В этом выпуске подкаста "Drošinātājs" Владислав Задорин делится своим опытом службы в военно-морских силах Украины, защитой острова Змеиный и длительным пребыванием в плену. Он рассказывает о физической и эмоциональной реабилитации после освобождения и акцентирует внимание на ужасах, с которыми столкнулся во время плена, включая пытки, избиения и информационный вакуум. Узнайте о трудностях, с которыми сталкиваются украинские солдаты, и усилиях, направленных на их возвращение домой. с Владиславом поговорил журналист Rihards Plūme.    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.  Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

“Es viņiem tiešā tekstā teicu - jūs esat okupanti un slepkavas. Viņi ņirgājās, sita, izvaroja. No gūsta atgriezos bez emocijām, bez spēka, invalīds,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis Vladislavs Zadorins - Čūsku salas aizstāvis, kurš teju divus gadus kopā ar citiem cīņu biedriem pavadījis gūstā, bet tagad cenšas panākt arī citu Ukrainas aizstāvju atbrīvošanu.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Par ko runā Rīgas konferences aizkulisēs? Kādēļ Turcija grib iestāties BRICS klubiņā? Moldova izvēlās Eiropas ceļu.    Epizodes gaita: 00:31 Ievads 03:20 Vai Krievijas kuģi patiešām pasūtīja cilvēks, kurš publiski nosaukts par slavenās frāzes autoru? 4:05 Dīvs sastop Kristīni klātienē. 5:27 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:37 Kas ir Rīgas konference, ar ko tā svarīga? 06:20 Par ko runā Rīgas konferences aizkulisēs? 08:05 Šobrīd iestājies gaidīšanas laiks 09:10 Vai Opozīcijas nākšana pie varas Vācijā ir tik labas ziņas Ukrainai, kā šķiet, klausoties tās paziņojumos, kuros asa kritika tiek vērsta pret kanclera Šolca rīcību Ukrainas jautājumos? 11:09 Kas ir BRICS? 12:00 Kādēļ Turcija grib iestāties BRICS klubiņā? 15:06 Krievijai Turcijas pievienošanās būtu ļoti izdevīga “bildīte”. 15:52 Par spīti Krievijas pūliņiem, Moldova izvēlās Eiropas ceļu. 20:43 Putins cieš pats savā spēlē. 21:36 Rihards par pošanos uz izšķirošajām Gruzijas parlamenta vēlēšanām 25:40 Ukrainā karavīru radinieki arvien uzstājīgāk pieprasa aktīvāku valsts rīcību savu tuvinieku atgriešanai mājās. 26:30 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Vladislavu Zadorinu - Čūsku salas aizstāvi, kurš teju divus gadus kopā ar citiem cīņu biedriem pavadījis gūstā. 29:37 Pirms pievienošanās bruņotajiem spēkiem strādāja Polijā. 30:27 Par pievienošanos jūras kājiniekiem. 31:40 Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Vladislavs domāja, ka tas ir kārtējais draudēšanas gadījums. 32:15 Kādi spēki atradās uz Čūsku salas lielā kara sākšanās brīdī? 32:52 Sākoties pilna mēroga iebrukumam, vīri uz Čūsku salas domāja, ka tās ir kārtējās mācības. 33:55 Ātri kļuva skaidrs, ka par Krievijas mērķi kļuvusi arī Čūsku sala. 35:09 Mums piedāvāja padoties, bet neviens nenolika ieročus. 35:33 Pēc salas bombardēšanas un Krievijas desanta izsēdināšanas, Vladislava komandieris pieņēma lēmumu padoties.  36:51 Čūsku salas stratēģiskā nozīme. 37:28 Slavenais teiciens par Krievu karakuģi radās apstākļos, kad uz salas esošie Ukrainas karavīri bija pārliecināti, ka šis ir viņu dzīves pēdējais brīdis. 38:36 Vladislavu astoņas reizes pārbaudīja vai nav šī teiciena autors. 39:29 Kur un cik ilgi tika turēts gūsta laikā? 39:55 Par spīdzināšanu gūsta laikā.  41:05 Lai izdzīvotu, ēda tārpus, gliemežus un peles. 41:24 Septiņi mēneši vieninieka kamerā. 42:15 Par gūstā mirušajiem. 43:01 Īpaši nežēlīgi bija burjati, jakuti, udmurti un čukčas. 44:10 Gūstā vienīgās ziņas no ārpasaules bija tās, ko atnesa jaunie gūstekņi. 45:19 Tieši ziņas par Ukrainas panākumiem kaujas laukā deva vēlmi dzīvot. Pirms tam Vladislavs divas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību. 46:07 Krievija mēģina jaukt pēdas gūstekņu meklētājiem. 48:37 No gūsta visvairāk izvelk tos, kuru radinieki cīnās par gūstekņiem. 49:55 “Sarkanais Krusts” ir impotenta organizācija. 50:36 Saūda Arābija – uzticams partneris gūstekņu apmaiņā. 51:15 Liela uzmanība vērsta uz AZOV karavīriem, kamēr “parastie” tiek aizmirsti. 52:24 Puiši, kuri tiek atbrīvoti no gūsta, ir emocionāli un fiziski izsmelti.  53:33 Vladislavam emocijas atgriezās trīs mēnešus pēc dzīves brīvībā.  54:17 Lielākais emocionālais atbalsts gūstā bija citi gūstekņi. 54:55 “To, ko es piedzīvoju šajos divos gados, cilvēki parasti nepiedzīvo visā savā dzīvē.” 55:27 Par rehabilitācijas periodu. 56:10 Veselības dēļ vairs nav iespējams atgriezties dienestā. 57:00 Ukrainas valsts nenodrošina rehabilitāciju. 58:17 Gūstā esot, svarīgākais – neparakstīt nekādus dokumentus.  1:00:07 Daudzus gūstā esošos Krievija neidentificē kā gūstekņus.  1:01:10 Par atšķirību Ukrainas un Krievijas attieksmē pret gūstekņiem. 1:03:55 Atriebība par Krievijas nogalinātajiem ukraiņu gūstekņiem.  1:04:57 Gūstekņi Ukrainai vajadzīgi apmaiņas fonda palielināšanai. 1:05:18 Sarunas beigas. 1:05:30 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto. 1:10:01 Arvien vairāk pasaulē tiek runāts par Krievijas īstenoto gūstekņu nogalināšanu. 1:10:35 Ukrainas iedzīvotāju skaits kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma samazinājies par 10 miljoniem.  1:11:29 Ukrainas ģenerālprokurora atkāpšanās saistībā ar padoto nelegālu izvairīšanos no iesaukuma. 1:13:49 Atbalstīsim tos, kuri atbalsta Ukrainu 1:14:10 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.  Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

In this episode of "Drošinātājs", host Dīvs Reiznieks engages with Valeriia Stepaniuk, the deputy head of "VoxCheck", to dissect the complex landscape of disinformation in wartime Ukraine. They examine the origins, impacts, and tactics employed in Russian disinformation campaigns, as well as the significant challenges faced by fact-checkers in this volatile environment. Join them as they discuss effective strategies for combating misinformation, enhancing critical thinking, and preserving public trust amid conflict. Valeriia also addresses the moral dilemmas encountered by fact-checkers in their ongoing battle against disinformation.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Ir gadījumi, kad valdības kritizēšana ir nepieciešama, bet dažreiz ir gadījumi, kad nav pareizi publicēt šo informāciju, jo tas var radīt lielāku kaitējumu. - tā par cīņu pret Krievijas īstenotu dezinformāciju un kara izraisītajām morālajām dilemmām saka Ukrainas mediju faktu pārbaudes projekta "VoxCheck" vadītāja vietniece Valērija Stepaņuka, kura ir "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa. Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Kāda ir poļu izcelsmes amerikāņu loma ASV prezidenta vēlēšanu iznākumā?  Kādas var būt sekas Krievijas triecieniem Ukrainas graudu eksporta infrastruktūrai? Kurš būs ieguvējs no Ziemeļkorejas karavīru iesaistes karā Ukrainā?    Epizodes gaita  00:31 Ievads 01:13 Par pingvīniem un viņu ceļiem  02:04 Ziņas no Ukrainas nav iepriecinošas 02:37 Dīvs piesaka šīs nedēļas viešņu 04:06 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:18 Kāda ir poļu izcelsmes amerikāņu loma ASV prezidenta vēlēšanu iznākumā? 09:40 Kādas var būt sekas Krievijas triecieniem Ukrainas graudu eksporta infrastruktūrai?  14:25 Kurš būs ieguvējs no Ziemeļkorejas karavīru iesaistes karā Ukrainā? 18:37 EXPLAINER: Kas zināms par Ziemeļkorejas arvien lielāko iesaistīšanos Krievijas pusē? 22:23 Dīvs par mediju patērēšanu: jo skandalozāka ziņa, jo uzmanīgāk jāizvērtē tās atbilstība realitātei. 23:00 Par Ukrainas mediju “balto sarakstu” 24:05 Dīvs par rietumu attieksmi pret Ukrainu. 25:32 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Valeriju Stepaņuku - VoxCheck vadītāja vietnieci 26:55 Ko nozīmē dezinformācija kara laikā? Likmes ir daudz augstākas. 28:21 Ukrainā populārākais ziņu avots ir sociālās saziņas vietne "Telegram". 29:26 Dezinformācijas kampaņās nav viena izteikta tēma. Krievija izmanto dienas aktuālākās tēmas. 30:55 Krievijas dezinformācija strādā gan īstemiņā, gan ilgtermiņā. 32:31 Grūti cīnīties pret Krievijas propagandu. 33:57 Dezinformācija uzbrūk visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām 34:28 Kādas organizācijas Ukrainā nodarbojas ar dezinformācijas atsklāšanu? 35:37 VoxCheck darbības divas stratēģijas. 38:19 Ar ko problēmas reģionos atšķiras no problēmām, kas pastāv teiksim nacionālajā līmenī? 40:53 “Bieži vien Krievijas dezinformācija nav tik biedējoša kā vietējais stulbums vai kļūdas”. 42:26 sarkanās līnijas starp vārda brīvību un valsts drošību. 46:00 Faktu pārbaudītāj un pašcenzūra. 48:36 Kad negatīva informācija par Ukrainu ir kremļa propaganda un kad tā nav.  53:27 Ieteikumi kādus Ukrainas medijus patērēt.  54:30 Pastāv tā saucamais Ukrainas mediju “baltais saraksts”. 55:50 Vai Latvijas vārds parādās viltus ziņās Ukrainā? 56:30 Mēs apzināmies cik lielu atbalstu jūs mums sniedzat. 57:57 Vai Ukrainas sabiedrība šajā laikā ir kļuvusi gudrāka, atpazīstot viltus informāciju? 59:00 Dezinformācija un to atmaskotāju darbs ir kā tāda kaķa un peles spēle. 1:00:18 Sarunas beigas. 1:00:20 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto. 1:02:53 Krievijas spēja apiet sankcijas – cik daudz vainojami Rietumi, tai skaitā Latvija?1:06:02 Dīvs “paceļ cepuri” to cilvēku priekšā, kuri Aizsardzības ministrijā izdomāja tērēt 183 000 par "militarizētās tēlniecības kompozīciju"  1:07:08 Aicinājums sekot līdzi diviem ļoti svarīgiem notikumiem tuvākajās 10 dienās – Moldovā referendums par virzību ES virzienā un Gruzijas parlamenta vēlēšanām. Latvijas Radio klātienē ziņos par abiem šiem notikumiem. 1:09:27 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

"Война – это стресс для животного. Испуганные животные ранят себя, бегут куда глаза глядят, лишь бы спастись от шума. Их останавливает только изгородь. А вот лисы, рожая малышей, просто поедают их, чтобы ни один враг не смог их заполучить. Почувствовав себя в небезопасной обстановке, они решают, что лучше убить детей самим, чем оставить их в опасности для других." Об этом говорит Ihor Tsyba в разговоре с Rihards Plūme. Он владелец мини-зоопарка в Сумской области Украины, недалеко от границы с Россией, который продолжает содержать ферму, начатую его родителями, которая во время войны также стала центром реабилитации диких животных и птиц.    Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.   Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

“Karš - tas dzīvniekam ir stress. Izbīlī dzīvnieki sev nodara pāri, skrien kur acis rāda, lai tikai aizbēgtu no trokšņa. Viņus aptur tikai sēta. Bet lapsas, piedzemdējot mazuļus, tos vienkārši apēd, lai neviens ienaidnieks tos nevarētu iegūt. Jūtoties nedrošā vidē, tās nolemj, ka labāk bērnus nogalināsim pašas, nevis atstāsim to citu apdraudējumā,” tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka Ihors Ciba. Viņš ir mini zoo īpašnieks Sumu apgabalā Ukrainā, pie Krievijas robežas, kurš turpina uzturēt vecāku iesākto saimniecību, kas kara laikā kļuvusi arī par rehabilitācijas centru savvaļas dzīvniekiem un putniem. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Kā Krievija apspēlē rietumus, izmantojot Irānu un Ziemeļkoreju?  Vai Ukraina iestāsies NATO, kā savulaik Rietumvācija?  Ko gaidīt no ASV-Vācijas-Francijas-Lielbritānijas līderu tikšanās?  Kādas pozīcijas rietumu lielvalstis šobrīd ieņēmušas attiecībā pret Ukrainu?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:42 Kā Krievija apspēlē rietumus, izmantojot Irānu un Ziemeļkoreju.  09:16 Kāda veida Izraēlas atbildes trieciens Irānai visvairāk nāktu par labu Ukrainai? 10:08 Vai Ukraina iestāsies NATO pēc Rietumvācijas parauga? 16:25 Ko gaidīt no ASV-Vācijas-Francijas-Lielbritānijas līderu tikšanās 18:11 Kādas pozīcijas rietumu lielvalstis šobrīd ieņēmušas attiecībā pret Ukrainu? 25:05 EXPLAINER: Pēdējā laikā redzami arvien vairāk pierādījumi tam, ka Krievija nogalina saņemtos gūstekņus. Izolēti incidenti vai Kreivijas politikas maiņa? 32:06 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – privātā Mini Zoo un savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centra Sumu apgabalā īpašnieku Ihoru Cibu. 34:11 Ihors iepazīstina ar savu saimniecību 35:10 Cilvēki Sumu reģionā jau ļoti noguruši no kara, situācija saspringta ir visu laiku. 36:55 Iebrucēji nepārtraukti novēro notiekošo un var dot triecienu jebkurā brīdī. 38:37 Čerņihivas reģionā vienas vai otras puses militārā aktivitāte novērojama visu laiku. 41:25 Ihora ciems bija okupēts pusotru nedēļu 43:07 Karš dzīvniekiem rada stresu, kas nereti noved līdz nāvei. 45:09 Šis ir mini zoodārzs  46:24 Ko dara apmeklētāji, ka sākas apšaudes? 47:56 Cilvēki jau pieraduši pie kara. 48:34 Saimniecību izveidoja Ihora vecāki. 51:37 Ja uz to skatās kā uz biznesu, tad tas šobrīd ir galīgi neveiksmīgs. 53:51 Kādi zvēri un putni redzami šajā mini Zoo? 55:59 Rūpēties par dzīvniekiem Ihors iemācījies jau no bērna kājas. 59:22 Kas notiek ar savvaļas dzīvniekiem pēc rehabilitācijas? 1:01:35 Pats biedējošākais būtu Krievijas okupācijas atgriešanās. 1:03:11 Kā karš ietekmējis norises dabā? 1:04:47 Par nākotnes plāniem 1:06:12 Sarunas beigas. 1:06:19 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto. 1:07:10 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Rakstiet mums: [email protected] Saites uz raidierakstu platformām: linktr.ee/drosinatajs   

“Gūsts - tas nav galapunkts. Viss var izvērsties dažādi. Ir jāiztur un jācer uz labāko. Jāmēģina šajos apstākļos izdarīt visu, kas ir atkarīgs no paša.” Tā, sarunā ar Rihardu Plūmi, saka Drošinātāja šīs nedēļas viesis Bohdans Pantjušenko. Bijušais Ukrainas bruņoto spēku tankists, kurš gandrīz piecus gadus pavadījis gūstā stāsta par pieredzēto ieslodzījumā un dzīvi pēc tam. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:   - Ko sagaidīt no jaunā NATO ģenerālsekretāra - Ukrainas karš kļuvis par ASV iekšpolitikas diskusiju tematu un kādēļ tas nav labi Ukrainai. - Virzoties uz Eiropas Savienību, Ukrainai vispirms jāsakārto attiecības ar kaimiņvalstīm.  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

“Gūsts - tas nav galapunkts. Viss var izvērsties dažādi. Ir jāiztur un jācer uz labāko. Jāmēģina šajos apstākļos izdarīt visu, kas ir atkarīgs no paša.” Tā, sarunā ar Rihardu Plūmi, saka Drošinātāja šīs nedēļas viesis Bohdans Pantjušenko. Bijušais Ukrainas bruņoto spēku tankists, kurš gandrīz piecus gadus pavadījis gūstā stāsta par pieredzēto ieslodzījumā un dzīvi pēc tam. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:   - Ko sagaidīt no jaunā NATO ģenerālsekretāra - Ukrainas karš kļuvis par ASV iekšpolitikas diskusiju tematu un kādēļ tas nav labi Ukrainai. - Virzoties uz Eiropas Savienību, Ukrainai vispirms jāsakārto attiecības ar kaimiņvalstīm.  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

"Many employers recognize that there are no other options – when men are at war, it's time to set aside stereotypes and train women for professions that have traditionally been considered male-dominated." This is what this week's guest on "The Fuse" ("Drošinātājs") shares in a conversation with a co-host Dīvs Reiznieks.  We will discuss a project that trains Ukrainian women to become truck and public transport drivers. Additionally, we will interview one of the women who has completed these courses and is now behind the wheel of a lorry.    This is a full interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

"Many employers recognize that there are no other options – when men are at war, it's time to set aside stereotypes and train women for professions that have traditionally been considered male-dominated." This is what this week's guest on "The Fuse" ("Drošinātājs") shares in a conversation with a co-host Dīvs Reiznieks.  We will discuss a project that trains Ukrainian women to become truck and public transport drivers. Additionally, we will interview one of the women who has completed these courses and is now behind the wheel of a lorry.    This is a full interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

“Daudzi darba devēji saprot, ka nav citas iespējas - kad vīri karā, ir laiks aizmirst sterotipus un sievietes apmācīt profesijās, kas līdz šim uzskatītas par klasiskiem vīriešu arodiem,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņas. Runāsim par projektu, kurā ukraiņu sievietes apmāca par kravas automašīnu un satiksmes autobusu vadītājām. Kā arī iztaujāsim vienu no dāmām, kur šos kursus izgājusi un jau sēdusies pie smagās mašīnas stūres.    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā pulcējas politiķi un diplomāti. Kāda šobrīd ir ANO loma pasaulē? Zelenskis uz ASV aizvedis miera plānu. Vai pastāv risks, ka miers var tikt sasteigts un kādas tam būtu sekas? Sakaru ierīču sprādzieni Libānā. Ko no tā var mācīties sabiedrības un lēmumu pieņēmēji Rietumos?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Es gribu, lai par manu dēlu ir vairāk informācijas. Lai nebūtu tā, ka viņš gāja bojā un cilvēki aizmirstu viņu. Es gribu, lai atcerās.” šīs nedēļas "Drošinātājā" saka lielās intervijas varone Sandra Oncukle, kuras dēls Vitālijs Smironvs pirms 11 mēnešiem kļuva par pirmo latvieti Ukrainas brīvības cīnītāju rindās. Sandra bija atgriezusies Kijivā, kur viņu iztaujāja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.  Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Jaunie Eiropas Savienības komisāri - izcila izvēle Ukrainai? Kā baltiešu nonākšana svarīgos Eirokomisāru amatos ietekmēs sadarbību ar ASV? Tramps un Harisa par Ukrainu runā daudz, taču ar pilnīgi atšķirīgu pieeju.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

“Tā ir brīnišķīgā sajūta – viena no labākajām, ko esmu piedzīvojis pēc cīņām frontē,” tā par aizraušanos ar viduslaiku cīņām saka "Drošinātaja" šīs nedēļas viesis – kareivis ar segvārdu Komikss. Viņš ir Azov un 3. atsevišķās triecienbrigādes veterāns, kurš atveseļojies pēc vairākām kontūzijām, šobrīd ir instruktors Ukrainas bruņotajos spēkos. Dīvs Reiznieks viņu iztaujās par to, kā viduslaiku cīņas palīdz tikt galā ar kara radītajām traumām. Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos?  Zelenska biroja padomnieka Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām?  Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu?  Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:06 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:44 Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos? 09:42Zelenska biroja vadītāja Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām? 15:03 Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu? 20:48 Dīvs un Rihards pārspriež vēl vairākas samilzušas aktualitātes 21:12 Igauņu militārais blogeris Artūrs Rehi uzskata, ka Krievijas droni būtu iznīcināmi uzreiz pēc NATO valstu robežu šķērsošanas. Krievija pārbauda Eiropas sarkanās līnijas. 23:35 Filmas “Krievi karā” skandāls, saistība ar Krievijas propagandu un Kanādas nodokļu maksātājiem. 26:16 Vai ASV atļaus izmantot tālas darbības raķetes pret Krievijas teritoriju? 30:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru ar segvārdu Komikss, kurš kara radīto traumu ārstēšanai izvēlējies sākt nodarboties ar viduslaiku cīņām speciāli armijniekiem izveidotā viduslaiku cīņu klubā “Бугурт Січ”. 33:08 Ukrainā daudzi neko nezina par viduslaiku cīņām 33:30 Kas ir šīs sports? 33:55 Komikss par nokļūšanu armijā, dienēšanu Azov, 3,triecienbrigādē, izlūkošanā un pašreizējo amatu. 36:06 “Бугурт Січ” – viduslaiku cīņu klubs karavīriem un kara veterāniem. 37:30 Komiksam tas palīdz kontrolēt agresivitāti. 40:03 Treniņi mežā. 40:55 Kāds ir tipisks treniņš? 42:12 Sajūtas pēc treniņiem. 42:54 Kāpēc neizvēlējās citu sporta veidu? 43:27 Ar ko treniņi atšķiras no militārās apmācības? 44:21 Konsultācijas pie psihologiem. 45:19 Par cīņu komandā. 46:25 Vai ir līdzības ar cīņām frontē? 47:27 Par iespēju pārlieku aizrauties. 48:20 Komikss kļuvis mierīgāks. 50:36 Viduslaiku cīņu kopiena. 51:36 Vēstures un kultūras aspekts.  53:12 Krievi vienmēr bijuši sliktie. 54:07 Viduslaiku cīņas paliek arvien populārākas. 54:44 Nevajag palikt vienam ar savām problēmām. 55:52 Sarunas beigas. 55:55 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto. 57:47 Rakstiet mums [email protected]  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"It's a wonderful feeling — one of the best I've experienced after fighting at the front," says this week's guest on "The Fuse", a soldier with the call sign Komiks, about his newfound passion for Historical Medieval Battles, or Buhurt. He is a veteran of the Azov Regiment and the 3rd Separate Assault Brigade, having recovered from several contusions, and is currently an instructor in the Ukrainian Armed Forces. Dīvs Reiznieks asked him how medieval battles help him cope with the traumas caused by war. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

«Не потрібно ховатися, навпаки – потрібно показати, що українці борються і протистоять, перемагають і заслуговують на своє місце в спорті», – каже перший гість нового сезону «Запобіжник» у розмові з Rihards Plūme, фехтувальниця Аліна Комащук, чемпіонка паризьких Олімпійських ігор.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

“Nevajag slēpties, tieši otrādi - jāparāda, ka ukraiņi cīnās un viņi pretojas, uzvar un ir pelnījuši savu vietu sportā,” tā, sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" jaunās sezonas pirmā viešņa – Parīzes olimpisko spēļu čempione, paukotāja Alīna Komaščuka.  Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Vai ukraiņu ieiešana Krievijas teritorijā pierādījusi, ka labāk lūgt piedošanu, nevis atļauju?  Kas ir Fils Gordons un kāpēc svarīgāk sekot viņa, nevis Kamilas Harisas izteikumiem?  Ar Ņivu uz vēlēšanu iecirkni - Vācijas galēji labējie turpina nostiprināt pozīcijas. Ko tas nozīmē Ukrainai?    Epizodes gaita: 00:31 Ievads 04:13 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:12 Vai ukraiņu ieiešana Krievijas teritorijā pierādījusi, ka labāk lūgt piedošanu, nevis atļauju? 07:46 Ukraiņi kārtējo reizi pierāda Kremļa “sarkano līniju” neeksistēšanu. To svarīgi apjēgt it īpaši Vācijai. 10:13 Vašingtona bijusi aizdomīgi klusa. 11:19 Kas ir Fils Gordons un kāpēc svarīgāk sekot viņa, nevis Kamalas Harisas izteikumiem? 15:45 Ar Ņivu uz vēlēšanu iecirkni - Vācijas galēji labējie turpina nostiprināt pozīcijas. Kāpēc tās nav labas ziņas Ukrainai? 18:09 NordStream spridzināšanas fakts licis Vācijā daudziem apvainoties uz Ukrainu.  19:36 Aizkulisēs gan sadarbība turpinās.  21:26 Rihards atgādina par mūsu iepriekšējo viesi, kurš šobrīd Ukrainas armijas sastāvā ir Kurskas reģionā. 23:14 Jābūt uzmanīgiem ar informāciju un viedokļiem saistībā ar notikumiem Kurskā  24:00 EXPLAINER: - par Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs. 31:41 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Alīnu Komaščuku - paukotāju, kura Parīzes olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu komandu sacensībās.34:48 Kā Alīna nonāca līdz paukošanai? 36:53 Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Alīna nolēma beigt sportistes karjeru. 37:37 Treneris pierunāja atgriezties 39:37 Vai ir plāns ko darīs pēc karjeras beigām? 40:54 Kas sniedz pozitīvas emocijas ārpus sporta? 41:36 Kā kara laikā mainījusies sieviešu loma Ukrainā? 42:41 Vai apsvēra domu pievienoties armijai? 43:23 Kāpēc neaizbrauca no Ukrainas? 44:56 Daudzi sportisti ārpus Ukrainas izbrauc tikai pirms svarīgām sacensībām. 45:47 Ar ko dalība Parīzes spēlēs atšķīrās no piedalīšanās Rio? 47:05 Emocionāli ir grūti trenēties vai sacensties ārpus valsts, zinot, ka mājās ir karš. 48:19 Zelts Parīzē – pārsteigums pašām un apkārtējiem.  49:07 Emocijas pēc uzvaras. 50:09 Uzvara ļāva klausīties Ukrainas himnu ar citām emocijām, nekā pēdējos gados pierasts. 51:29 Pirms olimpiādes bija baiļu sajūta. 52:35 Spēļu boikotu neatbalstīja, jo velējās parādīt, ka ukraiņi cīnās un uzvar. 55:42 Par Krievijas sportistu piedalīšanos starptautiskās sacensībās. 1:00:36 Par provokāciju pret komandas biedreni Olgu Harlanu. 1:03:48 Par pašas pieļauto kļūdu pirms 2022.gada, nodalot sportu no politikas, par ko šobrīd nākas nožēlot. 1:05:56 Par valsts atbalstu sportistiem. 1:06:52 Par spīti karam, Ukrainā aug laba jauno sportistu paaudze. 1:08:14 Šobrīd skaidrības par pašas nākotni vēl nav.   1:09:13 Sarunas beigas. 1:09:26 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto. 1:11:02 Rihards paliek zem sitiena Dīvu  1:11:53 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

«Каждый шаг на лестнице я воспринимал как шаг, идущий за мной. Это был трудный период, не все справились с ним эмоционально, многие потеряли веру", рассказывает Артем Карякін, гость этой недели, который 8 лет боролся против оккупации как партизан, а сейчас делает это в ряды украинской армии.  Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.  Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

