Atsevišķas Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas reizēm raisa daudz diskusiju publiskajā telpā. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.  

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Eiropas Savienības finansējumu ceļu sakārtošanai varēs izmantot arvien mazāk, tādēļ jādomā, kā Latvijai pašai to apmaksāt. Vai autoīpašniekiem jārēķinās ar jauniem maksājumiem, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Kristaps Krištopāns un Saeimas tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Patmalnieks.  

Nākamā gada budžets šobrīd ir viens no apspriestākajiem tematiem, jo tagad Saeimā izšķirsies, kā katra joma nākamgad dzīvos. Arī veselības aprūpe. Tomēr šajā jomā allaž ir arī citas problēmas, tādas kā kadru trūkums, arī pacientu un mediķu savstarpējā komunikācija. Tie ir jautājumi, par ko runājam Krustpunktā. Mūsu studijā Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.  

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Bezdarba līmenis Latvijā krīt, septembrī tas sasniedza tikai 5,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – tā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Krustpunktā runājam par iebraucējiem, kas meklē darbu Latvijā, par to, kur paši varam atrast darbu, par jaunu arodu apgūšanu un darba tirgus perspektīvām. Iizvaicājam Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.    

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir saņēmuši 130 tūkstoši cilvēku, nelielajai Latvijai tas nav maz. Kāda ir mūsu valsts politika, ja runājam par cittautiešu iebraukšanu, uzturēšanās atļauju piešķiršanu un integrāciju? Krustpunktā diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins. Saprotamu iemeslu dēļ Latvijā esam lielu uzmanību pievērsuši nelegālajai migrācijai un centieniem valstī iekļūt, pārvarot austrumu robežu. Bet pēdējā laikā Rīgā noteikti var pamanīt krietni vairāk dažādu tautību cilvēkus, kas acīmredzot šeit uzturas legāli. Vismaz viņi noteikti neslēpjas, ieraugot policiju, nav arī tūristi. Dažādi, protams, var būt iemesli, kāpēc viens vai otrs cilvēks ir Latvijā, bet, redzot diskusijas par to, kas notiek arī citviet Eiropā, neviļus rodas jautājums: kāda ir pašreizējā reālā situācija pie mums, cik tad mēs pievilcīgi kļūstam citu valstu iedzīvotājiem, cik daudz uzturas Latvijā, ko viņi te dara un kādi ir Latvijas politika, ja runājam par šo cilvēku iekļaušanos mūsu sabiedrībā un ikdienā? 

Valdība meklēs iespējas par 5% samazināt valsts pārvaldes tēriņus – to nesen, tiekoties ar darba devējiem, apsolīja premjere Evika Siliņa. Bet kā šī tēriņu mazināšana varētu izpausties un kādās jomās? Pēc statistikas datiem valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto skaits pēdējos gados ir pieaudzis, lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās. Vai valsts sektorā strādājošo skaits būtu mazināms, vai arī ietaupīt var citādi? Krustpunktā analizē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).  

Ko nozīmē strādāt kara apstākļos, kad nezini, vai pēc pāris dienām vēl būs iespēja darīt savu darbu, varbūt tevi arestēs? Krutspunktā Lielā intervija ar Ukrainas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāju Mikolu Černotickiju.

Ko nozīmē strādāt kara apstākļos, kad nezini, vai pēc pāris dienām vēl būs iespēja darīt savu darbu, varbūt tevi arestēs? Krustpunktā Lielā intervija ar Ukrainas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāju Mikolu Černotickiju.  

Vērienīgā operācijā šonedēļ ir aizturēti desmitiem migrantu un arī to pārvadātāju. Izraisījušās diskusijas par to, vai politiķi drīkst paust savas simpātijas palestīniešu upuriem. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.  

Krustpunktā izjautājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un kanāla "360TV ZIŅneši" žurnālists Uldis Āboliņš.  

Ir bijis ne viens vien gadījums, kad valsts pasūtīto būvju celtniecība kavējas un kavējas. Ko darīt valsts līmenī, lai nozīmīgu būvobjektu celtniecību nekavē, neveido nepamatotus sadārdzinājumus vai tos apzināti nebremzē paši būvuzņēmēji? Krustpunktā diskutē Valsts nekustamo īpašumu atīstības pārvaldes projektu daļas vadītājs Kaspars Maračkovskis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, ekonomikas ministra padomniece Katrīna Iļjinska un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.  

Latvijā nav izveidoti skaidri noteikumi ārvalstu kino projektu piesaistīšanai. Šī iemesla dēļ zaudējam naudu, ko varētu iegūt, uzņemot filmas un seriālus. Ekonomikas ministrija nesen Saeimas Tautsaimniecības komisijā apliecināja gatavību izstrādāt jaunu regulējumu, bet gaida politisku lēmumu par ārvalstu filmu programmas budžeta bāzi ilgtermiņā. Ko mūsu ekonomikai un kino industrijai var dot šādi projekti, analizējam Krustpunktā. Diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktors Kārlis Ketners, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Nacionālais kino centra direktore Dita Rietuma un Latvijas filmu servisa producentu asociācijas pārstāvis Jānis Kalējs.  

Nodokļu reforma pēc vairāk nekā divu gadu pūliņiem darba grupās ir pieņēmusi noteiktu apveidu valdībā. Līdz pēdējam ir bijušas smagas diskusijas ar sociālajiem partneriem, bet tagad redzam jau noteiktus procentus, kā mainīsies darbaspēka nodokļi un arī citi nodokļi, kam būs jākompensē tas, ko neiekasēs darbaspēka nodokļos. Vērtējam panākto rezultātu. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas darba devēju konfederācijas vadītāju Kasparu Gorkšu.   

Valsts budžets un nodokļi jau nedēļām ilgi ir viens no apspriestākajiem tematiem arī Krustpunktā, aplūkojos nedēļas aktualitātes. Šonedēļ bija smagas sarunas ar pašvaldībām par to izdevumu kompensēšanu un lai arī līdz šim valdības koalīcijā partijas šķita itin vienotas un saprotošas par taupības pasākumiem, Zaļo un zemnieku savienība šoreiz nepiekāpīgi nostājās pašvaldību pusē un galu galā kompromisi tika atrasti. Par naudas lietām satraukums ir arī privāto muzeju saimniecībā, kur mainīsies finansēšanas kārtība. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.    

Nākamā gada budžets sola ciešāku jostu savilkšanu vai visās nozarēs, bet tam tā nevajadzētu būt drošības jomā, kas noteikta kā prioritāte 2025. gada valsts budžetā. Tas attiecas arī uz iekšējo drosību, bet ko tas nozīmē praktiski? Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Jautājumus par vakcinācijas nepieciešamību dienas kārtībā diemžēl visbiežāk ienes traģiski notikumi. Tagad par to jārunā atkal. Vai atsevišķām slimībām vakcinācija jānosaka kā obligāta, vaicājam ekspertiem raidījumā Krustpunktā. Diskutē Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Mairita Lūse, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Māris Taube un Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Alise Singha. Vai Latvijā vajag ieviest obligātu vakcināciju? Kāda ir pašreizējā kārtība un kāpēc tik daudz bērnu, izrādās, nav vakcinēti? Pēc drāmas, kas izvērsās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vienam puisītim nomirstot, bet viņa māsas izņēma no ģimenes piespiedu kārtā, šis jautājums ir pievērsis ļoti plašu sabiedrības uzmanību. Kādreiz taču, kā norāda klausītāji, Brīvajā mikrofonā, bērnus vakcinēja bez jautājumiem; kāpēc tagad, izrādās, arvien biežāk bērni nav pasargāti un, kā mēs redzam, arī atgriežas jau piemirstas slimības. Kāds tad būtu saprātīgais risinājums, runājot par bērnu vakcinēšanas kārtību?

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā? Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.  

Krustpunktā Lielā intervija: Zvērināts advokāts, biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes" vadītājs un Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis. Mēs noteikti vēl dzirdēsim turpinājumu drāmai, kas pirms nedēļas izvērsās Bērnu slimnīcā, kur no difterijas mira četrus gadus vecs puisītis. Ģimenes bērni nebija vakcinēti. Abas pārējās meitas vecāki no slimnīcas izņēma, tad viņus policija aizturēja, vecāku tiesības atņēma, bērnus piespiedu kārtā atgrieza atpakaļ slimnīcā. Cerams, ka bērnus vecāki varēs atkal atgūt, un meitenes nepaliks tādas dzīvu vecāku bārenes. Bet stāsts ir raisījis ļoti daudz jautājumu par to, ko tad darīt, ko nedrīkst vecāki, kādas ir vispār pacientu tiesības un kā salāgot sabiedrības intereses un indivīda tiesības izlemt pašam. Par to saruna Krustpunktā.

Drāma ģimenē, kur bērni saslima ar difteriju, ir pievērsusi visas Latvijas uzmanību. Bērna nāve, vecāku aizturēšana, citu bērnu izņemšana no ģimenes. Protams, pievērsīsimies arī budžeta problēmām un kompromisu meklējumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē "360TV ZIŅneši" žurnāliste Lauma Niedrīte, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts un politologs Filips Rajevskis.  

Ministra vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, sarunas ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Par dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu runājam jau vairākus gadus, tomēr šo jomu arvien piemeklē kādas problēmas. Ieilgušie elektrovilcienu iepirkumi, neskaidrības par “Rail Baltica” īstenošanu, nenotikusī dzelzceļa tālākā elektrifikācija un nenopirktie bateriju vilcieni – tas liek vaicāt, kāds īsti veidojas šis mugurkauls? Kāda būs pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa satiksme Latvijā nākotnē, Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, AS "Pasažieru vilciens" (VIVI) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands un Saeimas deputāts, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas „Rail Baltica” projekta realizācijas izvērtēšanai priekšsēdētājs Andris Kulbergs.  

Karsto punktu žurnālistika ir īpašs žanrs. Viena lieta ir darba sarežģītība un bīstamība, bet otra – iespēja iegūt savu redzējumu uz lietām, kuras citi vēro pavisam attālināti. Saruna ar žurnālistu, kurš ir bijis klāt ne tikai Ukrainā, kur tagad notiek karš. Viņa pieredze sniedzas jau desmitgažu garumā. Krustpunktā Lielā intervija ar žurnālistu Ati Klimoviču.  

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Krustpunktā saruna par "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Vērienīgie plāni ar Rīgas loku atstāti nezināmai nākotnei un šobrīd projekts visticamāk tiks realizēts pa daļām. Cik ilgi par projekta buksēšanu Rīgas centrā atgādinās stacijas būvlaukums un pusratā pamestais tilts? Izvaicājam uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Ēriku Diļevu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktrors Demidovs un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Visdažādākajās neskaidrībās un nebūšanās šobrīd tiek vainotas komunikācijas problēmas. Kāpēc tā un vai vienmēr veiksmīga komunikācija palīdzēs? Krustpunktā diskutē Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs Ivars Svilāns, rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lāsma Šķestere. Sazināmies ar Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone. Vispirms neveiksmīgā nodokļa reforma. Dienā, kad tika atcelta Finanšu ministrijas izziņotā preses konference, izrādījās, ka sociālie partneri par piedāvājumu ir pamatīgi sašutuši. Valsts prezidents sadusmojies teica, ka šis ir arī komunikācijas cilvēku slikts darbs. Tad pēc pāris dienām sekoja Satiksmes ministrijas atklāsmes par "Rail Baltica" nedienām un to, kā pārdalīt naudu, lai vispār tur kaut ko uzceltu, pēc tam arī par "airBaltic". Tajā brīdī šķita, ka nevienā citā ministrijā nav tik daudz bardaka un nesaprotamā. Bet pēc dažām dienām uzzinājām, ka arī Aizsardzības ministrijā neklājas labāk - tur spekulācijas ap nogāzušos dronu nerimst joprojām. Tik daudz jaunumu, tik daudz nezināmā un pārsteigum.. Un vārdu salikums neveiksmīga komunikācija pēdējā laikā ir locīts tik bieži kā iepriekš nekad. Vai tiešām Latvijā ir tik daudz problēmu tieši ar komunikāciju? Kāda ir situācija, ja runājam par informācijas apriti, par politiķu un amatpersonu sarunāšanos ar sabiedrību? 

Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča. Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

Krievu valoda publiskajā telpā pēc kara sākšanās ir īpaši jutīgs jautājums. Par valodu Krustpunktā Lielā intervija ar dzejnieku, dzejas kritiķi, publicistu, žurnāla "Domuzīme" literatūras nodaļas redaktoru, valodnieku Jāni Vādonu.  

Nokritušais nevis notriektais Krievijas drons, pārmaiņas nodokļu sistēmā, publiskā sarakste starp režisoru Alvi Hermani un Latvijas TV raidījumu "Kultūršoks", arī aizmirsto slimību atgriešanās. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Diskutē ;aikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Tiesniešu darbs, cietumi, soda izciešana, īpašuma kadastrālās vērtības. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģēntūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Linda Spundiņa.  

Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā.  Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs. Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. 

Komunikācijas problēmas – tas ir pārmetums, ko pēdējā laikā ir visbiežāk saņēmuši atsevišķi ministri un visa valdība kopumā. Zem tā slēpjas dažādi nopietni jautājumi – izmaiņas nodokļos, taupības pasākumi, kas notiek ar lidsabiedrību "airBaltic"? Un kā pār spīti Latvijā arī ielaidies bez naidīgiem mērķiem, toties ar sprāgstvielu aprīkots Krievijas drons, bet plašāku informāciju iedzīvotāji par to saņēma tikai aiznākamajā dienā. Cik nopietnas ir problēmas ar valdības spēju nodot sabiedrībai svarīgas ziņas? Kā tā tiek galā ar sasāpējušajām problēmām? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas valdībā ir veiktas nozīmīgas pārmaiņas. Vairāki ministri, tostarp rietumos labi pazīstamais un ieredzētais ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, ir atbrīvoti no amata un viņu vietā iecelti citi. Daži eksministri aizrotēti uz citiem svarīgiem posteņiem, tomēr, ko darīs Kuleba, vēl nav zināms. Ko nozīmē šīs pārmaiņas? Krustpunktā Lielajā intervijā analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska.  

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Valdībai šobrīd nav vieglākās dienas, līdzās neveiksmīgajai nodokļu reformai un gaidāmajiem taupības pasākumiem, problēmas ir ar abiem satiksmes milžiem – vēl neesošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un nacionālo aviosabiedrību "airBaltic". Kā tas ietekmēs valdošo koalīciju un budžeta pieņemšanu Saeimā, Krustpunktā vaicājam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artjoms Ļipins un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Nacionālas aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts par pusmiljardu eiro. Ko tas nozīmē un kāda vispār ir "airBaltic" nākotne? Krustpunktā diskutē "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe, ekonomists Guntars Vītols un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks. Valdība lēmusi, ka ir gatava pārdot savu lidsabiedrības „airBaltic” akciju kontrolpaketi, veicot sarunas ar labi pazīstamu stratēģisko investoru, bet ieguldītie simtiem miljoni valsts budžetā netiks atgūti, to nozīmē pamatkapitāla dramatiska samazināšana. Bet aiz šīs jaunumu gūzmas sadzirdams diezgan pamatīgs stress par to, kas notiek un notiks tālāk. Protams, publiski izskan optimisms, ka nu būs investors, būs akciju tirgus, aviokompānija attīstīsies, bet tajos visos izteikumos šķiet pārāk biežs ir saiklis „ja”. Turklāt ir vēl viens teikums ar ja - ja nu neizdodas. Arī jautājums par ieguldītajiem simtiem miljonu nav tik vienkārši vienā teikumā aizmirstams.

Raidījumā saruna par skaidrās naudas plūsmas uzraudzību, proti, Finanšu ministrijas virzītajiem grozījumiem likumā, kas kredītiestādēm liks ziņots par skaidras naudas darījumiem virs 750 eiro vienā reizē. Kā jau saprotams, atskaites nebūs jāsniedz, piemēram, veikaliem par dārgu sadzīves tehniku, kas veikalā pirkta par skaidru naudu, tomēr par lielām iemaksām un izmaksām bankomātos gan ziņas uz Valsts ieņēmumu dienestu aizies. Vai tas varētu palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku valstī? Krustpunktā analizē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede un biedrības "BASE" jeb "Bizness pret ēnu ekonomiku" valdes loceklis Juris Stinka.  

Kas nosaka algas lielumu dažādos sektoros, cik liela nozīme ir tirgum, cik liela ietekme ir valsts politikai? Par to saruna Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas personālvadības asociācijas valdes priekšsēdētāju Evu Selgu. Pēdējās dienās un nedēļās ir ļoti daudz runāts par algām. Šķiet, arī sakrita kopā vairāki faktori: vispirms izvērsās publiskas diskusijas par jaunā apvienotā sabiedriskā medija valdei solīto, kurai maksās ap 10000 mēnesī. Tajā pašā laikā valdībā sākās diskusijas par to, ko vispār darīt ar strauji augošajām algām valsts sektorā laikā, kad ekonomika ir sabremzējusies. Budžetā trūkst naudas, bet kā arī redzējām, valsts sektorā vidējās algas ir lielākas nekā valstī kopumā. Bet ir skaidrs, ka ne jau visi valsts maizē strādājošie pelna labi, turklāt darba tirgū ir savi principi, kas arī ne uzreiz pakļaujas rīkojumiem. Un vispār liekas interesants jautājums, kā tad veidojas algas vienā vai otrā nozarē strādājošiem, kas nosaka, cik darba devējs ir gatavs maksāt?

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas Delfi žurnālists Raivis Spalvēns, Tvnet group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Krustpunktā izvaicājam izglītības ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhaveckis un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.  

Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Diskusija: Civilā aizsardzība – cik gatavi esam militāra iebrukuma gadījumā? Saruna ar Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītāju Gintu Reinsonu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieku pulkvediu Ivaru Nakurtu un Aizsardzības ministra padomnieku aizsardzības plānošanas un attīstības jautājumos Jevgēņiju Rjaščenko-Šaraku.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Dr. Hist. Gints Apals.  

Nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Daini Īvānu, Veltu Puriņu un Jāni Šipkēvicu (sen.).  

Krustpunktā VIP intervija – VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Dienas Bizness" žurnālistu Jāni Goldbergu un laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnālisti Inesi Helmani.  

Kas notiek elektrības tirgū? Kāpēc šovasar elektrība kļūst dārgāka un kādas ir perspektīvas? Kā līdzsvarot izmaksu sadali, iesaistīt visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus un veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību, lai saglabātu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju? Kā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas ietekmētu atjaunīgās enerģijas investīciju vidi? Par šiem jautājumiem runājam Krustpunktā, kad studijā ir Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Kaspars Melnis, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis Renārs Urbanovičs , "Utilitas Wind" valdes loceklis un Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš.  

Izmaiņas nodokļu politikā būs, sola politiķi. Jautājums tikai, kādas, kad un kā panākt, lai nabagi nekļūtu vēl nabagāki, nemaksātāji nevarētu atļauties nemaksāt un budžetā būtu vairāk naudas. Kādas izmaiņas nodokļu politikā tiek plānotas?  To Krustpunktā pārrunājam ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jāni Lielpēteri, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru, Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas locekli un partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu un akciju sabiedrības "Citadele banka" ekonomistu, Fiskālās disciplīnas padomes locekli Mārtiņu Āboliņu.    

Krustpunktā Lielā intervija: Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Lūgts skaidrot šobrīd Krievijā, Kurskas teritorijā notiekošo Ukrainas spēku operāciju, Kuzmins atzīmē ukraiņu spēku uzbrukuma pārsteiguma elementu. Taču pētnieka ieskatā jautājums ir par to, vai šī operācija ietekmēs kara stratēģisko gaitu.   

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Delfi redaktors Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle.   

Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā būtu jāiesauc abu dzimumu pārstāvji – gan vīrieši, gan sievietes, intervijā raidījumā Krustpunktā pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš aicināja politiķus izvērtēt šo ideju. Politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par šo ierosinājumu. Viedokļus uzklausām arī Krustpunktā. Diskutē četru Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ekspremjers Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš (Jaunā Vienotība).  

Kādēļ personām, kas apsūdzētas par pretvalstisku rīcību, izdodas aizbēgt un izvairīties no soda? Krustpunktā diskutē Saeimas Juridiskā komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāte Agnese Krasta, Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Ģererālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Salvis Skaistais. Sergejs Vasiļjevs, Aijo Beness, Ruslans Pankratovs, Marina Kornatovska, Viktorija Matule, Olga Čerņavska, Andrejs Mamikins, Romans Samuļs, Inga Tuhbatova, Staņislavs Bukains. Viena no šīm personām ir bijusi apsūdzēta par spiegošanu Krievijas labā, citi - par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu. Vēl kādam no minētajām personām apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos. Bijušais žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, piemēram, apsūdzēts par agresorvalsts veikto kara noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu.  Neviena no šīm personām vairs nav Latvijā, viņi ir aizmukuši no Latvijas tiesas, no Latvijas prokuratūras un mūsu drošības dienestiem. Šobrīd viņi visi ir Krievijā un Baltkrievijā un ar dubultu sparu propagandas kanālos nicina Latviju, izplata viltus ziņas, turpina veikt savus naida noziegumus.  Kādēļ viņiem un vēl veselai virknei cilvēku ir izdevies aizmukt no stāšanās Latvijas tiesas priekšā? Par to diskusiju šodien raidījumā Krustpunktā.

Kādus secinājumus vara izdarīt pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm un kādai jābūt sporta politikai Latvijā? Krustpunktā Lielajā intervija izvaicājam Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. Parīzes olimpiskās spēles aizvadītas, Francijas galvaspilsētai patiesi izdevās radīt sporta svētku sajūtu - daudziem tās paliks atmiņā ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju un, protams, pašu galveno - olimpiešu startiem. Arī mēs turējām īkšķus par savējiem, priecājāmies par uzvarām un raizējāmies par zaudējumiem. Mums ir virkne sportistu, ar kuriem varam īpaši lepoties, redzot viņu neatlaidību blakus pasaules spēcīgākajiem sporta līderiem. Mūsējie Parīzē parādīja izcilu cīņassparu, bet tas nebija pietiekams, lai tiktu pie paša gaidītākā - medaļām. Kā vērtēt mūsu olimpiešu sniegumu, kā atrast un atbalstīt mūsu izcilības sportā, domājot arī par nākamajiem lielajiem startiem, un kā rūpēties par tautas sportu, jo ne jau visiem ir jābūt olimpiešiem? Šie ir jautājumi, uz kuriem tagad atbildes ir jārod jaunajiem Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoram Aleksandram Samoilovam. Viņš pats ir trīs reizes pārstāvējis Latviju olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā, izcīnītas godalgotas vietas Eiropas čempionātos un pasaules kausos. Sportists jau mēnesi ir arī atbildīgas ministrijas ierēdnis.

Latvijai olimpiskās spēles Parīzē nebija tik veiksmīgas kā gribētos. Ukrainas bruņoto spēku vienības ir iegājušas Krievijas teritorijā un pārņēmušas kontroli par virkni apdzīvotu vietu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes vērtē TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Latvijas īstenotā ārpolitika un aktualitātes pasaulē. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Millers.  

Ungārija bez padziļinātām drošības pārbaudēm tagad ļauj iebraukt darba spēkam no Krievijas un Baltkrievijas. Šis lēmums ir satraucis daudzas citas Šengenas zonas valstis. Kādas ir iespējas ietekmēt Ungārijas politiku? Krustpunktā diskutē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns/ Sazināmies ar Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas (SEDE) koordinatoru no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Reini Pozņaku un Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli.  

Atgriežamies pie diskusijas par uzņēmumu Tet un LMT nākotni. Ir atkal aktualizēts jautājums, kam jānotiek ar abiem lielajiem uzņēmumiem, cik lielā mērā tos jāsapludina vai varbūt jāpārdod. Par iespējamiem scenārijiem runājam Krustpunktā. Diskutē ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas prezidents Normunds Bergs un Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.  

Viņš ir tikai skolnieks, bet jau pāris gadus strādā TV3 kā laika ziņu vēstītājs. Pagājušajā vētrā viņš nenogurstoši ziņoja par notiekošo sociālajos tīklos. Krustpunktā Lielajā intervijā iepazīstamies tuvāk ar Latvijā jaunāko laika ziņu moderatoru Martinu Bergšteinu. Nez, vai Latvijā ir vēl kāds viņa vienaudzis, kas jau vairāku gadu garumā ir tik aktīvi redzams un dzirdams arī publiskajā telpā. Latvijas Radio arī bijušas ar viņu sarunas, lai gan biežāk viņu var sastapt TV3 un, protams, interneta vidē, - sociālajos tīklos. Daudz ar viņu ir runāts kopš tā laika, kad viņam bija 14 gadu, kad viņš pievienojās TV3 komandai. Tagad Martinam Bergšteinam ir jau 17 gadu. Pēdējā vētrā Mārtins negulēja un visiem interesentiem bija sagādājis tiešraides kanālu youtube tīklā, kur arī nenogurstoši informēja par vētras attīstību un tālākajām prognozēm. Savukārt viņa izveidotajā Telegram kanālā ļaudis dalījās ar saviem novērojumiem. Protams, Mārtins ir Instagram, Facebook, tviterī, viņam ir arī pašam sava mājaslapa. Viņu dēvē par jaunāko metereologu Latvijā, bet pats viņš atzīst, ka ir pagaidām jaunākais laika ziņu moderators Latvijā.

Vētra un tās sekas - kā tiekam ar tām galā, vai pēc šīs vētras sekos arī apdrošinātāju darba izvērtējums? Runāsim par par olimpiskajām spēlēm un "cepienu" ap atklāšanas ceremoniju. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti. Studijā žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs.    

Kopš kara pilna mēroga kara sākuma Ukrainā drošības jautājumi Latvijā galvenā prioritāte. Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone.  

Pie vētrām nāksies pierast, un ne tikai vētrām, arī pie karstuma viļņiem, lietavām un, iespējams, lielāka sala. Klimata pārmaiņas notiek, un tas nozīmē arvien ekstremālākus dabas apstākļus. Tas nozīmē, ka turpmāk būs citādi, nekā bijām pieraduši līdz šim. Daudzās valstīs un metropoles ir izveidotas īpašas nodaļas un vienības, kuru uzdevums ir sagatavoties šīm pārmaiņām, tās gatavo priekšlikumus ministrijām un pilsētu struktūrā, ko darīt, lai sadzīvot ar dabas radītajiem izaicinājumiem nākotnē. Kāda ir situācija Latvijā šajā ziņā, kā pilsētu iedzīvotāji grasās pielāgoties šim izaicinājumam?  Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, pilsētplānotājs,  SIA "Grupa93" vadītājs Neils Balgalis un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.  

Kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. Kāpēc vieniem pacientiem valsts kompensē zāļu izmaksas, bet citiem atsaka? Vai spējam ikvienam slimniekam neatkarīgi no diagnozes, nodrošināt vienādu pieejamību ārstu izrakstītām zālēm? Vai un kā iespējams panākt personalizētu pacientu ārtēšanu? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Kompensējamo zāļu pieejamība pacientiem. Kāpēc vieniem pacientiem valsts kompensē zāļu izmaksas, bet citiem atsaka? Vai spējam ikvienam slimniekam neatkarīgi no diagnozes, nodrošināt vienādu pieejamību ārstu izrakstītām zālēm? Vai un kā iespējams panākt personalizētu pacientu ārtēšanu? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.  

Pasaules politikā šonedēļ dominē Savienotās Valstis un prezidenta Džo Baidena paša vilcināts, bet daudzu gaidīts lēmums vecumdienās vairs neuzņemties vēl uz četriem gadiem vadīt pasaules ietekmīgāko valsti. Latvijā šī nedēļa prokrievisko aktīvistu zīmē – kratīšana pie Latvijas valstiskuma spītīgākās nelabvēles Tatjanas Ždanokas; cits Ždanokas domubiedrs Staņislavs Bukains pāri Zilupei aizbēg uz Krieviju un vēl nozog bērnu. Nedēļa arī kriminālā zīmē, jo policija ziņo, ka aizturējusi piecu personu grupu, kas plānoja augsta līmeņa policista slepkavību. Un uzmanības lokā arī nākamā gada budžets – finanšu ministrs Arvils Ašeradens saka skaidri: nākamgad nauda visiem nepietiks, valsts aizsardzība ir galvenā prioritāte. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "Kultūršoks" vadītāja Zane Brikmane un 360TV ZIŅneši kultūras žurnāliste un raidījuma vadītāja Ieva Čakste. Stājoties amatā, kultūras ministre teica, ka viņas pirmie darbi būs lietas, kas ir nedaudz iekavējušās: Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, Rīgas filharmonijas projektēšana, Okupācijas muzeja ekspozīcijas turpinājums Stūra mājā, kultūras darbinieku sociālā aizsardzība, latviešu valodas stiprināšana. Un, protams, arī nākamā gada budžets ir pieskaitāms šim sarakstam. Par šiem jautājumiem izjautājam Agnesi Lāci.

Turpinās reģionālo mediju slēgšana. No jūlija vairs neiznāk reģionālais laikraksts „Ludzas Zeme”, bet pērn darbu pārtrauca Dobeles novada laikraksts. Kāda būs drukātās preses nākotne Latvijā? Krustpunktā diskutē Mediju attīstības un petniecības centra valdes loceklis Ingemārs Vekteris un kultūras ministres  ārštata padomnieks mediju jautājumos Kārlis Dagilis. Viedokli izsaka laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece, laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude un izdevniecības SIA "Žurnāls "Santa"" īpašniece un galvenā redaktore Santa Anča. Strauji mainās paradumi, kur un kā mēs iegūstam informāciju. Digitālie mediji un sociālie tīkli pārņēmuši informatīvo telpu. Gadiem ierastais daudzu cilvēku paradums - par svarīgāko vispirms uzzināt no avīzēm - nu ir gandrīz zudis. Jāatzīst, arī televīzijas un radio kanālu auditorijas vairs nav ne tuvu tik lielas, kā tas bija vēl pirms gadiem pieciem, desmit. Pasaule mainās, iespējas, kā mēs varam uzzināt jaunumus, palielinās.  Mēneša sākumā pēdējo lapaspusi aizvēra laikraksts „Ludzas Zeme”. Laikrakstam bija pāris tūkstoši abonementu. Latvijas mērogam tas varbūt arī nav liels skaits, bet tie ir cilvēki, kuri pierobežā lasa informāciju latviešu valodā, un tā nebija Kremļa propagandas piesārņota. „Ludzas Zeme” pārstāja iznākt, jo vairs nesaņēma gaidīto valsts atbalstu. Virkne drukāto izdevumu Latvijā turpina eksistēt, vien pateicoties valsts vai pašvaldības naudai.  Vai un kādēļ mums ir svarīga drukātā prese īpaši reģionos? Vai pēc gadiem pieciem laukos vēl kāds lasīs avīzes un kā valstij atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos? Kādēļ svarīgi, lai labi žurnālisti ir ne vien Rīgā, bet arī Daugavpilī un Liepājā, Tukumā un Kuldīgā, un arī Ludzā? 

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar OPEN Radošo centru aicina atbildīgās institūcijas dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Speciālistu domas par šo ieceri dalās. Krustpunktā diskutē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, Saeimas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība), narkoloģe Ilze Maksima un Latvijas Ārstu biedrības pārstāve - ģimenes ārste Arta Deniņa. Izsaukumu skaits pie bērniem un jauniešiem pēc narkotiku pārdozēšanas ir būtiski audzis - šogad Neatliekamās palīdzības dienests katru dienu dodas pie vismaz pieciem bērniem līdz 18 gadu vecumam narkotiku dēļ. Viņu stāvoklis daudzos gadījumos ir ļoti smags, un jaunākajiem pacientiem ir vien 12 gadi. Dienesta vadītāja intervijā Latvijas TV prognozēja, ka šis būs rekordgads šādu izsaukumu ziņā.  Vairākas organizācijas aicinājušas mainīt likumus, un turpmāk par narkotiku lietošanu nepilngadīgos krimināli nesodīt. Tas palīdzētu atkarīgajām personām drošāk stāstīt par savām problēmām un ļautu nebaidīties no palīdzības lūgšanas kritiskās situācijās. Pozitīvs vērtējums par šo ieceri izskanējis no prezidenta, premjers, arī no veselības ministra, taču no speciālistiem var sadzirdēt arī aicinājumu šādu soli ļoti rūpīgi vēl izvērtēt. Tiek arī uzsvērts - šī noteikti nebūtu narkotiku lietošanas legalizācija Latvijā. Jautājums Saeimā varētu nonākt rudenī, bet mēs par to diskutējam Krustpunktā.

Darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Iepriekšējā sasaukuma deputāts Andris Ameriks pirms vēlēšanām paziņoja, ka politiku pamet. Viņš ir bijis divreiz ievēlēts Saeimā un piecas reizes Rīgas domē, arī vadījis partiju. Tagad gribot uz politiku paskatīties no malas. To arī darīsim Krustpunktā intervija ar Andri Ameriku.  

Krustpunktā piektdienās atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Latvijā nedēļa aizritējusi visnotaļ mierīgi, tomēr lietu, ko apspriest ir gana. Drīz pēc tam, kad atsevišķi mediķi kopā ar centru „OPEN”, kas palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, izteica aicinājumu nepiemērot kriminālatbildību jauniešiem, kuri lietojuši narkotikas, atbalstu šai idejai izteica arī premjere un Valsts prezidents. Arī iekšlietu ministrs nav pret, bet veselības aprūpes speciālistu vidū vienprātības tomēr nav. Tikmēr „Jaunā Vienotība” var uzelpot, jo KNAB nekonstatēja ne aplokšņu algu maksāšanu partijā, ne nelikumības ar vēlēšanu sistēmu izmantošanu. Tomēr joprojām nevar uzelpot tie, kuri strādājuši ar „Rail Baltica”, jo vainīgo meklēšana projekta neveiksmēs turpinās un pagaidām „kritusi tikai viena galva”. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Arī valsts iekšējā drošība ir noteikta par nākamā gada budžeta prioritāti. Bet tā kā šajā jomā problēmas krājušās gadiem, arī to risināšana nav viegla un lēta. Par policijas un citu iekšlietu struktūru darbu raidījumā Krustpunktā iztaujājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Privāto avioreisu izmantošana valdībā bija iemesls, kādēļ amatu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Tomēr ne tikai šis skandāls, bet arī "Rail Baltica" projekta ieviešanas izmeklēšana liek domāt par to, vai atbildības sadalījums starp ierēdņiem un politiķiem ir gana skaidrs un vai ierēdņus nevar padarīt par grēkāžiem politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projektu vadītājs Andris Kulbergs.  

Dānijas valdības lēmums noteikt gāzu emisiju nodokli par mājlopiem licis saausīties lauksaimniekiem arī citur Eiropā. Dānija, kura jau tā izceļas ar saviem zaļajiem risinājumiem, ir pirmā valsts pasaulē, kas izšķiras par šādu soli – tāds nodoklis paredzēts no 2030.gada. Tikmēr Eiropas Savienība ir pirmā ekonomiskā kopiena pasaulē, kura cenšas ar dažādiem pasākumiem kļūt klimatneitrāla līdz 2050.gadam. Latvijas valdība pirms nedēļas iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināja mūsu Klimata un enerģētikas plānu, kur ir konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādos sektoros Latvijā. Ko par to visu domā mūsu lauksaimnieki, kas mums pašiem ir darāms un ko Latvijas lauksaimniekiem vispār nozīmē jau esošais „zaļais kurss”, analizējam Krustpunktā. Diskutē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.    

No 1. augusta sabiedriskajiem medijiem būs jauns ombuds, šajā amatā ievēlēts komunikācijas eksperts, filozofijas doktors Edmunds Apsalons. Ombuds ir tas, kurš pārrauga sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, kā arī – un ar to ombuda vārds tiek piesaukts visbiežāk – atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu.  Krustpunktā Lielā intervija ar jaunievēlēto sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu.  

Valdība šonedēļ lēma pazemināt amatā Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citkovski. Noslēgusies NATO 75.gadskārtas sanāksme Vašingtonā, kuru "atklāja" Krievija, veicot uzlidojumus Kijivai. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā izvaicājam ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju izstrādājusi priekšlikumu, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Darba devēji uzskata, ka maksā pārāk daudz. Arodbiedrības tam kategoriski iebilst. Vai ir iespējams kompromiss? Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.  

Izglītības un zinātnes ministrija nav pienācīgi strādājusi, lai skolās būtu pietiekams skaits jauno pedagogu. Tā savā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Turklāt gan ministrija, gan pašvaldības, gan skolu direktori nav parūpējušies par to, lai jaunie skolotāji, kas uzsākuši darbu skolā, būtu ar to apmierināti. Vai skolotāju skaits būtu pietiekams, ja jaunos pedagogus izdotos noturēt skolā? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesinālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere, Latvijas Universitātes Studiju inovācijas nodaļas vadītāja Mārīte Seile, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne un Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska.  

"Tas, kas pēdējā laikā notiek ar vienu no mūsu farmācijas flagmaņiem "Olainfarm", ir bēdu stāsts," tā pirms kādiem trīs gadiem sacīja toreizējais a/s "Repharm" neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis, kuru tajā brīdī uzrunāja kļūt par "Olainfarm" padomes locekli. Šobrīd Juris Bundulis jau gandrīz divus gadus ir šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet pats farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs "Olainfarm" pirms dažām nedēļām paziņoja par zīmola maiņu. Tagad "Olainfarm" dēvē par "Olpha". Vai nosaukuma maiņa ir saistīta ar bēdu stāstiem, kas pavada uzņēmumu? Par medikamentu pieejamību un zāļu tirgus attīstību saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar AS "Olpha" valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli.  

Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo? Krustpunktā tiešraidē no sarunu festivālā "Lampa" diskutē portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs un sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docent Artūrs Pokšāns.

Lielais letālo autoavāriju skaits atkal licis domāt par risinājumiem, lai labotu situāciju. Satiksmes ministrija plāno gan paplašināt kontroli uz ceļiem, gan rosina sodīt arī pa mazākiem pārkāpumiem. Tomēr satiksmes lauciņā ir arī citas problēmas, jo "Rail Balica" finansējums joprojām sagādā lielas galvassāpes valdībai.  Par šie jautājumiem Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no tiem, kas pieminēts Finanšu ministrijas sagatavotajā valsts nodokļu politikas izvērtējumā, un tas arī nereti tiek minēts, kā iespējamais papildus naudas avots. Jau pārskatot kadastrālās vērtības, bija skaidrs, ka ar jaunajām vērtībām daudzviet sagaidāms pamatīgs nekustamā īpašuma nodokļa lēciens, tādēļ tika lemts pagaidām jaunās vērtības NĪN aprēķināšanā neizmantot. Tomēr par jaunu nekustamā īpašuma nodokļu politiku tiek domāts. Kādai tai jābūt ilgtermiņā? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) un Latvijas Pašvaldības savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.  

Mediķi ir satraukti par narkotiku lietošanu jauniešu vidū, vairākiem bijusi nepieciešana arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palīdzība. Pēdējā laikā tiek ziņots arī pa jaunu narkotisko vielu maisījumu, kas ir bīstams dzīvībai. Problēma, protams, ir ne tikai medicīniska, jo šie jaunieši narkotikas kaut kur dabū un galu galā, viņi acīmredzami atrodas vidē, kur narkotiku lietošana var notikt. Ko darīt: vai un kā šo problēmu var ierobežot? Krustpunktā diskutē Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrs narkologs Ļevs Poluņins, biedrības "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš.  

Latvijā autoavārijās bojā gājušo skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Eiropā vidēji gadā avārijās mirst 46 cilvēki, Latvija gada griezumā šo skaitli ir krietni pārsniegusi – kopš pērnā gada jūnija beigām esam zaudējuši 69 cilvēkus no miljona. Tradicionāli tajā tiek vainota ceļu infrastruktūra, bet cik liels nopelns ir autovadītāju kultūrai – par to saruna Krustpunktā Latvijas Universitātes profesoru, doktora studiju programmas „Psiholoģija” direktoru Ivaru Austeru, kurš jau ilgākā laika posmā pēta satiksmes kultūru Latvijā.  

