Vismaz reizi pusotrā gadā radio ir jāparunā par raugu, saka Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. Šī reize ir pienākusi - raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna par to, kā cilvēce iemācījusies raugus domesticēt. Un par to, kā Jānis savos pētījumos izmanto raugu kā modeli, lai saprastu cilvēku šūnu dzīvi. Tai skaitā vēža šūnu funkcionēšanu. Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers.

Ko dara helikobaktērija? Kā rodas vēzis? Kāds ir kvalitatīvs vēža skrīnings? Kā vēža apkarošana Latvijā atšķiras no situācijas citur Eiropā? Vai var būt par daudz vēža skrīningu? Kas ir vēža uzveikšanas plāns? Kas ir personalizēta prevencija? Kā jaunuzņēmumi palīdzēs cīnīties ar vēzi? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru, Latvijas Universitātes profesoru Mārci Leju. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Šogad Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē, lai diskutētu, kopā sanāca trīs pētnieki: zinātnes ētikas eksperte Signe Mežinska (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte), kognitīvo zinātņu jomas pārstāvis Jurģis Škilters (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte), un medijpratības jomas izzinātāja Klinta Ločmele (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte). Izvērtās diskusija par starpnozaru saskares punktiem, un kā tikt pie interesantām pētījumu tēmām. Bija arī ieteikumi zinātniekiem karjeras sākumposmā - piemēram, vai un kāpēc pētniekiem reizēm jāriskē. Sarunu vadīja Ivars Austers.

Kas ir matemātiskais brīnums? Kā pareizi "iepakot" fiziku? Kā Tev ikdienā palīdz skaitliskā modelēšana? Kā domā fiziķi? Kādēļ izpratne ir svarīgāka par iegaumēšanu? Kā digitālās tehnoloģijas maina izglītības jomu? Kā uzlabot matemātikas slavu? Kas kopīgs juvelierim un modeli veidojošam fiziķim? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, bijušo Jauno fiziķu skolas vadītāju un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tehnoloģijas (ar to saprotot visas IT padarīšanas) ir neizbēgamas. Medicīnā arī, pats par sevi saprotams. Raidījumā saruna ar Annu Andersoni, Riga TechGirls vadītāju, un Līgu Žūku, Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktori, par to, kā attīstās tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē, kā cilvēki mēdz no šīm tehnoloģijām baidīties, kur un kā mācīties nebaidīties, un, kur veselības aprūpes tehnoloģiju attīstība virzās. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kāpēc žurnālisti pulkstenī ieskatās divreiz? Vai tiešām melīga informācija izplatās ātrāk? Kā atšķirt īstu žurnālistu no cilvēka, kas par tādu tikai izliekas? Kā strādā sociālo tīklu algoritmi? Kas interesē jauniešus Latvijā? Kāpēc šo dēvē par postpatiesības laiku? Kas ir influencerpratība? Par šiem un citiem ar komunikāciju un medijpratību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes docenti, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktori Lauru Ardavu-Āboliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā “Zinātnes vārdā” par šūnu pētīšanu runāsim ar Inesi Čakstiņu-Dzērvi, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci. Kā un kāpēc dažkārt mūsu šūnas “sajūk prātā”? Kā jukušās šūnas uzvedas? Vai šo uzvedību iespējams apslāpēt? Un raidījuma beigās par precīzijas medicīnu. Kas tas ir vaicāsiet? Labi, vienu teikumu pateiksim – precīzijas medicīna, ļoti iespējams, ir efektīvas medicīnas nākotne. Raidījumu vada Ivars Austers.

Prof. Ivars Austers pārrunās dokturantūras aktualitātes ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesori, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu un doktoranti, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu insitūta pētnieci Zani Meļķi.

Prof. Ivars Austers pārrunās dokturantūras aktualitātes ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesori, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu un doktoranti, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu insitūta pētnieci Zani Meļķi. Doktorantūra tuvplānā: Zinātne ir pievilcīga ar akadēmisko brīvību    

Ko mācās Latvijas Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības doktora studiju programmā? Daļēji to pašu, ko citās humanitāro zinātņu doktora studiju programmās - kā metodoloģiski pareizi veikt pētījumus, taču pētījumu tēmas vienmēr tā vai citādi būs saistītas ar teoloģiju un reliģiju. Raidījuma “Zinātnes vārdā” augusta pārraidē "Doktorantūra tuvplānā" LU profesors Ivars Austers viesos uzņems profesori Dace Balode un doktoranti Kristīni Ēci, lai noskaidrotu - kas notiek teoloģijas doktorantūrā!

Lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem, ik ceturtdienu plkst. 19.00 Radio “NABA” ēterā izskan raidījums “Zinātnes vārdā”. Šoreiz - 1. augustā - raidījuma fokusā Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studijas izglītības zinātnē. Kā noris mācības doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”? Jāgatavojas kļūt par zinātnieku, kaut kas iepriekš zinātnē neatklāts jāizpēta, jāapgūst mācību kursi un jāraksta promocijas darbs. Par to, kas unikāls un īpašs izglītības zinātņu gadījumā, raidījuma “Zinātnes vārdā”  vasaras pārraidē “Doktorantūra tuvplānā” LU profesors Ivars Austers iztaujās Izglītības zinātņu un pedagoģijas fakultātes (IZPF) dekāna p.i. profesori Lindu Danielu un doktoranti, IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta zinātnisko asistenti Alisi Oļesiku.   „Zinātnes vārdā” klausītājiem ļauj uzzināt, ar ko nodarbojas dažādu nozaru Latvijas zinātnieki, mēģinot runāt par pētnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā. Raidījumā zinātnieki tiek iztaujāti par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu – lekciju sagatavošanu un pasniegšanu, studentu darbu vadīšanu, sadarbību ar industriju, nozares organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.  „Zinātnes vārdā” izskan Radio “NABA” ēterā katru ceturtdienu plkst. 19.00 - 20.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 16.00 - 17.00. Raidījumu arhīvs pieejams LSM.lv portālā. Pieteikumu iesniegšana doktoranturas studijām LU notiek no 2024. gada 19. līdz 30. augustam klātienē LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī elektroniski.

Nefilozofiska saruna par Latvijas Universitātes doktora studiju programmu filozofijā. Šoreiz nebūs garas un plašas filozofēšanas, jo tenūrprofesors Raivis Bičevskis un doktorants Toms Babincevs atbildēs uz vienkāršiem raidījuma vadītāja Ivars Austers jautājumiem: - Kā doktorantam izvēlēties pētījuma virzienu? - Ko iesākt pēc tam, kad doktora grāds filozofijā jau kabatā?

Viesos trīs Latvijas Universitātes doktora studiju programmas “Valodu un kultūru studijas” pārstāvji: programmas direktore, profesore Janīna Kursīte un doktoranti Lingita Lina Henritiusa un Gatis Ezerkalns. Raidījumu "Zinātnes vārdā" pārstāvēs Ivars Austers. Lingita pēta anekdotes, Gatis pēta mitoloģiju, Janīna pieskata visu mācību procesu. Būs pieredzes stāsti par studijām, būs nopietni padomi. Un joki.  Lai atšķirtu nopietnību no jokiem, jums šis raidījums jāklausās.  

Doktorantūra ka mācību forma ir salīdzinoši jauna, vien mazliet vecāka par 200 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka tai jāpaliek nemainīgai. Par to kā nākotnē Latvijas Universitātē notiks doktorantūras studijas, raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. Būs arī atmiņas par saviem doktora studiju gadiem un ieteikumi esosšajiem un topošajiem doktorantiem (piemēram, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem nozarē). Raidījumu vadīs Ivars Austers.

Iezīmējot pārmaiņas doktora studijās Latvijas Universitātē, Radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” tematiskajā ciklā “Doktorantūra tuvplānā” pie raidījuma vadītāja Ivara Austera viesojās Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. Uzņemšana doktora studijās Latvijas Universitātē norisināsies no 2024. gada 19. augusta līdz 30. augustam.  “Šobrīd Latvijas Universitātē doktorantūru raksturo vārds dažādība. Eksaktajās zinātnēs ir projektos bāzēta pieeja. Lielākajai daļai doktorantu šajās zinātnēs ir finansējums, kas nodrošina viņu pētniecisko darbību. Līdz ar to tas ir darbs ar normālu slodzi, kas noteiktā laikā  – īsākā vai garākā – aizved līdz rezultātam jeb doktora grādam. Humanitārajās un sociālajās zinātnēs šāds modelis ir retāk sastopams. Šajās zinātņu jomās tas biežāk ir personīgo ambīciju jautājums, kur doktorantūras pētījums lielākoties tiek veikts vakaros, brīvajos brīžos un brīvdienās. Tie ir cilvēki, kam tas ir mērķtiecīgs lēmums, kas pieņemts, lai attīstītu tālāk savu karjeru,” līdzšinējo situāciju doktora studijās raksturo LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. “Mēs virzāmies uz tādu doktorantūras konceptu, kāds tas ir ierasts Eiropā un uz kādu pašreiz virzās arī ārējais regulējums. Mēs gribam nonākt pie tā, lai doktorantūra ir pilna laika darbs, kur doktorants ir akadēmiskās saimes loceklis – kolēģis –, kur atšķirībā no profesūras tas ir trīs līdz četru gadu laika posma nogrieznis, kurā galvenais uzdevums ir veikt individuālu pētījumu, parādīt, ka tu spēj to darīt, trenēt savas prasmes un kļūt konkurētspējīgs.”  Kopš 2024. gada 15. jūlijā Latvijas Universitātē darbu jau uzsākusi vienota LU Doktorantūras skola, kuras pamatuzdevumi ir visu doktorantūras studiju programmu īstenošana un promocija, jauno pētnieku karjeras attīstības nodrošināšana, doktorantūras kvalitātes uzraudzība un pilnveide, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Jaunais doktorantūras modelis, kas Latvijas Universitātē tiek ieviests pakāpeniski līdz 2026. gada beigām, paredz pāreju uz doktorantūru ar nodarbinātību un studiju starpdisciplinaritātes stiprināšanu. Raidījumā līdzās pārmaiņām augstskolā doktora studiju jomā izskan arī LU zinātņu prorektora Guntara Kitenberga pieredzes stāsts par saviem studiju gadiem doktorantūrā, kā arī praktiski ieteikumi esošajiem un topošajiem Latvijas Universitātes doktorantiem, tostarp padomi, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem savā pētniecības jomā un nozarē. 2024. gadā uzņemšana Latvijas Universitātes doktorantūrā notiks no 19. līdz 30. augustam. LU katru gadu doktora grādu iegūst ap 50 jaunajiem zinātniekiem. Šogad doktorantūras studijās plānots uzņemt teju 100 jaunus doktorantus. Plašāka informācija par uzņemšanu pieejama šeit.      