“Jebkurus soļus kāpņutelpā uztvēru kā soļu, kas nāk pēc manis. Tas bija grūts periods, ne visi tika ar to emocionāli galā un daudzi zaudēja ticību,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Artjoms Kariakins, kurš astoņus gadus pret okupāciju cīnījās kā partizāns, bet nu to dara Ukrainas armijas rindās.  Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Turpinās sankciju paplašināšana pret Krieviju; Kāds praktisks labums no Šveicē notikušā Ukrainas miera samita? NATO samits Vašingtonā - Ukrainai svarīgākais politiskais notikums šajā vasarā.    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 02:24 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:12 Turpinās sankciju paplašināšana pret Krieviju. Kāda būs ietekme? 05:15 Kāds praktisks labums no Šveicē notikušā Ukrainas miera samita?  08:04 NATO samits Vašingtonā - Ukrainai svarīgākais politiskais notikums šajā vasarā. 15:31 Neatbildamais jautājums – notikumu attīstība frontē šajā vasarā. 20:16 Atbildot uz lasītāju vēstulēm: par skaņas kvalitāti iepriekšējā raidījumā 21:25 EXPLAINER: Atbildot uz klausītājas vēstuli: cik daudz brīvprātīgo palīdz Ukrainai?  25:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – bijušo partizānu, šobrīd Ukrainas armijas karavīru Artjomu Kariakinu. 27:17 Artjoma dzimto pilsētu Kadijivku jau 2000šo gadu sākumā apsēda no Krievijas iebraukuši cilvēki, kas sevi dēvēja par “Donas kazakiem”. Viņi vēlāk bija vieni no aktīvākajiem Krievijas atbalstītājiem pilsētā. 29:09 Lielākajai daļai vietējo bija vienalga zem kāda karoga dzīvot. 30:16 Kāpēc 2014.gadā vairāk cilvēku piedalījās prokrieviskajās, nevis proukrainiskajās akcijās? 32:09 Krievu spēki Artjoma dzimtajā pilsētā administratīvās ēkās pārsvarā pārņēma, nesastopot nekādu pretestību. 33:37 Kādēļ Ukrainas varasiestādes toreiz neizrādīja pretestību?  36:51 Pēc okupācijas sākuma pilsētā nācās palikt vecāku dēļ. 38:36 Kā izpaudās okupantu īstenotās represijas? 40:03 Anonīma Twitter konta izveide un ziņošana par notiekošo pilsētā. 42:03 Pirmie kontakti ar Ukrainas drošības dienestiem. 43:21 Partizāna pienākumi. 44:57 Informācijas nodošanai tik izmantota Twitter platforma. 45:39 Cik daudz par Artjoma darbošanos zināja ģimene? 46:11 Informācijas nodošana glāba dzīvības. 47:11 Ar okupācijas režīmu nesadarbojās. 47:40 Psiholoģiskais spiediens, veicot partizāna darbības okupācijā ir milzīgs. 50:12 Bīstamākās situācijas. 52:34 Okupācijā uzticības personu loks maksimāli neliels. 53:04 Pēc visa piedzīvotā, arī šobrīd ļoti grūti uzticēties cilvēkiem. 54:34 Krievijas acīs partizānu darbībai nav noilguma. 56:21 Krievijā ir cilvēki, kuri darbojas pret Putina režīmu, taču viņu ir ļoti maz. 57:26 Vai okupētajās teritorijās gaida atbrīvošanu? 59:24 Dzimto pilsētu pameta, kad bija nomira vecāki. 59:55 Pēc pilna mēroga iebrukuma sākumā iestājās teritoriālās aizsardzības spēkos, tad armijā. 1:00:46 Šobrīd nodarbojas ar izlūkošanu. 1:00:56 Ukrainas pārvaldītajās teritorijās Artjomu uzņēma labi. 1:01:55 Kādēļ atklāja savu identitāti? 1:02:40 Krievi zaudējumus neskaita. Bahmutas pieredze. 1:03:38 Noskaņojums armijā. 1:04:14 Sarunas beigas. 1:04:21 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto 1:05:24 Beidzam šo Drošinātaja sezonu, atgriezīsimies septembra sākumā.  1:06:25 Gribat ieteikt kādas izmaiņas nākamajā sezonā? Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Šī ir sezonas pēdējā Drošinātāja epiode. Atgriezīsimies ēterā septembra sākumā.  Rakstiet mums: [email protected]  Saites uz raidierakstu platformām: linktr.ee/drosinatajs  

“Pārsvarā vienības frontē balstās uz voluntieru sagādātajām vai pašu karavīru pirktajām mašīnām. Šī palīdzība ir izšķiroši svarīga. Mums jāsaprot, ka tas viss ir pa īstam. Ja ir iespēja, ir jābalsta,” tā sarunā ar žurnālistu Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis Normunds Kalniņš - zemnieks, kurš izveidojis domubiedru grupu “UA un LV”, kas jau 2 gadus uz Ukrainu ved gan automašīnas, gan citu palīdzību.  Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu? Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā? Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā.   Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:21 Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu? 11:56 Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā? 15:23 Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā. Vai Zeleneskis šauj sev kājā? 20:30 Dīvs par balsojumu ASV pārstāvju palātā, kurā mēģināja apturēt ASV tēriņus NATO vajadzībām. 22:23 EXPLAINER: Cik daudz Krievijas ieslodzīto krituši cīņā par Bahmutu.  25:41 Lielā mērā izsmēluši ieslodzīto resursus, Krievija nu vervē globālajos dienvidos. 26:54  Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia” 28:24 Nupat šķērsota Ukrainas-Polijas robeža, dodoties atpakaļ uz Latviju.  28:48 Šajā reizē uz Ukrainu aizvestas mašīnas, riepas riepu balansieris un īpaši džipi, kas tiks izmantoti kā platformas raķešu palaišanas sistēmām.  31:01 Kā tiek izvēlētas vienības, kurām palīdzēt.  31:48 Vedot palīdzību sanāk būt 10-15 kilometrus no frontes līnijas.  32:40 Nav mērķis riskēt, svarīgi pašiem saprast viņu vajadzības.  33:08 Ko Normunds redz esot blakus frontei. 33:53 Lai saprastu, kas notiek, jāskatās kartē un jāvēro kā virzās fronte. 34:24 Ukraiņu karavīri šobrīd daudz optimistiskāki. Ieroču piegāžu apjomu nevar salīdzināt ar to, kāds bija ziemā. 36:12 Lielākās grūtības rada rotācijas trūkums. 36:56 Frontē jauno mobilizācijas vilni neapspriež. Katrs dara savu darbu.  38:06 Pilsētās par mobilizāciju gan satraucās, jo dzirdēti daudzi sāpīgi stāsti par komandieru neizdarību frontē, kas noved pie nevajadzīgiem zaudējumiem. 40:29 Kā mainās Ukrainas armija? 41:31 Cilvēki, kuri nečīkst ikdienā, ir darītāji arī X stundā. 41:50 Cilvēki nebaudās būt tuvi. Tas ļoti uzlādē. 42:40 Savstarpējā attieksme fenomenāla. 43:15 Vai mediji Latvijā neaizraujas ar Ukrainas un ukraiņu heroizāciju? 45:25 Līdz šim pārsvarā palīdzējuši austrumu frontei, tagad ir doma pievērsties arī dienvidiem.  45:50 Ja agrāk prasīja džipus, tad tagad ņem arī vieglās. Sharan ir lieliski noderīgi. Ja agrāk neņēma benzīna mašīnas, tad tagad ņem arī tās.  46:44 Ja cilvēkiem Latvijā ir iespēja, tad piedāvājiet lietotas mašīnas, pat ar defektiem. 47:22 Kā ASV piešķirtie miljardi ietekmē parasto cilvēku sniegtā atbalsta apmērus? 50:28 Kāda ir voluntieru loma? Ko viņi izdara tādu, ko valstis nevar izdarīt? 50:58 Pārsteidz ka aizmugurē dienestiem ir jaunas mašīnas, bet frontē tādas praktiski nevar redzēt.  51:28 Vienības frontē pārsvarā balstās uz mašīnām, ko sagādā voluntieri. Tas ir izšķiroši svarīgi un rada jautājumus. 53:11 UA un LV niša kopējā palīdzības ainā ir automašīnu sagāde dažādām Ukrainas armijas vienībām. 55:17 Polijas-Ukrainas robežas šķērsošana šobrīd grūtības nesagādā.  58:58 Kas Normundam liek pozitīvi skatīties nākotnē. 1:00:54 Vai latviešiem jābrauc uz Ukrainu? 1:02:38 Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas ir pa īstam. Ja ir iespēja, jāatbalsta.  1:06:04 Sarunas beigas. 1:06:15 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto 1:08:20 “Tavi Draugi” noliktava tukša. Ja iespējams, palīdziet viņiem.  1:09:28 Nākamajā nedēļā intervija ar ukraiņu partizānu.  1:10:05 Rakstiet mums [email protected]  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Visvairāk žēl, ka laiku, ko mums pērk ukraiņi, neizmantojam līdz galam lietderīgi, kaut kā cerot, ka Krievija mainīsies, kas arī ir absolūta ilūzija,” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Kārlis Krastiņš. Viņš ir finansists, zemessargs un labdarības fonda “Support Azov Latvia” kodola dalībnieks, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām. Par gūto pieredzi, redzēto un atziņām Kārli iztaujā Dīvs Reiznieks. Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Cik ļoti Ukrainai atbrīvotas rokas? Vai atbalsts Ukrainai pieaug? Ko sagaidīt no vairākiem starptautiskiem forumiem, kas būs veltīti dažādiem Ukrainas aizsardzības un atjaunošanas jautājumiem? Cīņa pret hibrīddraudiem.   Epizodes gaita:  00:31 Ievads 01:49 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:20 Vairākas valstis beidzot ļāvušas Ukrainai savus ieročus izmantot triecieniem Krevijas teritorijā. Cik tas ir nozīmīgi? 07:50 Tuvākajā laikā gaidāmas vairākas starptautiskas sanāksmes, kurās galvenā loma atvēlēta Ukrainai. Vai no tā būs arī kāds praktisks labums? 12:35 Un Rietumi arvien nopietnāk apsver to, kā atbildēt uz Krievijas īstenoto hibrīdkaru Eiropā. 20:13 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. Putins – ģeniāls stratēģis?  22:17 EXPLAINER: Rihards skaidro ko nozīmē savstarpējās aizsardzības palīdzības līgumi, jeb “ "ilgtermiņa drošības saistības un vienošanās", ko Ukraina divpusēji paraksta ar arvien vairāk valstīm?  26:09 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia” 28:13 Kāpēc Kārlis dara to, ko dara? 28:58 Cilvēki visvairāk grib saprast kāpēc karš vispār sācies un kas Ukrainā notiek šobrīd. 30:09 Ukrainas karavīri neuzdod jautājumu: kad karš beigsies – viņiem mērķis ir uzvara, bet cik tas prasīs laiku vai enerģiju – tas ir otršķirīgs jautājums. 30:38 Kārļa pamatdarbs finanšu jomā. Pats nekad nebija dienējis. Pirmā saistība ar militārajām lietām, iestājoties Zemessardzē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā. 31:49 Tad nejauši sāka palīdzēt Azov. 2022.gadā pārgāja jau uz sistemātiskas palīdzības nodrošināšanu. 32:32 Par Kārļa pārstāvēto organizāciju “Support Azov Latvia” un veidu kā palīdz Ukrainas armijas vienībām. 35:09 Negodīgi cilvēki ir gan Latvijā, gan Ukrainā. 36:05 Mums patīk kārtība un ukraiņi respektē to. 37:37 Kā izvēlaties tos, kurus atbalstīt. 39:56 “Support Azov Latvia” niša ir palīdzība tieši Ukrainas armijai.  41:54 Ir situācijas, kad par labiem gumijniekiem lielāks prieks, nekā par HIMARS bez munīcijas. 42:13 Nogādājam palīdzību tieši rokās. 45:31 Kāda veida palīdzība līdz šim sagādāta visvairāk?  47:00 Kas ir galvenie atbalstītāji? 48:30 Sabiedrības atbalsta intensitāte ir viļņveidīga. Katram sava pieeja. 51:18 Cilvēkiem patīk personīga pieeja. 51:41 Naids aizmiglo acis. Ukrainā daudziem nav naids, bet skaidra apziņa, ka jānogalina tos, kuri atnākuši pie viņiem ar ieročiem rokās. 54:16 Labāk gatavoties ļaunākajam, lai tas nepiepildās. 55:37 Sievai radi Ukrainā. 56:55 Kāpēc katram latvietim ideālā gadījumā būtu vērts aizbraukt uz Ukrainu. 57:35 Latvijā klibo sabiedrības informēšana, lai sabiedrības viedoklis nekrīt galējībās. 58:45 Ukrainas pieredze liecina, ka valsts aizstāvēšanā jāiesaistās arī civilajiem. 59:52 Ukrainas armija ir spēcīgākā Eiropā un ja tā nāk mums palīgā, tas būtu ļoti nozīmīgi. 1:02:01 Riktīgais NATO ir Somija, Baltijas valsts, Polija un Ukraina. 1:03:25 Kā notikumi Ukrainā stiprinājuši aizsardzības industriju Latvijā? 1:05:18 Ukraiņi pērk mums laiku, lai mēs sagatavotos karam ar Krieviju. 1:06:30 Ukraiņu nopirkto laiku Latvija varētu izmantot efektīvāk, it īpaši civilās aizsardzības jomā. 1:08:20 Katram Latvijā būtu jāzina sava loma, gadījumā, ja nāktos aizstāvēties. 1:09:30 Dzīvot Krievijas tiešā pierobežā nozīmē pastāvīgu gatavību būt karā ar Krieviju. Un, jo tu būsi labāk gatavs karam ar Krieviju, jo tu dzīvosi mierā ilgāk.   1:10:06 Sarunas beigas. 1:10:19 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto 1:11:48 Nākamajā nedēļā turpināsim sarunas par latviešu palīdzību Ukrainai.  1:12:12  Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Society is so traumatized by the injustice of war that when it sees corruption, it can create even more discontent and outrage. This means that a full-scale war is also an opportunity to tackle the problem of corruption in Ukraine with even greater resolve." In this episode, Olena Halushka, a board member of the Ukrainian NGO 'Anti-corruption Action Center,' discusses the fight against corruption in wartime Ukraine with co-host Rihards Plūme.  This is a full interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Pilna mēroga karš ir arī izdevība Ukrainā risināt korupcijas problēmu. Sabiedrība ir tik ļoti traumēta ar kara netaisnību, ka brīdī, kad tā redz netaisnību korupcijas formā, tas var radīt vēl lielāku neapmierinātību un sašutumu sabiedrībā. Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šis epizodes galvenā varone - Olena Haluška, nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekle.  Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā? Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā? Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē prvokoācijas uz Eiropas-Krievijas robežām? Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās.    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 02:52 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:05 Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā? 08:18 Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā ļaus ASV? 14:30 Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē provokācijas uz Eiropas-Krievijas robežām. 18:20 Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās. 22:01 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 23:48 Šīs epizodes galvenā tēma – korupcija un cīņa ar to Ukrainā. 25:23 Rihards iedod kontekstu par korupcijas problēmām Ukrainā. 28:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olenu Halušku - nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekli.  30:38 Korupcija un likuma varas trūkums bija tas, kas cilvēkus izveda ielās “Pašcieņas revolūcijā”. 32:25 Janukoviča prezidentūras laikā Ukraina bija ārkārtīgi korumpēta. 32:50 Pēc Maidana no sabiedrības un ārzemju partneriem bija ļoti liels pieprasījums risināt korupcijas problēmu, ko valdībai nācās ievērot. 33:31 Jaunievedumi korupcijas apkarošanā 36:08 Līdz pilna mēroga kara sākumam nepaguva pabeigt visaptverošu tiesu sistēmas reformu.  38:26 Kāpēc uz Prezidenta biroju korupcijas apkarotāji neliek cerības.   40:36 Cik daudz paveikts korupcijas apkarošanā?  44:21 Karš korupcijas apkarošanai ir izdevība. 48:14 Šī brīža galvenie mērķi. 48:41 Uzticības līmenis amatpersonām. 50:20 Visspēcīgākā palīdzība ir nosacījumi Rietumu palīdzībai. 51:59 Korupcija ir bijis Krievijas stratēģiskais instruments Ukrainā un ne tikai Ukrainā. 54:18 Par personīgo saskarsmi ar korupciju. 55:11 Daudz palīdzējusi visu iespējamo procesu digitalizācija. 59:01 Soļi, kas vēl jāsper ēnu ekonomikas apkarošanā. 1:01:16 „Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai” – kā lietussarga organizācija Ukrainas atbalstam nevalstiskajā sektorā. 1:08:01 Kā Ukrainai sasniegt uzvaru? 1:11:02 Nesodāmība iedrošina Krieviju. 1:12:45 Absurdi ir fokusēties uz rekonstrukciju, nevis militāro palīdzību. 1:14:03 Mūsu fokusam jābūt vērstam uz rietumiem. 1:19:25 Šobrīd nekur citur pasaulē cilvēks nevar sasniegt tik daudz, kā Ukrainā, kur esi daļa no vēsturiskām pārmaiņām. 1:21:01 Sarunas beigas. 1:21:09 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto 1:22:13 Padalieties ar šo interviju. 1:23:07 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Density of mine contamination in some parts of Ukraine is simply insane". This is what our guest of the week, Denis Golovetsky, Head of the Operations Department of The HALO Trust in Ukraine, says. In a conversation with Dīvs Reiznieks, he reveals how anti-mining measures are carried out in Ukraine and how important a role of civilians is. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

“Mīnu piesārņojuma blīvums dažās Ukrainas vietās ir vienkārši vājprātīgs,” tā saka mūsu šis nedēļas viesis “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Denisu Golovetskis. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kā norisinās pretmīnēšanas pasākumi un cik būtisku lomu tajā civiliedzīvotāji, kuri pamet citas profesijas, lai kļūtu par atmīnētājiem.  Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  • Vai Ukrainai draudīgā situācija frontē pamudinās Rietumus atbalstīt Ukrainu steidzīgāk?  • Pastiprinās spiediens uz Vašingtonu ļaut Ukrainai pielietot tās ieročus pēc pašas ieskatiem. Vai tas sniegs rezultātu?  • Zelenskis mudina Rietumus karā iesaistīties tiešāk. Vai tas ir reāli?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

«Крымских татар вы найдете в каждом пятом батальоне украинской армии», — говорит Исмаил Курт Умер, крымский татарин, военнослужащий, член ансамбля Вооруженных Сил Украины. В разговоре с Rihards Plūme он раскрывает, что оккупация Крыма — это лишь еще одна запись в списке преступлений Москвы против Крымских татар. Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

“Krimas tatārus nu atradīsiet katrā piektajā Ukrainas armijas bataljonā,” – saka Krimas tatārs, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieks Ismails Kurts Umers. Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš atklāj, ka Krimas okupācija ir tikai kārtējais ieraksts Krimas tatāriem Maskavas nodarīto pāridarījumu sarakstā. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:   Ko Kijivā pēc ilgas pauzes dara ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens? un vai viņa ierašanās palīdzēs Ukrainai frontē?  Krievijā jauns aizsardzības ministrs, un kāpēc tās, iespējams, nav labas ziņas ne Ukrainai, ne mums Latvijā? Gruzijas valdība turpina iet pret savu tautu, ignorē ārzemju partnerus un iedvesmo nedemokrātiskus procesus arī citās valstīs.  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  00:31 Ievads 02:52 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:01 Ko Kijivā pēc ilgas pauzes dara ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un vai viņa ierašanās palīdzēs Ukrainai frontē?  07:49 Maija mēnesis ukraiņiem frontē būs grūtākais, vieglāk varētu palikt pēc Jāņiem. 09:10 Krievijā jauns aizsardzības ministrs, un kāpēc tās, iespējams, nav labas ziņas ne Ukrainai, ne mums Latvijā? 13:30 Gruzijas valdība turpina iet pret savu tautu, ignorē ārzemju partnerus un iedvesmo nedemokrātiskus procesus arī citās valstīs un cenšoties kļūt par Baltkrieviju.  19:17 EXPLAINER: Par Krievijas nodarīto pāridarījumu Krimas tatāriem pēdējā gadsimta laikā, tai skaitā, kopš 2014.gada Krimas okupācijas.  25:16 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieku Ismailu Kurtu Umeru 27:01 Dzīve Krimā pirms 2014. gada okupācijas. 28:12 Kā norisinājās okupācija no aculiecinieka skatu punkta? 29:00 Krimas tatāri prasīja ieročus, lai pretotos, bet Ukrainas varasiestādes nedeva. 29:44 Ukrainas tauta savā zemē ilgi nebija saimniece.  31:03 Krievija Krimas tatārus apspiedusi jau sen, tādēļ daudzi negribēja dzīvot tās sastāvā. 33:04 Kāda situācija Krimā šobrīd? 34:44 Daudzi tatāri no Krimas aizbraukuši, bet kādi ir iemesli tam, ka lielākā daļa palikusi? 35:25 Partizānu darbība Krimā 36:04 Krimas tatāri Krievijas armijā 36:45 Krimā ļoti spēcīgi strādā propaganda un diktatūras režīms. 39:11 Kā mainījusies ukraiņu attieksme pret Krimas tatāriem? 40:58 Krimas tatāri gribētu autonomiju Ukrainas sastāvā. 42:13 Krimu atgriezt Ukrainas sastāvā ir reāli, bet vajadzīga ieroču palīdzība. 43:27 Kāpēc nepalikāt Krimā? 44:16 Ko nozīmē būt dziedātājam Ukrainas armijā? 45:08 Mūzika kā diplomātijas instruments. 46:38 Kādēļ Saūda Arābija piešķīra 100 miljonus pēc Ismaila dziedātas dziesmas? 47:36 Ukrainā dzīvo pusotrs miljons musulmaņu. 49:13 Vai Islāms ir radikāls? 50:54 Uzstāšanās pie kareivjiem un skolās  

Те, кто обвиняют меня в неправильном применении йоги, в том, что мы не должны поддерживать войну, что мы должны инвестировать в мир, развитие и так далее, — это люди, которые на самом деле не сталкивался с войной.  Об этом в беседе с Dīvs Reiznieks говорит главный гость этого выпуска Павло Гончарук.  С помощью йоги он помогает здоровью как мирных жителей, так и военнослужащих, а с помощью йога-марафонов ему удалось собрать значительные средства для Вооруженных Сил Украины. Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.  Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

"Tie, kuri mani apsūdz, ka pielietoju jogu kaut kā ne tā, ka nevajag atbalstīt karu, ka jāieguldās mierā, attīstībā un tā tālāk, - tie ir cilvēki, kuri ar karu reāli nav saskārušies," tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs nedēļas "Drošinātaja" galvenais viesis Pavlo Gončaruks. Viņš, izmantojot jogu, palīdz gan civilo, gan militārpersonu veselībai, kā arī ar jogas maratoniem spējis savāk krietnus līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem.   Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Ķīnas prezidents pēc vairāku gadu pārtraukuma devies vizītēs uz Eiropu. Kādi ir Pekinas nolūki un ko vēlas valstis, kas viņu uzņem? Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina britu ieročus drīkst izmantot arī triecieniem Krievijā. Vai tas pamudinās arī citas valstis dot zaļo gaismu Ukrainai? Eiropas valstu izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem īstenot vardarbīgus sabotāžas aktus Eiropā. Cik nopietni valstis uztver iekšējo drošību un kā cīnīties ar riskiem?    00:31 Ievads 02:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:28 Ķīnas prezidents pēc vairāku gadu pārtraukuma devies vizītēs uz Eiropu. Kādi ir Pekinas nolūki un ko vēlas valstis, kas viņu uzņem? 13:50 Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina britu ieročus drīkst izmantot arī triecieniem Krievijā. Vai tas pamudinās arī citas valstis dot zaļo gaismu Ukrainai? 18:20 Eiropas valstu izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem īstenot vardarbīgus sabotāžas aktus Eiropā. Cik nopietni valstis uztver iekšējo drošību un kā cīnīties ar riskiem? 25:47 ES valstis, kuras apmeklēja pasākumu, kuru Krievijā sauca par Putina inaugurāciju prezidenta amatā. 29:11 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – jogas meistaru Pavlo Gončaruku. 32:12 Joga un karš roku rokā jau ļoti sen. 33:26 Apgarotības tēls jogai lielā mērā radies, kā mārketinga instruments kad tā ienāca Rietumeiropā. 34:49 Pavlo sāka bezmaksas jogas kursus jau pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā.  36:15 Par sekojošo salūšanu  37:06 Kā nodarboties ar jogu, ja aiz loga sprāgst raķetes? 38:47 Kā Pavlo spēja atgūties no salūšanas un kā šī pieredze kļuva par iemeslu jogas maratoniem? 42:49 Ko nozīmē “jogas maratons”? 45:13 Jogas maratons kā veids piesaistīt ziedojumus Ukrainas armijai. 46:21 Jogas maratonu noslēgumu pasākumi klātienē ir īpaši emocionāli. 50:59 Pēc piedzīvotajām krīzēm zina ko darīt, lai tādas neatkārtotos.  52:14 Par sadarbību ar Bruņotajiem spēkiem.  56:04 Kā karavīri atšķiras no civilajiem? 56:52 Par ko saņemts nosodījums Ukrainas jogas kopienā? 59:26 Vilšanās Krievijas jogas entuziastos. 1:00:21 Šobrīd nosoda cilvēkus, kuri izliekas, ka kara nav. Vienlaikus, Pavlo saprot šos cilvēkus, jo līdz 2022. gadam viņš bija tāds pats. 1:02:46 Jogas maratoni turpināsies. 1:03:43 Latvieši ir mīļi aicināti piedalīties.  1:04:49 Cilvēki nenovērtē savas spējas ietekmēt notikumus.  1:06:04 Sarunas beigas. 1:07:04 Uzsaukums jogas entuziastiem Latvijā: pievienojieties Pavlo rīkotajiem jogas maratoniem un nošaujiet trīs zaķus ar vienu šāvienu. 1:09:47 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu un novērtējiet to.      Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Деякі процеси в природі швидко відновляться після збитків, завданих війною, а для інших знадобляться десятиліття чи навіть сотні. Про це журналісту Rihards Plūme каже перший заступник голови Держекоінспекції України Дмитрій Заруба. Він працює в установі, яка веде облік збитків, завданих окупантами.    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.   Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs   