Aktuālos šīs nedēļas notikumus analizējam kopā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektoru, pētnieku Mārtiņu Pričinu, žurnāla "SestDiena" galveno redaktori Laumu Spridzāni un aģentūras LETA žurnālisti Anastasiju Tetarenko-Supi.  

Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai labāk būtu nogaidīt? Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņu izvaicājam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un portāla TVNET žurnālisti Lauru Ozoliņu.  

Vai būtu jāreorganizē Latviešu valodas aģentūra? Par šo jautājumu Krustpunktā diskutējam kopā ar Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas Valsts sekretāres p. i. Ilzi Salenieci, IZM parlamentāro sekretāri Silviju Reinbergu, Saeimas izglītības kultūras un zinātnes komisijas deputātu Česlavu Batņu, kā arī Latvijas Universitātes profesoru Valdi Segliņu.  

Kāpēc Latvijā neizdodas iedzīvināt Lauksaimniecības risku fondu, no kura maksātu zemniekiem, kad kāda dabas kataklizma izdara skādi ražai. Kas ir jādara, lai tuvāka gada laikā šādu fondu izveidotu? Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Armands Krauze, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.    

Pirmdien amatu pameta kultūras ministre Agnese Logina, nu jau mums ir cita ministre – Agnese Lāce. Rīgā uzmanības starmešos nonācis Grīziņkalns. Iedzīvotāju biedrība pat vērsusies tiesā pret Rīgas domi. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, Latvijas TV žurnāliste Odeta Kronberga un portāla "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Vairākas Rīgas apkaimes ir pievērsušas ne tikai rīdzinieku uzmanību. Andrejsalas nākotne, Lucavsala, Grīziņkalns, ir arī citas problemas galvaspilsētā. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans. Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Finanšu ministrijā jau labu laiku strādā pie iespējama nodokļu izmaiņu izvērtējuma, tomēr tagad tā arī nav skaidrs, vai un kādi nodokļi vispār tiks mainīti. Bet kas būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikai? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Universitātes profesors Ekonomikas nodaļas vadītājs Jānis Priede. Finanšu ministrijā gandrīz divus gadus strādāja darba grupa nodokļu politikas izmaiņām nākamajiem četriem gadiem, kur kopā ar sociālajiem partneriem vērtēja, ko šajā jomā nepieciešams mainīt. Ir bijuši izstrādāti vairāk nekā desmit varianti, tomēr tagad nav skaidrs, vai un kas vispār tiks mainīts. No darba devēju puses ir izskanējis, ka darba grupas darbība ir apturēta, Finanšu ministrijā tik krasi neizsakās, bet jebkurā gadījumā īstas skaidrības nav. Vērtējam, vai ir īstais brīdis domāt par kādām izmaiņām un kurā virzienā jāskaitās.    

Sievietes Latvijā vidēji pelna par 17 procentiem mazāk nekā vīrieši, un tas ir daudz sliktāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šis temats mēdz raisīt daudz emociju, izskan racionāli argumenti, gan arī jūtami aizspriedumi. Cik objektīvi tiek novērtēta atalgojuma vienlīdzība dzimumu kontekstā? Tas ir viens no sarunas tematiem Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas analīzes daļas vadītāju Kristu Kalnbērziņu.  

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Valsts kontrole 12. jūnijā nāca klajā ar situācijas izpētes rezultātiem par "Rail Baltica" projektu. Problēmas ar sadārdzinājumu un neskaidriem finansējuma avotiem ir visām trim Baltijas valstīm, arī Latvijai. Tas ir viens no tematiem, par ko runājam raidījumā. Pievēršamamies arī iecerei pārskatīt nodokļu sistēmu: kādi ir iespējamie piedāvājumi un kāda ir situācija budžetā? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu. Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.

Latvijas Jauno ārstu asociācija ir cēlusi trauksmi par krievu valodā nerunājošo jauno mediķu diskrimināciju gan studiju laikā, gan pēc tam, nonākot darba tirgū. Cik plaši izplatīta ir šī problēma un kādi ir risinājumi, gan runājot par komunikāciju mediķu starpā, gan ar pacientu, kurš nevēlas vai nespēj sazināties valsts valodā? Par valsts politiku un iespējamiem risinājumiem Krustpunktā diskutē Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Alise Singha, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Mairita Lūse un Latvijas Pacientu organizāciju tīkla pārstāve Baiba Ziemele.  

Vēlētāji savu vārdu ir teikuši. Latvija ir deleģējusi savus deviņus deputātus darbam Briselē, pārējās valstis - savus. Interesanta ir gan mūsu pašu izvēle, gan tas, ko ir darījuši vēlētāji arī citviet Eiropā. Redzam, ka ne vienā vien valstī pēc rezultātu paziņošana nes līdzi arī tādus pamatīgus iekšējos satricinājumus. Francijā ir atlaists parlaments, šūmēšanās notiek vēl kādās valstīs. Un jautājums - kā ir Latvijā, kādus secinājumus mēs varam izdarīt kopumā, uzzinot vēlētāju gribu? Kāpēc tā izvēle tāda un ko varam sagaidīt no jaunā Eiropas Parlamenta? Krustpuktā izvērtējam vēlēšanu rezultātus. Diskutē politologs Andis Kudors, "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.  

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu rezultātus analizē Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa. Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) Rihards Kols (Nacionālā apvienība) Nils Ušakovs ("Saskaņa") Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts") Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") Šīm vēlēšanām no Latvijas kandidātu sarakstus pieteica 16 politiskie spēki.  Latvijā vēlēšanas notika 8. jūnijā, un tajās nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. un 2014. gadā, kad piedalījās attiecīgi 33,5% un 30,1% balsstiesīgo. 

Krustpunktā speciālizlaidums. Turpinās balsu skaitīšana Eiropas Parlamenta vēlešanās. Ir zināmi neoficiālie dati. Oficiāli  vēlēšanu rezultātus Latvijā paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visās ES dalībvalstīs – pusnaktī, naktī uz pirmdienu, 10. jūniju. Kāda bijusi vēlētāju izvēlē un kādi tuvākie darbi gaida jaunievēlētos deputātus, analizē žurnāla "Ir" žurnālists Pauls Raudseps un politologs Juris Rozenvalds. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem. Uzklausām Arvilu Ašeradenu no "Jaunās Vienotības", Robertu Zīli no Nacionālās apvienības, Nilu Ušakovu no "Saskaņas", Tāli Linkaitu no Jaunās Konservatīvās partijas. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA). Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA - ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem "Latvijas attīstībai" (LA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta. Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies arī partijai "Progresīvie". Ar vēlētāju aktivitāti Latvijas novados var iepazīties šeit.  

Latvijā noslēgusies balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sākusies balsu skaitīšana. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka tās noritējušas bez starpgadījumiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā oficiāli paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visās ES dalībvalstīs – pusnaktī, naktī uz pirmdienu, 10. jūniju. Kāda bijusi vēlētāju aktivitāte un cik uzrunājošas bijušas partiju kampaņas, analizē Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un socioloģe, pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore, Latvijas Universitātes doktorante Ieva Strode. Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentiem Latvijas novados Ingu Ozolu Kurzemē, Renāti Lazdiņu Latgalē un Guntu Matisoni Vidzemē un laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonnu Plaudi. Brīvajā mikrofonā uzklausām klausītāju domas.

Šīs nedēļas centrālais notikums, neapšaubāmi, ir Eiropas Parlamenta velēšanas. Kopā ar žurnālistiem Krustpunktā pārrunājam, kāda šī vēlēšanu kampaņa ir bijusi, kādus akcentus partijas ir likušas un ko varam sagaidīt pēc vēlēšanām. Analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Gaidot Eiropas parlamenta vēlēšanas, kopā ar ekspertiem spriežam par aktuālajiem jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam sasaukumam. Drošība un migrācijas politika būs diskusijas temats raidījumā Krustpunktā. Analizē Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Nelegālā migrācija ir un paliek viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Kad mēs pirms pieciem gadiem vēlējām Eiropas Parlamenta līdzšinējo sastāvu, tad migrācija arī bija viens no centrālajiem diskusiju tematiem. Dienvideiropa pirms tam bija piedzīvojusi masīvu migrantu pieplūdumu. Tādēļ radusies krīze arī provocēja lielus izaicinājumus, pat šķelšanos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Problēma jau šo gadu laikā nekur nav pazudusi, drīzāk ir kļuvusi sarežģītāka, jo tas ir kļuvis arī par tādu kā ieroci Krievijas un Baltkrievijas politikā. Baltijas valstis un Polija izvēlējusies krietni striktāku ceļu, sargājot robežu, un tas arī mums ir palīdzējis izvairīties no lielākām problēmām. Kas notiks tālāk? Kāda varētu būt Eiropas politika nākamajos gados pēc šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

Pēc nedēļas jau būs zināms, kuri deputāti darbosies nākamajā Eiropas Parlamentā sasaukumā. Bet, kādi būs jaunā sasaukuma galvenie uzdevumi un izšķiršanās enerģētikas jomā – par to diskutējam raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš, Klimata un enerģijas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks. Eiropas Parlamenta vēlēšanu nedēļā Krustpunktā pievēršamies vairākām jomām, kas šobrīd ir ļoti būtiskas Eiropai. Protams, tā ir drošība, tie ir migrācijas jautājumi un Eiropas Savienības ārpolitika – par to būs runa rīt un parīt, bet šodien mūsu uzmanības lokā ir enerģētika, kas šai jomā būs jādara Eiroparlamentā – gan domājot par energoneatkarību, kas jo svarīgāka Krievijas agresijas dēļ, gan Zaļā kursa kontekstā.

Noslēdzam raidījumu ciklu, kurā piedāvājam izvaicāt Eiropas Parlamenta kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības" (saraksts nr. 15). Tā kā partijas "Stabilitātei!" (saraksts nr. 16) pārstāvji atteicās piedalīties, otrajā daļā politologu diskusija par partiju piedāvājumu kopumā. Piedalās Vidzemes augstskolas asociētais profesors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.    

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Jau nākamas nedēļas nogalē vēlēsim jauno Eiropas Parlamenta sastāvu. Runājam par gatavību tām organizatoriskā nozīmē, tajā skaitā par vēlēšanu drošumu, iespējamām problēmām un visiem citiem jautājumiem, kas ir Centrālās Vēlēšanu komisijas pārziņā, jo Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un "Vēstnesis.lv" žurnāliste Inese Helmane.    

Diskutējot par valodas lietošanu politiskajās debatēs, daudz ir pieminēta mediju redakcionālā neatkarība. Ko tā nozīmē, kādus riskus rada politiķu iejaukšanās un kādu atbildību un pienākumus tā uzliek medijiem? Krustpunktā diskutē sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalna, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle Inga Šņore,  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, filozofijas doktors Māris Kūlis. Kad sākotnēji internetā, pēc tam jau arī bija plašāks sociālā protesta vilnis pret ieceri portālā LSM.lv rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī mediju pārstāvji kārtējo reizi pieminēja redakcionālo neatkarību, runājot, ka arī tā ir apdraudēta. Patiesībā jau runas publiskajā telpā par šo parādās ne reizi vien. Bet kopš migrācijas krīzes pirms vairākiem gadiem, tad sekoja pandēmija, un arī kara iespaidā vismaz šeit, radio, es itin bieži dzirdu cilvēkus jautājam, kas tad izlemj, kāpēc izlemj, ko viņi dzird, ko redz vai lasa populārajos plašsaziņas līdzekļos? Mediji skaidro, ka tā ir viņu izvēle, ko raidīt, tie, kas nepiekrīt, saka, ka tā izvēle ir nepareiza, vai kādi citi iemesli. Protams, paralēli arī politiķi, kuriem arī bieži nepatīk tas, ko viņi dzird un redz. Rezultātā aug spriedze. Par privātajiem medijiem tā ņemšanās ir mazāka, jo tur visi apzinās, ka tā ir īpašnieku izvēle. Bet sabiedriskie medij. Kas nosaka, kam ir jābūt sabiedrisko mediju saturā? Kāpēc redakcionālā izvēle tiek pieminēta un dēvēta pat tik būtisku? Vai tas tā patiešām ir? Mēs pievēršamies žurnālistikai raidījumā Krustpunktā.

Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētām, kas piedalās īpašā misijā par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2030.gadam. Pilsētas ir lielākās CO2 emisiju ražotājas, tādēļ mērķis par klimatneitrālu galvaspilsētu izklausās vairāk nekā ambiciozs. Vai šis mērķis ir reāls? Ko tas praktiski nozīmē un cik radikālas pārmaiņas galvaspilsētai gan transporta, gan enerģētikas jomā, gan citās jomās tas prasīs? Krustpunktā analizē  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Aleksandrs Kiršteins no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums" (saraksts nr. 13), otrajā - Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (saraksts nr. 14).  

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Linda Curika no kustības "Par!" (saraksts nr. 11), otrajā - Jūlija Stepaņenko no partijas "Suverēnā vara" (saraksts nr. 12).  

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek maksātas pensijas, bet gan privātu pensiju pārvaldītāju rīcībā, kuri to iegulda dažādās akcijās, obligācijās un tamlīdzīgi, lai pelnītu lielākus ienākumus nākotnei. Kad jūs iesiet pensijā, tad šis uzkrājums palīdzēs veidot jēdzīgāku apjomu pensijai. Tas Latvijā ir noteikts ar likumu obligātā kārtā. Sistēma kā tāda strādā jau daudzus gadus un pamatā savu funkciju pilda. Tomēr ir vairāki bet. Par tiem arī diskutējam raidījumā.

Lai pasargātu ārstus no pacientu vai viņu tuvinieku vardarbības, Latvijas Ārstu biedrība rosina pastiprināt atbildību par to. Proti, noteikt, ka medicīnas personālam ir līdzīgs statuss kā policistiem vai glābējiem, bet atbilstoši krimināllikumam par šādu rīcību draud arī cietumsods. Vai šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā vēl var mazināt pacientu agresivitāti un kad vaina meklējama pacientu, kad mediķu pusē? Krustpunktā diskutē Latvijas Ārstu biedrības pārstāve, psihiatre Liene Sīle, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās Solvita Olsena, pacientu organizācijas "Onko alianse" valdes locekle Olga Valciņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Elīna Pinto no partijas "Progresīvie" (saraksts nr. 9), otrajā - Valentīns Jeremejevs no politiskās partijas "Tautas varas spēks" (saraksts nr. 10).  

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Rūdolfs Brēmanis no apvienības "Jaunlatvieši" (saraksts nr. 7), otrajā - Reinis Pozņaks no "Apvienotā saraksta" (saraksts nr. 8).  

90. gados, attīstoties kabeļtelevīzijai un internetam, pilsētās pa gaisu tika savilkti visdažādākie vadi. Jau gandrīz 20 gadus vismaz Rīgā vadus pa gaisu vilkt nedrīkst, bet tie joprojām tiek lietoti, jo pārcelt visu infrastruktūru uz pazemi ir vai nu pārāk dārgi, vai neiespējami. Situāciju izmanto arī nelegālie pakalpojumu piedāvātāji, jo neviens nezina, kas kam pieder. Par situāciju telekomunikāciju pakalpojumu tirgū saruna Krustpunktā. Diskutē telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins, "Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska un Rīgas dome Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne. Ja jūs dzīvojat ārpus lielajām pilsētām, tad ļoti iespējams, ka interneta vai televīzijas pakalpojumu pirkšanai jums nav lielas izvēles. Ir  mobilo operatoru, varbūt vēl kādi piedāvājumi. Pilsētās viss ir citādi, īpaši Rīgā. Ir legāli, puslegāli, reizēm šķiet, vispār kaktu operatori. Visdažādākie censoņi savulaik steidzās piedāvāt kaut ko savu, velkot pa logiem, pa māju jumtiem, kur nu vēl ne. Ja jūs paskatāties arī šodien uz augšu Rīgā, var redzēt vietām visvisādus vadu mudžekļus. Jau gandrīz 20 gadus galvaspilsētā gaisa vadus ierīkot nedrīkst. Bet situācija ir pavisam dīvaina, jo neviens īsti nezina, kas kam pieder. Neviens tā īsti neriskē kaut ko griezt nost, nav zināms, kam varētu rasties tāpēc problēmas. Nelegāļi turpina uzdarboties un tādas īstas kārtības tajā visā nav. Par gaisa vadiem, par pakalpojuma sniedzējiem, konkurenci un arī drošību kaut kādā mērā saruna raidījumā.

Eiropas "zaļais kurss", tā noturēšana vai gluži pretēji – piebremzēšana šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Ne viena vien partiju uz vēlēšanām iet ar solījumu cīnīties par saprātīgu zaļo kursu vai to piebremzēt, jo pašreizējie nosacījumi Latvijai izmaksā pārāk dārgi.  Kas būtu tas saprātīgais "zaļais kurss", kuru īstenot Latvija vēlētos? Cik mums izmaksā pašreizējais plāns un par kādām izmaiņām vai atkāpēm noteikti vajadzētu pacīnīties nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā? Krustpunktā diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Baltvilka un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Ivars Ījabs no partijas "Latvijas attīstībai" (saraksts nr. 5), otrajā - Inna Djeri no "Centra partijas" (saraksts nr. 6).  

9. maijs ir pagājis drīzāk Eiropas zīmē nekā Krievijas propagandā. Šādā ziņā karš ir mainījis situāciju ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā. Tiesa, daudzus vairāk interesē vakardienas pusfināls Eirovīzijā - Latvijai pēc astoņu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļūt finālā, par spīti bukmeikeru pesimistiskajām prognozēm. Ja par naudu runājam, tad ekonomisko ziņu topā noteikti šonedēļ bija „airBaltic” obligāciju pārdošana. Aktualitātes Krustpunktā analizē pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Roberts Zīle no Nacionālās apvienības (saraksts nr. 3), otrajā - Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vietā" (saraksts nr. 4).  

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām no Latvijas ievēlētajiem deputātiem būs jāpievienojas kādai no Eiropas Parlamenta politiskām grupām. Kādas tās ir un cik daudz ietekmē globālos notikumus un pieņemtos Eiropas Savienības lēmumus? Krustpunktā analizē politologs Andis Kudors, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs. Tieši mēnesis ir līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad visās Eiropas Savienības valstīs ļaudis dosies pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par vienu vai otru politisko partiju vai deputātu kandidātiem. Šīs ir jau kārtējās vēlēšanas Latvijā, kopš mēs 20 gadus esam daļa no lielās Eiropas saimes. Procesus, tāpat kā daudz kur citur, ietekmē politiskās batālijas pašu mājās, bet viena lieta, ko noteikti varam redzēt šo gadu laikā, mēs reti aizdomājamies, kā tā balsošana par vienu vai otru mums zināmo partija ietekmē un veido lielo politiku pašā parlamentā.  Arī šajā priekšvēlēšanu laikā, kad iztaujājām partiju pārstāvjus, uz jautājumu - kurai frakcijai vai frakciju grupai jūs grasāties piederēt, ja jūs ievēlēs Eiropas Parlamentā, atbild - tad jau redzēsim. Vispirms jātiek ievēlētam, tad izvērtēsim visus par un pret. Kandidāti var tā atbildēt, jo zina, ka vēlētājiem acīmredzot šis jautājums nav aktuāls un varbūt nav arī saprotams. Kaut kādas grupas - kāda starpība, galvenais, lai pārstāv Latvijas intereses. Bet vai tā ir? Kā vispār top politika Eiropas Parlamentā? Cik tas ir vai nav svarīgi? Kāpēc par šīm vēlēšanām medijos daudz runā par iespējamām pārmaiņām ierastajā Briseles politikā? 

Neilgā laikā ir izgāzušies divu vadošu amatu konkursi. Vai problēmas ir atlases procedūrās un lēmumu pieņemšanas kārtībā? Kā atrast labus vadītājus svarīgiem valsts amatiem, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Litvina, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Valsts kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena.  

Šī ir valsts svētku nedēļa, vienlaikus arī 20 gadadiena kopš Latvija kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Mēs iestājāmies kopā ar kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, tomēr ekonomiski viņi mūs pa šiem gadiem ir apsteiguši. Ekonomikas ministrija grib panākt strauju uzrāvienu desmit gadu laikā, bet vai tas maz ir iespējams? Drīzāk izskan bažas par kārtējo jostu savilkšanas nepieciešamību. Tas gan laikam neattieksies uz mūsu nacionālo aviokompāniju, kuras obligāciju pirkšanai Saeima deva zaļo gaismu un kas tiek tulkots kā kārtējais ieguldījums daudz jau apēdušajā "airBaltic". Tāda īsumā varētu būt šīsdienas diskusija, kopā ar vēl pāris tematiem. Krustpunktā diskutē TV3 žurnālists Ivo Butkevičs, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomikas apkarošana šodien raidījuma uzmanības lokā. Pievēršam arī uzmanību nodokļu sistēmai kopumā, cik tā ir nodokļus maksāt stimulējoša. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģeneraldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

Ir pagājuši nepilni četri gadi, kopš tika veikta administratīvi teritoriālā reforma. Tagad politiķi spriež, ko tajā vajadzētu mainīt. Krustpunktā diskutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā vienotība"), Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Sazināmies ar pašvaldību pārstāvjiem: ar bijušo Rojas novada pašvaldības vadītāju, tagad - Talsu novada deputāti Evu Kārkliņu un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini. Kas notiek ar reģionālo reformu? Kā vērtēt ziņas par vairāku pašvaldību uzsāktajām aktivitātēm atvienoties no jaunizveidotajiem novadiem? Trīs gadi vien ir pagājuši, kopš mēs ievēlējām pašvaldības jaunās robežās, apvienojot virkni pagastu un novadu. Darbs ir sācies pirmajā sasaukumā, bet, kā redzam, vairākās vietās Latvijā neapmierinātība sit augstu vilni. Tikai daži piemēri: Carnikava veic aptauju, lai skaidrotu, vai tā atkal gribētu kļūt par neatkarīgu pašvaldību, pametot Ādažu novadu, kurš savukārt izrāda interesi par Garkalni; Roja ilgojas iegūt brīvību un grūtībās nonākušajiem Talsiem; savulaik, atceramies, pašu Roja pameta Mērsrags; paraksti tiek vākti Ikšķilē, Kandavā, tos savāks Babītē. Kas tas ir - centieni ieslēgt atpakaļgaitu, cilvēciskais faktors, reformas brāķis? 

Tuvākajās nedēļās piedāvājam iespēju izvaicāt Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu līderus. Pirmā pusstunda šodien atvēlēta Nilam Ušakovam no "Saskaņas", otrā pusstunda – Tālim Linkaitam no "Jaunās konservatīvās partijas".  

Latvijas politika pēdējās dienās piedzīvo sen nebijušus satricinājumus. Tas viss notiek laikā, kad priekšā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā tas ietekmē vēlētāju noskaņojumu? Kas vispār notiek valstī? Par to Krustpunktā Lielā intervija – ar domnīcas "Providus" direktori Ivetu Kažoku.  

Šīs nedēļas ziņu aktualitātes apspriežam kopā ar TV3 raidījuma "Nekā Personīga" žurnālistu Juri Jurānu, ziņu aģentūras "Leta" žurnālisti Anastasiju Teterenko-Supi, Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" vadītāju Māru Jansoni, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju, politoloģi Leldi Metli-Rozentāli.  

Pagājušajā nedēļā viņai bija jāiztur opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums Saeimā. Par izteiktajiem pārmetumiem un īstenoto politiku – Krustpunktā studijā kultūras ministre Agnese Logina, lai atbildētu uz žurnālistu un klausītāju uzdotajiem jautājumiem. Ministri kopā ar Aidi Tomsonu izvaicā ziņu aģentūras "Leta" žurnāliste Inese Trenča un laikraksta  "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa.  

Krustpunktā diskusija: par sporta būvēm Latvijā. Kā tiek veidota sporta infrastruktūra un kāda ir valsts politika šajā jomā? Studijā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis, kā arī SIA "Rumbulas sporta centrs" valdes locekle Patrīcija Pikāne.  

Saeimā šonedēļ paredzēts skatīt grozījumus Alkohola aprites likumā, kurā paredzēts ieviest jaunus papildus ierobežojumus. Vai tas sasniegs mērķi - būtiski samazināt alkohola patēriņu? Krustpunktā diskutē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska.  

ir pagājis gads kopš Leona Rusiņa izdarītās slepkavības, kas paradīja, cik bezzobainas spēj būt tiesībsargājošās iestādes vardarbības upuru aizstāvībā. Amatpersonu rīcība ir vērtēta, ir pārskatīti kādi rīcības algoritmi un veikti grozījumi, tomēr cik tālu esam pavirzījušies uz priekšu, lai ikviens cilvēks justos pasargāts?  Kas ir mainījies, par to saruna Krustpunktā ar centra "Dardedze" valdes locekli Lailu Balodi.  

Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai  stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Viens no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem ir bijušā valdības vadītāja lidojumi uz ārzemēm. Valsts kontrole arī veica revīziju un atklāja likumpārkāpumus. Tas ir raisījis jautājumus par lietderīgiem tēriņiem arī citās institūcijā, piemēram, Saeimā, kur Valsts kontrole revīzijas nemaz nevar veikt. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs

Valsts kontrole revīzijā norāda uz tēriņiem reprezentācijas un komandējumiem premjera birojā, bet cik pamatoti šādi tēriņi ir parlamentā? Krustpunktā diskutē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, kura 11. Saeimā bijusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja. Valsts kontroles veiktais audits un ziņojums par iztērēto naudu premjera komandas ārvalstu vizīšu organizēšanai ir radījis pamatīgus satricinājumus. Kā zināms, ekspremjers Kariņš nu ir zaudējis amatu arī kā ministrs, priekšā vēl ir izmeklēšana, tad iespējami tiesu darbi. Bet, pamatoti vērtējot šos tēriņus, rodas arī citi jautājumi. Tos arī labi dzird Brīvā mikrofona zvanos. Piemēram, vai daudzi Saeimas deputāti, kas tagad tik aktīvi ir iesaistījušies valdības kritizēšanā, paši vienmēr rīkojas citādi? Protams, tur par lidojumiem diez vai varēsim daudz runāt.  Bet Valsts kontroles secinājumi kaut vai par reprezentācijas izdevumiem un komandējumu naudām liek jautāt: kāda ir situācija parlamentā? Līdz galam mēs to nezinām, tāpēc ka Valsts kontrolei nav tiesību auditēt Saeimu. Jautājums ir, kā būtu, ja būtu šādas tiesības? Ja mums šķiet, ka premjers ir saņēmis nepamatotas privilēģijas, kā tad ar tām privilēģijām un naudas izlietošanu, pieņemsim, tautas kalpu uzturēšanai? Jāpiebilst, ka ir arī tā, kā mēs to prognozējām, paši deputāti negrib par to runāt. Cik producente mēģināja kādus uzrunāt, gandrīz visiem bija iegansti, kāpēc viņi nevar vai nav īstie, kas varētu par to izteikties. Vienīgā deputāte, kas uzreiz bija gatava pievienoties sarunai, ir bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie). Tāpēc sarunā esam aicinājuši piedalīties arī vairākus bijušos Saeimas deputātus.

Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas

Vēl nesen viņš bija viens no populārākajiem politiķiem, vadīja Ministru kabinetu, viņa partija pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. Tagad viņam nācies demisionēt jau otro reizi, atstājot arī ārlietu ministra amatu. Krustpunktā lielā intervija ar Krišjāni Kariņu. Šīs dienas intervija tapusi pēc zināmu šaubu un rūpīgu apsvērumu perioda. Šis ir priekšvēlēšanu laiks, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un raidījuma viesis kandidē uz vietu parlamentā. Parasti mēs pirms vēlēšanām kandidātus uz intervijām aicinām tikai uz priekšvēlēšanu diskusijām. Bet šoreiz jautājumu ir tik daudz par to, kas ir noticis līdz šim, ka nolēmām, ka sabiedrības interesēs šāda saruna ir vajadzīga, jo galu galā ir jautājumi, uz kuriem ir jādzird atbildes. Pēc Valsts kontroles ziņojuma un prokuratūras ierosinātās lietas 10. aprīlī viņš atstāja savu amatu Ārlietu ministrijā. Tagad ir ekspremjers un eksministrs Krišjānis Kariņš

Valsts kontroles ziņojums par ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem un tam sekojošās konsekvences. Prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā diskusija par medijiem, arī ziņas no Eiropas Parlamenta. Ir daudz, par ko runāt Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi TV" producente Alīna Lastovska un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Satversmes tiesa ir un paliek institūcija, ar kuru Latvijas likumdevēji nevar nerēķināties. Kādus tā baida, citi, protams, ar to saista lielas cerības. Pēdējā laikā Satversmes tiesā nonākuši jautājumi, kas arī raisa lielu sabiedrības interesi, un tiesas spriedumi ne vienmēr visiem šķiet saprotami. Krustpunktā izvaicājam Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhaveckis un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Problēmas ar bruņojuma sagādāšanu Ukrainai arī Eiropas Savienībai likušas domāt par savas militārās industrijas stiprināšanu. Kā ar to sokas Latvijai un kādas ir attīstības iespējas? Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore Vineta Mileiko, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rūpniecības padomes priekšsēdetājs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš, LMT Aizsardzības un drošības biznesa vadītājs Kaspars Pollaks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits un militārais blogeris un eksperts Mārtiņš Vērdiņš. Marta beigās Saeima pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kam jānodrošina Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču un pakalpojumu sniegšanas drošība, kā arī kopumā jāveicina šīs industrijas attīstība. Pērn arī izveidota SIA „Valsts aizsardzības korporācija”,  kuras uzdevumos arī ir minēts, ka ilgtermiņā attīstīt militāro industriju Latvijā. Kādu pienesumu dos visi šie pasākumi un kādā stāvoklī vispār šobrīd ir militārā industrija Latvijā, kāds ir tās potenciāls un kādi šķēršļi tās attīstībai?

Līdz nākamajam mācību gadam jāievieš jaunais Latvijas Universitātes fakultāšu modelis, ko apstiprināja pēc iepriekšējā universitātes rektora priekšlikuma. Bet nesen darbu ir sācis jaunais augstskolas rektors. Kāds ir viņa redzējums par augstskolas attīstību, Krustpunktā vaicājam Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam.  

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Krišjānis Kariņš, kura atbildība par privāto lidojumu organizēšanu viņa premjerēšanas laikā raisīja karstus strīdus, ir atkāpies, taču no politiskās skatuves nav pazudis. Priekšā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un viņš kandidē. Turklāt šis nav vienīgais skandāls, ar kuru sadūrusies "Jaunā Vienotība". Tikmēr socioloģija rāda interesantus datus par vēlētāju noskaņojumu. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijas politikā, gaidot vēlēšanas jūnijā? Politiskos procesus un noskaņojumu Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras vadītājs, docents Mārtiņš Daugulis, Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens, RSU Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un LU viesdocētājs, Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Juris Rozenvalds.  

Skandāls ap iespējamo aplokšņu algu maksāšanu partijas "Vienotība" birojā liek jautāt, kā Latvijā vispār sokas cīņa ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku kopumā? Aplēses rāda, ka no ēnu ekonomikas potenciāli iekasējamā summa būtu ap miljardu, bet vairāk nekā 46 procenti ēnu ekonomikas attiecināmi uz aplokšņu algām. Cik efektīvi ir plānotie pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā diskutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.  

Krustpunkta izvaicājam Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Par krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos diskusijas vēl turpinās, bet kas notiks pārējā Latvijas informatīvajā telpā, kas šobrīd raida un raksta krieviski? Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Gatis Liepiņš. Jau līdz ar šīs valdības izveidošanu ir daudz publiski runāts par valodas politiku sabiedriskajos medijos, vajag vai nevajag Latvijas Radio raidīt un arī interneta portālam "lsm.lv" rakstīt krievu valodā. Taču viena lieta ir runāt, otra - realizēt kādu konkrēti izstrādātu politiku. Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju pārmaiņām ir jānotiek gandrīz pusotra gada laikā, bet lielākas skaidrības pagaidām nav. Jautājumu aktualizēja SEPLP locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes paziņojums par atkāpšanos, tad tomēr izvēle palikt amatā. Tas rosinājis arī Valsts prezidentu rīkoties, pēc pāris nedēļām notiks diskusija Rīgas pilī. Bet runa nav par vienu portālu vai radio kanālu, Latvijā ir vairākas privātās televīzijas, radio kanāli un interneta mediji, kas strādā krievu valodā. Kādai ir jābūt valsts politikai mediju valodas jautājumā?

Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.  

Vieta, kas neļauj aizmirst mūsu vēstures sāpīgās lappuses, kļūst par mērķi tiem, kuri acīmredzot gribētu okupācijas noziegums turpināt. Tā varētu izskaidrot uzbrukumus Okupācijas muzejam, no kuriem skaļākais notika pavisam nesen, kad direktores kabinetā tika iemests degmaisījums.Uzbrukums okupācijas muzejam tiek vērtēts hibrīdkara kontekstā. Krustpunktā saruna par Okupācijas muzeja lomu, nozīmi un tālāko darbu ar Latvijas Okupācijas muzeja direktori Solvitu Vību.  

Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Krustpunktā uzmanības lokā, pensijas, pabalsti, sociālās aprūpes iestādes un viss cits, kas atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā, izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izjautā Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio žurnāliste Agnese Linka.  

Uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā raisījis ļoti pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kā to vērtēt?  Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore, mācītāja Dace Balode, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds. Pagājusi pusotra nedēļa, kopš Latvijas Televīzija savā raidījumā "Kultūršoks" pirmo reizi stāstīja par anonīmo anketēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā un liecībām par seksuāla rakstura uzmākšanos no pasniedzēju puses. Tagad savu darbu dara policija, notiek pārmaiņas un acīmredzot vēl notiks arī pašā akadēmijā. Nav šaubu, ka arī citām institūcijām nāksies pārskatīt esošos normatīvus, jautājums, vai tas arī būs jādara likumdevējiem? Bet notikušais atklāj arī to, kādi mēs esam kā sabiedrība. Droši vien arī tas skandāls tik plaši izvērsās, jo mums katram, pārējiem, ir savs viedoklis par to, kas ir noticis, un tas nebūt nav vienāds. Kamēr vieni raizējas par pārdarījumiem un seksuālo vardarbību, citi atkal uztraucas, ka tiek nojauktas dzimumu attiecību jeb dzimumu atšķirību robežas. Studentes stāsta, ka pat baidās ēdnīcā saskrieties ar pasniedzēju, jo ir emocionāli traumētas. Citas smīkņā un saka -  meitenes pašas koķetē un grib iegūt vīriešu uzmanību. Kāda ir sabiedrības nostāja, kad runājam par seksualitāti un pieņemamo vīriešu un sieviešu starpā un vispār attiecībās? Kas ir mūsdienu sabiedrības normas un normalitāte? Kāpēc tas ir tā? Šoreiz neierasta diskusija Krustpunktā studijā.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību var mēģināt ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan valsts drošību kopumā. Vai esam gatavi riskiem, ko raisa jauno tehnoloģiju straujā attīstība? Krustpunktā analizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, biedrības "Effective Altruism Latvia" valdes priekšsēdētājs Artūrs Kaņepājs un Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, Mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns. Mākslīgais intelekts pasaulē jau izmantots vēlēšanu procesu ietekmēšanai, manipulēšanai ar sabiedrības viedokļiem, arī dezinformācijas izplatīšanai, tādēļ Saeimā skata likumprojektu, kas liek skaidri un nepārprotami norādīt mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Eiropas Parlamentā arī ir apstiprināti vēl daudz plašāki noteikumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, bet vai ar to būs gana, vai pietiks gan tehnoloģisko, gan tiesisko resursu, lai stātos pretī dra?udiem, ko rada šāda tehnoloģiju attīstība

Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu. Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos? 

Šī ir bijusi skaļu un skandalozu ziņu nedēļa. Kopš pagājušās piektdienas raidījuma mēs esam uzzinājuši gan par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, un šim stāstam, cerams, būs turpinājums. Tad nāca atklāsme par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijā "Vienotība", tur tagad ir iesaistīts KNAB ar savu izmeklēšanu. Vēl vairāk, šķiet, sabiedrību  ir sašūpojis skandāls Mūzikas akadēmijā, kur desmitiem esošo un bijušo studentu stāsta par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Tāda kā Pandoras lāde, šķiet, ir pavērta vaļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Elīna Vrobļevska.  

Ir augusi cilvēku uzticēšanās policijai, to liecina arī sabiedrisko aptauju dati. Bet policijas darbs arī kļūst grūtāks un atbildīgāks. Līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu sabiedrībā ir vairojusies spriedze, arī jaunus izaicinājumus rada tehnoloģiju attīstība un pieaugošā krāpnieku izdoma. Protams, nekur nav pazuduši ierastie noziegumi. Kā policija tiek ar visu galā, Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Agnija Lazdiņa un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.   Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons. Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs mazliet citāds? Turklāt, kā zināms, ir jāmaina dokumentācija, jāpārkrāso vagoni un tā tālāk. Kādi priekšnosacījumi ir ko tādu darīt, kad tā ir jēdzīga un bezjēdzīga naudas tērēšana?

No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā.  Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Šķiet, nekad iepriekš Satiksmes ministrijā nav sakrājies tik daudz problēmu un izaicinājumu, kā tas ir tagad. Lai gan pēdējos mēnešos, šķiet, visvairāk esam apsprieduši nedienas ar jaunajiem vilcieniem, ir jārunā arī par Eiropas fondu apguvi, kur Satiksmes ministrija ir viens no lielajiem kavētājiem projektu īstenošanā. Arī par lidostas attīstību un "Rail Baltica" projekta virzību. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Prograsīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

Latvija riskē zaudēt simtiem miljonu Eiropas Savienības (ES) finansējuma, ja ministrijas kavēsies ar investīciju ieviešanu.  Kāpēc plānošanas periodu sākumā vienmēr ir tāda vilcināšanās un vai Latvija paspēs ieguldīt visu pieejamo ES finansējumu? Krustpunktā diskutē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība).   Pēdējā laikā arvien biežāk mediju ziņās dzirdētas norādes, ka vienā vai otrā projektā ir risks pazaudēt Eiropas fondu piešķirto finansējumu. Runa parasti nav par mazām summām. Turklāt kopējais naudas apjoms, kur var būt problēmas, sasniedz pusmiljardu eiro. Jāatgādina, kad runa bija par to, kā sadalīt Eiropas daudzgadu budžetu, arī Krustpunktā bija vairākas diskusijas, Latvija aktīvi cīnījās, lai iegūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, pēc mūsu domām svarīgiem projektiem. Kopumā runa ir par miljardiem, ne miljoniem eiro. Bet izrādījies, ka nemaz nespējam naudu izmantot. Vai pietrūkst kapacitātes, vai ir arī kādi citi iemesli? Vakar izskanēja ziņa, ka Latvija naudu nezaudēs, to novirzīs citiem projektiem. Bet pamatjautājums ir, kāpēc vispār tā notiek un un vai naudu novirzīs labākiem projektiem?

Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā ir vairāk nekā pusmiljardu eiro. Badā, protams, viņi nemirst, naudu apgroza ēnu ekonomikā, algu saņem aploksnē, bet par saviem bērniem parūpēties negrib. Kā cīnīties ar cilvēkiem, kuri atstājuši visu bērnu aprūpi uz otra vecāka pleciem? Krustpunkta diskutē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Gadā no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiek izmaksāti ap 50 miljoniem. Pērn ir izdevies atgūt vairāk nekā 11 miljonus, bet, salīdzinot ar kopējo parāda apjomu, tas ir maz. Kādi līdzekļi vēl atlikuši, lai piespiestu vecākus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem pašus bez Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecības? Kā atrast tos, kuri izvairās, jo bieži viņi darbojas ēnu ekonomikā un formāli daudziem nav ne ienākumu, ne īpašumu.  

Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk?   

Šajā reizē jārunā gan par notiekošo atsevišķās pašvaldībās, gan par atskaņām, kas rodas no Krievijas uzsāktā kara. Rēzeknes dome sasparojas vien tad, kad jau spriests par tās atlaišanu, Rīgas domē paviesojās KNAB, tikai aktivitātes neesot saistītas ar Rīgas domes darbu. Protams, Krievijas agresijas izraisītie notikumi ir uzmanības lokā: raidījuma skanēšanas laikā Maskavā notiek atvadīšanās no opozicionāra Alekseja Navaļnija. Sabiedrības uzmanību piesaistījis arī mediju darbs. Krustpunktā aktualitātes analizē Ansis Bogustovs, TV24 žurnālists, Bens Latkovskis, portāla "NRA" žurnālists, un Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists.  

Skolu finansēšanas modelis, protams, ir uzmanības centrā. Bet arī citi svarīgi jautājumi izglītības, kā arī sporta un zinātnes jomā. Krustpunktā izjautājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska un "ReTv" žurnāliste Laura Jansone.  

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām? Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un zvērināta advokāte Lelde Laviņa.  

Vairākas pašvaldības ir saskārušās ar finanšu grūtībām šā gada budžetos, un tām nākas sajozt jostas arī uz pašvaldībām nodarbināto rēķina, mazinot slodzes un attiecīgi arī algas. Tikmēr Rēzeknē, kur par pārkāpumiem saistībā ar budžetu jau pērn no amata tika atstādināts pilsētas mērs, tagad mandātus varētu zaudēt visa dome, jo tā līdz likumā noteiktajam termiņam budžetu vispār nav apstiprinājusi. Kamēr Rēzeknē pārkāpumus Valsts kontrole jau konstatēja, par citām pašvaldībām rodas jautājums - vai tās neprot saimniekot, vai varbūt tām uzlikts par daudz pienākumu un saistību bez pienācīga finansējuma? Krustpunktā analizē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre, Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis un VARAM Parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga (Jaunā Vienotība).  

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, smagākās kaujas tiek izcīnītas frontē. Tomēr karš notiek ne tikai kaujas laukā, svarīgas cīņas tiek izcīnītas arī politiskās varas gaiteņos, kur lemj par atbalstu Ukrainai, un ne mazāk svarīgas ir tās cīņas, kas notiek starptautisko tiesību laukā, jo vainīgie būs jāsauc pie atbildības. Taču ar ANO tribunāla izveidošanu nesokas, kā cerēts. Arī sankcijas pret Krieviju gaidīto rezultātu pagaidām nav devušas. Kādēļ tā, Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.  

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, smagākās kaujas tiek izcīnītas frontē. Tomēr karš notiek ne tikai kaujas laukā, svarīgas cīņas tiek izcīnītas arī politiskās varas gaiteņos, kur lemj par atbalstu Ukrainai, un ne mazāk svarīgas ir tās cīņas, kas notiek starptautisko tiesību laukā, jo vainīgie būs jāsauc pie atbildības. Taču ar ANO tribunāla izveidošanu nesokas, kā cerēts. Arī sankcijas pret Krieviju gaidīto rezultātu pagaidām nav devušas. Kādēļ tā, Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.  

Par notiekošo Ukrainā mēs ik dienas runājam jau divus gadus, tomēr laikā, kad aprit nu jau kārtējā gadskārta kopš visa Ukrainai dzīvo kara apstākļos, protams, vēl jo īpašāk izvērtējam zaudēto un iegūto. Šis ir viens no tematiem šīs nedēļas notikumu apskatā. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "Ir" galvenā redaktore, Māris Antonevičs, "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks, un Arturs Bikovs, portāla "TvNet" žurnālists.  

Šajā nedēļā daudz runājam par situāciju Ukrainā, jo sestdien, 24. februārī, apritēs divi gadi kopš šī valsts Krievijas iebrukuma dēļ dzīvo kara apstākļos. Arī Eiropa ir atvērušās acis un tā daudz nopietnāk nekā pēdējās desmitgadēs domā par savu aizsardzību. Arī šajā Krustpunktā raidījumā daudz runājam par drošību. Izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme un ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.  

Jau divus karam Ukrainā lielā mērā sekojam līdzi žurnālistu acīm. Kā karu redz kolēģi, kuri jau vairs neskaita, cik komandējumos ir bijuši Ukrainā un arī šajās dienās ziņo no Krievijas agresijas plosītās valsts? Krustpunktā diskutē portāla TVnet žurnālists Jānis Vingris, Latvijas TV ziņu dienesta žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņšun TV3 žurnāliste Ieva Vārna. Par kara žurnālistēm stāsts arī programmā Labrīt.  

24. februārī apritēs divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kaut arī pret Krieviju ir ieviestas dažādas sankcijas, Latvijas uzņēmēji joprojām sadarbojas ar šo valsti. Cik lielā mērā ir sarautas mūsu ekonomiskās saites Krieviju? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un zvērināts advokāts, fonda “Uzņēmēji mieram” pārstāvis Jānis Taukačs. Divus gadus pēc tam, kad Krievija sāka plašu karu Ukrainā, Eiropas Savienība gatavojas iedarbināt jau 13.sankciju kārtu. Tomēr viena lieta ir Eiropas kopīgās sankcijas, kas liedz eksportēt vai importēt noteiktas preces, ir arī lēmumi, kas pieņemti nacionālā līmenī, kā tas ir par dabasgāzi, bet cita lieta ir pašu uzņēmēju lēmumi, turpināt vai neturpināt sadarbību agresorvalsti. No Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju un atpakaļ joprojām plūst preces, kuras sankcijām nav pakļautas. Tiesa, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pērn uzņēmumu skaits, kas eksportēja uz Krieviju, ir samazinājies uz pusi, bet importējošo uzņēmumu skaits samazinājies četras reizes.

Tuvākajās dienās apritēs divi gadi kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem, kuru labi pazīst arī citviet pasaulē, Dmitriju Gordonu.  

Šajā nedēļā apritēs divi gadi, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Laikam pat grūti uzreiz novērtēt, cik ļoti tas ir mainījis ne tikai notiekošo starptautiskā arēnā, bet arī mūs pašus. Domāju, Eiropas un Latvijas vēsturē šis karš iezīmēs pagrieziena punktu daudzos procesos. Bet to nevar salīdzināt ar to, kāda ietekme notiekošajam ir pašā Ukrainā. Reti kurš zina un seko notikumiem līdzi tik cieši, kā raidījuma Krustpunktā viesis. Viņš bija viens no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem jau pirms kara, bet tagad reti kurš nav dzirdējis viņa vārdu arī Latvijā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no zināmākajiem Ukrainas žurnālistiem, kuru labi pazīst arī citviet pasaulē, Dmitriju Gordonu.   Saruna krievu valodā:

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Raidījuma fokuss pamatā vērsts uz naudu, citreiz vairāk runājam, kā to tērēt, šoreiz par naudas sadali, iekasēšanu un tad arī tērēšanu. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Arvien skaļāk no politiķiem Eiropā dzirdam, ka Eiropai ir jārēķinās, ka tā ir viena un Krievijai pretī jāstājas bez ASV, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem novembrī. Kas ir mūsu mājasdarbi, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību bez ASV aizmugures, cik būtiski ir gatavoties šādiem scenārijiem, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un drošības eksperts Jānis Kažociņš. Tās joprojām ir spekulācijas, bet pasaules mediji ziņo, ka Eiropas varas gaiteņos arvien aktīvāk izvēršoties diskusijas, kā Eiropai gatavoties iespējamai politikas maiņai Amerikas Savienotajās Valstīs. Kā zināms, ASV šoruden būs prezidenta vēlēšanas un diezgan ticami izskatās, ka republikāņu kandidāts atkal būs Donalds Tramps. Ņemot vērā prezidenta Džp Baidena zemo popularitāti, viņam varētu būt arī savas izredzes vēlēšanās uzvarēt. Daudzi Eiropā atminas, cik saspīlētas attiecības starp Eiropu un ASV izvērsās viņa iepriekšējās prezidentūras laikā. Viņš arī, kā zināms, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām ir atzinīgi izteicies par Vladimiru Putinu. Pagājušā nedēļā viņa sacītais, ka viņš iedrošina Krieviju uzbrukt tiem, kas neinvestē pietiekoši savā aizsardzībā un ASV nenāks palīgā arī NATO valstīm, protams, izraisīja lielu viļņošanos. Vispār viņa skepse pret NATO par palīdzības sniegšanu Ukrainai – solījumi 24 stundu laikā panākt, ka karš starp Krieviju un Ukrainu tiek pārtraukts. Vai un kā ir jāgatavojas iespējamām pārmaiņām Savienoto Valstu politikā? Ar ko vajadzētu rēķināties?

Uz deviņām Latvijai atvēlētajām vietām Eiropas Parlamentā ir pieteikti 16 saraksti, kas nozīmē, ka konkurence būs liela un cīņai jābūt spraigai. Taču vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir salīdzinoši zema. Pārlūkojam iesniegtos sarakstus un piedāvātās programmas, spriežam kopā ar ekspertiem, cik nopietni partijas gatavojas šīm vēlēšanām. Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.  

Sarakstu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noslēgusies, un priekšvēlēšanu laiks var sākties pa īstam. Bet ar kādiem uzdevumiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saskarsies jaunais sasaukums un arī deputāti, kas būs ievēlēti no Latvijas? Priekšvēlēšanu laiks ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tas diemžēl negatīvi ietekmē ASV palīdzību Ukrainai, kur Krievijas izraisītais karš ir ieildzis. Par to saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Dauni Aueru.  

Lauksaimnieku protesti, nevienprātība koalīcijā par skolu reformu un problēmas ar "Latvijas Pastu" - tās ir dažas šīs nedēļas aktualitātes, par kurām diskutējam Krustpunktā. Noteikti jāpiemij arī vairākas aktualitātes ārpus mūsu robežām, kas tieši vai netieši saistās ar Ukrainu un attiecīgi mūsu drošības situāciju nākotnē. Viena no tām - Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka maiņa. Aktualitātes analizē raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone, ReTV galvenā redaktore  Inga Gorbunova un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

No Latvijas Eiroparlamentā ievēlētās Tatjanas Ždanokas saikne ar Krievijas specdienestiem lieku reizi atgādina par mūsu drošības iestāžu darba nozīmi. Protams, liek uzdot jautājumus par iespējamām sekām konkrētajā gadījumā. Tas būs viens no jautājumiem, par ko runājam Krustpunktā, kad izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās nodaļas žurnālists, un Gatis Kristovskis, aģentūras LETA žurnālists.  

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Lielu ažiotāžu izraidīja "Latvijas Pasta" lēmums šogad slēgt vairāk nekā simt pasta nodaļas. Lēmums mainīts, bet jautājums paliek - kā turpināt nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā ilgtermiņā? Krustpunktā diskutē "Latvijas Pasta" valdes loceklis ar atbildību finanšu vadības jomā Andris Puriņš, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas deputāts Uģis Mitrevics. "Latvijas Pasta" plāns slēgt vai reorganizēt desmitiem nodaļu ir apturēts, tomēr jautājums par pasta nākotni joprojām ir atklāts. Plānotā reforma skar lielāko daļu no šobrīd, gada sākumā, esošajām 176 nodaļām. Kopumā tā skartu 105 nodaļas, bet sešas no tām jau ir slēgtas. Tomēr Satiksmes ministrija reorganizāciju lika apturēt un vērtēt katras nodaļas situāciju atsevišķi. Skaidrojam, kāds ir "Latvijas Pasta" iecerētās reformas mērķis, kā arī diskutējam par pasta misiju kā tādu un arī to, vai kādas funkcijas mazāk apdzīvotajos reģionos nevar nodot kādam citam, piemēram, pašvaldībām.

Savulaik viņš ir bijis gan Lielbritānijas armijas komandieris, gan Latvijā vadījis Satversmes aizsardzības biroju, konsultējis valsts prezidentus. Tagad nodarbojas ar lobēšanu un interešu pārstāvniecību. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Kažociņu. Ir vairāki iemesli, kāpēc kādā pirmdienā, kad Krustpunktā ir interviju dienas, esam gribējuši aicināt uz studiju Jāni Kažociņu. Gan atklātībā nonākušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas elektroniskās vēstules, gan spriedze, kas ir augusi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tuvojas arī otrā gadadiena kopš pilnā mēroga karadarbības uzsākšanas, un šis karš, kā arī atzinis Ukrainas prezidents, ir iesprūdis.

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.  

Problēmas ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, aptieku īpašnieku cīņa pret ieceri samazināt uzcenojumu zālēm. Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.  

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz valsts finansējumu piešķirt tikai tām skolām, kuras izpilda prasības par minimālo skolēnu skaitu. Kā tās ietekmēs mazās skolas un skolu tīklu kopumā? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas deputāte Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos, Mārupes valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Pašvaldībām ir jāizvēlas, vai tās pašas daļēji vai pilnībā finansē skolas, kur ir maz skolēnu – klasē mācās vien daži bērni, vai arī tās tiek slēgtas. Valsts nodrošinās līdzekļus pedagogu algām tad, ja skolēnu skaits būs pietiekams.  Šis ir ļoti vispārīgs raksturojums finansējuma modeļa maiņai, kuru no septembra grib ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas ministrija. No vienas puses, šis princips nav nekas jauns, jo galu galā par mazām skolām runājam jau vairākus gadus. No otras puses, jautājums ir grūts, jo te ir daudz saskaitāmo - gan bērnu un vecāku intereses, gan pedagogu algas, reģionālā attīstība, centralizācija, viss pārējais. Kādi būs ieguvumi, kādi - zaudējumi, ja šīs pārmaiņas tiks īstenotas?   

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā daudziem Rietumos atvērās acis par to, ko sagaidīt no šīs valsts, un lika atcerēties arī aukstā kara laikus. Tomēr, vai mēs spējam mācīties no vēstures, veidojot politiku šodien, un vai ir veselīgi vilkt vēsturiskās paralēles? Par vēstures mācībām saruna Krustpunktā ar vēstures zinātņu doktori, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani.  

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Vairojoties militārajai nedrošībai Ukrainā un pieaugot spriedzei, valsts aizsardzība kļūst par arvien svarīgāku prioritāti. Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Agnija Lazdiņa no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Atis Drēziņš no "Latvijas Avīzes".  

Mēs vēlamies, lai politikā iesaistās un darbojas gudri, veiksmīgi un labi cilvēki, tomēr pieredze rāda, ka iešana politikā nereti tiek uzņemta negatīvi, jo partija "uzliek savu zīmogu". Kāpēc? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse, kura pati savulaik aktīvi darbojusies politikā, Latvijas Universitātes asociētā profesore,  sociālantropoloģe Aivita Putniņa, 13.Saeimas deputāte, rakstniece Dace Rukšāne un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, kurš ir vairakkārt kandidējis Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Jau pēc pāris nedēļām Latvijā oficiāli sāksies priekšvēlēšanu laiks, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Vasaras sākumā vēlēsim Eiropas Parlamenta deputātus un kā vienmēr interesanti, kurus cilvēkus partijas virzīs kā savus saraksta līderus? Tam, kas ilgstoši darbojas politikā, to droši vien nosaka arī iekšējā gaisotne, bet jaunajām partijām un tām, kas nu nav bijušas pārstāvētas, vairāk jādomā, kā pievilināt vēlētājus. Eiropas Parlamentā tas, protams, īpaši svarīgi, jo Latvijai pienākas mazāk nekā 10 deputātu mandātu, un līdz ar to personībām ir izšķiroša nozīme.  Vairākas partijas, kā mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā, ir spējušas uzrunāt arī sabiedrībā redzamas personības, un tas izraisījis arī asas diskusijas. Veļas pār šiem cilvēkiem gan atbalsta, gan aizdomu, pārmetumu vilnis. Un šis atgādina Latvijā zināmo faktu: kandidēšana politikā uzliek cilvēkam noteiktu zīmogu. Varbūt pat reizēm kādiem arī uz mūžu, jo politika jau nes līdzi arī noteiktu auru. Kāpēc tā un kā pret to izturēties?

Igaunijas Aizsardzības ministrija pērnā gada nogalē nāca klajā ar militāru stratēģiju Ukrainas uzvarai un Krievijas sakāvei. Tas ir dokuments diskusijām par to, kā sagatavot panākumiem transatlantisko aizsardzību. Tur ir iztirzātas visnotaļ konkrētas lietas, tajā skaitā par to, kāda militārā tehnika ukraiņiem nepieciešama, cik izmaksātu tās saražošana, un, pēc igauņu aplēsēm, ja ASV un Eiropas militārā ražošana darbosies nepieciešamajā tempā, Krievija zaudēs 2-3 gadu laikā. Vai sabiedrotajiem varētu izdoties vienoties par dokumentā minētajām tēzēm, kā tas viss saistāms ar atbalsta kavēšanos Ukrainai šobrīd un NATO brīdinājumiem par to, ka Krievija agri vai vēlu uzbruks tās dalībvalstīm? Krustpunktā analizē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (Progresīvie), Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.  

Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas deputātu, kādreizējo Madonas novada vadītāju Andreju Ceļapīteru. Pagājušā gada beigās viņu izslēdza no "Jaunās Vienotības", jo viņš nebija gatavs balsot par Stambulas konvenciju, bija arī citas domstarpības. Krustpunktā šoreiz daudz runājam par politiku - gan par to, kā tā tiek veidota, gan to, kāpēc reizēm ir tik grūti vienoties. Droši vien ir arī kādi zemūdens akmeņi, par kuriem mēs tikai nojaušam.  Studijā politiķis - Saeimas deputāts, kas salīdzinoši nesen ir kļuvis par neatkarīgo jeb frakcijām nepiederošo deputātu. Cik daudz viņš pats to ir gribējis? Mediji ziņoja, ka viņš esot pirmais, ko vairāk nekā 20 gadu garajā un mainīgajā partijas vēsturē "Vienotība" esot pati izstūmusi no savas frakcijas rindām. 

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Novadu robežas, pašvaldību referendumi, vides jautājumi, kas nu kuram aktuālāk. Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LVportals" žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

Krustpunktā diskutējam par Latvijas mediju radītā satura pieejamību Krievijā. Kamēr esam norobežojušies no Krievijā radītā propagandas mediju satura, vai mums pašiem vajadzētu mēģināt uzrunāt auditoriju šajā valstī un kādam vajadzētu būt saturam? Diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, politologs Andis Kudors, kultūras ministres ārštata padomieks Kārlis Dagilis un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība). Vai Latvijas medijiem vajag uzrunāt krievus, kas dzīvo Krievijā, Baltkrievijā vai citur pasaulē. Par šo jautājumu aizdomājāmies, kad uzzinājām, ka Latvijas Radio jādzēš savi konti no Krievijā populārās "Yandex" platformas. To noteikusi uzraugošā padome. Bet jautājums ir krietni plašāks, nekā konkrētie konti, jo no vienas puses ir karstas diskusijas par krievu valodā radīto saturu Latvijā, tajā pašā laikā zinām, ka vēlme uzrunāt pretējā nometnē esošos ir bijusi aktualitāte vienmēr. Nav šaubu, ka Krievija aktīvi cenšas ietekmēt sabiedrisko domu pie mums, par to arī daudz raizējamies. Vai mums ir jāmēģina darīt to pašu, varbūt esam tikai neliels "pundurītis", kam nav vērts runāt ar "goliātu". Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? 

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu nereti nāk rokrokā ar diskusijām, vai likumu normas pārāk nežņaudz pilsoņu demokrātiskās tiesībās. Šis ir viens no jautājumiem, ko pārrunājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru.  

Nedēļas apskatā pārrunāsim Zelenska vizīti Latvijā, to, vai valdībai izdosies vienoties par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu, vai jāizstājas no konvencijas par kājinieku mīnu aizliegumu, kā Zviedrija sūtīs bataljonu uz Latviju un par to, ka pases nodeva tomēr nedubultosies. Iztirzāt nedēļas aktualitātes mums palīdzēs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, kā arī Delfi redaktors Kārlis Arājs.     

Raidījumā Krustpunktā uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbild Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.  

Jaunie elektrovilcieni nekursē tik labi, kā iecerēts. Un sagaidāms, ka nedienas vēl turpināsies, līdz ar "bērnu slimībām" izslimos visi jau atvestie un vēl gaidāmie vilcieni. Vai valstij ir risinājums, kā vilcienu satiksmi padarīt prognozējamāku un kompensēt pasažieriem radītos zaudējumus, Krustpunktā analizē AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).    

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Emocijas mainās. Mums nav iespējams tikai dusmoties, priecāties vai tikai satraukties. Pat uz vislielāko netaisnību raugoties, ļaudis ar laiku pierod. Jautājums, vai var sarast ar karu, vai iespējams no tā norobežoties un ko darīt, ja reizēm labā perspektīva zūd. Dramatiskie kadri gadumijā no Ukrainas un tagad gandrīz katru dienu, arī šorīt, atkal un atkal daudzos ir uzjundījuši bezspēcīgas dusmas, kā ar šo lai sadzīvo. Kā ar šo sadzīvo TV 3 žurnāliste Ieva Vārna, kura daudz dara, lai Latvijā redzētu un dzirdētu to, kas Ukrainā notiek.    

Šonedēļ noslēdzas parakstu vākšana par referenduma sarīkošanu pret partnerības institūta ieviešanu Latvijā; daudzi vilcienu pasažieri šajās dienās palika uz perona, jo jaunie vilcieni pievīla. Gada pirmās nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš.  

Kāpēc līdzšinējā vadītāja vairs neturpinās darbu Valsts ieņēmumu dienestā, par izdarīto, par aktuālo un iecerēm Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Jautājumus kopā ar raidījuma vaditāju uzdod raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.  

Latvijai tāpat kā visai Eiropai jādomā par zaļākas enerģijas ražošanu, tomēr, piemēram, vēja parku ierīkošanas plāni bieži saskaras ar iedzīvotāju pretestību. Vai un kā attīstīt vēja enerģijas ražošanu Latvijā, salāgojot ekonomiskās un iedzīvotāju intereses, Krustpunktā analizē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Toms Nāburgs, AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis un iniciatīvas "Par labāku praksi vēju parku izbūvei Latvijas mežos" pārstāvis Armands Broks. Sākoties karam Ukrainā, mums nācās pieņemt ļoti grūtus lēmumus, viens no tiem bija atteikšanās no Krievijas gāzes. Patiesībā jau pirms kara Krievija parūpējās, lai mums tā situācija šķistu draņķīga. Gāzes cenas ilgāku laiku kāpa, tas arī ietekmēja tālāk visu enerģētisko sektoru. Bet līdz ar kara sākšanos un it īpaši mazliet vēlāk strauji kāpa ne tikai gāzes, bet arī citu resursu, tajā skaitā elektrības cenas. Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā, šķiet, bija krīze. Steidzami arī tika meklēti alternatīvie risinājumi un  pastiprinātā uzmanības fokusā arī nonāca vēja parku izbūve. Salīdzinoši Latvijā noteikti to nav daudz. Tagad tiek strādāts gan pie parka izbūves valsts mežos, Baltijas jūrā, ir runa par valsts projektiem, protams, arī privātām iniciatīvām. Te arī parādās lielās pretrunas: sociālajos tīklos ir aktivizējušies iedzīvotāji, kuru dzīvesvietām tuvumā parki tiek projektēti, ir sākusies parakstu vākšana pret to izbūvi. Kas tad notiek ar šo vēja enerģijas ražošanu Latvijā - būs vai nebūs, spēsim sabalansēt visas intereses  un kādas ir prioritātes?

Redzot karu Ukrainā un to, kā tās pilsētu iedzīvotājiem nākas slēpties Krievijas uzbrukumu laikā, daudzi uzdod jautājumu: kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Latvijā? Rīgā šobrīd ir apzinātas 355 vietas, kur šādas patvertnes varētu būt, tomēr valstij kopumā nav skaidras politikas šai jomā. Kādi ir plāni gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā, vai valstī ir regulējums, kā šādas vietas ierīkot? Krustpunktā diskutē Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts. Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.  

Krustpunktā iztaujājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs Elvis Jansons.  

Lai arī labi apzināmies, ka tepat līdzās ir agresorvalsts Krievija, kas ir uzsākusi nežēlīgu karu, bizness ar šo valsti Latvijā "rullē". Vai ir iespējams ko darīt, lai apturētu kara mašīnas finansēšanu ar mūsu pašu naudu? Krustpunktā analizē organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un satikmes minisrs Jānis Vitenbergs. Gadam noslēdzoties, daudzi liek kopā skaitļus, lai tad saprastu, ko gads nesis, kāda ir bilance, ko mums jāņem vērā nākamajā gadā. Starp daudziem mērāmajiem indikatoriem viens ir tāds itin sāpīgs. Proti, Ukrainā joprojām turpinās brutālais karš, un kopumā situācija gada laikā ļoti būtiski arī nav mainījusies, kas būtiski ietekmē savukārt mūs Latvijā. Kopš kara sākuma esam ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Pamatīgi tās droši vien izjūt tādi uzņēmumi, kā "Latvijas dzelzceļš" vai "Latvijas gāze", kuru bizness savulaik ļoti cieši bija saistīts ar Krieviju. Esam arī spējuši spert nozīmīgus soļus, dārgāk par to maksājot. Bet pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka ir bizness, kas ne tikai turpina "rullēt", bet līdz ar karu pat ir ieguvēji. Mēs joprojām paši pelnām un palīdzam arī Krievijai segt tās izdevumus. Vai nav pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk? 

Krustpunktā Lielā intervija ar Lutera akadēmijas docenu, teoloģijas doktoru Gunti Kalmi. Otrajos Ziemassvētkos saruna ar cilvēku, kuram kristietība ir dzīves saturs, arī viņa zinātnisko interešu spektrs variē no kristietības līdz Latvijas militārajai vēsturei. Viņš ir emeritēts mācītājs, kurš daudz rakstījis ne tikai kristietību, bet arī par latvietību, tautas pašapziņu un sarakstījis arī grāmatu par latviešu karotprasmi.

Evijas Siliņas vadītajai valdībai aprit pirmās simt darba dienas; lēmums par jaunu pasu izsniegšanu raisījis ļaužu neizpratni, bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piespriests reāls cietumsods. aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Ziņu dienesta raidījumu vadītājs Kristaps Feldmanis.  

Par valdības darbu, padarīto un iecerēm Krustpunktā izvaicājam premjerministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība). Jautājumuskopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un portāla "TVNET Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Riskam pakļautie bērni pazūd "caurumā" starp valsts un pašvaldības sistēmām. Kā to labot? Kā laikus ieraudzīt bērnu, kuram jāpalīdz, un nodrošināt, lai visās pašvaldībās ir pieejams minimālais pakalpojumu grozs jauniešiem? Un kā sakārtot sistēmu, lai palīdzētu gan bērnam, gan viņa ģimenei? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Rīgas domes Labklājības departamenta piedalīsies Sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Līga Tetere. Raidījums Krustpunktā viesojas pie kolēģiem "Dod pieci" stikla studijā, lai runātu par to, kā palīdzēt jauniešiem, kas nonākuši riska zonā. Jau iepriekš raidījumā esam runājuši, kā Latvijā spēj vai nespēj palīdzēt tiem jaunajiem cilvēkiem, kas dzīvē nokļūst uz riskantāka ceļa, kas sāk darīt pāri sev, citiem, apkārtējiem rada grūtības. Pirms nedēļas bija diskusija par Naukšēnos likvidēto sociālās korekcijas centru un iecerēm veidot krietni labāka alternatīva Latvijā. Bet, runājot par sistēmu, mums atkal un atkal nākas atzīt, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka mēs pārāk bieži nespējam palīdzēt tad, kad grūtības tikai parādās. Kāds bērns agresīvs, sāk lietot apreibinošus līdzekļus, klaiņo - mēs vai nu nezinām, reizēm arī negribam, nespējam iesaistīties laikus. Kad ir jau pavisam grūti, reizēm arī palīdzēt kļūst pat neiespējami. Kāpēc tā, ko darīt, lai šo situāciju mainītu?

Veselības kārtējo reizi mēģina samazināt medikamentu cenas. Vai šoreiz tas izdosies un kā tas varētu ietekmēt aptieku tīkla darbu, Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ilona Lošaka.  

Lai kā gribētos domāt, ka Latvijā pieskatītam un aprūpētam jābūt ikvienam bērnam, tomēr arvien uz ielas arvien nonāk jauni nepilngadīgie. Ar tā sauktajiem ielu bērniem nodarbojas biedrība "Resiliences centrs", kura valdes locekli Kārli Mednieku iztaujājam Krustpunktā.  

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska.  

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Naukšēnu sociālās korekcijas iestādē ir iestājies klusums. Kolēģi no Latvijas Televīzijas savulaik tur atklāja ļoti nepievilcīgu iestādes ikdienu, un atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija neatrada cita risinājuma, kā iestādi slēgt, sakot, ka tur kaut ko salabot vairs nebija iespējams. Bet likvidācija, kā zināms, problēmu neatrisina. Mūsu vidū joprojām bērni, kas zog, lieto narkotikas, izvaro vienaudžus. Mēs arī bieži nemākam palīdzēt un nezinām, ko darīt. Tādu mazgadīgu bērnu šķiet, cietumā uzreiz neliksi, vai tomēr varbūt vajag visus uzreiz likt vienkārši kolonijā, vai kāds cits veids, kā palīdzēt? Kam ir jāaizpilda tukšums, kas izveidojies pēc "Naukšēnu" likvidācijas un cik tālu esam, lai atvērtu jaunu iestādi, kas tiešām palīdzētu jauniešiem? Krustpunktā analizē Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vadītāja Krista Skara un "SOS" bērnu ciematu asociācijas pārstāve Agnese Igaune. Savukārt par jauniešu pieredzi "Naukšēnos" stāsts raidījumā Atvērtie faili.  

Pēdējā laikā pastiprinājušās bažas par to, ka jau tuvākajā laikā var apsīkt naudas plūsma, ko Rietumi atvēl Ukrainas atbalstam. ASV Kongresā nespēj vienoties par palīdzības paketi, kurā ap 60 miljardiem ASV dolāru būtu jāpiešķir Ukrainas atbalstam. Tāpat arī Eiropas Savienības valstīs nav vienprātības par atbalstu gan ieroču iegādei Ukrainai, gan tās atveseļošanai. Šonedēļ notiek Eiropas Savienības valstu vadītāju samits, kur būtu jālemj arī par oficiālu Ukrainas uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā, bet tā iznākums vēl ir grūti prognozējams. Kā panākt, lai Rietumi neatslābst atbalstā Ukrainai, Krustpunktā analizē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Aizsardzības ministra padomnieks starptautisko attiecību jautājumos, bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis un politologs Andis Kudors.  

Savulaik viņš aizgāja no lielas draudzes mācītāja amata un ar kolēģi izveidoja kopienu "Elizeja". Viņš darbojas ar Anonīmo alkoholiķu kustībā. Krustpunktā Lielajā intervijā par politiku un aktuālo sabiedrībā gan Latvijā, gan pasaulē saruna ar teologu Kasparu Simanoviču.    

Latvijai drīz jāsāk izraidīt Krievijas pilsoņu, kas nav pagarinājuši uzturēšanās atļaujas. Krievijas prezidents Putins jau piedraudējis Latvijai ar nepatikšanām. Tikmēr Rietumos spriež, kā novērst nākamo iespējamo karu. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Māris Zanders, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude un Latvijas TV ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska. Pārskatot ziņu lenti, nešķita, ka šajās dienās būtu kādi ļoti negaidīti notikumi bijuši, drīzāk tiek turpināts iesāktais. Vienalga, vai ir runa par budžeta pieņemšanu, hipotekāro kredītņēmēju atbalstu vai parakstu vākšanu. Bet sociālajos tīklos, šķiet, vislielāko satraukumu raisa ziņas, kas saistās ar Krieviju un draudiem, kas var nākt no turienes. No starptautiskā viedokļa lūkojoties, vispirms bija Vācijas eksperti, kas secināja, ka vispār NATO valstīm ir daži gadi, tad Polijas drošības iestādes vadītājs ir izteicies par dažiem gadiem, kas varētu būt pēc Ukrainas kara, kad Krievija varētu gribēt pamēģināt iebrukt arī NATO teritorijā. Līdzīgas domas ir paudis arī Čehijas prezidents, protams, Ukrainas prezidents. Tātad daži gadi, lai sagatavotos, lai Krievija negribētu mēģināt riskēt iebrukt.

Kad kāds Latvijas politiķis ir tik daudz aprunāts, kā ekspremjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), gan par lidmašīnu reisiem, gan citiem tematiem. Izvaicājam viņu arī Krustpunktā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet" žurnālists Arturs Bikavs un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Krišjānis Kariņš uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir ilgstoši iesakņojusies neticība saviem spēkiem, neuzticība valsts varai un, iespējams, tas saistāms ar kaimiņvalsts ilgstošo ietekmi. Starptautiskajās attiecībās, pēc Kariņa domām, ļoti būtiska ir personīgā klātbūtne un iesaiste jautājumu risināšanā – neatkarīgi no valsts izmēriem. Kariņš sacīja, ja kļūtu par NATO ģenerālsekretāru, darītu visu, lai 31 NATO valsts ietu uz kopīgu mērķi, un tāds karš, kā šobrīd ir Ukrainā, vispār nenotiktu.

Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, vai augstskolas ir gatavas tā nestajām iespējām un izaicinājumiem, Krustpunktā vērtē Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Rīgas Stradiņa universitātes prorektors Dins Šmits, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītājs Edvards Francis Kuks un Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Apzināmies mēs vai nē, bet mūs ir sasniegusi jaunu realitāte - mākslīgais intelekts-, kura attīstībā tiek ieguldīti milzīgi resursi. Tā ir kļuvusi par ikdienu, un mēs vēl tikai minam, cik ļoti tas ietekmēs katru no mums. Viena no pirmajām jomām, kurai ar šo ļoti nopietni ir jārēķinās jau šobrīd, ir izglītība. Atsevišķi droši vien būtu jārunā par to, kas notiek vispārizglītojošajās skolās, jo šobrīd, kā šķiet, it īpaši vecāko klašu skolēniem ir iespēja piemānīt savus skolotājus, viņiem varbūt to pat nenojaušot. Bet, kā skolas ar to rēķinās, tas ir viens jautājums. Krustpunktā runājam par augstāko izglītību, jo augstskolām izaicinājumi ir abos virzienos. Kā nodrošināt, ka studenta vietā kādus pārbaudes darbus jau nepilda mākslīgais intelekts, gan to, ka arī Latvijas jaunie prāti spēj virzīt uz priekšu šo jauno tehnoloģiju attīstību un piedalīties mākslīgā intelekta evolūcijas procesā. Kā Latvijas augstskolas tiekas šiem izaicinājumiem galā?

Rīdzinieku skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni trešdaļu, un diemžēl šī tendence saglabājas arī pēdējos gados, kamēr kaimiņos, Viļņā un Tallinā, ir labāki rādītāji gan dabiskajā demogrāfijā, gan to cilvēku skaita ziņā, kas pārceļas dzīvot uz galvaspilsētu. Kā Rīgu padarīt pievilcīgu dzīvošanai; vai sākt ar esošās pilsētvides uzlabošanu vai jaunu mājokļu celtniecību un kas būtu maināms satiksmē, kura ir būtisks faktors pakalpojumu pieejamībā, bet vienlaikus arī var kalpot arī kā vidi degradējošas elements? Krustpunktā diskutē Rīgas domes deputāte Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (Jaunā Vienotība), pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā "VEFRESH" Viesturs Celmiņš, Saeimas deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) un stratēģiskās plānošanas eksperts Gatis Pāvils.  

Eiropas Savienība ir nogurusi no kara Ukrainā - to dzird arvien biežāk, un izskan arī brīdinājumi par to, ka nākamais gads būs smags. Ukrainai trūkst artilērijas lādiņu, Eiropas Savienība nav varējusi izpildīt solījumus par to piegādi, kamēr Krievijas agresorvalsts apgādē tās sabiedrotie ir bijuši krietni naskāki. Arī vēlēšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs uzvar spēki, kas Ukrainai nesimpatizē. Par Eiropas Savienības ārpolitiskajiem izaicinājumiem un iekšējām grūtībām Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ijabu. „Sajēga nāk, bet pārāk lēni,” tā par patiesās situācijas izpratni par Krievijas draudiem Eiropas valstu apziņā norāda Ivars Ijabs. Viņš atzīst, ka ir jāsaprot, ka pilnīgas vienotības atbalstā Ukrainai nebūs un būs jāmeklē jaunus sadarbības formātus. Ijabs sacīja, ka patiesā situācija varētu noskaidroties nākamnedēļ, kad par ilgstošu finansiālu Eiropas atbalstu Ukrainas budžeta deficītam plānots runāt Eiropas padomē.

Partijas sāk gatavoties nākamā gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un parādās jau pirmie kandidāti. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

Eiropas platuma sliežu būvniecības projekts ir būtiski iekavējies un, ja līdz 2030. gadam tas nebūs uzbūvēts, tad Eiropas ieguldīto naudu Baltijas valstis var zaudēt. Šī ziņa par "Rail Baltica" grūtībām pēdējās dienās ir daudz aprunāta. Te nav runa par pat dažiem desmitiem miljonu, kā piemēram gadījumā ar P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību, šis miljardu projekts. Vai ko tādu vispār pazaudēt Baltijas valstis var atļauties? Kāda ir patiesā realitāte un kādi ir risinājumi un dažādi notikumu scenāriji? Vai "Rail Baltica" apbrauks Rīgu, lai projektu vispār varētu pabeigt? Krustpunktā diskutē Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).  

Šogad pirmajos trijos ceturkšņos jaundzimušo skaits Latvijā ir par gandrīz 14% mazāks nekā tikpat ilgā laika posmā pagājušajā gadā un ikvienā šā gada mēnesī ir piedzimis mazāk bērnu nekā attiecīgajā mēnesī pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības kritums jau tika gaidīts 90. gadu dēļ, kad arī bija "demogrāfiskā bedre", tomēr, vai šis kritums varēja būt mazākas un ko var darīt, lai situāciju mainītu? Pašreizējās valdības deklarācijā demogrāfijas problēmu risināšana nav īpaši izvērsta. Vai mums ir plāns un politiskā griba kaut ko mainīt? Krustpunktā analizē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidāte Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

90. gados viņš bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā, bija premjers, tad ārlietu ministrs, vadīja lielāko partiju valstī "Latvijas ceļš". Krustpunktā runājam par politiku gan šodien, gan 90. gados. Lielā intervija ar Valdi Birkavu.    

Notikumu, kas būtu pārņēmuši informatīvo telpu, šajā nedēļā nav bijis, vienkārši bijušas vairākas interesantas un aktuālas ziņas. Viena no tām - ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. Aktualitātes analizē Bens Latkovskis, portāla "Neatkarīgā" žurnālists, Raivis Spalvēns, portāla "Delfi" žurnālists un Toms Ostrovskis, "TVNet" galvenais redaktors.  

Tieslietu ministrijas iniciētais partnerattiecību likums gaida, vai tiks savākti paraksti referenduma rīkošanai, bet ne tikai šis jautājums ir ministrijas darba fokusā. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" redaktore Inese Helmane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Inflācija ietekmē arī ģimenes ārstu prakses. Ģimenes ārsti ceļ trauksmi, ka naudas trūkuma dēļ var nākties ierobežot pakalpojumus. Kā ilgtermiņā nodrošināt primārās aprūpes finansējumu, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis un Saeimas deputātes Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) un Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).    

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki." Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu?   

