Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas noslēdzošajā epizodē tiekamies ar Sandu Rozi un Lauru Dubru no Dārzciema apkaimes biedrības. Sarunā aktīvistes stāsta par biedrības vēsturi un izaugsmi pēdējo gadu laikā, veidu, kā ar dizaina palīdzību biedrība palīdz veidot jaunu apkaimes vizuālo identitāti, kā arī pašvaldības sniegto iespēju izmantošanu labākas dzīves vides radīšanā. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmspēdējā epizodē tiekamies ar biedrības "Rīgas Mazjumprava" pārstāvi un šī gada apkaimju svētku Dreiliņkalnā organizatori Inesi Grandāni! Sarunā apspriežam to, kā kultūras objekts apkaimē sniedz platformu apkaimes iedzīvotājiem saistoša satura veidošanā, kā nonākt līdz punktam, kurā apkaimes iedzīvotāji paši ierosina savas iniciatīvas, kā arī aplūkojam augustā novadītos piecu apkaimju svētkus gan caur gūto, gan zaudēto iespēju prizmas. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas trešajā epizodē tiekamies ar Avotu apkaimes pārstāvi Miku Celmiņu, kurš stāsta par to, kā ir būt apkaimei ar salīdzinoši lielu kultūras iestāžu piesātinājumu, apkaimju svētkiem kā platformu iedzīvotāju jaunradei, kā arī pienesumu, kuru biedrība gūst, uzklausot ne tikai Avotu iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus un pat apkaimes viesus. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas otrajā epizodē tiekamies ar Brasas apkaimes patrioti, aktīvisti un apkaimes biedrības pārstāvi Inesi Auziņu, lai uzzinātu, kā apkaimei ir sekmējies ar savu projektu realizēšanu, pieredzi pašiem savas teātra izrādes producēšanā un to, kādēļ māmiņas ir katras apkaimes slepenās kareives. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmajā epizodē tiekamies ar vienu no publiskajā telpā manāmākajam “apkaimistēm”, arhitekti, Rīgas apkaimju alianses valdes locekli un Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīvisti Martu Kotello!   Sarunā noskaidrojam, kā Grīziņkalna apkaimes biedrībai ir izdevies pāris gadu laikā kļūt par vienu no lielākajām Rīgas apkaimju biedrībām, par tiešas un netiešas komunikācijas veidiem, kā biedrība aizsniedz apkames iedzīvotājus, un kooperāciju kopīgiem mērķiem, teiksim, trokšņa mazināšanai.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latgaliešu valoda un literatūra arvien ir marginalizēta – gan publiskajā telpā un medijos, gan vēstures un mācību grāmatās. Latgaliešu dzejniece, zinātniece un sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga savā rakstā sērijā "Latgolys vaicuojums" pat izmanto apzīmējumu "geto". Kāda īsti ir latgaliešu valodas vieta literatūrā un Latvijas publiskajā telpā gan Latgalē, gan citur Latvijā? Raidieraksta "Latgolys vaicuojums" piektajā un pēdējā epizodē par to sarunājas Ilze Sperga un vēsturniece, latgaliešu valodas aktīviste un latgaliešu valodas mācīšanās aplikācijas "Vasals" autore Vineta Vilcāne. Raidierakstu vada antropoloģe un sērijas redaktore Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Runājot par Latgali, var minēt vairākas robežšķirtnes: valodu, valstu, vēsturiskās. Par Latgali kā robežzemi un to, kādas robežas mums jāsargā fiziski un kādas – savos prātos, Latgalei veltītā cikla "Latgolys vaicuojums" raidierakstā sarunājas raksta "Nepārkāp robežu" autore, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pierobežas monitoringa eksperte un antropoloģe Anna Griķe, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un cikla redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Ar ekonomisko situāciju skaidrotas daudzas Latgales problēmas – gan emigrācija un reģiona iztukšošanās, gan latgaliešu politiskās izvēles un apmierinātība ar dzīvi kopumā. Ekonomisko atpalicību mēģināts risināt arī valstiskā līmenī, ieviešot Latgales speciālo ekonomisko zonu, taču strauju un paliekošu augšupeju arī šis instruments nav nesis. Kur īsti rodamas Latgales ekonomiskās atpalicības saknes un kā mazināt reģiona nevienlīdzību ar pārējo Latviju? "Satori" sērijas "Latgolys vaicuojums" 3. raidierakstā par ekonomisko situāciju Latgalē sarunājas Latvijas Universitātes docents, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists un raksta "Vai Latgale lemta mūžīgai ekonomiskai atpalicībai?" autors Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka un sērijas redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Teju pēc katrām vēlēšanām no jauna uzvirmo satraukums par to, Latgale atkal balsojusi "nepareizi". Cenšoties skaidrot atšķirības Latgales un pārējās Latvijas politiskajās izvēlēs, daudz runāts par kultūru, valodu un Latgales etnisko sastāvu, taču maz uzmanības pievērsts ekonomiskajai plaisai. Vai un kā sociālekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība ietekmē politiskos viedokļus un balsojumu? Kā šo nevienlīdzību mazināt? Par to raidieraksta "Latgolys vaicuojums" 2. epizodē sarunājas komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis un sērijas redaktore Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta – no vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits latgaliešu atdeva savu balsi par prokrieviskām partijām, Latgale un tās robeža ar agresīvo kaimiņvalsti kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā bieži izskan izteikumi, ka "Latgales jautājums" kaut kā jārisina. Vai tā tiešām ir, un ko īsti tas nozīmē? Cik labi citos novados dzīvojošie vispār izprot Latgali? Rakstu un raidierakstu sērijā "Latgolys vaicuojums" sīkāk pievēršamies vairākiem spriedzes punktiem Latgales un Latvijas attiecībās, reflektējot par to, kā tie veidojušies un veido mūsu identitāti.  Cikla pirmajā raidierakstā par Latgales un latgaliešu vietu valsts pamatos sarunājas sērijas redaktore Dace Dzenovska, Latgales kongresa izpildpadomes priekšsēdētājs, jurists un raksta "Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa" autors Agris Bitāns, kā arī zvērināts advokāts un lektors Lauris Liepa.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Valters Sīlis ir viens no aktīvākajiem latviešu jaunās un vidējās paaudzes režisoriem, dramaturgs, reizēm arī aktieris un kopš 2024. gada janvāra – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs. Valters ikvienam savam darbam pieiet ar lielu atdevi, atbildību, dzīvu personīgo interesi un misijas apziņu, kuru sajūt un novērtē arī skatītājs. Tajā pašā laikā režisors nevairās no strīdīgām politiskām un sociāli atbildīgām tēmām, neizdabā populārai gaumei, bet ir ieinteresēts, lai kultūras telpā tiktu sadzirdētas dažādas balsis. Ar šādu pieeju Valters Sīlis uzsāk pienākumu pildīšanu jaunajā – Liepājas teātra – kolektīvā, ar kuru viņam jau agrāk sanācis veiksmīgi sastrādāties. Šajā "Satori" raidierakstā viņš stāsta par teātra nākotnes plāniem un savu vietu daudzbalsīgā teātrī. Ar Valteru Sīli sarunājas Santa Remere.

Māksliniece un laikmetīgā teātra dramaturģe Laura Stašāne ir viena no 2020. gadā izveidotās dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" autorēm. Vardarbība ģimenē ir viņas darbu tēma jau vairāk nekā astoņus gadus. 2023. gada izskaņā nāca klajā Lauras līdzveidotais literatūras žurnāla "Punctum" un "Lietisko pierādījumu muzeja" dokumentālo stāstu un dzejas krājums "Neviens tev neticēs", kas aicina uz atklātu sarunu par šo bieži vien slēpto problēmu, kas Latvijā skar gandrīz katru trešo sievieti.  Laura Stašāne daudzus gadus strādājusi arī kā mākslas producente, cenšoties atbalstīt jaunu mākslinieku idejas un sadarbību ar kopienām. "Lietisko pierādījumu muzejs" un "Neviens tev neticēs" ir mākslinieces pašas realizēta ideja, kas devusi iespēju daudzām sievietēm izstāstīt savu stāstu un tikt sadzirdētām. Podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē “Satori” redaktore Santa Remere sarunājas ar norvēģu valodas pasniedzēju Martu Roķi no Avotu ielas “Valodu mājas”, Lucavsalas ekokopienas koordinatoru un vides aktīvistu Emīlu Hlevicki un pedagoģi, publicisti, “Bērnu mājas” vadītāju Karīnu Elceri. Sarunas dalībnieki spriež par to, kā apkaimju aktīvie dalībnieki - uzņēmumi, kafejnīcas, centri, darbnīcas - palīdz veidot apkaimes noskaņu un identitāti. Tāpat apkaimju pārstāvji apmainās ar stratēģijām, kā pašiem uzņēmumiem kļūt atvērtākiem apkaimes pamatiedzīvotājiem un piedalīties apkaimes saviesīgajā dzīvē. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotāja un režisore Krista Burāne, kas ilgstoši Latvijā nodarbojas ar dažādās kopienās balstītu mākslas darbu radīšanu. No bērnu kopienām līdz blokmāju iedzīvotājiem, dažādām etniskām grupām un pat kokiem – kā kopienās balstīta māksla ir saistīta ar demokrātijas procesiem un balsta tās vērtības?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mākslas zinātņu doktore, mākslas kritiķe, filozofe, kuratore un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine šogad aizstāvēja promocijas darbu par feministisko mākslu postsociālismā. Jana jau senāk rakstīja, ka feminisma laiks ne pasaulē, ne Latvijā nav homogēns – pastāv dažādi atskaites punkti, strāvojumi jeb tā sauktās "feministiskās intereses salas" un to arhipelāgi, no kuriem daži ir gluži neizpētīti, aptumšoti un necaurredzami, un pie šādiem mazzināmajiem apgabaliem pieder arī Latvijas māksla. Savā promocijas darbā viņa ir devusies ilgā izpētes ekspedīcijā uz šo teritoriju un par tajā pieredzēto – viscerālo, aptumšoto, ikdienišķo un afektīvo – podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Ieva Niedre - fonda “Initum” valdes priekšsēdētāja un ļoti pieredzējusi kultūras producente, kā arī Ilze Neimane - Juglas attīstības biedrības vadītāja. Sarunā apskatām gadījumu, kurā apkaimes biedrība ir veiksmīgi atradusi savu "kultūristu", impulsu, kas ir veicinājis šo sadarbību un šķēršļus un grūtības, ar kurām ir bijis jāsaskaras gan no kultūras producenta, gan apkaimju biedrības pārstāvja puses. Kas jāievēro, lai kultūras pasākumi tiešām būtu vērsti uz kopienu attīstīšanu un veidošanu? Un kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotājs un režisors Jānis Balodis, lai sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali apspriestu gan savu praksi, gan plašāk – teātra iespējas līdzdarboties ar kopienām un darba specifiku, veidojot tieši kopienā balstītu mākslas darbu.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Kitija Vasiļjeva – radošā un izstāžu producente, kas strādā gan vietēji, gan starptautiski, tostarp, bijusi Latvijas paviljona direktore 56. Venēcijas mākslas biennālē. Sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali tiek pacelti vairāki nozīmīgi jautājumi – vai kultūra var būt kopienu veidošanas un stiprināšanas rīks? Kas nepieciešams, lai kultūras un apkaimju darbinieku sadarbība būtu auglīga? Kādu lomu šajos procesos spēlē rūpju koncepts un kāda ir iesaistīto pušu atbildība kopienu priekšā?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.

Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Jānis Buholcs ir Vidzemes augstkolas asociētais profesors, mediju, sociālo mediju un kritiskās domāšanas eksperts. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki Latvijā tic gaišreģiem, ezotērikai un sazvērestības teorijām un kā šo apstākli izmanto propaganda.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Ivo Briedis ir dramaturgs un režisors, viens no filmas "Homo Sovieticus" autoriem. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kas iezīmē laikmetu, kurš, atsaucoties uz Mihailo Minakova rakstu, sekos postpadomju ērai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Šķiet kaut kā muļķīgi rakstīt biogrāfisku aprakstu Inesei Zanderei. Dzejniece, redaktore, izdevēja, latviešu bērnu literatūras gravitācijas centrs – vai tad ir kāds, kas to nezina? Taču tam līdzās Inese ir lieliska stāstniece, brīnišķīga sarunu biedre, kuru satiekot nav iespējams runāt par nebūtisko. Šajā sarunā, kuru iespējams lasīt arī Satori – par bērnu un nebērnu literatūru, dzejas valodu, karu, cinismu un piedošanu.

Māra Poļakova ir ne tikai izcila, bet arī ļoti ražīga tulkotāja – pēdējo divdesmit gadu laikā izdotas teju simts viņas tulkotas grāmatas no angļu, krievu, vācu, ukraiņu valodas un ivrita; citu starpā gribas izcelt viņas latviski pārceltos O. Henrija, Kurta Vonnegūta, Terija Pračeta, Dāvida Grosmana, Etgara Kereta, Levana Beridzes un Serhija Žadana darbus. 2010. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu un vēl vairākkārt tai nominēta. Taču šogad Māra līdzās darbam ar grāmatām ir nepagurstoši tulkojusi reportāžas, rakstus, intervijas un runas no ukraiņu valodas, sekojot līdzi visam notiekošajam ar dedzību un empātiju, kādu gadās sastapt reti. Šajā sarunā tas labi dzirdams viņas teiktajā par Ukrainu, Žadana intonāciju, valodām un acīm, kas krieviski nelasa.

Miks Magone pēdējo padsmit gadu laikā ir rīkojis neskaitāmi daudz koncertu dažnedažādās vietās, organizējis festivālu "Zemlika" Durbē un kopš atvēršanas brīža līdz šim rudenim bijis Ventspils akustiskās koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs. Oktobrī vadība viņam paziņoja, ka darba attiecības esot jāpārtrauc. Skaties sarunu arī video formātā.

Jānis Joņevs ir četru grāmatu autors (romāns "Jelgava 94", bērnu grāmata "Slepenie svētki", stāstu krājums "Tīģeris" un nupat izdotais dokumentālais detektīvromāns "Decembris"), strādājis arī kā tulkotājs, dramaturgs, publicists. Saņēmis Eiropas Savienības literatūras balvu un virkni citu apbalvojumu. "Jelgava 94" šobrīd tulkota 12 dažādās valodās, tās ekranizācija nupat kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas pieejama "Netflix" platformā.  Mēs ar viņu tikāmies, lai parunātu par rakstniecību, reklāmu, brīvprātīgo darbu Ukrainas atbalstam un labu literatūru. Intervija lasāma arī teksta formātā. 

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot ceturto politiķu diskusiju par identitāti. Šajā sarunā par to, kāpēc opozīcijas partijas komunicē cilvēciskāk, kāpēc un kā vēlētājam no partijām izķert utis, kā arī to, kāpēc būtiski vienoties par pamatprincipiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot trešo politiķu diskusiju par finansējumu. Šajā sarunā par pilsonisko depresiju, to, vai politiski kopš pēdējām Saeimas vēlēšanās esam auguši, mediju priekšvēlēšanu formātiem un to, kas veido domas skaidrību. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Ceturtajā no podkāstiem viesojas Olga Procevska, kuras raksts par kultūras identitāti jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, vai raudāšana Dziesmu svētkos padara par aktīvāku nodokļu maksātāju, kāpēc latvieši un Latvija viens otram dod tik maz, cik iespējams, kāpēc Igaunijā viss ir labāk un vai esam gatavi ierobežot savas brīvības labklājības vārdā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Trešajā no podkāstiem viesojas Valts Ernštreits, kura raksts par kultūras finansējumu jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, kāpēc kultūra atšķiras no citām nozarēm, par Valsts kultūrkapitāla finansēšanas modeli un to, kā tas varētu būt asiņaināks, konkurenci kultūrā un to, kāpēc mums nevajag normālu mākslu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot otro politiķu diskusiju par infrastruktūru. Šajā sarunā par to, vai no politiķu sarunām iespējams izskaust savstarpēju dzelšanu, vai Rīgas koncertzāle Kongresu nama vietā patiesi taps un kā atšķitas jauno un veco partiju retorika. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot pirmo politiķu diskusiju par izglītību. Šajā sarunā par politiķu bieži tukšo retoriku, domas skaidrības trūkumu, birokrātisko valodu un to, kāpēc vēlētājiem jābūt prasīgākiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Otrajā no podkāstiem viesojas Kārlis Vērdiņš, kura raksts par kultūras izglītību jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, kāda ir augstākās izglītības jēga, kāpēc ar naudu izglītības sistēmas problēmas atrisināt nevar, kāpēc humanitārā izglītība tieši šobrīd ir svarīgākā nekā iepriekš. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Pirmajā no podkāstiem viesojas Vents Vīnbergs, kura raksts par kultūras infrastruktūru jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par vēsturiskās īstenības atjaunošanu, Rīgas un Latvijas konfliktu, to, kāpēc Kultūras ministrijā koncertzāles plāns tiek glabāts pagrabā pie tualetes, un to, vai koncertzāli Rīgā mums maz vajag. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezonu uzsākām ar stāstu par fermentēšanu, kuras tradīcija Latvijā šķiet ierasta, taču Eiropā, šķiet, sāk izzust, savukārt pagājušajā sezonā ar uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi taisijām maltīti no “atkritumiem” – ēdiena vienībām, kurām bieži vien ir lemts vientuļi sagaidīt derīguma termiņa beigas ledusskapja stūrī. "Zaļgalvja" raidieraksta 2. sezonas noslēguma Rvīns Varde tiekas ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo Kalnciema kvartāla tirgū, lai kopīgi spriestu par to, ko vispār nozīmē "zaļa kulinārija", sekotu līdzi latvieša ēdienkartes transformācijai pēdējās desmitgadēs un dalītos ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdz kuņģa cīņā ar prātu.

Raidījuma "Zaļgalvis" sērijā “Senākie Rīgas koki” Rvīns ar Anitru Tomu apzināja to, kā urbānie apstādījumi var nest vietas vēsturi, savukārt sērijā “Dzīve zaļā festivālā” viņš ar vides aktīvistu Edgaru Ricevu sprieda par veidiem, kuros ekoloģijas tēma var ienākt arī pilsētvidē ar mākslas palīdzību. Podkāsta "Zaļgalvis" jaunākajā epizodē par urbāno sadzīvi, vajadzību vērst uzmanību ne tikai uz individuālu koku glābšanu un to, kāds ceļš ir mērojams līdz "zaļai pilsētai", Rvīns sarunājas ar  vienu no raidījuma “Ielas garumā” veidotājiem, pilsētvides un tūrisma pētnieku, kritiķi un žurnālistu Mārtiņu Eņģeli.

Raidījuma “Zaļgalvis” epizodē “Dārzs pret vientulību” Rvīns Varde iepazinās ar rīdzinieci Teresforu, kas aizrautīgi kopj savu stūrīti Sporta pils dārzos, pērn izveidotā mazdārziņu kompleksā Rīgas centrā. Lai parunātu vairāk par urbāno dārzkopību, podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns uz sarunu aicinājis šī projekta idejas autori un kuratori Renāti Lagzdiņu.

Sākoties pavasarim, cilvēki atkal piepildīs ne tikai daudzās atpūtas vietas pie dabas, bet arī tūrisma inventāra veikalus. Par to, kā nodrošināties pārgājienam, kas ir ekotūrisms un kāpēc zemē nomesta pudele nav mūsu lielākā problēma, podkāstā “Zaļgalvis” stāsta ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Āra vingrošana” Rvīns iepazina rīdziniekus, kas regulāri tiekas, lai kopīgi nodarbotos ar sportu pilsētas publiskajās ārtelpās, turklāt ne tikai vasaras tveicē, bet arī sala spelgonī. Daļa to dara, lai uzlabotu fizisko formu svaigā gaisā un labā kompānijā, bet ir cilvēki, kuri savu hobiju pārcēluši nākamajā līmenī. Podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns sarunājas ar Eviju Reini, kura 2021. gada nogalē uzvarēja Antarktīdas ledus maratonā, turklāt – ar jaunu rekordu savā kategorijā!

Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Kāpēc tā un ko mēs varam darīt, lai jūru glābtu? Lai to noskaidrotu, podkāsta “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde uz sarunu aicinājis Magdu Jentgenu, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules dabas fondā Latvijā.

Bieži vien kaitēšana dabai ir saistīta ar nezināšanu, piemēram, neizpratni par to, kāpēc vecus medikamentus nevar vienkārši izmest sadzīves atkritumos – raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Mājsaimniecības gudrības” saules paneļu entuziasts Guntars Kopeika stāstīja par alternatīvu enerģijas ieguvi, kas ir ne tik acīmredzami saudzīgāka izvēle dabai. Par to, kā acīm neredzamais piesārņojums ietekmē mūsu dzīvi, podkāstā “Zaļgalvis” ar Rvīnu sarunājas hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Dabas apklušana” beļģu režisors Deivids Vēbers-Krebs (David Weber-Krebs) stāstīja par to, kā ar mākslas palīdzību iespējams publikai parādīt cilvēka izraisītas dabas izmaiņas – to, kā apklust putni, kukaiņi, koku šalkoņa. Tā nav apklušana, ko saistām ar harmoniju un mieru, drīzāk baiss klusums, kas liecina – notiek pārmaiņas, izmirst sugas. Par dabu kā saudzējamu vērtību jau vairākas desmitgades publiski runā žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns. Šajā podkāsta “Zaļgalvis” sarunā Īvāns stāsta par vides aktīvisma dzimšanu Latvijā, dabas pārmaiņām, ko redz savām acīm un dzird savām ausīm, kā arī to, ko ikviens varam darīt lietas labā.

Kaislības ap miljoniem gadu senām fosilijām, izdzīvošana dabā un savas upes atrašana. Ilze Lasmane-Brože veido LTV1 raidījumu “Pa straumei”, kur divi jaunieši un suns Urga apceļo Latviju laivās, iepazīstot gan daudzveidīgās Latvijas upes, gan interesantākos pieturpunktus to krastos. Arī pati Ilze ir aizrautīga laivotāja un dabā gājēja. Podkāsta “Zaļgalvis” 2. sezonas 2. epizodē Rvīns tiekas ar Ilzi, lai parunātu par videi un cilvēkam draudzīgu ūdens (un ne tikai) tūrismu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā kara žurnālists Atis Klimovičs stāsta par to, kā iegūt persona non grata statusu Krievijā un kā pazūd vīzas, par to, kā sagatavoties braucieniem uz karstajiem punktiem un pēcāk tikt galā ar redzētajām šausmām, kā arī par to, kāpēc kara žurnālistikai agrāk bija daudz piemērotāki apstākļi un kāpēc nevajag baidīties reportāžās ieņemt konkrētu pozīciju. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Kas kopīgs zobārstiem un arboristiem? Kā mēs varam cīnīties ar ledu, nekaitējot kokiem? Kāpēc arborists ir perspektīva profesija jauniem cilvēkiem? Televīzijas raidījuma “Zaļgalvis” 2. sezonas otrajā sērijā Rvīns Varde kopā ar žurnālisti Anitru Toomu meklēja Rīgas senāko koku saknes un iepazina pilsētas parkus, savukārt jaunās podkāsta “Zaļgalvis” sezonas pirmajā ierakstā uz sarunu aicinājām arboristu un kokkopi Edgaru Neilandu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš stāsta par interneta mediju pirmsākumiem Latvijā un to nākotni, par sociālo mediju ietekmi un komentāru sadaļas skaistumu un postu, analizē, kādēļ Latvijas drukātās preses līderi nekļuva par būtiskākajiem interneta mediju vides spēlētājiem, kā arī norāda uz saistību starp mediju abonēšanu un pilsonisko aktīvismu. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā žurnālists Oļegs Ignatjevs, kurš strādājis dažādos Latvijas krievu medijos, stāsta par Rīgas domes spiedienu uz agrāko TV5, politikas un žurnālistikas attiecībām, žurnālistu atalgojuma problēmu, pirmo nopietno krievvalodīgo diskusiju raidījumu "Puntki uz i" LTV7, kā arī analizē krievu mediju stāvokli Latvijā vispār. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece stāsta par to, kā ar reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību informatīvajiem bukletiem, kā paiet laikraksta ikdiena un kādi izaicinājumi gaidāmi nākotnē. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Sarmīte Ēlerte stāsta par laikraksta "Diena" tapšanu un to, kā veidojās žurnālistikas vide pēc neatkarības atgūšanas. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Nellija Ločmele stāsta par to, kā oligarhi pārņēma laikrakstu "Diena", kā nauda ietekmē politiku un Latvijas mediju vidi. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Sestajā sarunā Karīna stāsta par stāsta par dzīvi ar dēlu Dāvidu, kurš ir mūžīgais bērns, par sabiedrības attieksmi prete neredzamajiem bērniem un citām cilvēku grupām, kā arī dalās ar prieku, kuru ir iespēja gūt tieši ģimenē. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Piektajā sarunā Iļja stāsta par dzīvi pēc sievas nāves, bērnu audzināšanu, vietu, ko viņa dzīvē ieņem ticība, un to, kā viņš raugās uz dažādām ģimenēm un mīlestību. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Ceturtajā sarunā Krišjānis un Ieva stāsta par to kā ir uzaugt sabiedrības krustugunīs, jo viens no vecākiem ir piederīgs LGBT, runā par dzīvi Rietumeiropa nacionālismu un vajadzību sarunāties ar centriski noskaņotajiem. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Trešajā sarunā Ģirts un Aksels stāsta par vēlmi neslēpties, adoptēt bērnu un apprecēties, kā arī salīdzina to, kā homoseksuāļi Latvijā dzīvoja pirms trīsdesmit gadiem un šodien. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Otrajā sarunā Aivita stāsta, kā viena audzinājusi vairākus bērnus, palūkojas uz mūsdienu Latvijas ģimeni no antropoloģiskas perspektīvas, skaidro, kas ir privilēģijas un seriālā monogāmija. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Pirmajā sarunā Linda un Marta stāsta par savu iepazīšanos, to kā virs katliņiem apmainījās ar gredzeniem, bērnu audzināšanu viendzimuma ģimenē un praida negatīvo pusi. Ar viņām sarunājas Lolita Tomsone. "Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti analizē dažas no problēmām, ar kurām šīs ģimenes saskaras ikdienā. Ar rakstiem un intervijām video formātā iespējams iepazīties šeit. 

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Indras Brūveres-Darulienes, Ulda Ausekļa un Ievas Samauskas dzejoļi. Tāpat savus atdzejojumus un dzejoļus oriģinālvalodā lasa tulkotāji Maima Grīnberga, Māris Salējs un Ineses Paklone. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Aktieris Ģirts Krūmiņš šajā "Dzejas dienu" podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan Māras Cielēnas, Indras Brūveres-Darulienes, Unas Bērziņas, Vladimira Novikova, Dainas Tabūnas, Māra Salēja, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un Žebera dzeja. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau astotā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējis mākslinieks Normunds Ozols. Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2021. gada 16. septembra.  Podkāsts tapis festivāla "Dzejas dienas" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Vai kalni ir piesārņoti? Kā psiholoģiski sagatavoties grūtībām, kāpjot kalnos vai dodoties pārgājienā? Kā izvairīties no salšanas, paliekot teltī pa nakti? Vai ir iespējams videi draudzīgs tūrisms? Kuras ir interesantākās pārgājienu vietas Latvijā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild alpīniste Kristīne Liepiņa. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kāpēc izmirst bites, un kas notiks, ja tās pazudīs pavisam? Kuri kukaiņi ir kaitēkļi, un kāpēc Latvijā ir tik daudz mizgraužu? Vai ir kāda jēga no ērcēm? Kā no tām izsargāties? Cik Latvijā ir tauriņu sugu, un cik kilogrami kukaiņu pasaulē ir uz vienu iedzīvotāju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild entomologs Uģis Piterāns. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Vai nākotnē Latvijā apģērbu varēs abonēt? Kas ir bezkontakta apģērbi? Kādēļ Rīgā nav ielas ar dārgu zīmolu veikaliem un kas ir mūsdienu ideāltipi? Vai mums katram mājās ir kapsulas garderobe un kā strādā modes kalendārs? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild modes māksliniece Indra Komarova. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kas ir pārtikas banka un kam tā vajadzīga? Kādu pārtiku Latvijā visvairāk ziedo un kas to dara? Vai saldētava un komposts izglābs pasauli? Vai pienāks diena, kad visi būs paēduši? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Cik viegli Latvijā ir atrast naudu pētījumiem? Kāpēc latviešiem jāpēta zemes poli un kāds no tā labums? Vai elektroauto ir risinājums klimata krīzei? Kāpēc cilvēki izvēlas studēt ģeoloģiju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild ģeologs un polārpētnieks Jānis Karušs. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kas jāzina, dodoties dabā? Kā pamanīt un nofotografēt dabā dzīvniekus un putnus un kāpēc tie jābildē? Kā aicināt cilvēkus izturēties pret dabu saudzīgāk, nekļūstot emocionāliem? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild žurnāliste un influencere Kristīne Garklāva. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kā saglabāt garīgo līdzsvaru informācijas troksnī? Vai miers tiešām ir mērķis, uz kuru mēs tiecamies? Kas palīdz pārslēgties no vienas darbības uz otru? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild žurnāliste Krista Vāvere. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde. Par informācijas tehnoloģiju ekoloģisko pēdu stāsta pētnieks Ilmārs Poikāns. Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kāpēc ir svarīgi runāt par nāvi? Vai apbedīšanas industrija ir videi draudzīga? Vai Latvijā kapos sāk aptrūkties vietas? Kāda nozīme un sērošanai un kas ir nāves festivāls?  Uz šiem un citiem jautājumiem atbild mācītājs RInalds Gulbis. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde. Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Vai visa ķīmija ir kaitīga un kā iedarbojas inde? Kā ķīmiskas vielas nonāk mūsu organimā un kā no tām izvairīties? Vai Latvija patiesi ir zaļa valsts un dzīvot laukos ir labāk veselībai? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild vides zinātniece Jana Simanovska. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde. Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Podkāsta "Zaļgalvis" pirmajā sērijā Eva Johansone iztaujā rakstnieku un dabas vērotāju Rvīnu Vardi un režisoru Uģi Olti. Kā veidojušās "Zaļgalvja" komandas attiecības ar vidi? Kā top raidījums un kas ir bioloģiskā pļava? Par Rvīnu Vardi un Uģi Olti stāsta arī viņu draugi mūziķis Jānis Šipkēvics, aktīviste Lolita Tomsone un "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners. Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.  

Vai COVID-19 otrais vilnis ir bīstamāks par pandēmijas sākumposmu šī gada pavasarī? Vai maskas palīdz izsargāties no inficēšanās? Vai mūs izglābs vakcīna un kad tas notiks? Cik ilgu laiku vēl pavadīsim pandēmijas ierobežojumu apstākļos? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildēs virusologs Kaspars Tārs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks.   Kaspara Tāra pētnieciskā darbība saistīta ar baktēriju vīrusiem un vīrusveidīgo daļiņu izpēti, lai saprastu, kā tos izmantot dažādu vakcīnu izstrādē. Tāra pētniecības grupa ir strādājusi pie Laima slimības vakcīnas, bet šobrīd tiek veikts pētījums jaunai terapeitiskai un profilaktiskai ārstēšanai pret COVID-19 un koronavīrusiem.   Ilze Dimanta ir bioloģijas doktore, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece, kura turpmāk podkāstu vadīs kopā ar Ivaru Ijabu, nomainot līdzšinējo vadītāju Ventu Zvaigzni.   Podkāsts tika ierakstīts video tiešraidē, kas skatāma šeit: https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/746933315890637   "Satori" podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā Ivars Ijabs un Ilze Dimanta sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis ir kāds Latvijas zinātnieks.   Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".  

Vai pūšļotāji un homeopātija var palīdzēt cīņā pret vēzi? Kāpēc mums vajadzētu domāt par vēzi kā hronisku slimību? Vai drīzumā saslimšanu ar vēzi varēs diagnosticēt pēc izelpas, un mūs ārstēs nanoroboti? Vai saslimšanu ar vēzi nosaka gēni vai tomēr dzīvesveids un vide? Raidījuma viesis Mārcis Leja ir medicīnas doktors, ārsts gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Izglītojies agrākajā Rīgas Medicīnas institūtā, doktora grādu ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Beidzis arī Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs un Latvijas Universitātes mācībspēks, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, kā arī gremošanas slimību centra “Gastro” dibinātājs. Kopš pagājušā gada Mārcis Leja pārstāv Latviju Eiropas Vēža misijas padomē. "Satori" podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis ir kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

"Ja netiksim pie brīva skolotāja, netiksim pie brīva bērna," podkāstā "Man riebjas skola" saka Zane Oliņa, projekta "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja. Sarunā piedalās arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs un publiciste, pedagoģijas dokotrantūras studente Linda Curika. Sarunu vada "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners. Vasarā "Satori" izdeva bilingvālu avīzi "Man riebjas skola", kurā 13 rakstu sērijā krieviski un latviski tika iztirzāta šobrīd notiekošā pamatizglītības reforma "Skola2030", aplūkoti izglītības ideāli un pašreizējās sistēmas problēmas. Par to arī saruna. Ar vairākiem no avīzes rakstiem iespējams iepazīties šeit: https://satori.lv/list/man-riebjas-skola

Ik gadu bērnu dzejas gadagrāmatai "Garā pupa" dzejoļus iesūta arī bērni. Daļa no tiem tiek iekļauta grāmatā, kur dzejoļus vērtē žūrija un izvēlas sev mīļākos. Šogad dzejoļus vērtēja grāmatas sastādītāja Inese Zandere, mūziķis Renārs Kaupers, komiķis Jānis Skutelis, LR3 direktore Gunda Vaivode un dzejnieks Marts Pujāts. Podkāstā žūrija lasa un komentē savus mīļākos dzejoļus.  Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Lasījumā skan krievu bērnu skaitāmpants, Džanni Rodari, Marias Kristinas Ramosas un Naomi Šihābas Naijas dzejoļi. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Aivars Neibarts, Leons Briedis, Ērika Bērziņa un Eduards Uspenskis. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Fricis Bārda, Leons Paegle, Dzidra Rinkule-Zemzare un Juris Veitners. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Aktieris Kaspars Znotiņš šajā Dzejas dienu podkāstā lasa dzejoļus bērniem no gadagrāmatas "Garā pupa". Dzejoļu autori - Juris Kronbergs, Marts Pujāts, Ieva Samauska, Māris Salējs, Inese Zandere, Evija Gulbe, Indra Brūvere-Daruliene, Māra Cielēna un Arvis Viguls. Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdošanu pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Šogad iznākusi jau septītā atjaunotā "Garā pupa", kuras sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Aleksandra Runde.  Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās no 2020. gada 18. septembra.

Marta vidū valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un sabiedrībai bija jāpielāgojas virknei ierobežojumu, lai apturētu COVID-19 izplatību. Pielāgošanās jaunajai realitātei bija grūta un izaicinoša. Par šo situāciju īslugu publikāciju sērijā "Satori" reflektēja vairāki mūsdienu dramaturgi. Pēc lugu publicēšanas aicinājām lasītājus balsot par savu favorītu, un balsojumā uzvarēja Edgara Niklasona sarakstītā "Apokalipse "for realsies"". Teksts tagad pārtapis raidlugā, ko aicinām noklausīties. Lomās: Ainars - Artūrs Putniņš; Lūcija - Liena Šmukste, Daiga - Anastasija Rekuta-Džordževiča. Režija: Edgars Niklasons. Ar lugas tekstu var iepazīties šeit.  

Vai kādreiz darbināsim mašīnas ar no baktērijām iegūtu ūdeņradi? Cik efektīvs ir ūdeņradis kā enerģijas avots un kāpēc tas netiek plaši izmantots? Kā zinātnieki atrod noderīgus mikroorganismus? Vai atjaunojamie enerģijas resursi patiešām ir videi draudzīgāki? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēs pētniece un mikrobioloģe Ilze Dimanta, ar kuru sarunāsies politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne. Ilze Dimanta ir bioloģijas doktore, izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē, kur pašlaik ir Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece. Tāpat Dimanta ir kosmētikas firmas L’Oréal zinātniskās darbības un nozares likumdošanas pārzine Polijā un Baltijas valstīs, kā arī Cietvielu fizikas institūta viespētniece. Viņa pētījusi atjaunojamos energoresursus – baktērijas, kas ražo ūdeņradi, sadalot organiskās vielas, piemēram, atkritumus – un apzinājusi iespējas uzglabāt šādu ūdeņradi metālu hidrīdos un citos tā dēvētajos ūdeņraža materiālos. 2016. gadā saņēmusi L’Oréal stipendiju “Sievietēm zinātnē”. Podkāsts tika ierakstīts tiešraidē, kuras videoierakstu var skatīties te: https://www.youtube.com/watch?v=LnaLpB2BzEs Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Cik smaga ir šībrīža ekonomiskā krīze un cik ilgi tā turpināsies? Kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs un vai turpmāk visi strādāsim attālināti? Vai Latviju sagaida jauns ekonomiskās emigrācijas vilnis un vai tiešām Eiropa vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim? Vai nākotnē sagaidāma lielāka robotizācija un cik ilgi valsts var turpināt šādā veidā atbalstīt sabiedrību? Kurš nākotnes scenārijs ir reālākais? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sarunā meklēs Mihails Hazans. Viņš ir matemātiķis un ekonomists, Latvijas Universitātes profesors. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē un Pēterburgas Universitātē. Ar ekonometrijas metodēm pētījis migrāciju, aktīvā darba tirgus politiku, izglītības ekonomiku, etniskās minoritātes, sociālo nevienlīdzību un citas ar iedzīvotāju sastāvu, nodarbinātību un migrāciju saistītas tēmas. Vairāku starptautisku ekonomistu organizāciju biedrs, kā arī eksperts un konsultants daudzos starptautisko un valsts organizāciju projektos. 2012. gadā Mihaila Hazana pētījumu par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā Latvijas zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no gada zinātnes sasniegumiem. Podkāsts tika ierakstīts tiešraidē, kuras videoierakstu var skatīties te: https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/622449168343894/ Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Vai Covid-19 tiešām nāk no sikspārņiem vai zvīņnešiem? Kāpēc dažiem cilvēkiem nav saslimšanas simptomu? Vai vīruss vispār ir dzīvs? Un vai no veikala pārnestus ābolus labāk mazgāt karstā vai aukstā ūdenī? Cik liela ir iespēja, ka šāda pandēmija atkārtosies? Raidījuma viešņa Juta Kroiča ir mikrobioloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja. Izglītību ieguvusi Rīgas Medicīnas institūtā un PSRS Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas institūtā. Vairāku grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autore, pētījusi cilvēka organisma mikrofloru, proti, mūsos dzīvojošās baktērijas, kā arī medicīnā lietoto biomateriālu bakterioloģisko drošību. Pasniedz kursus medicīnas mikrobioloģijā, imunoloģijā un virusoloģijā. Šis podkāsts tika ierakstīts tiešraidē kā videozvans. Ierakstu ar video iespējams skatīties šeit: https://www.facebook.com/Satori.lv/videos/664107337711940/ Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

"Agrāk, savos dzīves pirmsākumos, Saule noteikti bija aktīvāka. Tad rodas jautājums – vai Saules aktivitātei bija loma tajā, ka sākās dzīvība uz Zemes? Tas vēl ir neskaidrs – kā uz Zemes nonāca mums nepieciešamās vielas, kā izveidojās apstākļi, lai notiktu īstās reakcijas un attīstība? Vai vajadzēs Saules uzliesmojumus un izvirdumus, lai šo te zupu uzvārītu un sanāktu dzīvība?" Raidījuma viesis Artūrs Vrubļevskis ir studējis ASV un ieguvis doktora grādu vienā no pasaules prestižākajām augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, veicis pētījumus plazmas fizikā un materiālu fizikā. Pašlaik viņa darbavieta ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur Artūrs Vrubļevskis pēta Saules magnētisko lauku, piemēram, meklē atbildi uz jautājumu, kā rodas tā saucamais lēnais Saules vējš. Šādas zināšanas ļaus labāk prognozēt notikumus uz Saules un nodrošināties pret magnētisko vētru radītajām sekām. Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Rvīns ir gadiem ceļojis vistumšākajos video krātuvju nostūros, kur dzīvo vardarbība, negadījumi un citas šausmas. Kāpēc? "Skatos un domāju par cilvēka dabu – par to, ka ļaunumam nav velna sejas." https://satori.lv/article/noskatities-visu-arpratu

"Es draudzējos tikai ar puišiem." "Kāpēc?" viņa jautā. "Mazāk drāmas," saku, bet pēkšņi vairs neesmu par to droša. Annas Belkovskas stāsts. https://satori.lv/article/ta-sajuta

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 3. daļā – par reliģiju un izglītību. https://satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-3-dala-cik-ilgi-dzivosim-religiska-analfabetisma

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 2. daļā – par iemesliem, kuru dēļ cilvēki iesaistās jaunās reliģiskās organizācijās. https://www.satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-2-dala-kapec-cilveki-pievienojas-jaunajam-religiskajam-kustibam-dazi-populari-piemeri

Pērn maijā neasistētās dzemdībās mājās nomira reliģiskās kustības "Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" sekotāja. Šajā podkāstu un rakstu sērijā rakstniece un teoloģe Ilze Jansone mēģinās labāk izprast šādu organizāciju darbību. 1. daļā – par sektu definīcijām un Reliģisko organizāciju likumu. https://www.satori.lv/article/sektas-un-tragiska-religija-1-dala-celonsakaribas-un-risinajumi?

"Čalis,no malas,parādīja kā visādi zilīši un dolbanas cacas runās. Līdz vēmienam tie anglicismi." Vai anglicismu lietošana ir patoloģija vai "deģenerācijas" pazīme? Daži "auksti, cieti fakti" par valodas kodiem un vārdu krājumu īpatnībām. https://www.satori.lv/article/anglicismi-baby

"Kad dabūju ar zābaku pa seju, es mācījos trešajā klasē. Ja tā nebūtu mana seja, es teiktu, ka dabūju ar zābaku pa purnu. Bet, kad tu mācies trešajā klasē, purns tev vēl nav izveidojies — tev pagai­dām vēl ir seja." Iļjas Marijas Boļšakova stāsts "Kundzēns" tapa "Satori" autoru radošajā nometnē Susējā un līdz ar citiem nometnē tapušajiem darbiem publicēts grāmatžurnālā "Paģiras", kas nopērkams grāmatnīcās.  https://www.satori.lv/article/kundzens

""Viss būs lieliski!" viņš man saka un izsit automašīnas aizmugures stiklu. Kaut kāds iztramdīts, mūžam ne savā vietā, bet bērnišķīgas sajūsmas un pārliecības pilns – tādu es viņu atceros no tās nakts, un tieši tāds viņš uzpeld manā priekšā arī šovakar." Aksela Hirša stāsts. https://www.satori.lv/article/no-korsikas-teiksim

Šonedēļ aprit 100 gadu kopš Bermontiādes beigām. Latvijas dzejas gigants Uldis Bērziņš šīm cīņām veltījis 1971. gadā pabeigto dzejoļu ciklu "Daugavmala", ko reizēm dēvē arī par poēmu. Šie teksti pimo reizi publicēti 1990. gadā izdotajā krājumā "Nenotikušie atentāti". Par godu apaļajai gadskārtai un tīrai mīlestībai pret dzeju "Satori" piedāvā "Daugavmalas" lasījumu aktiera Kaspara Znotiņa izpildījumā. https://www.satori.lv/article/uldis-berzins-daugavmala-lasa-kaspars-znotins

Uz lielu strīdu fona skaidrs ir viens – ar Zemes atmosfēru kaut kas vairs nav tā, kā ir bijis iepriekš. Šajā sērijā – skats uz pārmaiņām no biologa perspektīvas. https://www.satori.lv/article/pertikis-ar-granatu-klimata-parmainu-prieksa

Mēs neesam iemācījušies domāt par cilvēku kā daļu no vides un dabas. Šajā sērijā par vides problēmām mūsdienās un nepieciešamajiem risinājumiem. https://www.satori.lv/article/lai-dzive-butu-zala-un-skolotajiem-alga

Mēs visi nevaram būt Grēta Tunberga. Un visiem nav par viņu jājūsmo. Taču ikvienam ir rīcības potenciāls, un šodienas realitātē no indivīda rīcības līdz globālai kustībai ir viens solis. https://www.satori.lv/article/mes-visi-nevaram-greta

Kāpēc globālā sasilšana ir tik politizēta? Visticamāk, tā ir daļa no pašreizējiem kultūrkariem, kuros mēģinājumi ierobežot cilvēku pieeju dabas resursiem tiek skaidroti kā privileģētās, izglītotās, savā "burbulī" dzīvojošās elites kārtējais uzbrukums "tautai", lai kas ar to būtu domāts. https://www.satori.lv/article/klimata-cilveciska-seja-2

Latviešu valodā trūkst viegli pieejamu avotu, kuros interesentiem būtu iespējams ātri iepazīties ar svarīgāko klimata jautājumu skaidrojumu. Tad nu par pašu svarīgāko – punktu pa punktam šajā sērijā. https://www.satori.lv/article/vardnica-klimata-krizei

Šajā sērijā par to, kā no automašīnu izmešiem gatavota tinte, maksājumu kartes, kas novērtē iegātāto preču ietekmi uz dabu, un citi labā dizaina piemēri var palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām. https://www.satori.lv/article/launs-un-labs-dizains-klimata-parmainam

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-6-dala

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-5-dala-3

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-4-dala

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-3-dala

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-2-dala

Sešu mēnešu garumā publiciste, filozofe un visādi citādi parasts cilvēks Sandra Mētra no nulles pozīcijas mēģināja saprast, kas ir zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un kamdēļ to vajadzētu praktizēt. Vai varbūt nevajadzētu. https://www.satori.lv/article/zero-waste-dienasgramata-1-dala

Podkāstu sērijas pēdējā raidījumā tās veidotāji izvērtē gūto pieredzi un spriež par to, kas mums traucē būt aktīviem.

Projekta "Aleksandra pasakas" iniciatore Karīna Pētersone par savu dzīves pieredzi bērnu namā un to, kā viņa cenšas palīdzēt citiem realizēt sevi.

Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas brīvprātīgā Egija Gailuma par to, kā palīdzēt dzīvniekiem, kas nonākuši patversmē.

Sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse par to, kā iemācīties sarunāties.

Kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis par to, kāpēc mums ir svarīgi uzņemties rūpes par citiem.

Guntis Skrodelis no "Bezvests.lv" par to, kā meklēt bezvēsts pazudušos cilvēkus.

Artis Tauriņš no biedrības "Zero Waste Latvija" par to, kā mainīt savu dzīvesveidu ne tikai individuālā līmenī.

Katrīna Krīgere no biedrības "Dzīvnieku brīvība" par to, kā Latvijā mazināt vardarbību pret dzīvniekiem