Šajā sarunā neiroimunoloģe Dr. med. Viktorija Ķēniņa stāsta par stresa ietekmi uz imunitāti, mūsu nervu veselību un veidiem, kā varam ikdienā rūpēties par savas iekšējās pasaules higiēnu. Tā ir saruna par pārmaiņām savā dzīvē, par kurām zinām, ka tās mums ir vajadzīgas, bet uz ko pagaidām nevaram saņemties. Daktere piebilda, ka pie neirologiem mēdz nonākt arī pacienti, kuriem citi ārsti nav atraduši veselības sarežģījumu cēloni un veidu, kā viņiem palīdzēt. Daktere Viktorija Ķēniņa ir neirologs, imunologs un virsārste Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā. 2023. gadā daktere saņēma Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma”. Viņa ir asociētā profesore RSU.Dakteres specializācija ir neiroimunoloģija. Tā ir medicīnas joma, kas vērsta uz nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo mijiedarbību veselības uzturēšanā un slimību izcelsmē. Par šo tēmu viņa kopā ar kolēģiem ir izveidojusi grāmatu “Neiroimunoloģija klīniskajā praksē”. Daktere ir līdzautore grāmatai "Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis. Ievads integratīvajā un holistiskajā medicīnā".Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:52 Vēlme strādāt ar neparastu saslimšanu gadījumiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā9:37 Kas ir pamatā neiroloģiskām saslimšanām13:05 Savas dzīves pārskatīšana kā papildu atbalsts veiksmīgai ārstēšanai15:02 Pēdējo 20 gadu tendence autoimūno slimību jomā16:46 “Mūsu uztverei, mūsu emocionālajam fonam ir ļoti liela nozīme”18:09 Kā palīdzēt jauniešiem, kuru liela daļa dzīvo nopietnā trauksmes stāvoklī20:28 Ir svarīgi trenēties “neķert kreņķi”23:43 “Jebkura autoimūna slimība asociējas ar iekaisumu” – iekaisumu negatīvās puses31:49 Ar ko atšķiras akūta slimība no hroniskas35:12 “Mūsu valstī nav tādas kultūras tikt galā ar emocionālām problēmām tāpat, kā es tieku galā ar rokas lūzumu’41:44 Kā nepieļaut izdegšanu, ja strādā darbu ar augstu stresa līmeni46:31 Dakteres pieredze ar nepatīkamu starpgadījumu darba dzīvē, un kā to varētu vieglāk atrisināt52:17 Higiēna katra cilvēka iekšējai pasaulei. Kā to iemācīt bērniem56:25 Kā cilvēkam pašam saprast, ir viņš trauksmains vai nav1:00:06 Kādu postu cilvēkam nodara hronisks stress, pat ja tas ir neliels1:01:02 Ar ko atšķiras psihiatrs un neirologs, kādos gadījumos izvēlēties vienu vai otru speciālistu1:07:03 “Ar katru gadu arvien vairāk ir slimību, kuras var ārstēt ar terapiju”1:08:57 Nekad nepadoties, jo ir slimības, kuras iepriekš bija neārstējamas, bet šobrīd tās jau tiek ārstētas1:13:26 Kas ir imunoloģija un kādas ir tās iespējas ārstniecībā un profilaksē1:21:00 Ko pēta neiroimunoloģija un kādu slimību ārstēšanā tā var palīdzēt1:27:20 “Ja tu labi zini, kā tev attīstas slimība, tu vieglāk vari pieņemt terapiju”1:28:56 Kad savu lietu mīli tik ļoti, ka vēlies to parādīt visai pasaulei – grāmatas, pie kurām strādājusi daktere Viktorija Ķēniņa

Kad uzzināju, ka Linda Apse ir uzrakstījusi grāmatu par šaha lielmeistari Danu Reiznieci - Ozolu, nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu pie grāmatas, lai to izlasītu, un kad varēšu runāt ar Danu. Mani fascinē cilvēki ar jaudīgu stratēģisko domāšanu, apbrīnojamu izturību un augstu meistarību jomā, kas viņus interesē.Grāmatā par Danu mani aizrāva stāsts, kā viņa, paralēli savam ikdienas darbam, šahā uzvarēja tā laika pasaules čempioni šahā. Sarunā ar Danu gribēju no viņas dzirdēt iespējami daudz - kā viņa domā, kā trenējās, ko no šaha ir pārnesusi uz savu darba dzīvi un politiķes karjeru, kas no viņas pieredzes un zināšanām var noderēt citiem, pat ja šahs nebūtu mūsu ikdiena.Danas meistarību un darba spējas atzinīgi novērtē arī šaha spēles augstākajās aprindās. Noķert viņu uz sarunu nav vienkārši - Dana bieži ir ceļā, jo sacensības, kurās viņa ir iesaistīta, notiek visā pasaulē. Arī uz šo sarunu viņa ieradās pa tiešo no lidostas. Dana ir Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore un tur pilda arī valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.Vairāk informācijas sarunas lapā.KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:44 Kam radās ideja rakstīt autobiogrāfisku grāmatu par Danu Reiznieci-Ozolu4:11 Kā pieredze politikā palīdz pildīt Starptautiskās Šaha Federācijas (FIDE) valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus8:03 Kādēļ šaha spēlēšanu Dana šobrīd ir nolikusi otrajā plānā9:28 Kurš ir labākais vecums, lai sāktu trenēties spēlēt šahu11:58 Pats grūtākais lēmums Danas dzīvē14:40 Iemesli, kādēļ sievietes šahu spēlē vājāk kā vīrieši20:57 Kādas grāmatas Dana ieteiktu izlasīt katram28:39 “Man ir ļoti paveicies, ka esmu piedzimusi Latvijā”30:47 Grūtās un vieglās lietas, dienot Zemessardzē34:31 Kā laba fiziskā forma ietekmē šaha spēles meistarību42:38 Netīrie paņēmieni šaha pasaulē, un kā noteikt, ka cilvēks krāpjas51:39 Par ko cīnās sportisti “lielajā šahā”55:37 Kādi pienākumi ir šaha tiesnesim59:28 Kuras spējas, kas tika izkoptas spēlējot šahu, palīdzēja Danai politiķes karjerā1:08:50 Kādēļ ir tik svarīgi mācīties zaudēt1:10:13 Kādas dzīvei noderīgas īpašības ieslodzītajiem palīdz

Aicināju ārstu, psihoterapeitu Artūru Miksonu uz sarunu par vīriešu slēpto depresiju. Šis stāvoklis ir grūts gan pašam cilvēkam, gan viņa apkārtējiem. Vīriešu depresijas tēma ilgstoši ir bijusi tāds kā tabu. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bijis grūtāk saprast, kas patiesībā notiek un situāciju risināt pēc iespējas drīzāk. Vīrieši piedzīvo depresiju, bet nereti tās klātesamību savā dzīvē var ilgstoši neapzināties. Tas pagarina laiku, kurā cilvēks nesaņem sev vajadzīgo atbalstu, un depresijas izraisītās sekas negatīvi ietekmē gan viņu, gan tuvākos cilvēkus. Kāpēc tā notiek, kādas ir pazīmes un kā ar to cīnīties – par to izjautāju dakteri Miksonu.Citas intervijas Cilvēkjaudas podkāstā ar dakteri Miksonu atradīsi sarunas lapā.KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:1) Epizodi mēs ierakstījām biznesa konsultāciju un treniņu uzņēmuma Training Lab telpās. Ja vēlies uzzināt, kas ir tavas komandas neizmantotais potenciāls, tad iesaku izmantot Training Lab apmācības par katra cilvēka darba ģenialitāti, lai ieraudzītu, kur slēpjas tavas komandas laiks un nauda.2) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:18 Kas cilvēkiem būtu jāzina par traumām. Jauna pieeja, ar kuru traumu aspektā strādā psihoterapeits Artūrs Miksons11:19 “Labākais veids, kā nedabūt pa bieti, lai mani neatstāj un lai nesoda, ir vienkārši turēt muti ciet!”12:56 Ko nozīmē – inhibēt vēlmi16:54 Kad domā, kas viss ir kārtībā, bet tava uzvedība norāda uz pretējo24:00 Traumas un pieredzes, kas veicina pārmērīgu tieksmi uz panākumiem31:01 “Piedot nenozīmē noliegt tās izjūtas, kuras man bija un ir.”34:10 Kāpēc tā saucamajiem stiprajiem cilvēkiem ir bail atzīt savas emocijas un sāpes40:13 Kāda saistība kauna sajūtai ar depresiju44:22 Iekšējais “ko nu es” soģis47:48 “Kad tev šķiet, ka tu neesi gana. Jautājums – kopš kura brīža tu tā jūties?” Falšā realitāte49:06 Piemēri, kā bērnos tiek ierosināta vainas izjūta, kas dara viņam pāri54:06 Kad jūti, ka vienādojumā kaut kas pietrūkst56:54 “Falšums ir tajā, ka tu sevi pārliecini, ka tas falšums ir pareizs”1:01:39 Kādas sekas ir no iepriekšējām paaudzēm mantotajam piegājienam “tikt galā, nevienam neko nesakot”1:04:13 Iluzorā pārliecība, ka atpūsties nav ļauts1:12:03 Brīdis, kad “kāršu namiņš” sākt brukt, un noturēt to vairs nav iespējams1:16:43 Slēptās depresijas pazīmes, ko tās maksā, un ko ar tām darīt1:21:00 Cēloņu – seku sakarības, kas izpaužas ķermenī1:22:44 Pajautā sev. Jautājumu uzdošanas māksla un vērtība1:28:28 Ko darīt cilvēkam, kas saprot, ka pagātnes notikumi negatīvi ietekmē viņa dzīvi šodien1:38:45 Bāzes jautājumi, kurus ir vērtīgi pašam sev ik pa laikam uzdot1:45:27 Pie kāda secinājuma ir nonākuši pasaulē slaveni psihoterapeiti

Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”10:40  Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max  1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam”

Daktere Daiga Mūrmane ir medicīnas zinātņu doktore un ārste - ģenētiķe. Viņas klīniskā prakse ir vairāk nekā 20 gadi BKUS un šobrīd RAKUS. Daktere ir bijusi RSU docētāja un ilgstoši Rezidentūras fakultātes studiju programmas "Medicīnas ģenētika" vadītāja. Viņai ir divas specialitātes  - ārste-ģenētiķe un bērnu psihiatre. 2014.gadā viņa aizstāvēja disertāciju par autiskā spektra traucējumu ģenētiskajiem aspektiem un ieguva medicīnas zinātņu doktores grādu. Ikdienā daktere konsultē pacientus ar aizdomām par pārmantotu vēzi.Šo sarunu ar dakteri veidojām, lai mazinātu zaudējumus, ko cilvēkiem nodara nepareizi priekšstati un nezināšana par to, ko gēni nosaka un ko ne. Daktere stāstīja, ka ģenētiskās slimības ir retas un ar ģenētiku mēs mēdzam aizvietot savu nezināšanu, neizdarību, slinkumu - "man tādi gēni". Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi, un saka: "Gēns ir tikai gēns. Tā ir iespēja, nevis liktenis. Nevis gēns ietekmē manu dzīvi, bet mana izvēle ietekmē gēna darbību. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvesstils, ikdienas izvēles pārtikā un kustībās, stresa menedžments, nevērība pret sevi, savu vajadzību atlikšana var izprovocēt slimības attīstību. Ir ļoti svarīgi runāt par prevenciju, kas ilgtermiņā spēj cilvēkam palīdzēt saglabāt veselību un skaidru prātu. Populācija noveco, bet dzīves kvalitātei, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, ir jābūt tādā līmenī, lai es nevis domātu par slimību, bet, būdama vesela, spētu ilgtermiņā baudīt dzīves sniegtās iespējas. Te daudz kas ir atkarīgs no paša izvēles, kā es izturos vai rūpējos par sevi, savu veselību un kas ir mana prioritāte."SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:44 Ko nosaka un ko nenosaka mūsu gēni6:33 Ar ko atšķiras ģenētika no epiģenētikas7:36 Par kurām slimībām var droši teikt, ka tās gēnu dēļ izpaudīsies 100% gadījumu8:31 Lietas, kuras pieņemts uzskatīt par iedzimtām, bet kas nav īsti taisnība12:03 “Tā ir mana atbildība, kā es izvēlos dzīvot”20:47 Dakteres personīgā pieredze ar izdegšanu autiskā spektra ģenētikā un profesionālu “atdzimšanu” no jauna onkoģenētikas nozarē28:06 “Brīdī, kad tu sāc mirt kopā ar pacientu, kaut kas ir jādara”33:50 Cik svarīgi ir katram uzzināt savus “ciltsrakstus” jeb ģimenes slimības vēsturi35:37 “Vēzis nav iesnas vai klepus. Tas nenotiek divu nedēļu laikā” - kādi ir pamata veselības skrīningi vīriešiem un sievietēm37:25 Ko cilvēkam var pateikt viņa onkoloģiskā saslimšana42:13 “Klusie vēži” jeb onkoloģiskās saslimšanas, kuras par sevi dod ziņu tikai vēlīnā stadijā45:43 Kas ir galvenie onkoloģisko saslimšanu ierosinātāji48:49 Kā pēc onkoloģiskās diagnozes savu dzīvi un ikdienu ir mainījusi pati daktere51:39 Kas garšo vēzim57:53 Triki, kā turēties pie veselīgas ēdienkartes arī tad, kad nav vairs tiešu draudu veselībai59:46 “Mums ir jākustas. Stāvošs ūdens glumē. Un mēs esam ūdens”1:02:25 “Mēs šobrīd ēdam par daudz un kustamies par maz. Mums vajadzētu otrādi”1:06:50 Kā daktere trenē savu disciplīnu1:12:17 Psihoterapijas loma cilvēkam, kas saskaras ar nopietniem veselības izaicinājumiem1:13:59 Kāda ir vēderam saistība ar to, kas notiek smadzenēs1:16:41 “Liekais svars ir hronisks iekaisums” – liekā svara ietekme uz laimi un veselību1:20:00 Ārstes – ģenētiķes rekomendācijas par ģenētiskajām analīzēm, kādas un kādos gadījumos ir vērts veikt1:27:22 Paradokss starp bailēm no nāves un bailēm no ārstiem1:28:24 Dakteres personīgā pieredze ar klīnisko nāvi pēc traģiska negadījuma jaunībā1:37:47 Ieteikums nedarīt neko tādu, no kā gēni varētu ciest 

Ik pa laikam es intervēju kādu maratonistu. Mani interesē paņēmieni un stratēģijas, ko viņi izmanto, lai spētu izturēt lielo fizisko slodzi, kā nepadodas un ko dara, lai attīstītu jaunu līmeni savās mentālajās un fiziskajās spējās. Es viņus izjautāju, jo viņu paņēmieni var būt noderīgi gan treniņos, gan arī citās jomās, kas ir manā vai tavā ikdienā.Šoreiz sarunājos ar Jāni Višķeru, kura ātrākais maratona (42.195km) laiks ir 2 stundas, 16 minūtes, 59 sekundes, savukārt pusmaratonam: 1:04:56. Tas ir ātri.Viņu vārda un uzvārda dēļ var netīšām sajaukt ar nesen intervēto Jāni Viškeru, skrējēju kalnu ultramaratonu distancēs, kuram arī patīk velo braucieni. Atšķirība abu uzvārdos ir tikai burtā "k" vai "ķ".Mans šīs reizes sarunbiedrs Jānis Višķers ir fiziskās sagatavotības un skriešanas treneris, kurš uzskata, ka viņa paša labākais skriešanas laiks vēl priekšā un ka citiem ir daudz iespēju vairāk iemīlēt skriešanu vai vismaz beigt to nīst, kā arī - daudz iespēju virzīties uz jaudīgākiem rezultātiem.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads6:00 Kā sevi motivēt, lai no siltas gultas izlīstu un ietu paskriet9:12 Jāņa Višķera labākais maratona laiks un nākotnes mērķi11:22 Ar ko atšķiras veselīga sportiskā forma no sacensību formas16:43 Ieviešam skaidrību – vai skriešana ir veselīga19:58 Kā atšķiras skriešanas tehnikas22:48 Kas jāzina, lai sāktu skriet28:32 Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties uzticamu skriešanas treneri33:29 Par intervālu treniņiem – veids, kā tos iemīlēt vai vismaz pārstāt nīst42:32 “Izdari grūtāko darbu pirmo” – papildu motivācija skrējējiem49:36 Kas notiek maratona skrējēja galvā distances laikā, kad ir divas iespējas – izstāties vai cīnīties54:53 Uztura loma pirms sacensību periodā1:02:57 Kāpēc ir tik svarīgi neizstāties un maratonu noskriet līdz galam (ja vien nepastāv būtiski draudi veselībai)1:06:58 Par tarakāniem un rūķīšiem galvā1:13:10 Cik kilometrus nedēļā skrien?1:16:14: Kā sportists atgūst formu pēc smagas traumas1:19:38 No kurienes parādījās mīlestība uz velo braukšanu1:23:56 Ko ēst un no kā izvairīties pāris dienas pirms sacensībām un sacensību dienā1:29:21 Kā tikt galā ar psiholoģisko spriedzi īsi pirms sacensībām1:33:25 “Jo vairāk tu gaidīsi no tā skrējiena, jo mazāk tu saņemsi”1:37:03 Sportista ēšanas paradumi, kas palīdz uzturēt optimālu svaru1:43:09 “Pirms ej skriet, paskaties pasē” – kā skrienot sev nenodarīt pāri

Sergejs Jakimovs (Sergey Jakimov) ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un vadošais partneris. Šis riska kapitāla fonds atbalsta biotehnoloģiju un ilgmūžības industrijas agrīnās stadijas uzņēmējus. Sergeja darbs ir bijis investīciju piesaistīšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, klīnisko pētījumu izmēģinājuma stratēģijās, galvenokārt fokusējoties uz kardiovaskulārām, onkoloģiskām un neirodeģeneratīvām sfērām.Sergeju izjautāju par ilgdzīvošanas industriju, tās jaunākajām tehnoloģijām un stratēģijām, par kurām viņš zina no savas investora darba ikdienas un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši domāt kā iespējamu. Sarunas gaitā Sergejs padalījās arī ar savu pieredzi, saskaroties ar dzīvību apdraudošu slimību un kādas pārmaiņas veselīgākā dzīvesveidā viņam pašam ir izdevies ieviest.Sergejs vairākās universitātēs ir vieslektors par riska kapitāla un intelektuālā īpašuma tēmām. Viņa izglītība ir Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un divi maģistra grādi - politikas zinātnē Centrāleiropas universitātē, kā arī tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā.Man šķiet, ka šī saruna var iedot papildu motivāciju izdarīt veselīgākas izvēles kvalitatīvākai dzīvei ar lielāku pievienoto vērtību.Sergeja pieminētie informācijas avoti ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:07 Četri pīlāri, uz  kuriem balstās longevity (ilgmūžības) industrija7:35 Kas ir epiģenētika, epiģenētiskā pārprogrammēšana, un kāpēc mums par to būtu jāzina vairāk14:51 Kādas ir jaunākās vēsmas un zinātnes atklājumi onkoloģisko saslimšanu atklāšanā un ārstēšanā, kas zināmas investoram19:52 “Katra onkoloģija ir unikāla, par ko mēs ļoti bieži aizmirstam”27:05 Cik liela nozīme ir agrīnajam vēža skrīningam30:07 Ļoti nepatīkamas ziņas par cukura ietekmi uz šūnu iespēju reģenerēties36:55 “Jūsu mikrobioms ir tas, kas kontrolē jūsu galvu, nevis otrādi” – kā ieviest dažādību savā mikrobiomā43:34 Ar kādu pieeju strādā ārsti ilgmūžības medicīnas sektorā45:23 “Mūsu veselības sistēma nav “health care” (veselības aprūpes) sistēma. Īstenībā tā ir “sick care” (slimo aprūpe)”46:38 Riska kapitāla fondi un ieguldīšana agrīnajā stadijā51:08 Ceļš no lauku skolas Ludzā līdz universitātei Budapeštā un zinātniskiem startupiem 57:28 “Manā visumā cilvēku definē pievienotā vērtība, ko viņš dod.”1:01:50 Kā tika dibināti un ar ko nodarbojas digitālās veselības uzņēmumi1:08:02 Uz kuru pusi attīstās medicīna un zinātne ilgmūžības jomā, un ko mēs varam sagaidīt piecu un desmit gadu tuvā nākotnē1:12:09 Kāda veida un cik daudz fiziskās aktivitātes ikdienā būtiski paildzina kvalitatīvi nodzīvotus gadus1:16:02 Kā Sergejs palīdzēja savam ķermenim atgūties pēc smagas neiroloģiskas saslimšanas1:21:03 Analīzes, kādas ir iespējams veikt, lai noteiktu katra cilvēka imūnsistēmas reakciju uz kādu produktu grupu1:30:35 “Viens no galvenajiem zinātnes mērķiem ir slimību demistificēšana”1:32:11 Autoritātes un izziņas avotu saraksts cilvēkiem, kuriem interesē longevity jeb ilgdzīvošanas tēma1:36:47 Kas ir pati svarīgākā lieta savas veselības un dzīvības jomā, ko katram likt aiz auss1:43:49 Kāda ir veselīgi dzīvotas dzīves pievienotā vērtība

Māsīca man teica, lai aprunājos ar dziedātāju un balss terapeiti Anniju Kokari no Vocal Masters, kura piedabū dziedāt pat tādus, kuri netic, ka viņiem tas varētu sanākt. Un tad viņiem sanāk. Līdz ar savas balss attīstīšanu aug arī pašapziņa un dzīvesprieks. Annijai ir forši pieredzes stāsti par cilvēkiem, kuri bērnībā vai jaunībā pazaudējuši savu balsi, to tomēr atgūst, ja grib. Ar lielāku jaudu. Ne tikai balsī, bet arī sevī.Manuprāt, saulaina un viegla saruna par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ir teju mūsu katra rīcībā. Annija sarunā teica, ka sadraudzēties ar savu balsi, patiesībā ir sadraudzēties ar sevi un sākt sevi mīlēt, jo "Es sevi mīlu, bet savu balsi? Nē, fui! Tas īsti neiet kopā."Dienu pirms šīs epizodes publicēšanas saņēmu ziņu no Annijas, ka viņa sagādājusi 10% atlaidi tiem Cilvēkjaudas faniem, kuri vēlēsies iziet jebkuru no Vocal Masters programmām. Lai šo atlaidi izmantotu, reģistrējies šajā saitē un ievadi atlaides kodu: JAUDA10SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads02:39 Ieprecēties Kokaros – kādu tiešu un netiešu nospiedumu tas ir atstājis4:27 “Balss ir visiem, un balss ir jāizmanto un jāattīsta visiem”6:20 Augstākās izglītības iegūšana un solo albuma izdošana Londonā8:24 “Balss atvēršana, iepazīšana un attīstīšana – tā ir sevis iepazīšana”13:42 Online dziedāšanas skola kā terapija16:30 “Nav tā, ka mūzika pieder tikai profesionālajiem mūziķiem. Mūzika pieder tautai un dziedāt drīkst visi”18:25 Kas veido mūsu unikālo balsi un tās spējas23:42 Kā populāri dziedātāji izveido savu individuālo stilu un skanējumu30:46 Balss reģistri, kā tos atpazīt, attīstīt un iemācīties pārslēgties38:01 Cilvēka emocionālais stāvoklis un balss pārvaldība – pirmie soļi, kā sadraudzēties ar savu balsi44:24 Tehnikas, kas palīdz mazināt stresu pie jebkuras uztāšanās48:41 Kā sadraudzēties ar sevi53:03 “Balss ir tikai koncepts. Patiesībā jau dzied mūsu sirds”

Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas

Mani interesē cilvēki, kuri dodas piedzīvojumos, kur vajadzīga izturība, drosme, izdoma. Tāpēc mans sarunbiedrs šajā reizē ir Juris Dzenis. Viņš pamanās savienot savu darbu kokapstrādes nozarē ar, manuprāt, ļoti izaicinošiem piedzīvojumiem. Izrādās, ka tajos ir ne tikai ultra maratoni izaicinošā vidē, bet arī piedzīvojumi debesīs, ūdenī, uz riteņa. Dažkārt līdz halucinācijām. Un teju vienmēr ar savu iespēju robežu izzināšanu un plešanu.Jura Instagram lapā pamanīju frāzi “running for my brother…” (skrienu par brāli). Viņš sarunā pastāstīja, kāpēc tā.Vienu no ultramaratoniem Juris pagājušajā vasarā skrēja kopā ar Jāni Viškeru –  PTL (La Petite Trotte A Leon) Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa izaicinošām kalnu takām un bez tām.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:43 Skriet par brāli – izsāpēt brāļa zaudējumu caur kustību dabā19:16 Kas ir jāņem vērā laivojot, lai sevi pasargātu22:26 Kā taku skriešanu savienot ar ģimenes ceļojumu25:12 “Ar laivu tu redzi to pašu vietu no citādāka skatu punkta”27:02 Ultravieglo lidmašīnu sacensības bez navigācijas33:09 Pamanīt zīmes, ka piedzīvojumus labāk meklēt uz zemes, nevis gaisā37:26 Piedzīvojumi 300 kilometru garajā distancē, kalnos, trīs Everestu augstumā43:14 Kā tas ir – fiziski grūtā piedzīvojumā gulēt tikai 2 stundas diennaktī 6 diennaktis pēc kārtas49:27 Piedzīvojumi ar pamatīgu riska faktoru – ko par to saka ģimene52:59 Tulznu ekspertu ieteikumi55:17 Nogurums un halucinācijas piedzīvojuma laikā1:06:53 Kā bērnus izaudzināt par piedzīvojumu un dabas mīlētājiem1:07:56 Ģimenes dzīves organizēšana, lai piedzīvojumi un laiks ģimenei būtu līdzsvarā1:12:12 Dzīve pēc finiša, kad pieveikts īpaši grūts izaicinājums1:16:55 Suns kā skriešanas partneris1:22:59 Kā, kur un kad notiek skriešanas koptreniņi Siguldā1:26:18 Piedzīvojumi ar ledus sienas “izgatavošanu” Latvijā1:31:53 Īpaša un negaidīta tikšanās kalnos1:36:27 Kādi nākotnes piedzīvojumi plānos ir tagad

Muguras sāpes ir plaši izplatīta, neērtības un pat ciešanas sagādājoša parādība, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 80% cilvēku. Šo sāpju iemesli bieži vien ir mūsu sēdošais dzīvesveids, stress, netrenēta dziļā muskulatūra vai nepareiza muskuļu slodze.Par laimi, lielu daļu muguras sāpju problēmu ir iespējams atrisināt ar fizioterapiju, treniņiem, adekvātu atpūtu un ergonomiski piemērotu risinājumu izvēli.Ko darīt, lai mums izdotos regulāri vingrot un varam pasargāt sevi no muguras sāpēm vai atbrīvoties no tām, jautāju Ievai Zvīgulei, Sporta zinātnes doktorei, sertificētai fizioterapeitei, anatomijas docentei un Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītājai.Paldies uzņēmumam Training Lab par atbalstu Cilvēkjaudai ar iespēju ierakstīt šo epizodi viņu telpās, kas var noderēt tava kolektīva apmācībām, meistarklasēm un kreatīvām sapulcēm.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:36 Kādi ir būtiskākie muguras sāpju cēloņi9:27 “Top 1 darba nespējas iemesls līdz 45 gadu vecumam ir tieši muguras sāpes”11:46 Kā cilvēki paši nodara pāri savas muguras veselībai, pat nenojaušot par to16:39 Kā variēt apnicīgus dziļās muskulatūras vingrojumus19:02 Cilvēks kā burvīgs, savstarpēji saistīts mehānisms21:48 Liekā svara ietekme uz muguras veselību26:38 Sāpes kā sniega bumbas efekts, kas arvien vairāk samazina kustību iespēju29:39 “Jaunākiem cilvēkiem ir arvien vājāk attīstīta izpratne par savu ķermeni”32:19 Kādas kļūdas pieļauj cilvēki, nodarbojoties ar vienkāršām, sev pieejamām sporta aktivitātēm34:35 Kādu iemeslu pēc dažreiz mugura sāp naktī, miera un miega periodā37:06 Kā atšķiras cilvēku sportošanas un uztura paradumi, atkarībā no izglītības līmeņa39:48 Kādēļ ir tik svarīgi trenēt dziļo muskulatūru un muskuļu spēku50:18 Kādi muskuļi būtu jātrenē pārgājienu mīļiem un lieliem staigātājiem52:52 “Ja mēs regulāri un pareizi trenējam savu ķermeni, mēs trenējam arī savas smadzenes”56:32 Kuras organisma sistēmas pozitīvi ietekmē pareizas intensitātes un devas fiziskās aktivitātes1:01:10 “Mums katram ir jādara tas, kas mums patīk”1:01:50 Paņēmieni, kas darbojas, ja grūti sevi piedabūt uz vingrošanu1:11:07 Gadījumi, kad, pirms gulšanās zem skalpeļa, ir vērts pamēģināt atrisināt problēmu ar fizioterapijas palīdzību1:17:00 “Kusties, lai dzīvotu dzīvi smeķīgi”1:17:45 Mazās viltības, kā iedabūt kustību savā ikdienā1:20:22 Praktiski ieteikumi, kā izkustēties sēdoša darba veicējiem1:24:06 Šokējošā statistika par muguras veselību1:29:38 Kāpēc atruna “man nav laika izkustēties – jāstrādā” nav vērā ņemama

Jāni Ozoliņu pamanīju Instagram, jo uzmanību piesaistīja viņa neparastās ilustrācijas. Tajās viņš viegli uztveramā veidā parāda idejas, kas saistītas ar biznesu, radošumu vai personīgo izaugsmi. Viņa darbi ir ieguvuši lielu popularitāti, mēneša ietvaros sasniedzot miljoniem cilvēku. Jānis ir veidojis ilustrācijas biznesa un izaugsmes sfērās tādiem atpazīstamiem autoriem, kā Naval Ravikant un The Diary Of A CEO podkāsta veidotājam Steven Bartlett un citiem. Domāju, ka Jāņa pieredzes stāsts varētu iedvesmot citus, kuri meklē savu profesionālo ceļu un vairāk brīvības.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:19 Ko nozīmē “darīt lietas internetā un pelnīt ar to naudu”11:46 Par pārcelšanos uz Spāniju13:47 Stāsts no bērnības, kas akcentē Jāņa domāšanas veidu.16:49 Funktieris dzīvei, ko iedeva mīlestība uz kalnu riteņbraukšanu22:46 “Muļķi mēs galīgi nebijām, galva uz pleciem ir” – kā jauni čaļi bez pieredzenes nokļuva IT biznesā28:02 Kad nauda vairs nav motivācija - meklējumi, mēģinot aizpildīt tukšuma sajūtu darba vidē33:40 Kāds dzinulis uzveda uz pašattīstības ceļa39:11 “Beidz lasīt ziņas. Ja pasaulē kaut kas gana svarīgs notiks, tu par to dzirdēsi.”44:42 Četri dažādi biznesi, ko Jānis pamēģināja, pirms atrada to, par ko deg acis 52:24 “Tu nevari vienkārši sēdēt krēslā un izdomāt savu perfekto plānu. Tev ir jāmēģina.”58:52 Brīdis, kad tiek pārrautas visas saites ar korporatīvo vidi un stabilu atalgojumu1:03:07 Cik svarīgi ir būt jaukam, atbalstīt citus un sniegt atgriezenisko saiti1:06:35 Pirmais personīgais lielais darījums un spēja paprasīt par to adekvātu samaksu1:11:51 No kā sastāv ilustrāciju veidošana no koncepta līdz rezultātam1:15:33 “Es biju sava mērķauditorija”1:17:16 “Veido reputāciju un iespējas nāks pie tevis” – cik svarīgi ir atrast to, kas patīk un sanāk1:19:54 Kā atšķiras ienākumu un ieguldītā darba attiecība, salīdzinot darbu korporatīvajā vidē un personīgajā biznesā1:25:16 Izslēgt perfekcionismu – drosme uztaisīt apmācību kursu angļu valodā, nepārvaldot šo valodu ideāli1:30:32 Pārcelties uz Spāniju ar ģimeni un bērniem. Cik pūles un birokrātijas džungļu tas prasīja 1:37:44 “Internets tev dod iespēju sasniegt miljoniem cilvēku. Tas potenciāls ir vājprātīgs”

Nauris Svika attīsta līderus un komandas "ārpus ierastās klasikas" un vēlas, lai arvien vairāk mūsu cilvēku un līderu spētu paveikt neiespējamo un darīt to pasaules līmenī. Naurim ir militāra izglītība un pieredze, tai skaitā - kara zonās. Viņš iesaka būt atvērtiem izmaiņām, noņemot "no galvas ego-kroni", jeb tieši otrādāk - "novilkt pastalas un aizsviest pa gaisu kalpa sindromu". Nauris uzskata, ka "mūsu gēnos ir viss nepieciešamais, lai 21.gadsimtā kļūtu par pasaules līmeņa personībām". Viņš ir sarakstījis grāmatu "Cilvēcīga vadība". Šajā sarunā Nauris stāstīja par militārās izglītības iegūšanu, par savu pieredzi dienējot kara zonās un kas, viņaprāt, ir jāņem vērā komandu līderiem.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:25 “Līderības šamanis”, bijušais militārists Nauris Svika4:54 Kādu kļūdu Nauris pieļāva, sākot mācīt līderību uzņēmumos7:41 Pareizais lauku puika ar vēlmi būt uz skatuves nokļūst Aizsardzības akadēmijā14:57 “Vērā ņemams ir jebkurš sasniegums”16:34 Praktiskā pieredze militārajā akadēmijā Vācijā, kas šobrīd palīdz mācīt līderību Latvijā20:28 “Mums, ārzemniekiem, visu laiku vajadzēja sevi pierādīt.”31:13 Kuri bija grūtākie brīži, dodoties misijās uz konflikta zonām Kosovā un Irākā35:23 Kādas vērtīgas dzīves mācības Nauris ieguva misijā Irākā38:47 “Beidziet kaunēties prasīt viens otram padomu.”45:46 Intuīcija un līderība – kā šīs lietas tiek iekļautas apmācību programmās1:00:46 Iemesli lēcienam no militārās uz biznesa vidi1:03:36 Kāpēc militārās metodes ne vienmēr strādā komandas saliedēšanas pasākumos1:07:56 Teorija par četriem darbinieku tipiem, kas sastopami katrā organizācijā1:11:49 Kādu apmācību programmu Nauris sastādītu Cilvēkjaudas komandai, ar mērķi pacelt tās jaudu1:15:44 “Es uzskatu, ka nav krīzes. Tā ir jaunā realitāte, kurā mums ir jādzīvo”1:21:13 Spēcīgie monstri un pelēkā masa – kādi ir Naura novērojumi par jauniešiem darba vietās1:26:27 “Mēs, diemžēl, cilvēkus nevis vadām, bet menedžējam.”

Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi29:40 Kā ceļot “pa lēto”36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

Marija Ābeltiņa ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore, zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Mūsu pirmajā epizodē Marija piedāvāja risinājumus, kā var sev palīdzēt, lai neiedzīvotos izdegšanā, un ko var darīt, ja tā ir notikusi.Pēc epizodes saņēmām lūgumus to turpināt un pievērsties arī iekšējā kritiķa tēmai. Iekšējais kritiķis bieži vien ir izdegšanas vai vismaz slikta garastāvokļa līdzdalībnieks. Marija pastāstīja, kā ar to apieties. Runājām arī par grūtībām attiecībās ar sarežģītiem līdzcilvēkiem un kā sevi pasargāt no savu iekšējo resursu pārtērēšanas tajās.Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!Pilnu sarunu skaties vai klausies šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:29 “Viena recepte, visticamāk, nestrādās. Ja mēs dažādi izdegām, mums ir dažādi jāatgriežas”10:57 Vai, lai atgrieztos darbā, ir jāgaida pilnīga atveseļošanās no izdegšanas14:07 Cik svarīgi ir novērot un piefiksēt savas enerģijas dinamiku. Prakse, kādu vērts ieviest ikdienā22:23 Ko iesākt ar savām nereālajām ekspektācijām uz ilgi gaidīto atvaļinājumu26:46 Ideālā harmonija starp dažādām dzīves sfērām29:43 Kas ir jāzina cilvēkam, kuram ir raksturīgi iekļūt izdegšanas vai depresijas stāvoklī36:12 Praktiski padomi, kas palīdz izkļūt no depresijas46:30 Dialogs ar iekšējo kritiķi – kā to pamanīt un nolikt pie vietas54:43 Kā mana attieksme pret sevi ietekmē citu attieksmi pret mani 57:44 “Veco problēmu smaka” – kā vecie attiecību musturi ietekmē mūsu dzīvi šodienā1:05:39 “Bieži vien toksiskās attiecības ir tur, kur kāds nevar realizēt savas vajadzības”1:09:25 Ieteikumi, ko darīt, ja izdegšana radusies toksisku attiecību rezultātā ģimenē vai darbā1:23:50 Kā sajust izdegšanas priekšvēstnešus1:25:06 Kādu palīdzību ir vērts meklēt, ja mazu bērnu mamma ir tuvu izdegšanai1:27:40 “Ir labi sagrupēt spēkus, lai uzstājīgi palūgtu palīdzību”1:33:30 Viļņošanās, kuru nevajadzētu palaist pašplūsmā1:34:40 Kā darbojas uzvedības eksperimentu metode

Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā13:20 “Uzskriet” Kazbegā18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”

Šī saruna ar daudzu iemīļoto dakteri Klaunu jeb Igoru Narovski ir turpinājums mūsu pirmajai sarunai - ko par sevi un savām emocijām varam mācīties no dakteriem klauniem. Pirmo sarunu skatījās un tās automātiskos tulkošanas subtitrus, ko nodrošina youtube, izmantoja arī cilvēki, kuri paši krieviski nerunā (skat. zemāk, kā to var izdarīt). Par pirmo sarunu saņēmām neparasti daudz pateicības vēstuļu un komentāru - gan no sievietēm, gan vīriešiem. Te daži citāti:"Liels paldies par šo interviju, esmu to noklausījies vismaz 10 reizes un ik pa brīdim tinu atpakaļ (...)"."Saruna, kuru klausīšos vēl un vēl. Tik emocionāli piesātināta- no smiekliem līdz asarām. (....)""Pateicos tūkstoškārt par šo sarunu. Ļoti daudz nozīmēja. Klausīšos vēl.. un pēc tam varbūt vēl..."Saņēmām daudz lūgumu veidot turpinājumu šai sarunai. Šajā reizē Igors stāstīja, kādi ir pieci galvenie elementi, kurus māca topošajiem dakteriem Klauniem un kas var noderēt arī citiem. Piemēram, vieglums, vienkāršība, prieks. Mēs runājām arī par Igora piedzīvoto darbā ar pacientiem un karā cietušajiem. Igoram šādu stāstu ir daudz un tos atradīsi viņa nesen iznākušajā terapeitisko stāstu grāmatā "Daktera Klauna brīnumainās spēles".Ja tev noderētu tulkojums šai vai iepriekšējai sarunai ar Igoru, ko veido automātisks youtube AI rīks, tad skaties sarunu youtube platformā un uzliec sev vajadzīgos iestatījumus - video ekrānā, apakšējā joslā nospied CC, tad zobratu, tad vēlreiz CC un tur izvēlies latviešu vai citu valodu, kas parādīsies subtitros (reizēm tam vajag pat 24h, lai rīks pēc tā iestatīšanas sāktu darboties). Paldies @Aljgjis par instrukciju!Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:42 Kādus stāstus varēs atrast Dr.Klauna Igora Narovski jaunajā grāmatā13:27 Par gaidām. Ko mēs sagaidām no klauniem, no cilvēkiem, un kāpēc realitāte viemēr ir bagātāka.19:38 Trauksme, kas pāraug bailēs. Kā ar to spēlēties un kur to novirzīt29:28 “Klauns ir emocionāls dzīvnieks, kas vienmēr gatavs jebkam, kas varētu notikt”32:13 Kādi ir pieci galvenie elementi, kurus Igor Narovski māca topošajiem dakteriem Klauniem34:05 “Vienkāršība palīdz satikties ikvienam” – kā vienkāršības principu pielietot savā ikdienā42:54 “Ja tu esi godīgs, tev nav vajadzības domāt” – cik atbrīvojošu sajūtu var iegūt, jebkurā sarunā esot godīgam47:28 Pagrieziena punkts Dr.Klauna radošajā attīstībā50:12 Kāpēc dalīšanās ar savām sajūtām, emocijām un idejām ir uzskatāma par lielu dāsnumu otram cilvēkam51:56 Dāsnums un ievainojamība54:09 “Viegla attieksme pret nāvi dara vieglu dzīvi” – kā grūtas situācijas uztvert ar vieglumu58:32 Kādā veidā mūsu pārlieku nopietnā attieksme pret emocijām atņem dzīvei viegluma sajūtu1:09:10 Praktisks piemērs, kā dakteri Klauni apmācībās mācās viegluma sajūtu1:17:51 “Prieku var iegūt pilnīgi no jebkā un jebkuras situācijas”1:20:58 Domas un ieradumi kā muskuļi, kas jātrenē, ja vēlamies savādākus rezultātus kā ierasts1:24:51 Kā ar ķermeņa palīdzību iegūt klātesamības – šeit un tagad sajūtu.1:30:24 Kas dakteriem Klauniem palīdz izturēt milzīgo psiholoģisko slodzi; gadījums Kijevas slimnīcā1:34:56 “Jebkurš konflikts var kalpot par brīnišķīgas draudzības sākumu”

Kad pirmo reizi dzirdēju apzinātības skolotāja Anša Jurģa Stabinga uzstāšanos konferencē "Dzīves Balanss", mani piesaistīja viņa teiktais, ka "laime ir prasme" un tātad to var apgūt tāpat kā jebkuru citu prasmi - valodas, sportu vai amatu. Aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā notiek šīs prasmes apgūšana un kā to var paveikt cilvēks, kuram ir aktīva dzīve, daudz pienākumu un arī problēmu.Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības ir psihologs (M.Sc., LU). Pateicoties savai pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), viņš organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās).Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:38 Kādēļ var apgalvot, ka laime ir prasme un to var iemācīties10:21 Kāpēc formula “ja – tad” nestrādā saistībā ar laimes sajūtu14:18 “Apmierinājums un laime ir divas dažādas lietas”19:11 Dalīšanās fenomens – gribi vai negribi, tu un citi nepārtraukti ar kaut  ko dalāmies24:06 Kā dzīvot laimes sajūtā, neieslīgstot viltus optimismā32:40 “Pieredze nav atkarīga no situācijas, pieredze ir atkarīga no tā, kā es interpretēju situāciju”39:47 Vai cilvēkam ir izvēle, kā justies jebkurā situācijā43:33 Kā, esot apmierinātam ar esošo situāciju, tomēr spēt virzīties tālāk50:13 Ko mēs katrs varam darīt, lai spētu iemācīties būt laimīgiem55:27 Vai pretenzijas un spēja būt laimīgam ir savienojamas lietas1:05:42 Kas ir prāta higiēna1:10:18 “Netīrumi ir resursi nepareizā vietā”; piemēri par “prāta atkritumiem”, kas sakrājušies1:16:29 Prakses, kas palīdz attīrīt prātu1:27:53 Kas palīdz saņemties ķerties klāt sava prāta atkritumiem1:32:15 Ķermenis, kas runā pretī prātam

Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”

Šajā sarunā es kvantu fiziķim un profesoram Vjačeslavam Kaščejevam uzdrošinājos jautāt visu ko, kas mani viņa neparastās personības un pamatīgo zināšanu sakarā fascinē un pārsteidz. Tāpēc jautāju, kā viņš spēj darīt "dziļo darbu", kas prasa milzīgu koncentrēšanos un iedziļināšanos. Jautāju par cilvēku problēmām ar fiziku, "stulbiem" jautājumiem, klimata pārmaiņām. Mani īpaši interesēja viņa prasme pietiekami vienkāršā valodā stāstīt par sarežģītām tēmām un viņa aizrautība. Atļāvos pajautāt arī par Dievu. Atbilde mani pārsteidza un aizkustināja. Profesors runāja arī par dzīvi savā burbulī un prieku par to. Jautāju par izdegšanu un to, kā aizvākt traucējošu "troksni" galvā, lai varētu darīt to, kas cilvēkam svarīgs. Profesora enerģija ir fenomenāla. Tāpat kā viņa domu gājiens.Profesora pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:10 Divas lietas, par ko ir pārliecināts fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs7:04 “Skolotāja profesija ir transformējusies. Tā prasa krietni vairāk, nekā tā ir prasījusi agrāk” – kā iemīlēt fiziku14:11 Pie kādiem pētījumiem un atklājumiem šobrīd strādā profesors19:00 Anekdote par fizikas tēmu20:02 Dalām ziloni un skatāmies, kas sanāks22:49 “Ir pārāk viegli noticēt, ka ir pārāk grūti”24:54 Resursi, kur par fiziku uzzināt visiem saprotamā veidā27:33  “Noformulēt savu jautājumu jau ir puse no atbildes”30:23 Kā Vjačeslavam Kaščejevam izdodas runāt par sarežģītām tēmām cilvēkiem saprotamā valodā34:43 Bērnības “trauma” par matemātiku, kas rezultējas kopprojektā ar matemātikas profesoru37:05 Vai arī fiziķus nomoka jautājums par dzīves jēgu48:56 Divi draugi – fiziķis un teologs jeb Vjačeslavs un Indulis53:10 Ugunskura kurināšana viesistabā jeb pārdomas par klimata pārmaiņām1:01:23 Kā tiek izdomāti uzdevumi olimpiāžu dalībniekiem1:05:57 “Zinātnē vislielākais izaicinājums ir atrast jautājumus, kuri ir uzdošanas vērti”1:07:36 Kādas pūles prasa nenovirzīties un spēt darīt dziļo darbu1:15:43 Mikro un makro līmenī staigājošais profesors1:17:39 Attiecības ar mākslīgo intelektu1:20:32 Vai tik aizrautīga personība kā Vjačeslavs Kaščejevs ir piedzīvojusi izdegšanu1:24:58 Dzīvot savā laimes un savu cilvēku burbulī1:30:36 Ieteikums pusaudžu vecākiem, kur bez maksas var papildus mācīties fizikas zinātni1:34:40 “ne lasītājs, bet rakstnieks”1:38:38 “Novākt troksni, lai skaistas lietas varētu augt”

Jaudīgi cilvēki man treniņos ik pa laikam saka, ka ir pārguruši, neskatoties uz savām darbaspējām un dzīvē ieviestajām sistēmām. Kad kopā paanalizējam katra situāciju tuvāk, izrādās, ka lielu daļu savas jaudas viņi tērē, darot to, kas ir jādara citiem: partneriem, kolēģiem, bērniem, draugiem, darbiniekiem u.c.Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņi atbild, ka tas otrs ar darāmo netiek galā. Un te nav runa par kontroles neatdošanu darītājam vai mikro menedžēšanu. Tās bieži ir situācijas, kurās saskaramies ar otru pusi, kuri ir iemanījušies viltīgi izspēlēt "mērķtiecīgās nevarības" kārtis:- "Es nevaru nomainīt bērnam pamperi, man rauj augšā no tās smakas."- "Ej runā tu ar priekšnieku, man ir bail."- "Man bail braukt pa ārzemju šosejām. Brauc tu."- "Es nekliedzu. Man vienkārši ir tāda balss."- "Aizved mani. Sagaidi mani."- "Es nevaru atteikt mammai paņemt viņas zupu uz mājām. Nu, izmet, ja jau tev traucē."- "Es nevaru atrast, kur ir manas drēbes, atslēgas, lietas."- "Piezvani tu uz to iestādi, man riebjas zvanīt, nevaru parunāt."Ginta Gaumala šajā sarunā stāsta, kā cilvēki reizēm diezgan mērķtiecīgi izmanto savu "nevarību" un kā šo situāciju mainīt.Ginta ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:02 Ko nozīmē jēdziens “Weaponized Incompetence”5:12 Piemēri, kā izpaužas “mērķtiecīgā nevarība” ikdienas situācijās darbā un ģimenē13:53 “Notiek tikai tas, ko mēs pieļaujam” – kā tikt galā ar pusaudžiem, kuri nevēlas palīdzēt ikdienas darbos16:45 Ko zaudē uzņēmums, ja viens vai vairāki tā darbinieki sāk piekopt “mērķtiecīgās nevarēšanas” stratēģiju22:34 Kādēļ joprojām valda uzskats, ka par attiecību kvalitāti ir jārūpējas galvenokārt sievietēm24:20 Iespējamie iemesli, kādēļ cilvēki nodarbojas ar “mērķtiecīgo nevarību”29:18 Ko darīt, lai izvairītos no manipulatīvas uzvedības36:35 Ko Ginta Gaumala atklāja savā pētījumā par pāru attiecībām40:24 “Kritika un pārmetumi ir pēdējais, ko izmantot attiecībās”44:38 Ko darīt, kā komunicēt ar otru cilvēku, kurš pret tevi izmanto “mērķtiecīgās nevarības” paņēmienus. Trīs punkti58:08 Pirmie mazie signāli, kurus nevajadzētu palaist garām, pirms tie pāraug milzīgā neapmierinātībā1:02:02 “Dusmas ir mūsu pirmā reakcija, aiz kurām var slēpties daudz citu nianšu”1:10:24 Kas strādā labāk par pavēlēm un komandēšanu

Profesore, endokrinoloģe, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā pastāstīja, ko saskaņā ar šī brīža medicīnas iespējām mēs varam vai nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu, ja gribam kvalitatīvu, veselīgu un ilgu dzīvi. Mēs sarunu balstījām uz ārsta Peter Attia grāmatu "Outlive", kas ir par ilgdzīvošanas zinātni un mākslu.Šī grāmata ar tās jaudīgo saturu ir uzlabojusi manas un mana vīra ikdienas izvēles. Tās saturs paceļ motivāciju gan vairāk sportot, gan pievērst uzmanību citiem faktoriem, kas ietekmē spēku, jaudu un prieku par dzīvi. Mēs abi to iesakām saviem draugiem un kolēģiem, kurus arī interesē pilnvērtīga dzīve pēc iespējas veselīgākā ķermenī.Dakterei Konrādei jautāju, kas no grāmatas satura varētu noderēt citiem. Runājām arī par biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā, par to, ko meklēt un saprast savās analīzēs, un kā pašiem mazināt veselības riskus, kas pasliktinātu dzīves kvalitāti.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:26 Kā laika gaitā ir mainījies medicīnas redzējums uz iespējām pagarināt kvalitatīvu un veselīgu dzīvi 6:42 Vai metformīna preparāta lietošana pagarina dzīvi vai uzlabo tās kvalitāti10:54 Kas ir metaboliskā disfunkcija un kas to ierosina15:11 Ar ko bīstami ir uzkrājušies tauki ap iekšējiem orgāniem; kāds mehānisms ierosina insulīna “inflāciju” jeb insulīna rezistenci17:45 Kādas funkcijas veic insulīns22:05 Kā izpaužas insulīna rezistence, kādas slimības tā ierosina sievietēm un kādas vīriešiem28:41 Insulīns un onkoloģija – kādi mehānismi to var ierosināt32:17 Kādi ir galvenie nāves iemesli Latvijā pēdējos gados35:46 “Sēru vītola fenomens” un dažādi holesterīna veidi un to darbības specifika39:58 Ko mēs varam un ko nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu46:52 Kā iespējami ātrāk un veiksmīgāk noķert “signālu par aisbergu”; ieteicamo asins analīžu uzskaitījums un skaidrojums59:36 Mācāmies lasīt asins analīzes. Vai “normāls” vienmēr nozīmē “optimāls”1:05:45 Intervālu gavēšana un omega3 taukskābes – kas jauns pētījumos1:10:03 Proteīns un “iņ un jaņ” princips1:15:34 “Ir svarīgi, kur tu gribi nokļūt” – uzturs un fiziskās aktivitātes; īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un ieguvumi1:22:33 Kur rast motivāciju fiziskajām aktivitātēm1:24:55 “Trešais valis”, un kāda ir saistība miega badam ar lieko svaru1:31:19 Psihosociālā stresa mazināšanas veidi1:33:11 Vienkāršās un mazās lietas, kuras atcerēties, piedomāt un izdarīt ikdienā, kas dod lielu ieguldījumu veselīgākā nākotnē1:37:20 Vai insulīna rezistence var būt arī tieviem cilvēkiem

Ilzes Lipskas sirdslieta ir dārzeņi, un to nav iespējams nepamanīt. Kopā ar vīru Juri un četriem bērniem viņi saimnieko bioloģiski sertificētā saimniecībā "Absolūts Ēd". Ilze pēc izglītības ir filozofs, Juris - ekonomists, bet praksē viņi apstrādā savu zemi, audzējot dārzeņus un zaļumus, kuriem jābūt ikviena cilvēka ēdienkartes pamatā. Paši audzē un paši arī piegādā - svaigu no dārza vai pārstrādātu pulveros un citādākos produktos līdz pasūtītāju durvīm.Abi ar Juri izgudro dažādus veidus, kā ierobežotos apstākļos savu produkciju uzglabāt un pārstrādāt, mijiedarbojoties ar dabas neparedzamajiem pārsteigumiem, lai ar veselīgu ēdienu dažādotu cilvēku ēdienkarti. Viņi nodrošina to slaveno dārzeņu varavīksni šķīvī, ko iesaka visdažādākie veselības speciālisti.Ilze ir ļoti aktīva sociālajos medijos. Mēs runājām par plānu A, kas neiet pēc plāna un ir iemesls plāniem B, C un arī D. Runājām par darba mīlestību un spēju izmantot to, kas ir, lai virzītos uz priekšu. Tā ir saruna par praktisku radošumu un resurspratību.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:04 Kad uzņemtais risks un nodedzinātie tilti attaisnojas7:06 Kā “zaļi, jauni gurķi” sāka iekopt savu saimniecību laukos10:16 Par ekspektācijām un īstenību. Ne pārāk veiksmīgā tirgus pieredze14:47 “Man visu mūžu būs siltas jūtas pret Twitteri”16:28 Kādēļ zemniekam ir grūti konkurēt ar lielveikalu18:23 Kā notiek pavasara sēšanas darbu plānošana, lai nodrošinātu pilnas produktu kastes klientiem24:28 “Katrs mans klients man ir tik ļoti mīļš”25:51 Kāds risinājums tika izdomāts, lai samazinātu dārzeņu aiziešanu zudumā32:37 Kādi dārzeņu un garšaugu pulveri ir pieejami “Abolūts Ēd” saimniecībā, un kā un kur tos pielietot 35:58 Kā Laura iemīlējās poblano piparu pulverī45:15 Kā “Absolūts Ēd” saimniecība ir izaugusi 16 gadu laikā47:39 “Tīri mierīgākai dzīvei tu ej uz priekšu tādā tempā, kā tu vari. Ja tu nevari atļauties, tad, iespējams, tev to nevajag”49:26 Kā to visu par paspēt; vai Ilze zina, kas ir atvaļinājums53:13 Kā Ilzei Lipskai izdodas tik jēgpilni un garšīgi nokomunicēt savas saimniecības stāstu sociālajos medijos55:57 Cik un kāda tehnika ir saimniecības rīcībā un kāda metode tiek pielietota, lai apkoptu visus dārzeņu laukus58:37 Mīlestība uz ziemu; stāsts par neredzīgajiem vecvecākiem1:04:45 Iemācīties sadzīvot ar dabu, pat ja tā noposta visus darba augļus1:12:10 Kur aug kājas viedoklim, ka bioloģiski audzēti dārzeņi ir dārgi1:15:20 “Ir tikai jādara un izdosies”1:20:33 Veids, kā Ilze veido klientu uzticību saviem produktiem 1:25:25 “Nedēļa, kurā tu esi izdarījis pusi no tā, ko vajadzētu izdarīt, tā ir lieliska nedēļa"

Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības. Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.SARUNAS PIETURPUNKTI:6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts16:11 Kas ir reproduktīvā trauma18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē1:16:39 “Li

Aktiera Kaspara Dumbura nesenākā kino loma ir filmā "Elpot zem ūdens". Pirms tās iznākšanas Kaspars man jautāja, vai varam Cilvēkjaudā aprunāties par atkarības slimību un viņa atveseļošanās pieredzi, kas varētu noderēt citiem (viņš piecus gadus vairs nelieto alkoholu). Kad satikāmies uz sarunas ierakstu, Kasparam pastāstīju, kādu ziņu pirms dažiem mēnešiem man atsūtīja Cilvēkjaudas fans, kurš ar mani padalījās, cik grūta ir viņa cīņa ar atkarībām. Ar Kasparu vienojāmies, ka šo sarunu veltām šim vīrietim, viņa mazajam bērnam un mīļotajai sievietei. Un, cerams, vēl daudziem, kuru dzīvi pasliktina atkarību slimība, kas cilvēkus nešķiro.Es cienu Kasparu par viņa atklātību, īstumu un tiešumu, lai viņa stāsts palīdzētu atgūt brīvību arī citiem. Paldies lieliskajam vīrietim, kurš man uzrakstīja, paldies lieliskajam vīrietim, kurš ar mani šajā intervijā sarunājās, paldies katram, kurš palīdzēs šai sarunai nonākt līdz cilvēkiem, kuriem tā var noderēt! Jūs katrs darāt šo pasauli labāku.Kaspars Dumburs ir teātra un kino aktieris. Viņš ir galvenās lomas atveidotājs Andreja Ēķa seriālā "Nebaidies ne no kā". Kasparu aizrauj arī mūzikas ierakstīšana. Te dažas lomas, kurās Kasparu šosezon var redzēt Dailes teātra izrādēs: Lāčplēsis - "Spīdolas nakts", Nātans - "Leopoldštate", Loma - "Kaukāziešu krīta aplis", Prokurors Jusefs Elfajumi izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" un citās. Vairāk informācijas ir sarunas lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:6:31 Atkarības kā aisberga redzamā daļa9:54 “Meklēt kopīgo, kas mūs vieno”11:40 Talants, kuru Kaspars Dumburs neizvēlējās – kā sākās aktiera karjera18:30 “Iemācīties tekstu nozīmē padarīt to par savu”24:13 Drosme ar lomu palīdzību iet tādās teritorijās, kur parasti cilvēks neietu26:59 Dzīve bez uzrakstīta scenārija, kas noveda no ceļa30:40 Vai talantu var nodzert33:54 Kāpēc vieglāk būt atklātam, nekā iztaisīties par labāku37:04 Cik viegli ir spēt noturēties pretī atkarībai, kas “vienmēr ir gatava un pumpējas 24/7”42:05 Atkarīgā cilvēka domāšanas īpatnības, kas noved pie kārtējās lietošanas44:36 Kas palīdzēja aktierim apturēt apbreibinošo vielu lietošanu51:42 Kā atveseļošanās ir ietekmējusi Kaspara attiecības ar brāli54:15 Savākt šmuci un palūgt piedošanu – kā vārdā to darīt un cik viegli tas ir57:17 “Tad, kad atkarīgais beidz lietot, šī pasaule kļūst par šo vienu iedaļu labāka”1:00:36 Attiecības ar pazemību, lūgšanu un ticību1:15:20 Spēja iemīlēt sevi kā ar efektiem, tā arī ar defektiem1:21:12 “Jo vairāk drāmas manā dzīvē, jo tuvāk es esmu lietošanai”1:26:06 Kā neļaut domām valdīt pār dzīvi1:33:32 Kāda sajūta ir spēlēt narkomānu, kad pats esi no tās bedres izrāpies1:36:17 Nomest svaru, uzaudzēt muskuļus – kādas sava ķermeņa pārvērtības lomu dēļ ir veicis Kaspars1:42:20 Kāds ir filmas “Elpot zem ūdens” galvenais vēstījums1:47:04 “Ir būtiski apzināties savu zemāko punktu”

Kristīnei Bricei stresa tēma ir teju vai sirdslieta. Viņa no tās nevis bēg, bet izzina, cik pamatīgi vien iespējams. Viņa stresam pieiet pavisam praktiski - kādas ir metodes tā kaitīgo seku mazināšanai, kādas ir metodes tā savlaicīgai pamanīšanai, lai situāciju neielaistu. Par to šī saruna. Praktiska.Kristīne ir TRE metodes pasniedzēja un online relaksācijas studijas vadītāja. Es un mans vīrs Mišels esam lieli viņas darba fani. Esam gan apguvuši TRE metodi, gan to praktizējam. Kristīne zināšanas par stresu pasniedz tik saprotami un vienkārši pielietojami, ka es regulāri vēršos pie viņas pēc ieteikumiem cilvēkiem, ar ko strādāju dažādās programmās.Vairāk informācijas ir sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI:1:41 Kādēļ Kristīne Brice par savu misiju ir izvēlējusies palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar stresu2:55 “Stress ir fizioloģiska reakcija”8:05 Ko darīt, ja neizdodas nomierināties ar relaksācijas un atslābināšanās metodēm15:05 Kas ir galvenā atslēga stresa menedžēšanā19:32 Kā pēc savām darbībām atpazīt, ka stresa līmenis ir sasniedzis bīstamu robežu – “personīgie lakmusa papīrīši"25:54 Trauksme, stress, spriedze – vai starp šiem jēdzieniem var likt vienādības zīmi28:16 Kādas kļūdas cilvēki pieļauj trauksmes situācijās, kas notiekošo tikai pasliktina33:30 Praktiski piemēri, kā rīkoties un ko sev atgādināt brīdī, kad uzmācas trauksme39:34 Metodes, kas palīdz izlādēt stresu, pirms tas ir izlauzies agresīvā veidā48:56 Kādas nodarbības un prakses ir pieejamas Kristīnes Brices vadībā51:15 “Time out” nervu sistēmai – metodes paraugs53:21 Stresa izlāde ar neirogēnās trīces metodi TRE59:23 “Stresa situācijā tu atcerēsies tikai to, ko tu praktizē ikdienā”1:01:04 Kristīnes minimālā recepte stresa mazināšanai ikdienā1:07:43 “Cilvēki bieži vien vienkārši aizmirst par sevi parūpēties”

