Ja būtu iespēja sākt visu no sākuma, tu izvēlētos studēt medicīnu un kļūt par ārstu? Kas tu būtu - sirds ķirurgs, ginekologs, psihiatrs vai traumatologs, ortopēds? Kādēļ jaunie ārsti mēdz minstināties un neizvēlēties traumatologa, ortopēda profesiju? Cik plaša, vai tieši otrādi – šaura – ir šī specializācija? Mīti? Priekšstati? Aizspriedumi? Vai traumatologu, ortopēdu Latvijā trūkst? Kā mums ORTO Klīnikā ir gājis pirmo gadu esot RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentu mācību bāzei? Kādi traumatologi, ortopēdi mūs nākotnē ārstēs? Kāda ir rezidenta ikdiena? Kādēļ rezidentūras gadi maksimāli jāizmanto, mācoties, skatoties, piedaloties un uzsūcot vērtīgas iemaņas, zināšanas un pieredzi, nevis strādājot pēc iespējas vairāk darbos? Kādi pamatprincipi, vērtības un redzējums par specializācijas attīstību Latvijā ir rezidentūras vadītājam Andrejam Finogejevam? Ieklausies! - vai jums saskan?Kur Tev noteikti jābūt 12. jūlijā plkst. 11.00, ja kaut mazliet sapņo un domā par traumatologa, ortopēda darbu?Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentūras vadītāju.

Kādēļ, lietojot zāles (pretsāpju) vai uztura bagātinātājus (piemēram, hondroitīnus un glukozamīnus), neaizdomājamies par nierēm? Kā tas ietekmē šī orgāna veselību un kādas sekas var būt patvaļīgai un ilgstošai medikamentu lietošanai? Kas ir nieru mazspēja un kādēļ par problēmas sākumu varam uzzināt tikai no asinsanalīzēm, nevis sliktas pašsajūtas? Kādēļ katram pieaugušam cilvēkam šos rādītājus asinsanalīzēs reizi gadā vērts pārbaudīt? Vai augstam asinsspiedienam un tūskai ir sakars ar nieru darbību? Vai nieres spēj atjaunoties?  Un ko varam darīt, lai šis klusais un strādīgais orgāns mums kalpotu pēc iespējas ilgi?Un galu galā, kāds nieru problēmām sakars ar trumatoloģiju, ortopēdiju, mugurkaula vainām, sporta medicīnu un reimatoloģiju?Saruna ar Dr. Maiju Motivāni Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģi.

Kā Jums šķiet, kas vairāk nosaka cilvēka realitāti un tagadni? – viņa pagātne, vai tas, ap ko cilvēks būvē savus plānus un kurp viņš mērķtiecīgi virzās? Šī podkāsta sērija ar Gintu Ratnieci psihoterapijas speciālisti par sasniegumiem, vajadzību pēc mērķiem un dzīvi pēc to piepildīšanas (sportā, karjerā, piedzīvojumos, attiecībās).Kādēļ apmierinātāks un piepildītāks cilvēks ir īstenojot mērķus, kas sakņoti viņa vajadzībās? Kā mēs mēdzam jaukt vajadzības ar vēlmēm un nikno dzinuli “vajag!”? Vai sasniegtā piepildījumu vērts svinēt? Kādēļ nejūtam prieku liela, grūta, interesanta darba noslēguma posmā? Kā dopamīns palīdz nepadoties un kā var nonākt dzīvībai bīstamu mērķu piepildīšanas atkarībā? Sabiedrības varoņu kults ar “izaicinājumu” apsēstību un ceļš līdz mieram, pašpietiekamībai un viedumam. Vai cilvēkam pastāvīgi jādzīvo mērķu režīmā? Ko par to saka hinduisti? Sarunā pieminētie ceļotāji: Fjodors Koņuhovs un Žaks Kusto

Vai nav sajūta, ka šogad saule ir kodīgāka, asāka? Ādai nav tik patīkami, kā bija agrāk, kad gribējās gozēties stundām? Uztveriet šos ķermeņa signālus nopietni. Ne tikai tādēļ, ka par sauļošanās kaitīgumu ik vasaru runā ādas ārsti un onkologi. Saule var būt arī vairāku autoimūnu saslimšanu palaidējmehānisms. Par to šajā sarunā ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi. Jau esošiem autoimūnu slimību pacientiem saules stari organismā var izraisīt slimības paasinājumu.  Kā baudīt vasaru un sauli, pēc kuras tik ļoti esam noilgojušies? - uzziniet šajā sarunā.

Vai jums ir gadījies caurvējā sēžot viegli apsaldēt starpribu nervu, kad sāpīgi ieelpot, kustēties, pagriezt krūšu kurvi, smieties? Tāda ir starpribu nerva iekaisuma vieglākā versija. Bet, ja šīs sajūtas pareizina vairākkārt, var iztēloties, kā nerva iekaisums varētu sāpēt nopietnākos gadījumos. Ne velti piedzīvojot šādu situāciju cilvēki nereti sabīstas tik ļoti, ka steidzas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Starpribu nerva iekaisumu var uztvert kā nopietnu draudus dzīvībai. Sajūta par bīstamu sirds vai plaušu problēmas varbūtību ir visai raksturīga starpribu nerva iekaisuma pavadone.Kas vēl bez caurvēja izraisa starpribu nerva iekaisumu? Kad sākt satraukties un pie kā meklēt palīdzību? Kādas zāles palīdz un kādēļ nervu iekaisumi dažkārt “nelabprāt” padodas ārstēšanai?Par to sarunā ar asoc. profesori Zandu Priedi ORTO Klīnikas neiroloģi.

Kā un kādēļ notiek bicepsa cīpslu plīsumi? Kādu traumu rezultātā tie sāp spēji un ļoti? Kad plecs īdējis ilgi un tik vienubrīd manāms - roku īsti nevar pacelt virs galvas, tā kļuvusi vājāka? Kas ir tas bumbulis, kas parādījies bicepsā? Biežāk taču neoperē? Tad, kādēļ tomēr vērts iet uz konsultāciju pie traumatologa, ortopēda? Vai ir situācijas, kad izšķiroši to darīt pirmajās dienās pēc notikušas traumas? Kad var apsvērt un kad noteikti vajadzētu operēt? Neopērēšanas un operēšanas plusi un mīnusi. Vai ir kāda zelta profilakse, kas pasargātu no bicepsa cīpslu plīsumiem? Par to šajā sarunā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai lielais cikls no ieņemšanas brīža līdz mazuļa zīdīšanai ir savietojams ar sportu? Kādu sportu? Cik sieviešu bērna gaidību laikā piepilda Pasaules Veselības organizācijas noteikto minimumu – 150 minūtes zemas un vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes nedēļā? Kad ir prātīgi atsākt sportot un skriet pēc mazuļa piedzimšanas? Un ja ir bijis ķeizargrieziens? Kad un kā šī nodarbe palīdz un kad tā var ievērojami kaitēt? Vai zīdainītim garšos skrējējas piens? Vai skriešana palīdzēs mazināt svaru un vēderu? Skriešana ar ratiem – labi izskatās, bet, vai par tās drošību gan mazuļa, gan mammas veselības saudzēšanai ir kas nopietni jāņem vērā? Ar ko konsultēties, kam lūgt padomu par sportu gaidību laikā un bērniņam piedzimstot?Par to šajā Lieldienu sarunā ar Lauru Krastiņu ORTO Klīnikas fizioterapeiti

Kas mūs attur pēc ilgi dziedētas traumas lekt, skriet, kāpt uz kalna slēpēm, iet tenisa laukumā? Piesardzība? Iekšēja nedrošība par sevi? Nav vēl sadzijis kā nākas? Muskuļi pēc traumas kļuvuši vājāki? Zinām dzelžaini, ko gribētos vismazāk – gūt jaunu traumu un sākt visu garo ārstēšanās ceļu no nulles punkta.Kādēļ sporta medicīnā ir izstrādāts funkcionālais tests? Kā tas palīdz saprast, cik gatavi esam atgriezties ierastās fiziskās aktivitātēs? Ko domāt, ja testu nenokārtojam teicami un saņemam sarakstu ar to, kas mums vēl jāattīsta un jātrenē, lai droši sportotu? Kādēļ caurmēra dzīšanas laiks konkrētai traumai vai operācijai nav rādītājs cilvēka individuālai gatavībai? Kāpēc fizioterapeits, ar kuru kopā mēnešiem strādāts nevar būt objektīvs? Ko darīt, ja fiziski viss ir labi, bet joprojām ir nepārvarami bail atgriezties sportā?Par to šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu.

Lielākā daļa kalcija vesela cilvēka ķermenī ir viņa kaulos, zobos, ļoti nelielā daudzumā asinīs un muskuļos. Tomēr ar laiku, līdzīgi kā uz tējkannas vai veļas mašīnas virsmām, “kaļķīši” sāk uzkrāties uz zobiem, krūšu dziedzeros, artērijās, smadzenēs, arī cīpslās. Šie uzkrājumi savukārt rada veselības problēmas. Kādēļ kaļķa nogulsnes veidojas? Kādēļ ne visiem cilvēkiem? Kam un kādēļ biežāk? Kas notiek, ja kalcināti veidojas cīpslās (kalcinējošs tendinīts)? Ja tie nejauši atklāti izmeklējumā, bet netraucē, “jāārstē”? Kad klacinātu esamība cīpslās rada sāpes un problēmas? Kā un kurš ārsts var palīdzēt? Taisnība, ka ar laiku kalcināti paši noārdās? Vai kalcinātiem ir tendence atkārtoties un to veidošanās cīpslās liecina, ka visticamāk kalcija nogulsnes cilvēkam veidojas arī citās ķermeņa daļās? Varbūt jāatsakās no piena, krējuma un biezpiena un būsim pasargāti? Kāds sakars var būt kalcija preparātu – uztura bagātinātāju pastiprinātai lietošanai senioriem ar sirds un asinsvadu problēmām?Šī saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu, kura interešu joma ir cīpslu un muskuļu problēmu ārstēšana.

Bojātas, pašsajūtu un kustības ierobežojošas ceļa locītavas sāka mainīt pret mākslīgām pirms vairāk kā 50 gadiem. Pētījumi liecina, jo sliktāk cilvēks justies pirms operācijas, jo apmierinātāks viņš ir ar operācijas rezultātu. Cik tālu ir gājusi zinātne, inženierija un ārsti mākslīgu ceļa locītavu radīšanā un aizvietošanā? Kā jauninājumi uzlabojuši dzīvi cilvēkam, kura ceļa locītavu nomaina pret mākslīgu? Vai roboti un datori pašreiz jau ir gudrāki un precīzāki par ķirurģiem? Varbūt Latvijā jāizgudro pašiem sava ceļa locītavas endoprotēze? Kam un kāpēc uzticēties?  Un ko gaidīt no dzīves pēc ceļa locītavas nomaiņas? Par ceļa locītavas endoprotezēšanu, tās nākotni un nākotnes iezīmēm jau mūsdienās - saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Slīdēju, aizķēros, kritu, stipri sasitos, sāp, pampst. Braukt uz slimnīcu, vai nebraukt? Ir lauzts, vai nav lauzts? Vai nogaidot var ko nokavēt? Kādēļ lūzumu pēc traumas uzreiz var izmeklējumā neredzēt? Priekš kam septiņas dienas pēc - vērts veikt atkārotu izmeklējumu? Kādos gadījumos nepieciešama datortomogrāfija? Kad liek longeti, kad ortozi, kad ģipsi, kad operē un kad nedara neko? Kādēļ jebkādu darbību lūzuma “labošanai” veic pirmajās divās nedēļās? Kādas ir pazīmes, ka kaut kas ar jau fiksētu lūzumu nav kārtībā, kā rīkoties? Un ja nu bojāts nervs? Kas par to liecina un ko tālāk? Kādēļ lūzums neaug? Vai nepareizi saaudzis lūzums ir problēma ar tālejošām sekām?  Cik ļoti par lūzumiem un to dzīšanu jāsatraucas – par to šajā sarunā ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu

Vai esat kaut reizi dzīvē mēģinājuši novājēt? Ar kādām sajūtām tas palicis atmiņā? Varbūt svara mazināšana ir jaunā gada apņemšanās?Jaunā podkāsta tēma ir – tauki. Vai mēs labi pazīstam savu “ienaidnieku”? Un vai visi tauki ir slikti? Vai taisnība, ka daļa tauku iesaistīti veselīgas vielmaiņas nodrošināšanā, auglībā, hormonālā līmeņa uzturēšanā un regulē vitamīnu uzsūkšanos, kamēr citu esamība veicina slimību rašanos: ne tikai sirds, asinsvadu un 2. tipa cukura diabēta, bet arī resnās zarnas, krūts vēža, demences un Alcheimera. Baltie, brūnie, bēšie tauki. kas tie tādi un kāda to loma mūsu veselībā? Vai un kā iespējams iegūt vairāk brūno tauku? Kāda ietekme šai procesā ir aukstumam? Kas īsti ir pārliecinošākais veids, kā nomest liekos kilogramus un kādēļ mūs moka izsalkums?Par to sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu, rezidentu.