Vai zināji, ka teju katrā Latvijas skolas klasē ir bērns ir mācīšanās traucējumiem? Kā mācīšanās grūtības atšķirt no mācīšanās traucējumiem? Kādi ir izplatītākie mācīšanās traucējumi un kā tos atpazīt? Kā atbalstīt bērnu ar disleksiju vai diskalkuliju? Kas katram būtu jāzina par mācīšanās traucējumiem? Kur meklēt informāciju? Kā ārzemēs nodrošina iekļaujošu izglītību? Par šiem un citiem ar mācīšanās traucējumiem saistītiem jautājumiem runāsim ar juristi, skolotāju, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes doktoranti un Latvijas Diskalkulijas asociācijas vadītāju Andru Rektiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai mākslīgais intelekts zina, par ko Tu sapņo? Kā sociālo tīklu algoritmi mūs diskriminē? Kā tiesiski savaldīt mākslīgo intelektu? Kā mākslīgais intelekts ietekmē vēlēšanas? Kā autoritārie režīmi prettiesiski izmanto tehnoloģijas iedzīvotāju kontrolei? Kādus ieguvumus un riskus rada mākslīgais intelekts? Kā pasargāt sevi un savus datus? Par šiem un citiem ar mākslīgā intelekta ētikas un tiesību jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pētnieci un lektori, UNESCO starptautiskās ekspertu grupas dalībnieci rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei Irēnu Barkāni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tas jau tikai profesionālajiem sportistiem, tā sporta zinātne, teiksiet. Nē, jums nav taisnība. Sporta zinātnes atziņas, protams, ir svarīgas Porziņģim un Šilovam, taču arī alu pie TV ekrāna dzerošs hokeja fans var tapt jaudīgāks savā līdzi jušanā, ja ieklausās sporta zinātnieku teiktajā. Viesos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes sporta zinātnieki asociētā profesore Līga Plakane un zinātniskais asistents Klāvs Ēvelis. Raidījuma šajā reizē vada Ivars Austers.

Kad sākās PSRS noriets? Kad bija Latvijas "zelta laikmets"? Cik reižu tika pārspīlēta statistika PSRS? Kurš uzvar cīņā starp televizoru un ledusskapi? Kā Latvijai izdevās atgūt neatkarību? Ar kādām okupācijas sekām vēl joprojām sastopamies? Ko atzīmējam 4.maijā? Kāpēc varam runāt par Baltijas tīģeriem? Par šiem un citiem ar Latvijas 20.gadsimta vēsturi saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku, Vidzemes Augstskolas pētnieku un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes locekli Jāni Šiliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kādas kvantu tehnoloģijas izstrādā Latvijas zinātnieki? Kā pilnveidot savas zināšanas matemātikā? Cik maksā kvantu dators? Kas ir hibrīdskaitļošana? Kur skolēniem programmēt kvantu datoru? Kādas ir perspektīvākās nākotnes zinātnes jomas? Kāds ir kvantu pārākuma eksperiments? Kas sarunāsies caur kvantu internetu? Par šiem un citiem ar kvantu tehnoloģijām saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes tenūrprofesoru, LU Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītāju un Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Andri Ambaini. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Katrs bērns varot saprast dabaszinātnes. Ne vien saprast, bet arī mācīties ar prieku. Neticat? Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesosies dabaszinātņu skolotāji, kas ne vien uzskata, ka dabaszinātņu stundas var būt skolēnu prieka avots, bet arī māk to panākt. Tā būs saruna ar “Iespējamās misijas” vadītāju Ramonu Urtāni, Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāju Kārli Daģi un “Iesējamās misijas” absolventu, Kosmosa izziņas centra satura vadītāju Jāni Urtānu. Raidījumu vada Ivars Austers.  

Kādēļ viena valsts attīstās, bet cita- nē? Kāds ir mūsu uzticēšanās rādiuss? Kādas ir Latvijas iedzīvotāju vērtības? Kādēļ birokrātija vairo neuzticēšanos? Vai vērtību ziņā esam ziemeļvalsts? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju nodokļu morāle? Kā veidojas attieksme pret savu valsti? Ko iegūstam no uzticēšanās līdzcilvēkiem? Par šiem un citiem ar sociālo kapitālu saistītiem jautājumiem runāsim ar socioloģi, Latvijas Universitātes tenūrprofesori Intu Mieriņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai katrs var būt zinātnieks? Kapēc ne, jo sabiedriskā zinātne to ne tikai pieļauj, bet arī veicina. Un būšanai par sabiedrisko zinātnieku ir daudzi ieguvumi. Gan sabiedriskajiem zinātniekiem, gan zinātnes zinātniekiem, un, protams, zinātnei kopumā. Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesos Latvija Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone. Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers.

Cik maksā gads veselības? Kā ar prieku sevi nogalināt? Kādēļ jāpēta slimības mēģenē? Kā modernās tehnoloģijas maina medicīnu? Kādēļ mēs novecojam? Ko mācīties no zebrzivtiņas? Kādēļ imūnsistēma nenokauj audzēju? Kā precīzijas medicīna palīdzēs tev saglabāt veselību? Par šiem un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes tenūrprofesori precīzijas medicīnā, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Unu Riekstiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ainavas ir pētāmas. Ainavas var “mērīt”. Var pat saprast, labas tās vai sliktas. Drošas vai nedrošas. Ekonomiski izdevīgas vai neizdevīgas. Šīs tēmas pārrunāsim ar Kristīni Vuguli, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta vadītāju, vadošo pētnieci. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Kā padomju valstīs tika cenzēta mūzika? Kā tas ietekmēja mūziķus? Kāda ir produktīva un kāda- destruktīva cenzūra? Kā izpaužas atcelšanas kultūra? Kā studenti Latvijā atšķiras no studentiem Āzijā? Kā cenzūra maina attiecības? Kur šobrīd tiek cenzēta mūzika? Kā sociālie tīkli ietekmē pašcenzūru? Par šiem un citiem ar cenzūru un mūziku saistītiem jautājumiem runāsim ar Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas docētāju, komponistu, kultūras žurnālistu un cenzūras pētnieku Edgaru Raginski. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījums par taisnspārņiem – sienāžiem, circeņiem, zemesvēžiem un siseņiem. Un ir vēl citi. Viņu ir ļoti daudz. Šie ir Latvijā populārākie. Par viņiem ļoti daudz zina raidījuma viešņa entomoloģe Rūta Starka, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētniece. Rūta stāstīs kā sienāži un siseņi “dzied” (pēdiņās, jo tā nav vokāla skaņa, ko viņi rada), kā tēviņi pievilina mātītes, kāpēc ugunsgrēki virsājos taisnspārņu populācijai nāk par labu, kā pētīt siseņu un sienāžu migrāciju. Ja šis viss jums neinteresē, tad varbūt vismaz ģenitālais slēdzenes princips, par kuru Rūta stāstīs jau tuvāk raidījuma beigām, jūs varētu uzrunāt. Raidījumu šai reizē vadīs Ivars Austers.

Kad tuvojas Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas, Radio Naba raidījums “Zinātnes vārdā” abiem kandidātiem, Signei Bāliņai - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesorei un LU rektora padomniecei, un Gundaram Bērziņam - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesoram un dekānam, sarīko jautājumu un atbilžu pēcpusdienu. Tajā pretendentiem tiek jautāts par plāniem, par rīcības programmām, lūdz slavēt konkurentu un kritizēt sevi, uzdod āķīgus jautājumus no Jauno zinātnieku apvienības. Un beigās abiem jādod apsolījums izmērāmā formā - ko paveiks vienā ievēlēšanas periodā (ja ievēlēs). Tincinātāji - Ieva Siliņa un Ivars Austers.

Kādēļ Kremļa baloži ir bīstamāki par Kremļa vanagiem? Kāds ir ukraiņu vienotības noslēpums? Kā notiek informācijas kara operācijas? Kas ir asā vara? Kādiem mērķiem kalpo kara kino kults? Vai zinātnieki spiego? Kādēļ Krievijas atkārtots iebrukums Ukrainā bija pārsteigums ekspertiem? Kāda izskatās krievu pasaule? Kādēļ amerikāņi notic meliem? Vai Latvijā iespējams karš? Kā atbalstīt Ukrainu? Par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem runāsim ar politologu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, bloga Latvijasdrosiba.lv autoru Andi Kudoru. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir RNS? Kā to pēta ķimijā? Kāpēc RNS (ribonukleīnskābes) pētījumi ir ne tikai ļoti svarīgi, bet arī ļoti interesanti? Kā bērnus ieinteresēt ķīmijā? Kāpēc ķimijai, vismaz to mācot, jābūt smirdīgai un netīrai? Kā organiskā ķimija attīstīsies? Par visiem šiem jautājumiem runāsim ar Ēriku Rozneru, Binghamtonas universitātes (State University of New York at Binghamton) organiskās un bioorganiskās ķīmijas profesoru Ēriku Rozneru. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kādi ikdienas paradumi nodrošina tīra ūdens pieejamību? Kur smelties informāciju par ūdeni? Vai sēnes var noēst farmaceitisko vielu piesārņojumu? Vai vērts teikt pozitīvus vārdus ūdens glāzei? Kā Latvijā caur notekūdeņiem novēro vīrusu izplatību? Par šiem un citiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes vadošo pētnieci, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstnieci Brigitu Dejus. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir valodniecība mūsdienās? Kā valodnieki meklē patiesību? Kā valodā ienāk modes vārdi? Un kā rupjības? Kas valodniekus interesēs nākotnē? Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kāds ir tipiskais uz Lielbritāniju emigrējušais latvietis? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras latvieši ārzemēs? Kā palīdzēt atgriezties Latvijā tiem tautiešiem, kas to vēlas? Kas nosaka, vai cilvēks svešumā iesakņosies? Kā mainās Baltijas krievvalodīgo identitāte? Kādēļ visvairāk latviešu emigrantu ir tieši Lielbritānijā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Mārtiņu Kaprānu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Vai iespējams uzbūvēt universālu simulatoru? Tādu ierīci, kura var būt gan lidmašīna, gan auto un pat kamaniņas Siguldas trasē. Izrādās, ka var. Tāds ir uzbūvēts un tiek likts lietā RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā. Raidījumā viesosies šī institūta pētnieki Armands Šenfelds un Andrejs Stupāns, kuri šo simulatoru izmanto pētniecībai. Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.  

Vai tu esi kognitīvais hibrīds? Kā navigācijas aplikācijas iespaido mūsu dabiskās spējas? Kādas kognitīvās prasmes vari apgūt videospēlēs? Kā emocijas izvietojas kartē Tavās smadzenēs? No kā iegūsi vairāk- pierakstot ar roku vai uz datora? Kā kognitīvās zinātnes palīdz diagnosticēt neirodeģeneratīvas saslimšanas? Kā pareizi lasīt grāmatas? Par šiem un citiem ar kognitīvajām zinātnēm saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskajām manipulācijām un novērstu infekciju risku, RTU zinātnieki sadarbībā ar RSU kolēģiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei pēc mutes, sejas un žokļu kaulu operācijām. Tas samazinātu infekciju risku un atlabšana pēc ķirurģiskajām manipulācijām būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka. Tā būs galvenā sarunas tēma 4. janvāra raidījumā “Zinātnes vārdā”, kurā viesosies RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Arita Dubņika. Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.  