Es apbrīnoju to, kā strādā aktieris un komiķis Jānis Skutelis. Esmu noskatījusies daudzus viņa "Pusnakts šovs septiņos" video. Spriežot pēc to skatījuma skaita, tādu, kā es, ir daudz. Man viņa humors ir veids, kā uzlabot sev garastāvokli. Rudenī beidzot noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi "Linda Vista" (visiem iesaku) un kļuvu par vēl lielāku Skuteļa darba fanu. Uzjautrinājos arī par viņa uzstāšanos "Labāk nestrādāt" konferencē "Cilvēkfaktors".  Aicināju viņu uz sarunu, jo gibēju uzzināt vairāk par to, kā viņš strādā, kā rada, kā veido savu komandu. Kopš ierakstījām šo sarunu, es, kad man grūti pieķerties radošā darba mokošajai daļai, atgādinu sev Jāņa teikto. It īpaši - par drazu, lai sāktu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:23 Izrādes LINDA VISTA veiksmes fenomens ar nospēlētām vairāk nekā 150 izrādēm10:26 Skatītāji zālē kā ceturtā siena16:19 Kā sākās Jāņa Skuteļa improvizatora ceļš20:58 Kādi ir rakstītie un nerakstītie likumi, kad spēlē improvizācijas izrādi ar skatuves partneri25:12 Kaķēns ūdenī jeb stand up aktiera karjeras sākums29:09 Iekšējais stulbums kā pamats drosmei32:10 Ļauties situācijai – vai un kā to var iemācīties. Situācija ar šahu, dzīvu zirgu un papīra kostīmu39:14 Kāds ir Jāņa Skuteļa personīgais priekšnoteikums, lai performance izdotos40:41 Kā sačakarēt izrādi pirms tā ir sākusies44:43 Pieskatīt pašsajūtu pārāk nepieskatot46:51 Noņemt pārmērīgo nozīmīguma smagumu51:18 “Ja mums ceļi nesakrīt, tad labāk ir to maksimāli ātri uzzināt”56:03 Ceļavārdi cilvēkam, kam nepieciešama deva drosmes1:01:32 Vai ir vēlme spēlēt neliešus1:02:56 Cik viegli ir pārslēgties starp dažādiem skatuves mākslas žanriem1:05:24 Caur drazu uz augļiem jeb cik mēslu jāizšķūrē, lai tiktu pie zelta

Viens no sevis uzmešanas veidiem, kas gadu no gada pašam apnicis līdz nelabumam, ir, ja noķer sevi, ka atkal jau atliki vai kavējies darīt to, kas ļautu dzīvot labāk. Tā ir savu iespēju un brīvības prokrastinēšana. Tai skaitā - profesionālās brīvības. Mēs prokrastinējam, jo ir grūti saprast, kā lai sevi piedabū darīt to, ko saproti, ka vajag darīt, bet uz ko tik un tā nevari saņemties.Pēdējā gada laikā esmu aktīvi strādājusi, lai saprastu, kā cilvēkiem palīdzēt saņemties uz darīšanu, lai viņi darbā gūtu vairāk gandarījuma un prieka. Kādam tas nozīmēs novilkt robežas. Citam -nomainīt darbu. Vai saprast, uz ko tad to nomainīt, nezaudējot ienākumus.Man patīk, ka cilvēki savu jaudu izmanto savā labā nevis pret sevi. Tāpēc lūdzu Andim Arnicānam, lai pievienojas man uz sarunu par to, kā neļaut prokrastinēšanai apzagt sevi un izbojāt gan iespējas, gan brīvību. Lai vēl tagad, gada noslēgumā, izdodas aktivizēt savu drosmi un foršā veidā saorganizēt savus iekšējos spēkus patīkamākai dzīvei.Ja tev ir aktuāla tēma par darbu, kas sagādā gandarījumu, un kā tādu sev saorganizēt, tad šobrīd vari paspēt pieteikties uz Lauras rīkotu bezmaksas lekciju, kas notiks decembrī.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:39 Kas ir prokrastinēšana un kādēļ tā notiek pat ar cilvēkiem, kas mīl savu darbu9:53 “Pārsvarā mēs liekam pasaulē to, kas mums sanāk” – maldīgie priekšstati par cilvēku superspējām13:07 Faktori, kas ietekmē to, cik bieži un cik ilgi cilvēks prokrastinē darāmās lietas15:00 Vai rezultāta izmērāmība var ietekmēt to, ka darīšana tiks prokrastinēta biežāk17:31 “Lai piedabūtu sevi darīt tās lietas, kuras ir grūti darīt, tam ir vajadzīgi resursi” – kas ir  lielais resursu rijējs23:50 Cīņa starp advancēto prātu un emocijām26:53 Cik lietderīga ir diagnoze “viss ir galvā”28:08 Prokrastinēšanas riņķa dancis, kurā uz deju pievienojas arī perfekcionisms29:37 Ko prokrastinēšana dara ar attiecību kvalitāti34:40 Samazināt laiku no iedvesmas noķeršanas līdz darbībai35:55 Ar kādas metodes palīdzību Andis no fotogrāfa profesijas nonāca līdz darbam, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu42:42 Ko Laura ir novērojusi apmācībās par profesionālās darbības maiņu49:04 Kopējās tendences un iemesli cilvēkiem, kuriem nesanāk lietas novest līdz galam52:21 Iemesli, kādēļ cilvēki ieslīgst nedarīšanā pat tad, ja skaidri zina, kas būtu darāms un kā sasniegt mērķi1:00:31 “Neviens nevar mani piemuļķot tik labi, cik labi es pats varu sevi piemuļķot”1:03:04 Vai fakti patiešām ir fakti1:05:35 Kāda attieksme pret sevi mazina prokrastinēšanas iespēju – pētījums ar studentiem, kuriem bija jābūt produktīviem1:09:16 Latviešu mantojums – cik viegli ir piedot sev neizdarību1:14:33 Vākt sev palīdzošus pierādījumus par to, kur tev nav taisnība1:16:13 Apkārtējo cilvēku ietekme – kā izvēlēties tādu cilvēku loku, kas ceļ, nevis gremdē1:20:53 No kā sastāv prokrastinēšanas vienādojums1:24:15 Kā attīstīt spēju neļauties impulsivitātei, kas noved no darīšanas ceļa1:31:08 “Jo tālāk atrodas rezultāts, kuru es gribu, jo lielāka iespēja čammāties”1:35:12 “Tu vari izanalizēt pašu velnu, bet praksē tā lieta var izrādīties pilnīgi citādāka” – situācijas piemērs no apmācību absolventes1:40:51 Cik ārkārtīgi grūti un tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgi ir SĀKT darīt; kāpēc mūsu prāts mūs sabotē1:43:47 Kāda loma darīšanā ir kopienas sajūtai1:48:15 “Ļoti daudz lietu, ko cilvēki zina par sevi, nav taisnība”1:50:42 Svaru kausos – ieguvumi ilgtermiņā pret zaudējumiem šeit un tagad; kur rast motivāciju1:53:32 Nākamā gada plānošana – kādus būtiskus jautājumus iekļaut1:57:24 Vai profesiju un nodarbošanos ir iespējams nomainīt viegl

Amalija Andersone ir neparasts cilvēks, kas dzīvo neparastu dzīvi. Ļoti krāsainu, drosmīgu, iedvesmojošu un mani, kā skatītāju, iepriecinošu. Viņa ir multimāksliniece, kura ir vairākas reizes drosmīgi mainījusi savu nodarbošanos. Citi gadiem domā un gadiem mēģina saņemties. Viņa - izdomā, dara un atrod veidu, kā darīt tik labi un interesanti, ka tas atmaksājas. Grafiskā dizainere, kas kļuva par ēdienu fotogrāfi, kuru aicina strādāt dažādās valstīs. Tagad gleznotāja, ilustratore, kolorītu ceļojumu un mākslas pieredzes fotogrāfe.Amalija ceļo, neatkarīgi no tā, var viņa to atļauties vai nevar. Viņa tik un tā var, pat ja kāds cits viņas vietā teiktu, ka tas nu gan nav iespējams. Es ticu, ka Amalijas dzīves pieredze var būt ne tikai interesanti un izklaidējoši stāsti, kuros aizmirsties, bet arī iedvesma un iespēja kaut ko sev derīgu pārņemt no viņas dzīves pieejas. Starp citu, aizej uz Amalijas mājas lapu un apskati viņas neparastos darbus. Domāju, ka nenožēlosi.Nesen uzzināju, ka Amalijas krāsaino darbu fani var viņas mākslu un vieglumu baudīt arī gada plānotāja formātā. Kā viņa pati par to saka: 366 RADOŠAS IEDVESMAS DIENAS. PLĀNOTĀJS SIRDĪ RADOŠĀM BŪTNĒM. Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:1:43 “Ēdiens neprotestē. Kūka stāv, smuki izskatās un viņa nesaka, ka viņai ir dubultzods” - kā Amalija nonāca līdz ēdiena fotogrāfēšanai13:14 “Ir jāspēlējas. Tev ir jāķer kaifs no tā, ko tu dari”16:35 Kolorīts stāsts par ēdiena fotosesiju Beirūtā, Libānā29:42 Iespējas, kā atrast klientus ārzemēs33:02 “Latvieši daudz skaistāk un labāk māk izdarīt radošu darbu”36:34 Nebūt labai visiem un iet savu ceļu39:33 “Ceļojumi veido manu stilu”40:45 Vienā rītā pamosties un saprast, ka vajag braukt uz Dahabu, pat nezinot, kur tāda atrodas47:38 “Vīrs saprot, ka man ir vējš galvā un ka man vajag skriet”49:45 Pieredze mēbeļu apgleznošanas projektā Dahabas viesnīcai56:01 Praktiski ieteikumi, kā komunicēt ar uzbāzīgiem arābu valstu tirgotājiem59:29 Kā atrast veidu, kā pelnīt ar savu mākslu1:06:12 Kad Dievs atsūta pareizos cilvēkus - divatā ar nepazīstamu meiteni auto braucienā uz Spāniju1:10:07 Kas radošiem cilvēkiem izraisa kritienus emocionālās bedrēs1:18:53 Atklāsmes spontānajā ceļojumā uz Uzbekistānu1:22:07 Kur mākslinieci var satikt, aplūkot un iegādāties viņas darbus1:24:05 Amalijas laimes formula1:30:46 “Dzīve notiek tad, kad tu neesi Instagramā. Tad, kad tu klusē”1:31:18 Kā darbojas radošu cilvēku atbalsta platforma1:35:42 Mantra par kūku tumšā vietā1:37:42 Izplatīta sērga, ar ko “slimo” reklāmas aģentūras

Svētki ne vienmēr ir tikai priecīgi notikumi. It īpaši Ziemassvētki un gadu mija. Problēmas var sagādāt dažādās gaumes, kā svinēt, vilšanās par notiekošo, pienākuma sajūta, kuras dēļ darām to, ko paši nemaz nevēlamies darīt, dāvanu tēriņi un klapatas to sagādē vai "kur tās likt". Kādam svētkos ir drīzāk skumīgi, nekā priecīgi. Citam svētkos apskrienas dūša no ģimenes kārtējās kasīšanās vai pat drāmas. Kad Cilvēkjaudas auditorijai jautāju, kas uztrauc vai sāp gaidāmo svētku sakarā, saņēmu daudz atbilžu.Ko darīt nevieglajās situācijās, lai svētki "neiznes smadzenes", bet ir patīkamāki, nekā līdz šim, es jautāju psiholoģijas zinātņu doktorei un kognitīvi biheiviorālajai terapeitei, supervizorei Diānai Zandei. Viņas skaidrojumi varētu ne tikai iedot idejas, kā risināt sarežģījumus, kas saistīti ar svētkiem, bet pat noslēgt mieru ar tiem. Tagad man ir vēl lielāks pamats visiem klausītājiem vēlēt: "Gaišus svētkus!"Šī ir jau trešā saruna ar Diānu Zandi. Pirmā bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, bet otrā - kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:58 “Svētki ir daļa no dzīves, uz tiem attiecas tieši tie paši principi”9:01 “Ģimene strādā pēc sistēmas principa” – kāpēc kopā sanākšana svētkos bieži vien beidzas ar konfliktiem21:47 Metodes, kā saglabāt mieru situācijās, kas draud beigties ar emocionālu sprādzienu37:43 “Neuzstādīt nevienam notikumam dzīvē obligātības pieskaņu”39:47 Sezonalitāte un grūtsirdība, kā to pastiprina uzsvērtais priecāšanās uzstādījums41:45 “Jūtas ir īstas, bet jūtas nav fakti” – risinājumi, ja svētku laikā jūties bēdīgi49:30 Kā nejusties vainīgam, ja vēlies priecāties53:11 “Bērni nav vecāki saviem vecākiem” – kā atrisināt vientuļo vecāku jautājumu svētkos58:54 Ieteikumi, kā neiekrist sevis žēlošanā, ja svētkos esi viens1:08:58 Mana māte, tava māte, vīra māte, sievas māte – saspringtu situāciju izrullēšanas varianti1:16:54 Jautājums, ko sev ir vērtīgi uzdot, par katriem svētkiem1:21:52 “... tie gudrie nāca un dāvināja. Vai mēs atceramies, kāpēc mēs vispār dāvinām dāvanas?”1:26:50  Idejas un risinājumi, lai dāvanu jautājums šajos Ziemassvētkos būtu vairāk priecīgs un mazāk mokošs1:31:12 Ieteikumi, kā praktiski un emocionāli atrisināt situācijas, kad tev uzdāvina lietas, kas galīgi neiet pie sirds1:40:42 Dāvanas kā mīlestības valoda – vai tā piemīt katram cilvēkam1:47:46 Svētki un alkohols. Kā risināt situācijas ar pārmēru iereibušiem tuviem un tālākiem radiniekiem1:55:41 Neiekrist ilūziju valgos par ideālajiem svētkiemBez Cilvēkjaudas fanu finansiālā atbalsta mēs nevaram turpināt podkāstu. Mēs to saņemsim, ja tu pieteiksies uz nodarbības ierakstu par to, kā izveidot savu jaudas rokasgrāmatu, lai uzturētu iekšējo spēku un dzīvesprieku. Piesakies: cilvekjauda.lv/izveido-rokasgramatu un esi atbalsts, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem ir pieejama bez maksas.  Bez Cilvēkjaudas fanu finansiālā atbalsta mēs nevaram turpināt podkāstu. Mēs to saņemsim, ja tu pieteiksies uz nodarbības ierakstu par to, kā izveidot savu jaudas rokasgrāmatu, lai uzturētu iekšējo spēku un dzīvesprieku. Piesakies: cilvekjauda.lv/izveido-rokasgramatu un esi atbalsts, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem ir pieejama bez maksas.

Mūsu attiecību sākumā, kad mans topošais vīrs Mišels meklēja darbu, mentore viņam piesardzīgi un saudzīgi ieteica uz sejas likvidēt divus izteiktus veidojumus ar ne visai estētisku izskatu, ja vien viņam tas būtu pieņemami. Viņa toreiz sacīja, ka, lai arī tas nebūtu izšķirošais faktors, pēc kura potenciālais darba devējs vadītos lēmuma pieņemšanā (un pasarg' Dies', ja kāds būtu tik neprofesionāls), tam tomēr varētu būt kāda ietekme uz to, vai darba intervijā tikko satikti cilvēki pievērstos Mišela teiktā saturam, kas ir vērtīgs, vai arī viņu uzmanību no tā uz brīdi novērstu viņa izskats. Mišels toreiz atbildēja, ka viņu pašu tie veidojumi neuztrauc, bet, ja tie sarunbiedriem biznesa vidē varētu novirzīt kādu daļu uzmanības prom no sarunas satura, tad viņš izvēlas tos likvidēt.Kad intervijā jautāju par to ārstei dermatoloģei Annai Bērziņai, viņa atbildēja, ka, viņasprāt, ja cilvēkam savas ādas sakarā kaut kas traucē, tad, lai nebojātu sev nervus, te prātīgi izvēlēties vienu no divām pieejām: 1) samierināties un pieņemt to vai 2) risināt.Ar cilvēka ādu ir saistīti dažādi aizspriedumi, viedokļi un mīti, reizēm pat bīstami. Mani šīs intervijas sakarā interesēja viens - kā dakteres zināšanas un pieredze klasiskajā un estētiskajā dermatoloģijā var noderēt cilvēkiem, kuram savas ādas sakarā nākas izjust diskomfortu, kuru sev ir iespējams aiztaupīt.Es Annu pazīstu vairāku mūsu kopīgo interešu dēļ, tai skaitā tādu, kā klinšu kāpšana, kad viņas vai mana veselība un dzīvība, iesieta virvē, atrodas otras rokās. Viņa manā ģimenē ir palīdzējusi risināt dažādas ādas problēmas, sākot ar skolas paziņojumu, ka bērna klasē kādam ir atrastas utis, turpinot ar alerģisku izsitumu ārstēšanu, izskatu bojājošu "pleķu un piepju" aizvākšanu mums ar vīru, un beidzot ar regulārām aizdomīgo dzimumzīmju pārbaudēm, lai nodrošinātos, ka tajās neuzdzīvo ļaundabīgs audzējs. Un, lai arī tas pagaidām nav manos plānos, pie reizes izjautāju dakteri arī par estētiskās "špricēšanās riskiem un ieguvumiem". Man patīk, ka mana āda ir mans sabiedrotais, nevis cietējs manas nezināšanas dēļ.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:53 Fakti, ko cilvēkiem būtu vērtīgi zināt par savu ādu7:31 Ar ko atšķiras klasiskā dermatoloģija no estētiskās dermatoloģijas10:52 “Esam mēs ar stigmām un aizspriedumiem pilni”12:58 Kādu vienošanos ir noderīgi noslēgt ar saviem bērniem un pusaudžiem15:27 Kāpēc cilvēki samierinās ar traucējošiem veidojumiem uz ādas18:16 Ar kādām māņticībām un mītiem ādas ārste regulāri sastopas21:59 Kādu kaitējumu savai ādai var nodarīt, mēģinot pašārstēties ar tautas metodēm25:36 Saistība starp cilvēka ādu un kopējo organisma veselību27:22 Kuras ādas slimības izraisa pārlieku liels stresa līmenis28:57 “Tas nav par nemazgāšanos. Kašķi mēs varam dabūt arī veikalā, trolejbusā, skolā – jebkurā sabiedriskā vietā”32:31 Kas ādas medicīnā ir mainījies pēdējos gados, kas paver iespējas uz patīkamāku problēmu risinājumu37:20 “Ādas vēža pacients kļūst jaunāks.” Onkoloģija un ādas veselība.46:20 Kādas ir iespējas diagnostikai bez maksas, un kam jāpievērš uzmanība48:46 Ādas ārstes rekomendācijas attiecībā uz ādas veselību52:11 Mīti un patiesība par apdegšanu saulē un ādas kopšanas līdzekļiem ar SPF filtru59:14 Ādas hiperpigmentācija – dažādas metodes, kas to palīdz likvidēt1:04:39 “Zoom face”, “FOGO” un mūžīgās jaunības strūklaka – ko var un ko nevar paveikt estētiskā dermatoloģija1:09:40 “Špricēties vai nešpricēties” – ārstes skaidrojums par botulīna injekcijām1:12:47 Vai klasiskās un estētiskās dermatoloģijas metodes ir sāpīgas1:17:08 Kas ir lāzerepilācija, izņēmuma gadījumi, kad reultāts pēc procedūras var būt neapmierinošs 1:31:07 Ar ko atš

Jānis Grants ir sporta un klīniskais psihologs, psiholoģijas zinātnes doktors, profesors, lektors, KBT speciālists, studentu mīlēts pasniedzējs, speciālists ar ilggadēju pieredzi cilvēku domāšanas un labsajūtas jautājumos.Sarunas sākumā viņam jautāju, kas dzīves gaitā notiek ar cilvēka prieku sportot un stresa ietekmi uz sportistiem. Jautāju, ko darīt, lai cilvēkiem izdotos mazināt savu trauksmi un stresu, kas saistīti ar vēlmi sasniegt augstus rezultātus un bailēm no tā, ka varētu neizdoties. Pēc tam mēs runājām par cilvēka attieksmi pret sevi, par perfekcionsimu un ko darīt ar ārēju un iekšēju kritiku.Tā ir saruna, pie kuras savās domās un izvēlēs atgriežos bieži. Saruna noderēs ne tikai sportotājiem, bet jebkuram cilvēkam, kuram interesē justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Ja vēlies apgūt vairāk par sporta psiholoģijas tēmu, tad iesaku noklausīties kādu no Jāņa Granta lekcijām Sporta izglītības aģentūrā.Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:18 Kā atšķiras psiholoģijas izglītība Latvijā un Amerikā12:31 Kāpēc pirms pusaudžu vecuma ir lietderīgi pamēģināt dažādus sporta veidus16:40 Kādi ir iemesli, kādēļ pusaudži zaudē interesi par sportu20:15 Kā psiholoģijā darbojas pozitīvais pastiprinātājs23:33 Kas ietekmē ticību sev un galvenās pamatpārliecības31:25 Latvieši un perfekcionisms. Kā mēs ar to sev šaujam kājā39:37 Ko darīt, ja tev tic visi apkārtējie, izņemot tevi pašu43:06 Veids, kā apstādināt negatīvās domas, kas maļas pa galvu45:36 “Tad, kad tu pavadi laiku kritizējot sevi, tu pastiprini negatīvo uzvedību”55:49 Nav lietas, ko nevar iemācīties – arī mainīt domas par sevi58:37 Kā izķert savas domāšanas kļūdas1:06:04 “Mums ir vajadzīgi optimisma vēstnieki”1:08:46 Kādēļ latviešiem ir bail sapriecāties1:18:58 “Atbalstošie tuvie cilvēki mums visiem ir ļoti nozīmīgi”1:21:35 Kā mūsu domas ir saistītas ar mūsu pamata pārliecībām1:37:48 Iemācīties izplānot brīvo laiku, iekļaujot prieku, kopā būšanu un fiziskās aktivitātes1:44:03 “Ja man kaut kas neizdodas, tad man tā ir iespēja mācīties no tās situācijas un kaut ko pieslīpēt vai mainīt”

Žurnāliste Inita Sila daudziem ir pazīstama kā ilggadīga žurnāla "Ieva" galvenā redaktore, nesen - žurnāla "Kā būt laimīgai" galvenā redaktore. Inita ir ne tikai žurnāliste, bet arī autore grāmatām "100 vēstules sievietei" un "Tango ar diviem misteriem V". Nesenākā no tām ir Initas stāsts par pieredzi, pašai saskaroties ar vēža diagnozi. Tagad viņa ir arī "Hospiss LV" pārstāve .Šogad sarunu festivālā "Lampa" Inita vadīja "Nāves kafejnīcas" sarunu "Turies draudziņ". Tā ir gaiša saruna, jo visi tās dalībnieki apliecina, ka tieši vēža diagnoze, savas mirstības apzināšanās, viņiem likusi vēl vairāk novērtēt savu dzīvi. Sarunas ieraksts var iedvesmot tās klausītāju dzīvot pilnasinīgi arī bez diagnozes.Kad Initai tagad jautā, ko viņa dara, viņa atbild: "Dzīvoju." Es ļoti novērtēju viņas atklātību, daloties ne tikai ar savas dzīves pieredzi, bet arī ar idejām, ko Inita ir apguvusi pilnvērtīgākai dzīvošanai.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:00 Kā atšķiras divas Initas Silas dzīves – viena līdz četrdesmit gadu krīzei, otra pēc tās9:29 “Meklējot savu sapņu profesiju, tev ir jāatceras bērnība, pirmais, ko tu gribēji”11:12 Ar kādu mērķi Inita šobrīd strādā labdarības organizācijā “Hospiss LV”12:39 Kas ir nāves dūla un kādēļ šāds pakalpojums ir nepieciešams22:03 “Dzirde ir pēdējā no maņām, ko cilvēks zaudē pirms nomiršanas”25:21 Kas ir veltīgā ārstēšana un kādas likumu izmaiņas ir plānotas Latvijā31:02 Kā beigt baidīties un sākt baudīt dzīvi36:21 Vai menopauze spēj laupīt dzīvesprieku41:53 “Atļaujies būt nepareiza”43:24 Iemācīties baudīt dzīvi bez alkohola57:49 Triki, kā ierobežot saldumu ēšanu1:00:18 Vērtīgs pieredzes stāsts par anoreksiju ģimenē1:09:05 Jautājums, kuru sev ik pa laikam ir izdevīgi uzdot1:11:15 Prakses, ko Inita Sila piekopj ik dienas1:20:48 “Nerunājot nekas nemainās. Nerunājot tu nevienam nepalīdzi”1:24:09 Padoms – ko neteikt cilvēkam, kuram ir vēža diagnoze1:26:42 Nebūt perfekcionistei un stiprajai sievietei1:31:17 Bēres, cilvēkam dzīvam esot – kas tas ir, kur un kādos gadījumos to praktizē1:37:17 Mirstošo cilvēku advokāti - kādi ir “Hospiss LV” mērķi un kā nokļūt draugu klubā

Jānis Viškers ir ultra garu un grūtu distanču sportists. Viņš tās vai nu skrien, vai brauc ar velosipēdu. Šovasar, kopā ar savu komandas biedru Juri Dzeni, viņš sekmīgi noskrēja vienas no grūtākajām ultra izturības sacensībām pasaulē - PTL (La Petite Trotte A Leon), kas risinās Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Sacensību distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa kalnu takām, kas nav marķētas. Skrējējiem ir jāspēj orientēties skrienot gan pa takām, gan bez tām. Šīs ir komandu sacensības, ko skrien divatā vai trijatā. Skrējiens notiek izaicinošā kalnu vidē. Lai to noskrietu, sportistiem ir jābūt ar spēcīgu tehnisku, fizisku un mentālu sagatavotību. Sacensību sarežģītības dēļ dalībnieki iziet atlasi, kurā viņiem ir jāuzrāda sava līdzšinējā kalnu pieredze.Jānis ir divu bērnu tētis, kurš aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā. Viņš ir zemessargs un, manā uztverē, interesants cilvēks ar neparastu pieredzi, par kuru es vēlējos uzzināt vairāk.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:28 Sportista Jāņa Viškera bagātā un daudzveidīgā sacensību pieredze12:39 Kāda ir motivācija piedalīties vienā ultra maratonā pēc otra18:23 Kādu ražotāju apaviem dod priekšroku ultra maratonu skrējējs19:47 Cik sarežģīta ir pareizo nūju izvēle23:35 Būšana augstu kalnos negaisa laikā. Kas ir jāņem vērā26:19 Kā izskatās 6 diennakšu skrējiena maratons sniegputenī augstkalnos32:54 Sarežģītākie posmi Monblāna 300 kilometru skrējiena laikā41:03 Kā sevi savākt psiholoģiski, lai turpinātu sacensības īpaši grūtās situācijās44:24 Ar cik smagu mugursomu plecos startē sportisti, un kam tajā ir jābūt49:52 “Ja tev ir fiziska pārpūle, tev bieži vien pat negribas ēst, bet vajag piespiest sevi” – sportistu uzturs sacensību laikā57:10 Stratēģijas, kā sevi piespiest turpināt sacensības, ja nogurums jau ir sakrājies ļoti liels1:03:22 Kāda izskatās sportista treniņu ikdiena starp un pirms sacensībām1:08:10 “Mēs nelietojam mājās televizoru un telefonus. Es nevaru noskatīties uz bērniem, kuriem tiek iedots telefons ratos vai ēdot pie galda”1:13:25 “Ledus kāpšana izskatās romantiski bildēs, bet realitātē ir slapjšs, auksts, tu visu laiku esi nosalis. Un ir bailīgi”1:17:25 Ieteikumi cilvēkiem, kas vēlas pamēģināt kādu no kalnu sporta veidiem1:20:14 Kā notiek ēdināšanas nodrošināšana sacensībās, kas ilgst vairākas diennaktis1:22:19 Sportista Jāņa Viškera sportiskie nākotnes plāni1:26:03 Bīstamākie brīži līdzšinējos piedzīvojumos1:30:07 Ar kādu motivāciju Jānis iesaistījās Zemessardzē1:34:39 “Ja tev ir mērķis dzīvē, tu vienkārši ej uz to mērķi un sasniedz to” 

Elīna Geida ir pasākumu vadītāja un improvizācijas teātra "Divas" dalībniece. Viņa ir brīvprātīgā un aktīvi darbojas apvienības "Mozaīka" valdē. Kad Elīnas kolēģe Anete Bendika ieteica izveidot sarunu ar Elīnu, es noskatījos dokumentālo filmu par to, kā Elīna teju trīsdesmit gadu vecumā beidzot uzzināja, kas ir viņas tēvs, un tad sameklēja viņu pasaules otrā pusē. Tas ir neparasts stāsts.Arī Elīna ir neparasta. Tāpēc viņai jautāju gan par viņas ceļu improvizācijas teātrī, gan par viņas pieredzi strādājot kopā ar labāko draudzeni, kurā abas nekad nevar būt drošas, kas notiks viņām esot uz skatuves. Man ļoti patika filma par Elīnas tēti, tāpēc lūdzu, lai Elīna pastāsta, kas notika gan filmēšanas aizkulisēs, jo dokumentālās filmas līdzautors ir viņas vīrs, gan to, kā notikumi attīstījās pēc filmas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:1:57 Kādēļ Elīna Geida strādā brīvprātīgo darbu apvienības Mozaīka valdē10:42 “Es bērnībā skatījos uz ģimenēm, kur ir tēti, un man tas šķita ļoti jocīgi”12:48 Tēta meklējumi vairāku gadu garumā15:33 Filmas “Meklējot savu tēvu Kubā” tapšanas aizkulises18:38 Latvija no brita skatu punkta. “Latvieši neuzdod jautājumus”27:58 Konflikts ar mammu, kas izslēdza savstarpēju komunikāciju pusotra gada garumā29:45 “Man bija ļoti liela vēlme uzzināt, kas manī ir no viņa” – tēva un meitas pirmā tikšanās Kubā35:57 Atrast tēti un atšķirīgu uzskatu dēļ atkal pazaudēt41:52 Tēta ģimene, kas par Elīnas eksistenci neko iepriekš nebija zinājusi46:17 “Es ieguvu to, pēc kā tik ļoti ilgojos”47:09 Kā veidojās improvizācijas duets “Divas”51:51 Izaicinājumi, strādājot kopā ar labāko draudzeni56:26 “Tu domā – taisīt pašnāvību, vai iet uz psiheni, bet nevar – jāvada kāzas”59:54 “Ja cilvēkam nav bailes no publiskās runas, tad tur kaut kas nav kārtībā ar galvu”1:03:33 Kad izrādes dēļ jāmācās Ņūtona likumus1:06:59 Kādi viesi šajā sezonā gaidāmi improvizācijas teātrī “Divas”1:12:20 Improvizācijas teātra ietekme uz Elīnas dzīvi un personību1:15:30 Principi, kurus ievērot, lai izrāde izdotos1:18:10 Ko apgūst improvizatoru apmācībās1:25:54 “Fake it until you make it”

Šajā, nu jau otrajā, sarunā ar dakteri Vitu Skuju pievērsāmies pieciem riska faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselīgumu, saslimstību un mirstību. Var teikt, ka tā ir saruna par ilgtermiņa dzīves kvalitāti. Dakterei jautāju par preventīvo medicīnu un iespējām, kā, savlaicīgi rūpējoties par savu veselību, vienlaikus neiztērēt veselu bagātību.Daktere Vita Skuja ir iekšķīgo slimību ārste ar specializāciju gastroenteroloģijā, jeb, kā viņa pati par sevi saka, "vēdera dakteris". Dakterei ir doktora grāds, un divus gadus pēc kārtas savā specialitātē viņa ir bijusi labākā jaunā zinātniece no Latvijas. Daktere ar vīru audzina divus bērnus un labi zina, ko nozīmē pamatīga ikdienas slodze, kad jāspēj būt produktīviem savā profesionālajā dzīvē un jāatlicina laiks un enerģija arī ģimeni. Viņa dalījās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī ar to, ko pati dara savā labā.Pirmā saruna ar dakteri Vitu Skuju bija par jaudu, kas iet caur vēderu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:06 Cilvēka veselības fakti, kurus bieži vien aizmirstam ņemt vērā6:22 Anti-Aging institūts un tā darbības specifika12:01 Kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi – statistika Latvijā, salīdzinot ar Eiropu13:44 Pieci galvenie riska faktori, kas ietekmē saslimstības un mirstības rādītājus15:02 Kas ir tās lietas, ko cilvēki nezina par savu asinsspiedienu18:56 Rādītāji, kas jāskatās, ja vēlies saprast holesterīna līmeni asinīs, un kādi ēšanas paradumi paaugstina holesterīna līmeni21:40 Kā augsts asinsspiediens ietekmē nieru veselību, redzi, kognitīvās spējas un citas organisma sistēmas28:41 Korelācija starp lieko svaru, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu cukura līmeni30:04 Cik liela nozīme sarunā ar savu ārstu ir paša cilvēka un viņa tuvāko radinieku slimības vēsturei31:45 Vai ģenētiskās pārbaudes ir naudas izmešana vai iespējama dzīvības glābšana39:40 Preventīvā medicīna – kā saprast, vai tā ir šī brīža prioritāte, un kādas ir iespējas to veikt, neiztērējot veselu bagātību47:13 “Dari kaut ko vienu, bet cieš viss organisms” – slimības, ko izraisa smēķēšana, un mehānismi, kas neļauj to atmest54:08 Stresa menedžēšana kā grūtākais dzīves izaicinājums – kuras dzīves jomas būtu izdevīgi pārskatīt57:43 Mazasinība – kas tas ir, kā to nosaka, un kādi faktori to izraisa1:00:22 Kā rūpēties par savu psihoemocionālo veselību1:04:27 Mācīties no ārstiem – dakteres Vitas Skujas dienas ritms1:12:02 Veselīga ēšana kā maratons, nevis sprints1:17:19 Liekais svars kā sniega bumba no kalna – draudi veselībai, par kuriem pat nenojaušam1:25:33 “Tauku šūnas, kuras mums ir par daudz, ir metaboliski aktīvas”

Kaspars Prūsis ir ģimeņu atbalsta centra “Tilts” vadītājs, adoptētājs un tēvs 3 bērniem. Lai arī Kaspara vadītie kursi ir paredzēti ārpusģimenes jomas speciālistiem un uzņemošajām ģimenēm (adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem), tomēr tēmas, kas tajos ietvertas, ir aktuālas ikvienam – trauma, stress, piesaiste un to veidi, drošas vides nozīme un loma attiecībās, vajadzību apzināšanās un spēja par tām runāt ar partneri un bērnu. Kursu “Kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe” un “Emocionāli kompetenta skola (EKS)” būtību var ietvert dažās “atslēgas frāzēs”, kuras centra darbinieki atkārto kursa laikā:“Attiecības ir uzturs mūsu smadzenēm”  “Aiz katras uzvedības slēpjas vajadzība”“Saiknes veidošana PIRMS uzvedības korekcijas”Visas šīs atziņas attiecas uz katru no mums, ne tikai bērniem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI:8:04 Kas ir jāzina par sevi, lai varētu parūpēties par bērniem19.42 Ar ko atšķiras droša piesaiste no nedrošas piesaistes21:07 Kā bērns iemācās mijiedarboties ar sev tuvu cilvēku23:48 Ko nozīmē aprūpēt bērna vajadzības26:24 Vai dzīves laikā var izmainīt savu nedrošo piesaisti30:50 Kā partnerattiecībās izskatās pāris, kur vienam ir izvairīgā, otram trauksmainā piesaiste34:10 Profesijas, kurās izvairīgā piesaiste ir kā pluss38:53 Ko cilvēks zaudē savstarpējās attiecībās, ja turpina dzīvot ar izvairīgo piesaisti44:49 Kāda uzvedība ir raksturīga cilvēkiem ar trauksmaino piesaisti56:30 Ieteikums risinājumam, ja cilvēks vēlas mainīt savu nedrošo piesaisti uz drošu1:01:27 “Ja ir stress un uztraukums, cilvēkam samazinās vai atslēdzas pieeja loģiskai domāšanai”1:07:39 Kā palīdzēt justies droši cilvēkam, kuram ir sakāpinātas emocijas1:14:59 “Tev ir jābūt labā formā, lai spētu parūpēties par otru” – kas ir pašaprūpes plāns1:22:11 Kādas piecas jomas iekļauj pašaprūpes plāns1:27:54 Ar ko Kaspars nerēķinājās, kad nolēma par labu bērna adopcijai1:34:53 Kādas ir iespējas palīdzēt bērniem, kuriem nav vecāku1:36:47 Apmācības, ko piedāvā atbalsta centrs “Tilts”

Es nesaprotu, kā viņa visu paspēj. Rūtai Dvinskai ir divi mazi bērni. TV3 ziņās viņa stāsta laika ziņas. Brīvdienu rītos viņa un vīrs ir DJ radio STAR FM. Viņa vada TV raidījumu par dārzkopību. Nesen Rūta piedalījās TV šovā “Dejo ar zvaigzni”, kur tika līdz finālam. Šova treniņu intensitāte ir manam prātam neaptverama. Rūta radīja podkāstu “Funktieris”. Dziesmu svētku laikā Rūta pa dienu vadīja tiešraidi, bet pārējo laiku pavadīja slimnīcā ar meitiņu. Viņai ir spridzinoša humora izjūta. Man bija daudz jautājumu par viņas drosmi un paranormālajām darba spējām. Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI:4:17 “Beibe no teļļuka”, kas tagad ir arī no “rādžiņa”15:38 Kas šobrīd notiek ar podkāstu “Funktieris”19:26 “Tas vispār nebija normāli” – Rūta par piedalīšanos šovā “Dejo ar zvaigzni”28:49 Vai piedalīšanās šovā bija visu iegūto traumu vērta31.21 “Tas ir manas dzīves lielākais psihoemocionālais treniņš”34:44 Izaicinājumi, kas bija jāpārvar, veidojot attiecības ar skatuves partneri46:47 “Man bija jātiek līdz galam”49:45 Rūtas stiprākais balsts, kas palīdz dzīvei griezties50:59 Kā šova “Dejo ar zvaigzni” dalībniekiem izdevās saglabāt draudzīgas attiecības pat sīvas konkurences laikā55:05 Ļoti personīgs stāsts par noticēšanu “mātes sajūtai”, neatlaidību un arī paļaušanos1:17:15 “Tikai, pateicoties slimnīcas personālam, es nesajuku prātā”1:21:31 Ceļš līdz īstajai diagnozei1:28:48 Māksla neļaut kritikai un pārmetumiem ietekmēt dzīvi un novirzīt no mērķiem1:34:44 Rūtas trīs stratēģijas, kā atbrīvoties no “ko par mani runās” bailēm1:37:01 Vai darbaspējas ir talants

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits un docētājs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Viņš ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs.Šajā sarunā dakterim jautāju, kādi ir risinājumi cilvēkiem, kuri saka, ka jau ilgstoši nejūtas labi kādā situācijā. Piemēram, attiecībās, kas viņus jau sen neapmierina. Dakteris skaidroja, kā rodas cilvēku uzvedības modeļi un kādas ir iespējas tos mainīt.Artūrs Miksons Cilvēkjaudā ir viesojies vairākkārt un runājis par šādām tēmām:Kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas (epizode Nr 36)Kā iestāties par sevi ar NĒ un nebaidīties būt neērtam (epizode Nr 40)Par veselīgu pašapziņu un spēju iestāties par sevi (epizode Nr 44)Par viltus optimismu un prasmi novērtēt savus sasniegumus (epizode Nr 50)Par pašdisciplīnu un atpūtu (epizode Nr 60)Ceļā uz sirsnīgāku komunikāciju ar savējiem (epizode Nr 102)Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:45 Daktera Miksona īpašais kāzu ceremonijas stāsts un ieteikumi topošajiem jaunlaulātajiem16:41 Kādi faktori padara runātāju interesantu publikai19:56 Meistars robežu novilkšanā – kā attīstīt sevī spēju pateikt “NĒ”29.47 “Šis attiecību modelis, kurā jūs šobrīd esat, jums ir ļoti ērts”, praktiski piemēri un risinājumi48:33 No kurienes rodas cilvēku uzvedības modeļi un vai tos ir iespējams mainīt53:27 “Bet, kur tad es citu atradīšu?” fenomens1:00:18 Vai “ērti” un “gribu” ir viens un tas pats1:02:02 Izveidot attiecības 40+ gados – kādas ir iespējas un risinājumi1:11:10 Mainīt savas pārliecības – kā tas var palīdzēt attiecībās1:13:10 Kas ir galvenie faktori, kas veicina labas un ilgstošas partnerattiecības1:19:15 Kāpēc ir tik biedējoši veikt izmaiņas savā dzīvē1:25:44 Ko darīt, ja tagadējā terapija nestrādā1:31:40 Ieskats psihoterapijas virzienos; kā izvēlēties savu terapeitu1:42:26 Kā un kāpēc attīstīt zinātniskāku domāšanu attiecībās1:45:52 “Ja tu esi vienās attiecībās četrus gadus no vietas, tā vairs nav nekāda sakritība, tas nav liktenis, tā ir apzināta izvēle”

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru41:03 Depresija un ekrāni – vai pastāv kāda saistība45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties 1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti 1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem

Viņam vajag sajūtu, ka "noceļ jumtu", jo citādi - kas tā par dzīvi. Man tāpat. Tāpēc saruna par to, kas viņam noceļ jumtu un varētu to nocelt vai vismaz sakustināt vēl kādam.Aigars Nords ir Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā organizatoru komandas vadītājs, festivāla Riga Wine & Champagne dibinātājs, grāmatas “Vīns un Nords” autors. Komunikāciju un sponsorēšanas aģentūru “Nords Event Communications” un “Nords Porter Communications” līdzīpašnieks.Pateicoties viņa aizrautībai un meistarībai, Rīgas maratonam uz pasaules skatuves ir zelta līmeņa statuss, kā arī - šogad Rīgā notiks Pasaules čempionāts skriešanā, kas kādreiz bija pieejams tikai elites sportistiem. Tas nozīmē, ka tajā var piedalīties ikviens un skriet jūdzi, 5 kilometrus vai pusmaratonu, ko Rīgā skries pasaules mēroga labākie skrējēji. Ātrumam nav nozīmes, noceltajam vai sakustinātajam jumtam - gan.Mani fascinē Aigara spēja baudīt dzīvi, būt radošam, uzjautrināties un vienlaikus strādāt ar augsta līmeņa rezultātiem. Viņš mums iedeva līdz šim lielāko grāmatu sarakstu iedvesmai, priekam un profesionalitātei. To atradīsi sarunas lapā.It kā jau vajadzētu brīdināt: "Pieturi jumtu, ka nenoceļ," bet tas būtu nevietā. Tāpēc aicinu: "Liec mierā to jumtu, lai tak ceļas!"Aigara iedotais interesanto un vērtīgo grāmatu saraksts ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:01:46 No tirliņa, kas atbrīvots no fizkultūras stundām, par ikdienas skrējēju8:04 Kā skriešanu savienot ar vīna baudīšanu. “Vīna maratons” Bordeaux, Francijā12:07 Kuri ir Aigara Norda mīļākie vīna reģioni14:34 Nākotnes prognozes saistībā ar vīnu un citiem alkoholiskiem dzērieniem19:57 “Noceltā jumta sajūta” – kāpēc tā ir nepieciešama un kā to nomedīt24:04 Kā izdzīvot krīzes laikus un izlaipot, lai neiekristu bedrēs30:42 Teicieni un māņticības piemēri, kas latviešiem nepalīdz baudīt dzīvi un sasniegt mērķus34:27 Ar ko specifiska ir skriešanas maratonu organizēšana38:41 Kā un kur Aigars “saslima” ar garo gabalu skriešanu41:35 “Tev būs zagt” – jeb kur smelties svaigas idejas44:45 Amizantie stāstiņi no pilsētas skrējēja ikdienas49:14 “Latvieši ir aizrautīgi” – kā Latvijā ienāca skriešanas kultūra51:34 Kā būtu pareizi sākt vai atsākt skriet pēc ilgākas pauzes56:07 Tips&tricks, lai skriešana sagādā vēl lielāku baudu1:00:46 Skriešanas maratonu organizēšanas aizkulises; kā Latvija ieguva Zelta līmeņa statusu1:07:35 Kādas distances varēs noskriet Pasaules čempionātā skriešanā, kas šogad tiks rīkots Rīgā1:12:01 “Uzlikt Rīgu uz pasaules skriešanas kartes” – kā Aigaram Nordam un komandai izdevās iegūt tiesības uz Pasaules čempionāta skriešanā rīkošanu Latvijā1:23:09 Kā tapa grāmata “Vīns un Nords”1:26:15 Kāpēc par vīnu vai ēdienu nedrīkst teikt “garšīgs”1:31:12 Kā cilvēki, balstoties uz saviem aizspriedumiem, paši sev nozog jaunas pieredzes1:35:08 Kur stāstnieks smeļas iedvesmu un idejas saviem stāstiem; literatūras saraksts1:52:14 Jautrs atgadījums no “ideju zagšanas tūres” Berlīnē1:57:44 Kā pieteikties dalībai Pasaules čempionātā skriešanā

Mani fascinē gaisa baloni. Tie ir skaisti, un manam prātam tie kalpo kā jaudīga metafora par dzīvi. Gaisa balonu pilote, instruktore un eksaminētāja (starp citu, pagaidām vienīgā eksaminētāja - sieviete Austrumeiropā) Inga Van Haver ir pieredzējusi daudz. Šis tas ieskatam: gan skaistus mākoņus, gan šokējošu sāncensību, gan pasakainus skatus, gan avārijas, gan savu lidojošu bērnu - pilotu, gan apvainojumus, gan dzīvi un darbu Āzijā, audzinot mazu bērnu un vizinot cilvēkus gaisa balonā, gan sporta sacensības un dalību neparastās ekspedīcijās, gan pasakaini radošu projektu realizēšanu, bet pāri visam - neatlaidīgu darbu jomā, kas viņu aizrauj un paceļ virs zemes.Ingas Sky Amazons komanda ir skaista un jaudīga. Darbs ar gaisa baloniem ir gan fiziska slodze, gan māksla, gan milzu atbildība. Saruna par dosmi un degsmi. Jo abas ir vajadzīgas, lai paceltos gaisā pašai un vēl paceltu citus.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:51 Kā jūtas sieviete, gaisa balonu pilote, jomā, kurā dominē vīrieši6:08 Iemācīties lietuviešu valodu, lai sekotu savam sapnim8:02 Dzīve pirms gaisa baloniem. Kas pamudināja atteikties no ienesīga biznesa20:10 Ar ko sākt un ar ko rēķināties, ja esi sieviete un tevi vilina iespēja būt par gaisa balona piloti22:50 Latviešu un lietuviešu nacionālās īpatnības gaisa balonu sporta pasaulē31:24 Cik maksā apmācības, lai iegūtu gaisa balonu pilota licenci32:15 “Gaisa balonu talants ir sajūtā.”36:38 Kāpēc gaisa balonu sportu sauc par sportu; netīrie paņēmieni49:34 Lietas, ko nevar paredzēt. Bīstama avārija ar gaisa balonu1:03:14 Cik maksā piezemēties cietumā1:11:14 Ar mazu bērnu uz Taizemi strādāt gaisa balonu izklaides industrijā1:23:24 Sieviete ar lielu autobusu. Pati nopirka un pati stūrē1:32:53 Ar kādām fiziskām īpašībām jārēķinās, ja vēlies vadīt gaisa balonu1:34:12 Cilvēki, kuri darbojas Skyamazons.lv komandā, un kā viņi tiek atlasīti1:46:23 Par sievieti ar tērauda kodolu

Cilvēkjaudas komandā dodamies vasaras pauzē un piedzīvojumos, lai paceļam savu jaudu. Tāpēc šoreiz epizode par piedzīvojumiem, jo tie "atjauno skābekļa padevi". Piedzīvojumi palīdz ienest svaigumu dzīvē, projektos un attiecībās. Piedzīvojumos uztankojam ikdienā notērēto jaudu vai iegūstam jaunu, kad jaudas līdzšinējais līmenis vairs neder tālākiem plāniem. Piedzīvojumu spektrs, iespējas un slodze ir ļoti dažādi. Katrs var atrast sev piemēroto Šī saruna ir ar Valdi Vanagu, kurš ir cilvēks piedzīvojums. Viņš gan pats dodas piedzīvojumos, gan piedzīvojumu terapijas ietvaros ved tajos citus.Šī ir mūsu trešā, bet ne pēdējā saruna, jo piedzīvojumu stāstu un pieredzes Valdim ir daudz. Gatavojoties uz šo interviju, aprunājos ar Valda sievu Edīti un viņa kolēģi Juri, kuri ir informēti par tādiem Valda piedzīvojumiem, par kuriem viņam pašam varētu neienākt prātā pastāstīt. Te dzirdēsi par braucieniem ar kajaku, Altaja upēm, kanjoningu, nepāliešu glābējiem Norvēģijā un vēl visu ko.Valdi vari atrast Sense of Team un vari arī viņam pievienoties arī kādā no drīzajiem piedzīvojumu pārgājieniem Nepālā.Pirmā saruna ar Valdi bija par komandu jaudu. Otrā - par pārgājieniem Nepālas Himalajos.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:22 Būt izglītotam par upi, par straumi. Katamarānu, kajaku un kanoe laivu atšķirības.12:09 Dzīvības un nāves robeža. Altajs.22:33 Krāčainu upju izbraukšanas nianses un noslēpumi.38:11 Piedzīvojumu patiesā un dziļākā jēga.43:31 Ar ko ir jāsāk cilvēkam, kurš vēlas iemācīties kajakot.49:31 “Kurkulis pa upi” – kas ir riverboard jeb riverspeed.52:25 Pārsteigumi Norvēģijas piedzīvojumā.56:19 “Katram savs Everests.”1:01:51 Kā izvēlēties uzticamu piedzīvojumu organizatoru.1:08:55 Piedzīvojumu terapeitiskais aspekts. Kā nenodarīt sev pāri.1:23:52 “Tagad vai nekad” slazds.1:26:08 Cibiņa sindroms.

Šajā sarunā psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta par pieaugušo un bērnu grūtībām ar uzmanības noturību un trauksmi, ar ko saskaramies dzīvojot mūsdienīgu dzīvi. Dakteris skaidro, kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties un kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies.Starp citu, par sev piemītošu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) pieaugušie nereti uzzina nejauši, piemēram, kad ved uz konsultācijām savu bērnu un speciālistu skaidrojumā ierauga sevi. Cilvēki tad var izjust arī atvieglojuma sajūtu, ko paši raksturo, kā "tātad, es neesmu "saplīsis" cilvēks, man tikai jārēķinās ar to, kā funkcionē manas smadzenes".Dakteris sarunas laikā dod arī ieteikumus, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā, un piedāvā veidus, kā mazināt trauksmi ikdienā.Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs. Viņš ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas. Mūsu pirmā saruna ar Ņikitu bija par to, kā saprast pusaudzi un to, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā, kad pieaugušie no pusaudža sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:21 Par skaidrību terminos – psihologs, psihoterapeits, psihiatrs – kas par ko atbild12:03 “Pašregulācija ir lielākā daļa no tā, ko mēs ikdienā darām”28:27 Kādēļ bērniem ASV pašregulācijas spēju attīstības traucējumi ir divas reizes vairāk izplatīti36:19 Diagnoze UDHS – ko tas nozīmē un ko ar to iesākt52:41 Kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties. Jaunākie atklājumi cilvēka anatomijā1:02:47 Kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies1:19:28 “Kritiskais periods mūsu vadības funkciju attīstībai ir pirmie divi, trīs gadi”1:27:09 Ieteikumi, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā1:35:54 Veidi, kā mazināt trauksmi ikdienā

Man viņa ir cīnītāja, no kuras mācīties izturību un neatlaidību, turklāt - ar smaidu. Diāna Krūmiņa (agrāk - Dadzīte) ir sportiste, paraolimpisko spēļu daudzkārtēja čempione, pasaules līmeņa rekordiste. Kad pirmo reizi uzzināju Diānas dzīvesstāstu, manam prātam bija neaptverami, ka dzīve vienam cilvēkam gadiem ilgi var uzkraut tik daudz smagu pārbaudījumu. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka viņas jauda tāpēc nav mazinājusies, drīzāk - tikai pieņēmusies spēkā. Piemēram, kad jautāju par ratiņkrēsla dzīves ierobežojumiem, viņa atbildēja, ka, ja neskaita grūtības virtuves augsto plauktu aizsniegšanā, tad ar visu pārējo viņa ļoti labi tiek galā.Saruna, kura paliks prātā arī tās pēcgaršas dēļ. Zemāk uzskaitījums ar dažiem Diānas sasniegumiem, kas pieminēti Wikipedia.Diāna ir piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā, izcīnīja uzvaru ar jaunu pasaules rekordu F55 grupā — 23,26 m. Ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Londonā viņa izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Šķēpa mešanā savā medicīnas grupā F55 Dadzīte šķēpu aizmeta 27,07 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko un pasaules rekordu. 2019. gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā Diāna izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. 2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs startējot F55 ieskaites grupā diska mešanā viņa izcīnīja sudrabu, bet šķēpa mešanā - bronzu. Par saviem sasniegumiem Diāna ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru.Šobrīd Diāna aktīvi gatavojas nākamajām sacensībām.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:47 Uztura ierobežojumi, gatavojoties Pasaules čempionātam vieglatlētikā14:58 “Es jutos kā bedrē.” Izdegšanas iemesls pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm18:44 Vienā dienā sakravāt koferus un atgriezties Latvijā pēc Vācijā nodzīvotiem daudziem gadiem23:35 Kā sadzīvot ar bailēm26:37 Notikums pirms vienpadsmit gadiem, kas sagrieza Diānas dzīvi ar kājām gaisā32:11 “Ratiņnieku” melnais humors36:02 “Kad tev kaut kas tiek atņemts, tev kaut kas tiek iedots” – kā sākās Diānas ceļš profesionālā sporta pasaulē47:24 Klusībā noliktais mērķis – lauzt 20 gadus senu Pasaules rekordu šķēpmešanā51:41 Vai būt par profesionālu sportistu ir “īsts” darbs57:26 Kā spēt gūt mācības no dzīves grūtībām, kad tās tevi dauza kā boksa maisu1:15:23 Sporta loma Diānas dzīvē1:29:58 Kā piedabūt sevi darboties par tad, kad ir grūti1:37:58 Kāda būtu korekta uzvedība satiekot cilvēku ar invaliditāti; ko būtu svarīgi iemācīt bērniem

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas eksperts ar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu cilvēkiem vajadzīgos rezultātus.Šajā sarunā Edmunds stāsta, kas mums ir jāņem vērā, lai saruna izdotos. Viņš ir sarakstījis jaunu grāmatu par prasmi veidot konstruktīvu dialogu.Šī ir mūsu otrā saruna. Pirmā bija par konstruktīvu domāšanu iedarbīgākai komunikācijai. Pēc tās es pierakstīju 8 lapas ar piezīmēm sev, ko ik pa laikam pārlasu. Tagad, par laimi, ir arī Edmunda jaunākā grāmata, kur ir tik daudz vērtīgas informācijas cilvēkam, kurš saprot, ka komunikācija ir atslēga uz vērtīgām attiecībām darbā un mājās.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:02:38 “Es mācu cilvēkiem mācīties sarunāties”8:40 Jaunā grāmata “Konstruktīva komunikācija”, kas tapusi vērojot, kā veidojas dialogs starp cilvēkiem14:19 Trīs pamatnosacījumi tam, lai mēs sāktu lietot konstruktīvu dialogu ikdienišķajā saziņā24:11 Kādiem mērķiem cilvēki lieto domāšanu29:05 “Mēs ikdienā nedomājam, jo mēs darām. Mēs vienkārši darām”33:47 Kļūdainie pieņēmumi par runāšanu37:15 “Attiecības ir komunikācijas rezultāts”. Kādēļ ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību nevar sasniegt visus mērķus51:28 Ieteikumi, kā pārvaldīt emocijas partneriem sarunājotes, lai saruna varētu būt konstruktīva1:00:47 Kādi ir visbiežāk lietotie citu ietekmēšanas līdzekļi komunikācijā1:10:42 Pie kādiem nosacījumiem vispār ir iespējama konstruktīva saruna1:21:42 Kā atrast līdzsvaru ar sarunu biedru, lai būtu iespējama konstruktīva komunikācija1:39:15 Izplatītākās kļūdas, kas mums traucē tikt pie komunikācijas un labākiem sarunas rezultātiem1:45:26 “Attiecības agri vei vēlu atmaksājas. Bet mēs neveidojam attiecības, lai tās atmaksātos”

Attiecību kvalitāte ar dzīves partneri ietekmē mūsu dzīvi gan mājās, gan darbā. Tai ir ietekme uz mūsu veselību, garastāvokli, iespējām, arī pašapziņu. Viena lieta ir izvēlēties partneri kopdzīvei, cita - veidot kopdzīvi tādu, ka abiem partneriem tā dod vairāk nekā ņem, tai skaitā - ilgtermiņā. Šajā sarunā Nansija Lībiete stāsta par to, kas pāra attiecībās notiek to dažādās fāzēs un kā mēs varam bagātināt un uzturēt savas attiecības.Nansija Lībiete ir sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste, kurai ir 7 gadu praktiskā darba pieredze indivīdu, ģimeņu un pāru konsultēšanā, t.sk. šķiršanās situācijās, individuālā sistēmiskā psihoterapijā, un 11 gadu praktiskā darba pieredze, vadot semināru ciklu atbalstam pēc šķiršanās. Viņa pasniedz kursu “Atbalsts pēc šķiršanās”.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:14 Kas raksturīgs partnerattiecību pirmajai fāzei13:02 Piemēri, kā attiecību otrajā fāzē neatrisinātie jautājumi noved pie krīzēm24:09 Tehnikas un ieteikumi, kas palīdz sakārtot sasāpējušos jautājumus savstarpējās attiecībās58:05 Realitātes apzināšanās attiecību otrajā fāzē – kā laicīgi pamanīt signālus, kad prātīgāk ir “tīt makšķeri”1:17:11 Kādi riski parādās trešajā – attiecību stabilitātes fāzē1:28:36 “Mums jādomā, kādā veidā mēs bagātināsim un uzturēsim savas attiecības”1:34:27 Kā iedarbināt “iekāres aparātu” sava partnera virzienā1:44:52 Ieteikums, kā labāk sajust sevi un saprast, ko es patiesībā vēlos1:50:55 Kad attiecības jādala ar trešo, ar kuru grūti konkurēt – viedierīci

Intervēt treneri un vieglatlētu Edgaru Kļaviņu man ieteica viena no viņa kādreizējām trenerēm. Viņš ir gan Londonas paralimpisko spēļu dalībnieks, gan sporta pedagogs, gan aktīvi darbojas sabiedrības labā. Ar Edgaru sarunājoties pārņem sajūta, ka nekādi ierobežojumi neeksistē. Ir tikai apstākļi, kas jāņem vērā, lai izdotos īstenot mērķus. Edgara attieksme pret dzīvi, pieredze un pragmatiskais optimisms iedvesmo. Viņš sarunā pievēršas arī tēmai, kāpēc ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi.Edgara dibinātais sporta centrs "Noķer mani" organizē pirmsskolas vecuma bērniem vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, kuru ietvaros bērni attīsta koordināciju, lokanību, veiklību, ātrumu, prasmi sadarboties grupā.28.maijā Ogres novada sporta centra stadionā notiks "Noķer Mani" Sporta festivāls bērniem,  Biļetes ir pieejamas  šeit.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:44 Ko ir būtiski iemācīt bērniem un jauniešiem, kas vēlas nodarboties ar profesionālo sportu9:50 Ar ko atšķiras Olimpiskās spēles no Paraolimpiskajām spēlēm20:05 Kādu lomu Edgara dzīvē ir spēlējis fakts, ka viņam ir fiziski ierobežojumi26:37 Dzīve internātā no 7 gadu vecuma – kādēļ šai pieredzei Edgars ir pateicīgs29:11 Kā sākās ceļš sporta pasaulē33:52 Latviešu valodas skolotāja, kas mācīja DZĪVI39:33 Iedarbīga pieeja, kā uzsākt jaunus projektus savā dzīvē41:02 “Noķer mani” sporta festivāla bērniem galvenā ideja un mērķis43:38 Pamācība, kā piesaistīt sponsorus savas idejas realizācijai47:56 Kā iemācīties lietas neuztvert personīgi57:37 Faktori, ko treneris Edgars Kļaviņš ņem vērā, kad strādā ar bērniem1:03:54 Trenera vēstījums bērnu vecākiem1:07:46 Kādas metodes un stratēģijas palīdzēja trenēties, pārvarēt grūtības un uzturēt motivāciju1:11:00 “Nevajag koncentrēties uz medaļām. Talantīgie izsitīsies tāpat.”1:20:53 Kādi ir risinājumi, lai cilvēki ar veselības traucējumiem būtu aktīvāki1:24:16 Ieteikumi, ko vajadzētu mainīt pašreizējā izglītības sistēmā