Jau nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu un par to tiešsaistē parakstījušies vairāk nekā 27000 vēlētāju. Lai sarīkotu šādu referendumu, ir nepieciešami vairāk nekā 154000 parakstu, līdz tam ir ļoti tālu, bet arī laika vēl ir daudz - vesels gads. Tikmēr Saeima turpina darbu, un 2024. gada budžets pirmajā lasījumā jeb apstiprināts, lai gan no opozīcijas saņēmis daudz kritikas, cita starpā par to, ka, nerisinot demogrāfijas problēmas, kuras par sevi atgādināja jaunākajos statistikas datos. Dzimstība ir nokritusies zemākajā līmenī pēdējo simts gadu laikā. Šos notikumus, kā arī atklātībā nākušās ziņas par ekspremjera privātās lidmašīnas izmantošanu Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka.  

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Valsts prezidents pēc 34 Saeimas deputātu pieprasījuma ir apturējis Notariāta likuma grozījumus, kas ļauj reģistrēt partnerattiecības. Tagad divu mēneši laikā jāsarīko parakstu vākšanai par šo jautājumu. Parakstīties varēs 30 dienas un, ja to izdarīs desmitā daļa jeb 154 tūkstoši vēlētāju, tad referendums notiks. Vai varam sagaidīt plašu politiskās aģitācijas kampaņu un kā tas ietekmēs iekšpoliku? Krustpunktā analizē Saeimas deputāti Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) un Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode. Šobrīd jau notiek cita parakstu vākšana – par Saeimas atlaišanu, ko iniciējušas divas Saeimas opozīcijas un vairākas ārpusparlamenta partijas. Tā notiek jau kopš piektdienas un portālā Latvija.lv, par to jau parakstījušies vairāk nekā 20 tūkstoši vēlētāju, šī parakstu vākšana gan ilgs gadu.      

Kaut arī viņa pati dzīvo ārpus Latvijas, jau daudzus gadus kopā ar domu biedriem viņa cenšas palīdzēt tām Latvijas ģimenēm, kas saskaras ar pēcdzemdību depresiju.  Krustpunktā Lielā intervija ar biedrības "Debesmanna" dibinātāju Ivetu Parravani. Šogad aprit 10 gadi, kopš biedrība neatlaidīgi pievērsusi šim tematam uzmanību. Tas ir pamatots pārmetums arī medijiem, mēs mēs bieži runājam par problēmām, kad jau notikusi traģēdija. Protams, ne vienmēr, jo mediji uzskata par savu uzdevumu pievērst uzmanību arī iespējamām problēmām, bet pieredze rāda, ka ne vienmēr tā sanāk, reizēm pārāk maz, pārāk nemanāmi. Tā arī ir prakse, kas liek mācīties. Vai tā būs arī šoreiz, redzēsim. Traģēdija, kas izvērtusies, kopš pazudusi jaunā māmiņa Anna, bet viņas zīdainītis atrasts mežā miris, ir pievērsusi pēdējās dienās visu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tagad par to runā. Annai bija pēcdzemdību depresija, viņai nav izdevies palīdzēt. Bet jāatzīst, ka līdz šim par to ir diskutēts itin maz. Latvijas Radio gan ir bijuši raidījumi par šo tēmu, piemēram, Ģimenes studijā.

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Nākamā gada budžets esot drošības budžets, aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no lielākajām prioritātēm. Kādas ir ieceres, Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis.  

Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, Saeimas komisija aicina izskatīt iespēju finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Vai valstij ir atkal jāveido sava banka, Krustpunktā analizē Latvijas Bankas prezidenta vietniece uzraudzības jautājumos Santa Purgaile, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs. Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku izvērtēt, vai būtu pareizi pašreizējo finanšu institūciju "Altum" izveidot par pilnvērtīgu banku ar visām tām funkcijām, kādas ir citām komercbankām. Savulaik jautā bija banka - Hipotēku un zemes banka, kas iznīka iepriekšējās lielās krīzes laikā. Tad valsts no tamlīdzīgas iesaistes banku sektorā atteicās. Vājā kreditēšana, mazā konkurence privātbanku sektorā ir likusi arvien aktīvāk iesaistīties gan ar garantiju izsniegšanu, gan ar citiem pakalpojumiem, valstij uzņemoties lielākos riskus. Šajā situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc nerīkoties vēl aktīvāk, lai ietekmētu tirgu, kurš pagaidām izrāda lielu kūtrumu. Kādi būtu ieguvumi un riski, ja "Altum" kļūtu par valstij piederošu pilnvērtīgu banku?

Viedokļu paušana jutīgos jautājumos pašreizējā sociālo tīklu laikmetā nereti beidzas ar virtuālo linču tiesu. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka tiešsaistes platformām ir konsekventi un ātri jāvēršas pret naida runu, tomēr ir jautājums, kādos gadījumos un cik efektīvi tas darbojas praksē?. Vai uzbrukuma sociālajos tīklos ir mūsdienu realitāte, ar kuru vienkārši jāsamierinās? Krustpunktā diskutē zvērināts advokāts, "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa, Rīgas Strdiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle un Saeimas deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).  

Ēnu ekonomika pēdējos gados Latvijā saglabājas gandrīz nemainīgi augsta. Neiekasēto nodokļu apjoms tiek lēsts virs 2,7 miljardiem, kas valsts budžetā lieti noderētu. Lai gan daudzām valdībām ēnu ekonomikas apkarošana ir bijusi darāmo darbu sarakstu augšgalā, tomēr ar to nesokas. Krustpunktā lielajā intervijā vērtē ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.  

Nākamā gada valsts budžeta projekts jau nonācis Saeimā, likumi, lai sakārtotu partnerattiecību jautājumus, arī tiek skatīti, arī Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojekts ar atsauci uz Satversmi valdībā apstiprināts. Tiktāl ar viss notiek raiti, bet vai tā būt arī turpmāk, Krustpunktā vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi Plus" žurnāliste Laine Fedotova un TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks.  

Pieaugot spriedzei pasaulē, arvien svarīgāk ir pievērst uzmanību arī iekšējai drošībai – Valsts drošības dienestam, Robežsardzei ir vairāk darba. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns.  

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu. Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Atceltie reģionālo autobusu reisi ir problēma ne pirmo gadu un arī iemesli, kādēļ pārvadātāji neizpilda saistības, palikuši iepriekšējie. Galvenais iemesls, ko min, - trūkst autobusu vadītāju. Tomēr nozarē atklājušās arī citas problēmas. Tā, šā gada sākumā Konkurences padome sodīja trīs pakalpojuma sniedzējus par dalību kartelī. Autotransporta direkcija tagad raugās, kā jau līguma nosacījumos paredzēt iespējamās problēmas, bet vai tas izdosies. Ko darīt, lai pasažieriem nebūtu nikniem jāstāv pieturā un jāsecina, ka šodien atkal nevarēs nekur aizbraukt, jo atcelts kārtējais starppilsētu autobusu reiss? Analizējam esošo situāciju un meklējam iespējamos risinājumus. Krustpunktā diskutē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Artūrs Caune, satikmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.  

Sekojot līdz politiskajiem procesiem pasaulē un Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, kas notiek aiz tās "redzamās skatuves". Nav runa tik daudz par kādiem nezināmiem spēlētājiem, kas īstenotu kādus slepenus nodomus un mēs tik redzam vien to leļļu teātri, kur aktierus rausta aiz aukliņām, kā to reizēm saka. Iespējams, ka atsevišķos procesos arī kaut kas tā notiek, bet šoreiz runa ir par tiem, kas veido un arī grauj mūsu acīs kādu konkrētu politiķu, politisku lēmumu, reputāciju, valstu reputāciju, jo priekšstatam par to, kas ir labi, kas slikti, nu kas ir patiesība, kas ir meli, ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs šobrīd to labi varam redzēt Izraēlas reģionā, kur pasaules sabiedrības noskaņojumam un simpātijām ir gandrīz vai tāda izšķiroša loma veselu tautu likteņos. Bet tā tas ir visur, arī Latvijā. Par Latvijas politiku domājot, reizēm pārņem patiess izbrīns, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kas uz procesiem var palūkoties no profesionālā skatu punkta. Krustpunktā Lielā intervija ar komunikācijas zinātnes doktori, stratēģiskā biznesa konsultanti un uzņēmēju Olgu Procevsku.  

Kamēr pasaulē, šķiet situācija kļūst arvien nokaitētāka, Latvijā šī ir bijusi samērā mierīga nedēļa, nav būtiski skaļu ziņu, nav bijuši dramatiski notikumi. Līdz ar to pievēršamies ziņām, kam citās reizēs neatliek laika. Runājam arī par pasaules notikumu atskaņām. Aktualitātes analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Skolotāju slepkavība Francijā, tad šaušana Briselē. It kā jau nav tādas tiešas saiknes ar Izraēlu, bet spriedze gaisā virmo. Vācijā vai Francijā gandrīz katru dienu kāds saņem spridzināšanas draudus, viens vīrietis vakar Vācijā arestēts. Ziņās izskanējusi informācijā par spriedzi studentu vidu Rīgas Stradiņa universitātē. Protams, pasaulē ļoti plašās par un pret demonstrācijas daudzās valstīs un pilsētās, fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos un ieraksti sociālajos medijos ļaudīs raisa nemieru. Iebrukums Izraēlā ir satricinājis visu pasauli un pazeminājis drošības līmeni arī Rietumvalstīs. Kā traģiskie notikumi Tuvajos Austrumos ietekmēs mūs Eiropā? Krustpunktā analizē un vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  

Kārtējais gadījums, kad Baltijas jūrā ir sabojāta kritiskā infrastruktūra, liek domāt par to, kādas ir iespējas tās pasargāšanai. Pēdējais incidents Somu līcī, kad līdzīgā laikā ar gāzes vadu tika bojātas arī telekomunikāciju kabelis, ir raisījis aizdomas par Krievijas iesaisti, lai gan tieši tas netiek apgalvots. Skaidrs ir viens, kritiskā infrastruktūra jūras ūdeņos ir daudz mazāk pasargāta, nekā mēs gribētu, un, protams, ir jautājums, kā ir ar infrastruktūru valsts teritorijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka to apdraud ne tikai mehāniska iedarbība. Krustpunktā diskutē "CERT.LV" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).  

Pasaules universitāšu reitingu tabulās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav labākajās vietās. Britu veidotajā topā neviena no Latvijas augstskolām vairs nav pirmajā tūkstotī, to saista ar kritēriju maiņu, kā šīs reitingu tabulas veido un kur lielāku uzmanību tagad pievērš pētniecības kvalitātē. Valsts ieguldījums zinātnē gadiem ilgi ir bijis sāpīgs jautājums, un, lai gan finansējums zinātnei pieaugs, tomēr tas arvien ir pārāk mazs, tajā skaitā, lai Latvija varētu godam konkurēt šajā laukā. Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu.  

Likuma grozījumi, kas paredzēja plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, tajā skaitā dāvanu uzskaiti, būs jāpārstrādā. Tā lēmusi valdība. Tikmēr daudzi pedagogi ir vīlušies šonedēļ, saņemot jaunās algas. Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības viena uz otru rāda ar pirkstu, meklējot vainīgo. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, un Latvijas Radio 1 raidījumu producente Sarmīte Kolāte.  

Jaunās kultūras ministres izteikumi raisījuši neizpratni un daudz strīdu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Loginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radoi 3 "Klasika" redaktore Anete Ašmane-Vilsone un portāla "Satori" redaktors Andrejs Vīksna.  

Krustpunktā diskusija. Valdībā apspriež plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai n;akamajiem trijiem gadiem. Tajā paredzēta arī skaidras naudas aprites ierobežošana un plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Par iecerētajām pārmaiņām Krustpunktā disktutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāte Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts). Pagājušā nedēļā kolēģi no Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas stāstīja par cīņu pret ēnu ekonomiku Latvijā, kāpēc tā nesekmējas. Viņi arī pieminēja Finanšu ministrijā tapušo plānu nākamajiem gadiem, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Pāri par 50 priekšlikumiem ir izstrādāti un nosūtīti dažādiem partneriem izvērtēšanai. Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem kaut kādā mērā šobrīd jau ir apturēts, runa ir par vēlmi ieviest visaptverošu ienākumu deklarāciju. Bet ir arī virkne citu interesantu rosinājumu. Tā kā plānam ir vairākas sadaļas, tad nepilnas stundas diskusijā varam paspēt ielūkoties tikai vienā no tām. Ja reiz ienākumu deklarēšanas ideja ir raisījusi pirmā pretestība, interesanti šķita analizēt sadaļu par skaidras naudas aprites mazināšanu. Vai šādā veidā vispār ir iespējams cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu?  

Skolām, bērnudārziem un mācību centriem Latvijā arvien sūta anonīmus e-pastus ar spridzināšanas draudiem. Darbu šīs vēstules paralizēja tikai  uz brīdi, policija draudu līmeni vērtēja kā zemu. Tomēr izskatās, ka draudi spridzināt kļūst par jauno realitāti arī Latvijā. Kā pareizi rīkoties, lai neļautos nevajadzīga panikai, bet tajā pašā laikā cilvēki spētu parūpēties par savu un savu bērnu drošību? Vai nenozīmīgie draudi nevar pārvērsties par reālu apdraudējumu un kāda ir Latvijas gatavība rīkoties kiberapdraudējumu gadījumos, Krustpunktā diskutē Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un zinātnieks, kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju pētnieks NATO "Stratcom" centrā Gundars Bergmanis-Korāts.      

Iesaistoties pētniecības projektā, viņš ir nokļuvis valstī, kas tagad ir ierauta karā. Ko viņš tagad redz, zina un piedzīvo, Krustpunktā Lielā intervija arTuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieku, žurnālistu un starptautisko notikumu apskatnieku Imantu Frederiku Ozolu.  

Šķiek, šī ir bijusi "terorisma nedēļa", jo visas skaļās ziņas saistās ar ļoti netīkamiem notikumiem. Protams, vistraģiskākā situācija izveidojusies Izraēlā, ainas tur ir ļoti asiņainas. Arī pašu mājās kādi draud spridzināt skolas un bērnudārzus, lai arī policija saka, ka tie ir zema līmeņa draudi, savu ietekmi tas atstāj. Arī šodien ne viens vien baidījās doties uz skolu, jo nekas neesot beidzies. Bet gāzes vads Baltijas jūrā starp Igauniju un Somiju, liekas, tiešām ir saspridzināts un tam ir sava ietekme jau tagad. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē žurnālists Māris Zanders, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šnore.  

Veselības aprūpes nozare ilgstoši saskaras ar nauda trūkumu, kas rada virkni problēmu. Kas mūs sagaida nākotnē? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Kristaps Feldmanis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Sarmīte Gaidule, portāla "Delfi" žurnāliste.  

Darba devēji arvien uzstājīgāki un skaļāk aicina runāt par darbaroku trūkumu, mudinot vienkāršot atļaujas saņemšanu viesstrādnieku piesaistīšanai. Īstenībā mēs diezgan maz runājam par to, ka jau tagad daudzviet Latvijā uzņēmēji arī nodarbina ārvalstniekus, tikai nu tas process, kā tas notiek, esot sarežģīts, pat ar apmānu un viltu. Tie politiķi, kas aicina neko nemainīt, cer, ka esošās grūtības arī pašas par sevi palīdzēs Latviju nosargāt no pārāk lielas viesstrādnieku kustības. Vai tā ir ilgtspējīga pieeja? Par to ir pamatotas šaubas. Kas notiek, ja mēs neko nemainām, un kas notiek, ja tie vārti viesstrādniekiem tiek pavērti plašāk? Ko nozīmētu darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Latvijas Būvniecības nozares arorbiderības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Sazināmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.  

Darba nespējas lapu regulējums diskusiju dienaskārtībā nonāk laiku pa laikam. Darba devēji arī tagad rosina veikt tajā izmaiņas – palielinot to dienu skaitu, par kurām darbinieks darba nespējas gadījumā samaksu nesaņem. Arodbiedrības ar to nav mierā, norādot, ka uzņēmumu konkurētspēju nevar kāpināt tikai uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina. Ko darīt, lai apmierinātas ir abas puses? Kādam vajadzētu būt darba nespējas lapas regulējumam, lai apmierināti būtu gan darba devēji, gan darba ņēmēji? Krustpunktā analizē Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) Līga Kozlovska, Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).  

Raidījuma uzmanības fokusā ārpolitika. Sestdienas rīts Izraēlā pēkšņi un strauji mainīja pasaules dienaskārtību. Teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukums ir licis uzdot daudzus jautājumus, sākot no tā, kā gatavošanos tam ir palaidis garām leģendārais Izraēlas izlūkdienests, līdz tam, kā notiekošais ietekmēs Rietumu atbalstu Ukrainai. Krustpunktā Lielā intervija ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.  

Viens no šonedēļ visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir saistīti ar bankām un to izsniegto kredītu procentiem. Saeimā jau pavisam nopietni tiek virzīts projekts, kas uz pusi samazinātu hipotekāro kredītu procentus un ar ko bankas, protams, nav mierā. Tomēr netrūkst arī citu aktualitāšu. Tā Saeima vakar Augstākās tiesas tiesneša amatā tomēr apstiprināja bijušos Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kuras kandidatūru pirmajā reizē noraidīja, kā nenoliedza viņas kritiķi – saistībā ar tiesas lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, Mārtiņš Pričins, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks, un Ansis Bogustovs no TV24.  

Krustpunktā saruna par jautājumiem, kas skar satiksmi un satiksmes infrastruktūru. Jaunos elektrovilcienus braucieniem pa Latviju gaidām jau vairāk nekā 10 gadus un kur nu vēl milzu projekts "Rail Baltica", kas arī arī aizķeras. Izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie), kurš amatā ir jau trešo nedēļu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Saeimas apstiprinātā Nacionālā valsts drošības koncepcija paredz, ka pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem sabiedrisko mediju saturs varēs būt tikai latviešu valodā. Par šī lēmuma pareizību domas tomēr dalās. Vai sabiedriskajiem medijiem jāturpina raidīt arī krieviski? Krustpunktā analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju tiesībsargs Anda Rožukalne. Pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija jau vairākas dienas ir raisījusi diezgan kategoriskas diskusijas, vai vajag slēgt sabiedriskos medijus, kas uzrunā krievu valodā. Īsais ieraksts koncepcijā nenozīmē galējo lēmumu, jo vēl ir jāpieņem izmaiņas likumos, virknē normatīvo aktu. Arī premjerministrs sacījis, ka tas nav stingri pateikts, ka tā būs. Tātad politiķi un lēmumu pieņēmēji par to vēl spriedīs. Bet vai šajos diskusiju strīdos ir iespēja izsvērt, kuri no argumentiem ir ar lielāku svaru un vairāk ņemami vērā un kāds būtu pareizākais lēmums?    

  Valdība un Saeima meklē iespējas, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no kredītprocentu likmju kāpuma, ko izraisa Eiropas Centrālās bankas vairākkārtējie lēmumi paaugstināt starpbanku procentu likmi, lai ierobežotu inflāciju. Tiek apsvērtas gan iespējas meklēt līdzekļus budžetā, lai palīdzētu kredītņēmējiem, gan arī diskutēts par veidiem, kā piespiest šajā procesā piedalīties komercbankas, kuru peļņa pirmajā pusgadā ir krietni pieaugusi. Saeimas Budžeta komisija grib panākt, lai bankas divus gadus uz pusi samazina procentlikmes. Kredītiestādes jau brīdinājušas, ja šādu lēmumu pieņems, varētu pārtraukt kreditēšanu.  Krustpunktā analizējam, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, iejaucoties un ar likumu ierobežojot likmju kāpumu? Diskutē deputāts, Saiemas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs (Progresīvie), Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.  

Bērnu un pusaudžu mentālā veselība: kas viņus satrauc un kā palīdzēt tiem, kas nonākuši dažādās krīzēs. Krustpunktā Lielā intervija ar Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāju, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Raidījumā Krustpunktā primāri interesējamies par politiku, sociālajiem jautājumiem, ekonomiku, finansēm. Pārējie jautājumi, kas skar kultūru, zinātni, bērnu audzināšanu mūsu uzmanības lokā nonāk vien pastarpināti, jo par to runā citos raidījumos. Bet tad, kad kādi no šiem jautājumiem arī kļūst par politiķu strīdus āboliem, tad arī mēs tos vairs nevaram ignorēt. Un izskatās, ka nu politika ir arī seksualitāte un seksuālā audzināšana skolās, jo diskusijās par šo tematu labprāt iesaistās gan politiķi, gan visa sabiedrība. Ļoti asi mēs to izjutām pēdējās nedēļās, kad publiskajā telpā nonācis Izglītības ministrijas paspārnē izstrādātie metodiskie materiāli par sava dzimuma apzināšanos. Tagad materiāla autorus vētī dienesta izmeklēšanā, bet atsevišķu partiju lapās un interneta vidē kopumā ļaudis cits citu gandrīz vai vaino smagos noziegumos.  Ir sajūta, ka pašus bērnus vai pusaudžus šajā strīdā ir pabīdījuši gandrīz maliņā, bet viņi ir - ar savām problēmām, pamatīgām sāpēm, bieži vien arī nelaimīgi. Kāpēc tā un kā patiesi viņiem var un vajag palīdzēt?   

Apelācijas instances spriedums Aivara Lemberga lietā - vainīgs, cietumā jāsēž, tomēr īsāku laiku. Rīgas dome nobalsojusi par azartspēļu vietu slēgšanu, šoreiz ar opozīcijas palīdzību, citādi pietrūktu vajadzīgo balsu. Emocionālas diskusijas ir raisījusi Nacionālās drošības koncepcijas, kas faktiski paredz likvidēt Latvijas Radio 4. kanālu, aizvērt portāla "lsm.lv" krievu valodas sadaļu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV 24 žurnāliste Anita Daukšte, "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Pēc skandāla ap "Sadales tīkla" tarifiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apšaubījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastāvēšanas jēgu. Ko komisija spēj, ko tomēr nespēj ietekmēt? Krustpunktā izvaicājam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Agnija Lagzdiņa.  

Krievijas pensionāri Latvijā pensijas no Maskavas nav saņēmuši. Labklājības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka Krievijas pensiju izmaksa senioriem Latvijā par šī gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Ko vēl varam sagaidīt no savstarpēji noslēgtu līgumu [ne]izpildes? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un RSU Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis. Sazināmies ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvi Ivetu Daini.  

Valsts kontrole pirms nedēļas nāca klajā ar bēdīgiem secinājumiem saistībā ar agrīnu vēža diagnostiku un onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai nepieciešamajiem kompensējamajiem medikamentiem. Arī OECD atzīst, ka Latvijas vēža slimnieki ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un mūs apsteidz arī kaimiņi Lietuva un Igaunija. Zema iedzīvotāja aktivitāte veikt vēža skrīnigus ir tikai viena problēma. Arī mūsdienīgu kompensējamo medikamentu saraksts ir pārāk īss un atstāj aiz svītras daudzus pacientus. Problēmas ir arī citos ārstēšanas posmos. Kā labot un risināt situāciju? Krustpunktā analizē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.    

Tagad, kad redzam, cik lielus postījumus Krievija nodara Ukrainai, nedrīkst aizmirst par zaudējumiem, ko savulaik padomju okupācija nodarīja Latvijai. To aprēķināšanai jau 2005. gadā tika izveidota īpaša komisija, tomēr krīzes dēļ tās darbu četrus gadus vēlāk apturēja. Tagad komisijas darbs ir atjaunots un par tās vadītāju kļuvis Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Krustpunktā saruna ar Gati Krūmiņu.    

Saeimā šonedēļ karsta darba nedēļa: vispirms ārkārtas sēde, balsojot par jaunu Saeimas spīkeru, bet kārtējā sēdē pieņemts svarīgs lēmums samazināt "Sadales tīkla" fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām līdz gada beigām par 60%. Aktualitātes analizē žurnāliste Baiba Strautmane, "Kas notiek Latvijā" raidījumu vadītājs, žurnālists Jānis Domburs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns.   Šonedēļ notikušo Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu iznākums tika izlemts ne vien politiķu sarunās, bet arī Latvijas Radio studijā, kad raidījumā Krustpunktā spīkera amata kandidāts Gunārs Kūtris sarunāja lietas, kas bija nepieņemamas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī Zaļo un zemnieku koalīcijas partneriem. Attiecības koalīcijā un norobežošanās no ASV sankcijām pakļautām un pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga aizņems lielu daļu diskusijas raidījumā. Vēl arī aplūkojam pirmos jaunās valdības ministru lēmumus.  

Krustpunktā izvaicājam jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (Jaunā Vienotība). Kādas ir viņas ieceres jaunajā amatā? Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Edgars Zicāns, "LSM.lv" ziņu redaktors, un Mārtiņš Kalaus, ziņu aģentūra LETA.  

Katru dienu pienāk ziņas par cilvēku grupām, kas mēģinājušas šķērsot Latvijas - Baltkrievijas robežu, kā arī ziņas par tiem, kam tas izdevies, bet notverti vēlāk un ne vienmēr Latvijas teritorijā. Kas notiek uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā skaidro un analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis,  Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors  Māris Andžāns.  

Jau gandrīz divas darba dienas Latvijā ir jauna valdība. Iepriekšējo valdības koalīciju bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja paplašināt vai vismaz mainīt ministru vietu sadalījumu, lai "iepūstu koalīcijā jaunu dzīvību vai vairotu dinamismu sasāpējušu jautājumu raitākai risināšanai". Tā kā līdzšinējie partneri tam nepiekrita, nācās mainīt partnerus un arī premjeru. Krustpunktā studijā esam aicinājuši dažādu jomu pārstāvjus, lai spriestu, vai jaunajai valdībai ir potenciāls risināt šobrīd aktuālās problēmas un vai valdības maiņa nesīs pārmaiņas līdzšinējā politikā. Diskutē: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, finansists Ģirts Rungainis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.  

Sākumā likās, ka viņš varētu būt kultūras ministrs, bet nu viņam esot paredzēts cits amats. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju. Pēdējā laikā viņa vārds daudz locīts plašsaziņas līdzekļos un ar sociālajos medijos, tāpēc Krustpunktā tiekamies ar Gunāru Kūtri lielajā intervijā.  

Šodien, 15. septembrī, Saeimā ir balsojums par jauno Ministru kabinetu. Kā vērtēt vecās un jaunās sejas ministru galerijā? Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.    

Krustpunktā izvaicājam AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET Financet" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Iniciatīvu portālā "Manabalss" jau vairākus mēnešus tiek vākti paraksti iniciatīvai, kas paredz aizliegt darba devējiem prasīt zināšanas krievu valodā. Izņēmums būtu vien kādi uz eksportu orientēti uzņēmumi. Apkalpojošajā sfērā, tajā skaitā darbā ar tūristiem, restorānos, kafejnīcās darba devējam nebūtu ļauts obligāti prasīt runāt krievu valodā. Iniciatīva, šķiet, nav guvusi atsaucību, par to ir parakstījušies vien vairāk par 1000 cilvēkiem. Tajā pašā laikā arī pie mums kādi jaunieši ir dalījušies ar savu pieredzi šovasar, kā viņi nespēj atrast darbu veikalos vai kafejnīcās, jo tur krievu valoda tomēr tika prasīta. Kāpēc nevajag vai tomēr vajag mainīt pašreizējo kārtību Latvijā? Krustpunktā diskutē Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe, Valsts darba  inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā juriskonsulte Mārīte Noriņa, iniciatīvas iesniedzējs - politologs un neatkarīgs pētnieciskais žurnālists Dāvids Zalāns un Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs.  

Vai un kā valsts uzrauga, cik saimnieciski pašvaldības rīkojas ar finansēm, un vai šobrīd ir objektīvi iemesli pašvaldībām prasīt no valdības papildus finansējumu savu problēmu risināšanai. Mēs zinām par Rēzekni, kas nonākusi finanšu grūtībās. Pati pašvaldība uzskata, ka tas saistīts ar pieaugušajiem kredītprocentiem, bet Finanšu ministrija ir lūgusi Valsts kontroli novērtēt, cik saimnieciski r dzīvojusi Rēzekne. Bet jautājums, vai valsts šādus briestošās problēmas var pamanīt savlaicīgi? Krustpunktā diskutē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis un Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.  

Šoreiz mūsu sarunas biedrs ir cilvēks, kurš savu pasaules redzējumu un domas var paust ne tikai vārdos, bet arī tēlos. Pērn atklātais piemineklis brīvības cīnītājam Gunāram Astram ir viens no viņa darbiem, bet temati, kas saistās ar latviešu brīvības alkām, vēsturi un kultūru, ir regulāri zemeņu kalta. Krustpunktā Lielā intervija ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu.  

Nedēļas notikumu apskats kopā ar "DELFI" žurnālisti Alīnu Lastovsku, TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docenti, politoloģi Leldi Metlu Rozentāli.  

Krustpunktā uz žurnālistu un radio klausītāju jautājumiem atbild Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.  

Krustpunktā noskaidrosim - kā pēc iespējas efektīvāk iegūt rīdzinieku viedokli par pašvaldības lemtajiem jautājumiem? Vai Rīgas Dome ierobežos iedzīvotāju līdzdalības iespējas?  Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Uz diskusiju aicināti Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas Domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova, Dārzciema apkaimes biedrības vadītājs Māris Kaminskis un Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktore Inese Tauriņa.   

Raidījumā diskutējam, kā institūcijas pildīs spēkā esošā Imigrācijas likuma nosacījumus, kādas ir potenciālās problēmas un nepieciešamās izmaiņas likumā. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Inguss Alliks un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa.    

Krustpunktā Lielā intervija - mazākumtautību skolas "Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija" direktors Romans Alijevs.    

Latvijā sastiķēt valdību kā ķebli ar četrām kājām izrādās ir pārāk grūti. Kāpēc tā? Valdības veidošanu un citas aktualitātes nedēļas notikumu apskatā analizējam kopā ar laikraksta Latvijas Avīze žurnālistu Māri Antonēviču, DELFI galveno redaktoru Filipu Lastovski un žurnālistu Raimondu Rudzātu.   

Krustpunktā intervija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET redaktori Ēriku Staškeviču un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci.  

Apvienotais saraksts (AS) uzstāj uz diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ko tas mainītu līdzšinējā politikā? Izvērtēsim ieguvumus un riskus kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, vēsturnieku Kasparu Zelli un politologu Juri Rozenvaldu.  

Vai vajadzētu laist biržā un pārdot valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu akcijas? Kas tas ir - slēpta privatizācija vai rūpes par kopējo nākotnes labklājību? Krustpunktā diskusija ar Nasdaq Riga valdes locekli Lieni Dubovu, Ekonomikas komentētāju raidījuma "Mediāna" autoru Kristapu Pētersonu, Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Čudu.  

Viņš ir viens no tiem līdzšinējiem ministriem, ko gribēja atlaist premjers Krišjānis Kariņš. Apvienotais saraksts tam nepiekrita. Krustpunktā Lielā intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.  

Premjera amata kandidāte ir oficiāli nominēta. Koalīcijas sastāvu vēl nezinām, kā arī nezinām, cik tā varētu būt stabila. Runājam gan par valdības veidošanas procesu, gan par Prigožina lidmašīnas notriekšanu Krievijā, gan par to, kas notiks ar Krievijas pilsoņiem Latvijā. Valdība pieņēmusi lēmumu, kas raisījis diskusijas par to, ko darīt ar Krievijas pilsoņiem, kas nekārto to valodas eksāmenu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Krustpunkta iztaujājam Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi. Jautājumus uzdod tikai klausītāji.  

Arvien biežāk Rīgas ielās var redzēt citu tautību un kultūru pārstāvjus, kas šeit dzīvo un strādā. Kā viņi šeit nokļūst, kāpēc viņi ir šeit ieradušies un kāda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz iebraucējiem, Krustpunktā skaidro Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrā metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Saruna pagājušajā nedēļā ar Valsts valodas centra direktoru ir provocējusi turpināt tematu par iebraucējiem Latvijā. Pakistāniešu un indiešu ēstuves, ko pieminēja direktors,arī ēdienu piegādātāji, kas neprot runāt latviski. Par runājām un pēc raidījuma arī saņēmām vairākus jautājumus, kādā veidā šie cilvēki ir ieradušies Latvijā. Ko viņi te dara?  Kāda klausītāja arī stāstīja par rajoniem Latgales priekšpilsētā, Rīgā, kur veidojoties arvien lielākas iebraucēju kopienas, kas latviešu valodā pat īsti nerunā, kontaktējas tikai savā starpā. Daudzi ir dzirdējuši par bēdīgo pieredzi Rietumeiropā, tāpēc ir bažas, vai mēs neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Cik Latvijā ir tādu iebraucēju, kā viņi te nokļūst, kas to visu kontrolē, kāda ir valsts politika šajā jautājumā?  Jāatzīst, ka organizēt šo raidījumu nenācās viegli, producentei daudzi teica, nav arī liela gatavība runāt par šo arī politiķu vidū. Tāpēc šis vairāk informējošs raidījums.

Cenu pieaugums un inflācija skar katru no mums, tāpēc par to šķendējamies. Kredītu sadārdzinājums ir mazāk pamanāms, jo daļa sabiedrības kredītus neņem. Tie savukārt ir ļoti svarīgi mūsu attīstības nodrošinājuma instrumenti, uz tiem balstās bizness, no tiem atkarīga mūsdienu mājokļu pieejamība. Par to, ka kredīti kļūs dārgāki, protams, brīdināja sen. Bet pandēmija un karš radījis krietni lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita. Īpaši maksājumi par hipotēku daudziem jau kļūst par grūtu nastu. Negribam taču piedzīvot 2008. gadu, kad, nespējot samaksāt, tūkstošiem bija spiesti braukt prom no Latvijas, lai pasludinātu maksātnespēju. Tāpēc arī pēdējās dienās publiskajā telpā parādās arvien jauni aicinājumi, arī priekšlikumi kaut ko lietas labā darīt. Ko var izdarīt, lai šo kredītu sadārdzinājumu apturētu un vai tiešām kaut ko no tā, par ko runā, varētu arī īstenot, Krustpunktā analizē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šuvajevs, Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore Līga Leitāne.  

Jolanta Kalniņa ir trīs bērnu mamma, no kuriem vienam ir smaga invaliditāte. Viņa atklāti dalās ar savu grūto pieredzi. Kā pati saka, lai palīdzētu citiem, kam ir līdzīgi izaicinājumi. Krustpunnktā Lielā intervija ar Jolantu Kalniņu.  

Šī nedēļa ir pagājusi valdības demisijas zīmē - Latvijā būs jauns premjers, visticamāk, cita koalīcija, tāpat, kā skaidri iezīmējušās pārmaiņas Rīgas domē. Krustpunktā aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga.  

Lidsabiedrībām netrūkst izaicinājumu, taču cilvēki grib ceļot, lidot. Kā tas atspoguļojas lidostas darbā? Krustpunktā izvaicājam lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir paziņojis, ka demisionēs, partijām tagad jāspēj saprast, kuras ir gatavas sastrādāties un uz kādiem principiem, tāpēc esam aicinājuši uz diskusiju iespējamo valdību veidojošo frakciju pārstāvjus. Kāda varētu būt jaunā valdība? Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Kaspars Briškens (Progresīvie), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts).  

Krustpunktā uz interviju esam aicinājuši cilvēku, kurš atbild par to, kā Latvijā tiek lietota valsts valoda. Kopš kara sākuma valodas jautājums ir kļuvis īpaši jūtīgs. Studijā Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.  

Šovasar bija dažas nedēļas, kurās mēs ziņu valodā saucam par tukšajām, ka piektdienās Krustpunktā pat īsti nebija tādi lieli notikumi, kurus ar žurnālistiem apspriest. Šo augusta nedēļu noteikti nevar saukt par tukšo, apspriežamo tematu ir tik daudz, ka ir pat iespēja izvēlēties. Premjera Kariņa šodienas paziņojums par jaunas valdības veidošanu, jauna koalīcija Rīgas domē, sabiedrības nemiers un politiķu reakcija par jaunajām elektroenerģijas sadales tarifu cenām. Zemgalē ļaudīm, iespējams, šobrīd mazsvarīgākas ir Rīgas politiskās vētras, jo pirmdien tika piedzīvots pamatīgs negaiss, kurš izpostīja mājas, labības laukus un arī ir paņēmis vienu dzīvību. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā VIP intervija: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti Zani Eniņu un portāla "TVNET" žurnālisti Dardegu Legzdiņu.  

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā? Studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.  

Krustpunktā diskutējam par slimnīcu reformas virzību Latvijā. Studijā: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kā arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Krustpunktā Lielā intervija: Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže.

Politikā bijušas neveiksmīgas Rīgas domes koalīcijas izveidošanas sarunas, bet kultūras pasaulē kaislības uzjundījusi Nacionālā teātra direktora maiņa. Šīs nedēļas aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.    

Pastiprināta uzmanība atkal pievērsta robežai ar Baltkrieviju. Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujatu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla "TVNET" žurnāliste Elizabete Vizgunova.  

Krustpunktā saruna par nosacīti vasarīgu tematu, jo riteņbraucēji un it īpaši tie, kas pārvietojas ar skrejriteņiem uz ielām lielākoties ir siltajā gada periodā. Pēdējās dienās sociālajos tīklos izvērtās plašas diskusijas par to, vai riteņbraucējiem un arī elektrisko skrejriteņu lietotājiem vajag obligāti lietot ķiveres. Izprovocēja to ziņa, ka Satiksmes ministrija virzot šādu priekšlikumu pieņemšanai. Vēlāk gan tika skaidrots, ka ministrijā par to vien diskutē un šobrīd runa varētu būt par nepilngadīgajiem satiksmes dalībniekiem. Bet jautājums ir aktuāls, kādi ir plusi un mīnusi no prasības obligāti lietot ķiveres, kas satrauc riteņbraucējus un kādi ir abu pušu argumenti? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova.  

Raidījumā Krustpunktā šoreiz saruna par reemigrācijas jautājumiem. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par šo ir daudz runāts, bet mūs interesē ne tik daudz noskaņojums vai emocijas, cik paskatīties uz to no praktiskā skatu punkta. Pagājušā nedēļā Krustpunktā izvērsās diskusija par pensiju sistēmas nākotni un to, ka salīdzinoši tuvā perspektīvā nebūs, kas to uztur, ja mēs Latvijā neielaidīsim viesstrādniekus. Temats irļoti nepopulārs, un var to saprast, jo redzam, kā Rietumeiropas valstis šobrīd maksā par līdzīgi īstenotu politiku iepriekšējās desmitgadē. Varam tikai minēt, kā tur viss attīstīsies tālāk. Vai mums ir labāka recepte? Šis ir galvenais iemesls, kādēļ savulaik tika pievērsta uzmanība latviešiem, kas ir devušies labākas dzīves meklējumos pasaulē. Kādas ir iespējas viņus atgriezt dzimtenē, jo viņu atgriešanās noteikti arī palīdzētu Latvijai. Tika izstrādātas īpašas programmas, kā atsaukt latviešus mājās, budžetā tam atvēlēja naudu. Kāds ir rezultāts daudzajiem reemigrācijas pasākumiem, kurus savulaik izstrādāja un iedarbināja valdība, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un ekonomikas jautājumos Andris Miglāvs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits un biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" jeb kopienas #esiLV valdes locekle Elīna Pinto.  

Kādas pārmaiņas gaida Rīgas domi? Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas domes frakcijas "Progresīvie" vadītāja vietnieci Justīni Panteļējevu.  