Daži procesi dabā pēc karā nodarīta posta atjaunosies ātri, savukārt citi prasīs gadu desmitus vai pat simtus. Tā žurnālistam Rihardam Plūmem saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Dmitrijs Zaruba, Ukrainas Valsts Vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Viņš strādā iestādē, kas uzskaita okupantu nodarītā posta fiksēšanu.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Pēc priekiem par ASV atbalsta atjaunošanos Ukraina atgriežas realitātē, frontē piedzīvojot izaicinošāko situāciju pēdējo divu gadu laikā. Ko iespējams darīt lietas labā? Sankcijas laikā, kad tās sevi kā efektīvas pierāda, traucējot Ķīnas atbalstam Krievijai;  ASV atvieglo sankcijas pret Krievijas bankām. Kāpēc tā?    00:31 Ievads 03:20 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:22 Pēc priekiem par ASV atbalsta atjaunošanos, Ukraina atgriežas realitātē, frontē piedzīvojot izaicinošāko situāciju pēdējo divu gadu laikā.  04:15 3 galvenās problēmas Ukrainai: karavīru, munīcijas, aizsardzības nocietinājumu trūkums. 05:40 Ukrainai izšķiršanās – atkāpties vai zaudēt karavīrus. 06:59 Aizkulisēs arvien aktīvākas sarunas par cilvēku resursu piesaistīšanu kā arī gaisa telpas aizsardzība no ārpus Ukrainas teritorijas 11:49 Bažās no ASV sankcijām, Ķīnas bankas izvēlas nesadarboties ar Krievijas uzņēmumiem, apgrūtinot tirdzniecību. 15:04 Kāpēc ASV atvieglo sankcijas pret lielākajām Krievijas bankām? 21:07 Rihards norāda uz faktu, ka Krievijā strādājošās Eiropas bankas Krievijas budžetā pagājušajā gadā iemaksājušas 800 000 eiro. 22:17 EKSPLEINER – paskatāmies uz vairāku šajā sadaļā iepriekš apskatīto tēmu attīstību. 22:47 Ukrainas armijas karavīriem liedz pieeju online azartspēlēm. 23:54 “Tā ir kā purkšķināšana kokā” – tā slovāku sabiedrības savāktos 4miljonus eiro nosauca Slovākijas premjers Fico. 24:59 Kāpēc satraukums ārzemēs dzīvojošo, iesaukuma vecuma ukraiņu vidū? Latvija nav definējusi savu nostāju. 27:19 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Dmitriju Zarubu, Ukrainas Valsts Vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, kurš atklāj postījumu apjomu Ukrainas dabai. 29:37 Kādi bija lielākie postījumi Ukrainais dabai pēc iebrukuma 2014.gadā līdz pilna mēroga iebrukumam? 31:08 Kas ir “ekocīds”? 32:10 Kā tiek iznīcināta Ukrainas daba pēc pilna mēroga iebrukuma? 33:00 Kāda ietekme uz savvaļas dzīvniekiem? 34:08 Ietekme uz gaisu un augsni. 35:33 Kā tiek skartas teritorijas ārpus Ukrainas robežām? 36:00 Riski cilvēku veselībai. 36:47 Ietekme uz lauksaimniecību un pārtikas produktiem. 39:03 Ietekme uz aizsargājamajām teritorijām. 40:24 Kā vidi ietekmēja Nova Kahovkas slūžu uzspridzināšana? 42:30 Kā vide spēs atkopties? 45:17 Kādi ir līdz šim fiksētie neatgriezeniskie vides postījumi? 46:02 Visi postījumi tiek reģistrēti. 48:14  Starptautiskā sadarbība. 49:15 Karā piedalās arī vides inspektori. 51:13 Sarunas beigas. 51:15 Pārrunājam dzirdēto 52:21 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu un novērtējiet to. 52:50 Atbildam uz klausītāju komentāriem. 54:49 Aicinām pievērst uzmanību notikumiem Gruzijā.     Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Crazy Blond Estonian. Triinu Perve got this nickname in Ukraine for her unbelievable drive to help several Ukrainian military units, that she has taken under her wing. Only within a year she has collected just under half a million euros. In a conversation with journalist Dīvs Reiznieks, Triinu openly talks about the invisible side of fundraising, as well as how the whole experience has turned her own life upside down.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Trakā igauņu blondīne. Pie šādas iesaukas Ukrainā tikusi igauniete Trīnu Perve. Viņa zem sava spārna paņēmusi vairākas Ukrainas militārās vienības un gada laikā tām ziedojumos vienatnē spējusi savākt tuvu pusmiljonam eiro. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Trīnu atklāti stāsta gan par līdzekļu vākšanas neredzamo pusi, gan to, kā tas sagriezis kājām viņas pašas dzīvi.  Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai? Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai? Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:26 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:48 Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai. 10:17 Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai. Vai tas mudinās Eiropu darīt līdzīgi? Kāpēc ir apgrūtinājumi šajā jautājumā. 14:02 Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt? 18:25 Dīvs nevar saprast vai Krievijas īstenotā GPS slāpēšana ap Kaļiņingradu – nevainīga kaitniecība vai priekšvēstnesis kam nopietnākam?  20:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – igauņu brīvprātīgo Trīnu Pervi, kura gada laikā vairākām Ukrainas militārajām vienībām spējusi piesaistīt ziedojumus vairāk nekā 430 000 apmērā. 23:04 Karš ļoti mainīja Trīnu dzīvi un domāšanu. 24:18 Līdzekļus vāc vienatnē. 25:30 Igaunijā līdzekļu vākšanu apgrūtina skandāls, kurā tika ierauta lielākā Ukrainu atbalstošā NVO 26:30 Pārsvarā visi līdzekļi tiek piesaistīti starptautiski, izmantojot platformu X (bijušo Twitter). 26:48 Par atgriezenisko saiti ar ziedotājiem.  28:06 Sadarbojas ar konkrētām, pārbaudītām vienībām. 33:14 Kāpēc Ukrainas valsts nenodrošina ar visu vajadzīgo savas vienības? 34:10 Šobrīd vairākas vienības atkarīgas no Trīnu savāktās palīdzības. Kā ir nest šo atbildības slogu? 37:42 Esmu perfekcioniste, man patīk pašai kontrolēt situāciju. 38:43 Svarīgi saprast – es atbalstu konkrētas rotas lielajās vienībās.  39:54 Vienībām, kuras ir frontē visu laiku vajadzīgs viss – aprīkojums var tikt zaudēts ātri. 42:00 Zaudēti draugi, kuri nesaprot manu aizrautību ar palīdzību Ukrainai.  44:30 Igaunijā liels nogurums no kara. 44:45 Kā Trīnu nonāca pie septiņām vienībām, ko atbalsta šobrīd? 48:15 Ko nozīmē “oficiālais voluntieris”, ar ko tas atšķiras no parasta brīvprātīgā? 51:13 Jaunas vienības savā paspārnē vairs neņem. 53:00 Kāpēc nomainīja savu smalko dzīvesveidu uz iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, nevis vienkārši pārcēlās tālāk no Krievijas robežām? 54:45 Ar savu darbu aizsargā Igauniju. 54:19 Iepriekšējā saikne ar Ukrainu bija minimāla. 54:50 Par iegūtajiem draugiem. 56:08 Latviešus sastapt nav sanācis. 56:22 Kā cīnīties pret negativitāti internetā? 58:05 Ētiskās izšķiršanās nevietā. “Es pārāk daudz kaunos”. 1:01:02 Baltieši un poļi ukraiņus saprot daudz labāk par rietumniekiem.  1:01:31 Aizbrauciet uz Ļvivu vai Kijivu. 1:04:28 Ieteikumi klausītājiem, kuri gribētu palīdzēt Ukrainai. 1:06:21 Kā karš kājām gaisā sagriezis Trīnu kā cilvēku. 1:07:31 Ja atlaidīsi slikto, ar tevi notiks labas lietas.   1:09:28 Par NAFO. 1:10:52 Gribētos spēt nofokusēties uz vienu lietu, nevis lēkāt starp daudzām dažādām. 1:12:12 Sarunas beigas. 1:12:30 Trīnu twittera profils – tur doties, ja gribat palīdzēt. 1:13:53 Rihards par Slovākijas piemēru, kur ļaudis valsts vietā saziedoja naudu munīcijai Ukrainai. 1:15:38 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.        Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

The guest of this episode is Kolya Sierga - well-known Ukrainian poet, musician, songwriter, TV host and for some time now - officer of the 59th separate motorized infantry brigade. He has created the platform "Cultural Forces of Ukraine " - it's an association of military artists that supports the moral and psychological state as well as the cultural and educational level of the army. The association consists of separate groups that work in all areas of the combat line, as well as in hospitals and rehabilitation centers.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Šajā reizē "Drošinātāja" viesis ir Ukrainā labi zināmais mūziķis, dzejnieks un nu jau kādu laiku arī karavīrs Mikolajs Serga. Viņš izveidojis platformu “Культурні Сили України”, ar kuras palīdzību Ukrainas karavīriem sniegti jau 3700 koncerti un notikuši simtiem dažādi kultūras un izgītojoši pasākumi civiliedzīvotājiem. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka, pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu? Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja Vācijas kanclers Šolcs? Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?  Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai vairāk uzzinātu par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta bruņotajos spēkos, pat riskējot ar savu dzīvību.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

«Коли я навчався, нам казали, що всі важливі події вже відбулися і нічого амбітнішого ніколи не буде. Але ми працюємо з усвідомленням того, що зараз ми живемо в час, коли кожен день може змінити хід історії».  Про це у розмові з кореспондентом Латвійського радіо в Києві Indra Sprance розповів гість цього тижня – історик Національного музею історії України Олександр Лук’янов, який врятував архів найбільшого музею країни в той час, коли він був не зрозуміло, наскільки вдалим був би похід окупантів на Київ, а також зараз збирає свідчення війни. Сьогодні це буденність, але через 100 років вони стануть важливим історичним доказом.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

“Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu,” sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci saka šīs nedēļas viesis - Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs, kurš gan glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, gan arī šobrīd vāc liecības par karu. Šodien tās ir ikdienišķas lietas, bet pēc 100 gadiem būs nozīmīgas vēstures liecības.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai?  Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu?  Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:18 Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai? 11:11 Kristīne skaidro kādēļ pavada Igaunijas aizsardzības ministru vizītē pie ASV militārās nozares ražotājiem Aiovā. 13:34 Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna? 18:13 Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu? 21:55 Slovākijas situācija kā brīdinājums vēlētājiem Latvijā – nedrīkst ignorēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas. 23:48 Ja gribat, lai Kristīne izskaidro kādu jūs interesējošu jautājumu, rakstiet mums: [email protected] 24:49 Atgriežamies pie pagājušās nedēļas lielās intervijas varoņa – Ukrainas desantnieka Ruslana Mokritska. Vai mēs varām savākt naudu vienam dronam?  28:25 EXPLAINER: Tiešaistes azartspēles – sērga frontē. 33:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku Oleksandru Lukjanovu 34:38 Kā karš izmainīja Oleksandra dzīvi. 36:24 Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Ukrainas lielākais muzejs demontēja pastāvīgo ekspozīciju. 38:09 Tobrīd pārņēma vēsturiskuma sajūta. 38:47 Cik daudz eksponātu tika nogādāti drošībā? 39:45 Darbinieki sāka nakšņot muzejā. 43:35 Vai karš nodarījis kādus postījumus muzejam? 46:22 Pēc kaujas vietu atbrīvošanas muzeja darbinieki nolēma veidot jaunu kolekciju, vācot notiekošā kara liecības.  51:04 Pēc 100-200 gadiem šīs būs ļoti nozīmīgas vēstures liecības. 53:14 Šobrīd daudz aktuālāks kļuvis Ukrainas nesenās vēstures laikposms. 54:19 Krimas skitu zelta atgriešana Ukrainai. 55:40 Krieviju motivē sava savdabīgā realitāte. 57:00 Krievija vēlas iznīcināt tos, kas nevēlas tai pakļauties. 57:49 Kā Krievijas iebrukums ietekmējis ukraiņu nāciju? 1:00:16 Vai Ukrainai pietiks spēka izdzīvot kā nācijai? 1:01:42 Sarunas beigas. 1:01:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu. Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, kādēļ par karstu diskusijas tematu Ukrainā kļuvusi karavīru aizraušanās ar azartspēlēm tiešsaistē.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Возможно, вы много слышали о бойцов TikToka, «воюющих» на стороне России. Это будет совсем другая история. Это будет история бойца десантно-штурмового подразделения ЗСУ, который, чтобы проветрить голову, между боевыми вылетами начал снимать кулинарные видеоролики в социальной сети TikTok, где, к своему удивлению, уже собрал более 140 000 подписчиков. В большом интервью этого выпуска Ruslan Mokrytskyi расскажет как о неожиданной славе, так и о том, почему шутки являются важной частью жизни на поле боя.  C Ruslanam поговорил журналист Dīvs Reiznieks. Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

Jūs daudz varbūt esat dzirdējuši par TikTok kareivjiem, kas “karo” Krievijas pusē. Šis būs pavisam cits stāsts. Šis būs stāsts par Ukrainas bruņoto spēku desanta triecienvienības karavīru, kurš, lai izvēdinātu galvu, starp kaujas misijām sāka veidot ēdienu gatavošanas video sociālajā tīklā TikTok, kur, sev par pārsteigumu, savācis nu jau vairāk nekā 140 000 sekotāju. Šīs epizodes lielajā intervijā Dīva Reiznieka saruna ar Ruslanu Mokritski gan par negaidīto slavu, gan to, kāpēc joki ir tik svarīga dzīves sastāvdaļa kara laukā. Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Vašingtonā beidzot manāma kustība. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad?  Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas? Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī?  Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, un konstatēsim cik plaša Krievijas teritorija nu aizsniedzama Ukrainas droniem.    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:15 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:15 Vašingtonā zied sakuras. 04:51 Vašingtonā beidzot manāma kustība arī saistībā ar palīdzību Ukrainai.. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas jaunas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad? 09:11 Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas. 17:34 Francija turpina uzņemt apgriezienus gan diplomātiski, gan militāri 20:25 Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī?  23:30 EXPLAINER: Ukrainas droniem izdodas veiksmīgi triecieni arvien dziļāk Krievijas teritorijā. Cik plaša ir triecienu zona šobrīd un ko Kremlis var darīt, lai stātos pretī arvien sekmīgākajiem Ukrainas triecieniem 27:08 Krievija dronu komplektēšanā labprātīgā piespiedu kārtā iesaistījusi studentus, arī nepilngadīgus. 28:02 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ruslanu Mokritski, kurš ir Ukrainas Bruņoto spēku desanta trieciena vienības karavīrs un pašam par pārsteigumu kļuvis arī par TikTok zvaigzni. 30:18 Vai Ruslana TikTok konts ir pārsteidzošākais visā Ukrainā? Ruslans uzstāj, ka tas parāda ļoti reālu ainu. 31:14 “Gribu atšķaidīt tumsu ar kaut ko pozitīvu” 32:14 Karā piedzīvojot vissāpīgākos mirkļus, nepieciešamība pajokot ir tikai dabiska. 33:25 Kā Ruslans sāka savu kontu, kurā uzsvars uz dažādu ēdienu gatavošanu pauzēs starp kaujas uzdevumiem? 34:25 Video veidošanā iesaistīti arī ieroču biedri, viņu sievas, draudzenes un mātes. 35:45 Pirms publicēšanas, video jāsaskaņo ar komandieri. 37:27 Sekotāju skaits audzis palēnām. 38:49 Par ievainojumu, kas lika iepauzēt uz vairākiem mēnešiem. 42:01 Kāda bija atgriešanās dzimtajā pilsētā Hmeļnickā? 43:07 Kāpēc pieteicās doties karā? 44:58 Par diskusiju ap gaidāmo mobilizāciju. 46:38 Paldies atbalstītājiem Latvijā. Vēl aizvien ļoti vajadzīgas automašīnas un droni, jo tie glābj dzīvības. 49:02 Ko devusi TikTok slava? 51:24 Kā Ruslanu mainījis karš? 52:36 Par šī brīža situāciju kaujas laukā. 53:38 “Novēliet man tikai veiksmi”. 54:30 Sarunas beigas. 54:44 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 55:34 Kā atrast Ruslana TikTok kontu. 56:21 Iesakiet Ruslanam latviešu ēdienu receptes. 56:51 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu. 57:01 Ja iespējams, palīdzam ar mašīnām un droniem 57:27 Atvadāmies.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

"If you have a good heart, if you want to work hard and help people, you can do anything!" says the main guest of this week's episode - Lithuanian-American Rima Žiūraitis, who teaches tactical medicine to soldiers in Ukraine. Her knowledge has saved lives, but the experience gained in the war has changed her own life.  Rima is interviewed by co-host Rihards Plūme. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

“Ja tava sirds ir laba, ja vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko!” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas galvenā viešna – Amerikas lietuviete Rima Žiuraitis, kura Ukrainā karavīriem māca taktisko medicīnu. Viņas zināšanas glābušas dzīvības, bet karā gūtā pieredze mainījusi pašas dzīvi.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām?  Kas ir ASV finansiālā palīdzība Baltijai 228 miljonu apmērā laikā, kad Ukrainai palīdzība nobloķēta jau mēnešiem ilgi?  Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās? ​Tāpat ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, cik iedarbīgi ir Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.   Epizodes gaita:  00:31 Ievads 02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:24 Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 07:32 Vai ASV nostāja neiedrošina Krieviju vēl asiņainākiem triecieniem Ukrainā? 10:32 Kas tā par ASV finansiālo palīdzību Baltijas drošības stiprināšanai 228 miljonu apmērā, kamēr Ukrainai jau mēnešiem ilgi finansējumu nepiešķir? Kristīne skaidro kontekstu. 15:57 Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās un vai labāk būtu jābrauc prom? 22:34 Dīvs un Rihards iesaka noklausīties LR interviju ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu, kas atrodama LSM.lv publikācijā 7.martā ar nosaukumu “Aizsardzības akadēmijas pētnieks Kuzmins: Latvijas drošības sfērā ir pārspīlēta slepenības nostāja”, kurā vairāk tiek runāts par Latvijas spējām aizsargāties. 27:24 EXPLAINER: Plašāk par dronu uzlidojumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 34:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Amerikas lietuviešu mediķi Rimu Žiūraitis, kura taktiskajā medicīnā šobrīd Ukrainā apmāca karavīrus, bet pirms tam nodarbojusies ar humānās palīdzības gādāšanu Ukrainai. 36:04 Kas ir Rima – lietuviete, amerikāniete vai ukrainiete? 37:07 Par Lietuvas atbalsta apjomu Rima ir ļoti lepna. 37:53 Kāpēc viņai, kā amerikānietei, ir kauns. 39:36 Baidens vs Tramps. 40:58 Kāpēc Rima nolēma doties uz Ukrainu? 42:45 Sāka ar ne-letālās palīdzības piegādāšanu. 44:11 Ko draugi saka par Rimas lēmumu doties uz Ukrainu? 44:35 Par ASV sabiedrības “nogurumu” par ziņām no Ukrainas. 45:57 Par komentētājiem Twiterī  49:01 Rima par savu pašreizējo darbu Ukrainā – taktiskās medicīnas apmācību. 49:52 Medicīnai nolēma pievērsties, jo šādu speciālistu Ukrainā trūkst. 50:46 Kā iegūt nepieciešamās zināšanas un sertifikātus? 51:13 Šajā darbā katra diena ir citādāka. 52:54 Kā jaunā nodarbe mainījusi Rimu un viņas dzīvi? 53:56 Prieks par atgriezenisko saiti no karavīriem, kas liecina, ka viņas darbs nav velts. 54:49 Kas ir taktiskā medicīna? 56:55 Cik ilgas ir mācības, lai kļūtu par šādu speciālistu? 57:42 Kādas ir grūtības mācoties un mācot? 58:41 Šo darīs līdz uzvarai. 59:53 Par bīstamākajām pieredzēm, esot Ukrainā. 1:01:07 Kas motivē cilvēkus no citām valstī doties uz Ukrainu? 1:02:10 Ja vēlies doties darīt šādu darbu uz Ukrainu, jādomā ilgtermiņā. 1:03:55 Kā ukraiņus mainījis karš? 1:05:13 Novēliet man veselību un spēku. 1:06:11 Ja tava sirds ir laba un vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko. 1:07:15 Sarunas beigas. 1:07:27 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:09:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Through games and play, children can distinguish between different emotions - some are theirs, and others can be assigned to the characters they create. The aim of this project is to work with children's emotions. To let them understand that, for example, you are allowed to be sad," – says the main guest of this week's episode – artist Kristina Lyulchenko, co-founder of the non-governmental organization „Generation U”, who tells about the project "My doll stories" (“Мої лялькові історії”), which helps refugee children in Kyiv, Kharkiv and the Irish city of Bray using doll and music therapy. Kristina was interviewed by co-host Dīvs Reiznieks.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Pilna epizode (full episode in Latvian): Ar lellēm pret kara sekām | #66 Links to the full version of the podcast can be found here.

“Izmantojot rotaļas, bērni var nošķirt atšķirīgas emocijas – vienas ir viņu, bet citas var piešķirt viņu radītajiem tēliem.  Šī projekta mērķis ir strādāt ar bērnu emocijām. Ļaut viņiem saprast, ka, piemēram, tu drīksti būt skumīgs,” – tā saka Drošinātāja šīs nedēļas galvenā viešāna – nevalstiskās organizācijas „Generation U” līdzdibinātāja, māksliniece Kristīna Ļjuļčenko, kura runās par viņas un kolēģu projektu “Mani leļļu stāsti”, kuros ar leļļu un mūzikas terapijas palīdzību tieši šobrīd tiek palīdzēts bēgļu bērniem Kijivā, Harkivā un Īrijas pilsētā Brejā.   Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: Aizdot, ne dāvināt - vai šī pieeja varētu atgriezt ASV atbalstu Ukrainai? Ko Putins darīs tālāk un kāpēc rietumi nav gatavi atzīt viņu par neleģitīmu līderi? Kāda loma Ukrainas pusē karojošo krievu operācijām Krievijas teritorijā? Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu vai pagājušajā nedēļā ar pompu izsludinātā Eiropas Savienības jaunā palīdzības paka galu galā neizrādīsies apaļa nulle.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Від матроса до солдата. З корабля на фронт. А з фронту на змагання по інший бік океану – у Сполучені Штати Америки. Це історія українського захисника Ігоря Бутенка, який після поранення на фронті та одужання від нього разом з іншими учасниками бойових дій подав заявку на відбір на ветеранські спортивні ігри в США, щоб довести та показати собі та іншим, що таке Україна. і на що здатні українці. З Ігорем розмовляє Rihards Plūme. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sports-karavira-dzive--65.a189372/

No jūrnieka par karavīru. No kuģa uz fronti. Un no frontes uz sacensībām otrpus okeānam - Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir Ukrainas aizstāvja Ihora Butenko stāsts, kurš pēc ievainojuma frontē un tā izārstēšanas kopā ar citiem cīņu biedriem pieteicās atlasei veterānu sporta spēlēm Savienotajās Valstīs, lai pierādītu un parādītu sev un citiem, kas ir Ukraina un uz ko ukraiņi ir spējīgi. Ar Ihoru sarunājas Rihards Plūme.    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: - Kur pēc vairāku mēnešu pārtraukuma ASV pēkšņi atradusi naudu jaunām raķešu piegādēm Ukrainai? - Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Donalds Tramps bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūs vēl vienu reizi? - Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 03:02 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:56 – Kristīne atbild uz Drošinātaja klausītāja Kārļa Krastiņa jautājumu par ASV pieejamajiem finanšu līdzekļiem Ukrainas militārajam atbalstam.  05:18 Kristīne izskaidro Presidential Drawdown authority būtību un norāda uz cīņu starp Balto namu un Pentagonu. 10:02 Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu Donalds Tramps, bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūt vēl vienu reizi? 15:52 Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā? 23:14 Rihards priecīgs par Kristīnes skaidrojumiem 25:15 EXPLAINER: “Sarkanais krusts” Krievijā – Putina režīma pakalpiņš. 33:17 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas aizstāvi Ihoru Butenko, kurš šajās dienās pārstāv Ukrainu ASV Gaisa spēku rīkotajās militāro veterānu sporta spēlēs Teksasā. 36:22 Pirms lielā kara sākuma Ihors bija jūrnieks 37:14 Bruņoto spēku rindās iestājās tūlīt pēc ģimenes nogādāšanas drošībā. 38:48 Sievas radi joprojām okupētajās teritorijās 39:38 Kā tika ievainots? 40:57 Kā norasinājās ārstēšanās? 41:35 Par dzīvi pirms lielā kara. 42:47 Kādēļ nolēma piedalīties sacensību atlasē? 44:09 Cik grūta bija atlase? 45:37 Par puišiem ar kuriem kopā veterānu izlasē. 46:43 Par dalību veterānu sacensībās. 49:38 Cik nozīmīga ir karavīru sportiskā sagatavotība? 50:35 Sports kā karavīra lādiņš. 52:24 Par Ukrainu jāzina visiem. 53:57 Sarunas beigas. 54:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 55:42 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

"If an injured war veteran knows that he can have an intimate partner again; that someone will love him again and he will still be seen as beautiful in the eyes of his partner, it helps to recover from the trauma and build a life the way you want," – that’s how senior project manager of “Resex” project Kateryna Skorokhod explains the reason why a platform that helps wounded Ukrainian warriors return to sex life and relationships was necessary. Kateryna was interviews by co-host Dīvs Reiznieks. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

“Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti. Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: - Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu? - Vācijas nedienas publiskajā telpā turpinās; - Budapeštas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā vadītāja izvēli?  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

«Де б ти не був, навіть якщо це безпечне, мирне середовище, якась частина тебе завжди перебуває в скорботі та тривозі», — каже Ольга Горбенко, українка, яка переїхала з родиною до Німеччини після початку Великої війни. у розмові з Ріхардсом Плумі. Як себе почувати в Німеччині, яке там ставлення до росіян, які там живуть і яке німці розуміють війну і ставляться до українців? Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/beglu-gaitas-vacija--63.a188740/  

“Neatkarīgi no tā, kur atrodies, kaut vai drošībā, mierīgā vidē, tomēr kāda daļa no tevis vienmēr ir bēdās un satraukumā,” tā sarunā ar Rihardu Plūmi norāda Olha Horbenko - ukrainiete, kura pēc lielā kara sākuma ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju. Kā iejusties Vācijā, kāda ir attieksme pret tur mītošajiem krieviem un kāda ir vāciešu izpratne par karu un attieksme pret ukraiņiem? Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: ·       Francijas prezidents neizslēdz Eiropas karavīru parādīšanos Ukrainā. Ko nozīmē šis pārsteidzošais paziņojums?  ·       Vai Francija un Vācija stīvējas par līdera lomu?  ·       Kā Zviedrijas pievienošanās NATO ietekmēs 5. panta realizāciju Baltijā?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

"It's only natural that people under stress and in life-threatening situations feel the urge to reproduce and have children." - this is what the guest of this episode, Ivona Kostyna, who is a co-founder of the largest Ukrainian non-governmental organization that helps war veterans in Ukraine, says in a conversation with host of the podcast, journalist Dīvs Reiznieks. Family planning is just one area where veterans are given practical help by the NGO "Veteran Hub". This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

“Ir tikai dabiski, ka cilvēki, kas ir stresā un dzīvībai bīstamos apstākļos, jūt vēlmi vairoties un radīt bērnus,” tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs epizodes viešņa Ivona Kostina, kura darbojas lielākajā Ukrainas nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz kara veterāniem Ukrainā. Ģimenes plānošana r tikai viena no jomām, kurā veterāniem tiek sniegta gluži praktiska palīdzība padomu veidā. Ar ko nodarbojas Ivonas līdzdibinātā NVO “Veteran Hub” - arī par to šajā epizodē.  Intervija oriģinālvalodā (angļu) klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-vetteran-affairs-in-ukraine--the-fuse-62.a188362/  Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: • Vai Ukrainai ko devusi Minhenes konference? • Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai? • Kas ar Krievijas ambīcijām kosmosā?   Epizodes gaita:  00:31 Ievads 04:46 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:43 Vai Ukrainai ko devusi Minhenes drošības konference?  12:01 Dānijas lēmums atdot visus artilēriju iekustinās pārējos? 15:01 Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai? 17:54 Cik nopietni uztveramas Krievijas ambīcijas kosmosā? 23:22 Rihards plašāk pastāsta par paša piedzīvoto Minhenes drošības konferences aizkulisēs. 25:45 Minhenē Rihards pastrādāja arī Drošinātāja labā. Rezultāts tuvākajās nedēļās. 27:33 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ivonu Kostinu, kura ir Ukrainā lielākās kara veterānu tiesību aizsardzības organizācijas “Veteran Hub” līdzdibinātāja.  29:24 Ivona skaidro kas ir “Veteran Hub”. 32:28 “Veteran Hub” izveidoja jaunu veterānu aprūpes sistēmu, jo iepriekš nekā tāda Ukrainā vienkārši nebija. 34:03 Jau šobrīd gatavojas pirmajai lielajai demobilizācijai, kas atnāks līdz ar kara beigām. Tad sāksies patiesi lielais darbs.  35:41 Atšķirībā piemēram no ASV, kur demobilizācija nozīmē atgriešanos mierīgā dzīvē, Ukrainā, pat atgriežoties mājās, tu esi valstī, kas karo. 36:16 “Veteran Hub” cīnās ar aizspriedumiem par kara veterāniem. 39:07 Darbs nesis rezultātus. 41:23 Mijiedarbība ar valsti 43:07 Atnākot uz “Veteran Hub” filiāli veterānu uzklausa, tam palīdz psiholoģiski, praktiski. Arī palīdz ar iekārtošanos darbā. 45:17 Padomu rokasgrāmatu izdošana par dažādām sadzīviskām tēmām. 46:58 Viena no svaigākajām rokasgrāmatām – par ģimenes pieauguma plānošanu kara laikā. 50:38 Kā ir domāt par ģimenes pieaugumu, cīnoties frontē? 55:50 Kuram grūtāk – tēvam frontē, vai mātei mājās? 58:00 Rietumu pieredze īsti neder, Ukrainas situācijai sava specifika. 1:00:58 Latvijai vērts paskatīties uz ukraiņu pieredzi. 1:01:27 Vai pasaule ir pārāk ļauna vieta, lai pasaulē laistu bērnu? 1:04:20 Sarunas beigas. 1:04:33 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:05:50 Padalieties ar šo raidījumu 1:06:12 Par Navaļnija nāvi, Krievijas opozīciju un cilvēku reakciju uz Navaļnija nogalināšanu. 1:08:39 Dvēseles kliedziens no Pēterburgas pensionāres   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs     

«Все, что знаю, я узнал в интернете. Сначала я делал дроны для армейского подразделения моего отца, но теперь наши дроны летают во всех направлениях». В беседе с Rihards Plūme oб этом рассказывает 16-летний школьник Радомир Тютюнник из Харькива, который в домашних условиях и при поддержке доноров уже изготовил несколько сотен FPV-дронов-камикадзе и отправил их на фронт.  Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/skolnieks-razo-dronus-armijai--61.a188076/

“Visu, ko māku, iemācījos internetā. Sākumā dronus gatavoju tēva armijas vienībai, bet nu jau mūsu droni lido visos virzienos,” tā, sarunā ar Rihardu Plūmi stāsta 16 gadus vecais skolnieks Radomirs Tjutjuniks no Harkivas, kurš mājas apstākļos un ar ziedotāju atbalstu izgatavojis un uz fronti nosūtījis jau vairākus simtus kamikadzes FPV dronus, uz kuru izmantošanu šobrīd, kad samazinājušās ieroču piegādes no Rietumiem, Ukrainas bruņotie spēki liek arvien lielāku uzsvaru. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  • Vai Teilore Svifta varētu kļūt par lielāko palīgu Baltijas un Ukrainas drošībai situācijā, kad Trampa retorika saindējusi Republikāņu partijas domāšanu?  • Munīcijas ražotāji Eiropā beidzot sakustējušies;  • Pasīvisma refleksa sašķobīšanās Vācijā palīdzēs visas Eiropas drošībai un 2025. gadu Ukrainai iekrāso jau daudz rožainākos toņos.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

“Я принялa идею, что могу умереть в любой момент, и это дало мне покой. Что ж, я могу делать то, что хочу — помогать людям, заниматься любимым делом и проживать каждый день на полную катушку. Как последний.” Tak в разговоре с журналистoм  Dīvs Reiznieks рассказала гостья этой недели, инженер-строитель, предприниматель Ольга Лекова, которая 10 лет назад была вынуждена бежать из Донецка и теперь часть своей жизни посвящает устройству бомбоубежищ в разных местах Украины.    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/bumbu-patvertnu-epizode--60.a187767/   Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

"Esmu pieņēmusi domu, ka varu nomirt jebkurā mirklī un man tas ir devis mieru. Nu varu darīt to, ko vēlos – palīdzēt cilvēkiem, strādāt sev mīļu darbu un katru dienu dzīvot pilnībā piepildītu. Kā pēdējo," tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa, būvinženiere, uzņēmēja Olga Lekova, kura jau pirms 10 gadiem bija spiesta bēgt no Doņeckas un nu daļu savas dzīves velta bumbu patvertņu iekārtošanai visdažādākajās Ukrainas vietās. Tāpat raidierakstā plašāk paskatīsies uz situāciju ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā.   Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  • Vēlreiz par kadru maiņu Ukrainas bruņoto spēku vadībā;  • ES beidzot pārvar Ungārijas barjeru un atvēl naudu Ukrainai;  • Kā attīstīsies ASV iekšpolitiskās cīņas un vai Ukraina saņems palīdzību no Vašingtonas?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 01:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:14 Gaidāmā vadības maiņa Ukrainas Bruņotajos spēkos un ne tikai – restarts pats par sevi nav nekas slikts, bet neatbildēti jautājumi pastāv. 07:04 Ko dabūja Orbans par to, ka nebloķēja Eiropas Savienības sagatavoto 50 miljardu palīdzību Ukrainai? 10:22 ES 50 miljardi nav paredzēti militārajai sfēra. Kāpēc tā ir problēma? 11:11 Par Ungāriju vēl dzirdēsim, jo jautājumi, kurus ietekmēt nebūt nav izsmelti. 12:01 ASV iekšpolitikas ietekme uz palīdzību Ukrainai – Kristīne atgādina hronoloģiju.    13:50 Vašingtonā varētu atdzimt ideja, ka militārā palīdzība Ukrainai jāatdala no citiem jautājumiem. 16:42 EXPLAINER: Kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā – pavisam ne rožaina un pilnīga katastrofa.  23:21 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – būvinžinieri un uzņēmēju Olgu Lekovu, kuras sociālā misija ir bumbu patvertņu iekārtošana un mēbeļu ražošana no atjaunojamiem materiāliem tieši bumbu patvertnēm. 25:27 Olga par to kā Krievijas iebrukums viņu pārsteidza Krimā 2014.gadā. 26:13 Atgriežoties Doņeckā viss bija mierīgi, taču jau drīz nācās pamest arī to un pārcelties uz Kijivu. 27:27 Kijivā ieradās bez nekā. 29:19 Par to vai saites ar Doņecku saglabājušās arī šobrid Olga izvēlas nerunāt 29:40 Vai Ukraina varētu izbeigt karu, neatbrīvojusi Krimu, Doņecku un pārējās Kirevijas okupētās Ukrainas austrumu teritorijas? 30:22 Pat ja Doņecka tiktu atbrīvota, Olga vairs negribētu pārcelties atpakaļ uz turieni. 31:38 Pieredzētais 2014.gadā bija sagatavojis Olgas ģimeni 2022.gada notikumiem. 32:43 Apziņa ka rītdiena var nepienākt, dod mieru. 34:35 Kā Olga nonāca līdz idejai atjaunot bumbu patvertnes. 35:50 Šajā procesā konstatēja ka nav pieejamas atbilstošas mēbeles patvertnēm. 37:25 Tika pieņemts šādas mēbeles ražot pašiem 37:56 Par materiālu tika izraudzīts pārstrādāta plastmasa, tādejādi ražošanu padarot arī dabai draudzīgu. 39:47 Patvertņu atjaunošanas un labiekārtošanas darbība auga dabiski. 41:52 Kas ir Olgas klienti? 42:43 Cik daudz un kādu mēbeļu vajadzīgs patvertnēs? 43:55 Šobrīd valsts jau nopietni ķērusies klāt patvertņu uzlabošanai. 44:31 Svarīgi ir ne tikai tas, lai patvertne būtu, bet arī lai tā būtu ērta cilvēkiem. 45:38 Ar savu pieredzi šobrīd dalās arī citās valstīs. 46:20 Kā Latvijā noskaidrot kur agrāk bijušas patvertnes? 47:24 Kāpēc Ukrainā ir cilvēki, kuri izvēlas nedoties uz patvertnēm sirēnu laikā? 49:51 Ļoti iedvesmo cilvēku pateicība pēc patvertņu labiekārtošanas pabeigšanas. 50:57 Kāpēc Olgas uzņēmumos pārsvarā strādā cilvēki, kuri bijuši spiesti pamest savus mājokļus un pārcelties uz Kijivu gluži kā Olgas ģimene? 52:38 Saražotās mēbeles patvertnēm tiek pārdotas par pašizmaksu, bet peļņa tiek gūta no dizaina mēbeļu ražošanas. 53:42 Olgas dzinulis ir izveidot tādu valsti un tādas lietas par ko nebūtu kauns bērna priekšā. 54:44 Lielākā vēlme ir lai tuvinieki būtu dzīvi un veseli. Diemžēl šī ir vēlme kas nav piepildījusies. 55:55 Sarunas beigas. 56:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 58:55 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.   «Никто не рожден для войны. Я тоже нет. Но это момент, когда нужно сделать выбор - искать оправдания, чтобы не идти на войну или пойти и сделать все, чтобы сохранить существование своей страны", - так говорит наш главный герой этой недели - Украинский военнослужащий Андрий Кицелюк, который сейчас восстанавливается в Латвии после серьезной травмы.    C Андрием Кицелюком беседует журналист LR4 Юлия Петрик.    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/neviens-nav-dzimis-karam--59.a187436/   Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

“Neviens nav dzimis karam. Arī es nē. Bet šis ir brīdis, kad tev jāizdara izvēle - meklēt attaisnojumus, lai nekarotu, vai iet un darīt visu, lai saglabātu savas valsts pastāvēšanu,” tā šo brīdi Ukrainas cīņā par brīvību raksturo mūsu šīs nedēļas galvenais varonis - Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Andrijs Kiceļuks, kurš pēc smaga ievainojuma šobrīd atkopjas Latvijā. Ar Andriju sarunājas LR4 žurnāliste Jūlija Petrika.    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šādiem jautājumiem:  • Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni;  • Kā Ukrainas iekšpolitiskie procesi izraisa viļņošanos ārzemēs?  • Ukraiņi atkal pierāda, ka nepakļaušanas Krievijas draudiem dod ievērojamus rezultātus. Šoreiz - izgāžot kremļa īstenoto badināšanas politiku.    Podkāsta gaita:  00:31 Ievads  00:43 Dīvs apstiprina izmaiņas Drošinātāja vadītāju komandā. Tāli Eipuru nomainījis Latvijas Radio ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme. 01:25 Rihards iepazīstina ar sevi. 02:43 Citu lielu izmaiņu šobrīd nav – turpināsim iesākto. 04:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:34 Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni. Kas notiek Vašingtonā, kad kļuvis skaidrs, ka republikāņus prezidenta vēlēšanās visdrīzāk pārstāvēs tieši Donalds Tramps. 09:15 Republikāņiem zudusi interese risināt problēmas, lai priekšvēlēšanās visādas nebūšanas savā labā var izmantot Tramps. 11:33 ASV Ukrainai solītā atbalsta apjomos pirmo reizi nu jau krietni atpaliek no Eiropas. 12:30 Tikmēr no ASV pienākušas labas ziņas militārā atbalsta jautājumā – Ukrainai dos pilnīgi jaunas raķetes, kādas vēl nav pat ASV armijas rīcībā.  14:20 Atkal baumas par to, ka Zelenskis grib atlaist Zalužniju. Neviens nevar to apstiprināt, taču Kristīne norāda, ka šādas lietas ir daļa no politiskā procesa, bet skaidrs, ka šobrīd Ukraina ir zem palielināmā stikla un viss tur notiekošais tiek uztverts ļoti sakāpināti, daudziem meklējot iemeslus kāpēc nepalīdzēt Kijivai. 17:08 Par spīti Krievijas draudiem, Ukraina uzrāda uzteicamus rezultātus graudu eksporta atjaunošanas apjomos, izgāžot Kremļa īstenoto “badināšanas” politiku. 20:00 Ukraina ar savām darbībām atmasko cik tukši var būt Krievijas draudi. Kādēļ Rietumi neiet Ukrainas pēdās? 22:20 EXPLAINER: par ķīmiskajiem ieročiem, ko kara laukā, pārkāpjot parakstītās konvencijas, izmanto Krievija. 26:07 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru, izlūku Andriju Kiceļuku, kurš pēc smagas traumas šobrīd atgūstās Latvijā. 27:19 Šoreiz intervijas autore – Latvijas radio 4 žurnāliste Jūlija Petrika. 28:03 Andrijs par to kā no parasta celtnieka, kurš iepriekš nebija šāvis ne reizes, pēc lielā kara sākuma kļuva par karavīru. 30:11 Dienesta biedru vidū valda īstena brālība. Ukraiņi jau tā draudzīgi, bet karš satuvinājis vēl vairāk.  31:15 Tieši frontē nākusi atklāsme par to, ka ir cilvēki, kas gatavi darīt ko vairāk nevis sev, bet kopējam labumam 33:45 Doties armijā lika tēva instinkts un apziņa, ka tulīt un tagad kaut kas jādara pašam. Nedrīkst gaidīt uz citiem. 34:22 Nav ceļa atpakaļ un tas būtu jāsaprot visiem ukraiņiem. 36:57 Kas nepatīkami pārsteidz Rietumu attieksmē. 39:20 Mēs pacelsim mūsu valsti, bet vispirms jābeidzas šim neprātam. 39:43 Par ievainojumu un izdzīvošanu kara laukā. 40:33 Paldies Latvijai par atbalstu. 41:05 Par kara šī brīža fāzi saskarsmes līnijā. 43:04 Kādi plāni pēc atveseļošanās? 44:09 Ukrainā plāno vērienīgu mobilizāciju. Vai jākaro tikai brīvprātīgajiem? 45:13 Neviens nav dzimis karam. Ja neiesi aizstāvēt savu zemi, tad tevi paverdzinās vai iznīcinās. 46:34 Šis ir laiks, lai tiktu skaidrībā ar to, kas esi.  49:39 Cik motivējošs faktors karošanai ir nauda? 50:27 Rotācijas frontē ļoti dažādas, bieži nesaprotamas. 52:19 Kara ietekme uz veselu vīriešu paaudzi. 53:43 Pie kara, diemžēl, pierod. 55:20 Karš ziemas apstākļos. Ukraiņi labi ekipēti. Notiekošo var uztvert kā savdabīgu tūrismu dabā. 56:32 Ierakumu sveces – mazais prieciņš, kas palīdz. 57:02 Par žurkām ierakumos. 57:35 Ukraiņi ievainotos un nogalinātos kara laukā nepamet.  58:27 Vai palīdzat ievainotajiem Krievijas karavīriem? 59:44 Mums – ukraiņu karavīriem – nav izvēles. Jācīnās līdz pēdējam. 1:01:27 Paldies par silto attieksmi ko esmu piedzīvojis Latvijā. 1:02:18 Sarunas beigas. 1:02:20 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:04:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Annas Lobovas vīrs Oļegs bija starp tiem Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem, kurus apstākļi piespieda doties okupantu gūstā. Diemžēl ziņas par viņa tālāko likteni ir ļoti skopas. Par zināmo, par nezināmo, par emocijām, meklējot un joprojām cerot, ka izdosies atgūt savu vīru un abu bērniņa tēvu - tas būs šīs raidījuma centrālais stāsts, kuru sagatavojusi Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/gaidot-gusta-pazuduso-azovieti--58.a187130/    Citādi gan arī turpmāk viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Annas Lobovas vīrs Oļegs bija starp tiem Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem, kurus apstākļi piespieda doties okupantu gūstā. Diemžēl ziņas par viņa tālāko likteni ir ļoti skopas. Par zināmo, par nezināmo, par emocijām, meklējot un joprojām cerot, ka izdosies atgūt savu vīru un abu bērniņa tēvu - tas būs šīs raidījuma centrālais stāsts, kuru sagatavojusi Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šādiem jautājumiem: • Kamēr daudzi pārmet Amerikai par nepietiekamu palīdzību Ukrainai, ietekmīgajās republikāņu lauku teritorijās ASV līdzīgus pārmetumus dzird par Eiropu;  • Līdz Zviedrijas dalībai NATO nu atliek pārvarēt Ungārijas barjeru. Taču tas nav vienīgais, kas šobrīd ir Budapeštas rokās;  • Vai Latvijā kaislīgas diskusijas par taktiskiem mikrolēmumiem neaizēno lielos stratēģiskos jautājumus valsts aizsardzībā?    Šī ir arī epizode, kad no klausītājiem atvadās Tālis Eipurs, jo beidz darbu kā viens no raidieraksta pastāvīgajiem vadītājiem.    Citādi gan arī turpmāk viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs     

Viņa atvēra skaistumkopšanas salonu, kad visi citi bija aizvērušies. Viņa atvēra salonu, kad lielais karš turpinājās jau devīto mēnesi. Tad sprādziena vilnis izdauzīja visus salona logus, bet viņi atsāka strādāt jau nākamajā dienā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar Kijivas skaistumkopšanas salona “Lu Che” īpašnieci Ļjudmilu Čepižko par to, kā šajā dramatisma un traģēdiju pilnajā laikā kaut uz dažām stundām sievietēm iedot mieru.    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/skaistumkopsanas-salons-kijiva--57.a186830/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Viņa atvēra skaistumkopšanas salonu, kad visi citi bija aizvērušies. Viņa atvēra salonu, kad lielais karš turpinājās jau devīto mēnesi. Tad sprādziena vilnis izdauzīja visus salona logus, bet viņi atsāka strādāt jau nākamajā dienā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar Kijivas skaistumkopšanas salona “Lu Che” īpašnieci Ļjudmilu Čepižko par to, kā šajā dramatisma un traģēdiju pilnajā laikā kaut uz dažām stundām sievietēm iedot mieru.    Savukārt Tālis Eipurs Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šīm aktualitātēm:  • Kāpēc tik ļoti svarīgi, ka Zelenskis klātienē ieradies Davosas forumā?  • Kāpēc var teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu maratons Ukrainai sācies ne pārāk labvēlīgi?  • Cik svarīga ir divu vērtīgu krievu lidmašīnu notriekšana un ukraiņu triecieni tālāk Krievijas iekšienē?    Epizodes gaita:  00:37 Ievads 03:04 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 03:41 Cik ļoti svarīga ir divu vērtīgu krievu lidmašīnu notriekšana un ukraiņu triecieni tālāk Krievijas iekšienē. 07:29 Kāpēc tik ļoti svarīgi, ka Zelenskis klātienē ieradies Davosas forumā.  10:20 Kāpēc var teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu maratons Ukrainai sācies ne pārāk labvēlīgi?  14:36 Dīvs aicina pievērst uzmanību kremļa retorikai, komentējot lidmašīnas notriekšanu – izskatās, ka labāk pateikt, ka vainojama sava tehnika, nevis atzīt, ka ukraiņi spēj dot efektīvus triecienus. 16:01 Tālis un Dīvs komentē republikāņu priekšvēlēšanas 19:19 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kijivas skaistumkopšanas salona “Lu Che” īpašnieci Ļjudmilu Čepižko 22:32 Ļjudmila atklāj, ka pamatdarbs viņai ir saules enerģijas parku būvniecības jomā.  23:24 Skaistumkopšanas salonu kara laikā atvēra, jo citi rajonā bija vienkārši slēgti. 24:19 Nekad nebija domājusi, ka atvērs skaistumkopšanas salonu. 25:09 Salonā strādā meistares, kas pēc lielā kara sākuma pārcēlušās uz Kijivu no Harkivas un Dņipro 26:09 Sievietēm šajā grūtajā laikā jāstrādā, nevis jāsēž mājās. Tā ir daļa no ukraiņu DNS. 27:08 Lēmums nepamest valsti tika pieņemts pirmajā lielā kara dienā. 28:10 Ļjudmila pastāsta par rajonu, kurā atrodas salons. 29:12 Ļjudmila pastāsta par to kāds ir viņas salons “Lu Che” 29:45 Salons kā terapija sievietēm, kas ļauj uz mirkli aizmirsties 32:36 Karš ir galvenā sarunu tēma katru dienu. 35:01 Cilvēku noskaņojums ir: uzvarēt! 35:54 Ļjudmila par 2024.gada 2.janvāra rītu, kad blakus sprāgusi raķete izpostīja dzīvojamo namu, bet sprādziena vilnis nodarīja postījumus arī skaistumkopšanas salonam. 41:59 Vai kara laikā strādā apdrošināšana? 42:21 Par cilvēku solidaritāti pēc sprādziena. 43:38 Viss piedzīvotais dod 100% pārliecību, ka uzsākt šo biznesu bijis pareizais lēmums. 45:14 Ārzemju militārā palīdzība glābj dzīvības. 45:37 Ikdienišķas situācijas trauksmju laikā.  47:46 Arī pie sirēnām pierod. 49:13 Bez ģeneratora strādāt  nevarētu. 49:58 Patriotisma ietekme uz skaistumkopšanu. 51:20 Esam patiesi pateicīgi par palīdzību no Latvijas un citām valstīm. 53:10 Par ko ik vakaru lūdzas Ļjudmila? 57:32 Sarunas beigas. 54:42 Tālis un Dīvs pārrunā dzirdēto. 58:04 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Tālis Eipurs sarunā ar ukraiņu Kamikadzes dronu piloti Valentīnu Korobku, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam.    Epizode pilnā garumā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/dronu-epizode--56.a186525/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Tālis Eipurs sarunā ar ukraiņu Kamikadzes dronu piloti Valentīnu Korobku, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam.    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šīm aktualitātēm:  • Ja Vācija grib kritizēt citas Eiropas valstis, tai pašai jārāda labāks piemērs;  • Vašingtonā šobrīd vismaz trīs tēmas svarīgākas par Ukrainu. Lielāka cerība uz 50 miljardiem no Eiropas Savienības;  • Ukrainā diskusija numur viens šobrīd ir par gaidāmo mobilizāciju. Ukrainai jāmaina pieeja mobilizācijai, ejot prom no padomju laiku tikumiem. Mums svarīgi vērot šo procesu un mācīties;  • Ukrainā saražo vairāk dronus, nekā valsts spēj nopirkt.   Par droniem un to veidiem arī raidieraksta saimnieku sagatavots plašāks skaidrojums.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pirmos dzīves gadus pavadījusi Purvciemā, viņa ar ģimeni pārcēlās uz ASV, izglītību ieguva Jēlā un Kembridžā un nu ir viena no visbiežāk redzamajiem latviešiem vadošajos pasaules ziņu kanālos, daloties ar savu ekspertīzi, tai skaitā skaidrojot Ukrainas izdzīvošanas cīņas nianses. Kas ir Kristīne Bērziņa, kuru jūs pazīstat kā “Drošinātāja” iknedēļas ziņu skaidrošanas guru?  Dīvs Reiznieks noķēra Kristīni, kad viņa uz īsu mirkli bija ieskrējusi Rīgā, lai noskaidrotu Kristīnes dzīves ceļu.   Savukārt Tālis Eipurs Kristīni liks pie ierastā darba, lai viņa izskaidrotu šādas aktuālās tēmas:  • Šis gads Eiropā un pasaulē nāks ar ļoti daudzām parlamentu un valstu līderu vēlēšanām. Ko no tām sagaidīt?  • Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai? • Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā, cīnoties pret Krievijas iebrukumu?   Tāpat, Tālis un Dīvs pavērs priekškaru uz “Drošinātaja” tapšanas aizkulisēm.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs    Epizodes gaita:  00:00 Ievads 01:45 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 03:03 Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā cīnoties pret Krievijas iebrukumu? Svarīgākais nezaudēt pašpārliecinātību. 06:49 Šajā gadā īpaši daudz vēlēšanas Eiropas valstīs un ne tikai. Kādi no tā riski Ukrainai?  10:45 Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai? Svarīgākie izaicinājumi. 13:40 EXPLAINER: Kā tiek gatavots “Drošinātājs” 30:16 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci 31:21 Kas ir Kristīne Bērziņa? 32:40 Kas slēpjas aiz Kristīnes amata nosaukuma? 33:20 Pirmos gadus dzīvoja Purvciemā. 33:56 Vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz ASV, bet vasaras pavadītas Latvijā, Ikšķilē. 35:15 “Man Latvija ir kaut kas īsts.” 36:06 Savu ceļu izglītībā izvēlējusies visnotaļ apzināti. 36:40 Lielākais iespaids – Vaira Vīķe Freiberga un citas spēcīgas latviešu sievietes politikā.  37:04 Latvijā sievietēm nav “stikla griestu”. Šeit viss ir iespējams. 37:41 Vidusskolā mācījās Čikāgā, bet literatūru mācījās latviešu valodā un pārbaudījumus kārtoja Latvijā. 38:24 Nolēma studēt Jēlā pie slavena Aukstā kara eksperta. 39:22 Tēva pāragrā aiziešana kā spīta dzinējspēks 40:17 Jēlā bija grūti, izaicinoši, visi cīnās un arī atbalsta. Tas citādi, nekā citās prestižās universitātēs.  42:22 Vienlaicīgi studēja gan vēsturi, gan politoloģiju. 42:54 Bakalaura darbu Jēlā rakstīja par rokmūzikas ietekmi uz atmodu Latvijā un Nordstream 45:15 Pēc Jēlas bija jāpelna nauda, strādājot Juristu firmā Ņujorkā, taču atnāca finanšu krīze un apjausma, ka šī laikam nebūs īstā nozare. 46:34 Ieiešana politikas sfērā 48:00 Ko nozīmē studēt Kembridžā? 49:19 Tālāk uz Berlīni kopā ar vīru, kur turpinājās pētījumi par Krievijas gāzes ietekmi Vācijā, kas noveda pie jaunām iespējām. 52:58 Vīra darba dēļ pāris gadi tika pavadīti starp Briseli un Maskavu. 54:05 Pandēmijas laikā ar ģimeni pavadīja Latvijā. Vīrs iemācījies latviešu valodu, bet dēls šobrīd dzīvojot ASV, tālmācībā mācās arī Brocēnu vidusskolā.  55:43 Darba piedāvājumi no Latvijas nav bijuši. 56:41 Darbs Valsts konkurētspējas komisijā pie valsts prezidenta. 57:57 Kristīnes attiecības ar Ukrainas tēmu. Izprast situāciju palīdzēja dzīvošana Maskavā. 1:00:26 Ja skatās no Vašingtonas, tad Eiropa visa ir viena. “Parīzes Eiropa” vai “Berlīnes Eiropa” ir kaut kas pilnīgi cits. 1:02:27 Latvietes faktors eksperta darbā – ieguvums ASV, bet mīnuss dažās citās auditorijās, pirmkārt jau rietumeiropas uzņēmēju vidū. 1:05:36 Kāpēc daudzi rietumeiropas uzņēmumi tulīt pēc kara beigām būs atpakaļ Krievijā. 1:06:04 Vai “ekspertu” komūnā ir dalīšanās pēc ģeogrāfiskā principa? 1:08:05 Kādus cilvēkus varam saukt par “ekspertiem”? 1:09:49 Darbs ar informācijas avotiem.  1:12:12 Domnīcu viens no galvenajiem uzdevumiem: veidot telpu viedokļu apmaiņai. 1:13:17 No kurienes nāk Maršala fonda finansējums? 1:13:40 Kas ir eksperta””  darbs? 1:14:14 Kristīne atsakās ieteikt konkrētus ekspertus, grāmatas vai informācijas avotus. Lūk, kāpēc. 1:15:49 Vai pareizi, ka Latvija nobloķējusi Krievijas informācijas (propagandas) avotus? 1:16:44 Jāklausās Drošinātājs! 1:18:25 Kristīne prognozē ātrāko termiņu kad karš Ukrainā būs beidzies. 1:19:00 Sarunas beigas. 1:19:30 Tālis un Dīvs reflektē par dzirdēto. 1:20:03 Nākamajā epizodē kamikadzes dronu pilote no Ukrainas. 1:20:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!     

Tālis Eipurs iztaujās, kādas konservu ražotnes līdzīpašnieci Hersonas pievārtē. Šis būs stāsts par vellišķīgu apņemšanos neļaut karam sagraut ģimenes izlolotu uzņēmumu, spēju atgriezties un strādāt par spīti neskaitāmiem apdraudējumiem.    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/hersonas-tomatu-atdzimsana--54.a186038https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/hersonas-tomatu-atdzimsana--54.a186038/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Tālis Eipurs iztaujās, kādas konservu ražotnes līdzīpašnieci Hersonas pievārtē. Šis būs stāsts par vellišķīgu apņemšanos neļaut karam sagraut ģimenes izlolotu uzņēmumu, spēju atgriezties un strādāt par spīti neskaitāmiem apdraudējumiem.   Savukārt Dīvs Reiznieks Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām: - Ukrainas sekmīgie triecieni pa Krievijas militāro arsenālu kā atbilde kritiķiem un fatālistiem; - F16 iznīcinātāji beidzot Ukrainā? Kāda būs to ietekme? - Vācu “Bild” brīdina, kad Krievija varētu īstenot jaunu uzbrukumu Eiropai, un Kristīne skaidro, kāpēc šādai versijai netic; - Turcijā atsākusies kustība jautājumā par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Cik raita tā būs?    Podkāsta gaita: 00:00 Ievads 01:00 Par šo epizodi. 03:17 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 04:16 Ukrainas sekmīgie triecieni pa Krievijas militāro arsenālu ir kā laba atbilde kritiķiem un fatālistiem 07:21 F16 iznīcinātāji beidzot Ukrainā? Kāda būs to ietekme? 09:30 Vācu “Bild” brīdina kad Krievija varētu īstenot jaunu uzbrukumu Eiropai un Kristīne skaidro kāpēc šādai versijai netic  11:16 2024.gads būs “gaidīšanas gads”. 12:40 Turcijā atsākusies kustība jautājumā par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Cik raita tā būs? 16:12 EXPLAINER: Cik liela ir Krievijas Melnās jūras flote? Un cik daudz no tās Ukraina jau spējusi iznīcināt. 21:13 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Marinu, kura drošības apsvērumu dēļ negribēja, lai viņas uzvārds būtu publisks. Marina ir līdzīpašniece konservu rūpnīcā pie Hersonas, kas smagi cieta Krievijas uzbrukumā un okupācijas laikā, taču, pēc teritorijas deokupācijas tika atgūta un darbība tajā jau daļēji atjaunota.   24:15 Marina iepazīstina ar sevi, savu ģimeni un ģimenes uzņēmumu, kas ir ģimenes dzīves centrā. 28:50 Lai eksportētu produkciju, ražotnes jauda pagaidām par mazu. 31:26 Marinas 22.februāra stāsts.  36:34 Marinai vecākus nācās gluži vai ar viltu dabūt laukā no ražotnes. 37:28 Tēvs nosirmoja trijās dienās. 39:35 No okupētās Hersonas ne visi spēja izkļūt dzīvi. 40:50 Notikumiem ražotnē varēja sekot līdzi arī pēc okupācijas sākuma, taču tikai līdz brīdim, kad teritorijā iebrauca tanks. Tad visi sakari pārtrūka. 42:31 Iebrucēji plaukstošu uzņēmumu pārvērta par parādniekiem, metodiski iznīcinot visu iespējamo. Un tā notika ar ļoti daudziem. 43:51 Vecāki turas kā tērauds. 44:25 Tēvs nav pārtraucis strādāt nevienu dienu! 45:45 Ko ieraudzīja tad, kad varēja atgriezties ražotnē? 49:17 Ko nozīmē birokrātija kara laikā -  51:30 Lai arī ir iespēja izvest uzņēmumu uz drošākām teritorijām, tēvs no šādas iespējas atteicās. 53:20 Ražotne bija kā vietējā dzīvības oāze 55:15 Kā ar darbiniekiem? 56:25 Kur tiek iegūti dārzeņi pārstrādei, ja vietējie lauki zemniecībai bīstami? 58:56 Ukraiņu prece Latvijas veikalos. 1:00:00 Vai konservu ražotāji jūt, ka gadu mija Ukrainā šogad tiks svinēta? 1:01:17 Jebkāda palīdzība šobrīd zelta vērtē un netiks aizmirsta. 1:03:00 Ļoti daudzi uzņēmumi relocējušies. 1:05:10 Mēs bijām krievvalodīgie, lojālāki Krievijai, nekā vajadzētu, taču tagad ienīstu Krieviju. 1:07:32 Vēlos tikai uzvaru.  1:09:46 Sarunas beigas. 1:10:30 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto. 1:13:31 Nākamajā epizodē lielā saruna ar mūsu pašu Kristīni Bērziņu 1:14:52 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Ko Ziemassvētkos vēlās piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatore Inna Ačkasova, kura ir šīs nedēļas galvenā viešņa. Viņas pārstāvētā organizācija apkopo bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem.    Kā ukraiņi svin Ziemassvētkus un kad – arī par to šajā epizodē.    Pilnā epizode klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sveta-mikolaja-briezi--53.a185794/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko Ziemassvētkos vēlās piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatore Inna Ačkasova, kura ir šīs nedēļas galvenā viešņa. Viņas pārstāvētā organizācija apkopo bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem.    Kā ukraiņi svin Ziemassvētkus un kad – arī par to šajā epizodē.   Savukārt Tālis Eipurs Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām: • Kāpēc nav prātīgi ticēt Putina izteikumiem, ka Krievija netaisās uzbrukt NATO • ko nozīmē Apvienotās karalistes apņemšanās atbalstīt Ukraiņus cīņā par Melno jūru. • Kad amerikāņu uzņēmumi varētu sākt ražot ieročus pašā Ukrainā. • Kāpēc Ukraiņiem ir pamats cerēt uz ASV daudzmiljardu palīdzību, pat ja tā nesen senātā noraidīta?    Epizodes gaita:  00:00 Ievads 01:05 Šī būs tāda Ziemassvētku epizode. 02:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 03:48 Kāpēc Ukraiņiem ir pamats cerēt uz ASV daudzmiljardu palīdzību pat ja tā nesen senātā noraidīta? Ukraina nav aizmirsta Vašingtonā. 05:38 ASV ieroču ražotāji ieinteresēti sadarbībai ar Ukrainu. 08:40 Kāpēc nav prātīgi ticēt Putina izteikumiem, ka Krievija netaisās uzbrukt NATO 11:36 Ko nozīmē Apvienotās karalistes apņemšanās atbalstīt Ukraiņus cīņā par Melno jūru.  14:43 EXPLAINER: Ziemassvētki Ukrainā – politiskais aspekts 19:10 Ziemassvētki Ukrainā – kādas ir viņu tradīcijas? 21:37 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Innu Ačkasovu – labdarības projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatori  22:36 Tetjana saka, ka ir gan briedis, gan darbīgais Svētā Mikolaja palīgs 23:01 Svētais Mikoljs piedzīvojis atgriešanos. Padomju laikos viņu izstūmis bija Salavecis. 25:20 Inna iepazīstina ar nevalstiskās organizācijas “Ukrainas robežas” darbību, kas aizsākās pēc 2014.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un bija partneris daudzām starptautiskajām palīdzības organizācijām austrumukrainā. 26:24 projekts “Svētā Mikolaja brieži” radās pēc piefrontes brīvprātīgo mudinājuma, lai Ziemassvētku laikā radītu turienes bērniem svētkus. 27:30 Pirmajā gadā tika saņemtas 1200 bērnu vēstules, kuras viņi sūtīja Svētajam Mikolajam lūdzot kādu konkrētu dāvanu Ziemassvētkos. Un tik pat cilvēku atsaucās, nopērkot šīs dāvanas.  28:14 Brīvprātīgie šīs dāvanas nogādāja bērniem, pie reizes sarīkojot svētku pasākumu.  28:50 Cilvēkus, kuri piesakās piepildīt bērnu vēlmes saucam par “brīnumdariem”. 29:14 Pēc pilna mēroga iebrukuma vietas, kur voluntieri brauca iepriekš tika ātri okupētas vai nopostītas. Tāpēc nācās bērnus meklēt pa visu valsti. 31:50 Lielākā atšķirība no pagājušajiem Ziemassvētkiem ir iespēja doties uz Harkivas reģiona deokupētajās teritorijās.  34:15 Kas ir cilvēki, kuri paliek pie frontes un nebrauc prom? 35:47 Bērni, kuri piedzīvojuši okupāciju nekad labprātīgi nekļūs par krievijas sastāvdaļu. 37:12 Ko darīt, kad saproti, ka bērnu vēlmes nav realizējamas? 38:36 Kas ieraugāms piefrontes bērnu acīs? 39:27 Kā bērni raksta vēstules Svētajam Mikolajam? 40:36 Šogad vēstules uzrakstījuši 2000 bērni. 41:10 Ko bērni prasa visbiežāk? 43:04 Šo projektu pavada brīnumi 44:35 Kā cilvēki var piepildīt bērnu sapņus – kā tas notiek tīri tehniski? 48:50 Kad dāvanas sagādātas, voluntieri dodas pie bērniem un sarīko īpašus svētkus.  49:20 Svētais Mikolajs ir bēdīgs, jo nevar izpildīt bērnu vēlēšanās. 50:42 Šo svētku mērķis ir atgriezt bērniem bērnību. Bērnība nevar pagaidīt, kad beigsies karš. 51:15 Svētais Mikolajs nomainījis sarkanu mēteli uz zilu un tā nav nejaušība. 52:18 Ukrainas bērnus ļoti iepriecinās dāvanas no Latvijas. 54:05 Pati Inna pēc iespējas ātrāk gaida uzvaru.  55:04 Sarunas beigas. 55:10 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto. 59:15  Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Kā ar bērniem runāt par karu, kā karš to mainījis un kā situāciju labāku cenšas padarīt Ukrainas dakteri-klauni, kuriem savu atbalstu snieguši arī viņu kolēģi Latvijā. Tālis Eipurs sarunājas ar Tetjanu Gridu, kura ir psiholoģe un psihoterapeite, Harkivas Psiholoģijas pētījumu fonda vadītāja, kura kā “Apelsīnīte” ar visu sirdi nodevusies Daktera klauna idejai.    Pilnā epizode latviešu valodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/apelsinite--dakteris-klauns-harkiva--52.a185459/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs     

Kā ar bērniem runāt par karu, kā karš to mainījis un kā situāciju labāku cenšas padarīt Ukrainas dakteri-klauni, kuriem savu atbalstu snieguši arī viņu kolēģi Latvijā. Tālis Eipurs sarunājas ar Tetjanu Gridu, kura ir psiholoģe un psihoterapeite, Harkivas Psiholoģijas pētījumu fonda vadītāja, kura kā “Apelsīnīte” ar visu sirdi nodevusies Daktera klauna idejai.    Savukārt Dīvs Reiznieks Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām:  • Vai NATO ietvaros nākotnē Baltija būs vairāk saistīta ar Poliju un Vāciju, nevis Ziemeļeiropu? • Kas patiesībā slēpjas aiz skandalozajiem virsrakstiem par Orbāna sazvērstībām Vašingtonā? • Kā republikāņi sit Baidenam, bet trāpa ukraiņiem?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance sarunājas ar Mikolu Kulebu - nevalstiskās organizācijas "Save Ukraine" jeb “Glābiet Ukrainu” vadītāju. Šī organizācijas nodarbojas ar Ukrainas bērnu atgriešanu mājās no Krievijas vai okupētajām teritorijām, kā arī no karadarbības zonām.    Pilnā epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/cina-par-nolaupito-bernu-atgriesanu--51.a185121   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance sarunājas ar Mikolu Kulebu - nevalstiskās organizācijas "Save Ukraine" jeb “Glābiet Ukrainu” vadītāju. Šī organizācijas nodarbojas ar Ukrainas bērnu atgriešanu mājās no Krievijas vai okupētajām teritorijām, kā arī no karadarbības zonām.    Savukārt Tālis Eipurs Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām:  • Kāpēc Ungārijas iespējamais veto Eiropas palīdzībai Ukrainai un uzaicinājumam uz iestāšanās sarunām izskatās kā diezgan reāls scenārijs?  • Kāpēc ASV aug vilšanās sajūta par Ukrainai dotās naudas atbilstošu izmantošanu?  • Kāpēc ir pamats bažām par Putina vizīti Tuvajos Austrumos?   Dīvs Reiznieks skaidros, kāpēc Ukrainas aizsardzības industrijas uzraudzība nonākusi bijušā dzelzceļa priekšnieka rokās.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Tāļa Eipura sarunas biedrene Anastasija Vereščinska atklās, kā karš Ukrainā veicinājis atjaunīgo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī ļaus uzzināt, kā projekts “Energy Act for Ukraine” palīdz ar saules baterijām aprīkot skolas un slimnīcas Ukrainā un pie viena ir izdevīgs arī iniciatīvas atbalstītājiem un ziedotājiem.    Pilna epizode ar interviju latviešu valodā šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/ar-saules-paneliem-pret-iebrucejiem--50.a184803/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Tāļa Eipura sarunas biedrene Anastasija Vereščinska atklās, kā karš Ukrainā veicinājis atjaunīgo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī ļaus uzzināt, kā projekts “Energy Act for Ukraine” palīdz ar saules baterijām aprīkot skolas un slimnīcas Ukrainā un pie viena ir izdevīgs arī iniciatīvas atbalstītājiem un ziedotājiem.   Savukārt Dīvs Reiznieks noskaidros, kādēļ Kristīni Bērziņu īpaši bažīgu dara nākamajā gadā gaidāmie politiskie procesi Eiropā un ASV. Un ko darīt mums laikā, kad pie varas Eiropā arvien vairāk nāk Ukrainai nedraudzīgi politiķi.   Tāpat Dīvs uzrunās latviešu brīvprātīgos no “Ganta Fonds”, kuri ir ceļā uz Ukrainu ar ļoti īpašu sūtījumu – Latvijā no nulles izveidoto pārvietojamo zobārstniecības kabinetu. “Jāved tiešām vērtīgas mantas. Nevar braukt ar adītām zeķēm un priecāties par to,” saka viens no fonda valdes locekļiem Artūrs Kristlībs.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Kaujas laukos rūdītie ukraiņu karavīri – īsti lauvas – viņa priekšā mēdz pārvērsties par bailīgiem jēriņiem. Viņš ir Sergejs Bass – zobārsts, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu, lai ik nedēļu dotos ārstēt karavīru zobus blakus frontes līnijai. Sarunā ar Dīvu Reiznieku gan par motivāciju, gan grūtībām un mīlestību, kas ceļā jāsatiek ne reizi vien.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Kaujas laukos rūdītie ukraiņu karavīri – īsti lauvas – viņa priekšā mēdz pārvērsties par bailīgiem jēriņiem. Viņš ir Sergejs Bass – zobārsts, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu, lai ik nedēļu dotos ārstēt karavīru zobus blakus frontes līnijai. Sarunā ar Dīvu Reiznieku gan par motivāciju, gan grūtībām un mīlestību, kas ceļā jāsatiek ne reizi vien.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kad Ukraina var cerēt uz jauno ASV atbalsta paketi?  • Kāpēc migrantu pūļus uz Krievijas robežas ar Somiju nopietni jāuztver arī Latvijā;  • Par jauniem šķēršļiem Zviedrijas ceļā uz NATO;  • Un kāpēc Krišjānim Kariņam vai Kajai Kallasai ir maz cerību kļūt par NATO vadītāju.   Podkāsta gaita:    00:00 Ievads 03:48 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidrot aktualitātes. Šoreiz uzmanības centrā šādas aktualitātes: 03:50 Kad Ukraina var cerēt uz jauno ASV atbalsta paketi? 10:08 Kāpēc migrantu pūļus uz Krievijas robežas ar Somiju nopietni jāuztver arī Latvijā. 13:27 Par jauniem šķēršļiem Zviedrijas ceļā uz NATO 14:32 Un kāpēc Krišjānim Kariņam vai Kajai Kallasai ir maz cerību kļūt par NATO vadītāju 18:15 Tālis papildina ar jaunākajām ziņām no ASV, kas liecina, ka Kallasa sevi lieliski parādījusi vizītē ASV. 19:27 EXPLAINER: Ukrainas Aizsardzības ministrijā kadru tīrīšana turpinās. Šoreiz uzmanības centrā kara medicīnas apstāvētāji. Karalaukā samilzusī tēma beidzot sadzirdēta prezidenta kabinetā. Solās pārmaiņas.  21:07 Dīvs iepazīstina ar šīs nedēļas lielās intervijas varoni – zobārstu Sergeju Bassu no Odesas, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu, lai ik nedēļu dotos uz piefrontes zonām un ārstētu karavīru zobus pilnīgi bez maksas. 23:14 LIELĀ INTERVIJA ar Sergeju Basu – zobārstu ar 20 gadu pieredzi, vairāku zobārstniecības klīniku īpašnieku Odesā.  23:42 Sergejs iepazīstina ar sevi. Par savu klīniku, brīvprātīgā zobārsta darbu 2014.gadā. 24:48 Par došanos uz piefrontes zonām un grūtībām atrast piemērotas telpas, lai varētu ārstēt karavīrus, kas noveda pie lēmuma izveidot mobilo zobārstniecības kabinetu. 25:52 Projekta nosaukuma “Zubaisters” saknes sniedzas Ukraiņu mitoloģijā. 26:42Kabinets uz riteņiem aprīkots ar mūsdienu tehnoloģijām, lai nodrošinātu tādu pat pakalpojumu klāstu kā Sergeja privātajā klīnikā Odesā.  27:35 Pateicoties Odesas apkārtnes lielajiem zemniekiem, izveidots jau otrs Zubaisters. 28:26 Līdz nesenam laikam armija zobu veselībai faktiski nepievērsa uzmanību, taču nu situācija sāk uzlaboties. 29:56 Dienā pieņem 20-30 pacientus. Tas ir ļoti daudz. 30:40 Sergejs pastāsta par to kā tiek komplektēta iebraucienu komanda. 31:54 Cik tuvu frontei viņi dodas? 32:50 Sākotnēji armija nebija pretimnākoša viņu vēlmei labot karavīru zobus. 35:20 Ziemā apdraudējums zobu veselībai krietni pieaug. 36:29 Pēc tam, kad savu darbu padarījuši pirmajās armijas vienībās, tālāk viņu slava jau izplatījās ātri. 38:13 Mutes veselības standarti ir, taču ilgu laiku ignorēti. 39:38 Frontē jāsniedz viss iespējamais pakalpojumu klāsts. 42:24 Kā atšķiras parastā no “militārās” stomatoloģijas? 46:44 Kā tiek nolemts kurp doties šajās brīvprātīgajās misijās? 47:30 Kā armijnieki rūpējas par zobārstu drošību? 48:53 Kā drošsirdīgie kareivji mainās kad jāiet pie zobārsta? 50:04 Kā “savākties” pēc 24h garajām maiņām? 50:33 Sergejs saka, ka braucieni un fronti sagādā milzum daudz pozitīvā. 51:55 Karavīri noguruši, bet apņēmības pilni uzvarēt.  52:57 Sergejs turpinās savu misiju līdz uzvarai  53:31 Finansē šo misiju paši  54:17 Aicina palīdzēt citiem projektiem 55:40 Pēc kara labprāt vēlētos atbraukt uz Latviju. Tās palīdzība ir pamanīta un novērtētu. 56:06 Pēc uzvaras Odesā vajadzētu izveidot Zubaistera muzeju. 56:50 Intervijas beigas + Dīvs un Tālis reflektē. 59:35 Sarmīte kļuvusi par Ukrainas armijas seržanti un atsūtījusi kādu īpašu sveicienu.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Tālis Eipurs sarunāsies ar cilvēku, kurš personiskā traģēdijā ir spējis atrast pamatu tālākai dzīvei jeb spējis to izmantot savā un arī citu labā. Dzirdēsit sarunu ar bijušo Ukrainas armijas helikoptera pilotu, kuram dzīve jāpavada ratiņkrēslā, bet tagad viņš ir psihologs, kurš palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Tālis Eipurs sarunāsies ar cilvēku, kurš personiskā traģēdijā ir spējis atrast pamatu tālākai dzīvei jeb spējis to izmantot savā un arī citu labā. Dzirdēsit sarunu ar bijušo Ukrainas armijas helikoptera pilotu, kuram dzīve jāpavada ratiņkrēslā, bet tagad viņš ir psihologs, kurš palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Vai Trampa nākšana pie varas varētu novest pie ASV spēku atvilkšanas no Eiropas?  • Ko nozīmē Vācijas apņemšanās dubultot palīdzības apjomus Ukrainai?  • Kā Izraēlas - Palestīnas karš kaitē Ukrainas cīņai par brīvību?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 02:55 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa atbild uz “Drošinātāja” klausītāja jautājumu par to vai Trampa nākšana pie varas varētu novest pie ASV spēku atvilkšanas no Eiropas? 06:16 Nepieciešamība Eiropai rūpēties par savu aizsardzību ir milzīga. 07:00 Vai demokrātam Eiropa rūp vairāk nekā republikānim? 10:07 Vācija it kā grasās dubultot palīdzību Ukrainai. Cik ticami tas ir? Vai vācija kļūs par drošības garantu Eiropā? 12:34 Izraēlas – Palestīnas jautājums noņem uzmanību no kara Ukrainā. Bīstama tendence, jo neatrisināmi jautājumi aizēno lielus, stratēģiskus draudus. 16:13 EXPLAINER: Dīvs atrod ko pozitīvu: Kijiva pusotru mēnesi netika piedzīvojusi mierīgas naktis, kad nav skanējušas gaisa uzlidojumu brīdināšanas sirēnas.  18:53 Tālis iepazīstina ar šīs nedēļas lielās intervijas varoni – Serhiju Titerenko 24:56 LIELĀ INTERVIJA ar Serhiju Titerenko - bijušo Ukrainas armijas helikoptera polotu, bet tagad - psihologu Haličinas rehabilitācijas centrā.  21:38 Serhijs iepazīstina ar sevi. 23:40 Serhija detalizēts stāsts par to, kā dienestā guva dzīvi mainošos ievainojumus, kas viņu piekala pie ratiņkrēsla 36:08 Brīdī, kad vajag upurēt dzīvību, baiļu nav  37:20 Grūtākais seko vēlāk. 42:40 Saasināta taisnīguma sajūta. 44:12 Vai psihologu darbs ietekmē to, kas notiek frontē? 49:10 Kas aizrauj tagad, psihologa darbā? 51:41 Tas, ka pats ir kara veterāns, kurš piesiets pie ratiņkrēsla pavisam izmaina pacientu attieksmi 54:15 Citu valstu palīdzība šajā jomā ir nepārvērtējama 56:25 Ukraiņu speciālisti uzkrājusi milzu pieredzi un labprāt dalīsies savās zināšanās ar ārzemju kolēģiem  58:30 Kādu iespaidu uz sabiedrību atstās karš? 1:02:55 Intervijas beigas  1:04:36 Nākamajā nedēļā runāsim ar zobārstu, kurš frontē karavīriem labo zobus. 1:05:43 Rakstiet mums, dalieties. Līdz nākamajai reizei!    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Pasaules līmeņa picu meistara pagatavota svaiga pica pie frontes zonas esošajiem karavīriem? Tieši šāds jau kādu laiku bijis slavenā ukraiņu picu meistara Vitālija Kološica sapnis. Atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku viens no simts labākajiem sava meistara arodiem pasaulē stāsta ne tikai par to, kas redzams kareivju acīs pēc viņa picas notiesāšanas, bet arī par karu kā vēsturisku iespēju, ko ukraiņi gaidījuši gadsimtiem ilgi. Піцайоло с світового рівня готує свіжу піцу на передовій для військових? Саме такою була мрія у відомого українського фахівця з приготування піци Віталія Колошиця. У відвертій розмові  з Дівсом Рейзнієксом один із сотні найкращих у своєму ремеслі майстер розповідає не лише про те, що бачив в очах солдат після  частування його піцою, але  й про війну, як історичну можливість, яку українці чекали упродовж  століть.   Все найголовніше про війну в Україні в одному місці – в новому епізоді випуску подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), який виходить повністю латиською мовою.    

Pasaules līmeņa picu meistara pagatavota svaiga pica pie frontes zonas esošajiem karavīriem? Tieši šāds jau kādu laiku bijis slavenā ukraiņu picu meistara Vitālija Kološica sapnis. Atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku viens no simts labākajiem sava meistara arodiem pasaulē stāsta ne tikai par to, kas redzams kareivju acīs pēc viņa picas notiesāšanas, bet arī par karu kā vēsturisku iespēju, ko ukraiņi gaidījuši gadsimtiem ilgi.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc Ukrainas armijas virspavēlnieka Zalužnija vēstījums par kara ieiešanu jaunā posmā un palīdzības prasīšana nav bijis pārāk veiksmīgs gājiens?  • Kāpēc nemierīgā situācija un Ķīnas agresīvie manevri ūdeņos ap Taivānu un Klusajā okeānā rūpīgi jāvēro arī Ukrainas kontekstā?  • Kāpēc joprojām nevar teikt, ka Ukrainu gaida drošs ASV finansiāls atbalsts karā pret Krieviju?    Bez tam Dīvs nolasa vienu no 50 esejām, kas publicēta nule kā latviski iznākušajā Ukrainas inteliģences eseju krājumā "Ka-ra-stā-vok-lis".   Podkāsta gaita: 00:00 Ievads 3:30 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidro kāpēc Ukrainas armijas virspavēlnieka Zalužnija vēstījums par kara ieiešanu jaunā posmā un palīdzības prasīšana nav bijis pārāk veiksmīgs gājiens. 07:49 Kāpēc nemierīgā situācija un Ķīnas agresīvie manevri ūdeņos ap Taivānu un Klusajā okeānā rūpīgi jāvēro arī Ukrainas kontekstā. 11:07 un kāpēc joprojām nevar teikt, ka Ukrainu gaida drošs ASV finansiāls atbalsts karā pret Krieviju, laikā kad palīdzību gaida arī Izraēla. Kristīne skaidro ASV iekšpolitiskās nianses.  16:07 Dīvs un Tālis komentē Kristīnes komentāru par Zalužnija izteikumiem un spriež par dažādajiem redzējumiem un dažādiem skatu punktiem, kā arī pārspriež komentētāju lomu ekspektāciju veidošanā. 19:05 pieteikums lielajai intervijai ar Vitāliju Kološicu (Віталій Колошиць) – Ukrainā slavenu picu meistaru, kurš nolēmis doties tūrē pa piefrontes zonu, lai uz Ukrainas karavīriem uz vietas ceptu augstākā labuma svaigu picu. 22:10 Neliels ieskats aizkulisēs un stāsts par to kā DĪvs pirmo reizi kādu intervēja ukrainiski.   24:56 LIELĀ INTERVIJA ar Vitāliju Kološicu. 25:50 Vitālijs iepazīstina ar sevi. 26:47 Vitālijs par to, kā restorāni palīdzēja sākot no pilna mēroga kara pirmajām dienām, ēdinot gan militārpersonas, gan cilvēkus, kuri Krievijas iebrukuma dēļ, bija spiesti pamest savus mājokļus. 27:37 Par picu gatavošanas meistarklasēm bēgļu bērniem. 27:55 Kā radās ideja par picu gatavošanu karavīriem frontē. 29:42 Vairāk par picas krāsni uz riteņiem.  30:38 Pirmajā braucienā plānots pagatavot 1000 picu, bet līdz pavasarim 10 000. 31:05 Vitālijs vēlas būt pēc iespējas tuvāk frontei. 32:02 Picas krāsns veidota tā, lai būtu ļoti izturīga.  32:32 Picas gatavošanā izmantos augstākās kvalitātes produktus.  34:10 Kāda ir karavīru reakcija uz viņu acu priekšā ceptu picu armijas daļā? 35:05 Karavīri šobrīd ir nobijušies, noguruši, bet vēlme uzvarēt nav zudusi. 35:53 Smieklīgi dzirdēt kādu Kijivā, kurš sūdzas par nogurumu darba dienas beigās. 36:04 Vitālijs stāsta par Ukrainas rekordiem, kas viņam pieder un kāpēc tādi tiek organizēti.  38:29 Satraukums par brīvprātīgo, ziedojumu un palīdzības sarukšanu. 39:10 Mūsu uzdevums sagraut korupciju 39:47 Kādēļ pats nav frontē? 40:45 Par patriotismu un pofigismu. Par Ukrainas politisko dzīvi, kas iepriekš nemudināja būt patriotam un šī brīža motivāciju nepamest valsti. 44:15 tieši mums būs jāatjauno Ukraina.  45:22 Kāda bijusi kara ietekme uz Vitālija dzimto pilsētu valsts rietumus. 47:02 Baltijas atbalsts Ukrainā tiek ļoti novērtēts. 48:34 Restorāni kara laikā – kāpēc tiem jābūt? 50:10 Krievija nepiespiedīs mūs sēdēt pagrabos un raudāt. 51:29 Kā Latvijas picu meistari var palīdzēt? 52:40 Vēlos tikai uzvaru. 53:25 Vai Vitālijam ir sava picas firmas recepte? 54:20 Pēc kara beigām vēlos atvērt savu picēriju. 54:50 Kāpēc intervija nebija krievu valodā? 55:33 Intervijas beigas  57:17 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!  58:19 Dīvs lasa rakstnieces un gleznotājas Hristinas Venhriņukas eseju “Šis karš ir uz mūžīgiem laikiem, dzirdi, Sofī” no Ukrainas intelektuāļu eseju apkopojuma grāmatas  "Ka-ra-stā-vok-lis" Māras Poļakovas tulkojumā    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Viņš cenšas būt maksimāli objektīvs, bet arī pozitīvs savos vēstījumos. Viņš par "jūtūberi" Džordžiju kļuva gandrīz vai nejauši, bet nu viņš kļuvis par uzticamas informācijas avotu daudziem angliski runājošajiem, kuri vēlas uzzināt objektīvu informāciju par Ukrainas cīņu pret iebrucējiem. Tas ir Georgijs Ivanovs, kurš dzimis Latvijā, bet nu dzīvo Dānijā un "YouTube" kanālā nopelnīto ziedo Ukrainas brīvības cīnītājiem. Ar Georgiju sarunājas Tālis Eipurs.   Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā: • Vai Eiropa spēs reaģēt uz Krievijas un Ķīnas draudzības nostiprināšanos?  • Vai nogurstot no sekošanas līdzi karam Ukrainā, pasliktinām paši savu drošības situāciju?  • ASV pārstāvju palāta beidzot tikusi pie Spīkera - kāpēc tas svarīgi Ukrainai?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 1:40 Klausītājs, kurš ieteica šīs nedēļas viesi, paskaidro kāpēc tieši Georgijs būtu interesants sarunas biedrs. 8:57 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidro kāpēc Ukrainai svarīgi, ka ASV Pārstāvju palātā beidzot apstiprināts spīkeris un kādas tam būs sekas.  12:30 Vai Eiropa spēs palielināt palīdzības apjomu Ukrainai 13:01 Baltijas jūrā pārrauto kabeļu sāgas turpinājums 17:25 Vai Eiropa spēs reaģēt uz Krievijas un Ķīnas draudzības nostiprināšanos? 19:35 EXPLAINER: Kāpēc nepālieši karo Ukrainas – Krievijas kara abās frontes pusēs? 24:39 pieteikums lielajai intervijai ar Georgiju Ivanovu, kurš plašākai publikai angliski runājošajā pasaulē. pazīstams kā YouTube kanāla “Ukraine Matters” izveidotājs un autors.  26:39 LIELĀ INTERVIJA ar Georgiju Ivanovu. 27:07 Georgijs par izaugšanu Rīgā un pārcelšanos uz Dāniju mācību dēļ. 27:24 Pirmā iepazīšanās ar Ukrainu.  28:10 Ukrainā iepazinās arī ar savu nākamo sievu, kuras ģimene kādu laiku bija spiesta dzīvot okupācijā. 28:53 YouTube karjera sākās nejauši. Sākotnēji ierakstīja video, lai izksaidrotu notiekošo Ukrainā saviem draugiem. 30:17 šobrīd Georgijam maza saikne ar Latviju. 31:05 Dažādās Georgija saknes.  32:14 Strādā uz angliski runājošo auditoriju. 33:00 YouTube kanālā nopelnīto ziedo Ukrainai.  34:40 Saikne ar militārām institūcijām 36:10 Kas ir Georgija YouTuvbe raidījumu niša? 38:30 “Mums pieeja tikai sliktai un ļoti sliktai informācijai” – Georgijs par to kā izvērtē informācijas avotus un kā apkopo informāciju, ko stāstīt tālāk. 42:14 Daudziem rietumniekiem “Ukraine Matters”ir kā šovs, kurā uzzināt, kas tad pagājušajā nedēļā noticis Ukrainā. 43:17 Ukraina centusies piedāvāt sadarbību propagandas nolūkos. 44:25 Kas ir Georgija informācijas avoti un pūles ko viņš pieliek, lai tos izvērtētu. 46:15 Tiešie avoti Ukrainā. 47:50 Kāpēc svarīgas ir tendences. 49:01 Georgija ieteikumi klausītājiem kā novērtēt informācijas avota uzticamību. 50:16 “YouTube kanāla veidošana atņem laiku ģimenei, hobijiem. 51:20 Troļļu uzbrukumi ir ikdiena ar ko jāsadzīvo. Nāves draudi tiek saņemti regulāri. 52:25 Kā sakārto saturu, ko stāstīt skatītājiem.  53:57 Par 8 stundu tiešraidi, kad Prigožina spēki devās uz Maskavu. 56:49 Šis karš ātri nebeigsies. Šobrīd redzam kara trešo daļu – maratonu. 59:42 Kāds ir pesimistiskākais scenārijs? 1:00:52 Optimistiskais scenārijs. 01:01:37 Latviešu versiju savam kanālam veidot nav plānā. 01:02:21 “Man neko nevajag, palīdziet Ukrainai.” 01:02:34 Intervijas beigas 01:02:50 Tālis cenšas izprast vai 100-200 000 skatījumu vienam video skaitās daudz. 01:05:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Atkritumu šķirošana kara laikā? Dīvs Reiznieks uz sarunu aicinājis Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja “Zero Waste” kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa saka ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam. Kāpēc tā – par to lielajā intervijā.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc ASV prezidenta Džo Baidena nesenā uzruna ir tik svarīga ne tikai Ukrainas un Izraēlas, bet arī Baltijas valstu drošībai?  • Par cik reālu pēdējo šķērsli Zviedrijas ceļā uz NATO var kļūt Ungārija?  • Cik nopietni uztverami izteikumi par iespējamo Baltijas jūras slēgšanu naidīgām valstīm?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:20 ASV prezidents Baidens beidzot runā par palīdzību Ukrainai un Izraēlai. Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa ko svarīgu pateica, un norāda, ka Baltijas pieminēšana bijusi pārsteigums. 08:50 Turki vairs nepretojas NATO dalībai NATO, pēdējais klupšanas akmenis Ungārija, kas turpina “izcelties”? 10:55 Vai pēc Krievijas vai Ķīnas iespējams veitkajām ļaunprātībām tiks slēgta Baltijas jūra, par ko runājis Latvijas prezidents? Kristīne norāda, ka šeit varbūt noticis tikai tests kam lielākam. 15:20 EXPLAINER: Vai tiešām trešdaļa Ukrainas armijai paredzētās humanitārās palīdzības ir nozagta? Dīvs pēta kādu sensacionālu ziņu un norāda, ka jo šokējošāk kas izklausās, jo uzmanīgākam jābūt. Tas apliecinājies arī šoreiz.   22:13 pieteikums lielajai intervijai ar Natāliju Gajecku, kura ir Mariupoles eko aktīvistu organizācijas “Zero Waste” vadītāja.  25:29 LIELA INTERVIJA ar Natāliju Gajecku 25:35 Ko nozīmē eko aktīvisms kara laikā? 26:30 Eko aktīvismam Natālija pieķērās 2019.gadā Mariupolē, kas šobrīd ir noārdīta un okupēta. 30:32 Ko atbild cilvēkiem, kuri saka, ka vispirms karš jāuzvar un tad varēs domāt par dabu. 32:12 Projekti, kurus izdevās realizēt līdz okupācijai – ieviesa atkritumu šķirošanu Mariupolē. Nodarbojās ar sabiedrības izglītošanu. 36:01 24.februāris visu apturēja un lika pamest pilsētu. 38:16 Kas tagad notiek Mariupolē? 41:08 Nātālijas dzīvoklis izdīvoja, taču tagad to ieņēmuši Krievijas atvesti uzbeku celtnieki. 42:47 Mariupoles “atjaunošana” – Potjomkina sādža? 44:25 “te ir jaunie Soči,” – saka no Krievijas atbraukušie. 45:33 Pilsētā ir iznīcība, ēkas tiek nojauktas, slēpjot kara noziegumu sekas.  47:10 Natālija par darbu šobrīd – nu strādā, lai zaļāku padarītu Ukrainas viesmīlības nozari.  49:15 Kāpēc šīs nozares uzņēmējiem svarīgi domāt par ekoloģiju pat kara laikā? 51:08 Daudzi dzīvo ar pārliecību, ka svarīgi ir ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidoties un kļūt labākiem. 51:55 Cilvēki vairs negrib pievērst acis uz netaisnību. 53:45 Kā varētu palīdzēt Latvijas eko aktīvisti.  54:20 Ko novēlēt personīgi? 54:42 Intervijas beigas 55:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Atkritumu šķirošana kara laikā? Dīvs Reiznieks uz sarunu aicinājis Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja “Zero Waste” kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa saka ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam. Kāpēc tā – par to lielajā intervijā.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc ASV prezidenta Džo Baidena nesenā uzruna ir tik svarīga ne tikai Ukrainas un Izraēlas, bet arī Baltijas valstu drošībai?  • Par cik reālu pēdējo šķērsli Zviedrijas ceļā uz NATO var kļūt Ungārija?  • Cik nopietni uztverami izteikumi par iespējamo Baltijas jūras slēgšanu naidīgām valstīm?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:20 ASV prezidents Baidens beidzot runā par palīdzību Ukrainai un Izraēlai. Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa ko svarīgu pateica, un norāda, ka Baltijas pieminēšana bijusi pārsteigums. 08:50 Turki vairs nepretojas NATO dalībai NATO, pēdējais klupšanas akmenis Ungārija, kas turpina “izcelties”? 10:55 Vai pēc Krievijas vai Ķīnas iespējams veitkajām ļaunprātībām tiks slēgta Baltijas jūra, par ko runājis Latvijas prezidents? Kristīne norāda, ka šeit varbūt noticis tikai tests kam lielākam. 15:20 EXPLAINER: Vai tiešām trešdaļa Ukrainas armijai paredzētās humanitārās palīdzības ir nozagta? Dīvs pēta kādu sensacionālu ziņu un norāda, ka jo šokējošāk kas izklausās, jo uzmanīgākam jābūt. Tas apliecinājies arī šoreiz.   22:13 pieteikums lielajai intervijai ar Natāliju Gajecku, kura ir Mariupoles eko aktīvistu organizācijas “Zero Waste” vadītāja.  25:29 LIELA INTERVIJA ar Natāliju Gajecku 25:35 Ko nozīmē eko aktīvisms kara laikā? 26:30 Eko aktīvismam Natālija pieķērās 2019.gadā Mariupolē, kas šobrīd ir noārdīta un okupēta. 30:32 Ko atbild cilvēkiem, kuri saka, ka vispirms karš jāuzvar un tad varēs domāt par dabu. 32:12 Projekti, kurus izdevās realizēt līdz okupācijai – ieviesa atkritumu šķirošanu Mariupolē. Nodarbojās ar sabiedrības izglītošanu. 36:01 24.februāris visu apturēja un lika pamest pilsētu. 38:16 Kas tagad notiek Mariupolē? 41:08 Nātālijas dzīvoklis izdīvoja, taču tagad to ieņēmuši Krievijas atvesti uzbeku celtnieki. 42:47 Mariupoles “atjaunošana” – Potjomkina sādža? 44:25 “te ir jaunie Soči,” – saka no Krievijas atbraukušie. 45:33 Pilsētā ir iznīcība, ēkas tiek nojauktas, slēpjot kara noziegumu sekas.  47:10 Natālija par darbu šobrīd – nu strādā, lai zaļāku padarītu Ukrainas viesmīlības nozari.  49:15 Kāpēc šīs nozares uzņēmējiem svarīgi domāt par ekoloģiju pat kara laikā? 51:08 Daudzi dzīvo ar pārliecību, ka svarīgi ir ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidoties un kļūt labākiem. 51:55 Cilvēki vairs negrib pievērst acis uz netaisnību. 53:45 Kā varētu palīdzēt Latvijas eko aktīvisti.  54:20 Ko novēlēt personīgi? 54:42 Intervijas beigas 55:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

“Es esmu dinamo, kas griežas un tur arī rodas tas spēks,” tā par nenogurstošo palīdzības vākšanu Ukrainai saka fonda “Uzņēmēji mieram” vadītāja Laura Skrodele. Viņas vadītā nevalstiskā organizācija ir viens no jaudīgākajiem starpniekiem starp Latvijas cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, un Ukrainu, kur šī palīdzība tik ļoti vajadzīga. Sarunā ar Tāli Eipuru Laura atklāj gan ikdienas darba ritmu, gan paver priekškaru uz motivāciju, kādēļ viņai šis darbs šķiet tik svarīgs.   Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • vai gaidāms trešais pasaules karš?  • ko Kijiva var sagaidīt no Vašingtonas, kad nu tai jāpievērš uzmanība arī notikumiem Izraēlā;  • kādēļ jauna ēra Polijas politikā ir labas ziņas Ukrainai.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Divu jauniešu stāsti par dzīvi okupētajā Mariupolē, izkļūšanu no tās un atmiņām, kas paliks uz mūžu. Intervijas tapušas sadarbībā ar Ukrainas radio “Kultūra”.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc Volodimirs Zelenskis pēc Hamāss teroristu pēkšņā uzbrukuma Izraēlai brīdina, ka šobrīd notiekošais ir “lielāki draudi nekā pasaule to apzinās”, un kāpēc tieši Ukrainai ir svarīgi uz ko tādu norādīt?  • Kāpēc, pretēji bažām, notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  • Un kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas?   Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 04:430 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē Hamas iebrukuma Izraēlā ietekmi uz notikumiem Ukrainā 09:26 Vai notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  11:46 Kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas? 15:36 Ukrainai paredzētie ieroči Hamas rokās? Krievijas īstenotā dezinformācijas kampaņa. 20:45 pieteikums lielajai intervijai ar jauniešiem no Mariupoles  22:15 LIELA INTERVIJA ar Mariju Filipčenkko (intervijas autori: Radio “Kultūra” Ukrainā) 22:38 Marija par kara sākumu 23:58 Kāpēc sāka rakstīt dienasgrāmatu? 25:30 Spilgtākās atmiņas, kas piedzīvoti okupētajā Mariupolē 26:42 Lēmums par pilsētas pamešanu 27:45 Kā notika aizbraukšana no Mariupoles 28:34 Ko ņēmāt līdzi? Žēl, ka nepaņēma fotogrāfijas. 29:35 Krievi palaida ārā, lai arī bija bailīgi brīži 30:25 Kad varēja atviegloti uzelpot? 31:30 Vēlāk devās uz Poliju  32:00 Ko jaunu par sevi es atklājusi? 32:40 Dienasgrāmatu vairs nerakstu 33:04 Daudzi sapņi mainījušies 33:52 LIELA INTERVIJA ar Vladislavu jeb Vladu Pjatinu-Ponomarenko 34:14 Kara pirmajās dienās saprata, ka jāmaina domāšana un notiekošais jāuztver kā datorspēle. 35:54 Nolēmu filmēt visu notiekošo 36:59 Tēvs palīdzēja filmēt 38:09 38:Kāpēc nosaukums “Imagine” 39:09 Tikai esot Eiropā, pa īstam novērtēju cik lieliska pilsēta bija Meriupole 40:05 Vienā mirklī Mariupole pārvērtās no hipsteru pilsētas par izdzīvošanas pilsētu 40:35 75 dienas okupētajā pilsētā 42:40 Par dzīvošanu pagrabā  44:32 Pagrabā, par spīti visam, daudzi bija prokrieviski noskaņoti. Tas bija pretīgi. 47:50 Pilsētas vadība par iedzīvotājiem nedomāja 48:50 Kas notika, kad pilsētu okupēja? 50:00 Šobrīd plānoju filmu, kas balstīta uz manu grāmatu 51:33 Intervijas beigas 52:30 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!     Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Divu jauniešu stāsti par dzīvi okupētajā Mariupolē, izkļūšanu no tās un atmiņām, kas paliks uz mūžu. Intervijas tapušas sadarbībā ar Ukrainas radio “Kultūra”.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc Volodimirs Zelenskis pēc Hamāss teroristu pēkšņā uzbrukuma Izraēlai brīdina, ka šobrīd notiekošais ir “lielāki draudi nekā pasaule to apzinās”, un kāpēc tieši Ukrainai ir svarīgi uz ko tādu norādīt?  • Kāpēc, pretēji bažām, notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  • Un kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas?   Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 04:430 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē Hamas iebrukuma Izraēlā ietekmi uz notikumiem Ukrainā 09:26 Vai notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  11:46 Kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas? 15:36 Ukrainai paredzētie ieroči Hamas rokās? Krievijas īstenotā dezinformācijas kampaņa. 20:45 pieteikums lielajai intervijai ar jauniešiem no Mariupoles  22:15 LIELA INTERVIJA ar Mariju Filipčenkko (intervijas autori: Radio “Kultūra” Ukrainā) 22:38 Marija par kara sākumu 23:58 Kāpēc sāka rakstīt dienasgrāmatu? 25:30 Spilgtākās atmiņas, kas piedzīvoti okupētajā Mariupolē 26:42 Lēmums par pilsētas pamešanu 27:45 Kā notika aizbraukšana no Mariupoles 28:34 Ko ņēmāt līdzi? Žēl, ka nepaņēma fotogrāfijas. 29:35 Krievi palaida ārā, lai arī bija bailīgi brīži 30:25 Kad varēja atviegloti uzelpot? 31:30 Vēlāk devās uz Poliju  32:00 Ko jaunu par sevi es atklājusi? 32:40 Dienasgrāmatu vairs nerakstu 33:04 Daudzi sapņi mainījušies 33:52 LIELA INTERVIJA ar Vladislavu jeb Vladu Pjatinu-Ponomarenko 34:14 Kara pirmajās dienās saprata, ka jāmaina domāšana un notiekošais jāuztver kā datorspēle. 35:54 Nolēmu filmēt visu notiekošo 36:59 Tēvs palīdzēja filmēt 38:09 38:Kāpēc nosaukums “Imagine” 39:09 Tikai esot Eiropā, pa īstam novērtēju cik lieliska pilsēta bija Meriupole 40:05 Vienā mirklī Mariupole pārvērtās no hipsteru pilsētas par izdzīvošanas pilsētu 40:35 75 dienas okupētajā pilsētā 42:40 Par dzīvošanu pagrabā  44:32 Pagrabā, par spīti visam, daudzi bija prokrieviski noskaņoti. Tas bija pretīgi. 47:50 Pilsētas vadība par iedzīvotājiem nedomāja 48:50 Kas notika, kad pilsētu okupēja? 50:00 Šobrīd plānoju filmu, kas balstīta uz manu grāmatu 51:33 Intervijas beigas 52:30 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Mēģinu darīt visu, lai Ukraina uzvar šo karu," tā sarunā ar Tāli Eipuru saka dedzīgais zemessargs Juris Ulmanis, kurš kopš Ukrainas kara sākuma pilnībā nodevies palīdzības sniegšanai militārajām vienībām Ukrainā. Bez tam - izdevis grāmatu par redzēto šajā valstī, kā arī uznesis Ukrainas karogu Everestā.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Cik nopietni Ukrainai satraukties par iekšpolitiskajām spēlītēm ASV? • Krievija gatava ilgtermiņa karam - ko pretī liks Eiropa?  • Kādi indikatori pētniekiem norāda, vai valstī iestājies nogurums no kara?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 04:43 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē “bardaku” ASV iekšpolitikā un tā ietekmi uz Ukrainu 08:07 Vai varam sagaidīt izmaiņas ASV retorikā? 09:32 Ne ASV, ne Krievija, nesaka kāds karā ir tas viņu vēlamais mērķis. 10:53 Konflikta stiepšana garumā un tā ietekme uz valstu nostājām. 12:15 Krievija ievērojami palielina militāro budžetu. Ko tas pasaka? 14:00 Ko Eiropa var likt pretī? Nedrīkst nogurt. 15:09 Kas ir indikatori tam vai valsts nogurst no atbalsta Ukrainai. Un ko tie liecina par Latviju? 17:33 Pierādījums, ka ASV, Krievijas un ES diplomāti spēj apsēsties pie viena sarunu gala. 18:25 LIELĀ INTERVIJA ar zemessargu, brīvprātīgo, grāmatas autoru un kopumā dedzīgu Ukrainas atbalstītāju Juri Ulmani. Ievads. 20:01 Iepazīšanās ar Juri 20:30 Es nebaidos, zinu, kas man jādara. Man jāpalīdz Ukrainai. 21:45 Kas bija Juris pirms kara? Pasniedzējs, alpīnists, zemessargs. 22:58 Jura attiecību vēsture ar Ukrainu – pirmsākumi jau dzimtajā Bronksā, Ņujorkā. 23:48 Pirmo reizi uz Ukrainu devās 2015.gadā drauga Ata Klimoviča mudināts, lai vestu palīdzību karā kritušo Ukrainas karavīru ģimenēm.  24:17 Pieteicās karot ārzemnieku leģionā, bet nepaņēma. 25:30 Otrais mēģinājums karot un kāpēc arī tas nerealizējās 27:47 Viņš vajadzīgs tepat Latvijā 28:35 Katram jāatrod savs veids kā palīdzēt. 28:45 Palīdzības vilnis ir noplucis. 30:08 Par paša izdoto grāmatu, kurā aprakstīts Ukrainā piedzīvotais.  31:02 Juris stāsta par to ko šobrīd dara, palīdzot Ukrainai – vāc ziedojumus, un personiski nodod karavīriem Ukrainā 33:04 Izveidojusies sabiedroto grupa, kurā viens otram palīdz.  33:16 Šobrīd svarīgākais sagādāt dronus. Mums šajā ziņā ir ko mācīties no ukraiņiem. 34:49 Kur tu ved sūtījumus, kā nodod ukraiņiem? 35:38 Uzticības jautājums. Korupcijas drauds Juri neapstādinās. 36:35 Par Gundaru Kalvi, Juri Jurašu Ukrainā. 37:57 Kāda attieksme pret Jura darbību starp Amerikas latviešiem? 40:15 Valodas jautājums – kā ir Ukrainā, ja nemāki ukraiņu vai krievu valodu. 42:33 Kas mainījies ukraiņu vajadzībās salīdzinot ar kara sākumu? Svarīgākais palīdzēt armijai. 44:45 Kā vislabāk var palīdzēt tie, kuri klausās šo sarunu? Pārskaitīt naudu droniem 45:45 Vairāk par droniem – kādas atšķirības.  46:38 Ukraiņi ziemai būs gatavi?  47:29 Ukrainas karavīri apņēmības pilni. 49:15 “Esmu no Bronksas, zinu kā ir, ja tevi ielenc un grib nodarīt pāri”. Juris par to, ka jādomā par Ukraiņiem un Rīgā esot, nav par ko sūdzēties. 50:32 Par grāmatu “Kad karš kļūst personisks” 54:14 Ierakumu rakšana – māksla, ko ukraiņu karavīri uztaisījuši par mākslu 55:36 Ko mācīties no ukraiņiem militārajā ziņā 56:36 Par cīņu pret Krievijas mīksto karu Latvijā 57:30 Kā tuvinieki uztver tavu darbošanos Ukrainā.  59:04 Kā tiec galā ar Ukrainā redzētajām šausmām? 1:00:08 Par Ukrainas karoga uznešanu Everestā 1:01:10 Karā zaudēti pieci draugi 1:01:22 Miers var būt tad, kad Krievija izvāksies no Ukrainas 1:02:04 Ko novēli sev 1:02:26 Juris lasa fragmentu no savas grāmatas 1:04:55 Intervijas beigas 1:05:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Lai arī uz papīra Ukrainas armija piedzīvojusi iespaidīgas reformas, dzīvē ne viss ir tik rožaini. It īpaši, ja runa ir par sievietes vietu armijā. Šo savu pārliecību atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku pauž Ukrainas sieviešu veterāņu kustības “Veteranka” līdzdibinātāja un vadītājas vietniece Katerina Primaka. Kas paveikts, un kādēļ visgrūtāk tik vaļā tieši no padomju domāšanas – par to šīs nedēļas lielajā intervijā.    Хотя на бумаге ВСУ пережили значительные реформы, в жизни не все так гладко. Особенно, если говорить о месте женщин в армии. Об этом в откровенном разговоре с Дивом Рейзниексом рассказывает Катерина Приймак, соучредительница и заместительница руководителя женского ветеранского движения в Украине «Ветеранка». Что уже сделано и почему самое трудное – избавиться от советского мышления – об этом в большом интервью на этой неделе.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Lai arī uz papīra Ukrainas armija piedzīvojusi iespaidīgas reformas, dzīvē ne viss ir tik rožaini. It īpaši, ja runa ir par sievietes vietu armijā. Šo savu pārliecību atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku pauž Ukrainas sieviešu veterāņu kustības “Veteranka” līdzdibinātāja un vadītājas vietniece Katerina Primaka. Kas paveikts, un kādēļ visgrūtāk tik vaļā tieši no padomju domāšanas – par to šīs nedēļas lielajā intervijā.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Vai Krievijas atbalsta neesamība armēņiem Kalnu Karabahā varētu liecināt par tās militārā spēku izsīkumu un ir laba ziņa arī ukraiņiem?  • Vai tiešām varētu mazināties Polijas militārais atbalsts Ukrainai?  • Kāpēc ASV lauku iedzīvotājiem ir izdevīgi, ka viņu valsts sūta daudz un dārgus ieročus uz Ukrainu?   Podkāsta gaita:    00:00 Ievads 03:50 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē vai notikumi Kalnu Karabahā izgaismo Krievijas militārā spēka un tēla izsīkumu un vai tās ir labas ziņas ukraiņiem 08:02  Kristīne par to vai varētu samazināties Polijas militārais atbalsts Ukrainai 11:29 Kristīne skaidro kā ASV lauku iedzīvotājiem taustāmu labumu nes ASV atbalsts Ukrainai. 17:12 ASV senators Lindsijs Greiems: ASV palīdzība Ukrainai ir labāk iztērētā nauda kopš palīdzējām Čērčilam stāties pretī nacistiem. 18:56 Tālis stāsta anekdoti par Krieviju un Ķīnu 19:05 Vai redzot kā Krievija nepilda solījumus un neatbalstīja Armēniju, vēl kāds varētu izdomāt atrisināt sen sāpošas teritoriālās pretenzijas, kuras iepriekš iegrožoja bailes no Krievijas militārā spēka? 20:09 ANO pilnvarotās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojums par krievu armijnieku pastrādātajām zvērībām okupētajā Hersonas apgabalā. Izvrošanas upures vecumā no 19-83 gadiem. 23:10 LIELĀ INTERVIJA ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības “Veteranka” līdzdibinātāju un vadītājas vietnieci Katerīnu Primaku. Ievads. 26:43 Katerīna par savu pieredzi frontē kā brīvprātīgajam kaujas mediķim   27:27 2014. gadā sievietes frontē dažādas funkcijas izpildīja neoficiāli, jo tobrīd oficiāli nevarēja pildīt pienākumus kaujas darbības zonās. 27:45 Pieredzētā iespaidā tika izveidota organizācija, kas sāka lobēt sieviešu intereses bruņotajos spēkos. 30:43 Ar kādām problēmām armijā saskaras sievietes 32:29 Vai armijas reformas izskatās labas tikai uz papīra? 35:40 Viss nav tikai melns un balts 39:24 Salīdzinājums ar Latviju un mūsu veiktajām reformām. “Jūs daudz skaidrāk apzinājāties, ka Padomju savienība ir okupācija” 40:53 Kara laikā kritizēt armiju – vai jūs neapsūdz nepatriotismā? – Mums jābūt pieaugušiem un jāatzīst problēmas, lai varētu tās risināt. 42:28 Kāpēc viņi šuj formastērpus speciāli sievietēm un kā tas notiek? 45:55 Kāda situācija šajā ziņā Latvijas armijā? 46:35 Kādēļ kara laukā ir svarīga sievietēm piemērots formastērps 47:58 Jautājums par formas tērpiem patiesībā arī jautājums par attieksmi 48:35 cik daudz formu spēj uzšūt un kā ražošanas procesā tiek iesaistītas kara veterānes? 51:49 Armija arī sākusi piedāvāt sieviešu vasaras formastērpu, taču mūsu ir krietni labākas. 53:15 Vai sievietes Ukrainas armijā ir gatavas ziemai? 53:53 Seksuālā uzmākšanās armija – ir problēma, taču pārspīlēta. 58:11 Karš paātrina pārmaiņu procesu 59:12 Ko novēlat sev? 59:51 Intervijas beigas 59:55 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Tas patlaban raksturo visu, kas ir mana dzīve", saka Jānis Balodis - cilvēks, kurš ap sevi pulcē brīvprātīgos, kuri ar 3D printeru palīdzību drukā “astītes" granātām, ko uz iebrucējiem palaiž no droniem. Nu jau Jāņa ideja tiek realizēta 16 pasaules valstīs, kas ļauj gan ievērojami kāpināt ražošanas apjomus, gan arī sortimentu. Sarunā ar Tāli Eipuru Jānis Balodis atklāj daudz iepriekš publiski nedzirdētas informācijas.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Kāda jēga Ukrainas prezidentam Zelenskim braukt uz ANO, ko kritiķi sauc par neefektīvu organizāciju;  • Vai vēl viena Eiropas valsts tiks pie līdera, kurš atražo Maskavas vēstījumus?  • Kāpēc Vācijā tik daudz jauniešu atbalsta Krievijas un Ķīnas politiku;  • Ko nozīmē Ukrainas Aizsardzības ministrijas visas vadības atlaišana.    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:19 Ukrainas prezidents Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā un ko viņš teica 05:38 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa par to cik jēgpilna ir Zelenska vizīte ANO, kuru daudzi dēvē par neefektīvu organizāciju un apšauba tās pastāvēšanas jēgu.  11:08 Vācijas Maršala Fonda pētījums, kas atklāj, atbalstu Ukrainai dažādās pasaules valstīs, kā arī to, ka Rietumeiropas jaunatnes vidū simpātijas pret Krieviju un Ķīnu ir lielākas nekā tu domāji. 16:06 Vai pie varas Slovākijā nāks Krievijas atbalstītājs un kāpēc uz to vērts vērst uzmanību? 19:01 Ukrainas militāro panākumu ietekme 20:21 Kāpēc atlaista visa Ukrainas Aizsardzības ministrijas vadība? Iemesli un skaidrojumi. 24:21 Kristīne Bērziņa par to  cik rūpīgi cīņai pret korupciju Ukrainā seko līdzi citviet pasaulē. 26:01 Un vēl nedaudz par korupcijas apkarošanu Ukrainā. 29:26 LIELĀ INTERVIJA ar Jāni Ozolu - 3D “savvaļas bišu” idejas autoru. Tāļa ievads. 31:51 Jānis iepazīstina ar sevi un to, ko dara. 33:25 “Savvaļas bišu” stāsta pirmsākumi un attīstība 35:52 “Astītes” šobrīd jau tikai daļa no saražotā. Jānis stāsta sīkāk par to, ko šobrīd saražo un nogādā Ukrainas armijai. 42:17 Kā radās nosaukums “Savvaļas bites”?  43:01 Cilvēki Latvijā noguruši no kara, nu mums jādomā kā nopelnīt, lai turpinātu darbu. Cer, ka Ukrainas valdība varētu apmaksāt materiālu. 46:15 Viena HIMARS raķete ir līdzvērtīga mūsu gada finansējumam. 47:21 Kādu efektu dod jūsu saražotais kaujas laukā? 49:37 Šis karš ieies vēsturē kā pirmais lielais dronu karš. 50:11 Ko spēj paveikt viena granāta ar astīti un viens drons?  53:13 Cik daudz astīšu nepieciešams? 55:28 3D drukāšana ir fleksibla – var drukāt to, kas tobrīd Ukrainas armijai visvairāk nepieciešams. 55:40 vislabāk būtu, ja NATO valstis izveidotu presformas dažādām lietām, jo šobrīd tā nasta, kas uz civilajiem, ir ļoti liela.  56:43 kāda ir cilvēciskā atgriezeniskā saite no ukraiņiem? 58:27 Sāku šo darīt, jo kā izbijušam brunču medniekam bija žēl smuko meiteņu īsos svārciņos, kurām tiek darīts pāri. 58:41 No ģerevņas izlīdušie briesmoņi to pašu darītu arī pie mums. Mums kopā jāstāv Latvijas sardzē. 59:49 Kā šis darbs ietekmē privāto dzīvi? 01:01:40 Mēs cerējām iesākto stafeti nodot NATO vai valstu militārjiem spēkiem, bet izskatās, ka būsim spiesti sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību. 01:02:50 Esam lielākā 3D printeru apvienība NATO valstīs un esam gatavi izpildīt ļoti lielus pasūtījumus. 01:03:21 Par attiecībām ar Krievijas atbalstītājiem  01:05:37 Par 3D drukāšanu Krievijas pusē. 01:07:25 Kā klausītāji un uzņēmumi varētu palīdzēt? 01:12:52 Ar ko jārēķinās, ja mājās ir 3D printeris? 01:14:14: Par darbību Latviešu Nacionālo karavīru biedrībā. 01:15:36 Kā sazināties ar “Savvaļas bitēm”?  01:16:26 Intervijas beigas 01:16:34 Cik daudz Jānis nedrīkstēja stāstīt? 01:17:22 Vai valstij nevajadzētu palielināt sadarbību ar brīvprātīgajiem? 01:18:22 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Šis nav stāsts par kūkām, bet sajūtām. Sajūtu, ka tur ierakumos neesi viens. Sajūtu, ka par tevi kāds domā un rūpējas. Un ar mīlestību gatavo kūku tieši tev. Šoreiz Dīvs Reiznieks sarunājas ar ukraiņu brīvpŗātīgo Olenu Kravčenko, kura kopā ar sava un tuvējo ciemu iedzīvotājiem karavīriem frontē gādā visu nepieciešamo. Arī kūkas.    Эта история не о тортах, а о чувствах. О чувстве, что ты не один в окопах. О чувстве, что кто-то думает и заботится о тебе. И торт с любовью пекут специально для тебя. В этом эпизоде журналист Дивс Рейзниекс беседует со свободолюбивой украинкой Oленой Кравченко, которая вместе с односельчанами снабжает солдат всем необходимым на фронте. Даже тортами.   Это интервью выходит в подкасте Латвийского общественного радио «Drošinātājs» («Предохранитель»), посвященного борьбе украинцев за свободу. Полная трансляция ведется на латышском языке и выходит каждый четверг на всех основных вещательных платформах.   Интервью не на латышском языке публикуются отдельно на том языке, на котором они были записаны. Они доступны в подкасте «Предохранитель» на канале Латвийского радио 4.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Šis nav stāsts par kūkām, bet sajūtām. Sajūtu, ka tur ierakumos neesi viens. Sajūtu, ka par tevi kāds domā un rūpējas. Un ar mīlestību gatavo kūku tieši tev. Šoreiz Dīvs Reiznieks sarunājas ar ukraiņu brīvpŗātīgo Olenu Kravčenko, kura kopā ar sava un tuvējo ciemu iedzīvotājiem karavīriem frontē gādā visu nepieciešamo. Arī kūkas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās šādas tēmas: • ko nozīmē britu paziņojumi, ka viņi sāks patrulēt Melnajā jūrā, lai gādātu par Ukrainas graudu kuģu drošību?  • Ar kādām bažām jāraugās uz Putina un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanos? • Ko mūsu drošībai nozīmē virkne šobrīd notiekošu, plašu NATO militāro mācību gan Latvijā, gan Baltijas jūrā, gan Melnajā jūrā?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Aigars Kovaļevskis ir Latvijas Televīzijas operators, viens no retajiem cunftes pārstāvjiem, kuru darba ceļi regulāri ved uz Ukrainas karstākajiem punktiem. Tur bijis arī dienā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu. Kāpēc viņš turp dodas par spīti bailēm un kāpēc nestāsta visu, ko tur pieredzējis? par to plašā sarunā ar Tāli Eipuru.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu palīdzēs visiem tiem, kuri vasaru pavadījuši atrauti no ziņām. Kas mainījies pasaulē pēdējo divu mēnešu laikā. Kā mainījies pasaules valstu galvaspilsētās un vai sākusi veidoties paralēlā diplomātiskā sistēma?    00:00 Ievads 04:02 Kristīne Bērziņa par to, ko tu esi palaidis garām, ja vasaras mēnešos ziņām nesekoji.  04:19 Šobrīd pareizais jautājums: kas nav veicies – NATO samits Viļņā nededva Ukrainai tās cerēto. 05:10 Zināma vilšanās par Ukrainas pretuzbrukuma lielu panākumu trūkumu. 11:25 Sabiedrotie pozīciju nav mainījuši pozīciju, bet neoficiāli atsākas runas par vajadzību sēsties pie srunu galda 12:35 Krievijai normalizējas sadarbība ar jaunajiem sabiedrotajiem. Vai veidojas paralēlā diplomātiskā sistēma? 16:24 Viens no lielajiem Ukrainas pretuzbrukuma traucēkļiem – Krievijas izveidotie mīnu lauku pie savām aizsardzības līnijām – viss, kas tev par to būtu jāzina.  22:31 Intervija ar Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta operatoru Aigaru Kovaļevski, kurš bieži dodas uz Ukrainu, lai atspoguļotu notikumus klātienē. 24:33 Aigars par sevi kā “tīru” ziņu cilvēku. 25:05 Aigara pieredze karstajos punktos 26:28 Kuri vēl Latvijā dara līdzīgu darbu? 27:38 Tev ir vilkme uz karstajiem punktiem? 28:58 Ģimene ļoti atbalsta, bet visu stāstīt viņiem nevar. 29:46 Kur bijušas lielākās briesmas? 32:00 Visaptverošā kara sākumā atradās Ukrainā, pavisam tuvu iebrūkošajiem Krievijas spēkiem. 34:50 Kas ir operators kara laikā? Mijiedarbība ar žurnālistu un lomu maiņa. 37:45 Cik kameras un kāda tehnika tiek ņemta līdzi? 40:51 Nenoķertie kadri un nofilmētie kadri, ko nedrīkst rādīt. 43:20 Bailes neatgriezties un mirušie sarunu biedri. 45:13 Filmējot galvā vienmēr tas, ka to kā tu filmēsi, to tā arī redzēs skatītāji Latvijā. 45:50 Kad kamera tiek izslēgta, cilvēki atveras. 47:28 Ko mēs nezinām par operatora darbu karstajos punktos? 49:15 Kā tiek galā ar stresu? 50:25 Tev ir koferis gatavs, lai jebkurā brīdī būtu gatavs braukt? Un kas tur iekšā? 51:40 Brīži, kad kamera jānoliek malā un jāpalīdz. 52:10 Tikšanas ar mīnu nesenajās karošanas vietās. 53:50 Vai man to vajag? 54:45 Ukraiņi ies līdz galam, taču nogurums ir jūtams. 55:48 Sakām paldies Aigaram. Un atvadāmies no klausītājiem.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Dita Krauze ir Anglijā dzīvojoša latviete, kura savu atvaļinājumu izlēma pavadīt Ļvivā, strādājot kā brīvprātīgais un palīdzot gatavot ēdienu Ukrainas karavīriem. Dita stāsta par šīs pieredzes praktisko pusi un gandarījumu, ko tas nesis.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā, cik pacietīgi būs rietumi, sekojot līdzi Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem, vērtē NATO macības Baltijas jūrā, kā arī skaidro, kas svarīgs gaidāms līdz NATO samitam Viļņā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pat ja karš beigtos jau rīt, mīnas Ukrainā sagādās briesmas vēl ilgus gadus. Par to pārliecināts Ukrainas Sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuhs, kurš sarunā ar Tāli Eipuru atklāj gan, ko nozīmē atmīnēšanas darbi, gan to, kāpēc mīnu gadījumā drosme var būt nāvējoša.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu spriedīs par NATO flirtu ar Ukrainu, Francijas un Vācijas līderu īpašajiem izteikumiem, kā arī to, kā lielajos procesos ierakstās jauna prezidenta ievēlēšana Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pat ja karš beigtos jau rīt, mīnas Ukrainā sagādās briesmas vēl ilgus gadus. Par to pārliecināts Ukrainas Sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuhs, kurš sarunā ar Tāli Eipuru atklāj gan, ko nozīmē atmīnēšanas darbi, gan to, kāpēc mīnu gadījumā drosme var būt nāvējoša.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu spriedīs par NATO flirtu ar Ukrainu, Francijas un Vācijas līderu īpašajiem izteikumiem, kā arī to, kā lielajos procesos ierakstās jauna prezidenta ievēlēšana Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Reāli stāsti par dzīvi okupācijā, par izdzīvošanu, pretošanos, izaicinājumiem un morālām dilemmām. Tas viss atklājas līdz šim nopietnākajā pētījumā par dzīvi atbrīvotajā Hersonas reģionā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem – Serhiju Danilovu un noskaidro, kāda dzīve šobrīd ir Krievijas vēl okupētajās Ukrainas teritorijās, kas jau pavisam drīz varētu tikt atbrīvotas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā iespējamās sekas dronu uzbrukumiem Maskavai, pievērš uzmanību satraucošajiem notikumiem Polijas iekšpolitikā, kā arī vērtē, kādēļ tieši Moldova izraudzīta par Eiropas līderu tikšanās vietu šonedēļ.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Reāli stāsti par dzīvi okupācijā, par izdzīvošanu, pretošanos, izaicinājumiem un morālām dilemmām. Tas viss atklājas līdz šim nopietnākajā pētījumā par dzīvi atbrīvotajā Hersonas reģionā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem – Serhiju Danilovu un noskaidro, kāda dzīve šobrīd ir Krievijas vēl okupētajās Ukrainas teritorijās, kas jau pavisam drīz varētu tikt atbrīvotas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā iespējamās sekas dronu uzbrukumiem Maskavai, pievērš uzmanību satraucošajiem notikumiem Polijas iekšpolitikā, kā arī vērtē, kādēļ tieši Moldova izraudzīta par Eiropas līderu tikšanās vietu šonedēļ.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Dzimis Latvijā, izaudzis Ukrainā un guvis smagus ievainojumu karā pret iebrucējiem, Ukrainas armijas seržants Nikoljajs nu atkal ir Latvijā. Kādeļ viņš ir pateicīgs šai iespējai un Latvijas ārstiem - par to Nikolajs atklātā sarunā ar Tāli Eipuru. Tālis arī iztaujā NRC Vaivari stacionāra virsārsti Inesi Svikliņu, kura labāk ļauj saprast, kā konkrēti Latvija palīdz frontē smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Zelenska ārzemju vizītes, gaidāmās F16 lidmašīnu piegādes, kā arī pārsteidzošos manevrus uz Ukrainas-Krievijas robežas, bet nu jau Krievijas teritorijā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Dzimis Latvijā, izaudzis Ukrainā un guvis smagus ievainojumu karā pret iebrucējiem, Ukrainas armijas seržants Nikoljajs nu atkal ir Latvijā. Kādeļ viņš ir pateicīgs šai iespējai un Latvijas ārstiem - par to Nikolajs atklātā sarunā ar Tāli Eipuru. Tālis arī iztaujā NRC Vaivari stacionāra virsārsti Inesi Svikliņu, kura labāk ļauj saprast, kā konkrēti Latvija palīdz frontē smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Zelenska ārzemju vizītes, gaidāmās F16 lidmašīnu piegādes, kā arī pārsteidzošos manevrus uz Ukrainas-Krievijas robežas, bet nu jau Krievijas teritorijā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Nevienam kritušajam karavīram nav jāvāļājas uz zemes," – ar šādu pārliecību uz vietām, kur nupat vēl bijusi aktīva karadarbība, dodas Sergejs Sudniks ar biedriem. Viņš par savu misiju nospraudis atrast ikvienu karavīru, kurš palicis pamests kara laukā. Ar Sergeju sarunājas Dīvs Reiznieks. Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Baltkrievijas attīstības scenārijus, ja mirst Lukašenko. Tāpat viņu uzmanības centrā arī vēlēšanas Turcijā, un Zelenska svaigākā tūre Eiropā, kas varētu būt rezultatīvākā par visām iepriekšējām. Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

"Nevienam kritušajam karavīram nav jāvāļājas uz zemes," – ar šādu pārliecību uz vietām, kur nupat vēl bijusi aktīva karadarbība, dodas Sergejs Sudniks ar biedriem. Viņš par savu misiju nospraudis atrast ikvienu karavīru, kurš palicis pamests kara laukā. Ar Sergeju sarunājas Dīvs Reiznieks. Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Baltkrievijas attīstības scenārijus, ja mirst Lukašenko. Tāpat viņu uzmanības centrā arī vēlēšanas Turcijā, un Zelenska svaigākā tūre Eiropā, kas varētu būt rezultatīvākā par visām iepriekšējām.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Sarmīti Cīruli viņas komandieriem vajadzēja gluži vai piespiest atbraukt uz Latviju, lai saņemtu Viestura ordeni. Viņa negribēja pamest dienesta biedrus Ukrainā, kas nu jau kļuvuši kā ģimenes locekļi. Šo izdevību izmantoja arī Tālis Eipurs, lai vēlreiz aprunātos ar Sarmīti par atziņām, kas saņemtas pusgada laikā kopš viņu pēdējās sarunas.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē pārrunā NATO stratēģijas maiņu, kas nozīmē uzskatāmāku sabiedroto spēka demonstrāciju arī Baltijā. Tāpat viņu uzmanības centrā 9. maija parāde Maskavā un Ķīnas kompāniju iespējamā iekļaušana ES sankciju sarakstos.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Gada laikā viņam nav bijusi neviena brīva diena. Ivans Trubilko ir viens no tiem, bez kuriem neskaitāmi palīdzības punkti nenonāktu līdz karavīriem frontē un civilajiem piefrontes zonā. Ko nozīmē šis darbs, cik tas izmaksā un ko darīt, kad esi nonācis ložu ceļā - par to Ivanu iztaujā Dīvs Reiznieks.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē pārrunā pārsteigumu, ko sagādājusi Ķīna, jaunu sankciju iespējamību pret Krieviju, kā arī to, kas likts uz kārts gaidāmajā ukraiņu pretuzbrukumā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Gada laikā viņam nav bijusi neviena brīva diena. Ivans Trubilko ir viens no tiem, bez kuriem neskaitāmi palīdzības punkti nenonāktu līdz karavīriem frontē un civilajiem piefrontes zonā. Ko nozīmē šis darbs, cik tas izmaksā un ko darīt, kad esi nonācis ložu ceļā - par to Ivanu iztaujā Dīvs Reiznieks.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē pārrunā pārsteigumu, ko sagādājusi Ķīna, jaunu sankciju iespējamību pret Krieviju, kā arī to, kas likts uz kārts gaidāmajā ukraiņu pretuzbrukumā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ievainotie ukraiņu karavīri, kuri pēc operācijām Latvijā raud laimes asaras, ir apliecinājums tam, ka arī mazā Latvija var mainīt cilvēku dzīvi uz labu. Par to pārliecināts šīs epizodes galvenais varonis - Mārtiņš Medinieks, kurš kā M-help.com platformas vadītājs sarunā ar Tāli Eipuru atklāj, kā ievainotie ukraiņu karavīri nonāk Latvijas mediķu aprūpē un kāda ir viņu dzīve šeit, pie mums.    Savukārt Dīvs Reiznieks eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē iztaujā par to, cik ļoti ukraiņu militārās operācijas ietekmē Vašingtonas viedoklis, kā arī apspriež to, kā patiesībā Ķīna uztver teritoriju, kas agrāk bija zināma kā PSRS.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Laikā, kad daudzus šokē Krievijas spēku pastrādātās zvērības Ukrainā, viens cilvēks nebūt nav pārsteigts. Tas ir šīs epizodes viesis Atis Klimovičs. Viņš, kā pirmais Latvijas kara reportieris, savām acīm redzējis Krievijas spēku zvērības arī pirms trīs desmitgadēm Čečenijā. Kādi secinājumi – par to ar Ati sarunājas Dīvs Reiznieks.    Savukārt Tālis Eipurs eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē iztaujā gan par Ķīnas plāniem Krievijā, gan par Vācijas negaidīto nostāju pret Ķīnu, kā arī par ceturtdaļgadsimta lielākajām militārajām mācībām Zviedrijā, kas satracinājušas Krieviju un kurās piedalījās arī Latvijas militārpersonas.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Kā humāno palīdzību sniegt daudz mērķtiecīgāk un sakārtotāk? Kāpēc jāieklausās ukraiņos pat tad, kad to negribas, un kas mums būtu jāmācās no ukraiņiem, veidojot savu civilo  aizsardzību, par šīm tēmām Tālis Eipurs iztaujā Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktori, pilsonisko aktīvisti Inesi Vaivari. Savukārt Dīvs Reiznieks šajā reizē eksperti Kristīni Bērziņu iztaujā gan par Francijas prezidenta Makrona manevriem Ķīnā, gan Krievijas manevriem Arktikā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Vai kara pārņemtā valstī iespējams tūrisms? Vai tā saucama par ceļošanu? Daudz stereotipu laušanas, praktisku padomu un skats uz dzīvi Ukrainā no neparasta skatu punkta. Dīvs Reiznieks iztaujā Laru Graldinu, kura agrāk interesentiem izrādīja Černobiļu, bet nu - Krievijas iebrukuma traģiskās sekas Bučā, Irpiņā un citās deokupētajās vietās. Savukārt Tālis Eipurs un Kristīne Bērziņa šajā reizē skaidro kāpēc Somijas iestāšanās NATO svinama arī Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.  

Vai kara pārņemtā valstī iespējams tūrisms? Vai tā saucama par ceļošanu? Daudz stereotipu laušanas, praktisku padomu un skats uz dzīvi Ukrainā no neparasta skatu punkta. Dīvs Reiznieks iztaujā Laru Graldinu, kura agrāk interesentiem izrādīja Černobiļu, bet nu - Krievijas iebrukuma traģiskās sekas Bučā, Irpiņā un citās deokupētajās vietās. Savukārt Tālis Eipurs un Kristīne Bērziņa šajā reizē skaidro kāpēc Somijas iestāšanās NATO svinama arī Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Vai kara pārņemtā valstī iespējams tūrisms? Vai tā saucama par ceļošanu? Daudz stereotipu laušanas, praktisku padomu un skats uz dzīvi Ukrainā no neparasta skatu punkta. Dīvs Reiznieks iztaujā Laru Graldinu, kura agrāk interesentiem izrādīja Černobiļu, bet nu - Krievijas iebrukuma traģiskās sekas Bučā, Irpiņā un citās deokupētajās vietās. Savukārt Tālis Eipurs un Kristīne Bērziņa šajā reizē skaidro kāpēc Somijas iestāšanās NATO svinama arī Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

“Sākumā visiem borēja, ka karojam ar kaut kādiem atpalikušajiem. Tāpēc daudzi pat atslāba,” – sarunā ar Tāli Eipuru Ukrainas armijas karavīrs Dima karu, kā to redz savām acīm. Ne vienmēr tik pacilāti, kā dzirdams oficiālajos informācijas kanālos. Taču, par spīti dažādiem trūkumiem, viens ir skaidrs – šie vīri cīnīsies līdz uzvarēs. Savukārt Dīvs Reiznieks un Kristīne Bērziņa šajā reizē sarunājas par to kā NATO Šveicei vietu ierādīja; kāds labums Latvijai no Ziemeļvalstu kara aviācijas apvienošanās un kādēļ Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

“Sākumā visiem borēja, ka karojam ar kaut kādiem atpalikušajiem. Tāpēc daudzi pat atslāba,” – sarunā ar Tāli Eipuru Ukrainas armijas karavīrs Dima karu, kā to redz savām acīm. Ne vienmēr tik pacilāti, kā dzirdams oficiālajos informācijas kanālos. Taču, par spīti dažādiem trūkumiem, viens ir skaidrs – šie vīri cīnīsies līdz uzvarēs. Savukārt Dīvs Reiznieks un Kristīne Bērziņa šajā reizē sarunājas par to kā NATO Šveicei vietu ierādīja; kāds labums Latvijai no Ziemeļvalstu kara aviācijas apvienošanās un kādēļ Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Paralēli Ukrainu postošajam karam ukraiņiem nākas piedzīvot uzbrukumus arī sociālajos tīklos. Kāda ir dzīve tiešsaistē, ja esi iekrāsots Ukrainas karoga toņos – par to saruna ar Amerikas ukrainieti, rakstnieci un aktīvisti Tetjanu Denfordu.    Savukārt Tālis Eipurs un Kristīne Bērziņa apspriedīs, ko perinājuši Krievijas un Ķīnas līderi, kādas varētu būt Starptautiskās Krimināltiesas lēmuma izdot Putina aresta orderi sekas un vai tiešām Polija varētu iesaistīties karā pret Krieviju?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Paralēli Ukrainu postošajam karam ukraiņiem nākas piedzīvot uzbrukumus arī sociālajos tīklos. Kāda ir dzīve tiešsaistē, ja esi iekrāsots Ukrainas karoga toņos – par to saruna ar Amerikas ukrainieti, rakstnieci un aktīvisti Tetjanu Denfordu.    Savukārt Tālis Eipurs un Kristīne Bērziņa apspriedīs, ko perinājuši Krievijas un Ķīnas līderi, kādas varētu būt Starptautiskās Krimināltiesas lēmuma izdot Putina aresta orderi sekas un vai tiešām Polija varētu iesaistīties karā pret Krieviju?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā izgatavot ideālo ugunskura sveci un kādas ir biežā pieļautās kļūdas – par to Tālis Eipurs iztaujā Valēriju Olenijčuku un Ņikitu Vasiļjevu no biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība”. Tāpat arī raidierakstā par Oskara ceremonijas politisko pusi, savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, vai un kad sāksies prāva pret Vladimiru Putinu Starptautiskajā Krimināltiesā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā izgatavot ideālo ugunskura sveci un kādas ir biežā pieļautās kļūdas – par to Tālis Eipurs iztaujā Valēriju Olenijčuku un Ņikitu Vasiļjevu no biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība”. Tāpat arī raidierakstā par Oskara ceremonijas politisko pusi, savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, vai un kad sāksies prāva pret Vladimiru Putinu Starptautiskajā Krimināltiesā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Mašīnām te dzīvības cena,” saka latvietis, kurš īpašā vērtē piefrontes autodarbnīcā Ukrainā. Uzaicināts, jo rietumu mašīnas māk “dakterēt” labāk par vietējiem. Viņš palika anonīms, bet runāja atklāti, arī par no Latvijas saņemtajām mašīnām, kurām labāk būtu bijis palikt mājās, un ierakumu svecēm, kurām jāpaliek nelietotām, jo kāds palīdzējis tikai palīdzēšanas pēc.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, kā Igaunijas parlamenta vēlēšanas un nemieri Gruzijā neredzamām saitēm saistīti ar Ukrainu.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Milzu pārspēka ielenkta Azovstaļ rūpnīcas teritorijā, Katja Poliščuka bija pieņēmusi domu, ka mirs. Tomēr liktenis bija lēmis citādāk. Izgājusi cauri gūstam, nu ukraiņu sarkanmate ar iesauku “Putniņš”, kura ieguva vispasaules slavu, dziedot ievainotajiem ieroču brāļiem Azovstaļ pagrabos, turpina cīņu. Cīņu par Ukrainas brīvību. Šajā epizodē saruna ar vienu no Ukrainas neatkarības cīņu simboliem.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa sniegs visizvērstāko skaidrojumu Vācijas nesaprotamajai dabai Ukrainas kontekstā.    Tāpat raidieraksta vadītāji Tālis Eipurs un Dīvs Reiznieks apspriedīs izšķirošos notikumus Zviedrijas un Somijas ceļā uz iestāšanos NATO, kā arī citas aktualitātes.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Milzu pārspēka ielenkta Azovstaļ rūpnīcas teritorijā, Katja Poliščuka bija pieņēmusi domu, ka mirs. Tomēr liktenis bija lēmis citādāk. Izgājusi cauri gūstam, nu ukraiņu sarkanmate ar iesauku “Putniņš”, kura ieguva vispasaules slavu, dziedot ievainotajiem ieroču brāļiem Azovstaļ pagrabos, turpina cīņu. Cīņu par Ukrainas brīvību. Šajā epizodē saruna ar vienu no Ukrainas neatkarības cīņu simboliem.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa sniegs visizvērstāko skaidrojumu Vācijas nesaprotamajai dabai Ukrainas kontekstā.    Tāpat raidieraksta vadītāji Tālis Eipurs un Dīvs Reiznieks apspriedīs izšķirošos notikumus Zviedrijas un Somijas ceļā uz iestāšanos NATO, kā arī citas aktualitātes.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Jānis Ratkevičs Ukrainai cīņā par tās brīvību palīdz jau kopš 2014. gada. Šobrīd viņš vada projektu “Latviešu vienība Ukrainā”, fokusējoties uz palīdzības sniegšanu tiem latviešu karavīriem, kuri nolēmuši riskēt ar dzīvību, lai palīdzētu Ukrainas cīņā pret iebrucējiem.    Par to, kas no Latvijas karo Ukrainā, kā viņi tiek apgādāti un kas ir “taktiskais “Gucci””, Jānis atklāj sarunā ar Tāli Eipuru, nekautrējoties atklāt arī aspektus, kas šo karošanu Ukraiņiem būtu varējis padarīt vieglāku.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par kara pirmā gada atziņām, kā arī izaicina prognožu spēlē.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

“Kad biju palicis vienīgais savas jomas speciālists slimnīcā, man pazuda bailes. Es sapratu – vai nu es to daru vai nu cilvēks mirst,” saka ķirurgs Romāns Bondarenko Čerņihivas pilsētā, Ukrainā. Par dzīvi aplenkumā starp kara hospitāli un civilo slimnīcu Romāns stāsta sarunā ar Tāli Eipuru.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par to, vai Moldovā tiešām gaidāms apvērsums un kāpēc to nevarētu novērst NATO karavīru iejaukšanās, kā arī par Ungārijas ārlietu ministru Baltkrievijā un lādiņu potenciālo deficītu Ukrainas armijas krājumos.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Kad biju palicis vienīgais savas jomas speciālists slimnīcā, man pazuda bailes. Es sapratu – vai nu es to daru vai nu cilvēks mirst,” saka ķirurgs Romāns Bondarenko Čerņihivas pilsētā, Ukrainā. Par dzīvi aplenkumā starp kara hospitāli un civilo slimnīcu Romāns stāsta sarunā ar Tāli Eipuru.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par to, vai Moldovā tiešām gaidāms apvērsums un kāpēc to nevarētu novērst NATO karavīru iejaukšanās, kā arī par Ungārijas ārlietu ministru Baltkrievijā un lādiņu potenciālo deficītu Ukrainas armijas krājumos.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs       

“Bahs ir liekulis,” saka Ukrainas pirmais skeletonists Vladislavs Heraskevičs, komentējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta aizstāvēto ideju par krievu un baltkrievu sportistu pielaišanu dalībai olimpiskajās spēlēs.    Ko pasaules līmeņa sportistam nozīmē kļūt par aktīvistu, voluntieri un cilvēku, kurš Mariuopoles bērniem var atgriezt sejā smaidu, – par to ar Vladislavu, kurš skeletonā izsities, pateicoties latviešiem Dukuriem, sarunājas Dīvs Reiznieks.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros Ukrainas prezidenta Zelenska ārzemju vizīšu nozīmi un tulkos jaunākās vēsmas Vašingtonas varas gaiteņos.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Bahs ir liekulis,” saka Ukrainas pirmais skeletonists Vladislavs Heraskevičs, komentējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta aizstāvēto ideju par krievu un baltkrievu sportistu pielaišanu dalībai olimpiskajās spēlēs.    Ko pasaules līmeņa sportistam nozīmē kļūt par aktīvistu, voluntieri un cilvēku, kurš Mariuopoles bērniem var atgriezt sejā smaidu, – par to ar Vladislavu, kurš skeletonā izsities, pateicoties latviešiem Dukuriem, sarunājas Dīvs Reiznieks.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros Ukrainas prezidenta Zelenska ārzemju vizīšu nozīmi un tulkos jaunākās vēsmas Vašingtonas varas gaiteņos.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Jūtos kā izglābusies no maniaka mājas pagraba,” aprakstot ģimenes izbēgšanu no Baltkrievijas, saka šīs nedēļas Drošinātāja viešņa, pret kuru mājās ierosināta krimināllieta. Kāda ir sadzīve Latvijas kaimiņvalstī, kurā varu sagrābis diktators, kurš saņem pavēles no vēl viena diktatora?    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, kāpēc pirms labam ziņām Ukrainas frontē visdrīzāk nāks sliktas. Tāpat arī pievērsīs uzmanību vēlēšanām valstīs, kas svarīgas Ukrainas cīņā par brīvību. Čehi nupat devuši skaidru mājienu, ka nevēlas prokrievisku politiku. Kā būs citviet?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Jūtos kā izglābusies no maniaka mājas pagraba,” aprakstot ģimenes izbēgšanu no Baltkrievijas, saka šīs nedēļas Drošinātāja viešņa, pret kuru mājās ierosināta krimināllieta. Kāda ir sadzīve Latvijas kaimiņvalstī, kurā varu sagrābis diktators, kurš saņem pavēles no vēl viena diktatora?    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, kāpēc pirms labam ziņām Ukrainas frontē visdrīzāk nāks sliktas. Tāpat arī pievērsīs uzmanību vēlēšanām valstīs, kas svarīgas Ukrainas cīņā par brīvību. Čehi nupat devuši skaidru mājienu, ka nevēlas prokrievisku politiku. Kā būs citviet?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kāds šobrīd ir psihologu darbs Ukrainā? Par kara šausmu atstātajām pēdām ukraiņu sabiedrībā sarunā ar  Tāli Eipuru stāsta psiholoģijas doktore, praktizējoša psihoanalītiķe Tatjana Ļubimova.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros vai starp Baltijas valstīm jāsākas militārās palīdzības sacensībai, bet Drošinātāja studijā plašāk tiks stāstīts par “Leopard” tankiem, kurus uz Ukrainu beidzot sūtīs Vācija un ar tās atļauju arī daudzas citas Eiropas valstis.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kāds šobrīd ir psihologu darbs Ukrainā? Par kara šausmu atstātajām pēdām ukraiņu sabiedrībā sarunā ar  Tāli Eipuru stāsta psiholoģijas doktore, praktizējoša psihoanalītiķe Tatjana Ļubimova.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros vai starp Baltijas valstīm jāsākas militārās palīdzības sacensībai, bet Drošinātāja studijā plašāk tiks stāstīts par “Leopard” tankiem, kurus uz Ukrainu beidzot sūtīs Vācija un ar tās atļauju arī daudzas citas Eiropas valstis.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Ko nozīmē būt līdz ausīm iekšā procesā, ko pazīstam ar nosaukumu Latvijas palīdzība Ukrainai? Kas ir cilvēki, kas pēc 24. februāra skaidri zināja, ka grib darīt jebko, lai tikai varētu palīdzēt. Monta Vecozola ir viens no šādiem cilvēkiem. Sarunā ar Tāli Eipuru viņa atklāj, ko nozīmē palīdzības vākšana un nogādāšana Ukrainā. Kāpēc nereti smagākais pārdzīvojums ir, braucot prom no kara skartās zemes? Kādas skaudras atziņas par savu valsti rodas, stāvot uz bēgļiem nepiemērotas robežas Latvijā?   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa atklās aizkulišu sarunas Vašingtonā un Briselē par Ukrainas atjaunošanas darbiem, kā arī dos ieskatu tajā, ko varam sagaidīt no jaunā Vācijas aizsardzības ministra un kāpēc jāņem vērā viņa mīlas dzīve.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kas notiek vietās ar nosaukumu “Neuzvaramības punkts”? Par to Tālis Eipurs iztaujās ugunsdzēsēju no Mikolajivas - Staņislavu Ustiču, kurš atklās, ka šādos punktos, kas kopš rudens ir visā Ukrainā, cilvēki gūst ne tikai glābiņu krīzes brīžos, bet arī atklāj sevi no pavisam jaunas, neredzētas puses.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros neparasto tendenci, ko nu redzam rietumos – ilgus mēnešus atteikušies piešķirt Ukrainai smago bruņutehniku, nu rietumi sākuši sacensību, kurš to piegādās vairāk un ātrāk. Kāpēc? Tāpat arī par Putina tēla drupšanu Ķīnas acīs, kā arī par to, kad Turcija beigs pretoties Zviedrijas un Somijas vēlmei iestāties NATO.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kas notiek vietās ar nosaukumu “Neuzvaramības punkts”? Par to Tālis Eipurs iztaujās ugunsdzēsēju no Mikolajivas - Staņislavu Ustiču, kurš atklās, ka šādos punktos, kas kopš rudens ir visā Ukrainā, cilvēki gūst ne tikai glābiņu krīzes brīžos, bet arī atklāj sevi no pavisam jaunas, neredzētas puses.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros neparasto tendenci, ko nu redzam rietumos – ilgus mēnešus atteikušies piešķirt Ukrainai smago bruņutehniku, nu rietumi sākuši sacensību, kurš to piegādās vairāk un ātrāk. Kāpēc? Tāpat arī par Putina tēla drupšanu Ķīnas acīs, kā arī par to, kad Turcija beigs pretoties Zviedrijas un Somijas vēlmei iestāties NATO.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā viena organizācija kara laikā sarūpējusi 190 miljonus silta ēdiena porcijas tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tas visvairāk nepieciešams? Saruna ar nevalstiskās organizācijas “World Central Kitchen” vadītāju Ukrainā Jūliju Stefaņuku.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa atklās savu versiju par to, kādas pārmaiņas gaidāmas 2023. gadā un vai varēsim svinēt Ukrainas uzvaru.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā viena organizācija kara laikā sarūpējusi 190 miljonus silta ēdiena porcijas tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tas visvairāk nepieciešams? Saruna ar nevalstiskās organizācijas “World Central Kitchen” vadītāju Ukrainā Jūliju Stefaņuku.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa atklās savu versiju par to, kādas pārmaiņas gaidāmas 2023. gadā un vai varēsim svinēt Ukrainas uzvaru.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Atklāta saruna par darba aizkulisēm ar Latvijas Radio speciālkorespondenti Ukrainā Indru Spranci. Ko nozīmē žurnālista darbs kara zonā? Kādi rakstīti un nerakstīti likumi jāievēro un kas motivē strādāt valstī, kas cīnās par savu izdzīvošanu? Indra Sprance atklātā sarunā ar Tāli Eipuru un Dīvu Reiznieku.    Savukārt Maršala fonda drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa atskatās uz aizejošo 2022. gadu un atklāj, kādas būtiskākās atziņas šī gada notikumi mums devuši.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kāda ir parastas pilsētnieku ģimenes sadzīve Ukrainā kara laikā? Kā elektrības atslēgumi maina cilvēku dzīves ritējumu? Kā tumsa uz ielas liek kļūt eiropeiskākiem ikdienas sīkumos? Un kāpēc, saskandinot pie svinību galda, tagad neviens Ukrainā nesaka “par mieru”? Tālis Eipurs sarunājas ar Svetlanu Pikolu no Rivnes.   ASV steidz pieņemt jauno budžetu, kurā prāvi līdzekļi atvēlēti Ukrainai un tās sabiedrotajiem. Ko tas nozīmē Latvijai? Kāpēc Putins beidzot brauc pie Lukašenko, nevis otrādi kā pierasts jau gadiem? Dīvs Reiznieks iztaujā drošības eksperti Kristīni Bērziņu Vašingtonā.    Tāpat pienācis brīdis, kad Ukrainā dzimst bērni, kas ieņemti tad, kad karš jau bija sācies. Kā karadarbība ietekmē dzimstību Ukrainā?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kāda ir parastas pilsētnieku ģimenes sadzīve Ukrainā kara laikā? Kā elektrības atslēgumi maina cilvēku dzīves ritējumu? Kā tumsa uz ielas liek kļūt eiropeiskākiem ikdienas sīkumos? Un kāpēc, saskandinot pie svinību galda, tagad neviens Ukrainā nesaka “par mieru”? Tālis Eipurs sarunājas ar Svetlanu Pikolu no Rivnes.   ASV steidz pieņemt jauno budžetu, kurā prāvi līdzekļi atvēlēti Ukrainai un tās sabiedrotajiem. Ko tas nozīmē Latvijai? Kāpēc Putins beidzot brauc pie Lukašenko, nevis otrādi kā pierasts jau gadiem? Dīvs Reiznieks iztaujā drošības eksperti Kristīni Bērziņu Vašingtonā.    Tāpat pienācis brīdis, kad Ukrainā dzimst bērni, kas ieņemti tad, kad karš jau bija sācies. Kā karadarbība ietekmē dzimstību Ukrainā?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko karš nozīmē dzīvniekiem? Dīvs Reiznieks runā ar bulgārieti, kura pametusi darbu Vācijā, lai dotos uz bīstamākajām vietām Ukrainā un no turienes evakuētu dzīvniekus. Kas notiek ar viņiem okupācijā un pēc tam? Plaša saruna, kas liks uz šo karu paskatīties citām acīm.   Savukārt Tālis Eipurs sarunā ar Maršala fonda un “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu ielūkosies, kādi Ukrainas atjaunošanas plāni tiek radīti jau šobrīd un kā Moldovas politiku mēģina iešūpināt no ārpuses.   Tāpat “Drošinātājs” noskaidros, ko karavīri ēd ziemā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko karš nozīmē dzīvniekiem? Dīvs Reiznieks runā ar bulgārieti, kura pametusi darbu Vācijā, lai dotos uz bīstamākajām vietām Ukrainā un no turienes evakuētu dzīvniekus. Kas notiek ar viņiem okupācijā un pēc tam? Plaša saruna, kas liks uz šo karu paskatīties citām acīm.   Savukārt Tālis Eipurs sarunā ar Maršala fonda un “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu ielūkosies, kādi Ukrainas atjaunošanas plāni tiek radīti jau šobrīd un kā Moldovas politiku mēģina iešūpināt no ārpuses.   Tāpat “Drošinātājs” noskaidros, ko karavīri ēd ziemā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko karavīra dzīvē izmaina ziemas atnākšana? Kas trakāk – dubļi vai sals? To šajā reizē no ierakumiem frontē Tālim Eipuram atklās ukraiņu karavīrs Dmitrijs Ivanovs.   Savukārt Dīvs Reiznieks sarunā ar Maršala fonda un “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu apspriedīs, kādus draudus Latvijai var izraisīt licences atņemšana telekanālam “Dožģ”. Ko maina Ukrainas rastā spēja dot triecienus tālu no savām robežām, kā arī - kas notiek ar Vācijas solījumiem militārā budžeta palielināšanai.   Tāpat “Drošinātājs” sāk iepazīt dažādās organizācijas un domubiedru grupas, kas radušās, lai palīdzētu Ukrainai. Šoreiz par UA@LV.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko karavīra dzīvē izmaina ziemas atnākšana? Kas trakāk – dubļi vai sals? To šajā reizē no ierakumiem frontē Tālim Eipuram atklās ukraiņu karavīrs Dmitrijs Ivanovs.   Savukārt Dīvs Reiznieks sarunā ar Maršala fonda un “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu apspriedīs, kādus draudus Latvijai var izraisīt licences atņemšana telekanālam “Dožģ”. Ko maina Ukrainas rastā spēja dot triecienus tālu no savām robežām, kā arī - kas notiek ar Vācijas solījumiem militārā budžeta palielināšanai.   Tāpat “Drošinātājs” sāk iepazīt dažādās organizācijas un domubiedru grupas, kas radušās, lai palīdzētu Ukrainai. Šoreiz par UA@LV.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Šajā nedēļā saruna ar latviešu mediķi Sarmīti Cīruli, kura kļuvusi par Ukrainas Bruņoto spēku seržanti un ik dienas sniedz pirmo palīdzību kaujās ievainotajiem karavīriem. Par motivāciju, smiešanos un iekšējo spēku ļoti personīgi Sarmīti iztaujā Tālis Eipurs. Dīvs Reiznieks sarunā ar politoloģi Kristīni Bērziņu skaidro, kas notiek ar Ukrainas kustību NATO virzienā un kādēļ ASV nenodod ukraiņiem visus savus vecos, nevajadzīgos ieročus.   Tāpat apskatīsim, ko nozīmē dzīvot situācijā, kad vismaz ceturtdaļa valsts energoinfrastruktūras ir sagrauta. Cik gatava NATO ir ātri reaģēt akūtas krīzes mirkļos un kas jāizdara mums pašiem?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Viena Latvijas tautas akcijas “Twitter konvojs” sarūpēta auto stāsts Ukrainas frontes karstākajos punktos. Saruna ar Ukrainas bruņoto spēku majoru, kurš kā viens no pirmajiem ierauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes.    Cik gatava NATO ir ātri reaģēt akūtas krīzes mirkļos un kas jāizdara mums pašiem?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Viena Latvijas tautas akcijas “Twitter konvojs” sarūpēta auto stāsts Ukrainas frontes karstākajos punktos. Saruna ar Ukrainas bruņoto spēku majoru, kurš kā viens no pirmajiem ierauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes.    Cik gatava NATO ir ātri reaģēt akūtas krīzes mirkļos un kas jāizdara mums pašiem?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Krievijas raķetes mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas energosistēmu. Savukārt Sergejs Forošča ir viens no tiem, kuri to visu atkal atdzīvina. Kā ir strādāt vietā, kur nupat vēl sprāga un iespējams sprāgs tūlīt atkal?   Cik ilgi rietumu sabiedrība ir gatava gaidīt Ukrainas uzvaru un kādu mācību Latvijai sniedz Ukrainas pretošanās?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Krievijas raķetes mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas energosistēmu. Savukārt Sergejs Forošča ir viens no tiem, kuri to visu atkal atdzīvina. Kā ir strādāt vietā, kur nupat vēl sprāga un iespējams sprāgs tūlīt atkal?   Cik ilgi rietumu sabiedrība ir gatava gaidīt Ukrainas uzvaru un kādu mācību Latvijai sniedz Ukrainas pretošanās?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvietis karo Ukrainā. Atvars Aniņš atklātā sarunā ar Tāli Eipuru stāsta par iemesliem, motivāciju un naudu, kā arī lauž dažus stereotipus.   Kā krievu spēku atkāpšanās no Hersonas izmainīs kara gaitu? Vai vēlēšanas ASV apdraud palīdzību Ukrainai? Dīva Reiznieka saruna ar Vašingtonā bāzēto politisko procesu pētnieci Kristīni Bērziņu.   Kuri ir lielākie Ukrainas atbalstītāji – arī par to šajā nedēļā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” 5. epizodē Tāļa Eipura saruna ar skolotāju Ukrainā par to, ko nozīmē mācīt kara apstākļos. Par bērniem, kuri vairs nebaidās no trauksmes sirēnām un došanās pagrabā. Par to, ko tas prasa no skolotājiem.    Tāpat raidierakstā arī par to, kāpēc daži Kremļa draudus vairs neņem vērā un vai drīzumā pavisam netālu no Latvijas parādīsies rietumu kodolieroči.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” 5. epizodē Tāļa Eipura saruna ar skolotāju Ukrainā par to, ko nozīmē mācīt kara apstākļos. Par bērniem, kuri vairs nebaidās no trauksmes sirēnām un došanās pagrabā. Par to, ko tas prasa no skolotājiem.    Tāpat raidierakstā arī par to, kāpēc daži Kremļa draudus vairs neņem vērā un vai drīzumā pavisam netālu no Latvijas parādīsies rietumu kodolieroči.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” 4. epizodē saruna ar cilvēku, kas nogādā Latvijas palīdzību līdz Ukrainas frontes līnijai. Par ukraiņu nekaunību, niknumu un pateicību Latvijai sarunā ar Dīvu Reiznieku stāstīs kapelāns Elmārs Pļaviņš.   Tālis Eipurs sarunā ar “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu konstatē jaunu Krievijas uzbrukumu stratēģiju, kuras centrā civilā infrastruktūra. Tāpat raidierakstā vairāk par nolaupītajiem Ukrainas bērniem.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected] 

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” 3. epizodē saruna par dzīvi Jelgavas izmēra Ukraiņu pilsētā Ņižinā. Pilsētā, kuru nesekmīgi centās ieņemt Krievijas okupācijas spēki un pēc tam to bombardēja. Sarunā ar Tāli Eipuru Ņižinas mērs Oleksandrs Kodola ieskicē lielākos sadzīves izaicinājumus, kurus būtu vērts zināt arī Latvijā, kā arī atklāj, kādēļ ielu nosaukumu maiņas kampaņas rezultātā nu pilsētā ir arī Preiļu iela!    Dīvs Reiznieks tincina “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu par tadžiku prezidenta neredzēti atklāto valodu pret Vladimiru Putinu, kā arī to, vai mums jāsatraucas par Krievijas spēku daudzskaitlīgu atgriešanos Baltkrievijā.    Tāpat raidierakstā vairāk skaidros par Irānas droniem, kas Krievijas uzdevumā pēdējās divas nedēļas terorizē Ukrainas civiliedzīvotājus.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]   

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” 3. epizodē saruna par dzīvi Jelgavas izmēra Ukraiņu pilsētā Ņižinā. Pilsētā, kuru nesekmīgi centās ieņemt Krievijas okupācijas spēki un pēc tam to bombardēja. Sarunā ar Tāli Eipuru Ņižinas mērs Oleksandrs Kodola ieskicē lielākos sadzīves izaicinājumus, kurus būtu vērts zināt arī Latvijā, kā arī atklāj, kādēļ ielu nosaukumu maiņas kampaņas rezultātā nu pilsētā ir arī Preiļu iela!    Dīvs Reiznieks tincina “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu par tadžiku prezidenta neredzēti atklāto valodu pret Vladimiru Putinu, kā arī to, vai mums jāsatraucas par Krievijas spēku daudzskaitlīgu atgriešanos Baltkrievijā.    Tāpat raidierakstā vairāk skaidros par Irānas droniem, kas Krievijas uzdevumā pēdējās divas nedēļas terorizē Ukrainas civiliedzīvotājus.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]   

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē saruna ar ukraiņu brīvprātīgo, kurš gandrīz trīs mēnešus bez tiesas un pamatojuma pavadījis okupantu gūstā. Par spīdzināšanu, neziņu un nesalaužamo brīvības garu – tikai dažas no tēmām, par ko iztaujās Dīvs Reiznieks.   Tālis Eipurs ar “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu apspriedīs Kerčas tilta spridzināšanu un tai sekojušo jauno Krievijas vardarbības eskalācijas vilni, kā arī skaidros, kā vēlēšanas ASV var ietekmēt Ukrainas brīvības cīņu.   Tāpat raidierakstā skaidros, kādēļ Nobela prēmijas pasniegšana trim respektablām Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācijām izsaukusi neizpratni Ukrainā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]   Spied sekot podkāstam "Drošinātājs" un iesaki to citiem! 

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē saruna ar ukraiņu brīvprātīgo, kurš gandrīz trīs mēnešus bez tiesas un pamatojuma pavadījis okupantu gūstā. Par spīdzināšanu, neziņu un nesalaužamo brīvības garu – tikai dažas no tēmām, par ko iztaujās Dīvs Reiznieks.   Tālis Eipurs ar “Drošinātāja” eksperti Kristīni Bērziņu apspriedīs Kerčas tilta spridzināšanu un tai sekojušo jauno Krievijas vardarbības eskalācijas vilni, kā arī skaidros, kā vēlēšanas ASV var ietekmēt Ukrainas brīvības cīņu.   Tāpat raidierakstā skaidros, kādēļ Nobela prēmijas pasniegšana trim respektablām Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācijām izsaukusi neizpratni Ukrainā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]   Spied sekot podkāstam "Drošinātājs" un iesaki to citiem! 

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” pirmajā epizodē saruna ar vienu no Krievijas okupācijas spēku meklētākajiem ukraiņu partizāniem. Tālim Eipuram viņš atklāj, kā tiek rīkotas diversijas, kuri kolaboranti tiek pakļauti iznīcināšanai un kādēļ viņam regulāri nācies tēlot "bomzi" jeb cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas. Nē, šis nav filmas scenārijs, bet gan pagrīdes cīnītāju ikdiena okupētajā Hersonā.  Dīvs Reiznieks iztaujās Vašingtonā bāzēto starptautiski atzīto latviešu politoloģi, Maršala fonda pētnieci Kristīni Bērziņu par svarīgākajiem jaunumiem Ukrainas kontekstā un to, kādi zīmīgi notikumi paskrējuši garām laikrakstu pirmajām lapām.  Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]    Spied sekot podkāstam "Drošinātājs" un iesaki to citiem! 

Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” pirmajā epizodē saruna ar vienu no Krievijas okupācijas spēku meklētākajiem ukraiņu partizāniem. Tālim Eipuram viņš atklāj, kā tiek rīkotas diversijas, kuri kolaboranti tiek pakļauti iznīcināšanai un kādēļ viņam regulāri nācies tēlot "bomzi" jeb cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas. Nē, šis nav filmas scenārijs, bet gan pagrīdes cīnītāju ikdiena okupētajā Hersonā.  Dīvs Reiznieks iztaujās Vašingtonā bāzēto starptautiski atzīto latviešu politoloģi, Maršala fonda pētnieci Kristīni Bērziņu par svarīgākajiem jaunumiem Ukrainas kontekstā un to, kādi zīmīgi notikumi paskrējuši garām laikrakstu pirmajām lapām.  Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā, raksti: [email protected]    Spied sekot podkāstam "Drošinātājs" un iesaki to citiem!