Viņš apbrīno slavenos, vai tas ir tikai ceļš, lai ielūkotos dziļāk laikā, vērtībās, cilvēkos un pats sevī? Gada noslēdzošo podkāstu aicinām pavadīt kopā ar Ritumu Ivanovu – spilgtu un rokraksta dēļ ļoti atšķirīgu/atpazīstamu latviešu gleznotāju. Simboliski – nākamo gadu iesim līdzās, jo esam izdevuši ORTO Klīnikas & Rituma Ivanova galda kalendāru 2024. gadam. Portreta radīšana – tā viņam ir saruna, tuvināšanās otram, rituāls? Kā Ritums pats jūtās starp cilvēkiem? Ko viņš mēģina ieraudzīt, satikt, sataustīt aiz fasādēm, tēliem un spožuma? Katra jauna radīšana ir nejaušība, vai tomēr sekas domāšanai un meklējumiem? Kāpēc jauns gads sākas ar ieiešanu atklātā ziemas ūdenī? Kas ir labākais, ko otram vēlēt Jaunā gadā?Iespējams, šī saruna liks citādi palūkoties uz Rituma radītiem darbiem izstādēs, vai tepat pie mums – ORTO Klīnikas gaiteņos.Darbs: Madonna ar cigareti (2010) no cikla Stars. Lights on

Tas, protams, nenotika vienā dienā. Pirms gadiem pieciem magnētiskajā rezonansē diagnosticēja  diska trūci. Tam sekoja visnotaļ veiksmīga sadzīvošanas stratēģija: vingrot un pārāk uz mugurkaulu neakcentēt uzmanību. Jau vēlāk tomēr nācās mācīties pierast pie sāpēm. Arvien biežākām un pieaugošām. Kājas tirpšanu. Ļoti negribējās ārsta noteikto risinājumu - ķirurģiju. Un galu galā, kurš gan var atļauties 2 vai 3 brīvus mēnešus operācijai? Turklāt vēl mugurkaula! Biedējoši! Var taču "izturēt" līdz pēdējam, ticot  ka - varbūt pāries.Beidzās tas gandrīz slikti, lai arī šoreiz pēc visveiksmīgākā no visiem šajā situācijā iespējamiem scenārijiem. Par mata tiesu no nejūtības izglābta kreisā kāja, 7 stundas aizgājušas operācijām (kopumā divām), lai rekonstruētu mugurkaula jostas daļas diskus un skriemeli, atbrīvotu nervu un skriemeļa telpu rūpīgi iztīrītu. Roberto Meloni personīgs, aizkustinošs un tomēr - viscaur optimistisks stāsts par Arta Gulbja  veiktu mugurkaula operāciju ORTO Klīnikā.

Injekcijas ārsti parasti izmanto, kad zāles un fizioterapija vairs nelīdz. Tas nereti ir kā starpposms, iespēja uz laiku attālināt ķirurģijas nepieciešamību. Ir tīs veida injekcijas (steroīdu, hialuronskābes un trombocītiem bagātinātas plazmas). Katra no tām ir laba un piemērota savā konkrētā situācijā. Vienam cilvēkam jānovērš akūtas, stipras sāpes, otram būtiski “ieeļļot” nodilušu locītavu, radot sargājošu slānīti starp locītavas kaulu virsmām. Ko var un ko nav iespējams gaidīt no injekcijām? Kādēļ tās ne visiem un vienmēr iedarbojas vienādi efektīvi? Vai šis process ir sāpīgs? Kādēļ dārgākā - konkrētā situācijā var nebūt labākā un piemērotākā no izvēles klāsta?Par injekcijām traumatoloģijā, ortopēdijā sarunā ar Ēriku Ozolu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas jārēķinās ar tūsku? Kādēļ liekais šķidrums uzkrājas bojātajos audos? Operācijas, locītavas, vecums, dzimums, svars – kad ir stiprāka tūska? Ir cilvēki, kuriem uz to ir nosliece? Kas pastiprina tūsku? Varbūt vērts dzert ļoti maz šķidruma? Kas vēl palīdz mazināt tūsku? Lietot zāles? Ja tūska saglabājas vairākus mēnešus, vai tā var kļūt hroniska? Kādēļ traumatologi, ortopēdi par tūskas esamību pārāk nesatraucas un savukārt – kas liecina, ka nav labi?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Sēdošā dzīve un muguras jostas daļa – kāds tam sakars un sekas? Vai “draudzība” ar telefonu arī spēlē kādu lomu? Ja sāp mugura, kad meklēt mugurkaula ķirurga palīdzību, bet, kad pietiek ar fizioterapeitu? Ja ir akūtas sāpes, vai tās mēģināt risināt ar masāžu, vingrošanu, manuālo terapiju? Kādos periodos der aukstas un kādos – siltas kompreses mugurai? Kādēļ labākais mugurkaula izmeklējums ir magnētiskā rezonanse? Par ko var liecināt kājas tirpšana? Populārākās diagnozes: “krika” jeb mugurkaula muskuļu spazmas, diska trūce, stenoze, kustību nestabilitāte skriemeļos, išiass un skolioze mugurkaulam novecojot. Kā dzīvot – ko darīt un ko – nedarīt, ja mugura laiku pa laikam sāp, vai diagnosticēta kāda no mugurkaula pataloģijām? Podkāsta sarunu biedrs Artis Gulbis ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgs.

Laiku pa laikam atgriežamies pie šīs tēmas: vai to, ka gūsim traumu, var paredzēt? Šoreiz saruna ar psihoterapijas speciālisti, podkāsta “Runāt ar Gintu” autori Gintu Ratnieci. Vai mēdz būt kāda izskaitļojama notikumu summa/ secība, kas noved līdz “nejaušam” kritienam? Vai visam ir vērts meklēt iemeslu un ko tas mums dod? Kāpēc cilvēki, kuri jūtas neveseli, nereti ir tik kašķīgi un īgni? Vai un kādēļ ir kāda cilvēku daļa, kuriem traumas gadās visai regulāri? Kādēļ  aptuveni vienlaikus traumas gūst vairāki ģimenes locekļi? Kuros dzīve brīžos filmu “Pollianna” vērts skatīties katru dienu? Kā čubināšana, garšīgs ēdiens, harmoniska vide un labs miegs palīdz pēc operācijas? Vai traumatologam, ortopēdam Andrejam Peredistijam šajā jautājumā ir taisnība? Kāds traumai vai pēc-operācijas periodam sakars ar sērošanu? Kā dusmas šajā laikā padarīt lietderīgas? Un - kam dzīve labāka: intravertiem vai ekstravertiem? 

“Ultramaratosnisti taču sabeidz savu veselību! Cilvēka ķermenis nav paredzēts tādām slodzēm!" Šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu pētām šos jautājumus un ultramaratonsitu (skrējēju, peldētāju, velobraucēju)  veselību. Distancēs virs 42 km skrējējiem, virs 160 km – velo braucējiem un virs 10 km peldētājiem. Kas notiek ar viņu muskuļiem, kauliem, sirdi, citiem iekšējiem orgāniem? Un galu galā – kas notiek viņu galvā? Kur un kā viņi uzņem enerģiju? Ko ēd? Ko dzer? Un  - kad ķermenis sāk “pārtikt” “apēdot” muskuļu masu? Kādēļ mūsdienu cilvēkam tik ļoti pietrūkst pirmatnēja, dzīva piedzīvojuma? Vajadzības pēc brīvības, kur dzīvošana notiek uz ļoti sīkstas izdzīvošanas robežas? Varbūt arī jūs ko nezināt par savu īsto dabu un ilgām? Par to visu šai sarunā.

Trenažieri aizstās dabīgas sporta aktivitātes? Locītavām  - piemērotāk? Kaulu nodilums – iemesls nekustēties? Kādēļ vieni ar ievērojamu skrimšļa nodilumu nejūt sāpes pat kalnos kāpjot, bet citi ar niecīgu  - ir sāpju nogurdināti? Mikrobioma saistība ar locītavu veselību? Kā skrimslis uzņem barības vielas un kāda nozīme te ir kustībai? Ir locītavas, kuras daba nav paredzējusi aktīvai, fiziskai slodzei? Ko par to visu saka “pelīšu pētījumi”?Saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu.

Operēt? Neoperēt? Steidzami? Vēlāk? Cik vēlāk? Un ja nu dažas nedēļas pēc krusteniskās saites plīsuma ir sajūta, ka viss kārtībā – tūskas nav, celis lokās, nesāp? Cik liela nozīme ir fizioterapijai, priekš kam un kad to veikt? Kādēļ celis pēc krusteniskās saites plīsuma mēdz pamežģīties? Tam var būt sekas? Kāds sakars krusteniskai saitei ar meniskiem? Vai krusteniskā saite var plīst bez traumas? Kā atjauno šo saiti un ar ko jārēķinās pēc operācijas?Par to saruna ar diviem ORTO Klīnikas traumatologiem, ortopēdiem Jāni Viļumu un Andreju Peredistiju.  

Kādēļ topošiem traumatologiem, ortopēdiem šogad ir jauns rezidentūras vadītājs – dr. Andrejs Finogejevs un jauna mācību bāzes vieta – ORTO Klīnika? Kāpēc vērts jauniem ārstiem dot iespēju dažādus mācību ciklus apgūt ne tikai Rīgas, bet arī citās Latvijas slimnīcās? Regulāra jautājumu uzdošana ir muļķības pazīme, vai iespēja aiztaupīt problēmas pacienta veselības aprūpē nākotnē? Uz kādiem pasaules kongresiem un kursiem braukt, lai būtu jēga? Kādēļ un kā jaunam ārstam jāveido profesionāli kontakti? Privātā un valsts medicīna – asi konkurenti? Kā rezidentūras laikā veidojas labs traumatolgs, ortopēds? Vai iespējams padarīt veselības aprūpi Latvijā gan pacientiem, gan ārstiem draudzīgāku?Par to visu sarunā ar dr. Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Rezidentūras studiju programmu traumatoloģijā, ortopēdijā vadītāju

Vai hokeja ķivere sargā no pārāk lielas atpazīstamības? Kāda ir sportista vasara? Cik tajā ir brīva laika un laisku, vēlu rītu? Cik liels darbs/laiks jāiegulda ģimenei, ja tajā aug perspektīvs, jauns hokejists? Vai talantīgos šai sporta veidā var pamanīt jau agri? Kā sadzīvot ar traumām: iemācīties nesāpēt, ja pārāk stipri nesāp un nekrist izmisumā, ja gaidāms kārtējais rehabilitācijas periods? Kurš ir pirmais cilvēks, kuram Toms vaicā padomu traumu un rehabilitācijas jautājumos? Ko darītu Toms Andersons, ja viņam būtu atvaļinājums?Saruna ar Latvijas izlases hokejistu Tomu Andersonu par visu nedaudz un precīzi kā spēlē uz ledus.

“Gadiem vērojot savus pacientus, apzinos – man ir būtiski, lai viņu pēcopērācijas periods  ritētu bez infekciju riska, sarežģījumiem un sāpes šajā laikā tiktu maksimāli mazinātas,” tā šī podkāsta sarunu bidrs Juris Brūklis ORTO Klīnikas traumatolgs, ortopēds, pēdas ķirurgs  “Tādēļ labu laiku biju saudzīgākas pēdas ķirurģijas tehnikas meklējumos. Un nonācu līdz mazinvazīvajai pēdas ķirurģijai.” Pašreiz ORTO Klīnikā greizā īkšķa deformācijas (hallux valgus) un āmurveida deformācijas (pēdas pirkstu deformācija) kā arī daudzus posmus citu pēdas operāciju ietvaros veic minimāli traumējot veselos audus – mazinvazīvā tehnikā. Vaļēju griezienu vietā, operāciju veic caur nelieliem dūrienveida griezieniem, tā ievērojami saudzējot veselos audus un padarot cilvēkam rehabilitācijas laiku vieglāku. Juris Brūklis ir pārliecināts – mazinvazīvā ķirurģija ir pēdas ķirurģijas nākotne.Klasiskās pēdas ķirurģijas (vaļējs grieziens) salīdzinājums ar mazinvazīvo Klasiskā pēdas ķirurģija ar vaļēju griezienu    Mazinvazīvā pēdas ķirurģija • Brūce – 5 -7 cm                                                              • Brūce 2 – 3  0.5 cm dūrieni (mazāk sāp                                                                                                          pēc operācijas) • Vaļēji griezieni pēdā slikti dzīst                           • Mazie dūrienveida griezieni dzīst labi• Brūces dzīšana palielina komplikāciju             • Minimāls komplikāciju risksrisku      • Parasti liek skrūves/implantus                             •  Vairumā gadījumu nav jāliek                                                                                                                                 skrūves/implanti • Garāks narkozes laiks                                                • Narkozes laiks īsāks • Augstāks infekciju risks                                            • Minimāls infekciju risks 

Kādēļ meniski tik bieži un tik daudziem plīst? Vai tas vienmēr sāp un traucē? Šķidruma krāšanās ceļa locītavā - to arī izraisa bojāts menisks? Kādēļ nav reti gadījumi, kad operē menisku, bet sāpes un problēmas ceļa locītavā saglabājas nemainīgas? Vai menisku stāvokli var novērtēt ultrasonogrāfijā? Pusaudžiem magnētiskās rezonanses uzņēmumā asinsvadus mēdz interpretēt kā meniska plīsumu – kādas tam var būt sekas? 100. podkāsts par nemainīgi aktuālu tēmu kopā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Manījāt, ka šogad, vai jau pērn sajūtas saulē vai pēc tās kaut-kā-vairs-nesagādāja prieku un baudu? Uztveriet šos signālus nopietni. Ar sauli iespējams uzturēt atturīgākas un veselību neapdraudošākas attiecības, neradot sekas, kas nopietni bojā dzīvi. Saruna ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi par autoimūnām saslimšanām, kuru palaidējmehānisms nereti ir saule un kuru pacientiem saules stari organismā var izraisīt nopietnu slimību paasinājumu.  Kā godam “pārziemot” vasaru un tomēr tik pie ikdienā nepieciešamās D vitamīna devas - uzziniet šajā sarunā.