Šī nedēļa ir izvērtusies neparasta izbēgušo noziedznieku skaita ziņā. Vispirms bēglis no Centrālcietuma, kuru izdevās ātri dabūt rokā, bet vakar no policijas automašīnas aizbēgušais, kura dēļ vairākas stundas satiksme Rīgas centrā bija gandrīz apstājusies, arvien nav notverts. Šonedēļ daudzināts tika arī Rēzeknes vārds, bet ne tādēļ, ka tur būtu noticis kas jauks, gluži otrādi – pilsētai ir briesmīgs naudas trūkums. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Drošības situācija reģionā liek vaicāt, vai pietiekoši strauji norit Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūve. Šis objekts ir valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārziņā un raidījumā runājam ne tikai par to, jo "Valsts nekustamo īpašumu" pārziņā ir vēl daudzi īpašumi. Krustpunkta izjautājam "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētāju Renāru Griškeviču. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas domes koalīcija darbojas "savstarpējā kašķa režīmā", kas sākās  ar izmeklēšanu pret  pilsētas Satiksmes departamenta  amatpersonām, kuras jau atgriezušās amatos, bet no amata aizgājis bijušais mērs Mārtiņš Staķis. Pa vidu izskanēja tādi savstarpējie apvainojumi, ka bija grūti iedomāties, kā domes koalīcija varēs sastrādāties. Tomēr četras frakcijas nonākušas pie secinājuma, ka tās nevēlas nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā, tāpēc  turpina meklēt tālākās sadarbības kopsaucējus. Vai viņiem tas izdosies, Krustpunktā analizē politologs, Latvijas Universitātes pētnieks Juris Rozenvalds, laikraksta "Diena"žurnālists Atis Rozentāls un domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Pēc trim gadiem skolās kā otru svešvalodu varēs mācīt tikai kādu no Eiropas Savienības valodām. Lēmums pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem, un skolas jau tagad sāk pakāpenisku pāreju, tomēr ir skaidrs, ka jau esošā pedagogu trūkuma apstākļos nebūs viegli atrast pietiekami daudz kvalificētu skolotāju. Kā palīdzēt skolām nodrošināt vajadzīgos pedagogus valodu apguvei, Krustpunktā analizē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/ Latvijas Reģionu apvienība).  

Valdība šogad iecerējusi veikt vispārēju nodokļu revīziju. Tās pasludinātais mērķis – ekonomikas transformācija un nodokļu sistēmas efektivitāte – ir saistīta ar to, kā darbojas ekonomika kopumā. Kas notiks ar valdību, šobrīd ziņu nav, tomēr ekonomikas uzplaukums, jādomā, būs jebkuras valdības dienas kārtībā. Ar ko tad sākt, par to saruna Krustpunktā ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.      

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Runājam par sadzīviskiem un saimnieciskiem jautājumiem Rīgā. "Rīgas namu pārvaldnieks" apkalpo ap 160000 klientu, un tā pārvaldīšanā ir ap 4000 dzīvojamo māju. Nupat "Rīgas namu pārvaldniekam" konkursa kārtībā izraudzīta jauna vadība. Pirmdien, 24. jūlijā, valdes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt Māris Ozoliņš. Krustpunktā izjautājam "Rīgas namu pārvaldnieka" jauno valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pārtikas cenas pēc straujā lēciena pēdējā laikā sāka nedaudz kristies, taču ļaudis sagaida, ka cenu samazinājumam vajadzētu būt krietni izteiktākam. Cik pamatota ir kritika, ka augstās cenas diktē mūsu lielveikalu negausīgā vēlme pēc lielas peļņas? Vai tiešām kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā - pārtikas veikalos cenas ir zemākas? Kā cenas ietekmēs šīs vasaras sausums, energoresursu cenu izmainņas un kāpēc cenas veikalu plauktos turpina palielināties pat tad, kad ražotāji tās jau sen ir samazinājuši? Krustpunktā analizē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Dziesmu un deju svētki izskanējuši. Dziesmu un deju svētki aizvadīti, bet daudz svētku dalībnieki un arī skatītāji arvien saglabā tās emocijas, ko var piedzīvot tikai Dziesmu svētkos. Lai viss izdotos, tas bija garš piecu gadu ceļš dalībniekiem un arī pamatīgs darbs svētku rīkotājiem. Kā izdevās iecerētais, no kādām kļūdām mācīties nākotnē, kā saglabāt un attīstīt šo mūsu tautas īpašo tradīciju, Krustpunktā diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns un Dziesmu svētku virsdiriģente Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais kora "Intis" diriģente Ilze Valce.  

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Tiesībsargs uzskata, ka Rīgā noteiktas pārāk stingras prasības, lai iestātos vidusskolās. Pašvaldības noteiktais kritērijs, lai var pieteikties uz 10.klasi Rīgas vidusskolās, bija vismaz 35 procenti eksāmenu vērtējumos. Tiesa, izrādījās, ka ir skolas, kurās vidusskolas klases nav izdevies piepildīt, tādēļ nupat pieņemts lēmums šīs prasības nedaudz mīkstināt. Tomēr vai ir pareizi, ka pašvaldība nosaka sev augstākus kritērijus iekļūšanai vidusskolās un kādu vispār redzam vispārējās vidējās izglītības lomu izglītības sistēmā Latvijā? Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile.      

Saruna par iekšlietām un valsts iekšējo drošību. Par situāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kam allaž pievērsta pastiprināta uzmanība, bet par ko daudzi īpaši atcerējās pēc vagneriešu dumpja Krievijā. Nevar aizmirst arī tos Krievijas pilsoņus, kuriem uzturēšanas atļaujas turpināšanai jānokārto valsts valodas pārbaude, bet izskatās, ka viena daļa par šo prasību nav likusies ne zinis. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Pagājušajā nedēļā veidojās saspringta situācija saistībā ar Zaporižjas atomelektro staciju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija tur gatavo bīstamas provokācijas. Daudzi sprieda, ka pēc Kahovkas dambja spridzināšanas no Krievijas var gaidīt visļaunākās un visneracionālākās lietas. Saistībā ar Zaporižji viss šobrīdi, šķiet, nomierinājies, lai bažas paliek. Krustpunktā runājam par riskiem saistītiem ar Zaporižjas AES, kā arī vērtējam to, kā sokas Ukrainai pretuzbrukumā. Un tas NATO samita fonā. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis un Latvijas armijas atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmiies ar Valsts vides dienesta Radiācijas Drošības centra direktori Daci Šatrovsku. Bažas par Eiropā lielākās atomelektrostacijas drošības riskiem ir bijušas pastāvīgas visā Krievijas iebrukuma laikā. Jūnija sākumā bažas pastiprinājās pēc Kahovkas HES aizsprosta, kas ir būtisks reaktoru dzesēšanai, sagraušanas.

Jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svinīgais solījums un uzruna Saeimā. Pēc svinīgā solījuma diskusija studijā. Analizē Latvijas Universitātes profesors politologs Juris Rozenvalds.  

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Dziesmu un deju svētku laikā Krustpunktā iztaujājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa un žurnāliste Ieva Alberte. Daudzās ministrijās šis ir atvaļinājumu laiks, bet noteikti ne Kultūras ministrijā. Visticamāk, ka kultūras ministram šīs Dziesmu svētku nedēļa ir izplānota pa stundām un šī stunda ir rezervēti Latvijas Radio, lai atbildētu uz mūsu klausītāji un arī žurnālistu jautājumiem. Bet raidījuma sākumā studijā ir tikai tā vadītājs, jo ministrs vēl steidzas uz Radio. Tāpēc iesākumā uzklausām klausītājus domas par šo svētku nedēļu.  

Pārmaiņas Rīgas rātsnamā jeb kurš turpmāk vadīs galvaspilsētas domi? Krustpunktā diskutē Rīgas domes pārstāvji. Svētdien Dziesmu svētku gājienā daudzo Rīgas dalībnieku priekšgalā plecu pie pleca gāja arī Rīgas domes vadība - mērs Mārtiņš Staķis un trīs viņa vietnieki. Jau nākamajā rītā kļuva skaidrs, ka tā bija pēdējā reize, kad galvaspilsētas vadībā bija publiski redzama kopā. Pirmdienas rītā domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata, skaidrojot, ka viņam nav pieņemama kolēģu nodevība. Krustpunktā diskusiju par notiekošo Rīgas domes valdošajā koalīcijā bijām ieplānojuši jau pirms nedēļas, bet, protams, nevarējām paredzēt šādu notikumu pavērsienu. Kas notiek Rīgas vadībā? Šo jautājumu šajās dienās uzdod daudzi, atbildes meklējam arī mēs. Diskutē Rīgas domes "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Olafs Pulks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, "Par/ Progresīvie" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs un Rīgas domes Nacionālās apvienības Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dainis Locis.  

Valsts iestāžu komunikācija ar medijiem un sabiedrību: vai valsts iestādes pietiekami skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus sabiedrībai, vai ieklausās arī tās viedoklī? Krustpunktā diskutē Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas biedrs, komunikācijas eksperts Ivars Svilāns, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis. To, cik svarīga ir komunikācija ar sabiedrību notikumos, kuros iesaistīts liels ļaužu skaits, pierāda arī Dziesmu svētki. Daudz neskaidrību dalībniekiem par to, ko drīkst ienest pasākuma teritorijā, un diemžēl šis nevajadzīgais troksnis ap kotlešu maizēm un ūdens pudelēm dažbrīd aizēno svētkus, kuriem tūkstošiem cilvēku gatavojas piecu gadu garumā.  Krustpunktā runājam par valsts saziņu ar sabiedrību. Kā un vai pietiekami valsts pārvalde skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus, vai ieklausās sabiedrības viedoklī un kā tiek plānota komunikācija iespējamās krīzes situācijās, ņemot vērā karu Ukrainā un viltus ziņu laikmetu.  

Par garo ceļu uz vienotu sabiedrisko mediju, par Latvijas Radio tradīcijām, vērtībām un nākotni saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu.  

Spriedze Rīgas domes koalīcijā nerimst un jautājums par galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa krēsla stabilitāti ir kļuvis arvien aktuālāks. Tas līdzās sarunām par valdības tālāko darbu, kas čūkst lēnītēm kā jāņuguns rītausmā. Nevar aizmirst arī kavēšanos ar 9. klases absolventu centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanu, kas sagādāja lieku stresu un nepatīkamus brīžus skolēniem un viņu ģimenēm.Aktualitātes Krustpunktā analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un TV23 žurnālists Romāns Meļņiks.      

Krustpunktā šoreiz pievēršamies reģionāliem jautājumiem, pašvaldībām un visam citam, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības pārziņā, jo izvaicājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.      

Par nesamaksātu rēķinu restorānā – reāls cietumsods, par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu – nosacīta brīvības atņemšana. Tie ir nesenākie tiesas spriedumi, kas sabiedrībā likuši uzdot jautājumus par sodu politiku Latvijā, bet tie nav pirmie gadījumi. Vai pie vainas informācijas trūkums, kas cilvēkiem no malas neļauj novērtēt visus apstākļus, vai sodu piemērošanā ir kādi trūkumi, Krustpunktā analizē bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas piekšsēdētājs Andrejs Judins un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.  

Tūlīt pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par nepieciešamību paplašināt valdošo koalīciju. Valdības paplašināšanas sarunas pirms Jāņiem taustāmus rezultātus nav devušas, jo esošie partneri netaisās neko paplašināt un sarunas ignorēja. Tomēr premjera partija "Jaunā Vienotība" ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" par atsevišķiem jautājumiem ir vienojušies. Kas būs tālāk? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.  

"Vagner" algotņu grupējuma vadoņa Jevgeņija Prigožina dumpis Krievijā, cik negaidīti sākās, tikpat negaidīti arī beidzās, bet palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, no kuriem viens ir – vai un uz cik ilgu laiku nosacītais miers tur ir iestājies. Skaidrs arī, ka joprojām minējumu ir vairāk nekā skaidrības, bet mēs centīsimies salikt kādus pieturas punktus, lai aptvertu notikušā nozīmi un saprastu, kas te ir galvenie atbildamie jautājumi. Krustpunktā analizē Nacionālo bruņoto spēkupārstāvis majors Jānis Slaidiņš un ārpolitikas eksperts Rinalds Gulbis.  

Fokusējamies uz Rīgas problēmām. Galvaspilsētas domes koalīcijā izveidojies jauns spriedzes elements saistībā ar amatpersonu atstādināšanu un izmeklēšanu pilsētas Satiksmes departamentā par ielu remontiem iztērēto naudu. Bet tā – pilsēta dzīvo Dziesmu svētku gaidās un remontdarbu izraisītos sastrēgumos. Kā tas izskatās no domes priekšsēdētāja kabineta? Krustpunkta izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus. Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.

Latvijā būs jāizstrādā vispārējās veselības apdrošināšanas modelis, tā izteicies premjers Krišjānis Kariņš, norādot, ka ieviest to vajadzētu jau pēc pāris gadiem. Cik tas ir reāli un ko tas mainīs veselības aprūpē, Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem diskutē sen, bet nu par to panākta politiska vienošanās valdības darba grupā, kas spriež par nodokļu politikas pilnveidošanu. Kā piemērs tiek minēta Igaunijā ieviestā sistēma, kur veselības aprūpei atvēl daļu no sociālajām iemaksām, bet pakalpojumus arī saņem tikai nodokļu maksātāji, kā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts. Vai ar šādām izmaiņām remdēs mūžīgo naudas badu medicīnas nozarē un samazinās privāti iepludināto finanšu apjomu?  

Maz esam esam runājuši par to, kā palīdzam ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Uzmanība ir bijusi vairāk pievērsta palīdzības sniegšanai karā. Tas ir saprotams, jo ukraiņi var cerēt nosargāt savu valsti, ne tikai pateicoties dzimtenes mīlestībai vai patriotismam, bet arī materiālai un finansiālai palīdzībai, ko sniedz pārējā pasaule. Bet karš ir nežēlīgs un pļauj desmitiem, pat simtiem dzīvību ik dienās, kā redzam statistikā. Karš arī sakropļo cilvēkus. Tāpēc mediķi visā pasaulē ir piekrituši palīdzēt arī šajā ziņā, darot visu, lai glābtu cilvēkus. Latvijā tas notiek Mikroķirurģijas centrā.  Kā tas notiek, ko un kā dara Latvijas mediķi, Krustpunktā Lielajā intervijā vaicājam Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektoram Jānim Bendikam.  

Politikā par kādu dzīvīgumu, šķiet, šonedēļ gādāja vien deputāte Ramona Petraviča no "Latvija pirmajā vietā!", kas mēģināja sadzīvot ar festivālā "Lampa" piedzīvoto "cepienu". Bet koalīcijas sarunas - bez pārmaiņām: premjers grib plašāku koalīciju, tomēr nespēj neko izdarīt. Tā vismaz izskatās publiski. Nozīmīga šīs nedēļas ziņa ir par atklāto karteli ceļu būvē, savukārt mediju organizācijas prasa atsaukt uzrauga - NEPLP - sastāvu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Runājam par tiesu darbu. Krustpunktā izvaicājam Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Eiropas Savienības (ES) valstis spriež par migrācijas noteikumu reformu: ko tā paredz un kāda ir Latvijas nostāja? Krustpunktā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (Apvienotais saraksts), Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie) un "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks. Situācija ar migrantu centieniem iekļūt Eiropas Savienībā atkal saasinās. Uzsvars no Ukrainas bēgļiem, kas raduši atbalstu praktiski visās valstīs, tagad no jauna pārvirzās uz migrantu plūsmām no dienvidiem. Eiropas dienvidzemes sūdzas, ka netiek galā vairs ar lielo patvēruma meklētāju skaitu, nometnes ir pārpildītas, bet pārējā Eiropa talkā nenāk.  Tāpēc ziņa par jauno patvēruma politiku, par ko esot vienojušies iekšlietu ministri, šīm valstīm ir svarīga. Bet Polija un Ungārija jau ir paziņojušas, ka šo vienošanos neatbalstīs, turklāt Polija organizēšot arī citu valstu koalīciju. Mediju telpā izskan pārliecība, ka priekšā gaidāmas grūtas un arī asas diskusijas.  Mums, kas saskaramies ar Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem, turklāt mums nav skaidrs, kas notiks tālākā nākotnē Krievijā, šis ir ļoti būtisks jautājums. Ko ir sarunājuši Eiropas iekšlietu ministri, kāda Latvijas nostāja, vai mēs pievienosimies Polijas centieniem bloķēt procesu?  

Atgriežamies pie temata par skolu tīklu Latvijā. Tas ir bijis karsts temats jau daudzus gadus, jo par to, ka Latvijā ir pārāk daudz skolu, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pietiekamu slodzi pedagogiem, ir spriests sen, bet ar skolu slēgšana vienmēr bijis smags lēmums. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina lēmumus par skolu tīklu 7.- 12. klašu līmenī pieņemt centralizēti, nosakot kritērijus, kuriem skolai vai nu jāatbilst vai tā jāslēdz ciet. Cik tas ir lietderīgi un vai risinās sasāpējušās problēmas izglītības jomā, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes vadītāja Karīna Miķelsone, bijusī Izglītības ministre Anita Muižniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radževičs.  

Ukrainas armija veikusi veiksmīgu pretuzbrukumu vairākos posmos, šādas ziņas pienāk gan no Kijivas, gan starptautiskajiem novērotājiem. Tiek minēts, ka ukraiņu spēki dažviet guvuši nopietnus panākumus. Bet rietumu analītiķi arī ziņo, ka veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā, Krievijas prezidents var izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju. Par situācijas attīstību Ukrainā saruna Krustpunktā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.  

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā? Diskutē žurnāla „IR” komentētājs, žurnālists Pauls Raudseps, portāla „Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds un žurnāla „SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Saruna raidījumā daļēji skars politiskās aktualitātes valstī un saspīlējumu valdības partiju starpā, kas saasinājies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām. Ja nu notiek tā, ka valdība krīt, jauna premjera nominēšana līdz 8.jūlijam būtu pašreizējā Valsts prezidenta rokās. Krustpunktā iztaujājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.    

Vajag vai nevajag striktāku regulējumu Latvijā tam, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem. Šis jautājums pēdējās nedēļās ir kļuvis aktuāls, vācot parakstus par cietumsodu piemērošanu tiem, kas ir spīdzinājuši vai nogalinājuši savus mājdzīvniekus. Viedokļi bijuši dažādi, jo arī šobrīd sodi ir iespējami itin bargi, un daļa domā, ka jautājums drīzāk ir par to piemērošanu. Bet ir raisījušās diskusijas dažādos virzienos, vai nevajag pārskatīt labturības prasības kait vai jautājumā, kā mēs ļaujam suņus turēt pie ķēdes.  Vai un ko vajag pārskatīt, runājot par noteikumiem likuma prasībām Latvijā, un ko darīt, lai izskaustu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Krustpunktā diskutē raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja un žurnāliste Inese Kreicberga, Zemkopības ministrijas Veterinārās un pārtikas departamenta, dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietnieks Ģirts Stenders, Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.  

Valsts prezidenta vēlēšanas ir noslēgušās. Lai gan līdz galam neviens nezināja, ar ko tās beigsies, tomēr piepildījās ticamākais scenārijs un amatā ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību S un „Progresīvo” atbalstu tika ievēlēts „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā spriedīsim par Saeimas lēmumu un to, ko īsti sagaidām no jaunā Valsts prezidenta un ko viņa spēkos ir veikt? Krustpunktā diskutē Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs.  

  Pagājušajā nedēļā politiskiem procesiem Latvijā tika pievērsta īpaša uzmanība, jo Saeimas deputāti vēlēja valsts prezidentu. Bet politiķim Edvarda Smiltēnam sev lielāku uzmanību sev izdevās pievērst vēl pirms šīm vēlēšanām saistībā ar hokeja svētkiem. Viņš hokejista kreklā priecīgs dalīja autogrāfus reizē ar sportistiem, bija panācis, ka pagājušās nedēļas pirmdiena Latvijā bija brīvdiena, vispār viņš ir otra augstākā amatpersona valstī. Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.  

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Runājam par naudu un ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Ievēlēts jauns Latvijas Valsts prezidents! Edgara Rinkēviča pirmā intervija - Latvijas Radio 1 speciālizlaidumā Krustpunktā.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Pieslēdzamies arī Saeimai, kur notiek jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā preses konference. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā Rīgas Stradiņas universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Saeimā uzklausām Uldi Pīlēnu, Apvienotā saraksta kandidātu.  

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Otrajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguvis balsis 42, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Saeimā uzklausām Edvardu Smiltēnu (Apvienotais saraksts).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Aināru Latkovski (Jaunā Vienotība), Antoņinu Ņenaševu (Progresīvie) un politoloģi Ivetu Kažoku.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Strādāsim vai nu līdz skaidrībai, ka prezidents tomēr nav ievēlēts, vai līdz pirmajai intervijai ar jauno Rīgas pils saimnieku. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība), Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).

Prezidenta vēlēšanas jau rīt, bet šobrīd laikam neviens neņemas skaidri pateikt, izdosies tikt pie jauna valsts prezidenta vai tomēr ne. Savu kandidāti ir divām koalīcijas partijām, bet trešā nav solījusi atbalstu nevienam no viņiem. Trešā ir Nacionālā apvienība, kuras līderis Raivis Dzintars ir Krustpunktā studijā.  

Daudziem šī nedēļa droši vien paliks atmiņā ar Latvijas hokeja izlases iekļūšanu pusfinālā pasaules čempoinātā, bet šonedēļ daudz apspriesti arī citi notikumi. Līdztekus diskusijām par gaidāmajām Valsts prezidenta velēšanām daudz diskusiju arī par mediju neatkarību un vārda brīvību. Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzlikto sodu portālam TVNET par dzirdēto sarunā ar vienu no Saeimas deputātiem, kurš izklāstīja savu viedokli saistībā ar valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem un iespējamo izraidīšanu no valsts. Sen neesam apsprieduši arī to, kas notiek Ukrainā: bet Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis šonedēļ paziņoja, ka ilgi gaidītais pretuzbrukums ir sācies. Krustpunktā aktualitātēs vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un žurnālisti: Anita Daukšte (TV24 ), Sallija Benfelde (laikraksti "Brīvā Latvija" un "Laiks") un Toms Ostrovskis (TVNET group galvenais redaktors).  

Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši kandidātus Valsts prezidenta amatam, par kuriem Saeima balsos 31.maijā. Kandidāti – pieteikšanas secībā ir Uldis Pīlēns, ko virza Apvienotais saraksts, Elīna Pinto, kuru virza „Progresīvie” un Edgars Rinkēvičs, kuru izvirzīja „Jaunā Vienotība”. Kandidāti jau daudz ir intervēti, atklājuši redzējumu par prioritātēm amatā, kas visiem sasaucas gan ar drošības situāciju mūsu reģionā, gan problēmām mūsu ekonomikā. Atšķiras akcenti, iespējams, arī vīzija, kā prioritātes realizēt praksē.  

Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām palikusi tikai nedēļa. Kandidāti ir trīs, iznākums - nezināms. Par gaidāmajām vēlēšanām Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītāji: Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmajā vietā), Kaspars Brikšens (Progresīvie), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība). Piedalīties diskusijā neilgi pirms raidījuma attiecās Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei), jo šajā laikā nolemts sasaukt Saeimas frakcijas sēdi.  

Atgriežamies pie daudzas emocijas raisījušās Stambulas konvencijas ratifikācijas. Kāpēc tik ļoti no tā baidāmies? Pēc nesenajiem ļoti traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, pēc kuriem publiski atklājās arī citi vardarbības gadījumi, kam nesekoja pienācīga tiesībsargājošo iestāžu rīcība, atkal atsākās diskusija par to, vai Latvijai jāpievienojas šai konvencijai, kas paredz novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Cik šī konvencija ir liels bieds, drauds vai palīgs cīņā pret vardarbību, ko piedzīvo sievietes? Krustpunktā diskutē juristi Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Gunārs Kūtris, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis Kaspars Herbsts.  

Kruspunktā Lielā intervija - tehnoloģiju uzņēmējs, kurš darbojas ar mašīnmācīšanu saistītā jomā, jauniešu debašu un kritiskās domāšanas kustības "quotudoma.lv." izveidotājs Mārtiņš Vaivars.  

Par Valsts prezidenta vēlēšanām arvien vairāk runā valdības stabilitātes kontekstā, bet arī prezidenta amata kandidāti paši tiek apspriesti. Tomēr dzīve rit uz priekšu arī citās jomās. Kamēr Rīga dzīvo hokeja gaisotnē, internetā aktīvi tiek pirktas biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Aktualitātes vērtē Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanās tiek saistītas arī ar iespējamām pārmaiņām valdībā. Par to un arī valdības darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.  

Hospiss aprūpi Labklājības ministrija šogad uzticējusi Samariešu apvienībai, tomēr no nedziedināmi slimo cilvēku tuviniekiem izskan kritika, ka šī aprūpe ir stipri nepietiekama. Tā bieži vien esot tikai sociāla aprūpē pāris stundu garumā, bet visu pārējo laiku smagie slimnieki ir atstāti uz tuvinieku pleciem. Kad beidzot Latvijā būs nodrošināta cilvēka cienīgā pirmsnāves aprūpe? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Hospiss.lv pārstāve Ilze Zosule un Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš.  

Maija pēdējā dienā par Valsts prezidenta krēslu cīnīties trīs kandidāti – uzņēmējs Uldis Pīlēns no Apvienotā saraksta, partijas "Progresīvie" amatam izvirzītā latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto un premjera partija "Jaunā Vienotība" virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tieši tagad politikas vērotāji atzīst, ka šīs vēlēšanas beidzot kļuvušas interesantas. Cik liela ir iespēja, ka nākamo Valsts prezidentu arī šajā dienā ievēlēs, kā tas ietekmēs politisko situāciju kopumā un valdības tālāko darbu? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, politologs, LU profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un sociālantropoloģe, LU asociētā profesore Aivita Putniņa.  

Būtisku notikumu gadadienās mēdzam domāt par to, kā šie notikumi ir mainījuši mūsu valsti un apziņu. Par  demokrātiju, vēstures un vēstures zinātnes nozīmi nākotnes veidošanā Krustpunktā Lielā intervija ar vēsturnieci Inetu Lipšu.  

Policija šajā nedēļa dabūjusi pamatīgi pastrādāt: septiņgadīgās meitenītes meklēšana Rēzeknes novada Rogovkā vēl turpinās, pusaudžu konflikti Imantā ir vismaz pagaidām novērsti, 9. maijs ir aizritējis, daži aizturēti, daži tikuši pie pamatīgiem sodiem. KNAB paziņojis, ka pabeigta izmeklēšana un rosina ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas mēru, viņa vietnieku un vēl trīs personām. Savukārt Kurzemes rajona tiesas spriedums izsaucis plašu neapmierinātību dzīvnieku aizstāvju un arī vetārstu vidū. Tomēr pāri šīm kaislībām ir kaislības Jēkaba ielā: pie Saeimas šonedēļ pulcējās mediķi kopā ar pacientiem un protestēja pret esoši situāciju veselības aprūpē, bet pašā Saeimā visai skaļi norisinās intrigas ap prezidenta krēslu. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politologs Mārtiņš Daugulis, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, izdevuma "Sestdiena"  galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā saruna par sabiedrisko transportu galvaspilsētā. Tas ir būtisks ne tikai rīdziniekiem. Iztaujājam uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pēdējā laikā īpaša uzmanība pievērsta Valsts policijai un tās spējām reaģēt un novērst likumpārkāpumus. Atsevišķos gadījumos kritizēta tiek arī novēlota sabiedrības informēšana. Ierasti policija ir starp tām valsts institūcijām, kurām sabiedrība dažādās aptaujās uzticas visvairāk. Kā šo uzticību nepazaudēt un kādus secinājumus pēc nesenajiem skaļajiem gadījumiem tiesībsargi ir veikuši, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis.  

Pandēmijas laikā, kas pamatīgi iedragāja valstu ekonomikas, Eiropas Savienība lēma par instrumentiem, lai atbalstītu dalībvalstis. Viens no veidiem bija Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb Atveseļošanās fonds. Ir pagājuši divi gadi, bet Latvijas uzņēmēji sūdzas, ka nauda līdz viņiem nenonāk, un vainota tiek Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas slēdz līgumus par daļu no projektiem. Kāda īsti ir situācija šīs naudas apgūšanā? Krustpunktā diskutē finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Normunds Bergs un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.  

Katru gadu, tuvojoties 1.septembrim, skolu direktoriem nākas lauzīt galvu, kā aizpildīt vakances, dabaszinātņu priekšmeti ir vieni no tiem, kur skolotāju trūkst vienmēr. Arī augstskolās topošos pedagogus STEM jomās var skaitīt uz roku pirkstiem. Tomēr tā nav, ka Latvijā nebūtu dabaszinātņu entuziastu, kuri gatavībi nodot savas zināšanas tālāk. Par skolotājā darbu un skolēnu interesi apgūt fiziku Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no fizikas entuziastiem - Latvijas Universitātes skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, Jauno Fiziķu skolas vadītāju, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri.    

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats svētku nedēļā. Aktualitātes vērtē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Televīzijas producente Rudīte Spakovska, žurnālists Raimonds Rudzāts.

33 gadi pagājuši kopš tās vēsturiskās dienas, kad  ārkārtējas spriedzes apstākļos visa Latvija bija pieplakusi pie radio aparātiem, jo toreiz tikai radio spēja nodrošināt tiešraidi. Ar aizrautu elpu visi gaidīja balsošanas rezultātus par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu.  Man tolaik bija 19 gadi, nu ko gan es tur varēju iztēloties, kāda būs šī neatkarīgā Latvija. Biju jaunietis, tāds pats kā mani šīs dienas raidījuma viesi. Viņi nepazīst citu Latviju, vien to, kas mums tagad ir, un nevar atcerēties tādas sajūtas, kādas bija pirms 33 gadiem, jo tad viņi nebija dzimuši. Ko jaunieši domā par mūsu kopējo valsti, kā viņa sajūt Latviju, kādu redz tās nākotni?  Valsts svētkos Krustpunktā saruna ar jauniešiem par valsti, piederību un patriotismu. Sarunājas Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns, LR5 darbinieks, Skolēnu Saeimas "deputāts" Toms Putniņš, sabiedriski politisks aktīvists Morics Menģelsons, Jauniešu Saeimas Eiropas lietu komisijas līdzpriekšsēdētājs Gustavs Kilbloks un Talsu 2. vidusskolas skolniece, Jauniešu Saeimas deputāte Kate Sūniņa.  

Satiksme Rīgā. Kas notiek ar daudziem remontdarbiem, ar kuriem ikviens sastopas, kādas izmaiņas tie nesīs? Uzmanību pievēršam ne tikai  pašreizējiem izaicinājumiem un ceļu stāvoklim, bet arī nākotnes vīzijai - ar ko turpmāk būs jārēķinās gan autobraucējiem, gan ikvienam satiksmes dalībniekam. Kas notiks ar maģistrālajām ielām, Centrālās stacijas apkārti un citām vietām, Krustpunktā diskutē biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis un žurnālists Pauls Timrots.  

Šā gada rudenī skolas sāk pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai 2025.gadā tikai latviski mācītos visi skolēni visās vispārizglītojošajās skolās valstī. Vai skolas ir šīm pārmaiņām, kā arī, vai nākotnē izzudīs fenomens divplūsmu (latviešu - krievu) skolas un kā tas ietekmēs integrācijas procesus – vai joprojām būs nodalīšanās pēc tautības vai skolai jākļūst vienkārši par skolu, kur mācās visi neatkarīgi no nacionālās piederības? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Normunds Dzintars un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.   Par gaidāmo pāreju uz mācībām latviešu valodā interesējamies arī raidījumā Labrīt.

Nedēļas laikā kļuva zināmi daudzi jauni fakti un reakcijas par šaušalīgo slepkavību Jēkabpilī. Iekšējās drošības birojs arī sācis iekšējo izmeklēšanu par policijas iespējamo bezdarbību. Noslēdzies arī trīs dienu ilgais skolotāju streiks, bet līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atlicis tikai mēnesis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un žurnālisti Anita Daukšte (TV24) un Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze).    

Klimata un enerģētikas ministrija ir jauna iestāde, tā izveidota Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un tā pārņēma enerģētikas politikas funkcijas no ekonomikas ministrijas un klimata politiku no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Jaunā ministrija darbojas aptuveni četrus mēnešus. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Kristīne Stepiņa.  

Krustpunktā diskusija, kā pasargāt sabiedrību no cilvēkiem, kas apzināti ignorē un pārkāj atkārtoti tiesībsargājošo institūciju uzliktos sodus. Analizē iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, krimināltiesību eksperts Saulvedis Vārpiņš, centra "Marta" biedrības vadītāja Iluta Lāce un Saeimas juridiskā komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāte Agnese Krasta. Ik pa brīdim Radio diskusijās jautājam, cik lielā mērā spējam pasargāt tos, kas piedzīvo ģimenē, darba vietā, publiskā telpā vārdisku, emocionālu vai fizisku vardarbību vai vajāšanu. Pagājušajā nedēļā notikusī traģēdija Jēkabpilī daudziem sagrāva pat tās ilūziju druskas, kas varbūt arī bija.  Vardarbība ģimenē, tiesas spriedums, kriminālprocesi, pastāvīgi draudi, faktiski jau vairāki slepkavības mēģinājumi, vēršanās policijā un vienalga tagad ir notikusi traģēdija un solītie draudi īstenoti. Tātad esam mēs izrādījušies nespējīgi pasargāt tur, kur obligāti bija jāspēj nosargāt. Mēs, domājot par mums kā visu Latvijas sabiedrību kopumā. Slepkavība, kas notika Jēkabpilī, nedrīkstēja notikt, un tai ir jākļūst par tādu nepiedodami dārgu mācību, lai to līdzšinējo pieeju mainītu.  Krustpunktā meklējam atbildes uz jautājumiem, kāpēc notika tā, kā notika, un kas tiks darīts, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Par to, vai un kā dažādas kampaņas palīdz atpazīt un mazināt vardarbību ģimenē, saruna Ģimenes studijā.  

Premjera izteikumi par iespējamu pensionēšanas vecuma celšanu ir raisījuši satraukumu. Tajā pašā laikā demogrāfijas pētnieki jau sen brīdina par iespējamajiem izaicinājumiem nākotnē. Vai tiešām pensijas sistēmu Latvijā gaida vēl viena reforma? Krustpunkta diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šuvajevs (Progresīvie), kā arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.  

Viņa ir sekojusi līdzi un analizējusi, ko saka Vladimirs Putins jau kopš viņa ievēlēšanas Krievijas prezidenta amatā. Krustpunktā runājam par to, kas notiek kara apsēstības pārņemtajā Krievijā, arī kā tas atbalsojas citviet. Lielā intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju, studiju programmas Starptautiskās attiecības un diplomātija vadītāju Elīnu Vrobļevsku.  

Egils Levits paziņojis, ka kandidēs otrreiz uz Valsts prezidenta amatu. Traģiskā slepkavība Jēkabpilī - vīrietis nogalinājis bijušo dzīvesbiedri. Ogres vietvaras vēršanās pret savu muzeju. Uzmanības vērts ir arī lielais ziedojums Bērnu slimnīcas fondam. Aktualitātes vērtē politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Saruna par armiju, par gatavību aizstāvēt valsti, par aizsardzības resoram piešķirtajiem līdzekļiem un arī par valsts aizardzības dienestu. Krustpunktā izjautājam aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Sākoties vasarai, īpaši aktuāls kļūst jautājums par trokšņošanu naktīs. Ja ar skaļiem kaimiņiem vēl var cīnīties, tad ar būvniekiem, kas strādā arī naktīs, vai nakts klubu īpašniekiem sarunat nav iespējams gandrīz neko. Ko darīt, lai glābtu pilsētnieku naktsmieru, Krustpunktā diskutē "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa,Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Tieslietu ministrijasparlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis.  

Vai mākslīgais intelekts varētu būt jauns varas instruments, vai tas patiešām rada drošības un cita veida draudus, Krustpunktā diskutē mākslīgā intelekta attīstītājs un "startup" uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, uzņēmuma "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Starptautiskā diskusijā aicina izstrādāt normas mākslīgā intelekta radīto tehnoloģiju risku mazināšanai. Astoņu Eiropas valstu premjerministri mudina sociālo tīklu platformas rīkoties, lai mākslīgā intelekta radītie viltojuma teksti tiktu skaidri marķēti un aicinājuši izmantot globālu pieeju lielo tehnoloģiju kompāniju regulējumam. Itālija nobloķē sarunu botu "chat gpt", pastāvot bažām par datu privātumu visā pasaulē. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas varētu apdraudēt ap 300 miljoniem darba vietu. Šie ir daži no pēdējā laika ziņu virsrakstiem, kas liek aizdomāties un jautāt, cik tuvu vai tālu esam no tāda veida mākslīgā intelekta, kāds skatīts savulaik fantastikas filmās. Ja arī fantastikas scenārijus noliekam malā, vai var apgalvot, ka mākslīgais intelekts šobrīd nerada drošības riskus?

Saruna par medicīnu un primāro veselības aprūpi Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Viņam ir doktorāts Staļģenē, arī gana daudz papildus darbu. Viņš ir Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, vada arī šīs asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļu, darbojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā kā docētājs un ir biežs viesis arī radio un televīzijā.   

Uzņēmējs Uldis Pīlēns paziņojis par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās maija beigās. Pašreizējais prezidents Egils Levits vēl nav pateicis, kā viņš grasās rīkoties. Priekšvēlēšanu process ir sācies. Uzmanības vērts ir premjera Krišjāņa Kariņa vēstījums par nākotnes pensijām - vai nu būs jāatver darba tirgus iebraucējiem, vai jāpalielina pensionēšanās vecums, citādi pietrūks naudas, ko izmaksāt pensijās. Francijā, kā redzams, līdzīga apņemšanās ir raisījusi milzīgus protestus. Pie mums protesti notiek reti. Tomēr mediķi un skolotāji grasās protestēt jau nākamajā nedēļā. Daudzi gan saka, ka nesaprot, par ko tieši būs gaidāmie protesti.  Nedēļas notikumus pārrunājam Krustpunktā kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Jānis Ikstens.  

Valsts kontroles darbs. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Lielveikalu darbs ir jāierobežo - svētdienās jāslēdz un jāļauj strādāt vien mazajiem veikaliem, kas dotu tiem iespējas papildus nopelnīt un varbūt tad daudzi aizvērtie veikaliņi, piemēram, Rīgas centrā pamazām atdzimtu. Marta sākumā par šo raisījās arī debates valdības namā, uzklausot Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē. Daļa ministru pauda skepsi, daļa atbalstīja zemkopības ministru. Didzis Šmits solīja veikt rūpīgāku analīzi un tad vēlreiz nākt uz valdības sēdi jau ar konkrētākiem argumentiem. Cik jēdzīga būtu šī ideja un vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā, Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un TC "Spice" valdes locekle Iveta Priedīte. Pa tālruni uzklausām Latvijas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču.  

Narkotisko vielu lietošana jauniešu vidū vēršas plašumā. Narkologi ceļ trauksmi par jaunu narkotiku paveidu izplatīšanos Latvijā, kas ir ļoti bīstams un to lietošana rada milzu riskus. Kā spējam reaģēt uz to, kas notiek narkotiku melnajā tirgū, Krustpunktā analizē Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja dr Astrīda Stirna, Veselības ministrija Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska. Dažādas atkarību veicinošas vielas jauniešiem Latvijā ir viegli pieejamas. Pēdējo gadu oficiālā policijas statistika vēsta, ka gada laikā vismaz 2000 jauniešus aiztur alkohola reibumā, narkotiku reibonī ap 300 jauniešu. Tie ir vien statistikas dati, kurus var krietni reizināt. Alkohols atkarību bieži vien iesāk, bet jaunā paaudze ātri to nomaina ar citām psihoaktīvām vielām. Nav tāda diena, kad neatliekamās palīdzības dienests nesaņemtu izsaukumu par kādu gados jaunu cilvēku, kura dzīvība ir jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir reizes, kad tas ir pat vairākiem nāves gadījumiem diennaktī. Kā to apturēt vai vismaz ierobežot?

Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā. Kā palīdzēt cietušajiem un kāpēc tik grūti ir to aptūrēt? Krustpunktā Lielā intervija ar krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktoru Raivo Vilcānu.

Pievēršamies sociālajai jomai. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministri Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.    

Nesen sabiedrība par atklātību "Delna" izveidoja aptauju uzņēmējiem, vai viņi ir saskārušies ar apzinātu reputācijas graušanu un apmelošanu gadījumos, kad tam nav bijis pamata. Pasūtīta un dažādu iemeslu dēļ īstenota nomelnošana jau arī nav nekāds jaunums, bet ar interneta attīstību pasaulē tā ir kļuvusi krietni sarežģītāka problēma. Izskatās, ka tā ir arī Latvijā, vien mēs to varbūt īsti neesam aptvēruši un arī neesam daudz par to runājuši. Kā atšķirt, vai runa ir par pamatotiem vai nepamatotiem pārmetumiem, un ko darīt, ja mēs sastopamies ar tādu apzinātu klaju apmelošanu un reputācijas graušanu? Krustpunktā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, digitālās komunikācijas konsultante Ieva Knāķe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un "Cobalt" patentpilnvarniece preču zīmju jomā, zvērināta advokāte Līga Fjodorova.  

  Jau šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas paredz iespēju pildīt gan militāro, gan civilo dienestu, bet pēdējam iespējas šķiet būs daudz šaurākas, nekā tika diskutēts sākumā. Mainījies nav tas, ka dienests ir obligāts vīriešiem, bet brīvprātīgs sievietēm. un sākotnējie plāni paredzēja pašreiz armijā un Zemessardzē dienošo skaitu dubultot, bet rezervē nodrošināt vēl 20 tūkstošus karavīru. Jautājums, vai šos plānus var īstenot ar iecerēto likuma redakciju, kā arī kādas būs kompensācijas un bonusi tiem, kuri dienēs un būs izgājuši dienestu, Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas deputāti Atis Švinka (Progresīvie) un Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), un tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.  

Ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem visas vajadzības nosegt nevaram, tādēļ valdība gatava pārvērtēt visus nodokļus. Tā nesen sacīja finanšu ministrs. Pēdējie gadi finanšu jomā ir bijuši sarežģīti, jo pasauli piemeklēja sen neredzētas krīzes. Pandēmija, tagad karš Ukrainā un katra no tām citādi ietekmējusi ekonomiku. Kā izrauties no finanšu problēmām, runājam arī Krustpunktā Lielajā intervija ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.  

Krustpunktā runājam par Saeimas darbu: Vispārējās izglītības likuma grozījumi sacēla pamatīgu ažiotāžu saistībā ar iestājeksāmeniem vidusskolās, bet politiķi, kuri gribēja tos saglabāt, praksē nobalsoja, ka jau šogad tādi nevarēs notikt. Sabiedrisko mediju apvienošanai šonedēļ arī bija jābūt Saeimas darba kārtībā, bet pēc Latvijas Radio darbinieku protesta virziens strauji tika mainīts. Pašvaldības tikmēr dzīvo savu dzīvi – šonedēļ atklājās, kā Ogres vadība pēc visam nesaskaņām izturas pret Ogres muzeja darbiniekiem, bet Jūrmalas dome Bulduru bibliotēkas ēku nolēma pārdot, lai gan vasarā, kad no tās meta laukā filiāli, solījās, ka ar vēlmi pārdot šo īpašumu nav nekāda sakara. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Par Valsts ieņēmu dienestu pēdējā laikā daudz tiek runāts. Aizdomu ēnas apspriestas arī šajā studijā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Rustvnet" žurnālists Artjoms Ļipins.  

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par krievu valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos, īpaši sabiedriskajos medijos. Vai Latvijas medijos ir vieta oriģinālsaturam krievu valodā? Krustpunktā diskutē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Āboliņš, Mediju attistibas un petniecibas centra valdes loceklis, Latvijas Raidorganizaciju asociacijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris, Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals. Likumprojektā par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kas tika steidzamības kārtā virzīts caur Saeimai, starp vairākiem strīdīgiem priekšlikumiem parādījās arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums jaunajā medijā tuvākā nākotnē pārtraukt finansēt saturu krievu valodā. Tas nozīmētu arī, ka pēc pāris gadiem būtu jābeidz darboties Latvijas Radio 4 kanālam, kāds tas ir tagad, protams, arī televīzijā ziņas un raidījumi krievu valodā vairs nebūtu pieļaujami. Argumentācija saprotama, karš Ukrainā, neveiksmīga integrācija. Tajā pašā laikā interesants ir fakts, ka, pieņemsim, paši ukraiņi rīkojušies pretēji un, karam sākoties, izveidoja jaunu televīzijas kanālu krievu valodā "Freedom", kuru varam redzēt arī Latvijā. Kaimiņi igauņi arī ir izvēlējušies piešķirt vairāk naudas saturam krievu valodā, lai nodrošinātu cittautiešus ar drošu informāciju. Kurš ceļš ir pareizāks, tas ir jautājums, uz kuru nu daudziem nemaz tik viegli nav atbildēt. Krustpunktā pārrunājam iespējamos ieguvumus un riskus.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls, kas nevairo uzticību iestādei. Vienlaikus daudzi sūdzas, ka VID nestrādā iedzīvotāju interesēs, bet birokrātiski apgrūtina nodokļu maksātāju dzīvi.  Kas būtu jāmaina VID darbā, lai to uzlabotu? Krustpunktā diskutē Saeimas bužeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Aiva Vīksna, SAF tehnika valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.  

Divas bankas Amerikā, otra lielākā banka Šveicē - to maksātnespēja pēdējās nedēļās ir raisījusi satraukumu finanšu tirgos. Par noskaņojumu finanšu pasaulē Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.  

Aprit simt dienas, kopš darbu uzsāka šī valdība premjera Krišjāņa Kariņa vadībā. Kā sokas jaunajiem ministriem un kabinetam kopumā. Pēc valsts budžeta pieņemšanas pašvaldības šajās dienās steidz apstiprināt savas ieņēmumu un izdevumu tāmes, tikmēr Latvijas Bankas prezidents saka, ka inflācija, kuru arvien vērojam, vairs nav Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sekas. Tagad tā esot uzņēmēju negausība. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes komentē LR5 programmas direktors Kārlis Kazāks, Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Veselības aprūpei atvēlētais budžets neapmierina ne mediķus, ne pacientus, jo finansējuma nepietiek daudzām svarīgām lietām, turklāt, ņemot vērā inflāciju, medicīnā var atļauties pat mazāk nekā iepriekš – vismaz tā ir norādījuši nozares pārstāvji. Politiķi sola īstenot dažādas reformas, lai situāciju nākotnē varētu mainīt. Vai ir cerības uz papildus naudu, kādas varētu būt nākamās reformas pašā nozarē? Krustpunktā izvaicājam veselības ministri Līgu Meņģelsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un ReTv žurnāliste Elīna Lapiņa.  

Daudzi uzņēmumi labprāt ziedotu un piedalītos dažādu problēmu risināšanā, taču viņi nezina, kā to pareizi darīt. Ja viņus atbalstītu, ziedojumu apjoms varētu divkāršoties. Krustpunktā runājam par filantropiju Latvijā. Diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns un Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors Reinis Lasmanis. Ja ielūkojamies Latvijas vēsturē, jāatzīst, ka daudzas lietas, kuras šodien novērtējam, mums ir pieejamas pateicoties augstsirdīgiem un devīgiem cilvēkiem. Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, vispār augstākā izglītība Latvijā veidojās, pateicoties lielā mērā ziedojumiem un filantropijai. Turīgi cilvēki palīdzēja latviešu jauniešiem iegūt izglītību un šādā veidā arī būvēt latvisko un Latviju. Rīgas Latviešu biedrības nams, jaunlatviešu kustība, dziesmu svētki, Augusts Dombrovskis, Ziemeļblāzma, parki Rīgas centra - tā varētu skaitīt ilgi.  Protams, padomju laiks visu mainīja, bet, atgūstot neatkarību, Latvijā atkal parādījās pirmie mecenāti. Var minēt Borisa un Ināras Teterevu fondu, Vītolu fondu, ziedotāji, kaut vai iesaistoties ziedot.lv, esam gandrīz mēs visi. Ir tapis pētījums, kas liecina Latvijā interese par filantropiju kļūst arvien lielāka un potenciāls ir. Tikai ir šķēršļi, kas to bremzē. Ja tos noņemtu, mēs būtu gatavi ieguldīt divtik.

Raidījuma uzmanības centrā pacientu tiesības, kā tās tiek ievērotas ārstniecības iestādēs. Tāpat arī, kas uzlabojams mediķu komunikācijā ar pacientiem. Covid pandēmijas laikā slimnīcas un aprūpes iestādes noteica karantīnu un vairums, domājams, pret to izturējās ar izpratni. Bet ja tuvinieku atbalstu liedz tagad, daudziem par to ir neizpratne. Tas nav vienīgais, par ko cilvēki sūdzas. Veselības inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka daudzas pacientu sūdzības saistās ar komunikāciju, ka nav izskaidrots kaut kas saistībā ar saslimšanu un ārstēšanu. Kas un kā uzlabojams mediķu komunikācijā ar pacientiem? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras docente Agita Lūse, Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Viesturs Boka, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un RSU Juridiskās fakultātes prodekāne Karīna Palkova.  

Šī gada budžets ir raisījis vilšanos arī mediķiem, bet arī par veselības aprūpi teica, ka vispirms tajā jāveic reformas, pēc tam jāprasa papildu finansējums. Kā situāciju redz jaunie ārsti? Krustpunktā Lielā intervija ar Jauno ārstu asociācijas biedru Kārli Rāceni.  

Pedagogi paziņojuši par trīs dienu streiku, bet premjers norāda, ka streikošanas dēļ vairāk naudas neradīsies. Pedagogiem grasās pievienoties arī mediķi. Šonedēļ daudz runāts par budžetu, bet bijuši arī citi notikumi. Piemēram, ziņa par to, ka Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, kā arī citi notikumi.  Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.   

Izglītības darbinieki paziņojuši par trīs dienu streiku, jo uzskata, ka valdība nav ievērojusi vienošanos par pedagogu darba algas celšanas grafiku. Pedagogu algu jautājums, arī zinātnes finansēšana ir daļa no jautājumiem, par ko runāsim raidījumā, jo Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aisma Orupe no laikraksta "Diena" un Ilze Kuzmina no "Latvijas Avīzes".  

Arvien biežāk medijos parādās ziņas, kas rada trauksmi par drošību daudzdzīvokļu namos. Pagājušā gadā iebruka bēniņu pārsegums namā Bolderājā, nācās evakuēt iedzīvotājus. Šogad satrauca ziņas par plaisām namā Valdemāra ielā, ir arī bažas par brūkošiem balkoniem, par ko raksta kolēģi. Nesen dzirdējām, kā Rīgas dome aicina pamest iedzīvotājus kādu māju Ventspils ielā, jo tas ir kļuvis pārāk bīstams dzīvošanai. Visas šīs ziņas liek aizdomāties par to, kas notiek ar mūsu dzīvojamo fondu? Daudzas mājas ir vecas, un dzīvokļi, kā zināms, pieder dažādiem īpašniekiem, bet namu uzturēšanā investēts netiek. Neviens, protams, negribētu piedzīvot traģēdiju, ja kāds nams sabrūk un iet bojā cilvēki. Bet ko tad darīt, ja īpašnieki par savu un apkārtējo drošību nerūpējas, jo nav nedz naudas, nedz arī saprašanas, nedz spējas vienoties kaut ko lietas labā darīt.  Varbūt tur vairs neko nevar saglābt, mēs tikai nezinām par to. Cik daudz pārējiem ir jānoskatās no malas, sak', tā nav mūsu problēma, vai arī kaut kas lietas labā tomēr ir beidzot jādara? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders, "Civinity" grupas Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze, "Selectum home" apsaimniekošanas uzņēmuma valdes loceklis  Valters Balakleitis un "Jurisconsultus" attīstības vadītāja Zanda Zariņa.  

Veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurā šā gada budžetā cerēja uz vairāk naudas, tomēr tāpat kā izglītībā, arī veselības nozarē valdības vadītājs vispirms prasa reformas. Pēdējos gados jau nozarē ir notikušas izmaiņas gan attiecībā uz slimnīcu  tīklu, gan aizsākta mediķu atalgojuma modeļa maiņa. Kādas īsti reformas veselības aprūpē tiek gaidītas? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina (Apvienotais saraksts), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas eksperte Alina Dūdele, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāve Ingrīda Circene (Vienotība) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS).    

Var teikt, ka runāsim raidījumā par latviešiem un krieviem, par sievietēm, feminismu, par gejiem un viņu tiesībām jeb cīņu par tiesībām. Izklausās intriģējoši! Bet runāsim par liberālismu un konservatīvajām vērtībām. Tas tāpēc, ka raidījuma viesis konservatīvisma popularizētājs. Salīdzinoši nesen viņš ir atgriezies Latvijā pēc vairāk nekā desmit gadu dzīves Rietumos, lielākoties Londonā. Atgriezies ar misijas apziņu veicināt konservatīvās domas attīstību un iepazīstināt latviešu sabiedrību ar pasaules konservatīvās domas izcilāko prātu sacerējumiem. Šim nolūkam viņš ir izveidojis grāmatu apgādu "Kodoka" (KOnservatīvās DOmas KArtotēka). Krustpunktā Lielā intervija ar Jāzepu Baško.  

Budžeta pieņemšanas nakts debates, skandāls ap Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu, tiesas lēmums pārtraukt līgumu ar pasažieru pārvadātāju "Nordeka", arī pārtrauktais finansējums vairākiem sportistiem. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Notikumus analizē Raimonds Rudzāts, Madara Fridrihsone (LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente) un Sallija Benfelde (laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste).   

Uzmanības centrā ir nauda, valsts nauda. Pēc diennakti garām diskusijām Saeima šodien, 9. martā, pieņēma šī gada budžetu, kas stāsies spēkā 1. aprīlī. Vēlēšanu dēļ lemšana atlikta tik vēlu, ka viss notiek gandrīz pavasarī. Naudas sadale vienmēr rada domstarpības un šoreiz ir daudz neapmierināto. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ReTV žurnāliste Laura Jansone un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Pēc kara sākuma Ukrainā šķita, ka latvieši ir vienoti. Uzvaras pieminekļa nojaukšana bija gandrīz vai svētki. Taču notikumiem turpinoties, situācija pamazām mainījās. Dienaskārtībā parādījās lemšana par ielu nosaukumu maiņu Rīgā. Tagad runa ir par pieminekļu novākšanu dzejniekiem un rakstniekiem. Cilvēki ir sadalījušies divās pretējās nometnēs. Taču viedokļu polarizācijā ir arī vēl aktīvāki rosinājumi. Vai nacionālais un vēsturiskais mantojums atkal sācis mūs šķelt? Kāpēc tā un vai mums ir jāmēģina vienoties par kādiem kopējiem principiem šādos jutīgos jautājumos? Krustpunktā diskutē filozofijas, retorikas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs Valdis Svirskis, aktieris Gundars Āboliņš, Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv." redaktoriem Krišjānis Lācis un SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš.  

Par skolu tīkla sakārtošanu runājam jau daudzus gadus, īpaši tad, kad skolotāji atgādina par savām algām. 2017.gadā pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma tapa optimālā skolu tīkla karte, kaut kas no tā ir realizēts, bet ne līdz galam un kopš tā laika situācija arī ir mainījusies. Vienlaikus katrā diskusijā par pedagogu algu palielināšanu tiek piesaukta skolu tīkla optimizācija. Kas ar to notiek šobrīd un vai pienāks brīdis, kad varēs teikt, ka skolu tīkls ir ideāls un nekas nekavē pieņemt skaidru pedagogu algu pieauguma grafiku? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.  

Budžets, attiecības valdības koalīcijā, gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Tās ir dažas no lietām, kas šobrīd noteic dienas kārtību Latvijas politikā, un tuvākais laiks līdz ar to solās būt visai interesants. Ir sācies jau otrais gads Ukrainas kara fonā, un arī tas daudz ietekmē, tajā skaitā sabiedrības noskaņojumu. Krustpunktā Lielā intervija: politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.  

Turpinās šā gada budžeta izskatīšana un asas vārdu pārmaiņas par priekšlikumiem izskan arī valdošās koalīcijas iekšienē. Joprojām nerimst diskusijas saistībā ar konfliktu starp Ogles mākslas un vēstures muzeju un pašvaldības vadību, par to ir spriests muzeju neatkarības kontekstā, bet Ogres mēra pārstāvētā Nacionālā apvienība no jautājuma politiskās sadaļas norobežojas. Krustpunktā nedēļas notikumu apskatā notikumus analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Re: Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

No ekonomikas ministra viņš pārsēdies satiksmes ministra krēslā. Izaicinājumu tur arī netrūkst. Satiksme un transports ir jomas, kur ir daudz problēmu un lieli plāni. "Rail Baltica" realizācija Rīgas centrālās stacijas apkaimē rit pilnā sparā, bet tur vēl tāls ceļš ejams un vispār dzelzceļu jomā ir vēl daudz gaidu, kaut vai uz jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tepat kaut kur ir, bet ne pasažieriem pieejami. Jārunā arī par ceļu remontiem un būvniecību, pasažieru pārvadājumiem kopumā un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Jāni Vitenbergu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Arturs Bikovs.  

Pirms dažām nedēļām portālā "Delfi" kāda mamma dalījās ar pieredzi par to, kā viņas pusaudži iegūst informāciju par notiekošo pasaulē. Viņa rakstīja, ka jaunieši labprāt klausās un lieto starptautiskos plašsaziņas līdzekļus, lai uzzinātu, par ko runā un interesējas ļaudis dažādās valstīs. Bet ir skeptiski pret ziņām un saturu, ko saražo medija pašu mājās. Mēs esam pārāk provinciāli, tā bija teicis viņu četrpadsmitgadīgais puika. Un šis apgalvojums ir dzirdēts vēl.  Nav jau tā, ka mūsu jaunieši vispār nezinātu, kas notiek Latvijā, bet Latvijas medijus daudzi no viņiem tiešām nepatērē, izvēlas citus informācijas avotus. Varētu jau sacīt, ka tā ir viņu problēma, bet patiesībā mēs jau saprotam, ka tā primāri ir mūsu pašu atbildība, jo viņa lems mūsu pašu nākotni, nevis pasaules izaicinājumus. Ko mēs zinām par jauniešu mediju lietošanas paradumiem, kā mēs mēģinām jaunos cilvēkus uzrunāt un ieinteresēt jauniešu auditoriju par vietējām ziņām? Krustpunktā diskutē Latvijas Radio 5 direktors Kārlis Kazāks, Latvijas TV galvenā redaktore Sigita Kirilka, portāla "Delfi" abonēšanas satura vecākā redaktore Vita Dreijere un "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis. Sazināmies ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku. Viņa iepazīstina ar auditorijas pētījumiem. Sazināmies arī ar Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēnu Marisu Priekuli, kurš nākotnē vēlas kļūt par žurnālistu.  

Konflikts starp Ogres novada vadību un pilsētas vēstures un mākslas muzeju kārtējo reizi saasināja jautājumu par vietējo kultūras iestāžu atkarību no pašvaldībām. Ogres gadījumā ir radušies vairāki jautājumi – gan par to, cik lielā mērā pašvaldībai un konkrētām tās amatpersonām būtu jāietekmē tas, ko kultūras iestāde piedāvā sabiedrībai, gan par to, cik aizsargāti ir šo iestāžu darbinieki konfliktsituācijās. Tas arī raisījis jautājumus, vai pašvaldību autonomija kādā brīdī nevar kļūt par visatļautību un vai kārtībā kaut kas būtu jāmaina? Krustpunktā disktutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa, domnīcas „Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane.  

Gadu no gada, lemjot par valsts budžetu un atgriežoties pie pedagogu algu jautājuma, atskan frāze par skolu tīkla sakārtošanu. Arvien biežāk arī dzirdam, ka skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo ne viņi izlemj, kuras skolas paliks, kuras apvienos vai likvidēs pavisam. Vai šī reforma būtu iestrēgusi un kādam īsti jābūt skolu tīklam, lai to uzskatītu par pilnībā sakārtotu? Krustpunktā studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš jau pirms vairākiem gadiem strādāja ar skolu tīkla optimizācijas plāniem.  

Šodien, 24. februārī, aprit gads, kopš visa Ukraina dzīvo kara apstākļos. Palīdzība tai plūst no visas pasaules, arī Latvijas. Krustpunktā saruna ar cilvēkiem, kuri ik dienu strādā, lai palīdzētu Ukrainai, tās civiliedzīvotājiem un karavīriem. Pasaules medijos šodien uzmanības centrā ir Ukraina. Faktiski visu gadu iir runāts par šo kara plosīto valsti un tiks runāts arī turpmāk, bet šodien aprit tieši gads, kopš Krievija uzsāka šo plaša mēroga iebrukumu, satricinot arī starptautisko tiesību pamatus, ierasto kārtību. Līdz šim Krievija savu agresiju bija maskējusi, tagad tas notika ļoti brutāli un atklāti. Gads Rietumu pasaulei ir nesis pamatīgas pārmaiņas. Nedēļas garumā esam runājuši gan par sociāliem satricinājumiem, gan sankcijām, ekonomiskajiem izaicinājumiem, pievērsāmies militārajiem notikumiem karalaukā un politiskajām aizkulisēm. Šodien, pašā kara gadadienā, studijā esam aicinājuši cilvēkus, kas, šķiet, savu daļu dzīves tagad ir nolēmuši veltīt ukraiņiem, lai palīdzētu viņiem. Latvijā šādu cilvēku ir neticami daudz, un karš mums ir atlicis necerēti apzināties savas tautas spēku, sirds siltumu. Izvēles kārtā dažus esam lūguši atnākt šeit uz Radio un dalīties ar savu pieredzi. Tie nav cilvēki, kas ir devušies uz fronti karot, jo ir jau arī tādi, pietiekoši daudzi latviešu šobrīd ir Ukrainā, bet tie ir cilvēki, kas dara ļoti vajadzīgu darbu. Par to ir vērts par to atgādināt, runāt un tad arī rīkoties.  Sarunājas Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks, "Tvitterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks, biedrības "SOS palīdzība Ukrainai" valdes priekšsēdētājs Emīls Paupe-Balodis un biedrības "Tavi draugi" dibinātājs un vadītajs Ulvis Noviks.  

Krievijas veiktos noziegumus Ukrainā izmeklē arī starptautiski un tie likuši risināt jautājumus arī par agresorvalsts klātbūtni starptautiskās institūcijās. Latvijas tiesībsargājošo institūciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojas Krievijas kara noziegumu izmeklēšanā un Ukrainas interešu aizstāvēšanā, bet karš Ukrainā ir mainījis dienaskārtību arī šeit Latvijā. Krustpunktā izvaicājam Satversmes tiesas priekšsēdētaju Aldi Laviņu. Jautājumus kopa ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pirms gada šajā laikā gaisā valdīja pamatīga spriedze. Iepriekšējā vakarā Krievijas televīzijā bija parādīta Drošības padomes sēde, kurā valsts augstākās amatpersonas padevīgi klanījās Putinam, skaidrojot, kāpēc ir jāpalīdz Donbasa iedzīvotājiem atgūt neatkarību jeb iegūt neatkarību. Tajā brīdī faktiski daudzi saprata, ka karš būs. Rietumvalstu vadītāji vēl steidza pēdējo reizi zvanīt un Kremli, brīdinot, ka Krievijai tas pārāk dārgi maksās.  Ir pagājis gads un šī gada laikā ir veikti divi secinājumi: Krievijas armija, kas tik ļoti biedēja, izrādījās krietni vājāka, nekā bija gaidīts, bet ekonomika un finanses dzīvotspējīgākas, nekā daudzi gaidīja. Ukrainā nav beigusi pastāvēt, un Krievija arī nav sabrukusi. Tās spējas pārvarēt finanšu un ekonomiskās sankcijas izrādījās lielākas, nekā daudzi sākumā domāja. Kara gadadienas noskaņās Krustpunktā runājam par gada vilšanos, ja to tā varēt nodēvēt, kāpēc Rietumu sankciju ietekme bijusi vājāka, nekā daudziem sākumā šķita? Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktore Katarina Plātere, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, advokātu biroja "Cobalt" zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas LTV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Krustpunkta diskusija. Ir pagājis turpat gads kopš Krievija atklāti un plaši iebruka Ukrainā. Līdz pēdējam brīdim daudziem šķita neticami, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds ir iespējams. Emociju spektrs šī gada laikā ir bijis plašs, no bailēm līdz dusmām, izmisuma un cerībām, kas bija jūtams arī sabiedriskajos un politiskajos procesos. Ko Latvijā ir mainījis karš Ukrainā šī gada laikā? Kādas pārmaiņas ir notikušas sabiedrībā, politikā, vai esam pieradusi un "pielāgojušies karam"? Vai joprojām jūtamas bailes no karadarbības šeit tikpat saasināti, kā tas bija pērn pavasarī? Cik daudz esam gatavi upurēt, lai atbalstītu Ukrainu un kā atšķiras sabiedrības "slāņi"? Kā karš mainījis prioritātes sabiedrībā un valstī kopumā. Kādu redzam savu nākotni un vai valstij ir vienots redzējums?  Raidījuma viesi: politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, socioloģe, SKDS pētniece Ieva Strode un biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare.  

Šajā nedēļā mēs ļoti daudz runāsim par to, kas ir noticis pēdējā gada laikā, kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis un kāda tam būs arī nozīme tālākajos notikumos. Piektdien, 24. februārī, apritēs gads, kopš mēs pamodāmies ar tām briesmīgajām ziņām, ka Eiropa atkal ir sācies karš. Tas, kam daudzi nespēja noticēt, bija noticis - Krievija bija uzbrukusi Ukrainai. 24. februārī visi pieplaka pie ekrāniem, radioaparātiem vai citiem informācijas nesējiem. Tajā laikā daudzi arī viņu iepazina - cilvēku, par kuru iepriekš Latvijā daudzi nebija dzirdējuši. Viņa iedrošinošā pārliecība, ka ukraiņi spēj un kā ukraiņi aizsargās savu valsti, gandrīz vai nomierināja. Vēlāk gan viņš kādā brīdī atzina, ka pats nemaz tik ļoti pārliecināts par savu teikto nebija, bet tajā brīdī tas bija ļoti vajadzīgs un kopš tā laika daudz viņi ir klausījušies un klausās joprojām. Runa ir par tolaik Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču. Šogad gan viņam nācās iesniegt atlūgumu, un viņš prezidenta komandā vairs nav. Bet šodien viņš Krustpunktā Lielās intervijas viesis.    Saruna ar Oleksiju Arestoviču oriģinālvalodā.   Plašāk un padzilināti par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju, klausies raidierakstā Drošinātājs.

Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Ukrainas prezidenta biroja padomnieku, blogeri Oleksiju Arestoviču (saruna oriģinālvalodā).  

Laiks kārtējam nedēļas nogales svarīgāko notikumu apskatam. Temati dažādi – atkal runājam par valsts budžeta projektu, kas jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un kas neapmierina daudzus, tostarp pedagogus, kuri atkal ir gatavi streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības. Runājam arī par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauju saņemšanai. Iekšlietu ministrs rosināja to ieviest pakāpeniski, bet partneri koalīcijā tam nepiekrita. Rīgas teritorijas plāns beidzot varēs stāties spēkā, jo tagadējais reģionālās attīstības ministrs atcēlis iepriekšējā ministra rīkojumu par plāna apturēšanu. Ir arī citi notikumi, kurus analizējam kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Saeima sākusi šā gada valsts budžeta izskatīšanu komisijās, bet daudzi ar to ir neapmierināti. Tostarp ar to, kas atvēlēts veselības aprūpei un izglītībai. Budžets ir viens no sarunas tematiem šajā stundā, jo tā pieņemšana Saeimā ir viena no galvenajām valdības rūpēm. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem tapa pirmā koncepcija par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, darba grupā kā Radio pārstāvis bija iekļauts arī raidījuma Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons. Viņš atzīst, ka par šo laiku nav patīkamu atmiņu, jo grupu viņš publiski pameta, paužot protestu, kā tapa šī koncepcija, kas viņa skatījumā atstāja otrajā plānā radio klausītāju intereses. Atmiņas nav patīkamas tāpēc, "ka daudzu acīs kļuvu par šķērsli progresam", atzīst Aidis. Tomēr arī politiķi šo procesu apturēja. "Kad pirms dažiem gadiem atsākās darbs pie idejas par apvienošanu, es nolēmu nekādā veidā neiesaistīties," turpina Aidis. "Galu galā ideja pati par sevi nav slikta, ja apvienošanu veic kvalitatīvi, visi var būt ieguvēji, arī visa Latvijas sabiedrība." Dzirdot runas par to, kas šobrīd notiek ar abu sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, atkal rodas bažas, vai neesam turpat, kur bijām kādreiz. Lai kliedētu šīs bažas, arī diskutējam Krustpunktā. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana vienā sabiedriskajā medijā varētu notikt jau 2024. gada pašā sākumā. Kā tas noritēs praktiski un vai ir vēl kādi zemūdens akmeņi, Krustpunktā diskutē Latvijas TV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdātāja Ieva Brante un šī procesa virzītāju pārstāvis - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.  

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir jāmaina - par to jau labu laiku runā galvaspilsētā, kura pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iegulda visvairāk, kamēr pašai pietrūkst naudas infrastruktūras sakārtošanai un citām lietām. Šogad no visām pašvaldībām astoņām jāveic iemaksas šajā fondā - tā ir Rīga un vēl septiņas galvaspilsētai tuvu esošas pašvaldības. Pāris ir tādas, kas saņem samērā nelielu dotāciju līdz 200 tūkstošiem eiro, parējām dotācijā ir no nepilna miljona līdz pat 26 miljoniem erio liela. Arī valdība apņēmusies veikt izmaiņas šajā sistēmā. Krustpunktā diskutējam, kādas izmaiņas nepieciešanas un būtu iespējamas. Raidījuma viesi: Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka. Sazināmies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līgu Sausiņu un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andri Rāviņu.  

Īpašu uzmanību pievērst onkoloģijai ir solījis ne viens vien veselības ministrs un apņemšanās droši vien ir bijušas īstas, tikai skarbā realitāte, ar ko nozare saskaras budžetā, liek gribēt daudz vairāk. Vēl nesen bijām liecinieki saspringtajām attiecībām starp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību un Onkoloģijas centra mediķiem, bet lielākie cietēji šai stāstā galu galā ir pacienti, kuriem tas ir dzīvības un nāves jautājums. Krustpunktā Lielā intervija: onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa.  

Valsts budžets iesniegts Saeimā, Turcijā - postoša zemestrīce, Ukrainas prezidents devies vizītē uz Londonu, Parīzi un Briseli. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Alīna Lastovska (portāls "Delfi"), Jānis Domburs un Anita Daukšte (TV24).  

Krustpunktā izjautājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Pēdējos gados mūsu ceļu būvniecībā ir padarīts gana daudz, valsts ceļu tīklā ieguldīts līdz šim vēsturiski lielākais finansējums. Tas bija iespējams, arī pateicoties Covid laika finanšu injekcijām, lai sildītu tautsaimniecību. Bet Covid, cerams, ir jau aiz muguras un arī Eiropas fondu nauda drīz tikpat kā vairs nebūs pieejama, ceļos, mums būs jābūvē pašiem par saviem līdzekļiem. Kāda ir situācija ceļu būvniecībā, kas tiek darīts, lai šajā nozarē nebūtu karteļu skandālu,  kādēļ ir bažas, ka lielā "RailBaltica" projekta dēļ sāksies grants deficīts un vai pienāks arī tādi laiki, kad visi mūsu ceļi būs tik pat gludi kā gadsimtu senais Doma laukuma bruģis? Krustpunktā diskutē uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš un Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras direktors Tālivaldis Vectirāns.  

Ir ievēlēta jauna Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tomēr tas nenozīmē, ka problēmas, kas skāra iepriekšējo CVK sastāvu, būs automātiski atrisinātas. Lielākoties tās saistītas ar iepirkumiem, naudas trūkumu un atkarību no viena IT sistēmu piegādātāja. Kā tās risinās, lai nākamo vēlēšanu norise nav apdraudēta, Krustpunktā analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Nepietiekamais zinātnes finansējums ilgtermiņa buksē arī ekonomikas attīstību, to atzīst arī jaunajā valdībā. Vai vārdiem sekos darbi, redzēsim šā gada budžetā, kas vēl tikai top. Pagaidām realitāte ir skarba, jo no iesniegtajiem pieteikumiem Valsts fundamentālo un lietišķo zinātnes projektu konkursā atbalstīti tikai 7,5%, un nevis tādēļ, ka tie būtu saņēmuši zemu novērtējumu, bet tādēļ, ka gribētāju ir daudz, bet naudas – maz. Ir arī pārāvums Eiropas fonu finansējumā. Ko gaida jaunie zinātnieki? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Antru Boču.  

Latvijas Olimpiskā komiteja nevēlas, ka Latvijas sportisti piedalītos olimpiskajās spēlēs kopā ar pārstāvjiem no Krievijas un Baltkrievijas. Negaisa mākoņi ap Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu savelkas arvien ciešāk, Valsts Drošības dienests sāktajā kriminālprocesā pievērš uzmanību arī viņas vecajiem grēkiem. Tikmēr neizpratne radusies par Ogres novada priekšsēža Egila Helmaņa pārliecību, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiena Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstādīšana ir pieņemama.  Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze) un Ansis Bogustovs (TV24).  

Šis gads Latvijas kultūrā sācies ar sarežģījumiem, kuri saistīti ar ēkām, kur baudāma kultūra. Jaunais Rīgas teātris, protestējot pret ieilgušo teātra ēkas rekonstrukciju, paziņoja, ka nebūs jauniestudējumu. Vairs arī netiek minēts datums, kad teātra ēku Lāčplēša ielā varētu nodot ekspluatācijā. Tikmēr Okupācijas muzejs Stūra mājā, iespējams, apmeklētājiem nebūs pieejams no marta. Šie ir daži no jautājumiem, par kuriem Krustpunktā izjautājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga un ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.  

Saeimas deputāti izvērtēs iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Vai tiešām varētu tapt šāds likums un kā izvairīties no paredzamajiem riskiem, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Andrejs Svilāns (Apvienotais saraksts), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība), Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) un Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā vietā). Ieilgstot karam Ukrainā, sabiedrības interešu degpunktā parādās arvien jaunas iniciatīvas, par kurām pirms gada mums droši vien nenāktu prātā diskutēt. Šī gada laikā daudz kas ir noticis: ir nojaukti pieminekļi, mēs pārejam tikai uz mācībām latviešu valodā, pamatīgas pārmaiņas ir skārušas politisko telpu. Nu esam nonākuši līdz diskusijai par lojalitāti un cilvēkiem, kas strādā valsts un pašvaldību iestādēs.  Portālā "Manabalss.lv" ātri atbalstu guva rosinājums aizliegt strādāt valsts institūcijās prokremliski noskaņotiem cilvēkiem. Arī Saeima ir atbalstījusi šīs idejas izskatīšanu komisijās, tagad deputātiem jālemj, vai un kā šo ideju var realizēt dzīvē. Jautājums nav vienkāršs, jo tā robeža starp lojalitāti un politisku izrēķināšanos, piemēram, ir neskaidra. Vai un kāds risinājums vispār iespējams?  

Latvijā ir ļoti viegli pašam pat nenojaušot pieskarties telefona ekrānam un negribot noslēgt līgumu par pakalpojumiem, kurus negrasāties izmantot un pēc tam maksāt. Kāpēc tas ir iespējams, Krustpunktā analizē Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas Otrās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītājs Dainis Platacs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, tehnoloģiju apskatnieks Lauris Āboliņš, TELE2 sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pirms mēneša tviterī ierakstīju, ka mūsu telefona rēķinā ir parādījušās lielākas naudas summas. Tad atklāju, ka ik nedēļu tiek skaitīts par spēlītēm trīs eiro, kuras jaunākais puika spēlējot telefonā. Runāju ar puiku, tam uzreiz asaras, sakot, ka viņš neko neesot serveros spēlējis, nedz abonējis. Atradām krietni vēlāk, ka viņam jau divus mēnešus bija pienākušas īsziņas, kurās bija rakstīts: "ja gribat spēlēt, tad spiediet uz šo linku, bet, ja negribat spēlēt, tad sūtiet atteikuma īsziņu uz kaut kādu numuru". Viņš nebija to sapratis, neko nebija sūtījis, un tāpēc arī katru nedēļu tā rēķina summa pieauga par trim eiro. Sāga izvērtās garāka un saspringtāka, bet negaidīju, ka mans ieraksts tviterī izraisīs tādu ķēdes reakciju. Šķiet, kopš vadu Krustpunktā, reti esmu saņēmis tik daudz vēstuļu un līdzīgu stāstu par vienu to pašu. Ar niansēm, protams, bet ar līdzīgu vēsturi.  Iznāk, ka Latvijai ir ļoti daudz cilvēku, kas nezinot it kā ir noslēguši attālinātus līgumus un maksā par pakalpojumiem, kurus neizmanto. Plašā rezonanse arī mūs ir mudinājusi šim tematam pievērsties nopietnāk.     

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.  

Latvija pirmo reizi vēsturē ir nevis izveidojusi, bet samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni. Rīgā vairs nebūs Krievijas vēstnieka, tāpat kā Latvijas vēstniekam būs jāpamet Maskava. Tikmēr ieroču piegādēs Ukrainai ir bijis lūzums. Ukraina dabūs arī tankus un ne vienu vien. Saeimas deputāte Grevcova izpelnījusies kārtējo policijas pārbaudi pēc tam, kad soctīklos šausminājās par Okupācijas muzejā redzēto. Tur notiekot vēstures sagrozīšanas un propaganda. Pēc tam gan pati nobijās par sarunāto. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Cenu pieaugums sāk mitēties un atsevišķās preču grupās pat nedaudz samazinās, bet daļa lauksaimnieku saka, ka tagad viņiem sākas krīze. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Didzi Šmitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pirms apmēram nedēļas medijos parādījās divas ziņas: pirmā bija no "Eurostat" biroja. Izrādās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, kur pagājušā gadā visstraujāk ir augušas piena cenas. Pieaugums ir vairāk nekā 50% pēc "Eurostat" datiem. Salīdzinājumam, piemēram, Kiprā piena cena augusi vien 3%. Pēc pāris dienām tikai izplatīts Latvijas lauksaimnieku aicinājums zemkopības ministram panākt lielāku piena iepirkuma cenu, jo tā janvāru esot kritusies. Lauksaimnieki uzskata, ka cenai jāpieaug vismaz par 20%. Ko darīt pircējiem, kam piena produkti veido būtisku daļu patēriņa grozā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies nozarē, Krustpunktā diskutē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķinkāns, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Krustpunktā diskutējam par valsts amatpersonu algām – par algu reformu valsts sektorā, kas veikta, lai tur noturētu labus speciālistus, bet pagaidām visvairāk jūtama augstāko amatpersonu makos, kur pieaugums ir no 27 līdz pat 75 procentiem no nebūt ne sliktākās izejas pozīcijas. Laikā, kad valstī ir 20 % inflācijas, tas nebūtu pat slikti, ja vien fakts, ka mazo algu saņēmējiem algu pieaugums ir daudz pieticīgāks. Augstāko amatpersonu algu pieaugums laikā, kad vairums sabiedrības tik krasu ienākumu kāpumu nepieredz, izraisījis daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē sociālie partneri un labas pārvaldības speciālisti: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un politologs Filips Rajevskis. Šī algu reforma tika veikta, lai valsts pārvaldē strādājošais saņemtu 80 procentus no tā, ko maksā līdzvērtīgam speciālistam privātajā sektorā. Tas būtu jāpanāk līdz 2027.gadam. Turklāt sakārtojot atalgojumu tā, lai visādas regulārās piemaksas nonāktu pamatalgā. Reforma sākās jau jūlijā, pērn naudu tam vajadzēja meklēt pašu iestāžu budžetos, šogad budžetā tam paredzēts iedot 25 miljonus. Ar to pietiks, lai algu paceltu vismazāk atalgotajiem darbiniekiem minimālā līmenī, kamēr ir amatpersonas, kam alga palielināta tuvu maksimumam. Vai iecerētā reforma palīdzēs noturēt valsts sektorā labākos speciālistus?  

To, cik nozīmīga ir sabiedrības integrācija, spilgti parādīja aizvadītais gads, kad izrādījās, ka viena daļa sabiedrības dzīvo citā pasaulē ar citām vērtībām. Tomēr sabiedrības integrācija nav tikai par krieviem un latviešiem, tā skar visdažādākās sabiedrības grupas. Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktori Zaigu Pūci.  

Kopš pagājušās piektdienas raidījuma bijis saspringts laiks: nedēļas nogalē visa Latvija ar bažām vēroja notikumus Jēkabpilī, jo brīdī, kad pienāca ziņas, ka aizsargdambis var neizturēt ūdens spiedienu un vižņu masa ar spēku tad iegāztos pilsētā, iespējamās katastrofas apmērs šķita šausminošs. Dambis laimīgi izturēja, bet tagad jādomā par to, kā nodrošināties nākotnē. Tik labi nav trim pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas kompānijām, kurām Konkurences padome piespriedusi 2 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Tas aktuālais Latvijā. Savukārt saistībā ar karu Ukrainā gaidām šīs dienas sanāksmes rezultātus, kur vairāk nekā 50 valstu aizsardzības ministri lemj par jaunu militāro atbalstu Ukrainai. Krustpunktā aktualitātes vērtē TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, laikraksta "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks un portāla "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Šī ziema mums ir sagādājusi nepatīkamus pārsteigumus. Agri sākusies, pēc tam tā sarīkoja lielu pauzi, jau gadu mijā upēs sāka iet ledus. Citviet situācija Latvijā vēl bija kontrolējama, tad Jēkabpilī tā kļuva ļoti dramatiska. Mēs esam aizvadījuši saspringtu nedēļas nogali ar slēgtiem ceļiem un skolām, evakuāciju un bažām par krietni lielākiem postījumiem. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, un jēkabpilieši atgriežas pamazām normālā dzīvē. Bet ziema vēl nav beigusies, mums sola vēl salu, var veidoties arī ledus vižņi, kas nozīmē, ka briesmas arī var atgriezties. Aizsargvalnis Jēkabpilī, kā zināms, ir cietis. Kas notiek, ja ūdens līmenis atkal ceļas un viss sākas no jauna, ko valnis var izturēt? Kādas ir iespējas tagad kaut ko darīt, papildus nodrošināties un ko iespējams izdarīt, lai nākotnē varētu sevi vairāk pasargāt? Krustpunktā diskutē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, žurnālists Raimonds Rudzāts un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Raidījuma laikā sazināmies arī LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi, "Latvenergo" hidroelektrostaciju tehniskais direktoru Andri Zēģeli un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"" valdes locekli Edgaru Loginu.  

Uzmanības lokā starppilsētu pasažieru pārvadājumi, kas lielā mērā atkarīgi no tā, vai būs, kas sēdīsies starppilsētu autobusam pie stūres. Pasažieru pārvadājumi Latvijā ir sadalīti 16 zonās un konkursa kārtībā tiek izvēlēts pārvadātājs, kurš nodrošinās konkrētus maršrutus. Ar to ir bijušas problēmas un kā galvenais iemesls tiek minēts autobusu šoferu trūkums. Līdzās tam šodien, 17. janvārī, mūs sasniedza ziņa, ka Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtu vienošanos starp trim pakalpojuma sniedzējiem, par ko piemērots kopā 2 miljonu eiro sods. Kas notiek šajā tirgū, kā tiek risināta problēma ar šoferu trūkumu,  Krustpunktā diskutē Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš un Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš.  

Aizvadītā nedēļas nogale bija pamatīgas spriedzes pilna. Situācija Jēkabpilī izveidojās tik draudīga, kā reti kad. Mēs sen nebijām pieredzējuši arī aicinājumu evakuēties tik lielam cilvēku skaitam. Arī daudzi nesavtīgi strādājuši dienām un naktīm, lai palīdzētu izvairīties no krietni lielākas nelaimes, nekā tā šobrīd ir piedzīvota. Lai arī dzirdam, ka ūdens līmenis Daugavā jau ir krities, nekas jau nav beidzies, ziema arī tikai vidū, un vēl gaidāms gan sals, gan sniegs, gan jauna ledus veidošanās, kas nozīmē, ka priekšā ir vēl diezgan daudz nemiera pilnu nakšu.  Sestdienas pēcpusdienā sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, kad premjera birojs paziņoja, ka svētdienas rītā sasauktā ārkārtas valdības sēde. Cilvēki ironizēja, ka vispirms izgulēsies un tikai tad domāsim, vai un ko tālāk darīt. Protams, jautājums, ko tāda valdība vispār dod, bet lielās bažas aiz visa ir, kā mēs vispār tiekam galā ar krīzēm, kā tās vadāmi, kā mācāmies no kļūdām. Protams, šī ir krīze tikai vienas pašvaldības mērogā, pat vienas pilsētas mērogā, bet, ja runa ir par visu valsti? Karš, piemēram, Ukrainā rāda, ka notiekošais Latvijā ir vien tāds salīdzinoši sīkums. Krustpunktā Lielā intervija: drošības politkas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns.  

Rietumu gatavība Ukrainai piegādāt aizvien jaudīgākus ieročus, liek domāt, ka visi gatavojas arvien smagākām kaujām. Tikmēr Latvijā turpinām raizēties par inflāciju, algām, plūdiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: Atis Rozentāls (laikraksta "Diena"), Māris Zanders, un Raivis Spalvēns (portāls "Delfi").  

Runājam par Ukrainu, Krieviju un Eiropas izaucinājumiem. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pēc raidījuma Krustpunktā, kad runājam par konfliktu Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, sociālajos tīklos klejo fragments no raidījuma, kurā runā slimnīcas padomes vadītāja. Daudzi kritizē viņas teikto, jautājot, kāda jēga no padomes, kuru vada šī kundze. Atklājās, ka Tīna Kukka ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Var jau būt, ka ir vēl kāds darbs, kurš nav pamanīts. Tas viss ļaudīm licis jautāt, kā gan viņa visu var paspēt un par ko viņai maksā? Tabulā, kas klejo internetā, redzams, ka Tīnai Kukkai izdodas mēnesī nopelnīt ap 20000 eiro. Nebūt viņa tāda nav vienīgā. Daudzu Latvijas uzņēmumu padomes locekļi strādā vairākās padomēs un valdēs, jebkurā gadījumā pelnot piecciparu skaitli mēnesī. Kā izvēl uzņēmumu padomas, ko tās dara, par ko cilvēkiem maksā, strādājot arī dažādās un droši vien atbildīgās darba vietās? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.        

Karš Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums pārsteidza nesagatavotus, pārsteidza nesagatavotus. Šo apkures sezonu darīja grūtu ne tikai gāzes cenu pieaugums, dārgāka ir arī elektroenerģija un resurss, ko parasti esam uzskatījuši par sev pieejamu un lētu, – koksnes kurināmais. Tomēr drīz jau šo ziemu būsim pārcietuši un arī gāzes cenas ir pazeminājušās. Dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens tiek minēts – diezgan siltā ziema un arī Ķīnas līdzšinējā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Covid dēļ. Kas tālāk gaidāms energoresursu tirgū un kādus mājasdarbus esam paveikuši gaidot nākamo ziemu? Krustpunktā diskutē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.  

2022. gads ir kļuvis neaizmirstams, diemžēl ne priecīgā nozīmē, jo vēsturē tas ieies kā kara gads. Bet tas arī ir bijis gads, kad esam spējuši parādīt neizmērojamu cilvēcību, palīdzot citiem. Kravas uz Ukrainu, palīdzība ukraiņiem tepat uz vietas nav apsīkušas joprojām, lai gan dzīves dārdzības dēļ grūti paliek arī pašiem. Par cilvēcību un atbalstu līdzcilvēkiem Krustpunktā saruna Lielajā intervijā ar organizācijas "ziedot.lv" valdītāju Rūtu Dimantu.  

Jaunais gads sagaidīts, amatpersonu uzrunas dzirdētas un apspriestas, un dzīve var atgriezties ierastā ritmā  ar kārtējiem notikumiem. Lielākais satraukums laikam ir bijis par to, kas notiek Onkoloģijas centrā, jo strīds starp ārstiem un slimnīcas valdi galu galā atspēlējas uz pacientiem. Tā visa fonā notika cits skandāls, kas izpelnījās ne mazāku sabiedrības uzmanību un attiecas uz tās pašas Rīgas Austrumu slimnīcas tikai Radioloģijas centru, kura vadītāja vietas izpildītāja amatā pabija vien trīs dienas. Par nedēļas notikumiem runājam ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks' žurnāliste Sallija Benfelde.  

Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "ReTV" žurnāliste Laura Jansone un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

2022. gada nogalē pienāca nepatīkamas ziņas no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, kur izveidojies konflikts starp ārstiem un slimnīcas valdi. Vispirms novembra beigās uzzinājām, ka darbu nolēmuši pamest Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) centra trīs vadošie otolaringologi. Ziņa bija satraucoša, bet izrādījās, ka tas ir tikai sākums. Vecgada pēdējā darbdienā jau vairāk nekā 20 Onkoloģijas centra darbinieku brīdināja, ka ir gatavi iesniegt kolektīvo atlūgumu. Šonedēļ šim brīdinājumiem varētu pievienoties vēl citi mediķi, kas liek domāt, ka slimnīcā ir izveidojusies pamatīga spriedze. Veselības ministre ir uzdevusi iesaistīties slimnīcas padomei, dodot mēnesi laika rast risinājumu. Bet par ko tad ir runa? Pamatā konflikts esot starp mediķiem un valdi, vai tikai par atalgojumu? Mēģinām saprast, kas notiek slimnīcā, un, galvenais, ko tas nozīmē pacientiem? Krustpunktā diskutē SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, RAKUS valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis, onkologs Romāns Dzalbs un onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa.  

Pēc dažiem mēnešiem Saeimai būs jālemj par nākamo valsts prezidentu. Arī valdībai gada sākumā ir darba pilnas rokas, jāvienojas par šā gada budžetu un jāpanāk tā pieņemšana Saeimā. Ko 2023.gads sola Latvijas politikā, Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Vidzemes Augstskolas Padomes loceklis, asociētais profesors Gatis Krūmiņš un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.  

Ārstam - anestezeologam reanimatologam Robertam Fūrmanim ir bijis raibs gads. Policija pat uzsākusi pārbaudi par viņa izteikumiem tviterī. Viņam vienmēr ir ko teikt, ne tikai par medicīnu vien. Krustpunktā Lielā intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstu Robertu Fūrmani.  

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Savulaik viņš bija premjerministrs, bet par Iekšlietu ministriju atbildēja "Vienotība". Tagad ir otrādi. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka izteikums par "bezbērnu nodokļa" ieviešanu izraisīja gan dusmīgas, gan atbalstošas reakcijas. Skaidrs ir viens, ka tas trāpīja sabiedrībai jūtīgā vietā. Arī Krustpunktā runājam par to, kas drīzāk pamudinās cilvēkus radīt bērnus – vai tā ir pātagas vai burkāna politika, varbūt rūpes par tautas un valsts ekonomikas nākotni. Studijā dažādu jomu pārstāvji, lai uz šo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem. Krustpunktā diskutē sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Gadumija, lai kādā ikdienas skrējienā līdz tai nonākam, tomēr ir brīdis, kad atskatāmies un vērtējam paveikt, bet arī kaļam plānus un cerībām gaidām jauno un nezināmo. To arī darām raidījumā - Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori un Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu.

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Krustpunktā izvaicājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Valdība 20. decembrī apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem nākamajā gadā. Tiesa, skaidrība par pieejamo finansējumu pagaidām ir tikai pirmajam pusgadam. Tāpat kā līdz šim Ukrainas iedzīvotājiem būs nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, sniegts primārais atbalsts, dotas tiesības strādāt un mācīties, saņemt veselības aprūpi. Vai ar to būs gana un kas vēl būtu jāuzlabo, Krustpunktā diskutējam "Dod pieci!" stikla studijā. Vērtē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balanauskis un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.  

Latvijas Banka ir palielinājusi inflācijas prognozi gan šim, gan turpmākajiem diviem gadiem. Lai arī ekonomikas lejupslīde tiek prognozēta sekla, tomēr iedzīvotāju labklājībā ir gaidāms kritums. Šogad piedzīvojām sen neredzētu inflāciju – pēdējos mēnešos tā ir bija vairāk nekā 20 procenti. Gada griezumā šis skaitlis nebūs tik liels, jo straujais cenu kāpums bija vērojams kopš februāra beigām, sākoties karam Ukrainā, un "pīķi" sasniedza septembrī. Vienaikus iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pieaudzis daudz mazāk. Krustpunktā diskusija: Kā iedzīvotāju labklājību ietekmējusi inflācija un cik drīz var cerēt uz situācijas uzlabošanos? Kādi instrumenti ir valdības rīcībā? Diskutē AS "Citadele banka" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kaspars Briškens (Progresīvie).      

Valdības apstiprināšanas process, kā zināms, nebija ātrs, divarpus mēneši bija vajadzīgi, lai politiķi spētu vienoties un nonāktu līdz šobrīd zināmajam rezultātam. Klupšanas akmeņi bija vairāki, viens no tādiem bija arī atbildības jomu sadalījums, kuram kādu jomu jāuzņemas kūrēt. Politiķi neslēpa, ka "karstais kartupelis" bija Veselības ministrija, Apvienotais saraksts tiešām negribēja to ņemt. Beigās gan dažādu kompromisu rezultātā nācās piekāpties, un mums ir veselības ministrs jeb ministre. Bet izdarītā izvēle daudziem liekas savdabīga. Līga Meņģelsone nav nedz "ministrējusi", nedz darbojusies politikā, nedz arī bija saistīta ar medicīnu. Cilvēks pilnībā no malas. Vispār jau mūsu bijusī kolēģe, jo darbojusies mediju jomā, pēdējā laikā aktīvi pārstāvējusi darba devēju konfederāciju. Kāpēc viņa ir kļuvusi par veselības aprūpes nozares galveno atbildīgo un ko varam sagaidīt? Krustpunktā Lielā intervija ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.  

Beidzot esam tikuši pie jaunās valdības - kāds ir šo divarpus mēnešu sarunu rezultāts? Ko varam sagaidīt tālāk? Vēl - strīdi Rīgas domē un korupcijas skandāls Briselē. Aktualitātes vērtē "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 raidījuma "Nacionālo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.  

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Valdības veidošanas process tuvojas uzvarošajām beigām, ministri izvēlēti, deklarācija ir gatava, bet balsojums Saeimā par Ministru Kabineta apstiprināšanu ieplānots rīt, 14. decembrī. Ceļš līdz tam ir bijis gana garš, jo decembris ir jau tūlīt pusē. Un nākamo gadu nāksies sākt bez apstiprināta valsts budžeta. Bet vismaz partijas ir daudz pārrunājušas darba plānus un tos ietvērušas apjomīgā deklarācijā. Kas paveikts un kā ieceres sakrīt ar partiju deklarētajiem plāniem, Krustpunktā diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs, ekonomists Arnis Sauka, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA „Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite.  

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir milzīgs pārbaudījums ne tikai valstu drošībai, bet arī sabiedrībai kā tādai. Viedokļi saistībā ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu ir izgājuši tālu aiz tā, kas skar viena telekanāla darbību un ir indikators plašākām problēmām. Krustpunktā Lielā intervija - eksprezidents Valdis Zatlers.  

Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj" ("TV Rain") raisījusi dažādu reakciju. Arī mēs vismaz daļu raidījuma veltām šim jautājumam, skaidrojot lēmuma argumentāciju. Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TVNET žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Latvijā cenzūra nepastāv - iesākam raidījumu Krustpunktā ar domu, kas patīk žurnālistiem. Bet jāapzinās, ka tas ir tomēr virspusējs apgalvojums, jo vismaz profesionālajā vidē lietojam vārdu pašcenzūra. Esam esam sev tādu robežu nosprauduši, kurai pāri nekāpjam. Visbiežāk, protams, ētisku apsvērumu dēļ, tomēr ne tikai. Telekanāla "Doždj" piemērs rāda, ka, protams, runa var būt arī par likumu. Problēmas rodas tad, kad mūsu izpratnes robežas atšķiras - tas, kas vienam liekas nepieņemami, otram ir pieņemami. Lai no tā izvairītos, protams, ir likumi, tāpat noteiktas profesijas cenšas vienoties par kopējiem ētikas standartiem. Bet jo plašāk  uz visu skatāmies, jo grūtāk ir vienoties. Tad, ja kādā izvērtējumā iesaistās visa sabiedrība ar atšķirīgām zināšanām, atšķirīgu izpratni, tad konflikts, tā vien šķiet,  neizbēgams. To demonstrē gan notiekošais Daugavpilī eksponātu izņemšanu no izstādes Mākslas centrā, arī stāsts par "Doždj". Vai mēs kā sabiedrība spējam vienoties par robežām, cik tālu sniedzas vārda un izpausmes brīvība, kur beidzas varbūt pašcenzūru un iesaka cenzūra un kurš to vispār drīkst īstenot Sarežģīts jautājums raidījuma Krustpunktā uzmanības centrā. Diskutē jurists Lauris Liepa, komponists Zigmars Liepiņš, sabiedrisko mediju ombude, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožkalne un  politologs Andis Kudors.  

Ir palikuši četri gadi, līdz, atbilstoši plāniem, būtu jāpabeidz "Rail Baltica" projekts. Tomēr, kad projektu uzsāka, neviens pat nenojauta, cik problemātisks laiks sagaida pasaules un Eiropas ekonomiku, ko vēl ārkārtīgi sarežģījis karš Ukrainā. Būvniecības sadārdzināšanās ietekmē arī "Rail Baltica" realizāciju. Grūti ir gājis arī ar zemju atsavināšanu un izrādījies arī, ka apstākļi Daugavas kreisajā krastā, pa kurieni paredzēts loks uz lidostu "Rīga", projektēšanai ir sarežģītāki, nekā parādīja sākotnējā izpēte. Krustpunktā diskusija: Vai "Rail Baltica" projekts neiestrēgs un tiks pabeigts iecerētajā apjomā? Diskutē AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.  

Savulaik viņš bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā, vadīja varas partiju "Latvijas ceļš", tagad viņš ir prom no politikas, aizraujas ar grāmatu lasīšanu, arī pats nesen uzrakstījis savējo. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Andreju Panteļejevu.  

Ko šī nedēļa mums ir nesusi? Politikā, šķiet, nekādas būtiskas izmaiņas nav bijušas - valdības joprojām nav, sarunas turpinās. Bet ir bijušas citas interesantas diskusijas sabiedrībā, spriežot pēc Brīvā mikrofona, ļaudis visvairāk pēdējās dienās "ir cepušies" par izstādi Daugavpilī, kur pēc ilgāks neapmierinātības izņemti trīs eksponāti, kas daudziem šķita pārāk zaimojoši. Otra sabiedrības daļa uztraucas par cenzūru.  Vēl viena interesanta diskusija izvērsās ap Dziesmu un deju svētku biļetēm, kas, pirmkārt, būs dārgāks nākamgad. Galvenais, protams, kurš tās varēs iegādāties, jo biļetes vienmēr trūkst. Deputātiem tās būs rezervētas ārpus rindas, tātad savs "blatiņš" tomēr būs. Vēl, par svarīgo runājot, laba ziņa patērētājiem, ka "Sadales tīkla" solītais straujais tarifu pieaugums tāds nebūšot. Par izmaiņām vēl būs diskusijas un meklēs risinājumus. Bet vispirms par jaunāko aktualitāti, kas izraisījusi viedokļu vētru, proti, Rīgā bāzētā Krievijas opozīcijas telekanāla "Doždj" darbinieki, izrādās, nodarbojas ar palīdzības organizēšanu Krievijas mobilizētajiem karavīriem, lai viņiem nebūtu frontē jāsalst.  Kruspunktā aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.  

Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Kristaps Feldmanis un portāla "TVNET" žurnāliste Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane.  

Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).    

Pēc četriem gadiem skolās kā otru svešvalodu vairs nevarēs pasniegt krievu valodu, bet tai būs jābūt kādai no Eiropas Savienības valstu valodām. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami daudzi svešvalodu skolotāji, kuru trūkst jau šobrīd. Skolotāju trūkums ir arī dabaszinībās, bet jau nākamgad būs jākārto valsts pārbaudes darbs šajā priekšmetā. Kur ņemt trūkstošos pedagogus, Krustpunktā diskutē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne profesore Zanda Rubene, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere un Mūžizglītības un kultūras institūta "VITAE" padomes vadītāja Aija Melle.    

Mēs bieži sevi salīdzinām ar kaimiņiem, īpaši Igauniju, un secinājumi nav tie iepriecinošākie. Atpalicība no kaimiņiem tiek pieminēta arī tagad valdības veidošanas laikā. Kāda loma tajā ir digitalizācijai un izglītībai, kā valdības veidošanas process izskatās no malas, par to un arī citām lietām saruna Krustpunktā Lielajā intervijā: fonda atvērtai sabiedrībai "Dots" valdes priekšsēdētājs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.    

Krišjānis Kariņš nu ir oficiāli nominēts premjera amatam, bet līdz valdības apstiprināšanai vēl kādu brīdi jāgaida. Ir arī skaidrs, ka jauno gadu sagaidīsim bez pieņemta valsts budžeta. Bet Saeimas komisijas ir izveidotas un bijuši arī pirmie balsojumi, kas atgādina, ka jaunajai koalīcijai nav liels pārsvars parlamentā. Tikmēr Eiropas parlamentā Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti. Lēmumam nav juridiska spēka, tomēr, kā norāda parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, tam ir jāpaver iespējas tālāk virzīt starptautiska tribunāla īstenošanu. Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Katru gadu demitiem cilvēku iet bojā vai gūst smagas traumas nelaimes gadījumos darbā. 2021.gada statistika bija skumjāka, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. 2021. gadā nelaimes gadījumos darba vietās bojā gājuši 32 cilvēki, salīdzinoši 2020.gadā – 22 cilvēki. Smagas traumas 2021. gadā guvuši 213 cilvēki, 2020.gadā – 185. Kā ir mainījusies situācija? Vai visi nelaimes gadījumi darba vietā tiek fiksēti, vai strādājošo un darba devēju zināšanas darba drošības jautājumos ir pietiekamas? Par to Krustpunktā izvaicājam Valsts darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Pirms trim gadiem Latvijas Radio šajās dienās uzsāka ziedojumu vākšanu maratonā "Dod pieci!", lai palīdzētu tiem, kam ārsti palīdzēt vairs nevar. Proti, sabiedrības uzmanība tika pievērsta paliatīvās aprūpes nepieejamībai Latvijā. Tas bija tāds emocionāls maratons, cilvēki aktīvi arī ziedoja, un toreiz faktiski visi, tajā skaitā politiķi, solīja šo turēt kā prioritāti un gādāt, lai Latvijā būtu pieejama cieņpilna aiziešana no dzīves. Protams, pandēmija izjauca ne šīs kārtis vien, tomēr kaut kas ir darīts, te ir jāpiemin kaut vai pilotprojekts, kas nodrošinājis hospis sniegtos pakalpojumus mājas apstākļos. Bet pirms pāris nedēļām parādījās ziņa, ka Labklājības ministrija šim vairs naudu varētu nepiešķirt. Tas lika nopietni satraukties un jautāt, kas notiek, vai visi solījumi ir jau aizmirsti? Pēc mediju saceltās trauksmes ministrija teicās iesākto turpināt, bet ar piebildi tad, kad būs nauda. Kāda ir pašreizējā situācija paliatīvajā aprūpē, kas ir un kāpēc tik daudz kas arī nav izdarīts? Krustpunktā diskutē bijusī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība), organizācijas "Hospiss.lv" valdes locekle Ilze Zosule, labklājības ministrs Gatis Eglītis (Konservatīvie) un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Sazināmies ar SIA "Magnum Social&Medical care" vadītāju Kristianu Dāvi.  

Lai gan līdz 2023. gadam palicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, joprojām nav atrisināts jautājums par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc 1. janvāra. Tas rada milzīgu neziņu, pirmkārt, jau pašiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, tāpat arī iestādēm un organizācijām, kas viņiem palīdz.  Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsts likumā primārais atbalsts mājoklim un ēdināšanai, arī medikamentu kompensēšanai paredzēta līdz šī gada beigām. Projekts, lai termiņu pagarinātu, ir sagatavots, tomēr Saeima vēl nav sākusi pilnvērtīgu darbu, arī valdība nav izveidota, līdz ar to kavējas gan budžeta, gan citu likumu pieņemšana. Kā tas tiks risināts, Krustpunktā diskutē biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns (14.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība). Par šo jautājumu viedokli izteica arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons raidījumā Labrīt.    

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Kad 1. oktobra naktī uzzinājām Saeimas vēlēšanu rezultātus, šķita, ka šoreiz vienoties par jaunas koalīcijas, tad arī valdības izveidi būs vienkāršāk nekā citreiz. Paši politiķi arī bija optimisma pilni, un likās, ka jāķeras vien pie darba. Tagad, kad kopš vēlēšanām pagājis jau pusotrs mēnesis, valdības nav, turklāt visu laiku tiek arī apšaubītas panāktās vienošanās, loģisks ir jautājums - kāpēc tā? Kas ir īstie iemesli, kāpēc šoreiz viss ir izrādījies tik grūti un cik vispār stabilu un darboties spējīgu valdību šādā veidā ir iespējams izveidot? Kas kavē partijām vienoties un kādi ir notikumu attīstības scenāriji. Krustpunktā diskutē eksperti: politologs, "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis, bijušais politiķis Andrejs Panteļejevs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.  

Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša filma "Janvāris", kuras stāsts noris 1991.gada barikāžu laikā. Tā novērtēta arī starptautiski un izpelnījusies vairāku kinofestivālu atzinību. Vārdi brīvības cena skan citādi tagad, kad tepat Eiropā par savu brīvību asiņainā karā cīnās ukraiņi. Par brīvību – valstisko un iekšējo – runājam arī Krustpunktā Lielajā intervijā ar režisoru un Dailes teātra māksliniecisko direktoru Viesturu Kairišu.  

Valdības veidošanas sarunas vienubrīd šķita itin raitas, bet šonedēļ tās sāka nopietni buksēt. Šoreiz Apvienotā saraksta pārstāvji nav apmierināti ar "Jaunās Vienotības" sarunu vadīšanas stilu. Vai Krišjāņa Kariņa nākamā valdība beigsies tā arī nesākusies? Ir arī citi iekšpolitiski notikumi, piemēram, Daugavpils mēra izteikumi par Krimu, kas pievērsusi ari drošības iestāžu uzmanību. Un, izrādās, viņš tāds nav vienīgais. Pievēršamies arī Ukrainai, kur Krievijas karaspēks sola aiziet no okupētās Hersonas, bet ukraiņi tomēr ir ļoti bažīgi, kā tas varētu attīstīties. Nedēļas aktualitātes analizē Krustpunktā analizē Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.    

Krustpunktā saruna par ceļu satiksmes drošību. Daudzi jautājumi saistībā ar to atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā. Traģisku satiksmes negadījumu ziņā Latvija ir krietni pārspēj vidējos rādītājus Eiropa Savienībā, tādēļ darāmā ir vēl daudz. CSDD kopš tās izveidošanas vadīja viens cilvēks – Andris Lukstiņš, bet šoruden viņu šai amatā nomainīja Aivars Aksenoks, kurš šobrīd ir mūsu studijā. CSDD valdes priekšsēdētājs. Krustpunktā izvaicājam Ceļu satiksmes drošības dienesta valdes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Atis Jansons.  

Pagājušās nedēļas nogalē priecīgi droši vien saausījās Rīgas domes administrācijā strādājošie, kad izdzirdēja, ka domnieki grasās lemt par algas palielināšanu, lai palīdzētu savējiem pārvarēt enerģētikas un inflācijas radīto krīzi. Pēc tam parādījās ziņas, ka līdzīgi lems banku sektors, arī savējiem izmaksājot vienreizējus pabalstus, vai sniedzot kādu īpašu atbalstu šajā ziemā. Citviet strādājošie nopūtās droši vien un sprieda, ka steidzami jāmeklē kāds labvēlīgāks darba devējs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka strauji augošās cenas būtiski papluinījušas un turpina pluinīt visu maciņus, un visiem ir jādomā, kā tikt galā ar tām strauji augošajām izmaksām. Ņemot vērā, ka nākamie mēneši izskatās tikai sliktāki, spriedze, protams, ir pamatīga. Lielais jautājums ir arī, kā tas ietekmēs darba tirgu? Bet aiz tā seko nākamais - vajag šo vētru atstāt tādā brīvajā kritienā, jo, kā zinām, kapitālisma apstākļos jau piedāvājuma pieprasījuma rāmjos tirgus kaut kādā mērā noturas. Vai valstij vajag iejaukties ar kādu regulācija? Droši vien te runa, pirmām kārtām, ir par valsts un pašvaldību sektoru. Mēs jau tagad vērojam, ka bagātākās iestādes, kas var atļauties, cenšas kaut kādā mērā palielināt atalgojumu, lai noturētu darbiniekus. Trūcīgākās, protams, nē. Spējīgākie dodas labākas samaksas meklējumos, jo citādi rēķinus nevar nomaksāt.  Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība), SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuits un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. Sazināmies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi.  

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu 13.Saeima nepaguva pieņemt, tādēļ par to būs jālemj jaunajam sasaukumam. Tomēr par likumprojekta kvalitāti kritiski izteikušies gan ministriju pārstāvji, gan juristi, arī tiesībsargs, kurš uzskata, ka labāk pat būtu izstrādāt jaunu projektu. Ko ar valsts aizsardzības dienesta likumprojektu plāno darīt 14.Saeima, kādus risinājumus piedāvās, lai labotu tā trūkumus, īpaši attiecībā uz civilā dienesta iespēju, par kuru šobrīd nekādas skaidrības nav. Krustpunktā diskutē Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Andris Sprūds (Progresīvie) un Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība).  

Krustpunktā Lielā intervija: "Tviterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks. Vispirms jau pašā Ukrainā, bet arī citviet pasaulē skaita, cik dienas pagājušas kopš krievi uzsāka karu Ukrainā. Rit devītais mēnesis. Reti kurš februāra beigās spēja iedomāties to, kas tiešām ir noticis šo astoņarpus mēnešu laikā. Droši vien ir labi, ja mēs spētu noteikt nākotni, bieži neizdarītu to, ko mēs izdarām. Varbūt ir otrādi? Tas ir viens no jautājumiem, ko gribu pajautāt raidījuma viesim.  Meklējot informāciju par Reini Pozņaku, vispirms var atrast - sabiedrisko attiecību speciālists. Tikai nākamie ieraksti vēsta - "Twitter konvoja" aizsācējs.

Darbu sākusi jaunā Saeima, deputāti nodevuši zvērestu, bet viena deputāte pat jau nolēmusi atteikties no mandāta. Panākta arī vienošanās par valdības izveidi, ir sadalītas atbildības sfēras. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē Raimonds Rudzāts, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Romāns Meļņiks (TV24 raidījuma Nacionalo interešu klubs vadītajs).

Krustpunktā izvaicājam AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis un TVNET grupas "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Gada sākumā Krustpunktā bija diskusija par kūdras nākotni Latvijā, par to, ka Eiropa grib aizliegt industriālu kūdras ieguvi un par šo bija satraukušie gan kūdras substrāta ražotāji, gan lauksaimnieki, it īpaši stādu audzētāji. Aktuāli tas, protams, ir no vides aizsardzības viedokļa.  Pēdējo mēnešu laikā akcenti ir mainījušies. Par vidi arī mazāk runā, jo visus prātus aizņem enerģētiskā krīze. Atkal tiek cilāts jautājums, kas šķita jau nolikts nebūtībai, proti, kūdru var arī dedzināt. Vecākā paaudze labi atceras kūdras briketes, kas tika izmantotas apkurei, un ir uzņēmumi, kas vēlas šo jautājumu atkal aktualizēt.  Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā, Krustpunktā analizē Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze un ģeoloģijas doktore, Ezeru un purvu izpētes centra vadītāja, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve, LVMI "Silava" pārstāve Ilze Ozola.  

Bojā gājušo skaita ziņā ceļu satiksmē Latvija diemžēl Eiropas Savienībā ir līderu galā. Vidēji Eiropā no miljons cilvēkiem šādos negadījumos iet bojā 44, bet Latvijā šobrīd uz ceļiem mirst 64 cilvēki no miljona, vismaz šā gada statistika uzrāda šādu tendenci. Tiesa, gads vēl nav beidzies un arī elektroenerģijas taupīšana, ar ko saskaramies šogad, nevieš lielas cerības, ka gada tumšajā laikā gaidāmi uzlabojumi. Daudziem arī radusies sajūta, ka tieši pēdējos gados agresija uz ceļiem ir pieaugusi, bet policiju gan redz mazāk. Ko darīt, lai samazinātu traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaitu un uzlabotu satiksmes dalībnieku kultūru? Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis un Valsts policija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.    

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk un tā tas ir bijis jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad dzimstība samazinājās un, atveroties robežām, parādījās iespēja doties dzīvot un strādāt citur. Demogrāfija ir rūpju avots Latvijā, jo sabiedrība noveco un jau tagad daudzi bažījās, vai pēc gadiem 30 pietiks darbspējīgo, kas nodrošinās senioriem pensijas. Par demogrāfiju runājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar demogrāfi Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociēto pētnieci Zani Vārpiņu.  

Jaunās valdības koalīciju veidos trīs, nevis četras partijas. “Progresīvie” atteicās no  Jaunās Vienotības” piedāvājuma noslēgt atsevišķu sadarbības līgumu un ieņemt vienu no ministru amatiem. Tomēr sarunas vēl nav beigušās. Lai arī pamata atbildības jomas jau ieskicētas, priekšā vēl nopietnas sarunas. Par valdības veidošanu un citiem nedēļas notikumiem runājam Krustpunktā ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Krustpunktā uzmanības lokā tiesību jautājumi – iztaujājam tiesībsargu Juri Jansonu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Kad pirms vēlēšanām Izglītības darbinieku arodbiedrība draudēja sarīkot vispārēju streiku, tai izdevās panākt tiešām notiktus solījumus attiecībā uz algu celšanu. Bet Latvijas Radio klausītāju reakcija nebija ļoti atbalstoša, patiešām daudziem arodbiedrības apņemšanās streikot nepatika. To varēja just arī pēc cilvēku zvaniem. Fonā vīdēja tas, ka arodbiedrības vadītāja ir bijusi saistīti ar konkrētu politisko partiju. Vēl vairāk tas bija jūtams arī medicīnas darbinieki līdzīgā brīdinājuma streikā, tikmēr ugunsdzēsēju intereses, kā mēs redzam, vispār nav pamanītas līdz šim. Publiski streiki nav bijuši, tagad vienkārši darbinieku trūkuma dēļ jāaptur ir depo darbs, un tikai tad politiķi saprot, ka nav lāga. Kāpēc Latvijā arodbiedrības ir tik nepopulāras vai nenovērtētas, lai arī redzam, cik tās ir ietekmīgas citviet Eiropā? Vai un kam būtu jāmainās Latvijā, Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes loceklis, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Ieva Puzo un domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.

Nav, kas strādā - tā tiek skaidrots, kāpēc uz kādu laiku nākas apturēt gandrīz 20 ugunsdzēsēju depo darbu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno uz laiku slēgt mazāk noslogotos posteņus, jo trūkst darbinieku. Personāla trūkums jau iepriekš ir bijusi problēma arī citās iekšlietu struktūrās, tajā skaitā policijā. No iekšlietu struktūru darbības ir tieši atkarīga valsts iekšējā drošība, tostarp tas, cik pasargāti arī ikdienā jūtas iedzīvotāji. Par līdzekļu pakāpenisku palielināšanu aizsardzībai līdz 2,5 procentiem no IKP valdība un Saeima jau ir lēmušas, bet kā būs ar iekšlietu struktūrām? Kādas ir to problēmas un kā tās plāno risināt 14.Saeimā ievēlētās partijas? Uz Krustpunktā studiju esam aicinājuši to sarakstu pārstāvjus, kurām jaunajā Saeimā ir lielākais balsu skaits un attiecīgi būs lielākas iespējas ietekmēt lēmumus. Diskutē Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta un Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības – tās ir partijas, kuras atbilstoši 24. oktobrī notikušajām sarunām varētu veidot nākamo valdību, tāpat Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības, kas varētu būt lielākā opozīcijas partija. Situāciju nozarē programmā Labrīt raksturo iekšlietu ministrs Kristaps Eklons:  

Karš Ukrainā radījis milzīgu emocionālo spriedzi. Par to esam daudz runājuši, īpaši kara pirmajās nedēļas, kad cilvēki mēģināja sadzīvot ar to, ko redzēja savos ekrānos, pēc tam arī dzirdēja no bēgļiem, kas ieradās. To arī labi jūtam sociālajos tīklos - notiekošais ir licis daudziem kļūt kategoriskākiem nacionālajos, valodas, arī migrācijas jautājumos. Par sajūtām latviešu sabiedrībā vairāk vai mazāk zinām, bet vēlēšanas skaidri parādīja, ka tas vēl lielākus izaicinājumus ir atnesis krievu valodā runājošajā sabiedrības daļā. Pat daudzi pētnieki ir sacījuši, ka vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums. Kāpēc? Kas notiek citās etniskajās grupās? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociēto profesoru Vladislavu Volkovu. Pētnieka zinātniskās intereses ir nācijas un etnisko minoritāšu socioloģija, Latvijas krievu minoritātes vēsture un tās socioloģiskā analīze.

Latvijā šī ir bijusi raibu, bet ne pārāk dramatisku notikumu piepildīta nedēļa. Nevar salīdzināt ar to, kas notiek ne tikai Ukrainā, bet, piemēram, arī Lielbritānijā. Tur ir ne tikai ekonomiska, bet liela politiska krīze. Pašu mājās gan turpinām pamazām veidot nākamo valdību, vienoties par darāmajiem darbiem. Saeima mēģina un nespēj atbalstīt strīdīgākus likumprojektus. Tikmēr pret jaunā sasaukuma deputātu ir ne tikai uzsākts process, bet lieta jau pat ir nodota kriminālvajāšanai. Krustpunktā aktualitātes komentē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Saka, ka lielā politika bieži ir saistīta ar vietvarām. Kā tas, kas šobrīd notiek lielajā politikā, ietekmē gaisotni Rīgas domē? Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" raidījuma "Kāpēc" vadītāja, žurnāliste Olga Dragiļeva un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Pirmajos sarunu raundos pēc vēlēšanām, tiekoties iespējamiem koalīcijas partneriem, izskanējušas arī pirmie priekšlikumi, ko jaunajai valdībai vajadzētu darīt. Ir jautājumi, par kuriem vairāk vai mazāk visi ir vienisprātis un tie diskusijas neizraisa. Nu nav šaubu, ka primāri politiķiem būs jādomā par budžetu un tā prioritātēm. Bet ir arī izskanējušas apņemšanās, kas rada neskaidrību un jautājumus. Šķiet, pārmaiņas varētu sagaidīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināla projekts, ir izrādīta interese par ostu pārvaldības reformu. Spriežot pēc izteikumiem, arī pašvaldību jauno novadu izveide varētu kaut kādā mērā nonākt atkal sabiedrības dienaskārtībā. Ko tas viss nozīmē, nav līdz šim bijis īsti saprotams. Kas vēl jauns mūs varētu sagaidīt, ko iespējamā koalīcija grib pārskatīt, pielabot vai mainīt - šie jautājumi ir burtiski arī sabiedrībai jau valdības veidošanas procesā, tāpēc uz studiju esam aicinājuši to trīs partiju pārstāvjus, kas, visticamāk, varētu veidot nākamo koalīciju. Visi trīs šīsdienas raidījuma dalībnieki arī piedalās arī partiju izveidotajās sarunu delegācijas. Kāds liktenis sagaida pašreizējās valdības iesāktās reformas, Krustpunktā diskutē Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Rihards Kols (Nacionālā apvienība) un Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Stājoties amatā katrs topošais Saeimas deputāts sola būt uzticīgs Latvijai, aizstāvēt to kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. Dažu jaunievēlēto deputātu līdzšinējie izteikumi un darbība liek pārdomāt, vai tie atbilst solījumam, ko tie grasās dot. Vai Saeimas deputātiem jābūt patiesi lojāliem valstij un vai tādiem jābūt deputātiem pašvaldībās? Ko vispār nozīmē šis jēdziens un kā to iespējams novērtēt, Krustpunktā disktutē 13. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, 14.Saeimā ievēlēts no "Jaunās Vienotības" saraksta, konstitucionālo tiesību eksperts Gunārs Kūtris, 4.Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un 13. Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Janīna Kursīte-Pakule.