Kā teātris komunicē zinātni un rūpes par vidi? Kā tiek izvēlētas gada labākās izrādes? Kā atpazīt ekoteātri? No kādiem materiāliem laboratorijās audzē skatuves tērpus? Kādas izrādes dabā vērojamas Latvijā? Pirms cik tūkstošiem gadu norisinājās pirmās ekoizrādes? Kā nodrošināt teātra ilgtspēju? Par šiem un citiem ar ekoteātri saistītiem jautājumiem runāsim ar teātra kritiķi un doktoranti, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnisko asistenti Kitiju Balcari. Raidījumu šajā reizē vada Ieva Siliņa.

Sociālā antropoloģija lielā mērā ir kā sapņu sala, kuru apdzīvo mītiska cilts. Lielākajai daļai ļaužu tā patīk. Varbūt tāpēc, ka sociālajiem antropologiem var piedēvēt visādas labas īpašības. Un daudzas no tām viņiem patiesi piemīt. Tas būs 20. decembra raidījuma “Zinātnes vārdā” sarunas ar Rīgas Stradiņa universitātē strādājošo sociālo antropologu Klāvu Sedlenieku pirmais temats. Vēl runāsim par Klāva pētījumiem Melnkalnē un Latvijā. Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.  

Kāda ir ģimenes radīšanas smarža? Kas notiek ūdeņraža degšūnās? Vai mākslīgais deguns var atšķirt viltotas preces no īstām? Pirms cik simtiem gadu tika radīts pirmais ūdeņraža auto? Kādos pasākumos iespējams izmēģināt savas spējas transportlīdzekļu būvēšanā? Vai ar laiku visi brauksim ar ūdeņraža automašīnām? Par šiem un citiem jautājumiem par ūdeņradi un mākslīgo ožu runāsim ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas pētnieci Līgu Grīnbergu. Raidījumu vada Ieva Siliņa

Ik pa trijiem vai četriem gadiem Starptautiska skolēnu novērtēšanas programma PISA veic pētījumu ar piecpadsmitgadniekiem. Tikko ir publicēti pēdējie rezultāti. Raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Ritu Kiseļovu no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, PISA pētījuma Latvijā vadītāju. Sarunas galvenie jautājumi - kā un kāpēc pētījums tiek veikts, un ko mums mācīties no tā rezultātiem. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.  

Vai kurjera darbs ir vergošana par kapeikām vai tomēr iespēja būt brīvam un labi nopelnīt? Kā ir strādāt digitālajās platformās? Kāds ir tipiskais Wolt/Bolt kurjers? Ar ko sākt, ja apsver iespēju piepelnīties ar darbu digitālajās platformās? Vai digitālās platformas izmainīs to, kā strādāsim nākotnē? Par šiem un citiem ar digitālo platformu nodarbinātību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Maiju Spuriņu un Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Ivetu Ķešāni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Latvijas Universitātes bioloģijas pētniece Iluta Dauškane strādā dendrohronoloģijas jomā. Saruna par to, kas ir dendrohronoloģija, kur meklējamas tās saknes, kur un kā to pielieto šobrīd un kur to, visticamāk, pielietos nākotnē. Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.

Kas bija rakstīts ielūgumos uz pasākumu Nacionālajā teātrī 1918.gada 18.novembrī? Kas jādara, ja gribas dibināt valsti? Kā ar vēsturi audzēt pašapziņu? Ko esam saņēmuši mantojumā no sociāldemokrātiem? Kad piepildījās latviešu sapnis par savu zemi? Kāds ir vēstures zināšanu izdzīvošanas komplekts katram Latvijas iedzīvotājam? Par šiem un citiem ar valsts pirmssākumu saistītiem jautājumiem runāsim ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā Tomu Ķikutu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Kādi apdraudējumi gaidāmi nākotnē? Kas ir informatīvais un kas kognitīvais karš? Kas jādara, lai mēs justos droši savā valstī? Kas ir hibrīduzbrukums? Vai kodolieroči tiek normalizēti? Kā mūsdienu karš atšķiras no karadarbības senatnē? Par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem runāsim ar Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku, bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Kažociņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Esot labi, ja augstskolās iemācās ne vien racionalitāti, bet arī citas sociāli lietderīgas prasmes, tās palīdz attīstīt sabiedrību un vairo kopējo labumu. Kuras kompetences Latvijā augstskolās apgūst labāk, kuras sliktāk, noskaidrots Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē veiktajā daudzgadu pētījumā. Pētījuma vadītāja profesore Zanda Rubene viesosies raidījumā “Zinātnes vārdā”. “Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā” pētījuma vietne. Šajā reizē raidījumu vadīs Ivars Austers.  

Kāpēc papīram ir 7 dzīvības? Kādas inovācijas mums dāvā mežs? Vai ar laiku varēsim nēsāt kaulu implantus no koka? No kāda koka ražotu papīru lietojam ikdienā? Kādas inovācijas top no alus ražošanas atlikumiem? Kā izjaukt koksni sastāvdaļās? Kāda kosmētika top no bērza tāss? Kādus paradumus ieviest, lai dzīvotu videi draudzīgāk? Par šiem un citiem ar koksnes ķīmiju saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošo pētnieci, ķīmiķi Lauru Andži. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kā var izmērīt cilvēka svaru? To visi zina. Bet kā izmērīt svaru tā, lai uzreiz būtu skaidrs cik daudz un kurā vietā lokalizēts liekais svars? Tas jau krietni grūtāk. Šajā virzienā risinājumus meklē (un atrod) Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošā pētniece Līga Ozoliņa-Molla. Viņa ceturtdien viesosies raidījumā “Zinātnes vārdā”, kuru šajā reizē vadīs Ivars Austers.

Kas ir ūdens genocīds? Kā pārdot pieredzi? Kas ir mikro piedzīvojumi? Kā ceļot lēni un ekoloģiski? Kā atšķiras tūrisma pakalpojumi dažādās valstīs? Kad dosimies kosmosa un zemūdens tūrisma braucienos? Kādas tendences valda dabas tūrisma arhitektūrā? Kāda izskatās perfektā māja dabā? Kā atrast īsto pārgājienu? Kas ir pārtūrisms? Par šiem un citiem jautājumiem par dabas tūrisma arhitektūru runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu, pieredžu kolekcionāru un nakts piedzīvojumu pionieri Matiju Babri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki apjomīga pētījuma rezultātā publicējuši monogrāfiju “Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā”. Kā tas iespējams – traģiska pieredze un tūrisms? Un kā to visu atceras? Jautājumi sarežģīti, atbildes svarīgas un brīžiem negaidītas. Radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas pētnieces Aija van der Steina, Inese Runce un Diāna Popova.      

Kas katram jāzina par cilvēka un vides attiecībām jeb ergonomiku? Kāpēc jāievēro 20-20-20 princips? Kā mākslīgais intelekts ietekmēs darba vidi? Kā domāt ergonomiski? Kā saglabāt veselību darba vietā? Kā iekārtot savu mājas biroju? Par šiem un citiem ar ergonomiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Ergonomikas biedrības valdes locekli Henriju Kaļķi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Viskritiskāk ir jādomā par kritisko domāšanu. Sevišķi par savu. Tā sacīt, cita acī skabargu pamanām, kamēr savā baļķis paliek nemanīts. Raidījumā viesosies Latvijas Universitātes Psiholoģijas doktorants Mārtiņš Priedols, kura pētījumi veltīti informācijas kopumā, un īpaši dezinformācijas, uztverei un analīzei. 2022.gadā Mārtiņš Priedols nominācijā "Gada jaunais zinātnieks" saņēma Latvijas Psihologu biedrības piešķirto goda nosaukumu "Gada psihologs 2022". Nominācija ir par M. Priedola zinātnisko darbu un arī aktīvo iesaistīšanos informatīvā kara un dezinformācijas laikā, organizējot diskusijas, stāstot sabiedrībai, kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes, kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas kopīgs datoram un miegam? Kā pamanīt, ka pusaudzim ir miega traucējumi? Kā miega trūkums ietekmē cilvēku? Vai istabas biedrs pusaudžiem traucē gulēt? Vai guļot var notievēt? Kā palīdzēt pusaudzim labi izgulēties? Cik daudz jāguļ? Par šiem un citiem ar miegu un it īpaši pusaudžu miegu saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemoloģijas katedras docētāju, profesionālās bakalaura programmas "Sabiedrības veselība" direktori Solvitu Kļaviņu-Makrecku.

Oskars Ozoliņš ir ne tikai RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors. Viņš kopā ar saviem laboratorijas biedriem ir vairākkārtēji datu pārraides ātruma rekordisti. Oskars viesosies raidījumā “Zinātnes vārdā”, kur Ivars Austers viņu iztaujās par to, kā sākās ceļš uz pasaules rekordiem, kā tos iespējams uzstādīt, un kas vispār nākotnē notiks ar datu pārraides tehnoloģijām.

"Ir katram roka, sirds un prāts jāpieliek, lai mūsu Rīga vienmēr būtu eleganta", autogrāfos raksta Inita Saulīte-Zandere, grāmatas "Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.-1940.gadā" autore. Kas bija jādara, ja vēlējies būt "stilīgs" un elegants pirms simts gadiem? Kur Rīgā bija meklējami labākie modes preču veikali, drēbnieki, šuvējas? Kā vasarā nācās ģērbties elegantam vīrietim? Kā politika ietekmēja modi? Kā pareizi pludmalē nēsāt kažokādu? Kad Latvijā iznāca pirmais modes žurnāls? Kam nepieciešama populārā vēsture? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar vēsturnieci, grāmatu redaktori un žurnālisti Initu Saulīti-Zanderi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Ko vēlas Ķīna? Kāpēc izcēlās Opija kari? Kādi sapņi ir dažādām valstīm? Kas ir maigā vara? Kā nepārdot dvēseli ķīniešiem? Kas ir stratēģiskā cenzūra? Vai ir droši lietot Ķīnā ražotu telefonu? Par šiem un citiem ar Ķīnas stratēģisko komunikāciju saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

To, ka roboti ir visur, to zina visi. Bet par to, ko šobrīd domā un dara robotikas virzītāji, gan nē. Par to 11. maija raidījuma “Zinātne vārdā” saruna ar Kārli Berkoldu, Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu un Robotikas kluba vadītāju. Par robotu sacensībām arī runāsim. Raidījumu vadīs Ivars Austers.