Kaulu cistas – labdabīgas, vai ļaundabīgas? Kad ir pamats uztraukties? Kā izskatās audzējs un kādēļ ārsts to operācijas laikā neredz? Kādēļ atturīgu lietišķumu neuztvert kā nejūtību, bet apzināties, ka operējoša onkologa uzdevums ir veltīt visu uzmanību, prātu un spēkus tam, lai uzveiktu audzēju? Cik mēnešus pirms operācijas komanda sāk gatavoties un cik reizes operējošais onkologs galvā iepriekš veic operāciju, kura vēlāk ziņās izskan pagodinoši – kā - "pirmo reizi Latvijā notikusi"? Vai saskare ar onkoloģiju liek arī ārstam pārvērtēt, kas no tiesas ir vērtīgs dzīvē un kas – tāds sīkums vien ir? Un  - kāds šim podkāstam sakars ar skriešanu?Saruna ar Dr. Lauri Repšu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ortopēdisko onkologu

Šī saruna ar ORTO Klīnikas kolēģiem – maratona un ultramaratona distanču skrējējiem  - ir mūsu reveranss skriešanas sacensību sezonas atklāšanai. Klausoties abos runātājos katrs skrējējs var uzdot sev tos pašus jautājums un justies kā pabijis kopā ar savējiem. Vai zinājāt, ka skrējēji ir priecīgi un asprātīgi? Un introverti? – un tieši tāpēc tik labprāt skrien un skrien tik garas distances? Skriešana. Ekipējums. Maršruti. Piedzīvojumi.  Sāpes. Traumas. Knifi. Saruna ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, maratona skrējēju un Ilonu Sedlenieci ORTO Klīnikas direktori, ultramaratonisti.

Šis podkāsts ir par elektroskūteru, monovīlu, segveju,  velsosipēdu un visu citu raibo, bet zaļo satiksmes dalībnieku kompāniju, kura bagātīgi izbirst Rīgas ielās līdz ar pavasara iestāšanos. Gājējus un autobraucējus viņi dzen šausmās – ar neprognozējamību, apšaubāmu izpratni par satiksmes elementāriem noteikumiem, ātrumu un pārvietošanos pa gājējiem un autobraucējiem domātām zonām. Tikmēr paši šie braucēji jūtas brīvi, lidojoši, sportiski un protams – zaļo domāšanu atbalstoši rīcībā, nevis vārdos. Satiksmes negadījumos zaļie satiksmes dalībnieki cieš katru dienu un jo siltāks laiks, jo biežāk un smagāk. Nereti savainoti tiek arī gājēji, kuri “gadās” ceļā. Kas nav tā ar zaļajiem braucējiem? Vai ir kāds veids, lai pārvietošanās, neskatoties uz pilsētas infrastruktūras nepiemērotību, būtu mazliet drošāka? Kādas traumas raksturīgas krītot no zaļajiem pārvietošanās rīkiem? Ko par šo situāciju saka Andrejs Elksniņš-Finogejevs ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, kurš vairākus gadus slimnīcas uzņemšanas nodaļā saticis "kritušos"? Par to -  sarunā ar ārstu.

Kāds muskuļiem sakars ar jaunību un spēju pretoties slimībām? Kādas bioķīmiski aktīvas (hormoniem līdzīgas) vielas izdala muskuļi darbojoties un kādus procesus organismā tās ietekmē? Kādēļ skrējēji skriešanu uzskata par labāko līdzekli pret saaukstēšanos un vīrusiem? Vai muskuļi patiesi izdala pretiekaisuma “zāles”? Vai zinājāt, ka, novecojot  mazinās muskuļu masa, un tās sarukums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ  kļūstam vairāk pakļauti dažādu nopietnu slimību, tai skaitā cukura diabēta, vēža un Alcheimera riskam? Kā un kāpēc regulāras fiziskas aktivitātes palīdz ierobežot šos riskus un nodzīvot mūžu veselam?Saruna ar Tomu Jāni Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu par jaunību, kuras atslēga paslēpta mūsu muskuļu darbībā.Saruna balstīta zinātniskos pētījumos:  1.https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23897689/ - Pedersen BK. Muscle as a secretory organ. Compr Physiol. 2013 Jul;3(3):1337-62. doi: 10.1002/cphy.c120033. PMID: 23897689.2.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803609/ Tieland M, Trouwborst I, Clark BC. Skeletal muscle performance and ageing. J Cachexia Sarcopenia Muscle. 2018 Feb;9(1):3-19. doi: 10.1002/jcsm.12238. Epub 2017 Nov 19. PMID: 29151281; PMCID: PMC5803609.3. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8473039/ Plotkin DL, Roberts MD, Haun CT, Schoenfeld BJ. Muscle Fiber Type Transitions with Exercise Training: Shifting Perspectives. Sports (Basel). 2021 Sep 10;9(9):127. doi: 10.3390/sports9090127. PMID: 34564332; PMCID: PMC8473039.4.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4035379/ Srikanthan P, Karlamangla AS. Muscle mass index as a predictor of longevity in older adults. Am J Med. 2014 Jun;127(6):547-53. doi: 10.1016/j.amjmed.2014.02.007. Epub 2014 Feb 18. PMID: 24561114; PMCID: PMC4035379.5.https://www.who.int/publications/i/item/9789240015128 WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour6.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7149380/ Exercise, Immunity, and Illness 

Ir tik daudz cilvēku Latvijā, kuriem locītavas nomaiņa devusi iespēju sākt dzīvi bez sāpēm. Kādēļ starp gūžas, ceļa un pleca locītavas endoprotezēšanu pēdas locītavas nomaiņu līdz šim ārsti neveica? Vai ikvienam, kuram nodiluši pēdas kauli rada nebeidzamas sāpes un kustību ierobežojumus, jaunais risinājums derēs? Cik ilgi kalpo pēdas locītavas endoprotēze? Kādas vēl ir ķirurģiskas alternatīvas? Vai patiesi Latvijā ir tikai divi ārsti, kuri turpmāk veiks pēdas locītavas endoprotezēšanu?Par to visu sarunā ar Juri Brūkli traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies pēdas ķirurģijā un Vitoldu Jurkeviču traumatologu, ortopēdu – endoprotezēšanas meistaru.

Kur palikuši cilvēki, kas vēl pirms dažiem gadiem tik bagātīgi bija nolīmēti krāsainām strēmelītēm – teipiem? Kādas problēmas var risināt ar teipu palīdzību? Ko sola teipu izgudrotājs, japānis Kenzo Kase? Ko vēstī pētījumi? Kāds īsti ir teipu darbības princips, jeb kā plākstera uzlīmēšana uz ādas var mazināt sāpes? Vai teipa krāsai ir nozīme? Ko par to visu saka Raivis Gabranovs sertificēts ORTO Klīnikas fizioterapeits, kurš teipu metodi savā ikdienas darbā ar sportistiem izmanto vairāk kā desmit gadus? - Klausies podkāstā! 

Ultrasonogrāfija  - šis neskaidrais, kustīgais ekrāns, kurā vērīgi lūkojas ārsts – pacientu mudina vien nekonkrēti māt ar galvu, sadzirdot daudz maz saprotamus savu audu vai orgānu nosaukumus. Mums ne, bet ārstiem, kuri apguvuši ultrasonogrāfiju, tumšie, abstraktie attēli sniedz priekšstatu par to, kuri audi veseli, kas iekaisis, kas bojāts. Ultrasonogrāfija kļuvusi par iemīļotu izmeklējuma metodi arī traumatologu, ortopēdu darbā. Saudzīga, piemērota pat sievietēm gaidībās, ātri un ekonomiski veicama. Tomēr jāapzinās, ka ne visu problēmu gadījumā, šī izmeklējuma metode der. Ja ir aizdomas par meniska plīsumu, ultrasonogrāfiski to diagnosticēt nebūs iespējams. Savukārt, lai izpētītu pleca locītavas saites – tā derēs lieliski. Ja rentgens un datortomogrāfija piemērotas kaula bojājumu, lūzumu diagnostikai, tad ultrasonogrāfija ir izcila, lai noskaidrotu sāpju iemeslu mīkstajos audos – cīpslās, saitēs, muskuļos. Būtiski zināt, ka radiologi, kuri veic ultrasonogrāfijas izmeklējumus, specializējas. ORTO Klīnikas radiologi (gan Rīgā, gan Daugavpils filiālē) specializējušies un lieliski pārzina traumatoloģijas, ortopēdijas specifiku.Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par ultrasonogrāfiju viņa darba ikdienā.

Kad krietnu laiku pēc savainojuma esam gājuši fizioterapijā, vingrojuši, rehabilitējušies, pienāk brīdis, kad iekšējā balss saka – ir gana, ar mani jau viss ir kārtībā. Ja ierastā dzīve, kuru plānojam atsākt, ir gana aktīva, kustīga un saistīta arī ar sportu, tad šī iekšējā sajūta var izrādīties daudz mānīgāka, nekā varētu paredzēt. Nereti tieši tad gadās atkārtota trauma. Kādēļ tā? Kā izvērtēt reālo gatavību “atgriezties dzīvē”? Kā rīkojas profesionāli sportisti un vai tas der arī cilvēkam, kurš kompānijas pēc spēlē hokeju ar draugiem, vai skalda malku mājas apkurei? Par to šajā sarunā ar Allu Hohlovu ORTO Klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti.

Gada nogale un jauna gada sākums allaž ir laiks, kad pārdomājam to, kas ir bijis un ko gribētos piedzīvot, paveikt turpmāk. Pirmo jauna gada podkāstu nolēmām veltīt sarunai par to, kādu gribam redzēt ORTO Klīnikas nākotni. Ko attīstība nozīmē klīnikai? Vai sasniegt līmeni, kad savā specializācijā esi Latvijā atpazīstams un cienīts, nav augstākais, uz ko tiekties?Par to šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu un klīnikas valdes priekšsēdētāju.

Sāpes pēdas priekšējā daļā pie potītēm, ķeršanās vai ierobežojuma sajūta kustību laikā - šie ir raksturīgi pēdas locītavas priekšējās atdures simptomi. Problēma atpazīstama futbolistu, motokrosistu, dejotāju vidū, bet var parādīties un pēkšņi sākt traucēs daudzus gadus pēc tam, kad sports palicis pagātnē.  Lielai daļai šo aktivitāšu pārstāvju izmeklējot var diagnosticēt pēdas locītavas priekšējo atduri, bet problēmas tā rada vien nedaudziem. Vai atdure var parādīties un pēcāk atkal netraucēt? Kā to izmeklē? Vai šim nolūkam der ultrasonogrāfija? Kādas ir konservatīvās ārstēšanas metodes un kādās situācijās nepieciešama ķirurģija? Par to šajā sarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ārstu, kurš specializējas pēdas ķirurģijā.

Traumas gadās kā nekontrolējama nejaušība, vai  tomēr mūsu spēkos ir paredzēt iespēju un izvairīties? Kam un kāpēc pastāv risks traumēties jauniešu un bērnu sportā? Nesportiski jaunieši – pasargāti no kritiena? Trauma, kas atkāroti gadās gandrīz vienā un tai pašā vietā – kur meklēt iemeslu? Kas un kāpēc no traumām var pasargāt seniorus?Latvijā taps telefona aplikācija, kura palīdzēs identificēt un brīdināt par traumu riskiem. Nopietna un pamatīga saruna ar idejas autoru Jēkabu Grinbergu augstu sasniegumu sporta un fiziskās sagatavotības speciālistu.