Vardarbība jeb problēmjauniešu izolēšana no pārējiem nav risinājums, tā, iebilstot pret ideju aizsūtīt viņus mājmācībā, izteicies Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Krustpunktā Lielā intervija ar viņu. Nils Sakss Konstantinovas jau pandēmijas laikā mēs daudz vaicājām, arī uzklausījām viņa viedokli par sērgas un tai sekojošo ierobežojumu postošo ietekmi uz jauniem cilvēkiem. Arī pēdējā laikā viņa sacītais ir izskanējis skaļi, piemēram, saistībā ar tā sauktajiem vardarbības grozījumiem Izglītības likumā, kur daļai likumdevēju bija vēlme bērniem ar uzvedības problēmām liegt apmeklēt skolu, tā vietā piedāvājot mājmācību. Mūsu viesis pauda gatavību kopā ar nozares kolēģiem vērsties pat kādās starptautiskās institūcijās, ja likumā tiktu veiktas šādas izmaiņas.  Tāpat viņam ir daudz ko teikt par pusaudžu dzimumidentitātes traucējumiem, kas nupat tiek piesaukti kā klupšanas akmens nākamās valdības koalīcijas veidošanā, un ir arī vīzija, ko darīt ar tādiem pusaudžiem, kādi palika uz ielas pēc nesen ar skandālu likvidētās Naukšēnu pāraudzināšanas iestādes slēgšanas.  Nils Sakss Konstantinovas diendienā strādā ar sarežģītiem pusaudžiem, viņš ir ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, Mančestrā, apguvis arī terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā. Ir Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis. Iepriekš Nils studējis arī reliģiju pētniecību, viņam ir diploms teoloģijā, maģistra grāds teoloģijā Latvijas Universitātē, strādājis kā žurnālists, ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors, no tām laikam pazīstamākā kopā ar Jurģa Liepnieka sarakstītā "Nāve - tās nav beigas".

Jaunās valdības veidošana notiek ļoti nesteidzīgi, šīs nedēļas laikā nekādas būtiskas vienošanās nav panāktas. Toties Ukrainā šī ir bijuši ļoti trauksmaina nedēļa. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus.

Krustpunkta izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Iespējams, sliktākais lēmums, ko Saeima varētu pieņemt, tā atklātajā vēstulē, ko bija parakstījuši 30 savas jomas speciālisti, bija teikts par parlamentā virzītajiem grozījumiem Izglītības likumā. Tas bija rosinājums izņemt no skolām uz laiku tos bērnus, kas ir vardarbīgi un dara pāri gan saviem vienaudžiem, gan terorizē skolotājus. Latvijā ir bijušas situācijas, kad šādu vardarbīgu jauniešu upuri nonāk arī slimnīcā. Protams, visi prasa, ko skola ir darījusi, lai nelaimi novērstu. Rosinājums bija nosūtīt uz mēnesi šos jauniešus mājmācībā, tad saukt īpašu komisiju, kas meklēs, ko darīt tālāk. Eksperti teica, ka šis ir ļoti slikts piedāvājums un situāciju nerisinās. Arī Valsts prezidents aicināja likuma izmaiņas atlikt un atbildīgā Saeimas komisija šodien tā arī izdarīja. Likuma virzīšana šobrīd apturēta. Tik daudz ir panākts, jautājums, kas notiek tālāk, jo problēma jau nav zudusi. Viena lieta ir apturēt likuma izmaiņas, otra - nekavēties ar risinājumu meklējumiem situācijām, kad skola katru dienu kādam var kļūt par bīstamu vietu. Kādu valsts politiku mēs sagaidām no atbildīgajām institūcijām, Krustpunktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sašutumu par minēto grozījumu virzību jau izteikuši bērnu tiesību aizstāvji:  

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas arvien spriež, vai nākamās valdības galdu veidot no trim vai četrām kājām. Drīz varētu sākties arī lielā ministru amatu dalīšana, tikmēr publiskajā telpā mazāk dzirdam, kādi ir svarīgākie jaunās valdības darbi. Dzīves dārdzība, energocenas, drošība, ekonomikas izaugsme, labklājība, izglītība - kas ir prioritātes? Kāds varētu būt krīzes pārvarēšanas plāns, kamēr Ministru kabinets vēl top, to vaicājam sociālajiem partneriem un ekspertiem. Krustpunktā diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, organizācijas "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.    

Virknei partiju aizvadītās Saeimas vēlēšanas ir atnesušas pamatīgu vilšanos. Viena no tām ir "Konservatīvie". Ko viņi izdarīja vai neizdarīja, ka vēlētāji no viņiem novērsās. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Konservatīvie" līderi Jāni Bordānu.

Šajā nedēļa visi notikumi vairāk vai mazāk ir centrējušies ap pagājušajām Saeimas vēlēšanām - vilšanās un prieki, kā arī jaunās valdības veidošana. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti: Romāns Meļņiks, Alīna Lastovska (Delfi) un Gundars Rēders (Latvijas TV). 

Karš Ukrainā, aizvien pieaugošā spriedze Krievijā liek jautāt, cik droši esam mēs Latvijā? Kā situāciju monitorē un kontrolē Satversmes aizsardzības birojs, Krustpunktā jautājam Satversmes aizsardzības biroja direktora, Egilam Zviedrim. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas Radio Ppētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.

Gandrīz trīs dienas dzīvojam ar pagājušo vēlēšanu rezultātiem. Izvēli tauta ir izdarījusi, tagad politiķiem ir jāstrādā, veidojot valdību. Ja pirms četriem gadiem nebija saprotams, kas ar ko varētu sadarboties, šoreiz, protams, situācija ir kardināli citāda. Izvēle faktiski šobrīd ir par to, cik plašai vajadzētu būt koalīcijai, uz kādiem principiem būvēt jauno valdību. Kā rāda vēsture, arī šādi jautājumi reizēm var izvērsties par grūti pārvaramu problēmu. Tad jau sākas spekulācijas, kas par ko, kāpēc tieši tā ir balsojis? Ko varam šoreiz vērot, kāda būs nākamā valdība, analizējam raidījumā Krustpunktā. Diskutē "Providus" direktore un vadošā pētniece, politoloģe Iveta Kažoka, VA "Communications" valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands, TV24 žurnālists Armands Puče un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Inta Mieriņa.

Gāzes noplūdes Baltijas jūrā raisa jautājumus par energodrošību kā tādu un notikušā iespaidu uz starptautisko situāciju. Pirms nedēļas gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes – divas Dānijas un divas Zviedrijas pusē. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir diversija, nevis nelaimes gadījums. tagad Zviedrija teritoriju ir nobloķējusi, kamēr iespējamā sabotāža tiek izmeklēta. Vai notikušajam būs sekas, Krustpunktā diskutē: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Vēlēšanas ir noslēgušās, jau iezīmējušās 14.Saeimas aprises. Provizoriskie rezultāti liecina, ka uzvarējusi ir pašreizējā premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" un partija arī apliecinājusi gatavību uzņemties valdības veidošanu. Arī līdzšinējie koalīcijas partneri piekrīt, ka valdības ir veidošana jāuztic uzvarētājam, bet premjera kandidāta izvirzīšana, protams, ir Valsts prezidenta ziņā. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Latvija izvēlas: Krustpunktā speciālizlaidums, vērtējot 14.Saeimas vēlēšanas. Diskutē Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji. Sazināmies ar ekspertiem. Studijā: Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis, no Apvienotā saraksta - Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Pa tālruni sarunā piedalās "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētajs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētaju Ainaru Šleseru, partijas "Progresīvie" valdes locekli Mārtiņu Kossoviču un "Attīstībai/Par!" pārtāvi Juri Pūci. Viedokli izsaka Latvijas Universitātes profesors, politilogs Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle. Līdzšinējie rezultāti liecina, ka "Jaunā Vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība - pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus. "Attīstībai/Par!" un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvu 5% barjerai: "Attīstībai/Par!" pašlaik ir 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, bet "Saskaņa" ar 4,76% ir tūlīt aiz svītras. 14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. 2. oktobrī pulksten 12, pirms raidījuma skanēšanas ēterā, 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana pilnībā bija pabeigta tikai Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Kurzemē balsis vēl nebija saskaitītas piecos vēlēšanu iecirkņos, bet Rīgā balsošanas rezultāti vēl nebija zināmi 32 vēlēšanu iecirkņos.

Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs. Vērtē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar LR Latgales studijas žurnālisti Karīnu Važnaju, Vidzemes korespondenti Guntu Matisoni un Kurzemes korespondenti Ingu Ozolu. Vēlētāju aktivitāti ārpus Latvijas vērtē Londonā dzīvojošā juriste Inese Ejugbo.  

Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Vērtē politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar politiķiem un ekspertiem. Viedokli izsaka Māris Možvillo no "Apvienība Latvijai", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā!" un Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības. Sazināmies ar LR Ziņu dienesta korespondentu Kristapu Feldmani, kurš vēlēšanu gaitai visu dienu ir sekojis Jelgavā.  

Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Vērtē politologs Andis Kudors, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Sestdien, 1.oktobrī, notikušajās 14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies vismaz 884 455  jeb 57,34% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) informācija par 977 iecirkņiem no 1055 iecirkni. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bija augstākā nekā pagājušās, 13.Saeimas vēlēšanās. CVK  dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 788 340 jeb 51,11%% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo. Aktīvākie vēlētāji vēlēšanu dienā šajās vēlēšanās bijuši Kurzemē, kur nobalsoja 105 373 jeb 58,52% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 234 009 jeb 41,4% vēlētāju. Vidzemē vēlēšanās nobalsojuši 230 879 jeb 58,26% balsstiesīgo, Zemgalē – 116 421 jeb 56,53%, bet Latgalē  - 101 658jeb 52,18%.  

Latvija izvēlas: Analizējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Gatis Eglītis no “Konservatīvajiem”, Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”, Mārtiņš Kossovičs no “Progresīvajiem”, Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” un Aleksejs Rosļikovs no “Stabilitātes”. Parlamentā varētu būt iekļuvuši astoņi politiskie spēki. Tā liecina pie vēlēšanu iecirkņiem veiktā aptauja, ko īstenoja ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte un sabiedriskie mediji. Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem visvairāk balsu varētu būt saņēmusi partija "Jaunā Vienotība", kuru atbalstījuši 22,5% aptaujāto. Tai seko "Apvienotais saraksts" ar 11,5% un Zaļo un zemnieku savienība 10,9%. Tāpat parlamentā varētu būt iekļuvusi Nacionālā apvienība ar 8,4% atbalstu, "Progresīvie" ar 8,3%, "Stabilitātei" ar 5,4%, "Latvija pirmajā vietā" – 5,3% un "Attīstībai/Par" 5,2%.  

LATVIJA IZVĒLAS - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS. Krustpunktā speciālizlaidums sadarbībā ar Ziņu dienestu. Sazināmies ar korespondentiem Latvijas novados un arī latviešiem ārvalstīs, lai sekotu vēlēšanu norisei un arī uzzinātu cilvēku noskaņojumu. Beidzoties raidījumam Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina, ka kopumā nobalsojuši 23,57% balsstiesīgo iedzīvotāju, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās. Vairāk nekā 27% savu balsi bija atdevuši Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Daudzviet uzrunātie cilvēki atzīst, ka šajās vēlēšanās ir svarīgi piedalīties. To nosaka sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē, kas arī ietekmē situāciju Latvijā. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti līdz astoņiem vakarā. Raidījuma noslēgumā studijā uz sarunu pievienojas CVK vadītāja Kristīne Bērziņa. Komentējot situāciju, ka pie atsevišķiem iecirkņiem veidojas rindas, viņa atzīst, ka iecirkņu nav mazāk, iespējams, tas saistīts tieši ar dienas vidu, kad parasti aktivitāte ir vislielākā. Turklāt rindas veidojas pie populārākiem iecirkņiem. Jānis Kincis seko līdzi vēlēšanu gaitai Rīgā. Ogres novadā strādā un vēlēšanu gaitai līdzi seko Sintija Ambote. Par to, kas interesē vēlētājus Latgalē, stāsta Silvija Smagare no Daugavpils. Gunta Matisone no Vidzemes atzīst, ka vidzemnieki vienmēr bijuši aktīvi Saeimas vēlēšanās. Kristaps Feldmanis atrodas Dobelē un seko vēlēšanu gaitai Zemgalē. Lai arī zemgalieši pēc CVK datiem ir kūtrāki, Kristaps atzīst, ka cilvēku aktivitāte ir liela un jāstāv ir pat rindā. Liepājā vēlēšanu dienas norisēm līdzi seko Inga Ozola. Viņa stāsta, ka divos iecirkņos pilsētā ir gara rinda, kurā stāv līdz pat 100 cilvēkiem. Skirmante Balčiūte Jūrmalā seko līdzi vēlēšanu gaitai. Kūrortpilsēta tiek pieskaitīta pie Vidzemes vēlēšanu apgabala, no kura kopumā tiks ievēlēti 26 Saeimas deputāti. Vēlētāji arī labprāt dalās pārdomās par izvēli un noskaņojumu šajā dienā. Šodien, 1. oktobrī, Latvijā un arī ārvalstīs norit Saeimas vēlēšanas. 14.Saeimas vēlēšanu diena ir arī 42 pasaules valstīs, kur var nobalsot 81 iecirknī. Elīna Pinto raksturo vēlēšanu gaitu un aktivitāti Luksemburgā.    

Jau vairākas dienas cilvēki var doties balsot 14. Saeimas vēlēšanās, bet lielā balsošana būs 1. oktobrī. Vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā ir augstāka, nekā pirms četriem gadiem. Tomēr ne tikai vēlēšanas nodarbina daudzu prātus. Gāzes noplūdes no "Nord Stream" vada Baltijas jūrā radījušas lielu satraukumu un jautājumus – kam tas vajadzīgs un kas sekos tālāk. Ir arī citas aktualitātes, kas šonedēļ sabiedrībā plaši apspriestas, tajā skaitā valdības lēmums par obligāto eksāmenu dabaszinātnēs. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un laikrakstu "Brīvā "Latvija un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Krustpunktā amatpersonu stundā runājam par situāciju uz mūsu robežām. Atsevišķos Krievijas pierobežas novados izsludināta ārkārtējā situācija, tas saistīts ar Krievijā pasludināto mobilizāciju. Jau pirms tam mūsu valstī netika ielaisti Krievijas pilsoņi, kas ieradās Šengenas zonā nebūtisku iemeslu dēļ. Izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku ģenerāli Ivaru Ruskuli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Juris Jurāns no portāla "TVNET" un Artis Drēziņš no laikraksta "Latvijas Avīze".

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Apvienotā saraksta" (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija) pārstāvis Māris Kučinskis un politiskās partijas "Republika" pārstāvis Sandis Ģirģens.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Attīstībai/ Par!" līderis Artis Pabriks un "Apvienība Latvijai" pārstāvis Māris Možvillo.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Krustpunktā aicinām uz garāku sarunu populārāko partiju izvirzītos premjera amata kandidātus. Raugāmies pēc augusta aptaujas, kuras no partijām pārvarēs piecu procentu barjeru, un tādas bija piecas – „Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, „Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī „Progresīvie”. Noslēdzot šo interviju ciklu, studijā „Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā skan plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Nacionālās apvienības premjera amata kandidātu Uģi Mitrevicu.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Katram un katrai" līderis Aldis Gobzems un partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka.  

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā saraksta "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers un partijas "Konservatīvie" pārstāvis Krišjānis Feldmans.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar partijas "Saskaņa" premjera amata kandidātu Ivaru Zariņu.

Ukrainas armija pretuzbrukumā Krievijas spēkiem gūst panākumus, tikmēr ar panākumiem nav vainagojušās valdības un pedagogu arodbiedrības sarunas un streiks tomēr būs. Satricinājumi ir arī Valsts ieņēmumu dienestā. Finanšu ministrs  no amata atstādinājis dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Tas saistīts ar KNAB veikto darbinieku aizturēšanu Nodokļu un muitas policijā. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizējam kopā ar žurnālistiem. Studijā Ģederts Ģelzis, Raimonds Rudzāts un Romāns Meļņiks.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs un politiskā partijas "Tautas varas spēks" līderis Valentīns Jeremejevs.

Līdz vēlēšanām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas, turpinām dot iespēju klausītājiem izvaicāt visu 19 sarakstu līderus, tādējādi nodrošinot visām partijām arī vienādu iespēju atbildēt uz cilvēkus interesējošiem jautājumiem. Turpmāk pirmdienās un ceturtdienās līdz vēlēšanām Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar partijas "Progresīvie" izvirzīto premjera amata kandidātu Kasparu Briškenu.

Pasauli vakar, 8. septembrī, pāršalca ziņa par Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāvi, ar kuru beidzās viņas vairāk nekā 70 gadus ilgušais valdīšanas posms. Nedēļa Latvijā arī sākās ar starptautiski svarīgu notikumu, proti, ar Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu ar likumu noteikt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta, kas atbalsta Kremļa režīmu un Krievijas sākto karu Ukrainā. Jau pēc četrām dienām šis likums Saeimā pieņemts galīgajā lasījumā, un Krievijas pareizticīgā baznīca to, protams, nosoda. Ilgāk diskutēts ir jautājums par Valsts aizsardzības dienestu, lēmums par to nu ir pieņemts valdībā, tomēr Saeimas lēmums arī tur būs vajadzīgs. Tikmēr Baltijas valstis un Polija vienojušās ieviest pagaidu ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem. Tas ir saistīts ar drošības apsvērumiem, bet nozīmē pilnīgu ieceļošanas liegumu. Par šiem un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: Inga Šņore (Latvijas TV), Anastasija Tetarenko (LETA) un Toms Ostrovskis (TVNET GRUPA). Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mums likās svarīgi aicināt studijā izglītības un zinātnes ministrija, jo izskatās, ka skolotāju solītais streiks būs. Ministrija līdz šim nav izdevies vienoties ar arodbiedrībām par kādu abpusēju kompromisu, lai tas nenotiktu. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Konservatīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Kristīgi progresīvā partijas līderis Imants Burvis un sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" pārstāvis Andrejs Klementjevs. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: "Tautas kalpi Latvijai" līderis Edgars Kramiņš un "Suverēnā vara" līdere Jūlija Stepaņenko. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Brīvības nesējs, noziedznieks, demokrāts vai  padomju imperiālists. Tik dažādi tiek vērtēts pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, kurš pagājušajā nedēļā 91 gada vecumā devās mūžībā. Gorbačovs nekad nav slēpis, ka nožēlo Padomju Savienības sabrukumu, tomēr viņš arī kritizēja Vladimira Putina politiku, kuras viens no vadmotīviem ir PSRS sabrukums kā lielākā 20.gadsimta ģeopolitiskā katastrofa. Par Gorbačova lomu padomju impērijas sabrukumā, padomju mantojumu un arī citiem jautājumiem saruna Krustpunktā Lielā intervija ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Klāt septembris, ir atsākušās skolas gaitas, tiesa, nav skaidrs, vai tās atkal nepārtrūks skolotāju streika dēļ. Arodbiedrībai un ministrijai nav izdevies šonedēļ rast kompromisu. Skolotāju trūkst, kā mēs redzam, arvien vairāk, tātad pedagogi mūsu uzmanības lokā tuvākajā laikā.  Valdība ir vienojusies par atbalstu Skultes termināla būvniecībai, lai arī daudz neskaidru jautājumu joprojām. Šonedēļ mūžībā aizgāja pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, viņam ir bijusi liela nozīme arī Latvijas vēstures veidošanā. Krustpunktā kopā ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas aktualitātes. Diskutē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Valsts kontroles darbs. Pēdējā laikā ir publiskoti vairāku interesantu revīziju rezultāti. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla TVNET žurnālists Juris Jurāns.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs un Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Raidījuma pirmajā daļā skaidrosim, cik gatavi esam rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad studijā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Savukārt otrajā daļā sākam šo vēlēšanu sarakstu līderu iztaujāšanu. Kā pirmo klausītājiem bija iespēja iztaujāt partijas “Jaunā Vienotības” vadītāju Arvilu Ašeradenu.      

Krustpunktā Lielā intervija: komunikācijas jomas pētniece, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Olga Kazaka.

Ukrainas karš ilgst jau pusgadu - kā tas atsaucas uz mūsu dzīvi Latvijā? Rīgā nogāzts piemineklis Uzvaras laukumā – kādas varētu būt sekas sabiedrībā? Bijusī kultūras ministre Dace Melbārde pāriet no Nacionālās apvienības uz Jauno Vienotību. Savukārt valdība bija devusies izbraukuma sēdē uz Ludzu, lai pievērstos Latgalē aktuāliem jautājumiem. Par šīm un vēl citām šīs nedēļas aktualitātēm spriežam kopā ar žurnālistiem: laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori Laumu Spridzāni, “Latvijas Avīzes” žurnālistu Arti Drēziņu, kā arī žurnālistu Raimondu Rudzātu.  

Kā norit partiju tēriņu uzraudzība pirms Saeimas vēlēšanām? Par nesen veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām vairākos objektos, tostarp Valsts ieņēmumu dienestā, aizturot vairākas personas, un citiem jautājumiem Krustpunktā iztaujājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi. Viņu iztaujājam kopā ar TV3 žurnālistu Gati Suhovecki un ziņu aģentūras "LETA" žurnālistu Kristapu Ūgaini.  

Krustpunktā diskusija: kas notiek kokmateriālu tirgū? Par šo tematu studijā diskutējam ar Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, pilna cikla mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un kokmateriālu tirdzniecības uzņēmuma “PATA” valdes locekli Jāni Mierkalnu un AS “Latvijas Valsts meži” Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieku Andri Meirānu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Krustpunktā Lielā intervija: Kembridžas Universitātes doktorants, starptautiskās drošības pētnieks, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Tomass Pildegovičs.

Koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas. Igaunija demontē padomju laika pieminekļus. Šīs un citas šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" komentētāju Aivaru Ozoliņu un žurnālistu Romānu Meļņiku.

Krustpunktā VIP intervija: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Viņu iztaujājam kopā ar "TVNET" žurnālisti Lauru Ozoliņu un "'Delfi Bizness" galveno redaktori Aiju Krūtaini.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir kļuvusi par daudzu Krievijas žurnālistu patvēruma vietu. Oficiāli tiek ziņots, ka vismaz 200 Krievijas žurnālisti ieradušies Rīgā, vairāk nekā 20 mediju organizācijas tieši no Latvijas turpina informēt Krievijas un pasaules sabiedrību par aktuālāko šodien. Lielākajai daļai žurnālistu tas bija piespiedu un izmisuma solis - īsā laikā pamest savu pilsētu, savas darba telpas daļu, savu tuvinieku, lai turpinātu žurnālista darbu. Ja viņi paliktu Krievijā, pēc Putina likumiem šie cilvēki šobrīd, iespējams, jau atrastos uz tiesas sola vai pat aiz restēm. Daudzi krievu žurnālisti tagad ir Latvijā, bet pēdējās nedēļās arvien skaļāk sociālajos tīklos un citviet izskan jautājums, kas viņi ir? Vai tie nav Putina spiegi, vai viņi nav atraduši siltu vietu, no kuras turpināt tā saucamā "ruskij mir" propagandu, vai viņi zina Latvijas vēsturi, un skaidri var pateikt, ka Krievija ir agresor valsts. Īpaši liela uzmanība pievērsta televīzijas kanālam "Doždj", kas Krievijā bija pēdējais un lielākais televīzijas kanāls, kurš kritizēja Putina režīmu. Tas tagad raida no Rīgas. Ir ļaudis, kuriem nepatika, kā šī kanāla žurnālista izvaicāja, piemēram, Rīgas mēra Mārtiņu Stāķi, ir ļaudis, kuri arī "Doždj" žurnālistus sauc par Kremļa aģentiem. Krievijas žurnālisti Latvijā - Kremļa aģenti vai piemērs, kādai jābūt kritiskai un objektīvai žurnālistikai. Arī par to saruna Krustpunktā.  Diskutē: Latvijas Radio 4 žurnāliste Anna Stroja, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda. Sazināmies ar rakstnieci un publicisti Marinu Kosteņecku.

Pietiks vai nepietiks šoziem Latvijā gāzes krājumu - tās ir pēdējās dienās aktuālais jautājums. "Latvijas gāze" paziņojusi par nespēju nodrošināt likumā prasīto gāzes krājumu noteiktajā termiņā, savukārt valdība atbalsta daļēju energoresursu cenu pieauguma segšanu mājsaimniecībām. Bet sabiedrībā viļņošanos izraisījis Krievijas žurnālistu darbs. Viņiem Latvija devusi mājvietu. Aktualitātes Krustpunktā komentē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Filips Lastovskis.  

Dabasgāzes nodrošināšana gaidāmajai apkures sezonai, gāzes termināla celtniecība, elektroenerģijas cenas, kompensācijas, kas nepieciešamas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, šķiet, Ekonomikas ministrija nekad nav bijis tik daudz un tik būtiski izaicinājumi kā tagad. Un droši vien visi pārējie ikdienas darbi. Jautājumu ir milzum daudz. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne.

Daudzviet pasaulē lidostās vērojams haoss, jo ceļotgribētāju izrādījies vairāk, nekā bizness spēj apkalpot. Kā Latvija pārdzīvo šīs vasaras ceļošanas bumu? Krustpunktā diskutējam par viesnīcām un tūrisma nozarē notiekošo. Raidījuma viesi: portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis un Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.  

Laikā, kad apkalpojošā sfērā ļoti trūkst darba roku, daudzi saka, ka nespēj atrast darbu, jo neprot krievu valodu. Cik godīgi ir tas, ka daudzās darbavietās krievu valodas zināšanas ir obligāta prasība? Krustpunktā diskusija: Kāpēc bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu Latvijā? Diskutē: Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, pētniece, LVA valodas situācijas pētnieku grupas dalībniece un vadītāja Gunta Kļava un Latvijas Radio žurnāliste Baiba Runce.  

Mēs esam maza tauta, tāpēc droši vien par savas valodas saglabāšanu rūpējamies vai raizējamies vairāk nekā citas tautas. Vēsture arī mums ir bijusi izaicinājumu pilna. Bet , šķiet, visās paaudzēs aktuāls ir bijis arī, ja tā var teikt, jautājums par modes tendencēm, kas ietekmē valodas lietošanu. Valoda mainās, bet cik lielā mērā tam vajag stāvēt pretī un cik varbūt pretoties, pat to arī tiek lauzti šķēpi. Saruna par valodas lietošanu un mācīšanu bērniem un jauniešiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Anitu Vanagu.  

Valdības spriež par atbalstu krīzē, noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām, slepenība saistībā ar Uzvaras parka pieminekļa nojaucēja izvēli Rīgā. Krustpunktā aktualitātes komentē žurnālisti: "TVNET grupa" galvenais redaktors Toms Ostrovskis, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko un ReTV Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un ReTV Ziņu dienesta žurnāliste Laura Jansone.

Grūtais jautājums, kas satrauc, šķiet, itin visus, kā mēs tiksim pāri tai jaunajai krīzei, lai gan jēdzienu krīze ne visi tādā veidā grib lietot. Bet daudziem personiska tā, protams, ir liela krīze šobrīd, jo u cilvēkiem ienākumi sarūk. Daudzi apgalvo, ka viņiem tas ir vismaz uz pusi. Precīzāk - ienākumi nesarūk, ienākumu vērtība sarūk. Oficiālā inflācija šobrīd ir 20%, bet realitāte daudziem ir krietni skarbāka. Degvielas cenas ir pieaugušas gandrīz par pusi, apkure sadārdzinās četras reizes un pat vairāk.  Kaut ko valdība grasās kompensēt. Ja skatāmies veikalos, piena produkti vismaz uz pusi dārgāki, ar maizi, visticamāk, būs ļoti līdzīga situācija tūlīt. Ja pirms pāris gadiem par 500 eiro varēja nopirkt vienu preču grozu, tagad ir vajadzīgs praktiski 1000 eiro, lai tās pašas preces nopirktu. Jautājums, kā ar šādu ienākumu devalvāciju mēs sadzīvosim un kā tam tiksim pāri.  Nav gan pirmā reize pasaules vēsturē, kad kaut kas tāds notiek, daudzviet tas ir pieredzēts. Jautājums ir, kādas ir tās receptes, kā šādās krīzēs var rīkoties, jo noteikti kādas valstis sekmīgāk tiek ar šādām krīzēm galā nekā citas. Krustpunktā diskutējam, kādi ir iespējamie risinājumi, lai pārvarētu straujo dzīves sadārdzinājumu? Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka un Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pirms vairākām nedēļām sabiedrību šokēja ziņas par vienu no Latvijas hokeja izlases līdera Mika Indraša pievienošanos Maskavas "Spartakam" Krievijas Kontinentālajā hokeja līgā. Lai gan šī pāreja neskaidros apstākļos tomēr nenotika un Miks Indrašis nākamajā sezonā, visticamāk, spēlēs Vācijā, tomēr citi hokejisti, piemēram, vārtsargs Jānis Kalniņš, ir pieņēmuši lēmumu spēlēt Krievijā, neraugoties uz asu sabiedrības nosodījumu un arī Sporta likumu, kas turpmāk liedz spēlētājam pārstāvēt Latvijas izlasi. Kā mainījusies Latvija un arī starptautiskā sporta dzīve, Krievijai īstenojot karu Ukrainā, un ar ko jārēķinās sportistiem, sporta funkcionāriem un arī līdzjutējiem? Vai sports un politika patiešām ir nosķirami? Par to diskusija Krustpunktā. Studijas viesi: Sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols un sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.

Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos. Kas Latviju un pasauli sagaida rudenī? Krustpunktā lielā intervija ar makroekonomikas ekspertu Daini Gašpuiti.

Krustpunktā: Iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, gaida milzīgu gāzes tarifa lēcienu janvārī, turpinās sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Iļju Kozinu, laikraksta "Brīvā Latvija" žurnālisti Salliju Benfeldi un portāla “Delfi” žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Krustpunktā VIP intervija: Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis. Viņu iztaujājam kopā ar ziņu aģentūras “Leta” žurnālistu Kristapu Ūgaini un medija “Tvnet” žurnālistu Juri Jurānu.

Kad lemjam, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, vai raugāmies uz partiju sarakstiem vai atsevišķiem kandidātiem? Daži cilvēki gribētu balstot par kandidātiem no dažādu partiju sarakstiem. Vai nepieciešams domāt par vēlēšanu sistēmas maiņu, par to diskusija Krustpunktā. Raidījuma viesi: politologs Filips Rajevskis, zvērināta advokāte, konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane, kā arī Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19. Krustpunktā diskusija par to, vai sākam gatavoties jaunam pandēmijas vilnim. Sarunas dalībnieki: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Reinis Siliņš.

Diemžēl atkal palielinās saslimstība ar Covid, tomēr politiķu dienaskārtībā šis ne tuvu nav pirmais jautājums, jo to aizēnojis karš Ukrainā un rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Mums aiz muguras ir jau divas ziemas ar Covid, jādomā, ka ir gūtas arī vairākas mācības. Vai tā tiešām ir, vai veselības aprūpes sistēma ir gatava šim pārbaudījumam un ko varam gaidīt no valdības? Par to visu saruna Krustpunktā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektori veselības vadībā, arī politoloģi Ievu Bikavu.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Daudziem jūlijs ir atvaļinājumu laiks, taču nekādu atpūtu šobrīd nevar atļauties Centrālā vēlēšanu komisija. Saeimas vēlēšanas tuvojas, partijas iesniedz savus deputātu kandidātu sarakstus. Komisijai tie jāizskata, tāpat jāorganizē balsošana, jādara viss, lai 1. oktobrī Saeimas vēlēšanas būtu godīgas un visas procedūras notiktu saskaņā ar likumu. Kā Centrālā vēlēšanu komisija gatavojas rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Ainārs Leijējs un „Latvijas Avīzes” žurnāliste Māra Lībeka. Centrālā vēlēšanu komisija arī 20. jūlijā svinēja savu simtgadi.

Joprojām klātesošā pandēmija, karš Ukrainā un arī tuvojošās Saeimas vēlēšanas ietekmē sabiedrības noskaņojumu. Protams, arī cenu kāpums un bažas par komunālajiem rēķiniem ziemas sezonā. Kāds ir Latvijas sabiedrības noskaņojums 2022. gada vasarā, kā to maina šī brīža notikumi un tas ietekmēs vēlēšanu iznākumu, Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļas doktorants Harijs Kārkliņš.

Lai pensionāriem kompensētu cenu kāpumu un rudenī gaidāmos lielos rēķinus, Saeima lēmusi šogad pensijas indeksēt ātrāk - no 1. augusta. Taču jau tagad ir skaidrs, ka lielai daļai senioru indeksācija dzīves dārdzība pilnībā neatslogos. Statistika rāda, ka gada pirmajā pusē vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433 eiro. Bet tā ir vidējā pensija, protams, ir arī tādi, kas saņem tūkstoti un tūkstošus, taču ir ļoti daudz senioru, kuru pensija ir vien 200 eiro un pat mazāka. Ar tik niecīgu iztikšanu ir jāsadzīvo gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Bet pat ar vidējo pensiju 430 eiro šajos laikos dzīve ir ļoti grūta. Kā mūsu vecākā paaudze šobrīd izjūt inflāciju, uz kādu atbalstu var cerēt, cik lielu atspaidu dos pensiju indeksāciju kn kāda mūsu senioriem būs nākamā apkures sezona, Krustpunktā diskutē Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, organizācijas "Palīdzēsim viens otram" valdes loceklis Raimonds Ronis un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Vai patriotismu var iemācīt? Krustpunktā Lielajā intervijā saruna ar vēsturnieku un vēstures skolotāju Valdi Klišānu.  

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Par aptuveni trim nedēļām ātrāk nekā eksperti prognozēja Latvijā, atsācies Covid inficēšanās gadījumu kāpums. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 1107 jauni Covid gadījumi. Pēdējo reizi pozitīvo gadījumu īpatsvars no testētajiem lielāks par šodien izziņoto bija 26. martā. Latvijā gan novadu izplatības pieaugums pagaidām ir ļoti mērens, ja salīdzina ar Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Grieķiju. Arī slimnīcas ziņo, ka ar pamata diagnozi Covid viņu aprūpē pagaidām nonāk ļoti neliels pacientu skaits. Valsts prezidents Egils Levits 13. jūlijā teica, ka ar Covid mums ir jādomā, kā sadzīvot, lai mazāk būtu jāskatās atkal dažādu ierobežojumu virzienā. Vai Covid Latvijā atvaļinājums jau ir beidzies, skaidrojam Krustpunktā sarunā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Paula Dēvica.

Pēdējās nedēļās uz Latvijas autoceļiem notikušas vairākas smagas avārijas, kurās zaudētas arī dzīvības. Šie traģiskie gadījumi atkal aktualizē problēmu par ceļu satiksmes drošību mūsu valstī. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija 44 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā pērn - 78 uz miljonu, vissliktākā situācija ir Rumānijā, tur reģistrēti 90 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, bet arī mēs šajā melnajā statistikā tālu no Rumānijas neatpaliekam. Kādēļ tik daudz cilvēku zaudē dzīvību uz Latvijas ceļiem, kādi ir biežākie ceļu satiksmes negadījumu iemesli? Kāda ir mūsu braukšanas kultūra un cik prasmīgi tiek apmācīti jaunie autovadītāji, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, "Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Aizsardzības ministrija piedāvā tuvāko piecu gadu laikā Latvijā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus vecie Latvijas pilsoņi būs apguvuši militārās pamatprasmes, lai aizsargātu savu valsti. Vīriešus obligātā, bet sievietes brīvprātīgā kārtā. Latvijas pilsoņi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu, piemēram, sociālajā jomā vai apgūstot glābšanas prasmes pie ugunsdzēsējiem. Aizsardzības ministrija īpaši uzsver, ka Iecerētais valsts aizsardzības dienests nekādi nav salīdzināms ar obligāto dienestu, kuru mūsu tēvi vai vectēvi pieredzēja padomju okupācijas gados. Svarīgi uzsvērt, šis ir tikai projekts, vai šāds dienests vispār tiks ieviests, vēl lems valdība un Saeima. Bet sabiedrībā, īpaši jau to vidū, kurus šis dienests varētu skart, ļoti daudz jautājumu un neskaidrību šajās dienās. I eceri apspriežam raidījumā Krustpunktā. Diskutē: bloga "Vara bungas" autors un rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un  Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja Sigita Struberga.

Kā atpazīt melus un dezinformāciju no uzticamām ziņām, kā neiekrist viltus informācijas slazdos? Kā valsts aizsargā savu informatīvo telpu no ļaundariem, kas cenšas musināt ļaudis un sagrozīt cilvēku prātus? Par to jādomā ikvienam no mums, bet valsts līmenī šie jautājumi ir arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta pārziņā.  Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu.

NATO Madrides samits, iecere veidot aizsardzības valsts dienestu, Borisa Džonsona atkāpšanās, Latvijas sportisti izvēlas Krievijas komandas, partiju sarakstos sāk vīdēt populāras sejas - aktualitātes Krustpunktā vērtē TV3 žurnāliste Ieva Vārna, "Delfi Plus" redaktors Andris Kārkluvalks un "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs.

Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētāji jau labu laiku redz būvdarbus "Rail Baltica" projekta ietvaros, notiek būvdarbi arī pie lidostas "Rīga", parakstīts līgums par Salaspils kravu termināļa projektēšanu. Kā norisinās vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizācija un vai karš Ukrainā never ieviest tajā savas korekcijas? Krustpunktā izvaicājam AS "RB Rail" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Agni Driksnu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Jānis Kincis.

Elektriskie skrejriteņi pilsētas ielās tiek lietoti ne pirmo gadu, tomēr joprojām ir sūdzības, ka to lietošanas noteikumi nav pienācīgi sakārtoti. Notiek negadījumi un radīti arī zaudējumi, par ko ceļu satiksmē kādam būtu jāuzņemas arī atbildība. Kas šajā jomā vēl būtu jāsakārto, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāve Gunita Piterāne un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus ilgst karš Ukrainā un ieilgst uzturēšanās Latvijā cilvēkiem, kuri atbēguši pie mums. Lai gan daudzi gatavi doties atpakaļ, tiklīdz valstī būs miers, tomēr skaidrs, ka atgriešanos var nākties atlikt, jo kara beigas prognozēt grūti. Turklāt daudziem vairs nav kur atgriezties. Tādēļ atbraukušajiem nākas integrēties šeit uz īsāku vai ilgāku laiku. Cik viegli viņiem ir iekļauties mūsu sabiedrībā, darba tirgū, izglītības sistēmā, ar kādām problēmām nākas saskarties, interesējamies Krustpunktā. Diskutē Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, ukraiņu uzturēšanās koordinatore Baiba Eglīte un "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce.