīgu un stabilu," norāda Iveta Mintāle. "Simptomi, kas varētu likties dīvaini, pirmām kārtām, ja kaut kas ir izmainījies no ikdienas dzīves komfortablās situācijas. Ja cilvēks ir aktīvs un sporto, un pēkšņi ir grūtāk izpildīt savas fiziskās aktivitātes, ja ir sācies bezmiegs, ja ir ārkārtīgi augsts pulss, vai nepamatoti bieži dažādas tahikardijas [sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī]. Protams, arī sievietēm ir klasiskas sāpes krūtīs pie slodzes vai lielās stresa situācijās. Arī ja tādu nav un kaut kas ļoti nepatīk savā veselībā un tās izmaiņas, kas pēkšņi radušās, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu. Pluss, jāzina klasiskie riska faktori – augsts holesterīns, augsts cukura līmenis, liekais svars, augsts asinsspiediens. Tam ja jābūt kā ķermeņa higiēnai, šiem parametriem jābūt ikdienas kontrolē." Runājot par dažādiem riska faktoriem, sekošanai līdzi savam veselības stāvoklim un pārbaudēm, Andrejs Ērglis atgādina, ka "bērns piedzimst ar holesterīnu zem 1, visu, ko mēs izdarām, mēs piedraņķējam dzīves laikā. Domājam, kā mēs turam tīru psiholoģiski sevi un arī kā turam tīras savas artērijas".  "Ja jums ir viens holesterīns paaugstināts, bet jums ir labs dzīvesveids, jūs nesmēķējat, jums nav paaugstināts asinsspiediens, tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm, tad risks ir mazāks. Otra lieta - tikko sāk lietot zāles, īpaši vecumā, kad gribam pavisam jauni, psiholoģiski sāk likties, ka līdz ar to mēs ieejam citā fāzē un kļūstam veci. Tas ir pilnīgi nepareizi, medikamenti ir izgudroti, lai mēs kļūtu veseli, ne slimi. Ir jāpārvar psiholoģiskā barjera. Īpaši sievietēm, ja viņas lieto kontracepciju kā medikamentus, tur nedomā, ka viņas ir vecas. Tieši tas pats attiecas uz holesterīnu pazeminošiem, uz asinsspiedienu pazeminošiem, pulsu pazeminošiem medikamentiem, nerunājot par endokrinoloģiju," skaidro Andris Ērglis. Atbildot uz klausītāju jautājumu, vai keto diēta paaugstina holesterīna līmeni, Iveta Mintāle atgādina, ka ēšanas paradumi ietekmē holesterīna līmeni. "Keto diēta kā monotonā diēta ir izmantojama īsu laiku, ja ir vēlme straujāk samazināt svaru. Pēc jebkuras monotonās diētas visprātīgāk ir pāriet uz diētu, kur var pieturēties visu mūžu, kuru var viegli lietot, kas ir uz augu valsti bāzēta pārsvarā. Tā ir Vidusjūras diēta. Ne velti arī ASV pagājušā gadā atzina Vidusjūras diētu par visveselīgāko diētu un tādu, pie kuras visvieglāk ir pieturēties," norāda Iveta Mintāle.  

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute un ģimenes ārste, Ārstu biedrība prezidente Ilze Aizsilniece.

1. februārī apritēs gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā liecina 2022. gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, depozīta sistēma ieņem arvien stabilāku vietu sabiedrības ikdienā. Aptauja rāda, ka  93% mājsaimniecību izmanto depozīta sistēmu. Kopumā sistēma darbojas labi, izņemot  depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji. Kāpēc tirgotāji vēlas mainīt sistēmu un vai tas ir iespējams, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija" pārstāvis, veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts, Latvijas Tirgotāju savienības valdes  priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Sazināmies ar "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti. Ierakstos interesējamies, cik svarīga ir depozīta sistēma pircējiem Jelgavas novadā un kā to nodrošina nelielā veikalā Svētes pagastā.

Aptaujas rāda, ka vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā. Kas sagaidāms veselības apdrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Ja vēlies sārtus tomātus savā siltumnīcā vasaras otrajā pusē, tad jau ir pienācis laiks veikt pirmos sagatavošanās darbus. Kad kuras sēkliņas labāk likt zemē, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj dārzkopes: Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Dārzkopju vēl var paslinkot ar rokām, bet jāsāk domāt, ko sēs, kad sēs, kur sēs un kā diedzēs. Tad jau par augsnes uzlabošanu siltumnīcas jādomā, varbūt pati siltumnīca jāpielabo. Stādus uz palodzes vēl nevar steigties sēt. Siltumnīcām, īpaši neapkurināmām, tomātus var sākt sēt marta sākumā. Agrajām paprikas šķirnēm  gan līdz 15. februārim jābūt iesētām.

Vīrusi ir dabas daļa un tie nepārtraukti evolucionē. Kā tas notiek un kāpēc ir tik nepieciešama precīza diagnostika, lai noteiktu, kāds vīruss mūs ir „apsēdis” kārtējo reizi, kā arī, cik ļoti vīrusu klātbūtne ietekmē veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA „Centrālā laboratorija" valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko un RSU Infektoloģijas katedras profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa. "Virusi ir brīnišķīgi iekārtojušies šajā pasaulē. Būtu nepareizi domāt, ka kaut kad būsim brīvi no dažādiem vīrusu paveidiem, visi būs laimīgi, priecīgi, veseli, nebūs nekādu mutāciju un hibrīdvariantu. Vēstures liecības jau parādījušas, ka ārkārtīgi lielā pielāgošanās māka jeb spēja, ja cilvēkam tāda būtu, problēmu būtu daudz mazāk. Mums būtu daudz ko mācīties no vīrusiem!" atzīst Angelika Krūmiņa. Antivīrusu preparātu atšķirībā no antibiotikām pasaulē nav daudz un regulāri tiek pārbaudīta vīrusu rezistence pret šiem preparātiem. "Pēc pēdējiem datiem nav novērota būtiska rezistence pret antivirāliem preparātiem, ja runājam par gripu," skaidro Jeļena Storoženko. "Bet respiratoro vīrusu ir daudz, arī pret covid nav daudz medikamentu, līdz ar to ir nedaudz citi mehānismi. Ja ir antibakteriālo līdzekļu ir daudz un baktērijas pielāgojas medikamentiem, veidojot rezistences mehānismus, runājot par vīrusiem, specifisku antivirālu preparātu nav daudz. Kādreiz populārais medikaments remantadīns, ko izmantoja gripas ārstēšanai, ir izrādījies rezistents. Šobrīd izmanto citus medikamentus. "Salīdzinot ar antibiotikām, pret pretvīrusu medikamentiem rezistence ir ievērojami mazāka," atzīst Angelika Krūmiņa.  

Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs - patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām Tomēr nekas nav perfekts. Par pārtikas drošumu un ar to saistītiem mītiem, kā arī iepakojuma nozīmi, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava. Henriks Danusēvičs, runājot par pārtikas drošumu, atzīst, ka visa pārtika ir droša, atšķiras tikai kvalitātes lietas, kurai ir vairāk piejaukuma, kurai mazāk. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās samazināt PVN pārtikai ir nepareiza rīcība. "Plastmasa ir daudz, par daudz un ir jāmazina," atzīst Sandra Muižniece-Brasava. "Jautājums, nevis vienkārši visu paņemam nost. No zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja varētu plastmasu vispār nelietot, bet jāatceras, ka daudzi iepakojumi pagarina iepakojuma termiņus. Tad esam otrā pusē, kur runājam par pārtikas kvalitāti. Tur jābūt balansam, ir daudz ko darīt gan Latvijas, gan Eiropas līmenī." Sandra Muižniece-Brasava atzīst, ka par iepakojuma iespējamo maiņu pārtikai šobrīd daudz runā, bet mainīt iepakojumu nevar uzreiz. Tas saistīts ar iekārtām, tehnoloģijas un iepakojuma materiālu piemērotība produktiem un līdz ar to derīguma termiņiem.  "Ja nebūs derīguma termiņu, tad varam iebraukt otrā grāvī, kur būs daudz bojātas pārtikas," skaidro Sandra Muižniece-Brasava. Tatjana Marčenkova piekrīt, ka bieži iepakojuma lielums ir par lielu konkrētiem produktiem. Tas arī palīdz kaut kādā mērā rādīt liekos atkritumus.

478 kilogrami - tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Kā samazināt atkritumu daudzumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, "Latvijas Zaļais punkta" Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga un viedokļu līdere Anete Ozoliņa. Vai iedzīvotāji Tukumā šķiro atkritumus un kādas ir iespējas to darīt, stāsta iedzīvotāji.  Savukārt par atkritumu šķirošanu Engurē stāsta ģimenes uzņēmuma - ceptuves un apartamentu „Kukul” pārstāvis Ivo Berkolds. SIA "Getliņi EKO" rīkoja sociālo kampaņu, kur vērsa uzmanību, ka atkritumu apjoms pieaug un katram kaut kas jādara, lai šo atkritumu apjomu samazinātu. Pamatā četras rīcības, kas ir vienkāršas, bet ir grūti ieviest dzīvē.  Pirmais ir mēģināt pēc iespējas mazāk pirkt, jo katrs pirkums vai tā iepakojums kļūst par atkritumu. Svarīgākais ir samazināt pirkumu apjomu. "Mehānisms ir vienkāršs: jo man vairāk nauda, jo es vairāk varu nopirkt un arī vairāk gribu nopirkt, es arī vairāk pērku. Jo es vairāk pērku, es arī vairāk metu laukā, man vajag vietu jaunajām lietām. Ja ir palielinājies atkritumu daudzums mājsaimniecībā, kādam ir parādījusies nauda," skaidro Inese Avota. "Jābūt apzinātībai ikdienā, cik daudz pērkam." Laura Berga skaidro, ka daudz polimēru pārstrādā Latvijā, daudz arī sūta uz citām valstīm. Viņa arī norāda, ka arī uzņēmumi  daudz ilgtspējīgāk pārvērtē savus iepakojumus, cik daudz izmanto, kā iepako. Ideāli būtu, ja būtu regulējums, kas ražotājus disciplinētu pārdomātāk izvēlēties materiālus. "Attiecībā uz pārtikas produktiem, būtiski, lai, mainot iepakojumu, nemainās produkta kvalitāte," atzīst Laura Berga. Anete Ozoliņa atzīst, ka svarīgi, ejot iepirkties, pārdomāt, vai tiešām vajag to, kas iecerēts, un kādas rūpes būs jāuzņemas par lietu, kad tā būs mājās. "Viens ir iepakojuma pārstrāde, bet dažādas preces to ir sarežģītāk pārstrādāt. (..) Tas pats tekstils, šobrīd pasaulē pārstrādā tikai vienu procentu tekstila," analizē Anete Ozoliņa. Inese Avota norāda, ka tekstils salīdzinoši maz nonāk poligona atkritumu kalnā. Tas ir tikai 4-6%, bet tas ilgi sadalās. Visvairāk poligonā tomēr nonāk dažāda veida plastmasa.

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana 2022. gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam. Lai gan līdz rezultātu paziņošanai vēl jāpaciešas, nedaudz noslēpumainības plīvuru pacelsim latviešu valodas stundas laikā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Rezultāti gan būs zināmi 30. janvārī, bet Andrejs Veisbergs atklāj, ka ir daudz gada vārda kandidātu, dažādi jaunvārdi, kas ieteikti, piemēram, spēkdusa (powernap). "Man liekas, ka gada vārds varētu būt "okupeklis", kas parādījās un bija ļoti aktuāls. Diezgan daudz ar Ukrainu saistīto vārdu - rašisms, divsimtnieki (beigtie krievi)," norāda Andrejs Veisbergs. "Daudz vairāk ir gada nevārda kandidātu. Tur ir, piemēram, sankcionēt ar šīm divām dīvainajām nozīmēm, par ko var diskutēt. No vienas puses, sankcijas pastāv un tad var domāt, ja pastāv sankcijas kā sods un negatīva nozīme, tad arī sankcionēt varētu būt ar šādu nozīmi. Bet tie ir ļoti nelaimīgi veidojumi, ka vārdam ir pretējas nozīmēs un katram ir jāizlobī pašam." Veisbergs arī min vārdu apropriācijas, kam arī ir divas nozīmes – pievākt, un izdalīt. Ļoti slikts vārds, atzīst Andris Veisbergs. Starp nevārdiem "posts" kā ieraksts.  "Klimata mērķi - diezgan interesants kombinējums. Ja tā dziļāk padomā, kādi klimatam var būt mērķi. Klimata politikas mērķi varētu būt," norāda Andrejs Veisbergs. Vārds mobilitāte, kas spiež ārā vārdu satiksme un kas ir pilnīgi nepareizi. "Leģendārs, kas tiek pārlietots, totālais modes vārds – komforti – ērti vietā, kā apstākļa vārds ļoti nevēlams, manuprāt. Komfortabli tad vētu lietot," vērtē Andrejs Veisbergs. "Toksisks – modes vārds, viss ir toksisks, sākot no kovida, beidzot ar ģimeni un politiku, un attiecībām." Kā kuriozus viņš min "gājēju pārbrauktuve" un "augstāko meteoroloģisko brīdinājumu sniegputenis gaidāms". Profesors atzīst, ka būs, ko izvēlēties. 

Zinātniekiem joprojām nav vienota viedokļa par to, vai praktiski veselam cilvēkam būtu papildus jāuzņem  dažādu vitamīnu kapsulas, vai pilnīgi pietiktu ar labi līdzsvarotu uzturu, kurā būs rodami visi organismam nepieciešamie vitamīni. Par vitāliem amīniem un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu direktore, diētas ārste Lolita Neimane un RSU Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova. Vitamīna būtība – dzīvības procesu iesaiste.! "Mūsu platuma grādos nav izteiktas avitaminozes, ka kāds vitamīna nebūtu vispār. Bet hipavitaminozes var būt," norāda Lolita Neimane. Viņa arī skaidro, ka ir vairāki iemesli, kāpēc vitamīni vajadzīgi papildus. Viens no tiem - nabadzīgs uzturs. "Šodien tā ir ļoti sāpīga tēma. Pārtikas produkti paliek dārgāki, ir noteikti cilvēki, kuri nevar atļauties visu, ko iesakām kā veselīgus uztura ieteikumus. No otras puses, cilvēkiem, kam nav naudas produktiem, vēl mazāka būs iespēja nopirkt vitamīnus un uztura bagātinātājus," vērtē Lolita Neimane. Riska grupas ir seniori, kam varētu būt traucēta vitamīnu uzsūkšanās. Tāpat cilvēki, kuri ievēro dažādas diētas, kur izslēdz kaut kādu produktu grupu, piemēram, laktozes ne panesamība, kad izslēdz piena produktus. Smēķētājiem vitamīns nr. viens, ko vajadzētu, ir C. Būtu labāk, protams, nesmēķēt. Tiem, kam ļoti patīk alkohols, pirmkārt folskābe un vitamīns B1. Sievietēm, kas lieto kontracepciju, jādomā par vitamīniem papildus. Pusaudzēm pirmā vietā būtu dzelzs un kalcijs, topošajām māmiņām arī dzelzs, jods, folskābe. Vegāniem jādomā par dzelzi, kalciju, vitamīnu B12. Nevajag iet uz aptieku vienkārši sapirkties dažādus vitamīnus un minerālvielas, pirmais, ar ko vajadzētu konsultēties, ir ģimenes ārsts. Vēl ir iespēja veikt analīzes, lai pārliecinātos, kādi vitamīni būtu jāuzņem papildus. "Nav tā, ka tāpēc, ka uz ielas ir slapjš un auksts, ir jāpērk vitamīni un minerālvielas," uzskata Lolita Neimane. "Šobrīd D vitamīns ir tas, par kuru neviens vairs nešaubāmies. Par pārējām lietām nav tā, ka jo vairāk, jo labāk. Drīzāk, lietojot uztura bagātinātājus dažādas kombinācijās, hepatologi vienmēr brīdina par aknu veselību." Viņs aicina ielūtkoties veselīga uztura ieteikumos SPKC mājaslapā.  

Rūpes par sevi vistiešākajā veidā atspoguļojas arī acīs. Kā saglabāt redzi, trenēt vai novērst problēmas, no kurām var izvairīties un ko varam paveikt paši, lai turpinātu pasauli uzlūkot ar iespējami veselām acīm un asu skatienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Darba drošības un vides veselības institūta Aroda un vides medicīnas katedra, pētniece Jeļena Reste un dabiskas redzes atjaunošanas skolotāja Vija Buša. Anda Balgalve atgādina, ka svarīgs ir darba režīms, strādājot pie datora. Sistēma 20 - 20 - 20 nāk no Amerikas - ik pa 20 minūtēm paskatāmies 20 sekundes 20 pēdu (5-6 metru) attālumā. Ideāli - skatīties ārā pa logu. "Šajā pauzē būtu labi izdarīt trīs lietas: vispirms enerģiski izmirkšķinām; izapaļot acis - vienu apli uz vienu pusi, otru - uz otru, daudziem tas liekas sāpīgi un nepatīkami, jo nav pieraduši acis kustināt; tad vienkārši atslābinoši paskatāmies tālumā; vēlreiz kārtīgi izmirkšķinām un strādājam tālāk," skaidro Anda Balgalve. "Ja cilvēks saka, ka nevar atļauties, der atcerēties, ka tas no stundas paņem minūti." "Cilvēki, kam acis ir nospringušas, pirmo nedēļu paņemiet pulksteni blakus, tai nav jābūt precīzi 20 minūtei, bet to ritmu. Tad vēlāk cilvēki saka, ka acis pašas prasa, ir iemācījušās. Vienkāršs ieteikums, kas rada milzīgu efektu," atzīst Anda Balgalve. Vija Buša atgādina, ka acis tāpat jākopj kā āda, mati vai nagi. Bet to vajag gribēt un tam vajag arī atrast laiku. Var dzīvot bez brillēm līdz sirmam vecumam, bet tas ir regulārs darbs, it sevišķi, ja brilles jau ir iegūtas. "Tiem, kas grib atturēties no briļļu lietošanas, pirmais ir pauzes, strādājot pie datora. Visu redzes problēmu, izņemot traumas, pamatā ir sasprindzinājums. Cilvēka acs nav radīta darbam tuvumā ilgstoši. Pauzes ir pats pirmais," atzīst Vija Buša. Viņa iesaka uzlikt datorā atgādinājumu, ka ir pēc pusstundas ir vajadzīga pauze. "Tad pastumiet visu malā, atgrūdiet krēslu nost, kārtīgi izstaipieties, izapaļojiet plecus, pagroziet galvu, protams, pamirkšķiniet acis. Elpojiet dziļi, paskatieties pēc iespējas tālāk. Tāluma vērošana ir ļoti laba," iesaka Vija Buša. "Vēl - sarīvējiet siltas plaukstas, uzlieciet uz acīm tā, lai plaukstu iedobīte ir tieši pret aci. Acis sākumā vaļā, pamirkšķiniet, sajūtiet, ka nav piespiestas, aizveriet ciet. jums pietiks ar 20 sekundēm un jutīsiet, kā acis atslābinās. (..) Tad, kad atļaujiet sev pauzi, dariet jebko, kas jūs atslābina, kaut vai pieceļaties un nostājaties uz rokām vai galvas." Vēl viņa atgādina par fiziskām nodarbēm un arī domāt par uzturu.  

Situācija darba tirgū beidzamajā laikā ir krasi mainījusies, izveidojušies jauni paradumi, taču darbinieku nozīme ikviena uzņēmuma darbībā joprojām ir milzīga. Kā strādāt tālāk? Kā noturēt labos darbiniekus un kā uzņēmums var būt lojāls saviem darbiniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" vecākā konsultante Kristiāna Boša. Jaunākie pētījumi rāda, ka darba tirgus pēc pandēmijas un tagad, ekonomiskās krīzes ietekmē, nebūs tāds, kā bija iepriekš. "Darba vide tāda, kā tā bija 2019. gadā pirms pandēmijas tāda nebūs vairs nekad. Mēs esam izmainījuši sociālo līgumu, tas ir pamats, nerakstīti likumi, uz kuriem balstām darba attiecības, ko viena puses sagaida no otras. Tas ir mainījies un atpakaļ tur nebūsim," norāda Kristiāna Boša. "Tas ir koncepts, ka fokusā ir cilvēks, darbs ir tikai daļa manas dzīves, tā nav galvenā daļa dzīves. Tas tiek integrēts dzīves konceptā un tas maina uztveri, kā domājam par darba nozīmi dzīvē." Eva Selga piekrīt, ka dzīve ir mainījusies. "Šobrīd lielais izaicinājums ir vadītājiem, ka ir daļa darbinieku, kas strādā no mājām, daļa, ka nāk uz biroju. Elastīgais darba laiks pie mums atnācis uz palikšanu," atzīst Eva Selga. Te nav runa par tiem, kam jābūt ražošanā. "Skaidrs, ka nevar no mājām strādāt. Sapnis tāds būtu, izdalīt darbu pa mājām un savākt konservus atpakaļ, bet diez vai dzīvē tas īstenojams. Attiecīgi, cilvēki, kas strādā ražošanā, ir pieņēmuši, ka attālinātā darba modelis nav iedzīvināms. Tie, kas var, ražošanas apkalpojošie, arī dzīvo kā baltās apkaklītes, kur bija ieviests attālinātais darbs," vērtē Andris Bite. Viņš uzskata, ka ilgtermiņā, strādājot attālināti, zūd darba kvalitāte. To var labi redzēt budžeta iestādēs. To jūt ikdienā strādājot un kontaktējoties ar  valsts pārvaldi. Procesu izpildes gaita ievelkas. "Latvijā ir katastrofāls darba roku trūkums un tas rada ne tikai pozitīvu efektu darbiniekam, bet arī negatīvo - pārpirkšana, pārmānīšana uz jaunu darbu vidi neveido ilgtermiņā efektīvu," uzskata Andris Bite. "Šobrīd darbinieks nav motivēts lielākajā daļā gadījumu kļūt par ilgtermiņā darbinieku un veidot dzīvi un karjeru vienā uzņēmuma, jo zina, ka jebkurā brīdī pieceļoties pēc divām stundām atradīs jaunu darbu," atzīst Andris Bite. "Lielākā daļā gadījumu, ja runājam par ražošanu, mēs fiziski pārpērkam ar naudu viens no otra. Tā ir darba alga, un galarezultātā ekonomikai tas nav labi, jo maksājam vairāk nekā cilvēks spēj pienest produktivitāti. Galarezultātā ir vāji uzņēmumi, neattīstīts eksports, mazi ieņēmumi nodokļos. Darbiniekam šādā situācijā nav vairs vajadzība "degt" par to darbu. Lielā daļā darbaspēka tirgus šādi procesi notiek." Runājot par darba tirgus sakārtošanu, Eva Selga vērtē, ka ir valstiskā līmenī jālemj par darbaspēka ievešanu. "Mums ir jāieved cilvēki," atzīst Eva Selga. "Mums ir jāieved cilvēki, kas varētu strādāt. Tas ir valstisks jautājums, kādus cilvēkus mēs šeit gribam redzēt - no bijušās Padomju Savienības dienvidu republikām, vai mēs griba redzēt Eiropas cilvēkus? Ja gribam noturēt šeit kaut kādu ekonomiku, tas ir jādara. Ja mēs to valstiskā līmenī neizlemsim - mēs gribam redzēt cilvēkus no tādiem un tādiem reģioniem ar tādu un tādu izglītību, ar tādām un tādām prasmēm un kompetencēm, esam gatavi darīt to, to, to - mācīt valodu, piedāvāt dzīves apstākļus normālus, ļaut nopelnīt. Ja to neizdarīsim, brauks iekšā tas, kas brauks, un mēs vairs nekontrolēsim."    

Iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā valsts pārvaldē var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tomēr ne visi zina, kā to darīt. Janvārī Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus piedalīties praktiskās tiešsaistes nodarbībās, lai iepazītos ar līdzdalības iespēju klāstu. Par šīm iespējām un iedzīvotāju motivāciju iesaistīties saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Valsts kancelejas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja, "Pareizo kursu" pasniedzēja, lektore un komunikācijas speciāliste Jana Bunkus un vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Valsts pārvalde aicina iedzīvotājus iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā no idejas līdz gatavam projektam. Bet vai iedzīvotāji ir gatavi piedalīties un izteikt savu viedokli par, piemēram, Ministru kabineta noteikumu grozījumiem vai dažādiem attīstības plānošanas dokumentiem, jautājam Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem. "Latvija ir viena no valstīm, kur uzticēšanās valsts pārvaldei, politiķiem ir ļoti zema, salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc valsts pārvalde domā par mehānismiem, kā iedzīvotājus iedrošināt iesaistīties un ilgtermiņā šo uzticēšanās krīzi pārvarētu," skaidro Zane Legzdiņa-Joja. Lekcijas ir viens no soļiem, kā to veicināt. Nākamām lekcijām, kas būs 19. janvārī, vēl var pieteikties. Vienas nodarbības ilgums - tikai 50 minūtes. Nodarbības ir domātas, lai izglītotu par iespējām ikvienam, iesaistoties formālos, neformālos formātos kļūt aktīvākiem, sākot no ikdienas jautājumiem līdz nacionāliem jautājumiem. Arī ikdienas iesaiste dod pienesumu sabiedrībai. "Cilvēki, kas ir aktīvi, viņi spēj palīdzēt citiem ar savu brīvprātīgo vai reizēm apmaksāto ieguldījumu kopienas attīstība. Aktīvo cilvēku ieguldījums ir vērtīgs," atzīst Zane Legzdiņa-Joja.   Svarīgi arī, iesaistoties prast pamatot savu viedokli. Tad tam ir cits svars.

No 1. februāra spēka stājas fizisku personu elektroniskās identifikācijas likuma izmaiņas, kas krietni paplašina e-paraksta lietošanas iespējas. Bet tie nav vienīgie jaunumi. Par e-paraksta un e-adreses jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar izmaiņām iepazīstina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. "Ne reti cilvēki domā, ka e-ID karte ir tikai tāds plastikāta gabaliņš, ko uzrādīt ceļojot Eiropas Savienības robežās. Būtiskā lielā pievienotā vērtība - ir digitālā vide. Ja digitāli varam saņemt dažādus pakalpojumus, kas ir simtiem un tūkstošiem. Viens ir valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas, arī komersanti ir čakli e-paraksta ieviesēji, šobrīd jau vairāk nekā 350 portālos un dažādās vietās ir integrēta ienākt vai parakstīt dokumentus," norāda Vineta Sprugaine. Viņa bilst, ka neizmantojot digitālo vidi, cilvēks tērē savu laiku un līdzekļus dodoties uz kādu iestādi. Dati rāda, ka 2022. gadā vairāk cilvēki ir parakstījusies, izmantojot e-ID karti, ne e-parakstu mobile. Sprugaine arī  atgādina, ka e-ID karte būs obligāta no 1. maija. 1.februārī spēkā stājas Fizisku personu elektroniskas identifikācijas likuma izmaiņas, kas paredz, ka komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē savus klientus, šī iespēja jānodrošina arī ar nacinālajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem eParaksts mobile un eID karti. Pase digitālajā vidē ir e-ID karte vai e-paraksts. Tam ir juridisks spēks kā personu apliecinošam dokumentam. "Garš bija ceļš, bet ir pietuvojies finiša taisnei, kad stājas spēkā likuma grozījumi, kas uzliek komersantiem par pienākumu nodrošināt iespēju - ienākt viņu portālos ar nacionālajiem rīkiem - e-ID karti vai e-parakstu," atzīst Vineta Sprugaine. "Kāpēc tas  ir vajadzīgs? Pirmkārt, ja valsts ir nodrošinājusi šo rīku tehnoloģiju, loģiski, ka paplašinām izmatošanas iespējas. Otrs, ir cilvēki, kam nav internetbankas un viņam nav rīku, kā ieiet nama apsaimniekotajā portālā, valsts iestādes interneta vietnē. Trešais, aicinu pārdomāt, cik laika velta paroļu "atkopšanai"? Šis palīdz risināt "paroļu trauksmi", ka ir viens rīks dažādām dzīves situācijām, gan ļoti formālām un juridiski saistošām, gan pavisam sadzīviskām." 

Iespējams, jau nākamziem daudziem būs jāiegādājas jaunas ziemas riepas. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsākusi diskusiju par automobiļu riepu, kas marķētas ar M+S (dubļi+sniegs) apzīmējumu lietošanas aizliegumu ziemas sezonā, ja tām papildus uz riepas sāniem nav atrodams kalna un sniegpārsliņas marķējums. Kāpēc tā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc vajadzētu ieviest izmaiņas, skaidro CSDD Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Viedokli izsaka un vērtē auto riepu eksperts Didzis Zaļkalns un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Skaidrojot satiksmes drošības aspektus, kāpēc vajadzētu attiekties no "vissezonas" riepu izmantošanās ziemā, Jānis Liepiņš arī min, ka visticamāk, būs arī pārejas periods. "Noteikti būs pārejas periods, jautājums, tas būs gads, divi vai kāds cits periods, to lems likumdevējs. Kopumā tas nebūs, ka ar rītdienu stājas spēkā un uzreiz tās riepas nevar lietot," skaidro Jānis Liepiņš. Oskars Irbītis atgādina, ka "riepu likumdošana" neatceļ fizikas likumus. Kas nozīmē, lai cik labas būtu riepas, jāņem vērā braukšanas apstākļi. "Ar fiziku ir jādraudzējas, ja uz ceļa ir ledus, arī ar kalnā kāpēju kāpšļiem ne vienmēr varēs apstāties," atzīst Oskars Irbītis. Ierakstā uzklausām Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmundu Ozolnieku. Ziemas sezonā Ceļu satiksmes drošības direkcija Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Madonā un Talsos organizē bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas. Šonedēļ bezmaksas konsultācijas notiek Liepājā, bet par to, kādas riepas izvēlēties drošai braukšanai, stāsta Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks.

Mainīt profesiju un atrast jaunus ceļus dzīvē var gandrīz jebkurā vecumā. Ņemot vērā bezdarba problēmu, ekonomisko situāciju un dažādas nākotnes perspektīvas, arī brieduma gados var nākties meklēt citu nodarbošanos vai iespēju izglītoties. Vai un kā tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles ESF projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai karjeras konsultante Sanita Bertmane, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un „airBaltic” Talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova. Signe Bāliņa norāda, ka pieprasījums pēc IT nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, un turpinās arī tagad. Nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Turklāt šī ir nozare, kur jāmācās visu mūžu, jo tehnoloģijas nepārtraukti mainās. Ja nemācies, izkrīti no nozares.  Signe Bāliņa mudina cilvēkus apgūt tehnoloģijas un paskatīties, ko var mainīt karjerā. "Nereti ir tā, ka IT nozare ir tikai programmētāji. Mums ļoti vajag programmētājus, bet tikpat labi mums vajag cilvēkus, kas strādā ar lietotājiem, klientu atbalsts. Ja esi bijis lielisks komunikāciju speciālists vai lielisks skolotājs, bet gribi kaut ko mainīt dzīvē, kāpēc lai tu nebūtu lietotāja atbalsta speciālists, kur ir pašam jāsaprot, kādas tehnoloģijas un sistēmas tiek izmantotas un tu atbalsti citus cilvēkus," vērtē Signe Bāliņa.  Arī tad, ja negribi mainīt savu darbu vai jomu, jo vairāk mācīties un apgūsi jaunas tehnoloģijas, padomāsi, ko varētu savā darbā darīt citādi, kā tehnoloģijas var palīdzēt. IT nozarē vajadzīgi speciālisti, kas ir ne tikai IT speciālisti. Klausītāju viedokļi gan neliecina, ka ir iespēja tik veiksmīgi mainīt karjeru un atrast jaunu darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Marina Volkova skaidro, ka uzņēmums cenšas lauzt stereotipu par 50+, gribētu piesaistīt cilvēkus ar jau krietnāku dzīves un darba pieredzi pieteikties stjuartu vakancēm. Raidījuma viešņas vērtē, ka, protams, var zīmēt rožainu bildi un mudināt, bet ir reāli stereotipi cilvēkiem, kurus ir grūti pārvarēt. Tāpat atsķirīga situācija par iespējam ko mainīt ir Rīgā un reģionos.

Lai gan daudzas saimniecības nozares pēdējās desmitgades ir dzīvojušas darba roku pusbadā vai pat badā, pastāv viedoklis, ka turpmāk, līdz ar automatizācijas un robotizācijas straujāku ieviešanu, darba roku deficītam vajadzētu pazust. Un tā nav laba ziņa darba ņēmējiem. Kādas ir jaunākās darba tirgus tendences un kā tas skar gados jaunus darba ņēmējus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Evolution Latvia" Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa un talantu piesaistes speciāliste un personāla atlases uzņēmuma "Nextra" dibinātāja Evija Šalte. Sanita Kļaviņa atzīst, ka gados jauni darbinieki ir gana iekārojams darba resurss un par jauniešiem ir sīva konkurence. "Mēs kā uzņēmums domājam, kā padarīt mūs iekārojamus šim darba spēkam, lai ne tikai pie mums atnāktu strādāt, bet arī lai paliktu, lai patiktu, lai veidotu karjeru," atzīst Sanita Kļaviņa.  Uzņēmums iegulda laiku un darbu, lai pētītu un saprastu, ko jaunie cilvēki, kas sāk strādāt uzņēmumā, domā un grib. Veiktais pētījums ir velme izprast, lai labāk piemērotos un būtu labāks darba devējs. "Pārsvarā interesēja, kas ir tie aspekti, kas nosaka izvēli par labu vienam vai otram darba devējam, kas ir tās lietas, kas šiem cilvēkiem ir svarīgas darbā, kāpēc viņi pieņem lēmumu mainīt darbu?" turpina Sanita Kļaviņa. "Pārsteigums savā ziņā, ka nekas būtiski atšķirīgi nav dažādām paaudzēm. Jauniem cilvēkiem tieši tāpat kā gados vecākiem viens no būtiskākiem faktoriem jauna darba meklēšanā tāpat kā vecākiem ir atalgojums, karjera, iespējas mācīties. Varbūt procenti atšķiras, bet tās nav būtiskas atšķirības," norāda Sanita Kļaviņa. "Jaunie cilvēki darba tirgū ir tāpat būtiska konkurējoša daļa kā pārējie. Nav tā, ka viņi ir jauni un samierināsies, ka tik darbs, vienalga, cik maksā." Darba ņēmēju lojalitāte uzņēmumam ir jānopelna. "Tā kā šobrīd situācija darba tirgū ir tāda, ka darbinieks stāv un domā, pie kura darba devēja iešu (..) Darba ņēmējs ir mazliet varas pozīcijās. Darba ņēmējs izvēlas, pie kā strādāt, lojalitāte ir jānopelna [uzņēmumam]. Izvēle ir liela, darbinieki ir izvēlīgi. Tas nav vienkārši," atzīst Sanita Kļaviņa. Evija Šalte norāda, ka Baltijas darba spēka tirgū jāņem vērā arī sociālantropoloģiskie faktori, analizējot situāciju. Viens - esam demogrāfiskajā bedrē un tajā būsim vēl kādu laiku. "Tāpēc ir ārkārtīgi liela cīņa, kurš ienāk darba tirgū," vērtē Evija Šalte. "Pēc 18 - 20 gadiem gada laikā mums labākajā gadījumā ienāks 10 000 jaunu darbinieku darba tirgū. Kas ir ārkārtīgi maz. Cīņa par darbaspēku būs vēl lielāka. Pozitīvākās tendences iezīmēt nevar, mēs cīnīsimies par jauno darbaspēku vēl vairāk nekā šobrīd." Desmit tūkstoši jaunu darbinieku vēl ir pozitīvs rādītājs, jo jau šobrīd Baltijas darba tirgus ir ļoti iekārojams Skandināvijai, Rietumeiropai. Lai arī Latvijas uzņēmumi uzlabo savu darba vidi un arī atalgojumu, jautājums, vai tie, kuri strādā Skandināvijas tirgū, ir atgriezīsies Latvijā. Evija Šalte arī norāda, ka ļoti svarīgi ir nepārstāt mācīties. "Darba tirgu var redzēt, ka cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, viņš uzsācis karjeru, iespējams, pat veiksmīgu, desmit gadus nostrādājis kādā darba vietā un, piemēram, šis uzņēmums nolemj pamest Latvijas tirgu. Tev ir tikai tas prasmju kopums un tā izglītība, kas iegūta pirms kāda laika. Tev ir daudz grūtāk sākt konkurēt no jauna darba tirgū. Mans aicinājums jebkuram jaunietim, jebkuram darba ņēmējam - nekad nepārstāt mācīties. Tas ne vienmēr ir par augstāko izglītību, par prasmju attīstību, cik daudz lasu profesionālo literatūru, ko vēl iemācos, kā komunicēju, sociālās prasmes, kas šobrīd ir vērtīga prasme. Jauni cilvēki, pēc pandēmijas sēžot mājās, ir maz socializējušies, sociālās prasmes ir jāattīsta no jauna," vērtē Evija Šalte.

Par cīņas suņu šķirņu pilnīgu aizliegumu Latvijā runas te uzvirmo, te noplok. Tikmēr šie suņi dzīvo kopā ar mums un noteiktai sabiedrības daļai tas raisa bažas par savu un apkārtējo drošību. Vai šādu suņu izskaušana ir vienīgais risinājums, lai tie potenciāli neapdraudētu apkārtējos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē raidījuma "Ķepa uz sirds" producente Inese Kreicberga, amerikāņu pitbulterjera īpašniece Inga Lupančuka un kinoloģe Marika Krauja. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli. Šis ir klausītājas rosināts temats. Īss situācijas raksturojums. Kluss Pierīgas ciemats, draudzīgi kaimiņi, izņemot vienu, kura mājas pagalmā skraida pitbulterjers. Ja tikai skraidītu, bet diezgan agresīvi rej gan uz garāmgājējiem, gan uz kaimiņiem, arī maziem bērniem. Vai aiz gara laika, vai tiešām dēļ rakstura, suns papluinījis kaimiņienes sētu. Neapmierinātība un sūdzības policijai krājas. Cietusī uzskata, ka šādas suņu šķirnes ir valstī jāaizliedz. Vai ar pitbulu izskaušanu tiesām būs līdzēts? Varbūt vaina nav sunī, bet saimniekā? "Uzticīgi cilvēkiem, ļoti spēcīgi ne tikai miesas būvē, bet arī rakstura ziņā. Ar viņiem var pacīnīties, jo man nepatīk garlaicība. Man patīk izaicinājumi, arī viņam patīk izaicinājumi," izvēli par labu pitbulterjeram raksturo Inga Lupančuka. "Viņi ir ļoti jautri, drošsirdīgi, paklausīgi. Ar viņiem nav garlaicīgi, viņi mīl dzīvi, mīl cilvēkus. Ir šādas tādas problēmas ar zooagresiju, bet tas ir kontrolējams." Inese Kreicberga norāda, ka ir divu veidu cilvēki. "Pirmie ir tie, kas saprot, ko nozīmē suņa audzināšana. Viņi saprot to, ka suns ģimenē mainīs pilnīgi visu dzīvi. Viņiem jāparedz laiks, lai ar to spēlētos, audzinātu, ietu uz nodarbībām. Tie cilvēki arī rūpīgi izvērtē šķirnes aprakstu un iegādājas no sertificēta audzētāja," atzīst Inese Kreicberga. "Tad ir otra daļa cilvēku, kas "pavelkās" uz kaut kādu modes šķirni, piemēram, "komisāru Reksi" un viņi grib smuku bildīti. Viņi pa lēto no dažādiem sludinājumu portāliem nopērk kaut ko bez papīriem, jo uz izstādēm mums nav jāiet." "Un par to pitbulu kaimiņos - kā mēs varam zināt, ka tas ir pitbuls? Nav nekāda apliecinājuma. Gribētu redzēt ciltsrakstus. Otrs - kāda ir saimnieka attieksme un kā ir nodarbinājis savu suni. Jo cilvēki saprot, ka viņi negrib ieguldīties nodarbinātībā. 90% gadījumu vainīgs pie situācijas ir saimnieks nevis suns," turpina Inese Kreicberga.  Inga Lupančuka piebilst, ka ar suni ir jāstrādā katru dienu, nevar tikai reizi nedēļā aiziet pie kinologa. Marika Krauja piekrīt teiktajam, ka suns ir saimnieka spogulis.  "99% ir tas, ko iegulda, tāds suns arī būs. Cilvēki ļoti bieži paņem suni, iedomājas, ka būs idille un skaisti, ka suns gulēs pie kamīna, bet realitāte ir tāda, ka suns rej, suns var kost, viņš skrien, viņš grib savu aktivitāti kaut kur izlikt. Ir jāstrādā ar suni, ir katru dienu jādarbojas," atzīst Marija Krauja. Marija Krauja vērtē, ka ideāli būtu, ja cilvēki, pirms ņemt suni konsultētos ar kādu instruktoru, kā sagatavoties kucēna ienākšanai mājās. Instruktors varētu pastāstīt, ar ko rēķināties. Viņa gan piebilst, ka šādu gadījumu nav, parasti suņu saimnieki nāk jau pēc tam, kad iegādājušies suni un ir sākušās problēmas. Inese Kreicberga uzskata, ka Latvijā suns cilvēkiem ir ļoti viegli pieejams. "Ir cilvēki, viņi nopērk māju, nopērk suni un ko viņi dara: attaisa vaļā durvis un viņš valkājas pa pagalmu. Ko viņš darba - viņš apmierina savu instinktu un rej, aprej garāmgājējus, ošņājas. Viņš pats sevi nodarbina un suns tiek izlaists, jo saimnieks uzskata, ka ar dzīvnieku nav jānodarbojas. Kur tam sunim likt to enerģiju? Viņš grauž sētu, grib atrast veidu, kā izmukt. Kāpēc jums vajag suni, ja jūs ar viņu negribat nodarboties," analizē Inese Kreicberga.    

2022. gada nogalē ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits Latvijā samazinājās gandrīz par 40%, bet sars cov2 vietu ieņēmuši citi vīrusi, kas turpina pārbaudīt mūsu imūnsistēmas spēju tiem pretoties. Vai šajā ziemas sezonā apkārt klejojošu vīrusu ir vairāk nekā iepriekšējos gados, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un ģimenes ārste Sandra Gintere. Aktuālo situāciju raksturo Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste no no Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa Rita Dobriņina. Viņas arī skaidro, kā rīkoties, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes. Savkārt Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča skaidro, kāda ir šobrīd medikamentu pieejamība aptiekās. "Tas, kas notiek Latvijā, vienlaicīgi cirkulējot daudz dažādiem vīrusiem, mēs neesam izņēmums. Ļoti līdzīgi ir visās Eiropas valstīs un ne tikai Eiropā, arī citur rietumu pasaulē. To, ka gripa nāks un būs smaga, mēs zinājām. Mēs arī brīdinājām sabiedrību un kolēģus. To mēs no dienvidu puslodes redzējām. Arī to, ka tik ļoti daudz slimo bērni. Arī hospitalizācijas pieauga. Tam nevajadzēja mūs pārsteigt nesagatavotus, jo mēs to zinājām," situāciju saslimstības ziņā skaidro Dace Zavadska. "Tie pārējie vīrusi, tas nav nekas neparasts. Tas ir loģisks iznākums tam, ka mēs divus gadus, piemēram, trīs gripas sezonas staigājām maskās, izolējāmies, katrs sēdējām savās mājās, viens ar otru netikāmies. Tagad mēs šo, ko joprojām spītīgi sauc par "imūno parādu" atmaksājam. Tas ir normāli, par to nevajadzētu krist panikā, vajadzētu saprāta robežās tam iziet cauri, neieslēdzot mehānismus, kas, cenšoties mūs izolēt, tādējādi vēl pagarinot šo efektu. Protams, ir daudz dažādas sazvērestības teorijas, ka to ir radījis Covid, izmainījis cilvēka imūno sistēmu un viņa atbildes, tās ir pilnīgas muļķības. (..) Tas ir loģisks iznākums, kaut kādā mērā par to domājām, ka tā tas pēc tam būs un tagad mēs to redzam." Ģimenes ārste Sandra Gintere atgādina, ka ļoti būtiska nozīme ir šķidruma lietošanai saaukstēšanās periodā. Ne tikai maziem bērniem, bet arī senioriem, kas ļoti grēko ar šķidruma uzņemšanu.  "Ieteiktu, ne uzreiz divus, trīs litrus izdzert, bet ļoti labi ir sākt vairāk nekā parasti. Tieši saslimšanas gadījumos, kad ir milzīga temperatūra, kad zaudējam pastiprināti šķidrumu, tad noteikti ir jāuzņem papildus šķidrums," norāda Sandra Gintere. Bērnus viņa mudina zīmēt krūzītes, lai zinātu, cik daudz šķidruma izdzer. Arī senioriem jautā, cik krūzītes šķidruma izdzer - vienu vai vismaz trīs.  Un vēl atgādinājums par kafiju. "Parasti domā - es jau izdzeru lielu krūzi kafijas, es uzņēmu šķidrumu. Kafija ir viegls urīndzenošs līdzeklis, ar to arī vairāk zaudējam šķidrumu, nevis uzņemam. Ja dzeram kafiju, jārēķinās, ka vēl ir jāuzņem šķidrums," bilst Sandra Gintere.  

Kā būtu jauno gadu sākt ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu? Par iespējām izvingrināt sevi slēpošanas trasē vai vienkārši mežā arī ļoti mainīgos laika apstākļos, kādi tie ir šobrīd, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Doties slēpot, gan laisties no kalna, gan slēpot mežā aicina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas distanču slēpošanas vecākais treneris Kalvis Ciekurs, kalnu slēpošanas instruktore Ginta Kleinberga, kalnu slēpošanas instruktors Renārs Doršs, ceļotājs untūrisma eksperts Juris Smaļinskis un atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš.

Ko nozīmē inovācijas medicīnā, kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un kā notiks inovāciju ieviešana, un kas notiek pašlaik, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta, psihiatre Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja Liene Sīle un inovāciju stratēģijas uzņēmums „Helve” līdzdibinātāja un vadošā partnere Marija Ručevska.

Mājoklī ieperinājies pelējums ne tikai apdraud tajā dzīvojošo veselību, bet arī norāda uz mājas slikto tehnisko stāvokli un zemo energoefektivitāti. Kādi ir pieejamākie veidi, lai cīnītos ar pelējuma sēnītēm, kas braši vairojas māju pagrabos, dušas telpās un istabās, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš un RSU Aroda un vides medicīnas katedras lektore un pētniece Aneka Kļaviņa. Ingus Skadiņš atzīst, ka pelējuma sēnīte ir klātesoša cilvēka ikdienā jau tūkstošiem gadu. "Mēs pat neapzināmies, cik bieži dzīvojam ar viņām kopā, tā ir neredzamā mikrobioloģijas pasaule, ko ar neapbruņotu aci nemaz neredz. Ja runā vispār par pelējumiem, tie ir kļuvuši par lielu mūsu ikdienas daļu. Ja skatās veikala plauktos, redzam pelējuma sierus, redzam daudzas citas pārtikas industrijas, kur izmanto pelējumus pat produktu sagatavošanā," norāda Ingus Skadiņš. "Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu šie rādītāji [pelējuma sēnīšu klātbūtne] nebūs tik bīstami. Te runājam par atsevišķu cilvēku grupu, riska grupām, kas varētu būt gados veci cilvēki, cilvēki ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, bērni, cilvēki ar lielākām alerģiskām izpausmēm, ar hroniskām slimībām, akūtām respiratoram saslimšanām," turpina Ingus Skadiņš. Aneka Kļaviņa atzīst, ka cilvēkiem patīk skaista vide apkārt un, ja ir redzami vizuāli bojājumi, ko rada pelējuma sēne, pirmais risinājums būtu to nomazgāt un notīrīt, lai neattīstītos tālāk. "Mans pirmais ieteikums būtu – risināt vizuālo problēmu," bilst Aneka Kļaviņa. "Pelējums sāk augt, kad ir paaugstināts mitrums gan materiālā, gan gaisā. Pirmais risinājums – žāvēt materiālu un telpas, tad mazgāt un žāvēt atkal. Sākt lietot visādus dezinfekcijas vai pelējumu iznīcinošos līdzekļus vajadzētu tikai, ja esam kāda no jutīgajām grupām. Ja esam stiprs pieaudzis cilvēks, pietiks ar pelējuma sēņu nomazgāšanu un telpas uzturēšanu higiēniskā kārtībā." Ar ikdienišķu tīrību pietiks, lai pelējuma sēne atkal nesavairotos. Žanna Martinsone iesaka neradīt vidi, kas patīk pelējuma sēnītēm, un tas ir mitrums un siltums. "Arī mums patīk siltums un kaut kāds mitruma līmenis. Dažreiz ir tā, ka tas ir uz robežas un nevaram pilnībā novērst, pilnīgi sausā gaisā arī nebūs labi dzīvot," atzīst Žanna Martinsone. "(..) Daudzas lietas varam paši varam regulēt, bet dažreiz nav tik vienkārši." Viens no ieteikumiem ir pelējuma sēni mazgāt, izmantojot ķīmiju, konkrēti fungicīdus. Aneka Kļaviņa skaidro, ka līdzeklis nogalina pelējuma sēni, kas ir dzīvs organisms, līdz ar to var nogalināt arī kādas mūsu dzīvās šūnas. Ķīmiskie līdzekļi ietekmēs arī cilvēka veselību un tos lietojot maksimāli jāievēro drošība.  

Personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada maija. Bet kas notiks ar pasēm un vai līdz maijam vēl ir reāli paspēt eID noformēt? Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. "Šobrīd primāri noteikts, ka eID karte būs personu apliecinošs dokuments. Arī pasi var izmantot," skaidro Gatis Ozols. Maira Roze norāda, ka daudzi izvēlās kā personu apliecinošu dokumentu ņemt gan pasi, gan eID karti. Pase ir būtiska tiem, kas vēlas ceļot, jo ir vairākas valstis, tajā skaitā Lielbritānija, kur iebraucot nepieciešams uzrādīt pasi. Jāatceras, ka pasei jābūt sešus mēnešus derīgai. Senioriem, kuriem ir izsniegtas beztermiņa pases, tās varēs izmantot līdz 2030. gada beigām. Tas pats attiecas uz pirmās grupas invalīdiem, cilvēkiem, kas ilgstoši uzturas sociālās aprūpes institūcijās, politiski represētām personām. "Likums saka, ka eID karte ir obligāts dokuments, bet administratīvais sods ir, ja nav neviena dokumenta," norāda Maira Roze. "Šobrīd ir aicinājums šo dokumentu paņemt, bet nav sankcijas, kas pārejas periodam ir samērīgi." Derīgu pasi arvien varēs izmantot. Gatis Ozols vēlreiz atgādina priekšrocības, ko nodrošina eID karte. Par pakalpojumiem, ko varēs nodrošināt, izmantojot eID karti, saruna ar iepriekš raidījumā. PMLP darbinieki pie cilvēkiem, kuri ir uz gultas, arī brauc uz mājām noformēt dokumentu. Maira Roze atgādina, ka eID karti, kurai beidzies termiņš, nedrīkst sagriezt kā bankas karti un izmest atkritumos, tā jāņem līdzi uz PMLP un jānodod, mainot dokumentu. Cilvēkus mudina sazināties ar tuvāko PMLP nodaļu, lai iestātos rindā kartes maiņai vai noformēšanai, kā arī pieteikties, izmantojot lietotni "Qticket". PMLP tālrunis uzziņām 67209400.  

Līdz 31. janvārim Latvijā reģistrētajiem mazajiem uzņēmumiem ir pieejamas bezmaksas apmācības kiberdrošības un pretpikšķerēšanas jomā, jo, neskatoties uz pēdējo gadu ļoti aktīvajām izglītošanas kampaņām, uz pikšķerēšanas e-pastiem turpina iekrist ievērojams skaits dažādu uzņēmumu darbinieku. Kā noziedznieki iemidzina mūsu modrību un kā pret to cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina „Corporate Solutions” biznesa attīstības direktors un apmācību platformas „Cloudstudy” vadītājs Imants Felsbergs, kiberdrošības eksperts Kārlis Apalups un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Uz pikšķerēšanu iekrīt 20 - 70 %. Tā trāpa visiem. Uzņēmējiem tās var būt ne tikai "tradicionālās" vēstules no Nigērijas prinčiem, bet arī pavadzīmes, kas pienāk it kā no sadarbības partneriem, bet realitātē ir mainīti bankas rekvizīti. "Ir vēstules, kas jau noformētas individualizēti, noziedznieki ir ielūkojušies mājaslapā un līdz ar to vēstules saņem viens vai divi cilvēki, arī noformējums mēdz būt atšķirīgs. Līdz ar to dažādas ir iespējas atpazīst krāpniekus. Labi sagatavota vēstule var arī veiksmīgi iziet cauri" analizē Gints Mālkalnietis. Viņš stāsta, ka redzējis arī vēstules, kuru pamatā ir reāla sarakste, tikai modificēta. Tas var būt aicinājums atvērt kādu failu, atsaucoties uz bijušu darījumu, lai pārskatītu tāmi vai kādu tehnisko risinājumu. "Šādas iziet cauri ļoti vienkārši, cilvēki zina sadarbības partnerus, atceras, ka pirms pusgada bija objekts, kaut ko darījām, paskatīsimies. Ja runājam par maksājumiem, vienmēr esmu uzsvēris - mācāmies elektroniski parakstītos dokumentus lietot. Vajag atcerēties, ka mums ir šāda aizsargāta sarakstes forma, kur varam digitāli nodrošināt, ka šis dokuments nemainīgs aiziet līdz partnerim un ka viņš spēj identificēt, no kā saņēmis. Bizness vēlas ļoti skriet, un ar šo skriešanu un nevēlēšanos veltīt divas, piecas minūtes, lai šos elektroniskos sarakstus apstiprinātu, zaudē simtus, tūkstošus. Zaudējumi uz šāda veida kļūmēm, nepārskatot dokumentus, ko vajadzētu pārskatīt, tie ir sešciparu skaitļi Latvijā regulāri," atzīst Gints Mālkalnietis. Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. "Atsaucība mācībām nav pārāk liela," atzīst Imants Felsbergs, "Mācībās vairāk uzsvars ir uz kiberdrošības kultūras veidošanu, jo nav viena konkrēta risinājuma visiem gadījumiem. Darbiniekiem ir jāzina, kā ikdienā rīkoties ar informāciju dažādā formā, arī lietojot sociālos tīklus. Tāpat jāsaprot fiziskās drošības pamatprincipi, ka jāaizver durvis un jāuzliek signalizācija, tāpat ir jāzina, kā strādāt ar e-pastu, uzņēmuma informāciju un jāzina, kā rīkoties, ja notiek jaut kas slikts."  

Arvien populārāks kļūst uzskats, ka jebkuru valsti pa īstam var iepazīt, nevis apmeklējot ierastās tūrisma vietas, bet gan satiekot vietējos cilvēkus. Kā piedāvājums "Lauku dzīvesveids" ļauj tūristiem iepazīt dzīvi un cilvēkus Latvijas laukos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar piedāvājumu "Lauku dzīvesveids" iepazīstina "Lauku ceļotāja" pārstāve Anna Palelione. Ko piedāvā tūristiem un kas interesē tūristiem no ārvalstīm, atklāj z/s "Ozoliņi" saimniece Evita Lūkina, "Lauku tēju" piedāvātāja, zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece, viesu nams "Mauriņi" saimniece Māra Zemdega un viesnīca "Kārļamuiža" pārstāve Baiba Stepiņa.  

Mobings ir psiholoģiskā terora veids un sastopams daudz biežāk, nekā mēs gribētu domāt. Kas var īstenot mobingu, kā to atpazīt un kā pretoties, lai neciestu mūsu pašu psihiskā un fiziskā veselība, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts, psihoterapeits, arī „workingday.lv” vadītāju atlases speciālists Andris Jansons, "Trainify" valdes priekšsēdētājs Viktors Pedčenko un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa. Pieredzē dalās komunikāciju aģentūras „A.W.Olsen & Partners” projektu direktore Rūta Grikmane. Elīna Ūsiņa norāda, ka birojs arvien vairāk saņem signālus par emocionālo vardarbību, kas sabiedrībā ir raksturīga un izpaužas arī darba vidē. "Pēdējā laikā ir vairāki iesniegumi un to varam skaidrot, ka sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka, vairāk izprot mobingu un bosingu un arī to, kādām jābūt darba attiecībā, darba videi. Līdz ar to atrod drosmi arī ziņot," atzīst Elīna Ūsiņa. "Ne visos gadījumos mobings un bosings ir identificējams, bet pozitīvi, ka cilvēki neklusē, uzdrošinās formulēt savu problēmu un vēršas tiesībaizsargājošās iestādēs." Viņa arī norāda, ka nav identisku mobinga un bosinga gadījumu, tāpēc arī ekspertu vidu nav vienotas izpratnes, kas tas īsti ir. "Mobinga un bosinga tvērums nemitīgi evolucionē un katrā darba kolektīvā tas var būt pilnīgi savādāks," norāda Elīna Ūsiņa. "Pats svarīgākais ir saprast, ka tā nav viena vai pāris epizodes, kas mums nepatīk darbā, darba attiecībās. Šajā gadījumā runājam par psiholoģisko teroru, kas ietver sevī sistemātisku, naidīgu un neētisku attieksmi no vienas vai vairākām personām, vai tie ir kolēģi, vai darba devējs." Tas var izpausties gan ar kliegšanu, gan pazemošanu, gan profesionālo vai personīgo īpašību noniecināšanu, izsmiešanu, aprunāšanu, izolēšanu. Pats galvenais - mērķis ir radīt nelabvēlīgas sekas šim darbiniekam. Ūsiņa norāda, ka par mobingu vai bosingu var runāt, ka šīs kaitnieciskās darbības nav vienreizēja rakstura, bet atkārtojas un turpinās kaut kādā laika periodā. Rūta Grikmane atklāj, ka cietusi no mobinga, ko īstenojis nevis darba devējs, bet klients. "Visvairāk sarūgtināja, ka klients bija valsts iestāde," neslēpj Rūta Grikmane. "Protams, mēs visi esam cilvēki, bet, manuprāt, realizējot projektus, tie cilvēki, kas strādā kopā, viņi ir kā komanda, nevis viens ir kā boss, kurš tevi visu laiku "dzen grīdā", maina projektu, nosaka nereālus izpildes termiņus, nepārtraukti par tavu darbu sūdzas gan savai, gan manai vadībai. Kas ir pilnīgi, manuprāt, ārpus jebkādiem rāmjiem. Sauc manus padotos par nespējīgiem, par idiotiem. Tādā veidā visu, ko es daru, nepārtraukti noniecina, izplatot to apkārt. Man tas likās nesaprotami." "Pēc tam man nācās pierādīt, ka projekts realizēts tajā un pat labāk, nekā tas bija plānots," turpina Rūta Grikmane. "Tur bija sarakste uz sarakstes par to, esam, ko neesam darījuši, katra cipara pierādīšana. Tas bija milzīgs nesaprotama papildus darba apjoms, kur visu laiku juties, ka kaut ko dari nepareizi, lai gan visi rezultāti un apkārtējie cilvēki, kas iesaistīti, izņemot vienu, saprata, ka viss notiek normālā laikā, visu esam izdarījuši, viss ir noorganizēts, nekādām lielām problēmām nevajadzētu būt." "Viens no pārmetumiem bija, ka viņi neredzot manu komandu. Bet speciāli saudzēju savu komandu, lai viņi arī netiek novesti līdz brīdim, kad ierauga, ka zvana telefons, tu jau saraujies un domā, ak dievs, kas atkal būs. Šādi nodzīvoju kādus četrus mēnešus. Manuprāt, attieksme un visa uzvedība bija vienkārši nenormāla," vērtē Rūta Grikmane. Andris Jansons atzīst, ka reizēm ir situācijas, ka klienti ir augstprātīgi, nepārdomāti prasīgi. Viņu lēmumu pieņemšana kavējas, bet no otras puses visu izdarīt ātri.  

No 2023.gada 2.janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sāks izsniegt jauna parauga vadītāja dokumentus, tai skaitā vadītāja apliecības, ar moderniem pretviltošanas elementiem, kas iestrādāti ar šā brīža jaunākajām tehnoloģijām. Jaunā parauga vadītāja dokumentos būs krāsaina, ar lāzergravēšanas tehnoloģiju iestrādāta fotogrāfija. Atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām tiks modernizēti arī citi drošības elementi - taktili, ar tausti jūtami detalizēti gravējumi, kā arī ultravioletajā gaismā redzamie attēli. Norādītie drošības elementi tiks iestrādāti visu veidu vadītāju dokumentos, ne tikai vadītāja apliecībā. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters. Visi jaunie transporta līdzekļu vadītāji saņems jaunā tipa vadītāja apliecības, kurās iestrādāti daži jauni knifi, lai nodrošinātos pret apliecību viltošanu. Galvenais, kas mainīsies, - ar lāzergravēšanu būs ieskanēta krāsaina vadītāja fotogrāfija. Tāpat jaunajās vadītāja apliecībās būs vēl vairāki detalizēti gravējumi, kas ar taustes palīdzību varēs noteikt, ka tā ir oriģināla, tas nozīmē, - grūti viltojama. Jaunās vadītāja apliecības sāks izsniegt pakāpeniski: no 2. janvāra tās sāks izsniegt Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Valmieras klientu apkalpošanas centros, no 3. janvārā - Jelgavā un Rēzeknē, no 4. janvāra - Talsos un Gulbenē, no 5. janvāra - Jēkabpilī un Ventspilī. 

Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Kā rūpēties par telpaugiem ziemā - zinātājus izvaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa. Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā - gaisma, temperatūra un mitrums. "Ziemā ir maz gaismas, jāizvēlas gaišākā palodze, jānovieto tuvāk loga augi," skaidro Ingūna Gudrupa. "Bieži ir silts un sauss, kas veicina augšanu un augi izstīdzē. Vēl nepareizi laista - bieži augus pārlaista ziemā un tas arī augus nobeidz." Sandra Putniņa aicina cilvēkus saprast, kāds ir augs un kāda ir telpa. Labāk izvēlies telpai piemērotu, nevis - man tas augs patīk un es viņu gribu, neatkarīgi, vai manās mājās der. "Veikalā vispirms uzrunā skaisti ziedi un raibas lapas, tur nevar pretoties. Nopērkam un sākam interesēties par augu, kad sāk nīkuļot, tad jau ir pa vēlu," norāda Ingūna Gudrupa. Zaļiem augiem ziemā gaismu vajag mazāk, tie var palikt uz ziemeļu puses palodzēm, ziedošos augus ieteicams pārvietot uz austrumu vai dienvidu puses palodzēm. Ziemā iecienītām podu puķēm ciklamenām jeb alpu vijolītēm vajag ne tik daudz gaišu, cik vēsu telpu. Vēsums pat svarīgāks. Pārāk siltā telpā pat var sākt pūt. Arī acāliju var novietot vēsākā telpā.  

Svētki tepat durvju priekšā dīžājas un, šķiet, katrs īsts latvietis Ziemassvētkos domā, ka brangi paēst - kā pacienāt sevi un savējos. Šis gads nebūs izņēmums. Tikai ir viena ķibele - pirms svētkiem parasti esam ļoti aizņemti, turklāt šogad nav "iešūpojošu" brīvdienu - šodien vēl strādājam, rīt jau svētku vakars. Iespējams, ka daudziem varētu noderēt šefpavāru un kulinārijas virtuozu padomi un ieteikumi, kā dažādot svētku ēdienkarti un, galvenais, to visu sapost ātri. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi restorāna "KEST" šefpavārs un līdzīpašnieks Māris Jansons un uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko. Māris Jansons atzīst, ka Ziemassvētki nav tā reize, kad gribētu eksperimentēt - tos pašus kāpostiņus, kartupelīti uz galda. 12 ēdieniem jābūt! Ina Poliščenko šajā laikā jūtas kā konsultants visiem draugiem, bet viņa nevēlētos, lai cilvēki nostrādājas virtuvē, tāpēc miksē "veco pasauli" ar "jauno". Cepetis uz galda - vienojošais elements. Ina Poliščenko izvēlas tītaru. Labā lieta, ka visiem pietiek un vēl paliek pāri brokastīm. Turklāt, kamēr gaļa cepas, var jau sākt baudīt svētkus. Abi šefpavāri iesaka klasiskās vērtības ar variācijām. Māris Jansons piedāvā sautēt svaigus sarkanos kāpostus - "claret" kāposti, kuru recepti var atrast arī internetā. Ina Poliščenko arī klasisku recepti papildina ar kādu īpašāku garšu. Piemēram, klasisko rīsu pudiņu papildināt ar vaniļu, nedaudz ruma, mandeļu skaidiņām, saldo krējums. Veģetāro siļķi kažokā var pagatavot ar ceptiem baklažāniem. Māris Jansons iesaka saglabāt labās lietas - bukstiņputru, sklandraušus, arī rasolu. Viņš rasolā liek kartupeļus, burkānus, marinētus gurķus, konservētos zirnīšus, krējumu ar sinepēm un majonēzi. Ja gatavo ar gaļu, liek klāt vārītu gaļu vai vārītu desu. Pašam labāk patīk veģetārā versija. Inai "slepenā" sastāvdaļa rasolam ir marinēta, cepta cūkgaļa vai vistas gaļa. Viņa rasolam pievieno arī olas.

Kā pārvarēt Ziemassvētku spriedzi, tikt galā ar dāvanu drudzi un kā izbaudīt Ziemassvētku laiku, neatkarīgi no tā, vai esat vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem,  raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits, "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Sociālā antropoloģija" direktore Ieva Puzo un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža. Runājot par svētku tradīcijām, Ieva Puzo norāda, ka ideja par to, kas ir Ziemassvētki, kā tos svin un kad tos svin ir tradīcija mainībā un kustībā, to arī šobrīd piedzīvojam. Ziemassvētkus svin dažādās kultūras, tāpēc to, kā šos svētkus tveram, ko nevajadzētu pieņemt idejas par to, kas ir vai nav pašsaprotams. Tomēr saistībā ar svētkiem rodas spriedze. Aldis Miglinieks norāda, ka personīgā tradīcija un globālais stāsts iespaido mūs, mūsu ģimenes un draugus. Tas var izraisīt emocionālu sadursmi. Ieva Puzo atzīst, visdažādākās pretrunas izlien virspusē. Spriedze parādās dažādos līmeņos, kā domājām par attiecībām ar ģimeni, ar paplašināto ģimeni. Bieži šajā ziņā realitāte atšķiras no ideālā. Tāpat spriedzi raisa ar tēriņiem saistīti jautājumi: kam tērējam naudu, kāpēc tērējam naudu, kāpēc esam gatavi investēt līdzekļus, zinot, ka pēc tam būs finansiālas grūtības ģimenē. Dāvanu iegāde arī aktualizē vides jautājumus. Aldis Miglinieks uzskata, ka ir svarīgi vērot un saprast, kas notiek mums, ar ģimeni, ar mums tuviem cilvēkiem, draugiem, ar kolēģiem. Tas ir pirmais solis, lai saprastu, kā jūtamies, ko darām. Ja pamana grūtības - var uzsākt dialogu, kā dzīvot labāk. Kristīna Sprūdža, domājot par klausītājas, kura norādīja, ka trūkuma dēļ, svētku viņas ģimenē nav jau gadiem, vērtē, ka cilvēkiem dzīvē svarīgām lietām laiks atrodas. Ja kāds saka, man nav laika kaut kam, visticamāk, cilvēkam to negribas darīt vai par to domāt, tā nav prioritāte.

Vēja appūsta seja vai vaigi ir gana bieži lietoti epiteti latviešu un pasaules literātu darbos. Bet vai 21. gadsimtā mums būtu vējā un salā jāmoka sava āda, ja ir iespējams iegādāties dažādus aizsargkrēmus? Kā kopt ādu ziemā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības centru apvienības dermatoloģe veneroloģe Alise Vīgante un dermatoloģe, kosmētiķe Ilze Actiņa. Kas ādai vairāk kaitē - kārstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Alise Vīgante vērtē, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums.  Aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk barības vielas, ja tas ir ilgāku laiku, tas ir bīstami. Ikdienas darba apstākļi padara ādu jutīgāku. Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ādā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi, sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās aukstumkrēmi, kas pareizi baro aukstā laikā ādu.  Par aukstumkrēmiem vairāk runā, domājot par bērniem, jo viņu āda ir vēl jutīgāka, bet tos var lietot ar pieaugušajiem. Krēmus var salīdzināt ar apģērbu sejas ādai. Kā zināt, kad ādai salst? Ja cilvēks jūt salšanas sajūtu, kad "sals kož ādā".  

2023. gadā sabiedriskā transporta lietotājus gan starppilsētu autobusu maršrutos, gan galvaspilsētā skars virkne būtisku izmaiņu. Kas īsti mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis. Kristiāns Godiņš skaidro, ka reģionālajos pārvadājumos sabiedriskajā transportā izmaiņas saistībā ar personalizētas e-ID kartes izmantošanu stāsies spēka vasarā un būs arī pārejas periods līdz 2023. gada beigām, ja kādam nav e-ID kartes, viņš atvieglojumus varēs saņemt, izmantojot esošo kārtību. "Aicinām jau laicīgi cilvēkus, lai nebūtu, ka pēdējā brīdī kaut ko mēģina skriet un kārtot, paskatīties, vai esošā e-ID karte ir atbilstoša," norāda Kristiāns Godiņš. Viņš aicina cilvēkus paskatīties, kad karte ir izdota, ja izdota līdz 2019. gada 1. septembrim, tajā nav iestrādāts risinājums, kas ļauj to izmantot sabiedriskajā transportā. Šī karte būtu jāmaina. Jaunajā kartē visa informācija būs pieejama un atlaides sabiedriskajā transportā piemēros automātiski, uzrādot karti. Ja karte ir izdota līdz 2021. gada 27. decembrim, tajā ir iestrādāta aplikācija, bet tā jāaktivizē. Nekas nav jāmaina cilvēkiem, kuru e-ID karte ir izdota pēc 2021. gada 28. decembra un arī nav vajadzīgs neviens cits papildus dokuments sabiedriskajā transportā. Džineta Innusa atklāj, ka no nākamā gad nebūs Rīgā sabiedriskajā transportā specifiskas atlaides tieši rīdziniekiem. "Visi pasažieri ir vienādi un saņems vienādus produktus, tajā skaitā visas atlaides, gan braukšanas maksa mēnesim, gan attiecīgās statusa atlaides. Speciāli rīdziniekiem veidoti produkti no nākošā gada 2. janvāra nebūs," atzīst Džineta Innusa. Jau no 2022. gada janvāra nevar iegādāties biļetes pie transporta vadītāja, tas darīts ar domu, lai attiektos no skaidras naudas aprites un tas arī atvieglo vadītāja darbu. Vienīgi 22. maršruta autobusā, kas dodas uz un no lidostu "Rīga", var iegādāties biļetes, izmantojot skaidru naudu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi. Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk slimo vīrieši vecumā virs 50 gadiem.  Olga Valciņa skaidro, ka legionellas ir baktērijas, kas dzīvo mitrās vidēs.  "Nav nekāds brīnums, ka vismaz puse leģionāru slimības gadījumu ir Rīgā. Rīgā ir daudz daudzdzīvokļu māju," norāda Olga Valciņa. "Institūtā BIOR mēs pirms vairākiem gadiem veicām pētījumu asins donoriem, ņēmām asinis no vēnas un pārbaudījām antivielas uz legionellām. Konstatējām, ka vislielākais risks ir būt kseropozitīvam, saturēt antivielas asinīs, ir tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas saņem centralizēti karsto ūdeni. Viņi nevar ietekmēt ūdens temperatūru, lielākoties, nevar ietekmēt, kā ūdens tek pa caurulēm." Iedzerot ūdeni ar legionellām, cilvēks nesaslimst, tas ir jāieelpo. Ieelpot var tad, kad rodas ūdens aerosols. Tikai 5-10%, kas ieelpo, saslimst. "Ūdens aerosols visbiežāk veidojas, kad ūdens sitas pret cietu virsmu. Riska vietas ir izlietne, kur atlec ūdens, noraujot ūdeni podā, ja nav aizvērts vāks, tur iet aerosols pa gaisu, aerosols veidojas dušā, visvairāk kabīnē ar cietajām virsmām, kur atsitas. Duša ir liels riska moments. Strūklakas, auto mazgātuves, daudz vietas, kur pat neiedomājamies," skaidro Olga Valciņa.

Pēdējā 2022. gada latviešu valodas stundā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu spriedīsim par latviešu valodas pozīcijām digitālajā vidē,  kā arī atbildēsim uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. 2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies. Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk ir draugi (39%), kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem (23%) un kāds no tuvākās apkaimes, ko viņi personīgi nepazīst (22%). Pētījuma laikā tika aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tāpēc uzņēmums īsteno sociālās atbildības iniciatīvu "Pamani vardarbību", kuras ietvaros, aicinot iegādāties Kristiana Brektes veidotas īpaša dizaina somas. Visi līdzekļi tiks novirzīti Latvijas ģimenes krīzes centru labiekārtošanā. Šādu labiekārtošanu jau pieredzējis krīzes centra "Mīlgrāvis". Tā vadītāja Inese Tentere raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka centrā vēršas sievietes, kuras cietušas no vardarbības.  "Tas ir drosmīgs solis, tādu sieviešu, kas nolemj pārtraukt [vardarbīgas attiecības] un sper šo soli, nav daudz. Gada laikā ir vidēji 20 sievietes pie mums vērsušās. IR stereotips, ka attiecības ir viegli pārtraukt. Diemžēl tā nav. Tas ir ļoti sarežģīti, saņemties un atzīt, ka cieš no vardarbības, ir sarežģīti. Nav iespējams ar pirmo reizi pārtraukt un kaut ko risināt," norāda Inese Tentere. 57% gadījumu vardarbība ģimenē atkārtojas atkal un atkal. Kāpēc ir grūti aiziet no šādām attiecībām? Centra "Milgrāvis" klīniskā psiholoģe Inese Bordāne norāda, ka iemesli ir kompleksi.  "Cilvēkam gribas ticēt labajam, skaistajam, gribas ticēt mīlestībai, gribas ģimeni, ir cerības un gaidas. Esot attiecības, cilvēks cer, ka varbūt būs labi. Ir grūti aiziet, jo bieži ir kauns atzīt, ka man nav kā visiem. Bieži ir sajūta, ka pati esmu vainīga, upura loma. Ir bailes, daudzas sievietes ir iebiedētas," skaidro Inese Bordāne. "Ir daudz salauztu sieviešu, kas ir nobijušās. Gaida no vīrieša, kas ienācis viņu dzīvē, stipro atbalstu, „tēti”. Sievietes, kas ir izteikti upuri, atrod varmāku. Tas notiek neapzināti."

Šogad virkne uzņēmumu Ziemassvētkos saviem darbiniekiem nedāvinās dāvanas, bet tām paredzētos līdzekļus novirza labdarībai. Viena no šādām iniciatīvām ir "Uzņēmēji mieram", kuras ietvaros vāc gan naudu, gan dažāda veida preces, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem. Vairāk par iniciatīvu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Uzņēmēji mieram" valdes loceklis, SIA Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede, SIA "MED grupe" pārstāve Kristīne Vizule un "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks. Ierakstā uzklausām ukrainieti Oksanu Hončarenko. Viņa stāsta par palīdzību, par to, kas šobrīd visvairāk nepieciešams Ukrainas cilvēkiem. "Kad viss sākās, bija brīžiem bezpalīdzības sajūta, kur to visu dabūt, kā to fianansēt. Šobrīd tas ir iegājis tādā režīmā, katram cilvēkam, kas tic Eiropas vērtībām, jāsaprot, ka jāatbalsta līdz brīdim, kamēr šī uzvara būs notikusi. Tas nav tā - atbalstījām, attīrījām savu sirdsapziņu un aizmirsām," atzīst Māris Simanovičs. "Ja mēs šodien nopelnām 1000 eiro, tad jāatrod sevī spēks un 100 eiro jāziedo. Ja Krievija uzvarēs šajā karā, tad tas ir karš Eiropā, kas turpināsies. Kā teica mūsu ukraiņu kolēģi, diemžēl mantas tiek iznīcinātas, nolietojas, tās vajag visu laiku. Nerunājam par munīciju, ko sniedz lielās valstis, mēs runājam par vienkāršām praktiskām lietām - guļammaisi, siltais apģērbs, medicīnas iekārtas, "poverbankas", tie paši ģeneratori. Ir vienkārši jāturpina iesāktais, jākāpina tempi. Es noteikti ticu, ka ir tāda lieta, kā karma un, jo vairāk atbalsti citus, jo vieglāk lietas notiek tev pašam." Raiva Pede arī piebilst, ka palīdzība ir vajadzīga ne tikai armijai, gādājot dārgu tehniku, bet arī vienkāršiem cilvēkiem, kuriem nav nodrošinātas pamatvajadzības ziemā.  "Šeit dzīvojot, mums ir prātam neaptverami iedomāties, kas notiek tur. Ja jūs mājās apsedzaties ar divām segām un jums liekas auksti, iedomājieties, kas notiek, ja jums nav mājas, nav gultas un ir viena sega, un jāguļ vienkārši tur, kur sniegs nekrīt virsū," turpina Māris Simanovičs. Visi raidījuma viesi mudina ziedot un palīdzēt, jo situācija Ukrainā ir smaga un katra palīdzība – nauda, mantas vai brīvprātīgais darbs – ir nozīmīga.    

No 2023. gada 1. maija elektroniskā identifikācijas karte ir noteikta kā primārais personu apliecinošais dokumenta veids. Tas paver iespējas vairāk attīstīt dažāda veida elektroniskos pakalpojumus, kuros tiek izmantots elektroniskais paraksts. Ar e-paraksta jaunumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina Latvijas Valsts radio un televīzijas centr (LVRTC) Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš un LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Atgādinot par iespējām, ko nodrošina e-paraksts, Vineta Vineta Sprugaine norāda, ka no "dārgas pildspalvas", kas stāv uz vadītāja darba galda, e-paraksts kļuvis katra kabatā vai viedtālrunī esošu rīku dažādām sadzīves situācijām. E-parakstam ir divas funkcijas - dokumentu parakstīšana, kas ikdienas pilsonim ir mazāk nepieciešana, otra funkcionalitāte - e-identitātes apliecināšana, kas nepieciešama ik uz soļa, ja ir darījumi digitālā vidē. "Nākamā gadā pielietošana būtiski paplašināsies, jo 1. februārī stājas spēkā Fizisku personu elektroniskās identifikācijas likums, kas paredz, ka komersantiem, kas nodrošina elektronisku identifikāciju savos portālos, vai tā būtu parole vai lietotājvārds, vai internetbankas rīki, būs jānodrošina šī pati iespējā arī ar nacionāliem identifikācijas rīkiem – eID karti un mobilo lietotni "eparaksts mobile"," skaidro Vineta Sprugaine.  

Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Aptaujas dati nepārsteidz! Par iespējām cīnīties ar šo postošo atkarību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par palīdzības iespējām sarunājas klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte Ineta Upeniece.

14. decembrī tiks pasniegtas ikgadējās eksporta un inovāciju balvas. Viena no balvu kategorijām - “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Kas ir tas produkts, kas varētu piesaistīt tūristus no malu malām Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Liepājas 17-19.gs. interjera muzeja Hoijeres kundzes viesu nams direktore Ieva Dzintare un Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāla attīstītājs Toms Egle.

Viss nebūt nav tik labi, kā mums gribētos domāt. Cilvēki, kuru iespējas ir ierobežotas, piemēram, invaliditātes dēļ, joprojām cieš no diskriminācijas. Kas noskaidrots kādā no pēdējā laika pētījumiem un ko darīt, lai diskrimināciju novērstu, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” politikas koordinatore, monitoringa veicēja Iveta Neimane un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Iveta Neimane atklāj, ka bija iecerēts, ka monitorings būs saistīts tikai ar komentāriem, ar cilvēku reakciju, bet pandēmijas dēļ daudzos portālos tika slēgti komentāri, tāpēc analizēti "klikšķu portāli" un kā tur pasniedz invaliditāti, kāpēc par to raksta un kāda ir attieksme un ieguvumi. Attieksmes un dažādības pieņemšanas ziņā Latvijā ir līdzvērtīga daudzām valstīm, uzskata Iveta Neimane.  "Pozitīvi un neitrāli, informatīvi neitrāli kopumā ir 33% rakstu vai informācijas, bet 28% jūtam atšķirīgo attieksmi, vairāk negatīvu, gan komentāros, gan rakstos," norāda Iveta Neimane. Kā negatīvu vērtē arī žēluma veicināšanu, mazvērtīgumu, ka cilvēkus ar invaliditāti uzskata kā mazvērtīgākus. "Vēl viens, ar ko jārēķinās, invaliditāti izmanto kā lamuvārdus. Tas vairāk komentāros. Patīk rakstīt "idiots", "debils", "kurlmēms". (..) Negatīvas īpašības sasaistot ar cilvēku invaliditāti," atzīst Iveta Neimane. Vēl viņa min, ka, runājot par kādu konkrētu cilvēku, negatīvu komentāru nav daudz, tie vairāk vērsti uz žēlumu, mazvērtīgumu, vai uz varoņa tēla veidošanu. "Tajā pašā laikā, ja tie ir jautājumi, kas skar kādas grupas, attieksme mainās. Visizteiktāk negatīvo attieksmi manīja saistībā ar paralimpiešiem," norāda Iveta Neimane. Tās bija divas konkrētas lietas, kas saistītas ar naudu, - par prēmiju samazināšanu paralimpiešiem par panākumiem olimpiskajās spēlēs un sporta halles būvniecību šo sportistu vajadzībām. "Tajā brīdī gāzās vienkārši vājprāts. Kad mēs nerunājam par konkrētu paralimpieti, kas kaut ko sasniedzis, bet kad sākām, ka viņiem vajag paralimpisko halli, tad atceramies, ka paralimpiskais vispār nav sports. Mazvērtīgums, nonicināšana ir ļoti izteikta," atzīst Iveta Neimane. Vēl nievājoša un augstprātīga attieksme parādās terminoloģijā, izvēloties, kādus terminus lieto par cilvēkiem ar invalīdīti. Pimēram, nedzirdīgs vai kurls.

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa (VADC), lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un iespēju ziedot asinis stāsta VADC vadītāja Egita Pole. Ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis skaidro, cik būtiskas ir ziedotās asinis cilvēku veselības saglabāšanai un, protams, arī dzīvības glābšanai.

Nesen Latvijā veikta aptauja rāda, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk vai retāk klausās mūzikas ierakstus. 74 % aptaujāto piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība, bet tikai 24 % ir gada laikā atvēruši maciņu, lai kaut eiro iztērētu ierakstu pirkšanai. Vai šajos skaitļos kaut kas ir nepareizi, raidījumā vērtē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, mūziķis un producents, LaIPA padomes loceklis Rūdolfs Budze un AKKA/LAA vadītājs Kārlis Kazāks. Liena Edvardsa norāda, ka LaIPA veiktais gadskārtējais pētījums par mūzikas patēriņu Latvijas sabiedrībā rāda, kā mainās avoti, no kuriem mūzika tiek patērētā. "2016. gadā, kad sākām pētījumu, stabils līderis bija radio ar 75%, šogad, 2002. gadā, galvenais mūzikas avots - 39% - ir bezmaksas interneta vietnes, attiecīgi, ir nedaudz pieaudzis patēriņš no digitālajām straumēšanas vietnēm. Savukārt radio klausās tikai viena trešdaļa sabiedrības - 33%. Cilvēki vairāk izvēlas klausīties mūziku internetā," norāda Liena Edvardsa. Tāpat pieaudzis straumēšanas servisu izmantojums, 2016. gadā tie bija tikai 4% patērētāju, šogad - 16%. Līdzīgi pētījumi Lietuvā un Igaunijā rāda vēl straujāku pieaugumu šajā jomā. 44% procenti klausās mūziku, pārvietojoties automašīnā. "Informācijas trūkums ir par mūzikas izmantošanu internetā. Pētījums parāda, ka sabiedrība meklē un atrod iespējas mūziku klausīties bez maksas. Mūziku katru dienu klausās 92% sabiedrības, bet tikai 24% ir gatavi par to maksāt un ir gada laikā to darījuši," atzīst Liena Edvardsa. Gada laikā cilvēki ir gatavi mūzikas ierakstu iegādei tērēt līdz 10 eiro. Kārlis Kazāks vērtē, ka daudz dzirdam terminu "bez maksas", tomēr patērējot '"bez maksas" kaut ko kādam maksā.  "Iespējams, ka tās ir reklāmdevēju uzturētas vietnes, mēs klausāmies bez maksas, klausāmies arī reklāmas, mūsu domas ietekmē. Šādi mūzika kļūst par citu produktu, nekā tas bija kādreiz, kad to spēlēja raidstacijas. Šobrīd mūzika ir vairāk arguments pārdot kaut kādus citus produktus. Cilvēks klausās mūziku, bet tajā pašā laikā viņam piepārdot visu ko citu, ko viņam varbūt vajadzētu," analizē Kārlis Kazāks. Viņš uzteic pētījumu, kas parāda, kā gadu no gada mainās tirgus un arī mūziķi redz, kā būtu jāreaģē. Runājot par mūzikas ierakstiem, Rūdolfs Budze vērtē, ka šobrīd no klausītāja viedokļa ir pasaules vēsturē labākais laiks, kad var visu atrast un viss ir pieejams. Savulaik CD maksāja 12 latus un varēja rēķināt, cik var atļauties. "Attiecīgi šodien, ja paskatāmies uz legālajiem servisiem, vari samaksāt septiņus, astoņus vai 10 eiro, kā kurā vietā, un tev ir pieejama gandrīz jebkura jebkad izdotā mūzika. Tu vari klausīties Bahu, Vivaldi, "Queen", Donu un Aminatu, un tas ir pieejams vienā vietā. Ja sarēķina gadā, tas nav daudz. Ceru, ka mūsu iedzīvotāji pārvarēs šo barjeru," vērtē Rūdolfs Budze. Viņš arī atsaucas uz LaIPA pētījumu: 5,2 ir tas marķieris skalā no 1 līdz 7, kur aptaujātie cilvēki piekrīt, ka būtu jāsaņem autoriem un radītājiem taisnīga atlīdzība par viņu mūzikas klausīšanos. Ar straumēšanas servisiem gan iet gausi. "Ir labi, ka cilvēki domā, ka mūziķiem ir jābūt atalgotiem. Nākamo 3 - 5 gadu plāns varētu būt, ka mums kā industrijai un mūziķiem individuāli arvien vairāk jārunā par to, kā klausītājiem legāli klausīties mūziku, lai visi saņemtu taisnīgu atlīdzību," atzīst Rūdolfs Budze.

Noteikti katram interneta lietotājam ir nācies ielūkoties kādā mājaslapā, kurā piedāvātajām precēm tiek solītas vilinošas cenas un atlaides. Ne vienmēr aiz šāda piedāvājuma slēpjas krāpnieki vai negodprātīgi uzņēmēji. Kā atdalīt sēklas no pelavām, iepērkoties virtuālajā vidē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galvenā juriste Zanda Dāvida, PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Kā pazaudēt naudu vienkārši tāpat internetā – tas nekur nav pazudis," atzīst Gints Mālkalnietis Ir pikšķerēšanas un viltus lapu uzbrukumi, viltus investīciju platformas, kas vērstas pret privātpersonām, viltus rēķini, dažādas kontu mainīšanas, kas ir problēma uzņēmējiem. (..) darījumu summas mēdz būt lielas." "Ja jums rāda [Facebook], ka draugs iesaka kaut ko ļoti dīvainu, ja ir reāls kontakts ar šiem cilvēkiem, paziņot, ka, man šķiet, ka no tava konta redzējām kaut kādu krāpniecību," atzīst Gints Mālkalnietis. "Bieži saskaramies ar to, ka uztaisa profilu ar tā paša cilvēka vārdu un uzvārdu, citu lietotājvārdu kādā no virtuālajām lietotājvidēm, pēc tam tās vārdā piesakās draugos, mēģina iziet uz sarunām. Ļoti bieži sarunas ved pie šīm viltus investīciju platformām. Šāda metode, kas arī nav jauna, atkal ir uzpeldējusi. Ir problēma, ka virtuālā vidē pārbaudīt identitāti nav lielas." "Ja jūsu draugs sāks pēkšņi runāt krieviski, kas to nav darījis, neticiet. Bet mēs redzam arī reālus uzbrukumus latviski," turpina Gints Mālkalnietis. "Reklāmas visbiežāk būs angļu vai iztulkotā angļu valodā. Lapas, kur pāradresē apmeklētājus, ir ar sagatavi angliski, kas automātiski tiek tulkota latviski. Tāpēc brīži izskatās stipri jocīgi."  Gints Mālkalnietis arī min, ka ala lietotāji jūt to, ko nevar ietekmēt, un tie ir uzbrukumi pakalpojumu sniedzējiem, finanšu iestādēm. PTCA ir gan "melnais saraksts" un aizdomīgo vietņu saraksts, kurā iesaka ielūkoties patērētājam. Klausītājs jautā, vai PTCA ir ziņas dažādiem kursu piedāvājumiem, kas sākumā ir bezmaksas un tikai pēc tam parādās abonēšanas maksa. "Sūdzas ne tikai par dažādiem kursiem, bet sūdzas arī par cita veida pakalpojumiem, kur princips ir viens - cilvēkam piedāvā kaut ko uz laiku bez maksas un cilvēks neizlasa, kā parasti, līdz galam un noslēdz abonēšanas līgumu. Kad atnāk rēķins, saprot, ka piesaistīts uz gadu vai diviem, vai beztermiņa līgums. Bieži var redzēt, ka cilvēks devis piekrišanu, pats visu atzīmējis. Neizlasīja," atzīst Zanda Dātava. "Patērētāju uzvedības pētījumi parāda, ka viņi nelasa līgumus un arī nelasīs līgumus, līdz ar to mums kā uzraudzības iestādei un arī likumdevējam ir jādomā, ka izveidot normatīvos aktus tā, lai cilvēkus pasargātu." "Metodes šādai nejaušai iesaistei ir dažādas, viens no aktuālākajiem - tu spēlē kādu spēlīti, pēkšņi izlec ārā aicinājums kaut ko pamēģināt bez maksas, tu ievadi savu telefona numuru un ar to pietiek. Nevajag pat ievadīt kartes datus, jo tu pieslēdz pakalpojumu un rēķins tiek piesaistīts mobilo sakaru pakalpojumu maksai. Tev pēkšņi atnāk lielāks rēķins. Pat nav jāievada nekādi dati," skaidro Zanda Dātava.

Sākam gatavoties jaunajai 2023. gada dārza darbu sezonai! Teiksiet - par ātru, jo vēl jau dārzs nav pat ziemai gatavs. Slinkojam vai strādājam, to jautājam dārzkopēm - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Vērtējot aizvadīto gadu, Maruta Kaminska atzīst, ka viņu priecē, ka jauni cilvēki arvien vairāk pievēršas dārzkopībai. Bažīgu dara tas, ka cilvēki arvien vairāk pasūta stādus no citām valstīm. Savukārt Vija Rožukalne ir gandarīta, ka cilvēki arvien vairāk domā par dārzu, nav haotiska attieksme pret dārzu, lasa, plāno dārza iekārtošanu. Šobrīd darzā var paskatīties un padomāt par krūmu un kociņu piesegšanu, lai pasargātu no sala un arī zvēriem. Uzsnigušais sniegs ir laba sega, bet jāseko arī līdzi, vai sniegu arī nevajag papurināt no krūmu zariem, lai tos neliec un nelauž Beidzot vajadzētu dārzniekam arī atpūsties!

Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko. Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija. Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas speciālista darbam. Centrā izbūvēta autonoma apkures un elektroapgādes sistēma. Tā nodrošinās centra nepārtrauktu darbību, neraugoties uz Ukrainas energosistēmas pārrāvumiem, ko radījuši Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Novērtējot Latvijas sniegto atbalstu, viena no telpām nosaukta latviešu dzejnieces, emancipācijas un sieviešu tiesību aizstāves Aspazijas vārdā. Biedrībai “Centrs MARTA” sadarbībā ar partneriem Ukrainā ir atvērta uzticības tālruņa līnija seksuālo noziegumu un spīdzināšanas upuriem. Ar uzticības tālruņa palīdzību tika nodrošinātas konsultācijas, psiholoģiskā palīdzība, informācija un piekļuve sociālajai, medicīniskajai, juridiskajai un humānajai palīdzībai. Četru mēnešu laikā palīdzību saņēmušas vairāk nekā simts sieviešu, kas cietušas no seksuālās vardarbības. Iluta Lāce atklāj, ka jau šobrīd palīdzību jau ir saņēmušas 104 sievietēm un darbs turpināsies. Tāpat paralēli palīdzības sniegšanai tiek īstenots projekts, lai izglītotu speciālistus un līdzcilvēkus, lai viņi spēj pamanīt noziegumus, ziņotu par tiem un sniegt u atbalstu cietušajiem.  Viņa arī aicina doties uz centra mājaslapu un ziedot, lai nodrošinātu bezmaksas palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem. Šobrīd, ziedojot projekta ietvaros, katra ziedotā summa ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tiks dubultota. Runājot par palīdzību, Darja Veļičko vērtē, ka katrs var kaut izdarīt no savas puses, lai atbalstītu. Ja nav iespēja palīdzēt ar mājokli, tā var būt pārtikas paka vai silts apģērbs ziemā vai citas lietas. "Tāpat jāizvērtē savas spējas atbalstīt un uzklausīt," bilst Darja Veļičko, runājot par psiholoģisko atbalstu. "Jāsaprot, vai paši būtu gatavi būt klāt un atbalstīt, uzklausīt smagas lietas. To arī pamanīt ir ārkārtīgi grūti. Cilvēki parasti labi turas un nestāsta.  Sākt ar to, ka dot zināmu, ka esam pieejami, ka esam gatavi būt klāt un uzklausīt, ja tas ir nepieciešams. Nespiest, bet iedrošināt, ja vēlies, esmu gatavs uzklausīt. Pazīmes pamanīt ir grūti, jo tās bieži ir personiskas. Ne katrs ir gatavs parādīt, ka krīt panikā pie katras skaļākas skaņas. Piemēram, kad lido lidmašīnas, kas ir ļoti izplatīta lieta cilvēkiem, kas atbraukuši no Ukrainas. Viņiem panikās lēkmes sākas, dzirdot lidmašīnu skaņas. Ne katrs ir gatavs kaut ko tādu parādīt. Būt klāt, izvērtēt savas iespējas un iedrošināt runāt, ja ir nepieciešamība, gan arī informēt par iespējam saņemt profesionālu atbalstu."

 Gada otrajā pusē strauji pieaudzis jau tā augstai pieprasījums pēc saules paneļiem un to uzstādīšanu vēl līdz gada beigām, bet pieprasījums ir tik liels, ka jau veidojas rezervācijas rinda līdz pavasarim. Savukārt tie, kas atliks izpildītāja nolīgšanu uz pavasari, visticamāk saņems saules paneļus uz mājas jumta vai piemājas teritorijā tikai nākamās vasaras otrā pusē. Bet ar to nepatikšanas nebeidzas. Izskan viedoklis, ja tiks apstiprināti AS „Sadales tīkls” jaunie tarifi par elektrības nodošanu tīklā, mikroģenerācijai Latvijā varēs likt treknu punktu. Vai joprojām saules paneļi būs izdevīgs risinājums patērētājiem, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA "EVECON" valdes loceklis Gatis Lazda un AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Jānis Kirkovalds. Edgars Bergholcs skaidro, ka šobrīd ziemā, kad ir sals un sniegs, būvniekiem kāpt uz juma nav sevišķi droši, tāpat plastmasas un gumijas savienojumus montēt, kad ārā ir mīnus grādi, nebūtu ieteicams. Viņš apstiprina, ka rindas ir garas, līdz pat vasaras vidus.  "Šis ir īstais brīdis, lai rezervētu sev nākamā gadā saules paneļu uzstādīšanu," uzskata Edgars Bergholcs. Viņš to saista ar produktu un materiālu pieejamību saistībā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un enerģijas krīzi Ukrainā, daudz materiālu būs nepieciešami tur. Viņš mudina tos, kas gatavi kaut ko darīt, tagad to veikt. Gatis Lazda norāda, ka privātmāju īpašniekiem saistībā ar gaidāmo tarifu pieaugumu ir vairāki jautājumi un saules paneļu uzstādīšana kļuvusi lēnākā, bet aktīvāki ir uzņēmēji, kas paneļus uzstāda uz zemes, ne ēku jumtiem. Tas saistīts arī ar pieejamo atbalstu.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas Pasts aicina savus klientus svētku apsveikumus un dāvanas sūtīt laikus, neatliekot to uz decembra beigām. Bet ne tikai ar Latvijas Pasta starpniecību cilvēki sūtīs apsveikumus un dāvanas. Kādas vēl ir iespējas nosūtīt apsveikuma kartītes un Ziemassvētku dāvanas, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt un cik tas maksās? Par to, kā pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji strādās gada nogalē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, „Omniva” Klientu atbalsta centra vadītāja Rūta Gaurilova un DPD Pārdošanas un mārketinga vadītāja Dita Mirbaha. Visi pakalpojumu sniedzēju pārstāvji raidījumā apliecina, ka Ziemassvētku sūtījumu laiks ir sācies, un aicina dāvanu iegādi ar interneta veikala starpniecību neatlikt uz pēdējām dienām, lai sūtījumu saņemtu laicīgi un būtu, ko likt zem eglītes. Vienīgi apsveikuma kartītes vēl var nesteigties sūtīt. Kristaps Krūmiņš sola, ka apsveikumus, ko cilvēki sūtīs tikai nedēļu pirms svētkiem adresāti saņems laicīgi. Lai pārliecinātos, cik maksās sūtījums, viņš iesaka izmantot Latvijas Pasta mājaslapā esošo kalkulatoru. Tāpat visi pakalpojumu sniedzēji atgādina - saņemat īsziņu, steidzieties pakaļ paciņai. Lielākoties dzīvas būtnes nedrīkst sūtīt, bet ir bijuši gadījumi, ka cilvēki cenšas nosūtīt gan bites, gan zivtiņas plastmasas maisiņā ar ūdeni. Kristaps Krūmiņš norāda, ka bites, ja runājam par nacionāliem pastiem, ir atļauts sūtīt, ja ir atbilstošs drošs iepakojums. Bites mēdz sūtīt.

Šobrīd, pieaugot energoresursu cenām, ir aktualizējies jautājums, vai elektroauto, ko vēl nesen daudzināja kā ekonomisku alternatīvu iekšdedzes dzinēja automašīnām, arvien ir uzskatāms par maciņam draudzīgu alternatīvu. Turklāt vācu eksperti norāda, auto komplektējošo daļu trūkums, līdz ar to auto pircēju rindu veidošanās, var domu par pāriešanu uz elektroauto atlikt uz nenoteiktu laiku, kas mērāms pat gadu desmitos. Ko svarīgi zināt elektroauto īpašniekiem un tiem, kas šāda auto iegādi apsver? Cik izdevīgs ir valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei un ko ir būtiski zināt, lai to saņemtu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Skandi Motors" eksperts Vilnis Debesnieks, elektroauto eksperts Ingus Rūtiņš un "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.

No pirmās Ukrainas kara dienas Latvijas iedzīvotāji ir nesavtīgi palīdzējuši ukraiņiem cīnīties ar iebrucēju ordu, gan atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus, gan palīdzot bēgļiem ar pajumti un maizes riecienu. Diemžēl karam pagaidām beigas neredz un katrs mūsu ziedotais eiro joprojām ir teju dzīvības cenā. Par to, kā un kur ziedot Ukrainai, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādas šobrīd ir aktuālākās palīdzības nepieciešamības un kā iespējams ziedot, stāsta biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone-Gavale, biedrības "Tev" pārstāve Linda Spoģe un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimante. "Mantiskās vajadzības ir ārkārtīgi daudz, bet tas nav vienīgais ziedojumu veids. Ziedošanās iespējas ir visā Latvijā un arī bēgļi ir visā Latvijā, "Palidzibaskarte.lv" var atrast visas vietas ar darba laikiem, ko tur pieņem. Vienmēr aicinu iepriekš sazināties un pārbaudīt, vai tas punkts ir tajā brīdī vaļā un kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamās. Iespējams, ka tajā punktā ir daudz bērnu ratu, bet vajag šampūnu. Vajadzības ir ļoti dažādas. (..) Pārbaudīt, kādas lietas visvairāk nepieciešamas. Vajadzību saraksts ir ārkārtīgi garš," atzīst Linda Jākabsone-Gavale. Izvēloties ziedot šampūnu vai naudu, labāks ziedojums būtu nauda, jo cilvēki, kas strādā organizācijās, varēs iepirkt vairumā, tas būs lētāk, loģistika būs vienkāršāka un ziedojumu varēs pielāgot nepieciešamai vajadzībai. Bet jebkurš ziedojums būs labs arī mantiskā formā. "Reizēm cilvēki sakautrējas vai pie sevis mēz padomāt, ko tad es ar vienu zeķu pāri vai šampuna pudeli... Vajag atcerēties, ka, pirmkārt, mazu ziedojumu nav, otrkārt, ļoti liela nozīmē, reizēm vēl lielāka ir, ja to neaiznes kādai organizācijai, bet paliec ar atvērtu sirdi ikdienā, lai kur tu būtu, strādātu, darītu, domāju, sanāk saskarties ar cilvēku no Ukrainas, nekautrēties iet klāt, uzrunāt un apvaicāties, kā jums iet un vai varam palīdzēt," uzskata Linda Spoģe. Daudziem noder mentora padoms no vietējiem. Rūta Dimanta skaidro, ka šogad sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!", katrs var ziedot "Dodpieci.lv" piecus eiro un izvēlēties dziesmu. "Galvenā ideja ir izlietot saziedotu naudu visā Latvijā sadarbībā ar citām labdarības organizācijām, kuru redzes lokā ir kara bēgļu bērni no Ukrainas, un sniegt tieši mērķtiecīgu, mērķētu palīdzību - to, kas katram bērnam ir visnepieciešamākais. Nevis, ka vienkārši nopērkam visiem saldumu paciņas vai visiem mēteļus, bet katra bērna vajadzības. Tā mēs ar citām organizācijām strādājam visus šos deviņu mēnešus. Ja bērniņam ir vajadzīgs apmaksāt brilles, kas nav valsts apmaksātas, tad no šāda ziedojuma ar ārsta receptes pamatojumu tiek apmaksāts. Ja ir vajadzīga datortehnika skolai, arī šāda veida palīdzība. Tas nebūs tikai Rīgā, bet visā Latvijā, esam ar citām labdarības organizācijām šādu aptauju veikuši, kura organizācija ko ir gatava palīdzēt," skaidro Rūta Dimanta. Tāpat Latvijā dzīvojošie ukraiņi varēs pieteikties nepieciešamajai palīdzībai "Dod pieci!" mājaslapā.  

Birojā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, sazināties un dalīt darba vietu ar kādu citu kolēģi. Ko piedāvā mūsdienīgs birojs un kas jāņem vērā, izvēloties vietu, kur pavadīt savu darba dienu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās „SEB Global Services” biroja vadītāja vietniece Rīgā Aļesja Kirčenko, biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde un „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks. Kas ir biroja ergonomika? Zigurds Spunde atzīst, tas nozīmē, lai būtu ērti.  "Birojam ir jābūt ērtām, tāpēc tas ir ļoti subjektīvi. Eksistē pētnieciskā daļa, birokrātiskā daļa, jo šī tēma ir birokratizēta, jo darba drošība, veselība ir pakļauta valstiskai birokrātiskai mašinērijai. Tā ir apdrošināšana. Tā ir liela nauda, tāpēc ir formālā daļa, kura ir jāievēro, kura lielākā daļā gadījumu ir absolūti nefunkcionāla un pietiekoši muļķīga. Bet ir jāievēro," uzskata Zigurds Spunde. "Tad ir otra puse, kas ir tā īstā - kā ir ērti. Tas ir tas, kā pielāgot darba vietu konkrēta cilvēka vajadzībām. Te nevar būt universālu risinājumu. Katram cilvēkam ir unikāla ķermeņa proporcija, svars muskulatūra. Kas ir pats svarīgākais - katram cilvēkam ir unikāla redze. Jautājums par redzi vienmēr pazūd no tematiem. Tas nosaka to, ka cilvēks vienmēr atradīsies tādā darba pozā, kādā viņam visērtāk būs skatīties uz ekrānu. Ja skatāmies no otra gala - ekrāna pozīcija pret cilvēka acīm nosaka to, kādā pozīcijā viņš mēģinās iestumt savu ķermeni. Tas notiek neapzināti." Viņš sevi min kā piemēru, atzīstot, ka nevar skatīties uz leju, no tā sāp galva. Ja ekrāns ir pa zemu, agri vai vēlu saliec muguru. 

Šobrīd būtu grūti iedomāties mūsu dzīvi bez dažāda veida raidošām un uztverošām iekārtām. Diemžēl nereti ir gadījumi, ka tās savstarpēji nespēj viena ar otru sadzīvot, radot nopietnus sakaru traucējumus iekārtu īpašniekiem un apkārtējai infrastruktūrai. Kāpēc rodas šādas situācijas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. VAS „Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču monitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem, iegādājoties Ziemassvētku dāvanām dažādas raidiekārtas interneta veikalos, kas piedāvā īpaši pievilcīgas cenas un funkcionalitātes aprakstu. Taču vēlāk var sagādāt cilvēkiem nepatīkamus pārsteigumus, radot kaitīgus radio traucējumus, tā pircēji arī neapzināti pārkāpj likumu. "Radio frekfenču sadalījums dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs, tāpēc mēdz būs, ka frekvenču josla, kas Ķīnā vai ASV iedalīta vienam radio sakaru dienesta, Eiropas reģionā paredzēta citam nolūkam. To, vai radio iekārta ir paredzēta lietošanai Latvijā, var noteikt, iepazīstoties ar tehnisko informāciju un lietošanās ierobežojumiem pirms iekārtas iegādes," norāda Lauris Labanovskis. Iekārtas izplatītājiem ir pienākums sniegt patērētājiem visu vajadzīgo informāciju. Tie var būt arī telefoni. Īpaša vērība jāpievērš bezvadu telefoniem, kas tiek lietoti mājās. Pēdējos gados Latvijas tirgū parādījušies šāda veida telefoni, kas paredzētu ASV tirgum. Tie ik pa laikam radīja problēmas mobilo sakaru tīklu darbībai. Vislielākā iespēja Eiropas reģionam neatbilstošu iekārtu ir iespēja iegādāties lielajās interneta pārdošanas platformās. Kā noteikt, vai iekārta ir atbilstoša Eiropas reģionam: iekārtai ir CE marķējums, ja šāda marķējuma nav, iekārtu lietot Latvijā ir aizliegts; precei jābūt pievienotai atbilstības deklarācijai, kas apliecina atbilstību Eiropas radio iekārtu direktīvai; radio iekārtai ir jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai, kurā norādīti lietošanas nosacījumi un ierobežojumi. Plašāka informācija pieejama internetā. Par radio un televīzijas signālu uztveršanas iespējam stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine un LVRTC vadošais telekomunikāciju inženieris Gunārs Mikučāns.        

Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" no 2022. gada maija līdz 2022. gada septembrim veica pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos". Pētījuma rezultātus analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu plašāk stāsta Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežmale un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska.  Viens no secinājumiem - lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām. Ekodizaina kompetences centra pārstāve un ķīmijas eksperte Anna Lankovska, prezentējot rezultātus norādīja, ka pētījumā tika ievākti 18 paraugi no 13 Latvijas novadiem. Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē. Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājas tika konstatēta Zemgalē - vidēji 700 nanogrami uz gramu.  Pētījumā piedalījās 15 Latvijas lauku mājsaimniecības, tā ietvaros tika analizēta 30 Latvijā visbiežāk lietoto pesticīdu klātesamība un koncentrācija Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos.  

Auduma iepirkuma maisiņš, rūpīgi plānoti pirkumi, pārvietošanās ar divriteni vai sabiedrisko  transportu, bezatkritumu dzīvesveids un vēl virkne principu raksturo videi draudzīgu dzīvesveidu. Tomēr viena lieta ir par to runāt, bet kā to visu realizēt dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs  Kārlis Lakševics. "Vēl viens aspekts, ka mums ir ideāli, kā gribam dzīvot, - savā mājā, savā mašīnā, ar pārtiku, kas nāk no visas pasaules un dažādi intensīvi audzētu, tas viss līdz šim ir bijis tāds ideāls. Ja paskatāmies, kāda ir ietekme uz klimatu, tas ir ir diez gan lielā mērā sācis kļūt apšaubāms, tas, kas ir bijis ideāls, šobrīd ir jāsāk pārvērtēt," Kārlis Lakševics. Darbnīcās, tiekoties ar Latvijā cilvēkiem, viņi norādījuši, ka nav gatavi atteikties no privātā transporta par labu sabiedriskajam. Tas vēl ir vairāku gadu jautājums. Tiesa, raidījuma viesi arī piekrīt, ka sabiedriskā transporta infrastruktūra un nodrošinājums nav tāds, lai cilvēki dotu priekšroku sabiedriskajām transportam.  Eiropā šobrīd populāras kļūst kopdzīvošanas formas, kas mums no padomju pieredzes saistās ar komunālajiem dzīvokļiem un nepatīkamu pieredzi. "Mērķis ir skatīties, kā audzēt dzīves kvalitāti, samazinot patēriņu, privāto automašīnu lietojumu vai mājokļa lielumu. Tās ir grūtas izvēles, piekrīt Kārlis Lakševics. "Salīdzinošo maz cilvēku ir gatavi samazināt dzīvojamo platību, tas ir tāpēc, ka Latvijā viens no lielākajiem pārapdzīvotības līmeņiem pēc OCDE datiem un kritērijiem. (..) Ja iztēlojies, ka varbūt vajadzētu domāt, ka palielināt dzīvojamo platību, bet samazināt, tad pilnīgi aizraujas elpa. Tas nav vienkārši." Latvijā infrastruktūra ir veidota tā, ka bez privātās automašīnas privātmājas īpašnieks nemaz nevar iztikt. Līdzīgi ir arī ar dzīvokļu infrastruktūru, kuru nemaz nevar pielāgot kooperatīvai dzīvošanai. "Daudzi kooperatīvie dzīvokļi Eiropā piedāvā, ka tev ir sava tualete un virtuve, salīdzinoši mazāka, tad ir lielākas koplietošanas telpas, kur visa māja savstarpēji sarunājot, var aicināt viesus. Ir potenciālās koplietošanas telpas. Mums šādas mājas ir maz," norāda Kārlis Lakševics. Viņs arī min, ka Eiropā, kā piemēru nosaucot Vāciju, šadās mājas tiek būvētas, balstoties uz citiem principiem. Kopiena jau vienojas ar arhitektu par mājas būvniecību, Latvijā nav ne tādas pieredzes, ne arī iespēju īstenot.

Kā labāk dzīvot Latvijā? Uz šo nebūt vienkāršo jautājumu atbildes meklējam 18. novembra raidījumā, kurā sarunājamies ar kustības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvjiem Jāni Kreili un Juri Sorokinu.

Turpinām sarunu par to, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi, jo nesen notikusī saruna izraisīja lielu klausītāju interesi un vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbildes sniedz medicīnas doktore ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika un medicīnas doktore onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Abas ārstes strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Maksāt par privātmājas apkuri vien pāris desmitus eiro mēnesī, vai pat mazāk! Piemēram, skolas sporta zāles apkures izmaksas būtu apmēram 500 eiro gadā. Teiksiet, tā nevar būt. Var, ja ēka būvēta pēc pasīvās mājas principiem un par to var pārliecināties Ādažos, Brīvajā Valdorfa skolā. Cik viegli šādu māju uzbūvēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pasīvo ēku ražotnes SIA "i2" vadītājs Krists Slokenbergs, biedrības "Passive House" Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, pasīvo ēku arhitekts Ervīns Krauklis un Uldis Pabērzis, kurš dzīvo pasīvajā ēkā.

Kā jau pirmsvētku laikā ierasts, valsts un pašvaldību institūcijas izsūta krietnu daudzumu personalizētu ielūgumu un sveicienu. Apskatot publiski pieejamos paraugus, rodas iespaids, ka valstī nav vienotu standartu, kā pareizi uzrunāt personu, kam atdresēts ielūgums vai apsveikums. Piemēram, augsti godātais vai vienkārši - godātais? Kā ir pareizi, skaidrojam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un uz klausītāju jautājumiem atbild filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs.

Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis. Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību. Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtspēju. Sandris Ādminis piekrīt, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki". Viņš min, ka katru gadu pasaulē pārtikai audzē un nogalina 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien.  "Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām un izklaidei cirkā un tā tālāk, ko arī cilvēki saista ar vegānismu, tas ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu priekšstatā un ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs pieņemam vismaz trīs reizes dienā izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to biežāk vegānisma sakarā par to runā," atzīst Sandris Ādminis. Tāpat Sandris Ādminis norāda, ka arvien vairāk cilvēki apzinās, ka dzīvnieki cieš un vēlams viņus nogalināt mazāk, ka tas var arī palīdzēt videi un pašu veselībai. Viņi varbūt sevi par vegāniem nesauc, bet rezultātā kopējais izmantoto un nogalināto dzīvnieku skaits samazinās, pateicoties "pusvegāniem". Sandris Ādminis atzīst, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks. "Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug, gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtē Sandris Ādminis. "Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle." Guna Bīlande arī atzīst, ka izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk mūsdienās. "Vienīgi jāmin par veikala produktiem, neaizmirstam to, ka vegāna desiņa vai vegāns cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāka par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts. Tāpēc, ka tur joprojām būs piesātinātās taukskābes, tieši tāpēc, ka tur būs palielināts sāls daudzums," norāda Guna Bīlande. "Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū." Sandris Ādmins ieskicē savu ēdienkarti: Brokastīs man patīk iepriekšējā vakarā aplietās auzu pārslas ar rozīnēm un kādām sēkliņām samaltām - linsēklas un saulespuķu sēklas, magoņu sēkliņas. Klāt kāds auglis,, svaigs vai varbūt no mammas ievārījuma burciņām, kas nav varbūt labākais augļu avots. Man patīk putras, mušļi, var kakao vēl pielikt klāt citādākai garšai.  Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, neaizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka to vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas  ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt.  (..) Man ļoti patīk zupas, visvisādas, it īpaši aukstajā gadalaikā un visādi griķu, rīsu ēdieni ar ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimālā, vienkāršota dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur kaut kas būs.

Neierasti siltais novembris liek nogaidīt ar dārzu ieziemošanu, bet paver iespējas paveikt iekavētos dārza darbus. Par tuvāko nedēļu dārza darbiem saruna ar dārzkopēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam mītus par cukura diabētu un skaidrojam, kā izvairīties no šīs slimības, kā arī to, ko darīt, ja tomēr cilvēks ir kļuvis par diabēta pacientu. Ieteikumus sniedz profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre Gunta Freimane un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone. Ilze Konrāde skaidro, ka diabētu ir 54 dažādi tipi, bet sabiedrībā vairāk runā par pirmā un otrā tipa diabētu. Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par 2.tipa diabētu. Tas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci. "Ja jūs jautātu, kā es redzu Diabēta dienu, lai arī oficiālie lozungi ir piekļuve speciālistiem utt., mans aicinājums un es apsolos arī radio ēterā, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laboratoriju tukšā dūšā un nodot analīzes," mudina Ilze Konrāde. "Pēc rekomendācijām tas būtu jādara no 45 gadiem, šobrīd tas ir 40 gadi. Kas liecina par to, ka tas, kā mēs dzīvojam, mūsu stress, mūsu neizgulēšanās, relatīva mazkustība un uztura īpatnības, ir mainījušas mūsu vielmaiņas procesu un diabēts kļūst arvien jaunāks.  Diabēta dienu varētu pārvērst par Pretdiabēta dienu un katrs, kurš sen nav bijis un nodevis analīzes, lūdzu, tukšā dūšā vajadzētu aiziet uz laboratoriju un noteikt cukura līmeni asinīs." Gunta Freimane atzīst, ka daudziem ir grūti saņemties aiziet nodot analīzes un pārbaudīt cukura līmeni. Bieži vien pat cilvēkam ārsti jau iesaka lietot medikamentus cukura līmeņa pazemināšanai, bet viņš turas pretī un saka, ka mainīs dzīvesveidu, mainīs uztura paradumus. Cilvēkam parādās vainas apziņa, ka nav bijis vērīgs pret savu veselību. Viņa uzskata, ka nevajag sev pārmest un mocīties vainas apziņā, bet doties uz laboratoriju un veikt pirmo soli.

Grūti saskaitīt, cik daudz reižu mūsu raidījumā ārsti un uztura speciālisti ir uzsvēruši, ka labākā izvēle no augu eļļām, ko lietot uzturā, ir auksti spiesta olīveļļa. Kāpēc tā ir tik būtiska cilvēku diētā un labas veselības nodrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro kardioloģe profesore Iveta Mintāle un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Iveta Mintāle norāda, ka olīveļļa ir viens no visvecākajiem produktiem un tai ir tik daudz labu īpašību un tas ir arī zinātniski pierādīts. "Olīveļļa ir viens no superproduktiem. Olīveļļa ir tā, kurai ir ļoti izteiktas antiaterosklerotiskas īpašības un, galvenais, pretiekaisuma īpašības. Ja skatāmies pēc sastāva, tad olīveļļa ir viens no produktiem, kurā ir milzu daudzums polifenolu, kas nozīmē antioksidantus," norāda Iveta Mintāle. "Salīdzināšanai, ja paprikā vai citronā varam mērīt antioksidantus 18 līdz 20, tad olīveļļā tas būs tuvu tūkstotim. Labā olīveļļā. Neaizmirsīsim, ka svarīga ir kvalitāte." Liene Sondore min, ka pētījumi rāda, ka dienā vajadzētu patērēt divas līdz četras karotes olīveļļas, bet tas atkarīgs no tā, ko gatavo un kādu eļļu izmanto. Iveta Mintāle norāda, lai gūtu tos rezultātus no olīveļļas lietošanas, ko apstiprina pētījumi, vajadzētu lietot četras un vairāk karotes olīveļļas dienā. "Pētījumos ir pierādīts, ka 4,5 gadus lietojot Vidusjūras diētu ar olīveļļas daudzumu vairāk nekā četras ēdamkarotes dienā, var samazināt infarkta un insulta risku par 30 - 38 %, kas ir milzīgs skaitlis," vērtē Iveta Mintāle. Pētījums veikts pacientiem, kam nav diagnosticēta kāda sirds slimība, bet ir riska faktori - paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis. Četras karotes olīveļļas nav jālieto kā zāles. "Gatavojam eļļā, liekam klāt pie ēdiena, pie salātiem. Var būt, ka cilvēks nopērk labu olīveļļu, apēd tās četras karotes kampaņveidīgi un viss beidzas. Tas ir dzīvesveids. Regulāri lieto un pārskati arī pārējos ēšanas paradumus. Ja joprojām mājās būs desas, cīsiņi, sardeles un vēl visādi brīnumi un ātrās ēdināšanas ēdieni un mājās negatavos, tad nevaram gaidīt rezultātu. Jāmaina dzīves veids," atzīst Liene Sondore. Arī pannā ir jāliek olīveļļa un neviena cita eļļa! Vēl kāds ieteikums: neturēt eļļas pudeli pie pašas plīts, tas arī kaitē produkta īpašībām.

1700 eiro - apmēram šādu summu gadā var ieekonomēt vienas Rīgas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ja  visi godprātīgi nodarbotos ar sadzīves atkritumu šķirošanu. Tomēr  arī šāds acīmredzams ieguvums nav atrisinājis atkritumu šķirošanas jautājumu ne valstī, ne galvaspilsētā. Kā situāciju mainīt, spriežam raidījumā Ka labāk dzīvot. Pieredzē dalās un ar labo piemēru iepazīstija SIA "CleanR" izpilddirektors Valerijs Stankevičs un Maskavas ielas 164. nama Rīgā iedzīvotājs Modris Bērziņš. Situāciju vērtē un analizē arī "Latvijas Zaļā punkta" vides pārvaldības vadītāja Laura Berga un "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. Tā kā nešķiroto sadzīves atkritumu kalni poligonā aug, diskusijas dalībnieki vērtē, ka atkritumu šķirošanai Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs vajadzētu būt obligātai. Nevis tikai atsevišķiem labajiem piemēriem.

Izdarīt labu darbu un par to saņemt samaksu! Šādi varētu raksturot atmosfēras oglekļa piesaistīšanas programmu, kurā aicināti iesaistīties Latvijas lauksaimnieki. Oglekļa lauksaimniecība. Pagaidām vēl salīdzinoši svešs termins, bet iespējams, ka tikai šādi mums lauksaimniecībā sanāks kaut cik "vilkpaēdis" pasākums, kas varētu apmierināt visas ieinteresētās un ne tik puses. Kas ir oglekļa lauksaimniecība, cik un kam šie oglekļa kredīti ir pieejami un izdevīgi, kādu peļņu no tā var iegūt un kā tas varētu ietekmēt mežu izciršanu Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un pieredzē dalās "eAgronom" agronome Diāna Līva, "eAgronom" tirdzniecības vadītājs Latvijā Nauris Liberts, Igaunijas uzņēmuma "Arbonics" mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks, Latvijas Agroresursu un ekonomikas institūts, agronome vadošā pētniece Līvija Zariņa un "Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.   Par atmosfēras oglekļa piesaistīšanas augsnē programmu esam stāstījuši arī iepriekš:  

Tuvojoties dziesmu svētkiem pieaug Latvijas iedzīvotāju interese par dziedāšanu kori. Šis stāsts sākās ar vēlmi apiet apkārt Latvijai, bet beidzās ar kora dibināšanu! Un patiesībā - tās vēl nav stāsta beigas! Kā garas pastaigas noved pie kora dibināšanas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārgājienu projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovele un projekta "Apkārt Latvijai" gājēja un kora dibinātāja Līga Ruža. Projekts „Apkārt Latvijai” aizsākās 2018. gadā. Pārgājieni parasti notiek reizi mēnesī divas dienas. Šobrīd apmēram 80 cilvēki reizi mēnesī pulcējas uz šo pārgājienu. Vakaros atpūtas brīžos mēdz kopīgi uzdziedāt un tā izskanējusi doma, hei, sanāktu koris. Šovasar atskārtuši, ka lielais notikums jau pēc gada. Un tā pēc ne tikai kopīga pārgājiena, bet arī izbrauciena uz Gruziju, Līga Ruža nolēmusi ķerties pie darba, lai organizētu kori. Tagad Jelgavas latviešu biedrībā Gundegas Dūdas vadībā darbojas koris „Apkārt Latvijai”, kurš cītīgi gatavojas skatēm, lai varētu piedalīties lielajos svētkos 2023. gada vasarā.

2022. gada sākumā stājas spēkā grozījumi ēku būvnoteikumos, kuru mērķis ir vienkāršot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Kas mainījies un vai nesen ieviestās izmaiņas atvieglo būvdarbu veikšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Izmaiņas skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs. Cēsu novada Būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa vērtē un analizē, kādi jautājumi un neskaidrības ir iedzīvotājiem, kas vēršas būvvaldē pēc padoma.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti. Vieni par šo iniciatīvu ir stāvā sajūsmā, citi izsaka bažas, ka izmaiņas var iedzīt māju bankrotā. Ko paredz izmaiņas un kas dara bažīgus iedzīvotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas namu pārvaldnieka Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes direktors Krists Leiškalns.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Valsts darba inspekcijas Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Ja agrāk darba drošības jomā un galvenie cilvēki, kas to organizēja, bija drošības tehniķi vai inženieri, tad tagad biežākie riska faktori ir psihoemocionālie un ergonomiskie. Izmaksas, kas saistītas ar darba nelaimes gadījumiem, var saprast salīdzinoši vienkārši, bet izmērīt arodslimības izmaksas vai izdegšanas sindroma izmaksas ir daudz grūtāk. Kas mūsdienās jādara, lai par darba aizsardzību varētu runāt kā par ieguldījumiem, nevis izdevumiem? Letālo nelaimes gadījumu skaits darba vidē ir mazinājies būtiski. "Savukārt, ja skatāmies uz otru pusi, kas ir arodslimības, visas slimības, ko dabū no darba, sākot no sāpēm mugurā, dažādu balsta kustību aparāta pārslodzes, plaušu slimības, alerģijas, to skaits ir ne tikai dubultojies, bet pieckāršojies un vēl vairāk. Vienkārši cilvēki arī vairāk apzinās, ja ir kaitējums darba vidē noticis, tu vari doties pie ārsta, iziet visu procesu un saņemt no valsts kompensāciju, ka es zaudējis darba spējas. Arī segt ārstēšanās, rehabilitācijas izdevumus," skaidro Linda Matisāne. Dace Helmane norāda, ka globālie uzņēmumi ne tikai pieprasa, lai parādītu, kā ir sakārtota darba aizsardzības sistēma viņu partneriem citās valstīs, bet ari ierodas pārbaudīt. No šīm pārbaudēm baidās pat vairāk, nekā no Darba inspekcijas pārbaudēm. "Aspekti, kas ir vairāk orientēti, lai netraucētu biznesu, lai nezaudētu biznesu, lai būtu labākais, ir būtisks dzinējspēks arī Latvijas uzņēmumiem. Bet plaisa starp labajiem un sliktajiem uzņēmumiem ir kā šķēru gali - labie kļūst arvien labāki," atzīst Linda Matisāne. "Viena no pēdējo gadu tendencēm ir semināri, kā labāk izgulēties. Loģiski, ja esi no rīta izgulējies, tu esi produktīvāks, esi radošāks, pieļauj mazāk kļūdu. Līdz ar to ir mazāk nelaimes gadījumu. Arī uzņēmumam ir labāk, cilvēks vairāk izdara: viņš foršāku runu uzrakstīs, vai izdomās jaunu pakalpojumu vai radošāku pieeju, vai laipnāk atbildēs klientam. Bet tā otra daļa vēl joprojām, tā riktīgi pelēkā zona, kas atlaiž darbiniekus ar vārdiem - tur ir vārti, ej."        

29. oktobris ir Pasaules insulta diena. Lai gan šai dienai veltītie pasākumi šogad aiz muguras, maz ticams, ka mums viss ir skaidrs par šo slimību, kuru, protams, var prognozēt, bet tāpat tā atnāk strauji un negaidīti. Un pēkšņumam šīs dienas stāstā ir īpaša nozīme, jo tam, kā būtu jārīkojas insulta gadījumā, ir faktiski dzīvības cena. Raidījuma viešņas: Insulta biedrības vadītāja, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne, Biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabiltācijas klīnikas vadītāja daktere Illa Mihejeva. Inese Mauriņa iepazīstina ar septembrī veiktās aptaujas rezultātiem. Viens no aptaujas jautājumiem bijis, no kuras sirds un asinsvadu slimībām cilvēkiem ir visvairāk bail. Atbildes liecina, ka vairāk nekā 50 % cilvēku ir bail no insulta. "Tam ir dažādi iemesli. Jebkurš, kurš ir saskāries ģimenē ar šo slimību vai pats no tās cietis, apzinās, kādas ir šīs slimības sekas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem bail," norāda Inese Mauriņa. Biedrības uzdevums ir stāstīt un skaidrot pēc iespējas vairāk, lai bailes mazinātu, un arī, kā rīkoties, lai slimību novērstu un palīdzētu tās gadījumā. Vēl cilvēkiem bail no miokarda infarkta un sirds mazspēja. Insulta simptomi parasti ir: vienas puses paralīze; jušanas zudums; valodas traucējumi, grūtības saprast vai parunāt; retāks insulta veids ir, ko raksturo izteikti koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās kombinācija ar stipru reiboni vai sliktu dūšu. "Visas šīs pazīmes nav vienlaicīgi, parasti ir viena vai divas - trīs pazīmes kombinācijā," skaidro Evija Miglāne.  

Raidījumā Kā labāk dzīvot atkal pievēršamies dārza darbiem. Uz klausītāju jautājumiem atbildes sniedz dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Bet dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne aicina uz izstādi "Ķirbji un citas lielas ogas 2022" Dabas muzejā., kas norisināsies līdz 30.oktobrim. Tajā var aplūkot gan iecienītas un gadu laikā pārbaudītas vērtības, gan jaunas ķirbju šķirnes. 

Dzemdes kakla vēzim nebūtu jābūt nevienas zaudētas dzīvības vērtam. Kā to apsteigt, novērst, dzīvot ilgu, pilnvērtīgu dzīvi, gan aktualizējot profilaksi, gan laicīgu diagnostiku un ārstēšanu, vairāk spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas asociētā profesores Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ģinekoloģe Jana Žodžika un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Arta Spridzāne un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Jana Žodžika izceļ trīs atziņas: dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti; dzemdes kakla vēzi var novērst gandrīz pilnībā visos gadījumos; valsts nodrošina visus mūsdienīgus, efektīvus profilakses pasākumus, lai izvairītos no šīs ļaundabīgās slimības. "Var izgudrot vissmalkākās, visprecīzākās medicīniskās tehnoloģijas, ja sieviete šīs tehnoloģijas neizmantos, tas nedarbosies," bilst Jana Žodžika, atzīstot, ka ne tika mediķi var palīdzēt, bet arī sabiedrībai ir jāiesaistās. Dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši labi izpētīts un tā pamatā ir cilvēka papilomas vīruss, kas ir ļoti izplatīts. Tas var skart gan organisma gļotādas, gan ādu, visbiežāk šī vīrusa infekcija norit asimptomātiski.

Slikta ventilācija, nepareizi siltināta māja un vēl virkne citu iemeslu var novest pie paaugstināta mitruma telpās, bet tas jau pie pelējuma rašanās. Par to, kā tikt galā ar pelējuma cēloņiem un pašu pelējuma sēni, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētie profesori Jurģis Zemītis un Linda Mežule. Jurģis Zemītis skaidro, ka pelējuma sēnes gaisā ir nepārtraukti, līdz ar to tām ir potenciāls augt un attīstīties. "Ja ir labvēlīgi apstākļi, atsevišķas sēņu sporas var izveidot kolonijas un sākt augt. Jūs viņas varēsiet redzēt," norāda Jurģis Zemītis. "Labvēlīgie apstākļi ir paaugstināts mitrums, bez gaisa kustības, kaut kur tumša, noslēgta vieta, tātad stūri. Kopā ar mitrumu un esošajām pelējuma sēnēm tās var attīstīties un augt." Preventīvi ir veidi, kā no tā izvairīties. "Pirmais ir tas, jo cilvēkiem ir visgrūtāk darīt, kaut ko mainīt kaut ko savos paradumos," turpina Jurģis Zemītis. "Parasti risks sēnēm ir sākt augt, ja ir paaugstināts relatīvais mitrums, ja ir virs 80%. Ir dažādi veidi, kā šo līmeni nesasniegt. Varam sekot līdzi mitruma izdalījumiem telpās – gatavojam ēst, vienmēr ieslēdzam mitruma nosūcēju virtuvē, vannas istabā pēc mazgāšanās ir liels mitruma daudzums, ieslēdzam ventilatoru, vai privātmājā var atvērt logu, izvēdina sakrājušos mitrumu." Linda Mežule norāda, ka sēnes būs apkārtējā vidē, tās ir gaisā, ārtelpās, iekštelpās. Nevarēsim izvairīties. "Mikologi saka, ka neviena vannas istaba nav brīva no sēnēm. Pat visideālākajā atradīsim. Jautājums, kurā brīdī tas sāks traucēt mūsu ikdienas dzīvi – vai nu redzēsim vizuāli vai sāks parādīties veselības problēmas," atzīst Linda Mežule. Viņa arī norāda, ka svarīgs faktors ir - ko sēne "ēdis".  "Ja vannas istabu pēc mazgāšanās tīrām tikai reizi gadā, kur visi ziepju nosēdumi vai dažādas citas lietas, kas paliek. Vai virtuvē pie nosūcējas viss, kas paliek. Mitrums kopā ar sliktu gaisu apmaiņu un kārtīgām barības vielām, rezultāts ir tāds, kāds ir," turpina Linda Mežule. Tāpat viņa norāda, ka visliktākais, ko var darīt, ņemt un vienkārši nokasīt nost pelējumu. Sporas nonāks gaisā un, ja sākotnēji bija viens pleķītis, tad pa pussienu, visu sienu. Linda Mežule arī min, ka ir pelējuma sēnes, kas izdala ķīmiskus toksīnus gaisā, tas var būt bīstamais. Vēl koka konstrukcijās var rasties brants, kas tās bojā. Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone skaidro, kā pelējuma sēne ietekmē cilvēka veselību. "Veselam cilvēkam pelējuma sēnes sporas vai pelējuma sēņu izdalītie ķīmiskie savienojumi var radīt alerģiju, jutīgākiem cilvēkiem pastiprināt to," atzīst Žanna Martinsone. Lielākā daļa cilvēku uztraucas par alerģijām. Pasaules dati liecina, ka piektā daļa astmas gadījumu ir tāpēc, ka mājās cilvēkiem ir pelējums. "Mēģinot notīrīt, lietojam ķīmiju, bet ar to cilvēki mēdz pārspīlēt. Ja redzam melno vai pelēko pelējumu, mēģinām dot pa pieri ar visādām ķīmijām. Arī tīrīt un vākt nost pelējumu vajag gudri, lai tur nedabūtu alerģiju, regulāri ieelpojot kaut ko, ar ko ir apstrādāta siena. Arī pēc šīm aktivitātēm jāseko līdzi, kā jāvedina telpas. kā jāuzklāj viela," brīdina Žanna Martinsone.  

Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji un lielākā daļa cilvēku joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Steiga ir slikts sabiedrotais darījumos ar nekustamo īpašumu, jo īpaši apstākļos, kad likums atļauj darījuma dokumentu sagatavot pašam. Steiga un pašdarbība ir laba augsne tiem indivīdiem, kuriem ir tikai viņiem vien zināmi mērķi. Un par šo situāciju trauksmi ceļ Latvijas notāri.Notāru padome ir izveidojusi "Krāpšanas rokasgrāmatu". Ar to raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina notārs un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Ilze Metuzāle. "Krāpšanas rokasgrāmata" ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem uzskatāmi parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus. ""Krāpšanas rokasgrāmatā" notāri apkopojuši tās neprecizitātes un trūkumus normatīvajos aktos un likumos, ko redz ikdienā kā tādus, ko var izmantot cilvēki ar negodprātīgiem nolūkiem ar mērķi veikt krāpšanu un nodarīt kaitējumu citiem," skaidro Ilze Metuzāle. Viņa norāda, ka krāpšana ne vienmēr ir brutāla viltošana, paraksta vai dokumenta viltošana. Tas būt pārāk vienkārši.  "Krāpšana bieži ir arī tad, ja runājam par to pašu darījumu ar nekustamo īpašumu, ko bieži dzirdu, kad ir privātie pašu gatavotie līgumi, es jau nekrāpos, man jau pircējs par to nemaz nejautāja, tāpēc es viņam neteicu, tāpēc noklusēju kaut ko par to īpašumu, kādus apstākļus vai faktu. Bet kā tas pircējs var vispār zināt, ka viņam tas ir jāprasa, ja nav profesionālis? Viņš ir labā ticībā, ka pērk kaut ko vienu, bet izrādās, pērk ko citu. Viņš taču neprasīja, arī pārdevējs nav melojis, jo viņam neprasīja," turpina Ilze Metuzāle.  Savukārt 26. oktobrī notiek ikgadējās Notāru dienas, kad var saņemt konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Šogad Notāru dienu tēma ir nekustamie īpašumi. Notāru dienās konsultācijas ir bez maksas.

Tie, kas ir saņēmuši rēķinus par siltā ūdens uzsildīšanu, jau apmēram var nojaust, cik būs jāmaksā par šajā rudens - ziemas sezonā mājoklī par siltumu. Un ar visu valsts atbalstu tā nebūs maza summa. Vai mēs pašu spēkiem un bez papildus ieguldījumiem varam samazināt naudas tēriņus par siltumu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un analizē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle skaidro, kā pieteikties un kam pienākas pabalsts par malkas iegādi. Mārtiņš Auders norāda, ka pirms alokatoru (siltummaksas sadalītājus, ko daudzdzīvokļu ēkā dzīvokļos uzstāda uz sildķermeņiem (radiatoriem)) ir jāveic izvērtējums. Ja tas ir pozitīvs, ka tas atmaksājas, tos jāuzstāda. Par to, jālemj dzīvokļu īpašniekiem.  Kā ietaupīt siltumu? Andra Blumberga norāda, ka atkarīgs no tā, kādā mājā cilvēks dzīvo - tas ir primāri. "Ja tā ir privātmāja, tā ir viena situācija, ja siltināta daudzdzīvokļu māja, tā ir cita situācija, nesiltināta daudzdzīvokļu māja ir vēl pavisam cita situācija," norāda Andra Blumberga. "Citiem vārdiem, cilvēks, kas dzīvo privātmājā, var pats pieņemt lēmumus, ko darīt, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu. Siltums tiek tērēts primāri divām lietām - karstajam ūdenim un apkurei. Mēs varam neiet vannā, iet duša, iet mazāk vannā, ja ļoti patīk to darīt. Varbūt izvērtēt - dušā arī iet mazāk. Pieskatīt, lai bērni slēdz ārā krānu, kad tīra zobus.  Privātmāja ar apkuri var darīt salīdzinoši daudz - pats var lemt par siltināšanu, var lemt neapdzīvot daļu mājas, pazemināt temperatūru, braucot uz darbu, samazināt temperatūru, braucot atpakaļ, pieslēgt. To var darīt attālināti." "Daudzdzīvokļu mājās tas ir kā slazds. Ja paveicas un cilvēks dzīvo mājā, kur iedzīvotāji sarunājās un spēj vienoties, ko kopā darīt, tad arī alokatori ir ārkārtas risinājums," turpina Andra Blumberga. "Kāpņu telpa kurā, dzīvo vairākas pensionāru ģimenes. Krīzes brīdī, es pat varbūt sarunātu, ka uz pāris mēnešiem ievācos pie kaimiņa un atslēdzu apkuri. Tik radikāli. Mājas, kur cilvēki nespēj vienoties, tur īsti risinājuma nav. Primāri, ja māja nav siltināta, ir pavisam traki. Tad iespējas nav gandrīz nekādas. Tad māja ir kā spainis ar caurumiem. Visas malas ir ar caurumiem, mēs gāžam iekšā ūdeni un tas gāžas ārā pa caurumiem. Mēs neko izdarīt, mēs tikai skatāmies."   Vēdināšana un gaisa apmaiņa ir nepieciešama, bet cilvēki arī norāda, ka bieži ir pārāk silts daudzdzīvokļu mājās, pat virs 24 grādiem. Šādos gadījumos jāvēršas pie pārvaldnieka, lai samazina temperatūru. Viens grāds - tie ir 5- 8% enerģijas patēriņa. Andra Blumberga norāda, ka atvērts logs, lai būtu vēsāk, ne tikai lai izvēdinātu, ir vēl viens caurums spainī un cilvēki par to maksā.

Mūsu pašapziņa noteikti liek teikt, ka braukšanai ar auto mainīgos rudens beigu ziemas apstākļos esam gatavi. Kaut gan milzīgie sastrēgumi, kas rodas Rīgas ielās, līdzko ir izsnidzis pirmais sniegs, un tam sekojošais negadījumu skaits liek domāt, ka gatavi esam ziemai pēc pāris slidenos apstākļos nobrauktajām dienām. Un tas labākajā gadījuma. No 1. oktobra pa Latvijas koplietošanas ceļiem atkal ir atļauts pārvietoties automašīnām, kas aprīkotas ar radžotām ziemas riepām. Vai tas nozīmē, ka jau ir pienācis laiks sezonālajai riepu maiņai? Atbildes uz jautājumiem par automobīļa sagatavošanu un tā vadītāja gatavošanos ziemai raidījumā Kā labāk dzīvot. Ziemai gatavoties palīdz "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš. Vispirms, protams, par riepu maiņu pirms ziemas sezonas. Jānis Vanks atgādina, ka svarīgs ir riepas protektors, bet ļoti svarīga ir arī gumijas kvalitāte. Ja ziemas riepas visu vasaru būs stāvējušas saulē, gumija būs izkaltusi. „Pat riepa ar labu protektoru, samērā jauna, ja nepareizi glabāta, var būt daudz sliktāka, nekā vecāka riepa,” atzīst Jānis Vanks. Lai pārbaudītu riepu kvalitāti un vai tās var lietot, viņš iesaka griezties pie speciālista. CSDD statistika liecina, ka Latvijā mašīnām ir ap seši gadi vecas riepas, ļoti reti ir jaunākas. Bet seši gadi lietota riepa būtu jau jāmaina.

 Patentu valde šogad ziņoja, ka no viltotajām precēm pērn visvairāk konfiscēti ir medikamenti. Savukārt zāļu drošuma pārbaudes sistēmas mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatīšanas iespējas un nonākšanu pie patērētājiem. Kā sistēma darbojas Latvijā un vai varam justies droši, dodoties uz aptieku, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) izpilddirektore Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Lilija Jakupāne. Jau 2007. gadā pasaulē un  Eiropā pievērsta īpaša uzmanība zāļu viltojumiem legālajā piegādes ķēdē. Domājot, kā pasargāt pacientu Eiropas ekonomiskajā telpā, izstrādāta regula un viltoto zāļu direktīva, kas stājās spēkā 2019. gadā.   Inese Erdmane skaidro, lai viltojumi nenonāktu pie cilvēkiem ar legālo piegāžu ķēžu starpniecību, katrs zāļu iepakojums ir aprīkots ar unikālu kodu, ko augšuplādē sistēmā un tad iepakojumu var skenēt jebkurā tā atrašanās vietā. Pēdējais punkts ir aptiekas vai slimnīcas. Inese Erdmane arīnorāda, ka viltojumi saistībā ar zālēm mēdz būt dažādi: tā varbūt viltota dokumentācija, viltots iepakojums, viltots pats medikaments. "Ja medikaments tiek viltots sastāvdaļās, ieliekot līdzīgas sastāvdaļas vai nevērtīgas, vai sastāvdaļas, kas var kaitēt pacientam, ja viņš grib ārstēt cukura diabētu, bet tabletē nav šīs zāles, tas var novest pie nāves," skaidro Inese Erdmane. Viņa norāda, ka vienkāršākais instruments, lai izvairītos no viltojumiem, ir zāles iegādāties legālās aptiekās - aptiekās, kas tiek licencētas, kā arī ārstniecības iestādēs, ko stingri uzrauga valsts. "Zāles nedrīkst iegādāties no rokas, tirgos un nelicenzētās interneta aptiekās," skaidro Inese Erdmane. Kā pārliecināties, vai interneta aptieka ir licencēta? Zāļu valsts aģentūras mājaslapā ir reģistrētas visas aptiekas - arī interneta aptiekas. Lilija Jakupāne piekrīt, ka drošākais ir medikamentus iegādāties licencētās aptiekās, tas galvenais, kā pasargāt no krāpniekiem un zāļu viltojumiem. Valsts izrauga licencētos uzņēmumus. "Tie, kas nodarbojas ar zāļu viltojumiem, izmanto to, ka ir pieprasījums. Cilvēks meklē lētākas zāles, vai zāles, kuras nevar nopirkt. Nelegālā vide šo veiksmīgi izmanto,"norāda Lilija Jakupāne. "Visvairāk vilto onkoloģiskās zāles, pretsāpju zāles, antibiotikas - to, ko plaši izmanto. Šajā kategorijā iekļaujas arī medikamenti, kam ir augsta cena, jo viltotāji mēģina savus produktus piedāvāt par zemāku cenu. Tāpēc patērētājam jābūt uzmanīgam. Ja viņš redz, ka zāles, kuras ir nepieciešamas, maksā dārgi un pēkšņi nezināmas izcelsmes tīmekļa vietnē redz, ka zāles maksā vismaz uz pusi lētāk, tas ir ļoti vērā ņemams aspekts, lai domātu, ka kaut kas nav kārtībā."  

Par sociālo uzņēmējdarbību droši var teikt, ka tā ir komercprakse ar papildus pievienoto vērtību, kuru nevar mērīt tikai naudas vai statistikas skaitļu kategorijās. Sociālās uņēmējdarbibas attīstībai raidījumā sākām sekot vēl pirms Latvijā tika pieņemts likums par šāda veida komercdarbību. Kā šobrīd klājas sociālajiem uzņēmējiem Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas „Reach4Change” vadītāja Latvijā, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes locekle Kristīne Vērpēja raksturo situāciju sociālā uzņēmējdarbībā kopumā Latvijā. Pieredzē, strādājot sajā jomā, dalās sociālā uzņēmuma un projekta "Neredzamā pasaule" izveidotājs Maksims Mihejevs un sociālais uzņēmuma "Kustības brīvībai" pārstāve Aija Vule.

Oktobra latviešu valodas stundā kopā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu  spriežam, vai mums būtu jāzina, kā rakstāmi tādi vārdi, kā ambivalence un prezbiterieši, jeb ko interesantu un dīvainu, nācās saklausīt VIII pasaules diktātā latviešu valodā.

Latvijā joprojām valda absurda situācija. Pie tā jau proporcionāli lielajiem mājsaimniecību tēriņiem pārtikai, tā tiek bieži izmesta ārā. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā - tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus. Tikmēr labdarības organizācijām pieaug bažas, vai šoziem pietiks pārtikas pakas visiem palīdzības lūdzējiem. Kā mainīt šo absurda situāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem, iesaka raidījuma viesi - "Zero Waste Latvia" valdes locekle Maija Krastiņa, projekta pārtikas banka „Paēdušai Latvijai " vadītāja Agita Kraukle un šefpavārs Renārs Purmalis. Maija Krastiņa skaidro, jo cilvēki kļūst turīgāki, jo vairāk iegādājas pārtiku un arī izmet. Latvija nav izņēmums. Tie ir ap 100 kg uz iedzīvotāju. Mazāk izmet seniori, viņi, iespējams, izmet pārtiku, jo iepakojums ir par lielu. 50% no visa, kas tiek izmests, rodas mājsaimniecībās.  Tā ir arī finansiāli liela summa. Krīze varbūt palīdzēs pārdomāt paradumus un vairāk ietaupīt. Var ietaupīt saprātīgāk iepērkoties, pērkot mazāk, sekojot derīguma termiņiem. Visi raidījuma viesi gudrākai maltīšu plānošanai iesaka izmantot saldēšanu. Pagatavoto ēdienu vai tā sagataves sadalīt porcijas un sasaldēt. Tad izmantot pa porcijām. Runājot par lielo pārtikas daudzumu, kas nonāk atkritumos, Maija Krastiņa atzīst, ka visām pusēm ir iespēja situāciju uzlabot. Vajadzētu arī mainīt normatīvos aktus. "Doma, ka izmest pārtiku būtu tik dārgi, ka to neviens nedarītu. Ir neprāts mest ārā pilnīgi labu pārtiku dažādos ražošanas ķēžu posmos tikai tāpēc, ka neatbilst estētiskām vai citām prasībām. Izmešanai ārā vajadzētu būt tik dārgai, ka tas motivē visus saņemties un domāt līdzi, lai tā nonāk pie cilvēkiem, kam pārtika nepieciešams," norāda Maija Krastiņa. "Ja vēl parēķinām, ko izmaksā izmest kā patērētajam pārtiku, tā ir vēl papildus nauda [par atkritumiem]. Attiecibā pret lielveikaliem un ražotājiem ir tas pats princips - izmešanai ārā vajadzētu būt ārkārtīgi dārgam pasākumam. Mēs nevaram attiekties tik vieglprātīgi pret resursu, kura ražošanā ir patērēti pesticīdi, ūdens, enerģija, transports, iepakojums un beigās mēs to izmetam ārā. Tas ir vājprāts, un blakus ir cilvēki, kam nav ko ēst." Renārs Purmalis mudina ēst vietējos produktus un izmantot tos pilnīgi. "Es iestājos par to, ka dārzeņiem garšīgākais ir miza. Burkāniem pēc tehnoloģiskās kartes 17% tu izmet ārā. Ja burkāni maksā eiro kilogramā, tie ir 17 centi. To var nedarīt. Miza ir garšīga. Tu nomazgā dārzeni un viss," norāda Renārs Purmalis. "Nav iemesla, kāpēc būtu jāmizo burkāni. Selerijas sakne, jā, ir cietāka, bet sagriežot kubiņos, var ielikt krāsnī un tas, kas apcepsies, būs garšīgākais. Kartupelim garšīgākā ir miziņa. Vai pastinakam, apcepot krāsnī, sablenderejot zupā, tas nebūs redzams. Tur nav nekāds rūgtums. Es saprotu - kacens, ja sagriez vienādi, neizvārīsies, būs rūgtāks. Bet sagriez mazākos gabaliņos, bērni apēdīs, ka nu." "Aktuālākā problēma ir enerģijas trūkums cilvēkam, kurš ir noraizējies par elektrības un gāzes rēķiniem, kur nu viņš vēl domās, kur likt ābola miziņu," bilst Renārs Purmalis. "Protams, viņu var izžāvēt, izkaltēt, sukādes uztaisīt. Apelsīnu mizas - pēc tam tēju uztaisīt."  Pavārs arī piedāvā nepirkt dārgas dāvanas Ziemas svētkos, bet pagatavot, piemēram, karamelizētus sīpolu un ielikt burciņā, kas apsieta ar lentīti. Agitas Kraukles pieredze liecina, ka cilvēkiem trūkst recepšu. Viņi nav aizdomājušies, ka makaronus var salikt ne tikai ar gaļu, bet arī ar zivs konserviem.

Sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Kas par to jāzina makšķerniekiem un dabas draugiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta un atgādina zivju pētnieks Māris Olte, Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības pārstāvis Ainārs Šteins un biologs, mušiņmakšķerēšanas instruktors un lašu makšķernieks Reinis Rutks.

Oktobris ir mēnesis, kad sabiedrība tiek īpaši aicināta pievērsties krūts veselībai. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kam jāpievērš uzmanība ne tikai vienu mēnesi gadā, bet visas dzīves laikā, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. "Latvijā nav iespējas nomirt ar krūts vēzi, ja pašas parūpējamies par savu veselību!" atzīst Latvijas sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma. Arī pārējās raidījuma viešņas – MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, pnkoloģe – ķīmijterapeite Signe Plāte un Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala aicina sievietes rūpēties par savu veselību, pārbaudīt krūtis pašai, neignorēt uzaicinājumu uz mamogrāfijas pārbaudē, konsultēties ar ģimenes ārstu un savu ginekologu. Sazināmies ar „Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāju un valdes locekli Viktoru Gustsonu. Viņš stāsta par jaunumiem ar tā saukto vēža apdrošināšanu.      

Pirms pāris gadiem, izvēloties LED spuldzes, eksperti ieteica vadīties pēc ražotāja zīmola atpazīstamības. Zināma ražotāja produkcija būs kvalitatīvāka, bet arī dārgāka par mazāk zināmo un reizē lētāko spuldzi. Vai šāds iepirkšanās princips ir aktuāls arī šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Šis ir klausītāju rosināts, jo, runājot par enrgoefektīviem risinājumiem, vienmēr izskan jautājumi par LED spuldzēm. Īpaši daudz tādu bija par šo spuldžu izturību. Vai tā joprojām ir problēma? Plašāk skaidro SIA "Ekoled" pārstāvis Raitis Narvilis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un "Baltic Research Centre" laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis. Pēdējos gados LED spuldžu tehniskā kvalitāte ir pieaugusi, vērtē Raitis Narvilis. "Ja kādreiz tās lampas tika lodētas Ķīnā un ar rokām komplektētas, šobrīd var redzēt, ka plates ir ražotas ļoti kvalitatīvi jaunākajiem modeļiem, tas nozīmē, ka izmanto robotizētas tehnoloģijas. Ja automāts liek kopā, tas nozīmē, ka mazākas problēmas ir gala lietotājam, arī mazākas iespējas, ka kaut kas var noiet greizi," norāda Raitis Narvilis. "LED spuldžu cena pieprasījuma dēļ ir samazinājusies 3 - 4 reizes, attiecīgi arī pieejamais klāsts ir daudz plašāks. Ja kādreiz dārgākas bija Eiropā ražotās spuldzes, tagad varam viegli iegādāties no daudz tālām valstīm un attiecīgi, ja tur cena ir bijusi zema un mēs akcijā vēl pasūtam, jāskatās ir kvalitāte," atzīst Toms Lācis. "Ja preci iegādājamies Eiropā veikalā ar garantiju, tad varam uzticēties, ka noteikto garantijas laiku un ilgāk kalpos."  

Ikdienā ir vairāki iemesli, kāpēc darbinieki vairs negrib vai nevar turpināt darba tiesiskās attiecības. Tomēr, ja darba devējs uzsaka darbu, iemesls nedrīkst būt subjektīvs, tam jābūt saskaņā ar Darba likumā ietvertajām normām. Vai darba devējs drīkst uzteikt darbu darbiniekam tā uzvedības dēļ? Šo ļoti piņķeriģo jautājumu šķetināsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā. Atbildot uz jautājumu, vai darba uzteikums varētu būt saistībā ar darbinieka uzvedību, piemēram, ja darbinieks ir alkohola vai narkotiku reibumā, Kaspars Rācenājs norāda, ka strīda gadījumā darba devējam viss būs jāpierāda. "Līdz ar to jautājums ir no otras puses, kā tu vari pierādīt to, ko tu apgalvo, kāpēc tu darbinieku esi atbrīvojis. Šajā ziņā darbinieks var ieņemt aizsardzības pozīciju, jo likumā ir uzlikts pienākums, ka tieši darba devējam strīda gadījumā viss būs jāspēj pierādīt. Jebkuru faktu," norāda Kaspars Rācenājs. "Tad, lūdzu, pierādi, ka tu esi bijis alkohola vai narkotiku vai toksisku vielu reibuma stāvoklī. Darba devējiem jādomā, kā praktiski visu šo pierādīt. Tieši tāpat pārējiem Darba likuma punktiem." "Darba devējam tas būtu būtiskākais un grūtākais," turpina Kaspars Rācenājs. "Tieši atlaišanas gadījumi ir arī vieni no populārākajiem tiesvedībās. Jo tad, kad darba attiecības tika izbeigtas, darbiniekam jau vairs nav ko zaudēt. Ja viņš uzskata, ka atlaišana bijusi nepamatota vai darba devējam nav pierādījumu par kaut ko, vai darba devējs nav sniedzis paskaidrojumu, detalizēti izklāstījis, kāpēc darbinieks tiek atbrīvots, tad, kā saka, rokas niez ne tikai viņam, bet arī juristiem, iet uz tiesu un pierādīt savu taisnību." Karīna Platā min, ka darba devējs, lai pierādītu darbinieka reibumu, nevar vienkārši likt viņam iepūst alkometrā. Pirmkārt, mērinstrumentam jābūt sertificētam, otrkārt, jābūt cilvēkam, kas šos mērījumus drīkst veikt, un, treškārt, darbiniekam Darba kārtības noteikumos ir jābūt noteiktam, ka viņam ir jāpakļaujas šādai darba devēja prasībai. Pretējā gadījumā darba ņēmējs var arī atteikties.

Vai putras ir tikai brokastu ēdiens? Noteikti nē! Par putras nozīmi mūsu ikdienas ēdenkartē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot tieši Starptautiskajā putras dienā. Kādas putras labāk izvēlēties un kā pagatavot, stāsta sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare un Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, dietologs Andis Brēmanis. Uzņēmuma „Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce atklāj, ka uzņēmuma veiktā aptauja rāda, ka  Latvijā populārākā ir auzu pārslu biezputra ar ievārījumu vai sviestu. 40% aptaujas respondentu izvēlas auzu pārslas. Otra populārākā ir griķu putra, trešā – mannā. 11,7% cilvēku norādījuši, ka vispār neēd putru.  Populārākas kļūst ātri vārāmas putras un ar piedevām. Zane Timpare atzīst, ka laba putra ir pilngraudu. Uzsvaru iesaka likt uz vietējiem graudiem – auzas, mieži, arī rudzu putra. Viņa arī iesaka mācīties no skandināviem, kas šobrīd arī vairāk akcentē vietējos graudus, viņiem ir noraidoša attieksme pret rīsiem, ka tos par daudz lietojam. Vietējie produkti ir vērtīgāki. Rīsi nav slikti nekādā gadījumā, bet uzsvars ir uz vietējiem graudiem. Vai putras vārīšana paņem daudz laika? Andis Brēmanis piedāvā vienkāršu variantu: tējkannā vāra ūdeni tējai vai kafijai, turpat ieber bļodiņā graudu pārslas, ātri, lēni vārāmās, briest visas. Pieliekam kādu rozīni, piemetam kādu linsēklu, aplejam ar karstu ūdeni un uzliekam šķīvīti un kamēr iet dušā putra gatava.  "Viņa nebūs tik garšīga, kā katliņā ar pieniņu, sviestiņu, cukuriņu," atzīst Andis Brēmanis. "Bet mediņu vara pielikt, banāniņu var iespaidīt, zaptīti arī jaunieši lieto. Tas būs ātrākais variants."

Palēnītēm kompostējam koku lapas un apgriežam noražojušās rudens avenes. Par citiem oktobra dārza darbiem saruna piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot. Konsultē Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece  Maruta Kaminska. Dārzieču ieteikumi: Lai pasargātu kociņus un krūmiņus no stirnām, vislabāk ir likt sētiņu vai tīkliņu. Segt skujeņus un rododendrus vajadzētu, lai pasargātu no apdeguma un arī aukstuma, bet jāņem vērā, ka agrotīkls nedrīkst saskarties ar rododendru, lai tas neizsustu. Līdz ar to vajadzīga konstrukcija, lai neizsustu. Pret apdegumu var iegādāties ēnošanas tīklu. Rododendrs, kas iestādīts koku paēnā, neapdegs. Siltumam vēl segt uz ziemu nevajag. Vislabākais segšanas materiāls augļu kokiem un nesen stādītiem košumkrūmiem ir egļu zari. Tie nepatīk arī pelēm. Kamēr nav sniega, egļu zari tikai pasargā, bet nesilda. Krūmus ar smalkiem dzinumiem var griezt tagad rudenī, piemēram, klinšrozītes, lai slapjais sniegs ziemā neizgāž. Var griezt arī skujeņus un arī apsiet bumbas formas augus. Daudzgadīgās puķes iesaka griezt pavasarī, jo pašas puķes jūtas daudz siltāk un labāk ziemā. Zaļmēslojums – var iesēt sinepes, rudzus, lai pavasarī var ierakt zemē. Siltumnīcas laiks dezinficēt!

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā zīmju valodu lieto apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Kā mēs varam viņus atbalstīt? Kā rīkoties, ja gribam piedāvāt savu palīdzību nedzirdīgam cilvēkam uz ielas - kā to vislabāk piedāvāt? Latvijas nedzirdīgo savienība (LNS) uzsākusi projekts "Demokrātijas kultūras laboratorija" ar mērķi iesaistīt nedzirdīgus cilvēkus pilsoniskajās aktivitātēs un attīstīt viņu prasmes. Projekts ilgs līdz 2034. gadam. Projekta vadītāja Aija Sannikova raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka daudzi nedzirdīgie cilvēki nezina, kas ir demokrātija, nepazīst šo jēdzienu. Daudzi arī nesaprot jēdzienu - iekļaujošā sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība. "Šajā projektā gribam gan sniegt zināšanās nedzirdīgiem cilvēkiem, gan veidot aktīvo praksi, kā to var darīt," skaidro Anna Sannikova. Viņa atzīst, ka galvenie nezināšanas cēloņi ir izglītības trūkums, jo daudzi nedzirdīgie ir ar pamatizglītību, ko nevar pielīdzināt tai, ko šodien saprot ar vispārējo izglītību. Turklāt daudzi ir vecākās paaudzes cilvēki, kuri izglītību ieguvuši padomju gados, kad par šiem jautājumiem nerunāja. LNS viceprezidente Brigita Lazda norāda, ka  nedzirdīgie pārsvarā ir zīmju valodas lietotāji, bet ikdienā zīmju valodā ir pieejams maz informācijas.  "Cilvēki domā, ja viņš nedzird, viņš var izlasīt. Tā nav, cilvēka dzirdes zudumam ir dažādas pakāpes no vājdzirdības līdz pilnīgam dzirdes zudumam. Tie, kas pilnīgi nedzird, viņi lieto zīmju valodu. Viss slēpjas izglītībā, jo padomju laikā nedrīkstēja lietot zīmju valodu. Bija ar likumu aizliegts lietot zīmju valodu. Viņi mācījās orālās mācību metodes, lasīja no lūpām. Ļoti diskriminējoši," norāda Brigita Lazda. Runājot par zīmju valodā pieejamo aktuālo informāciju, Anna Sannikova atzīst, ka tie ir apmēram 5% no tā, ko piedāvā dzirdīgiem cilvēkiem. ierobežojums ir liels. Turklāt ne visiem jēdzieniem un terminiem ir adekvātas zīmes un tās ir arī jāiedzīvina. Brigita Lazda arī skaidro, ka nedzirdīgam cilvēkam dzimtā ir zīmju valoda, latviešu valoda – svešvaloda. "Nedzirdīgs cilvēks kādu iesniegumu nemācēs uzrakstīt tā, ka dzirdīgs cilvēks, līdz ar to viņi kautrēsies no savas valodas. Zīmju valodas gramatika ir citāda, latviešu valodas – citāda. Līdz ar to, uzrakstot kādu sūdzību vai par kādu problēmu, viņi baidās no tā, jo viņiem liekas, ka sabiedrība viņus nesapratīs. Tad bija tikšanās Satversmes tiesā un mēs jautājām, vai būtu pārkāpums, ja cilvēks savā dzimtā valodā – zīmju valodā – video variantā aizsūtītu savu iesniegumu. Viņi teica – jā, viņu tālākā problēma ir, kā iztulkot šo video," atklāj Brigita Lazda.                       

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi informatīvo kampaņu „Neizdzēs dzīvību!”, kuras viens no vadmotīviem ir nevis rīkoties, bet tieši otrādi – nedarīt neko. Kampaņas laikā īpaši atgādina par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru. Par kampaņu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un veterinārārste Signe Gorbāne. "Kampaņa "Neizdzēs dzīvību!" ir stāsts par dzīvnieku mazuļiem, ar kuriem cilvēki regulāri sastopas, sevišķi pēdējos gados, kad cilvēki pandēmijas dēļ ir vairāk sākuši iet dabā," atzīst Inta Lange.  Cilvēks grib salīdzināt ar sevi, ja mazs cilvēka bērns būtu kaut kur viens, būtu steidzami jārīkojas, bet dzīvniekiem ir tieši otrādi. "Mēs ar kampaņu "Neizdzēs dzīvību!" aicinām cilvēkus labāk saprast, kā rīkoties, satiekot savvaļas dzīvniekus, kā labāk izdarīt tā, lai dzīvnieks paliek dabā, lai viņam turpmākajā dzīvē viss ir kārtībā un mēs neiejauktos dabas procesos un nenodarītu pāri dzīvnieciņam," skaidro Inta Lange. "Nosakums "Neizdzēs dzīvību!" ir tāpēc, ka lielākā daļā gadījumu, kad cilvēks paņem dzīvnieku, vai cilvēka rokās izdziest dzīvība, parasti nav saistīts ar cilvēka ļaunumu. Cilvēks nezinot nodara pāri." "Agrāk biežāk bija nepamatota izņemšana no dabas. Pūčulēni, stirnēni, zaķēni. Mēs salīdzinām ar cilvēkbērnu, bet atrast zaķēnu pļavā vienu pašu ir tas pats, kas atrast cilvēkbērnu vienu pašu blakus istabā spēlējoties, kamēr mamma virtuvē gatavo. Mēs negribētu, ka viņus izņem no mūsu dzīvesvietas tāpēc, ka neesam akurāti bijuši līdzās," atzīst Signe Gorbāne. "Bieži ir gadījumi, kad cilvēki ierauga dzīvnieciņus, bet arvien retāki ir gadījumi, kad nepamatoti paņem pie sevis un nes uz veterinārajām klīnikām." Signe Gorbāne vērtē, ka informatīvās kampaņas strādā, nepamatotas izņemšanas no dabas, kā tas bija pirms 20 gadiem, ir mazāk. Kopumā vērojama pozitīva tendence. Kā rīkoties, sastopot savvaļas dzīvnieka mazuli? netuvojies un neaiztiec to, kā arī nebaro un nenes uz mājām; turi suni pavadā! Nepieskatīti suņi bieži sakož savvaļas dzīvnieku mazuļus, radot tiem dzīvībai bīstamus savainojumus. Kā palīdzēt? Ja dzīvnieks izskatās veselīgs, atstāj to mierā, tas nav pamests viens! Turpretim, ja mazulim redzamas brūces, asiņošana, vemšana, spēcīga trīcēšana, tam ir nepieciešama palīdzība. Pirms steigt palīgā, vispirms konsultējies ar veterinārārstu vai ziņo par savainotajiem vai ļoti savārgušajiem dzīvniekiem Dabas aizsardzības pārvaldei: +371 27313200. Plašāka informācija par kampaņu internetā.      

Statistikas dati liecina, ka ar Covid-19 Latvijā saslimst vidēji 1000 cilvēku dienā. Šāds saslimušo skaits ir teju nemainīgs kopš augusta beigām. Vai ar šādu slimības izplatības intensitāti mums jārēķinās turpmākos mēnešus un pat gadus, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča. "Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevar saukt, bet daudzi ir izslimojuši un tāpēc arī "cipari iet uz leju"," atzīst Juta Kroiča. "Bet, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, piemēram, Zviedriju un Norvēģiju, mums ir 10 reizes lielāka saslimstība. (..) Milzīga atšķirība, bet priecē, ka saslimstība krītas." Saslimstības pieaugums saistīts arī ar strauju aukstāka laika iestāšanos, mazāk vēdina telpas, mazāk ir āra pasākumu. Attiecībā uz piesardzību, speciālistes norāda, ka nekas nav mainījies – maskas, distance, telpu vēdināšana. "Attiecībām par maskām jāsaka, ka tas ir katra indivīda ziņā, ja cilvēks jūtas slikti, viņam ir imūndeficīts, viņš pieder kādai riska grupai, vai viņam ir ģimenes locekļi, jutīgi pret inficēšanos, protams, viņš ir apzinīgs un masku valkā," atzīst Juta Kroiča. Dace Zavadska vērtē, ka obligāta masku valkāšana visās sabiedriskās vietās būtu nepieciešama.  "Tas, ka nav obligāti, nenozīmē, ka katrs, kurš vēlas sevi pasargāt vai tā jūtas labāk, nevarētu masku lietot," norāda Dace Zavadska. Respirators ir drošāk, bet pasargās arī medicīniskā maska. Lidojot lidmašīnā, speciālistes iesaka labāk lietot FFP2 vai FFP3 respiratoru. Klausītājs uzskata, ka pietiek runāt pat Covid, ne viens taču neziņo, cik cilvēku saslimuši ik dienu ar kādu citu vīrusu. Viņam piekrīt Dace Zavadska. "Bija citas infekcijas pirms Covid un arī joprojām ir citas infekcijas. Jā, Covid vienu brīdi bija augstākās briesmas, kas mums bija apkārt, mēs visi bijām uzņēmīgi. Ir arī citi vīrusi un nebūtu godīgi gan pēc saslimstības nopietnības, gan statistika, mēs joprojām uzturam sevī stigmu uz Covid, bet īstenībā jau šajā rudenī vismaz rietumu pasaulē iegājām Covid normalizācijā, pieņemot viņu kā vienu no sezonas spēlētājiem, nevis galveno." Būs arī smagi saslimšanas gadījumi, bet Zavadska mudina domāt par to, ka tuvojas gripas sezona. Ir daudz infekciju, kurām iespējama profilakse, tā būtu jāizmanto. "Es kā ārsts-infektologs, zinot to, kā pasaulē gāja, vairāk esmu nobažījusies par šo ziemu tieši gripas dēļ, ne tik ļoti Covid dēļ," atzīst Dace Zavadska. "Tāpēc, ka mēs vismaz divus gadus neesam tikušies ar gripu. Tas uzliesmojums, kas bija 2022. gada pavasara beigas, bišķiņ ievilkās vasarā, jā, bija, bet nebija tik liels un kaut kā vairāk aizgāja bērniem. Mums nav ne ar vakcīnām radītā [imunitāte], ne bija arī daudz, kas Covid laikā vakcinējās pret gripu. Plus - necirkulēja dabīgā infekcija apkārt. Jo lielāka uzņēmība, jo mazāka mums ir imūnā atmiņa, jo lielāka iespēja slimot pēc pilnas programmas."

No 3. līdz 9.oktobrim norisinās akcija "Labo darbu nedēļa". To 14. gadu pēc kārtas rīko labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv". Kā ierasts, šīs nedēļas laikā aicinām visu Latvijas sabiedrību būt aktīviem, paskatīties apkārt, ieraudzīt un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. Šogad īpaša vērība pievērsta tam, lai Latvijā dzīvojošie ukraiņi aktīvi tiktu iesaistīti un līdzdarbotos labo darbu veikšanā. Plašāk par iespējām iesaistīties un palīdzēt stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone un kafejnīcas "Borščs" brīvprātīgais, "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš. Ilze Skuja atgādina, ka "Labo darbu nedēļa" ir kā impulss kādam, kurš nekad nav palīdzējis, kādam, kurš reizi gadā sarosās. ""Labo darbu nedēļas" dziļākā būtība un jēga ir pamēģināt vienu reizi izdarīt kādu labu darbu, kādu brīvprātīgo darbu, veltīt savu laiku, palīdzot kādam līdzcilvēkam vai dzīvniekam vai sakopjot apkārtni," atzīst Ilze Skuja. "Pamēģināt, nedaudz pierast un turpināt arī ikdienā to darīt, ne tikai reizi nedēļa vai sagaidīt Ziemassvētkus." Linda Jākabsone ir pateicīga visiem, kas jau iesaistījušies labo darbu darīšanā, palīdzot līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. "Būtiskākais, ko gribētu izcelt, nekas nav beidzies. Diemžēl karš turpinās un diemžēl cilvēki turpina ierasties pie mums. Daudzi no viņiem, kas ieradušies arī pirms vairākiem mēnešiem, viņiem joprojām ir nepieciešama palīdzība, jo cilvēki ir visdažādākajās situācijās," atzīst Linda Jākabsone.  Ir cilvēki, kas uzreiz atrod darbu un "nostājas uz kājām", bet pārsvarā ierodas "emocionāli, fiziski, morāli un finansiāli sagrauti".    Ir arī skaidrs, ka pagurst tie, kas palīdz, un viņiem ir arī savi darbi. Tāpēc Linda Jākabsone aicina iesaistīties tos, kas pirmajos mēnešos nav atraduši laiku vai iespējas to darīt. Cilvēki domā, ka labākais veids ir ziedot naudu, kas, protams ir būtiski. "Bet labie darbi, ko varam izdarīt bez papildus resursiem un finansējuma, iespējams, citos gadījumos ir daudz nozīmīgāki. Tie ir kaut vai parunāšanas ar kādu, kaut vai mācīt latviešu valodu, ko mēs lielākā daļa spētu, ja nedaudz  padomātu, kā mēs to labi varam darīt. Vai vienkārši aprunāties ar kādu. Ja mums ir āboli, aiznest kādam ābolu maisiņu. Jo skaidrs, ka nevienam ukrainim šeit neviena mājas ābola vairs nav, norāda Linda Jākabsone. Viņa aicina ielūkoties mājaslapā palidzibaskarte.lv, lai noskaidrotu, ar kuru organizāciju starpniecību ir iespējams sniegt palīdzību bēgļiem visā Latvijā.

Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp fermentēti produkti. Par probiotikām un fermentēto produktu labo iedarbību stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Rīgas dzemdību nama un veselības centra „Vivendi” uztura speciāliste Liene Sondore un uztura speciāliste Baiba Rudoviča, fermentēto produktu entuziaste. Lai baktērijas justos labi, būtiska ir daudzveidība uzturā, atzīst Liene Sondore. "Bet nepārspīlējot šo vārdu daudzveidība. Pirmās ir šķiedrvielas, pilngraudu produkti, dārzeņi, mūsu mīļie fermentētie produkti vai skābētie produkti, kas piedzīvo uzplaukumu," vērtē Liene Sondore. "Ja nedaudz pieskaramies labajām baktērijām,  kuras ir jāpabaro, un mēdz teikt - cik labi jūtas mūsu zarnu trakts, tik labi jūtamies mēs, tās ir mūsu otrās smadzenes. Iespējams, pateicoties tam, ka mūsu senči iemācījušies skābēt produktus un iegūt labās baktērijas, šodien esam šeit satikušies, jo šobrīd zinām, ka vidēji 80% zarnās ir imūnšūnas, kas par labu veselību un labsajūtu." "Uzturs ir jāplāno, nevar reizi mēnesī apēst kaut ko labu un visu pārējo laiku ir vienalga, ko ēdu," turpina Liene Sondore. "Ir jāskatās labi pilngraudu produkti, no kā cilvēki pēdējā laikā baidās, viņiem patīk ēsti pārstrādātus produktus, neēd rupjmaizi, neēd graudu maizi, nepievieno labus miltus - pilngraudu vai zirņu, vai auzu graudu. Ikdienas stress un nav laika paēst." Baiba Rudoviča norāda, ka fermentēti jālieto nekarsēti, nepasterizēti, līdz ar to skābu kāpostu zupa nebūs tas, kā uzņemt labās baktērijas ar fermentētiem produktiem. Viņas ieteikums izvārīt jebkādu zupu - gaļas buljons vai biezzupa, kad tā ielieto šķīvi vai bļodiņā, tur pievieno fermentētus dārzeņus. Tas ir arī veids, kā arī bērni labprāt ēd fermentētus dārzeņus.

Asins vēzim ir ļoti universāli simptomi, tāpēc ģimenes ārsti bieži vien pārprot šos simptomus, domājot, ka problēmas cēlonis ir, piemēram, vairogdziedzeris vai vēl kādi citi iemesli. Lai pasargātu pacientus no novēlotas diagnostikas, asins vēzis jāatpazīst. Par to, kā to izdarīt, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko nozīmē "universāli simptomi" un kāpēc ģimenes ārstiem dažreiz neizdodas uzreiz saprast simptomus un kas notiek ar pacientu, skaidro hematoloģe Kristīne Bernāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pieredzē dalās hematoloģijas paciente Ivanda Šūpulniece, viņa stāsta par to, kā slimība atklāta, kā cilvēkam sadzīvot ar šo ziņu un pieņemt diagnozi. Un galvenais - nebaidīties ārstēties. Valsts asinsdonoru centra vadītāja Egita Pole mudina ziedot asinis, jo asins vēža pacientiem ārstēšanās procesā tās ir būtiski nepieciešamas - nozīmīga ir asins komponentu pārliešana. Šobrīd arī norisinās VADC rīkota kampaņa, lai pievērstu uzmanību asins ziedošanai asins vēža pacientiem. Asins ziedošana ir vēl viens veids, kā tuvinieki un draugi var atbalstīt tos, kas ir saskārušies ar asins vēzi. Kampaņa norisināsies visu oktobri. "Kampaņa, kas sākās 27. septembrī un ilgs visu oktobra mēnesi, ir tieši, lai pievērstu uzmanību asins ziedošanai asins vēža pacientiem. Kā jau runāja, ir svarīga medikamentozā ārstēšana, atbalsts, savlaicīga slimības atpazīšana. Bet ļoti nozīmīga ārstēšanās procesā ir asins komponentu pārliešana, kas asins vēža pacientiem ir vajadzīga ļoti daudz un visā ārstniecības procesa laikā. Tādēļ arī ir šī kampaņa, lai pievērstu uzmanību, ka tas ir vēl viens veids, kā tuvinieki, draugi, kuri ir saskārušies ar tuvu cilvēku šādu veselības problēmu, var palīdzēt un atbalstīt," skaidro Egita Pole. "Redzam, ka Latvijas onkoloģijas centrs, ja tā var teikt, ir vislielākais šo komponentu pasūtītājs, tur aiziet visvairāk asins komponentu, kas tieši glābj dzīvības asins vēža pacientiem. Visā ārstēšanas procesā, mēs lēšam, vienam pacientam ir vajadzīgas pat vairāk nekā 200 asins komponentu devas. Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts, ko zināmā mērā bez maksas, ar siltu sirdi un vēlmi palīdzēt varam darīt mēs katrs," turpina Egita Pole. Par iespējām ziedot asinis Egita Pole mudina uzzināt VADC mājas lapā.

Lai izceltu ievērojamākos sasniegumus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā un atainotu inovāciju augošo lomu ilgtspējā, jau otro reizi norisināsies Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva. Līdz 14. oktobrim Baltijas uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi, kā arī eksperti var pieteikt savus sasniegumus kategorijās "Ietekme uz vidi", "Zaļās inovācijas" un "Pārmaiņu vēstneši".Bet, kas slēpjas aiz vārdiem ilgtspējīgas inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir balva uzņēmumiem, organizācijām, jaunuzņēmumiem un privātpersonām, kuras mērķis ir godināt inovācijas un iedvesmot citus jauniem sasniegumiem ilgtspējas jomā. Baltijas Ilgtspējas balvu jau otro gadu rīko inovāciju vadības uzņēmums “Helve” sadarbībā ar “Rimi Baltic”. Par iespējām pieteikties stāsta Baltijas Ilgtspējas balvas organizatore, "Helve" biznesa attiecību vadītāja Anna Marija Ķiesnere. Kas ir ilgtspējīgas inovācijas, skaidro un vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Zinātnes komercializācijas nodaļas vadītājs Māris Kromāns,"Rimi Baltic" korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore Zanda Šadre un "CSR Latvia" valdes locekle Agnese Alksne-Bensone.  

Lai gan gadu no gada uz dzelzceļa cietušo un bojāgājušo cilvēku skaits samazinās, tomēr  statistika nepielūdzami rāda, ka šādi katru gadu Latvijā zaudējam vairāk nekā desmit dzīvību. Par iemesliem, kāpēc arī šajā statistikas rādītājā esam Eiropas valstu saraksta lejasgalā, saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Par drošības kampaņu "Redzi sliedes – nopauzē!" stāsta un arī drošības pasākumiem uz un pie dzelzceļa atgādina uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners un televīzijas raidījumu vadītāja un kampaņas "Redzi sliedes – nopauzē!" vēstnese Rūta Dvinska.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs mainām saziņas un sadzīves tehnikas iekārtas ātrāk, nekā tās noveco fiziski, jo apziņa, ka man ir morāli novecojis telefons daudzu dzīvi padara neomulīgu. Labi, ja mūsu morāli novecojušai iekārtai ir otrreizējais tirgus, bet, ja tāda nav, rodas nākamā problēma - kur to likt? Iespējams, šis gads būs izņēmums un daudzi iekāroto pirkumu atliks, vai tieši otrādi - tagad, lai taupītu resursus, ir īstais laiks veco ne tik enrgoefektīvo nomainīt pret jaunu. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, ka praktiski rīkoties, lai pēc iespējas taupītu resursus. Raidījuma viesi: "Latvijas zaļā punkta" pārstāvis Kaspars Zakulis, energouzņēmuma "Enefit" privāto klientu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns un „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve Anna Luīze Blodone. Anna Luīze Blodone vērtē, ka piecu gadu vecu ledusskapi nevajadzētu mainīt. Tas, visticamāk, neatmaksāsies, jo ir kāpušas arī ierīču cenas. Arī no vides aspekta to nevajadzētu darīt. Viņa atgādina, ka ir rūpīgi jārēķina, kāds ir patēriņš, cik maksā pati iekārtā un cik izdosies ietaupīt. Lai ledusskapis lieki netērētu elektrību, nav vēlams, lai tā tuvumā atrastos ierīces, kas rada siltumu un līdz ar to palielina elektrības patēriņu. Tāpat svarīgi ledusskapi neturēt to tukšu, bet vismaz 50-60% piepildītu, jo arī paši produkti ledusskapī uztur aukstumu. Tāpēc rūpīgi jāizvēlas, cik lielu ledusskapi iegādāties. Produktus labāk ledusskapī likt iepakojumos vai kārbiņās, jo ledusskapis uzsūc mitrumu no pārtikas produktiem, piemēram, siers sakalst. Bet mitrums krājas uz ledusskapja sieniņām un atkal palielina elektrības patēriņu.  

Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Latvijā ir konstatēts vien niecīgs ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumu skaits, bet tas nenozīmē, ka cilvēki neslimo ar šo slimību. Tā vienkārši netiek oficiāli apstiprināta. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pirms Ģimenes hiperholesterinēmijas dienas, ko atzīmē 24. septembrī, vērtējam, kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama. Tas ir tad, ja skatāmies statistikas ailēs. Dzīvē, iespējams, ir krietni citādāk. Plašāk skaidro kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Latvijā varētu būt 7500 – 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju. "Latvijā viena no problēmām varētu būt, ka vēl joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni. Pēc jaunākajiem ieteikumiem pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, 5-6 gadi," norāda Gustavs Latkovskis. "Otrkārt, viena daļa cilvēku pat zinot savu holesterīna līmeni, neapzinās, cik tas ir svarīgi, ka nepieciešams ne tikai zināt, bet arī kaut ko darīt. Reizēm izpaliek holesterīna līmeņa pareiza interpretācija." Ārsts arī skaidro, ka ja kopējais holesterīns ir virs 7 mmol/l un zema blīvuma virs 5mmol/l pieaugušam  cilvēkam, obligāti vajag konsultēties pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai noteiktu, vai tā ir ģimenes hiperholesterinēmija. Īpaši, ja pirmās pakāpes radiniekiem bijušas sirds asinsvadu slimības. Lai pievērstu uzmanību izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, mudinātu iedzīvotājus savlaicīgi pārbaudīt veselību, kā arī izglītotu par dzīvesveida nozīmi veselīgi nodzīvotā mūža veicināšanai, pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība no šī gada septembra līdz decembrim organizēs akciju “KARDIO-LOĢISKI”. Akcijas ietvaros notiks izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem, kardiologu un uztura speciālistu konsultācijas, veselīga uztura meistarklases, kā arī būs iespēja bez maksas pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, saņemt speciālistu ieteikumus, smelties idejas aktīvai un veselīgai dzīvei jebkurā vecumā.

Ierobežotas pašaprūpes gadījumā ir iespēja saņemt sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. Kāda ir pieteikšanās kārtība, kā vislabāk parūpēties par saviem tuviniekiem un arī par stigmas mazināšanu saistībā ar sociālo aprūpi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzību organizēt, kuri cilvēki to dara un kāda ir situācija Latvijā sociālās aprūpes jomā, vērtē un analizē Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, Latvijas sociālo darbinieku biedrības priekšsēdētāja Una Lapskalna un aprūpētāja Guna Grundmane. Ierakstā uzklausām bijušās aprūpētājas Agneses Bondarevas pārdomas par savu darbu.

Jo mazāk saules un siltuma, jo vairāk  jāaizdomājas par to, kā mums palīdzēt savam organismam turēties pretī rudens drēgnumam. Tam labs palīgs ir veselības augi, ar kuriem šonedēļ varēs iepazīties izstādē Latvijas Dabas muzejā. Bet tiem, kas uz muzeju netiek, jāklausās raidījums Kā labāk dzīvot, kurā izstādes dalībnieki stāsta par garšaugu un veselības augu audzēšanu. Raidījuma viešņas - Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres: Sarma Žarčinska, kluba valdes priekšsēdētāja, Niāra Trone, kura zina visu par smiltsērkšķu audzēšanu un to lietošanu, un Maija Čerjaka, pārzina čili piparu un paprikas audzēšanu No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām. Rudenī, kad īpaši svarīga kļūst imunitātes stiprināšana, piedāvājam iepazīt ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradicionālo dārzeņu daudzveidību, saņemt konsultācijas par to audzēšanu un uzzināt par to plašajām lietošanas iespējām.  

Pēdējo divu gadu notikumi pasaulē un Latvijā ir atstājuši milzu ietekmi arī uz latviešu valodu. Par būtiskākajām izmaiņām, ko pieņemam, ko „ravējam”, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu. "Politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem," atzīst Andrejs Veisbergs, raksturojot situāciju šobrīd. "Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā." Andrejs Veisbergs uzskata, ka angļu valoda šobrīd rada anarhiju latviešu valodā, Dite Liepa vērtē, ka pašreizējā situācija rada zināmas pārmaiņas, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.  "Ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukli, kad bija jāsūta Krievijas karakuģis. Ienākusi arī militāra leksika, kara valoda, kas iepriekš nebija, par kuru runājām tikai atmiņās, domājot par Otro pasaules karu, arī mežabrāļu cīņām," norāda Dite Liepa. Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos parāda valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses. "Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid tematiku nomainīja kara tematika. Šie divi gadi ir bijuši ļoti trauksmaini, un šie divi globāli satricinājumi ietekmējuši arī valodas lietojumu," uzskata Dite Liepa. Andrejs Veisbergs piekrīt, ka cilvēki savā valodas izteiksmē ir kļuvuši rupjāki, bet tāda ir situācija šobrīd. Arī par Šveika tulkojumu 20.-30. gados teica, ka tas ir rupjš un ar krievu slengu. Bet kara laikā cilvēki lamājas. "Mēs nevaram kontrolēt to, kas notiek sociālajos tīklos un privātajā saziņā, mazliet vajadzētu to bremzēt formālajā saziņā," uzskata Andrejs Veisbergs. "Ja visi citi ieroči ir par vājiem, talkā nāk sašutums, agresija, lingvistiskā agresivitāte, kas dažkārt tiek mērīta ar dažādiem indeksiem," pievienojas Dite Liepa. "Patlaban ir aktīvs pārmaiņu laiks un pārmaiņas var novērot arī valodā." Arī vēlēšanu sakarā šis rudens ir ļoti dāsns. "Kad tuvojas kārtējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, atkal ir par ko spriest un runāt. Gan partiju vēlēšanu programmas, gan jauni saukļi un kā tos saprast un vērtēt. Ir arī tāds pavērsiens šoruden, ļoti krāšņs, ražas laiks arī valodā," vērtē Dite Liepa.  

No 23. līdz  30. septembrim Eiropā un, protams, arī Latvijā risināsies sporta nedēļa, kuras būtiskākais mērķis ir palīdzēt mazkustīgākajai sabiedrības daļai uzsākt sportiskas aktivitātes. Par Latvijā plānotajiem pasākumiem un kāpēc ir tik svarīgi nepalikt malā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Piedalīties un kustēties aicina Latvijas sporta federāciju padomes Eiropas sporta nedēļas pasākumu koordinatore Aleksandra Švalkovska, sertificēta fizioterapeite, veselības zinātņu maģistre, centra "Concordia LL" vadītāja Liene Leske un aktīva uzņēmēja, #BeActive vēstnese Sarmīte Pīka. Sarmīte Pīka dalās pieredzē, kas mudinājis pievērsties fiziskām aktivitātēm. To „piespieda dzīve”. Lai pievērstu sportiskām aktivitātēm, ir jāpiespiežas. „Nevis meklēt risinājumu farmācijā, bet savā attieksmē pret kustībām,” atzīst Sarmīte Pīka. Viņa norāda, ka jākustas katru dienu. Sarmīte Pīka izvēlas velosipēdu, dienā nobraucot ap 10 kilometriem. „Tam ir jāatliecina stunda, bet, ja tas ir izdarīts, diena ir daudz produktīvāka, tu izdari daudz vairāk savā ikdienā un tas uzlabo omu, asinsriti. Varētu stāstīt daudz,” bilst Sarmīte Pīka. Liene Leske piekrīt, ka ir jāmaina domāšana, lai pievērstos fiziskām aktivitātēm. Tiem, kuri godīgi atzīst, ka vingrošanai un kustībām veltīs vien dažas minūtes dienā, viņa iesaka vingrinājumus, „kamēr uzvārās tējkanna”. Tā nosaukums ir „Buratīno” un tajā iekļautas vairākas muskuļu grupas. Tas neprasa sporta tērpu un to var izpildīt 2 – 3 reizes, kamēr uzvārās ūdens tējai vai kafija satek krūzītē no automāta. Nostājas pie sienas, mazliet iesēžas ceļos, bet viss ķermenis paliek pie sienas (tikai nevajag spiest, ja ir izmaiņas krūšu daļā, tas nav pareizi), pēdas pussoli no sienas atvirzīt, rokas uz priekšu saliektas 90 grādu leņķi un izpilda rotācijas kustības, mēģinot ar apakšdelmiem pieskarties sienai.

Ar darbiem rudenī, bet ar domām par pavasari. Par svarīgākajiem dārza darbiem, kas veicami, lai pilnvērtīgi sagatavotos nākamajai sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Mums patīk domāt, ka esam racionāli cilvēki, kuri pieņem racionālus lēmumus. Taču patiesībā katru mūsu lēmumu ietekmē emocijas un dažādi kognitīvie aizspriedumi. Par aizspriedumiem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, veicot pirkumus, un par to, kā to izmanto e-komercijas spēlētāji, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu "TRY Dig Latvija" vecākais produktu dizaineris Reinis Sudrabs, biznesa psihologs Jānis Roze un e-komercijas platformas "Mozello" vadītājs Kārlis Blumentāls. E-komercija ir viss, kas ir saistīts ar iepirkšanos internetā. Pēdējā laikā šajā jomā ir notikusi strauja attīstība, pandēmijas ierobežojumu dēļ iepirkties internetā sāka daudz vairāk cilvēku un atklāja, ka tas ir viegli, ātri un arī patīkami. Jānis Roze skaidro, ka e-komercijas piedāvājumi darbojas uz emocijām. Cilvēkam vienmēr gribas ko pozitīvu. "Visi šie paņēmieni ir balstīt uz emocijām. Jā, tās sauc par kognitīvām kļūdām, bet kognitīvā tur nav. Tur iesaistās vizuālais - iepakojumi smuki, labi nobildēts. Salīdzinām, kā bija internetā un kā ir, kad saņēmi to mantu, skaties, kāda ir atšķirība. Bildes ir tik sulīgas un skaistas,  viens klikšķis un tev jau piegādā," norāda Jānis Roze. "Vēl iesaistās dažādi citi paņēmieni, saucamie sociālie: "eksperti iesaka", "mūsu reitings ir augsts, mēs esam ļoti ieprasīti" - tas ietekmē cilvēku." "Lielākā problēma ir, ka cilvēki neizdara slēdzienus - nopirka kaut ko un varētu būt kāds slēdziens - patika, nepatika, kāds bija tas process. Lielākā problēma, ka cilvēki nopērkot kaut ko, viņi sāk pierādīt sev, ka  tas bija labs lēmums, nevis analizē. Un stāstīt citiem, un cits klausās vov, varbūt tiešām tas produkts ir tik labs, ja viņš tā cenšas iestāstīt. Sevišķi tā tendence aug, ja tā cena ir augstāka. (..) Kaut gan īstenībā visa pasākuma jēga ir, ka viņš grib pierādīt sevi, ka viņš ir izdarījis pareizo lēmumu, ka viņš ir racionāls," skaidro Jānis Roze.

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā. Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens notekām. Eksperimentā apsekotas piecas lietus ūdens notekas Rīgas centrālajā daļā pie autostāvvietām, pie veikaliem, atpūtas vietām un valsts iestādēm, kur ir liela cilvēku plūsma un cilvēki arī uzsmēķē. Mēneša laikā piecās notekās saskaitīja 871 izsmēķi, iemestu, ietecējušu ar lietus ūdeni vai sētnieka ieslaucītu. Nedēļā vidēji 44 izsmēķi katrā notekā.  "Ja zinām, ka Rīgā publiski  pieejamās vietās pašvaldības ierīkotas un uzturētas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, plus vēl privātās teritorijās, iedomājamies, kādi ir apjomi. Ja attiecinām pētījuma rezultātus uz publiskajām, sanāk, ka mēnesī Rīgā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu caur notekām vien," analizē Laima Kubuliņa.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, uz koplietošanas ceļiem ir parādījušies jauni satiksmes dalībnieki, kam izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un uzvedību uz šiem ceļiem ir stipri miglaina vai nav vispār. Lieki piebilst, ka drošību tas nekādi neuzlabo. Vai ir kādi risinājumi, lai padarītu satiksmi drošāku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību diskutē Rīgas domes satiksmes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols, Alternatīvo sporta veidu sporta centra vadītājs Einārs Lansmanis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Sazināmies arī ar „Bolt” elektrisko skrejriteņu operāciju speciālisti Latvijā Gerdu Kivlenieci.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt. Kas man šajā ceļā var palīdzēt," atzīst Inga Ezera. Latvijas vadītājas norādījušas, ka karjeras izaugsmē palīdzējuši mentori, kas atbalstīs, pamācīs, pamudinās uzdrīkstēties. Parādīs ceļu, kā sasnigt nākamo karjeras līmeni. Inga Ezera skaidro, ka, izvēloties pretendentu kādam amatam uzņēmumā, apzina tirgu, kur varētu būt vadītājs ar konkrētām prasmēm, kas nepieciešamas un sastāda "garo sarakstu" ar pretendentiem. Kad izraudzītos 200 - 300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki. "Sievietes saka, nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, vīrietis būs vairāk ar tendenci, bet es varētu parunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci - nē, paldies," skaidro Inga Ezera un aicina sievietes uzdrīkstēties.  Ambiciozā uzdrīkstēšanās ir jātrenē, tāpat kā pieredze un prasmes. "Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Inga Ezera.  Tas ir nepieciešams jebkurā dzīves jomā, it sevišķi, ja sieviete kļūst par vadītāju. "Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Un ir vadītājs, valdes locekles, uzņēmuma vadītājas, kas savos uzņēmumos šo te mērķtiecīgi veicina, jo viņas, redz, mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas noklusēs varbūt sapulcē. Bet vīrietis tajā pat laikā, viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, un viņš izteiksies un kļūs pamanāmāks. Tā ir vēl viena atziņa - sievietēm neklusēt, izteikties un trenēt sava viedokļa izteikšanu, nevis kā saka tukšu runu, bet analizēt situāciju, ģenerēt savu viedokli un trenēt tā izteikšanu," analizē Inga Ezera.

Par grilēšanu visprātīgāk būtu runāt pavasarī pirms augļu, dārzeņu un gaļas cepšanas sezonas sākuma, bet kāpēc gan nedalīties ar vērtīgām vasaras mēnešos gūtajām atziņām tad, kad grils jau gandrīz ieziemots? To arī darām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādu gaļu labāk izvēlēties grilēšanai un kā labāk cept gaļu un arī dārzeņus uz uguns atklāj "John" restorāna šefpavārs Kristaps Sīlis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Liene Sondore min arī, kādas kaitīgās vielas rodas grilēšanas procesā un kam jāseko līdzi, lai būtu garšīgi un pēc iespējas mazāk kaitīgi. Kādas ogles izvēlēties grilēšanai, skaidro SIA „Smartcharcoal” vadītājs Edgars Zālītis. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mācīties nekad nav par vēlu! Latvijā iespēja iesaistīties „Erasmus” programmā pastāv jau krietnu laiku. Kas mainījies, kopš šāda iespēja radās, kāda bijusi attīstība un kādas ir iespējas pilnveidoties profesionāli vai akadēmiski pašlaik, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj un skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ departamenta Skolu un pieaugušo mobilitātes nodaļas vadītāja Jana Meržvinska, biedrības „Project Net” valdes locekle Iveta Cīrule un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Piecsimt – apmēram tik daudz reižu gadā Latvijas debesīs uzšaujas liesmu mēles no netīrītajiem māju skursteņiem. Ne vienmēr tas beidzas ar ugunsgrēku, bet no izbīļa un ugunsdzēsēju saukšanas gan varētu izvairīties, ja pienācīgi sagatavojamies apkures sezonai! Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādinām, kā uzturēt kārtībā mājas dūmeņus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš norāda, ka sodrēji jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma no dūmvadiem. Pieredze rāda, ka tā nenotiek naudas trūkuma, apziņas trūkuma, laika trūkuma dēļ. Arī sociālais stāvoklis nosaka cilvēka izvēli tīrīt vai netīrīt dūmvadus pirms apkures sezonas. "Nav tie bagātākie klienti, kas izdomā, ka ir jātīra. Ar tīrīšanas darbiem vairāk nodarbojas cilvēki, kam ir sapratne par to, kas visu mūžu to ir darījuši. Līdz ar to šādos, gan dzīvoklīšos, gan nelielās mājiņās ar malkas apkuri, dzīvo sociāli ne tik labi pozicionēti personāži," piekrīt skursteņslauķis Māris Bambis. "Bīstamība, ka saglabātas vecās krāsnis no padomju laikiem, kas atrodas dzīvokļos. Šobrīd cilvēkam nekas nav atmiņā, kā tas jādara un jātīra, jo tajā laikā ar to nodarbojās valsts struktūra. Viss tika izdarīts viņa vietā. To, ka tas šobrīd privātīpašums, ir jāsakopj, lai kaut ko sāktu darīt un ieekonomētu uz tā rēķina," vērtē Māris Bambis. "Šobrīd katrs otrais uzdod jautājumu, kā man ieekonomēt, kā es varēšu šo palietot vai to. Ir jāsaprot, ka tam ir jāgatavojas, ir jāsakopj savas apkures ierīces, vēl jāsagādā kurināmais, kuram jau sen bija jābūt sagatavotam. Tagad strauji gribēs kaut ko darīt, tie rezultāti nebūs labākie. Būs vēl sliktāk." -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Latvijas slimnīcās  šobrīd ārstējas ap 170 cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19. Diemžēl, slimība turpina laupīt cilvēku dzīvības, tāpēc  joprojām ir svarīgs jautājums par vakcināciju. Kurām sabiedrības grupām šobrīd vajadzētu vakcinēties un cik efektīva ir pielāgotā vakcīna, ko ASV izbrāķēja, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju raksturo un vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Dace Zavadska situāciju saistībā ar Covid izplatību vērtē kā labu. "Mēs esam nonākuši tik tālu, ka pamatoti to var uzskatīt par sezonālu infekciju. Tāda pati attieksme un tas, ko mēs domājam par gripu adenovīrusu, to pašu būtu jādomā un ceru tā domājam par Covid-19. Mums Latvijā ir diezgan laba hibrīdimunitāte, tas ir vakcinācija plus saslimšana, kas patreiz pierādīti labāk aizsargā," norāda Dace Zavadska. Viņa arī norāda, ka vakcīnas ir apstiprinātas, vakcīnas ir labas un visā Eiropas Savienībā tās saņem vienlaicīgi. Vakcinācija Latvijā varētu sākties nākamajā nedēļā. "Visu noteiks tas, kāds būs vīruss, kā vīruss mainīsies un to var tikai zīlēt. Šobrīd vadošie Eiropas un pasaules epidemiologi saka, ja kāds saka, ka viņš zina, kas būs rudeni, viņš vai nu melo vai grib izlikties gudrāks nekā viņš ir patiesībā, nekā var būt patiesībā. Vīruss var apmest kūleni, vīruss var mainīties, kā tas būs, ir ļoti grūti pateikt," atzīst Juta Kroiča. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs skaidro, kurām cilvēku grupām būtu nepieciešams vakcinēties pirmām kārtām. Viņš arī min, ka pacienti labprātāk grib vakcinēties pie sava ģimenes ārsta. "Lielākā prioritāte ir pacienti ar imūnsistēmas darbības traucējumiem. Tie, kuri slimo ar nopietnām slimībām, kuru imūnsistēma ir ietekmēta, kuriem arī omikrons varētu būt kā smaga saslimšana. Esam lēmuši, ka arī bērni jau no piecu gadu vecuma, ja viņiem ir nopietnas slimības, piemēram, onkoloģiskas slimības vai kāda orgāna transplantācija, vai kādi noteikti medikamenti, kas pazemina imūnās sistēmas aktivitāti, šie būtu vakcinējami pirmām kārtām," norāda Ainis Dzalbs. "Nākamie seko iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, pacienti, kas mīt sociālās aprūpes centros, pacienti ar hroniskām slimībām, noteikti, ko gribētu akcentēt, arī grūtnieces," turpina Ainis Dzalbs. "Mēģināsim šādās prioritāšu kategorijās vakcināciju nodrošināt." Dace Zavadska norāda, ka svarīgi atcerēties, ka cilvēkiem, kas dzīvo kopā ar šiem riska grupu pacientiem, jābūt pasargātiem un vakcinētiem, lai nenestu mājās un neinficētu imūnsupresētos pacientus. "Vairāk jādomā, nevis, ko man piespiedīs, bet drīzāk, kā lai es neinficējos, kā lai es neinficēju savus ģimenes locekļus, kā lai es neslimoju smagi, kā lai man nav komplikācijas. Par to būtu jādomā, nevis visu laiku sliktā valdība mani kaut ko piespiedīs darīt," vērtē Juta Kroiča. "Tas man liekas dīvaini - mana veselība man nerūp, bet rūp  valdībai, tad es dusmojos uz valdību, viņi grib, lai es būtu vesels. Tā ir patērētāju sabiedrības domāšana. Tā nav mūsdienu domāšana." Viņa arī norāda, ka, dodoties uz ārvalstīm ir jāseko informācijai katrā konkrētā valstī, iespējams, lai to apmeklētu, būs vajadzīga vakcinācija. Katra valsts var noteikt savus noteikumus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.  "Jāatceras atbildība, kas bija pirms Covid, ko mēs neievērojām. Varbūt Covid būs to iemācījis, ka tā ir jārīkojas. Ja Tev ir puņķi, ja esi sācis šķaudīt, ja vakar ir bijis vēmiens, vai bijusi temperatūra, vienalga Covid, rota vīruss vai ademovīruss, mēs palieka mājās. Mēs neejam ar stiklainām acīm, ar pilošu degunu un klepu uz darbu, uz skolu, uz bērnudāarzu vai teātri." -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Gribam to vai nē, bet esam iesoļojuši lielajā resursu taupīšanas laikmetā. Ļoti iespējams, ka daļa no iemesliem, kāpēc mums ir jātaupa, ar laiku pazudīs, bet ne visi. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā taupīt ūdeni un kā to darīt gudri. Padomus sniedz santehnikas eksperts Mārtiņš Ķurbe, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un Egita, kura sociālajos medijos veido saturu par remonta tēmu. Mārtiņš Ķurbe atzīst, ka ekspertu ieteikumi, ka vanna ir aksesuārs mājās, kas tērē visvairāk ūdens. Vismazākā vanna ir 200 līdz 250 litri, kas ir jāpiepilda, jāuzsilda, lai nomazgātos vai jauki relaksētos. Galīgi to aizmirst nevajadzētu, bet tā ir vairāk atpūtas vieta. Dušā minūtē patērējam līdz 20 litriem. Ja mazgājas 10 minūtes, patēriņš jau tuvojas vannai nepieciešamajam ūdens daudzumam.  Mazgājoties ūdens patēriņu var samazināt līdz pat 70 procentiem. Viena no šādām tehnoloģijām, piejaukt ūdenim klāt gaisu, piemēram, uz litru ūdens - trīs litrus gaisa. Cilvēki to iesaukuši par "tropisko dušu". Nevar vienkārši ierobežot ūdeni. Bet pirmais, ko var darīt, ir samazināt ūdens patēriņa laiku. Vēl Mārtiņš Ķurbe iesaka vietās, kur tērē ūdeni lieto, bet nav vajadzīgs obligāti karstais, izmantot "cool start" tehnoloģiju, kas neiedarbina cirkulācijas sistēmu ūdens uzsildīšanai. Viņš norāda, ka ir vairāki ražotāji, kas to piedāvā. Vitolds Peipiņš bilst, ka dzīvokļu īpašnieki šobrīd daudz aktīvāk domā, kā taupīt ūdeni. Ja iepriekš pārvaldnieks nevarēja pierunāt cilvēkus uzstādīt jaunus skaitītājus ar attālinātu nolasīšanu, tagad iniciatīva nāk no dzīvokļu īpašniekiem. Bet rodas problēma - firmas ir pārslogotas.  

Ar kruīza kuģi uz Rīgu atbraukušais tūrists paspēs apskatīt Vecrīgu un arī nedaudz jauno Rīgu. Patiesībā, galvaspilsētā ir pieejams ievērojams skaits pastaigu un pārgājienu maršruti, par kuriem nenojauš pat daudzi rīdzenieki. Kultūrvēsturiskais mantojums, ļauj galvaspilsētā veidot visdažādāko interešu grupu apskates maršrutus un pārgājienus. Par iespējām iepazīt Rīgas un tās iedzīvotāju vēsturi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Šīs vasaras tūrisma sezonu Rīgā vērtē un par iespējamām apskates vietām un pārgājienu maršrutiem stāsta Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" Tūrisma pārvaldes Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Laura Efeja un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja Rīgas Jūgendstila centrs direktore arhitektūras doktore Agrita Tipāne.  

No lāča bēgot, var arī lācim uzskriet! Latvijā dzīvo lāči, savukārt mums jāsadzīvo ar lāčiem. Kas jāzina un kā jāuzvedas, satiekot lāci, un ko jāzina par lāču dzīves veidu un paradumiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par lāču dzīvi stāsta labi lāču pazinēji - Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, doktors Jānis Ozoliņš, Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Iemesls sarunai par lāčiem ir ne tikai šo dzīvnieku populācijas pieaugums Latvijā, bet arī fotokonkurss "Lācis – mūsu kaimiņš", kuru kopīgi rīko Igaunijas un Latvijas kolēģi. Fotokonkursā līdz 3. oktobrim var iesniegt fotogrāfijas, kas ataino lāča dzīvi – ne tikai izcilus portretus, bet arī bildes, kurās redzamas meža karaļa darbības pēdas (skrāpējumi, izkārnījumi, miga, pēdu nospiedumi u.tml.) jebkurā vietā dabā. Konkursa rīkotājiem ir interese par visu, kas saistās ar lāci – gan bildes ar lāču mazuļiem, gan lāču papi, gan lāču dzīves dažādās ainas visa gada garumā. Tiek pieņemtas arī fotogrāfijas no novērošanas kamerām, kurās iemūžinātas aizraujošas lāču dzīves ainas. Labāko fotogrāfiju autoriem tiks piešķirtas balvas, tostarp viena nakts „ActivEst” lāču vērošanas slēpnī Alutagusē. Izlases darbu fotoizstāde Igaunijā tiks atklāta oktobra beigās, bet Latvijas Nacionālajā dabas muzejā – novembrī. Plašāk informācija par konkursu, kā arī iespēja iesniegt darbus ir Dabas muzeja mājaslapā. Brūnais lācis ir vienīgais Baltijā savvaļā sastopamais lāču dzimtas dzīvnieks. Tas izvēlēts par šī gada dzīvnieku Igaunijā, turklāt ideju par gada simbolu igauņi aizguva no Latvijas. Kaimiņvalstī gada dzīvniekam veltīts fotokonkurss notiek katru gadu un kļuvis par iecienītu platformu domu apmaiņai. Lai arī Latvijas sabiedrība varētu piedalīties konkursā un dalīties lāču fotomirkļu pieredzē, konkursa rīkošanā iesaistījies arī Dabas muzejs. Lācis ir ļoti uzmanīgs un gudrs dzīvnieks, kas zina, kā turēties tālāk no cilvēka. Daži jaunie lācēni ir drosmīgāki un mazāk baidās no cilvēkiem, bet īstie vecie lāči izvairās no cilvēka un tos var ieraudzīt tikai ar viltību un no speciāli izbūvētiem slēpņiem. Igaunijā ir ap 1000 lāču, tomēr cilvēku, kuri patiešām satikuši lāci, ir diezgan maz. Latvijā to ir vēl mazāk. Dabas aizsardzības pārvalde un citu dabas aizsardzības un izpētes institūciju speciālisti aicina ikdienā un fotomirkļu dēļ sabiedrību būt piesardzīgiem! Fotokonkursa dēļ nepievilināt lāčus, tos piebarojot, piemēram, atstājot ēdienu vai tā pārpalikumus, kā arī nenoslēgtās kompostkaudzēs nemest augļus un dārzeņus. Ja tomēr sanāk sastapt lāci, atcerēties, ka svarīgi ir: • tam netuvoties; • nemēģināt panākt un aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus; • iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom, paturot dzīvnieku acīs; • negriezt dzīvniekam muguru, bet atkāpies atmuguriski. Pēc 2022. gada Valsts Mežzinātnes institūta „Silava” monitoringa datiem Latvijā šobrīd dzīvo ap 60–70 lāču. Jānis Ozoliņš min, ka Latvijā vislielākā iespēja sastapt lāci ir pierobeža ar Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Aizstāvoties, aizstāvot gan sevi, gan mazuļus, lācis var nodarīt cilvēkam pāri. "Ja tiešām zināt, ka ir liela varbūtība kādā reģionā lāci satikt, varbūt neejiet ogās un sēnēs vienatnē. Vienkārši ejiet divatā, uzvedieties normāli, kā mežā dara, kādreiz sasaucieties. Maizi neēdiet pārāk atklāti uz celma. Janu pēkšņi iekārojas vēl kādam. Nav zināms gandrīz neviens gadījums Eiropā, ka diviem cilvēkiem reizē lācis būtu uzbrucis," norāda Jānis Ozoliņš. Viņš gan min, ka ir bijuši gadījumi, ka lācis uzbrūk vienam, bet otrs iet palīgā. Ja lācis redz reizē vairāk nekā vienu cilvēku, viņš vairs nebūs tik pašpārliecināts.

Vasarā bites ir čakli pastrādājušas, lai mums līdz nākamajai vasarai pietiktu tā, ko vieni lieto ikdienā, bet citi atceras vien tad, kad deguns ciet un laiks ārstniecības kūrēm. Protams, ka runa ir medu. Kādas īpašības piemīt medum, kā to izvēlēties un lietot, lai uzlabotu veselību? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot runājam ar biškopi Guntaru Melni. Sazināmies arī ar bitenieku Jāni Pentjušu un medicīnas zinātņu doktori, sertificētu dietoloģi Lailu Meiju. "Medu vajadzētu izvēlēties tādās vietās, kur to varam pagaršot, sasmaržot un organisms pats pateiks, vai šis medus ir īstais. Tas nenozīmē, ka biškopim nevarētu būt vairāki veidi medus, bet pie pirkšanas procesa katram vajadzētu izvēlēties. Bieži ģimenē tēvam, mātei un bērnam garšo atšķirīgs medus, gan pēc vizuālā izskata, gan pēc smaržas, gan pēc garšas," atzīst Guntars Melnis. "Tas nozīmē, ka tā kā veikalā aiziet un nopirkt sev garšīgo medu nevarēsim. Varam arī kļūdīties. Var paveikties, bet vislabāk ir uzticēties savam organismam, ir jābūt kaut kādai iespējai pārbaudīt medu ar ar garšu, ar smaržu, noaršot un saprast." Biškopis arī atklāj, ka rapšu medus patīk bērniem, jo tas nav uzbāzīgs ar savu garšu, ir gaišs, neitrāls. Bērniem tas patīk, viņiem nepatīk, ka kaut kas uzmācas, kā vecāki ar saviem noteikumiem. Laila Meija vērtē, ka tikai pēc garšas nevajadzētu izvēlēties izvēlēties medu. Ir jābūt arī objektīviem medus novērtēšanas kritērijiem. Viņa norāda, ka medū ir daudz bioloģiski aktīvu vielu un daudz vērtīgu vielu, gan minerāli, gan antioksidanti. Arī daudzas veselību potenciāli uzlabojošas vielas. Laila Meija gan min, ka pētījumu par medus efektivitāti ir gauži maz. "Jo tumšāks medus, jo vairāk tajā minerālvielu," atzīst Jānis Pentjušs.

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka veikalos vairs neatļaus izmantot bezmaksas plastmasas maisiņus. Bet lielāko pārtikas veikalu tirgotāji vēl nesteidzas. Dažos lieveikalos tagad prasa samaksāt trīs centus par plāno plastmasas maisiņu. Vai šie plastmasas maisiņu ierobežošanas mēģinājumi nav tikai progresa imitācija? Atteikšanās no plastmasas maisiņiem nozīmē ne tikai mainīt paradumus, bet arī domāšanu - kā to panākt? Kādi plāni tirgotājiem un ko par to domā Latvijas iedzīvotāji? Par to raidījumā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri, lielveikalu tīkla "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli, "Maxima Latvija" Pārtikas ražošanas departamenta direktori Daci Gravu-Birzāku un "Rimi" Ārējās komunikācijas vadītāju Ingu Biti.

Lielai daļai šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai gadījumos, kad strauji tuvojas cilvēka dzīves beigas, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole piecientiem, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par nepieciešamo paliatīvās aprūpes jomā, kā norit hospisa izveide Latvijā un par gulošajiem slimniekiem - kurā gadījumā šiem pacientiem labāka būs mājas aprūpe, bet kad ievietošana stacionārā? Studijā sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” pārstāve Ilze Zosule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, pediatre Anda Jansone, kā arī veselības centru apvienības "Elite" ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Raidījumā uzklausām arī pieredzes stāstus, ko sniedz paliatīvās aprūpes pacientes vedekla Jeļena Kirilova, kā arī "Hospiss LV" sociālā darbiniece Inga Nelubiņa.  

Pavisam nemanāmi klāt jau laiks, kad jāsāk vākt ražu - burkāni, bietes, sīpoli, pupiņas un agrie kartupeļi. Vēl Latvijā valda ļoti vasarīgi laika apstākļi, bet rudens vairs nav aiz kalniem! Par septembra dārza darbiem iztaujājam dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Augustā sāk briest pumpuri nākamajam gadam, arī dekoratīvajiem krūmiem. "Ja netiks pietiekami laistīts, nākamgad daudz kas būs bez ziediem," uzsver Vija Rožukalne, iesakot dārza laistīšanu vislabāk veikt no rītiem. Tiesa, jāuzmanās arī no iebraukšanas otrā grāvī – ja būs pārlieku mitrs, var ieviešties dažādas sēņu slimības. Vasaras izskaņā arī ir samērā vēsas naktis, kamēr dienās saglabājas visai augsta gaisa temperatūra. "Šobrīd ilgi turas rasa, ir migla - ideāli apstākļi sēņu slimībām," skaidro dārzkope.  Viņa arī atgādina, ka pēdējās vasaras karstajās dienās ap ogu krūmiem un augļu kokiem jāievēro saudzīgs režīms – karstumā nedrīkst traucēt sakņu sistēmas, tās, piemēram, pārāk cītīgi ravējot.  "Tādā karstumā nevajadzētu veikt nekādas darbības ap saknēm, jo tas augam ir pēdējais cerību stariņš, kā ar saknītēm mitrumu uzsūkt augšā. Sevišķi augļu dārzā, kur sakņu sistēma ir sekla, piemēram, upenēm, ap krūmiem tagad nevajadzētu neko darīt," iesaka Rožukalne.  Vienlaikus jāsāk domāt par rudens mēslošanu. Sausākās vietās to darīt vēl par agru, bet tajās vietās, kur ir pamatīgi lijis un zeme ir krietni mitra, var sākt mēslošanu, teic Maruta Kaminska.    

2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās. Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Eiropā aizsākusies ļoti aktīva aizsprostu nojaukšanas kustība, lai atbrīvotu brīvi plūstošas upes. Arī Latvijā šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kopā ar ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kāpēc tas tiek darīts un kādi no tā būs ieguvumi dabai un mums pašiem. Studijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Linda Fībiga, kā arī institūta BIOR speciālists Kaspars Abersons. Visticamāk, cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki un redz, ka tomēr kaut kas šajā zinā nav tā, kā nākas, spriež Linda Fībiga: "Upes ir daļēji nobloķētas, zivju migrācija ir mazinājusies vai zivju populācijas ir samazinājušās, un pamazām cilvēki sāk rīkoties, lai likvidētu šos dažāda veida šķēršļus uz upēm." Pēc statistikas uz Eiropas upēm atrodas apmēram miljons dažāda lieluma dambju, šobrīd dambju un dažāda veida šķēršļu nojaukšana ir sākusies. Ir nojaukti jau apmēram 40 tūkstoši dažādu dambj, kas nav maz, bet mēs saprotam, ka aizsprostu joprojām ir ļoti daudz. "Jā, mēs kaut kā ieskrienamies ļoti lēni un ļoti ilgi," piekrīt Kaspars Abersons. "Bet tā ieskriešanās Eiropā jau ir notikusi, jo īpaši Somijā un vēl dažās valstīs, piemēram, Dāniju var uzteikt, kas diezgan labi darbojas koraļļu, taimiņu upju atbrīvošanā. Mēs paši tikai ieskrienamies, ieskrienamies un ieskrienamies, bet, cerams, ka tā inerce tomēr būs."

No nākamā gada daudzi e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Šādi rīki kalpos kā identifikācijas līdzeklis daudzu e-pakalpojumu saņemšanai arī privātajā sektorā, kur uzņēmēji paši var lemt par vairāku e-identifikācijas risinājumu paralēlu lietošanu. Kāda ir kaimiņvalstu pieredze šajā jomā, kādi ir galvenie izaicinājumi un riski, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viesi: “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos pienākumu izpildītājs Oļegs Fiļipovičs. (VRAA veido un uztur portālu “Latvija.lv”.) Tā kā no 2023. gada 1. janvāra arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, sazināmies arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. "Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus. Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. "Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā. Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Gleznainajā Abavas ielejā, netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes ir paslēpusies zemnieku saimniecība “Lejaskroķi”, kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts. Viesojoties pie Toma un viņa ģimenes, raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunas ar jauniešiem, kas savu dzīvi cieši saistījuši ar lauksaimniecību. Sarunā ne tikai par saimniekošanu, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību piedalās Toms Zilberts, Maija Zilberte un agronoms, kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes. Sazināmies arī ar Sandru Eimani, Jauno zemnieku kluba vadītāju.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas gan pirms tās sākšanas, gan ārstniecības laikā, kā arī no ārstniecībā izmantojamās metodes, bet neatsakoties no ārstniecības kopumā, to nepārprotami apliecinot rakstveidā. Tiesībsarga skatījumā Pacientu ombuds ir nepieciešams kā Veselības inspekcijas paralēls pacienta tiesību atbalsta mehānisms, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem. Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju. Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs. Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Pagarināts arī laika posms, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Noteikts, ka šo atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (līdz šim tie bija četri mēneši). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu (līdz šim tās bija desmit kalendāra dienas). Precizējumi likumā ir saistīti arī ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā (iepriekš tam bija paredzēts mēnesis).

Nieka ķirša ogas lielumā un divus kilogramus liels milzis; apaļš, iegarens un pat kantains; violets, zaļš, dzeltens un, protams, klasiski sarkans var būt mums tik labi pazīstamais tomāts, kas šajā sezonā Latvijā plūcams daudzos dārzos. Bet, lai nonāktu līdz teicamam rezultātam, nepieciešamas zināšanas, tāpēc, par tomātu audzēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par tomātu audzēšanu stāsta dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūne un tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma, kurai šogad ir ap 100 dažādu tomātu šķirņu gan siltumnīcā, gan uz lauka. Elga Bražūne atzīst, ka pavasarī nebija siltuma, līdz ar to tomātu augšana un attīstība aizkavējās. Tāpēc īsta tomātu raža daudziem ir tikai tagad siltajās dienās. Tajā pašā laikā apputeksnēšanās nebija apgrūtināta, netraucēja lietus ārā un rasa. Raža ir laba gan siltumnīcā, gan uz lauka. Tiesa, šogad tomātiem ir biezāka miziņa. Elga Bražūne to saista ar laika apstākļiem, ka tomāts cenšas sevi pasargāt no lielāka karstuma. Viņa min dažas dabas pazīmes, kas liecina, ka rudens būs garš un silts, līdz ar to tomāti siltumnīcā būs ilgi. Austra Zaļuma atzīt, ka vieglāk ir audzēt lauka tomātus. Tie nav jāsargā no caurvēja, saules. Tajā pašā laikā viņa iesaka likt plēves jumtiņu arī lauka tomātiem, lai tos neietekmētu tā dēvētos skābie lieti. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 17. līdz 21. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde. Tajā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Par gadskārtējo izstādi „Tomātu parāde” Dabas muzejā stāsta Dabas muzeja izstāžu kuratore Undīne Preisa. Selekcionāri ik gadu rada jaunas un arvien neparastākas tomātu šķirnes, tās pārsteidz gan ar savu izmēru, formu un krāsu, gan garšas īpašībām. Izstādē būs iespēja apskatīt gan Latvijas selekcionāru jaunākās, gan pasaulē jau labi zināmās un ievērību ieguvušās tomātu šķirnes, ko savos dārzos izlolojuši pašmāju kolekcionāri. Daudzveidīgajā tomātu krāsu paletē un izskata dažādībā katrs varēs atrast un iegādāties savai gaumei piemērotu šķirņu sēklas, ko jau nākamajā gadā izaudzēt savā dārzā. Izstādē piedalīsies dārzkopības entuziastu kluba „Tomāts” biedri Austra Zaļuma (Dobele), Darja Jureviča (Rīga), Ludmila Kodzasova un Artūrs Vicups (Rīga), Inese Andersone (Dobele) kā arī ilggadējie sadarbības partneri – zemnieku saimniecība „Neslinko” (Ķekava). Tās kolekcionāri piedāvās apskatīt sen zināmas un iemīļotas tomātu genofonda šķirnes.

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane. Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā. Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot. Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai. Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm. Anita Baumane norāda, ka saldēt nevajadzētu kolrābjus, redīsus, rutkus, kabačusarī sīpolus, lokus un ķiplokus. Tos labāk ēst svaigus. Saldētavā labāk likt to, kas garšo, bet nevajag pārblīvēt saldētavu. Lai ekonomētu vietu, var samalt vai sablenderēt produktus. Klausītāji arī interesējas par gaļas saldēšanu. Anita Baumane iesaka to saldētavā likt porcijas, kuras vēlāk pagatavos. Un arī atklāj mazliet citādu kotlešu recepti, kur maizes vietā izmanto dārzeņus. Kotletes 500 – 600 g dārzeņi (pēc izvēles brokolis, puķkāposts vai burkāns), divas olas, pākšaugi vai lēcas, maltā gaļa (pēc izvēles cūkas, liellopa vai putnu) un garšvietas. Visu masu sajauc. Kotletes cep cepeškrāsnī uz cepamā papīra 40 minūtes. Arī šo kotlešu masu var saldēt porcijās.

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā mainīt sabiedrību un radīt ko jaunu. Kā veicas Latvijas sociālās uzņēmējdarbības aktīvistiem, kādi ir panākumi un ar kādām grūtībām nākas saskarties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par sociālo uzņēmumu darbību Latvijā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa, sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" vadītājs Indulis Bērziņš un sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu. Latvijā šobrīd 213 uzņēmumi ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tas var šķist maz, bet tas tomēr ir daudz, vērtē Regita Zeiļa, atzīstot, ka šiem uzņēmumiem jābūt ilgtspējīgiem, kuri vēlas risināt kādu sociālu problēmu. Trešdaļa šo uzņēmumu darbojas kā darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir sniegt darba iespējas sociāli mazaizsargātai grupai. Trešdaļa darbojas izglītības jomā - organizācijas, kas vēlas uzlabot izglītības sistēmu dažādos veidos, tās ir gan vecāku dibinātas skolas, gan dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un pieaugušajiem. Pārējie ir dažādu jomu uzņēmumi.

Kāpēc nepalikt malā, bet iesaistīties sarunās, domu apmaiņā un kopā darīt dzīvi labāku savā apkaimē, novadā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Pievērsties šai tēmai rosināja Jelgavas novada Zaļenieku muižā plānotais festivāls "Kopienas sarunas", kas notiks 20. augustā. Par sarunām, sarunāšanos, kopienu veidošanu un arī festivāla norisēm sarunājas un stāsta biedrība Lauku partnerība "Lielupe" Videga Strautniece, festivāla programmas autore, festivāla vadītāja, biedrība "IDEA" vadītāja Kristīne Kode, biedrība "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule. Sazināmies ar līdzdalības ekspertu Vili Brūveri un emocionālās labklājības speciālistu Reini Širokovu.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskartiem šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” īstenos mērķētus pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Ar kampaņu iepazīstina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis stāsta, ka šajā kampaņā lielāka uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, par kuriem sabiedrībā zina īpaši maz. "Ko viņi ēd, vai vispār ēd, vai domā, vai viņiem var uzticēties, vai viņi var strādāt. Vai viņi vispār kaut ko sajūt vai nesajūt. Ir tik daudz dažādu jautājumu mums bijuši pēdējā laikā, ka saprotam, ka tā ir viena grupa, kas ir galīgi aizmirsta," atzīst Ivars Balodis. "Mēs esam pieraduši pie cilvēka ratiņkrēslā. Reizēm pat veidojas situācijas, ka darba devēji prasa, ka gribētu piēnmt darbā cilvēku  ratiņkrēslā. Un nav, jo liela daļa jau strādā. Tas ir pozitīvi. Bet par šiem cilvēkiem [ar garīgās attīstības traucējumiem] ir ir vēl ļoti daudz problēmas." Pieredzē dalās dizainere, māksliniece "Apeirons" aktīviste Ieva Rosne un Gatis Preiss, kurš arī strādā "Apeironā". Ievas Rosnes ģimenē aug dēls ar īpašām vajadzībām, puisis ar intelektuālās attīstības traucējumiem, un ģimene ir saskārusies ar diskrimināciju. "Esam tiešā veidā saskārušies ar diskrimināciju, jo viena no Latvijas vadošajām bankām "Swedbank" liedza manam dēla pakalpojumu. Tas ir tik ārkārtīgi emocionāli traumējoši. Tur īsti nav, ko darīt, es ieliku informāciju sociālajos tīklos, viesos pie Tiesībsarga, man ir Tiesībsarga atzinums, ka ir notikusi diskriminācija. Un ko tālāk?" jautā Ieva Rosne. "Runa ir par to, ka viņam bija nobloķēts kodu kalkulators, un viņš kopā ar savu tēvu devās uz banku, lai šo kodu kalkulatoru atbloķētu, bet bankas darbinieki pateica, neļāva to izdarīt. Arguments bija, ka viņš nevar verbalizēt, kā kodu kalkulatoru lietot. Viņš lieto, pauda savu gribu, teica, ka grib atbloķēt, bet viņam vajag tēva klātbūtni, jo viņam ir smagi garīga rakstu traucējumi. Tā kā viņš nemācēja izstāstīt, kā lieto kodu kalkulatoru, kā viņš to lieto, viņam šobrīd ir liegta piekļuve interneta bankai. Tēvs ar dēlu devās uz citu bankas filiāli, jo domājām, ka vienkārši darbinieku individuālā interpretācija, bet tur jau bija ielikta sistēmā atzīme, ka koda kalkulatora atbloķēšana nenotiks. Tā tas ir noticis. Man šobrīd ir bail iet uz citu banku, jo pieredze emocionāli traumējoša visai ģimenei." Ivars Balodis atzīst, ka ikdienas gadījumi ir dzīvi ietekmējoši, ka par to varētu bļaut. Savukārt Gatis Preiss, kuram ir dzirdes un redzes traucējumi, ir apguvis datorprasmes un aktīvi iesaistās "Apeirona" darbībā.  

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir piemērots ģimeņu saimniecībā vai dārza teritorijām, kur visu gadu var izmantot un vākt ražu, bet ne kā augļu dārzos, kur lieli noslodzes periodi. Mežadārzos noslodze ir vienmērīga visas sezonas laikā. Šādā dārzā aug daudz un dažādas kultūras. Par mežadārziem var arī transformēt esošos dārzus.

Mežs ir vieta, kur var atgūt spēkus, atrast ko noderīgu vai vienkārši atpūsties. Tomēr mežā var arī apmaldīties. Kā nenonākt situācijā, kad nevaram no meža izkļūt, kā pamanīt zīmes, kas jāievēro un kā sagatavoties iešanai mežā, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā droši doties mežā un kā parūpēties par sevi, ja tomēr gadās apmaldīties, stāsta ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire, aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv vadītājs, idejas autors, gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš. Sazināmies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandieri Arni Banderu.  

Labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens Latvijas upēs ir gana tīrs. Tāpat, veicot aptauju, noskaidrots, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu nezina, kā un kur ziņot par upju piesārņojumu. Par to, kā palīdzēt saglabāt tīras upes un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam vides un dabas aizsardzības speciālistiem. Stāsta un skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Eiropas projekta "Good Water IP" administratīvais vadītājs Jānis Šīre, Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Jānis Šīre norāda, ka, skatoties plašāk uz ūdeņu kvalitāti un ņemot vērā gan ekoloģiskos faktorus - dažādu augu un organismu dzīves apstākļi, ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī upes gultne, vai tā ir dabiska, vai taisnota jeb cilvēku ietekmēta.  "Kopumā, atbilstoši šīm prasībām, situācija nav tik laba, kā vēlētos. Ja vidēji Eiropā labā ekoloģiskā kvalitātē ir apmēram 40% ūdeņu, Latvijā pēc jaunākajiem novērtējumiem apmēram 33%," norāda Jānis Šīre.  Tas nenozīmē, ka ūdenim pašam ir pasliktināti apstākļi, bet ūdens ekosistēmai ir izjaukts dabiskais stāvoklis un lielā daļā gadījumu tas neliecina, ka problēmas ir ūdenī, bet problēmas ir ar gultnes pārveidojumiem, dažādiem šķēršļiem, upju taisnošanu, meliorāciju. Magda Jentgena atzīst, ka veiktā aptauja parāda, ka sabiedrībā pastāv maldinošs uzskats, ka viss ir kārtībā, Latvijā upēm un ezeriem iet labi.  "Pētījums parāda, ka cilvēki nezina, kas ir piesārņojums, bieži domā, ka tie ir tikai atkritumi. Piesārņojums var būt dažāda veida noplūdes. Tās var būt naftas noplūdes, neattīrīti notekūdeņi. Ja mēs pamanām beigtas zivis, tad zinām, ka kaut kas šajā vietā nav kārtībā," norāda Magda Jentgena.  Tāpat cilvēki nezina, ko darīt, ja pamana piesārņojumu. Aptauja parāda, ka 74% respondentu nezina, kam ziņot par piesārņojumu upēs. Lai ziņotu par piesārņojumu upēs, speciālisti aicina zvanīt Valsts vides dienestam vai pašvaldību informēt. Mazāk steidzamos gadījumos var izmantot vides SOS aplikāciju, var arī zvanīt Pasaules dabas fondam un savedīs kopā ar īstajiem cilvēkiem, lai saprastu, kā rīkoties vislabāk. Upju kvalitāti bojā ne tikai mazie hesi, bet arī jebkurš aizsprosts. "Upei ir vienalga, vai cilvēks ir uztaisījis akmens krāvumu, kas neļauj zivīm migrēt un ūdenim plūst, vai esam tur uzlikuši mazo hesu. Ietekme uz upi ir līdzīga. Jebkuru aizsprostu, kas regulē ūdens līmeni, kā mazie hesi vai kādas slūžas, mēs varam strauji mainīt šo ūdens līmeni, kas rada vēl papildus ietekmi. Kopumā tie nav tikai mazie hesi, kas bojā upes. Tas ir jebkurš aizsprosts," atzīst Magda Jentgena.  

No 1. augusta tirdzniecības vietās var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi. Cik sekmīgi darbojas depozīta sistēma un kas būtu jāuzlabo, kā arī kas jāievēro depozīta sistēmas lietotājiem, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Rimi Latvija" Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite, "Maxima Latvija" tirdzniecības tīklu direktore Elīna Stībele un Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Sazināmies arī ar "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli. Tirdzniecības tīklu pārstāvji vērtē, ka cilvēki ir jau pieraduši, ir aktīvi un mainījuši paradumus. Tiesa, zināmam laikam jāpaiet, lai iedzīvotāji saprastu, kura tara nododama, kura nē. Tāpat svarīgi ņemt vērā, kurš tirdzniecības tīkls ļauj nodod iepakojumu vienā veikalā un čeku realizēt jebkurā citā, kurš tikai tajā, kur nodota tara. “Rimi” un “Maxima” pārstāves norāda, ka tirgotāji strādā, lai ieskaitītu naudu par nodoto taru lojalitātes kartē.

Kā mūsdienu realitāte un pārmaiņas pasaulē ietekmē cilvēku attieksmi pret dzīves telpu un tās paplašināšanu? Kādas ir jaunākās dārza tendences pilsētvidē un privātmāju apbūves teritorijās? Kā pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir mainījis iedzīvotāju skatu uz ārtelpu kā savas dzīves telpas paplašinājumu? Par šo tematu Kā labāk dzīvot studijā runāsim ar Rīgas Sporta pils dārzu idejas autori Renāti Lagzdiņu, dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātāju un īpašnieku, sertificētu ainavu tehniķi Ansi Birznieku, kā arī “Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas eksperti Inu Ligeri.

Vai zinājāt, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Kādas pārbaudes nepieciešams veikt laboratorijā un kādu veselības diagnostiku var paveikt mājas apstākļos, lai ikdienā uzraudzītu savu veselības stāvokli, skaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā “Gulbja laboratorijas” valdes loceklis, laboratorijas ārsts Didzis Gavars, SIA „Centrālā laboratorija” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko un medicīnas firmas “Dziedniecība” laboratorijas galvenā ārste Olga Ļakutina. Nepieciešamība veikt dažādus izmeklējumus ir individuāla, norāda Gavars. Cik bieži un kāda veida analīzes būtu jāveic, ir atkarīgs no vecuma grupas, veselības stāvokļa un dažādiem citiem apstākļiem, akūtos un smagos gadījumos, piemēram, analīzes jāveic vairākas reizes dienā, lai monitorētu organisma vispārējo stāvokli un konkrēta orgāna veselību: "Es negribētu pārmest cilvēkiem, ka viņi kaut ko nedara, jo laboratorijas un diagnostika ir viena no sastāvdaļām kopējā mehānismā. Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir katrs no posmiem. Un, ja kādreiz vienā, otrā vai trešajā posmā kaut kas ir trūcis, tad vairs var tikai vēlēties, lai kopējais rezultāts būtu bijis labāks." Neviens no studijas viesiem nenoliedz, ka arī katram pašam ir jāpiedalās savas veselības iespējamo krīžu novēršanā. Runājot par to, cik liela nozīme veselības diagnostikā ir laboratoriskiem izmeklējumiem, Gavars pieļauj, ka laboratoriski varētu būt nosakāmas apmēram astoņas no desmit saslimšanām. Taču medicīnas sistēmā esot svarīgi darboties kopā, lai analīžu rezultāti un atbildes būtu pēc iespējas informatīvākas, apkopojošas, kumulatīvas, balstītas uz iepriekšējiem rezultātiem un salīdzinājumu. Atbildot uz klausītāju iesūtīto jautājumu, vai nevajadzētu ieviest analīžu kopumu, kas katram cilvēkam būtu jāveic reizi gadā, Olga Ļakutina pauž uzskatu, ka tieši ikvienam būtu svarīgi vismaz reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta un pārrunāt savu veselības stāvokli, kādas ir problēmas vai par ko ir satraukums. "Mēs visi šobrīd dzīvojam lielā stresā, it īpaši pēc pagājušajos gados pieredzētās Covid-19 pandēmijas. Ģimenes ārsts, savācot anamnēzi un zinot ģimenes vēsturi, varēs ieteikt pareizākās analīzes pareizākajā laikā un atklāt to, kas cilvēkam pašam, iespējams, nemaz nevar ienākt prātā." Jeļena Storoženko aicina atcerēties arī katra cilvēka, tā saukto, ģenētisko predispozīciju, proti, ja mūsu vecākiem vai citiem radiniekiem ir bijušas noteiktas saslimšanas, domājot par izmeklējumiem, ir vērts pievērst uzmanību arī tām.  

Kādi ir aktuālākie dārza darbi augusta sākumā? To raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un dārzkopei, kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Arī šovasar, kā katru gadu, dārzam par labu nenāk krasās laikapstākļu maiņas, kad vienu brīdi ir karsts, otru brīdi auksts. Arī tad, kad līst lietus, jāskatās, lai zem koku lapām zeme nebūtu sausa un vajadzības gadījumā tā jāpalaista, norāda Vija Rožukalne, lai mūs varētu priecēt, piemēram, skaisti ziedošas hortenzijas: "Atcerēsimies, ka hortenzijas latīniskais nosaukums "hydrangea" ir saistīts ar ūdeni, tātad hortenzija ir liela dzērāja." "Un ne tikai dzērāja, bet arī liela ēdāja," smejoties piebilst Maruta Kaminska. "Galvenais ir vajadzības gadījumā augsnei pievienot skābo kūdru, sajaucot to pusi uz pusi ar esošo melnzemi." No galvenajiem augusta sākuma dārza darbiem Kaminska min, ka šobrīd apgriežot zemenēm lapas. Šogad zemeņu raža bijusi laba, tomēr lapas sākušas kļūt plankumainas. Dārznieces iesaka zemeņu lapas griezt uzreiz, kad zemenes beigušas ražot, un neatlikt šo darbiņu uz augusta beigām, lai stādiem paspētu iznākt arī jaunās, veselīgās lapiņas un stīgas. Ja vajadzīgi stādi, jāpagaida, lai jaunie dzinumi apsakņojas. Arī Rožukalne iesaka neatstāt zemenes bez apkopšanas. "Nedrīkst domāt, ka visas zemenes ir apēstas un tagad var par viņām aizmirst. Ja vēlas zemenes ēst arī nākamgad, vajag apgriezt lapas, turpināt mēslošanu, kopt, rušināt un atbrīvot no nezālēm." Visu šo raidījumu caurvij atbildes uz klausītāju jautājumiem - ko augustā vēl var paspēt iestādīt, vai dzeltenīgas lapas gurķu stādiem ir problēma, kā iznīdēt zemes lapsenītes humānā veidā un citiem.

28. jūliju Pasaules veselības organizācija noteikusi par Pasaules hepatīta dienu. Katru gadu šai dienai ir savs sauklis, un šogad tas ir: “Es nevaru gaidīt!” Es nevaru gaidīt, kad mani inficēs kāds, kurš nav testēts. Es nevaru gaidīt, kad man draudēs aknu ciroze vai aknu vēzis. Es nevaru gaidīt, es pārbaudos uz C hepatītu. Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija plāno īstenot informatīvo kampaņu “Pārbaudies uz C hepatītu!”, kuras gaitā aktīvāk uzsvērs plašākas testēšanas nepieciešamību Latvijā, kas ietver gan aktīvāku sabiedrības informēšanu, gan normatīvu pilnveidošanu. Ar dažādu mediju starpniecību un sociālajos tīklos vadošie infektologi un hepatologi, kā arī citi speciālisti aktīvāk informēs sabiedrību par prioritātēm, kas sekmētu, ka arī Latvija izpilda Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai. Par to runājam arī raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Agita Jēruma, kā arī Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. "Protams, par aknām ir jārūpējas. C hepatīts ir jāakcentē, jo tā ir izplatīta slimība - pēc 2008. gada pētījuma datiem, Latvijā varētu būt inficēti 1.7% iedzīvotāju, apmēram 40 000 cilvēku,” stāsta Agita Jēruma. “Tā kā hepatīts ir infekcijas slimība, inficētais ar asinīm vai seksuālu kontaktu ceļā diemžēl to var nodot tālāk arī citiem cilvēkiem. Ilgstoši neatpazīta, slimība var lēni attīstīties un izraisīt jau neatgriezeniskas izmaiņas aknās." Labā lieta ir fakts, ka slimība ļoti labi padodas ārstēšanai, gan ar noteikumu, ka ārstēšana sākta laikus. Iespējams, C hepatīts esot arī pirmā hroniskā infekcijas slimība, ko iespējams pilnībā izārstēt. "Gan pasaulē, gan pie mums lielākā daļa cilvēku par savu inficēšanos ar hepatītu nezina," stāsta Jēruma. "Ir uzskats, ka apmēram 80% nemaz nenojauš, ka ir inficēti. Skaidrojums tam varētu būt tāds, ka aknu slimības cilvēkus sākotnējos posmos netraucē – aknas nesāp, tās nerada nekādus būtiskus veselības traucējumus. Visbiežāk inficētajiem nekādu sūdzību nav vai arī tās tiek izskaidrotas ar ko citu. Piemēram, cilvēks var būt noguris vai nomākts. Viņš to saista ar pārstrādāšanos darbā vai neveiksmēm personīgajā dzīvē, nemaz neaizdomājoties par aknām." Redzama šī problēma diemžēl kļūst tad, kad slimība jau ir progresējusi, ir izveidojusies aknu ciroze un sāk parādīties dažādi nopietni aknu darbības traucējumi. Tāpēc ārste uzsver savlaicīgas testēšanās nozīmi, nosakot C hepatīta antivielas. Vēlreiz pievēršoties hepatīta izplatības apjomiem Latvijā, Jēruma uzsver, ka sadarbībā ar Veselības ministriju būtu vajadzīgs iniciēt jaunu pētījumu, lai iegūtu datus par saslimstību ne tikai riska grupās, bet vispārējā populācijā, sadarbībā ar ģimenes ārstiem skatīties, kāda ir aktuālā situācija, līdzšinējie dati ir visai novecojuši. Tam piekrīt arī ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, uzsverot, ka ģimenes ārsta galvenais uzdevums attiecībā uz hepatītu ir agrīna diagnostika. Viņš arī dalās savā pieredzē, atzīstot, ka darbs ambulatori un stacionārā bieži vien esot pilnībā dažādas pasaules: “Pacienti pie mums nāk ar dažādām vajadzībām, dažādām problēmām, infektologa un ģimenes ārsta skatījums mēdz atšķirties un arī iespējas ir dažādas," norāda Dzalbs: "Attiecībā uz C hepatītu, īstenībā mēs visi esam riska grupā. Katram no mums ir bijušas dažādas medicīniskas manipulācijas, katram no mums varētu saskatīt arī kādus riska uzvedības momentus, tāpēc es aicinātu katru cilvēku pārrunāt ar savu ģimenes ārstu iespējas nodot analīzes uz C hepatītu. Vismaz reizi mūžā tas būtu jāizdara." Lai laikus diagnosticētu C hepatītu, liela nozīme ir arī HIV profilakses punktiem, to savukārt uzsver Inga Upmace. Šie centri strādā ērtā laikā, tos var apmeklēt cilvēki arī pēc darba laika beigām, tāpat šajos punktos cilvēkiem speciālisti var veltīt vairāk laika, ko ģimenes ārsti savas aizņemtības dēļ bieži nevar nodrošināt. Testēšanas nišā HIV profilakses punktiem ir laba vieta, norāda Upmace, piemēram, pērn veikti vairāk nekā četri tūkstoši testu uz C hepatītu, kas Latvijas mērogiem ir diezgan liels apjoms.    

Meži, malka, bioenerģija... Kā sildīsimies tagad un tuvākajā nākotnē? Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam par iedzīvotāju energoneatkarību un katlumāju pāreju no gāzes apkures uz biomasu / šķeldu, kā arī diskutējam par ažiotāžu, kas izcēlusies ap granulām un kāpēc šoreiz vēlāka pirkšana varētu būt pircējiem izdevīgāka. Studijā akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārstāvis Jānis Tomass Kotovičs, Latvijas biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, kā arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Šobrīd nākamo apkures sezonu prognozēt ir ļoti sarežģīti, taču ir svarīgi, lai katrā mājsaimniecībā būtu kaut nelielas kurināmā rezerves, norāda Jānis Tomass Kotovičs: “Runājot par malku, mans vectēvs mācīja sava veida latviešu dzīvesziņu, ko mēs šodien varbūt esam nedaudz piemirsuši, proti, ka kārtīgā lauku mājā ir jābūt vismaz triju gadu malkas rezervei. Ja šāda rezerve ir, tad ziemu var gaidīt pilnīgi bez nekādām bažām.” Attiecībā uz gāzes apkuri, nevarot nepiekrist Ekonomikas ministrijas paustajam, ka situācija šobrīd ir gana riskanta, arī ilgtermiņā. To atzīst arī pārējie studijas viesi, prognozējot, ka malkas, granulu vai šķeldas apkures sezonai Latvijā pietikšot, jautājums esot par to, cik katra veida kurināmais maksās. Raidījuma dalībnieki aicina klausītājus neļauties ažiotāžai, kas sacēlusies ap granulu tirgu, kā zināms, cilvēki sākuši to iepirkt lielā apjomā pat vairākām apkures sezonām uz priekšu. Visi pauž uzskatu, ka turēt lielāku granulu rezervi, nekā nepieciešams tuvākajai ziemai, šobrīd īsti neesot jēgas, īpaši no finansiālā viedokļa. Uz jautājumu par sabiedrības satraukuma veicināšanu diskusijas dalībnieki atbild izvairīgi, salīdzinot to ar sāls pirkšanu Covid-19 pandēmijas sākumā. “Tas ir labs jautājums, kas šādu ažiotāžu veicina. Taču tas vilnis veļas, kļūst arvien lielāks un aug kā lavīna, līdz mēs esam situācijā, kādā esam. Mājsaimniecības, kas katru gadu regulāri vasarā ir pirkušas trīs / četras tonnas granulu, kas vajadzīgas nākamajai ziemai, pēkšņi grib nopirkt desmit tonnas,” norāda Kotovičs. Taču granulu ražotāju lauciņā akmeni studijas viesi nemet, jo augušas arī izejmateriālu cenas, kā arī nozare lielā mērā balstās uz eksportu. Vietējais tirgus vienmēr bijis salīdzinoši mazs. Un arī ar briketēm situācija šobrīd esot līdzīga. Runājot par granulu un brikešu kvalitāti, “uz aci” to neesot iespējams noteikt, energoietilpību iespējams izmērīt vienīgi laboratorijas apstākļos. Taču labs rādītājs ir ENplus-A1 sertifikācija, kam atbilstot gandrīz visu Latvijas ražotāju ražotās granulas.

Brīdī, kad elektroenerģijas cenas aizvien kāpj, skaidrojam, kas patērētājiem jāzina par elektroenerģijas līgumu veidiem, apsverot tirgotāja maiņu, līgumu slēgšanu un maksājumiem par elektroenerģiju. Raidījumā Kā labāk dzīvot sniedzam praktiskus ieteikumus un padomus, kā izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju un ko pirms elektroenerģijas tirgotāja izvēles iesaka ņemt vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Sazināmies ar SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāju Jāni Negribu, SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas Vecāko tirgus uzraudzības ekspertu Reini Āboltiņu, kā arī PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu. Lai ietaupītu naudu par elektroenerģiju, iespējams sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā un veidot savus patēriņa paradumus pēc tās. “Triks ar biržas cenu ir tāds, ka no rītiem un vakaros cena var būt trīs, četras, pat desmit reizes augstāka nekā citā dienas laikā,” stāsta Reinis Āboltiņš. Līdz ar to šādā veidā iespējams ievērojami ietaupīt, piemēram, veļas mašīnu vai trauku mazgājamo mašīnu izvēloties slēgt laikā, kad cena ir zemāka. Elektroenerģijas cenām biržā iespējams sekot līdzi “NordPool” interneta vietnē: https://www.nordpoolgroup.com/ Kopumā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 20 elektroenerģijas tirgotāju, kas piedāvā savus pakalpojumus Latvijā, tiesa, ne visi apkalpo mājsaimniecības, specializējoties uz uzņēmumiem. Bet kā izvēlēties savam elektroenerģijas patēriņam izdevīgāko piedāvājumu? Raidījuma viesi iesaka sākt ar izpēti internetā, proti, ievadīt savus elektrības patēriņa datus kādā no vietnēm, kur pieejams tarifu salīdzinājums, piemēram, www.energija24.lv vai www.elektroenergija.lv un skatīties, kādu piedāvājumu kalkulatori sarēķina. Tiesa, kalkulatori ne vienmēr strādā pavisam precīzi, tāpēc Reinis Āboltiņš iesaka izvēlēties, piemēram, trīs interesantākos piedāvājumus un doties tālāk uz katra konkrētā tirgotāja mājas lapu, kur šos datus precizēt. PTAC pārstāve Ieva Baldiņa arī iesaka sazināties ar konkrēto enerģijas tirgotāju, varbūt kādām patērētāju grupām ir pieejamas atlaides vai īpaši piedāvājumi, jāņem arī vērā, ka cena par elektroenerģiju tiek veidota no vairākām komponentēm. Jāpievērš uzmanība arī iespējamajiem līgumsodiem. PTAC informē, ka elektroenerģijas tirgotāju patērētājs drīkst mainīt līdz katra mēneša 15. datumam. Ieva Baldiņa arī min kādu mazāk zināmu niansi, ko tirgotāji īpaši neafišē, proti, ja patērētājs ir saņēmis cita tirgotāja zvanu ar piedāvājumu mainīt elektroenerģijas piegādātāju un patērētājs šim jaunajam piedāvājumam piekrīt, tad patērētājs drīkstot atteikties no sava līdzšinējā piegādātāja pakalpojumiem bez līgumsoda. Reinis Āboltiņš un Jānis Negribs gan uzsver, ka katru jaunu piedāvājumu vajadzētu pamatīgi apsvērt un uzreiz neko neapsolīt – labāk atbildēt, ka jums vēl ir vajadzīgs laiks piedāvājuma apdomāšanai. Tāpat vienmēr rūpīgi jāizpēta savs līdzšinējais līgums.

Mans nams ir mana pils, bet kāds gaiss ir mūsu pilīs? Par veselīgu gaisu telpās un to kā tikt galā ar elpceļu slimību izraisītājiem mūsu mājokļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudzi no mums apzinās, ka gaiss iekšā, telpās var būt pat līdz piecām reizēm piesārņotāks nekā gaiss ārā aiz loga, bet sekas, ko izraisa paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis, var būt cēlonis dažādiem veselības sarežģījumiem un samazināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ilgtermiņā uzturēšanās šādā vidē var rezultēties dažādās slimībās – ik gadu pasaulē no apkārtējā un iekštelpu gaisa piesārņojuma izraisītajām komplikācijām mirst septiņi miljoni iedzīvotāju. Raidījumā saruna par veselīgu gaisu telpās, kurās uzturamies, un kā tikt galā ar elpceļu alerģijas cēloņiem mājās, kur mums līdzās mīt putekļi un putekļu ērcītes, kas var izraisīt elpceļu alerģiju, vai vēl kādas elpceļu saslimšanas. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% no sava laika mēs pavadām telpās, veselīgam iekštelpu klimatam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Skaidro un padomus sniedz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārste pneimoloģe Ineta Grīsle, neatkarīgā eksperte ēku energoefektivitātes jomā, Sertificēta siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāja Ilze Dimdiņa un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, Higiēnas un arodslimību laboratorijas speciāliste Aneka Kļaviņa. Ineta Grīsle min nekvalitatīvs gaiss mājoklī būtiski ietekmē cilvēka veselību. Gaisam jābūt pietiekami mitram, bet elpceļiem neder ne pārāk mitrs, ne pārāk sauss gaiss. Mitrs un silts gaiss var radīt labvēlīgu augsni putekļu ērcītēm, mitrs un vēss gaiss var radīt labdabīgu augsni pelējuma sēnītēm. Katram alergēnam ir iecienīta vide, kurā tas attīstās. Lai neveidotos putekļi istabā, svarīgi vēdināt, tāpat var kontrolēt gaisa mitrumu mājās. Aneka Kļaviņa atzīst, ka interese par gaisa kvalitātes kontroli telpās pieaug. Palielinās arī iespēja to veikt ne tikai birojos, bet arī mājā, jo tehnoloģijas kļūst lētākas un pieejamākas. Aneka Kļaviņa atgādina - tīrs gaiss nesmaržo! Viņa arī min, ka gaisa kvalitāti telpās ietekmē ne tikai temperatūra un relatīvais gaisa mitrums, bet arī ķīmisko vielu piesārņojums, kas rodas telpās no mūsu darbībām, piemēram, ēst gatavošanas. Arī sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu izmantošana rada gaistošo organisko savienojumu fonu telpās. Kaut kādu fonu rada arī cilvēku iecienītās ēteriskās eļļas, vīraki un gaisa atsvaidzinātāji.

Lai Latvijā veiksmīgi nodarbotos ar lauksaimniecību, nav nepieciešami simtiem hektāru zemes. Pietiks ar desmit. Nevar būt? Var gan! Kā tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā, kuri ar lauksaimniecību nodarbojas nieka septiņus gadus. Sarunā piedalās arī Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs. Saruna ne tikai par saimniekošanu lielākā un mazākā saimniecībā, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību.

Aug kā sēnes pēc lietus! Šogad lietus ir diezgan lijis un tas vedina domāt, ka arī sēņu ir gana daudz. Kurām vajadzētu nonākt grozā, kurām nē un kā ēdamās atšķirt no nēēdamajām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele. Kopā ar viņam studijā arī "trešais mikologs" - Velsas springerspaniels Hafrens. Latvijā ir ap 4000 sēņu sugu. Cik no tām ir ēdamas, nevar precīzi pateikt, bet ēšanai cilvēki lasa kādas 20 - 30 sugas vidēji. Pagaidām sēnes ir vietām, ja arī lielais lietus ir bijis tikai vietām. No ēdamajām sēnēm pirmās sāk augt gailenes un tās jau kādu laiku ir atrodamas.  "Ir parādījušās arī baravikas," bilst Diāna Meiere un atzīst, ka karstais laiks ir izkaltējis mežu un ar vienu lietusgāzi nepietiek, lai mežs atdzertos. Runājot par to, ko cilvēki izvēlas likt savos groziņos, Inita Dāniele atzīst, ka šogad ir būtiska kļūda.  "Pirmās parādījās žultsbekas lielā vairumā. Sekojam līdzi sociālajiem tīkliem, kur cilvēki daļas ar saviem sēņu groziņiem, tur gandrīz katrā otrā groziņā žultsbekas salasītas," stāsta Inita Dāniele. "Tā indīga nav, bet ļoti rūgta. Ja cilvēks ir pilnīgi bez garšas kārpiņām, viņš var mēģināt ēst. Viena tāda sēne groziņā un sabojās visu ēdienu." Šai bekai ir sārts stobriņu slānis zem cepurītes, izteikts tumšs tīklojums uz kātiņa un izteikti rūgta garša. "Bieži vien mēles pielikšana nelīdz. Mazu gabaliņu var nokost, pakošļāt un izspļaut. No tā neviens nav saindējies," bilst Inita Dāniele. Viņa arī atgādina arī par mušmirēm, kuras nevajag likt groziņā! "Vajadzētu iemācīties neņemt neko, kas kaut attāli liekas nepazīstams. Galvenais sēņotāja likums – ņemt tikai pazīstamas sēnes. Ja to ievēro, tad saindēties ir gandrīz neiespējami," uzskata Diāna Meiere. "Ir daudzas mazas, smailām cepurītēm, kas var būt nāvējoši indīgas. Kurš gan viņas vāc? Mums ir viena publikas daļa, kas meklē mazās brūnās sēnītes ar smailām cepurītēm cerībā skatīties multenītes vai kaut kā tā, var uztrāpīt uz nāvējoši indīgām sēnēm šādā veidā," norāda Inita Dāniele. Viņa arī uzskata, ka uz mežu nevajag ņemt līdzi ne sēņu grāmatu, ne izmantot aplikācijas. "Aplikācijas un skaitās krāsainās grāmatas, kas lasīs,, kas tur rakstīts un ar ko var sajaukt. Bīstami vadīties pēc skaistām bildēm," turpina Inita Dāniele. Inita Dāniele arī stāsta, ka viņai vilcienā, kad atgriežas no meža cilvēki, kam groziņos baravikas, apšu bekas un gailenes, aizrādījuši, ka salasījusi neēdamas sēnes. "Man visādas, kā cilvēks parastais saka – suņu sēnes. Man cilvēki ir aizrādījuši, ka tās nav ēdamas. Saku - zinu, es pati neēdīšu!" bilst Inita Dāniele.

Ir lietas, pret kurām nevajadzētu un pat nedrīkstētu izturēties vieglprātīgi, piemēram, pret zāļu uzglabāšanu un to utilizāciju. Diemžēl farmaceitu novērojumi rāda, ka iedzīvotāji šīm divām lietām nepievērš vajadzīgo uzmanību. Lai gan uz zāļu iepakojuma lakoniski un saprotami ir uzrakstīts, kā tās pareizi uzglabāt, cilvēki bieži vien ražotāja norādītās instrukcijas neievēro. Vēl sliktāk ir ar zāļu utilizāciju, kad vieglākais veids, kā tikt vaļā no medikamenta, kam beidzies derīguma termiņš, ir to izviest sadzīves atkritumos. Par pareizu zāļu glabāšanu un utilizāciju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un atgādina Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle, Tukuma Centra aptieku vadītāja Agnese Ritene, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un „Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza. Zāles ir svarīgi pareizi sašķirot pirms nodošanas utilizācijai. Bīstamie atkritumi skaitās tikai zāles, kurās ir kāda aktīvā viela. Uztura bagātinātājus, kam beidzies derīguma termiņš, var mest kopīgos atkritumos, jo tie skaitās kā pārtika. Zāles ideālā variantā uz aptieku nes atsevišķā plastmasas maisiņā, saliekot blisterus, ampulas bez papīra iepakojuma, anotācijām. Pudelītes kārtīgi aizskrūvētas. Pirms tam jāuzzina, vai konkrētā aptieka pieņem nederīgos medikamentus. Dzīvsudraba termometru, ja vēlas nodot, ievieto stikla burciņā ar aizskrūvējamu vāku, lai dzīvsudrabs nesaplīst vai neiztek, ja termometrs jau ir saplīsis. Elektroniskie termometri nav jānodod aptiekā!

Par labām kaimiņu attiecībām runā daudzviet Eiropā, jo daudzās Eiropas pilsētās saskaras ar sociālās vienaldzības pieaugumu un solidaritātes trūkumu starp tās iedzīvotājiem. Vairākās valstīs veiktā aptauja atklāj, ka cilvēka labklājību pozitīvi ietekmē labas attiecības ar kaimiņiem. Lieliski! Tikai, kā šādas attiecības panākt? Par kaimiņu attiecībām sarunājas Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale un Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektors Kārlis Lakševics. Mājokļu attīstītāja „Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša iepazīstina ar aptaujas, kā cilvēki uztver apkaimi un "kaimiņu būšanu", rezultātiem. Apkaime cilvēku uztverē ir grupa ar kopīgām interesēm un lielākā daļa arī informēta, vai šāda grupa viņu apkārtnē ir.  Lielāka nozīme šai grupai ir Latvijas mazpilsētās. 83% aptaujas dalībnieku norādīja, ka piederības sajūta un vēlme piederēt šai grupai ir mazpilsētā. Rīgā tikai 36% to norādīja. 61% tieši latvieši ir izteikuši vēlmi piederēt apkaimes kopienai. Tikai 33% cittautiešu norādīja, ka svarīgi piederēt kopienai vai būt labās attiecībās ar kaimiņiem. Reāli iesaistīties apkaimju attīstībā ir gatavi tikai 25% no aptaujātajiem. Tas prasa papildus resursus un laiku, cilvēki arī norādījuši, ka pieņemtie lēmumi neatbilst paša uzskatiem un viena daļa uzskata, ka viņus interesē tikai paša mājoklis un viņi negrib nekur piedalīties (26%). 52% norādīja, ka attiecības ar kaimiņiem ir distancētas. Latvija izplatītākais attiecību modelis ir, ka kaimiņus nepazīst, bet ir lietišķas attiecības, piemēram, sveicina. Draudzīgas attiecības ar kaimiņiem nepiekopj. 29% atbildēja, ka pazīst un veic kopīgas aktivitātes ar kaimiņiem, bet nav draugi. 16% atzina, ka ar kaimiņiem ir arī labi draugi un iet ciemos cits pie cita bieži. Rezervētas un lietišķas ir kaimiņu attiecības. Vecākās paaudzes cilvēki vairāk nav draugi ar kaimiņiem. Jaunākiem cilvēkiem attiecības ar kaimiņiem svarīgākas. Tomēr 32% kaut reizi mūžā lūguši palīdzību kaimiņiem, neskatoties uz lietišķām attiecībām, visbiežāk pieskatīt mājokli, ja dodas tālākā braucienā. Kā arī parūpēties par mājdzīvnieku – pabarot, izvest pastaigā. 36% norādījuši, ka neuztic kaimiņiem pieskatīt dzīvokli, augus vai mājdzīvniekus, jo to veikuši pavirši vai nepilnvērtīgi. 17% atbildēja, ka prombūtnes laikā no mājas pazudušas mantas. Tas veicina neuzticību. Kārlis Lakševics atzīst, ka aptaujas rezultāti nav pārsteigums. Klausītāju komentāri liecina, ka arī Latvijā ir gadījumi, ka "kaimiņš ir tuvāks nekā radi". Māris Jansons atzīst, ka Rīgā ir lielāka anonimitāte, bet tajās apkaimēs, kuras vairāk līdzinās mazpilsētām, arī iedzīvotāji ir aktīvāki.  "Rīga patiesībā neatšķiras no Latvijas šajā ziņā. Bet, kā ienest daudzstāvu mājās, kur nesakopta šaura kāpņutelpa ir vienīgā kopīgā telpa, tas ir daudz grūtāk," vērtē Maris Jansons.   Daiga Mežale piekrīt, ka lielajos dzīvojamos rajonos kopienas sajūta ir problemātika un arī grūtāk vienoties par kopīgi veicamiem darbiem.   Kārlis Lakševics norāda, ka reizēm arī daudzdzīvokļu mājās rodas kopība, parasti tas ir saistīts ar nepieciešamību risināt kādu problēmu, tas arī raisa tālāk pat draudzīgas attiecības reizēm. Bet lēmumu pieņemšanā būtiskas problēmas rada finansējums un arī ienākumu nevienlīdzība kopienas dalībnieku vidū.  "Bieži situācija mājā, ko cilvēki var atļauties, ir dažāda. Ne vien tas, ko var atļauties, bet kāda ir viņu sajūta par to, cik dažādās iesaistītās institūcijas ir atbalstošas," vērtē Kārlis Lakševics. Zema uzticība ir apsaimniekotājiem un arī bankām, tāpēc bieži cilvēks, kas kopienā virza kādas problēmas risināšanu, tiek uztverts kā daļa no elites, sistēmas, kas varētu potenciāli mēģināt citus apzagt.

Maz ticams, ka daudzi iedzīvotāji, kas mitinās  daudzīvokļu mājās, kuras ir aprīkotas ar liftu, zina, ka šī ērtībai domātā ierīce kvalificējama kā bīstama. Un par bīstamām ierīcēm ir attiecīgi jārūpējas. Kam jārūpējas par liftu drošību daudzīvokļu mājā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis, "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Una Grenevica, „Civinity” Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gatis Roze un inspicēšanas institūcijas „Inspecta Latvia” vadītājs Ainārs Cars. Bīstamo iekārtu sarakstā, kas ir visai garš, lifts ir pirmajā vietā, jo to lieto arī mazaizsargātas personas. Tas rada papildus bīstamību, jo to nelieto tikai profesionāļi. Nils Sproģis skaidro, ka ikdienas pārbaudēs bieži redz, ka lifts nav lietošanas kārtībā. Cilvēki neiegulda pietiekamus resursus, līdz ar to lifts neatbilst drošuma prasībām. Ainārs Cers piebilst, ka pārbaudes brīdi lifts var atbilst prasībām, bet reizi gadā pārbaudot, negarantē, ka pēc trīs vai sešiem mēnešiem lifts atbildīs lietošanas noteikumiem un būs kārtībā. Viņš arī norāda, ka problēmas ir ar vecajiem liftiem.

Latvijas jauno zemnieku kluba biedrs Ernests Rudzītis saka, ka viņam esot prieks, ka valstī ir tik daudz jaunu cilvēku, kas ir nolēmuši saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Pie visiem jaunajiem zemniekiem mēs nespēsim paviesoties, bet pie Ernesta zemnieku saimniecībā "Brankas" viesojamies. Sarunājamies ar trim Jauno zemnieku kluba biedriem: "Branku" saimnieku Ernestu Rudzīti, Robinu Jāni Lelli, kurš saimnieko kopā ar brāli, bet pats ikdienā ir Liepājas simfoniskā orķestra trombonists, un agronomi Lāsmu Jefimovu.  

Dažādas tehnoloģijas ir izaicinājums gan vīriešiem, gan sievietēm. "Riga Techgirls" šogad jau trešo gadu uzsāks bezmaksas mācības "Iepazīsti tehnoloģijas", aicinot pieteikties ikvienu interesentu. Ko varēs mācīties un kā tas notiks, kā arī kāpēc īpaši aicinātas ir tieši sievietes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Uzņēmēja "Riga Techgirls" vadītāja Anna Andersone, iepriekšējās sezonas "Iepazīsti tehnoloģijas" un mentoru programmas absolvente Anete Balode un atlases aģentūras "Liberaria.Life" dibinātāja, atlases konsultante un karjeras koučs Olga Karūna. Mācībām līdz 8.augustam var pieteikties ikviens interesents. Tās norisināsies no 9.augusta līdz 27.oktobrim tiešsaistē. "Iepazīsti tehnoloģijas" ir bāzes līmeņa zināšanas. Tās ir zināšanas, kas var noderēt ikvienam. "Es uzskatu, ka tas būtu jāzina pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan vecākiem, kuri vēlas palīdzēt bērniem atrast nākotnes profesiju, gan jauniešiem, kas domā, kādā virzienā iet, gan pieaugušiem cilvēkiem, kas vēlas vairāk tehnoloģijas iesaistīt esošajā darbā, zināt vairāk par kiberdrošību mājās," uzskata Anna Andersone. Programma veidota interaktīvā un nedaudz izklaidējošā veidā. Mācības notiks tiešsaistē un varēs skatīties arī ierakstā, lai var sekot līdzi sev ērtā laikā. Ja visu noklausās un iziet testu, var saņemt sertifikātu, kad programma ir apgūta. Anna Andersone atgādina, ka šī ir bāzes programma, kas iedod zināšanas, kādas ir iespējas tehnoloģijās, kādas ir jaunākās tendences, kādas ir karjeras un darba iespējas un kādas prasmes būs nepieciešamas. Neiemācīs konkrētu programmēšanas valodu vai profesiju, bet cilvēki zinās, ko tālāk darīt un kas interesē.  

Ja mājlopiem uzbrucis vilks, cilvēki ne vienmēr steidzas par to ziņot Valsts meža dienestam, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, mežu uzraugi aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un preventīvi pret tiem aizsargāties. Meža dienests šogad saņēmis 25 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietis ievērojams skaits mājlopu. Lielākā vilku uzbrukumu intensitāte šogad konstatēta Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Līgatnes pagastos. Tajos notikuši 12 uzbrukumi, kuros nogalinātas 54 aitas, savainotas 19 un pazudušas 3 aitas. Sākoties vilku medību sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par plēsējiem - vilkiem un lūšiem. Diskutē Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un vilku pētnieks, Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš. Ierakstā uzklausām Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvi Andi Liepu.

Lai gan dermatologi iesaka vasaras laikā nepakļaut savu ādu tiešiem saules stariem, tāpat būs gana daudz to, kas šo ieteikumu ignorēs. Ja bez sauļošanās nekādi, vismaz palīdzēsim ādai atkopties pēc daudzu stundu cepināšanas. Kā parūpēties par savu ādu vasarā, raidījumā Kā labāk dzīvot pēc padoma jautājām sertificētai dermatoloģei, veneroloģei Dinai Mihailovai un ķīmiķei, dabiskās dermokosmētikas “Labrains” radītājai Līgai Brūniņai. Sazināmies arī ar kosmētikas ķīmiķi, tehnoloģi Zani Grigali-Soročinu. Dina Mihailova norāda ādu jākopj katru dienu, gan ziemā, gan vasarā. Seja ir jānomazgā gan no rīta, gan vakarā, lai nomazgātu piesārņojumu, bakteriālo fonu, kas sakrājas uz ādas, īpaši pa nakti. Vasarā īpaši vajag mitrināt ādu un uz nakti barot, kā arī  Pārmērīgs ādas sausums var aizvest līdz dermotoloģiskām problēmām. Atrodoties saulē, nepietiek tikai uzklāt aizsargkrēmu, pētījums rāda, ja par maz D vitamīna organismā, cilvēks ātrāk apdeg saulē. Līga Brīniņa un Zane Grigale-Soročina norāda, ka saules aizsargfiltri ādai jāizvēlas gudri un atbilstoši ādas tipam. "Daudzi no ķīmiskajiem saules aizsargfiltriem ir toksiski, gan endokrīnai sistēmai, gan vairogdziedzeriem. Daudzi no šiem filtriem, saskaroties ar hlorētu baseina ūdeni, veido vēl toksiskus savienojumus, kas var kairināt ādu īsā laika periodā," norāda Zane Grigale-Soročina. Viņa norāda, ka labāk klāt aizsarglīdzekli ar mazāku SPF līmeni, bet biežāk atjaunot. Tā ķīmiski aktīvās vielas koncentrācija uz ādas ir mazāka. Raidījuma otrajā daļā atbildes uz klausītāju jautājumiem, piemēram, kā cīnīties ar ādas slimību psoriāzi, vitiligo jeb dažāda veida plankumiņiem uz ādas, kā pareizi izvēlēties un lietot saules aizsargkrēmu un citiem.

Latvijā  šobrīd valda pamatīgs saules paneļu uzstādīšanas bums. Lai tos uzstādītu, vieni izmanto speciālistu pakalpojumus, bet ir tādi, kas visu dara pašu spēkiem. Par paneļu izvēli, uzstādīšanu un pieslēgšanos elektropārvades tīklam saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro „Baltik Elektro” vadītājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA „Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda un AS „Sadales tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.  Jurģis Vinniņš skaidro kārtību, kā saprast, vai izvēlēties saules paneļus. Vispirms jāskatās, cik liels ir elektroenerģijas patēriņš mēneša, gada griezumā, arī pa stundām. Sadales tīkla portālā var redzēt datus, ja viedais skaitītājs patērētājam ir jau 24 mēnešus. Ja ir ap 5000 kilovatstundām gada patēriņš, var sākt domāt par saules paneļiem 4-5 kilovatu apjomā.  Tad jāizvēlas kompānija un kopīgi ar speciālistiem saprast par jaudu, paneļu skaitu, invertoru, fāžu skaitu. Viņš iesaka arī parēķināt iespējamo nākotnes patēriņu.  Tāpat jāizvērtē, vai paneļus uzstādīt uz jumta vai zemes. Kad šīs izvēles veiktas, "Sadales tīkla" portālā var pieteikt pakalpojumu elektroniski. Klausītāja piebilde - arī par šo "Sadales tīkla" pakalpojumu ir jāmaksā.  Edgars Bergholcs skaidro, ka saules paneļus uz jumta uzstādīt ir salīdzinoši vienkārši, jo ir atviegloti būvnoteikumi. Būvniecības informācijas sistēmā ir jānorāda informācija, ka grasies uzstādīt saules paneļus uz jumta privātmājā un tas neskar trešās personas. Ja vēlas saules paneļus uzstādīt uz zemes, ir jāņem būvatļauja, jāizstrādā projekts. Ja nav bail nokrist no jumta, var arī pats uzstādīt.  Pats nevar pieslēgt elektrību, ja arī tas ir izdarīts, vajadzīgs sertificēts elektriķis, kas izsniedz sertifikātu mikroģenerācijas pieslēgumam. Saules paneļi, kurus var iegādāties, ir ļoti dažādi kvalitātes ziņā. Latvijā ieved arī lietotus. Gatis Lazda norāda, ka galvenais rādītājs saules paneļiem ir efektivitāte. Lietotie  paneļi aizņem daudz platības uz jumta, enerģiju ražo mazāk, arī invertori ir sarežģīti. Iegādājoties jaunus saules paneļus, iesaka izvēlēties reālākās jaudas, neņemt lieku. Jāņem vērā, ka nav jēga likt vairāk nekā spēj patērēt, jo nepatērēto arī var zaudēt.  Edgars Bergholcs arī mudina pievērst uzmanību, kādā krāsā ir saules paneļa rāmis. Ja rāmis ir sudraba krāsā, tas ir paredzēts Ķīnas tirgum. Atbilstības nav paredzētas Eiropas Savienības tirgum un var gadīties maksāt dubultā. Par paneļu sertifikāciju noteikti ir jāpainteresējas. Tā kā šobrīd pieprasījums pēc saules paneļiem ir liels, parādījušies arī krāpnieki, tāpēc pirms slēgt līgumu ar uzstādītājiem vērts papētīt, kad kompānija dibināta, vai spēs nodrošināt servisu un garantiju.  Edgars Bergholcs norāda, ka tirgus nesakārtots.  "Bardaks liels. Esam vērsušies ministrijās par šo jautājumu, ka būtu prātīgi tirgu mazliet sakārtot, jo tas ir salīdzinoši kā bija ar led apgaismojumu pirms vairākiem gadiem, ka veca iekšā visu pēc kārtas, visiem bija forši, un tad vienā brīdī bērniem sāka parādīties redzes traucējumi. Ar šo ir tāpat. Valdībai vajadzētu sakārtot kritērijus, kā drīkst tirgot, vai nomaksājis nodokļus."

Kartingi, ūdensrijēji un kamielis! Liekas, kas šīs trīs lietas varētu saistīt kopā? Bet, kas tās vieno? Zemgales plānošanas reģions kopā ar novada pašvaldībām – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils novadiem un Jelgavas pilsētu, ielūdz ikvienu uz tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Raidījumā Kā labāk dzīvot, stāsts par akcijas piedāvājumu. Iepazīstina Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Dace Laizāne, Jelgavas reģiona tūrisma centrs nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa, Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure un Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne. Zemgale aicina cilvēkus doties dabā, aicina aktīvi atpūsties, aicinās garšu baudījumā, lai iepazīst arī tās vietas, ko līdz šim nav iepazinuši un redzējuši. Aicina apmeklēt to, ko Latvijā ar aktīvu dzīves piesitienu var vērot un darīt. Aicina apmeklēt dabas takas, ģeoloģiskos objektus, parkus, aktīvās atpūtas vietas. Tie ir objekti, kas līdz šim novadā mazāk reklamēti, kas mazāk zināmi. Akcija sadalīta piecos ciklos, šobrīd aktīvs ir pirmais cikls – dodies dabā Zemgalē! Nākamais cikls būs saistīts ar sportiskām aktivitātēm – laivošanu, veikošanu, motosportu.  Septembrī un oktobrī aicinās garšu baudījumu braucienā. Novembrī un decembrī aicinās svinēt svētkus, bet janvārī un februārī Zemgale aicinās baudīt ziemas priekus un lutināt sevi.  

Digitālā vide ir kas tāds, ko lietojam gandrīz mēs visi. Tomēr - cik viegli vai grūti izmantot digitālo vidi ir, piemēram, vājredzīgam cilvēkam? Kā sekmēt digitālās vides piekļūstamību cilvēkiem ar funcionālajiem traucējumiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas un pieredzē dalās iniciatīvas "Piekļūstamība.lv" pārstāvis Pēteris Jurčenko, Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Vlada Hmeļevska un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. Pēteris Jurčenko norāda, ka digitālā vide mums ir ļoti svarīga un tai ir jābūt pieejamai visiem cilvēkiem, arī neskatoties uz ierobežojumiem, vai tas būtu saistīts ar redzi, dzirdi, kustībām vai vecumu. Iniciatīvas pārstāvji iIzglīto un stāsta par šo, kāTestē interneta lapas un iesaka kā veidot, lai būtu pieejamās cilvēkiem ar kādiem traucējumiem. "Kā ir viltus ziņas, ir arī viltus piekļūstamība. Tiek ieviesti risinājumi, kas nestrādā. Skatās, kas veido viltus piekļūstamību un cīnās ar to. Lai cilvēki nedomā, ja viņi uzliek kādu krāsu režīmu mājaslapā, tas visu atrisina," atzīst Pēteris Jurčenko. Viņš min trīs argumentus, kāpēc nepieciešams nodrošināt digitālo piekļūstamību visiem: Ārējās prasības (direktīvas /regulējums, kas nosaka, ka mājaslapā nedrīkst ierobežot cilvēku piekļuves pakalpojumus); Ekonomiskie apsvērumi. Pieredze rāda, ka mājaslapām, kas ir draudzīgākas piekļūstamības ziņā, google ir labāki meklēšanas rezultāti; Darīt labu, palīdzēt cilvēkiem. Nav tādu cilvēku, kas gribētu speciāli neērtu mājaslapu vai sistēmu veidot. Tas parasti notiek nezināšanas dēļ. Vlada Hmeļevska ir iesaistījusies arī majāslapu testēšanā, kā arī vērtē no personiskās pieredzes. "Labi, ka viss ir piekļūstams, ka varu saņemt to pakalpojumu internetā, ko vēlos saņemt. Parasti tas ir tā, ka katru reizi, kad ir jauns pakalpojums, ko vēlos saņemt, nezinu, vai to saņemšu vai nē. Šobrīd  vēlētos, lai tas uzlabotos. Īpaši, ja tas ir saistīts ar veikaliem, biļešu pirkšanu, dažādiem komercpakalpojumiem, arī valsts sniegtiem pakalpojumiem - pierakstīties pie ārsta, tas ir ļoti būtiski. Labi, ka pie tā šobrīd piedomā, bet ir arī lietas, kas jāuzlabo. Dažreiz zvanu un pierakstos, jo nav iespējams. Tā ir realitāte," norāda Vlada Hmeļevska. "Mēs esam radoši, cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā neredzīgi cilvēki un cilvēki ar redzes traucējumiem, šobrīd ir daudz aktīvāki, arī ekonomiski aktīvāki, pateicoties e-vides, interneta vides un fiziskās vides piekļūstamībai. Jo vairāk vidē kļūst piekļūstama, jo aktīvāki mēs esam. Kā patērētājiem mums ir vairāk iespēju iet uz darbu, gan pēc tam tērēt, gan arī ceļot un citas lietas darīt, neskatoties uz to, ka mēs neredzam, ir kustību traucējumi vai kas cits. Cilvēki ar invaliditāti ir pelnoša grupa un ekonomiski aktīva grupa," turpina Vlada Hmeļevska. Pēteris Jurčenko uzskata, ka vispirms ir svarīga attieksme. "Ja uzņēmumam, iestādei kopumā ir attieksme pret klientiem, ka viņiem lietotājs ir svarīgs, viņam arī piekļūstamība iederēsies uzņēmuma kultūrā un domāšanā. Ja cilvēks nav vērtība, vari taisīt kādas vadlīnijas gribi. Tas ir attieksmes jautājums," uzskata Pēteris Jurčenko. Kā labu piemēru piekļūstamības ziņā viņš mājas lapas "manavakcina.lv" izveidi, lai arī tā tapa ātri, sliktais piemērs - "latvija.lv".

Divas kaimiņu mājsaimniecības - vienā benzīna zāles pļāvējs strādā desmito gadu, bet otrajā jau trešais aparāts nomainīts. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kāpēc tā? Skaidro dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.

Finanšu nozares asociācijas veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz 2. pensiju līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Vai šādam optimismam ir pamats, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kopumā cilvēki gatavojas pensijas vecumam, un lielākā daļa paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku un, piemēram, 62% respondentu neuzticas pensiju sistēmas ilgstpējai, liecina Finanšu nozares asociācijas aptaujas dati. Kas būtu jāzina par pensiju 2. līmeni, skaidrojam kopā ar Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāju Sanitu Bajāri un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošo eksperti Ilzi Vindeli. Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt  pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos. Izklausās labi, bet vai nav tā, kā dzied Igo „bet dzīvē viss ir savādāk”? Runājot par pensiju uzkrājumiem, speciālistes norāda, ka tie veidojas dzīves laikā vairāk nekā 40 gadu laikā, tas veido salīdzinoši lielu summu. Aprēķins liecina, ja cilvēks sāk strādāt algotu darbu 23 gadu vecumā un strādā līdz 65 gadu vecumam ar bruto algu 1000 eiro, kuru gadā palielina par 2%, visu mūžu atrodoties konservatīvā plānā, uzkrājums būs ap 42000 eiro 2. pensiju līmenī.  Ja tiek izmantota dzīves cikla pieeja, uzkrājumus var palielināt līdz pat 90000 un vairāk. Pensiju pārvaldītāji piedāvā dzīves cikla plānu. Tiesa, Latvijā jāņem vērā, ka uzkrājumus vairāk nekā 40 gadu garumā vēl cilvēki nav veidojuši, jo līdzšinējā pensiju sistēma ir sākta veidot tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Tāpat speciālistes atgādina, ka 2. pensiju līmeņa dalībniekam pirms vecuma pensijas pieprasīšanas ir tiesības izvēlēties, kas notiek ar 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Ir trīs izvēles: pensiju speciālais budžets. Tā ir izdevīga tiem, kam ir mazi bērni, jo 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai; norādītā persona. Šī izvēle izdevīga tiem, kuriem ir laulātais, dzīves partneris, un vēlas nodrošināt viņam lielāku vecuma pensiju nākotnē. Norādīto kapitālu pievienos viņa 2. līmeņa uzkrājumiem. Būtiski, lai norādītā persona būtu 2. pensiju līmeņa dalībnieks un tam nav obligāti jābūt radiniekam, tas var būt arī draugs vai kaimiņš;  Civillikuma izvēle. Otrā līmeņa uzkrāto kapitālu ņems vērā kopējā mantojuma masā un tiks izmaksāts mantiniekiem, kurus nosaka zvērināts notārs. Ja nomirst cilvēks pensijas vecumā, kurš pats nav iztērējis visu uzkrājumu, ja cilvēks ir izvēlējies pievienot savu uzkrājumu pensiju 1. līmenim, tas aiziet kopējā budžetā un tiek solidāri izmantots pensiju izmaksai citiem pensionāriem. Ja ir izvēlēta mūža polise un attiecīgi labuma guvējs, kurš saņems uzkrātos līdzekļus. Mudina cilvēkus izdarīt šo izvēli. Ja iesniegums nav iesniegts un ir apgādājamie, ir pensiju speciālais budžets un apgādnieka zaudējuma pensija, ja nav apgādājamo, nauda aiziet budžetā citu pensiju izmaksai. Nav  ziņu, cik cilvēku ir noslēguši minēto vienošanos, bet dati liecina, ka 2021. gadā 15 miljoni eiro tika pārskaitīti sociālajā budžetā, kur nebija noslēgts nekāds līgums. Tikai 1,2 miljoni eiro tika pievienoti 258 personām viņu fondētās pensijas kapitālam un 1,4 miljoni eiro nodoti mantojumā atbilstoši Civillikumam, pārskaitot 418 mantiniekiem. Iespējams gan, ka tā ir cilvēku izvēle, ka uzkrāto pievieno budžetam, jo ir mazi bērni un tad nepieciešamības gadījumā var izvēlēties apgādnieka zaudējuma pensiju.

Rudeni daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām augsto apkures tarifu dēļ, kas neizbēgami radīs jaunu parādu vilni. Vai tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju var paglābt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus no lielām nepatikšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtā „Civinity” mājas biznesa attīstības vadītājs Gatis Roze, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Raidījuma otrajā daļā, runājot par tiešajiem norēķiniem, sazināmies ar „Rīgas siltuma” valdes locekli Biruti Krūzi. Komunālo maksājumu proporcija pieaug, grūti atlikt līdzekļus citiem darbiem ēkas uzturēšanai, atzīst Gatis Roze. Lielākās problēmas vairāk ir mājās, kur gāzes apkure. Tur maksa par apkuri pieaug jau kopš 2021. gada rudens, norāda Vitolds Peipiņš. Iedzīvotājiem ir vistiešākā interese samazināt izmaksas. Raidījuma viesu ieteikums ir alokatoru uzstādīšana. Eksperti ir pārliecināti, ka līdz apkures sezonas sākumam vēl var paspēt uzstādīt, ja lēmumu pieņem vēl līdz jūlija beigām. Ietaupījums būs visai mājai, bet ir grūti pateikt, cik ietaupīs katrs dzīvokļa īpašnieks, tas atkarīgs no vēlmes pēc komforta. Dzīvokļu īpašniekiem problēma ir ātri jārisina. "Rīgas siltumā" pārstāve norāda, ka tikai viena māja izmanto tiešos norēķinus, norēķinoties par siltumu

Vasaras vidus ir laiks, kad dārzā sevi var veldzēt gan fiziski, gan garīgi. Visi būtiskie darbi padarīti un ābeles pavēnī var laiski baudīt rīta kafiju. Bet nekas šajā pasaulē nav perfekts. Arī dārzā atradīsies kādi lielāki vai mazāki darbi un darbiņi, kas jāpadara jūlija pirmajās nedēļās. Par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopības ekspertes: kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Karstajā laikā, kāds ir šobrīd obligāti jālaista hortenzijas, bukši, rododendri, kā arī puķes ar seklu sakņu sistēmu. Hortenzijas arī jālaista ar mēslojumu! Tāpat rododendrus pēc ziedēšanas. Bet dārzeņiem jāskatās, vai tos nepārmēslo, jo tad arī metas slimības. Zemi no izžūšanas pasargā mulčēšana.

Vārda brīvība noteikti ir atbalstāma, tomēr, vai tad, ja darbinieks pārstāv kādu iestādi, viņš var sociālajos tīklos ievietot jebkādu informāciju? Vai sociālo tīklu lietošanu darba devējs drīkst ierobežot un vai tas attiecas uz arī personisku informāciju, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un „WorkingDay Latvia” pārstāvis Andris Jansons. Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola iepazīstina ar pētījumu ko veica kopā ar uzņēmumu "CV-Online" pērn organizēja pētījumu par darbinieku tēlu sociālajos tīklos. 81% aptaujāto darba ņēmēju norādīja, ka piedomā, ko publicē, jo tic, ka tas var iespaidot esošās darba attiecībās vai potenciālās iespējas iegūt jaunu darbu. Savukārt 40% darba devēji norādīja, ka darbinieku atlases procesā pievērš uzmanību tam, kādu saturu sociālajos tīklos publicē potenciālais darba ņēmējs. 38% pievērš uzmanību kolēģu publicētajam sociālajos tīklos, bet tikai 21% ir aizrādījuši kolēģiem, ja šķiet, ka saturu nebūtu labāk publicēt. "Ja cilvēki publisko visu no brokastīm līdz naktsdzīvei, jāņem vērā, ka atklātā profilā to redz visi, kam ir piekļuve internetam. Cilvēkiem izvēlamies - mēs gribam būt publiski un atklāti, bet uzņemamies risku, ka arī topošais darba devējs redzēs, redzēs visi citi un tas var arī negatīvi ietekmēt," norāda Jekaterina Macuka, atgādinot arī par drošības riskiem, ko tas var radīt. Ja darbiniekam ir profils sociālajos tīklos, viņam ir tiesības nedalīties ar sava darba devēja (uzņēmuma) informāciju. Tāpat ir tiesības paust informāciju par darba devēja sniegtiem pakalpojumiem, bet tai ir jābūt patiesai. Andris Jansons norāda, ka ir uzņēmēji, kas seko līdzi darbinieku vai potenciālo darbinieku dzīvei sociālajos tīklos, citi tam pievērš mazāku uzmanību. "Atlases periodā, kurš meklē darbinieku, kad ierauga viņa CV, aprakstu, var veikt pāris klikšķus, kāds viņš izskatās "Facebook", "Twiter", "Linkedin" un, nemaz nerunājot ar šo cilvēku par viņa personību, prasmēm, par viņa darba pieredzi, viņš jau izveido savu redzējumu, pieņēmumu, kāds šis cilvēks ir," atzīst Andris Jansons. Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, ka darba devēji atsakās no ieteiktās darbinieka kandidatūras, jo neapmierina cilvēka dzīve sociālajos tīklos. "Katram jāuzņemas atbildība par sevi, kādā veidā viņš izpauž sevi dažādas dzīves situācijās," atzīst Andris Jansons. Vai darba devējs var aizliegt lietot sociālos tīklus? "Ja tas nav saistīts ar darba vajadzībām, es teiktu viennozīmīgi, ka šāda iespēja ir, jo darba laiks ir paredzēts darba pienākumu izpildei, darba devējs dod darba uzdevumus, ko darba laikā darīt," skaidro Kaspars Rācenājs. "Ja tas ir saistīts ar darba specifiku, darbiniekam nav jāsatraucas, ja viņš var pierādīt, ka tas ir saistīts ar darba pienākumu izpildi." "Ja runājam, vai darba devējs var aizliegt lietot darbiniekam sociālos tīklus ārpus darba laika, viennozīmīgi - nē, jo atpūtas laikā darbinieks dara ko grib," norāda Kaspars Rācenājs. "Nākamais jautājums, vai darba devējs ir tiesīgs ierobežot, piemēram, darbinieka kādu izpausmi ārpus darba laika savos privātajos sociālajos kontos. Šis jautājums jāskata ļoti plaši un katra situācija jāvērtē individuāli. Vārda brīvība kā tāda un katras personas tiesības izpausties ir ārkārtīgi augstā vērtībā un ierobežojums būtu jāskata ļoti šauri. Ja man ir reliģisks viedoklis vai politiski uzskati, man ir tiesības to brīvi arī paust, pat ja manam darba devējam nepatiktu, kurā partijā esmu iestājies vai kādu politisko kustību atbalstu, vai no rīta es lūdzu Jēzu Kristu. Tā nav darba devēja darīšana. Man būtu tiesības savos sociālajos tīklos šādu informāciju paust. Ja es savos sociālajos tīklos aicinu uz vardarbību, uz naidu, agresīvu rīcību vienam pret otru, tas jau ir smagāks gadījums un šeit būtu jāvērtē gan no administratīvā, gan krimināltiesiskā viedokļa, ja tiek konstatēts, ka sarkanā līnija ir pārkāpta, tad darbiniekam var būt nepatikšanas darba vietā, ka viņš šādu informāciju ir paudis. Arī šeit ir jāskatās šauri - ne katrs darbinieka pārkāpums, kas ir ārpus darba tiesiskajām attiecībām, ir korelācijā ar darba pienākumu  izpildi. Tādā gadījumā darbiniekus varētu atbrīvot arī par to, ka viņš pārkāpj ātrumu vai jebkuru administratīvo pārkāpumu. Ne tur nolika mašīnu, atbrīvo no darba. Te jāskatās, kā viņa darbības sociālajos tīklos ietekmē vai var radīt negatīvas sekas darba devējam."

Karstais laiks ir bīstams ne tikai augstās gaisa temperatūras dēļ, diemžēl arī tāpēc, ka atvēsināšanos cilvēki mēdz padarīt par gana ekstremālu pasākumu, kas var beigties ar smagām traumām un pat cilvēka nāvi. Nebūt nevajag lēkt no tramplīna vai tilta margām, bieži vien pietiek ar labi zināmu ezera laipu, lai viss noietu greizi, ļoti greizi. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par traumām, kas tiek gūtas, lecot ūdenī, un par rehabilitācijas iespējām pēc tām. Pieredzē dalās Juris Kalniņš, vīrietis ratiņkrēslā, kurš guvis traumu, lecot dīķī. Kā sniegt pirmo palīdzību šādam neapdomīgam lēcējam, skaidro traumatologs ortopēds Agris Mertens. Par rehabilitācijas iespējā stāsta nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ģimenes ārste Anda Nulle. Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par drošu atpūtu pie ūdens "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī aicināt aizdomāties par sekām, kādas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī. Jura Kalniņa liktenīgais lēciens bija pirms 12 gadiem Līgo vakarā. "Tikko nosvinēju savu 12. dzimšanas dienu," saka Juris Kalniņš, piebilstot, ka tas ir melnais humors. Viņš cer, ka ar laiku arī piecelsies no ratiņkrēsla, arī pateicoties medicīnas attīstībai. "Bija Līgo vakars, svinējām, pirts, piemājas dīķis, visu vakaru lēkāju. Es taču esmu super pārliecināts, lecu visu jaunību, bērnību. Normāla lieta, jālec uz galvas. Lēkāju, jau zāle bija slapja. Liktenīgā reizē paslīdēja kāja, lēciens sanāca tuvāk, nekā vajadzēja. Tad arī notika tas - nokrakšķēja kaut kas, zem ūdens sapratu, ka kaut kas nav labi. Nezinu kādā mistiskā veidā aizkūlos līdz krastam, pamanīja apkārtējie, tie pavilka vairāk ārā no ūdens, tad arī viss, atslēdzos. Nākamais, ko atceros, reanimācija," atminas Juris Kalniņš. "Īstā apjauta, kas noticis, tas nenāca reanimācijā, tas pēc tam sākās tālāk rehabilitācijā, kad saproti, es te gulēšu ilgu laiku. Tad lēnām sāc saprast, kas noticis. Viena liktenīga reize, pāris sekundes, neatgriezenisks process notiek." Agris Mertens bilst, jo siltāka vasara, jo traumu ir vairāk. "Liels noteicošais faktors ir ūdens daudzums upēs un ezeros. Karstajās vasarās ūdens daudzums krietni samazinās un tur, kur varēja droši lekt, vairs to nevar. Tā ir lielākā problēma - pat droši pārbaudītas vietas, kur to esi darījis gadiem, iespējams var būt ļauna un var beigties bēdīgi. Lekšana nav ieteicama  nevienā laikā posmā, jo gada laikā var būt parādījies peldvietā kāds zemūdens objekts. Kāds netīšām lielāku bluķi iemetis, vai tas ir kaut kur iesprūdis. Uz tā var uzsisties un dabūt smagas traumas," skaidro Agris Mertens. "Jo ūdens dziļums ir mazāks, jo lielāka traumas iespējamība. Tā arī tās rodas - truls trieciens pret upes vai ezera gultni." Kāda ir pareizā rīcība šādā situācija, skaidro Agris Mertens. Viņš atzīst, ka bieži pēc šāda lēciena, ja apkārtējie nepamana, cilvēks var arī noslīkt, jo rodas īslaicīgs samaņas zudums vai samazinās rokās spēks. Cilvēku, kurš guvis traumu ir jādabū krastā, problēmas var būt upē, kur cilvēku var sākt nest straume. Tāpat jāizvērtē savi spēki, lai nebūtu tā, ka ejot palīgā, situāciju vēl pasliktina.  Ja cietušajam ir spēks rokās, var padot koku vai dvieli, lai aizķer, un var izvilkt ārā; Ja cietušais ir zaudējis samaņu un vēl atrodas ar seju ūdenī, pirmām kārtām, viņu vajag apgriezt otrādi, lai varētu elpot. To vislabāk darīt divatā, lai pieturētu ķermeni un galvu, tā mazinot neiroloģisko bojājumu. Nevajag tālu nest krastā un noguldīt uz līdzenas vietas.  Nepieciešams izsaukt neatliekamo palīdzību, bet jārēķinās ar attālumu līdz notikuma vietai un laiku, kamēr mediķi ierodas, tāpēc pārējiem jārīkojas koordināti, vienam norādot, ka tas izsauks ātro palīdzību un arī paziņos par to pārējiem, vai vispār var sazvanīt. Ārsts atzīst, ka palīdzēt nācies tikai vīriešiem, nevienu sievieti lēcēju nav operējis, vīrieši ir katru gadu. Tāpat viņš atgādina, ka bīstami var būt arī lēcieni uz kājām ūdenstilpnē. Pēc sarunās ar tiem, kas guvuši līdzīgas traumas, Juris atzīst, ka visi bijuši pieredzējuši lēcēji, pieredzējuši peldētāji. "Lielā pārliecība, ka es visu māku, ir nosacījums, ka kaut kas notiks," norāda Juris Kalniņš. Viens lēciens maina visu dzīvi un arī ar operāciju viss nebeidzas. Uzlabojumi ir minimāli. Psiholoģiskais kritiens ir 3-4 mēnesī, kad cilvēks saprot, ka uzlabojumi notiek minimāli, ārstu prognozes nav tādas, kā vēlētos, tad notiek sevis pārvērtēšana. Tad liela nozīme ir ģimenes atbalstam. "Nācās mainīt ne tikai darbu, bet visa dzīve apgriezās otrādi. Pirms traumas strādāju celtniecībā, ratiņkrēslā tas nav iespējams, laika gaitā iemācījos ar datoru apieties, pārceļos uz ofisu," stāsta Juris Kalniņš. "Bet profesijas mainīšana nav sarežģītākā lieta. Sāksim ar to, ka iemācāmies paši paēst. Tas jau ir sasniegums. Iemācamies sevi apkopt, elementāras higiēnas lietas - noskūt bārdu, nomazgāt seju. Pēc tam nākamais ir gultā pašam pagriezties, ka tevi kāds negroza. Uzvilkt zeķes. Ticiet man, tas sākumā var aizņemt līdz pat stundai, abas zeķes uzģērbt un noģērbt. Nākamais grūtais ir bikses uzvilkt. Kas tur, uzvelc un ej, bet kad rokas ir vājas un guli gultā, atkal aiziet stunda.   Soli pa soli vispirms jāiemācās pamatlietas, tad var sākt par profesijas maiņu domāt. Kad spēj ratiņkrēslā pastāvīgi pārvietoties, sevi apkopt, tad valsts piedāvā izglītības iespējas, apgūt profesiju."  Ārsta minēto samierināšanās periodu, ka tagad dzīve būs citāda, Juris pārvarējis, sākot nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, sportu. Sākumā cilājis hanteles, braucis ar ratiem, iesaistījies ratiņbasketbolā, vieglatlētikā. Ar speciāliem ratiem nobraucis septiņus maratonus.  "Sportošana nodarbina prātu, nav laika visādām muļķībām. Otrs – rehabilitācija," atzīst Juris Kalniņš. "Neskatoties uz karsto laiku, šobrīd "Vaivaros" nav šogad ielekušo. Un es ļoti ceru, ka nebūs. Diemžēl pieredze rāda, ka katru gadu, pēdējos gados gan samazinās šis skaitlis, bet vidēji līdz desmit jauniem cilvēkiem muļķīgas pārgalvības dēļ turpina pie mums rehabilitāciju pēc ķirurģijas, lai spētu dzīvot tālāk dzīvi riteņkrēslā," norāda Anda Nulle. "Statistika ir nepielūdzama, katru gadu ir cilvēki, kas tomēr ir lekuši uz galvas ūdenī, neraugies uz to, ka ir tik daudz kampaņu, runu un sarunu. Diemžēl tas turpinās." "Tam tā nevajadzētu būt un ļoti ceru, ka tā nebūs, jo varam skatīties uz Skandināvijas pieredzi, kur faktiski tādi gadījumi ir retums, varbūt viens vasarā. Runājot ar savu kolēģi Dānijā, kāpēc pie mums ir tik daudz šo gadījumu, viņš teica, jā, pie mums arī bija divi gadījumi Kopenhāgenā - viens bija viesstrādnieki no Latvijas, otrs bija viesstrādnieks no Polijas," turpina Anda Nulle. "Jautājums, kā jūs panākat? Profilakses kampaņa nav tikai tajā brīdī, kad ir karsts, profilakses kampaņa  ir cauru gadu, skolā par to runā, par to runā bērnudārzā, jo patiesībā ir jārunā ar vecākiem, kas rāda piemēru. Ir vienkārši jāieaudzina no bērna kājas tas, ka pārgalvīga rīcība ir stulbums, nevis drosme. Un jāiemāca, ka faktiski jebkurš, ja mēs redzam, ka kāds rīkojas neprātīgi vai vienkārši neapdomīgi, ka tas ir jāpatur. Es domāju, ka šis ir varbūt sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbs, jo tādām traumām nav jābūt. Bet, protams, ir vēl viena lieta. Nupat lasīju plašu Kanādas pētījumu un mūsu dati ir tieši tādi paši. Lielākā daļa - 50% gadījumu - ir alkohola vai narkotiku reibumā. Un jocīgi, ka ir arī tā, ka 30% no šiem pacientiem ir apzinājušies risku, bet vienalga darījušas. Tātad cilvēka daba ir, ka gribas riskēt.

Latvijā  veikta aptauja rāda, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju šovasar jau ir devušies vai plāno doties kādā ārzemju ceļojumā. Tomēr nereti ir gadījumi, kad tiek atcelti lidmašīnu reizi, pazūd bagāža, rodas problēmas ar viesnīcu rezervācijām. Kā rīkoties, kad ceļojuma plāns draud sabrukt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, "Tez Tour Latvija" vadītājs Kontantīns Paļgovs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins. Aivara Mackeviča ieteikumi no personiskās pieredzes saistībā ar bagāžas pazušanu. Pirmkārt, izlasīt apdrošināšanas līgumā arī visu, kas rakstīts ar mazākiem burtiem.  Bijusi standarta apdrošināšana ceļojumam, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces. Bet var gadīties, ka lidojums ir pie drauga uz kāzām un, nozaudējot bagāžu, zudumā iet uzvalks, krekls, labās kurpes.... Tāpēc Mackevičs iesaka slēgt apdrošināšanu, kas atbilst ceļojuma mērķim. Tāpat iesaka rezervē atstāt naudu, lai nepieciešamības gadījumā var iegādāties vajadzīgas preces, jo bieži pašam jāmaksā vispirms un rēķins jāiesniedz apdrošinātājam. Rūpīgi jāseko arī, vai čeki ātri neizbalo. Pirms doties ceļojumā - nofotografēt koferi ar visu saturu, kā arī mantas atsevišķi, lai nepieciešamības gadījumā pierādītu, kas bijis koferī. Jāņem arī vērā, ka apdrošinātāji nesedz to mantu vērtību, kas pazudušas no kofera, ja tas nav līgumā atrunāts.  Visās niansēs jāiedziļinās, lai droši dotos ceļojumā. Ja pašam nav laika, to vērts uzprasīt ceļojumu aģentūrai vai apdrošinātājiem. Vēl kāds raidījuma viesu ieteikums - svarīgākās lietas jāņem līdzi lidmašīnā rokas bagāžā.  

Rīgā parādījušies pirmie pazemes atkritumu konteineri. Tie šobrīd izvietoti Rīgas Centrāltirgus teritorijā, kur tagad 21 parastā konteinera vietā būs astoņi jaunie, jo to ietilpības dēļ vairāk nevajadzēs. Vai pazemes konteineri varētu parādīties arī citur, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā stāsta „CleanR” valdes loceklis Guntars Levics, Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, „Zero Waste Latvia” pārstāve Mairita Lūse.

Vai jums ir gribējies kādu reizi iejusties muižnieka vai pils saimnieka lomā? Tāda iespēja jums ir.  Akcija, ko rīko Latvijas investīciju attīstības aģentūra un kurā aktīvi piedalās Latvijas piļu un muižu asociācija, aicina viesoties ne tikai zināmās, bet arī pavisam nesen atjaunotās un iekoptās pilīs un muižās visā Latvijā. Par ieceri un akciju stāsta Latvijas investīciju attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava un biedrības "Latvijas Piļu un muižu asociācija" prezidents Jānis Lazdāns. Sazināmies ar piļu un muižu saimniekiem un pārraugiem. Stāsta Arendoles muižas saimniece Faima Turlaja, Bīriņu pils muižniece Solvita Muižniece, Jaunauces pils pārvaldniece Inguna Balcere un Preiļu muižas parka saimniece Sanda Čingule-Vinogradova.    

Doma laukumā uz vienu dienu, 22.jūnijā, atgriežas Zāļu tirgus, kurā, protams, tiks tirgotas ne tikai jāņuzāles. Bet, ko vēl tirdziņā piedāvās mājražotāji un amatnieki, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par Zāļu tirgus piedāvājumu un svētku svinēšanas iespējām Rīgā stāsta Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka. Līgo tirgus notiek arī jaunatvērtajā Āgenskalna tirgu, par šī tirgus piedāvājumu stāsta projektu vadītāja Darja Trizna. Tiekamies arī ar tirgotājiem Doma laukumā: savu preci slavē "Dabas spēks" saimniece Inese Mangule, SIA "Dona" saimniece Valda Golubeva, zemnieku saimniecības "Ziedkalni" saimnieks Alvis Ķiģelis, IK "Reinis B zivis" izpilddirektore Alla Bečere un arheoloģisko rotu meistars Edgars Skulte.  

Eiropas Savienībā pieņemta direktīva par taisnīgas minimālās algas noteikšanu. Tajā norādīts, ka valstis, kurās ir mazāk par 70% darbinieku, kurus regulē ģenerālvienošanās, nepieciešams ievērojami kāpināt nozaru koplīgumu slēgšanu. Ko koplīguma slēgšana dod darba ņēmējiem, kāpēc šāda vienošanās būtu izdevīga arī darba devējam, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir koplīgums, ko tas nodrošina un kāpēc būtu nepieciešams, skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns. Vai ieguvēji ir arī uzņēmēji, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas nozaru eksperte Sintija Siliņa. Viedokli izsaka un situāciju būvniecības nozarā raksturo Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Alumīnijs kā adjuvants jeb reakcijas pastiprinātājs, dzīvsudrabs kā konservants un vēl daudz citu vielu, kas var būt dažādu vakcīnu sastāvā, var radīt priekšstatu, ka, saņemot vakcīnas injekciju, organismā tiek ievadīta kaudze ar toksiskām vielām. Par vakcīnu sastāvu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča. Runājot par alumīnija sāļiem vakcīnās Dace Zavadska skaidro, ka alumīnijs arī cirkulē cilvēku asinsritē.  "Ar alumīniju tiekamies apkārtējā vidē, pārtikā un visur citur - mātes pienā ir alumīnijs, arī mākslīgajos zīdaiņu maisījumos ir maisījums. Tie alumīnija sāļi, kādi ir vakcīnās, tiek lietoti apmēram 80 gadus un mēs par viņiem zinām visu. Īsti nav vajadzības meklēt ko jaunu, jo alumīnija sāļi, ko lietojam vakcīnās, ir droši, daudzums ir tik minimāls, mazāks nekā mākslīgajā maisījumā," norāda Dace Zavadska. Daudzi no ķīmiskajiem elementiem, ko uzņemam ar vakcīnu, jau cirkulē mūsu asinsritē. "Visiem sazvērestību teoriju piekritējiem gribētu aicināt attaisīt viņu nakts skapīšus un vannas istabā paskatīties, ko viņi sev smērē uz sejas, ko viņi ikdienā nopērk veikalā. Vakcīnas ir visvairāk  pētītais medikaments un viens no vistīrākajiem medikamentiem. (..) Nekas dzīvē nav simtprocentīgs, bet par vakcīnām varam teikt, ka tie ir tuvu 98-99% drošība," atzīst Dace Zavadska. Neviens negrib, lai cilvēkiem būtu slikti, ir vairāk jāieklausās un jāuzticas. "Cilvēki jautā, prasa konsultāciju, kā man jārīkojas, ja ir kardioloģijas problēma, nefroloģijas problēma, kāda cita medicīniska problēma, tad ieklausās speciālistā. Bet vakcinācijas sakarā es esmu gudrāks, jo es dzirdēju, ka toreiz kaut kas kaut ko sliktu par vakcīnām pateica. Kāpēc neieklausās, cik cilvēku nomira, cik ģimenēs izmira bērni pirms vakcinācijas, pirms antibiotiku lietošanas. Jāpaskatās par labo efektu, ko vakcīnas ir devušas, vai gribam atgriezties viduslaikos, kad no septiņiem bērniem pieci nomira, divi izdzīvoja," vērtē Juta Kroiča. Dace Zavadska norāda, ka ir daudz mītu, ko vakcīnu pretinieki izvelk no veciem rakstiem par konservantiem. Viņa norāda, ka kopš 2006. gada nav neviena vakcīna, kas saturētu dzīvsudrabu. "Pat tajos laikos, kad vakcīnās bija dzīvsudrabs, viņš nemaz nekaitēja," skaidro Dace Zavadska. "Tas pats ar autismu. Tikai pēdējais muļķis var pateikt, ka vakcīnas izraisa autismu. Ir daudz pierādījumu, ka tas tā nav. Vienam vienreiz ienāca prātā, viņš tā pateica, pēc tam visa zinātne vismaz 20 gadus strādāja, lai pierādītu viena slima cilvēka ideju," komentē Dace Zavadska.

Saimniekot laukos nav viegli, bet ir jauni cilvēki, kas izvēlas saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Šovasar raidījums Kā labāk dzīvot dosies pie Latvijas jaunajiem zemniekiem, lai pastāstītu par to, kā tad ir saimniekot laukos, kad dzīves ceļš vēl tikai tā īsti ir sācies. Šoreiz dodamies uz Latgali, kur viesojamies Kalupes pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdiņi", kurā nu jau septiņus gadus saimnieko jaunais zemnieks Reinis Lazdāns. Par dzīvi un saimniekošanu Kalupē stāsta Reinis Lazdāns, viņa mamma Anastasija Lazdāne un Prodes pagasta zemnieku saimniecības "Salenāji" īpašnieks Kristaps Averjanovs.

Svētki ir reize, kad ļaujamies vēdera priekiem. Kā to darīt veselīgi, lai svētku sajūta nepagaistu kopā ar  vēdergraizēm, un kā pasargāt sevi no dažādām gremošanas trakta slimībām, piemēram, kolorektālā vēža arī pēc svētkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diemžēl saslimstība ar kolorektālo vēzi (resnās zarnas vēzi) Latvijā pieaug, tas  ir viens no biežāk sastopamajiem audzējiem un šī vairs nav vecu cilvēku slimība. Kā rūpēties par sevi, atgādina un mudina gremošanas slimību centra „Gastro” valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs-endoskopists Ivars Tolmanis, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu „Uzturs un uzturzinātne” izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas direktore Lolita Neimane un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs-endoskopists un internists Eduards Krustiņš. Lai laikus pamanītu riskus, nepieciešams veikt skrīninga testu. Latvijā pārbaudei izmanto tā saukto slēpto asiņu testu. Latvijā tās ir izkārnījumu paraudziņš, kurā nosaka mikroskopisku asiņu daudzumu. Tests būtu jāveic cilvēkiem no 50 gadu vecuma arī tad, ja viņam nekas nekaiš, jūtas spēcīgs un vesels. Ģimenes ārsta uzdevums ir plānot saviem pacientiem slēpto asiņu testu un tā intervālus. Ja izmeklējumā konstatē slēptās asinis, tas vēl nenorāda, ka  ir vēzis. "Tas norāda, ka ir relatīvi lielāks risks šim indivīdam, ka viņam varētu būt vēzis. Statistiski pierādīts, ka tiem indivīdiem, kuriem ir asinis fēcēs, vēža sastopamība ir procentuāli biežāka, un tas ir vislētākais un visefektīvākais veids, kā pievērst tam uzmanību. Tas ir "pirmais sarkanais karodziņš", tad jāveic tālāka diagnostika," skaidro Ivars Tolmans. Kā visefektīvāko tālākās diagnostikas metodi viņš min kolonoskopiju, jo tā ir iespēja ne tikai ieraudzīt potenciālo audzēju, bet paņemt jau audu gabaliņu izmeklējuma laikā un apstiprināt vai noliegt vēža diagnozi.   Lolita Neimane norāda, ka vēzis ir hroniska neinfekcioza slimība un šīs slimības ir cieši saistītas ar mūsu dzīves paradumiem - uzturu, fiziskām aktivitātēm, smēķēšanu, alkohola lietošanu. Un būtiska nozīme ir normālai vēdera izejai, norisei, ko nemēdz apspriest draugu lokā.  Lai par to nebūtu jāuztraucas, Lolita Neimane atgādina, ka būtiski ir ēšanas paradumi un augļu un dārzeņu Latvijas iedzīvotāju uzturā ir būtiski par maz.

Vai pandēmijas laiks un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku domāšanu, domājot par savu nākotni? Vai krīzes un nelaimes mums liek vairāk pievērsties dzīvības apdrošināšanai un juridisku lietu sakārtošanai, piemēram, mantojuma vai laulību līgumu, pilnvaru un citu juridisku dokumentu sakārtošanai, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins un Latvijas zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle. Ilze Metuzāle atzīst, ka pandēmija un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku paradumus un šobrīd pie notāriem cilvēki vairāk nāk sakārtot dokumentus. "Tas liecina par dažādiem aspektiem," vērtē Ilze Metuzāle un šos aspektus dala trīs grupās. Pirmā grupa būtu dokumentu sakārtošana par īpašumiem, kas ilgstoši nav bijuši sakārtoti. "Tam vairāk iemesls ir pandēmija, nekā notikumi Ukrainā un pasaulē, jo ir bijis brīvāks laiks, ir bijis brīdis atvērt dokumentu mapes un saprast, ka tur varbūt kaut kas nav līdz galam nav [kārtībā]," norāda Ilze Metuzāle. "tie var būt īpašumi, kas nav ierakstīti zemes grāmatā, tās var būt ēkas un būves, kas nav nodotas ekspluatācijā, tagad ir laiks tam pievērsties. Vai tieši pretēji laika zoba nograuztas un tagad no reģistriem jāizņem. Tās bieži ir arī dāvanas bērniem, mazbērniem, kaut viņi jau sen dzīvo konkrētos īpašumos, tikai papīri nav bijuši līdz galam nodarīti." Mantojuma lietu skaits ir stipri pieaudzis. Otrs bloks – "dokumenti katram gadījumam", ja kaut kas atgadās ar pašu vai veselību. "Trešā grupa ir visnopietnākā, kur īpaši kara sākumā cilvēki gatavojās, ja nu kas, kam jābūt koferī... Bija dažādu dokumentu atjaunošana - dzimšanas, laulības izglītības dokumentu. Arī piekrišana šķērsot nepilngadīgiem bērniem robežu, līdz pat dokumentu legalizācijai, lai tos varētu izmantot ārvalstīs," skaidro Ilze Metuzāle. Cilvēki piestrādā nopietni un tam ir gan laiks, gan iemesli. Jānis Abašins iepazīstina ar apdrošinātāju veiktu aptauju par paradumu mainu. Pandēmija 20 % cilvēku lika aizdomāties par "drošības spilvena izveidi", karš Ukrainā – 25% cilvēku. Tas nav daudz, bet arī nav slikti.

Raidījumā klausītāju rosināts temats par to, kam jāpievērš uzmanība iegādājoties lietotu auto un kāds šobrīd ir piedāvājums tirgū. Vai tiešām nopirkt labu lietotu auto ir laimes spēle, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, uzņēmuma „LongoLatvia” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps un Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Andris Kulbergs raksturo situāciju jaunu automašīnu tirgu, kas arī nosaka situāciju lietoto auto tirgū. Ja iepriekš jaunu auto ražošanu ietekmēja Covid pandēmija, tagad to ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Piemēram, rūpnīca, kurā ražo vadu savienojumus daudzām Eiropas mašīnām, atrodas Ukrainā, ir pakļauta karadarbībai un kādu laiku arī bija slēgta. Arī metāla piegādēm jāmeklē jaunas iespējas. Tas ietekmē gan ražošanu, gan auto cenu. Pieaug cena jaunām mašīnām un līdz ar to pieaug cena lietotiem auto. Uģis Vītols piekrīt, ja jaunās mašīnas neienāk tirgū, cieš arī lietotu auto tirgus. Piedāvājums Eiropā ir, bet cena ir pieaugusi. Problemātiskāks ir jaunāku lietoto automašīnu tirgus.  Edgars Cērps vērtē, ka tikt pie lietotām un tieši labām lietotām automašīnām ir sarežģīti. Viņš norāda, ka Latvijā un arī citās Baltijas valstīs lietotas automašīnas tiek pirktas vairāk nekā jaunas. Pamatizvēle Latvijas iedzīvotājiem ir iegādāties lietotu automašīnu. Visi raidījuma dalībnieki norāda, ka viena no problēmām lietotu auto tirgū ir spidometra rādītāju viltojums. Latvijā tā ir ļoti aktuāla. Kulbergs skaidro, ka lietoto auto tirgū mašīnas vecums ir vidēji 12 gadi. Pārdevēji meklē lētākas un parasti reālais nobraukums ir 280 - 300 tūkstoši, bet tirgotāji visbiežāk uzrāda 200000 nobraukumu, tā izkrāpjot no labticīgiem pircējiem naudu. Mašīnas ar zemāku nobraukumu grib visur Eiropā. Latvijas patērētājs bieži nav gatavs maksāt kvalitātei atbilstošu cenu.

Visas slimības ar tiem neizārstēsim, bet kādu patogēnu vīrusu, baktēriju vai sēnīti no organisma ārā dabūt varēs. Runa ir par ārstniecības augiem. Par šo augu nozīmi mūsu dzīvē un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par ārstniecības augu vākšanu un lietošanu stāsta Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja un Latvijas Universitātes docētāja farmakognozijā Kristīne Saleniece. Ir uzskats, ka saulgriežu laikā var pļavā var vākt visus augus, kas patīk un vadoties pēc sajūtām lietot tējā. Vai tiešām tādu ziedu pušķi var izmantot tējā? "Ir ļoti atkarīgs, kādā pļavā iebrien. Nav tā, ka visu, kas nāk pretī, vajadzētu automātiski likt krūzē un dzert. Līdzīgi, kā ar sēnēm, vāc to, ko tu zini, ja gribi patērēt iekšķīgi jebkādā veidā," norāda Rūta Abaja. Ārstniecības augus iedala:  kur viņi aug un kur meklēt; pēc vielām, kas augos satopamas, ir augi, kuriem ir ēteriskās eļļas un ārstnieciskā iedarbība, ir augi, kam citi ķīmiskie savienojumi ar savu specifisku iedarbību; uz kādus orgānu sistēmu iedarbojas: ir augi, kas specifiski elpošanas sistēmas problēmām, ir augi, kas iedarbojas uz urīnsistēmu. "Parasti augi iedarbojas kompleksi, tāpēc varbūt ir apjukums, kad skatās aprakstu par vienu augu, viņš var noderēt un palīdzēt daudzkam," norāda Rūta Abaja. Ir ārstniecības augi, kuri pat zināmā mērā ir indīgi, tāpēc jāzina devas. Ar šādiem augiem strādā farmācijas cilvēki. Piemēram, tāda ir parastā maijpuķīte. Vēl viens no augiem, kas arī mazos daudzumos var būt iedarbīgs, ir purva vaivariņš. "Ne viens vien ir pamanījis, ka lasot kādas ogas purvā karstā vasaras dienā, ja saelpojas to smaržu, kas no vaivariņiem saules tveicē ir izgarojusi, pateicoties ēteriskajām eļļām, kas ir ir augos, ka atnākot mājās sāp galva. Tas pateicoties ledolam, kas ir vaivariņos," norāda Kristīne Saleniece. Aptauja par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saistībā ar ārstniecības augu lietošanu rāda, ka liela nozīme ir tam, kur katrs cilvēks ir uzaudzis, jo zināšanas par ārstniecības augiem cilvēki galvenokārt pārmanto ģimenē. "Ja cilvēks ir audzis lauku viensētā vai ciemā un apkārt redzējis augus un radinieki ir ierādījuši, tas arī nostiprina zināšanas turpmāk un cilvēks turpina gadu gaitā lietot ārstniecības augus," atklāj Rūta Abaja. Vismazāk ārstniecības augus lieto rīdzinieki, kas pilsētā uzauguši un šeit dzīvo. Visvairāk lietot, tie, kas dzīvo lauku ainavā. Pat, ja dzīves gaitā pārcēlušies uz pilsētu, viņi turpina lietot ārstniecības augus.  Kopumā Latvijā ārstniecības augus lietos apmēram 71% iedzīvotāju, no tiem trešdaļa vāc augus savvaļā, lielākoties pļavās. Tāpēc svarīga dabisko pļavu saglabāšana, kur vislielākā ārstniecības augu dažādība. Populārākās ārstniecības augu sugas ir piparmētras, kumelītes un liepziedi, liecina Vides risinājumu institūta rīkotā aptauja.

Ķirbju, gurķu un kabaču stādu stādīšana, siltumnīcas tomātu pazarīšu aplaušana un lauku tomātu stādīšana. Tā ir tikai niecīga dārza darbu daļa, ko būtu jāpaveic tuvākajās nedēļās. Kādi vēl darbi veicami, par to pārrunājam ar mūsu dārzkopības ekspertēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku. Dārznieču ieteikumi: Noziedējušas spirejas un forsītijas, tās ir jāapgriež. Tāpat jāapgriež kalnu priedes, pie viena jāvēro priežu zāģlapsenes kāpuri, vai nav parādījušies. Tie grauž otrā gada dzinumus, ja nav daudz, vienkārši jānospiež. Parādījušās melnās laputis uz ķiršiem. Apkarot tās var ar šķīdumu no zaļajam ziepēm. Diezgan labi palīdz. Rozēm parādījusies miltrasa, brūnplankumainība. Bojātā lapa jānoplēš un tad miglo. Arī floksim noplēš lapas, uz kurām ir miltrasa, un tad ar sēra preparātu var miglot. Pirmais ir ieraudzīt un tad darīt. Nevar atlikt uz nākamo nedēļu, tad, piemēram, laputis būs aizgājušas pa visu koku. Rozēm kā mēslojums patiks raudzējums no zirgu mēsliem. Rozēm svarīgi mikroelementi – dzelzs, magnijs, kas atbild par ziedēšanu. Profilaktiski arī jāmiglo ar vara preparātu reizi mēnesī pret sēņu slimībām. Ja parādās miltrasa, uzreiz nepieciešams sēra preparāts. Tūlīt būs noziedējuši rododendri, tie jāmēslo. Forsītijai nevajag organisko mēslojumu. Papildus mēslojums nepieciešams daudzām dārza kultūrām. Zemenes gan šobrīd nevajadzētu aiztikt, jāļauj gatavoties un briest ogām.

Ķermenis atspoguļo to, ko mēs piedzīvojam. Ko nozīmē psihosomatiski traucējumi, vai tie var atpoguļot emocijas un mūsu stresa pakāpi, kā arī kāda ir ārstēšana šādos gadījumos, jraidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā veselības centrā „Vivendi” Dāvis Liepa un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.