Pasaule pēdējo 30 gadu laikā ir neiedomājami mainījusies, bet iespējas tajā ir visiem, tāpēc Santas Līces-Krūzes saruna noderēs, jo viņa tajā sniedz vērtīgus praktiskus ieteikumus gan par to, ko iekļaut un neiekļaut savā CV, gan darba meklēšanas paņēmieniem, gan lietām, ko labāk nedarīt, meklējot darbu, kā arī informāciju, kas būs noderīga darba devējiem, lai atrastu un noturētu vērtīgus darbiniekus.Saruna ar Santu Līci-Krūzi, kura ir karjeras koučs un personāldaļas direktore uzņēmumā Printful, kur strādā 600 darbinieku ir par izpratni par cilvēku motivāciju un attieksmi pret darbu - tā mainās, pamazām mainoties darbinieku paaudzēm. Lai arī jaunie cilvēki uz savām iespējam bieži vien raugās plašāk un drosmīgāk, Santa uzsver, ka savs skatījums ir jāpaplašina arī cilvēkiem ar lielāku darba stāžu, jo katram vecumam un pieredzei ir sava vērtība.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads7:3 Ko, strādājot personālvadībā, visbiežāk nākas atgādināt cilvēkiem par viņu iespējām10:54 Darba devēju izaicinājumi, meklējot un pieņemot darbā gados jaunus cilvēkus19:08 Izmaiņas, kas pēdējā laikā novērojamas trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku attieksmē pret darbu24:08 Ieteikumi vadītājiem ar ierobežotiem laika resursiem – kā sniegt iedarbīgu atgriezenisko saiti savai komandai34:04 Vispārējās tendences Latvijas darba tirgū, ar ko darba devējiem noteikti jārēķinās39:40 Ko darīt cilvēkam, ja ap piecdesmit gadu vecumu ir grūtības dabūt darbu42:12 Kā sastādīt korektu CV, kādu informāciju tajā nevajadzētu iekļaut48:44 Maz izmantoti veidi, kā meklēt darbu1:01:55 Darba intervija – ko ņemt vērā, gatavojoties uz to1:05:04 Kā palielināt savas iespējas atrast darbu, ja tas ilgstoši nav izdevies1:08:45 Kļūdas, kuru dēļ darba ņēmēji nepelna pietiekami un kā to mainīt1:23:30 Ieteikumi attiecībā uz tīklošanu jeb networking1:26:08 Recepte, kas cilvēkam jādara, lai viņš turpinātu būt neapmierināts darbā un nesaņemtu pietiekami daudz naudas1:32:11 Ko darīt darba dēvējam, lai tas arī turpmāk iedzīvotos problēmās kā ar esošajiem, tā potenciālajiem darbiniekiem1:36:30 Darbs un cilvēka apmierinātība ar dzīvi, un ko varam mainīt savā attieksmē

Ēst veselīgi nav nekāds vieglais uzdevums, it īpaši - ilgtermiņā, lai arī zinām, cik svarīgi tas ir. Zināt un varēt nav viens un tas pats. Nezinu, kā tev, bet man varēšanā palīdz, ja ik pa laikam dzirdu skaidrojumus vai atgādinājumus no speciālistiem par to, kas notiek ķermenī, ņemot vērā ēdiena izvēli. Tāpēc šoreiz saruna ar uztura speciālistu Ansi Zaueru.Ansis strādā gan ar pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem, palīdzot izveidot veselīgus uztura paradumus. Viņš ir arī personalizēta uztura uzņēmuma  "Valens Nutri'' dibinātājs.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:39 Mikrobioms, mikrobiota – kā saprast un kā atšķirt šos terminus, jaunākie zinātnieku atklājumi8:23 Kas patiesībā nosaka to, ko mēs gribam ēst13:22 Cik sver viss baktēriju kopums cilvēka ķermenī un kā sauc galvenās baktēriju dzimtas17:41 Kādiem nolūkiem ķermenim vispār ir nepieciešamas baktērijas24:09 Zarnu veselības saistība ar imunitāti31:31 Produkti, kurus ēdot, zarnās savairojas patogēnās baktērijas35:11 Ko par cilvēku var pateikt pēc viņa mikrobioma analīzēm41:55 Baktērijas, kas rada trauksmi, un kas tām vislabāk garšo48:36 Kādas produktu grupas labāk ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās un no kā izvairīties1:03:46 Uztura speciālista akceptētie ogļhidrātu avoti1:12:11 Ko darīt un kā lutināt tās baktērijas, kas atbild par mūsu gudrību1:15:10 Probiotikas un prebiotikas; ar ko nodarbojas uzturzinātnieka Anša Zauera izveidotais uzņēmums Valens Nutri1:17:26 Kas jāzina par gavēšanu, lai iegūtu vairāk jaudas un spēka foršākai dzīvei

Es gribēju noskaidrot, kas ir viņas paņēmieni, ar kuriem viņa atrod pieeju priekam un humoram, pat tad, kad smiekli un jautrība nav ne prātā. Es viņai jautāju par spēju atrast sevī drosmi tad, kad ir sajūta, ka tikt pāri bailēm ir teju neiespējami. Runājām arī par to, kā viņa gatavojas un ko dara pēc izrādēm, kuru gaita ir neparedzama. Mēs runājām par salūšanu un augšāmcelšanos. Viņai tiešām ir pieeja prieka portālam un viņa stāsta, kur tā ir ikvienam no mums.Anete Bendika ir improvizācijas teātra "Divas" aktrise un pasākumu vadītāja. Anetes ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām. Cilvēki man rakstīja, cik ļoti ir baudījuši Anetes vadītos pasākumus un kāzas.Un manās acīs Anete ir prieka vēstnese un godasardze vienlaicīgi. Mīlu viņas īstumu un tiešumu. Esmu pateicīga par enerģijas lādiņu, ko es un mūsu komanda saņēmām no Anetes šajā sarunā. Ticu, ka ne tikai mēs.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:20 Vai drīkst priecāties tad, ja dzīvē ir lielas bēdas; kā pieslēgties “prieka portālam”10:58 “Apštopēt emocijas noteikti nevajag, jo tā ir ilūzija, ka tās kaut kur pazudīs”15:32 Pieņemt, ka esi mamma bērnam ar īpašām vajadzībām, un cīņa ar strereotipiem27:02 “Meklēt atbildes uz “kāpēc” ir taisns ceļš uz elli”34:01 Signāli, pēc kuriem atpazīt, ka depresija sāk "pasliet galvu"41:12 Kad ir nepieciešama palīdzība no malas - pieredze Psihiatrijas un narkoloģijas centrā49:17 Mūziciņa melnajam, snaudošajam sunim58:07 Kā improvizācija un pasākumu vadīšana kļuva no hobija par pamatdarbu1:07:19 Piedzīvotie kuriozi kāzu vadītājas ampluā1:12:22 Sarkanās līnijas, kuras pārkāpt nav vēlams pat improvizācijas teātrī1:21:25 Ieskats improvizācijas teātra DIVAS aizkulisēs1:31:48 Kur Anete ņem iedvesmu un situācijas, kuras pēc tam apspēlēt izrādēs1:41:55 Tuvākās plānotās izrādes improvizācijas teātrim DIVAS

Pirmā saruna ar Gati Līdumu par pāru (ne)būšanām kļuva par Cilvēkjaudas podkāsta zvaigzni ar milzīgu klausījumu skaitu. Loģiski, ka mēs turpinām sarunāties. Šoreiz par pāra un katra cilvēka dzīvē tik neizbēgamu parādību kā ciešanas. Priecājos, ka ar Gati par šo tēmu var runāt gan ar humoru, gan atbalstoši.Ciešanas ir un būs. Un, lai mums to dēļ nebūtu jācieš neadekvāti daudz, Gatis ir uzrakstījis grāmatu "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi". Mums, tautai, kuri ciešanu ziņā esam teju vai čempioni, tas ļauj tikt pie atbalsta un pat atvieglojuma sajūtas (pateicoties Gata neparastajai humora izjūtai). Autora vārdiem runājot, tā ir iespēja "sakārtot savas psihes ciešanu atvilktni", turklāt veidā, kas nenomāc un palīdz gan uzelpot, gan pasmieties.Gatis Līdums ir ģimenes un sistēmiskais terapeits, supervizors un grāmatu, tai skaitā- "Pāru (ne)būšanas", autors.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:18 Par ciešanām ar humoru – Gata Līduma jaunā grāmata “Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi”12:46 Ar kādām tēmām parasti ir saistītas vislielākās cilvēku ciešanas28:22 Ko ciešanas izdara ar cilvēku35:35 Trīs galvenie “vaļi”, ko mēs parasti vainojam savās ciešanās47:05 Latvietis un ciešanas. Kādēļ mēs baidāmies priecāties, un kāds tur ir risinājums1:00:27 Veids, kā paskatīties uz ciešanām saistībā ar karu1:10:30 “Vai man patika tas, kas notika? Nē. Vai es to vēlu kādam citam? Nē. Vai es no tā kaut ko ieguvu? Pēc traka daudz!”1:17:58 Trīs labie draugi – kas ir galvenie personāži jaunajā Gata Līduma grāmatā1:22:15 “Vai lūgšana ir tā, kas kustina Dieva roku, vai lūgšana, ko mēs raidam augšup, ir tā, kas mūs pašus beidzot pakustinapareizā virzienā?”1:30:00 Ciešanas un cik tās ir mūsu pašu “manifestētas vai pievilinātas”

Turpinājums sarunai no iepriekšējās epizodes, ko par seksu zina un domā cilvēks, kuram sekss ir aizraušanās un ceļš pie sevis. Šoreiz par brīdinājumiem Tinder platformas lietošanā, par sava ķermeņa pieņemšanu, pozējot kailai, par atklātību attiecībās un par darbu, kas dod gandarījumu.Brīdinu, lai neklausies šo sarunu, ja tevi trigerē un izraisa diskomfortu saruna par pieeju seksam un cilvēka ķermenim veidos, kas varētu neatbilst taviem uzskatiem. Šīs un iepriekšējās epizodes saturs tāds varētu būt. Tāpēc vispirms izpēti sarunas pieturpunktus, kas norādīti zemāk, lai pieņem sev piemērotu lēmumu.Elīna Zesere ir intīmpreču veikalu ķēdes Sexy Style līdzīpašniece. Viņa arī rada miesai patīkamu apģērbu, kurā labi jūtas un izskatās visdažādāko izmēru sievietes. Elīna ir izaugusi gaisotnē, kur par seksu runā brīvi un detalizēti. Viņa mēdz pozēt kaila. Viņa vada apmācības par lielākas baudas gūšanu un mācās par kouču. Viņa ir trīs bērnu mamma un cilvēks, kura attiecības ir atvērta tipa - ne monogāmas. Cilvēki viņai bieži uzdod jautājumus par risinājumiem savai intīmajai dzīvei. Tie visi ir iemesli, kāpēc veidoju šo un nākamo sarunu ar Elīnu, kā arī tas, ka no pieredzes zinu, cik sirsnīgs, gudrs un drosmīgs cilvēks ir Elīna.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads6:31 Elīnas ceļš uz sava ķermeņa pieņemšanu10:58 Kā kļūšana par “kailo modeli” nojauca iedomātos rāmjus un robežas20:04 “Drink and draw” koncepts29:41 Kā tikt galā ar savu un citu cilvēku diskomfortu42:12 Ko darīt, ja pāra starpā ir atšķirīgas seksuālas vēlmes47:15 Kur radušies aizspriedumi pret anālo seksu50:40 BDSM attiecības – kā tur notiek komunikācija un robežu atrunāšana53:53 Elīnas bagātā pieredze Tinder portālā, kas varētu noderēt citiem1:05:49 Atgūt ticību cilvēkiem pēc vardarbības1:19:59 Signāli, pēc kuriem Tinder portālā atpazīt cilvēkus ar slēptiem nodomiem1:34:12 Kā radās apģērbu zīmols “MAKE” un ar ko šis apgērbs ir īpašs

Ko par seksu zina un domā cilvēks, kuram sekss ir aizraušanās un ceļš uz sevis iepazīšanu un izprašanu? Šis pieredzes stāsts varētu nepatikt daudziem cilvēkiem, jo sekss ir tēma un aktivitāte, kas ietver milzu jaudu. Tā var izpausties gan pozitīvi, gan negatīvi, gan jebkur starp abām galējībām. Brīdinu, lai neklausies šo sarunu, ja tevi trigerē un izraisa diskomfortu saruna par pieeju seksam un cilvēka ķermenim veidos, kas varētu neatbilst taviem uzskatiem. Šīs un nākamās epizodes saturs tāds varētu būt. Tāpēc vispirms izpēti sarunas pieturpunktus, kas norādīti zemāk, lai vari pieņemt sev piemērotu lēmumu.Elīna Zesere ir intīmpreču veikalu ķēdes Sexy Style līdzīpašniece. Viņa arī rada miesai patīkamu apģērbu, kurā labi jūtas un izskatās visdažādāko izmēru sievietes. Elīna ir izaugusi gaisotnē, kur par seksu runā brīvi un detalizēti. Viņa mēdz pozēt kaila. Viņa vada apmācības par lielākas baudas gūšanu un mācās par kouču. Viņa ir trīs bērnu mamma un cilvēks, kura attiecības ir atvērta tipa - ne monogāmas. Cilvēki viņai bieži uzdod jautājumus par risinājumiem savai intīmajai dzīvei. Tie visi ir iemesli, kāpēc veidoju šo un nākamo sarunu ar Elīnu, kā arī tas, ka no pieredzes zinu, cik sirsnīgs, gudrs un drosmīgs cilvēks ir Elīna.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:1:33 Brīdinājums par saturu11:09 Intīmpreču biznesā no 15 gadu vecuma21:02 Kas ir galvenās tēmas un jautājumi, kurus cilvēki par seksu jautā Elīnai “zem četrām acīm”25:10 Ko nozīmē jēdziens BDSM32:37 Dēlu seksuāla izglītošana – kāda ir Elīnas pieredze40:02 Izšķirties civilizēti, netraumējot bērnus – kā tas ir iespējams44:42 “Atvērtās attiecības” un komunikācija1:01:35 Bīstamie faktori, kurus apsvērt, ja grasies “atvērt attiecības”1:10:28 Partnerattiecības kā spogulis attiecībām ar sevi1:18:15 Ieteikumi sievietēm par savas seksualitātes izpētīšanu

Kad satieku Cilvēkjaudas fanus, tad no sev noderīgākajām epizodēm viņi bieži piemin arī sarunu ar uztura treneri Mārtiņu Bidiņu. Vīrieši uz to atsaucas pat biežāk nekā sievietes. Šajā, otrajā, sarunā Mārtiņš stāstīja, ko abiem dzimumiem ir vērtīgi zināt par pretējā dzimuma uztura niansēm. Viņš arī pastāstīja, ko var darīt, lai mazinātu “noraušanos” ar ēdienu, un kā labāk saprast sava ķermeņa vajadzības, lai nejaucam izsalkumu ar sevis izklaidēšanu.Mārtiņš ir uztura treneris, sertificēts Precision Nutrition programmā, 1. un 2. līmenī. Viņš nav uztura speciālists, bet vairāk līdzinās trenerim, kas attīsta cilvēka spēju turēties uz veselīgas ēšanas ceļa.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:03 Radikālas pieejas uztura maiņai un populārākie uztura “ekstrēmismi”21:30 Par ieteikumu “ieklausies savā ķermenī”30.50 Četri galvenie faktori, kas sievietēm jāzina par uzturu40:19 Kā atšķirt, kad ēstgriba ir pamatota ķermeņa vajadzība, bet kad tikai patīkama laika kavēšana51:38 Kas vīriešiem būtu jāzina par sievietes uztura īpatnībām57:00 Olbaltumvielu nozīme uzturā1:01:55 “Noraušanās sērga” – kā to kontrolēt1:06:9 Muskuļu masas samazināšanās, cilvēkam paliekot vecākam1:19:37 Treniņi sievietēm un menstruālais cikls1:23:50 Vīriešu uzturs un kas par to būtu jāzina sievietēm

Reiz saņēmu kāda klausītāja ieteikumu, lai Cilvēkjaudā nointervēju Kinetics Nail Systems dibinātāju un vadītāju Andžeju Stenclavu. Dažus mēnešus vēlāk es Andžeju satiku klintīs Sicīlijā. Tur abi sākumā ar virvēm drošinājām katrs savu pa klintīm kāpjošu vecāko dēlu. Nedaudz vēlāk abi puikas sāka sadarboties kā kāpšanas partneri, kas deva iespēju Andžejam un man kāpt klintīs, drošinot vienam otru. Tātad, mana dzīvība ir bijusi atkarīga no viņa un viņējā - no manis.Pārtraukumos, kad atvilkām elpu no Sicīlijas cepinošās saules, klausījos Andžeja stāstus par piedzīvojumiem kalnos un reizēm biju viņa attālināto un neizbēgamo darba sapulču netīšs klausītājs (klintīs nav diez ko daudz vietas konferenču telpu ierīkošanai). Bija skaidrs, ka, tik tiešām, tā ir prātīga doma intervēt Andžeju Cilvēkjaudā. Vairāki kopīgi paziņas sasūtīja man savus jautājumus Andžejam. Runājām par biznesu, veiksmi, grūtiem lēmumiem, vērtīgām grāmatām, fizisku un mentālu izturību un, protams, alpīnismu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:41 No programmēšanas līdz nagu laku biznesam ar vairāku miljonu apgrozījumu3:55 Situācija, kad starp biznesa partneriem ir juridiski nesakārtoti jautājumi40:33 Uzņēmuma Kinetics Nail Systems veiksmes stāsts un galvenie rādītāji42:23 Neērtais lēmums aizvērt biznesu Krievijā46:35 No pārpircēja par ražotāju50:30 “Uzņēmuma īpašnieks ļoti reti kad ir labs vadītājs”54:30 Biznesa un komunikācijas principi57:29 Uzņēmuma pārvaldības sistēmas veidošana; avotu saraksts1:03:40 Izaicinājumi un sāpīgu lēmumu pieņemšana klinšu un kalnu kāpšanā1:26.39 Kā panākt, ka uzņēmuma darbinieki strādā godīgi1:33:27 Vērtības un apņemšanās, audzinot bērnus

Ārsti un uztura speciālisti, ko intervēju Cilvēkjaudā, regulāri atgādina, ka, ja gribam labu veselību, tad jāēd vairāk dārzeņu. Viegli pateikt, bet cik viegli to ir izdarīt? It īpaši, ja tie dārzeņi jāiebaro to nīdējiem (parasti vīriem vai bērniem). Es gribu, lai ir viegli, lai ir garšīgi, lai ir interesanti un lai dārzeņu dēļ neizjūk ģimenes. Garšīgs ēdiens ir viena no dzīves baudām. Un ja veselīgi var būt garšīgi, ātri un ar lielu dažādību, tad esmu pati uzmanība.Tāpēc uz sarunu aicināju Ditu Lasi, kurai jau sen sekoju sociālajos medijos. Mani uzrunā Ditas humora izjūta un viņas jēdzīgums. Viņa nesaka, ka kaut kas ir viegli, ja tas tā nav. Un viņa arī neko nesarežģī. Viņa neprasa, lai ievērojam likumus. Viņa izglīto, kā ēst garšīgi, nekvernēt virtuvē un nemocīt tuviniekus.Sarunas noslēgumā pievērsāmies arī Ditas pieredzei par sadzīvošanu ar depresiju. Arī par to viņa runā viegli.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:26 Kā sākās ceļš uz garšīga ēdiena gatavošanu un drosmi eksperimentēt14:17 Jauns kosmoss indiešu pavārgrāmatas izskatā; cepti redīsi un zirnīšu saldējums24:15 Triki mājas saldējuma pagatavošanai29:06 “Garšvielu lietošana ir mācīšanās process”42:21 Ceptu redīsu recepte46:01 Idejas, kā uztaisīt garšīgu ēdienu ātrā laikā58:58 Kā pagatavot baudāmus pākšaugu plāceņus1:07:02 Ieteikumi garšīgu dārzeņu pagatavošanai1:18:16 Padomi graudu un pupiņu diedzēšanā1:33:20 Kādi kursi un meistarkleses ir pieejamas Ditas Lases vadībā1:44:30 Depresijas viltīgā daba; vai tā piemeklē arī priecīgus un ar dzīvi apmierinātus cilvēkus1:52:03 Kā noķert pirmos depresijas simptomus un kā sev palīdzēt

Ar Irinu Pētersoni satikos metodes "Darbs" apmācībās pie Keitijas Bairones. Tās bija apmācības, no kurām es biju gatava aizbēgt. Neskatoties uz to, ka biju septītajā grūtniecības mēnesī, biju gatava iet ar kājām no Vācijas vidienes līdz mājām. Esmu pateicīga katru dienu, ka izlēmu uzticēties cilvēkam, kurš man bija ieteicis to kursu iziet un izturēt līdz galam. Tas ir mainījis manas ikdienas dzīves kvalitāti. Cilvēkjaudas sākumposmā ar Irinu par šo metodi ierakstījām 14. epizodi. Tajā Irina dalījās ar savu dzīves pieredzi un pārmaiņām, ko dod šīs metodes izmantošana.Tagad, kad vairākas Cilvēkjaudas epizodes ir bijušas par grūtībām attiecībās - ar vecākiem, ar pusaudžiem, ar kolēģiem, mēs saņemam daudz lūgumu par vēl citiem risinājumiem. Tāpēc izveidojām šo bonusa epizodi Nr 143 ar Irinu par "Darba" metodi. Es saprotu, ka ne tikai man savulaik, bet arī citiem šobrīd varētu gribēties aizlaisties no šīs metodes un meklēt citu variantu. Ja tas sanāk - tik uz priekšu! Tomēr, ja atkal ir iestrēgšanas sajūta, tad no pieredzes saku, ka metode "Darbs" vairāk nekā jebkas cits man, vīram un arī daudziem mūsu draugiem ir rīks, ko lietojam, lai tiktu ārā no kaitinošām vai nomācošām situācijām. It īpaši, ja tās ir saistītas ar citiem cilvēkiem. Un šī metode ir pieejama arī bez maksas. Visi avoti, kur tas iespējams, ir norādīti sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:40 Tēmas, ko iespējams atrisināt ar Keitijas Bairones metodi “Darbs”.12:31 Kas notiek, ja nerisinām diskomfortu, kas saistīts ar mūsu ķermeni un tā pieņemšanu.25:27 “Darba” metoes pielietošana profesionālajā dzīvē – praktiski piemēri.28:46 Vai ar Keitijas Bairones metodi var strādāt arī ar nāves tēmu.34:22 Cilvēks un ciešanas – vai no ciešanām vajag izvairīties.42:22 Piemēri, kā metode “Darbs” noder attiecību problēmu risināšanā.49:58 Vai šo metodi var izmantot, lai sasniegtu ļoti konkrētus mērķus.55:58 Kā tieši strādā Keitijas Bairones metode “Darbs”.1:06:15 Gadījumi, kad metode nestrādā.1:11:21 Piemēri, kādu brīvību personīgajā dzīvē ir ieguvusi šīs metodes fasilitatore Irīna Pētersone.1:20:08 Kāda ir šīs metodes priekšrocība salīdzinājumā ar citām metodēm.1:24:48 Vai šo metodi var izmantot arī bērniem un pusaudžiem.

Kad vadu treniņus par cilvēka jaudu, tad saņemu daudz jautājumu par to, kā, esot jau pieaugušam cilvēkam, risināt dažāda veida sarežģījumus attiecībās ar saviem vecākiem. Šādas problēmas bojā garastāvokli, traucē fokusēties un strādāt, pasliktina attiecības ģimenē un rada apgrūtinošu distanci starp cilvēkiem. Tās sagādā sāpes abās pusēs. Un sāpes tērē cilvēka enerģiju, bet to gribētos novirzīt dzīves kvalitātei.Vienu dienu es mūsu Instagram profilā lūdzu jaudīgos uzrakstīt par grūtībām, kas ir viņu attiecībās ar vecākiem un kas paņem no viņiem vairāk enerģijas, nekā gribētos vai būtu veselīgi. Saņemtos aprakstus es sagrupēju pa tēmām un lūdzu psiholoģijas zinātņu doktorei, kognitīvi biheiviorālajai terapeitei Diānai Zandei ieteikumus, vai un kā būtu iespējams risināt biežāk sastopamās problēmas ar pieaugušo vecākiem. Tās vari noklausīties šajā sarunā. Manuprāt, Diānas stāstītais noderēs arī tajās attiecībās ar vecākiem, kur viss ir pat diezgan labi. Vairāk sirsnības cilvēku starpā nozīmē vairāk enerģijas un prieka.Šī ir jau otrā saruna a Diānu Zandi. Pirmā, jeb #117 epizode, bija par to, kā pieauguša cilvēka dzīvi ietekmē bērnībā iegūtais piesaistes veids.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:01 Kāpēc pieaugušo bērnu un viņu vecāku attiecībās konflikti ir neizbēgami.14:20 Idejas, kā izturēties pret vecākiem, kuri žēlojas par veselību, bet par sevi nerūpējas.35:16 Kad mijiedarbība ar vecākiem ir nepatīkama un pat toksiska.53:36 “Es nevaru noteikt savu dzīvi, jo, kad pieņemu lēmumu, kas otram nav patīkams, viņš sabrūk. Un šis “viņš” nav divgadīgs bērns, bet mans vecāks” – ko iesākt ar manipulējošiem vecākiem.1:03:03 Kā iemācīties novilkt robežu ar cilvēkiem (draugiem, dzīvesbiedriem, vecākiem), kas kā sodu izmanto nerunāšanas jeb klusēšanas stratēģiju.1:15:00 Kontrolējoši vecāki līdz kapa malai – kāds ir risinājums.1:24:26 Kā nebūt par neizsmeļamu savu vecāku naudas maku un vergu lauku saimniecībā.1:34:54 Spēt izturēt spriedzi laikā, kad tiek ieviestas izmaiņas.1:43:11 Būt par mammu savai mammai – cik veselīgi tas ir.1:52:14 “Eidžisms”(Ageism) jeb vecuma diskriminācija ne tikai vecāku, bet arī jaunu cilvēku vidū.

Dzimtē balstīti stereotipi var ierobežot cilvēka iespējas īstenot savu potenciālu gan profesionālajā vidē, gan privātās dzīves sfērā. Uz sarunu aicināju Dr. sc. comm. Maritu Zitmani - asociēto profesori un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāju. Marita ir dzimtes, dzimtes atveidojuma medijos, reklāmas un patēriņa kultūras pētniece. Viņa stāstīja, ka kolektīvos, kuros tiek ievērota dzimumu līdztiesība, var novērot inovāciju un radošas domāšanas pieaugumu, kas ir svarīga sastāvdaļa panākumu gūšanā. Dažādas cilvēku pieredzes rada iespēju radošākiem risinājumiem. Dažādi darbinieki var radīt atšķirīgus produktus, kas noder plašākam cilvēku lokam. Elastība un līdztiesība kolektīva vidē, kur cilvēki var būt atvērti, palielina darbinieku apmierinātību un iesaisti. Arī darbinieku stresa līmenis samazinās, ja darba kolektīvā īsteno iniciatīvas, kas veicina iespējas savienot darba un ģimenes dzīvi.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:33 Kādos nolūkos cilvēki izmanto strereotipus. Un kā identificēt, ka esam iekrituši dzimtes stereotipu slazdā20:05 Latvijas situācija pārējo valstu vidū dzimumu līdztiesības jomā26:51 Kad dzimtes aizspriedumu dēļ cieš vīrieši34:16 Izredzes atbrīvoties no aizspriedumiem, ja tie cilvēkā ielikti jau kopš zīdaiņa vecuma40:53 “Vīrietis bagāts, sieviete skaista”47:40 Kā mēs katrs varam praktiski ietekmēt dzimuma vienlīdzības situāciju pozitīvā virzienā55:42 “Ko tu raudi kā skuķis” – pirmā frāze, kas puišiem iemāca seksismu1:08:05 Ko atklāj klimata pētījuma rezulāti saistībā ar sieviešu profesijām1:14:09 Grāvis, uz kuru stūrē valsts pārvalde, ja neizmainīs savu politiku dzimumu līdztiesības jautājumā1:20:44 Idejas, kas var palīdzēt cilvēkam atteikties no ierobežojošā rāmja, kurā citi cenšas viņu ielikt 

Ar lielu interesi lasīju Jura Rubeņa grāmatu "Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai". Mani interesēja gan dažādo prakšu apraksts, gan sajūsmināja viņa stāsti par personīgo pieredzi. Esmu pateicīga, ka šajā Cilvēkjaudas epizodē Juris Rubenis palīdzēja labāk izprast, ar ko jārēķinās, kad esam nostājušies uz izaugsmes ceļa. Viņš stāstīja par bailēm, par uzticēšanos dzīvei, par izvēli dzīvot saskaņā ar savu iekšējo būtību un kā to gan sajust, gan spēt uz to paļauties.Juris Rubenis, Dr.theol., šobrīd ir Integrālās izglītības institūta direktors, Lassalle Kontemplationsshule via integralis (LKS) autorizēts trešās (augstākās) pakāpes kontemplācijas skolotājs, LKS vadītājs Latvijā. Viņš 35 gadus kalpoja par mācītāju Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Viņš ir autors daudzām grāmatām, kas izdotas vairākās valodās, regulāri vada meditācijas retrītus un personības izaugsmes seminārus gan Integrālās izglītības institūtā, gan garīgo prakšu centrā Stacija.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:58 Kas, rakstot grāmatu “Starp divām bezgalībām”, bija grūtāk – aprakstīt garīgās prakses vai dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem13:02 Kas īsti ir patiess garīgums, un kādēļ tas bieži tiek pārprasts25:03 “Iedot lielajam noslēpumam pēdējo vārdu” – kur ņemt drosmi un kā paļauties39:39 Vai ir iespējama garīgā izaugsme, atrodoties komforta stāvoklī46:17 “Izskaidrošanās ar bailēm ir viens, normāls garīgās izaugsmes elements”53:08 Personīgā pieredze, pieņemot lēmumu atteikties no mācītāja amata1:08:37 Kā attiekties pret grūtajiem brīžiem, lai tie nenobiedētu turpināt iesākto1:24:14 Vai dzīvē viss ir atkarīgs no katra paša aktivitātes, vai labāk ļauties plūdumam “kur dzīve pati nes”1:28:46 Kad mūsu ego paliek “zem akmeņa” mūsu iespējas1:35:33 “Zināt un saprast ir divas pilnīgi dažādas lietas”1:45:19 Kā pārvarēt kritienus atpakaļ un plato fāzes garīgās izaugsmes ceļā

Kad es cilvēkiem jautāju, kas ikdienā īpaši negatīvi ietekmē viņu jaudu, tad atbilde bieži vien ir - nepietiekams miegs vai neapmierinoša tā kvalitāte. Kādam neizdodas gulēt fiziskās vai psihiskās veselības sarežģījumu dēļ, bet lielai daļai tas ir tāpēc, ka nav pietiekamas sapratnes par veselīgu miegu. Nav nemaz tik viegli laicīgi aiziet gulēt, ja šī iespēja konkurē ar "interesanto dzīvi ekrānos". Pagrieziena punkts manā ģimenē attiecībā uz miega nolikšanu par svarīgu prioritāti, bija Metjū Volkera grāmata par miegu, ko izlasījām un pārspriedām abi ar vīru, kā arī The Huberman Lab podkāsta epizodes par miegu.Ar dakteri Martu Celmiņu mani iepazīstināja Oskars Grīslis no Intelekta attīstības centra. Marta ir ārste - pediatre un miega speciāliste, kura ārstē ne tikai bērnus, bet miega jautājumos strādā arī ar pieaugušajiem. Viņa, Oskars un vēl daži kolēģi ir izveidojuši Latvijas miega projektu, kas ir atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas sakārtot savu miegu.Marta no pieredzes zina, ko nozīmē darbs nakstmaiņās un regulārs stress, tāpēc viņai ir arī praktiski ieteikumi, kā cilvēkam sev palīdzēt situācijās, kad nakstdarbu pamest nav iespējams. Martas ieteikumi bērnu vecākiem šajā epizodē ir balstīti uz viņas ikdienas pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir miega traucējumi, un vecākiem, kuri tādēļ neizguļas.Nevaru pabeigt šo aprakstu bez novēlējuma - saldu miegu! :)Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:43 Būtiskākais par latviešiem un viņu miegu10:27 Kā ir iespējams justies samērā labi arī strādājot diennaktis un naktsmaiņas15:23 Miega speciālistes viedoklis un ieteikumi par miegazāļu lietošanu19:57 Kas ir trauksme, kādi ir tās iemesli un kā tā ieteikmē miegu24:39 Vai viedierīču lietošanai mūsdienās ir kāda sakarība ar trauksmes līmeni; kā tās lietot nomierināšanās vajadzībām36:42 Miega traucējumi un slimības dažādos bērna un pusaudž vecuma posmos40:55 Vai obstruktīvā miega apnoja jeb krākšana ir iedzimta lieta46:33 Sešas nopietnākās miega traucējumu grupas pieaugušajiem1:00:44 Kā izskatās veselīgs un kvalitatīvs nakts miegs; miega cikli1:12:54 Kādi procesi norisinās mūsu smadzenēs laikā, kad mēs guļam1:19:26 Ar kādiem līdzekļiem apbruņoties, lai nodrošinātu sev labu miegu; kas ir miega higiēna1:32:34 Kur Latvijā vērsties pie speciālistu palīdzības, ja ir novēroti miega traucējumi1:35:52 Latvijas miega projekts – pirmo reizi Latvijā

Man ik pa laikam vajag aprunāties ar kādu treneri, jo tas palīdz uzturēt un pat pacelt manu un vīra motivāciju sportot. Turklāt - darīt to veselīgāk un jaudīgāk. Aprunāties ar treneri Kārli Vanagu man ieteica citi treneri. Tā ir sava veida kvalitātes zīme cilvēka reputācijai. Visvairāk mani uzrunāja Kārļa attieksme par treniņiem, ka tajos iegūstam lielāku kustību brīvību. Lai nu kas, bet brīvība man ļoti garšo.Kārlis ir vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris, lektors un veselīga, sabalansēta dzīvesveida popularizētājs. ‌Viņam ir maģistra grāds sporta zinātnē. Viņš ir pirmais Baltijā sertificētais: FRC (Functional Range Conditioning) un AnimalFlow speciālists, ir sertificēts FMS (Functional Movement Screening) un TRX speciālists. Viņam patīk izmantot netradicionālu treniņu inventāru, piemēram, svarbumbas, veserus (mace), vāles (clubbell), treniņu virves, bulgāru somas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:34 Trenera ceļš no nesportiska stundu bastotāja līdz pieprasītam un atzītam trenerim11:21 Kas pamudināja izvērtēt savas attiecības ar alkoholu16:06 Ar ko atšķiras mobilitāte no lokanības, un kādēļ Latvijā šos terminus nereti jauc17:13 “Cilvēki ātri padodas, līdzko saskaras ar kādām grūtībām”19:07 Kas palīdz noturēt motivāciju sportot ilgstoši, nevis kampaņveidīgi20:20 Kā apgūt savu ķermeni24:53 Kā saorganizēt treniņus tā, lai ar minimālu laiku sasniegtu sev vēlamo rezultātu32:54 Kādas ir lielākās kļūdas, ko pieļauj cilvēki, kas nodarbojas ar skriešanu37:53 Kāpēc ir jāstrādā tieši ar ķermeņa vājajiem punktiem48:43 Kam cilvēkam ikdienā ir vajadzīga laba mobilitāte un efektīva kustību strereotipu izpilde57:46 Kādēļ sevis saudzēšana pēc traumām nav labākais veids kā atveseļoties1:07:26 Kā darbojas mūsu pēdas un kāpēc pareizo apavu izvēle ir tik svarīga1:13:39 Ar kādām grūtībām saskaras cilvēki līdzsvara un koordinācijas jautājumā, kā šīs spējas uzlabot

Mani aizrauj tēmas par cilvēka resursiem, enerģiju, iespējām. Tāpēc sāku interesēties, kā mūsu jaudu ietekmē pieredze, ar ko saskaramies pusaudža vecumā, kad esam pārejas posmā uz kļūšanu par pieaugušu cilvēku. Kādus secinājumus par sevi un dzīvi tādēļ izdarām, un kā tas ietekmē mūsu dzīvi kā pieaugušajam. Es gribēju saprast, ko mums ir izdevīgi zināt gan par pusaudzi, kas dzīvo mūsos, gan par pusaudzi, ar ko jāsadzīvo ikdienā.Uz sarunu aicināju bērnu psihiatru un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītāju Ņikitu Bezborodovu. Lai saprastu pusaudzi sevī, ir vērts sākt ar sapratni, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā. No Ņikitas teiktā man īpaši aizķērās viņa frāze, ka no pusaudža lielie sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.Ņikita stāstīja par pusaudžu piederību grupai, pārmaiņām, agresiju, seksu, neapdomību, komunikāciju, bēdām un arī kaitējuma nodarīšanu sev. Ņikita ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.Man šī saruna palīdzēja vairāk saprast savas, mana vīra un draugu agrākās izvēles un grūtības pusaudža gados, ar kuru sekām mēs paši saskaramies ik pa laikam. Tā deva sava veida atvieglojuma sajūtu, jo, kā teica Ņikita, pieaugušajiem joprojām ir iespējas visu ko mainīt uz labu, lai vai kāda būtu bijusi viņu pusaudža vecuma pieredze.Es ceru, ka Ņikitas stāstītais īpaši noderēs saskarsmē ar pusaudžiem, lai vecākiem un citiem pieaugušajiem izdotos veidot foršākas attiecības ar "bez piecām minūtēm" pieaugušajiem savā dzīvē. Ņikitas, viņa komandas darbs un Pusaudžu resursu centrā pieejamā informācija jauniešiem paver iespējas uz pilnvērtīgāku un jaudīgāku pieaugušā dzīvi.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:15:31 Kā procentuāli izskatās ģenētikas un vides ietekme uz cilvēka uzvedību21:03 Pusaudžu vecums mūsdienu izpratnē, un kāpēc tas ir tik svarīgs35:06 Kāda tendence ir novērota, ja atkarība no noteiktām vielām rodas jau pusaudžu vecumā40:09 Atkarība un sociālais fenomens58:13 Universāla pieeja, kā vislabāk palīdzēt savam pusaudzim1:04:59 Ko, bērnam augot, iesākt ar robežām; kā saglabāt saikni ar savu bērnu sarežģītā vecuma posmā1:12:12 Kā un vai ar bērnu runāt par seksu un seksualitāti1:16:30 Pusaudzis, paškaitējums un pašnāvnieciskas tieksmes – kā palīdzēt jauniešiem pārdzīvot šo posmu1:44:39 Vai pieaugušā vecumā ir iespējams dziedināt savas pusaudžu gados iegūtās traumas

Kad par veselīgu uzturu sarunājos ar ārstiem, viņu atbilde ik pa laikam ir: "Šis būtu jājautā uztura speciālistam." Man ir daudz jautājumu par pārtikas kaitīgumu un kā to novērst. Tāpēc uz sarunu aicināju Inesi Siksnu - vienu no zinošākajiem cilvēkiem par pārtikas drošības tēmām. Inesi rekomendēja vairāki atzīti speciālisti, kuriem lūdzu ieteikt sarunbiedru par to, kā mazināt pārtikas kaitīgumu uzturā.Biju priecīga par Ineses pretimnākšanu ar iespēju atbildēt uz maniem jautājumiem ar vienkāršiem terminiem. Man bija sajūta, ka šī ir saruna virtuvē ar foršu draudzeni, kura darbojas pārtikas zinātnē. Viņa saprotoši izturas pret jebkuru jautājumu un atbild veidā, kas var palīdzēt turpmāk dot priekšroku veselīgākām izvēlēm.Inese Siksna vairāk kā desmit gadus ir pētniece Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” un strādā arī ar pārtikas riska novērtēšanas tēmām. "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:28 Ar ko ikdienā nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR12:44 Kūpinājumi un benzopirēns – kā tika veikts pētījums un pie kāda secinājuma zinātnieki nonāca22:40 Kāpēc cilvēki pārtikas produktos esošās kancerogēnās vielas neuztver pietiekami nopietni27:44 Kurā laikā mūsu pārtika bija veselīgāka – Padomju laikā vai šobrīd31:05 Ko uztura zinātniece Inese Siksna ir mainījusi savā ikdienā un uzturā, balstoties uz veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem33:13 Vai bērzu sulas drīkst ievākt no jebkur auguša bērza37:32 Cik daudz sāls lietošana uzturā nav kaitīga veselībai, un kā to izrēķināt41:43 Kā fermentētie produkti iedarbojas uz zarnu mikrobiomu43:50 Kāpēc ir tik svarīgi pirms produkta iegādāšanās izlasīt etiķeti49:44 Eļļas – kur un kā tās glabāt un lietot, no kā izvairīties1:05:21 Kā pareizi izvietot un glabāt produktus ledusskapī, galvenās kļūdas1:13:36 Ko darīt ar produktiem, kas mazliet iebojājušies, kuri bojājumi ir visbīstamākie1:29:46 Kas ir transtaukskābes, kur tās izmanto un kāpēc tās nav vēlamas. Margarīns.1:35:35 Patiesība par palmu eļļu1:40:14 Kā izvēlēties pannu, kas mazāk kaitē veselībai1:43:41 Produktu saldēšanas īpatnības1:48:46 Kā mēs varam labāk iedarboties uz savu mikrobiomu – ko atklāj zinātniskie pētījumi

Ivars Austers ir profesors sociālajā psiholoģijā un doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktors Latvijas Universitātē. Viņa pētījumi ietver tēmas par sociālo identitāti, vērtībām un autovadītāju uzvedību. Ivars ir arī radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītājs. Tajā klausītājus iepazīstina ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem.Profesoram jautāju par agresiju sociālajā telpā un tās iemesliem, par lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku kopumu, un dzīves kvalitātes celšanas iespējām, izmantojot sociālās psiholoģijas zināšanas. Profesors stāstīja arī par kopīgas realitātes nozīmi sabiedriskos procesos, par atmiņu un aicināja domāt prasmīgāk.Sociālo mediju telpā viņu var sameklēt Twitter platformā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:01 “Katram no mums ir vismaz kāds pusducis svarīgas identitātes”10:54 Ar ko nodarbojas sociālā psiholoģija un ko tā pēta20:03 Kādā veidā sociālie psihologi var palīdzēt valstisku un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā26:37 Ar kādiem paņēmieniem varētu panākt to, ka cilvēki daudz atbildīgāk vada auto32:05 Agresija sociālajā telpā – kādi tam ir iemesli43:13 “Mūsu atmiņa nav objektīvs mērinstruments”50:03 Vai profesoram ikdienas dzīvē palīdz zināšanas par cilvēku savstarpējo mijiedarbību53:13 Kā sociālās psiholoģijas profesors skaidro šī brīža etniskās nesaskaņas valstī, un kādi tur būtu risinājumi59:19 Skats uz etnisko identitāti no citas puses1:09:25 Kas mums būtu jāņem vērā par balsošanu vēlēšanās un savas politiskās gribas izteikšanu1:18:49 Ko indivīdam dod līdzdarbība un mijiedarbība sabiedriskos procesos 1:21:48 “Lai kāds process labi ritētu, ir jābūt kopīgai realitātei” – profesors par pašreizējo izglītības sistēmu1:27:49 Profesora aicinājums domāt gudrāk1:33:51 Pie kādiem interesantiem pētījumiem un projektiem sociālajā psiholoģijā šobrīd strādā profesors un viņa kolēģi

Igora Narovska darbu es iepazinu caur viņa daktera Klauna stāstiem sociālajos medijos. Tie aizkustināja un lika aizdomāties. Lielākā daļa bija par bērniem slimnīcās. Sākot ar pagājušo pavasari, Igora nesenākie stāsti manā sirdī ieguva nākamā līmeņa dziļumu. Tie bija par darbu ar kara bēgļiem. Maziem un lieliem. Nav vārdu, ar kuriem es prastu aprakstīt Igora darbu un viņa stāstus par to. Viņš strādā uz robežas, kur satiekas neziņa, drosme un prieks.Aicināju Igoru uz sarunu, lai mācītos to, ko viņš zina kā klauns un kā klaunu treneris un kas var noderēt mums pārējiem. Es un mūsu komanda viņa teikto klausījāmies ar sirdi, jo dot to tikai ausīm būtu noziegums pret sevi. Igors gan pats ir dakteris klauns, gan ir šīs organizācijas mākslinieciskais direktors Latvijā, gan trenē klaunus, gan arī - ir dzejnieks.Saruna ir krieviski, jo Igoram tā ir vieglāk izteikties ar to plašumu, kāds dzīvo viņā. Un es ne par ko negribētu kaut ko no tā zaudēt. Tiem, kas prasīs, lai sarunai uzliekam subtitrus latviski, atbildu - mēs ar prieku, ja pieteiksies vismaz 12 brīvprātīgo pārtulkot 1/12 daļu no sarunas. Pieteikties var sūtot ziņu uz [email protected]. Ja tiešām saņemsim vajadzīgo skaitu pieteikumu, tad šo risinājumu noorganizēsim.Ja saruna tev noder, tad, lūdzu, pievienojies ar savu atbalstu dakteru klaunu lieliskajam darbam.Igoram šajā gadā ir iespēja publicēt viņa stāstus grāmatā, kas būs angliski. Tikai, tā kā pasaules līmenī viņš vēl ir nepazīstams, tad daļa no grāmatas izdošanas izdevumiem ir jāsedz viņam pašam un tāpēc viņš organizē kick-starter kampaņu, kur vēl pietrūkst neliela daļa no vajadzīgās summas.Ar Igoru sarunājām vasarā tikties uz nākamo sarunu. Es tagad vēl vairāk gaidu vasaru.Sarunas lapa ar papildu informāciju ir šeit.Sarunas pieturpunkti:5:13 Daktera Klauna profesijas galvenais uzdevums6:59 Etapi, kurus izmantojot, ir iespējams būvēt sapratnes tiltus starp cilvēkiem, kas ir atšķirīgi13:43 Kāpēc cilvēki baidās mainīties, un ko viņi tāpēc zaudē29:33 Kā saprasties ar cilvēku, kuram tu nepatīc jau no paša sākuma32:02 Kāpēc ir tik grūti pieņemt savas negatīvās emocijas un kāds te ir risinājums49:34 Skumju, skaudības un baiļu emociju patiesie iemesli, un ko tās vēlas mums pateikt1:03:40 “Klauns – tas ir pats cilvēcīgākais, kas mūsos ir” – kā pārnest klauna “vieglo pieeju” uz savas dzīves situācijām1:10:30 Ko mēs zaudējam attiecībās ar citiem cilvēkiem, ja slēpjam un neparādām savu ievainojamību1:16:19 Daktera Klauna darba instrumenti darbā ar cilvēkiem, kurus skārusi kara darbība1:24:50 “Klauns strādā ar to, kas ir” – kā šo principu pārnest uz savu dzīvi1:31:47 Kāda ir klauna superspēja saistībā ar iekšējo bērnu1:38:13 Patiesais laimes noslēpums1:47:38 Kā spēles elementa ieviešana var palīdzēt ļoti grūtās dzīves situācijās1:51:50 Klaunu īpašā pieeja darbā ar pusaudžiem2:01:09 Igora Narovska ceļš, kā pieņemt nāves faktu, un dzīves pagrieziena punkts Varanasi vilcienā, Indijā2:18.33 Kāpēc Igors ir izvēlējies daktera Klauna profesiju2:24:15 Ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu misijai dakteri Klauni turpināt palīdzēt slimajiem bērniem

Kad pirms padsmit gadiem biju gada laikā piedzīvojusi divas neveiksmīgas grūtniecības un nopietnu veselības diagnozi, man ārsts kā svarīgu atveseļošanās sastāvdaļu stingri rekomendēja mākslas terapiju. Es toreiz centos izlocīties, ka, lai nu ko, bet zīmēt nemāku nemaz. Un tas ārstu neinteresēja nemaz. Viņš toreiz sarunā iesaistīja arī manu vīru, kurš bija atnācis man līdzi: "Ja viņa grib būt vesela un stingru pamatu zem kājām, tad jums abiem ir jāsaprot, ka tikai ar ķermeņa ārstēšanu šeit nepietiks. Ir jāārstē arī sirds un dvēsele. Un mākslas terapija ir lielisks veids, kā piekļūt tam, kam ārstējošais ārsts klāt netiek. Nav svarīgi, proti vai neproti zīmēt. Tev ir jāļaujas spēlēties, radīt. Materiālam un izpausmes veidam nav nozīmes. Es redzu, ka viņai drīz dzimšanas diena. Uzdāviniet viņai krāsas un molbertu." Braucot mājās mēs piestājām mākslinieku veikalā un vīrs man uzdāvināja krāsas, molbertu un lielākās papīra loksnes, kādas tur varēja dabūt. Pēc nedēļas es sēdēju mākslas terapijas darbnīcā un mālēju. Mākslas terapija joprojām ir manā dzīvē. It īpaši tad, kad gribu atbrīvoties no apnikušas problēmas vai tikt pie jaunām idejām.Astra Lejstrauta ir sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju vizuāli plastiskās mākslas terapijā. Viņai ir arī vizuālās mākslas pedagoga izglītība. Viņas klātbūtnē cilvēki atļaujas iepazīt sevi un meklēt sev vajadzīgos risinājumus, izmantojot krāsas un dažādus materiālus. Es ceru, ka viņas stāstītais iedrošinās vairāk cilvēku izmēģināt šo neparasto terapijas veidu, lai noņemtu smagumu no saviem pleciem un lai tiktu pie jaunām idejām savam tālākam ceļam.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:22 Kas ir mākslas terapija12:33 Kā mākslas terapija var palīdzēt cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, līdzatkarības problēmām17:42 Kā atrast to, kas patīk un rada prieku, gadījumos, kad vairs neinteresē nekas20:46 “Es neprotu zīmēt”24:26 Mākslas terapija un dusmas31:58 Par mākslas terapijas lomu pacientu ar smagu stāvokli ārstēšanā37:51 Ķermenis nemelo – kā piekļūt savai zemapziņai46:25 Dažādi mākslas terpaijas veidi: drāmas, mūzikas un deju – kustību terapijas49:52 Ļauties iekšējā bērna vilkmei radīt53:55 Kāpēc ir tik grūti pārkāpt pāri paša izdomātiem ierobežojumiem1:09:12 Drosme četrdesmit gadu vecumā nomainīt labu karjeru pret kaut ko pilnīgi nezināmu

Šī saruna noderēs, ja tev ir svarīga sava brīvība un ja tev patīk, ka tava enerģija ir tavā rīcībā, nevis ir kaut kur nobloķēta. Piedošana tiem, kuri mums ir kaut ko nodarījuši vai nav kaut ko iedevuši, atbrīvo mūs pašus no apgrūtinošas slodzes.Parasti mēs uz piedošanu skatāmies kā uz pakalpojumu otram, bet patiesībā tā ir dāvana sev. Spēja piedot mums palīdz būt laimīgākiem, brīvākiem, veselākiem. Šajā sarunā Kaspars Simanovičs pastāsta, ko mēs varam, darīt, lai mums izdotos piedot citiem.Šī ir 4. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas “Elizeja” līdzdibinātājs.Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām,  otrā – par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību. un trešā par veselīgu pašapziņu.Kaspars Simanovičs ir autors grāmatai“Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā”.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:29 Kāda ir saistība piedošanai ar mūsu enerģijas rezervēm11:02 Iemesli, kuru dēļ ir vērts iet piedošanas ceļu16:29 “Piedot nenozīmē aizmirst”26:16 Indikatori, kas norāda, ka cilvēks, pats to neapzinoties, nav kādu nodarījumu piedevis32:20 Ieguvumi un zaudējumi, ko sniedz dusmu enerģija39:15 Piedošana kā parādzīmes atlaišana43:40 Kā saprast patieso ievainojuma iemeslu50:07 Ko mums maksā tas, ka turpinām galvā diskutēt ar saviem “pāridarītājiem”1:02:57 Nepiedošana kā manipulācijas veids1:06:24 Kāpēc “atlaist parādu” ir tik grūti1:12:01 “Izlīgums ar Dievu. Izlīgums ar pašu dzīvi”1:18:30 Kādu nospiedumu mūsu ķermenī, prātā un psihē atstāj nepiedošana un aizvainojuma turēšana1:34:54 Pārmaiņas, kuras piedzīvojusi noētiskās veselības kopiena “Elizeja”1:36:29 Procedūra, kā “iztīrīt savu pārādzīmju atvilktni”1:39:44 “Piedošana nenozīmē ļaut turpināt darīt pāri”

Gada noslēgumā, kad trūkst gaismas, jo naktis ir garas un dienas - īsas, ir vērtīgi paskatīties uz sevi un nodzīvoto gadu ar lielāku sapratni, jo tas ļauj noslēgt mieru ar sevi un turpmāk sevi jaudīgāk atbalstīt. Es un Andis veidojām šo sarunu, lai no klausītāju pleciem noņemtu kādu daļu šī gada smaguma un, ja cilvēkam, atskatoties uz savu gadu, kaut kur uzpeldētu sajūta par vilšanos sevī, tad to nomainīt ar interesi būt par sev un citiem foršāku komandu. Tas paver vairāk risinājumu. Mēs runājam par to, ko esam konstatējuši par jaudas pacelšanu apstākļos, kuri to intensīvi tērē, un kā to pārvēršam praktiskā rīcībā, lai situāciju mainītu uz labo pusi.Es un Andis Arnicāns, kopā ar vēl dažiem slēgtas grupas kolēģiem, ar kuriem viens otru atbalstām un iedvesmojam, aprunājamies vismaz reizi nedēļā. Tā mēs konstatējam, kādu attīstību vai bīstamības redzam katrs savā darbā un kādus risinājumus varam izstrādāt, ņemot vērā mūsu katra mērķus.Kad no septembra sākuma līdz pat šim brīdim visi mūsu grupā bija saskārušies ar to, ka sen ieilgušo grūtību apstākļi mūsu apkārtējiem ir nepatīkami samazinājuši viņu jaudu, citiem vārdiem - nosvilinājuši to, es ar Cilvēkjaudas komandu sākām darbu pie risinājuma izveides cilvēku atbalstam.Šajā epizodē es arī iepazīstinu Cilvēkjaudas fanus ar iespēju pievienoties mums ar savu palīdzību, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem būtu pieejama bez maksas un mūsu komandai būtu iespēja ierakstīt jaunas epizodes, vienlaicīgi sagādājot vēl interesantāku un praktiskāku pieredzi Cilvēkjaudas faniem. Ja redzi, ka PACEL JAUDU ir tev interesanta un dos tev labumu, tad ar savu tagadējo atbalstu vēl šomēness tu mums dosi iespēju saplānot un janvārī ierakstīt nākamās Cilvēkjaudas epizodes.Sarunas epizodes lapa ir šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:01:53 Paziņojums par Cilvēkjaudas nākotnes izšķiršanos, kas saistīta ar Cilvēkjaudas klubu un vēl interesantāku pieredzi par ierastajām epizodēm08:12 Mūsu personīgais atskats uz jaudu pastiprināti tērējošu gadu, kas deva motivāciju izmantot šo pieredzi citu cilvēku ikdienas atvieglošanai11:33 Kāpēc noturēt savus spēkus labā līmenī paliek arvien sarežģītāk pat darbīgiem un pozitīviem cilvēkiem21:03 Kas jaudīgajiem šajā gadā ir bijis grūti25:58 Kāpēc kļūt uzmanīgiem, kad par ticību savām spējām sākt šaubīties arī profesionāļi29:56 Iemesli, kuru dēļ lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta un neesi ar mieru tai tērēt spēkus32:32 Ko darīt, ja traucē, ka labo brīžu sajūta palikusi par mazām saliņām ierastā, stabilā pamatā vietā39:22 Kā sev izdevīgi nomainīt skatījumu uz plānu izjukšanu laikā, kad ir tik daudz jāizdara44:17 Kā mēs nonākam situācijās, kad pateikt slodzei “nē” kļūst vēl grūtāk un rezultātā mēs no sevis prasām par daudz50:54 Stratēģija, kā mainīt neadekvātu un traucējošu sevis novērtējumu, kurš piezogas nemanot1:01:05 “Vai tas, ko es tagad daru, darbojas” paņēmiens, kas aktivizē sadarbību ar sevi1:12:29 Kā laicīgi pamanīt un piebremzēt savas labsajūtas lejupslīdi, pirms tā uzņēmusi bīstamu ātrumu, kas citādi novestu pie “noraušanās” un tad vilšanās sevī1:28:49 Trīs marķieri, kuru uzlikšana uz personīgā radara palīdzēs novērtēt pašreizējo dzīves kvalitāti1:33:59 Izpratne par savā dzīvē notiekošajām grūtībām, lai sevi prasmīgāk atbalstītu un iedarbīgāk tiktu ar notikušo galā, nevis dzītu sevi lielākā bedrē1:49:18 Kā palīdzēt sev tad, kad ir sajūta, ka nekam nevari pieķerties, lai arī zini, ka vajag1:59:44 Apkārtējās vides un līdzcilvēku ietekme mūsu jaudas līmeņa uzturēšanā; kā veidot savu atbalsta komandu un rūpēties par savu vērtīgāko resursu - sevi.