Šī saruna ir kā došanās vairāku nedēļu klausām-piedzīvojumā kalnos Nepālā. Jūs iesiet cauri lietus mežiem, modīsieties rītausmā, iesiet vismaz 5-6 stundas dienā, mazgāsieties ledus aukstās kalnu upēs, kāpsiet ledājā, pārvarēsiet grūtības un nogurumu, sasniegsiet Mera peak kalna virsotni un redzēsiet sevi maziņu visas lielās, varenās kalnu pasaules ceļos zem mūžam mainīgā debesu juma.Un var uz šo sarunu raudzīties arī, kā iespēju satikt Jāni Viļumu - virtuozu traumatologu ortopēdu – vienu no Latvijas nedaudziem nopietnajiem alpīnistiem, kuram kalni ir nozīmīga daļa no patības. 

Lūzums kaulā, kas notiek bez traumas. Iemeslu šai bieži sastopamai problēmai meklēja biomehānikas loģikā – pārlieku liela, ilgstoša slodze, kuru muskulis vairs nespēj turēt, rada sīkas, mikroskopiskas plaisas kaulā. Tomēr pēdējos gados arvien aktuālāki kļūst uztura zinātnieku pētījumi, kas norāda  uz tiešu saikni starp to, ko mēs ēdam un stresa lūzumiem.Kā cilvēks izjūt stresa lūzumu? Kas novājina kaulus? Kam kauli ir stiprāki? Balerīnu fenomens. Īsi atgādinām, no kādām trim uztura grupām jāveido ēdienkarte. Atbildām uz jautājumu: kādēļ vērts pēc stresa lūzuma doties uz vizīti pie ārsta-dietologa.Par to visu sarunā ar Baibu Sedliņu ORTO Klīnikas ārsti-dietoloģi, sporta ārsti.

Ārsta rīcībā esošu metožu loks hronisku cīpslu iekaisumu gadījumā ir visai ierobežots, un pacientam rodas sajūta, ka nekas nelīdz. Tādēļ ir būtiski zināt, ka bez fizioterapijas un injekcijām, Latvijā pieejama arī triecienviļņu terapija. Mūsu valstī maz praktizētā, bet vērtīga un iedarbīga, ja uzstādīta diagnoze sasaldētais plecs, tenisa elkonis, traucē cīpslu kalcināti, ilgstoši sāp Ahileja,  ceļa locītavas, vai papēža kaula cīpsla, radušās pārslodzes traumas, vai stresa lūzums. Trecienviļņa terapija ar skaņas viļņa palīdzību rada būtiskas un dziļas izmaiņas ķermeņa šūnās un veicina dzīšanas procesu. To saskaņā ar Eiropas Triecienviļņu asociācijas norādēm praktizēt ārstniecībā atļauts tikai ārstam. Fokusēto triecienviļņu terapiju pielietojam arī ORTO Klīnikā. To praktizē šī podkāsta sarunu biedrs – Ģirts Mandrovickis ORTO Klīnikas sporta ārsts. 

Locītavu un cīpslu iekaisums, ko medicīnā apzīmē ar vispārinājumu – artopātijas - kādēļ slēdzienos lasām tik nekonkrētu diagnozi? Pie kāda speciālista meklēt palīdzību un risinājumu? Vai tiesa, ka zobārsti, frizieri, rokdarbnieces un juvelieri ir biežākie pacienti rokas ķirurga kabinetā? Savukārt reimatoloģijas pacienti ar bojātām plaukstas locītavām, labāk sadzīvo ar sāpēm un viņiem retāk nepieciešama endoprotezēšana? Tiešām – plaukstas pirkstu locītavas endoprotezē?! Vai ir iespējams uzlabot locītavu stāvokli un izvairīties no sāpēm, pietūkšanas un progresējošiem kustību ierobežojumiem, kas rodas sāpju dēļ? Kādēļ neignorēt medicīnas ierakstu kartiņā - artopātija - arī, ja pašreiz nekas netraucē?Saruna ar Kalvi Krastiņu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies plaukstas ķirurģijā.

Mēs daudzi sapņojam un lasām par kalniem un kalnos kāpšanu, bet Latvijā ir tikai daži desmiti cilvēku, kuriem alpīnisms ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šī saruna ir ar aplīnistu Voldemāru Sprūžu.Kāda ir ORTO Klīnikas saikne ar viņu? – Nopietnas traumas, kuru nodarītais posts virtuozi izlīdzināts un sapostītais “uzbūvēts” no jauna tā, ka nezinot, nepateiksi. Šis podkāsts ir par kalniem, par to, ka, lai cik nelāgi -, nekad nedrīkst padoties. Te izskan uz savas ādas vairākkārt pārbaudīta patiesība, ka sapnis par savu “kalnu” / mērķis apvienojumā ar pacietīgu darbu, ir  cilvēka lielākais spēka avots.  To vērts paturēt prātā grūtajos dzīves brīžos. Podkāsts romantiķiem, sapņotājiem un visiem, kuriem nepieciešams uzmundrinājums un iedvesma. 

Ja sportojošs bērns/pusaudzis stāsta, ka viņam sāp celis, īpaši aktivitāšu laikā, nepāriet, nepāriet un nepāriet – ir vērts šo podkāstu uzgriezt skaļāk. Ar lielu ticamību jaunajam cilvēkam ir Osguda-Šlatera slimība – apstākļi, kad kaulu augšana kombinācijā ar pārslodzi locītavai rezultējās sāpēs. Iespējams, ar šo problēmu ir apmeklēti  dažādi speciālisti, un vēstījums bijis aptuveni – darīt neko. Bet tikko atsākas sporta gaitas, sāpes ceļa locītavā no jauna sevi piesaka visā krāšņumā. Šajā podkāstā ar Sergeju Davidoviču sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeitu runājam par to, kādi risinājumi darbojas, kādēļ pārdomāta un mērķtiecīga vingrošana ir efektīva, ko var līdzēt fizioterapeits un kādēļ sportam neteikt ardievas.  

Kam pievērst uzmanību, ja sāp mugurkaula kakla daļā? Vingrošana, medikamenti, injekcijas, ķirurģija? Kāpēc laiks mugurkaula smadzeņu un nervu dzīvei ir izšķirošs? Cik mugurkaula ķirurgu Latvijā operē kakla daļu? Kad ir nepieciešama operācija? Kā tā notiek un kas ir pēc tam?Saruna ar mugurkaula ķirurgu Arti Gulbi, kas veltīta problēmām mugurkaula kakla daļā.Gleznas autors: Miles Hyman

Kas cilvēkus tik ļoti aizrauj golfā? Vai šī spēle ir vien laiska pastaiga glītā zālājā, kā tas izskatās no malas? Cik viegli trāpīt nekustīgi guļošai bumbiņai, lai tā lidotu precīzi nepieciešamajā virzienā? Kādēļ golfa spēlētāji nereti saskaras ar sāpēm muguras jostas daļā, pleca, elkoņa, pirkstu, ceļu locītavās, pēdās un Ahileja cīpslās? Kā viņi ar to sadzīvo? Kāds sakars stresa lūzumiem ribās ar golfu? Cik kilometrus golfa spēlētājs noiet vienas spēles laikā? Un - ko golfa spēlētāji dara ziemā?Šajā podkāsta sērijā saruna ar aizrautīgu golfa cienītāju un ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu Andreju Peredistiju. 

Kā cilvēki jūtas pirmajās dienās pēc ceļa un gūžas locītavas endoprotezēšanas? Ko drīkst un ko nedrīkst darīt pirmo mēnesi pēc operācijas? Kādēļ sākumā endoprotezētā kāja šķiet smagāka un garāka? Pašaprūpes prasmju komplekts, ko ORTO Klīnikas fizioterapeiti iemāca pirms izrakstīšanas no slimnīcas. Nepietiek tikai ar operāciju? Kāpēc vingrošana jāieplāno kā neatņemama šī procesa sastāvdaļa?Par reālo dzīvi pēc gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas saruna ar Aiju Nokolajenko-Višņevsku sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti, kura ik dienu palīdz cilvēkiem atjaunot pilnvērtīgas un drošas kustības pēc locītavu nomaiņas operācijām.

Kādēļ esam pieraduši ticēt, ka peldēšana ir visnetraumatiskākā sporta aktivitāte, uz kuru novirzāmi pat tie, kuri neko citu vairs nedrīkst darīt? Vai kustības ūdenī ir labas un kādēļ? Augstu virs ūdens pacelta galva, tehniku savārstījums, peldēšana tikai vienā veidā, sacenšanās ar sevi – kādas tam iespējamas sekas? Ko nozīmē peldētāja plecs? Vai peldot, iespējams iedzīvoties diska trūcē? Un ar ko skaidrojams, ka pēc peldēšanas sāp ceļa locītavas?Saruna ar Andreju Elksniņu-Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, zemūdens peldētāju.Gleznas autore: Samantha French

Vai ticat, ka masāžā un vingrošanā pēc būtības notiek viens un tas pats? Abos gadījumos ķermenis ir labi izkustināts, apasiņots, muskuļi nodarbināti, āda tonusā. Bet, vai tā tiešām ir? Ko var gaidīt no masāžas un ko no ārstnieciskās vingrošanas? Vai viena, vai otra palīdz novājēt? Kad nedrīkst pielietot masāžu un kad tā ir vērtīga? Kam ir paliekošāks efekts – masāžai vai vingrošanai un kāpēc?Jaunajā podkāsta sērijā ar Ievu Piekusi sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti apgāžam mītus par masāžu un ārstniecisko vingrošanu.

Jaunajā podkāstā – pieredzes stāsts pēc abu pēdas īkšķa kauliņu operācijas (Hallux valgus). Sarunas brīdī pagājušas 4 nedēļas pēc operācijas. Kas noteica lēmumu operēt? Cik liela nozīme ir ārsta izvēlei? Cik lielas sāpes un kustību ierobežojumi bija pēc operācijas? Kādas sajūtas ir šobrīd? Ko var un ko vēl nevar darīt? Vai bija tā vērts?Podkāsts ar Eviju Veidi ORTO Klīnikas vecāko operāciju māsu.

“O” un “x” veida kājas – vai vecāki “nogulējuši” kādu būtisku brīdi kāju taisnošanai? Mammas- dabas izpratne par dažādību, jeb tomēr deformācija ar lēni progresējošām sekām? Kā un kad kājas iespējams “iztaisnot”? “Izliekumu” piemērotība un nepiemērotība dažādiem sporta viediem.Par ne-taisnām kājām jaunajā podkāsta sērijā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.Māksliniece: Kate Hariken

Nagu stūrīši ieaug un mūždien sāp. Reiz traumēts nags nekad tā arī neaug glīts un pareizs. Melnie īkšķu nagi maratonistiem pēc garo distanču noskriešanas - neizbēgami? Kādēļ kāju nagiem rodas šīs un citas problēmas? Vai un kā tās ir risināmas? Ko un kurās situācijās var līdzēt traumatologs, ortopēds?Jaunās podkāsta sērijas saruna ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ārstu,  kurš specializējies pēdas locītavas pataloģijās un ķirurģijā. 

Kuras ir piecas raksturīgākās krosfitistu traumas? Kādēļ, neskatoties uz to CrossFit vingrošanas koncepta autori apgalvo, ka šī nodarbe ir pilnībā droša? Kuriem krosfitisitiem un kādēļ traumas tomēr notiek? Kāda pieeja der iesācējam?  Vai to vispār ir iespējams darīt, nekaitējot sev?Par to jaunajā podkāsta sērijā ar Andreju Elksniņu-Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Joprojām pasaulē nav atrasts risinājums, kā nomainīt nodilušu skrimsli, tādēļ daļa cilvēku savu dzīves kvalitāti izvēlas uzlabot, veicot locītavas nomaiņas operāciju. Tomēr, ja skrimslim ir neliels, lokāls bojājums un tā pārējās virsmas ir veselas, skrimsli iespējams atjaunot. Šajā podkāstā runājam par trīs risinājumiem – skrimšļa restaurācijā. Tāpat izsveram ieguvumus un zaudējumus no uztura bagātinātāju lietošanas un muskuļu trenēšanas locītavu veselības ilgmūžībai.Jaunā podkāsta sērija ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Ilgstoši darot sīkas kustības ar rokām, droši vien katrs piedzīvojis - plauksta kādu laiku smeldz un ir nogurusi. Šāds stāvoklis mēdz arī nepāriet pats, tam var pievienojas tūska, dažkārt tirpšana un nakts sāpes. Tādas pazīmes var liecināt par cīpslu vai karpālā kanāla  iekaisumu. Nereti - abiem. Kā tos diagnosticē? Kā ārstē? Kādēļ atkal jau nav ieteicams mēnešiem gaidīt, ka pāries pats? Par medikamentiem, injekcijām un galējo risinājumu - operāciju. Par atkārtošanās iespēju. Un noslēgumā – vingrojumi plaukstai, kurus ieteicams veikt ikvienam.Podkāsta sērija ar Kalvi Krastiņu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par pārslodzes izraisītām sāpēm plaukstas locītavā. Dr. Krastiņš specializējies plaukstas locītavas ārstēšanā un ķirurģijā. 