Kas tieši ir noticis datumos, ko atzīmējam? Vai monētām un banknotēm ir risks izzust? Kādēļ nepieciešami muzeji? Kāpēc nav likvidēts lats? Kurš ir vispatriotiskākais datums? Kāpēc saka, ka nauda nesmird? Kā vēl varēja saukt Latvijas nacionālo valūtu? Par šiem un citiem ar nacionālajiem dārgumiem saistītajiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas pētnieku Mārtiņu Vāveri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Dažkārt, kad kaut ko uztveram, mums nevajadzētu būt pārliecinātiem, ka uztvertais objekts ir tāds, kā par to domājam. Ilūzijas, vārdu sakot. Ja zinām, ka daudzas lietas uztveram greizi, kā spējam būt puslīdz precīzi tajā, ko darām? Par to raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju profesoru Jurģi Šķilteru un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Kāds izskatās tipisks Latvijas patriots? Kas ir krāsainās revolūcijas? Kādēļ katram no mums jādomā par valsts drošību? Kādus stāstus mums stāsta Krievija? Vai nacionālisms ir tas pats, kas nacisms? Valsts, brīvība, demokrātija- kuru no šīm vērtībām līdz galam nenovērtējam? Kādēļ Latvijā salīdzinoši maz cilvēku iesaistās politikā? Par šiem un citiem ar patriotismu un valsts drošību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētnieci, Vidzemes Augstskolas asociēto profesori Ievu Bērziņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Fizioterapija un rehabiltācija ir sarežģītas padarīšanas. Ne viss izdodas ātri, ne viss ir viegli izdarāms. Raidījumā par to, kā fizioterapijā un rehabilitācijā izmantojamā virtuālā realitāte palīdz šos procesus uzlabot. Viesos nāks Linda Lancere, Vidzemes augstskolas pētniece. Raidījumu vadīs Ivars Austers. *virtuālā realitāte, fizioterapija, rehabilitācija

Saskaņā ar OECD datiem (2018), vidēji katra piektā sieviete sasniedz 45 gadu vecumu bez bērniem. Vai tam pamatā ir vēlme pēc vieglākas dzīves vai medicīniski iemesli? Kur vērsties pēc atbalsta negribētas bezbērnotības gadījumā? Kā bērnu neesamība ietekmē cilvēku sociālo dzīvi un attiecības? Kādus iekļaujošus motivācijas rīkus izmanto ārzemēs? Kas ir dažādības aplis? Kā atšķiras sabiedrības attieksme pret bezbērnotību dažādos reģionos? Kāpēc zinātnieku vidū bieži sastopama negribēta bezbērnotība? Par šiem un citiem ar bezbērnotību saistītiem jautājumiem runāsim ar dažādības eksperti, doktora zinātniskā grāda kandidāti ekonomikā un uzņēmējdarbībā Vitu Stiģi-Škuškovniku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Ainārs Knoks ir pētnieks Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. Viņš viesosies Radio Naba raidījumā “Zinātnes vārdā”, kur ar Ivaru Austeru sarunāsies par to, kā Cietvielu fizikas institūtā tiek izstrādāta tehnoloģija alumīnija atkritumu pārstrādei ūdeņradī. Izklausās vienkārši – iemet alumīniju ūdenī un savāc ūdeņradi. Bet ir krietni sarežģītāk. Par šo sarežģīto, cik vien var vienkārši, -- raidījumā.

Kāpēc pasaules okeāns ir vienots organisms? Kā atpazīt veselīgu ezeru? Kā ekosistēmas ietekmē Tevi? Uz kuru purvu doties brīvdienās un kāpēc? Kāpēc mangroves ir okeāna bērnistaba? Kādas pārmaiņas varam gaidīt klimata pārmaiņu ietekmē? Kā cilvēka kulinārā gaume ietekmē upes un ezerus? Par šiem un citiem jautājumiem par ekosistēmām Āzijā un tepat Teiču purvā runāsim ar bioloģijas doktoru, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku Matīsu Žagaru. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kāpēc labs skolotājs ir kā vienādmalu trijstūris? Vai angļu valodu labāk apgūt spēlējot datorspēles vai skatoties filmas? Kādus pētījumus veic topošie pedagogi? Kas vecākiem jāiemāca saviem bērniem? Kur Latvijā rodas pedagogi? Kas jādara, lai pedagogu skolās pietiktu? Kā visvieglāk iemācīties svešvalodu? Kā sadalīt atbildību starp vecākiem un skolotājiem? Par šiem un citiem ar pedagoģiju saistītiem jautājumiem runāsim ar pedagoģijas doktori un docenti Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Skolotāju izglītības nodaļā Eviju Latkovsku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā viesosies Zigmunds Orlovskis. Viņš ir LU Bioloģijas fakultātes docētājs un pētnieks Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Saruna par to, kā mikrorganismi savās interesēs manipulē ar augiem. Augi arī nav ar pliku roku ņemami, māk ne tikai efektīvi pretoties, bet arī savstarpēji viens otru informēt par briesmām. Vārdu sakot, dabā miljoniem gadu notiekošs trilleris, par kuru Zigmunds aizraujoši stāstīs. Šajā reizē raidījumu vadīs Ivars Austers.

Kā beigsies Krievijas karš Ukrainā? Cik reāli ir Putina kodoldraudi? Vai esošais atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Kur mērķēta Putina propaganda? Vai ir cerības uz demokrātiju Krievijā? Kā Krievijas karš Ukrainā ir ietekmējis Latviju? Ko jaunieši iegūs no Valsts aizsardzības dienesta? Kas jādara, lai mēs justos stipri savā valstī? Cik droši šobrīd esam militārā ziņā? Par šiem un citiem jautājumiem par militāro drošību runāsim ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociēto profesoru Tomu Rostoku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kultūra, ēšanas paradumi, kustību trūkums, miega traucējumi un kaķu pārnēsātie parazīti ir tās tēmas, ap kurām raidījumā “Zinātnes vārdā” veidojās saruna ar Latvijas un Tartu universitātes profesoru Indriķi Kramu. Jā, par ko tad bija saruna? Par to kā evolucionāri orientētā bioloģija mūsdienās cenšas atbildēt uz jautājumu kāpēc psihiskās saslimšanas mūdienu pasaulē ir tik bieži sastopamas. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Kāpēc retās slimības ir retas? Kāpēc tās ir īpašas? Vai tiešām līdz diagnozei var nākties gaidīt desmitgadēm? Kā rodas ģenētiskās slimības? Kas ir multiaprūpes dienas un kam tās noder? Kā slimības ietekmē sadzīvi, darbu, attiecības? Kā diagnosticēt iespējamās veselības problēmas vēl pirms bērniņa nākšanas pasaulē? Kādu atbalstu valsts sniedz reto slimību slimniekiem? Vai vērts pašam taisīt DNS testu slimību noteikšanai? Par šiem un citiem jautājumiem par retajām slimībām runāsim ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatri un Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas virsārsti, Rīgas Stradiņa universitātes Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadošo pētnieci un docenti Madaru Auzenbahu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Visi esam bijuši mežā. Bet neko daudz jau par mežu nezinām. Tāpēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošajam pētniekam Ārim Jansonam vaicāsim gan to, kāpēc un kā jāpēta mežs, gan kur beidzas dabiskais un kur sākas nedabiskais mežs, gan dažādus citus ne mazāk interesantus jautājumus. Tas šodienas Radio Naba raidījumā “Zinātnes vārdā”. Šo raidījuma vada Ivars Austers.

Kā radīt labas idejas? Kā izaudzēt savu vienradzi? Kāds sociālais burbulis radīs radošākās idejas? Kā zinātniekam un uzņēmējam atrast vienam otru? Kādas spēles spēlēt, lai attīstītu biznesu? Kur apkopotas labākās inovācijas? Kāpēc idejas jāuzkrāj un jāvada? Ar kādām metodēm vislabāk radīt inovācijas? Kā trenēt radošumu? Par šīm un citām ar ideju vadību saistītām tēmām runāsim ar PostDoc pētnieci, Banku augstskolas asociēto profesori un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītāju Elīnu Miķelsoni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir “mikrorajons” un kas ir “apkaime”. Kā par mikrorajoniem domā paši to iedzīvotāji, un kā apkaimju iedzīvotāji. Kāpēc mikrorajonam ir grūti pārvērsties par apkaimi. Un kā šī pārtapšana varētu notikt. Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Rīgas Stradiņa universitātes pētnieces Anete Ušča un Inguna Potetinova. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir novecošanās un kādēļ tas skar mūs visus? Kā radīt viltus atmiņas? Kādi hobiji ir labākie smadzeņu veselībai? Vai ir vērts taisīt DNS testu? Kāpēc sēdošs dzīvesveids ir jaunā smēķēšana? Kur labāk dzīvot - laukos vai pilsētā? Kas notiek ar smadzenēm stresa laikā? Kā suns palīdz saglabāt veselību? Kā izmērīt kognitīvās rezerves? Kā uzzināt, vai tev ir risks saslimt ar demenci? Kāpēc ceļošana ir mācīšanās? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāju Kristīni Šneideri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir digitālā ķermeņa valoda? Ar ko vieglā valoda atšķiras no vienkāršās valodas? Ko dara pēcredaktors un kāpēc tā ir nākotnes profesija? Vai tulks ir staigājoša vārdnīca? Kāpēc birokrātiskā valoda apdraud valodas bagātību? Kas ir svarīgākais sociālo tīklu komunikācijā? Ja zinu angļu valodu, vai varu strādāt par tulku? Kam jārūpējas par valodas higiēnu? Kāpēc jālatvisko ārzemnieku uzvārdi? Kā digitālās tehnoloģijas iekļaujas valodnieki ikdienā? Kā izrādīt lingvistisko empātiju ukraiņiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar valodnieci Aigu Veckalni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

“Zinātnes vārdā” šoreiz būs pamācību raidījums. Pareizāk, raidījums-virzienrādītājs. Nekas netiks uzspiests, viss tiks ieteikts. Saruna ar Guntu Kalvāni, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, par iespējām Ziemassvētkus svinēt ilgtspējīgi. Un, ne tikai kā to darīt, bet arī kāpēc tas jādara. Raidījumā būs gan statistika, gan pārdomas. Raidījumu vadīs Ivars Austers.

Senais latīņu sakāmvārds māca, ka veselība atrodama ūdenī, tomēr cik daudz mēs par to zinām? Kā atšķiras fasētais un krāna ūdens? Kādas temperatūras ūdens ir visgaršīgākais? Kā ūdens palīdz noteikt, kur ražo narkotikas? Vai mēs patērējam vairāk ūdens kā mūsu senči? Vai destilēts ūdens ir labs veselībai? Kāpēc notekūdeņi ir sabiedrības spogulis? Kuras Rīgas apkaimes dzer Daugavas ūdeni? Vai drīkst dzert divreiz vārītu ūdeni? Kā Latvijā attīra notekūdeņus? Kā mākslīgais intelekts nosaka, cik kvalitatīvs ir ūdens? Vai dzeramais ūdens ir H2O? Par šiem un citiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošo pētnieku Sandi Dejus. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ieskats 24.novembrī notikušajā Latvijas Universitātes Zinātnes kafejnīcā, kas ir atgriezusies pēc pārtraukuma ar neražu stāstiem – jā, kļūdas pieļauj arī zinātnieki, turklāt zinātne pamatā ir neražu stāsts. Neražu stāstos dalījās pieci izcili savas nozares zinātnieki: LU rektors profesors Indriķis Muižnieks: par kāmjiem, kas dzīvē nāk līdzi rektoram, karnevālu, kura dēļ Ķelnes Universitātes Ģenētikas institūtā nācās uzkavēties dažus gadus ilgāk un šūnām, kas zinātnes vārdā nestāvēja uz Lietuvas un Polijas robežas četru dienu garā rindā; Tradicionālās kultūras pētniece LU profesore Janīna Kursīte-Pakule: par pārpratumiem, kas radušies folkloras ekspedīciju laikā – iestigušām mašīnām, sirsnīgiem recidīvistiem, dzērāju stāstiem, kas top tikai kopā sadzerot… Kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs: par “saķeršanos” ar fiziķi Jūliju Nazarovu, skaitļiem, ko nekad nevajag rakstīt “uz duročku” un morāli: labāk es jums stāstu par kvantu fiziku! Polārpētnieki Kristaps Lamsters un Jānis Karušs: par pētniecību arktiskos apstākļos, sarunām ar akmeni un makgaivereni, kas lieliski palīdz tulznām. Zinātnes kafejnīcu vadīja LU profesors, radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītājs Ivars Austers.