Sarunājos ar fenomenālo Gundegu Skudriņu, jo mani iedvesmo viņas neparastās darba spējas, pozitīvisms, produktivitāte, atklātība un tiešums, spēja redzēt lielo bildi un sajust detaļas, prasme vinnēt, paļaujoties uz savu iekšējo sajūtu, un bagātā pieredze, no kuras varu mācīties es un citi.Viņas radošā apvienība SKUDRAS METROPOLE ir sajūtu darbnīca, kurā vairāk kā 20 gadus tiek radīti pasākumi, izstādes, grāmatas, TV projekti, performances, Pop-up projekti, koncerti, modes pasākumi, konferences, apbalvošanas ceremonijas utt. Vietējās un starptautiskās balvas par savu darbu viņi šķin kā sēņotāji bekas.Un pelnīti. Piemēram, par vienu no šī gada pērlēm "Dabas galerija" vai kādu no viņu Nepieradināto naktsmītņu projektiem.Gundegas stāsti, viņas attieksme pret savu darbu un komandu man un Cilvēkjaudas komandai iedeva pamatīgu enerģijas devu un arī idejas. Domāju, ka tā notiks ar daudziem šīs sarunas klausītājiem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:54 “Ne tikai svētku radīšana” – pasaulē slaveni, grandiozi projekti, ko realizējusi pasākumu aģentūra “Skudras metropole”16:40 Ar ko atšķiras ārzemju publika no latviešu auditorijas18:26 Kāds ir svarīgākais jautājums klientam, lai pasākums izdotos24:44 Kā katram cilvēkam atrast savu ideālo vietu komandā34:06 Kā saglabāt pozitīvu gaisotni kolēģu starpā, kad ir liela darba un atbildības radīta spriedze44:58 Kritērijs, kas ir izšķirošs izcilas komandas veidošanā58:18 Emocionālie “amerikāņu kalniņi”, kas tiek izbraukāti radošā procesa laikā1:03:49 Kā ar glanci izkļūt no bezizejas situācijām, kad viss aiziet galīgi šķērsām1:14:38 Kā noturēt labu veselību, strādājot bohēmiskā un ar stresu pilnā vidē1:24:57 Ņemt no katra brīža to labāko – garšīgo ceļojumu pieredze1:31:28 Kādiem mērķiem tiek tērēta enerģija, laiks un uzņēmuma peļņa1:46:01 “Ja tu pa vecam vairs nevari, tad tev ir jādomā pa jaunam” – krīzes kā iespēja1:55:20 “Padod roku un tu sasniegsi vairāk”2:00:54 Kā būt notikumu epicentrā un iet laikam pa priekšu2:08:49 Gundegas noslēpums, veidojot labu komunikāciju ar citiem cilvēkiem

Ar kādu spiedienu dēļ sabiedrības aizspriedumiem ir nācies saskarties tev? Savā vai savu mīļo cilvēku dzīvē. Ka sievietei neklājas nodoties karjerai? Vai kas tas par vīrieti, ja viņam nav karjeras ambīciju? Ka pārī vīrietis nedrīkst pelnīt mazāk par sievieti vai viņa - vairāk par vīrieti? Ka dzimums vai cilvēks, kuru mīli, ir nepareizais dzimums vai cilvēks? Ka tava karjera nav sievišķīga, ja esi sieviete, vai vīrišķīga, ja esi vīrietis? Ka tavs bērns nav tāds, kādu sabiedrībā grib? Ka neproti novērtēt drošu ienākumu un stabila darba priekšrocības, jo gribi strādāt citādāk nekā iepriekšējās paaudzes? Ka tavs vai tev mīļa cilvēka izskats, spējas vai vajadzības neatbilst tam, kas cilvēkiem parasti ir ērts un pierasts?Cik cilvēkam un viņa mīļajiem maksā neatbilstība sabiedrībā pieņemtiem standartiem? Kādu spēku vajag un kur to ņemt, lai ne tikai pieņemtu savu citādību, bet vēl neļautu citu aizspriedumu spiedienam ierobežot sevi? Kā atbalstīt sevi un savus mīļos cilvēkus, kuri izjūt ārēju spiedienu dēļ savas citādības?Es sarunājos ar Velgu Polinsku, kuras ģimenē aug bērns ar Dauna sindromu un kura ne tikai negrasās samierināties ar to vietu, ko viņai un viņas bērnam atkārtoti cenšas ierādīt citi savu aizspriedumu vai nezināšanas dēļ, bet vēl iedvesmo savus apkārtējos ar to, kā viņa komunicē, kā meklē risinājumus, kā iestājas ne tikai par savu bērnu un savu ģimeni, bet vēl daudziem citiem. Velgu uz sarunu aicināju tāpēc, ka no vairākiem cilvēkiem biju dzirdējusi par to, kā viņus iedvesmo Velgas ceļš un darbošanās. Tagad arī es esmu viens no tiem cilvēkiem.Sarunas epizodes lapa ir šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:5:22 Ikdienas varoņdarbi, kas norisinās tepat mums līdzās; ko nozīmē būt sava bērna asistentam10:45 Pašreizējā atbalsta sistēma Latvijā un tās izaicinājumi13:18 Kā pieņemt realitāti, kas tevi satricina līdz pašiem pamatiem, un sākt atvērties komunikācijai19:21 Kā rīkoties un kā nerīkoties apkārtējiem cilvēkiem, kad tuvinieks saņēmis ar veselību saistītu satricinājumu30:19 Lai apzīmējumi un vārdi, ko lietojam ikdienā, neaizskar citu cilvēku cieņu un nerada situācijas, kur negribot nodarām pāri39:11 Kas katram cilvēkam būtu jāzina par žēlošanu48:03 Ar ko nodarbokas biedrība “Dauna sindroms Latvijā”57:43 Kā ikdienā saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi arī tad, ja tajā ir jāsaskaras ar grūtībām1:03:53 Kā grūtības pārvērst ieguvumos1:07:25 Ko darīt, lai savstarpējā komunikācija palīdz, nevis padara situāciju vēl grūtāku1:24:31 Kā iedarbīgāk atbalstīt cilvēku, kurš risina grūtu situāciju

Es apbrīnoju sportistus, kuriem savā karjerā ir izdevies sasniegt daudz. Mani interesē stratēģijas, kā viņi to ir panākuši, jo viņu pieredzē ir daudz noderīga citu dzīvei, lai sasniegtu panākumus arī ārpus sporta. Sarunā ar Latvijas futbola leģendu Māri Verpakovski mani īpaši interesēja, kas bija viņa lielākie izaicinājumi un stratēģijas to pārvarēšanai, lai gan kļūtu par lielisku futbolistu, gan turpinātu par tādu būt, strādājot augstas konkurences apstākļos arī tad, kad ir izveidota ģimene.Māris stāstīja, ko no cilvēka prasa ceļš uz profesionālo sportu un atrašanās tajā. Manuprāt, te ir daudz līdzīga ar izaicinājumiem arī to cilvēku dzīvēs, kuri ar sportu nav saistīti, bet kuriem piemīt augstas ambīcijas un apņēmība izvēlēto sasniegt.Kad uzzināju, ka grāmatu par Māri Verpakovski ir sarakstījusi Linda Apse, sapriecājos. Starp citu, TEV IR IESPĒJA LAIMĒT VIENU NO DIVĀM MĀRA PARAKSTĪTAJĀM GRĀMATĀM, kuras tiks izlozētas starp Cilvēkjaudas faniem Instagram un Facebook platformās. Vari piedalīties arī abās (vai vienā), ja izpildīsi izlozē prasīto, kas- Facebook platformā ir redzams pie šī ieraksta, tur, kur teksta apraksts (tur paskaidrots, kas ir jādara); - Instagram platformā ir redzams pie šī ieraksta, tā apakšā (patin un leju un atradīsi, kas ir jādara).Grāmatas autore Linda Apse lieliski stāsta par cilvēku un viņas izpētes darbs grāmatā ir kolosāls pamats, uz kā veidot sarunu ar grāmatas varoni. (Zinu to no intervijas ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu, kuru veidoju, balstoties uz Lindas grāmatu par viņu.)Iesaku šo sarunu un grāmatu par Māri ikvienam cilvēkam, kuram ir ambīcijas vai kura dzīvē ir cilvēks ar ambīcijām. Saruna un grāmata var izrādīties papildu atbalsts cilvēkiem, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar profesionālo sportu.Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:07 Kāda ir sajūta, kad par tevi raksta grāmatu10:50 No kurienes Mārim jau bērnībā bija sajūta, ka viņam dzīvē izdosies sasniegt lielas lietas14:24 Liepājas puika Rīgā un grūtības, ar kurām bija jāsastopas18:21 Kā Māris cīnījās ar mobingu un konkurenci Kijivas “Dinamo” futbola klubā23:56 Ko darīt ar kritiku30:42 Par bērna pirmā trenera nozīmīgumu34:37 Kāda izskatījās treniņa nedēļa “Skonto” FC Rīgā un Kijivas “Dinamo”39:00 Vai, esot partnerattiecībās, rezultātus sasniegt ir vieglāk vai tieši otrādi41:02 Kurā valstī Mārim nepatika spēlēt, un par kurām viņš īpaši fanoja45:20 Vai augsta līmeņa sportistus var salīdzināt ar “dīvām”, un kā pret viņiem labāk izturēties apkārtējiem53:40 Par seksu pirms svarīgām spēlēm55:20 Ar ko ir jārēķinās vecākiem, ja bērns izvēlas iet profesionālajā sportā1:00:26 Ko darīt, ja ķermeņa trauma bremzē1:07:01 Ko nozīmē spēlēt savas valsts izlasē1:13:11 Spilgtākie brīži Māra karjerā un upuri, kas nesti, lai tos sasniegtu1:15:47 Futbolists un Prāta Vētra – kas viņiem ir kopīgs1:18:17 Izaicinājumi prasmei apieties ar naudu1:24:59 Bīstamā zona - korupcija sportā1:31:18 Profesionālais sports un atkarības – kā pasargāt jauniešus1:34:45 Ar ko bijušais futbolists Māris Verpakovskis nodarbojas šobrīd

Mani interesē ļoti radošu un produktīvu cilvēku pieredze, tāpēc uz sarunu aicināju mūziķi Jāni Šipkēvicu. Es gribēju saprast, kā viņš paspēj paveikt tik daudz radoša un kvalitatīva darba un būt tik produktīvs, īpaši tagad, kad ir tētis diviem maziem bērniem. Daudzi no mums viņu pazīst kā grupas Instrumenti dalībnieku, grupas Cosmos izveidotāju un solo projekta "Shipsea" autoru.Mēs runājām par to, kā praktiski izskatās viņa mūzikas un dažādo projektu darīšanas process. Lūdzu, lai Jānis pastāsta, kādu drosmi prasa gan uzdrīkstēšanās projektus īstenot, gan izturēt spriedzi, ja nākas saskarties ar, manuprāt, reizēm pat ļoti nežēlīgu kritiku, kas arī pieredzējušu profesionāli var pārsteigt negatavu tai. Es viņam jautāju, kas ar viņu notiek lielo koncertu veidošanas laikā, kad darba apjoms ir pārcilvēcīgs, un kā viņš atgūstas pēc tiem.Es ticu, ka Jāņa pieredzes stāsti noderēs daudziem no mums, lai drosmīgāk ļaujamies dzīvei un darbam, kas mūs aicina, vienlaicīgi sargājot savu pašu dārgāko - mūsu attiecības ar svarīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē.Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:Pirmā daļa11:08 Kā ir ar šaubām arī talantīgiem un produktīviem cilvēkiem17:53 Cik liela loma mūziķa dzīvē ir disciplīnai20:22 Kādos apstākļos parasti rodas labākās idejas un kur tās uzkrāt24:57 Jāņa pieredze ar ieskatu performanču mākslinieces Marinas Abramovičas radošā darba metodēs29:34 Mītiem apvītā iedvesma – skaudrā patiesība36:05 Kad prieks par milzu darbu sabrūk vienā naktī40:50 Kas notika pēc Latvijas simtgades koncerta “Mīlestības vārdā”43:05 Kā pēc tik liela šoka un vilšanās atkal noticēt sev un nenobīties darīt tālāk44:51 Kas notiek ar draugiem brīdī, kad piedzīvo spēcīgu un ilgstošu satricinājumu48:37 Kā piecelties pēc “shit storm” – kādi var būt ieguvumi un vai tie tiešām ir55:00 Kur mūziķis smeļas spēku, prieku un mīlestību58:39 Padoms, kā pārvarēt savstarpējās grūtības partnerattiecībās1:02:14 Kas Jānim kalpo par enerģijas avotu1:15:38 Kā saprast – kura ideja būs dzīvotspējīga un kuras vajag atlaist1:21:22 Albums “Apgaismo mani” – cik personisks tas ir pašam albuma radītājamOtrā daļa1:28:28 Kas šobrīd notiek ar projektu “Cosmos”1:30:50 Vai Jānim ir paranormālas darba spējas1:35:24 Kā sastrādāties ar savu intuīciju1:38:16 Kas dod impulsus jaunām dziesmām1:43:09 Kāda izskatās mūziķa dzīve pirms lieliem koncertiem1:48:04 Par seksu un koncentrēšanās spēju, kad jāuzstājas1:51:50 Kā piesātinātajā mūzikas tirgū sasniegt savu auditoriju1:56:34 Par finansēm, kuras nevar ignorēt1:59:58 Kā mūziķis Jānis Šipkēvics rāpjas ārā no bedrēm, kas viņu piemeklē pēc lieliem koncertiem2:08:51 Kādi koncerti tuvākajā nākotnē gaidāmi

Cik jaudīgi tu lieto valodu? Īpaši profesionālajā dzīvē, kur ar citiem ir ne tikai jārunā, bet arī jāsarakstās. Vai tev ir svarīgi, kādu iespaidu par sevi un savu darbu radi citiem ar savu valodu? Uz sarunu aicināju valodnieci Aigu Veckalni, kuras darbu var redzēt platformā "Pieturzīmes". Aiga nav "valodas policiste" jeb cilvēks, ar kuru runājot par valodu, otram sabojātos garastāvoklis. Viņa iestājas par to, lai cilvēka valoda ir dzīva un interesanta, bet vienlaicīgi tāda, kuras ietekmē necieš cilvēka darbs vai tas, kā viņu uztver citi.Aiga ne tikai izglīto cilvēkus lekcijās, semināros un darbnīcās, bet arī vada raidierakstu (podkāstu) "Pieturzīmes", kurā pievēršas interesantām tēmām par valodu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:13 Vai ir pieklājīgi norādīt citiem uz viņu kļūdām valodas lietošanā10:39 Kā valoda ietekmē cilvēka domāšanu un iespējas15:28 Ko var pateikt par cilvēku, vadoties pēc viņa komunikācijas stila22:21 Kad ir un kad nav pieļaujams savā valodā iekļaut apvidvārdus un žargonismus25:54 “Sarkanie karogi” komunikācijā, pēc kuriem iespējams laicīgi saprast, vai komunikāciju ar konkrēto cilvēku vēlamies turpināt, vai nē35:39 Kāpēc sociālo mediju vidē pieklājīga komunikācija ir reti sastopama42:56 Ar ko nodarbojas “hate watchers”44:43 Padomi, ko sociālo mediju vidē iesākt ar nelūgtajiem padomdevējiem50:12 Kas ir jāņem vērā cilvēkiem, kuriem rakstiska komunikācija ir daļa no viņu darba58:17 Kad, labu gribot, ar neveiksmīgu komunikāciju sanāk nodarīt otram pāri1:10:40 Kā uzlabot savu valodas stilu rakstos1:17:02 Piemēri, kā emocionālā inteliģence palīdz skaidrākai komunikācijai1:22:17 Kas ir skaidrās un vienkāršās izteiksmes princpis, un kāpēc to būtu izdevīgi apgūt1:29:27 Kā apkarot liekvārdību1:32:26 Kādos avotos smelties zināšanas par latviešu valodas jautājumiem1:34:56 Kur var iemācīties prasmīgāk komunicēt gan mutiski, gan rakstiski

Iedarbīgi stāsti pārliecina citus. Ar to palīdzību varam saņemt atbalstu, sapratni, resursus, pavērt sev un citiem iespējas. Kas jāzina, lai mūsu stāsti darbojas un iedarbojas gan darba vidē, gan privātajā dzīvē? Šos jautājumus uzdevu režisoram, lektoram un Runas skolas vadītājam Viesturam Meikšānam. Viņš gan skaidroja teoriju, gan parādīja, kā tā darbojas stāstu veidošanā, izmantojot divus jaudīgus stāstus no savas dzīves. Vienu par pāreju no vienas karjeras uz kaut ko pavisam citu. Otru - par dzīvības un nāves robežas sajūtas pieredzi kalnos, kuru pats bija vēlējies.Šī bija mūsu otrā saruna. Arī pirmā bija par stāstu stāstīšanu, tikai no citādāka skatu punkta, tāpēc arī tā noderēs, ja gribi, lai tavi stāsti kļūst jaudīgāki.Starp citu, Viestura Runas skolas youtube kanālā ir daudz noderīgu video.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:9:00 Kāda ir struktūra, kuru iedarbīgi izmanto story-telling jeb stāstu stāstīšanā, kā “varoņa ceļojumu” (The Hero’s Journey)12:56 Piemērs iedarbīgam stāstam par Viestura Meikšāna personīgo “varoņa ceļojumu”19:22 Ieteikums, par nodarbošanos, ko izmantot cilvēkiem 20-30 gadu vecumā21:31 Par prasmīgu īpašības vārdu lietojumu un kā bagātināt savu vārdu krājumu27:14 Kā pareizi izmantot metaforas, un kas ir komunikācijas paātrinātāji31:30 Kempbela alas jēdziens, ko izmantot iedarbīgiem stāstiemi39:49 Galvenie elementi, kas vienmēr būs svarīgi un aktuāli mijiedarbībā ar auditoriju46:47 Ar kādām tēmām vajadzētu būt īpaši uzmanīgam, runājot auditorijas priekšā1:02:05 Viestura Meikšāna pieredzes stāsts par dzīvības un nāves robežu kalnos1:38:10 Par “kontrastu dušas” principu izmantošanu stāstu stāstīšanā1:45:00 Kā pareizi nobeigt savu stāstu1:47:00 Kādās profesijās būtu noderīgi apgūt story telling taktiku

Krietna daļa no mums dzīvos ilgāk, nekā vairums cilvēku iepriekšējās paaudzēs. Mūsu spēja mācīties un sapratne par to, kā mācīties iedarbīgi, tiešā veidā ietekmēs mūsu dzīves kvalitāti - ko un kā strādājam, cik pelnām, kādas iespējas gūstam, ar kādiem cilvēkiem pavadām laiku, cik veseli un laimīgi esam. Manuprāt, lielisks cilvēks, ar kuru runāt par spēju mācīties un rūpēm par savu smadzeņu veselīgumu, ir Dr. Sandra Vestermane- ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, mediķe jau n-tajā paaudzē. Viņa gan ārstē cilvēku, gan vada interesantas lekcijas, par kurām iesaku jautāt dakterei, jo vismaz daļu no tām vēl var iegādāties."Meitiņ, mācīties vajag visu mūžu," man pirms gadiem trīsdesmit pieciem teica mana vecmamma, kad kāpām ārā no autobusa pēc sarunas par to, ko viņa, lielas slimnīcas virsmāsa, bija jaunu iemācījusies biškopības kursos. Gadus piecpadsmit vēlāk es mācījos meditācijas seminārā. Kopā ar vecmammu. Un vēl pēc padsmit gadiem mēs joprojām runājām par to, ko jaunu viņa bija iemācījusies nesenākajos kursos, ko toreiz apmeklēja. Izvēle regulāri mācīties, ir vērtīga mācība, par kuru visu mūžu būšu vecmammai pateicīga.Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar dakteri Sandru Vestermani:#92 - par dzīšanos pēc laimes#63 - par stresu un baudu#42 - dzimumu kognitīvās spējas#33 - lietot savas smadzenes prasmīgāk#10 - par perfekcionismu un veselības kaitēmsaruna par trauksmi un sevis pazīšanuVairāk informācijas atradīsi sarunas lapā šeit.Sarunas pieturpunkti:3:08 Vai cilvēkam paliekot vecākam, ir grūtāk iemācīties jaunas lietas11:06 Kā motivācija un emocionālais fons ietekmē spēju apgūt ko jaunu20:44 Kas var būt par iemeslu, ja bērnam/pusaudzim parādās mācīšanās grūtības23:34 Kādas ir tendences un prognozes saistībā ar darba tirgu, vadoties pēc neirobioloģijas profesionāļiem32:34 Galvenie faktori, kas palīdz, kad vēlamies kaut ko iemācīties38:06 Kādēļ cilvēkiem ir dabiska tieksme pēc pārmaiņām un attīstības43:04 Kā saglabāt smadzeņu “jaunību”45:28 Par salīdzināšanos, kas veicina vai bremzē progresu53:32 Kāpēc ir svarīgi atpazīt un ārstēt depresiju56:37 Kas ir maladaptīvā mācīšanās1:03:01 Kā stress un bailes ietekmē spēju atcerēties jaunu informāciju1:16:06 Kā mēs, paši to nemanot, iedarbojamies uz savu dopamīna bāzes līmeni, un kā tas ietekmē mācīšanos

Kad man jautā, ko es pati visvairāk esmu ieguvusi no Cilvēkjaudas epizodēm, tad atbildu, ka tas ir labāks garastāvoklis un pašsajūta, kas ir tiešā veidā saistīti ar spēju ēst veselīgāk. Tas ir noticis, pateicoties intervijām ar ārstiem un uztura speciālistiem. Viņu atbildēs es gūstu gan motivāciju, gan spēju saprātīgāk izvēlēties, ko lieku galdā un savā vēderā. Arī mans vīrs ir laimīgs par rezultātu, ka ģimenē ēdam gan veselīgāk, gan garšīgāk.Man joprojām ir daudz jautājumu par pilnvērtīgu uzturu un spēju pie tā pieturēties, tāpēc uz sarunu aicināju Silviju Ābeli, kura ir uzturzinātniece, uztura speciāliste, sertificēta GAPS uztura konsultante, turklāt viņai ir arī doktora grāds ķīmijā. Sarunā pievērsāmies ne tikai tam, kā ēst veselīgāk, bet arī, kā izveidot saprotošākas attiecības ar savu ķermeni, lai laicīgi pamanām, ko tas mums signalizē, labu vēlot.Sarunā pieminēto informāciju atradīsi epizodes lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda123/SARUNAS PIETURPUNKTI:3:09 Ar ko atšķiras uztura speciālists un uztura zinātnieks Latvijā 5:32 Kas pamudināja ķīmiķi ar doktora grādu pilnībā nomainīt virzienu un pusmūžā sākt studēt uztura zinātni6:48 Vai uztura speciālistam arī mēdz būt ar ēdienu saistīti “grēciņi”15:08 Kā saprast, kurš uzturs ir veselīgs cilvēka ķermenim, kad apkārt tik daudz pretrunīgas informācijas20:55 Kam pievērst uzmanību, lai uzturs nebūtu pārāk vienveidīgs36:57 Kāpēc ir tik svarīgi rūpēties par zarnu mikrobiomu; kā tas ietekmē mūsu domāšanu un dzīves kvalitāti48:27 No kuriem produktiem Silvija iesaka izvairīties, un kur tie mēdz būt “paslēpušies”50:37 Kā saprast, kurš produkts vai diēta ir piemērota konkrētam cilvēkam1:00:31 Neierastas veselības problēmas, kuru cēloņus mēs neiedomājamies meklēt savā uzturā1:08:12 Kā uzturā lietotie tauki ir saistīti ar enerģijas līmeni. Ieteikumi to lietošanā1:18:01 Makro un mikro uzturvielas – kura svarīgāka, kā neapjukt un kā tās nodrošināt savam ķermenim1:23:26 Cik būtiska ir zarnu veselība un kādi faktori to ietekmē1:28:19 Vai saldēšana ir labs veids pārtikas uzglabāšanai savam patēriņam1:32:01 Kam varētu noderēt GAPS (Gremošanas trakta un psiholoģisko traucējumu sindroms) grāmata un kur to iegādāties

Mani ieinteresēja, kā cilvēka jaudu ietekmē viņa mijiedarbība ar suni un ko tāpēc varam saprast par sevi, neatkarīgi no tā, vai esam suņu saimnieki vai tikai izskatām iespēju par tādiem kļūt, vai arī piederam pie suņu (vai tomēr - suņu saimnieku) nīdējiem. Iespējams, ka suns bija pirmais cilvēka pieradinātais dzīvnieks. Joprojām nav drošas skaidrības par to, kad un kā cilvēkam izdevās pieradināt savvaļas dzīvnieku - gaļēdāju, turklāt līdz tādam līmenim, ka tagad to dēvē par cilvēka labāko draugu.Es izjautāju kinologu Ivaru Lielpēteri, kura suņu apmācību mājas lapā atradu šādus vārdus: "Mūsu galvenais skolnieks un apmācāmais ir suņu saimnieks. Mēs ticam un esam pārliecināti, ka lielākā daļa problēmas veidojas tieši saimnieka nezināšanas dēļ." Tajā pašā mājas lapā ieraudzīju šo Borisa Rjabiņina citātu: "Suns ir saimnieka spogulis. Paskaties uz savu suni, tajā ieraudzīsiet sevi pašu. Ja suns jums nepatīk, pameklējiet vainu sevī (..). Audzinot suni, jūs audzināt arī paši sevi."Kad jautājām Ivaram, kā nosaukt viņa nodarbošanos, Ivars teica, ka viņš ir suņu saimnieku treneris. Es teiktu, ka viņš ir arī ir potenciālo suņu saimnieku veselā saprāta aktivizētājs un advokāts veselīgām attiecībām ar suņiem. Domāju, ka saruna ne tikai izglītos, bet arī izklaidēs pat tādu klausītāju, kurš par suņiem nefano, jo Ivara atbildes uz maniem jautājumiem ir pilnas ar neparastu humoru.Informācija par to, kur un kā Ivaru var atrast, ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:05 Vai pēc suņa uzvedības var spriest par tā saimnieku12:34 Problēmas, kurās var iekulties, ja laicīgi nesocializē kucēnu19:25 Suņa evolūcija blakus cilvēkam26:41 Vai tas, kādu šķirņu suņus izvēlas, kaut ko parāda par sabiedrības un indivīda vērtībām30:20 Kādas ir vēsturiskās modes tencences suņu šķirņu izvēlē33:36 Kas varētu būt par iemeslu, kāpēc cilvēkiem patīk brahiocefālās suņu šķirnes (suņi, kuriem ir saīsināts purns), un kādas problēmas tas rada pašiem suņiem39:18 Cik svarīgi ir suni nodarbināt atbilstoši tam, kam šķirne ir vēsturiski paredzēta42:59 Ar ko ir jārēķinās, ja ir doma ņemt suni no patversmes52:32 Kā divi kinologi gāja izvēlēties kaķi56:12 Ar ko ir jārēķinās un kas ir jāapsver, ja ir doma pirmo reizi dzīvē pirkt suni1:03:55 Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj cilvēki, izvēloties suņu šķirni1:10:18 Ko var un ko nevar izmainīt suņa uzvedībā ar apmācību1:14:03 Cik ilgu laiku diennaktī būtu optimāli veltīt sunim1:17:50 Vai suns pats izvēlas sev saimnieku1:19:27 Cik garš un cik dažāds mēdz būt suņa apmācības process1:25:40 Finansiālie aspekti suņa uzturēšanā1:28:44 No kādiem saskaitāmajiem veidojas paklausīga suņa kopsumma1:36:09 Vai vajag ceļot kopā ar suni; kā pieradināt suni pie pārlidojumiem1:38:41 Populārākie mīti par “to nevar izmācīt”1:39:58 Kāds ēdiens ir un kāds nav piemērots suņa gremošanas sistēmai1:47:55 Ko ir svarīgi ņemt vērā, ja vienā ģimenē ir gan bērns, gan suns1:53:40 Suņu saimnieku atbildība gan uzvedībā, gan komunikācijā ar citiem cilvēkiem

RTU profesore Andra Blumberga pasniedz un regulāri pielieto sistēmiskās domāšanas, sistēmdinamikas pieeju. Ar tās palīdzību varam veiksmīgāk risināt problēmas darbā, biznesā, valsts, pasaules un savas privātās dzīves līmenī, jo bieži vien to patiesie cēloņi un risinājumi atrodas pavisam kur citur, nekā tos meklējam. Iepriekšējai sarunai ar profesori par sistēmdinamikas pamatiem šobrīd ir vairāk nekā 32 tūkstoši skatījumu un klausījumu. Tēma ir fascinējoša un noderīga.Šajā reizē profesorei lūdzu skaidrot bieži sastopamas problēmas un šķēršļus mērķu sasniegšanā no ikdienas dzīves darbā un ārpus tā, izmantojot sistēmisko domāšanu, ar kā palīdzību izdodas nonākt pie iedarbīgākiem risinājumiem.Profesore sarunā pievērsās arī informācijas izmantošanas prasmēm, kas vajadzīgas, ja uzņēmums grib ilgtermiņā būt konkurētspējīgs un pelnošs.Profesore strādā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā. Ļoti iesaku noklausīties arī iepriekšējo epizodi ar profesori.Informācijas avotus par sistēmdinamiku vari atrast sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:38 Sistēmiskā pieeja kā sirdslieta7:12 Iemesli, kāpēc profesora Andra Blumberga ir pesimistiska jautājumā par klimata pārmaiņām13:38 Cik svarīgi ir ievākt informāciju par katru sistēmu18:39 Piemēri, cik neticami dažreiz darbojas “spēka pielikšanas punkta” pazīme23:21 Ar ko atšķiras arhetipi no pazīmēm sistēmiskajā domāšanā31:44 Kādas reālas sekas var piemeklēt dabu, ja globālā sasilšana turpināsies35:15 Ko darīt uzņēmumam, kurš ir sasniedzis griestus pelnīšanas ziņā43:37 Cik neizdevīga ir “ārējā ienaidnieka meklēšana”47:12 Kādus vēl arhetipus un pazīmes izšķir sistēmiskā pieeja, un kā tos pielietot dzīvē49:54 Kas ir “veiksmīgo veiksmes” cilpa1:05:19 Kāpēc diētas nedarbojas1:22:20 Jautājums, kuru ir vērtīgi sev uzdot katrā problēmsituācijā1:29:05 Kā nonāk līdz līmenim, ka spējam savu problēmu, tās elementus un iemeslus redzēt plašāk1:33:44 Kāds ir risinājums uzņēmumiem, kas nevar saprasties ar jaunās paaudzes darbiniekiem1:45:59 Profesores Andras Blumbergas aicinājums katram cilvēkam

Kad vasarā, manas dzimšanas dienas vakarā, es ieraudzīju, ka man zvana Kārlis Bardelis - Bored of Borders kapteinis, biju laimīga, jo tas nozīmēja, ka viņš ir dzīvs. Ilgāku laiku neredzot Kārļa ierakstus sociālajos medijos, pie sevis klusām skaitīju: "Kārli, padod mums, taviem līdzjutējiem, ziņu, ka esi sveiks un vesels, lai vai kur tu tagad būtu." Kārlis tajā vakarā zvanīja no Somālijas, kur pēc neziņas pilna laika beidzot atradās drošībā. Tovakar nolēmu, ka tad, kad man pa rokai būs mikrofons, es ierakstīšu trešo Cilvēkjaudas epizodi ar Kārli. Šajā reizē par situācijām, kad piedzīvojumos viņa dzīvībai ir draudējušas nopietnas briesmas, kā viņš tās pārvarēja un kāda ir bijusi viņa personīgā izaugsme piedzīvojuma iespaidā.Kārlis joprojām dara svētīgu darbu, atbalstot hospiss.lv mērķi izveidot pirmo hospisa māju Latvijā, kur cilvēkiem cieņpilnā veidā pavadīt dzīves pēdējo posmu, saņemot viņiem vajadzīgo atbalstu.Lūdzu, pievienojies arī tu ar savu atbalstu un te ir veids, kādā vari to izdarīt:pievienojies Hospisa draugu klubamatbalsti akciju "Tu ziedo, Kārlis airē, mēs ceļam!"Atsauces uz Kārļa pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:22 Cik tālu šobrīd Kārlis ir savā piedzīvojumā apkārt zemeslodei6:14 Indonēzija kā otrās mājas17:59 Cik reizes savos ceļojumos Kārlis ir bijis situācijās, kas ir bīstamas dzīvībai37:10 Kādēļ nevajadzētu nonākt Somālijā; kad nesaproti – kuri ir labie, kuri sliktie1:03:40 Kādas pieredzes Kārlis ir guvis savos piedzīvojumos1:08:32 Kāds ir dienas režīms, kad esi laivā okeāna vidū1:09:35 Saraksts ar grāmatām, kuras Kārlis klausās atkārtoti1:15:32 Kāda ir dzīve uz sauszemes1:23:01 Kādos brīžos raud pat pieredzējis jūras vilks1:30:08 Pieredzes stāsts par kritisku zibens spērienu kalnos1:38:45 Kārļa turpmākie dzīves plāni1:48:17 Vai darbojas cenzūra informācijai, kas tiek nodota Kārlim okeānā

Protams, ka mani interesē, ko zina un prot cilvēks, kura vadībā Latvijas uzņēmums dažos gados sasniedza 1 miljarda dolāru tirgus vērtību, tā kļūstot par Latvijas pirmo vienradzi. Šajā epizodē es sarunājos ar Printful līdzdibinātāju Dāvi Siksnānu, kuram jautāju to, kas arī citiem var noderēt par mārketingu un pārdošanu internetā, par komandas veidošanu un tās vadību, par personīgās produktivitātes ieradumu attīstīšanu un lēmumu pieņemšanu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:54 Uzņēmuma Printful vienkāršā un sarežģītākā vizītkartes versija7:51 Kādi ir priekšnoteikumi, lai uzņēmums kvalificētos Vienradža statusam12:30 Ar kādām grūtībām uzņēmums ir saskāries laikā, kad tas ļoti strauji attīstījās15:30 Cik daudz akcionāri ietekmē uzņēmuma vadītāja lēmumus24:18 Piemēri, kurām lietām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos27:33 Cik svarīgs ir lēmumu pieņemšanas ātrums33:55 Kāda Dāvis 18 gadu vecumā nokļuva Draugiem group uzņēmumā, un kā izvērtās viņa turpmākā karjera40:20 Kuri informācijas avoti ir spēlējuši galveno lomu, veidojot personību un profesionāli savā jomā54:55 Priekšnoteikumi jeb mājasdarbs, kas jāizpilda, lai tava mājsalapa pārdotu1:06:36 Kā veidot sava klienta profilu ar pēc iespējas vairāk “pieskares punktiem”1:20:19 Ko ir izdevīgi zināt, lai vieglāk varētu sastrādāties ar mileniāļiem un Z paaudzi1:33:01 Padomi, kā kļūt produktīvākam un kā organizēt sev nepieciešamo informāciju1:42:21 Kā tikt galā ar trauksmi, kas rodas darba slodzes dēļ1:49:00 Pozitīvi ieradumi, kā uzturēt partnerattiecības

Cilvēkjaudā epizodi par pašaizsardzību vajadzēja jau sen. Uz sarunu aicināju pašaizsardzības un Izraēlas kaujas mākslas KRAV MAGA instruktoru Māri Rizgu. Man šķiet, ka jau tikai šīs sarunas rezultātā esmu kļuvusi piesardzīgāka un prātīgāka. Sarunā man noderēja Māra piedāvājums katram labāk iepazīt savus tipiskos uzvedības modeļus briesmu situācijā.Neatkarīgi no tā, vai tu jebkad dosies apgūt pašaizsardzību treniņu laikā, Māra stāstītais noderēs, lai varētu izdoties mazināt fiziskas sadursmes notikšanas iespēju vai tā seku nopietnību. Atziņas no Māra teiktā es pie pirmās iespējas atstāstīju vīram un abi kopā nolēmām, kas no tā ir jāmāca mūsu bērniem.Es iestājos par to, lai mēs katrs un visi mūsu mīļie esam lielākā drošībā, sveiki un veseli. Ticu, ka Māra stāstītais tur dod savu pienesumu, lai tā arī notiktu.Ja pieteicies uz epizodes beigās pieminēto noderīgumu e-pastu no manis, bet pagaidām to savā e-pastā vēl neredzi, tas, iespējams, ir iekritis kādā citā mapē, bet tu vari to atrast, ja sava e-pasta meklētājā iekopē šo tekstu: “Atsākam noderīgumu e-pastu, lai rudenī vairāk iespēju”.Savukārt, šeit vari pieteikties uz mūsu jaunumu e-pastu un jau šodien saņemsi pēdējo, ko sūtījām.Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:33 Vai cilvēka izskats var būt maldīgs, ja runa ir par bīstamību12:54 Kā pašaizsardzības instruktors savā darbā integrējis Izrēlas tuvcīņas sistēmu Krav Maga22:02 Beisbola nūjas fenomens33:34 Vai tas, kurš izvairās no konflikta, ir gļēvs cilvēks39:35 Kādus 3 cilvēku tipus izšķir pašaizsardzībā, un ko katram tipam par sevi ir izdevīgi noskaidrot51:37 Kas ir jāzina pāriem un ģimenēm par bīstamām situācijām, lai no tām izvairītos vai veiksmīgāk tās izbeigtu57:51 Stratēģijas, kas palīdzēs palielināt individuālo un bērnu drošību1:12:03 Kas ir pirmās lietas par pašaizsardzību, ko Māris māca sievietēm1:27:06 Kādēļ ir tik svarīgi vērot apkārtni, un kam pievērst pastiprinātu uzmanību1:32:05 Kā intuīcija un saprāts darbojas tad, kad esam nokļuvuši bīstamā situācijā1:40:39 Vai būšana labā fiziskā formā palielina personas drošību1:43:29 Kur cilvēki var mācīties Krav Maga un pašaizsardzību

Pieauguša cilvēka, tātad – arī tavas, manas un apkārtējo cilvēku, attiecības ietekmē tas, kādu piesaistes (attachment) veidu esam ieguvuši bērnībā. To varam izjust gan darba kolektīva attiecībās, gan mijiedarbībā ar ģimenes locekļiem un savu mīļoto cilvēku. Apdraudējuma situācijās un stresa apstākļos, kad komunicējam ar citiem, mūsu piesaistes veids, par kuru pat varam neko nezināt, ietekmēs to, kā rīkojamies ar otru cilvēku un kā cits cilvēks rīkojas ar mums.Uz sarunu aicināju Diānu Zandi – zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā, psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti. Sarunā Diānai jautāju skaidrojumus, lai saprastu gan cilvēka paša, gan viņa apkārtējo tādu rīcību, kas reizēm ir grūti saprotama, reizēm apgrūtinoša, reizēm mulsinoša. Par piesaistes tēmu ir vērtīgi zināt gan dažādu kolektīvu vadītājiem, gan jebkuram pieaugušajam, kam svarīgas labas attiecības ar citiem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:15 Vai drošā piesaiste ir saistīta ar laimes izjūtu9:45 Ko psiholoģijā saprot ar jēdzienu – piesaiste12:12 Kā piesaiste ietekmē partnerattiecības22:16 Kāpēc uzņēmuma vadītājs brīžiem jūtas, it kā vadītu bērnudārzu 24:47 Kā darbinieka piesaistes veids izpaužas dažādās darba situācijās31:30  Kādi ir piesaistes veidi, un kā tie ietekmē mūsu uzvedību ikdienišķās situācijās43:14 Pēc kādas uzvedības darba kolektīvā var atklāt, kuram darbiniekam ir izvairīgā piesaiste un kā viņam palīdzēt51:38 Kā izvairīgā piesaiste izpaužas ģimenes attiecībās, kur tā ir traucējoša un ko darīt1:01:24 Vai ir pareizi atbildību par savu laimes un veiksmes sajūtu ielikt otra rokās1:07:15 Kā darba vietā atpazīt cilvēku ar trauksmaino piesaisti un nesajaukt ar bioloģiski jutīgu cilvēku1:21:18 Diānas Zandes unikālā pieeja darbā ar saviem klientiem1:31:19 Vai greizsirdība ir saistīta ar piesaisti1:40:55 Kādēļ nedrīkst pārmest saviem vecākiem par mūsu audzināšanu

Cilvēkjaudas 3.sezonas noslēgumā es un mana kolēģe Ilze atskatījāmies uz mūsu piedzīvojumiem gan Cilvēkjaudas epizodes ierakstot, gan pielietojot dzīvē to, ko ieguvām no sarunām ar mūsu viesiem. Piemēram, kāpēc es līdz šim domāju, ka ierakstu laikā esmu Ilzes kalps, bet viņa - ka uzvedos kā neparedzams bērns, it īpaši - Mārtiņa Rītiņa interviju veidojot. Vai arī - kā piedzīvojumu epizodēs iegūtais man palīdzēja šīs sezonas trakajos periodos, piemēram, kad sasitām ģimenes auto 1900 km attālumā no mājām atpakaļceļam paredzētajā dienā.Ja Cilvēkjaudas pauzes laikā tev ir sajūta, ka pietrūkst tās dotā satura, kas uzlādē, tad iesaku:1) reizi nedēļā lasīt manis sūtīto e-pastu ar (maniem) noderīgumiem un iedvesmas avotiem. To vari saņemt tad, ja piesakies Ugunsskola mājas lapā jaunumu saņemšanai;2) paskatīties, vai tas, ko lieku Instagram, var tevi izklaidēt, uzlādēt vai būt noderīgs. Instagram kontā @ugunsskola es rakstu latviski, bet kontā @laura_dennler komunicēju angliski.Sarakstu ar sarunā pieminētajām epizodēm skaties sarunas lapā šeit.

Mišels Dennlers strādā IT uzņēmumā, kurā jau piekto gadu nav priekšnieku. Pareizāk, tur katrs pats sev ir priekšnieks, jo uzņēmumā izmanto holakrātijas pārvaldības sistēmu. Katrs darbinieks dara to, ko pats izvēlas darīt un kas ir saskaņā ar notiekošo "komandās". Priekšrocība, ko iesaistītie un uzņēmums tāpēc iegūst, ir ātrums, efektivitāte un cilvēku apmierinātība. Pēc reorganizācijas ieviešanas, kas prasīja apmēram trīs gadus, uzņēmumam katru gadu aug peļņas rādītāji un klientu un darbnieku apmierinātība. Es Mišela pieredzi uzskatu par noderīgu ne tikai kolektīviem, bet arī individuāliem cilvēkiem, jo prasmīgāk izvirzīt mērķus, ātri un iedarbīgi reaģēt uz pārmaiņām, produktīvi risināt problēmas un gudri apieties ar laika, cilvēku un naudas resursiem nozīmē ieguvumus gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.Mēs sarunājamies par holakrātijas stratēģijām un domāšanas veidu, kuru noderīgās sastāvdaļas var pārņemt gan tradicionālos kolektīvos, kur ir priekšnieki un padotie, gan arī pārcelt uz cilvēka privāto dzīvi. Piemēram, par vērtību praktisko pielietojumu, kā sākt sarunas vai apspriedes, kurās piedalās vairāki cilvēki, lai iznākums būtu vērtīgāks. Vai - ko darīt, vadot dažāda veida sapulces gan uzņēmuma iekšienē, gan sadarbībā ar partneriem vai klientiem, lai tās būtu produktīvas un lai tajās rēķinātos ar katru iesaistīto. Holakrātija ir par spēju uzņemties atbildību par savu darbu, lai tajā justos labi. Noderīga pieeja dzīvei kopumā.Mišels nerunā latviski, tāpēc mūsu saruna notiek angliski. Sarunas ievaddaļai apmēram 2 minūšu garumā ir titri latviešu valodā. Šoreiz nevaram piedāvāt pilnas sarunas tulkojumu, jo mūsu laika un finansiālie resursi, kas būtu nepieciešami tā nodrošināšanai, ir vajadzīgi citviet.Šī nav saruna par to, kā holakrātija darbojas, jo to var noskatīties šajā video (angliski) no Training Lab konferences Rīgā, kurā Mišels uzstājās pirms dažiem gadiem (paldies Elīnai Pelčerei par bezmaksas pieeju šim video Cilvēkjaudas auditorijai).Sarunas tēmas ar laika norādi:6:06 A valuable strategy that Michel has taken over from the holacracy approach(Vērtīga stratēģija, ko Mišels ir pārņēmis no holakrātijas pieejas)15:45 Introduction into the company Michel is working for, where the holacracy approach is successfully implemented(Nedaudz par uzņēmumu, kur Mišels strādā un kur holakrātijas pieeja ir veiksmīgi ieviesta)20:32 How it is to be a boss for yourself, what are the main stereotypes(Kā ir būt sev par bosu un kādi ir galvenie stereotipi)27:30 What is so special about meeting strategy in holacracy, how to transfer this approach into the personal life(Ko noderīgu pārņemt no holakrātijas sapulču stratēģijām un kā to pārcelt arī uz personīgo dzīvi)55:30 Why it is so easy to approve and implement changes and new ideas, when your company is following holacracy approach(Kāpēc ir viegli akceptēt un ieviest pārmaiņas un jaunas idejas, kad uzņēmums ievēro holakrātijas pieeju)1:07:53 How Michel has benefited personally from being his own boss in a big company(Ko Mišels pats ir ieguvis, kopš kļūšanas par savu bosu lielā uzņēmumā)1:11:36 What people can still do in their favour, even if they are working in a classic hierarchical company(Ko cilvēki var darīt savā labā, pat ja viņi strādā klasiskās hierarhijas uzņēmumā)1:15:11 Being responsible for your own happiness(Būt atbildīgam par savu laimi)1:22:24 Why it is so important to know your values; the way to match them with your reality(Kāpēc ir tik svarīgi zināt savas vērtības un kā veidot to saderību ar realitāti)1:36:18 Laura’s most difficult client – Michel Dennler(Lauras vissarežģītākais klients - Mišels Dennlers)

"Spēka lauka" koncepts man noder gan tad, kad cenšos sasniegt to, kas šķiet teju neiespējams, gan tad, kad nejūtos labi un gribu no tā stāvokļa izkļūt, gan tad, kad domāju un lemju, ko ar savu dzīvi vai kādu tās sfēru vēlos darīt tālāk. Esmu pārliecinājusies, ka, ja vēlos kaut ko sasniegt, tad jaudīgākais un saprātīgākais veids to izdarīt ir rūpējoties par sava "spēka lauka" kvalitāti. Lai vai cik sarežģīts uzdevums un lai vai cik liels mērķis stāv cilvēka priekšā, pielietojot "spēka lauka" ideju cilvēks ievērojami paaugstina savas iespējas uz izdošanos.Šajā epizodē ar Anda Arnicāna piedalīšanos eksperimentējām ar citādāku formātu. Ideja radās tad, kad Andis man teica, lai izveidoju iknedēļas e-pastu ar to, kas iedvesmo un noder man, un lai reizi nedēļā to sūtu viņam un tiem Ugunsskolas vai Cilvēkjaudas sekotājiem, kurus tas interesē. Šodien, kad publicēju šo epizodi, pie Anda un Cilvēkjaudas faniem, kuri ir pieteikušies jaunumiem, nosūtīju pirmo e-pastu ar maniem noderīgumiem. Bet cilvēkam, kurš jūt, ka pienācis laiks padarīt savu spēka lauku jaudīgāku, iesaku piedalīties "MANS GPS" programmā, kuru veidoju kā atspērienu un ilgtermiņa iedvesmu, ar kā palīdzību cilvēks vairo gandarījuma un prieka sajūtas savā dzīvē un paaugstina savu vitalitātes līmeni.P.S. Ja pieteicies jaunumiem, bet savā e-pastā manu 1. ziņu par noderīgumiem neredzi, tad ieraksti tur meklēšanas logā "par man noderīgiem iedvesmas un jaudas avotiem", gan jau to vēstuli tev kaut kur uzrādīs, droši vien iebāzta spamā vai sazinkurvēl). Tiem, kuri jaunumiem nav pieteikušies, bet noderīgumus no manis grib, ir tiem jāpiesakās mūsu mājas lapā (pieteikšanās forma ir uzreiz zem bildes). Vairāk informācijas par šo epizodi ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:13 Kas ir jauda Lauras Dennler izpratnē un kāpēc tā ir svarīga10:15 Ko nozīmē cilvēka spēka lauks un kā to stiprināt19:20 Kāda saistība ir jaudai ar cilvēka dzīves kvalitāti21:40 Kā rīkoties, ja saprotam, ka spēka lauks ir draņķīgā stāvoklī32:11 Kā noteikt prioritātes, kad visa ir par daudz41:22 Kā cilvēki rēķina, ko viņi ir pelnījuši un kas viņiem pienākas47:04 Kāpēc cilvēkiem ir grūti par sevi rūpēties ilgtermiņā51:56 Laimes pamatprincipi58:39 Kā rīkoties sev par labu, kad visi apstākļi ir pret tevi1:14:10 Kāpēc neiztikt bez sarunas ar sevi par savām vērtībām un kā tās var mainīties1:30:25 Kā katrai problēmai atrast piemērotu risinājumu1:35:26 Ačgārnā izpratne par prieku1:40:17 Jautājums klausītājiem

"Es esmu puika no Talsiem, kurš vasarās lāpīja ceļu bedrītes," viņš teica un tad pastāstīja, kā pēc tam "kompānijas pēc" devās studēt mākslu uz Rīgu, tad sāka ceļot pa pasauli, būvējot smilšu skulptūras, ar kurām uzvarēja daudzos konkursos, vēlāk līdzradīja pasaulē populārāko anatomijas grāmatu skulptoriem, kurai sekoja anatomijas grāmata mediķiem, un šobrīd viņš darbojas virtuālās realitātes jomā, kur izstrādā traumu simulācijas spēli ASV armijas ārstu izglītošanai. Tas "vienā teikumā" par to, kāpēc intervēju mākslinieku un uzņēmēju Sandi Kondrātu no Exonicus.Viņa stāsta mērķis ir citiem parādīt, ka nav svarīgi, no kurienes tu nāc un ko "neproti", svarīgi ir - uzdrošināties teikt iespējām "jā", darot attīstīt savas spējas un pašvērtējumu un nepārtraukti mācīties no savām un citu kļūdām.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:44 Kādu palīdzību Latvijas uzņēmums sniedz ASV armijai9:24 Ceļš no bedrīšu lāpīšanas Talsos līdz Sietlai ASV15:27 Vai un kā var nopelnīt, veidojot smilšu un ledus skulptūras21.53 Kādus trikus pielieto smilšu skulptūru veidotāji27:40 Kā iegūt šamaņa labvēlību Havaju salās, un piedalīšanās ķīniešu realitātes šovā34:31 Vērtīgi paņēmieni, pie kuriem pieturēties daudz ceļojot36:02 Kā tapa grāmata “Anatomija tēlniekiem“37:44 Kas ir Kick Starter koncepts44:22 Padoms, kā iegūt pazīšanos, ja esi svešā vietā un nevienu nepazīsti51:46 Kas ir grāmatas “Anatomija tēlniekiem“ panākumu pamatā59:49 Ko Sandis nākamreiz darītu citādāk, un kādas ir galvenās mācības, kas gūtas tik lielā projektā1:13:13 Virtuālās realitātes spēle ASV armijai – kā tas iespējams, un ar ko tas viss sākās1:25:31 Cik svarīga ir komunikācija un uzticēšanās savai komandai1:29:50 Kas palīdz attīrīt galvu un tikt ārā no nepatikšanām1:31:08 Kad “mazs cinītis gāž lielu vezumu”, un kādi ir komandas esošie un nākotnes projekti1:38:14 Sanda vēstījums jauniešiem un bērnu vecākiem

Oskars Vailds esot teicis, ka "Uz pasaules viss ir par seksu, izņemot pašu seksu. Sekss ir par varu." Es tajā saskatu jaudu un domāju, ka šī tēma laiku pa laikam iederas Cilvēkjaudas intervijā. Īpaši pavasarī. Atzīšos, ka nav nemaz tik viegli atrast sarunbiedru epizodei, ar kuru saruna par seksu izturētu n-tos kritērijus, pēc kuriem izvērtēju, vai veidot šādu sarunu mūsu auditorijai.Man piezvanīja draudzene un priecīga stāstīja par Juriju Ohrimenko, kura izglītojošos un aizrautīgos skaidrojumus vecmeitu ballītē par seksuālo baudu attiecībās bija atzinīgi novērtējusi gan pati, gan pārējās dalībnieces, kuras ir nobiedušā vecumā un ar gana ilgu pieredzi. Sazvanīju Juriju un vienojāmies par interviju, kas varētu kalpot par pamatu kvalitatīvām sarunām par seksu (un, iespējams, kaifīgākai rīcībai) starp partneriem ilgstošās attiecībās.BRĪDINĀJUMS PAR SATURU. Tas ir paredzēts tikai pilngadīgiem cilvēkiem, kuriem ir vismaz 18 gadu. Tā ir saruna par seksu, bez tabu attieksmes un gana detalizēta. Ne katram tā derēs, jo cilvēku gaumes, garastāvokļi un vajadzības atšķiras. Iesaku izvērtēt, vai vēlies šo sarunu skatīties vai klausīties, un, to darot, izmanto austiņas, ja ir risks, ka tās saturu varētu dzirdēt bērni vai cilvēki, kuriem sarunas saturs varētu būt nepiemērots vai izraisīt diskomfortu.Ja gadījumā tēma tevi interesē, tad Cilvēkjaudā ir vēl 2 epizodes, kas tai veltītas:Nr 13 par seksu, tā nozīmi un iespējām mainīt situācijas, kas sen vairs neder. Ar Kristīni BalodiNr #65 par sievietēm un seksu ilgstošās attiecībās - 8 vīriešu atbildes uz 14 jautājumiemVairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:1:23 Brīdinājums par sarunas saturu6:16 Ko veikala SexyStyle eksperts stāsta klientēm, kuras rīko vecmeitu ballītes14:26 Kāpēc attiecību uguntiņa ar laiku pazūd un kā to uzturēt19:06 Vai arī vīriešiem ir pieejami semināri seksa jautājumos24:41 Rekomendācijas sievietēm, kā runāt ar vīriešiem, ja kaut kas seksā neapmierina35:47 Kā, balstoties uz mēnešreižu ciklu, mainās sievietes sajūtas seksa laikā, būtiskākie pieturpunkti38:53 Kāpēc daudz sieviešu pat nezina, kas viņām patīk, un padomi, kā to uzzināt47:42 Ievads lubrikantu pasaulē51:39 Par ko visvairāk sūdzas cilvēki savas seksuālās dzīves jautājumos59:19 Kas palīdz “atslēgt galvu”, lai var baudīt tuvību ar otru cilvēku1:09:34 Ieteikumi komunikācijai par seksu ar jaunu partneri1:24:39 Vai seksa plānošana var palīdzēt uzlabot pāra seksuālo dzīvi1:30:04 Kā pacelt savu libido līmeni1:31:53 Veikala ekspertu pieeja darbā ar klientiem1:39:53 Kā iemācīties brīvi runāt par ķermeni un seksu1:48:18 Mīti un aizspriedumi par orgasmu veidiem1:56:03 Kas ir baudas psiholoģija2:03:14 Idejas par seksa palīgierīcēm

Ko darīt, kad neizdodas saglabāt mieru situācijā, kur mums svarīgu cilvēku viedoklis radikāli un pat draudīgi atšķiras no mūsējā. Kad ir un kad nav jēgas runāt ar otru pusi un kā to vislabāk darīt, lai nav veltīgi jātērē savi resursi. Tie ir tikai daži jautājumi, ko šajā sarunā uzdevu mediatorei, Peacelab.eu vadītājai un apzinātas komunikācijas trenerei Ilzei Dzenovskai.Šajā epizodē es pieminu iepriekšējo sarunu ar Ilzi Facebook platformā par atšķirīgu viedokļu sadursmi. Es un kolēģis tās laikā no Ilzes iemācījāmies daudz vērtīga un ieraudzījām, kāpēc mums katram ir bijušas sarunas, kas, neskatoties uz visām mūsu zināšanām un pūliņiem, beidzās draņķīgi, un ko varam darīt, lai turpmāk iznākums būtu jēdzīgāks.Šī ir jau trešā Cilvēkjaudas epizode ar Ilzi Dzenovsku, un iepriekšējās divās Ilze stāstīja:#12 Par prasmi risināt konfliktus#39 Kā pārtraukt neiecietīgu attieksmi pret seviIespējas apgūt prasmīgāku komunikāciju ir aprakstītas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:01 Kāpēc cilvēkiem ir grūti saglabāt mieru brīdī, kad rodas saskarsme ar diametriāli pretēju viedokli12:26 Ko mēs zaudējam, ja pretēja viedokļa gadījumā norobežojamies vai uzvedamies agresīvi24:13 Pēc kādām pazīmēm pamanīt, ka jau esam iegājuši agresīvā komunikācijas fāzē, kur mūsu vēstījumu vairs neuztver37:00 Vai visās situācijās un vienmēr ir vajadzīgs panākt savstarpēju dialogu44:41 Kā izvilkt radikāli noskaņotus cilvēkus no “ierakumiem”48:58 Veids, kā prasmīgi komunicēt ar cilvēkiem, kuriem ir pretējs viedoklis tavējam55:49 Ko nozīme “reconciliation” process, un kādēļ tas šobrīd būtu ļoti svarīgs mūsu sabiedrībai

Cilvēku uzmanību spēcīgi ietekmē draudi dzīvībai, veselībai un drošībai - gan fiziskai, gan emocionālai, gan finansiālai. Karš Ukrainā ir iemesls, kāpēc šajā laikā daudziem ir grūti ilgstoši koncentrēties un noturēt uzmanību uz mērķiem, kuru sasniegšanai vajadzīgs laiks. Šajā sarunā Intelekta attīstības centra vadītājs un uzmanības treneris Oskars Grīslis stāsta, ko cilvēkam ir ieteicams darīt un nedarīt, lai atgūtu kontroli pār savu uzmanību un spēju koncentrēties darbam un sev būtiskajam.Vairāk informācijas un Oskara ieteiktās grāmatas un citus avotus atradīsi sarunas lapā šeit. Šeit pieejama informācija par Intelekta attīstības centru un Latvijas Miega projektu.SARUNAS PIETURPUNKTI:03:02 Kāda ir saistība negatīvām ziņām un uzmanības problēmām07:21 Kāpēc šobrīd īpaši svarīgi ir uzmanīt savu ikdienas struktūru; kā to veidot16:47 Kas ir ikdienas dienasgrāmata un kāpēc ir vērtīgi ro rakstīt; praktisks piemērs33:31 Mērķis, kādēļ tika radīta “Vīru grupa”, kāda ir tās struktūra44:54 Kādus datus var iegūt ar miega gredzena palīdzību, un kādos brīžos tas ir svarīgi51:01 Kā spēt vienoties, noturot savas robežas55:28 Kāds hormons ietekmē to, ka mēs prokrastinējam lietas, kuras vajadzētu darīt1:03:05 Kas var palīdzēt cīņā ar digitālā formāta atkarību1:08:30 Kā uzlabot savu spēju fokusēties uz vienu lietu1:13:52 Ar ko īpašs ir jaunais projekts “Jauniešu skola”1:16:57 Latvijas miega projekts1:21:16 Galvenie trīs pieturpunkti, kas palīdzēs atgūt kontroli par savu uzmanību

Šajā sarunā baņķieris Kārlis Danēvičs atbild uz jautājumiem, ko saņēmām pēc nesenās sarunas par finansiālo drošību pieaugošas inflācijas apstākļos. Jautājumi bija par labākajiem risinājumiem mājokļa iegādei, īrei un uzlabošanai, automašīnas pirkšanas laicīgumu, iespējām apgūt investēšanu akcijās un obligācijās, biznesa uzsākšanu, darba atrašanu un daudz ko citu (zemāk redzams jautājumu uzskaitījums ar laika norādi, kurā par to ir runa.Iepriekšējās Cilvēkjaudas sarunas ar Kārli Danēviču bija:#85 Izvēles ceļā uz panākumiem#105 Kā stiprināt savu finansiālo drošībuJa esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:01 Jautājums par finanšu līdzekļiem, kas atrodas bankā un ir domāti meitas izglītībai. Ko man vajadzētu darīt, lai varētu šos līdzekļus saglabāt8:26 Kur var uzzināt visas iespējas par nodokļa efekta izmantošanu12:41 Vai nekustamais īpašums šobrīd ir labs ieguldījumu veids15:49 Vai cenu kritums nekustamajam īpašumam 2008/2009.gadā šobrīd jau ir izlīdzinājies17:38 Ar ko atšķiras šī brīža Latvijas finanšu pasaule salīdzinot ar krīzi 2008/2009.gadā20:00 Kā praktiski sākt ieguldījumus akcijās un finanšu instrumentos34:27 Kā tikt pie finanšu speciālista, kas palīdzētu sakārtot naudas lietas39:06 Kur Latvijā meklēt informāciju par akciju iegādi44:12 Uz kurām sfērām par ieguldījumiem ir vērts skatīties šī brīža situācijā52:14 Kas būtu labākais ieguldījums, ja tam var atvēlēt 30 000 eiro57:01 Vai ir kādas grāmatas, kur var iegūt vairāk informāciju par finansēm un to apgrozīšanu59:32 Vai šis ir īstais brīdis, lai uzsāktu savu uzņēmumu, ko vajadzētu ņemt vērā1:03:23 Vai šobrīd ir labs laiks, lai iegādātos automašīnu līzingā; vai automašīnu cenas varētu kristies1:09:11 Ģimene izīrē dzīvokli, dzīvo īpašumā, kam ir kredītsaistības. Vai dzīvokli paturēt īpašumā un turpināt izīrēt? Vai to labāk pārdot, lai noņemtu kredītsaistības1:10:57 Vai šobrīd būtu prātīgi celt māju, ņemot kredītu, vai labāk nogaidīt1:13:57 Kā prātīgāk un gudrāk rīkoties ar uzkrājumu, kas domāts mājas būvniecībai, ir uztraukums, ka naudas vērtība kritīsies1:15:00 Vai ir tādi kredītu veidi vai kādi citi instrumenti, kā iegūt nepieciešamo finansējumu īpašuma pirkumam ārpus Latvijas1:20:14 Ja inflācijas un cenu pieauguma dēļ ir grūtības atmaksāt mājokļa kredītu, vai ir cerības uz banku pretimnākšanu1:22:03 Vai prātīgāk ir naudu ieguldīt jau gatavā nekustamā īpašumā vai tomēr celt pašam; kādā veidā var novērtēt ieguldījuma atbilstību cenai1:26:45 Kādi ir taupības ieteikumi cilvēkiem, kas īrē mājokli un kuram ir mazi bērni un nav omītes laukos1:28:31 Kā plānot tekošos izdevumus, vai ir kādas aplikācijas ģimenes budžeta veidošanai; kā aprēķināt neparedzamos izdevumus1:31:25 Vai šobrīd būtu vērts investēt zeltā; cik ilgs ir periods, kurā tas atmaksājas1:33:36 Vai ir jāapsver bankas konta atvēršana kādā citā valstī, piemēram, Vācijā1:34:10 Kādi ir argumenti, kāpēc gaisa siltumsūknis ir izdevīgs variants mājas apkurei1:35:36 Praktiski ieteikumi, kā tikt pie darba tiem, kam pāri piecdesmit gadiem

Problēmas ar ēšanas ieradumiem bija un ir starp TOP 5 grūtībām ne tikai tad, kad dzīve rit puslīdz sakarīgi, bet arī krīžu laikā - gan personīgās dzīves, gan globālo, piemēram, pandēmijas vai līdzās notiekošās karadarbības iespaidā. Par attiecībām ar ēdienu ir daudz sūdzību un tās sakārtot nav viegli. Tāpēc uz sarunu aicināju dakteri Inesi Milleri, kura gadiem ilgi nodarbojas ar cilvēku atbalstīšanu, palīdzot cilvēkiem pārtraukt neapzinātu, stresa un emocionālo ēšanu, lai izrautos no diētu gūsta un izveidotu līdzsvarotas, veselīgas un priekpilnas attiecības ar ēdienu. Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:00 Kas pēdējā laikā cilvēkiem sāp visvairāk savās attiecībās ar ēdienu7:53 Kāda ir ēšanas saikne ar kritisku sajūtu pret sevi9:24 Kad troksnis galvā jau ir pārāk traucējošs11:10 Kā tas ir – skatīties uz sevi ar plaši atvērtām acīm un sirdi18:48 Stresa hormoni kā enerģijas avots28:07 Kā veidojas ieradumi37:22 Cik patiesībā veselīga ir ēdiena kvalificēšana “veselīgajos” un “neveselīgajos” produktos41:13 Apzinātas ēšanas kursa koncepts48:51 Kurš ir tas brīdis, kad cilvēks sagandē savas attiecības ar ēdienu52:09 Kāpēc ir svarīgi katru rītu “uzskaņot savu instrumentu”1:02:09 Kas palīdz atrisināt emocionālās ēšanas problēmu1:07:23 Kas ir pārgrupēšanās māksla1:13:05 Svarīgais jautājums - ar ko es ikdienā sevi baroju; garīgās prakses1:23:45 Ko nozīmē – atnākt mājās pie sevis1:27:41 Kas jāzina sievietēm menopauzes laikā1:32:00 Kas ir un kas nav ēšanas traucējumi; kā ielikt labu pamatu saviem bērniem1:35:56 Dr.Ineses Milleres iedrošinājums cilvēkam, kurš jau visu ir izmēģinājis, un rokas ir nolaidušās