Mazuļa gaidību laiks mēdz pārsteigt topošo mammu ar tik dažādām, arī nepatīkamām sajūtām, ka līdzās ļoti noder kāds, kurš izprot un var izskaidrot notiekošo, kā arī palīdzēt sāpes un diskomfortu mazināt. Diastāze, simfīzes, muguras sāpes, stresa lūzumi hormonālu izmaiņu un slodzes dēļ - tā ir tikai daļa no problēmām, ar kurām sievietes nonāk traumatoloģijas, ortopēdijas speciālistu uzmanības lokā.  Kādas ir biežākās sūdzības, kas parādās grūtniecības laikā? Vai un kā tās ir risināmas? Kā izvairīties no to saglabāšanās pēc mazuļa piedzimšanas?Esat mazliet pārsteigti par tēmu? Mēs arī - bet viena no mūsu klīnikas fizioterapeitēm - Laura Krastiņa - jau vairākus gadus labprāt un zinoši strādā ar sievietēm gaidību laikā. 

Ja Tev sāp pleca locītava, ieklausies! Šajā podkāsta sarunā ar Andreju Elksniņu - Finogejevu uzzināsi, kādēļ pie traumatologa, ortopēda sāpju gadījumā vērts doties neatliekot. Kas bojā pleca locītavu? Vai ir vīrišķīgi sadzīvot ar pleca locītavas cīpslas plīsumu, pieciešot un cerot, ka pāries? Vai pleca locītavas operācija nozīmē, ka pēc laika tai vienalga sekos endoprotezēšana? Kādēļ Latvijā ir pieaudzis cilvēku loks, kuri izvēlas endoprotezēšanu? Vai ar mākslīgu locītavu plecs atkal kļūs tik pat kustīgs, kā vesels? Par to visu šajā podkāstā.

Sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu runājam par to, ko īsti nozīmē ievērot laiku pie ārsta? Kādus izrakstus ņemt līdzi, vai paļauties, ka viņš visu atradīs datu bāzēs? Kādēļ vērts pārdomāt sava apģērba izvēli? Vai uz vizīti drīkst ņemt līdzi kādu tuvu cilvēku? Cik plašu stāstu par problēmas priekšvēsturi sagatavot? Un vēl kāds universāls ieteikums: centieties izvēlēties ārstu, kuram spējat uzticēties un paļauties – tad jūsu tikšanās un turpmākā ārstēšana būs ievērojami efektīvāka un jūs jutīsieties saprasts un aprūpēts.

Kāpēc pirms un pēc operācijas jāuzņem vairāk kaloriju? Vai un ko ēst, ja sliktas pašsajūtas dēļ negribas? Kādi pārtikas produkti veicina traumas vai operētas brūces dzīšanu? Vai vistas buljons tiešām palīdz un kāpēc? Priekšroku dot citzemju augļiem un garšvielām, vai strikti izvēlēties Latvijā augušo?Par to visu šajā podkāstā ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu.

Vai tā ir norma sportiskam, kustīgam cilvēkam? Kādi ir iemesli un kādi – risinājumi? Cik liela jēga ir stiept šos muskuļus un kāpēc ne visiem būs līdzēts? Ja trenēsim kājas ikru muskuļus – tas atrisinās situāciju? Kāpēc ikru muskuļos rodas krampji? Vai apavi var būt vainojami ikru muskuļu saspringumā?Par to visu šajā sarunā ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu

ORTO Klīnikas traumatalogi, ortopēdi Andrejs Peredistijs un Ēriks Ozols kopš novembra ir Smith & Nephew starptautiskas ārstu izglītības programmas pasniedzēji. Tas nozīmē, ka turpmāk ORTO Klīnikā nelielā meistarklašu formātā regulāri tiks praktiski un teorētiski izglītoti ārsti, pilnveidojot viņu zināšanas un iemaņas ceļa locītavas artroskopijā. Kā ķirurģijā rodas knifi, ar kuriem dalīties? Kādēļ mācīšanās ārstu vidē vienmēr ir abpusēji dodošs process? Vai sasniegumi neattālina no vienkārša cilvēka, vienkāršām sāpēm?   Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatlogu, ortopēdu

Katram trešajam cilvēkam, kurš meklē ārsta palīdzību pleca sāpju dēļ, ir atdures sindroms. Kas tā par diagnozi? Trīs raksturīgākie iemesli, kas izraisa pleca locītavas atduri. Kā nošķirt sāpes plecā no sāpēm mugurkaula kakla vai muguras daļā? Par ko liecina sāpes naktī? Rentgens, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse – trīs izmeklējumi, ar kuru palīdzību noskaidrot pleca locītavas stāvokli. Vai peldēšana ir laba izvēle, ja radušās problēmas pleca locītavā?Par atdures sindromu, tā izpausmēm, iemesliem, prognozi, ārstēšanu un profilaksi jaunākajā podkāstā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Ziemas skriešanai ir vērtīgi zināt knifus, kuri ilggadējiem skrējējiem iegūti kļūdu un meklējumu ceļā. Segums, apavi, ekipējums, iesildīšanās, atsildīšanās, laikapstākļi un lukturi. Kāds labums no skriešanas ziemā un kādēļ skrējēji sveicinās? Par to podkāstā ar Aiju Nikolajenko Višņevsku sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti, ilggadīgu vissezonas skrējēju.

Ja doma par ziemas peldēšanu reiz atnākusi, bet palikusi nepiepildīta, šis podkāsts dos impulsu un iedvesmu. Kā gatavoties? Ko vilkt? Ko nevilt? Kuru no draugu loka ņemt līdzi? Vai termosu vajag? Kuru vietu labāk nemērcēt? Kā sasildīties un kāds no tā visa labums? Par to visu podkāstā ar Kārli Vitkovski sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeitu, ziemas peldētāju. Zīmējums: Stephanie Hofmann 

Sāpes mugurā var būt ļoti mokoša un nomācoša problēma, kuru var palīdzēt novērst ar specifisku injekciju palīdzību. Kādās situācijās der injekcijas? Kāda ir to iedarbība? Cik sāpīgas tās ir? Vai sajūtu ziņā injekcija līdzinās epidurālai blokādei? Kā šim procesam gatavoties un ar kādu efektu rēķināties? Podkāstā uz šiem jautājumiem atbild divi pieredzējuši kolēģi, anesteziologi reanimatologi, kuri veic muguras injekcijas ORTO Klīnikā : asoc. prof. Agnese Ozoliņa un dr. Juris Stīpiņš.

Ja ar jaunām kurpēm taisnā ceļā dodies pie kurpnieka, lai viņš paplatina un izvelvē vietu stipri izvirzītam pēdas kauliņam, citādi - sāp, tad noteikti arī Tu pa laikam aizdomājies: Varbūt jāiet pie ārsta? Bet – ko pie ārsta? Operēt? Negribu operēt.Šis podkāsts kopā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par visiem tiem variantiem, ko darīt, lai piebremzētu un neprovocētu pēdas īkšķa kaula tālāku deformāciju. Kas un kāpēc sāp?  Kādēļ laicīga konsultācija pie pēdas deformācijās specializēta traumatologa, ortopēda ir visai neslikta doma? Priekš kam taisīt rentgenu? Vai un kad jāoperē un kas nosaka labu rezultātu? 

Šķiet – kur nu vēl veselībai saudzīgāka fiziska aktivitāte par nūjošanu! Bet - izrādās, mēs zinām tikai nūjošanas idealizēto pusi. Realitātē nūjotāji ir visai bieži viesi traumatologa, ortopēda kabinetā. Kas ir trīs raksturīgākās nūjotāju vainas? Vai šī nodarbe piemērota ikvienam? Kāda atšķirība starp pastaigu un pārvietošanos ar nūjām?Par latviešu neformālo nacionālo sporta veidu – nūjošanu – jaunajā podkāstā ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Locītavu nodilums – ko iespējams darīt, lai sāpes locītavās neierobežotu mūsu dzīvi vecākiem kļūstot? Kurš būs vinnētājs – tas, kurš vismaz daļu dzīves ļoti aktīvi sportojis, pārkāpjot savu spēku robežu, vai tas, kurš vairāk par vingrošanu savu ķermeni nebūs slogojis? Ja vasaras aizvadītas uz ceļiem dobē, vai un kāpēc tam gaidāmas nelāgas sekas? Kādēļ sievietēm locītavas stiprāk nodilst? Ja mammai endoprotezēta gūžas locītava, vai tāda pat perspektīva gaidāma arī meitai?Par osteoartrītu – locītavu nodilumu - jaunākajā podkāstā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai rudens apaviem ir kāda saistība ar papēža sāpēm? Kādēļ sāp papēdis? Cik noderīgas pašdiagnosticēšanā var izrādīties google konsultācijas? Kurā brīdī labāk doties pie traumatologa, ortopēda? Vai ilgstoši pieciestas papēža sāpes un to radītas izmaiņas gaitā neprovocē pārslodzi citās ķermeņa daļās un iespēju no vienas problēmas uzreiz tikt pie vairākām?Par iemesliem, kas izraisa papēža sāpes un iespējām tās novērst - šajā podkāsta sarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

No draugiem un paziņām ir dzirdēti brīnumaini stāsti, kuros fizioterapeits vai masieris izglābj cilvēku no skaidri draudošas mugurkaula operācijas. Šajā podkastā kopā ar Arti Gulbi ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgu runāsim par šādiem gadījumiem, robežu, kas ārstam signalizē, ka operācija jāveic un to, vai mūsu pašsajūta ir drošs indikators tam, cik nopietns bojājums mugurkaulā attīstījies. 

Turpinām klausītākā ORTO Klīnikas podkāsta tēmu – par hamstringiem. Šoreiz pievēršamies šīs muskuļu grupas traumām un fizioterapijas lomai, ārstējoties pēc tām.Nepietiekošs ieguldījums stiepšanās vingrojumos, vai vaina trenētības attiecībā pret slodzi?– kas ir īstais iemesls šīs muskuļu grupas traumām? Kādēļ spēka treniņi būtiski, gan rehabilitācijas laikā, gan hamstringu veselības profilaksei? Kāja ar bojātu hamstringu ilgstoši vājāka par otru – kāpēc tā?Par hamstringu traumām sarunā ar Santu Dreimani sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti.

Ahilleja cīpslas plīsums – kādos apstākļos tas notiek? Sportisku, vai mazāk sportisku cilvēku trauma? Vai pēc Ahilleja cīpslas plīsuma var pastaigāt? Vai veidojas zilums? Kādēļ, gūstot šo traumu, traumatologs, ortopēds jāapmeklē pēc iespējas ātrāk? Šūt, vai atstāt dzīt tāpat – kāda pieeja un kādēļ tiek praktizēta ORTO Klīnikā? Ar ko jārēķinās, kamēr Ahilleja cīpsla dzīst?Par to šajā podkāsta sērijā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.Diagnoze nosaukta par godu Homēra eposa “Iliādas” varonim Ahillejam, kurš mira no papēdī iešautas bultas. Attēlā: Filippo Albacini skulptūra "Ievainotais Ahillejs"

Sausas acis, sausa mute, nogurums – tie ir daži no tipiskākajiem Šegrēna slimības simptomiem – autoimūnas saslimšanas, kas posta dziedzerus cilvēka organismā. ORTO Klīnikā veicam izmeklējumu, ar kura palīdzību šī slimība nekļūdīgi diagnosticējama. Kā sevi piesaka Šegrēna slimība? Vai citu slimību esamība var liecināt, ka jāpārbaudās arī uz šo saslimšanu? Kam izmeklējuma veikšana būtu ieteicama? Vai un kā Šegrēna slimība ārstējama? Par to jaunajā podkāsta sērijā – sarunā ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi.

Jauno podkāsta sēriju veltām ideālu endoprotezēšanas materiālu meklējumiem. Vai Latvijā ir sliktākas un labākas mākslīgās locītavas? Vai iespējams pasūtīt endoprotēzi, kas veidota individuāli un kāds no tā labums? Kas visbiežāk slēpjas aiz frāzes: ķermenis nepieņem mākslīgo locītavu? Cik ilgi kalpo endoprotēzēta gūžas vai ceļa locītava?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Kas vainas ceļa locītavā, ja pēc ilgstošas sēdēšanas tā sāk smelgt un nepatīkami vilkt? Kas kopīgs šīm sajūtām un sāpēm, ko ceļa locītavās mēdz piedzīvot, piemēram, skrējēji un citi sportisti? Vai aspirīns var līdzēt? Kādēļ specifisku muskuļu stiprināšana ir šīs problēmas risinājums gan sportistiem, gan autobraucējiem? Par ceļa locītavas priekšējās daļas sāpēm - patellofemorālais sāpju sindromu - šajā podkāstā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Infekciju risks plānotā traumatoloģijas, ortopēdijas ķirurģijā ir zems – bieži pat zem 1%. Salīdzināšanai – operējot zarnas – infekcijas risks ir līdz par 20%. Pat, ja risks ir zems, ārsti tā iespēju uztver ļoti nopietni. Infekcija kā operācijas komplikācija ir visai nejauka – tā var tiktāl bojāt paveiktā rezultātu, ka nepieciešama atkārtota ķirurģiska iejaukšanās. Vai infekciju izraisa mikroorganismi, kas brūcē iekļūst operācijas laikā? Kam infekciju risks ir lielāks? Kurš laiks riskantāks - operācijas vai pēcoperācijas? Kāds sakars starp strīdiem pēcoperācijas periodā mājās un infekcijas iespējamību? Par to šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Treneri mēdz teikt, ka trauma liecina par nepilnīgu sportisko un fizisko sagatavotību. Traumatologi, ortopēdi lieliski zina, ka līdz galam nesadziedēta veca trauma, augstas klases sportistam liks zaudēt konkurencē ar jaunu, nepieredzējušu, bet veselu kolēģi. ORTO Klīnika ir šī gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālais medicīnas pārstāvis,  un šajā podkāstā ar Valdi Andersonu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu paveram gan šī čempionāta, gan hokeja medicīnas aizkulises. P.S. Ierakstot sarunu, mēs gan vēl ticējām Latvijas uzvarai pār Vāciju, tādēļ noskaņa un pārliecība mums ļoti optimistiska.