Viesos Inga Pudža, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta CFI EXAFS spektroskopijas laboratorijas pētniece. Saruna par to, kā sinhrotronais starojums ļauj saprast volframātu un molibdātu struktūru, un ko ar šo sapratni iesākt. Un par fiziķa domāšanu kā tādu – kāda tā ir, un kā tie, kas nav studējuši fiziku, kaut nedaudz spēj domāt kā fiziķi. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kāpēc Tik-tok ir bīstamāks par Facebook un Instagram? Kas kopīgs antivakseriem ar viduslaiku raganu medniekiem? Kas ir viltvāržu princips? Vai ģimenē jārunā par vēsturi? Kā nejauši nepalīdzēt Putinam karā pret Ukrainu? Kā attīstās medijpratība? Kādos gadījumos jāpārbauda redzētā ziņa? Kāpēc daži stāsti tika stāstīti čukstus? Kāpēc Latvijā veidojās atmiņu pārrāvums? Cik minūšu laikā jauns Tik-tok lietotājs saskaras ar dezinformāciju par Putina karu Ukrainā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar komunikācijas zinātnes doktori, IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē (https://www.medijpratiba.lu.lv) vadītāju Klintu Ločmeli. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Radio Naba raidījuma viesim bērnībā patika izjaukt lietas. Bieži neizdevās tās atkal salikt. Kā jau daudziem. Taču Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Aleksejs Zolotarjovs iemācijās “salikt” visu, kam ķeras klāt. Saruna par diviem viņa pētījumu virzieniem – luminiscējošiem pārklājumiem un viedām bojām. Pārklājumi, piemēram, nākotnē padarīs drošāku ceļu satiksmi, bet viedās bojas palīdzēs zivsaimniekiem. Raidījumu šoreiz vada Ivars Austers.

Kādas revolūcijas ir notikušas čipu pasaulē? Kas ir stereo redze? Kāpēc ir vērts iepazīties ar atvērto kodu? Kā Tu izskatītos infrasarkano staru kamerā? Kāpēc neironu tīkli ir nākotnes tehnoloģija? Kur Tev mājās ir vienčipu sistēmas? Kā nākotnē tiks izmantotas infrasarkano staru kameras un kā no tām noslēpties? Kāda izskatīsies vienčipu sistēmu nākošā paaudze? Uz kādiem principiem balstās tehnoloģijas nākotnes viedtālruņiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošo pētnieku Rihardu Novicki. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Aizvien lielāku populāritāti iegūst 3D monitori, optimisti jau berzē rokas, ka drīz vien pierastie 2D būs pagātne. Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētniece Tatjana Pladere. Saruna ar viņu par 3D monitoru rašanās vēsturi, lietošanas šarmu, un arī trūkumiem. Tieši tas, kā sekmēt 3D monitoru uzlabošanu no optometrijas pozīcijām, šobrīd ir galvenais Tatjanas pētījumu jautājums. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Kā modelēt biznesa un vadības procesus ar Lego palīdzību? Kas ir svarīgākais, lai uzņēmums attīstītos? Kas ir mērogojams biznesa modelis? Vai Latvijā var iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību? Kādu augstākās izglītības programmu izvēlēties un kāpēc? Kāda tieši izskatās inovāciju vai zināšanās bāzēta ekonomika? Kas ir kvalitātes vadība? Kas katram jāzina par sociālo dialogu? Kā plānojamas inovācijas indivīda līmenī? Par šiem un citiem ar inovācijām un kvalitātes vadību saistītiem procesiem runāsim ar doktoru Miku Dubicki, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" kvalitātes vadītāju un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku un docentu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kā ieviest spēles elementus mācot, piemēram, trigonometriskās funkcijas? Kas vispār ir spēliskošana? Kāpēc tā pēdējā desmitgadē kļūst aizvien populārāka? Un, vai spēliskošana ir izmantojama arī ārpus skolas klasēm? Saruna ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes tūlīt jau izglītības zinātņu doktori Santu Dreimani.

Kas īsti ir humuss un kādēļ humusu zinātnieku izpratnē nesmērē uz maizītes? Kāpēc kūdra ir Latvijas zelts? Kā izveidot zinātnē bāzētu jaunuzņēmumu? Vai ir vērts pašam audzēt savus tomātus? Kā mēs apēdam mikroplastmasu? Kā kūdra no zemes dzīlēm var nonākt kosmosā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktoranti, Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieci un SIA HUMICO dibinātāju Kristīni Irtiševu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā viesojas Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš. Saruna par astronomijas vēsturi un mūsdienām, par astronomiju kā zinātnes dzinējspēku, par kosmiskajiem atkritumiem, amatieru astronomiju, un, protams, arī par astronomijas poētisko pusi. Raidījumu vada Ivars Austers.  

Raidījumā Zinātnes vārdā viesojas pētnieks, Oksfordas universitātes doktorants, kurš vārdu “epidemioloģija” padarīja populāru, kurš nekad nav baidījies teikt ko domā, un ir pierādījis, ka prot domāt, -- Ņikita Trojanskis. Saruna par to, ko un kā epidemiologi dara, kā tapa slavenā Trojanska - Langina līkne, vai prognožu modeļiem var ticēt, un, protams, par Ņikitas un pārējās epidemioloģijas nākotnes plāniem. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā ilgtspējīgā ķīmija risina modernās pasaules izaicinājumus? Kādu pasaulslavenu atklājumu pirms vairāk kā simts gadiem veica cēsinieks Pauls Valdens? Kādā ķīmiskā procesā ir bijuši iesaistīti slāpekļa atomi tavā ķermenī? Kā mākslīgais intelekts rada zāles? Kas ir visa pamatā- fizika vai ķīmija? Kāpēc veikalā jāanalizē produkta dzīves cikls? Kādēļ jāļauj bērniem veikt eksperimentus? Kādas problēmas risina polimēru ķīmija? Ko dara īsts ķīmiķis? Pēc kādiem kritērijiem veikalā izvēlēties kosmētiku? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar ilgtspējīgās jeb zaļās ķīmijas pētnieku, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vadošo pētnieku Eduardu Baķi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir Pārdaugavas gars? Kāpēc 19.gadsimtā pēc stāstiem bija jāiet uz krogu? Ko par Rīgas apkaimēm pagājušajā gadsimtā vēsta stāstnieki? Kas ir vērtums? Kāpēc folklora ir dzīva? Kādas bija populārākās stāstu tēmas 19.gadsimtā? Kā ģimenē rodas folklora? Ko mums māca stāsti no pirmā pasaules kara laika? Kāpēc LSD ūdensapgādes sistēmā ir laba tēma folkloras radīšanai? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieku Gati Ozoliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījuma uzmanības fokusā būs šķērsmodālā uztvere – kā mūsu smaržu uztvere saistīta ar krāsu uztveri (un otrādi, kā krāsu uztvere saistīta ar smaržu). Raidījuma viesi, divi Latvijas Universitātes pētnieki, Jurģis Šķilters (Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija) un Solvita Umbraško (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļa), veikuši pētījumu sēriju, lai saprastu kas ar smaržu (krāsu) uztveri notiek cilvēkam izslimojot covid-19. Raidījumu šoreiz vadīs Ivars Austers.

Kāpēc cilvēku var saukt par superorganismu? Ko glabā nacionālajā biobankā? Kādas baktērijas dzīvo mūsu ķermenī? Kādas analīzes un testus skaistumam un veselībai iesaka veikt zinātnieki? Ja vēlamies dzīvot veselīgāk, ko varam un ko nevaram mainīt savā ikdienā? Kāpēc mikrobioms mūsu zarnu traktā ir kā pirkstu nospiedums? Kā rūpēties par mikroorganismiem tavā ķermenī? Kas ir zarnu trakta- smadzeņu ass? Kā mikroorganismi tavā zarnu traktā nodrošina tev labu garastāvokli? Kados gadījumos ir vērts pārstādīt mikrobiomu un vai to dara Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieci Ilzi Elberi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai visa pārvaldība tagad ir digitāla? Kā pārvaldīt procesus krīžu laikā? Kā Latvijas prezidenti, pēc neatkarības atjaunošanas, vērtē likumus pirms to izsludināšanas? Kā noskaidrot Valsts prezidentu biežāk lietotos vārdus? Kas jādara, ja vēlies ko mainīt valsts likumdošanā? Ar ko lidosta Rīga ir labāka nekā citas lidostas? Kāpēc lidostas ir inovāciju vēstneši? Kad seja aizstās pasi? Par šiem un citiem digitālās pārvaldības jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes docenti un pēcdoktorantūras pētnieci Inesi Āboliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Viesos Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis. Saruna par to, kā cilvēki dažādos laikos ir uzkrājuši enerģiju, kā akumulatora radīšana iespaidoja inženiertehnisko domāšanu, un par to, kā Ginta laboratorija strādā pie nātrija jonu bateriju uzlabošanas. Un beigās daži praktiski ieteikumi bateriju lietotājiem. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Raidījuma viesi RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Māris Kaļinka un UNESCO eksperts un SIA «ARCHItrāvs» izpilddirektors Dr. Bruno Deslandes. Saruna par precīzajiem uzmērījumiem arheoloģisko izrakumu vietā Karjat al Favā (Qaryat Al Faw), kas atrodas Saūda Arābijā uz sena karavānu ceļa. Un par to, kā mūsdienu tehnoloģijas tiek izmantotas vairāku tūkstošu gadu senas vēstures pētīšanai. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā pašam saražot zaļo enerģiju? Kāpēc energoefektivitāte ir "win-win" gan Tev, gan dabai? Kā no patērētāja kļūt par enerģijas ražotāju? Kā samazināt rēķinu par elektroenerģiju? Vai man vajag saules paneli un, ja jā, kādu? Kā tie strādā? Cik daudz enerģijas saules panelis ražo ziemā? Kur Latvijā vislabāk var izmantot saules enerģiju? Kuras ierīces pa nakti jāatslēdz no elektrības un kuras nē? Kādu sadzīves tehniku vai spuldzīti izvēlēties? Kā politika ietekmē enerģijas tirgu? Kā mazināt atkarību no svārstīgajām elektroenerģijas cenām? Laikā, kad elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordaugstu atzīmi, par šiem jautājumiem runāsim ar energoefektivitātes ekspertu, doktora grāda pretendentu Rīgas Tehniskajā universitātē Anriju Tukuli. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesosies divas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieces: Farmakoloģijas katedras vadītāja profesore Baiba Jansone un Farmācijas programmas maģistrantūras programmas studente, topošā zinātniskā asistente Ksenija Bahire. Baiba un Ksenija plašā starptautiskā projektā pētījušas smadzeņu insulta iespaidu uz veselajām smadzeņu daļām un to, kādu iespaidu insults uz smadzenēm atstāj ilgtermiņā. Saruna raidījumā par to, un arī par iespējām izvairīties no insulta. Raidījumu vadīs Ivars Austers.