Redzot un jūtot gan pati savu, gan līdzcilvēku sāpes, dusmas, šoku un bailes Ukrainas kara dēļ, es uz sarunu aicināju Induli Paiču, jo gribēju saprast, ko ir jāņem vērā cilvēkam, kurš nevēlas pieļaut, ka pie varas ne tikai valstī, bet jebkurā cilvēkam svarīgā organizācijā, kolektīvā jeb sistēmā nokļūst vai uzturas cilvēki, kuru rīcība ir ļauna vai nejēdzīga un kā rezultātā cieš daudzi līdzcilvēki. Šī ir saruna par strukturālo ļaunumu, kas ir ne tikai karu, bet daudzu nejēdzīgu sistēmu eksistēšanas pamatā. Protams, ka runājām arī par risinājumiem, kas atkarīgi no mums katra.Indulis Paičs ir teologs, lektors, grāmatu autors, mācītājs ar psihologa un antropologa zināšanām. Viņš ir līdzdibinātājs noētiskās veselības kopienai “Elizeja”.Sarunas laikā mēs nonācām pie iespējas izveidot sarunu tiem cilvēkiem, kuri vēlas un jau cenšas uzlabot līdz šim neefektīvas vai pat kaitīgas sistēmas. Ja mūsu sarunā sadzirdēji, ka šī ir iespēja, kas tev varētu noderēt, lai satiktu citus rīcības cilvēkus, tad te ir pieteikšanās anketa.Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar Induli Paiču ir šeit:#47 Kā atrast savu aicinājumu un ceļu#58 Atbildes uz jautājumiem par aicinājuma atrašanu#64 Par cilvēka ēnas spēku un prasmi ar to sadzīvotVairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:02:25 Kā, īpaši pēdējā laikā, mūsu sabiedrībā cilvēki paši sev dara pāri9:11 Induļa Paiča zināšanās balstīts skaidrojums, kā pasaulē ir iespējams tāds ļaunums19:13 Kā nemanāmi ikdienā rodas strukturālais ļaunums, kuru pēc tam ir gandrīz neiespējami izskaust30:41 Kad cilvēks kalpo sistēmai, tā vietā, lai sistēma kalpotu cilvēkam55:06 Kāda ir iespēja mainīt sistēmu un celt dzīves kvalitāti Latvijā1:09:09 Izvēle starp jēgpilnām un bezjēdzīgām ciešanām1:24:38 Kāpēc mēs joprojām kalpojam novecojušām un neefektīvām sistēmām1:34:27 Kā iemācīties fokusēties uz labāku dzīvi ilgtermiņā pretēji īstermiņa labumiem1:37:22 Aicinājums cilvēkiem, kuri ir darītāji un gatavi mainīt sistēmu

Olgai Kotovai jautāju ieteikumus, kas palīdzētu cilvēkiem turpināt radīt un pārdot to, ko viņi dara laikā, kad daudz neziņas un pieaudzis neadekvāti tēmēts nosodījums sociālajos medijos. Pēdējo nedēļu laikā saņēmu jautājumus no mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem, frīlanceriem un māksliniekiem par dažādiem pārmetumiem, ar ko viņi saskārušies sociālajos medijos, publicējot informāciju par savu darbu - gan produktiem, gan pakalpojumiem. Pārmetumu saturs lielākoties ir no sērijas "kā tu uzdošinies tagad kaut ko rakstīt par pārdošanu, ja neraksti klāt, ka gana lielu daļu no pārdotā ziedosi ukraiņiem". Olgas pragmatiskās atbildes ir balstītas viņas biznesa un koučinga pieredzē. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuri vēlas pārvarēt bailes no nosodījuma un atrast sevī resursus turpināt radīt pat tad, kad šķiet, ka no darba kara kontekstā nav lielas jēgas.Olga Kotova ir alpīniste, uzņēmēja aviācijas nozarē, viņa ir koučs un divu mazu dvīņu mamma.Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Olgu bija par par attieksmi gan savas dzīves virsotņu izvēlē, gan ceļu uz tām.Ja gribi ar Olgu sazināties, tad vislabākais veids to ir izdarīt caur Linked in.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:41 Kur ņemt spēku, sevišķi, radošām lietām pašreizējā situācijā21:00 Kā iedot atbalstu pašam sev27:56 Kas Olgai palīdzējis nepadoties visgrūtākajos dzīves brīžos, piemēri no piedzīvojumiem41:25 Pie kādām vērtībām turēties tad, kad ir grūti45:21 Ieteikums cilvēkiem, kas par savu darbību saņem uzbrukumus51:21 Svarīgais par motivāciju un spēju darīt galējas krīzes apstākļos59:34 Rīcības plāns brīžiem, kad patiešām grūti nomierināties

Cilvēku pamatotās raizes par inflācijas negatīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi bija iemesls, kāpēc uz sarunu aicināju baņķieri Kārli Danēviču. Kārlis dalījās ne tikai ar praktiskiem ieteikumiem par to, kā samazināt ikdienas izdevumus, prasmīgāk plānojot mājsaimniecības budžetu, un kur ir saprātīgi investēt naudu inflācijas pieauguma laikā, bet arī parādīja, kā savās galvās ierobežot stresa mākoni par izdzīvošanas draudiem, pamanot, ka to veido reizinātāji un nevis saskaitāmie. Noskaties vai noklausies interviju un tu ieraudzīsi, cik šī sapratne ir noderīga ne tikai karā un krīzes situācijā, bet arī ikdienas dzīvē miera laikos.Ja tev ir jautājumi Kārlim par naudu un finansēm, ņemot vērā inflāciju vai citas sekas, ko rada karadarbība Ukrainā, tad savu jautājumu ieraksti šeit, jo, iespējams, ka Kārlis to atbildēs kādas tiešraides laikā Cilvēkjaudas kanālā.Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Kārli bija par būtisko ceļā uz panākumiem un par noderīgām grāmatām.Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:09 Ar ko sākt, lai nomierinātu savu prātu par finanšu jautājumiem šajā situācijā9:46 Praktiski piemēri tam, kā mēs nevajadzīgi reizinām savas problēmas16:58 Ekonomista ieteikumi, kā reāli un praktiski samazināt izmaksas26:03 Par kādu laika nogriezni uz priekšu ir derīgi sev uztaisīt plānu43:30 Ieteikumi uzņēmējiem, kas atradīsies starp diviem dzirnakmeņiem52:58 Zināšanas, kurās šobrīd būtu ļoti izdevīgi investēt58:29 Kā neļaut inflācijai apēst ietaupījumus; kā investēt gudri1:12:52 Kādu palīdzību ukraiņu bāreņiem sniedz SOS bērnu ciemats, un kā tu vari palīdzēt

Saruna par to, kā mūsu katra valodas lietošana ietekmē to, kā domājam un kā rīkojamies.Pamainot to, kā mēs lietojam valodu, mēs arī mainām to, kā domājam un ko spējam paveikt. Linda Apse ir filoloģijas zinātņu doktore, viņas zinātniskās publikācijas lielākoties skar kognitīvo zinātņu tematiku — telpisko uztveri un informācijas apstrādes procesus, domāšanas modeļus un inteliģenci. Linda ir autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu. Viņa lasa lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā un ir  zinātniskā līdzstrādniece LU Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:22 Kāpēc mums ir vajadzīga valoda11:16 Vai var apgalvot, ka latviešu valoda ir kļuvusi nabadzīgāka25:13 Kāpēc komunikācija kļūst aizvien metaforiskāka30:16 Kā cilvēka radošo domu lidojumu ietekmē noteikts laika limits34:49 Grāmatas par Mārtiņu Rītiņu rakstīšanas process37:15 Kāpēc trešās personas runa varētu būt vislabākā, kā sarunāties pašam ar sevi39:38 Ko nozīmē jēdziens “viltvārža sindroms”1:09:48 Kāda ir starpība starp informētu cilvēku un domājošu cilvēku1:13:54 Tipiskākās domāšanas kļūdas1:20:38 Kā mākslīgais intelekts ietekmē mūsu informācijas lauku un pārliecības1:26:25 Kādēļ aizvien populārāka kļūst nekritiskās/neracionālās domāšanas dimensija1:34:09 Lindas Apses ieteikums tiem cilvēkiem, kas arī vēlas sarakstīt grāmatu1:43:55 Par ko top nākamā Lindas Apses grāmata

Ārsts - psihoterapeits dr. Jānis Vītiņš atbildēja uz jautājumiem par to, kā cilvēkiem saprast savas un savu līdzcilvēku satraucošās reakcijas uz karu Ukrainā un kādas ir iespējas atgūties no tām. Viņš pastāstīja arī to, kā cilvēku reakcijas mainīsies laikam ejot uz priekšu. Dakteri Vītiņu šai sarunai man ieteica dakteris Artūrs Miksons un Linda Apse (autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu), jo, pēc viņu vārdiem, dakteris krīzes komunikācijā ir lielisks - mierīgs un spēj izskaidrot visu viegli un saprotami.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:14 Kas mums ir jāzina par cilvēka fizioloģiju saistībā ar bailēm, dusmām un vainas sajūtu19:18 Kā saprast līdzcilvēku, kuram ir pretējs viedoklis tavējam33:17 Praktiska metode, kā nomierināt prātu un sakāpinātas emocijas38:53 Veids, kā mazināt bezpalīdzības un trauksmes sajūtu51:43 Cik veselīgi šobrīd ir domāt par dzīves jēgu57:03 Krīzes stadijas1:02:06 Dažādas pieejas komunikācijai ar apkārtējiem cilvēkiem1:05:37 Stratēģija, kā rīkoties, esot krīzes viļņa apakšā1:20:03 Cik bīstama ir izolēšanās no attiecībām ar citiem cilvēkiem1:25:35 Kā prasmīgi veidot komunikāciju darba kolektīvā, kur ir atšķirīgi viedokļi1:34:39 Vai krīzes situācijā nodarboties ar radošām izpausmēm ir palīdzoši

Pēdējie divi gadi ir palielinājuši spriedzi daudzu cilvēku komunikācijā ar savējiem. Vienlaicīgi, attiecības ar mums mīļajiem cilvēkiem bieži vien ir svarīgas, lai mēs justos labi. Bet, ko darīt, ja ir sajūta, ka savējie mūs īsti nesaprot vai ka mēs īsti nesaprotam viņus? Komunikācijas kvalitātes uzlabošana ir viens no būtiskiem aspektiem, lai situāciju uzlabotu.Šajā, nu jau sestajā sarunā Cilvēkjaudā, dakteris Artūrs Miksons pievērš uzmanību tam, ko varam darīt, ja vēlamies foršāku komunikāciju ar mums svarīgiem cilvēkiem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:31 Kas ir tās galvenās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, ka viņiem neizdodas sirsnīga komunikācija ar citiem cilvēkiem10:39 Kā saprast, ka mūsu gaidas un ekspektācijas no otra cilvēka ir mūsu pašu ilūzija12:50 Kāpēc cilvēkam kā fizioloģiskai būtnei ir nepieciešama kopā būšana ar otru cilvēku23:58 Pasīvās agresijas piemēri savstarpējā komunikācijā, un kā to novērst20:56 Ko cilvēki dara nepareizi, vēlēdamies uzlabot kontaktu ar partneri, panākot tieši pretēju efektu43:02 Vai tas, ko katrs cilvēks uzskata par atklātu un sirsnīgu komunikāciju, var atšķirties46:02 Neērtie jautājumi un kāpēc mēs baidāmies tādus uzdot55:32 Kur veidojas pieņēmumi par otru cilvēku, kas savstarpēji izveido plaisu1:11:20 Dr. Miksona grāmatu un avotu ieteikumi, ja vēlies iemācīties sirsnīgāku savstarpējo kopā būšanu

Kad decembrī, esot Rīgā, es Instagramā lūdzu cilvēkus man ieteikt lielisku adatu terapijas ārstu, jo vairs nespēju izturēt muguras muskuļu sāpes, es piedzīvoju neparastu situāciju. Man ieteica apmēram astoņus speciālistus. Četrus no tiem ieteica pa vienam cilvēkam, divus ārstus ieteica pa diviem cilvēkiem, vienu speciālistu man ieteica, šķiet, ka kādi trīs vai četri cilvēki, bet dakteri Inesi Kokari no medicīnas centra Medfix man ieteica vairāk kā četrdesmit cilvēku.Redzot tik milzīgu atšķirību ieteikumu ciparos, loģiski, ka es ļoti pacentos tikt uz ārstēšanu pie dakteres Kokares, kura ir ne tikai adatu terapijas ārste, bet arī algoloģe jeb sāpju ārste un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste. Es gribēju tikt vaļā no mani nogurdinājušajām sāpēm, kuru ārstēšana man vairāku mēnešu garumā līdz tam bija neveiksmīga. Un es ne mazāk gribēju redzēt, kas dakterē ir tāds, kā dēļ cilvēki viņu tik ļoti man slavēja.Jau pirmajā procedūru reizē man atbilde bija skaidra, un tā es ārstēšanās kursu turpināju, katrā reizē no dakteres uzzinot vēl ko vērtīgu par sāpēm un iespējām no tām atbrīvoties. Beigās saņēmos drosmi un lūdzu dakteri uz interviju Cilvēkjaudā, jo sadzīvot ar sāpēm, kuras var ārstēt, nav situācija, ar kuru mums būtu jāsamierinās. Man šķiet, ka ikviens no mums ir pelnījis aiztaupīt sev nevajadzīgu mocīšanos dažādu sāpju dēļ.Es neesmu cilvēks, kam ķermenis sāpētu bieži. Un es varu diezgan daudz izturēt. Bet kam to darīt, ja dzīve ar mazāk sāpēm un pat bez tām ir krietni baudāmāka. No sirds ceru, ka šī saruna sasniegs tos cilvēkus, kuriem ir apnicis, ka sāp pašiem vai kādam no viņu mīļajiem.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:54 Kādu vēstījumu cilvēkam dod sāpes11:45 Kā radās medicīnas centrs “Medfix”18:12 Ko mēs, cilvēki, parasti nesaprotam par sāpēm; psihosomatikas terapija20:12 Kā sāpēm var palīdzēt ar fizikālās terapijas un akupunktūras metodēm; kas ir veselībpratība29:57 Kā atrast īsto sāpju cēloni un neapmaldīties sajūtās brīdī, kad liekas, ka paliek jau labāk38:06 Jaunākie atklājumi par migrēnas tēmu42:47 Kādas ir nākotnes medicīnas perspektīvas46:16 Kas ir par iemeslu tam, ka cilvēki iedzīvojas dažādās muguras sāpēs54:33 Padoms, kā orientēties dažādos speciālistos un terapijās1:07:43 Kas mums jāņem vērā, kad runājam par izsīkumu1:10:33 Cik svarīgi ir dzīvot saskaņā ar dabas ritumu; kā piemērot savas dzīves ritmu gadalaikiem1:18:57 Ar kādām metodēm austrumu medicīnā nosaka cilvēka veselības stāvokli1:25:34 Kādēļ Dr. Kokare devās studēt medicīnu uz Ķīnu; ar ko izglītība Ķīnā atšķiras no izglītības Eiropā1:35:30 Ko darīt, ja ir bail no akupunktūrā izmantotajām adatām1:41:34 Ko Dr. Kokare ievēro ikdienā, lai saglabātu veselību1:53:14 Dakteres novēlējums cilvēkam, kurš šobrīd nejūtas labi

Simtajā Cilvēkjaudas epizodē es dalos ar stāstiem, kas veidoja Cilvēkjaudu, un stāstiem par to, ko 99 epizodes ir mainījušas manā un Cilvēkjaudas fanu dzīvē. Tie ir stāsti par piedzīvojumiem, par uzdrīkstēšanos un neatlaidību, ļaušanos savam iekšējam kompasam, humoru, aizrautību un risinājumiem, kas dod jaudu un nojauc tabu tēmu ierobežojumus. Paldies ikvienam, kas uzticēja mums savus Cilvēkjaudas stāstus, lai varam šo epizodi izveidot kopā!Lūdzu, esi un turpini būt cilvēks, kurš pievienojas Kārlim Bardelim, Hospiss.lv un Cilvēkjaudai, lai "pērkot" jūras kilometrus "noķeram" Kārli hospisa mājas celšanā vai, pievienojoties ar saviem 5, 10 vai citas summas eiro ikmēneša ziedojumiem kopā esam jaudīgs spēks un mainām uz labu līdz šim tizlu un biedējošu sistēmu, ar kuru ikvienam no mums reiz būs kāda personīgā pieredze.Manis pieminētās epizodes, ko veidojām vēl pirms Cilvēkjaudas sarunu ciklā "No iedvesmas uz rīcību" ir šeit.Īpašs paldies Aya Hasinta par pārsteiguma dziesmu, kas skan epizodes noslēgumā!Saites pārējai informācijas, kuru pieminu epizodē, atradīsi epizodes lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:04:36 Kāda ir saistība laikam vienatnē un skaidrībai par rīcību16:22 Bīstamība, kuru nepamanot cilvēks vairs nepatīk ne tiem, kam patika, ne arī sev21:52 Kā pārvērst darbībā intervijās dzirdēto26:39 Kāds ir risinājums pret negatīviem komentāriem32:00 Kura epizode lika Laurai pamatīgi izkāpt no komforta zonas36:00 Sarunas par veselīgāku dzīvi, un ko tās ir spējušas izmainīt cilvēku dzīvēs43:31 Kā cilvēkiem palīdzējusi “prikola pēc” attieksme47:54 Veids, kā sagādāt sev foršus piedzīvojumus pat tādās situācijās, kur tas šķiet neiespējami51:42 Kā tu vari zināt, ka tev nepatīk, ja neesi pamēģinājis – pieredzes stāsts par alpīnismu53:25 Kārļa Bardeļa ziņojums no Šrilankas, kuras intervijas tiek klausītas laivā okeāna vidū56:54 Kad rītdiena nav garantēta – kā izmantot savu prātu, lai ļautos brīvībai1:03:53 Kuras sarunas ir iecienītas Cilvēkjaudas klausītāju – vīriešu vidū1:09:48 Kādus reālus ieguvumus klausītājiem ir devušas epizodes par psiholoģiju1:13:43 Mēs jūs dzirdam – kas bija par iemeslu GPS programmas izveidei1:15:55 Tabu tēmas, kuru dēļ var ciest mūsu cilvēkjauda1:23:05 Filmēšanas aizkulišu stāstiņi1:25:09 Pokāsts Cilvēkjauda uzņēmusies daļēju atbildību par klausītāju grāmatu plauktu papildināšanu1:29:00 Kad mazas lietas noved pie lielām pārmaiņām1:33:35 Cilvēkjauda kļūst par kaut ko vairāk – kas pamudināja Kārli Bardeli savu Indijas okeāna piedzīvojumu veltīt Hospiss mājas tapšanai1:44 37 Brīnums, kas joprojām notiek, un kura daļa arī tu vari būt2:04:03 Dziesma, kas veltīta podkāstam Cilvēkjauda

No Cilvēkjaudas auditorijas saņēmām lūgumus pievērsties spējai fokusēties, it īpaši - ilgstošākā periodā, jo cilvēki ir pamanījuši, ka noturēt savu uzmanību uz konkrētu uzdevumu ir palicis grūtāk, sevišķi pēdējo gadu laikā. Par šo tēmu uz sarunu aicināju Oskaru Grīsli, kurš ir uzmanības treneris un Intelekta attīstības centra vadītājs. Trenēt cilvēku spēju noturēt savu uzmanību uz veicamo uzdevumu un sev aktuālo ir Oskara specialitāte. Pie reizes pievērsāmies arī tēmai par nebeidzamās sevis optimizēšanas saprātīgām robežām un atpūtu.Mana pirmā saruna ar Oskaru bija par emocionālo izlādi un to, kā uzlabot savas spējas mentālam darbam.Oskars ir tēvs 4 bērniem. Intelekta attīstības centrā viņš konsultē bērnus, jauniešus un pieaugušos, tai skaitā, izmantojot biofeedback un neurofeedback. Oskars studē RSU maģistratūrā, ir arī vīru grupas vadītājs ar 25 biedriem un Daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs savā novadā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:19 Kas ir tie trīs galvenie faktori, kas traucē saglabāt fokusu7:53 Nepārtraukti sevi optimizējošie cilvēki – cik ir veselīgi, un kā saprast, kad ir jau par daudz15:27 Kādu savas veselības uzraudzības “gadžetu” ir gudri iegādāties22:35 Kas ir sirds ritma variabilitāte un ko tā parāda30:32 Iemesli, kuru dēļ ir grūti koncentrēties pat uz patīkamām nodarbēm40:30 Metode, kā samazināt sociālo tīklu lietošanu sev, bērniem un pusaudžiem57:20 Ko nozīmē uzņemties simtprocentīgu atbildību par savu dzīvi1:02:21 Kā pareizi sastādīt dienas plānu, lai tas būtu efektīvs un kā veicināt fokusēšanos uz konkrētu lietu1:16:00 Kas ir meditācija un kādi ir meditāciju tipi1:22:47 Miega higiēna un kā pielāgot miega stundas konkrētā cilvēka hronotipam1:26:38 Iemācīties pareizi atpūsties1:35:00 Kāda ir emocionālās izlādes saikne ar fokusēšanos1:41:11 Pastāvošās izglītības sistēmas galvenās nepilnības

Cilvēks, kurš prasmīgi komunicē, sasniedz vairāk gan profesionāli, gan privāti. Darbā vai mājās mūsu sarežģījumos attiecībās ar otru cilvēku, visticamākais, problēma ir tajā, kā mēs komunicējam. Par laimi, tā ir prasme, kuru var attīstīt jebkurā brīdī un tā noder visās jomās.Reiz man ar kādu tuvu cilvēku sanāca pamatīga saķeršanās, kurā abi jutāmies ļoti sāpināti un nesaprasti, saruna bija smaga un tad kādā brīdī pēc nelielas klusuma pauzes viens no mums teica: "Bet kā tā var būt, ka mēs, divi cilvēki, kuri vēl viens otram labu un grib sadarboties, sarunas laikā, kurā cenšamies lietas risināt, jūtamies tik sāpināti?" Tas bija brīdis, kurā sapratu, cik smalka un nenovērtējami svarīga ir nevardarbīgās komunikācijas māksla. Komunikācija ir prasme, kas regulāri jātrenē, un reizēm tas nākas ļoti grūti, taču nu jau pēc vairāku gadu prakses (un gājis man ir visādi) varu teikt, ka tas noteikti ir tā vērts. Ir būtiski apzināties to robežu, kur beidzas situācijas un faktu konstatēšana, un sākas pieņēmumos balstīti "uzbraucieni", kas izārda veiksmīgu komunikāciju. Lai arī emocijās ir grūti saglabāt "veselo saprātu", saruna iegūst pavisam citu rezultātu un pēcgaršu, ja spējam savas sāpes izteikt cieņpilnā veidā pret otru, paliekot patiesam pret sevi.Ginta Gaumala ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei. Šajā sarunā Ginta dalījās ar stāstiem un piemēriem, kā turēties pie nevardarbīgas komunikācijas principiem, lai saruna ir vērsta uz sadarbību, vienlaikus nenodarot pāri arī sev.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:17 Kādi ir ieguvumi cilvēkiem, ja viņi savā komunikācijā arvien apzinātāk izvēlas nevardarbīgu komunikāciju16:16 Kāds ir patiesais vardarbīgas komunikācijas iemesls, un vai ir iespējams iemācīties komunicēt nevardarbīgā veidā26:11 Praktiski pielietojama formula un piemēri komunikācijai, kas vērsta uz sadarbību ar otru cilvēku42:53 Kā iedarbīgi runāt ar otru cilvēku par neizdarītām lietām, praktisks piemērs53:26 Cenšoties neievainot citus, pieskatīt, ka nenodari pāri sev1:00:02 Cik svarīgi ir iemācīties izpaust savas sajūtas pareizajos vārdos1:06:42 Kā rīkoties, ja pret tevi tiek vērsta vardarbīga komunikācija1:21:12 Vai neiesaistīšanās konfliktā vienmēr nozīmē situācijas ignorēšanu1:26:04 Kā pareizi formulēt savu vajadzību, lai komunikācija būtu vērsta uz sadarbību1:40:42 Kādā veidā ikdienā ir iespējams turēties pie nevardarbīgas komunikācijas principiem1:49:18 Kur plašāk var apgūt nevardarbīgas komunikācijas mākslu

Es izjautāju Sandi, lai iegūtu motivāciju un praktiskus ieteikumus foršākām attiecībām ar savu ķermeni. Tas palīdz ne tikai zināt, ka vajag vingrot, bet arī ļauj uz to regulārāk saņemties un tad redzēt rezultātus – vairāk enerģijas, spēju labāk fokusēties, veselīgāku pašapziņu, samazinātu traumu risku, lielāku spēku un izturību.Sandis Inzelbergs ir ieguvis čempiona titulus sporta jogā Latvijā, Krievijā un Eiropā. Viņš ir kustībā no rīta līdz vakaram 7 dienas nedēļā bez brīvdienām. No pieredzes varu teikt, ka tad, kad es vai kāds cits no viņa audzēkņiem treniņu laikā čīkst vai dusmojas, jo kaut kas nesanāk, Sandis ar savu neiznīcināmo optimisku katram atrod tādu pieeju, ka cilvēka dzīve savā ķermenī kļūst foršāka.Sarunā Sandis pastāstīja, kā panākt, ka ķermenis ir enerģisks, lokans, izturīgs un stiprs un ka lieliski strādā arī cilvēka prāts – fokusējoties, esot radošiem un pozitīviem. Šī ir saruna, kuru es pati klausīšos vairākkārt. Īpaši tad, kad sāks uzmākties slinkums vingrot.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.PALĪDZI MUMS IZVEIDOT 100. EPIZODI CILVĒKJAUDĀ!Padalies ar savu stāstu par to, kā praktiski izmantoji kaut ko no Cilvēkjaudā uzzinātā, lai tavs stāsts iepriecina mūsu komandu un iedvesmo vēl kādu!SARUNAS PIETURPUNKTI:4:19 Būtiskākais par to, kā būt valdniekam savā ķermenī un prātā10:46 Kā savā starpā ir saistītas asinsrite un enerģija13:29 Cilvēka stājas un enerģijas līmeņa sakarība25:03 Kas ir ķermeņa mobilitāte un cik svarīgi ir būt lokanam35:53 Kāpēc ir grūti noturēt fokusu, un kādi ir risinājumi43:42 Kāda ir saikne starp radošumu, enerģiju un cilvēka ķermeni54:03 Kā pareizi paprasīt enerģiju savam ķermenim1:09:50 Ko mēs iegūstam dzīves kvalitātes un kognitīvo spēju ziņā, ja mums ir laba mobilitāte un līdzsvars1:21:39 Kāpēc līdztekus lokanībai un balansam ir vajadzīgs arī ķermeņa spēks1:33:30 Vai cilvēkam ir izdevīgāk fokusēties uz savām stiprajām vai vājajām pusēm1:39:54 Ķermenis un tā viltības, cik izdevīgi ir sevi labi pazīt1:47:08 Kā nepacietība un neprasme ieraudzīt savu progresu neļauj mums sasniegt mērķus1:51:28 Kas notiek cilvēka ķermenī pēc traumu gūšanas1:55:12 Ar kādiem vēl sporta veidiem bez jogas Sandis rekomendē nodarboties, kas iekļauj visas 4 komponentes 1:58:29 Kā uzturēt motivāciju, ja progress īsti nav saredzams2:01:47 Cik liela sakarība ir starp to, kāda cilvēkam ir pašapziņa un to, kāds ir viņa ķermenis

Saruna par cilvēkiem, kuri bērnībā atradās (vai joprojām atrodas) jebkāda veida disfunkcionālā vidē, lai vai cik ilgi vai pat ja tikai nedaudz. Saruna par to, kas par sevi jāsaprot, lai izdotos dzīvot pilnvērtīgi un pašiem savu dzīvi, kurā mūs nebremzē pagātnes pretīgās atraugas, kas ik pa laikam sapin kājas arī tagadnē. Svarīgi, lai saprotam, kā varam pasargāt un atbalstīt arī savus bērnus, ja gadījumā viņiem ir risks augt pat tikai daļēji disfunkcionālā vidē. Sākotnēji šī saruna bija plānota par pieaugušiem alkoholiķu bērniem (PAB) vai citu atkarībnieku bērniem, tai skaitā - darbaholiķu bērniem, bet jau sarunas laikā, līdz ar Kaspara Simanoviča definīciju par cilvēkiem no disfunkcionālām ģimenēm vai vides, kļuva skaidrs, ka saruna attiecas uz lielāko vairumu no mums.Manuprāt, Kaspara stāstītais iebliež pa galvu gan saudzīgi, gan vienlaicīgi tā, ka vairs nevar turēt acis aizžmiegtas un izlikties, ka "nemaz jau tik traki nebija" un "ar laiku jau viss pāries". Šī saruna ir būtiska daļa ceļam atpakaļ pie sevis, pie sava prieka, pie veselīgas pašapziņas pat tajos brīžos, kad iet pavisam draņķīgi. Tā ir saruna par iespēju un vajadzību atgūt brīvību.Šī ir 3. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas "Elizeja" līdzdibinātājs. Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām, bet otrā - par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību.Kaspars Simanovičs ir autors nesen izdotai grāmatai "Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā".Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:49 Ko iekļauj jēdziens PAB (Pieaugušie Alkoholiķu Bērni) un vai tas attiecas tikai uz alkoholiķu bērniem15:49 Kāds izskatās normāls, veselīgs, autentisks cilvēks – galvenie kritēriji pēc Bila Plotkina20:38 Cik svarīgi ir justies labi pašam savā kompānijā22:23 Patiesas un sirsnīgas draudzības vērtība28:24 PABinieki un meli39:01 Kas patiesībā ir konflikts, un kā konfliktē veselīgs cilvēks44:35 Kas cilvēkā ieliek vērtības un pašvērtības izjūtu48:38 Kāpēc dažiem cilvēkiem ir grūti atvainoties un paust savas jūtas un sajūtas55:05 Kā mēs varam atpazīt, vai mums ir kādi traucējumi; PABinieku 12 pazīmes56:26 Divi iemesli, kāpēc PABiniekiem ir grūti izpildīt uzdevumu līdz galam1:03:22 PABinieku sačakarētās attiecības ar prieku1:10:07 Kā bērnības nedrošā vide ietekmē cilvēku tam pieaugot1:19:02 Kā perfekcionists var būt bezatbildīgs cilvēks1:28:25 Caurā sieta sindroms1:31:38 Uz kā ir balstīta Kaspara Simanoviča grāmata “Dienas līdzsvars”1:44:25 Kad ir un kad nav cilvēkā integritātes1:46:38 Ko darīt cilvēkam, kas atpazinis sevī kādu no PABinieku īpašībām

Ingus Augstkalns ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī visīstākais piedzīvojumu meklētājs. Viņa aizraušanās ir BASE jumping, kas ir lēkšana no fiksētas virsmas - ēkām, antenām, tiltiem, klintīm un kalniem, izmantojot izpletni, lai piezemētos. Ingus ir arī wingsuit flyer jeb lēcieniem izmanto ne tikai izpletni, bet arī īpašu kostīmu, kas tā konstrukcijas dēļ līdzinās lidvāverei, jo palielina lēcēja virsmu, kas kritiena laikā pretestības dēļ viņu ilgāk tur gaisā un dod iespēju dažādiem manevriem. Tas ir, ja ne pats bīstamākais, tad viens no bīstamākajiem sporta veidiem pasaulē. Viņš ir pirmais latvietis, kurš ar wingsuit izlidoja caur Walenstadt aizu Šveicē. Ingus ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš ar izpletni 2017.gadā lēca no Aerones radītā drona. Ingusa paša vārdiem - BASE jumping ir sports, kurā tu uzvari, ja no tā izstājies dzīvs.Ingus uzstājas un stāsta par to, kā pārvarēt bailes. Angliskais termins "Daredevil" viņam lieliski atbilst, bet ir nepietiekošs, jo viņš ir arī ļoti radošs un gudrs cilvēks ar plašām un dziļām interesēm un, kas mani īpaši pārsteidza, apbrīnojamu empātiju.Mūsu saruna jūlija garā vakarā bija ne tikai par lēcieniem, baiļu pārvarēšanu, bet arī biznesu, viņa jaunāko projektu - vētras tuneli un dzīvotmākslu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:02:40 Kas ir pats bailīgākais, ko Ingus Augstkalns ir savā dzīvē darījis7:09 Ar ko tas viss sākās14:03 Kādas kvalitātes tika ieliktas bērnībā20:35 Profesionālā izaugsme un izaicinājumi34:23 Kā uzbūvēt cilvēkam neaizmirstamu un garšīgu piedzīvojumu47:01 Kas ir tie iedvesmas avoti, kas palīdzējuši veidoties viņa personībai50:23 Traki piedzīvojumi, un tiem līdzi nākošie atbildības un drošības aspekti1:09:50 Jaunākie inovatīvie produkti, pie kā šobrīd strādā Ingus Augstkalns ar savu komandu1:13:00 Kā izskatās ideju “brainstorming” process un etapi

Kristīne Virsnīte (TV personība, uzņēmēja un influencere) un es, Laura Dennler no Cilvēkjaudas, nolēmām pastāstīt katra savu pieredzi par bedrēm, šķēršļiem un risinājumiem ceļā uz spēju sajust un paļauties uz savu iekšējo navigācijas sistēmu jeb savu G.P.S. - gandarījuma un prieka sajūtu, kas dziļumā saka priekšā, ko darīt gan apjukuma pilnā ikdienā, gan tad, kad šķiet, ka tas, par ko sapņo un ko gribi, ir nesasniedzami.Tā ir saruna ne tikai par cenu sevis apšaubīšanai, par izdegšanu, darot savu sapņu darbu, bet arī par ceļu uz lielāku drosmi rīkoties un risinājumiem, mācoties ticēt sev un savai spējai sasniegt to, kas sākumā šķita nereāli.Mēs runājām arī par Kristīnes veidoto video sēriju projektu par jaunāko piedzīvojumu Āfrikā, kurp viņa ar vīru devās, lai izglābtu savus tupmākos trakos piedzīvojumus. Ja gribi laicīgi uzzināt, kad šie video būs pieejami skatīšanai, tad pieseko Kristīnei viņas Instagram kontā vai Facebook.Savukārt, es sarunā pieminēju jaunāko Cilvēkjaudas komandas projektu, jo mēs drīz vērsim durvis uz pieteikšanos treniņam, kur dalībniekiem palīdzēšu:atjaunot saikni ar katram savu iekšējo GPS;attīstīt spēju uzturēt sevī motivāciju un enerģiju ilgtermiņā;iegūt no savas cilvēkjaudas vairāk.Mēs nevarēsim šajā programmā uzņemt visus gribētājus, tāpēc ikvienam piedāvāsim iespēju noskatīties bezmaksas lekciju par to "KĀ SAPRAST UN ATBALSTĪT SEVI TAGAD, LAI IZDODAS DARĪT TO, KO NEDARI, PAT JA ZINI, KA TEV TO VAJAG". Tikko šī lekcija būs gatava, tā nosūtīsim to visiem, kuri ir pieteikušies Ugunsskolas jaunumu saņemšanai, kā norādīts šajā lapā.Sekot savam iekšējam kompasam nav viegli, bet vēl grūtāk ir tam nesekot. Mēs ceram, ka kaut kas no Kristīnes un manas pieredzes dos idejas vai vismaz iedvesmos cilvēku, kuram savs tālākais ceļš nav redzams tik skaidri, kā šobrīd gribētos.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:50 Atklāti par cenu, ko maksā pat daroša cilvēka neticība sev 36 gadu garumā, Kristīnes pieredze6:27 Kā veidojās Lauras ticība sev pārvarot izaicinājumus16:10 Kurš bija tas brīdis, kad Kristīne apjauta savu spēku un izvēlējās vairāk ticēt savai varēšanai20:50 Kā sākt uzticēties savai iekšējai navigācijas sistēmai, kas vienmēr zina atbildi un izeju28:43 Kāpēc cilvēkiem nav viegli sajust un paļauties uz savu personīgā GPS (Gandarījuma un Prieka Sajūtas) kompasu46:55 Atdzimt no jauna, lai eksperimentētu un uzdrošinātos, nevis dzīvotu nebeidzamā pāratbildībā un pienākumos53:31 Kristīnes Virsnītes trakais projekts ar kempera izglābšanu no Āfrikas pandēmijas laikā1:09:07 Kādam nolūkam Laura izveidoja un turpina Cilvēkjaudas podkāstu un darbu1:16:07 Uzmanīgi ar sevis izdedzināšanu, darot savu sirdsdarbu1:25:35 Kāpēc jaunajai GPS (Gandarījuma un Prieka Sajūtas) programmai ir tādas sastāvdaļas1:37:13 Kādus signālus Kristīne palaida garām, kā rezultātā piedzīvoja izdegšanu1:54:34 Kā atrast dažādus risinājumus savu resursu uzpildīšanai pat tad, kad liekas, ka nekas vairs nepalīdz un neinteresē2:13:24 Kristīnes ieteikums cilvēkiem, kuri šobrīd jūtas iestrēguši2:16:05 Lauras Dennler ieteikums par cilvēka pamata izvēļu un vērtību drosmīgu sakārtošanu2:20:32 Kur un kādā veidā varēs redzēt Kristīnes Virsnītes jauno raidījumu

Šajā sarunā izjautāju Latvijas pavārmākslas lielmeistaru Mārtiņu Rītiņu par meistarību, kas attiecas gan uz restorānu, gan komandu, gan pieredzi apkalpojot daudzu valstu ietekmīgākās amatpersonas. Jautāju viņam arī par drosmi būt citādam, jo Mārtiņš ir unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu, kuru tagad ir iespējams izlasīt nesen izdotajā Lindas Apses grāmatā par viņu: “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš”.Mārtiņš ir restorāna “Vincents” šefpavārs, uzņēmējs, kulinārijas TV raidījumu vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Es vismaz 20 gadu garumā apbrīnoju viņa darbu. Izlasot viņa grāmatu un aprunājoties ar viņu par mani aizkustinošākajām nodaļām viņa grāmatā, es tagad apbrīnoju vēl viņa atklātību un drosmi.Ja gribi lasīt grāmatu, kas saviļņo, uzjautrina, liek jēgpilni aizdomāties un uzdzirkstī iedvesmu, tad “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš” ir tāda grāmata, tāpēc esmu to ieteikusi visiem, kam stāstīju par savu sarunu ar Mārtiņu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:31 Kur un kā radās ideja par grāmatas rakstīšanu8:27 Kā tas ir – būt latvietim, kas audzis svešumā12:24 Cik viegli vai grūti ir savākt labu komandu26:05 Projekts Divpadsmit mācekļi31:47 Mārtiņa pieredze ar alkohola atkarību41:15 Vērtīgākās atziņas, kas iegūtas Anonīmo Alkoholiķu kopienā 14 gadu garumā48:45 Ģeniāli un amizanti triki, apkalpojot augsti stāvošas personas56:26 Ar kādām metodēm Mārtiņš māca savus audzēkņus1:01:59 Aiziet no Vincenta, lai pēc tam atgrieztos1:06:32 Kādus cilvēkus gaida jaunajā restorāna Vincents komandā1:10:35 Kas bija par iemeslu, lai Mārtiņš kļūtu par veģetārieti1:16:12 Cik grūti ir atrast dabīgus un kvalitatīvus produktus1:31:26 Kāds notikums bija par iemeslu, lai Mārtiņš atklātu savu noslēpumu1:48:01 Kā rūpēties par sevi, lai būtu labā formā1:51:34 Kāda ir bijusi sieviešu loma un nozīme Mārtiņa Rītiņa dzīvē2:00:46 Vistrakākā izgāšanās un kā atgūties pēc zaudējumiem2:13:02 Kuras ir Mārtiņa mīļākās nodaļas viņa grāmatā

Šajā sarunā ar dakteri Sandru Vestermani pievērsāmies laimei un tam, kā to uztver un saprot cilvēka smadzenes. Daktere skaidroja, kas būtu jāņem vērā saistībā ar laimes sajūtu, ja raugāmies no neirozinātnes viedokļa. Ir daudz un dažādu darbību, ar kurām pavisam reāli varam ietekmēt savas iespējas justies vai nejusties laimīgiem.Uz dakteres Vestermanes lekciju “Laimes neirobioloģija”, kā arī uz citām vērtīgām lekcijām, var pieteikties, rakstot uz e-pastu [email protected]ācija par šo un citām Cilvēkjaudas sarunām ar dakteri ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:51 Vai cilvēkam ir paredzēts būt laimīgam7:51 Kā izskatās dzīšanās pēc laimes16:05 Ko iekļauj laimes loks23.58 Kas ir jāzina par antidepresantu lietošanu depresijas un izdegšanas gadījumos35:03 Regulēt emocijas, risinot problēmas41:57 Kā piemeklēt to, kas katram individuāli der48:30 Atalgojuma saistība ar mērķi un tā sasniegšanu58:49 Laimīga cilvēka kritēriji59:28 Kā laimes sajūtu ietekmē perfekcionisms un salīdzināšanās1:08:43 Cik svarīgi ir saprast, ne tikai to, ko gribu, bet arī to, ko negribu1:12:01 Jaunieši un digitālā vide – kādas tur ir bīstamības saistībā ar laimes sajūtu1:22:48 Vai ir iespējams apzināti izvairīties no negatīvas informācijas uzņemšanas1:40:28  Vai, nomainot dopamīna avotus, var pacelt dopamīna līmeni1:44:32 Laime, iekšējie resursi un robežas2:00:51 Kādu mikroelementu vai vitamīnu trūkums ieteikmē psiholoģisko pašsajūtu2:05:08 Iemīlēšanās un laime2:10:31 Ko daktere Vestermane pati ņem vērā, lai būtu laimīgāka2:20:30 Mācēt atrast un novērtēt savus laimes mirkļus

Kad mājās vai darbā esam saistīti ar cilvēku, kuram ir traucējoša atkarība, kas nepatīkami ietekmē mūsu dzīvi, tad ir ļoti iespējams, ka, pat paši to nezinot, arī mēs esam atkarīgie. Atkarīgi no cilvēka, kuram ir atkarība, kā rezultātā mēs to negatīvā veidā jūtam savā dzīvē un par to maksājam ar laiku, spēku, sirdsmieru, prieku, naudu, zaudētām iespējām. Bieži vien mēs šādu atkarību nespējam sev atzīt – līdzīgi, kā atkarīgajam ir grūti atzīt savu atkarību no kaut kā. Kaspars Simanovičs saka, ka nav būtiski, kāda atkarība ir mūsu līdzcilvēkam – atkarība no saldumiem, no pornogrāfijas, no ēdiena, no iepirkšanās, no adrenalīna, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, nikotīna, datorspēlēm vai azartspēlēm, utt, un ka līdzatkarība ir tāda pati atkarība kā citas. Šī saruna ir, lai palīdzētu līdzatkarīgam cilvēkam ieraudzīt atkarības un līdzatkarības mehānismu, kas palīdz iet ceļu uz brīvības atgūšanu.Pirmo sarunu ar Kasparu Simanoviču par atkarību mehānismu atradīsi šeit.Kaspars Simanovičs ir teologs un kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”, kur organizē noderīgu pārdomu ciklu par atkarībām: “Es eju 12 soļus”. Video no šīm tiešraidēm var redzēt viņu YouTube kanālā.Kaspars Simanovičs ir izdevis grāmatu "Dienas līdzsvars", kas ir ceļabiedrs ikvienam, kurš nolēmis kādu brīdi paieties pa senās gudrības iemītajām takām, kuras aprakstītas Sīraha gudrības grāmatā, kas tapusi 2. gs. pirms Kristus dzimšanas un pieder pie tā saucamās «gudrības literatūras», kas atspoguļo cilvēces uzkrātās zināšanas un izpratni par ikdienas dzīvi, attiecībām, garīgi-reliģiskām patiesībām, vērtībām un ētiku. "Dienas līdzsvars" lasītājs ieraudzīs, ka cilvēce patiesībā vienmēr risina vienus un tos pašus jautājumus, un mēs neesam izņēmums. Slimības, vecums, nāve, kari, dabas kataklizmas, attiecības, brīvība, labklājība, dzīves jēgas meklējumi – katram laikmetam, katrai paaudzei jāatrod savas atbildes. Grāmatu var pasūtīt Elizejā (info Elizejas Facebook lapas sadaļā "Par") vai nopirkt "Jāņa Rozes" un "Globusa" grāmatnīcās.Informācija par sarunā pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:09 Kā visbiežāk tiek atklāta līdzatkarības problēma9:32 Kas īsti ir sarežģītais jēdziens – līdzatkarība18:35 Līdzatkarības mehānisms, kādi faktori to veicina29:45 Piemērs ar nikotīna atkarīgo un līdzatkarīgo tam blakus38:27 Bezspēcība, zaudējuma izjūta un sērošanas process kā solis uz priekšu48:00 Karpmana jeb drāmas trijstūris – kā to var piemērot līdzatkarības problēmai51:14 Cik dārgi cilvēka dzīvē maksā neatrisināta līdzatkarības problēma58:54 Kur vērsties pēc palīdzības, ja atklāj, ka esi līdzatkarīgs1:15:16 Ko iesākt ar augoni – smērīti vai skalpeli1:18:13 “Es eju 12 soļus” projekts kopienā Elizeja1:27:20 Kaspara Simonoviča ceļavārdi cilvēkam, kurš jūt, ka ir līdzatkarīgs

Oļegs Ņikitins ir darba vides stratēģis un viņam ir vērtīgas zināšanas par biroja telpu iekārtošanu, lai ne tikai veicinātu darbinieku produktivitāti, bet arī ietaupītu izmaksas un radītu vēlamo priekšstatu par iestādi klientiem un sadarbības partneriem. Uztvere par ierasto darba vidi mainās, Oļega Lietus Agency palīdz iekārtot darba telpas, ņemot vērā uzņēmuma specifiku un darbinieku vajadzības, kā arī iepazīstina ar jaunākajām pētījumos balstītām tendencēm un dažādām stratēģijām, kā padarīt biroja vidi produktīvāku. Oļegam ir arī vērtīgi ieteikumi, ko ņemt vērā arī strādājot no mājām, jo arī tur apkārtēja vide nav mazāk svarīga un ir būtiski, ka tā palīdz fokusēties mērķiem, nevis kavē tos sasniegt.Sarunas lapa ir šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda90/SARUNAS PIETURPUNKTI:6:11 Kā tika realizēta kopstrādes telpas Teikums ideja, un ar ko tā ir īpaša14:10 Kādus interesantus faktus atklāja pētījums par darba vidi Latvijā22:34  Cik nenovērtēta ir pareizas akustikas nozīme biroja plānošanā27:24 Kas ir biofīlija, un kā to izmantot, organizējot savu darba vidi31:19 Neirosensitivitāte; kas veido vizuālo troksni, kurš traucē strādāt42:43 Ko darbinieki bieži vien nezina, kā darba vide ietekmē viņu garastāvokli un darbaspējas45:16 Kā darbojas “pomodoro” princips48:50 Biroja vides demonstrējums ar Lego klucīšu palīdzību1:00:49 Kādas ir lielākās kļūdas, kuras tiek pieļautas, iekārtojot sabiedriskās telpas1:11:23 Kāda vide aicina uz sirsnīgām sarunām; kā vide var palīdzēt “salauzt ledu” biznesa pasākumos1:18:41 Kā ar esošajiem izteiksmes līdzekļiem panākt savas darba vides autentiskumu1:23:42 Ar kādām izmaksām jārēķinās lietojot kopstrādes biroja pakalpojumu

Es ļoti gaidīju sarunu ar Igo, kurā izjautāt viņu gan par viņa meistarību uz skatuves, gan to, kā viņš, būdams slavens mūziķis, spēj tik iespaidīgi dažādot savu profesionālo darbību – mākslinieks, radio raidījumu vadītājs, dzejnieks, uzņēmējs. Viņa organizētie projekti ir iespaidīgi ar to, kā viņš spēj redzēt un pārvērst realitātē to, ko citi ne tikai neuzdrošinās, bet pat nespēj ieraudzīt. Mani iedvesmo viņa spēja kāpt pāri ierobežojumiem - paša, dzīves vai citu cilvēku radītiem.Tikko tas būs iespējams, tā aicināšu sev līdzbraucējus, lai kopā dodamies uz Igo Cepli. Un, ja tev, līdzīgi kā man, ir sajūta, ka, lietojot kolosāla cilvēka radīto, tas kalpo kā iedvesma un enerģijas uzlāde (kuru viņam tāpēc mazāk nepaliek), tad iesaku izpētīt darbus, ko Igo piedāvā vienā no saviem projektiem “Akcents personībai“, jo, iespējams, tur ieraudzīsi dāvanu sev vai sev svarīgam cilvēkam.Igo ir neparasts un ļoti jaudīgs cilvēks. Igo ir mākslinieks bez robežām.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda89/SARUNAS PIETURPUNKTI:4:38 Kā un kāpēc tapa Igo izlolotie projekti “Vējturu nams” Jūrkalnē un “Ceplis” Bauskas novadā; 15:34 Kuri cilvēki palīdzēja Igo veidoties kā skatuves personībai; 18:30 Kā mākslinieks sagatavojas pirms katra uznāciena uz skatuves, piedzīvotie kuriozi; 33:22 Kā Igo reaģē uz neieinteresētu vai pat naidīgu publiku; 36:33 Etapi, kuriem skatuves māklsiniekam ir jāiziet cauri, pirms kāpt uz skatuves; 43:46 Vai Igo ir izstrādāti pirms un pēc uzstāšanās rituāli; 47:33 Ko iesākt ar kritiku un kritizētājiem; 53:58 Vai un kādā veidā Igo savas zināšanas nodod citiem; 58:25 Kāda šobrīd izskatās mākslinieka Igo ikdiena; 1:07:09 Ko cilvēki var piedzīvot Mūzikas un māklsas centrā Ceplis; 1:19:57 Igo ceļa vārdi cilvēkam, kurš ir pārvērtību priekšā. 

Ja agrāk dzirdēju vārdu salikumu "sporta ārsts", tad tekstam, kas sekoja pēc tam, es nepievērsu nekādu uzmanību, jo nebiju sportiste un nejutos arī kā amatiere, lai arī savā brīvajā laikā biju gana aktīva. Es joprojām neesmu sportiste, bet šobrīd saprotu, cik vērtīgi ir ieklausīties tajā, ko par cilvēka ķermeni un arī ne-sportista fiziskajām aktivitātēm (gan esošām, gan nākotnē vēlamām) saka un iesaka sporta ārsts. Daktere Sandra Rozenštoka no Sporta laboratorijas šajā sarunā palīdz apjēgt, ka tad, kad mēs labāk saprotam savu ķermeni, mums ir lielākas izredzes dzīvot kvalitatīvāk un ar lielāku jaudu, neatkarīgi no tā - esam vai neesam sportisti. Un jo agrāk mēs sevi pieradinām pie veselīgām fiziskām aktivitātēm, jo pašiem labāk, turklāt - lai vai kurā vecumā mēs sāktu aktīvāku dzīvesveidu, tas ir apsveicami. Ja gribi (vēl pamatīgāk) sadraudzēties ar savu ķermeni un kustību, tad ļoti iesaku šo sarunu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda88/SARUNAS PIETURPUNKTI:5:18 “Cik slikti ir” – labāk zināt vai labāk nezināt10:40 Kā izskatās sadarbība starp sporta ārstu un viņa klientu20:00 Kādi ir reāli ieguvumi, ja bērnībā nodarbojas ar sportu32:00 Kas ar cilvēka ķermeni notiek pēc 18 gadu vecuma38:30 Cik svarīgi ir ļaut ķermenim adaptēties pie jaunām lietām; motivācija un jaunu ieradumu nostriprināšana48:46 Mērķu, starpmērķu un pareizu termiņu noteikšanas nozīme53:23 Kā notiek galveno organisma sistēmu testi sporta laboratorijā, un cik tas maksā1:00:05 Vai ir iespējams noteikt, kāds sporta veids un kāda slodze ir vispiemērotākā konkrētam cilvēkam1:06:08 Kas ir kustību stereotips un kā to izmainīt1:17:50 Ko mēs nezinām par savu ķermeņa stāju1:29:08 Kā sporta ārsts var palīdzēt atveseļoties no traumām1:36:14 Cik svarīga ir fiziskā un psiholoģiskā atjaunošanās

Viņš ir vairākkārtējs ASV čempions biatlonā, pieredzējis vadītājs piedzīvojumu ekspedīcijām, daļa no kurām ir redzamas filmās gan televīzijā, gan pašu dēkaiņu priekam uzņemtos video. Šo to no filmām var atrast arī youtube – te ir mana favorītfilma par viņa piedzīvojumu ar rekordu. Viņš ir saimnieks Vanagkalnā, par ko fano tie, kas izbauda distanču slēpošanu plašumā un viņa personības neparasto pievilcību un izpausmes. Viņš saka, ka Vanagkalnā viss esot tā, kā nav citur. Savulaik viņš ar rollerslēpēm pārbrauca pāri ASV un vēl bišķi (pa vertikāli). Vēl Padomju laikā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, bet pēc laika pārcēlās atpakaļ uz Latviju. Viņš dara tā, kā viņam patīk. Un sākumā gana daudz cilvēku uz viņu noraugās ar attieksmi, ka viņš nav normāls un ka viņam nekas nesanāks. Es šaubos, ka viņu interesē būt normālam. Savukārt, piedzīvojumi pašam un citiem ir tas, kas viņam sanāk. Viņš citus pievelk ar savu īstumu un citādību. Viņš dara pa savam. Un tajā ir kaut kas ļoti magnētisks.Kad prasīju Kārlim Bardelim, lai iesaka man interesantu un jaudīgu cilvēku intervijai, viņa atbilde bija: “Raimis no Vanagkalna, viennozīmīgi!” Pajautāju par viņu vēl dažiem cilvēkiem, kuri apgrozās Latvijas dēkaiņu aprindās un ir devušies ar viņu piedzīvojumos. Visi man atbildēja, ka to, kas ir Raimonds Dombrovskis, nemaz nevar tā aprakstīt, jo Raimis esot jāpiedzīvo. Lūdzu, te ir iespēja sarunas laikā piedzīvot mazu daļu no tā, kas ir Raimonds no Vanagkalna.Man šķiet, ka Raimonds ir tāds cilvēks, kuru uzņēmumiem būtu forši uzaicināt uz sarunu savā kolektīvā, jo viņa pieredze no piedzīvojumiem un apgriezieniem izvēdina galvu un paver iespēju padomāt citādāk.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:46 Kas ir Raimonds no Vanagkalna5:49 Ceļš līdz vairākkārtējam ASV čempionam biatlonā18:33 Kāpēc Raimonds Dombrovskis tā arī nepiedalījās olimpiskajās spēlēs30:26 Grēksūdze 6000 kilometru garumā pāri visai Amerikai40:37 Ekonomiskais šoks pēc atgriešanās Latvijā43:48 Kā aizsākās Vanagkalna stāsts un kāda plānota tā attīstība51:40 “Stuck in Stikine” filmas tapšana kalnu upes ledainajos ūdeņos1:00:14 Ar ko interesanta ir cenu un maksāšanas sistēma Vanagkalnā1:04:08 Kā izskatās intervija, lai tiktu uz piedzīvojumu pa kalnu upi1:15:30 Kā Raimonds gastronomiski lutina savus pārbraucienu/pārgājienu dalībniekus1:22:19 Ar kādām interesantām un bīstamām situācijām nākas sastapties vadot pārgājienu grupas1:37:40 Kādi ir noteikumi, lai pieteiktos ceļojumu grupā pie Raimonda Dombrovska1:43:26 Kā Raimonds ar savām lekcijām var palīdzēt sasniegt komandas vai uzņēmuma mērķus

Par Signi Meirāni no storyaboutfood.com uzzināju pirms vairākiem gadiem, kad dažādi klienti, runājot par tiem, kurus pozitīvā nozīmē apskauž, ik pa laikam pieminēja viņas vārdu. Man teica, ka viņa dara tik interesantu darbu. Braukā pa pasauli, garšīgi un skaisti gatavo, izglīto citus ēšanas mākslā, raksta vienu grāmatu pēc otras, turklāt – tik glaunas un garšīgas, veido superīgus raidījumus un rakstus žurnālos, turklāt lieliski izskatās, viņas bildes ir kā saldējums, ko gribas nolaizīt, un vispār – viņa dzīvo pa smuko. Tad svaiņa plauktā pamanīju vienu no Signes izdotajām pavārgrāmatām un viņas žurnālus. Izpētīju. Nu, tiešām, pa smuko. Paskatījos, ko Signe dara sociālajos medijos un ieraudzīju sievieti ar izturību, stipru mugurkaulu, baudāmu gaumi un apbrīnojamu darba kultūru, turklāt – darošu savu darbu divās valodās. Nu patīk man, ka cilvēks iet pāri robežām, kuras citus apstādina. Aicināju viņu uz sarunu par to, ko nozīmē darīt savu aizraušanos un aicinājumu. Ko tas maksā, ko tas dod, ar ko jārēķinās. Manuprāt, tā ir saruna, kas daudziem sava sapņu darba meklētājiem palīdzēs šo to ieraudzīt ar skaidrāku skatu, lai drošāk un pamatīgāk ietu savu ceļu.Sarunā pieminētā informācija ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:8:01 Dārzs kā terapeits un meditācijas vieta17:29 Kam sanāk tērēties visvairāk, lai dzīvotu ar baudu21:04 Kurā brīdī ēdiens kļuva par ienākumu avotu32:25 Dzīves skola veidojot “Četras sezonas”41:56 Par darbu paralēli divās valodās46:58 Kā tapa projekts WEEK.END.EATS, un kādas mācības tas atnesa57:21 Sniegt atbalstu otram – cik viegli vai grūti tas ir1:11:14 Kāds ir grāmatas tapšanas process, un par ko būs Signes Meirānes 13.grāmata1:17:04 Kādas kvalitātes Signe ir spējusi ieaudzināt savās meitās1:27:04 Par cilvēku nepatīkamām piezīmēm internetā1:41:52 Influencera darba aizkulises – ilūzijas pret realitāti2:04:15 Praktiski ieteikumi, kā saņemties darīt

Kārlis Danēvičs ir baņķieris (SEB), interesants lektors, viņš aizrautīgi un profesionāli rūpējas par SOS bērnu ciematu darbu, un vēl viņš ir grāmattārps. Tās ir tikai dažas pieturvietas Kārļa karjerā un interesēs. Mūsu sarunas aizmetnis ir reiz virtuāli konstatēts fakts, ka Kārļa grāmatplauktā un manējā atrodas gana daudz vienu un to pašu grāmatu. Kārļa uzstāšanās konferencēs cilvēkiem liek kvalitatīvi aizdomāties un vismaz kaut ko sākt darīt citādāk. Lūdzu Kārli uz sarunu par viņa ceļu uz panākumiem, kur lielu lomu spēlē prasme mācīties, tai skaitā - no kļūdām, korekta attieksme pret cilvēkiem, neatlaidība un arī grāmatu lasīšana. Protams, mani arī interesēja, kuras grāmatas, kas ir viņa grāmatu plauktā, bet vēl nav manējā (varbūt arī tavējā), viņš ieteiktu man pievienot savai lasāmvielai kā vērtīgas pārdomas un reālu rīcību raisošas. Un viņš ieteica.Starp citu, ja gribi vairāk uzzināt par Kārļa domām attiecībā uz naudu, tad iesaku noskatīties Elīnas Pelčeres sarunu ar viņu.Kārtības labad ielikšu te Oficiālo Kārļa amatu uzskaitījumu:SEB bankas valdes loceklis;Baltic Institute of Corporate Governance padomes loceklis;SOS bērnu ciematu Latvijā padomes priekšsēdētājs;SOS Children Villages International senators.Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem. Kāpēc? Tam Kārlis iedeva labu pamatojumu sarunā.Kārļa pieminēto un ieteikto grāmatu sarakstu atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:30 No kurienes radusies Kārļa Danēviča mīlestība uz grāmatām10:29 Sevis pilnveidošanas ceļš vairāk kā divdesmit gadu garumā18:41 Kāpēc no zemākas pozīcijas ir vieglāk sasniegt panākumus; svārsta princips24:29 Dārgākās kļūdas baņķiera karjerā35:27 Kas ir tās domāšanas kļūdas, kādēļ cilvēkiem nav tik daudz naudas, cik viņiem varētu būt42:09 Praktiski ieteikumi, kā pavairot savu finanšu kapitālu54:48 Kas pamudināja Kārli iesaistīties SOS Bērnu ciematu darbībā1:01:23 Kā iemācīt bērniem pareizi apieties ar naudu1:13:33 Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti nonākt līdz sevis iepazīšanai1:22:35 Vai vīrieši arī cieš no veģetatīvās distonijas1:31:45 Kā izpaužas Kārļa cilvēkmīlestība un augstprātības trūkums1:41:05 Kuras ir visbiežāk pārlasītās grāmatas Kārļa grāmatu plauktā, literatūras ieteikumi dažādām dzīves situācijām1:56:27 Kā nesabojāt bērnus

Ieteikumu intervijai ar uzņēmēju, IFR pilotu un inženieri Aivaru Lejieti nedēļas ietvaros saņēmu no diviem uzņēmējiem un ekstrēmajiem sportistiem: viens -Mārtiņš Aleksandrovičs, otrs - Ingus Augstkalns. Abu pamatojums bija apmēram tāds: Lejietis ražo ultravieglās lidmašīnas "Tarragon", ir neapstādināms, pārsteidza visus ar to, kā atguvās pēc nogāšanās ar privāto lidmašīnu, turpina lidot, uz visu skatās ar inženiera prātu un prot baudīt dzīvi. Es ceru, ka te jau ir pietiekami daudz informācijas, lai tev rodas vēlme noklausīties šo epizodi. Ja nu vajag vēl kādu ieteikumu, tad te ir manējais: cilvēks ar tādu prātu un gribu, ko angliski sauc par "extraordinary". Man ir aizdomas, ka pēc sarunas ne viens vien Cilvēkjaudas domubiedrs sevī sajutīs papildu jaudas pieplūdumu. Un tās Tarragon lidmašīnas ir tādas konfektes, ka nu tikai.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI ar laika norādēm:04:36 Ar ko īpašas ir Aivara Lejieša ražotās lidmašīnas “Tarragon”07:11 Ar kādiem izdevumiem ir jārēķinās, lai lidotu ar ultra vieglās kategorijas lidmašīnu12:24 No vēlmes lidot līdz sapņa īstenošanai19:17 Aizlidot ar savu lidmašīnu uz Dubaju33:40 Izdzīvot pēc avio katastrofas52:57 Kāds bija atveseļošanās ceļš un atgriešanās pie lidošanas1:10:09 Noderīgākās atziņas, atskatoties uz pieredzēto1:14:55 Skatījums, kas palīdz pēc dzīvi ietekmējošu kļūdu izdarīšanas1:22:07 Kā Aivars Lejietis komplektē savu cilvēku komandu1:29:25 Kāda ir iegūtās izglītības nozīme Aivara dzīves gājumā1:33:17 Vienkāršais skaidrojums par to, kā lidmašīnas spēj turēties gaisā1:36:35 Pie kādiem inženierprojektiem šobrīd notiek aktīva darbība1:42:50 Praktiski piemēri, kā pastāvēt par savām idejām un viedokli1:49:27 Kur ikdienā ņemt “draivu”, lai risinātu problēmas1:55:56 Kādu lomu Aivara Lejieša dzīvē spēlē mūzika un mūzikas izglītība

Tā nav nekāda savas cilvēkjaudas apzināšanās, ja vairāmies no sarunām par nāvi. Nāves tēma ir nepatīkama, bet daudz nepatīkamāka ir nāve apstākļos, no kuriem varam sevi pasargāt, it īpaši, ja saprotam, ka nāve ir neizbēgama. Tāpēc liksim malā savas bailes no nāves un runāsim par to, lai uzlabotu kvalitāti ne tikai savas un savu mīļo dzīves pēdējam nogrieznim, bet arī - UZLABOTU SAVAS DZĪVOŠANAS KVALITĀTI.Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs. Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Es arī negūstu nekādu prieku šos vārdus rakstot. Es runāju par neizbēgamiem faktiem, kuri notiks. Vēl mūsu dzīves laikā notiks. Jautājums nav par to, vai es un tu, manējie un tavējie mirsim, bet gan kāda būs mūsu dzīves kvalitāte, kad katrs no mums mirs. Un es pilnībā piekrītu epizodes varonei (un šeit es tiešām domāju: Varonei, ar lielo burtu) Ilzei Neimanei-Nešporai, ka mūsu attieksme pret nāvi, parāda mūsu attieksmi pret dzīvi. Man patīk doma, ka, uzlabojot savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi.Īsumā par Ilzi Neimani-Nešpori. Uzņēmēja, kurai rūp cilvēku dzīves kvalitāte arī tajā laikā, kad cilvēki mirst. Viņai rūp, lai cilvēki mirst cilvēcīgāk, sakarīgākos dzīves nogales apstākļos, lai vai kādā vecumā nāve viņus pārsteigtu. Lai pret viņiem izturas kā pret cilvēkiem. Lai viņiem, arī mirstot, ir iespēja pēc iespējas ilgāk piedzīvot prieka mirkļus un saņemt vajadzīgo atbalstu. Ilze ir sabiedriskā labuma organizācijas Hospiss LV valdes priekšsēdētāja un, manuprāt, dara dēmoniski grūtu darbu, cīnoties ar sistēmu, kurā mirstoši cilvēki un viņu tuvie piedzīvo šoku, bezspēcību, sāpes, no kurām vismaz daļēji viņus (mūs) ir iespējams pasargāt, sakārtojot šo sistēmu. Ilze ir arī saņēmusi Latvijas lepnums gada balvu par daudz jo daudzu maltīšu sagādes organizēšanu mediķiem vājprātīgās pandēmijas situācijas laikā.Es, kā neizbēgami reiz mirstoša, tevi, kā neizbēgami reiz mirstošu, aicinu, noklausies, kas Ilzei stāstāms par to, ko varam darīt, lai mūsu pašu un mūsu mīļo miršana, kas neizbēgami pienāks, ir cilvēcīgāka, bez nevajadzīgām ciešanām, ko varam sev un savējiem aiztaupīt, kamēr to varam.Ā, jā, šajā sarunā arī par brīvprātīgo darbu, kas ir ceļš uz dzīvi ar lielāku piepildījuma sajūtu. Zinu no pieredzes un rekomendēju izmēģināt katram, kas to vēl nav darījis, lai cilvēks sevi neapzagtu.Mīļo cilvēk, ja tu izlasīji tik tālu - paldies tev, ka esi drosmīgs un atbildīgs cilvēks, kuram nāve nav tabu tēma, bet dzīves sastāvdaļa, ko ir iespējams ietekmēt.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:17 Par kādiem nopelniem Ilze saņēma Latvijas Lepnuma balvu11.03 Sistēmas un dzīves bilance18:21 Kurš notikums bija pa iemeslu meklēt garīgo ceļu30:21 Kādi ieguvumi ir ceļojot vienam36:48 No mājdzemdību scenārija līdz nomiršanas scenārijam40:13 Kāda saistība ir cilvēka pašizaugsmei ar kalpošanu citiem47:23 Cik nežēlīga ir nedziedināmu slimnieku aprūpe Latvijā56:06 Kā pasaulē darbojas Hospiss sistēma1:06:51 Ilzes Neimanes-Nešporas vīzija par Hospiss ieviešanu Latvijā1:36:24 Kā izskatās brīvprātīgo darbs Hospiss citās valstīs1:40:38 Iedizainēt savu un savu tuvinieku aiziešanu1:46:02 Ko cilvēkā spēj izmainīt brīvprātīgā darbs; kur Latvijā var kļūt par brīvprātīgo1:55:41 Ko katrs cilvēks var darīt, lai palīdzētu Hospiss kustībai Latvijā

Nav noslēpums, ka tad, kad mums ir foršas attiecības privātajā dzīvē, tas bieži vien uzlabo mūsu sniegumu profesionālajā dzīvē un vēl palīdz būt veselākiem un veiksmīgākiem cilvēkiem. Ģimenes un sistēmiskais terapeits, supervizors Gatis Līdums nesen izdeva grāmatu “Pāru (ne)būšanas”, kurā skaidro pāru (vēl) labākas kopdzīves pamatprincipus. Par tiem viņu iztaujāju šajā sarunā, kur pievērsāmies gan sevis izzināšanas svarīgumam, gan jaunības kulta riskiem sabiedrībā, gan kāpēc valdības īstenotā stratēģija alkoholisma mazināšanā ir neiedarbīga, gan hobiju ietekmei uz pāru kopdzīvi.Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuri saprot, ka foršas attiecības ar mīļoto cilvēku neturpinās pašas no sevis, bet ir iespējamas, ja zini, ko un kā tur darīt. Gatim ir doktora grāds teoloģijā, aktīva prakse konsultējot cilvēkus un lieliska humora izjūta, kas gan grāmatā, gan sarunā neērtās tēmas par pāru nebūšanām padara saprotamākas un pat baudāmas.Informāciju par Gata grāmatām atradīsi sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:13 Kas ir ģimenes sistēmiskā psihoterapija16:36 Kā, laikiem mainoties, mainās arī psihoterapeita klientu loks20:54 Cik nozīmīga katram cilvēkam ir atbilde uz jautājumu: “Kas es esmu?” dažādos dzīves periodos28:58 Kāpēc bija pienācis laiks Gata Līduma 4.grāmatai un par ko tās autors ir īpaši gandarīts38:11 Vai ir iespējams, ka hobijs nevis stiprina, bet izjauc attiecības54:25 Komunikācija kā attiecību asinsrite59:05 Kāds ir labu attiecību pamatprincips1:01:22 Kā rietumu pasaules jaunības kults iedragā līdzsvaru paaudžu savstarpējā komunikācijā1:11:48 Kā nokomunicēt otram savas vajadzības un kādēļ ar šo rodas daudz pārpratumu1:27:39 Ar ko ir bīstama “un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” fantāzija1:40:50 Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pārmērīgi lieto alkoholu1:48:56 Ar kādiem līdzekļiem pāra kopdzīvē pēc iespējas mazināt stresu un emocionālās problēmas

Līdz šim motosports mani neinteresēja. Pēc sarunas ar Alex jeb Mārtiņu Aleksandroviču sapratu, ka tas tāpēc, ka es iepriekš nesapratu, kas tad motosportā tāds īpašs. Mārtiņa pieredzes stāsti manam skatienam pavēra citu pasauli. Pats Mārtiņš ir cita pasaule. Manos atmiņas failos viņš tagad glabājas zem nosaukuma: tērauda vīrietis. Un tas ne tik daudz tāpēc, ka viņa ķermenī dzelžu netrūkst (arī par to runājām intervijā), bet gan tāpēc, ka viņam ir dzelzs griba un prātam neaptverama spēja savaldīt savu prātu attiecībā uz sporta mērķiem, atgūšanos pēc traumām un vēl visu ko.Mārtiņš ir pirmais un vienīgais motosporta frīstaila pilots Baltijā (tulkoju tiem, kam, tāpat kā man, vajag skaidrojumu: viņš lec un lido pa gaisu ar moci - tālu, augstu, traki un, vēlams, visu to kopā).Mārtiņš ir arī uzņēmējs, mentors un probācijas dienesta brīvprātīgais, lai jaunieši savu nevaldāmo potenciālu ieliek veidojot sev dzīvē ko vērtīgu, nevis viņus vai citus iznīcinošu.Sarunu tās norises laikā no maliņas klusām skatījās arī mana draudzene, kura no motosporta jēdz tikpat maz, cik es, un viņa tās laikā reizes trīs no aizkustinājuma apraudājās. Mēs abas nospriedām, ka Mārtiņa stāstītais mūsos katrā kaut ko mainīja. Tā forši mainīja. Uz jaudīgo pusi.Starp citu, ja gribi redzēt, kā Mārtiņš lido, tad paskaties šos viņa video:Airdog: FMX backyard session.Alex fliptricks practice 2016.Alex un atļaujies vairāk.Vēl citus video atradīsi viņa youtube kanālā.Mūsu sarunas tēmas un laika norādes tām atradīsi zem video, kas ir zemāk.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI ar laika norādēm:5:09 Īpašākie un lielākie brīži motosportista Mārtiņa Aleksandroviča dzīvē6:30 Kā radās izvēle par profesionālo ceļu12:31 Detaļas par mentālās sagatavošanās procesu pirms izaicinošiem pasākumiem25:06 Par nožēlu, piekrītot izpildīt kādu pārgalvīgu freestyle triku33:22 Detalizēts apraksts, kas notiek moto frīstailista ķermenī un prātā pirms sarežģītu triku izpildīšanas55:01 Kādi fiziskie treniņi ir bijuši nepieciešami, lai attīstītu savu meistarību1:00:22 Būt gatavam mirt Holandē1:22:30 Spēju un formas atgūšanās pēc nopietniem kritieniem un traumām1:45:50 Kādi ir sportista mērķi pēc savas sportista karjeras beigām1:57:59 Neviens tetovējums nav tāpat vien

Kad aptaujājām Cilvēkjaudas auditoriju par to, kādas tēmas cilvēkiem ir svarīgas, ļoti daudz atbilžu bija par grūtībām iedarbīgi tikt galā ar dažādām atkarībām – no saldumiem, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, kura bieža lietošana pandēmijas laikā ir pieaugusi, no nikotīna, no datorspēlēm vai azartspēlēm, no pornogrāfijas, no iepirkšanās, no adrenalīna un vēl visa kā.Kaspars Simanovičs ilgus laiku bija mācītājs Torņakalna baznīcā, bet tagad kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”. Šajā sarunā viņš skaidroja atkarību darbības mehānismus un stratēģijas, kas būtiskas jebkādu atkarību pārvarēšanā. Sarunā pieminētie informācijas avoti atrodami sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:40 Ar ko šobrīd nodarbojas mācītājs Kaspars Simanovičs6:36 Kuras ilūzijas mums nāk komplektā ar atkarībām14:29 Populārākie atkarību mehānismi22:29 Cik liela lomu saistībā ar atkarībām spēlē kauna sajūta24:49 Kā cilvēks pats var noteikt, kurā brīdī aizraušanās ir kļuvusi par atkarību28:01 Kā rīkoties, kad saproti, ka attiecībās kādam ir izveidojusies atkarība35:08 Kas ir atsitiena punkts37:28 Kurā brīdī līdzcilvēkiem ir morāls pienākums iejaukties44:14 Kas ir galvenā pārliecība cilvēkam, kurš ir atkarīgs, un kas šo pārliecību var izmainīt49:38 Noslīkt, glābjot otru53:57 Stratēģijas, ar kuru palīdzību ir iespējams tikt vaļā no atkarību gūsta55:50 Būrīša koncepts un personīgie piemēri no Lauras un Kaspara dzīvēm1:17:31 Par noētiskās veselības biedrību Elizeja1:27:44 Kā atkarību risināšanā izmantot pārliecību, ka neesi viens; 12 soļu programma (Kaspars ir uzsācis raidījumu ciklu “Es eju 12 soļus”. Tiešraides trešdienās plkst.19:00 YouTube kontā “Kopiena Elizeja”)1:46:16 Ģimene kā sistēma, kur katrs atrod savu vietu1:49:12 Līdzatkarības fenomens

Iespējams, ka jau redzēji foršo video klipu ar Aerodium saimnieka Ivara Beitāna stāstu par to, kā viņa komanda filmēšanas vajadzībām Tomam Krūzam īsā laikā uzbūvēja vēja tuneli un mācīja viņu tajā lidot. Aerodium uzņēmums daudzviet pasaulē sagādā vertikālos vēja tuneļus dažādām industrijām: izklaidei, šovbiznesam, kino, militārajai industrijai un sportam. Ivara komanda īstenoja pasaulē pirmo lidošanas šovu Turīnas Olimpiskajās spēlēs. Uzņēmuma klientu vidū ir tādi pasaules slaveni zīmoli kā Red Bull, Superman Returns, Mercedes Benz, NFL Draft, Guinness World Records, Volvo Ocean Race un citi.Sarunā ar Ivaru Beitānu pievērsāmies tam, kā viņš radoši pieiet risinājumu atrašanai un ko dara ar dažādiem riskiem ne tikai darba, bet arī brīvā laika dzīvē. Tā ir saruna par viņa neparasto pieredzi, kas sākās pusaudžu gados kā kaskadierim un turpinās joprojām ar interesantu darbu un dzīvi, no kuras mums, pārējiem, ir iespēja paņemt sev noderīgos paņēmienus un attieksmi savu mērķu sasniegšanā.Ja sarunas rezultātā jutīsi vēlmi palidot Aerodium Siguldā, tad brīdinām, ka 2021.gadā to var izdarīt līdz oktobra beigām. Ivara pieminētie informācijas avoti ir redzami sarunas lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:08:03 Pārpratuma pēc par kaskadieri – kā izskatās kaskadiera apmācības13:17 Trakākie paveiktie kaskadieru triki19:55 Padomi, kā attīstīt gribasspēku23:05 “Kovids” kā skolotājs; galvenie Ivara Beitāna biznesa principi33:07 Pēc kādiem principiem strādā filmu industrija ASV39:12 Būt pirmajam, kas ierauga biznesa iespējas49:22 Personāla atlases knifi58:10 Mācēt pārdot sevi un valsti, no kuras nāc1:04:30 Piemēri, kad lieli riski un neatlaidība atmaksājas1:15:09 Tumšākā diena biznesā un kā Aerodium atdzima jaunā kvalitātē1:21:56 Ar kādiem paņēmieniem Ivars Beitāns uztur sevi labā fiziskā formā1:27:25 Pašattīstības ceļa pieturpunkti1:40:55 Kāpēc Ivars Beitāns ir Latvijas patriots

Sense of Team vadītājs Valdis Vanags pēc atgriešanās no Nepālas, uz kurieni bija devies vadīt Piedzīvojumu terapijas ceļojumu grupas pārgājienu pa Himalajiem, šajā sarunā padalījās ar saviem gadu laikā uzkrātajiem novērojumiem par to, kā pieredze var būt ne tikai vērtīga, bet arī ierobežojoša. Savus ierobežojumus ikdienā pamanīt nemaz nav elementāri, jo esam ar tiem saauguši. Uzrīkojot sev piedzīvojumus ar došanos ceļojumos ārpus valsts vai arī atrodot līdzīgu piedzīvojumu pieredzi savā mītnes valstī, mums ir iespēja neparastajos apstākļos savu rīcību un domāšanu ieraudzīt it kā no malas un pamanīt, kas no ierastā vairs īsti nedarbojas mūsu labā.Jebkura izmēra noderīgi piedzīvojumi un ceļojumi var paplašināt ne tikai mūsu apvāršņus par to, kas dzīvē ir iespējams, bet arī par to, uz ko mēs paši esam spējīgi, kad ar veselīgu attieksmi izpurinām savus no pieredzes veidotos uzskatus par "pareizi", "nepareizi", "tā var" vai "tā nevar".Mana pirmā saruna ar Valdi bija par komandas darbu kā vismazāk izmantoto konkurences priekšrocību.Valda ieteiktos avotus atradīsi sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:SARUNAS PIETURPUNKTI:4:32 Kādos brīžos Valda līdzšinējā pieredze ir bijusi kā traucēklis mērķu sasniegšanā14:56 Latvieši un sarkasms21:07 Iemācītās un pieņemtās lomas ģimenē, kā tās ierobežo izaugsmi29:52 4 uzvedības stili, ar kuriem var raksturot visu cilvēci, piemēri45:22 Komunikācijas life hacks, kā izvairīties no lielām konfliktsituācijām49:31 Dzimumu lomas, kas mūs ierobežo. Valda piedzīvojumu stāsti56:24 Kādos brīžos ir vieglāk ieraudzīt savu ierobežojošo domāšanu1:04:13 Kā foršai dzīvošanai traucē “pretenzijas pret dzīvi”1:18:04 Kas ir “BRULES”, un kā nobalansēt starp piedzīvojuma garšu un neiekulšanos nepatikšanās1:37:55 Kā piedzīvojuma garšu nodot bērniem1:42:07 Kur meklēt informāciju par Sense of Team veidotajiem piedzīvojumiem

Kārlis Birmanis ir pedantisks fitnesa treneris vislabākajā nozīmē. Es viņu izjautāju, ko darīt tad, kad redzi, ka uz motivāciju sportot vai veselīgi ēst nevari paļauties. Sarunā viņš detalizēti parādīja, cik ļoti mums ir jāņem vērā savs jau esošais dzīvesveids, vērtības un dzīves ritms, lai varam savu fitnesa plānu veidot tādu, ka tas tiešām darbojas mūsu labā, nevis pret mums.Es Kārli izjautāju gan par niansēm, kas jāņem vērā gan ļoti noslogotiem karjeras cilvēkiem, gan jaunajām māmiņām, gan cilvēkiem pēc 30 un 40 gadu vecuma. Viņš pastāstīja arī par to, kā menstruālais cikls ietekmē sievietes sniegumu treniņu laikā dažādās dienās. Un, protams, ka iebraucām arī uztura tēmā.Pēc sarunas Kārlis atsūtīja ieteikumus par viedierīču datiem, kam, viņaprāt, ir jēga pievērst uzmanību.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:19 Uz ko paļauties ceļā uz labāku formu tad, kad uz motivāciju paļauties vairs nevar7:57 Kā iemācīties nodrošināt sev progresu un to arī pamanīt18:15 Tipiskākās kļūdas, ko pieļauj sievietes, uzsākot ceļu uz pārmaiņām savā ķermenī26:20 Riska menedžments treniņu programmas un lieko tauku zaudēšanas kontekstā34:45 Kurā diennakts laikā ir efektīvāk trenēties, kas ir miega higiēna40:26 Kas jāņem vērā, uzsākot treniņus sievietēm menopauzes vecumā51:23 Cik svarīgi ir ēst mājās gatavotu ēdienu1:03:52 Ko datu analīzē parāda kilokaloriju skaitīšana1:12:23 Kā sievietes ķermenis reaģē uz sportu un ēšanu mēneša cikla ietvaros1:18:35 Kādas izmaiņas pēdējo gadu laikā savā ēšanas kultūrā ir veicis treneris Kārlis Birmanis1:31:25 Ieteikumi tematiem uzņēmējiem, kuros būtu vērtīgi izglītot savus darbiniekus

Saruna, kurā smelties spēku un idejas, kā atgūties pēc dzīves belzieniem un spēt parūpēties, lai dzīvē atkal ienāk prieks un aizrautība, pat ja tas jau ilgstoši šķiet neiespējami. Pateicoties Intas Lākutes drosmei atklāti runāt par 4 bērnu zaudējumu 24.-26. grūtniecības nedēļā, vidusskolas diploma iegūšanu 38 gados, sava kūku biznesa izveidi, pirms 4 gadiem sākās Cilvēkjaudas sarunas. Šoreiz ar Intu runājām par metodēm, ko viņa izmantoja pēc ceturtajām bēdīgajām dzemdībām, lai ne tikai izvairītos no pašnāvības, bet arī lai palīdzētu sev atgūt fizisko formu, kas četras reizes ilgstoša gultas režīma grūtniecību laikā bija pamatīgi cietis. Inta nolasīja vēstuli ar instrukcijām savai ģimenei, draugiem un paziņām, ko viņiem nosūtīja, kad atgriezās mājās no slimnīcas, lai līdzcilvēkiem būtu vieglāk viņai palīdzēt atgūties, nevis pasliktināt viņas situāciju, kā tas bieži notiek šādu zaudējumu situācijās.Inta pastāstīja, kā viņa, pārvarot kaunu par laicīgi neiegūto izglītību, saņēmās studijām universitātē un to laikā izveidoja iedarbīgas stratēģijas, kas viņai ļāva gan tikt galā ar mācību slodzi, gan turēties formā ēšanas un fiziskās slodzes ziņā, vienlaicīgi sagādājot sev piedzīvojumus, kas uzpilda baterijas.Pa šo laiku Inta ir ne tikai ieguvusi bakalaura izglītību psiholoģijā, bet arī ir ar izcilību veikusi pētījumu par piedošanas sev lomu, lai sieviete atgūtos pēc bērniņa zaudēšanas grūtniecības vai dzemdību laikā. Inta ir cilvēks, kuras garšīgie smiekli un sulīgā valoda sajūsmina visu mūsu komandu. Viņa ir mana iedvesma tajā, cik milzīgi resursi ir cilvēkā, lai pat prātam neaptverami grūtās situācijās, atrastu iespējas dzīvot ar prieku.Uzrāviena piedzīvojums, ko abas ar Intu pieminējām, ir iespēja satikt citus Cilvēkjaudas domubiedrus un piedzīvot, ko nozīmē Cilvēkjaudas praktiskā pieredze, kad ne tikai zini, kas jādara savā labā, bet tiešām to dari, pat ja iepriekš likās, ka nesanāks. Darīt to kopā ar citiem, kuri arī ir izlēmuši pacelt savu iekšējo resursu, spēka un draiva līmeni, ir krietni interesantāk un vieglāk. SARUNAS PIETURPUNKTI:5:31 Par spēju nepadoties un meklēt spēku dzīvot pēc bērna zaudēšanas, nenorakstot sevi un atrodot dzīvē prieku; Intas pētījums psiholoģijā par piedošanas sev lomu;22:45 Praktiski ieteikumi, kā nesabrukt pēc sāpīgiem dzīves sitieniem33:51 Pagrieziena punkts, kas palīdzēja uzsākt transformācijas ceļu uz savis pieņemšanu39:08 Kas Intai palīdzēja nepadoties pašnāvības domām un atrast jaunu jēgu dzīvei47:29 Kā palīdzēt līdzcilvēkiem komunicēt ar cilvēku, kas pārcietis zaudējumu; atbalsta iegūšanas vēstules paraugs1:03:01 Piemērs, kā piedabūt sevi darīt lietas, no kurām ir ļoti bail1:08:19 Kādas stratēģijas izmantot brīžos, kad nolaižas rokas1:11:30 “Izvēlies, kuru GRŪTIi tu gribi” koncepts1:19:34 Kādus reālus ieguvumus dod discpilīna un režīms; konkrēts dienas plāns1:30:26 Cik liela loma veiksmes stāstā ir atbalsta komandai1:36:44 Ko nozīmē atbildība pret sevi1:48:42 Intas līdzdalība sievietes spēku un prieku atjaunojošā piedzīvojumā par labāko vasaru, neskatoties uz ierobežojumiem

Par stratēģijām, kā uzturēt sevī spēku un motivāciju rīkoties, lai ceļā uz saviem mērķiem, nenodarītu sev pāri. Tas ir iespējams, kad VITALITĀTE IR TAVS DZĪVESVEIDS. Un nevis dzīvesveids, kas tevi ierobežo, garlaiko, bet gan sagādā prieku, ir interesants un paver iespējas sasniegt savus mērķus un baudīt dzīvi.Situācijās, kurās cilvēki sūdzas, ka viņiem trūkst aizraujošu mērķu un dzīve ir garlaicīga vai grūta, īstā problēma slēpjas iekšējo resursu pazeminātā līmenī. Izveidot sirsnīgas attiecības ar savu ķermeni, kurā jūties labi un par kuru priecājies, ir grūti. Bet vēl grūtāk ir dzīvot ar nogurumu, besi, aizkaitinājumu un vilšanos sevī vai dzīvē. Jo labāk mēs jūtamies savā ķermenī un izturamies pret to, kā pret savu sabiedroto, jo lielākas ir mūsu iespējas ne tikai skaidri zināt, ko mēs gribam, bet arī to darīt ar aizrautību, līdz saniedzam rezultātu.Uzrāviena piedzīvojums ir iespēja satikt citus Cilvēkjaudas domubiedrus un piedzīvot, ko nozīmē Cilvēkjaudas praktiskā pieredze, kad ne tikai zini, kas jādara savā labā, bet tiešām to dari, pat ja iepriekš likās, ka nesanāks. Darīt to kopā ar citiem, kuri arī ir izlēmuši pacelt savu iekšējo resursu, spēka un draiva līmeni, ir krietni interesantāk un vieglāk.  SARUNAS PIETURPUNKTI:4:02 Kuri faktori mūs bieži izsit no ceļa uz mērķi izveidot ilgtermiņa sirsnīgas attiecības ar savu ķermeni9:45 Kādu lomu rūpēs par sevi spēlē vainas izjūta un kas vajadzīgs, lai to mainītu14:35 Kā sevi piedabūt forši izturēties pret sevi, neskatoties uz šķēršļiem22:25 Plāns stratēģijām, kā uzturēt sevī spēku un motivāciju darīt to, kas ir grūti30:08 Kļūdas, no kurām ir iespējams izvairīties, ja esam laicīgi sagatavojušies38:34 Savu iekšējo resursu un enerģijas pārvaldīšana kā projektā42:15 Kas ir visu sieviešu ienaidnieks vārdā “perfektā sieviete”1:01:03 Kāpēc sievietes ļoti reti ir apmierinātas ar savu ķermeni un ko tas viņām maksā1:13:12 Kā nepareizā motivācija iznīcina iespējas sakārtot attiecības ar savu ķermeni vai sasniegt citus rezultātus1:18:05 Ko darīt tad, kad tevi neatbalsta savējie, bet gribi palielināt savu iespēju sasniegt mērķi1:33:43 Iespēja satikt daudzus lieliskus Cilvēkjaudas domubiedrus jaunajā “Uzrāviena piedzīvojumā”, kur piedzīvot, ko nozīmē Cilvēkjaudas praktiskā pieredze

Cilvēki, kuriem ir svarīgi sasniegt rezultātu un kuri intensīvi strādā, daudz ko dabū gatavu. Ik pa laikam tas notiek pārtērējot savai dzīves kvalitātei svarīgos iekšējos resursus hormonālā līmenī. Vēlāk cilvēks to izjūt kā veselības problēmas, motivācijas un aizrautības kritumu, pazeminātu imunitāti, draņķīgu garastāvokli, enerģijas trūkumu.Mūsu sabiedrībā, kolektīvos un ģimenēs ir vajadzīgi cilvēki, kuri dara daudz, kuri uzdrošinās, kuri nepadodas neveiksmju priekšā, kuriem pēc viena projekta jau interesē nākošais vai pat vairāki vienlaicīgi. Liela daļa Cilvēkjaudas auditorijas ir tieši tādi cilvēki jeb dzīvo vai strādā kopā ar šādiem cilvēkiem. Šajā sarunā lūdzu endokrinoloģijas profesori, dakteri Ilzi Konrādi pastāstīt, ko sasniegumu tipa cilvēkiem ir svarīgi saprast par savu enerģiju hormonālā līmenī, lai viņu aizrautība ar darbu un projektiem ir ilgtspējīga un drošāka.Šī ir jau trešā saruna ar dakteri Konrādi. Pirmajā sarunā daktere stāstīja, kā ceļā uz panākumiem nelaupīt sev radošumu, drosmi un veselību, kā arī iedeva praktiskas rekomendācijas, ko darīt tad, kad cilvēks strādā vai dzīvo ilgstoša stresa apstākļos. Otrajā sarunā daktere stāstīja par to, kā  nenovecot pirms laika un ko ņemt vērā attiecībā uz šķīvja filozofiju.Vairāk informācijas atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:06:07 Kas ir jāzina par dopamīnu un enerģijas atjaunošanos21:12 Kur veidojas un par ko atbild seratonīns, dopamīns un citi neirotransmiteri25:41 Kā sev palīdzēt periodos, kad ir liela slodze39:55 Dopamīna un kortizola riņķadancis41:11 Ar kādiem produktiem ir iespējams uzlabot zarnu veselību46:20 Plāns, kā dopamīna atkarīgajam iemācīties sevi pasargāt no nodarīšanas sev pāri53:06 Ko nozīmē un ko nenozīmē apūtināt smadzenes1:02:49 Svarīgākais par augšanas hormonu1:11:05 Kas ir tās kļūdas, no kurām vajadzētu piesargāties dopamīnistiem1:15:15 Kā profesore Ilze Konrāde rūpējas par savu atjaunošanos1:16:51 Kas ir cirkadiānais ritms1:20:40 Veselīgo našķu mīti un patiesība1:27:10 Kā līdzcilvēki var palīdzēt dopamīna atkarīgajiem nenoiet no ceļa

"Kāpēc ir grūti izmainīt savus ieradumus vai ķerties klāt grūtu lietu risināšanai? Kas šajā sakarā notiek mūsu smadzenēs?" Tādi bija mani jautājumi un tēma sarunā ar Edmundu Vanagu, kurš ir Latvijas Universitātes Psiholoģijas fakultātes pasniedzējs. Viņš veic pētniecisko darbu un specializējas kognitīvajā psiholoģijā, pēta cilvēku domāšanas procesus, emocijas un uzvedību.Edmunds pastāstīja gan to, kāpēc mums tas ir grūti, gan to, ko varam darīt, lai sev palīdzētu paaugstināt iespēju, ka cerētās pārmaiņas ieradumos izdosies ieviest savā dzīvē ilgstošam laikam. Ja tu esi cilvēks, kam patīk zinātniska pieeja tematam, kas ietverta viegli saprotamos vārdos, tad, klausoties Edmunda atbildes uz saņemtajiem jautājumiem, tas varētu izrādīties lietderīgi pavadīts laiks.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:00 Kas ir tas, ko cilvēkiem vajadzētu zināt par galvas smadzenēm 09:54 Traucējošie faktori no smadzeņu darbības viedokļa, kas liek šķēršļus mūsu produktivitātei 14:39 Kur ņemt enerģiju, kas vajadzīga pārmaiņu ieviešanai 22:53 Kā darbojas “vērtēšanas mehānisms”, un kā tas ietekmē mūsu emocijas 35:45 Kādas ir cilvēka prāta funkciju atšķirības dažādos vecuma posmos 40:03 Faktori, kas palīdz ceļā uz ieradumu maiņu 52:46 Personīgie piemēri, kā novērtēt savu progresu 1:00:15 Kuros brīžos gudri ir vērsties pie konkrētas jomas speciālistiem 1:03:01 Efektivitātes knifi no Edmunda Vanaga personīgās pieredzes 1:10:56 Kā plānot izmaiņas, lai no apkārtējiem panāktu sadarbību, nevis pretdarbību 1:14:11 Enerģijas bilances koncepcija 1:20:29 Pētījums uzmanības deficīta, hiperaktivitātes sindroma un epilepsijas  diagnostikas uzlabošanai 

Kad nesen jautāju mūsu auditorijai pastāstīt par tiem gadījumiem, kad izdevās ilgstoši sakārtot savas attiecības ar ēdienu, Mārtiņa Bidiņa vārds tikai pieminēts visbiežāk. Viņš ir uztura treneris, sertificēts Precision Nutrition programmā, 1. un 2. līmenī (par to vairāk sarunā). Viņš nav uztura speciālists, bet vairāk līdzinās trenerim, kas attīsta cilvēka spēju turēties uz veselīgas ēšanas ceļa, lai labi justos un izskatītos.Šajā sarunā Mārtiņš stāstīja par galvenajem iemesliem, kas rada tā saucamo "sienu", kad cilvēks cenšas uzlabot savas attiecības ar ēdienu un piedzīvo kārtējo neizdošanos, kuras dēļ atmet sev vai savam labsajūtas un veselības mērķim ar roku. Mārtiņš piedāvāja arī pavisam vienkāršus risinājumus, ko, ieviešot ikdienā, sanāk mazāk norauties ar ēšanu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:28 Ar ko atšķiras uztura treneris no uztura speciālista 10:50 Vai uztura trenerim Mārtiņam Bidiņam piemīt kādas vājības 15:19 Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēkiem ir grūti sakārtot attiecības ar ēdienu 27:24 Pēc kā var noteikt, ka cilvēks ir uzņēmis pārāk maz kaloriju 37:00 Atšķirība starp saliktajiem un vienkāršajiem ogļhidrātiem 40:43 Šķīvja anatomija 57:13 Kas ir tie faktori, kas cilvēkus apstādina, neļaujot sasniegt mērķi 1:12:32 Praktiski, vienkārši ieteikumi, kā sev noorganizēt pietiekami kvalitatīvu ēdienu 1:19:24 Mazie uzlabojumi, kurus cilvēki parasti nepamana, uzsākot veselīgāku ēšanu 1:24:46 Ko iesākt ar tuvo cilvēku pretestību, kad vēlies mainīt savus uztura paradumus 1:30:02 Kā pagatavot dārzeņus, kas garšos visiem 1:35:43 Kas ir jāmaina uzturā, ja intensīvi sporto; īpašs padoms veģetāriešiem un vegāniem 1:40:29 Virtuves ierīces, kuras vērts ieviest vieglākai un veselīgākai gatavošanai 1:55:07 Lietotņu un pārtikas iegādes vietu ieteikumi 

Lūdzu Kasparam Breidakam parādīt, kā izmantot improvizācijas mākslu tad, kad sarunbiedrs uzdod neērtus, kaitinošus vai sāpīgus jautājumus. Kaspars ir Dzīvesprieka skolas radītājs un  pasniedzējs, improvizācijas aktieris, Radio SWH rīta šova "Tik Tik Tik" balss un kopā ar sievu audzina meitiņu. Mani vienmēr patīkami pārsteidz Kaspara spēja runāt par būtisko un darīt to arī tad, kad citi pieraduma vai neērtības pēc no tā izvairītos. Kaspars pastāstīja arī par to, kas viņam palīdz būt radošam un ko viņš dara, lai saņemtā kritika viņam kļūst noderīga, nevis aptur viņu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:03:40 Improvizācija kā komunikācijas instruments11:40 Kā atbildēt uz absurdiem jautājumiem21:14 Kā reaģēt uz apkārtējo jautājumiem, kad viņi ir neizpratnē par taviem lēmumiem un izvēlēm27:24 Draudzība un atšķirīgas dzīves izvēles – kā veiksmīgi sarunāties un vai vienmēr ir nepieciešams sarunāties40:28 Ieteikumi, kā atbildēt uz jautājumu par darba algu pārrunās49:26 Improvizācijas triki, ko var izmantot, lai darba vietā ieviestu jaunas idejas58:21 Jautājums “Kad tad jums būs bērniņš?” – kā reaģēt un ko atbildēt01:03:41 Ieteikumi imunitātes stiprināšanai pret jūtīgiem un nepatīkamiem jautājumiem01:07:13 Paņēmieni, kā tikt galā ar diskomforta sajūtām01:16:21 Kā turpināt ticēt sev, saņemot kritiku01:27:44 Rīki, kā attīstīt radošumu un idejas īstenot dzīvē01:41:10 Satraukums pirms uzstāšanās un sajūtas pēc – kā ar to tikt galā

Viena no sfērām, kur ļoti noder savas cilvēkjaudas pielietošana, ir naudas pelnīšana ar savu profesionālo nodarbošanos. Uz sarunu aicināju HR podkāsta vadītāju Ilzi Medni, lai uzzinātu, kādas attīstības tendences viņa saskata cilvēkresursu jomā, kas jau tagad ietekmē vai drīzumā varētu ietekmēt darbinieku, vadītāju un darba devēju pelnītspēju. Jautāju viņai, ko katrs var darīt, lai uzturētu savu vērtību darba tirgū un biznesā.Ilze ne tikai veido HR podkāstu, bet ir arī līderības un karjeras koučs, tāpēc sarunā pievērsāmies arī lielākajām kļūdām, ko uzņēmumi, darbinieki un apmācību organizācijas pieļauj tad, kad izskata apmācību iespējas kolektīva attīstīšanai.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:28 Ko cilvēks zaudē, ja nezina 7:25 Kas ir galvenā prasme, kas šobrīd ir jāspēj katram cilvēkam 13:29 Ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas jaunajiem vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 16:38 Kā atrast savas stiprās puses 21:26 Kāds ir nākotnes vadītājs 28:20 Pozitīvie piemēri, kā uzņēmumu vadītāji ir izrādījuši rūpes par saviem darbiniekiem šajā saspringtajā laikā 36:30 Kādas ir lielākās kļūdas, ko pieļauj darba devējs un darba ņēmējs apmācību jomā 45:44 Rekomendācijas topošajam vadītājam 53:34 Ieteikumi un priekšnoteikumi, kā pelnīt vairāk 1:02:25 Ilzes Mednes personīgā pieredze un pieļautās kļūdas pašizaugsmes ceļā 1:13:22 Praktiski padomi, kā nopelnīt vairāk 

Lai vai cik gudrus mēs sevi iedomājamies esam, mēs tāpat esam pakļauti iespējai tikt apmuļķotiem, ja neesam uzmanīgi. Tāpēc šajā sarunā Juris Baltačs pievērsās viltus ziņu atpazīšanai, ceļot cilvēku medijpratību un iespēju pamanīt dezinformācijas stratēģijas, kas tiek izmantotas manipulācijām dažādos medijos. Juris Baltačs ir podkāsta “Svarīgās detaļas” vadītājs un aktīvi darbojas zinātnes un kritiskās domāšanas popularizēšanas projektā SkeptiCafe. Pirmā mūsu saruna ar Juri bija par par spēju argumentēt un prasmi tikt galā ar demagogiem.Sarunā Juris ieteica vērtīgus informācijas avotus, ko iesakām papētīt sīkāk. To uzskaitījumu atradīsi sarunas lapā.Sarunas tēmas ar laika norādēm:3:37 Kādus cilvēkus tehnoloģiju giganti spēj piemuļķot7:44 Kā strādā muļķību atsmaskošanas metodes9:55 1.metode Sensacionāli virsraksti14.17 2.metode Rezultātu interpretēšana18:55 3.metode Interešu konflikts26:28 4.metode Korelāciju un cēloņsakarību jaukšana 30:26 5.metode Nepietiekami liels paraugs33:27 6.metode Parauga reprezentativitāte35:34 7.metdode Kontrolgupas37:53 8.metode Aklie testi42:42 9.metode Selektīva datu pārbaude43:52 10.metode Neatkārtojami rezultāti48:59 Dezinformēšanas stratēģijas ar piemēriem1:10:39 Padomi un triki, kā gudri šķirot pieejamo informāciju1:51:24 Ko vēl var darīt, lai sabiedrība kļūtu izglītotāka1:55:24 Ar ko atšķiras skeptiķis no ciniķa

Šajā laikā, kad problēmu varētu būt vairāk nekā parasti, arī nogurums no ikdienas rutīnas ir lielāks. Došanās piedzīvojumos ir lieliskas zāles. Un tas nekas, ka šobrīd nekur tālu neaizbraukt. Kaut kādi piedzīvojumi joprojām ir pieejami arī valstī, kurā šobrīd esi, un pozitīvu uzrāvienu un lādiņu dod arī gatavošanās uz piedzīvojumiem, kuros varēsi doties, tikko pandēmijas ceļojumu ierobežojumi tiks atcelti. Šajā reizē iztaujāju profesionālus piedzīvojum-mīļus: alpīnistus un alpīnisma instruktorus Kristīni un Kristapu Liepiņus no Kalnu grupas, lai viņi dalītos savās zināšanās un pieredzes stāstos, kā piedzīvojumi kalnos var mainīt visdažādāko cilvēku iespējas, prasmes un pat ģimenes situāciju.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:14 Kas kopīgs piedzīvojumiem ar seksu 5:00 Kristīnes piemērs, kā no nulles izaugt līdz profesionālai alpīnistei 13:53 Iedvesmojoši piemēri, kā kalnos kāpšana ir izmainījusi cilvēku dzīves 27:07 Kā uzzināt, kurš alpīnisma novirziens ir tas, kas katram ir vispiemērotākais 30:44 Kalnos kāpēju vecuma diapazons; ar ko rēķināties bērnu vecākiem 42:38 Kurā brīdī kalnos kāpšanu jau var saukt par alpīnismu 44:43 Kas ir lielākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, dodoties uz kalniem 45:22 Profesionāļu ieteikumi, kā gatavoties kāpšanai kalnos un klintīs 55:34 Kā stiprināt savu ķermeni, lai tas būtu gatavs kalnos kāpšanai 1:02:10 Kā pārvarēt sevi un piedabūt uz darīšanu brīžos, kad gribas visam atmest ar roku 1:15:37 Kādus bioķīmiskos procesus cilvēka ķermenī veicina kāpšana kalnos 1:18:44 Vai palielināts ķermeņa svars var būt par apgrūtinājumu cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar alpīnismu 1:28:10 Kā profesionāļi gatavojas savām ekspedīcijām 1:32:53 Grenlandes piedzīvojums un izaicinājumi 

"Ko mēs, sievietes, nesaprotam par vīriešiem un ko vīrieši paši mēdz nesaprast par sevi?" bija viens no jautājumiem, kuru uzdevu Tēvu radio vadītājam Gatim Smidrovskim. Viņa atbilde pavēra tēmu par to, cik sarežģīta var būt vīrieša loma, ko no vīrieša prasa būšana par labu vīrieti, par labu tēvu un kādi ir viņa ieguvumi, neskatoties uz grūtībām šajā ceļā, kur daudz kas ir jāapgūst, jo vairs nevar paļauties tikai uz tām zināšanām un pieredzi, kas iegūtas savā bērnībā un no saviem vecākiem.Saites uz Gata pieminētajiem avotiem atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:2:50 Kā saprast teicienu “iesaistītie tēvi ir veiksmīgāki”6:30 Par ko sievietes neaizdomājas – kas ir tās lietas, ko mūsdienās sagaida no vīriešiem13:04 Gata Smidrovska poēma “Be a man they said”19:07 Kas ir pati svarīgākā lieta bērnu audzināšanā21:55 Ko vīriešiem pašiem par sevi ir grūti saprast35:23 Kā iepriekšējās ģimenes modelis ietekmē esošo38:03 Kāpēc vīrietim ir izdevīgi izrādīt savas jūtas41:35 Gata personīgā pieredze cīņā ar depresiju, kā tā izpaudās47:55 Kā dzīvē darbojas Piesaistes teorijas modeļi53:20 “Skarbie veči” un emocijas59:48 Kā zināšanas par bērnu emocionālo audzināšanu palīdz darba dzīvē1:03:46 Kādas tēmas tiek pasniegtas Tēvu biedrībā1:10:33 Par kādiem jautājumiem tiek runāts podkāstā Tēvu radio

Man patīk ķermeniska labsajūta un labs garastāvoklis. Un man nu nemaz negribas, ka mans ķermenis paliek stīvs, sakumpis, kusls, sāpošs vai ierūsējis. Lai labi jūtos un esmu vesela, ikdienas kustēšanās un vingrošana tajā ļoti palīdz. Tomēr, lai arī vingroju regulāri, man joprojām ikdienā ir grūti uz to saņemties. Zinu, ka tiem, kuri grib vingrot vai biežāk piedabūt sevi kustēties, bet vēl nav iesākuši, to izdarīt ir vēl grūtāk, tāpēc uz sarunu aicināju fitnesa treneri Niku Lindi, jo viņa par labsajūtu un veselīgu ķermeni stāsta tā, ka viņas teiktais palīdz, iesēžas prātā un pavelk uz tādu kustēšanos, kas ķermeni atbalsta un palīdz tam būt gan veselākam, gan skaistākam.Vairāk informācijas ir sarunas lapā. SARUNAS TĒMU PIETURPUNKTI:3:35 Ķermeņa asimetrijas ķēdīte, kas rodas sēdoša dzīvesveida rezultātā13:37 Ko nozīmē jēdziens – kontrolēta korsetes daļa un kā tādu iegūt26:27 Kā migrēna ir saistīta ar sēdošu dzīvesveidu34:41 “Enerģija pēc pieprasījuma” princips41:58 Tipiskākās atrunas, kādēļ cilvēki atliek kustēšanos43:06 Kāds ir minimālais fiziskās izkustēšanās laiks ikdienā, no kura būtu ieguvums51:41 Ieteikumi, kā pirmo reizi sporta zālē padarīt komfortablāku53:32 Kā atrast un nodefinēt pareizo motivāciju1:03:00 Indikatori, kā noteikt, vai ķermeņa pamatvajadzības tiek pietiekami apmierinātas1:17:30 Treneres Nikas Lindes personīgais, sarežģītais ceļš uz skaistu un veselīgu ķermeni1:33:36 Kādi ir plusi un mīnusi, ik dienas strādājot kopār ar dzīvesbiedru1:42:47 Kādas ir atšķirības starp sieviešu un vīriešu treniņu grupām1:47:13 Kontakti, kur meklēt informāciju par treniņiem un smelties iedvesmu fiziskajām aktivitātēm

Šoreiz piedāvāju tev noklausīties citādāku epizodi, kas ir veltīta īpaši sievietēm.  Šajā epizodē dzirdēsi vīriešu atbildes uz 14 jautājumiem par to, kā viņi skatās uz sievieti, kura ir ilgstoša partnere, un ko būtu vērts zināt ļoti daudzām sievietēm, lai vairāk pieņemtu pašām savu ķermeni un savu seksualitāti, lai mīlēšanās laikā biežāk ļautos procesam un to vairāk izbaudītu, nevis maltu sev pa galvu, ko gan negatīvu par viņu varētu domāt vīrietis.Ja kaut kas no šajā epizodē dzirdētā tev noderēja, mēs priecāsimies, ja pastāstīsi mums par to, jo tad sapratīsim, vai vēl kādreiz veidot šādas sarunas. Tevis rakstītais būs anonīms un to mums darīt zināmu vari šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:10:00 Kurai sievietes ķermeņa daļai tu vispirms pievērs uzmanību, kad skaties uz sievieti, kura tevi interesē?14:36 Vai sieviete tev kļūst mazāk iekārojama, ja viņai ir celulīts?19:22 Sievietes reizēm bremzē ar seksu savu laicīgi nenoskūto kāju dēļ, vai tas tev ir šķērslis22:20 Kāds ir tavs viedoklis par krūšu izmēru, lai tev būtu pieņemams savas sievietes izskats24:48 Kāds ir tavs viedoklis par partneres krūšu izskata pārmaiņām, gadiem ejot uz priekšu?29:47 Ja seksa laikā tu pamani sievietes rētas vai vizuālu ķermeņa defektu, piemēram, no operācijām, traumām, strijas, vai tas tev nosit apetīti uz mīlēšanos?34:23 Ko tu gūsti vai zaudē, ja ar partneri mīlējies pie apgaismojuma?40:11 Kāda ir tava attieksme vai iemesls, ja gribi, lai sievietei seksa laikā paliek kaut kas uzģērbts?45:28 Ja tu savai sievietei, kas ir ilgstoša partnere, atsaki seksu, cik bieži tas ir partneres izskata dēļ?49:45 Kāda ir tava reakcija jeb attieksme pret savu sievieti, kad viņa sportojot ir sasvīdusi (sievietes pašas nereti domā, ka tad ir pretīgas)55:53 Vai sievietes vērtība tavās acīs krītas, ja viņa pasaka, ko vēlas seksā?59:54 Kāda ir tava attieksme tad, ja sieviete seksā ar partneri, arī pati sevi uzbudina?1:04:08 Kāda ir tava reakcija, kad mīļotā sieviete negatīvi izsakās par savu kermeni un tā izskatu?1:09:57 Vai ir vēl kaut kas ko tu vēlies pateikt sievietēm par viņu seksualitāti?

Saruna par to, lai varam labāk saprast savu tumšo pusi un iemācīties ar to sadzīvot. Patīk mums tas vai nē, bet katram no mums ir tas, ko bieži sauc par Ēnu - tās savas īpašības un izpausmes, ko mēs no citiem un arī no sevis labprāt noslēptu. Vienīgi, kā teica mācītājs, atsaucoties uz Jungu, tad, kad mēs kaunāmies un glabājam prom no acīm un no apziņas savu Ēnas pusi, mēs riskējam iestigt pliekanā dzīvē, pieaugošā neapmierinātībā ar sevi vai citiem un to, ka sev nolaupām to prieku, kurš mums ir iespējams, kad ne tikai iepazīstam sevi, bet iemācāmies sevī iemīlēt arī to, ko sevī iemīlēt ir grūti. Darbs ar Ēnu ir daļa no ceļa uz pilnvērtīgu dzīvi.Ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:2:29 Ko mūsdienās saprot ar jēdzienu “cilvēka ēna”11:15 Induļa Paiča personīgais piemērs darbā ar savu ēnu15:30 Kur rodas samežģījumi ēnas konceptā20:59 Kā savas ēnas puses neapzināšanās traucē atrast savu dzīves aicinājumu un tam sekot28:30 Vērtējumi, kurus esam pārņēmuši, un kāpēc ir vērts no tiem atbrīvoties32.29 Ko nozīmē savas ēnas integrācija un kā to paveikt44:30 Kāpēc bailes no soda mazina mūsu spēju atzīt savu ēnas pusi55:00 Kā rīkoties, lai mūsu attiecības ar bailēm būtu pēc iespējas veselīgākas1:01:25 Kas ir tā elle, no kā mēs reāli baidāmies un tāpēc nerīkojamies sev par labu1:17:30 Lielās un mazās ēnas – vai ir iespējama tāda gradācija1:29:47 Veids, kā sākt darbu ar savu ēnu un sevi iepazīt1:28:30 Pieeja, kā sevi pieņemt un iemīlēt1:38:44 Avoti, kuros meklēt informāciju par darbu ar ēnu

Dr. Sandra Vestermane šajā sarunā pievērsās ne tikai bailēm, bet arī baudas un atalgojuma sistēmai. Viņa izskaidroja, kas ir ātrās un lēnās bailes, kāda ir to ietekme uz imūnsistēmu un kā no sava ķermeņa saprast, ka esam apspieduši bailes, bet tās nav nekaitīgas. Daktere iedeva noderīgus jautājumus, ar kuru palīdzību varam bailēs atrast iespējas. Sarunas laikā Dr.Vestermane parādīja, kā pat ierobežotā situācijā mēs varam sev sagādāt interesantāku dzīvi, un kāpēc vajag izvairīties no prāta dīkstāves, ja negribam nokļūt situācijā, kas mums nav izdevīga.Vairāk informācijas sarunas lapāSARUNAS PIETURPUNKTI:3:11 Kas ir bailes un kāpēc tās ir vajadzīgas; ātrās un lēnās bailes10:53 Ķermeņa signāli, kas liecina, ka, iespējams, esam apspieduši kādas savas bailes12:41 Jautājumi, kurus ir vērts sev uzdot, lai iemācītos bailes izmantot savā labā14:53 Kā gudri izturēties pret dusmīgiem un aizkaitinātiem cilvēkiem20:39 Kāds ir paškompetents un pašregulēties spējīgs cilvēks28:00 Kā darbojas baudas un atalgojuma sistēma, un kā to pielāgot esošajai situācijai37:13 Ieteikumi, kā šķirot apkārtējo informāciju, kuru ielaist savā personīgajā telpā40:15 Dr.Vestermanes rekomendācijas, kā mazināt sabiedrības bailes kopumā44:52 Kādi ieguvumi rodas, ja pamainām skatpunktu uz savām problēmām48:07 Praktiski piemēri, kā savu dzīvi padarīt interesantāku59:07 Imunitātes saistība ar stresa līmeni1:13:29 Kādi pozitīvi efekti notiek mūsu ķermenī, kad pievēršamies apzinātai elpošanai1:21:16 Ieteikumi, kā izmantot dažādas viedierīces jeb gadžetus sava stresa pārvaldīšanā1:30:13 Kas notiek, ja baiļu situācijā smadzenes atrodas dīkstāves stāvoklī1:38:46 Kur meklēt Dr.Vestermanes lekcijas

Cilvēkjaudā ir bijušas vairākas sarunas ar ārstiem un speciālistiem par to, cik liela nozīme mūsu veselībā ir tam, ko ēdam. Jautājums ir, kā ikdienā nodrošināt to, lai pašiem un ģimenei izdotos paēst savlaicīgi, pēc iespējas veselīgi, un pavisam noteikti - garšīgi, ņemot vērā, ka laika bieži vien ir maz, arī enerģijas ikdienas skrējienā reizēm pietrūkst, turklāt gribas, lai ēdienam atvēlētais budžets ir saprātīgs. Par risinājumiem šai situācijai runāju ar Annu Birmani jeb Annu Pannu, kura savu aktīvo karjeru svētku kūku cepšanā un gardumu meistarklašu vadīšanā ir papildinājusi ar cilvēku izglītošanu par savlaicīgu maltīšu gatavošanu, lai arī ģimene, kurā ir vairāki cilvēki, var ēst veselīgāk, tērēt tam mazāk laika un naudas un būt priecīgi par to, ka ēdiens garšo.Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda62SARUNAS PIETURPUNKTI:4:35 Kādas karjeras pārmaiņas pēdējā laikā piedzīvojusi Anna Birmane jeb Anna Panna6:53 Kas ir “kastīšu karaļvalsts” princips ledusskapī11:04 Kā Annas ģimenē notiek “meal prep”, jeb ēdiena sagatavošana ilgākam laikam16:05 Kuri ir tie virtuves rīki un iekārtas jeb “gadžeti”, kas atvieglo dzīvi30:50 Triki, kā nepārtērēt pārtikai veltīto budžetu, un kur izdevīgāk iepirkties36:42 Kā iesaistīt bērnus virtuves darbiņos un radināt pie veselīgākas ēšanas40:48 Veids, kā organizēt virtuvi, lai arī parējie ģimenes locekļi tajā spētu orientēties44:10 Dažādi risinājumi maltīšu sagatavošanai izbraucieniem52:18 Kas ir Apzinātās virtuves grupa57:55 Kā sabalansēt garšas, lai vienkāršu ēdienu padarītu interesantu un bagātīgu1:02:40 Pieeja, kā gudri mainīt attiecības ar ēdienu

Mūsu ķermenis visu laiku pārbūvē pats sevi. Un lai tiktu pie kvalitatīva rezultāta – stiprākas veselības, labāka garastāvokļa un spēka, ķermenim ir vajadzīgi kvalitatīvi būvmateriāli, turklāt tas ir jāpasargā no tā, kas pārbūves procesiem traucē. Dr Antra Briede ir ārste interniste un ortomolekulārās medicīnas speciāliste. Es viņu iztaujāju par to, kā cilvēka trakajā ikdienā, kur stresa netrūkst, spēt sev sagādāt gana daudz enerģijas, palīdzēt ķermenim būt veselam un nodrošināt to arī savai ģimenei. Šo sarunu mēs ierakstījām divas reizes. Pēc tās pirmā ieraksta konstatējām, ka kaut kas bija sagājis šķērsām ar ieraksta skaņu. Es pati pēc pirmās sarunas uzreiz veicu uzlabojumus mūsu ģimenes ēdienkartē, lai arī pirms tam ēdām veselīgi. Un kamēr nebijām tikuši pie atkārtotā sarunas ieraksta ar dakteri Briedi, es pārdzīvoju, ka man nav šīs sarunas, ko parādīt citiem cilvēkiem, jo dakteres teikto atkārtoju saviem draugiem, paziņām un klientiem pa labi un pa kreisi. Manuprāt, šī ir saruna, kuras saturu nav prātīgi nezināt un nelikt lietā.Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda61SARUNAS PIETURPUNKTI:03:10 Kas ir funkcionālā medicīna, un tās pieeja meklējot iespējamos slimību cēloņus10:12 Uzturvielu nozīme mūsu ķermeņa atjaunošanās procesos, un kas ietekmē uzturvielu uzsūkšanos organismā21:01 Kas varētu liecināt par slēptiem iekaisumu procesiem ķermenī24:12 Infekcija un iekaisums – ar ko tie atšķiras28:50 Ko mūsu ķermenim ilgtermiņā nodara neredzams iekaisums34:00 Migrēna un ieteikumi, kā to risināt37:03 Stress kā lielākais uzturvielu patērētājs – kā tas ietekmē mūsu ķermeni un kāds dienas ritms mums var palīdzēt47:19 Novecošanās procesi un toksīnu ietekme uz mūsu veselību54:11 Autoimūnie procesi ķermenī, un kāpēc ir būtiski rūpēties par savu imunitāti laicīgi04:36 Depresija no funkcionālās medicīnas skatu punkta15:10 Kādos gadījumos un kā lietot vitamīnus, un kad tie nav nepieciešami21:00 Kā ģenētiskās analīzes var noderēt, lai laicīgi parūpētos par savu veselību

Šajā sarunā ar ārstu psihoterapeitu Artūru Miksonu runājām par pašdisciplīnas grūtībām un kāda ir to saistība ar nepieciešamību pēc atpūtas.Vairāk informācijas par dakteri Miksonu un saites uz iepriekšējām Cilvēkjaudas epizodēm ar viņu ir sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI:2:40 Pašdisciplīna un prokrastinēšana (darāmā atlikšana), emocionālo faktoru ietekme.12:41 Kā saprast, kad cilvēkam ir problēmas ar disciplīnu, un kad ir nepieciešama atpūta.17:20 Ar ko atšķiras paša gribēta disciplīna no citu uzspiestas.31:00 Kādēļ ir tik grūti iedot sev atļauju atpūsties, pagātnes mantojums.44:00 Kritiens pēc pirmajiem panākumiem – kā tikt galā ar vilšanos.55:57 Kādas reakcijas var sagaidīt no apkārtējiem, ja sāc mainīt “sistēmu”.1:07:50 Kā mēs paši bendējam attiecības ar līdzcilvēkiem, ja neprotam laicīgi par sevi parūpēties.1:10:10 Veselīgas pašapziņas saistība ar pašdisciplīnu.

Aktrises un runas mākslas pasniedzējas Zanes Daudziņas balss ir ļoti krāsaina, un viņai ir milzu zināšanas par to, kā mēs katrs varam prasmīgāk izmantot šo lielisko instrumentu - savu balsi. Šajā sarunā Zane pastāstīja, kas viņai palīdz būt foršā formā (pat trakajā covid laikā), par būtisko, kas jāsaprot par savu balsi un tās iedarbību uz citiem, kā arī to, kā palīdzēt sev būt tādā fiziskā un psihiskā stāvoklī, lai uzstāšanās cilvēku priekšā (arī tad, ja tas būtu darba sapulcē) palīdz sasniegt cerēto rezultātu.Zane ir ne tikai teātra un kino aktrise, bet arī pasniedzēja gan Latvijas Kultūras akadēmijā, kur strādā ar topošajiem aktieriem, gan arī vada seminārus interesentiem un konsultē profesionāļus tajā, kā prasmīgāk izmantot savu balsi, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda59SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:4:15 Kas pamudināja Zani iemācīties tik labi apieties ar balsi kā izteiksmes instrumentu6:55 Kādu lomu aktrises Zanes Daudziņas dzīvē spēlē humors10:55 Kā organizēt savu dienu, sadzīvi un “galvu”, lai neiekristu bailēs un šaubās par sevi17:30 Personīgie rituāli ķermenim un garam dienas un nedēļas griezumā29:49 Praktiski paņēmieni, kā sagatavoties un noskaņoties pirms atbildīgām situācijām publikas priekšā47:43 Balss kā viens no intīmākajiem izteiksmes veidiem56:00 Piemēri, kā mēs pārmantojam runas veidu un balss intonāciju no saviem tuvākajiem; vai un kā to ir iespējams mainīt1:08 Kā sevi veiksmīgi pozicionēt auditorijas priekšā, izplatītākās kļūdas1:14 Cik vērtīgs ir “Ko par mani padomās” mantojums1:22:30 Vai var izvēlēties – kā es gribu skanēt1:36:50 Kā apzināties savus resursus un netērēt tos bezjēdzīgi1:39:40 Triki, kā saglabāt savu pašapziņu neveiklā situācijā

Ceļā uz sava aicinājuma atrašanu ir daudz šķēršļu un tas nav viegls. Bet vēl grūtāk ir turpināt dzīvot pa vecam, kad neapmierinātība ar savu dzīvi vai vilšanās sevī arvien pieaug. Pēc pirmās sarunas ar Induli Paiču par to, kā atrast savu aicinājumu, mēs saņēmām daudz jautājumu par to, kā tikt pāri ierobežojumiem, kuri traucē. Indulis tos atbildēja tiešraides laikā mūsu Facebook lapā. Tēmas bija par naudu, spēju atpūsties, kā runāt ar partneri, no kura pietrūkst sapratnes vai atbalsta, un kā atbalstīt pašiem sevi, kad tas, kā dzīvo, tev vairs neder, bet, ko gribi vietā, vēl nezini. Ja tēma par savu aicinājuma atrašanu un drosmi iet uz saviem mērķiem tev ir svarīga, tad tev varētu noderēt arī Cilvēkjaudas pirmā epizode šajā gadā par to, kā atrast mērķus, kas tevi aizrauj, un spēt uz tiem virzīties, lai vai kāda būtu tavas dzīves situācija. Vairāk informācijas ir sarunas lapā. Sarunas pieturpunkti:1:56 Kā atšķirt hobiju no aicinājuma, kas ir “pain point”.7:25 Vai ir iespējams nodoties aicinājumam, esot finansiālās grūtībās; sabiedrības atbildība.15:20 Kur meklēt pārliecību par sevi un savām idejām.20:12 Kas patiesībā ir stiprs cilvēks; konkurence ģimenē, upura loma.28:22 Kā nepazaudēt vienam otru, abiem attīstoties.37:55 Ko iesākt ar frustrāciju, ja ir nesakritība starp to, kāds esi, un to, kāds vēlies būt.49:16 Kā nokāpt no vientulības ceļa un spēt atvērties attiecību veidošanai.55:32 Ģimenes nozīme; vai bērni cieš, piedzīvojot savu vecāku šķiršanos.1:05:13 Kā tikt galā ar divējādām sajūtām par saviem pieņemtajiem lēmumiem, kas sāpinājuši citus cilvēkus.1:10:02 Vai cilvēkam obligāti ir vajadzīgs aicinājums.1:17:03 Garīgās attīstības stadijas un viltus garīgums – kur šeit ir bīstamība.1:28:53 Ieteikumi pārmaiņu periodam.

Šajā epizodē par iespējām:1) kā pārvarēt neziņas “miglu”, lai ieraugi, ko tu patiesībā gribi;2) kā saskatīt risinājumus drosmei iet pat uz tādu mērķi, kas sākumā šķiet nereāls;3) kā spēt reāli rīkoties un būt par ieguvēju pat situācijā, kurā ir sajūta, ka tagad nevari atļauties savam mērķim pievērsties.Psihiatrs un filozofs Viktors Frankls rakstīja: “Ne jau apstākļi padara mūsu dzīvi neciešamu, bet gan JĒGAS un MĒRĶU trūkums.” Šajā epizodē piedāvāju risinājumus, kā izkļūt no tāda trūkuma stāvokļa.Epizodē minēju, ka tev uz neilgu laiku vēl ir iespēja noskatīties bezmaksas lekciju par vēl citiem 3 iedarbīgiem risinājumiem, lai ikdienā jūties labi un spēj virzīties uz savu mērķiem. Pieteikšanās uz šo lekciju ir šeit.Un, ja vēlies KĻŪT PAR LIELISKU KOMANDU SEV, tad te ir informācija par mūsu atbalsta un rīcības programmu.Epizodē minētos informācijas avotus atradīsi šajā lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:9:56 Kuri ir tie brīži, kad ir patīkami dzīvot un sirds gavilē?16:30 Drosme un māksla ievēlēties.22.20 Kuri ir tie ieguvumi tad, ja nospraustais mērķis tomēr netiek sasniegts?24:10 "Pienākuma pēc" pret "prikola pēc". 43:43 Risinājumi tiem, kuriem nav konkrētu sapņu un mērķu.44:39 Risinājums tiem, kuriem viņu mērķis šķiet nereāls.56:55 Kas praktiski palīdz, je esi nonācis pagrimuma punktā.1:04:08 Kā apspēlēt "nav laika" un "nav naudas" ienaidniekus jeb bullshit alert.1:14:38 Kādas iespējas zaudē tā saucamie "visziņi".1:18:55 Kā būt sev vislabākajai komandai.1:29:39 Attieksme, kas palīdz darīt šodien.1:32:40 Ko iesākt brīdī, kad smadzenes “aiziet ciet".

Arvien biežāk uzzinu par gadījumiem, kad cilvēks ir cietis dēļ kādas personas, kam ir pastiprinātas narcisisma iezīmes. Visbiežāk tas ir personīgajās attiecībās, jo sabiedrībā narcisi sevi citiem parāda kā gandrīz vai perfektus cilvēkus. Bet mēdz arī gadīties, ka saskarsme ar narcisu ir notikusi darba vietā vai draugu lokā. Par narcisiem un toksiskiem cilvēkiem izjautāju Pēteri Sičevu, kas ir praktiskais psihologs, sistēmiskais un strukturālais koučs, kā arī centra “Labas attiecības” dibinātājs.Ja mēs spējam laicīgi atpazīt narcisistisku cilvēku vai toksisku cilvēku, tad mums ir iespēja pagūt sevi pasargāt no pārliekas enerģijas, laika un iespēju zaudēšanas, kas notiek šādai saskarsmei turpinoties.Pētera Sičeva kontaktinformāciju atradīsi sarunas lapā: ugunsskola.lv/cilvekjauda56ŠĪS SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:02:28 Ko cilvēks zaudē, ja laikus neapjauš, ka viņam ir darīšana ar narcisu05:56 Kas ir tā pamatsajūta, ko narciss cenšas iedvest apkārtējiem07.42 Narcisa definīcija, raksturojums, paveidi un pazīmes20:00 Pēc kādiem kritērijiem narciss izvēlas sev partneri25:35 “Izsistais logs” jeb stratēģija, kā pārstāt būt par narcisa upuri35:45 Nelabvēlīgie un apgrieztie narcisi – kādas ir šo divu tipu atšķirības41:35 Kāda bērnības pieredze cilvēku padara par nelabvēlīgo jeb ļaundabīgo narcisu47:06 Kuram dzimumam vairāk ir novērotas narcisisma iezīmes, un kā nesajaukt narcisus ar histēriķiem53:10 Kas veido cilvēka rakstura īpašības un personības iezīmes57:55 Vai ir iespējama normāla kopdzīve ar narcisu, un kā sev palīdzēt, ja esi šādās attiecībās1:09:18 Kādas sajūtas rodas ķermenī pēc sarunas ar narcisu, un kā pēc šādas saskarsmes atgūt savus resursus1:12:34 Praktisks paņēmiens, kā sagatavoties uz sarunu ar narcistisku vai toksisku cilvēku

No pieredzes zinu, ka pārliecība par sevi un veselīgs pašvērtējums ir atslēgas uz daudziem rezultātiem - piemēram, labāku atalgojumu, lielāku cieņu no citiem, jaunu iespēju iegūšanu u.c. Tāpēc šajā sarunā jautāju:- Kā cilvēks, kurš grib dzīvē sasniegt ko vairāk vai justies par sevi brīvāk, var stiprināt savu pašapziņu jeb pārliecību par sevi?- Kā justies labi par to, kas esi, un nekautrēties par to, kas tev vajadzīgs?- Kā neļauties provokācijām, kad vainas sajūta vai kauns par izgāšanos traucē rūpēties par sevi vai atteikties no tā, kas tev prasmīgi uzspiests?Un Agnese Orupe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, šajā sarunā parāda visdažādākās iespējas, kā cilvēki var celt savu pašapziņu un prasmīgāk rūpēties par savām vajadzībām. Ļoti vērtīgs ir viņas skaidrojums par pieciem "vitamīniem, kas palīdz uzturēt dzīves kvalitāti jeb mūsu pamatvajadzības.Šī ir mana trešā saruna ar Agnesi. Pirmā bija par KBT pieeju problēmu risināšanā. Bet otrā - par prasmi palīdzēt sev, kad dusmas un nesavaldība kļūst traucējošas.Iesaku izpētīt Agneses ieteiktos informācijas avotus šeit, jo tie noderēs ceļā uz veselīgāku attieksmi pret sevi un savu vērtību.Šīs sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:00:03:21 Ko sevī ietver vārdi pašvērtējums un pašapziņa00:06:37 Iemesli zemam pašvērtējumam00:11:08 Kas rada sajūtu, ka netiek realizēts savs potenciāls00:14:07 Kāpēc nav izdevīgi lasīt citu domas un tulkot bezvārdu komunikāciju00:24:56 Kas traucē paust savas vajadzības un klātesošā vainas sajūta00:35:14 Kā mūsu pašvērtējumu ietekmē zaudējums un ieteikumi, kas šādā situācijā varētu palīdzēt00:50:09 Cik būtiska ir piederības sajūta un kā mūsu domāšana liek šķēršļus, lai savu atbalsta grupu iegūtu00:46:45 Kā kompetences izjūta var palīdzēt celt pašvērtējumu un kā kompetenci vislabāk attīstīt00:55:10 Netaisnīga sevis salīdzināšana – kā tā ietekmē mūsu pašvērtējumu un ieteikumi, kas var palīdzēt adekvātai sevis novērtēšanai01:11:03 Kā reizēs, kad ir izgāšanās sajūta, noturēt savu pašvērtējumu01:13:25 Pašvērtējums un mūsu identitāte jeb dažādās lomas dzīvē01:18:18 Pieci vitamīni, kas palīdz uzturēt dzīves kvalitāti jeb mūsu pamatvajadzības01:23:42 Kā mūsu dzīves kvalitāti ietekmē robežu novilkšana vai gluži otrādi robežu trūkums01:35:52 Vīrieša pašvērtējums un vēsturiskais konteksts – kāpēc ir būtiski to ņemt vērā01:41:14 Pagātnes rēgi – kas tie ir un ko ar tiem darīt01:50:56 Ko darīt, ja pašvērtējumu ietekmējusi traumatiska pieredze

Ar kardiologu dr. Robertu Federu biju plānojusi runāt par to, ko varam darīt, lai mūsu katra sirds darbojas jaudīgi un ilgi. Par to runājām, taču sarunu papildu bagātināja ārsta stāsti par viņa medicīnas studijām un rezidentūras laiku Vācijā. Kad klausījos viņa pieredzi, man bija sajūta - bāc, ja mēs katrs vai vismaz vairums, arī - bankas darbinieki, pārdevēji, ierēdņi, uzņēmēji un visi citi, pieietu savam darbam ar tik atbildīgu un iejūtīgu attieksmi, ka mums ļoti rūp tie cilvēki, kurus apkalpojam un ar kuriem sadarbojamies. Tā būtu krietni labāka pasaule un ikdienas realitāte. Es ticu, ka tas ir iespējams. Un šī iespēja sākas ar pašu. Ar mani. Ar tevi.Un tad mani ļoti pozitīvā veidā pārsteidza daktera novērojumi par cilvēku psiho-emocionālajiem un ekonomiskajiem dzīves apstākļiem, kas ietekmē veselību, un ko savā labā varam darīt arī šajā sakarā.Man ir aizdomas, ka šī varētu būt viena no tām sarunām, par kurām cilvēki mums nereti raksta: "Zini, man likās, ka es varu paredzēt, kā šī saruna virzīsies un ko ārsts tev teiks, bet tad mani ieguvumi izrādījās pavisam citādi un vēl vērtīgāki, nekā es tos sākotnēji iedomājos."Dr. Roberts Feders ir studējis medicīnu Rīgas Stradiņa Universitātē un Charité Universitātē Berlīnē. Savu  kardioloģijas un internās medicīnas rezidentūru pilnībā izgājis Vācijā, strādājis Charité Universitātes klīnikā, Deutsches Herzzentrum Berlin un Vivantes klīnikā Berlīnē. Šobrīd viņš vada Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas privātpraksi. Ārstam ir pieredze darbā, sākot ar veseliem līdz pat pacientiem ar terminālām sirds/plaušu saslimšanām, pēc sirds/plaušu transplantācijas, pēc "mākslīgās sirds" jeb VAD implantācijas, kā arī plaša spektra iekšķīgo saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.ŠĪS SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:00:02:33 Ko devusi uzkrātā pieredze, strādājot Vācijas klīnikās00:07:23 Izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas, uzsākot studijas medicīnā00:09:50 Ārsts no ne-ārstu ģimenes - kā pierast pie nepatīkamiem skatiem00:13:52 Pieredze, kā tikt galā ar psiholoģiskiem un emocionāliem izaicinājumiem medicīnas studiju laikā00:18:50 Ko un kā ārstam der mācīties no mentoriem ikdienas darbā00:27:46 Kas patiesībā ir dzīves kvalitāte un kā spēt to novērtēt00:33:21 Kā, neapzinoties lietu nozīmi, mēs nodarām pāri savai sirdij00:35:42 Smēķēšana kā viens no riska faktoriem sirds saslimšanām00:39:20 Kardiovaskulārie riska faktori, kuri sākotnēji nav pamanāmi, un kāpēc tas ir bīstami00:45:19 Smēķēšana un pretapaugļošanās tabletes – kas šajā kombinācijā ir bīstams00:50:29 Veģetatīvās distonijas aizdomas - ieteikumi, ko papildus pārbaudīt, lai neradītu briesmas savai sirdij00:59:49 Reti saprastie faktori, kas ietekmē mūsu psiho-emocionālo un sirds veselību01:08:06 Ieteikumi, kā mazināt savu trauksmi, nedrošību un stresu01:16:39 Cik būtiska ir sporta nozīme sirds veselībā, un kā saglabāt līdzsvaru veselīga dzīvesveida piekopšanā01:23:37 Kas ārstu motivēja atgriezties Latvijā un izveidot savu kardioloģijas privātpraksi01:34:57 Kādas pārbaudes ir vērts veikt, lai laikus parūpētos par savu sirds veselību, un ieteikumi psihoemocionālajai veselībai

Juris Baltačs ir podkāsta “Svarīgās detaļas” vadītājs un aktīvi darbojas zinātnes un kritiskās domāšanas popularizēšanas projektā SkeptiCafe. Zinot Jura pieredzi debatēs un spēju kritiski izvērtēt informāciju, aicināju viņu uz sarunu par spēju argumentēt un prasmi tikt galā ar demagogiem, kas sagroza otra teiktos vārdus.(Piebilde: intervējot Juri, mana balss skan drīzāk kā nebalss, bet, ņemot vērā, ka tad, kad es zaudēju savu ierasto balss skanējumu, tad tas parasti ir uz ilgu laiku, man negribējās šo interviju atlikt, tāpēc, ja tev šoreiz traucē manas balss skaņa, tad patin sarunu uz priekšu pāri manam jautājumam un klausies tikai Jura atbildes).Šajā sarunā Juris izskaidroja virkni loģikas kļūdu un retorikas triku, lai, tos atpazīstot, cilvēkiem ir vieglāk komunicēt ar otru pusi, īpaši, ja viņus mēģina "aptīt ap pirkstu".Šai epizodei ir ļoti detalizēts laika pieturpunktu un tēmu uzskaitījums, lai, vajadzības gadījumā, viegli vari atrast konkrēto vietu, kur izskaidrots attiecīgais paņēmiens.Sarunas laikā Juris ieteica ļoti daudz un vērtīgus informācijas avotus, ko iesakām papētīt sīkāk. Saites uz tiem atradīsi šeit, sarunas lapā.Šīs sarunas pieturpunkti ar laika norādēm: 00:02:13 Kas ir demagogs un kādi ir viņa rīcības motīvi00:04:33 Loģikas kļūdas kā metode, lai atpazītu demagogus00:12:51 Kā ar mums var manipulēt, ja nepārzinām loģikas kļūdas00:15:30 Ad hominem jeb loģikas kļūda, kad uzbrūk cilvēka personībai nevis argumentiem00:17:50 Kā noturēt savu pārliecību, sastopoties ar demagoga izteikumiem00:23:00 Ko nozīmē būt vienā komandā, komunicējot darba vidē, kur novērojamas loģikas kļūdas00:27:59 Viltus dilemma kā manipulācija, ka viss ir vai nu balts vai melns00:32:00 Ko nozīmē slidenā nogāze, un kā otra emociju atzīšana palīdz sarunāties00:34:50 Kā loģikas kļūda atsaukšanās uz popularitāti, tradīciju vai autoritāti traucē uzņēmumos ieviest pārmaiņas un attīstīties un kā to mainīt00:48:04 Kā labāk pieņemt savu lēmumu, ja apkārt visi tā dara, jo visi tā dara00:52:25 Ar ko atšķiras loģikas kļūdas no retorikas trikiem un kā tos izmanto manipulācijai00:57:00 Kāpēc lietas, kas notiek viena pēc otras, var arī nebūt cēloņsakarības un kā to pamanīt jeb post hoc, ergo propter hoc01:00:46 Kā informācijas uztveri ietekmē mūsu pieņēmumi jeb intuīcijas kļūda, un kā pieņemt lēmumus nenoteiktības apstākļos01:05:00 Manipulēšana, sarunā izmantojot savstarpēji nesaistītus faktus, un kā šādā situācijā rīkoties jeb sarkanā siļķe01:10:20 Kas notiek, ja arguments tiek izkropļots ar citu tā paša argumenta versiju jeb salmu vīrs01:14:00 Kāpēc ir vērts uzticēties ekspertiem un zinātniekiem, saglabājot kritisku domāšanu01:19:22 Ieguvumi meklējot pierādījums tam, ka man varbūt nav taisnība01:26:24 Sarkanie signāli, kas liecina, ka tiek izmantoti nekorekti komunikācijas paņēmieni

Cilvēki mums bieži lūdz vairāk informācijas par to, kas viņiem palīdzētu labāk koncentrēties un darīt darbu, kas prasa daudz uzmanības, jo ir sajūta, ka darāmie darbi un gan ārējie, gan iekšējie uzmanības novērsēji cilvēku rausta uz visām pusēm. Tāpēc uz sarunu aicināju uzmanības treneri Oskaru Grīsli, kurš pastāstīja, kā uzlabot savu spēju noturēt uzmanību un fokusēties, kā arī par to, kas mums palīdz un kas traucē būt radošākiem.Oskars Grīslis vada Intelekta attīstības centru, kas ir pirmais centrs Baltijā, kurā neirobioloģiskās atgriezeniskās saites metode tiek izmantota apmācību procesā.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.Šīs sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:2:00 Personības krīze, kas lika atgriezties pie savām interesēm4:28 Pārmaiņas, ko rada spējas noturēt uzmanību trenēšana, un faktori, kas šīs spējas ietekmē8:17 Koncentrēšanās spēja un domāšana – ar ko tās atšķiras un kā tās aktivizēt12:23 Kā izpaužas kontrolēta emocionālā izlāde un ko tā dod38:46 Trīs pamatlietas, kurām sekot līdzi ikdienā, lai uzturētu psihisko un fizisko veselību46:27 Kā panākt kvalitatīvu miegu50:04 Smadzeņu viļņu darbības principi55:50 Ieteikumi, kā sasniegt savu “labāko stāvokli” pirms svarīgām sarunām1:01:51 Ko darīt, ja esam iekļuvuši neveiklās situācijās1:08:22 Kādas kļūdas pieļaujam mēs – pieaugušie, audzinot savus bērnus1:17:42 Kādi ir digitālā patēriņa noteikumi bērniem Oskara Grīšļa ģimenē1:23:21 Kuras ir tās kognitīvās spējas, kuras cilvēkiem strauji pasliktinās, un ko darīt, lai tās uzlabotu

Par ergoterapeita Rūdolfa Cešeiko darbu un pielietoto 4x4 metodi uzzināju no vairākām viņa pacientēm, kurām onkoloģiskās slimības laikā nodarbības pie Rūdolfa palīdzēja labāk justies ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Ja šī metode cilvēkiem palīdz labāk tikt galā ar ķermenim uzlikto milzīgo slodzi ķīmijterapijas laikā, tad to ir iespējams izmantot savā labā arī veselam esot, kad jāsadzīvo ar ikdienas stresu un jāstrādā ilgstošas spriedzes apstākļos. Rūdolfs pastāstīja arī par iespējām, kā, ķermenim novecojot, saglabāt tā spēku.Viņš izstāstīja arī savus novērojumus par sakarībām, ko ir pamanījis onkoloģijas pacientu stāstītajā par tendencēm savā emocionālajā dzīvē pirms slimības - nepārliecinātība par sevi, dzīšanās pēc kārtējā sasnieguma, nespēja pabūt mierā u.c. Tie ir noderīgi novērojumi aizņemtiem cilvēkiem, kam ikdienā ir augsta spriedze un ir jāatrod veids, kā laicīgi sevi piebremzēt, pirms ir par vēlu. Vairāk informācijas par Rūdolfu Cešeiko un viņa darbu ir sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:02:47 Kāds ir ergoterapeita darbības lauks00:05:54 Dzīve pirms un pēc onkoloģiskas diagnozes, vai par šādu diagnozi var justies pateicīgs00:19:30 Kas ir tās galvenās lietas, ko vairums onkoloģijas pacienti mainītu, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ00:23:45 Klausīt iekšējai balsij – ko tas nozīmē un kā to sadzirdēt00:26:40 Profesionālās jomas, kurās visbiežāk novērotas onkoloģiskas saslimšanas00:31:00 Kā rīkoties savādāk, ko savā dzīvē mainīt, lai nenonāktu pacientu rindās – 3 galvenās lietas00:38:40 Kā izskatās sevis nemīlēšana00:41:24 Metodes, kā trenēt “šeit un tagad” sajūtu00:45:30 Pieci cilvēka fizisko spēju izmērāmi komponenti00:52:20 Kādas kļūdas cilvēki pieļauj veicot fiziskās aktivitātes00:59:45 Ko noderīgu cilvēka organismam dod augstas intensitātes intervāla treniņi01:02:10 4x4 treniņu programma - kāpēc tā ir tik efektīva01:16:30 Divu principu metode, kā veiksmīgi stiprināt muskuļus01:25:15 Kā efektīva muskuļu trenēšana palīdz saglabāt funkcionalitāti līdz sirmam vecumam01:32:00 Kā trenēt lokanību01:34:16 Fizisko aktivitāšu klīnikas kontakti01:36:59 Kāpēc pareizi piemērota fiziskā slodze īpaši palīdz onkoloģijas pacientiem

Šajā sarunā ar psihoterapeitu Dr.Artūru Miksonu par viltus optimisma problēmām un grūtībām atzinīgi novērtēt savus sasniegumus, kā arī - kā to pavērst sev par labu.Šī ir jau ceturtā saruna ar dakteri. Pirmā bija par psihosomatiku un emociju apspiešanas sekām ķermenī. Otrā - par prasmi pateikt "nē", un trešā - par veselīgu pašapziņu.Dr. Miksons pieņem RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā.Dr.Miksonu par lekcijām var uzrunāt viņa Facebook profilā.Šīs sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:02:13 Reālistisks, pārspīlēts optimisms un optimisma trūkums – no viena grāvja otrā06:30 Valstiskais režīms un kultūras mantojums, kā tas izpaužas bērnu audzināšanā un pieaugušo uzvedībā10:54 Kā mūsu nepamatotā pieticība un nespēja priecāties traucē sasniegt mērķus19:54 Paslēpties aiz smaida22:25 Divas sieviešu kategorijas Dr.Miksona novērojumos28:00 Neveselīgās lomu spēles pāru attiecībās36:04 Viltus optimisma radītā spriedze, ko paši sev uzliekam. Pašnāvību risks39:50 Sarkasma un ironijas maskas, - kā tās ir saistītas ar agresiju un dusmām47:15 Latviešu fenomens “galvenais nesapriecāties”53:20 Palikt kopā bērnu dēļ – potenciālie scenāriji

Lai arī cilvēki parasti jau zina, ka stress pamatīgi ietekmē vēdera labsajūtu, veselību, darba spējas un garastāvokli, tomēr, kā tieši un ko ar to visu darīt, tur praktisku un izdarāmu risinājumu parasti ir krietni pamaz. Vita Skuja ir iekšķīgo slimību ārste, kas specializējas gastroenteroloģijā, jeb citiem vārdiem - "vēdera dakteris". Viņa ir arī Veselības Centra 4 Anti-aging institūta galvenā metodiste un gastroenteroloģe Capital Clinic Riga.Šajā sarunā daktere vienkāršā valodā pastāsta par mūsu vēderiem, ko pavisam praktisku mēs katrs varam darīt savā labā, lai ne tikai pirms laika nenovedam sevi kapā vai nenonākam slimnīcas gultā, bet arī lai ikdienā baudām vairāk spēka, forša garastāvokļa, skaidrāku galvu, kas sakarīgāk darbojas un vairāk patīkam sev spogulī.Viens no papildu iemesliem ņemt vērā dakteres stāstīto - viņa divus gadus pēc kārtas savā specialitātē ir labākā jaunā zinātniece no Latvijas un dakterei ir gan doktora grāds, gan vīrs un divi mazi bērni. Viņa labi zina, ko nozīmē pamatīga ikdienas slodze, kas ir varens izaicinājums veselībai un labsajūtai, un stāsta mums, ko varam savā labā darīt.Īsumā - noklausies sarunu ar dakteri, ja gribi dzīvot kā vesels un laimīgs cilvēks, labi satiekot ar savu vēderu, jo caur to ved ceļš uz labu veselību, patīkamu pašsajūtu un skaidru galvu.Dakteres kontaktinformāciju un ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:0:04:15 Kā zarnu mikrobiota ietekmē cilvēka novecošanās procesus, enerģijas līmeni un vispārējoveselību0:09:46 Kādēļ zarnu mikrobiotu var salīdzināt ar švammi0:11:39 Katra individuālā atbildība par “švammes” tīrību – faktori, kurus varam un kurus nevaramietekmēt0:15:40 Ieteikumi, kā veselīgus ieradumus vieglāk ieviest savā ikdienā0:21:54 Kā trauksmes stāvoklis ietekmē iekšējo orgānu veselību0:25:55 Mehānismi, kā pagriezt sevis mierināšanu ar ēdiena palīdzību sev izdevīgākā gultnē0:28:50 Kas ir zarnu asis un kā zarnu mikrobiotas stāvoklis ietekmē cilvēka ādu0:40:10 Pie kādiem simptomiem un kādā vecumā ieteicams pārbaudīt zarnu mikrobiotu0:47:30 Ikgadējās pārbaudes, ko ir vērts veikt saistībā ar katra cilvēka individuālajiem veselības faktiem1:01:02 Potenciālās izmaksas preventīvajiem veselības izmeklējumiem1:05:31 Ko ir iespējams noteikt ar ģenētisko testu palīdzību, un kādos gadījumos tie ir ieteicami1:16:05 Pārtikas alerģiju testi un to ticamība1:20:23 Alerģiju redzamie un neredzamie simptomi1:25:40 Pie kā vērsties, lai noskaidrotu kāda produkta nepanesību1:28:30 Kur griezties, ja vēlies preventīvi pārbaudīt savu veselību1:38:22 Ar ko atšķiras polipi no hemoroīdiem, ar tiem saistītie mīti un “sarkanā karoga” simptomi1:48:47 Stresa ietekme uz gremošanas sistēmu un vēdera izeju1:53:40 Gastroenteroloģes Vitas Skujas personīgie ieteikumi veselīgākai dzīvei

Lai saprastu, kā man savam sarunbiedram - teologam, psihologam, mācītājam un lektoram Indulim Paičam intervijā necensties pajautāt VISU, es lūdzu palīdzību paziņām, lai padalās ar mani jautājumos, atbildes uz kuriem viņi vēlētos saņemt šajā sarunā. Vairums ieteikumu bija, lai šoreiz jautāju par to: 1) kā Indulis Paičs pats nesen uzdrošinājās iet savu ceļu (pat vēl skaidri nezinot, kāds tas būtu) pēc 20 gadu ilga darba lielākajā luterāņu draudzē Latvijā; 2) kādi ir viņa ieteikumi cilvēkiem, kuri grib ATRAST SAVU AICINĀJUMU vai savu ceļu; 3) kā cilvēkam spēt iet personīgās izaugsmes vai pārmaiņu ceļu tad, ja tuvākie cilvēki to neatbalsta. Rezultātā mūsu sarunas temats bija par spēju meklēt savu aicinājumu, drosmi, lai šo ceļu ietu, spēku izturēt pārbaudījumus, kas traucē, un prasmi uzturēt kvalitatīvas attiecības ar saviem mīļajiem, kuri varētu pretoties notiekošajām pārmaiņām.Ja vēlies dzirdēt šīs sarunas turpinājumu, tad Uguns skolas Facebook lapā Indulis Paičs tiešraidē atbildēja uz jautājumiem Cilvēkjaudas auditorijai.  Ieteiktos informācijas avotus un grāmatas atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda46 SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:04:49 Krīzes kā daļa no cilvēka dzīves ceļa meklējumiem11:47 Garīgums izpaužas vairākos līmeņos15:34 Stratēģijas sevis iepazīšanai kā telpa, kur dvēselei izpausties19:00 Iztēles vingrinājumi un kā uztvert tās radītos tēlus21:42 Ārēji uzspiesti uzskati, aiz kuriem slēpjas sevis nepieņemšana27:00 Iekšējo impulsu ignorēšanas cena31:57 Ko darīt, ja viens no partneriem vēlas uzsākt pārmaiņu ceļu37:53 Ko sacīt partnerim, ja viņš nav gatavs manām pārmaiņām42:53 Kā saprast vai pāra ceļš ir kopīgs vai tomēr nav47:03 Pārmaiņas posma grūtības un kā nezaudēt skaidrību tajās55:24 Pārprastā gaišredzība kā domāšanas kļūda1:05:23 Spriedze, ar ko saskaras sievietes stereotipu dēļ1:14:41 “Mēs nevaram otra vietā gribēt mainīties”1:24:15 Kāpēc ir vērts atbrīvoties no upura domāšanas1:34:09 Ko nozīmē būt vīrietim mūsdienu sabiedrībā1:39:44 Kā paraudzīties uz sevi ārpus standartu uzliktajiem ierobežojumiem

Kaspars Vendelis gadiem ilgi ir biohacking attieksmes popularizētājs Latvijā. Aprunājos ar viņu par biohacking tēmu, jo viņa zināšanas un pieredze palīdz man un citiem ietaupīt varen daudz laika un enerģijas, lai noskaidrotu vairāk par iedarbīgām metodēm un jaunākajām tendencēm šajā jomā. Kaspars ir izveidojis veselības platformu "Veselība kā process", kur katrs interesents var iegūt vairāk informācijas no speciālistiem, kuriem ir gan izglītība, gan pieredze veselības jomā. Protams, ka sarunas laikā es pamatīgi iztaujāju Kasparu par viņa paša pieredzi un ikdienu biohacking pieejas izmantošanā. Uz manu ikdienu šai sarunai bija ļoti pozitīva un tūlītēja ietekme - rīta vingrošanā es tagad regulāri iekļauju spēka vingrinājumus, no kuriem līdz šim izvairījos kā viltīga lapsa un slinks lācis. Sarunā ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 0:02:30 Kas ir “renesanses vīrietis”0:04:30 Biohakinga metodes, kuras Kaspars pats pielieto dažādos dzīves gadījumos0:07:20 Kādus procesus organismā izraisa gavēšana un samazināta ogļhidrātu uzņemšana0:13:20 Vai un kā grēko biohakeri0:20:13 Kad pienāk tas vecums, kad saproti – vairs nav kā agrāk. Ko iesākt?0:29:30 Praktiska pieredze, kā pārvarēt atkritiena jeb “bedres” brīžus0:43:00 Kāda ir mentālo treniņu ietekme uz ķermeni0:51:30 Ieguvumi, kas rodas, ja, pielietojot biohakinga metodes, saproti savus individuālos bioloģiskos procesus0:54:40 Kādus sevis diagnosticēšanas paņēmienus un “gadžetus” lieto Kaspars Vendelis, lai monitorētu un palielinātu savu jaudu1:11:50 Sirds ritma variabilitātes (HRV) saistība ar nervu sistēmu un imunitāti, kā to trenēt1:21:40 Biohakinga metodes un uztura principi, kurus Kaspars māca saviem bērniem1:27:00 Kā sakārtot savu dienas ritmu atbilstoši saviem hronotipiem; vakara un rīta rituāli, kurus vērts ieviest savā dzīvē1:41:20 “Vienas minūtes triki”, kas bez lielas piepūles palīdz būt kustīgam visas dienas garumā1:55:35 Cik liela ietekme uz cilvēka hormonālo sistēmu un bioritmiem ir gaismas spektram02:03:00 Kaspara Vendeļa gavēšanas kalendārs02:04:00 Jaunais projekts “Veselība kā process”

Lai arī kā man garšotu saldumi, man traucē saldumu blakusefekti: garastāvokļa un enerģijas svārstības, iekaisuma procesi ķermenī, pumpas, svara maiņa, bet vairāk par visu - tikko uzsāku ēst man neadekvātus saldumu daudzumus, tam kā lavīna seko dažādas citas noraušanās no man veselīga un enerģijas pilna dzīvesveida. Beigās jau nav runa par to, cik saldumu esmu apēdusi, bet gan cik sportošanas esmu nobumbulējusi, cik nakšu kvalitatīva miega sev esmu sabojājusi, cik veselīga ēdiena savā ikdienā esmu izlaidusi, cik reizes esmu zaudējusi savaldību komunikācijā ar bērniem vai vīru un cik prokrastinēšanas "lēkmju" ilgumā esmu iesprūdusi, kas atkožas ar vēl pamatīgāku stresu. Tieši tāpēc, ka saldumi man garšo, un es vēlos tos baudīt saprātīgos un veselīgos apjomos, jo tā ir apzināta izvēle, nevis nespēja pateikt NĒ, es uz sarunu aicināju topošo uzturspeciālisti Annu Rozīti, kura kopā ar savu kolēģi Natāliju Korotkovu vada apmācības "Salda dzīve bez cukura". Kopš ierakstījām sarunu ar Annu ir pagājušas dažas nedēļas. Mans saldumu patēriņš no sarunas brīža ir kļuvis minimāls - apmēram reizi nedēļā es apēdu kādu brauniju vai saldējumu (nu labi - šeit gan dubultporciju), vai mazu šokolādes gabaliņu. Patīkams blakusefekts - man patīk, ka es to spēju un ka man tas padodas viegli. Teikšu, kā ir, mana ticība saviem spēkiem tāpēc ir pieaugusi. Tagad tuvojas mans gada grūtākais posms saldumu sakarā: nolādētais Helovīns (to sapratīs tikai tie, kam ir bērni, kurus tad, kad kaimiņbērni un visa klase rāpjas laukā no mājām, ģērbušies savos kostīmos ar saldumu spainīšiem rokā, nevar nepalaist sirojumā pa apkārtējiem mājokļiem, kur dāsnie kaimiņi ir sarūpējuši gardumus bērnu priekam) un Ziemassvētku mēnesis. Es ticu, ka tas, ko Anna šajā sarunā pastāstīja, man palīdzēs ne tikai šobrīd, kad rezultātus jau redzu, bet arī svētku laikā, jo man nav jāatsakās no saldumiem vai jāpaļaujas tikai uz gribasspēku, jo, ja es darītu pa vecam, tad visa mana apņemšanās pajuktu, jūtot vienkāršu nogurumu vai stresu, kam sekotu saldumu prieciņš pēc prieciņa, tad vilšanās sevī un vainas sajūta (arī par to, ka esmu izēdusi krietnu daļu no bērnu Helovīna guvuma) un rezultātā - vēl lielāka saldumu ēšana, lai sevi mierinātu. Annas ieteikumi ēdienkartes izveidei un informācija par cukura veidiem ir šajā sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 00:04:59 Ko mēs zaudējam, kad ēdam cukuru00:20:19 Saldumu ēšana kā iespēja nejust diskomfort00:24:59 Kūka vai miegs – kā mēs apmānām savas patiesās vajadzības00:28:18 Vainas sajūta kā riņķa dancis00:33:51 Saldumi kā mānīgs problēmu risinājums00:39:07 Apzināta ēšana kā viens no risinājumiem00:44:33 Nevis aizliegumi, bet iedziļināšanās savās sajūtās01:14:45 Ideja saldumu ēšanas alternatīvai01:17:53 Kā cukurs ietekmē mūsu koncentrēšanās spējas

Mūsu pirmās sarunas laikā 2017. gadā Kārlis Bardelis stāstīja ne tikai par Atlantijas okeāna pārairēšanu kopā ar Gintu Barkovski, bet arī par saviem plāniem ar nākošo piedzīvojumu - ar draudzeni divatā uz velosipēda pārbraukt Latīņamerikai un tad pārairēt Klusajam okeānam. Šajā sarunā viņš stāsta par to, kā viņam tas izdevās. 26 637 kilometri (tie ir 66% no Zemeslodes apkārtmēra pa ekvatoru.) 493 dienas tikai airējot okeānā, kam klāt vēl 101 diena minoties pāri Latīņamerikai un 222 dienas dzīvojoties pa Klusā okeāna salām. Divi gadi. Un manam prātam neaptverama neatlaidība. Es visa piedzīvojuma garumā sekoju Kārļa ierakstiem sociālajos medijos @boredofborders profilā, pārmaiņus - tad aizturot elpu ("Nu, kāpēc nav neviena jauna ieraksta no Kārļa?! Vai viss labi?", vai arī "Bāc, viņš tiešām Klusajam pāri airēs VIENS?!"), tad atvieglojumā uzelpojot ("Uff, Kārlim viss labi", "Forši,ka viņš paliek uzticīgs tam, ko grib darīt, arī tad, ja partnerplāni mainās un ir jāairē vienam.") un beigās priekā gavilējot par rezultātu ("Cepuri nost! Viņam izdevās!") Esmu patiecīga Kārlim, ka drīkstēju viņam jautāt visu, kas mani viņa piedzīvojuma sakarā interesēja (grūtību pārvarēšana, uzturs, ikdiena, iedvesmas avoti, noklausītās grāmatas (kopā 150!) un vēl daudz kas), tai skaitā par to, kā spēt pārslēgties no plāna airēt divatā uz to, ka airēs vienatnē. Tajās divās stundās, ko ar Kārli sarunājos, ne tuvu nepaspēju viņam pajautāt visu, ko gribēju. Tāpēc pēc tās Kārlis piekrita tiešraides sarunai, kurā atbildēja uz Cilvēkjaudas auditorijas jautājumiem. Kārlis mums iedeva arī sarakstu ar grāmatām un podcasts, ko viņš airējot klausījās un kas varētu noderēt arī citiem. To sarakstu atradīsi intervijas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 1:55 Kas pamudināja Kārli nomainīt savu “grūti” un doties piedzīvojumā mūža garumā.8:00 Kā radās Bored of Borders nosaukums.9:44 Divatā ar draudzeni uz tandēmriteņa pāri Latīņamerikai – kādi tam bija ieguvumi un ar kādām grūtībām nācās saskarties.15:50 Ar kādām ķibelēm abi ceļotāji sastapās savā Latīņamerikas velo piedzīvojumā.23:55 Ko Kārlis būtu zaudējis, ja nebūtu devies piedzīvojumā ar savu draudzeni.28:30 Šķiršanās no ceļabiedra un draudzenes – kā tas notika un cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai to pārdzīvotu.40:24 Kārļa plāni par nākotni ar ekspedīcijām, piedzīvojumiem un lielu ģimeni.46:20 Ar kādu attieksmi vieglāk pārdzīvot brīžus, kad “smadzenēs uzberztas tulznas”.52:00 Kāds bija Kārļa dienas ritms laivā okeāna vidū, ēšanas izaicinājumi un baudas mirkļi.56:00 Personīgais ceļš uz vegānismu.1:04:00 Kā un kāpēc Kārlis ir atteicies no cukura lietošanas uzturā un pie kādiem ēšanas principiem pieturas, lai saglabātu labu veselību.1:21:50 Pārdomas par vīrieša auglības termiņu un ģenētiskā materiāla saglabāšanas iespējām.1:25:25 Cik ilgi Kārlis plāno uzkavēties Latvijā un kur viņu var sastapt.1:27:50 Personīgi ieteiktās grāmatas un podkāsti.1:40:00 Praktisks risinājums, kā dot savām smadzenēm atpūsties.1:42:00 Pilsētas Kārlis – ar ko viņš atšķiras no piedzīvojumu meklētāja .1:51:30 Vēstījums “garderobes tantiņai”.

Par pieauguša cilvēka iekšējām pārliecībām, kas traucē vai palīdz brīvi izpausties. Tā ir galvenā tēma trešajā sarunā ar Dr.Artūru Miksonu. Runājām arī par skaudību, kaunu un to saistību ar pašapziņu. Un runājām par to, cik bieži cilvēks, pats to neapzinoties, riskē izvēlēties it kā mazāko no ļaunumiem, bet reāli sev ar to iegriež.Šī ir trešā Cilvēkjaudas saruna ar Dr.Miksonu. Iepriekšējo sarunu tēmas un saites uz tām:Kas notiek ar ķermeni, ja apspiežam emocijas: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda36/Kā iestāties par sevi un pateikt NĒ: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda40/Daktera kontaktinformācija ir sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda44/Sarunas tēmu pieturvietas ar laika norādi:0:33 Kāds ir cilvēks ar veselīgu un ar izmainītu/pazeminātu pašapziņu4:50 Kā pamanīt brīdi, kad esam no ārpasaules pieņēmuši par savu to, kas patiesībā nav mūsu7:00 Atkarība no viltus pārliecībām12:00 Kauns un pašapziņa15:30 Piecelties un nepadoties, kad tevi “močī” no visām pusēm – kā tas ir iespējams24:30 Ar pagātnes pieredzi un bailēm par nākotni – kāpēc baidāmies par sevi pastāvēt30:00 Kuras ir tās robežas, kuras mums sasniedzot pilngadību ir pienākums novilkt37:30 Vai bērnības pieredze nosaka to, kādās situācijās iekuļamies pieaugušo vecumā39:30 Kā rodas skaudība , kurā brīdī tā ir noderīga un kurā sāk kaitē

Ir grūti novilkt robežas ar priekšniecību vai cilvēkiem, no kuriem esi atkarīgs. Mediatore Ilze Dzenovska parādīja, ko ir izdevīgi ņemt vērā, kad ar tevi meistarīgi manipulē, lai vari no situācijas veiksmīgāk izkļūt.Ja tev ērtāk sarunu klausīties audio formātā, tad visas podkāstu platformas, kur šī saruna ir pieejama, ir norādītas šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda43/Šī ir jau trešā Cilvēkjaudas saruna ar Ilzi Dzenovsku un visas trīs sarunas noderīgi papildina viena otru:1) Iepriekšējā saruna par to, kā pārtraukt vardarbību pret sevi: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda39/2) Iepriekšējā saruna par prasmi konfliktēt un to, kā konfliktu nepasliktināt un sekmīgi risināt: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda12/Vieta, kur redzēt Ilzes Dzenovskas darbu Peace Lab jeb Telpa mieram: http://peacelab.eu/SARUNAS TĒMAS AR LAIKA NORĀDI:1:30 Kādā veidā citi, vainojot mūs, ar mums patiesībā manipulē5:35 Ko darīt gadījumā, kad otrs nepamatoti izgāž savu neapmierinātību pār tevi jeb Priekšnieks A un Priekšnieks B13:10 Kā ir iespējams novilkt stingras robežas, ja esi padotā lomā20:35 Vai ir iespējams pieņemt otra cilvēka realitāti29:11 Slēpti un filigrāni veidi, ar kuriem cilvēki mēdz manipulēt34:55 “Neņem personiski!” Kā pēc fiziskām sajūtām noteikt, ka tomēr tas nav izdevies46:16 Cik svarīgi ir apzināties un pieņemt savas nepilnības, lai stiprinātu savu pārliecību par sevi54:00 Metode, kā noturēt savas robežas58:00 Kā pārtraukt situāciju, kad tevi par visu vaino un kur meklēt palīdzību

Uzzināju, ka dažos darba kolektīvos viens vai otrs dzimums tiešā vai slēptā veidā strīdas dēļ viena dzimuma "pārākumu" pār otru dzimumu. Tāpēc uz sarunu aicināju neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri Dr. Sandru Vestermani. Gribēju iegūt zinoša speciālista, uz faktiem pamatotu informāciju par to, vai ir (un, ja ir, - tad kādas) atšķirības starp dzimumiem smadzeņu darbības līmenī. Daktere pastāstīja, kas dzimumu kognitīvo spēju sakarā ir mīti, kas ir jaunākie pētījumi, kur ir stereotipi un aizspriedumi un kā stāties tiem pretī.Viena no atziņām, ko paturēju sev, bija, ka esi, kāds esi, galvenais, lai esi mierā ar sevi, jo tad tevi mazāk traucēs citu viedoklis, kāds tu savam dzimumam vai spējām esi riktīgs vai neriktīgs. Šī ir jau ceturtā Cilvēkjaudas saruna ar Dr.Vestermani. Saites uz pārējām sarunām atradīsi šīs sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda42/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:2:50 Kādas ir dzimumu atšķirības hormonu līmenī7:30 Smadzeņu pusložu asimetrijas ietekme uz abu dzimumu kognitīvajām spējām11:07 Cik ļoti vide un audzināšana ietekmē topošos vīriešus un sievietes15:00 Smadzeņu attīstības traucējumi – kā tie dzīves laikā tiek koriģēti un un kompensēti20:55 Stereotipi par vīrišķību/sievišķību – normas, anomālijas un iedomas27:30 Sieviete – programmētāja, kam un kādēļ tā ir problēma31:53 Kādu uzvedību virza testosterons un ko nosaka estrogēns; kāpēc sievietēm biežāk konstatē depresiju36:36 Pieskāriena spēks – kā tas spēj gan celt, gan graut40:40 Ko darīt vadītājam, ja kolektīvā ir dzimumu nesaskaņas46:00 Kā cilvēkam spēt par sevi pastāvēt mūsu aizspriedumainajā sabiedrībā55:39 Cik svarīga ir prasme novilkt individuālās un profesionālās robežas59:00 Dr.Sandras Vestermanes pieejamās lekcijas un konsultācijas

Ko darīt, lai dusmās neizdarītu un nesarunātu to, ko vēlāk nožēlosi. "Kā lai savaldu savas dusmas un kā lai tāpēc nepalieku bez risinājuma problēmai, kas mani uztrauc," bija viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, ko no cilvēkiem saņēmu pēdējo 3 mēnešu laikā. Kā es saprotu šo situāciju! Arī pati esmu dusmu pūce. Nu, labi, pareizāk - dusmu pūķis. Un tajā stadijā es sev riebjos. Tāpēc lūdzu KBT speciālistei Agnesei Orupei iedot mums visiem skaidrojumus un risinājumus, kā rīkoties tad, kad dusmas trako un kā līdz tam nenonākt. Iepriekšējā CILVĒKJAUDAS saruna ar Agnesi Orupi par pamata pārliecībām un domāšanas kļūdām ir šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda32/ Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda41 SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:2:10 Nenorauties krīzes situācijās – kas ir dusmu galvenie moderatori8:15 Veidi, kā atjaunojas intraverti un ekstraverti cilvēki11:40 Kas ir psihohigiēna un kā tā palīdz regulēt iekšējo līdzsvaru15:20 Skābekļa maska vispirms sev – eksperiments19:30 Par ko signalizē mūsu dusmas un “cena par nedarīšanu”22:00 Kā izpaužas uzbrukums un bēgšana stresa situācijās25:00 Trīs emocionālie līmeņi – kā pamanīt to signālus un attiecīgi rīkoties32:30 “Acting out” tehnikas34:10 Destruktīvu dusmu izpausmju veidi un gala bilance41:30 Sevis filtrācijas jeb skenēšanas mehānisms44:00 Domāšanas kļūdas, kas raksturīgas visām dusmu fāzēm53:09 Dusmu izventilēšanas jeb izreaģēšanas idejas56:56 Vai dusmoties ir slikti?1:02:20 Tīrās un stratēģiskās dusmas1:04:55 Destruktīvais riņķa dancis un kā no tā izkļūt 

Šī ir jau 2.saruna ar dakteri Miksonu, kurš ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Šoreiz ārsts stāsta par veidiem, kā cieņpilni iestāties par sevi tad, kad ir grūti pateikt "NĒ". Viņš arī brīdina, ko problēmas ar "NĒ" teikšanu maksā tavai veselībai un labsajūtai no psihosomatikas viedokļa. Ārsts stāsta arī par to, kā līdzsvarot uzticēšanos un kontroli, lai iztiec bez sevis šaustīšanas un nevajadzīgām ciešanām. Sarunas ar dakteri Miksonu vēl turpināsim, jo ir daudz tēmu, kur viņa ieteikumi var palīdzēt dzīvot labāk. Iepriekšējo sarunu ar ārstu par veselīgu attieksmi pret pašiem savām vēlmēm vari noskatīties šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda36/Šīs intervijas piezīmes meklē šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda40/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:0:40 Pasīvās agresijas piemēri no Dr.Miksona personīgās dzīves10:10 Ko darīt, ja jūties apdraudēts. Kā cieņpilni par sevi iestāties16:30 Kur rast spēku, lai iemācītos pateikt nē. Metodes un piemēri21:00 Dr.Miksona izaicinājums, lai trenētu savu spēju atteikties no tā, ko tu negribi25:06 Nevaru patiekt “nē” – ko tas tev maksā no psihosomatikas viedokļa; sevis vainošanas un šaustīšanas ietekme 38:00 Vajadzīgās un nevajadzīgas ciešanas, kuras paši sev uzliekam46:55 Kā rīkoties ar dusmām un robežu novilkšanu un kā trenēties pastāvēt un parūpēties par sevi52:00 Par uzticēšanos un kontroli54:55 Bulciņa57:00 Kā tikt pāri vilšanās sajūtai

Ceļā uz sasniegumiem un pat vienkāršā ikdienas dzīvē cilvēki pret sevi reizēm izturas necilvēcīgi. Ja mēs šādi izturētos pret saviem kolēģiem (ar tādiem pārmetumiem, uzbraucieniem, un turpat pastāvīgu neapmierinātību pret otru), tad mūs drīz vien atlaistu. Arī ģimenē, ar tādu negativitāti izturoties pret saviem mājiniekiem, mums drīz vairs nebūtu ģimenes. Mediatore un apzinātas komunikācijas trenere Ilze Dzenovska skaidroja, ko varam darīt, lai izmainītu savu vardarbīgo attieksmi pret sevi un kļūtu pat labāku atbalstu paši sev. Ja iepriekšējā mūsu sarunā Ilze stāstīja par prasmi konfliktēt ar citiem konstruktīvi: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda12/ , tad šoreiz viņa parāda, kā cilvēcīgāk un atbalstošāk izturēties pret sevi, lai mums vieglāk ir sasniegt iecerēto. Ilzes Dzenovskas kontaktus atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda39/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:2:00 Kāpēc šobrīd rodas situācijas, kad saplānotās lietas nekustas uz priekšu5:20 Kādēļ ir izveidojusies situācija, ka mēs paši nesaprotam, ko jūtam7:50 Kad iepriekšējās attiecību stratēģijas vairs nedarbojas un jaunajā ir grūti ielekt14:30 Kā mēs stāstus un sev piekarinātās birkas jaucam ar savām sajūtām un realitāti20:00 Ko un kā māca mums nepatīkamās dzīves situācijas27:00 Akcijveida dzīvošana, kas nestrādā29:30 Metode, kā ļaut sev just36:20 Beznosacījumu mīlestība – kā līdz tai nonākt41:00 Kā pārstāt kultivēt nemīlestības un vardarbības  praksi pret sevi57:30 Trīs soļi, kā sev radīt drošu vidi1:04:00 Otrā grāvja bīstamība1:06:40 Sirsnīgas un labestīgas attieksmes vērtība

Iluzionisti spēlējas ar mūsu prātu un tā ierobežojumiem. Tieši tāpēc šī saruna ar iluzionistiem un burvju māksliniekiem - Daci un Enriko Pecolli. Viņiem ir ko teikt par to, kā krāpnieki, kabatzagļi un šarlatāni izmanto cilvēku vājās vietas. Tā ir saruna, kur varam ieraudzīt mūsu uzmanības vājās vietas, lai esam modrāki tad, kad nokļūstam apstākļos un situācijās, kur uzdarbojas visdažādākie krāpnieki. Pecolli pāris padalījās arī ar dažiem trikiem, ar ko katrs var izklaidēt savu kompāniju. Bērniem šie triki palīdz ne tikai smieties un aizrauties, bet arī laicīgi saprast, cik ierobežotas var būt mūsu maņas. Pecolli ģimene iedvesmo ar savu nerimstošo izdomu. Viņu projekts ar Brīnumu muzeju un Iluzionisma teātri Rīgā, ir mūsu katra iespēja iedot savu artavu, lai Rīgā ir par vienu vērtīgu izklaides un izglītības vietu vairāk. Tas nav lūgums palīdzēt, tā ir iespēja pretī saņemt ko vērtīgu. Atver viņu pūļa-finansējuma (crowdfunding) lapu: https://dartagnans.fr/en/projects/museum-and-theater-of-magic-mystero/campaign?fbclid=IwAR30tiGd8zeqanwh4Dk_qaFgee5gkpjAejpGSZKqIjtmNgFkCjBxV61dWaMTeksts latviešu valodā ir redzams patinot uz leju, un izvēlies, kurš no atbalsta veidiem ir tāds, kas tev sagādās prieku dodot un saņemot.Intervijas piezīmes atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda38/SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:3:52 Kas ietilpst burvju mākslinieka Enriko Pecolli vēsturiskajās kolekcijās8:18 Iluzionisma vēsture un seno laiku “mistiskie” triki17:00 Piemēri, kādā veidā krāpnieki novērš mūsu uzmanību un situācijas, kad paši iluzionisti it krituši par krāpnieku upuriem30:54 Ielu triku meistaru viltības un “cilvēku iezīmēšana”39:48 Trika demonstrējums ar naudas banknotēm un ieteikums, kā sevi pasargāt no apkrāpšanas43:20 “Šarlatānu” un “mediju” darba metodes un iluzionistu nesenā personīgā pieredze Bali58:30 “Cold reading” metode demonstrējumā uz Lauru Dennler1:04:08 Optiskās ilūzijas piemēra demonstrējums ar “desiņu gaisā”1:05:53 Kādi triki uz skatuves tiek izmantoti, ja strādā ar hipnozi1:15:18 Iluzionista H.Hudini “pēcnāves kods”1:17:52 Kas pamudināja Enriko sākt nodarboties ar iluzionismu jau 8 gadu vecumā, un kā Dace nonāca uz sava nākamā vīra ceļa1:23:25 Kā Covid19 ietekmē sagruva iluzionistu Pecolli plāni par viesizrāžu tūrēm ārvalstīs un Iluzionisma teātra un muzeja atvēršanu Latvijā1:28:00 Kad ar līdzcilvēku palīdzību un pašu smagu darbu sapnis tomēr top par īstenību1:37:06 Kā izskatās itāļa un karstasinīgas latvietes savstarpējais konflikts, un kas palīdz atgriezties uz pozitīvas nots1:41:20 Daces mīlestības rituāls un itāļu māņticības triki pirms katras uzstāšanās1:46:25 Pateicīgi neveiksmei – kad krīze nāk par labu1:49:00 Kas ir tās mistiskās lietas, kam tic Dace un Enriko Pecolli1:52:27 Triku “caurums rokā” un “tualetes papīra pielietojuma” demonstrēšana

Tā ir tūkstošiem gadu senā vēsturē un mūsdienīgā pielietojumā sakņota pieeja, kas cilvēkam dod:lielāku brīvību; sirsnīgāku attieksmi pret sevi un citiem; iespējas prasmīgāk komunicēt gan ar sevi, gan apkārtējiem; Sapratne par sevi, savu spēku, sev neizdevīgu rīcību un sirsnīgākas attiecības savā starpā man un vīram krietni pieauga, kad abi iepazinām, kas mēs katrs esam Eneagrammas skatījumā. Ceļš uz to brīdi nebija vienkāršs, jo es izvairos no jebkā, kur cilvēki tiek "sakārtoti kastītēs" pa tipiem, tāpēc es ilgi atteicos izmantot Eneagrammu savā dzīvē. Izrādījās, ka mani aizspriedumi bija balstīti informācijas un izpratnes trūkumā. Tieši tāpēc uz sarunu aicināju Elīnu Spēlmani, kas ir Eneagrammas meistare un transformācijas koučs. Šī nav sistēma, kā otru vai sevi ierobežot.  Man ļoti patīk kāda meistara teiktais, ka Eneagramma ir ceļš atpakaļ uz mājām - pie sevis. Pie īstās sevis. Kad iepazīsti sevi bez maskām un iemācies noņemt tās bruņas, kas jau sen tevi nomoka, jo traucē elpot vai just pašai savu sirdi. Es ļoti ceru, ka ar šo sarunu padalīsies arī ar sev svarīgajiem cilvēkiem, jo tā var palīdzēt uzlabot savstarpējo attiecību kvalitāti. Meistares kontaktus un ieteikto grāmatu sarakstu atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda37/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 2:47 Kas ir Eneagramma, kādi ir ieguvumi to pielietotojot darba, ģimenes dzīvēs un personīgajā izaugsmē10:46 Eneagrammas tipi, metode, kā pareizi noteikt savējo un vai ir iespējams to izdarīt citam cilvēkam15:52 1.eneatips – perfekcionists, šī tipa vizuālās un personības iezīmes un iekšējie dialogi, izdegšanas draudi, paredzamā rīcība stresa situācijās34:34 2.eneatips – altruists/palīgs, šī tipa īpašā prasme, “burvju brilles” un robežu novilkšana, rīcība personīgās krīzes situācijās, kā veidot sadarbību ar šāda tipa cilvēku50:29 3.eneatips – sasniedzējs/veiksminieks, kas ir svarīgi šī tipa cilvēkiem, sarunā visbiežāk izmantotie vārdi, un kas notiek, kad šis tips nonāk ilgstoša stresa vai emocionālas spriedzes apstākļos1:03:22 4.eneatips – individuālists/romantiķis, ārējais tēls un jūtu pasaule, uz kuru tipu mēdz pārslēgties sresa situācijās vai tieši pretēji – komforta stāvoklī; ar kādiem uzdevumiem vislabāk tiek galā1:11:01 5.eneatips – domātājs/galva, pēc kādām izpausmēm šāda tipa cilvēkus var atpazīt, lielākie izaicinājumi, kādas īpašības pārņem stresa ietekmē1:20:33 6.eneatips – reālists/lojālists, šī tipa īpašās spējas, sajūta, līdz kādai tam ir ļoti vērtīgi nonākt, rīcība un paredzamais rezultāts stresa apstākļos1:30:55 7.eneatips – entuziasts, kā viegli pamanīt šāda tipa cilvēkus sabiedrībā, galvenās īpašības un kā tās izmantot uzņēmumā, lielākie izaicinājumi, uz kuru tipu mēdz pāriet stresa situācijās1:41:12 8.eneatips – līderis/boss, kā šī tipa cilvēki sevi pauž pasaulei, kas jāņem vērā, ja šī tipa cilvēks ir klients vai sadarbības partneris; uzticības testi un kvalitātes kontrole, kā šie cilvēki mēdz uzvesties, kad jūtas slikti1:53:58 9.eneatips – miernesis/mediators, kā mēs jūtamies šāda tipa cilvēka klātbūtnē, komforta zona un uzskati, kā mēdz uzvesties, ja ir sadusmoti; galvenie izaicinājumi2:03:55 Ieteicamie literatūras avoti

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Šajā sarunā Dr.Miksons stāsta par to: kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas; kāpēc ir jāmāk novilkt robežas; kad dusmas mums noder un kad ar tām ir jāapietas uzmanīgi; kāpēc reizēm ir grūti atlaist no darba destruktīvu darbinieku; kā cilvēkam ģimenes dzīvē nedarīt sev pāri; kāpēc ir cilvēki, kuriem ir grūti saprast, ko viņi grib; kāpēc ir svarīgi sev atļaut gribēt, just un domāt, kā pašam patīk. Dr.Miksons ir arī RSU docētājs, kurš ne tikai māca studentus, bet ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs. Sarunas noslēgumā ārsts ieteica noderīgas grāmatas, kuru sarakstu atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda36/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:0:02:32 Ārsta-psihoterapeita Dr.Artūra Miksona mini vizītkarte0:05:32 Lielākie klupšanas akmeņi uzņēmumos, ko visbiežāk viņi paši nevēlas atzīt, paralēles ar psihoterapiju0:09:08 Kļūdas, ko pieļaujam komunikācijā, kad balstāmies uz saviem pieņēmumiem par otru cilvēku0:14:02 No kurienes aug kājas dusmām, kā tās korelē ar bailēm un kā izpaužas ķermenī0:29:12 “Dusmu pūces” – veselīgu, destruktīvu un pasīvi agresīvu dusmu spektrs0:38:37 Svarīgais kolēģis, kas uzvedas kā “skabarga pakaļā” – kā drosmīgi rīkojoties vērst situāciju par labu visā uzņēmumā0:50:06 Apgūtā bezpalīdzība – kā pašam sevi pie tās pieķert un palīdzēt sev tikt no tās ārā0:57:12 Kā ģimenē tiek likti šķēršļi, lai bērns pieaugot nemācētu saprast, ko viņš patiešām grib1:03:16 Kādā veidā tikt pie tā, ko tu gribi, nejūtoties par to vainīgam1:11:08 Piemēri, kā savu sajūtu apspiešana rezultējas fiziskos simptomos un slimībās1:20:25 Ieteicamā literatūra par emocijām un robežu meklēšanu, kur meklēt palīdzību1:33:30 Brīdis sev – veids, kā sev to saorganizēt, nejūtot vainas sajūtu

Kad noskatījos Ineses Lukaševskas producētā pasākuma video klipu, man radās aizdomas, ka esmu sastapusi cilvēku ar ļoti neparastu prātu. Angliski saka “extraordinary“. Man nebija ne jausmas, cik ļoti extraordinary viņa ir. Joprojām nesaprotu, kā vienā cilvēkā var būt sakoncentrētas tādas darba spējas, kreativitāte, bezkompromisa pieeja kvalitātei, redzējums un spēja atrast risinājumus tur, kur citi jau sen būtu padevušies. Inese Lukaševska – Luka reputācijas vadības aģentūras dibinātāja savu profesionālo dzīvi no nulles sāka daudzkārtīgi, burtiski pieceļoties no pelniem kā fēnikss. Viņa viena radīja uzņēmumu, kurš šobrīd ir saņēmis jau 7 godalgas pasaules prestižākajos pasākumu konkursos. Viņa ir saņēmusi savas jomas “Oskaru”, ar kuru viņas pasākumi ir atzīti par labākajiem pasaulē. Viņa ir daudzkārtēja Latvijas čempione snūkerā un arī Eiropas medaļniece. Un tas ne tuvu nav viss. Lai arī viņa brīdina, ka citu attieksme pret viņu nav mērena, jo cilvēki viņu vai nu mīl vai neieredz, es viņai ticu, kad mūsu sarunā viņa nosaka: “Ceru, ka es vienkārši esmu labs cilvēks”. Inese stāsta, kas viņai palīdz savu darbu darīt ar tādu atdevi un rezultātiem, ka tas konkursos pārspēj gigantu pasākumus, kuru budžets ir simtiem reižu lielāks un starp kuru organizatoriem ir tādi pasaules vārdi kā Google, Lamborghini u.c. Mēs runājām arī par reputācijas vadību un tīklošanu jeb networking un snūkera sportaveida stratēģijām un piedzīvojumiem.Intervijas piezīmes meklē šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda35/ SARUNAS PIETURPUNKTI:00:02:00 “Klīnisks gadījums un labs cilvēks” – uzņēmuma Luka dibinātājas Ineses Lukaševskas sasniegumu liste00:04:37 Ar ko var tikt pie pasaules prestižāko pasākumu “Oskara” un kādi izaicinājumi tāpēc jāpārvar00:18:50 Pasākumu rīkošanas neparedzamās situācijas, “pēdējās nakts sindroms” un “rekets”00:27:34 Būt godīgai pret sevi – arī tad, ja pēdējā naktī jāatceļ visā Latvijā izsludināts pasākums00:31:35 Kā nesabrukt, savākties un strādāt situācijā, kad esi pilnībā nodots gan morāli, gan finansiāli00:43:58 Principi un vērtības, pēc kurām Inese vadās visās dzīves jomās, jeb “Ineses standarts”00:49:16 No amizanta gadījuma biljarda zālē līdz snūkera čempionei01:04:40 Par piedzīvojumiem sportā01:11:00 Ineses iedvesmas avoti un amizantās ceļojumu piezīmes01:18:42 Tiekšanās uz perfekcionismu kā mūžīgais dzinējspēks01:24:14 Kas palīdz nosargāt partnerību un sirsnību privātajā dzīvē01:29:43 Reputation management – ko tas nozīmē, un instrumenti, kā to sev noorganizēt01:41:31 BNI Berenss biznesa tīklošanas organizācija, tās ideja un principi01:54:55 Behind the Spotlight projekta aizkulises

Kaspars stāstīja, kā šajā laikā, kad apkārt daudz pārspīlēta perfekcionisma, tomēr spēt uzticēties savai iekšējai balsij. Viņš parādīja, kā iekšējā balss palīdz gan uzturēt sevi labā fiziskā un emocionālā formā, gan ļauj pamanīt un savlaicīgi izmantot iespējas arī tad, kad spēles noteikumi mainās un zibenīgā ātrumā ir jāatrod jauns veids, kā noturēties virs ūdens. Kaspars Ozoliņš ir TV raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" vadītājs septiņu gadu garumā, fitnesa kluba DCH Studija līdzīpašnieks un treneris. Studija tikko nosvinēja astoto dzimšanas dienu un turpina veiksmīgi darboties arī pandēmijas laikā, kad sporta zāles durvis ir slēgtas. Tie, kuri zina, kā Kaspars strādā un dzīvo, augstu vērtē viņa empātijas spējas un darbu Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstīšanā. Kaspara ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda34/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:0:2:44 Māksla pārslēgties – cik svarīga tā ir un kā to trenēt0:9:48 Cik svarīga ir ķermeņa poza un stāvoklis strādājot, ieteikumi, kā to uzlabot0:12:04 Pirmbalss vīrietim un intuīcija sievietei – kā to atrast un sadzirdēt0:18:57 Kaspara ceļš uz ieradumu maiņu un lietas, kas laika gaitā tikušas atmestas0:23:58 Fitnesa trenera uzturs un ar to saistītie strereotipi0:28:05 Apsēstība ar perfekcionismu fitnesā0:35:22 Aukstumpeldes un citas metodes, kā nomierināt savu satraukto prātu0:42:06 On-line treniņu izaicinājums – no lēmuma pieņemšanas līdz reāliem risinājumiem pēc jaunajiem spēles noteikumiem0:52:59 Kādā veidā Kaspars rūpējas par savu “skaidro galvu” un rīcībspēju šajos mainīgajos apstākļos0:54:13 Daba kā uzlādes avots0:57:45 Komposta kaudzes fenomens un fiziskie darbi ar jēgu pretstatā svaru bumbu cilāšanai1:00:22 Kāpēc un kādā veidā Kaspars atbalsta dzīvnieku patversmes1:02:39 Kā Kaspars kļuva par TV raidījuma vadītāju un atbalstu jauniešiem1:09:58 Mobings jauniešu vidū un Kaspara paša pieredze no skolas laika1:15:38 Būt blakus smagas slimības laikā un beigās zaudēt draugu un kolēģi – kādas mācības Kaspars guva no šīs pieredzes

Katru reizi, kad ar dakteri Vestermani sarunājos, man gribas pierakstīt un iemācīties no galvas vismaz 80% viņas stāstītā par to, kā darbojas cilvēka smadzenes un kā savas smadzenes darbināt prasmīgāk. Viņa ir ne tikai neiroloģe, bet vēl ar grādu kognitīvajā neirozinātnē. Īsāk sakot - ja nu kāds daudz vērtīga zina par smadzenēm un to izmantošanu, tad tā ir viņa. Šī ir jau trešā mūsu saruna. Iepriekšējā sarunā pievērsāmies tam, kāpēc esam atkarīgi no sasniegumiem un kā neciest no perfekcionisma, bet pirmajā mūsu sarunā pamatīgi apskatījām to, kāpēc sevis pazīšana ir dzīvības un nāves jautājums, kā arī veģetatīvo distoniju un nospiestības sajūtu. Šajā reizē lūdzu dakterei pastāstīt:kur ņemt un kā sevī uzturēt motivāciju, īpaši tad, kad tās trūkst; kā mazināt savu trauksmi arī tad, ja maldīgi šķiet, ka tās nav; kāpēc smadzenēm ir grūti pārmaiņu laikā; kā sev palīdzēt tad, kad dzīve pamatīgi sašūpojusies. SARUNAS PIEZĪMES sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda33/ SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:01:12 Kā lai atrod motivāciju laikā, kad ir tik liela neziņa un iepriekšējās darbības liekas bezjēdzīgas.0:06:06 Kādas izmaiņas cilvēku uzvedībā no smadzeņu darbības viedokļa gaidāmas pēc karantīnas perioda beigām.0:13:12 Kā ļaušanās trauksmei maina smadzeņu darbību, sevis un pasaules uztveri, padomi tās mazināšanai0:19:57 Ekonomisko iemeslu trauksme, “es nezinu, ko es gribu” un iespējas, kā sev palīdzēt no šī stāvokļa izkļūt.0:27:00 Depresijas definīcija.0:28:17 Cik svarīgi sociālie kontakti ir mūsu smadzenēm.0:32:50 Laika strukturēšanas nozīme krīzes un pēckrīzes periodā.0:37:00 Slimošana kā iespēja pielāgoties jaunai situācijai; psihes higiēna.0:41:55 Alkohols kā bezrecepšu nomierinošais līdzeklis – readaptācijas iespējas pēc krīzes perioda.0:44:25 Atkarību neirobioloģija.0:48:25 Kā spēt gūt baudu, gandarījumu un labu sajūtu ierobežotos apstākļos.0:50:00 Dr.Sandras Vestermanes on-line lekciju iespējas.0:52:39 Kādā veidā pieaugušajiem izpaužas uzmanības deficīta sindroms.0:56:40 Vai perfekcionisms traucē attīstībai un kas notiek perfekcionista smadzenēs.1:01:14 Bailes un stress kā imunitātes grāvējs. 

Nevaru vairs saskaitīt, cik daudz reižu esmu saņēmusi pateicības, jo uz jautājumu, vai varot pie manis sarunāt individuālu konsultāciju, es visbiežāk cilvēkam esmu ieteikusi individuālo konsultāciju sarunāt nevis ar mani, bet ar KBT speciālistu, kas cilvēkam būtu piemērots. Man KBT (kognitīvi biheiviorālā terapijā) patīk tās praktiskā pieeja cilvēka konkrētas problēmas risināšanai. Tāpēc uz sarunu aicināju KBT speciālisti Agnesi Orupi, lai izjautātu viņu par situācijām, kur KBT pieeja cilvēkam palīdz ieraudzīt risinājumus. Mēs runājām par: domāšanas kļūdām; pamatpārliecībām, kas ir cilvēkam neizdevīgu domu pamatā; prokrastināciju, trauksmi un depresiju; baiļu hierarhiju un kā sev palīdzēt. Agneses ieteiktos informācijas avotus un kontaktinformāciju atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda32/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 2:25 Kas ir Kognitīvi Biheiviorālā Terapija (KBT) un kā tā cilvēkiem var palīdzēt – 4 galvenās lietas3:50 KBT divi stūrakmeņi5:38 Ar kādām problēmām strādā KBT terapeiti9:20 Kas ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi un to “viltīgā daba”14:15 Kā izpaužas bipolārie traucējumi16:40 Krīzes definīcija17:30 KBT apļa piemērs caur prokrastinācijas prizmu24:30 Domāšanas kļūdas – melnbaltā domāšana26:40 Četras shēmas – pamatpārliecības, no kurām rodas automātiskās domas32:36 Kā cilvēks pats var noteikt, ka viņam ir sākusies trauksme34:17 Panikas lēkmes izpausmes35:30 Elementi, kas veido trauksmi41:33 Tehnikas, kas palīdz trauksmi pārvarēt45:30 Kādas apzinātības un relaksācijas prakses palīdz uzveikt trausksmi51:00 Kādā veidā ar KBT metodi tiek apskatīta depresija, biheiviorālā aktivizēšana55:00 Tipiskās domāšanas kļūdas1:02:00 Baiļu hierarhija un zirnekļa piemērs1:04:52 Pēc kādiem kritērijiem cilvēkam izvēlēties savu terapeitu

"Gumijcilvēks," es pie sevis domāju, kad ar pavērtu muti pirmo reizi dzīvē redzēju Sanda Inzelberga uzstāšanos Training Lab konferencē "Iedvesmai un līdzsvaram". Kad dzirdēju Sanda stāstu, kā no ekstrēmi bailīga, vārga puisīša un jaunieša, ko citi izsmēja un atstūma, viņš pats izvēlējās sevi attīstīt un gadiem ilgi, neatlaidīgi gāja uz savu mērķi, man bija skaidrs, ka gribu dzirdēt viņa detalizētu pieredzes stāstu.  Sarunā mani pārsteidza, ka Sandim ir izglītība filozofijā. Pēc tam man atkārās žoklis par to:kādā veidā viņš mācījās pārvarēt bailes savā ikdienā; - kā trenēja sevi kritizētāju klātbūtnē; - kāds bija viņa ceļš uz sporta jogu un kā viņš panāca to, ko spēj ar savām plecu, gūžas un ceļu locītavām; - kāds ir viņa ēšanas režīms; - kā viņam gāja Pasaules sporta jogas čempionātā; - kāpēc viņš ir izvēlējies celibātu dzīves garumā; - kāda ir viņa attieksme pret viņa skolniekiem.  Es no visas sirds ceru, ka šī saruna aizsniegs daudzus cilvēkus (lūdzu, dalies ar to, lai tā notiktu!) un, jo īpaši, ikvienu sev neticošu, citu izsmietu vai apbižotu bērnu un jaunieti un viņu vecākus un pedagogus. Šī saruna noteikti būs manu bērnu izglītības "zelta fondā".  Sanda ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda31/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 2:45 Kā pagāja sporta jogas čempiona bērnība un kā tēva negatīvais piemērs kļuva par iekšējo dzinuli.8:30 Pagrieziena punkts, kad radās sapratne, kur slēpjas problēmu cēlonis.10:42 Īpašība, kas palīdzēja nepakļauties apkārtējo spiedienam.12:30 Mammas ietekme, piemērs un iedvesmas avots.15:45 Kas palīdzēja nonākt līdz spējai pilnībā pārvaldīt un kontrolēt savas domas.19:00 No “tirliņa” līdz cilvēkam ar dzelžainu paškontroli – soli pa solim.23:20 Radikāla metode 6 gadu garumā, ar kuras palīdzību Sandis spēja pārvarēt visas savas trīs fobijas.31:40 Kāpēc ar fiziskā stāvokļa uzlabošanu negāja tik gludi.39:29 Jogas praktizēšana kā būtisks pagrieziena punkts garīgajā un fiziskajā attīstībā.44:30 Ko nozīmē attīstīt un nostiprināt lokanību, un kā to savienot.56:12 Sanda čempionu tituli, kļūdas un pieredze čempionātos.1:03:38 Izvēle un darbības plāns, kā būt laimīgam visu laiku.1:07:14 Kā un kāpēc kontrolēt divas lielākās tieksmes.1:09:15 Celibāts.1:11:14 Kā kārdinājumus un turēšanos tiem pretī izmantot savā labā.1:12:30 Ēšana vienreiz dienā vairāku gadu garumā – kā tas ir iespējams?

Laikā, kad lielu daļu uztrauc, kas notiks ar viņu iespēju nopelnīt, ir cilvēki un uzņēmumi, kuri savās nozarēs un nišās, kur citi iespējas neredz, atrod veidus, kā pārdot pakalpojumus un preces, par ko citi grib maksāt. Daudzām nozarēm, uzņēmumiem, frīlanceriem, algotiem darbiniekiem, pārkārtojot savu spēju ieraudzīt un izmantot godīgas pelnīšanas iespējas, izdosies ne tikai "pārvasarot" ekonomiski ierobežojošo laiku, bet arī sanāks gūt ienākumus tad, kad viņu nozare būs pārveidojusies pēc krīzes beigām. Šī nav intervija, bet saruna par tām tendencēm, ko finanšu un pārdošanas koučs Elīna Pelčere un Cilvēkjaudas Laura Dennler redzam notiekam dažādās nozarēs un uzņēmumos Eiropā un ārpus tās. Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda30/Elīnas ieteikumi iepriekšējā sarunā par to, kā mazināt uztraukumus par naudu SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 1:22 Kas ir tās sfēras, kas varētu mainīties krīzes laikā un pēc tās6:41 Konferenču sfēra un online izaicinājumi10:05 Apmācību joma un tās paplašinātās iespējas12:40 Preču pārdošana ar interneta starpniecību un kas vēl šeit ir darāms17:54 Vai ir iespējams kādus ar medicīnu saistītus jautājumus pārnest arī uz online vidi20:28 Fotogrāfu un video speciālistu iespējas24:35 Zemnieku saimniecības piemērs, kā ar aizrautīgu stāstu veidošanu var panākt ilgtermiņa efektu26:22 Kafejnīcas – kā ar izglītošanu un radošu pieeju spēt izdzīvot šo laiku un nobruģēt ceļu uz nākotni29:28 Procesu automatizācijas un mazo soļu lielā nozīme32:26 Veids, kā ar tehnoloģiju iespējām kļūt klientam tuvākam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē33:22 Darbs no mājām – kādas iespējas šeit paveras saistītajiem biznesiem36:06 Attālinātā darba laika uzskaite un gudra cilvēku pārvaldība40:52 Online statusa lietas45:28 Vai ieguldīšana online vidē atmaksāsies

Aizrautība, ar kādu strādā Ralfs Upmanis, ir lipīga. Mūsu saruna bija ne tikai par ķermeņa spēku, lokanību un izturību, bet arī par prieku, darba organizēšanu, prasmi mainīties, partnerību un iedvesmu. Ralfs ir horeogrāfs, meistars-treneris (TRX, Trigger Point, PAVIGYM, Stroops), kurš trenē citus trenerus. Viņš ir arī DCH Studijas viens no īpašniekiem, Adidas vēstnieks Latvijā un fitnesa grāmatu autors. Runāju ar viņu, lai saprastu, ko mēs katrs varam darīt sava ķermeņa un tā svarīgākā muskuļa - savas sirds labā, lai piedzīvojam vairāk prieka.Ralfs uzskata, ka, ja cilvēks nekustas kaut vai savā mājā, viņš iesīkstē arī savā domāšanā.Un viņa attieksme ir, ka jebkuras krīzes un ierobežojumu laikā svarīgi ir atcerēties: "Jebkuri sūdi, kas atnāk, viņi mūs ved uz ko jaunu un labāku". Ralfa ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda29/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 0:59 Ralfa Upmaņa īsais fitnesa CV3:50 Kā tas ir – strādāt ar kompanjonu un biznesa partneri plecu pie pleca5:45 Kā lielos stresa apstākļos risināt lietas, lai bizness ietu uz priekšu8.30 Kas ar mums notiek tad, kad mēs nekustamies10.10 Kā sagatavot ķermeņa stāju vingrošanai12:08 Ko vēl mēs varam darīt savas stājas labā22:29 Kādām fiziskām aktivitātēm ir būtiska nozīme dažādos vecumos, un kam ir jāpievērš uzmanība24:40 Universālais “fitnesa burgers”30:00 Pēc kādiem indikatoriem var noteikt, ka vielmaiņa ir palikusi lēnāka32:25 Jaunības saglabāšanas noslēpums35:40 Informācija par uzturu un uztura bagātinātājiem42:22 Biohacking un izdegšanas bīstamība54:20 Kā noteikt, vai izvēlētais treneris tev derēs1:01:25 Iedvesmas stāsti, kā cilvēki uzsāka sportot1:07:20 Kā Ralfs spēj padarīt tik daudz un kā vinš par sevi rūpējas1:15:00 Ralfa aizrautība un mīļākais ēdiens1:16:30 Vai un kā Ralfs ir piedzīvojis “izdegšanu”1:21:08 Kas ir fitnesa pasaules svarīgākie trendi, ko izdevīgi ņemt vērā1:26:08 Veids, kā piedabūt sevi kustēties1:29:00 Vai ir jēga otru motivēt un pierunāt sportot, ja pats to negrib1:31:50 Kur var vingrot kopā ar Ralfu Upmani1:32:43 Ralfa tetovējumu stāsti

Dace atbild uz jautājumiem par to, KĀ ŠAJĀ IZAICINOŠAJĀ LAIKĀ PĀRSTĀT TIK DAUDZ UN NEVESELĪGI ĒST. Šai sarunai viņu izvēlējos, jo viņai izdodas savus trenējamos prasmīgi apskaidrot un motivēt, un tāpēc viņi bieži vien sāk ēst saprātīgāk, veselīgāk un beigās priecājas par to, ko redz spogulī. Šajā sarunā Dace izskaidroja emocionālās ēšanas mehānismu un ko darīt, lai izrautos no tā slazda. Lai vai kā tur būtu ar apkārtmēru sarukšanu, mani vienmēr interesē, kā uzlabot savu pašsajūtu, tikt pie vairāk enerģijas un lielākas aizrautības par savu dzīvi. Tie visi ir lieliski blakus efekti tad, kad cilvēks iemācās atpazīt un prasmīgi apieties ar emocionālo ēšanu. Vismīļākais no tiem man ir - DZĪVE AR VAIRĀK PRIEKA. Daces ieteikumus prieka vairošanai bez kaloriju uzņemšanas atradīsi sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda28/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:1:19 Kā tikt galā ar emocionālo ēšanu, fitnesa treneres Daces Tarzieras personīgā pieredze2:44 Emocionālās ēšanas darbības mehānisms9:01 Kāda ir miega saistība ar ēšanu un emocionālo ēšanu12:34 Ieteikumi par kustībām šī brīža ierobežotajos apstākļos un padomi, kā saņemties uz darīšanu18:04 Vai “kļūt tievākai” ir iedarbīgākā motivācija, lai sāktu sportot, un citi, iespējams, iedarbīgāku motivatoru piemēri23.21 Triks, ko darīt pēc treniņa, lai motivētu sevi neizlaist nākamo23:56 Kāpēc ēšana vakarā ir pieskaitāma pie sliktajiem ieradumiem27:12 Cik svarīga ir plānošana un iepirkumu saraksta veidošana, kā mēs veikalā paši sevi mēdzam piemānīt29:40 Prieka meklēšana veikalā un vēderpriekos – kā to ierobežot un ievirzīt veselīgākā gultnē31:15 Maltīšu plānošana un sagatavošana iepriekš – kādi šeit ir ieguvumi34:12 Kas organismā notiek, kad saēdamies saldumus, un veidi, kā sevi pasargāt no “noraušanās”37:08 Kā piedabūt sevi plānot maltītes pat tad, ja dzīvo viens38:08 Zelta principi, kā apgrūtināt sev našķēšanās procesu42:57 Cukura lietošanas nejaukie blakus efekti44:20 Prieka saraksta veidošana kā alternatīva destruktīviem prieka avotiem50:20 Paņēmieni un principi, kā neatmest sev ar roku un spēt turēties pie paša nospraustajiem mērķiem56:47 Cik svarīgi ir tas, kā un kādos apstākļos mēs ēdam1:00:54 Ja saņemies un nesanāk – kas varētu būt neveiksmes iemesls un kā to neitralizēt1:03:26 Izdevīga pieeja, ko pielietot, kad “nav laika, gribasspēka un motivācijas”

NMPD direktori Lieni Cipuli man ieteica intervēt, jo daudzām komandām noderētu viņas praktiskā pieredze, vedot 3000 cilvēku komandu cauri lielām pārmaiņām un reorganizācijai, kas parasti nozīmē saskari ar pamatīgām problēmām. Liene ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore un, uzsākot vadīt šo komandu, viņa saskārās ar apmēram 600 darbinieku trūkumu, ar nepietiekamu budžetu un speciālistu pārslodzi jomā, no kuras ir atkarīga citu cilvēku dzīvība un veselība. Tas, ko Liene paveica savā komandā, ir ārkārtīgi vērtīgs pieredzes stāsts, kas var noderēt vēl daudzām komandām un vadītājiem, kam savi cilvēki jāved cauri pārmaiņām, neziņai un nepopulāriem risinājumiem.Intervijas piezīmes atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda27/Lienes Cipules pieredzes stāsts ir īpaši noderīgs, ja to klausīties kopā ar Valda Vanaga stāstīto par komandas darbu kā vismazāk izmantoto konkurences priekšrocību. INTERVIJAS PIETURPUNKTI:6:15 Kādas bija trakākās problēmas, ar kurām Neatliekamās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājai bija jāsaskaras pirms diviem gadiem, kad viņa stājās vadītājas amatā10:05 Kurām pārmaiņām NMPD bija vislielākā darbinieku pretestība, kuri bija tie nepopulārie lēmumi12:53 Kā nesalūzt un neatmest roku situācijās ar lielu pretestību15:26 Kādi ir plusi un mīnusi, kad vadītājs kolektīvā ienāk “no malas”18:42 Domāšanas maiņa – kā samenedžēt lietas ar esošajiem resursiem, nezaudējot kvalitāti un uzlabojot efektivitāti24:10 Netradicionāli un traki paņēmieni, kā “salauzt ledu” un iekustināt jaunas, nepopulāras idejas37:40 Naudas faktors valsts pārvaldē41:50 Kreatīvu risinājumu piemēri no ārvalstu pieredzes43:05 Izmaiņas zvanu centrā, kas palīdzēja samazināt “pudeles kakla” efektu46:20 Disonanse starp sabiedrības gaidām pret NMPD un darbinieku spējām to nodrošināt47:47 Principi, pie kā pieturēties, kad jākomunicē par jūtīgām un sāpīgām tēmām, ka arī  pieļautās kļūdas56:40 Kas Lienei “uztanko baterijas”58:35 Vēstījums sabiedrībai

Kā šajā neziņas laikā katram atpazīt uzglūnošo stresa monstru un kā neļaut tam sevi un savus mīļos paklusām sagrauzt vai novājināt. Tā ir bīstamība, kas attiecas ne tikai uz nervozajiem, bet īpaši tiem, kuri (kā es) ir sev iestāstījuši, ka esam pietiekami mierīgi. Stresa lauva neguļ un arī mums traucē mierīgi gulēt un atjaunot savus spēkus, kuri tagad ir ļoti vajadzīgi. Kristīnei Bricei ir kolosāla spēja saprotami paskaidrot, kas ar cilvēka ķermeni un psihi šajā krīzes (un jebkuru uztraukumu) laikā notiek, kā sev un savējiem palīdzēt. Viņa ir sertificēta TRE (Tension and Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas trenere, kas ir palīdzējusi ļoti daudziem cilvēkiem labāk tikt galā ar ikdienas un ārkārtas situāciju bīstamo stresu. Sarunā pieminētos resursus atradīsi sarunas lapā ZEM viņas video: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda26/ SARUNAS PIETURPUNKTI: 1:36 – Veids, kā uz stresu un ar to saistītajiem procesiem ķermenī paraudzīties konstruktīvi.4:05 – Kā iedot sev brīvbrīdi, dzīvojot mājās ar bērniem.9:25 – Kā atslābināt ķermeni un nervu sistēmu.14:00 – Pirmā pazīme, pēc kuras noteikt, ka esam stresā.15:49 – Veids, kādā bieži vien pasliktinām savu situāciju saistībā ar stresu.23:24 – Ko darīt, lai uzlabotu miega kvalitāti.29:45 – Vingrojumi, kas īpaši palīdz atslābināties.33:08 – Kas notiek ķermenī, kad mēs stiepjamies, un kāpēc tas ir tik svarīgi.37:17 – Kas ir tās lietas, kas ķermenī paaugstina endorfīnu daudzumu un samazina stresu.38:08 – Joga, kas strādā un palīdz trīs līmeņos.40:10 – Atbilde uz: “Man nav laika staipīties”.42:52 – Skaidrojums, kādēļ dažiem cilvēkiem relaksācijas prakses rada papildu stresu un trauksmi, un ieteikumi, kā šādā situācijā rīkoties.46:36 – Kuru ķermeņa daļu ir vissvarīgāk izkustināt dejojot.49:44 – Ko Kristīne ar savām šodienas zināšanām ieteiktu sev pašai daudz gadus atpakaļ, kad gāja cauri savas dzīves lielākajai krīzei.54:36 – Pateicību milzīgā nozīme psiholoģiskajai labsajūtai.57:15 – YIN jogas īpašais piedāvājums.1:00:30 – Padoms, kā palīdzēt sev atgūt spēju skaidri domāt.

Finanšu un prasmīgas pārdošanas koučs Elīna Pelčere atbild uz jautājumiem par to, kā sevi pasargāt laikā, kad ienākumi samazināsies. Sarunā pieminētos resursus atradīsi sarunas lapā ZEM viņas video: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda25/Iepriekšējā Cilvēkjaudas sarunā Elīna stāstīja, kā viņai izdevās paņemt vasaru brīvu, turpinot saņemt naudu.Ja gribi vēl vairāk uzzināt par Elīnas ceļu no maza ciema uz veiksmīga uzņēmuma vadītāju, tad noskaties šo sarunu ar viņu. SARUNAS PIETURPUNKTI: 1:07 Kā saglabāt vēsu prātu un mazināt trauksmi, kad ir tik daudz nezināmā par naudu2:12 Bezmaksas rīks gudrai naudas pārvaldīšanai – skaidrojums, kā to izmantot8:19 Ar kādu ideju vieglāk “pārziemot” šo periodu9:09 Pie samazinātas slodzes un samazinātiem ienākumiem – instruments, kā menedžēt savas bailes.16:22 Ieteikumi un metodes, kuras ņemt vērā, kad “galva trako” un liekas, ka šādi būs vienmēr19:38 Kā uzvarēt pie jauniem apstākļiem – ko tas nozīmē21:26 Ieteikums par krīzes laiku radošo jomu pārstāvjiem23:21 Kā uzņēmumiem meklēt neparastus resursus27:16 Ko dara Elīnas vadītais TrainingLab, lai citiem palīdzētu ar mācībām krīzes laikā aktuālajam29:27 Ko darīt ar cilvēku attieksmi, ka tagad vajadzētu pakalpojumus sniegt par brīvu33:10 Laiks, kad beidzot sākt darīt un reāli rīkoties, nevis tikai domāt

Vīrusa krīzes laikā, kad visiem ilgstoši jādzīvo mājokļa ierobežojumā, pieaug konflikti gan bērnu starpā, gan starp bērniem un vecākiem. Līga Bērziņa no http://www.uzvediba.lv/ ir izcila speciāliste sarežģītu situāciju atrisināšanā gan lielu, gan mazu cilvēku kolektīvos, gan ģimenēs, tāpēc lūdzu viņai praktiskus ieteikumus, kā risināt cilvēku visbiežāk pieminētās grūtās situācijas ar bērniem šajā mājas-dzīves režīma laikā. Visus Līgas ieteiktos resursus un saites atradīsi intervijas lapā ZEM tajā redzamā video: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda24/ SARUNAS PIETURPUNKTI: 1:41 Sievietes pārgurušas, ģimenēs negācijas, pusaudži neizpratnē – ko darīt4:40 Kopīgu ģimenes sapulču nepieciešamība7:59 Ja ir tikai viens vecāks ar maziem bērniem, kuram vienlaicīgi ir jāstrādā no mājām.13:05 Formulas, kas palīdzēs situācijā, kad ir jāstrādā, bet bērni tajā laikā skaļi strīdas.18:30 Dienas plānošana, ja vecākiem krīzes laikā ir pilna laika darbs no mājām.26:50 Kā tikt galā ar neapmierinātiem un nikniem pusaudžiem, kuri vēlas “tusēt” un doties pie draugiem, bet tas šobrīd ir liegts35:27 Kādā veidā runāt ar bērniem un pusaudžiem par to, kas notiek veselības un finanšu jomā40:20 Kas ir metakomunikācija. Kāpēc krīze ir tik milzīgs pārbaudījums pat saticīgās ģimenēs47:05 Kā spēt būt tādā prāta kondīcijā, lai adekvāti un saprotoši reaģētu, kad “tevi rauj uz piecām daļām”57:20 Kā rīkoties brīdī, kad pusaudzis iekrīt histērijā, ārdās un apdraud sevi, līdzcilvēkus un īpašumu1:02:54 Telefonu un datoru pārmērīga lietošana šobrīd – kā un vai kontrolēt1:11:26 Mācības un darbs online vidē vairākiem bērniem vienlaicīgi – ilūzijas un paredzamā realitāte1:13:35 Situācija, kad bērnam patīk bīstama rotaļāšanās. Veids, kā iemācīt komandu – “stop”!1:21:15 www.uzvediba.lv radītās spēles, ko izmantot izklaidei, izglītībai un sirsnīgai kopā būšanai1:27:15 Prieks un pozitīva kopā būšanas pieredze kā būtisks krīzes izdzīvošanas elements1:32:29 Ja mājās ir hiperaktīvs bērns – kā sadzīvot šajā trauksmainajā laikā

Par to, kā nesabojāt attiecības ar savu partneri, kamēr ģimenei jādzīvo pa mājām, es jautāju ģimenes sistēmiskās terapijas speciālistei Nansijai Lībietei. Nansija ne tikai bija salikusi kopā izcilu rakstu ar rīcības plānu: https://ugunsskola.lv/ricibasplansgimenei/, bet mūsu virtuālās sarunas laikā vēl iedeva PRAKTISKUS RISINĀJUMUS REĀLĀM SITUĀCIJĀM ĢIMENĒ.Nansija Lībiete ir ģimenes sistēmiskās terapijas speciāliste. Te ir viņas kontakti un vairāk informācijas par viņu.Vēl vari noskatīties Nansijas sarunu ar Lauru Dennler par to, kā sevi neiznīcināt pēc šķiršanās. SARUNAS PIETURPUNKTI: 02:04 – Ko darīt, kad partneris jau tā grūtajā situācijā vēl pārmet vietā nenoliktas mantas un nepareizas audzināšanas metodes.08:22 – Ko darīt, kad partneris savu neapmierinātību ar krīzes situāciju izgāž uz otru, turklāt nepalīdz dalīt visus pienākumus.20:12 – Kā rīkoties, ja partneris, kurš krīzes laikā varētu strādāt no mājām, tā vietā izvēlas strādāt darba vietā, bet mājās ir slodze ar trīs maziem bērniem.25:27 – Kā pārlaist laiku, kad vīrs un daļa ģimenes atrodas tālu prom, arī citā valstī, un par viņiem ir gan uztraukumi, gan grūti iztikt bez kopā būšanas.30:51 – Kā rīkoties, kad partneris krīzes laikā noslēdzas vēl vairāk nekā parasti.36:01 – Ko darīt, ja jau tā grūtajā ierobežojumu laikā vīra nav mājās un sazvanoties viņš dod situācijai nepiemērotus padomus.

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas eksperts ar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu viņiem vajadzīgos rezultātus. Edmunda stāstīto esmu sev izkonspektējusi uz 8 lapām un regulāri tajās ieskatos, jo: - konstruktīva domāšana un komunikācija, - prasme pieņemt vērtīgākus lēmumus, - neradīt sev nevajadzīgas problēmas pašai savā galvā un sarunā ar otru cilvēku, - metodes, kā izvairīties no domāšanas kļūdām, tās visas ir lietas, kas katru dienu uzlabo manas dzīves kvalitāti. Sirsnīgs ieteikums - kad klausīsies Edmunda stāstīto - turi pa rokai pierakstus, jo tad uzzināto praktiski izmantosi jau tajā pašā dienā un problēmu skaits vai nepatīkamība dzīvē un galvā sāks samazināties. Pārbaudīts uz savas ādas. Edmunda kontaktus un ieteikumus atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda22/ INTERVIJAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 3:26 Kas ir un kas nav konstruktīva komunikācija, un kā tā ir saistīta ar mūsu domāšanu.12:15 Ar ko atšķiras dialogs no diskusijas, kādi ir to mērķi un uzstādījumi.16:19 Jēdziena “divoties” nozīme un vērtība.17:27 Kā mūsu domāšana mūs ierobežo.18:46 Kas patiesībā ir kritiskā domāšana un kā dīlot ar savu “iekšējo komandu”.24:12 Kas ir domu kartēšana un kā to pielietot praksē.32:22 Jautājumi, kurus ir izdevīgi sev uzdot, lai tiktu klāt pie tiem vērtīgajiem viedokļiem un domām, kurus pats no sevis esi veiksmīgi noslēpis.33:46 Kāpēc mums tik ierastā vienkāršā bipolārā domāšana bieži vien izrādās nederīga vai pat kaitē.37:41 Kā komanda var palīdzēt pieņemt kvalitatīvu lēmumu.39:15 Kļūdas, ko visbiežāk pieļaujam komunikācijā.48:40 Kā pareizi noformulēt jautājumu, ja nav skaidrs sarunas partnera nodoms.51:00 Praktisks veids, kā ikdienā trenēt konstruktīvas komunikācijas spējas.55:47 Ko būtu vērtīgi iemācīt bērniem par domāšanu un sakarībām.1:05:33 Ieteikums uzņēmumu vadītājiem.

“Komandas darbs ir vismazāk izmantotā konkurences priekšrocība,” saka Valdis Vanags un stāsta par vajadzīgo sekmīgam komandas darbam gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Valda pieredze piedzīvojumu ekspedīciju vadīšanā un komandu trenēšanā “Sense of Team” uzņēmumā noderēs ikvienam, kurš saprot, ka komandā ir spēks, kas komandu vai nu uztur viduvējā līmenī, vai grauj to, vai ceļ uz augšu un palīdz sasniegt mērķus tā, ka visi ir ieguvēji. Sarunā gan par Patrika Lencioni pieeju, gan par piedzīvojumu terapiju, lai uzlādētu savas baterijas un ieraudzītu jaunu iespēju apvāršņus. Valda ieteikumi noderēs ne tikai komandas vadītājiem un spēcīgākajiem spēlētājiem, bet arī tad, ja cilvēks domā, ka viņam savā komandā šobrīd ir pārāk maza ietekme. Valda Vanaga ieteikto avotu sarakstu un komandu darba shēmu atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda21/ INTERVIJAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 2:47 Kā fizkultūras skolotāja pieredze noveda pie uzņēmumu komandu trenēšanas6:30 “Pieredzes izglītība” – kādā veidā pielietota tā dod informāciju par notiekošo uzņēmumu struktūrās12:48 Kādas izredzes komandas cilvēkam ir ietekmēt procesus uzņēmumā14:19 Sense of Team bāzes filozofija, kad katra viedoklis ir vērtīgs15:18 Lencioni piramīdas pieci līmeņi – kāds ir to saturs20:04 Kā konflikta situācijā sevi pieķert brīdī, kad nevajadzīgi esi iestājies aizsargpozīcijā23:00 Kāpēc konflikts ir nepieciešams un kā tas palīdz iesaistīt cilvēkus25:30 Cik svarīgi kompānijai ir nodefinēt mērķus30.00 Disagree and commit pieeja36:20 Ko ir izdevīgi ņemt vērā, lai panāktu lielāku cilvēku iesaisti38:40 Komandas intereses pāri personīgajām un kā noteikt, kura ir primārā komanda44:24 Kā atļauja kļūdīties var uzlabot komandas produktivitāti46:54 Vai Lencioni piramīdu ir iespējams pārnest arī uz ģimenes dzīvi52:36 Atslēgas lietas, kā pagūt daudz un vēl vairāk un nodzīvot krāsainu dzīvi54:58 Sense of Team piedzīvojumu ekspedīcijas un ko no tām sagaidīt55:25 Kad bija tava “pēdējā pirmā reize”?58:45 Adventure Therapy Europe kustība59:40 Valda “life changing” momenti1:02:00 Vai var būt kontrolējams un izbaudāms “ekstrēms”1:04:11 Kā cilvēkam atrast to, kas ir piemērots viņam1:06:00 Finansiālā riska robeža1:07:20 Kas ir “flow” un kā būt plūsmas stāvoklī1:09:40 Kā pārvarēt bailes no atraidījuma un “Pilsētas ekspedīcijas” aizkulises1:15:39 Ieteikums, kā atrast sev atbilstošo “piedzīvojumu”

Kad gribēju saprast, vai es ko varu darīt savā labā, lai ilgāk dzīvoju kā vesels cilvēks un esmu enerģijas pilna, uz sarunu vēlreiz aicināju dakteri, endokrinoloģi Ilze Konrādi. Daktere stāstīja par to, ko pati dēvē par ŠĶĪVJA FILOZOFIJU. Kas jāzina par vielmaiņu, epiģenētiku, zarnu mikrofloru, gavēšanu un modernajām diētām, ja gribas būt veselam un laimīgam cilvēkam pēc iespējas ilgāk. Ja pagājušajā reizē runājām par to, ko darīt ar stresu, lai dēļ tā necieš dzīves kvalitāte (daktere iepriekšējā sarunā daudz pastāstīja par stresa ietekmi uz cilvēka spējām labi dzīvot: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda1/ ), tad šoreiz saruna par to, kā nekaitēt savas dzīves kvalitātei ar to, ko ēdam, un vienlaicīgi baudīt dzīvi. Dakteres Konrādes ieteikto avotu sarakstu atradīsi intervijas lapā (ZEM video): https://ugunsskola.lv/cilvekjauda20/CITAS SARUNAS PAR LABĀKU PAŠSAJŪTU UN VESELĪBUNeiroloģes Sandras Vestermanes ieteikumi par to, kas var palīdzēt izkļūt no apburtā loka ar perfekcionismu, neizprotamām slimībām un trauksmes.Kas jāzina par stresu un izdegšanu, kā tur nenonākt un kā sev palīdzēt, ja tā ir notikusi: Evija van der Beek.

Šķiršanās attiecas ne tikai uz precētajiem, bet uz jebkuru cilvēku, kurš ir attiecībās ar otru cilvēku - gan dzīves partnerībā, gan draudzībā. Cilvēki apzinās, ka šķiršanās parasti ievaino vismaz vienu no pusēm. Mēs mazāk apzināmies to, cik dziļi un cilvēka dzīvei postoši var būt šie ievainojumi. Un reizēm vēl mazāk apzināmies, cik postoši ir turpināt būt attiecībās, kurās iznīcinām ne tikai sevi, bet arī tos, par kuriem esam atbildīgi. Nansija Lībiete ir sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste, kura palīdz neizšķirties tiem pāriem, kuriem tas vēl ir iespējams, un palīdz tiem cilvēkiem, kuri šķiršanās procesā ir cietuši vai turpina ciest. Nansijas teiktais: "Lai ko mēs arī piedzīvotu, svarīgi ir nevis, kāpēc tas notika ar mani, bet gan - ko es ļaušu vai neļaušu šiem notikumiem ar mani izdarīt," ir iemesls, kāpēc es šo sarunu iesaku redzēt vai dzirdēt ikvienam, kas šķiršanās sāpes piedzīvojis pats  vai redz to notiekam ar sev svarīgu cilvēku. Nansijas ieteikto avotu un iespēju sarakstu atradīsi intervijas lapā (ZEM video): https://ugunsskola.lv/cilvekjauda19/

"Es, nekad mūžā! Nē!" bija ultramaratonistes Sigitas Vāces domas, kad viņa pirmo reizi klātienē redzēja citus skrējējus mokāmies Spartatlona skrējienā, kas ir nepārtraukti 246 km Grieķijas karstajā saulē. Piecus gadus vēlāk viņa kļuva par pirmo sievieti no Latvijas, kas noskrēja visus 246 km. Šajā sarunā gan par to, kā viņa kļuva par ultramaratonisti, gan to, kas notika pēc tam, kad viņa sasniedza tik grandiozu mērķi. Saruna var noderēt gan skrējējiem, gan iesācējiem. Sigitas ieteiktos informācijas avotus atradīsi intervijas lapā (ZEM video), kas ir šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda16/

Armands Simsons jau kuro gadu vada Superbingo raidījumu un saka, ka viņam patiktu to vadīt arī 80 gadu vecumā. Viņš jau daudzus gadus ir hokeja kluba "Dinamo Rīga" tehniskais direktors un saka, ka gribētu to darīt arī 80 gadu vecumā. Viņš vada pasākumus un dara to ar prieku. Instagram platformā viņam šobrīd ir 38 tūkstoši sekotāju. Kopā ar sievu Ivetu viņi bez auklēm audzina savas četras meitas. Aicināju Armandu uz sarunu, jo mani fascinē milzu enerģija, ar kādu viņš strādā un dzīvo. Es gribēju noskaidrot, vai tas ir iedzimts vai arī mēs pārējie varam kaut ko sev derīgu no viņa mācīties. Kad saruna beidzās, es vēl ilgi smaidīju un apņēmos, ko no Armanda stāstītā ņemšu vērā, audzinot savus dēlus. Viņa stāstā var redzēt, kā veidojas vīrieša raksturs, darba kultūra un aizrautība ar dzīvi, ņemot tās grožus savās rokās. Viņa drosmīgais stāsts par to, kā dzīve parādīja, ka jāpiebremzē, lika man aizdomāties, vai arī es redzu, kur man ir jāpiebremzē un kur jāspiež gāzes pedāli grīdā.Intervijas piezīmes vari skatīt šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda18/

Saruna tev noderēs, ja šobrīd vai agrāk ir bijis tā, ka negribas iet uz darbu, mācībām vai tikties ar radiem, jo tur kāds vai vairāki cilvēki tevi apceļ, nepieņem savā lokā, ignorē vai jebkādā slēptā vai atklātā veidā pazemo vai noniecina. Varbūt tas ir kāds no priekšniecības, kas, runājot ar vai par tevi, paceļ balsi, lieto nepatīkamus apzīmējumus vai izsmejošu attieksmi, ignorē tavas idejas vai vajadzības. Un tikpat labi tas var būt arī kāds no kolēģiem vai pat vesela cilvēku grupa. Vai arī - varbūt tu redzi, ka tā rīkojas ar kādu citu kolēģi vai tev svarīgu cilvēku. Līga Bērziņa no uzvediba.lv lieliski orientējas un cilvēkus izglīto emocionālās vardarbības jautājumos dažādos kolektīvos - darba vietā, mācību iestādēs (bērnu dārzos, skolās) un arī citās attiecībās. Līga ne tikai pati apmāca cilvēkus, kā atpazīt, ko darīt un kā sevi un citus pasargāt no emocionālās vardarbības, bet arī ir izveidojusi ļoti iedarbīgas spēles, ar kuru palīdzību gan lieli, gan mazi iemācās, kā nepieļaut pret sevi un citiem vērstu toksisku rīcību. Es ļoti ceru uz tavu palīdzību, lai Līgas Bērziņas stāstītais par toksisku uzvedību aizsniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku un kolektīvu. Līgas stāstītais palīdz ieraudzīt, kādu uzvedību un kādā veidā mums nav izdevīgi pieļaut ne savā, ne citu rīcībā gan tad, kad uzvedamies kā vārmāka, gan esot upura lomā, gan arī tad, kad esam šādas uzvedības liecinieki. Saku tev paldies, ja šo sarunu iesaki noskatīties citiem cilvēkiem! Līgas ieteiktos informācijas avotus atradīsi intervijas lapā (ZEM video), kas ir šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda17/

Kā risināt konfliktus, kas ir neizbēgami katra cilvēka un katras komandas dzīvē. Mediatore un komunikācijas trenere Ilze Dzenovska šajā sarunā stāsta par: 5 stratēģijām, kā cilvēki parasti risina konfliktus - kāpēc tās izvēlamies un ko tās cilvēkam maksā; konflikta anatomiju jeb to, kas ir konflikta pamatā; bīstamu rīcību, kā cilvēki konfliktus bieži pasliktina un padara grūti risināmus; metodēm, kas jāņem vērā, lai uzlabotu iespējas sekmīgai konflikta risināšanai. Mediatores ieteiktās literatūras sarakstu atradīsi intervijas lapā (ZEM video): https://ugunsskola.lv/cilvekjauda12/

Saruna par pieredzi ar visiedarbīgāko metodi brīvības iegūšanā, kādu vien es un Irina savas dzīves laikā esam apguvušas. Irina daudzus gadus strādāja vadošā amatā bankā, cīnījās par savu bērnu ar īpašām vajadzībām, cieta dēļ bailēm no augstuma, ierobežotām telpām un lidošanas, bet savas veģetatīvās distonijas lēkmju dēļ ar ātro palīdzību regulāri nokļuva slimnīcā. Šī metode viņai palīdzēja iegūt brīvību gan no veģetatīvās distonijas, gan attiecībās ar cilvēkiem un sevi pašu. Es un Irina satikāmies Keitijas Bairones (Byron Katie) metodes Darbs (The Work) apmācībās. Pa šiem gadiem tā ir ievērojami uzlabojusi gan Irinas, gan manu, gan Michel dzīves kvalitāti. Šobrīd Irina ir īpašniece uzņēmumā Ze Maize un arī māca citiem Keitijas Bairones metodi Darbs.Starp citu, šo metodi ir apguvusi un regulāti pielieto arī finanšu prasmju trenere Elīna Pelčere, kura šo metodi pieminēja savā intervijā rudenī. Irinas ieteikto avotu un iespēju sarakstu atradīsi intervijas lapā (ZEM video): https://ugunsskola.lv/cilvekjauda14/

Evija van der Beek ir sertificēta supervizore, koučs, biznesa un koučinga trenere ar lieliskām zināšanām par izdegšanu un stresu darbā. Viņa ilgi strādāja kā vadītāja korporatīvajā vidē un pati labi zina, ko nozīmē izdegšana. Tāpēc Evijas pieeja izdegšanas problēmu risināšanā ir ļoti praktiska. Šajā sarunā viņa pastāstīja: kas ir izdegšana un izdegšanas pazīmes, kādi faktori darbā veicina izdegšanu,  ar ko ir bīstams bezresursu stāvoklis, kas notiek izdegšanas dažādās stadijās, kā atgūties, ja ir notikusi izdegšana.Evijas  ieteiktos informācijas avotus, kā arī viņas izveidotu izdales materiālu par izdegšanu un stresa dienasgrāmatu atradīsi intervijas lapā (ZEM video), kas ir šeit:   https://ugunsskola.lv/cilvekjauda15/

Kā uzdrošināties strādāt citādāk un spēt ar mākslu pelnīt. Gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznoto nevar nepamanīt. Viņas bildes ir bijušas uz tramvaja, kas kursē pa Rīgu, uz auto, kas braukā apkārt. Tie grezno milzīgās sienas Latvijas Universitātes Zinātņu centra Dabas mājā, tie ir uz spēles, ko visi zinām, un, protams, gleznās. Ar gleznotāju sarunājāmies par viņas ārkārtīgo disciplīnu, mērķtiecību, drosmi būt pašai un, jā, arī spēju pelnīt ar savu mākslu. Es īpaši priecājos par to, ko no Kristīnes iemācījos par viņas vecāku attieksmi bērnībā, jo varu to izmantot arī audzinot savus bērnus. Informācija par to, kā atrast Kristīni sociālajos tīklos, ir šeit:  https://ugunsskola.lv/cilvekjauda11/ (zem video).

Ko darīt tad, ja seksuālā dzīve varētu būt (vēl) labāka par to, kas ir tagad. Atbilde uz šo jautājumu ir šīs sarunas mērķis. Kristīne Balode par seksu runā pavisam brīvi. Tāpat kā par ēdienu. Ja tā padomā, tad ne manis, ne tevis, ne citu šeit nebūtu, ja nebūtu ēdiena un ja nebūtu seksa. Lai atrastu Kristīnes ieteiktos informācijas avotus, skaties šajā lapā ZEM VIDEO: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda13/

Daktere Sandra Vestermane ir neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre. Viņas stāstītais noderēs: perfekcionistiem un viņu upuriem; tiem, kuri pa dzīvi pārvietojas no sasnieguma uz sasniegumu bet kam gandarījuma sajūta nav ilgstoša; rutīnas nogurdinātajiem; tiem, kuriem mieru neliek nesaprotamas veselības kaites un traumas; cilvēkiem, kuri grib "izkāpt" no šī brīža darba situācijas un paņemt pauzi (vai ir jau to izdarījuši). Ieteiktās saites atradīsi šajā lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda10/

Pirmā sieviete latviete, kura ir uzkāpusi Everesta virsotnē, bet viņas atziņas ir ļoti noderīgas jebkuru savas dzīves virsotņu sasniegšanai. Viņa ir alpīniste, uzņēmēja aviācijas nozarē, viņa ir koučs un šobrīd arī divu mazu dvīņu mamma. Mūsu saruna ir par gatavošanos grūtiem kāpieniem, par prasmēm un spējām, kuras ir svarīgas, un par to, kā nenodarīt sev pāri, cenšoties tikt ar visu galā. Informācija par to, kā sazināties ar Olgu, šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda8/

Profesores Andras Blumbergas sirdslieta ir sistēmiskā domāšana, sistēmdinamika. Ar šīs metodes palīdzību mēs varam sevi pasargāt no stulbām kļūdām un veiksmīgāk atrisināt problēmas, kas traucē labi dzīvot, kā arī sasniegt mērķus, kas ir svarīgi gan darba, gan privātajā dzīvē. Šo metodi pielieto biznesā, vides aizsardzībā, veselības aprūpē, inženierzinātnē un citur. Ieteikums no pieredzes: pirms klausies šo sarunu, domās noformulē problēmu, kas tev neliek mieru, vai mērķi, ko ļoti gribi sasniegt. Tad ieguvums no sarunas būs vēl lielāks. Ja pa rokai turēsi pierakstus, tad iegūsi vēl vairāk. Ieteiktos informācijas avotus atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda7/ (zem video).

Ar režisoru un lektoru Viesturu Meikšānu es sarunājos, lai uzzinātu, kā prasmīgi veidot un stāstīt stāstus tā, lai cilvēki tos klausītos un ņemtu vērā. Ja jau viņš spēj radīt izrādes, kas notur milzīgas auditorijas uzmanību, tad viņam ir zināšanas, kā publikas uzmanību var piesaistīt arī parasti runātāji. Viesturs vada Runas skolu: http://runasskola.lv/ , kurā jebkurš var apgūt prasmes, kas palīdz labāk uzstāties un sarunāties ar publiku veidā, kas darbojas un notur cilvēku uzmanību. Viestura ieteiktos avotus atradīsi ZEM video šajā lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda9/

Anna Birmane stāsta, kā viņai izdevās tikt pie šiem sasniegumiem un ko tas prasīja:2 pieprasītas pavārgrāmatas un trešā tūlīt tiks izdota;pāri 32 tūkstošiem sekotāju Instagram kontā, kas fano par Annas receptēm;saldumu meistarklases, kuras ilgi nevajadzēja reklamēt, jo gribētāju rinda bija garu garā;spēt tajā visā iekombinēt rūpes par savu mazo meitiņu un vīra karjeras maiņu. Annai sekot vari viņas Instagram kontā @annapannalv: https://www.instagram.com/annapannalv/Viņas superīgās receptes ir mājas lapā: https://annapanna.lv/receptesUn viņu atrast vari arī Facebook: https://www.facebook.com/AnnaPanna.Lv/ Sarunā ieteiktos informācijas avotus atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda4/ (zem video).

Laura un Andis Arnicāni ir gan vīrs un sieva ar kopīgu gandrīz divgadnieku. Un vēl viņi ir biznesa partneri savā projektā Seek The Simple par to, kā vienkāršot dzīvi, lai atliek vairāk laika tās kvalitatīvai baudīšanai un izmantošanai. Mēs runājām par to:kā vienam otru nenožņaugt, ja otrs nejēdz, ko tev vajag;kā nepazaudēt sevi viens otram pielāgojoties;kā tikt galā ar skaudību, kad otram kaut kas sanāk labāk un tu gribi, lai arī tev sanāk;kā neļaut darbam bojāt māju dzīvi un māju dzīvei apdraudēt darbu;kā mirdzēt savā izcilībā, necenšoties pielāgoties pat savām ilūzijām par to, kā vajag, nemaz nerunājot par to, lai vēl censtos piemēroties citiem. Arnicānus atradīsi gan viņu mājas lapā Seek The Simple, gan viņu Instagram kontā @seekthesimple_com un Facebook lapā. Arnicānu ieteiktos informācijas avotus atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda5/ (zem video).

Elīna Pelčere prot apieties ar naudu – gan pelnīt to, gan gudri un baudāmi tērēt. Un māca to arī citiem. Viņa jebkuru neizdošanos liek lietā un gūst lielākus panākumus. Viņa stāsta par prasmi pelnīt un ienākumu sakārtošanu, lai pietiek gan finansiālai brīvībai, gan priekam, gan ikdienas tēriņiem, gan izaugsmei. Elīna Pelčere ir viena no prasmīgākajām pārdevējām Latvijā un lielisks finanšu koučs. Viņa arī vada Training Lab, kas ir viens no Latvijas lielākajiem apmācību uzņēmumiem. Elīna vada ļoti vērtīgas apmācības par to, kā prasmīgāk pārdot savu darbu: http://pelcere.lv/blog/ka-pardot-nepa... Sarunā ieteiktos avotus atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda3/

Juris Grabovskis par krīzēm zina daudz. Viņa zināšanas palīdz visdažādākajās krīzes situācijās, kas mūs var apdraudēt ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, psiholoģiski, finansiāli. Mēs varam sevi un savus mīļos pasargāt ar tām zināšanām, par kurām Juris Grabovskis sarunā stāstīja: kas ar cilvēku notiek krīzes laikā; ko krīzes laikā nedrīkst darīt; kā pasargāt sevi no nevajadzīgiem zaudējumiem un nepatikšanām; kā nepieļaut, ka krīze izārda to, kas tev dzīvē ir vissvarīgākais;kā palīdzēt sev vai cilvēkam, kurš cieš sekas no kādas agrākas krīzes un pats to nezina.Ja vēlies vairāk uzzināt par apmācībām Jura Grabovska un viņa kolēģu vadībā, tad sazinies ar Baltijas drošības skolu: https://www.bds93.lv/contacts.htmlTās ir apmācības ar ieguvumu, kas atmaksāsies visas atlikušās dzīves garumā.Intervijas piezīmes vari skatīt šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda6/

Kristīne Virsnīte stāsta par blakus efektiem, kas pavada sasniegumus, piemēram, bailes kaut ko mainīt, lai gan jau sen jūtams, ka gribas pārmaiņas; “Zvaigžņu slimības” risks; prasme atteikt un risks kādam nepatikt. Ar vairāk nekā 35 tūkstošiem sekotāju Instagram platformā viņai ir makro influenceres statuss. 12 gadus viņa bija TV raidījuma “Māmiņu klubs” vadītāja, bet tagad viņa stāv jauna, aizraujoša projekta sākumā. Protams, ka mēs runājām arī par izskatu, novecošanu ar cieņu un nežēlīgo spriedzi, kas ir mammām, kuras strādā. Intervijas piezīmes vari skatīt šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda2/

Nogurums komplektā ar aizkaitinātību. Pazemināts radošuma līmenis, lai gan strādā kā traks. Virtulis ap vidukli, lai gan rokas un kājas ir tievas. Šķiet, ka ēd mazāk, bet riepa ap vēderu nerūk. Kad ar vienu tasi kafijas ir stipri par maz, jo ir gan grūti koncentrēties, gan sevi motivēt, lai saņemtos nepatīkamajiem darbiem. Draņķīgāka imunitāte, lai gan agrāk sevi pieskaitīji pavisam veseliem cilvēkiem. Hroniska stresa pazīmes mēdz būt arī šādas.Profesore, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā stāsta par to, ko varam darīt savā un savu labā, lai laicīgi saprastu savu un citu stresa līmeni un to vērstu uz labu. Intervijas piezīmes un Ilzes Konrādes sagatavotos informācijas materiālus vari apskatīt šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda1/