Vai zināt, kā tas ir, kad aukstumā, vai uztraucoties, pirksti pēkšņi kļūst balti un nejūtīgi? Daži. Visi. Vai ir atšķirība? Pēc laika atkal viss atgriežas savās vietās. Kas šī par parādību? Par ko tā liecina? Kādēļ ir vērts to izmeklēt? Kā to izmeklē? Vai šī pazīme var būt sistēmisko saistaudu slimību priekšvēstnese?Par to šajā sarunā ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi.

Augsts pulss treniņu laikā. Citam – apzināta, mērķtiecīga izvēle, citam – neizprotama realitāte, kura uztrauc. Vai augsts pulss sportojot kaitē sirdij? Kas var ietekmēt pulsu fiziskas slodzes laikā? Dzelzs līmenis asinīs? Uzņemtais šķidrums? Plaušu tilpums? Sirds stāvoklis? Kā izmantot pulsu treniņos savā labā? Par to šajā podkāsta sērijā sarunā ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas Sporta diagnostikas speciālistu.

Ja nav saprotama notikumu secība, kas novedusi pie izteiktām, mokošām sāpēm plecā un var teikt: “Sākās uz līdzenas vietas,” iespējams jāizver sasaldētā pleca jeb adhezīvā kapsulīta varbūtība. Šī problēma pēc laika izzūd tik pat neizskaidrojami, kā reiz parādījusies. Tomēr starpposms cilvēkam ir visai mokošs gan sāpju, gan tam sekojošo kustību ierobežojumu ziņā. Tādēļ ārsta un fizioterapeita palīdzība, lai padarītu stāvokli pieņemamu, ir ļoti svarīga.Saruna par sasaldēto plecu ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Katrai sezonai raksturīgas savas traumas. Vasarā, kad cilvēki pārvietojas ar velosipēdu, motociklu, peld un lec ūdenī, pikniko, iet pārgājienos un darbojas dārzā, ir savas  traumas. Ko par tām zināt? Kā sniegt pirmo palīdzību? – par to šajā podkāstā – sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Muguras sāpes vienā, vai otrā dzīves brīdī mēdz sagādāt raizes. Vienam pēc aktīvas rušināšanās dārzā, otram pēc kārtējās dienas, nosēdētas pie datora ekrāna. Ja sāpes ieilgst, meklējam risinājumus. Muguras jautājumos specializēts fizioterapeits šādā situācijā ir vesels atradums, un sadarbība ar to – ceļš, kurā atgūt dzīvi bez sāpēm un ierobežojumiem. Kad, cik daudz un kā tieši mūsu muguras vainām spēj līdzēt fizioterapija. Vai taisnība, ka ar diska trūci var dzīvot, ja vien prasmīgi nostiprini muguras muskulatūru? Vai fizioterapeits spēj diagnosticēt ar rokām? Vai masāža var aizstāt vingrošanu? Par to šajā sarunā ar Santu Dreimani sertificētu  ORTO Klīnikas fizioterapeiti. 

Vai dzert profilaktisku antibiotiku kursu pēc ērces koduma? Kādēļ daži nesaslimst pat pēc inficētas ērces piesūkšanās? Par ko liecina antivielas asinīs? Vai Laima slimību var pilnībā izārstēt un kā? Vai mums ir cerības uz vakcīnu? Kāpēc lauku mājās vērts turēt vistas un kāds tām sakars ar Laima slimību? Saruna ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģiSarunā  minētā grāmata: Михаил Шифрин “100 рассказов из истории медицины”

Jaunāko podkāsta sēriju esam veltījuši sarunai ar Andreju Finogejevu- Elksniņu balvas  Gada ārsts – speciālists ieguvēju, ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. Te būs atbildes gan uz to, kā ārsts dzīvē var sasniegt daudz, gan iespēja iepazīt Andreja ikdienu – bez brīvdienām, gan sajust, kādas īpašības piemīt Labam ārstam, gan uzzināt, vai augsts apbalvojums bremzē, vai tieši otrādi – virza attīstību.

Bojātas un nodilušas locītavas maiņa – endoprotezēšana – ir iespēja no jauna piedzīvot labu posmu dzīvē bez sāpēm un kustību ierobežojumiem. Mēs katrs zinām, cik ļoti novērtējam būtisko, kas ilgstoši bijis liegts. Kā attālināt endoprotezēšanu, ja locītavas sākušas dilt un sāpēt? Kādēļ Latvijā šādiem pacientiem neizraksta narkotiskās pretsāpju zāles? Kā novērtēt, ka pienācis laiks jaunai locītavai? Kā pēc iespējas mazināt komplikāciju riskus? Vai ir vērts piemeklēt sev dārgāko endoprotēzi? Kam vairāk paveicies – tam, kuram endoprotezē gūžu, vai ceļa locītavu? Vai mākslīgai locītavai ir derīguma termiņš?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu

Vai ir vērts staigāt un pat skriet basām kājām? Tiešām - visas pēdu problēmas (sāpīgi kauliņi, cīpslu, saišu iekaisumi) rodas tādēļ, ka valkājam apavus? Šauras, cietas, augstpapēžu, ļoti vaļīgas, bez pacēluma – no šiem apaviem pēc podkāsta noklausīšanās būs jāatsakās? Kādus apavus valkā pats šīs audiosarunas eksperts Juris Brūklis ORTO Klīnikas traumatolgs, ortopēds, pēdas pataloģiju speciālists? Viss par un ap apaviem un to ietekmi uz mūsu pēdām, vienlaikus respektējot pavasari – laiku, kad tik ļoti gribas būt smukiem – arī apavos.

Cīpslu iekaisumi jeb tendinīti biežāk skar sportistus, lai arī mēdz būt citu slimību, kā piemēram, diabēta vai reimatoīdā artrīta pavadoņi. Tendinīti parādās līdz ar pakāpenisku ķermeņa novecošanu. Cīpslu iekaisumi ļoti nelabprāt padodas ārstēšanai, un atjaunošanās process cīpslās rit lēni. Nejūtot ātrus uzlabojumus, pacienti nereti pamet ārstēšanas procesu novārtā un tā arī paliek – pusceļā. Līdz galam neizārstēti cīpslu iekaisumi turpina par sevi atgādināt, līdz cilvēks no jauna uzsāk ārstēšanu. Liela nozīme šajā procesā ir pacienta, ārsta un fizioterapeita sadarbībai un uzticībai. Jāapbruņojas ar vidēji četru mēnešu pacietību, līdz sāpes un kustību ierobežojumi, ko izraisa cīpslas iekaisums, pāriet. 

 Operācijas traumatoloģijā, ortpēdijā, kuru jēga un ieguvumi ir apšaubāmi. Par tik drosmīgu tēmu runājam savā jaunajā audio sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. “Ar ķirurģiju tu vari panākt, ka rentrgens izskatīsies smukāk, bet, vai pacients jutīsies labāk – tas ir jautājums,"tā Andrejs Peredistijs. Kā pasargāt sevi no ķirurģijas, kura neko neuzlabo un nemaina – par to šajā sarunā.

“Ūdens celī”, “ūdens elkonī” - tā sadzīvē cilvēki sūdzas par bursītu – gļotsomiņu iekaisumu. Mūsu jauno audio sarunu sēriju veltām – gļotsomiņu iekaisumam – bursītam. Priekš kam mūsu ķermenī ir tik daudz gļotsomiņu? Kapēc tās iekaist? Kāpēc veidojas šķidrums un ko ar to dara? Kuras locītavas ir vairāk pakļautas iekaisuma iespējai? Kā bursīts izpaužas? Kad nepieciešama ārsta palīdzība? Varbūt iekaisušo bursu jēdzīgāk ir operēt?Par gļotsomiņām un to iekaisumu saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Gūžas locītavu artsoskopiski (ievadot locītavā mazītiņu videokameru un tik pat sīciņus instrumentus) operē ļoti neliels skaits traumatologu, ortopēdu. Daļēji tādēļ, ka ir ierobežots situāciju loks, kuras var šādi atrisināt, otrkārt – operācija ārstam ir tehniski sarežģīta, lai arī pacientam – ļoti saudzīga. Viens no traumatologiem, ortopēdiem, kurš operē gūžas artroskopiski, ir Jānis Viļums. Šajā audio sarunā ārsts runā par problēmām gūžā, kuras var risināt artroskopiski. Atklājas, ka tiem, kuriem iespējams gūžu šādi operēt, tiek novērstas problēmas, kas ar laiku sāks bojāt locītavu. Artroskopiska operācija var aiztaupīt nenovēršamu gūžas endoprotezēšana nākotnē. Kad un kam gūžas locītavu var operēt artroskopiski? Par atlabšanas laiku un gūžas locītavas artroskopijas nākotni – sarunā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Injekcijas sāpju un iekaisuma mazināšanai ir viens no traumatologa, ortopēda iespēju arsenālā esošiem palīdzības veidiem. ORTO Klīnikā strādājam ar trīs veida injekcijām: kortikosteroīdu, hialuronskābes un PRP jeb augšanas faktora. Kad pielieto injekcijas? Kāda starp trim injekciju veidiem atšķirība? Kādu efektu gaidīt? Cik bieži tās var veikt? Vai injekcija spēj atjaunot nodilušu skrimsli? Par to visu sarunā ar Andreju Finogejevu – Elksniņu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

15 – 20% cilvēku ar plakano pēdu attīstās dzīvi apgrūtinoša pēdas deformācija – pes plano valgus – pēdu iekšmalas gāšanās uz iekšpusi. Ņemot vērā, ka pēda ir mūsu ķermeņa stabilitātes pamats, šī deformācija bojā un izmaina citas mūsu balsta aparāta sastāvdaļas, gan pašā pēdā, gan  struktūrās, kas izvietotas augstāk ķermenī – potītēs, ceļa locītavās, arī gūžas locītavās. Pēdas gāšanās uz iekšpusi pati par sevi nesāp. Toties viss cits, kas cenšas kompensēt pēdas vērpšanos, nepareizas noslodzes dēļ  gan rada sāpes.  Jau sarunas sākumā noskaidrojam, ka latviešu medicīniskajā valodā iztrūkst termina, kas nošķirtu plakano pēdu, kas nerada sūdzības un par, kuru esam runājuši vienā no iepriekšējiem podkāstiem, no šīs, kura gāžas uz iekšu un latīniski tiek apzīmēta kā pes plano valgus. Kā un kādā vecumā šādu deformāciju ārstē? Par to runājam šodienas audiosarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies pēdas ārstniecībā.

Jaunajā audiosarunas sērijā runājam par podagru – vienu no izpētītākajām un izārstējamām (artrīta formām) reimatoloģiskām saslimšanām. Sākam ar simptomiem. Turpinām ar analīzēm, kas jāveic. Vērtējam, vai paaugstināta urīnskābes koncentrācija  vienmēr liecina par podagru. Pievēršamies speciālistiem, pie kuriem meklēt palīdzību. Apskatām ēdienkarti un zāles. Arī jaunās paaudzes. Skaidrojam, kādēļ podagras lēkmes turpinās, lietojot medikamentus un kādēļ šis periods jāiztur. Runājam arī par to, kas notiek, ja podagru atstāj neārstētu. Kā arī to, vai un kāpēc podagras slimnieki ir vairāk pasargāti no neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, demences.Saruna ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi.

Visa mūsu kaulu un muskuļu sistēma ir bagātīgi savstarpēji stiprināta ar saitēm un cīpslām. Sastiepumi, pamežģījumi, iekaisumi un plīsumi skar un bojā tieši šos dabas radītos stiprinājumus. Kā atšķiras saites no cīpslām? Vai taisnība, ka citviet pasaulē iekaisumu gadījumā vairās dot pretiekaisuma zāles, bet Ahileja cīpslas plīsumu ārstē, ļaujot tai pašai sadzīt? Ja cīpslas un saites veido kalogēni, vai vērts tos lietot uztura bagātinātāju veidā? Izstāstīsim jogas noslēpumu cīplsu un saišu veselības saglabāšanā. 

Jaunajā podkāsta sērijā runājam par lūzumiem. Kādu palīdzību sniegt, ja esat līdzās cilvēkam, kurš sāpīgi kritis? Kā mazināt sāpes? Ko zināt par ģipša uzklāšanu? Kas jāņem vērā, ja lauztas ribas? Un kas jāzina par augšstilba kaula kakliņa lūzumu, ja tas noticis vecāka gada gājuma cilvēkam? Vai ir kas tāds, kas veicina kaulu dzīšanu? Par to visu šajā audiosaunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas tarumatologu ortopēdu. 

Pirmajā jaunā gada audiosarunā runājam par iesildīšanos un atsildīšanos pirms un pēc treniņiem. Jēkabs Grinbergs ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālists iepazīstina ar sporta pasaulē aktuālāko pieeju un skatījumu uz to, kas ir pamatoti efektīva iesildīšanās un kāds mērķis jāpatur prātā to veicot, un kas ir jēgpilna atsildīšanās un ko jācenšas ar to panākt. Viņš arī piemin visai interesantu domu - lai arī šeit būs aplūkoti no fizioloģijas viedokļa paši pārdomātākie risinājumi, milzīga loma ir cilvēka psiholoģiskai pārliecībai – respektīvi, ja kāda vingrojuma vai darbības veikšana mums personīgi šķiet ļoti nozīmīga, lai arī no profesionāla skatījuma – mazefektīva – šim psiholoģiskajam komfortam arī ir neatsverama nozīme. 

Šī gada noslēdzošā ORTO Talks cikla epizode veltīta cistām kaulos. Kādēļ tās veidojās? Vai sastopamas tikai bērniem un pusaudžiem, vai tomēr arī pieaugušajiem? Kā rīkoties, ja rentgena aprakstā minēts vārdu salikums “kaula cista”? Kas ir deģeneratīvās kaulu cistas un vai tādu diagnosticēšana nozīmē, ka strauji jāmazina aktivitātes, lai nepiedzīvotu kaula lūzumu? Kādos gadījumos un kādas problēmas sagādā cistas? Un kuras kaulu cistas nesagādā nekādas raizes? Par to – šajā sarunā.

Šoreiz runājam par to, kuras ķermeņa struktūras traumatoloģijā, ortopēdijā un kādās situācijās izmeklējamas rentgenā, datortomogrāfijā, ultrasonogrāfijā un kuras – magnētiskajā rezonansē. Kādēļ, lai arī vairāk kā 100 gadus senu, rentgena izmeklējumu joprojām uzskata par neaizstājamu? Cik liela jēga ir pašam izlemt, kādu izmeklējumu veikt un doties pie ārsta ne tikai ar sūdzībām, bet jau gatavu izmeklējumu? Kādēļ traumatoloģijā ortopēdijā izmeklējumus vērts veikt pie radiologa, diagnosta, kurš specializējas tieši šajā jomā?Visas četras izmeklējumu metodes pieejamas ORTO Klīnikā. 

Šī audiosarunas sērija veltīta sāpēm gūžas locītavā. Kas var izraisīt sāpes? Vai vīriešiem un sievietēm atšķiras gūžas locītavas saslimšanas? Kāpēc par problēmām gūžas locītavā mēdz signalizēt sāpes gluži citās ķermeņa vietās? Vai kritiens no velosipēda 10 gadu vecumā var atstāt sekas uz gūžas locītavu un radīt problēmas pieauguša cilvēka dzīvē? Un ilgstoša ikdienas sēdēšana?, vai sēdēšana ar sakrustotām kājām? Vai 70 gadu vecumā vērts endoprotezēt gūžas locītavu, jeb sadzīvot kā ir līdz galam? Par to runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šī audio saruna ir par to, kādēļ arī esošajos apstākļos, ORTO Klīnikā ir droši nākt uz konsultāciju, izmeklējumu, vingrošanu vai operāciju. Runājam par drošības pasākumiem, kurus ievērojam un kurus ievēro mūsu pacienti un viņu radinieki; par to, ar ko pašreiz atšķiras plaša profila slimnīca, kur uzņemšanas nodaļā satiekas visdažādāko saslimšanu un sociālo slāņu pārstāvji, no nelielas, specializētas, privātas klīnikas, kuras pacientu saslimšanas turklāt nav lipīgas. Izsakām arī savas pārdomas par masku efektivitāti, kas pārbaudīta “uz savas ādas”.Rezumējot – esam atvērti un gatavi palīdzēt.

Valstīs, kur visiem jaundzimušajiem veic gūžas locītavu ultrasonogrāfiju, 5 – 7 no 1000 mazuļiem atklāj displāziju – kādu no gūžas locītavas pataloģijām. Nepamanīta tā dzīves laikā var radīt nopietnas problēmas – sāpes, klibošanu, strauju locītavu virsmu nodilumu, kuru risināšanai nepieciešama operācija. Latvijā zīdainīšu gūžas ultrasonogrāfiju veic selektīvi – mazuļiem, kuriem varētu būt lielāks risks nākt pasaulē ar gūžas locītavas displāziju, piemēram, ja bērniņam bijusi tūpļa guļa, dvīņiem, jaundzimušajiem, kuru vecākiem diagnosticēta displāzija. Par nosūtīšanu uz izmeklējumu lemj ģimenes ārsts vai neonatologs. Uz valsts apmaksātu izmeklējumu šie mazuļi gaida rindā kopā ar visiem citiem, kuri nosūtīti uz dažāda veida ultrasonogrāfijām. Tādēļ nereti kritiski svarīgās pirmās 12 nedēļas, kad izmeklējumā atklātas izmaiņas gūžā ir viegli novēršamas, tiek nokavētas.Ilzes Cīrules-Lisekas ORTO Klīnikas radioloģes, diagnostes un šī izmeklējuma ieviesējas ORTO Klīnikā mērķis ir panākt, lai Latvijā zīdainīšu gūžu izmeklēšanu līdz 12 nedēļai veic visiem jaundzimušajiem – tā aiztaupot veselības problēmu attīstību, kuras ir laikus un viegli novēršamas. Lai nerastos kļūdas un pārpratumi, veicot ultrasonogrāfisku izmeklējumu brīvi uz kušetes guļošam mazulim, būtiski bērniņu izmeklēt īpašā šim izmeklējumam paredzētā silītē, kas nodrošina izmeklējuma precizitāti – Grāfa metodē. Šādu izmeklējumu Ilze Cīrule-Liseka veic ORTO Klīnikā  un par to stāsta šajā audio sarunā. 

Uz šo audio sarunu aicinājām uztura speciālisti Neldu Karpensku-Allažu un kopā ar traumatologu, ortopēdu Andreju Peredistiju izvaicājām: kas jāņem vērā, ja cilvēks apņemas mazināt svaru? Gavēšana un citas modernas svara mazināšanas pieejas – kura efektīvāka? Vai svars vienmēr atgriežas? Vai ir kritiskais punkts svara mazināšanā, kuru pārkāpjot, organisms pilnībā pārkārtojas un tā  “programmā” vairs nav aptaukošanās "faila"? Vai ir daļa lielu cilvēku, kuriem ir kādas dziļāka līmeņa izmaiņas, kas liedz mainīt svaru? Ko atvieglo svara problēmu risināšana kopā ar uztura speciālistu un kā šāda sadarbība izpaužas?

Šī audio saruna veltīta pleca locītavas biežākiem sāpju iemesliem. Ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu runājam par to, kā rodas bojājumi pleca locītavā, par raksturīgākajām šīs locītavas saslimšanām, par to, kā atšķirt pleca locītavas sāpes no mugurkaula bojājumu izraisītām un to – kā saglabāt pleca locītavas veselību līdz pat mūža beigām.

“Es gribu palīdzēt cilvēkiem, kuri paši grib sev palīdzēt,” specializācijas izvēli medicīnā pamato Ģirts Mandrovickis ORTO Klīnikas sporta ārsts, šīs audio sarunas sērijas sarunu biedrs.Sporta ārstiem ir divas darbības jomas – viena – sporta diagnostika, otra – neoperējoša traumatologa, ortopēda darbs. Šo ārstu uzmanības lokā nav tikai sportisti, bet gan visi  fiziski aktīvi cilvēki. Sporta ārsts uzklausa pacietnu, veic nepieciešamos izmeklējumus, meklē veselības problēmas cēloni un risina to gan ar medikamentu palīdzību, gan, koriģējot slodžu un aktivitāšu piemērotību, ja nepieciešams, analizējot konkrētā apcienta uztura īpatnības, kā arī vajadzības gadījumā ārstniecībā iesaistot citus speciālistus, kā fizioterapeitu vai operējošu traumatologu, ortopēdu. Sporta ārsts piemēro fiziskās aktivitātes kā medikamentu, lai atvieglotu dažādu slimību gaitu – tostarp, piemēram, cukura diabēta vai onkoloģijas gadījumā. Saskaroties ar traumu dziedēšanu, sporta ārsts labi apzinās, ka vislabāk dziedē laiks, bet šis ārsts var palīdzēt veseļoties mazliet ātrāk un – efektīvāk.Tāpat šajā audio sarunā runājam par sporta ārstu lielajā sportā, ētikas principu ievērošanu un prasmi līdzsvarot to ar vēlmi, lai sportists spētu sasniegt pēc iespējas vairāk.  

Šeit vienkopus viss par un ap šim muskuļiem. Kādēļ pat labi trenētiem cilvēkiem, tie var būt slikti attīstīti? Vai sēdēšana būtiski ietekmē to un sēžas muskuļu tonusu un izskatu? Runājam arī par dejotāju mītu - vai pēc slodzes kājām drīkst sēdēt un kādas tam ir sekas? Bonusā tests hamnstringu spēka izvērtēšanai un vingrojums šo muskuļu trenēšanai.Podkāsta saruna ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu.

Šoreiz runājam par plakano pēdu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kāpēc bērniem mēdz būt plakana pēda un vai šī problēma pāriet pati no sevis? Kādēļ plakanā pēda attīstās dzīves laikā? Kā ar to sadzīvot? Specifiski vingrojumi, zolītes, supinatori? Pie kā meklēt palīdzību: tehniskā ortopēda vai traumatologa, ortopēda? Vai plakanā pēda = ardievas sasniegumiem sportā? Kad un kā plakano pēdu operē?Par to visu – šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šoreiz podkāsta sēriju veltījām, lai izzinātu pacienta sajūtas un iespaidus mēnesi pēc ORTO Klīnikā veiktas  menisku operācijas abās ceļa locītavās. Mūsu sarunu biedrs ir Andrejs – jauns, stiprs cilvēks, bez pastiprinātas aizraušanās ar sportu. Runājam par to, kā viņš tika pie šādas dubultas traumas?, Kādas sūdzības lika meklēt ārsta palīdzību?, Kādēļ meniski bija jāoperē?, Kā Andrejs iztēlojās operācijas sekas un kā viss noritēja realitātē?, Cik ātri varēja sākt staigāt?, Vai sāpēja?, Un kā ir mēnesi pēc? Rezumējot Andrejs saka: “Es nesauktu to par operāciju. Man tā vairāk atgādināja standarta procedūru.”Šī ir smaidīga saruna, kas uzlabo noskaņojumu, jo Andrejs dzīvi un medicīniskas nebūšanas uztver ar negrozāmu humora izjūtu.

Sarunā ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu runājam par to, cik pamatots ir priekšstats, ka sasniegumu atslēga ir daudzu stundas smagi fiziski treniņi. Kā pašreiz pasaules sporta zinātnē uzlūko cilvēku un kādas ir mūsu katra iespējas sportā sasniegt vairāk, nekā varam pašreiz? Runājam par bērniem sportā un kā mazināt viņu traumu risku. Runājam par atgriešanos -  pēc traumas vai operācijas. Par iespēju skrējējiem izprast ierobežojumus, kas liedz sasniegt vairāk un mērķtiecīgiem risinājumiem, kā padarīt sevi ātrāku, stiprāku, izturīgāku. Jēkabam ir virkne testu, ar kuru palīdzību izvērtēt ķermeņa spējas un vājās puses, bagātīgas zināšanas, lai sastādītu personīgu treniņu plānu, lieliskas trenera un iedvesmotāja dotības un noslēgumā – tie paši testi, lai uzskatāmi saprastu, ko izdevies uzlabot. Par to visu vairāk šajā sarunā.

Jaunās podkāsta sērijas tēma ir ceļa locītavas priekšējo krustenisko saišu plīsumi. Pieredzē dalās traumatalogi, ortopēdi Jānis Viļums un Andrejs Peredistijs. Runājam par to, kā un kādēļ plīst krusteniskā saite, cik sarežģīta ir šī bojājuma diagnosticēšana, kādēļ traumas dziedēšanā neatsveramu lomu spēlē tieši fizioterapija, kuros gadījumos vēlams operēt un kad – var sadzīvot – un, ja sadzīvot, tad – kā? Kāpēc krusteniskās saites plīst atkārtoti? Un vai neoperēta - tā ar laiku neveicina citu bojājumu iespēju ceļa locītavā?Sarunas ietvaros atbildām arī uz jautājumiem, kurus uzdevāt sociālajos tīklos. 

ORTO Klīnikas Daugavpils filiāle jau gadu atvērta Latgales reģiona pacientiem. Filiālē konsultē Rīgas traumatologi, ortopēdi, mugurkaula ķirurgs un internists, kurš specializējas reimatoloģijā. Tāpat pieejami radioloģiski izmeklējumi un fizioterapija. Ārsti nedēļā pieņem ap 300 pacientu. Ik mēnesi vairāki Latgales reģiona iedzīvotāji lemj par nepieciešamās operācijas veikšanu Rīgā – ORTO Klīnikā, lai pēc-operācijas aprūpi, ārsta uzraudzību un rehabilitāciju īstenotu tuvāk mājām – Daugavpils filiālē.Par to, kā pagājis pirmais gads, stāsta Andrejs Finogejevs – traumatologs, ortopēds, kurš ik nedēļu konsultē ORTO Klīnikas Daugavpils filiālē.

ORTO Klīnikas komandai pievienojies Juris Brūklis traumatologs, ortopēds, kurš pēdējos deviņus gadus pieņēmis pacientus un operējis klīnikās Vācijā. Dr. Brūklis kopā ar ģimeni pirms nepilna mēneša atgriezies mājās. Šai izvēlei ārsts gatavojies jau divus gadus, jo dodoties prom, abi ar sievu apņēmušies, ka aizbraukšana būs tikai pieredzes gūšanas posms, pēc kura viņi atgriezīsies.  Uz jautājumu vienam no ORTO Klīnikas līdzīpašniekiem un ārstam Andrejam Peredistijam, kādēļ tieši dr. Brūklis, viņš atbild īsi: “Tādēļ, ka domāšanas, vērtību un pieredzes ziņā viņš ir mūsējais - ORTO Klīnikas ārsts.”No septembra dr. Juris Brūklis gandrīz ik dienu pieņem un operē ORTO Klīnikā. 

Kas īsti ir mežģījums? Kā rīkoties? Kad braukt pie ārsta? Kad, izmeklējot pietiek ar rentgenu, un kad ļoti ieteicams veikt arī magnētiskās rezonanses izmeklējumu? Kāpēc mežģījumi atkārtojas? Vai nav citu risinājumu, kā vien fiksēt nopietni mežģītu locītavu ģipsī? Tiem, kuri kāro kādu noslēpuma atklājumu -  šajā podkāstā arī par to, kāpēc daži cilvēki ir gandrīz neticami lokani, kāds viņu “spējām” sakars ar mežģījumiem un kāda ir šīs lokanības cena.Par to visu runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Šīsnedēļas klausāmgabals/podkāsts veltīts pleca locītavas endoprotezēšanai. Diskutē un sarunājas divi traumatologi, ortopēdi, kolēģi – Aigars Vugulis, kurš specializējies pleca locītavas endoprotezēšanā un Andrejs Peredistijs, kurš veic citas pleca locītavas operācijas, pirms vēl locītava nodilst līdz tādai pakāpei, kad nepieciešams to aizvietot ar mākslīgu.Kas noved pie tāda stāvokļa, kad endoprotezēšana ir vienīgais risinājums? Kādus - it kā nevainīgus  cīpslu plīsumus plecā - neatstāt neārstētus? Kādi ir pleca endoprotēžu veidi? Cik ilgi protēzes kalpo un kā ar tām jūtas cilvēks? Vai taisnība, ka dažus gadus pēc operācijas, pacienti mēdz aizmirst par plecu pilnībā? Kādēļ regulāri neuzraudzīta un savā vaļā atstāta protēze ar laiku var nodarīt ievērojamu kaitējumu locītavai? Saruna ir gana nopietna un pamatīga, bet dinamiska, jo abi ārsti dzīvi sarunājas diskutē un iebilst viens otram. Pēc noklausīšanās būsiet 100% zinošāki pleca locītavas endoprotezēšanas jautājumiem:)

Ja ir vēlme justies kompetentam elkoņa locītavas saslimšanu jautājumos, mūsu jaunais podkāsts ir noklausīšanās vērts. Ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu runājam par raksturīgākajām diagnozēm, simptomiem, kas par tām liecina, izmeklēšanas taktiku un ārstēšanu. Pat, ja maz uztrauc elkoņu problemātika, podkāsta beigās var uzzināt, kādēļ tradicionālā lūzumu "ģipsēšana", vairākās situācijās nav labākā izvēle un kādas ir alternatīvas.Biežākais iemesls, kas izraisa sāpes un iekaisumu elkoņa locītavā, ir neērta, ilgstoša poza vai kustība - arī šķietami tik pasīva, kā kompjūtera peles bīdīšana astoņu stundu darba dienas ilgumā.  Pastāvīgi atkārtota, piespiedu kustība nereti rada pārslodzi. Tieši tā kļūst par iemeslu vairumam diagnožu, par kurām šeit runājam plašāk. Elkoni veidojošos kaulus lauž vai mežģi ievērojami retāk. 

Lai nodarbotos ar dārza darbiem, jābūt labā fiziskā formā, pārliecināti šī podkāsta sarunu biedri – Alla Hohlova fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un Andrejs Peredistijs traumatolgs, ortopēds. Gandrīz jebkurš no dārza darbiem paģēr, ka veiksim to visai neērtā pozā un, lai izdarītu ātrāk  – izturēsim ilgstoši. Vai iespējami citi varianti, jeb mēs tādus vienkārši nemeklējam?Tie, kas mīl savu dārzu, droši vien visi to kādā brīdī mīl vairāk par savu veselību. Varbūt, ja par to runā, aizdomājas un patur prātā, savu dārzu var turpināt ļoti mīlēt un lutināt, tomēr sevi mīlot mazliet vairāk. Vai un kā to realizēt – šajā klausāmgabalā.

Krakšķ mugurkauls, krakšķ pirkstu falangas, krakšķ ceļi, gūža un vēl vis-kas. Kāpēc tas notiek? Kas tieši locītavās risinās? Vai tas ir normāli? Un ja nu krakšķēšanu pavada sāpes? Ko var darīt lietas labā, lai locītavas pārstātu krakšķēt? Par to mēs runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.Atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem esam ietvēruši šajā podkāstā. Paldies par tiem!

Kaula iekšpuse atgādina poraino šokolādi vai Eifeļa tornim līdzīgu konstrukciju, kas veidota no daudzām, mazām detaļām. Kad kaulam mūsu sagādātā slodze "šķiet" par lielu, vai ilgstošu, šīs mazās detaļas ieplīst, rodas iekaisuma process, kas izpaužas nepatīkamās, traucējošās sajūtās. Šīs tad arī ir pirmās stresa lūzuma pazīmes. Neatkarīgi, vai esat ļoti labi trenēts un sportojat daudz, vai vienkārši izgājāt garākā pastaigā, nekā ierasts – stresa lūzums var notikt jebkuram. Savukārt mehānisms, kādēļ tas notiek, nav līdz galam izprasts. Vairums cilvēku, jūtot sāpes un diskomfortu, ļoti saudzīgi izturas pret jūtīgo vietu – tā mikroskopiskie plīsumi kaulā sadzīst paši no sevis. Citiem šī pieredze nav tik veiksmīga – sāpes neatstājas un agri vai vēlu noved ārsta kabinetā. Kā diagnosticē stresa lūzumu? Kā to ārstē? Kuras ķermeņa daļas vairāk pakļautas šāda lūzuma iespējai? Vai stresa lūzums var rezultēties "īstā" kaula lūzumā? Vai ir zināma profilakse? Noskaidrojiet to, kā arī atbildes uz sešu cilvēku iesūtītajiem jautājumiem – jaunajā ORTO Talks podkāsta sērijā.

Traumatologa, ortopēda kabinetā vairākas reizes dienā izskan jautājumi: "Vai man lietot glikozamīnus un hondroitīnus locītavu veselībai? Un D vitamīnu - visai iespējamai profilaksei – lietot?"Ko par šo vielu uzņemšanu no preparātiem un to efektivitāti vēstī pētījumi? Kāds skatījums un ko saviem pacientiem saka Andrejs Peredistijs traumatologs, ortopēds? Un ko par uztura bagātinātājiem, to iekļaušanu “ēdienkartē” domā mūsu viesis – uztura speciālists Jānis Leitis? Par to – kā arī par izpētes sākumstadijā esošo zarnu mikrobiomu un pārdomām par uztura bagātinātāju sastāva atbilstību uz iepakojuma solītajam - šajā podkāsta sērijā.

Šajā sarunā Andrejs Peredistijs ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds stāsta par to, kas provocē pēdas kauliņa augšanu, vai to var apturēt, vai turpmāk jāvalkā vien platas, mīkstas, vismaz izmēru lielākas botas, vai ir jēga operēt un kāpēc ne vienmēr šī ķirurģija vainagojas ar loloto rezultātu.

Jauna ORTO Talks podkāsta sērija – veltīta fizioterapijas un rehabilitācijas iespējām ORTO Klīnikā. Vai fizioterapeits var paglābt no operācijas? Vai un kāpēc jāvingro visu mūžu? Vai sāpes ir vienīgā motivācija sākt rūpēties par sevi? Kas būs, ja pēc traumas, vai operācijas nevingrina dzīstošo locītavu fizioterapeita uzraudzībā, bet ļauj visam ritēt “dabiski”, ticot, ka “pats atjaunosies”? Par to runājam azartiskā ORTO Klīnikas kolēģu kompānijā: Alla Hohlova Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, Andrejs Peredistijs traumatologs, ortopēds un Džoanna Eglīte cilvēks, kurš vaicā:)

Artroskopija ir viena no operēšanas tehnikām traumatoloģijā, ortopēdijā. Lai arī vairāk kā simts gadus sena, tieši pēdējos 30 gados tā ļoti attīstījusies, pateicoties optikas un virknei citu tehnoloģiju progresam. Artroskopiski operējot, audi tiek caurdurti un caur dūrumiem (portāliem) ievadīta gan mazītiņa kamera, gan niecīga izmēra instrumenti uz gariem kātiem. Arī šuves pēc operācijas ir maziņas un atlabšana - vieglāka. Bet vai visu iespējams operēt artroskopiski?Šajā sižetā stāstām par artroskopiskām operācijām un rehabilitāciju pēc tām.

Mūsu draugi, kolēģi - ārsti no Polijas, Igaunijas un Itālijas stāsta par to, kā mainījusies dzīve un mediķu/pacientu ikdiena viņu valstīs. Viņu domas par to, kas mūs sagaida. Noslēgumā Andrejs Peredistijs atbild uz pieciem jautājumiem, kurus šī projekta ietvaros uzdevām ārstiem citās Eiropas valstīs. 

Ārkārtas situācija kļuvusi par realitāti gandrīz visur pasaulē. Bieži cenšamies savu pieredzi salīdzināt ar citu valstu pieredzi, lai saprastu, kā mums pašiem iet. Mums gribējās uzzināt, nevis caur sabiedriskiem mēdijiem pastarpinātu, bet autentisku Eiropas kolēģu vēstīju par to, kā viņi piedzīvo notiekošo savā valstī. Nosūtījām jautājumus, pretī lūdzot video ierakstu ar atbildēm. Salikām tās kopā, un tapusi pirmā šī projekta daļa ar ārstu pieredzi no: Lietuvas, Vācijas, Pēterburgas un Zviedrijas. 

Priekš kam cilvēkam meniski? Varbūt tie rada tikai liekas problēmas un nav vajadzīgi? Kad un kāpēc mums izdodas tos traumēt? Vai plīsis menisks sāp? Vai meniska bojājums vienmēr nozīmē operāciju? Lūk, par visu šo runājam savā otrajā podkāstā, kas ierakstīts klīnikas operāciju zālē neierastā mierā un klusumā – kas tāds iespējams vien ārkārtas situācijas laikā, kad visas medicīniskās darbības valstī ierobežotas. Mēs ļoti gribam zināt, vai šādā podkāsta formātā esam jums noderīgi, tādēļ aicinām uzdot jautājumus un ieteikt sarunu tēmas. Ja vēlaties sazināties, rakstiet e-pastu uz: [email protected]

Pastāstām par to, kā pēc Veselības ministrijas 25.03. rīkojuma  par plānveida medicīniskās aprūpes pārtraukšanu valstī, ORTO Klīnikā sniedzam palīdzību. Runājam par to, cik samērīgi ir šādi ierobežojumi. Par to, kā mēs paši tiekam galā ar ievērojamu psiholoģisku un reālu spriedzi. Kas palīdz mums un, iespējams, var palīdzēt Jums. Uzmanību! – neesam nomācoši nopietni – pa laikam jokojam, smaidām un smejamies. Mēs ticam, ka tas palīdz.