Kā piekļūt savu senču stāstiem un pieredzei? Kā vadātājs apiet "Google Maps"? Ko mākslīgais intelekts dara ar tautasdziesmām? Kā zinātne nonāk teātrī? Kā Tu brīvajā laikā vari palīdzēt zinātniekiem? Ko par mums stāsta pandēmijas dienasgrāmatas? Kādu folkloru par mums šobrīd uzkrāj internets? Kā zinātnieki palīdz Ukrainai? Ko stāsta tie, kas atgriezušies no "otras puses"? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci Sanitu Reinsoni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

It kā mazliet piemirsts šobrīd, bet Covid-19 tepat vien ir. Šajā reizē raidījumā “Zinātnes vārdā” par to, kā Covid-19 pētniecība notiek Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Saruna par notekūdeņu monitorēšanu un par dzīvniekiem Covid-19 pandēmijā, kā arī par to, ko zinātnieki, kā sabiedrības daļa, šai laikā iemācījusies. Raidījuma viesi - vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis un zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas notiek, kad saskaras fiziskā un kiberpasaule? Kā sensori var uzlabot Tavu dzīvi un izglābt dzīvību? Vai jāuztraucas par to, ka lielās kompānijas uzkrāj datus par mūsu ikdienu un paradumiem? Kā virtuālā realitāte var palīdzēt rehabilitācijā? Kāpēc informācija par sevi jāliek internetā? Ar kādu mērķi cīņā pret tevi var apvienoties ledusskapis un tosteris? Cik bieži būtu jāmaina parole? Vai datorzinātnieki un mākslīgais intelekts izglābs mūs no dezinformācijas? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar kiberfizikālām sistēmām, lietu internetu un kiberdrošību runāsim ar Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku Krišjāni Nesenbergu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Saruna ar RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesori Andru Blumbergu. Tie būs it kā naivi jautājumi, kas tiks uzdoti. Kāpēc jātaupa resursi? Ko nozīmē taupīt? Kāpēc reizēm neizdodas taupīt? Atbildes gan nebūs naivas. Un beigās parunāsim par taupīšanas estētiku – kā taupīt enerģiju skaisti, vizuāli skaisti. Šoreiz raidījumu vada Ivars Austers.

Raidījumā viesosies Andris Jakovičs, Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks. Runāsim gan par Andra neseniem pētījumiem enerģijas taupīšanas un Covid-19 vīrusa “uzvedības” jomās, gan par to, kas vispār ir modelēšana. Piemēram, kas ir un kas nav modelis? Ko var un ko nevar modelēt? Ko nozīmē statistisks modelis? Vai jābūt fizikas doktoram, lai modelētu? (Nu re, sarunas modelis uzrakstīts.) Raidījumu vada Ivars Austers.  

Pēdējo gadu laikā visai daudz runāts par skolēnu, un īpaši pusaudžu, pandēmijas sabojāto dzīvi. Patiesība vai ilūzija? Zinātnieki nemin, bet noskaidro. Latvijas Universitātes Pedagoģijas psiholoģijas un mākslas fakultātes profesores Baiba Martinsone un Ieva Stokenberga noorganizē pētījumu, kurā piedalās vairāk kā 2000 dalībnieku, un noskaidro kā neitralizēt pandēmijas negatīvo iespaidu uz bērnu un pusaudžu mentālo veselību, kā palielināt motivāciju un iesaisti mācībās. Un, kas ļoti svarīgi, to pastāstīs 3. februāra Radio Naba raidījumā “Zinātnes vārdā”. Raidījumu vadīs Ivars Austers.

Kā senos laikos zilaļģu mežs pārņēma pasauli? Kā mikrobi strādā cilvēku vietā? Kāds ir mūsdienīgs enerģijas dzēriens - bez kofeīna un ar atjaunojošām īpašībām? Kā izaudzēt pārtiku neatkarīgi no laikapstākļiem? Ko ēdīsim, kad cilvēku būs tik daudz, ka labības laukiem vairs vietas nebūs? Kas ir biotehnoloģijas? Vai Tavi istabas augi var nodrošināt Tevi ar skābekli? Kā nodrošināt sevi ar pašaudzētu pārtiku, ja dzīvo dzīvoklī? Saruna par šiem un citiem jautājumiem ar biotehnoloģi, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieci Agnesi Stundu-Zujevu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Arturs Skutelis Zinātnes vārdā viesojas kā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektors un doktorants. Viņš dara daudzas lietas, un visas viņam ļoti patīk. Raksta mūziku, māca studentiem literatūras vēsturi, raksta dziesmu tekstus un disertāciju par latviešu psiholoģisko romānu 20. gs., repo. Sarunā pieskarsimies visām šīm tēmām, taču visvairāk par literatūrzinātni un Artura darbu tajā. Raidījumu vada Ivars Austers.

  Kā rīdzinieki likvidēja sastrēgumus pirms pārsimts gadiem? Kā pilsētu redz mākslas vēsturnieks? Kāpēc kultūra un māksla ir resurss mūsu nākotnei? Kāpēc Rīga ir drosmīga pilsēta? Ko varam secināt apskatot Latvijas Universitātes ēku Rīgā, Raiņa bulvārī 19? Kādēļ Mazās Ģildes ēkai ir pagalms? Kā izskatījās Erasmus studijas 19.gadsimtā? Par mākslas vēsturi un arhitektūru Rīgā runāsim ar Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošo pētnieci Dainu Lāci. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Saruna par ēšanu - par olām, alu, cīsiņiem, sāli, cukuru un ģenētiski modificētu pārtiku. Raidījumā viesojas Daiga Šantare, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece, kuras uzmanības lokā ir dietoloģijas jautājumi. Un klausieties līdz beigām - būs dažas noderīgas pamācības. Šoreiz raidījumu vada Ivars Austers.

Raidījuma viesis Kaspars Zellis ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Saruna ar viņu par mutvārdu vēstures nozīmi, par notikumu dalībnieku viedokli un stāstiem. Un vai šādā nozīmē vēsture ir akmenī kalta. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas nosaka to, cik izdevusies un laimīga dzīve ir cilvēkam? Kā notiek ārstēšana ar attiecībām? Kā virtuālā realitāte var atrisināt psiholoģiskas dabas problēmas? Kāpēc vientulība nogalina? Kādas vajadzības ir pusaugu puišiem un kādas- meitenēm? Kādus trīs likumus ievēro mammas, kas veiksmīgi vienas audzina bērnus? Par pusaudžiem, attiecībām un garīgo veselību runāsim ar psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai mūsdienās vispār vēl ir palikusi kāda nevirtuāla realitāte? Arnis Cīrulis, Vidzemes augstskolas Virtuālās realitātes laboratorijas vadītājs, saka, ka ļoti daudz ko šajā jomā var un vajag paveikt. Šodien raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Arni gan par to, ko līdz šim virtuālās realitātes pētnieki sasnieguši, gan pa to, ko, visticamāk, sasniegs nākotnē.

Tuvojoties svētku laikam, runāsim par pārtikas drošību. Ko darīt, lai rasols vai mājas torte mūs neaizsūta uz slimnīcu? Kādas baktērijas mums ikdienā uzglūn virtuvē? Kādi likumi jāievēro ikdienā, lai pārtiku pagatavotu droši? Cik ļoti jāpievērš uzmanība produktu derīguma termiņiem? Kā pareizi glabāt pārtiku? Vai varam ēst Mura vai Rekša pārtiku? Kas jādara pēc atgriešanās no atvaļinājuma, lai nesaslimtu ar leģionāru slimību? Kur iegūt ūdeni, ja nonāc katastrofu filmas cienīgā situācijā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietnieci laboratoriju jautājumos Olgu Valciņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kā būtu jāmācās Latvijas vēsture? Cik gadu bija jaunākajam karotājam pret Bermonta armiju? Kas būtu bijis jādara, lai Latvija saglabātu neatkarību 1940.gadā? Vai dezinformācija šobrīd atšķiras no dezinformācijas pirms 100 gadiem? Kā, pateicoties dezinformācijai, Rīga tika pie Vērmaņdārza? Vai esam gatavi nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Ēriku Jēkabsonu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Jaunais zinātnieks Oskars Teikmanis ir studējis robotiku Minhenes Tehniskajā universitātē Vācijā un pat strādājis vācu NASA- Vācu aeronautikas un kosmosa centrā, bet nesen atgriezies Latvijā, lai te iegūtu doktora grādu un strādātu Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Oskars pastāstīs par robotu Džastinu, ko vada no kosmosa, robotiem Vācijā un Latvijā, aktuālajiem pētījumiem Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kā arī par to, kādēļ atgriezies Latvijā. Runāsim arī par to, kādos virzienos attīstās tehnoloģijas, vai Rīga ir piemērota pašbraucošajiem auto, to, vai "tehnoloģiju cilvēki" dzīvo gudrajās mājās un citiem jautājumiem. Ar Oskaru sarunājas Ieva Siliņa.  

Raidījuma viesis šovakar būs Armands Šenfelds, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks. Armands Šenfelds ikdienā strādā ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru, un tas arī būs sarunas centrālais jautājums - roboti kā palīgs ne tikai nepatīkamu un apnicīgu darbu veikšanā, bet arī kā realitātes simulatori, kā rīks cilvēka un vides mijiedarbes pētīšanai.

Kā būtu, ja tavu kredītreitingu noteiktu tas, kādu aplikāciju tu lieto vakarā pirms miega? Kas notiek, ja radikāls populists iegūst neierobežotu varu? Vai Ķīnā vispār vairs pastāv komunisms? Kā Ķīna kontrolē internetu? Vai sinologs iesaka iegādāties "Huawei" mobilo tālruni? Par komunistiskas partijas valsti kapitālismā - Ķīnu- runāsim ar sinologu jeb Ķīnas pētnieku Franku Kraushāru. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai Tu strādātu, ja valsts katru mēnesi Tavā kontā ieskaitītu naudu pamatvajadzībām? Kā dažādās valstīs ir veicies ar universālā pamatienākuma eksperimentiem? Kādi ir šīs pieejas plusi un mīnusi? Vai roboti un datori ar laiku atņems mums darbu? Kas ir "zombiju uzņēmumi"? Kā tie rodas un kā mūs ietekmē? Kādam būtu jābūt valsts atbalstam uzņēmumiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar ekonomistu, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesoru Jāni Priedi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kāda ir cilvēces dzimšanas vēsture? Kādas ir ģimenes Latvijā? Kad tipiskais latvietis iestūrē laulības ostā? Kādēļ daudzas no šīm laulībām tiek šķirtas? Kas ir nevardarbība? Kā pareizi audzināt bērnus? Kā mūs ietekmē universālā trūkuma sajūta? Kāda īpašība ļāva homo sapiens izdzīvot cauri laikiem un grūtībām? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar sociālantropoloģi, Latvijas Universitātes asociēto profesori Humanitāro zinātņu fakultātē Aivitu Putniņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kura ir Latvijas noslēpumainākā zivs? Kā zinātnieki pierādīja, ka Lohnesa ezerā nav Nesijas? Kas par zivi ir "ļaunā sviestaskrūve"? Kā darbojas lašu fotosalons Salacā? Kas kopīgs kokiem un zivju asakām? Vai Baltijas jūra ir mirusi? Kā igauņu roņi uzdarbojas Latvijas ūdeņos? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta direktoru Didzi Ustupu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ciemos Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters. Ar Jurģi vienmēr ir prieks runāt. Šoreiz mūsu saruna par to, kā un kāpēc radās kognitīvās zinātnes, kā tās atšķiras (vai neatšķiras) no, piemēram, psiholoģijas, kur arī pēta izziņas fenomenus. Un, pats galvenais, par Jurģa pētījumiem telpas uztverē. Un par lielisku konferenču un simpoziju organizēšanu. Šajā reizē raidījumu vada Ivars Austers.

RSU nesen atklāja atjaunoto Anatomijas muzeju, tāpēc raidījums “Zinātnes vārdā” aicināja viesos šī muzeja direktori Ievu Lībieti un RSU Medicīnas vēstures institūta direktoru Juri Salaku. Saruna par to, kā tapusi muzeja ekspozīcija – kā sagatavoti skeleti, kas ir korozijas metode orgānu preparēšanā, kā gatavoti orgānu šķērsgriezumi. Par tetovētas cilvēka ādas paraugiem ekspozīcijā. Un par to, kā muzeja apmeklētāji uztver elkspozīciju. Un par eksponātu skaistumu. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.  

Kā mainās valsts? Vai mēs varam iztikt bez tās? Kāpēc mums nepieciešama izgāšanās kultūra? Vai uzņēmumam var būt sava valūta? Kāpēc maksāt nodokļus, ja tie personīgi man neko nedod? Vai valsts pārvalde var būt uz klientiem orientēta? Vai birokrātija var būt noderīga? Par šiem un citiem jautājumiem, kā arī par sadarbību starp valsti, uzņēmējdarbību un sabiedrību runāsim ar Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedras vadītāju Romānu Putānu. Raidījumu vada Ieva Siliņa

Saruna ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci, hidrobioloģi Solvitu Strāķi. Tiks aplūkoti sekojoši jautājumi - kas hidrobiloģija? Ko tās ietvaros pēta? Solvitai ļoti interesē aptuveni 1 mm lieli dzīvnieki - zooplanktons. Ko mēs varam iemācīties no šiem pētījumiem? Bez tam, tiks aplūkoti jautājumi par to, vai mazie jūras dzīvnieki domā, un vai viņiem ir sabiedriskā dzīve. Un par dzīvnieku ceļošanu kravas kuģos, kas maina pasaules jūru faunu. Šoreiz raidījumu vada Ivars Austers.

Ko nozīmē domāt par darbu antropoloģiski? Kā mainījusies izpratne par labu darbu? Vai influencera profesija ir labs darbs? Ko varam mācīties no Japānas influenceriem? Kāpēc jārunā par zinātnieku ikdienu kā par darbu? Kā Latvijā jūtas ārvalstu pētnieki? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kultūras antropoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes vadošo pētnieci Ievu Puzo. Sarunu vada Ieva Siliņa.

Roberts Rimša, Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta vadošais pētnieks, kopā ar Artūru Ābolu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku, stāstīs par savu darbu orgānu uz čipiem radīšanā. Kas ir orgāni uz čipiem? Kāpēc tie vajadzīgi? Kāda ir to pētīšanas vēsture? Par to raidījumā, bet, lai zinātu kam gatavoties, mazliet pateiksim jau tagad - orgāni uz čipiem ir sintētiskie miniorgāni, kas satur mikrokanālus, lai zinātnieki varētu audzēt orgāniem specifiskas šūnas, tā padarot iespējamu noteiktu orgānu atdarināšanu. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā atšķiras mūsu kauli? Kādas funkcijas var veikt biomateriāli? Kad varam gaidīt mākslīgos orgānus? No kura mājsaimniecībā atrodamā produkta var pagatavot mākslīgos kaulus? Kas ir precīzijas medicīna? Kāpēc kauli būtu jādrukā operāciju zālē? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktori Dagniju Loču. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai mēs varam izvairīties no kultūras? Kā atrast patiesību mākslā? Ar ko mūsu kultūra ir īpaša? Kāda politiskā sistēma vislabāk nodrošina kultūras dažādību? Ar ko kultūras mantojums atšķiras no konserviem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektori, kultūras socioloģi Andu Laķi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Rīt būs Zinātnieku nakts 2021. Tā arī šodienas raidījuma tēma. Sarunāsimies ar Beāti Orlovu no Latvijas Universitātes Studentu padomes, Līgu Grīnbergu no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Guntu Kalvāni un Ģirtu Stinkuli no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Miķeli Grīviņu no Baltic Studies Centre, un Dr. Braunu no Dr. Klisicka laboratorijas. Katrs reklamēs savu Zinātnieku nakts pasākumu. Tā nebūs parasta reklāma, bet gan interesanti stāsti. Tāpēc klausieties! Šajā reizē raidījumu vada Ivars Austers. Zinātnieku nakts 2021 norises vieta. Zinātnieku nakts 2021 FB lapa. "ASTROZAURS 21". Zinātnieku nakts aptuvenā diskotēka radio un video tiešraidē.

Kāda ir lāču ģimenes struktūra? Ko lācis ēd pusdienās? Kādu midzeni iekārto lūšu mātīte? Kā medī vilku bars? Kurš plēsējs vislabāk jūtas sniegotās ziemās? Kāds svešzemju plēsējs ir ienācis Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošo pētnieku, zoologu Jāni Ozoliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

"Zinātnes vārdā" viesojas Alise Tīfentāle, mākslas vēsturniece, fotogrāfijas pētniece. Sarunā noskaidrojām, ka mūsdienu pētījumi mākslas vēsturē nozīmē ne tikai sēdēšanu bibliotēkā vai arhīvā, bet arī mākslīgā intelekta lietošanu. Alise daudz pētījusi selfiju kultūru, par to būtiska sarunas daļa. Un sarunas beigās par to, kas ir “laba fotogrāfija”. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kādas kaitīgas vielas slēpjas mūsu pusdienu šķīvī? Ko zinātniekiem par sabiedrību var pastāstīt notekūdeņi? Kā cilvēka radītais piesārņojums nonāk līdz polārlāčiem Arktikā? Kādu ķīmisko vielu piesārņojuma mantojumu esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm? Vai ķīmija vienmēr ir bīstamais bubulis, no kā jāizvairās? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "BIOR" pētnieku Ingu Pērkonu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Zinātnes vārdā viesojas RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne. Klausieties, jo tā sapratīsiet, kas ir epidemioloģija, un nejauksiet to ar infektoloģiju. Tāpat varēsiet saprast kas ir veselība un kas slimība. Būs par epidemioloģiski svarīgo COVID-19 laikā, īpaši, kā mazināt psihisko problēmu iespēju. Un sarunu beigsim par to, ar ko Anda sāka savu zinātnieces karjeru – seksuālās un reproduktīvās uzvedības pētījumiem. Nesanāca uzdod jautājumu par to, vai latvieši ir slimi vai veseli? Bet to paši varēsiet secināt klausoties.

Kādi ir mūsu digitālie paradumi? Kā audzināt bērnus informācijas sabiedrībā? Kurā brīdī būtu jāsāk satraukties par bērna tehnoloģiju izmantošanas paradumiem? Kas ir digitālais zīdainis? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesori Zandu Rubeni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā viesojas Jānis Daugavietis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Jānis pēta to, kā Daugavas lejteces iedzīvotāji sadzīvo ar Daugavu, žogiem, traucēkļiem un Rīgas ostu. Un kā tur ir radies nozīmīgs Latvijas mūzikas fenomens – Bolderājas roks. Spēlētās dziesmas: Džerri - Ledi​-​b... Kastot - Bolderajskie nochi Kart-Blansh - Porolonovyj mozg Sarunu vada Ivars Austers.

Kādas sazvērestību teorijas šobrīd plosās Latvijā? Kā sevi pasargāt no dezinformācijas? Kā tehnoloģijas palīdz veidot viltojumus? Kādēļ tiek veidotas viltus ziņas un kā tās izplatās? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar dezinformācijas pētnieku un SkeptiCafe vadītāju Mārtiņu Hiršu. Raidījumu vada Ieva Siliņa. Mūzika: The Shamen - Misinformation Laibach - Across the Universe

Šodien viesos Valters Ščerbinskis, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors. Saruna par to, kāpēc jālasa Nacionālā enciklopēdija, un cik daudz tā jālasa. Un par to, kā tā top, un kāpēc top tāda, kādu varam šobrīd lasīt. Šoreiz raidījumu vada Ivars Austers.

Kā un kur Latvijā satiekas augsto tehnoloģiju uzņēmumi un izcila zinātne? Kā hakatonos tiek attīstītas jaunuzņēmumu idejas? Kas ir zinātnes inovāciju ekosistēma? Kāpēc jauniešiem būtu jāmācās STEM priekšmeti? Vai zinātnieks arī ir cilvēks? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieku inovācijas jautājumos, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku zinātnes un inovācijas jautājumos Andri Anspoku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Kas ir entomoloģija? Kādās jomās cilvēki sadzīvo ar kukaiņiem? Un kādās nē? Vai kukaiņi mācās? Vai kukaiņiem ir personība? Un sabiedrības? Kādā veidā kukaiņi ir noderīgi kriminālistikā? (Šo daļu ļaudīm ar vājiem nerviem neiesakām.) Circeņi mūsu vēderos. Odi, ērces, prusaki, spāres, bites, lapsenes. Tas viss ir traki interesanti. Raidījumā “Zinatnes vārdā” saruna ar entomologu Voldemāru Spuņģi. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.

Kā atšķirt patiesu un pierādījumos bāzētu informāciju? Kāds ir ķīmiķu viedoklis par Covid-19 vakcīnām? Kā Latvijā radītā zāļviela meldonijs varētu palīdzēt ar Covid-19 saslimušajiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar vienu no Baltijas pašām izcilākajām zinātniecēm, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju Maiju Dambrovu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījuma “Zinātnes vārdā” beigās viesi atbildēs uz jautājumu kāpēc nezinātniekam ir vērts kaut ko zināt par bibliometriju. Bet pirms tam - kas tā ir, kāpēc tā vajadzīga, kā zinātnieki mēdz pašmaukties, lai uzlabotu savus bibliometriskos indeksus. Un par Hirša indeksu, kāpēc tas labs, kāpēc ne. Raidījuma viesi ir Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders un Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) eksperts Aleksandrs Blūms, bet sarunu vada Ivars Austers.

Kad Latvijas ielās kursēs pašbraucošie automobīļi? Vai varam tiem uzticēties? Ko mākslīgais intelekts var izdarīt labāk par cilvēku? Kādi ir izaicinošākie uzdevumi robotiem? Kādas Covid-19 izplatīšanos mazinošas tehnoloģijas šobrīd izstādā Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Elektronikas un datorzinātņu institūta direktora vietnieku Kasparu Ozolu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kāpēc meži jāpēta? Kas "parastam cilvēkam" jāzina par mežu? Dabisks un nedabisks mežs - īsta vai viltus dihotomija? Kas ir mūsdienu ekoloģija? Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes bioloģijas profesors Guntis Brumelis. Tiešsaistes sarunu vada Ivars Austers.

Kā matemātika var palīdzēt mūsu ikdienā, veidojot savu identitāti un izprotot citus? Kā iemācīties saredzēt matemātiku mums apkārt? Kāda būs nākotnes matemātika? Ar ko dzīve Latvijā atšķiras no dzīves citur pasaulē? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes teorētiskās fizikas katedras vecāko ekspertu, matemātiķi Jāni Lazovski. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Eksportspējīgākais un konkurētspējīgākais institūts Latvijā. 240 darbinieki, 12 miljonu apgrozījums gadā. Zāļvielas un biotehnoloģijas. Pie kādiem risinājumiem šobrīd strādā Baltijā nozīmīgākais jaunu zāļu radīšanas centrs? Kā organiskā sintēze palīdz cīnīties ar narkotiku atkarību? Kādus organiskās sintēzes sasniegumus ar laiku izmantosim viedtālruņos, TV, datoros? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoru Osvaldu Pugoviču. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Šoreiz tiešsaistes saruna ar LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultātes Vides zinātnes nodaļas profesoru Māri Kļaviņu un doktorantu Valdi Bisteru. Viņi ir izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no atkritumiem ne tikai iegūst kurināmo, bet arī karsē to dažādās temperatūrās, seko līdzi izmaiņām, kas notiek karsēšanas procesā, un beigās rada vērtīgu gāzu maisījumu. Saruna ne tikai par šo aparātu, bet arī par to kāpēc un kā tiek pētīti atkritumi un kā mainās atkritumu apstrādes ideoloģija un vērtības. Raidījumu vada Ivars Austers.

Saruna ar Ievu Stokenbergu, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadošo pētnieci, par Valsts pētījumu programmā veikto pētījumu par to, kā vecāki tiek galā ar kovida radītājām ķibelēm. Ir savākta ļoti liela datu kopa, Ieva kopā ar kolēģi Baibu Martinsoni pie tās strādā, jau parādās pirmās atziņas. Šajā raidījumā - par tām, kas tās ir un ko no tām mācīties.

Kāpēc medicīnā vajadzīgas tiesības? Kas tajās vissvarīgākais? Kas garlaicīgākais? Kā medicīnas tiesību jautājumi mainījušies pēdējo 100 gadu laikā? Kas medicīnas tiesību jomā svarīgs Covid-19 laikā? Par šiem jautājumiem ar runāsim ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesori Solvitu Olsenu. Raidījumu vada Ivars Austers.

Ārkārtas situācijas izsludināšana valstī ir krasi mainījusi Latvijas iedzīvotāju ikdienišķos paradumus. Daļa no iedzīvotājiem ir pieradusi pie jaunās dzīves, taču daļa vēl aizvien nespēj pielāgoties šiem paradumiem. Kā pārdzīvot šo grūto laiku un kā tas ietekmē mūsu veselību? Atbildes uz šiem jautājumiem varēsiet uzzināt Latvijas Universitātes (LU) attālinātajā Zinātnes kafejnīcā 11. maijā plkst. 16.30 sociālā tīkla Facebook un radio NABA tiešraidē. Seko līdzi un uzdod interesējošos jautājumus mūsu ekspertiem! LU un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) pētnieki ir radījuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Pētījums parāda, ka ārkārtas situācijas laiks ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās. Tāpat pētījums parāda, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojusies uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām. Kā sabiedrība pieņem jauno realitāti par pašizolāciju uz vairākiem mēnešiem? Cilvēks  parasti pieņem tādus lēmumus, kas viņam dod vislielāko labumu. Šobrīd vislielāko labumu cilvēks iegūst sekojot ierobežojuma norādījumiem. Kā mums savstaprēji mijiedarbojoties tikt galā ar šo krīzes situāciju? Iespējams viens no veidiem, kā paši savu ikdienu var padarīt laimīgāku ir palīdzēt citiem, izdarīt kādu sen atliktu darbu, vairāk lasīt grāmatas, bet ko iesaka psihologi? Un kā šajā laikā rūpēties par savu veselību un būt formā?  Zinātnes kafejnīcas dalībnieki: Gundars Bērziņš (LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors); Ivars Austers (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors), radio NABA radidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājs; Andrejs Ērglis (LU Medicīnas fakultātes profesors, ārsts kardiologs). Uzdod savu interesējošo jautājumu jau pirms pasākuma! Dodies uz slido.com, ievadi kodu #21606 un jautā! Pasākumu vadīs Ilze Dimanta, LU pētniece un zinātnisko projektu vadītāja L'Oreal (Polija un Baltija). Zinātnes kafejnīcai varēs sekot līdzi arī Radio NABA viļņos.  "Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Aprīļa sākumā Latvijas Zinātņu akadēmija vēlēs prezidentu. Pieci gados jaunākie LZA akadēmiķi un korepondētājlocekļi ir uzrakstījuši publisku vēstuli par to, kā akadēmiju padarīt mūsdienīgu. Trīs no vēstules parakstītājiem, Latvijas Universitātes asoc. profesors Kristaps Jaudzems, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, viesojas raidījumā “Zinātnes vārdā”, lai runātu par paaudžu konfliktu un “konfliktu” LZA. Arī par ezotēriku LZA mājā un akadēmiķu prātos. Un par to, kā visās nozīmēs modernizēt akadēmiju. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā laboratorijā noaust mākslīgu zirnekļa tīklu? Kā iegūt vielu molekulu līmeņa 3D attēlus? Un ko ar šiem attēliem darīt? Kāpēc un kā skolā mācīt ķīmiju? Par to Zinātnes vārdā stāstīs Kristaps Jaudzems, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) vadošais pētnieks, Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes asociētais profesors.

Jānis Jaško ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības institūta pētnieks. Raidījumā Zinātnes vārdā saruna ar viņu par to, kā mainās lauksaimniecības tehnoloģijas - šobrīd izskatās, ka roboti, kuri ravē nezāles ar lāzeru, jau visai drīz kļūs par pastorālās ainava daļu. Un būs arī īss ieskats nezāļu apkarošanas ideoloģijas izmaiņu vēsturē.

Kas ir jurisprudence medicīnā? Vai bērniem slimnīcā ir tiesības? Ko slimnīcā dara roboti? Ko mākslīgais intelekts? Kādas ētiskas dilemmas un juridiskas problēmas šobrīd jārisina, lai robotus un mākslīgo intelektu slimnīcās varētu turpināt izmantot? Un kāda vieta tajā visā fantastam Aizekam Azimovam? Klausieties raidījuma Zinātnes vārdā interviju ar medicīnas tiesību pētnieci Karinu Palkovu no Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultātes un viss taps skaidrs. Raidījumu vada Ivars Austers.

Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes metroloģijas laboratorijas vadītāju Jāni Lungeviču par to, kas ir metroloģija un kāpēc tā vajadzīga, un kā radusies. Un par to, kāpēc priekšmeti slīd vai neslīd pa ledu. Tā ir Jāņa disertācijas tēma, saistīta ar ziemas sporta veidiem. Jāklausās visiem, kas slido, brauc ar ragaviņām, bobsleja kamanām vai skatās skeletona sacensības TV.

Saruna ar astronomu Ilgoni Vilku par astronomijas vēsturi, tās mācīšanu skolā, pētījumiem Latvijā. Būs arī piemērs astronomijas uzdevumam, bet pats galvenais - Ilgonis Vilks stāsta par Visuma izmēriem, melnajiem caurumiem un to, ka Visums plešas.

Indriķis Krams ir biologs, Latvijas Universitātes Biolģijas fakultātes asociētais profesors. Strādā mežā, Tartu, Rīgā un Daugavpilī. Viņa pētījumi nav vienīgi par vabolēm, cilvēkiem, putniem un citiem dzīvniekiem, tie ir arī par ekonomiku un politiku. Un par to, kāpēc daži vīrieši sievietēm patīk, bet citi nē.

Viesos Dr.psych. Ieva Stokenberga no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, lai pastāstītu par humora zinātnisko izpēti.

Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesosies Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs Ivars Neiders, ar kuru pārrunāsim Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkoto ekspertu konsīliju „Par Stambulas konvenciju", kas Latvijas zinātniskajā vidē radījis asas diskusijas. Pēc konsīlija slēdziena publiskošanas, kurā ieteikts atlikt konvencijas ratificēšanu, 33 Latvijas zinātnieki un pētnieki atklātā vēstulē kritizēja gan slēdziena tekstu, gan tā konstruēšanas veidu. Kas ir eksperts? Ko saprotam ar jēdzienu ‘konsīlijs’ humanitāro un sociālo zinātņu kontekstā? Kādu iemeslu dēļ no konsīlija slēdziena norobežojas eksperti, kuri piedalījušies tā tapšanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā savu redzējumu piedāvās RSU Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders, kā arī savu komentāru sniegs LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode. Raidījums „Zinātnes vārdā” LR6 – Latvijas Universitātes radio NABA ēterā 95.8 FM iepazīstina klausītājus ar Latvijas augstskolu studējošo un dažādu zinātņu nozaru pētnieku darbiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem. Raidījumā tiek iztaujāti topošie un esošie zinātnieki un pētnieki par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu, stāstot par zinātnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā. Raidījums skan katru otro ceturtdienu no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 ar atkārtojumu katru otro svētdienu no plkst. 16.00 līdz 17.00. Raidījumu vada Aija Fedorova un Ivars Austers.

Saruna ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesoru Jāni Priedi par gan par mikro, gan makroekonomiku. Par to, kā rodas vērtība ekonomiskā nozīmē, un vai ir iespējams, ka visa pasaule dzīvo labklājībā. Un par beznosacījuma ienākumu kā leiputriju un elli. Raidījumu vada Ivars Austers.  

Saruna ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesori Agritu Briedi, kura pēta ne tikai klimata izmaiņas, bet arī pērkona negaisus. Raidījumā runājām gan par šīm tēmām, gan par to, kāpēc cilvēki uzskata sinoptiķu prognozes par mazāk precīzām, nekā tās patiesībā ir, un vai var ticēt laika vērotāju viedoklim par gaidāmajiem laika apstākļiem. Šis ir pirmais raidījums "Zinātnes vārdā", ko veido un vada Ivars Austers, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesors.