Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.

Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU. 

Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.

Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta. 

Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidierakstā “Kā likums!” runājam par brīvprātīga izlīguma procesa organizēšanu un norisi Valsts probācijas dienesta paspārnē. “Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu. 

Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”. “Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši arī Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem paplašinātas sabiedriskā darba kā soda veida sankcijas,” raidierakstā “Kā likums!” LV portālam atzīst ilggadējā Valsts probācijas dienesta amatpersona Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte Karīna Gromova.

Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedzīgi nodarījumi arī nepilngadīgo vidū ir dažādi. “Lai bērna vai jaunieša biogrāfiju turpmāk neaizēnotu nokļūšana kriminālsistēmā un sodāmības fakts, primāri strādājam ar motivējošiem paņēmieniem, veicot uzvedības korekciju un iesaistot sabiedriskajos darbos,” stāsta ilggadējā VPD amatpersona sabiedriskā darba organizēšanā bērniem un jauniešiem KARĪNA GROMOVA.  

Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā  stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.

Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnvaras un pienākumi kriminālprocesa virzībā.

Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.  

Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde. Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem?  Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes nodaļu vadītāju INESI RATFELDERI.

Civilprocesa likums paredz ērtu iespēju aizdevējam noteiktās situācijās, pirms tiek uzsākts klasiskais parādu piedziņas process, atgādināt parādniekam par viņa parādu un ļaut izvēlēties starp kavētās saistības ātru izpildi ar mazākiem tiesas izdevumiem vai ilgāku tiesāšanos, kas problēmas risinājumu novilcinās, taču rezultātā prasījuma kopsumma ar tiesas izdevumiem var ievērojami pieaugt. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar zvērinātu advokāti LAUMU BĒRZIŅU skaidrosim šī tiesvedības veida nianses – galvenokārt no parādnieka skatpunkta.

Daudziem autovadītājiem nav sveša doma: ja pārskatāmā ceļa posmā fotoradara nav, gāzes pedāli var atļauties piespiest arī nedaudz ņiprāk un lēnākos braucējus demonstratīvi apdzīt, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Varbūt kādu reizi var braukt arī bez derīgas OCTA polises vai tehniskās apskates? Neapšaubāmi, policijas darbinieku izteiktāka klātbūtne uz ceļiem autovadītājus disciplinētu, tomēr, kā akcentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks JURIS JANČEVSKIS, gadā pieņemto lēmumu skaits par sodu piemērošanu tuvojas 400 tūkstošiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē uzzināsim, vai gājēju var sodīt par atstarotāja nelietošanu, kādus pārkāpumus var fiksēt ar fotoradariem, cik daudz sodu var piemērot vienā reizē, vai policija ņem vērā satiksmes dalībnieku iesūtīto informāciju par pārkāpumiem. Saruna ar Valsts policijas amatpersonu ir vērtīga ikvienam, jo tajā tiek atbildēts uz, iespējams, piemirstiem “ābeces jautājumiem” par satiksmes kontroli un sodu piemērošanu.   

Ceļu satiksmes drošības aktualizētie dati liecina: lai gan 2023. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem ir noticis mazāk negadījumu, diemžēl ir palielinājies bojāgājušo skaits. Kuras ceļu satiksmē arvien ir vājās vietas, kas šogad izdzēsa 120 cilvēku dzīvības? Ko novēro un kā strādā Valsts policija, lai uz ceļiem būtu mazāk satiksmes negadījumu, uzlabotos satiksmes kultūra? Klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieku JURI JANČEVSKI.

Jaunības neapdomīgas darbības, kuru rezultātā kāds tiek smagi savainots vai iestājas personas nāve, par laimi nav ikdiena. Daudz biežāk gados jauni cilvēki prettiesiskas darbības, piemēram, zādzības veikalos, veic,  apzinoties potenciālas sekas.  Ar mērķi vairot izpratni par kriminālatbildību un situācijām, kā persona var nonākt līdz saukšanai pie kriminālatbildības, kā tiek noteikts sods (soda mērs un veids) un kādas sekas tas atstāj uz turpmāko dzīvi un profesionālo karjeru, piedāvājam  sarunu ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Andi Celmu un zvērinātu advokātu Armandu Smanu.

Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību un apmērus, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā no pašreizējās atšķirīgu – gan procesā, gan summās (apmēros) –  parādu piedziņas procesu, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno zvērināts tiesu izpildītājs.  “Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākumus un pat pavisam izvairīties no parādsaistību piedziņas. Tas nesekmē parādsaistību dzēšanu, tiešā veidā veicina ēnu ekonomiku, un ir pienācis laiks situāciju mainīt,” tā piedāvātās izmaiņas likumā komentē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

19. oktobrī tika pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Raidierakstā “Kā likums!” ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti RUTU ŠARKOVSKU skaidrojam, kādi papildu ierobežojumi paredzēti uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī pārrunājam fonda līdzšinējo praksi darbā ar parādniekiem. Ar kādiem jauniem ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturlīdzekļu parādniekiem? Kādi ir ieguvumi, noslēdzot vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu? Kas ir likumisko procentu amnestija? Ko nozīmē aizliegums uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savu prasījumu?

Raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu un centra “Marta” politikas koordinatori Beatu Joniti diskutējam par Stambulas konvencijas ratifikācijas tiesiskajām sekām un ieguvumiem.  Kādas saistības Latvijai būs jāuzņemas, ratificējot konvenciju?   Ko iegūsim no konvencijas ratificēšanas? Kā tā mainīs, piemēram, centra “Marta” ikdienas darbu?  Konvencijas pretinieki norāda uz bīstamībām dažos tās punktos. Runa ir par gender jeb sociālās dzimtes definīciju, kas turklāt esot neprecīzi tulkota. Kāda ir šī termina nozīme konvencijā? Vai starptautisko līgumu teksti ir “akmenī kalti”? Vai tos laika gaitā var mainīt?  Diskusija par Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) ratificēšanu Latvijā norit jau septiņus gadus – nu šķiet, ka tā tuvojas noslēgumam. 1. oktobrī Stambulas konvencija stājās spēkā Eiropas Savienībā. Līdz šī gada beigām konvenciju apņēmusies ratificēt arī Latvija, par to balsojot Saeimā.

Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likumā noteiktā paternitātes apstrīdēšanas kārtība un termiņi ir nelokāmi. Tas nozīmē, ka var būt arī situācijas, kad bērna bioloģiskajai izcelsmei nebūs izšķirošas nozīmes. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU izskatīsim paternitātes noteikšanas un apstrīdēšanas procesuālās darbības tiesā.

Ģimene izjūk, laulāto vai iepriekš kopā dzīvojušo partneru ceļi šķiras, taču, kamēr izaug un patstāvīgā dzīvē aiziet kopīgie bērni, saikne starp viņiem ir saglabājama gan likumiskā, gan faktiskā izpratnē. Galvenais iemesls, kāpēc tiesā tiek skatītas lietas par saskarsmes un aizgādības tiesību ar bērnu noteikšanu, diemžēl ir vecāku savstarpējo attiecību problēmas. Kā atzīst tiesneši, šīs lietas ir emocionāli smagas, jo strīdu pārņemtie vecāki neapzinās, ka viņiem abiem ir vienādas tiesības veidot attiecības ar bērnu un otrādi – tikties un būt kopā ar abiem vecākiem ir bērna tiesības. Tieši mazais cilvēks, kurš vēl nespēj pats savas tiesības aizsargāt, šādos strīdos vienmēr cieš visvairāk un ir vislielākais zaudētājs. Sarunā tiesneši Ieva Čudina un Viktors Makucevičs aicina vecākus apzināties, ka ar bērna interesēm ir jārēķinās, tās nevar tikt izmantotas, lai “ieriebtu” otram vecākam, liedzot tikties, sazināties ar bērnu. “Ja vecāki nespēj vienoties un ir jāvēršas tiesā, saskarsmes kārtības noteikšana būs iespējama tikai tad, kad būs pārvarēts abu vecāku savstarpējo nesaskaņu kalns,” atzīst I. Čudina.

2022. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Civillikuma 72. pantā, ar ko tiek noteikts būtiski īsāks periods (no trīs gadiem uz vienu gadu), kas ļauj faktiski izirušas laulības gadījumā vērsties tiesā, lai to izšķirtu. Līdz ar minētajām izmaiņām krasi samazinājusies laulāto samierināšanās laika iespēja, kad laulības šķiršana uz laiku tiek atlikta. Tiesneši atzīst, ka tieši strīdi laulāto starpā par mantiskajiem un bērnu aizgādības, turpmākās uzturēšanas un citiem jautājumiem ir pamats sniegt pieteikumu tiesā. Turklāt šie blakusprasījumi laulības šķiršanu krietni pagarina. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU UN VIKTORU MAKUCEVIČU noskaidrosim, kādi vēl ir biežākie šķēršļi raitam laulības šķiršanas procesam, vai spriedumu par laulību var pārsūdzēt, un kādos gadījumos no bijušā laulātā var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa saglabāšanai.

Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki tiesas sēdē ir klātesoši visu sēdes laiku, kam ir nepieciešams tiesas sēdes audioieraksts un kas notiek, ja tiesvedības procesā ir notikusi tiesneša maiņa.

Dalība tiesvedībā ir organizēts  process, kurā  visiem iesaistītajiem tiek piešķirti noteikti statusi. Strīda izskatīšanā puses – prasītājs un atbildētājs – iegūst lietas dalībnieka statusu. Pēc lietas dalībnieku tiesai izteiktajiem argumentiem un lūgumiem tiesa var pieaicināt lieciniekus. Noteiktās situācijās tiesā var piedalīties klausītāji, bet paši lietas dalībnieki ir tiesīgi savai pārstāvībai lietā izvirzīt juridisko pārstāvi un visu lietas gaitu klusēt vai tiesas sēdē nepiedalīties. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU skaidrosim tiesvedībā iesaistīto tiesības, pienākumus un atbildību.

Vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotība, jo pierādīšanas process civilprocesuālās tiesvedībās gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu. Kā nodrošināties ar pierādījumiem? Cik pārliecinošam ir jābūt pierādījumu kopumam? Kādus pierādījumus tiesa uzskatīs par atbilstošiem? Kā notiek pierādījumu pārbaude? Šos un citus jautājumus, balstoties tiesiskajā regulējumā un reālās dzīves situācijās, apspriežam ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU. Savukārt klausītāja iesūtīto jautājumu par darba strīdu raidieraksta laikā komentē zvērināts advokāts TOMS VILNIS.

Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas var būt, ja pret to izturas vieglprātīgi un tiesas rīkojumus ignorē.

Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORA MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīdī jāveic maksājums, kādos gadījumos tiesāšanās izdevumi būs jāsedz atbildētājam, ko tiesa var atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas un kas ir prasības nodrošināšana. Ieskatu tēmā, kā veidojas tiesvedības izmaksas, šoreiz balstījām jautājumā, kuru LV portālam kā E-konsultāciju ir iesūtījis dzīvokļa īpašnieks Mārtiņš, kurš vēlas piedzīt no īrnieka parādu par īri un komunālajiem maksājumiem. Aplūkosim arī jaunās māmiņas Maijas situāciju, kuras jaundzimušā bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti. Viņa interesējas, vai ir kāda iespēja tikt atbrīvotai no tiesas izdevumiem un gaidāmās DNS ekspertīzes izmaksu segšanas, jo lieku līdzekļu, lai uzsāktu tiesvedību, nav.

Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsākot jauno raidierakstu “Kā likums!” ciklu par dažādiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem, piedāvājam sarunu par šādām tēmām – kā sagatavot dokumentus tiesai, kādas būs sekas, ja prasības pieteikumā tiks pieļautas kļūdas, un kas, pēc tiesnešu domām, katram noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu ar prasības pieteikumu vērsties tiesā.   Prasības pieteikuma pareiza sastādīšana un tajā iekļautais strīda izklāsts var būtiski ietekmēt tiesvedību. Jebkurā gadījumā tam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām. Sarunā ar tiesnešiem - tiesnesi, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci Ievu Čudinu un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Viktors Makuceviču. , atsaucoties uz piemēriem un tiesu praksi, centāmies uzzināt vairāk par atbildēm uz jautājumiem, kādus visbiežāk LV portālam iesūtījuši tā lasītāji E-konsultāciju sadaļā.  

LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši nepietiekamās zināšanas un nevēlēšanās iesaistīties sava nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā. Kā atzīst mūsu sarunas viesis, namu pārvaldnieks KALVIS KALNIŅŠ, īpašnieki bieži aizmirst, ka viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvokļa īpašums, bet arī pašu interesēs būtu izrādīt aktivitāti, zināt par sava dzīvojamā nama tehnisko stāvokli un iesaistīties tā uzturēšanā, lai par nezināšanu nebūtu rūgti jānožēlo un vairākkārtīgi jāsamaksā. Konkrētāk, šajā sarunā pievēršamies ābeces jautājumiem par kopīpašumu, tajā ietilpstošo un pārvaldīšanas organizēšanu, lai dzīve kopīpašuma namā neizvērstos par nebeidzamu problēmu turpinājumu. Ar K. Kalniņu runājām par šādiem jautājumiem: Kas ir kopīpašums? Kā tas veidojas?  Kādas ēkas daļas bez individuālā dzīvokļa, palīgtelpām vai pagraba telpām pieder visiem kopīpašniekiem? Kas jādara jaunajam īpašniekam pēc ievākšanās? Kā nostiprināt savu piederību, kā iesaistīties kopīpašuma pārvaldīšanā? Vai pastāv iespēja atteikties no dalības kopīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, saglabājot tikai dzīvokļa īpašnieka statusu? Kā veiksmīgi pārvaldīt kopīpašumu? Kādas ir biežākās problēmas kopīpašuma pārvaldīšanā? Kā tās var risināt?  Kādi ir iespējamie kopīpašuma pārvaldīšanas veidi? Kādi katram no tiem ir plusi, kādi – mīnusi? Stāvvadi kā kopīpašuma sastāvdaļa. Kam būtu jāveic stāvvada komunikāciju nomaiņa dzīvokļa īpašumā? Remontdarbu veikšana kopīpašumā. Vai ir tiesības neielaist savā dzīvoklī dienestu pārstāvjus un meistarus? Kam ir pienākums savākt būvgružus? Balkons kā kopīpašuma sastāvdaļa. Vai balkonam var būt individuāls dizains? Kas jāzina dzīvokļa īpašniekam? Paneļu, mūra un ķieģeļu nami –, kam pievērst uzmanību?

“Pērku preci šodien un maksāju par to rīt, līdz uzņemtās saistības pilnībā izpildu.” Visticamāk, ar šādu pārliecību uz veikalu pēc noskatītā viedtālruņa, ledusskapja, automašīnas u. c. precēm, lai noformētu to iegādi ar pēcmaksu, dodas katrs pircējs. Tomēr ne vienmēr naudas, lai regulāri samaksātu kredītmaksājumu vairāku mēnešu un pat gadu garumā, izrādās pietiekami. Izveidojas parāds un nereti maldīgs klusums no kreditora, ļaujot noticēt “brīnumam”, ka par parādu ir aizmirsts. Tomēr pēc gadiem pastkastē ir vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma ar nesaprotamu parāda summu un aicinājumu sākt parādu atmaksāt. Parāds ir ticis cedēts. Uzņēmumi patērētāju neizpildītās kredītsaistības bieži pārdod citam komersantam, visbiežāk parādu piedziņas uzņēmumam, kas no parādnieka apņemas tās piedzīt, turklāt par to nopelnīt. Juridiskajā terminoloģijā izsakoties, – notiek parāda cedēšana. Civillikuma komentāros ir skaidrots, ka “cesija” ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru –, turklāt atbilstoši Civillikuma 1801. pantam šāda līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos. Cesionārs no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un, pamatojoties uz tām, rīkoties ar prasījumu, cedēt to tālāk citam un izlietot pret parādnieku. Lai pārliecinātos, ka nav notikusi krāpšana, un aizstāvētu savas intereses, saņemot vēstuli par parāda cedēšanu, ir būtiski zināt, ka parādniekam saskaņā ar Civillikuma 1806. pantu  ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas. Proti, parādnieks var prasīt, lai cesionārs saprātīgā laikā iesniedz pierādījumus par cesiju. Ja pierādījumi netiek iesniegti, parādnieks ir tiesīgs atteikties maksāt cesionāram. Otrs būtisks padoms, saņemot vēstuli no cesionāra, – parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties. Civillikuma 1807. pants nosaka – cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā tās ir bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem. Sarunā ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu tika izskatīti šādi jautājumi: Kas ir parādu cedēšana? Kas ir parādsaistību noilgums? Kas to pārtrauc?  Kad parādsaistības ir spēkā 3 gadus, kad – 10 gadus? Vai 2007. gada krīzes laika patērētāju parādi vēl var būt aktuāli?Par kādu laika periodu šobrīd var tikt cedēti parādi?   Kā veicama parāda noilguma pārbaude? Kā var noskaidrot, pie kā atrodas parāds, un vai tas joprojām ir aktuāls?  Kā komunicēt ar cesionāru, ja vēstulē norādītās parāda summas ir nesaprotamas? Kā veicama prasījuma pārbaudes izvērtēšana? Parādnieka rīcība, ja prasījuma pārbaudē gūts apstiprinājums, ka parāds ir noildzis. Kāda ir tiesu prakse?  

Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, taču atsevišķās situācijās starp līdzējiem tieši patapinājuma līgums ir vispiemērotākais. Šī raidieraksta “Kā likums!” epizode veltīta tēmai – kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz. Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz? Kas var būt patapinājuma priekšmeti? Uz cik ilgu laiku noslēdz līgumu? Kādus nosacījumus parasti iekļauj patapinājuma līgumā? Ja līgumā “patapinājuma ņēmējam” ir bijis pielīgts pienākums labiekārtot šo īpašumu, vai to var uzskatīt par patapinājuma līgumu? Vai ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai slēgtu patapinājuma līgumu? Kas, esot patapinājuma līgumam, ir šīs lietas īpašnieks? Kas šādā gadījumā ir patapinājuma ņēmējs? Kādi ir patapinājuma ņēmēja pienākumi? Vai drīkst lietu nodot citam lietošanā? Ja viena un tā pati lieta ir kopīgi patapināta vairākām personām, kāda ir atbildība? Kas notiek, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā? Kādā stāvoklī patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta? Vai ir jāatdod arī patapinājuma līguma ieguvumi un pārējā no tā iegūtā peļņa? Kādi ir patapinātāja pienākumi? Vai patapinātājs drīkst atprasīt patapināto lietu? Kādās situācijās tas ir iespējams? Civillikums nosaka, ka patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Ko tas nozīmē?  

Izbraukšana kopā ar bērnu no mītnes valsts var pārvērsties par murgu situācijās, kad vecāki ir šķīrušies, turpina īstenot kopīgu bērna aizgādību, taču otrs vecāks par šādu rīcību nav laikus informēts. Vislabāko nodomu vadīts, bet, ar otru vecāku nesaskaņots, izbrauciens uz citu valsti, pat ciemošanās pie vecvecākiem, dažkārt var tikt uzskatīta par bērna prettiesisku pārvietošanu vai civiltiesisko nolaupīšanu. Padomus, kā rīkoties, lai izvairītos no šādām situācijām, plānotais ceļojums ar bērnu notiktu saskaņoti, kā arī, ko darīt, ja vecāks nezināšanas dēļ tomēr ir kļuvis par sava bērna nolaupītāju, klausieties raidierakstā “Kā likums!”. Šīs sarunas tēma ir prevencija – iespējas pasargāt no nepatikšanām vecākus, kuri nedzīvo kopā, bet turpina īstenot kopīgu aizgādību pār saviem bērniem. Visbiežāk šādās situācijās nonāk dažādu tautību vecāki. Piemēram, latviete Maija dzīvo Norvēģijā kopā ar saviem diviem bērniem. Viņas laulība ar bērnu tēvu, norvēģi Bjornu, ir šķirta. Maija ir nolēmusi kopā ar bērniem ziemas brīvdienās ciemoties pie saviem vecākiem dzimtajā Latvijā. Vienojusies ar vecākiem, Maija pērk biļetes, kārto čemodānus, un trijotne priecīgā noskaņojumā dodas uz lidostu.   Kur šajā labo nodomu braucienā uz Latviju var slēpties tiesiskas nepatikšanas? Vai Maija bija tiesīga pieņemt lēmumu vienpersoniski? Kādas var būt sekas, to nesaskaņojot ar bērnu tēti Bjornu? Kā vecāks var nolaupīt savu bērnu, par to pat neaizdomājoties? Un kā rīkoties, lai tas nenotiktu? Raidierakstā ar bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās praktizējošu advokātu Imantu Muižnieku un atbildīgās valsts iestādes, Tieslietu ministrijas, Starptautiskās sadarbības departamenta direktori Baibu Ziemeli skaidrosim un sniegsim praktiskus padomus. Kāda valsts tiek uzskatīta par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti? Kas to apliecina?  Ko saprotam ar tiesisku bērna pārvietošanu uz citu valsti? Kā iegūstama un noformējama otra vecāka piekrišana? Vai situācija ir citāda, ja vienam no vecākiem ir piešķirta atsevišķa aizgādība pār bērnu? Vai problēmsituācijas var rasties arī gadījumos, kad otrs vecāks līdz šim nav aktīvi iesaistījies bērna audzināšanā? Ko darīt, ja otrs vecāks nav sasniedzams, proti, vecāki savstarpēji nekontaktējas? Kāda loma ir paša bērna viedoklim? Kādi ir izplatītākie bērna prettiesiskas pārvietošanas iemesli? Kādā veidā ir iespējams pārliecināties, ka bērns tiešām ir aizvests bez saskaņošanas ar otru vecāku? Kā jārīkojas vecākam, kurš konstatējis, ka bērns bez viņa piekrišanas, kopā ar otru vecāku ir aizbraucis uz citu valsti? Tiesvedību procesi –, par ko tos ierosina? Kā notiek un cik ilgs ir bērna atgriešanas dzīvesvietas valstī process? Vai ir kādi izņēmumi no vispārējā pienākuma atgriezt bērnu pastāvīgās dzīvesvietas valstī? Preventīvie ieteikumi vecākiem, lai nebūtu jānokļūst šādās situācijās.  

Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla raidierakstā skaidrosim, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina zemesgrāmata un kādi dati par mūsu īpašumu tajā ir pieejami. Sarunā ar Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāju MĀRI  KUMERDANKU noskaidrosim: Kādos gadījumos iedzīvotājiem ir vajadzīga zemesgrāmata un tās pakalpojumi? Kādā režīmā patlaban, Covid-19 pandēmijas apstākļos, strādā zemesgrāmatas? Kādus nostiprinājuma lūgumus izskata visvairāk? Ja persona pērk nekustamo īpašumu, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem? Cik ilgā laikā izskata nostiprinājuma lūgumu? Kā var iesniegt dokumentus? Digitāli, papīra formātā, nosūtot pa pastu vai ievietojot pastkastē, kura atrodas pie tiesas? Šīgada vidū tika mainīta valsts nodeva. Kāds ir tās apmērs? Kāda kancelejas nodeva ir paredzēta no 2022. gada 1. janvāra? Vai mazēkas ir jāieraksta zemesgrāmatā? Vai zemesgrāmatā tiek ierakstīti arī īres līgumi? Vai un kā iespējams pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu? Kādu informāciju persona var saņemt, izmantojot zemesgrāmatas e-pakalpojumus? Kas ir pieejams bez maksas, par kādu informāciju ir jāmaksā? Kādas izziņas var saņemt no zemesgrāmatas? Vai drīkst ieskatīties informācijā par citai personai piederošu nekustamo īpašumu? Kas ir nekustamā īpašuma nodalījums, ko tas nozīmē? Cik droša un ticama ir zemesgrāmatas informācija? Raidierakstā aplūkots Zemesgrāmatu likums, likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā”, Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Transportlīdzekļu pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā, un tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pēc šīs pārbūves obligāti ir jāveic arī auto tehniskā ekspertīze kādā no transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajām tehniskās apskates stacijām. Papildu apgaismojuma uzstādīšana, piekabes āķa pielikšana, busiņa pārveidošana par kemperi –, ko no visa minētā var uzskatīt par transportlīdzekļa pārbūvi? Kādos gadījumos pārbūvi var veikt patstāvīgi, bet kad tā ir jāuztic profesionāļiem? Kādas izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā nedrīkst veikt, kur meklēt informāciju, un kādi dokumenti ir nepieciešami, LV portāla raidierakstā “Kā likums!” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta vadītājs JĀNIS LIEPIŅŠ. Sarunā tiek meklētas atbildes arī uz šādiem jautājumiem: Kādi ierobežojumi ir jāievēro, šajā, pandēmijas laikā, dodoties uz tehnisko apskati ar auto? Kā pēdējos gados ir mainījusies transportlīdzekļu tehniskā apskate? Kādā kārtībā tehniskās apskates darbinieki pārbauda transportlīdzekli? Kā šīs pārbaudes atšķiras dažādu modeļu vai vecuma transportlīdzekļiem? Kā rīkoties, ja persona nepiekrīt tehniskās apskates vērtējumam? Ko transportlīdzekļa īpašnieks drīkst vaicāt darbiniekiem pēc tehniskās apskates vai tās laikā? Kādi ir biežākie iemesli, kādēļ transportlīdzekļi neiziet tehnisko apskati? Kādi normatīvie akti jāizlasa un kur jāvēršas, lai noskaidrotu, vai drīkst veikt transportlīdzekļa pārbūvi?   Ko nozīmē pirmās, otrās un trešās kategorijas pārbūve? Ar ko tās savstarpēji atšķiras? Kādus dokumentus nepieciešams sagatavot, pārbūvējot transportlīdzekli? Kāda veida izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā vai aprīkojumā netiks uzskatītas par pārbūvi?   Kāda veida pārbūvi nedrīkst veikt? Vai transportlīdzekļi Latvijā bieži tiek pārbūvēti? Kādas ir izplatītākās izmaiņas, kuras veic automašīnu īpašnieki? Kas jāzina par tehnisko apskati transportlīdzeklim, kuram veikta otrās vai trešās kategorijas pārbūve? Kādi dokumenti ir nepieciešami transportlīdzekļa pārbūvei?

Ikviens nekustamais īpašums, kas atrodas pilsētā vai ciemā un kurā izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, līdz šī gada 31. decembrim obligāti ir jāreģistrē pašvaldībā, kurā šis īpašums atrodas. Turklāt lokālā notekūdeņu savākšanas sistēma ir arī jāsakārto atbilstoši normatīvu prasībām. Šīs prasības neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām. Sarunā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāju IVETU TEIBI un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektoru SANDI DEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kad un kāpēc tika noteikts pienākums pašvaldībā reģistrēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu? Cik pieejama Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī mazākajās apdzīvotajās vietās, ir centralizētā kanalizācijas sistēma? Cik cilvēku to procentuāli izmanto? Kādam cilvēku skaitam ir pieejama decentralizētā kanalizācijas sistēma? Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka decentralizētās kanalizācijas sistēma būtu jāreģistrē apmēram 113 100 mājsaimniecību. Kāpēc ir tik daudz īpašumu, kuri nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai? Ko paredz noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu? Kādi ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas noteikumi un prasības? Kādā stāvoklī kopumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas? Cik izmaksātu to sakārtošana atbilstoši noteikumiem? Vai ir kādi izņēmumi, uz kuriem noteikumi neattiecas? Kādos gadījumos noteikumi neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes? Vai pašvaldības piešķir līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai? Kā īpašnieks var uzzināt, vai gar viņa teritoriju tiks ievilkta centralizētā kanalizācijas sistēma? Vai visas pašvaldības ir izveidojušas decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru? Raidierakstā aplūkots Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

Papīra formāta dokumentu saudzīga glabāšana, piemēram, slēgtā metāla skapī vai seifā, vienmēr atmaksājas. Tomēr, ja gadījies neatgriezenisks kāda dokumenta – dzimšanas, laulības, miršanas apliecības – bojājums vai tas ir nozaudēts, pēc palīdzības jāvēršas Dzimtsarakstu nodaļā, norāda Tieslietu ministrijas Arhīva nodaļas vadītāja LĪGA STABULE. Latvijā izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu atkārtota saņemšana prasītājam, visticamāk, nesagādās lielas raizes un uz to nebūs jāgaida mēnešiem ilgi vai pat gadu. Citādi būs, ja, piemēram, atkārtota laulības apliecība ir jāizprasa no citas valsts. Ar valsti, ar kuru noslēgts sadarbības līgums, tas notiek salīdzinoši ātri. “Taču dokumentu izprasīšana, piemēram, no Krievijas šobrīd notiek ļoti lēni. Ir jāgaida pat vairāk nekā gadu,” stāsta L. Stabule. Raidierakstā TM Arhīva nodaļas vadītāja Līga Stabule skaidro: Kas var prasīt atkārtotu dokumentu izsniegšanu? Kādi iemesli tiek uzskatīti par pamatotiem, citai personai pieprasot izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju? Vai un kādos gadījumos ir jāpierāda radniecība? Kādus dokumentus var prasīt saņemt atkārtoti (vai saņemt to kopijas)?   Kādiem mērķiem šie dokumenti var būt nepieciešami?   Cik reižu var prasīt izsniegt vienu un to pašu dokumentu? Vai tas tiek fiksēts? Vai ir jāizsludina nozaudētā dokumenta atzīšana par nederīgu? Kas ir dzimšanas reģistra ieraksta kopija? Kas ir izziņa par laulības reģistrāciju saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā? Kādiem mērķiem šāda izziņa var būt nepieciešama?   Vai eksistē tāds dokuments kā laulības šķiršanas apliecība?  No kādām valstīm persona var lūgt palīdzēt saņemt tai izsniegtu dokumentu? Kur iesniedzams lūgums – anketa dokumenta izprasīšanai no ārvalsts? Kādu informāciju ir nepieciešams norādīt anketā? Kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot iesniegumam? Kāda ir sazināšanās kārtība, iesniegumā lietojamās valodas? Kā un kādos termiņos notiek dokumentu pārsūtīšana un saņemšana?   Saruna veidota, pamatojoties Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma regulējumā.

Manta, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, pieder valstij. No 10. septembra valstij piekritīgo kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienests realizē gan juridiskām, gan fiziskām personām. Sarunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci, Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāju INĀRU SOLOSTEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:   Kāds ir VID pienākums attiecībā uz valstij piekritīgo mantu? Kādi ir VID uzdevumi? Kas ir valstij piekritīgā manta? Kāda manta tiek realizēta? Vai mantas paliek vairāk vai mazāk? Kā manta tiek uzskaitīta un novērtēta? Kas to dara? Kur manta tiek uzglabāta? Kas var iegādāties valstij piekritīgo mantu? Kādā veidā notiek mantas iegāde? Kā fiziska vai juridiska persona var apskatīt mantu, kuru vēlas nopirkt? Vai kāda valstij piekritīgā manta tiek nodota bez maksas? Kādos gadījumos? Kādu piekritīgo mantu VID iznīcina? Kā tas notiek? Īpašuma atmešanas tiesiskajā regulējumā ir problēma: persona nezina, cik ilgā laikā notiks īpašuma tiesību pārņemšana. Cik ilgā laikposmā VID pārņem atmestus īpašumus? Raidierakstā aplūkoti Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.  

Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir  Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likumā iestrādātais vienotais ES direktīvas regulējums, kas nosūtītajiem darbiniekiem paredz vienādu pieeju nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem. Darba likuma vēsturiskās redakcijas liecina, ka tiesiskais regulējums par darbinieku nosūtīšanu Darba likumā tika iestrādāts jau krietni senāk, paredzot, ka Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbiniekus veikt darbu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Proti, ja Latvijas darba devējs nosūta darbiniekus veikt darbu Francijā, tad šim darbiniekam ir jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādi ir noteikti Francijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos.  gadā likumdevējs Darba likumā veica grozījumus, kas tagad nosaka konkrētus darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku darbā ārpus Latvijas. Tostarp likumā ir noteikts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens ir atbilstīgs tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts strādāt. Raidierakstā kopā ar Valsts darba inspekcijas Klientu centra nodaļas vadītāju Daci Stivriņu izskaidrosim, kas ir darbinieku nosūtīšana, un kādas ir nosūtīto darbinieku tiesības. Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi: Uz kādām nodarbinātības jomām likuma izpratnē var attiecināt darbinieku nosūtīšanu? Kāds regulējums attiecas uz darbinieku nosūtīšanu uz trešajām valstīm, kuras nav ES, EEZ vai Šveices konfederācija, bet, piemēram, Gruzija, Moldova, Krievija u. c.? Kā darbinieks patstāvīgi var pārliecināties, ka darba devējs tam piemēro attiecīgās valsts nodarbinātībasnoteikumus un darba samaksu? Kāda informācija veido to minimumu, kas darbiniekam pirms nosūtīšanas jāsaņem no darba devēja? Vai nosūtītajam darbiniekam ir izmaksājama ne vien alga, bet arī komandējuma nauda? Kādā apmērā? Kas jāzina par uzturēšanās izmaksu segšanu un citu izdevumu atlīdzināšanu? Kur darbiniekam vērsties problēmsituācijā? Saruna balstīta uz aktuālo Darba likuma un Grozījumu Darba likumā regulējumu.

Bērna nosūtīšana uz bērnudārzu brīvu vietu trūkuma dēļ joprojām sagādā galvassāpes daudziem vecākiem. Pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un vecākiem bieži nav izvēles, ar kuru iestādi vienoties par sava bērna nosūtīšanu pirmsskolas apmācībām un socializācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prakse liecina, ka līdztekus problēmai iekļūt bērnudārzā vecāki nav apmierināti ar iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un saskaras ar nesaprotamu pakalpojuma samaksas piemērošanu. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā darbojās un pakalpojumus sniedza 643 pirmsskolas izglītības iestādes (PII). Ja neapmierina PII sniegto pakalpojumu kvalitāte vai ir izveidojusies problēmsituācija ar pakalpojuma sniedzēju, patērētājam – vecākam – ir iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar iesniegumu (sūdzību). PTAC saņemto sūdzību vērtēs savas kompetences ietvaros. Pirms mēneša PTAC izplatīja informāciju par  iestādes realizētu uzraudzības projektu „Situācijas izpēte un komercprakses un līgumu noteikumu uzraudzība attiecībā uz pirmsskolu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.  Projektā piedalījās 15 PII (no tām 8 pašvaldību pirmsskolu izglītības iestādes un 7 privātās pirmsskolu izglītības iestādes), un tajā tika vērtēti iestāžu pakalpojumi, ņemot vērā PTAC patērētāju iesniegtajās sūdzībās aktualizēto problemātiku saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem – vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, samaksa laikā, kad bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi slimības vai vasaras atpūtas perioda dēļ, dažādu papildu maksājumu nepieciešamība, pirmsskolas izglītības iestāžu maiņa, līguma izbeigšanas/laušanas problemātika, pilnīgas pakalpojuma informācijas nesaņemšana. Lai vecākiem sniegtu noderīgu informāciju, kā veidot savstarpēji korektas attiecības ar bērnudārzu kā pakalpojumu sniedzēju, uz sarunu aicinājām PTAC Pirmās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāju Elīnu Kreceli-Germani. Raidierakstā tika pārrunāti šādi jautājumi: Kas patērētājam būtu jāizvērtē, izvēloties bērnudārzu savam bērnam? Vai PII ir jābūt savai tīmekļa vietnei, kurā ir publicēta informācija par PII, tostarp par pakalpojumiem? Ko darīt, ja šādas vietnes nav?  Līguma slēgšana un tā saturs, vienojoties par bērna vešanu uz PII, – vai līgums var nebūt? Kāds būs tiesiskais pamats pakalpojuma saņemšanai? Kā līgumā var dēvēt samaksu par pakalpojumu? Kas ir “pakalpojuma cena”? Pakalpojuma cenas izmaiņu biežums. Vai PII ir jāsniedz pamatojums?  Papildu maksājumi. Piemēram, vai ēdināšana ir pakalpojuma cenas sastāvdaļa vai papildu maksājums? Vai ir pieļaujams no vecākiem prasīt vienreizējās iestāšanās maksu PII? Bērna attaisnoti kavētais laiks un pakalpojuma cena. Kā patērētājam, bērna vecākam, rīkoties līguma neatbilstības situācijās?  Kā paziņot par līguma laušanu, ja tas nav līgumā noteikts? Kā arī skaidrosim to, kā patērētājam vērsties PTAC. Kāda ir iesnieguma forma, kāds ir tā izskatīšanas laiks un PTAC lēmuma paziņošanas kārtība?

Septembrī Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” sāka pieteikumu pieņemšanu jaunajai atbalsta programmai, kas paredzēta daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai. Šāda programma bija ļoti gaidīta, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir ļoti novecojis, – kopējā daudzdzīvokļu namu īpatsvarā tikai 4% ēku ir būvētas pēc 1993. gada.    Sarunā ar „ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju IEVU VĒRZEMNIECI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kādiem daudzdzīvokļu remontdarbiem programma ir paredzēta? Vai ir kādi darbi, kurus nevar veikt šajā programmā? Ar ko daudzdzīvokļu namu remonta un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programma atšķiras no energoefektivitātes programmas? Kas var pieteikties jaunajai programmai un saņemt atbalstu? Kāda ēka kvalificējas kā daudzdzīvokļu māja? Vai ir noteikts minimālais dzīvokļu skaits? Kas ir pirmais, ko dzīvokļu īpašniekiem būtu nepieciešams darīt, lai pieteiktos daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programmai? Kādam jābūt iedzīvotāju balsojumam? Vai daudzdzīvokļu nams var atrasties arī uz svešas zemes, t. i., būt piespiedu nomas attiecībās, lai pretendētu uz aizdevumu? Uz kāda apjoma aizdevumu var pretendēt? Kādi ir termiņi, procentu likmes? Kas ir kredīta nodrošinājums? Vai aizdevumu var saņemt vairākas reizes? Programmai piešķirts finansējums 31 miljona eiro apmērā. Cik daudz māju plānots atjaunot par šo summu? Kādos gadījumos nevar pretendēt uz aizdevumu?   Sarunā tiek aplūkoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”.  

Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?   Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietnieci VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir veicinājis rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti? Kādiem nolūkiem visbiežāk uzstāda šādas ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2? Vai tās ir dzīvojamās mājas vai palīgēkas? Vai rūpnieciski ražotām ēkām ir jāatbilst noteiktiem parametriem? Kādus normatīvus ir svarīgi ņemt vērā, novietojot rūpnieciski ražotu ēku uz privātas zemes? Vai ēkas izvietošana uz privātas zemes ir jāsaskaņo ar kaimiņiem? Cik tālu no kaimiņu žoga var atrasties ēka? Cik lielam jābūt zemes gabalam, lai varētu uzstādīt moduļu māju? Piemēram, vai ir iespējams uz viena zemes gabala blakus, ar dažu metru atstarpi, novietot divas moduļu mājas? Kāda dokumentācija jāiesniedz būvvaldē? Vai ir vajadzīgi arī citi saskaņojumi? Moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² mēdz būt arī pārvietojamas. Vai tās ir uzskatāmas par būvēm, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar tām var piedalīties ceļu satiksmē? Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja moduļu ēka ir pārvietojama, un kādi –, ja pārvietojama dzīvojamā māja, piemēram, treilers, netiek izmantota satiksmē?

Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā? Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu iesniegumi (350—400 iesniegumu par uzvārda maiņu, iegūstot laulātā uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, 350 iesniegumu, ja vārda vai uzvārda dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā). „Tostarp, piemēram, nomainot vārdu, var būt situācija, ka vārda maiņa jāveic atkārtoti, jo jaunizvēlētais vārds personai tomēr ir neatbilstošs un sadzīvot ar izdarīto izvēli ir grūti,” norāda I. Upīte. Mazāk populāra, tomēr likumā noteikta iespēja, ir arī tautības ieraksta maiņa, kuru dzīves laikā var veikt vienu reizi. Raidierakstā klausieties: Kādi dokumenti paralēli iesniegumam (speciālai veidlapai) personai ir jāiesniedz? Ko nozīmē “dzimtas uzvārds tiešā augšupējā līnijā”? Vai un kā to jāpierāda? Vai ir iespējams pieņemt brīvi izvēlētu uzvārdu, kas nav ne laulātā, ne dzimtas, ne vecāku uzvārds? Vai, pievienojot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ir jāprasa laulātā piekrišana?  Vai bijušais laulātais var iebilst, ja, laulību šķirot, otram laulātajam paliek laulības uzvārds? Kā notiek lēmuma pieņemšana – atļaut vai liegt personai mainīt vārdu, uzvārdu?  Vai bieži nākas personas iesniegumu noraidīt? Kādi tam ir biežākie iemesli? Kas notiek ar personas veco vārdu, uzvārdu? Vai tas saglabājas reģistros?  Kāpēc tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi?  Kā pierādīt savu radniecību tautības ieraksta maiņai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divās paaudzēs? Kāpēc nav iespējama tautību “latgalietis”, “sēlis” izvēle?

Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.   Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. INGU KUDEIKINU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Cik tauvas joslu ir Latvijā, kur tās atrodas? Kāds ir to platums? Vai vienmēr ap ūdenskrātuvi ir vajadzīga tauvas josla? Kuros gadījumos tā netiek prasīta? Kam var piederēt tauvas josla? Vai dabā ir jānovieto speciālas zīmes, kuras norāda, ka šeit atrodas tauvas josla? Vai var uzcelt žogu gar privātu ezeru tā, lai citi tam netiek klāt? Tauvas josla – tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Kādi ierobežojumi pastāv īpašniekam? Kādi ir īpašnieka pienākumi pret tauvas joslu? Kas garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļauts tauvas joslā? Vai viņi drīkst peldēties, sauļoties, rīkot pikniku? Vai ir noteikts kāds precīzs regulējums? Vai drīkst prasīt naudu par atpūtu tauvas joslā? Vai ir atļauts pārvietoties ar mehānisku transportlīdzekli vai velosipēdu gar virszemes ūdens objektiem? Ko nedrīkst darīt tauvas joslā? Kas ir aizliegts garāmgājējiem, makšķerniekiem? Kādi būtiski aspekti vēl būtu jāņem vērā, atrodoties tauvas joslā?

Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.   Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi: likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks; pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu; ar mantojuma līgumu. Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem: Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu? Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē? Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu? Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu? Vai testamentu var apstrīdēt? Kas ir testaments un kas — mantojuma līgums? Vai notārs meklē mantiniekus? Cik izmaksā testamenta rakstīšana? Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja? Kad un vai ir vērts mainīt testamentu? Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu?

Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?   Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos ir paredzēts speciāls regulējums? Kurš likums regulē dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu? Kādi jautājumi ir jāizlemj dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas sapulcē? Kas to organizē? Kas var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri – vai tikai dzīvokļu īpašnieki? Kas ir obligāti nepieciešams, ja tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība? Piemēram, vai ir vajadzīgs kopīgs biedrības bankas konts, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem? Ja dibina biedrību, tad arī jābūt statūtiem, juridiskajai adresei un biedrība kā juridiska persona ir jāieraksta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Kāda var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības juridiskā adrese? Vai, izveidojot biedrību, mājas īpašnieku kopībai uzreiz ir jālemj par mājas pārvaldības pārņemšanu, vai tomēr tas ir atsevišķs jautājums, kuru var risināt vēlāk? Kāda ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet kāda – dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence? Kāda jēga no biedrības biedra statusa, ja svarīgākos jautājumus par īpašuma apsaimniekošanu izlemj visu kopīpašnieku sapulce? Kādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi vēl ir iespējami? Vai biedrība ir labākā pārvaldes forma? Kas notiek, ja laika gaitā biedrības biedru skaits sarūk un tā pārstāv mazāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku?

Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu. Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt?  Kā secīgi ir jārīkojas radiniekiem, lai uzsāktu mantošanas lietu?   Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kā jāuzsāk mantojuma lieta? Kādi ir termiņi, kad sākt pieteikties mantojumam? Kas notiek, ja mantošanas termiņš ir nokavēts? Kuri radinieki var pieteikties mantojumam? Kādi dokumenti jāņem līdzi, dodoties pie notāra? Vai notāram būs jānorāda arī citi iespējamie mantinieki? Vai mantojums ir iepriekš jānovērtē, kā tas notiek, un kurš to dara? Kādas ir mantojuma kārtošanas izmaksas? Vai būs jāmaksā, ja mantojums ir neliels? Vai likumīgo mantinieku starpā mantošanas procesā pastāv strīdi? Kā šos strīdus risina? “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu” – ko tas nozīmē? Kādi dokumenti būs jāsakārto, lai mantotais īpašums nepaliktu, “karājoties gaisā”? Vai no mantojuma var atteikties, un kā tas notiek? Kā pārliecināties, ka nesanāk mantot tikai mantojuma atstājēja parādus, un vai var atteikties no šāda mantojuma?  

Ja īpašums ir kļuvis par apgrūtinājumu – nav vēlēšanās un līdzekļu, lai to uzturētu vai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli, – kā īpašnieks var no tā atbrīvoties? Vai tikai pārdodot?   Sarunā ar zvērinātu notāri ZANI ERNŠTREITI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kādas iespējas ir īpašniekam, ja tas vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu? Kas var būt īpašums, no kura atbrīvoties, – zeme, māja, vēl kas cits? Kādi ir biežākie iemesli, kad nolemj īpašumu nepaturēt? Kā visērtāk atbrīvoties no īpašuma? Ja lietu atmet, nenododot citiem, tad Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ko tas nozīmē? Ka aizslēdzu durvis un dodos prom uz visiem laikiem? Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu reģistrēts zemesgrāmatā. Ja īpašums ir/nav reģistrēts zemesgrāmatā, kā to var atmest? Kam var atdot īpašumtiesības? Vai īpašumu var atdot vai atdāvināt kaimiņam? Vai kaimiņš var simboliski pārņemt īpašumu? Ar ko jārēķinās, ja īpašumam, kuru atmet, dāvina, atdod, ir parādi? Kam ir jāsedz izmaksas, ja īpašums tiek atdots vai dāvināts? Kā notiek pārņemšanas process, ja īpašumu atdod valstij? Cik ilgā laikā tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda? Kam ir pienākums rūpēties par īpašumu pārņemšanas procesa laikā?

Pārgājiens vai diena pie dabas ir patīkama atpūta un veids, kā uzkrāt jaunu enerģiju. Bet – vai dodoties dabā ir jāievēro arī kādi noteikumi? Ko drīkst un nedrīkst darīt jeb kā jāuzvedas dabā?  Ko nozīmē dabas liegums, un ko drīkstam darīt, ja atrodamies teritorijā, kas apzīmēta ar zaļo ozola lapiņas zīmi? Kas tur slikts, ja uzcelsim telti šādā teritorijā? Vai par to var sodīt?   Sarunā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāju AGNESI BALANDIŅU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Vai cilvēki Latvijā pret dabu izturas ar cieņu un zina, kā uzvesties, tai nekaitējot? Kādas atpūtnieku kļūdas vai pat pārkāpumus visbiežāk konstatē Dabas aizsardzības pārvalde? Kas ir dabas liegums, kāpēc tādus izveido, un kā ceļotājs var zināt, ka atrodas dabas liegumā? Vai dabas liegumā drīkst iebraukt ar mašīnu, uzcelt telti vai iekārt hamaku kokā pārnakšņošanai? Kādu kaitējumu dabai var nodarīt uzcelta telts? Vai kāpu zonā vai pludmalē drīkst celt teltis un kurināt ugunskuru?   Pie kā būtu jāpiedomā, savācot aiz sevis atkritumus? Kur meklēt informāciju par to, ko drīkst un nedrīkst darīt konkrētā dabas liegumā? Par kādiem pārkāpumiem var saņemt sodu?

Ir gadījumi, kad privātmāju vai dzīvokli ir vēlme pārveidot par biroju vai arī dzīvojamās telpās iekārtot, piemēram, ārsta prakses kabinetu. Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, un kādi normatīvi regulē telpu pārveidi?   Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāju VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kādi ir telpu lietošanas veidi? Kādi normatīvie akti to regulē? Kāpēc vispār pastāv iespēja – mainīt telpas lietošanas veidu? Kāpēc ir svarīgi telpu lietošanas veidu mainīt oficiāli? Kādi telpu lietošanas veidi tiek mainīti visbiežāk? Kur ir jāvēršas un ar ko jāsāk, lai mainītu ēkas vai telpu lietošanas veidu? Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi faktori to ietekmē? Kad ir stingrākas prasības – pārvēršot telpas par publiskām jeb otrādi? Kā rīkoties, ja dzīvoklī ir nepieciešams iekārtot darba kabinetu/biroju? Vai tādā gadījumā visam dzīvoklim ir jāmaina telpu lietošanas veids? Ārsta prakse vai bērnu rotaļu centrs dzīvoklī vai privātmājā – kādi dokumenti un saskaņojumi ir nepieciešami? Vai dokumentus un saskaņojumu var kārtot pats īpašnieks? Kādos gadījumos un cik liela loma ir citu dzīvokļu īpašniekiem? Kādos gadījumos nepieciešams izstrādāt paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai pilnu būvprojektu?

Ikvienam cilvēkam viņa vārds un uzvārds ir identitātes daļa, kas kalpo arī kā atpazīstamības elements saziņā ar citiem. Izvēlēties, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot piedzimstot, ir vecāku tiesības un pienākums. Parasti vecāki to veic ar lielu rūpību un pārdomāti, tomēr, dažādu apstākļu vadīti, gan paši vecāki, gan vēlāk bērns laika gaitā var pieņemt lēmumu par vārda un uzvārda maiņu. Sarunā ar Dzimtsarakstu departamenta vadītāju INGU UPĪTI runāsim par situācijām, kuras ikdienā risina dzimtsarakstu nodaļās, pieņemot apmeklētājus, kas izteikuši vēlmi savam bērnam veikt izmaiņas personu reģistrā.     Tiesības uz vārda un uzvārda, kā arī tautības maiņu reglamentē 2009. gadā pieņemtais Vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņas likums, kas nosaka gan apstākļus, kad šie unikālie personas dati – vārds un uzvārds – ir maināmi, gan kā notiek maiņas process.  Uzvārda maiņa bērnam ir salīdzinoši bieži izplatīta, norāda Dzimtsarakstu departamenta vadītāja. Lai gan likums neierobežo, cik reizes drīkst mainīt uzvārdu bērnam, vecāki tiek aicināti vienmēr rūpīgi pārdomāt, pirms spert šo soli. Raidierakstā pārrunātie jautājumi: Kas pēc būtības (tiesiski) ir vārda, uzvārda maiņa?   Kādi ir biežāk minētie iemesli, kāpēc šo procedūru vecāki uzsāk?  Kāds ir bērna vecuma ietvars, kad šo jautājumu var rosināt vecāki?  Vai lēmums mainīt bērnam vārdu tāpēc, ka vairs tāds nepatīk, ir jāpieņem abiem vecākiem? Vai jautājuma izskatīšanā tiek iesaistīts arī pats bērns? Cik pavisam oficiāli reģistrētu vārdu vienam cilvēkam var būt?  Vai vecāks/ vecāki var izlemt bērna esošajam vārdam pievienot otru vārdu?   Cik reizes var mainīt bērnam uzvārdu?  Kas dod piekrišanu bērna uzvārda maiņai? Kā praksē notiek piekrišanas došana? Ko vecākam darīt situācijā, ja otrs vecāks nav sasniedzams?  Vai pēc uzvārda maiņas bērnam mainās arī vecāku pienākumu apmērs pret bērnu? Kad bērns pats var rosināt sava vārda, uzvārda maiņu? Praktiskā puse: kas secīgi ir jādara, kādas ir izmaksas, cik ilgā laikā pieteikums tiek izskatīts? Kādi ir biežākie atteikuma iemesli?  Kas notiks ar esošajiem dokumentiem – bērna dzimšanas apliecību, dzimšanas zīmi, vai tiks izdoti jauni? Kāda ir tiesu prakse saistībā ar uzvārda, vārda maiņu bērniem?  

Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU.  Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.   Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā – šajā jautājumā saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā. Raidierakstā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto? Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki? Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas? “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam? Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē? Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma? Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami? Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā? Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē? Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes? Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023.gadam. Ko tas paredz? Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas? “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?

Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.   Par NVO klasifikācijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem sarunājāmies ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori KRISTĪNI ZONBERGU. Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā. Cik daudz NVO darbojas Latvijā? Kādās sfērās visvairāk darbojas NVO? Cik daudzas NVO norādījušas konkrētu darbības jomu? Kāpēc nevar pateikt, kāda ir NVO darbības joma? Kāds ir regulējums? Vai ir vēlams radīt jaunu klasifikatoru? Kāpēc ir svarīgi ieviest skaidrus klasifkācijas noteikumus NVO sektorā? NVO gadā saņem apmēram 500 miljonus eiro. Vai ir jāpārskata gada pārskata iesniegšanas principi, lai nodalītu skaidras un neskaidras naudas ziedojumus? Cik lielu risku naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas jomā rada šāda neskaidra NVO darbības sistēma? Kā alianse piedāvā sakārtot NVO sektoru, padarīt to caurskatāmu? Kādā termiņā Tieslietu ministrija pilnveidos klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību? Cik aktīva ir pilsoniskā sabiedrība Latvijā? Kāds ir NVO vidējais biedru skaits? Ko dos NVO sektora sakārtošana?

28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no 2022. gada 1. janvāra. Sarunā ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU aplūkosim likumā paredzētos nosacījumus, kuriem izpildoties fiziskās personas tiks atbrīvotas no parādsaistībām. Jaunā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums, un tādējādi veicināt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.   Sarunas laikā noskaidrosim: Kāda ir likuma būtība? No kādām parādsaistībām fiziskā persona tiks atbrīvota? Kādi nosacījumi jāizpilda, lai fiziskā persona varētu tikt atbrīvota no parādsaistībām? Vai tiks vērtēts fiziskās personas godprātīgums? Vai parādniekam pašam būs jāvērtē atbilstība visiem likumā minētajiem nosacījumiem? Kam jāiesniedz pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, un kur meklēt pieteikuma veidlapu? Vai notārs uzraudzīs gan parādnieka, gan kreditora tiesības? Kad parādniekam būs jāapgūst finanšu pratības kursi? Kādas ir sekas fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām? Ar kādām izmaksām parādniekam jārēķinās?

Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodarbojas zvērināti tiesu izpildītāji.  Taču pirms pusotra mēneša spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uz vienu gadu ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs.   Grozījumu sagatavotāja Tieslietu ministrija uzskata, ka papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, turklāt tas izmaksātu parādniekam ievērojami lētāk nekā pēc tiesas nolēmuma īstenotā līdzšinējā prakse, piedziņu nododot tiesu izpildītājam.  Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot tā uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības.   Kopā ar Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lukaševski skaidrosim, ko paredz likuma grozījumi un kā notiks uzturlīdzekļu parādu piedziņa, sākumā neiesaistot tiesu izpildītāju.   Raidierakstā pārrunāsim šādus jautājumus:   Kāda informācija par parādnieku nonāks parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju jeb piedzinēja rīcībā? Kā parādnieks tiks informēts par parāda atmaksas saistībām? Kā paredzēts risināt situāciju ar deklarētās un faktiskās adreses neatbilstību? Ko saziņā ar parādnieku ir tiesīgs darīt piedzinējs? Vai piedzinējs ir tiesīgs sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem, iztaujāt kaimiņus? Ko nav tiesīgs darīt piedzinējs? Kas ir agresīva saziņa? Kā jārīkojas piedzinējam, ja parādnieks ir agresīvs un, piemēram, lieto rupjus vārdus, draud u. tml.? Vai sarunas starp pusēm tiek ierakstītas? Vai tās var ierakstīt? Kā veidojas atmaksājamā parāda kopsummu? Kāda ir maksāšanas kārtība, ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas? Vai ar ārpustiesas parādu piedzinēju var vienoties par kādu konkrētu mēneša maksājuma summu? Vai samaksu var veikt skaidrā naudā? Kādi būs piedziņas izdevumi? Ja parādnieks nesadarbosies ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tad lieta tik un tā nonāks tiesā un pie tiesu izpildītāja. Pēc cik ilga laika? 

Jēdziens “termiņš” nozīmē laika punktu, kurā ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Ar termiņu ievērošanu gandrīz ik mēnesi mēs saskaramies dažādās dzīves situācijās – tos nosaka dažādiem pakalpojumu maksājumiem, preču lietošanas laikam. Termiņi nav svešs jēdziens arī civiltiesiskos darījumos un darba tiesiskajās attiecībās. To ievērošana kļūst īpaši svarīga problēmsituācijās, kādas var veidoties, piemēram, ja nepieciešams vērsties tiesā, lai piedzītu neizmaksātu algu.   Raidieraksta sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju tiek skaidrota termiņu piemērošana Darba likuma 16. panta kontekstā,  kā arī pārrunāti jautājumi, kas skar termiņu ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās: Termiņa noteikšana, grozīšana – pagarināšana, saīsināšana. Termiņš darba līguma noslēgšanai. Terminētie darba līgumi. Kas jāzina par termiņu uzteikuma gadījumā? Termiņa notecējums un tā sekas. Termiņi ar atvaļinājumu saistītās situācijās. Termiņi ar komandējumiem saistītās situācijās. “Lai savu dzīvi lieki nesarežģītu, iesaku visiem pastāvīgi disciplinēt sevi un vienmēr ievērot noteiktos termiņus!” iesaka zvērināta advokāte Gita Oškāja.  

Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.   Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, īpašumu, vārda brīvību, izglītību, personas neaizskaramību, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai u. c. Kā mums katram aizstāvēt savas pamattiesības, jo īpaši tās, kas varbūt ir netveramākas, un kādos gadījumos tās jāaizstāv Satversmes tiesā?   Sarunā ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir konstitucionālā sūdzība – kādos gadījumos persona, kas vēlas aizstāvēt savas tiesības, var to izmantot?   Ko persona var panākt, iesniedzot konstitucionālo sūdzību? Kam obligāti jābūt iekļautam pieteikumā? Vai konstitucionālo sūdzību var sagatavot pats? Vai ir pieejams paraugs? Kādi dokumenti jāpievieno konstitucionālajai sūdzībai? Kas notiek pēc konstitucionālās sūdzības uzrakstīšanas – kāda ir iesniegšanas kārtība? Vai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāievēro kādi termiņi?    Vai ir lietas, kuras Satversmes tiesa neizskata? Vai iesniedzējam tiks paskaidrots atteikuma iemesls? Vai noraidīto sūdzību var uzlabot un iesniegt vēlreiz? Kādi ir tiesu izdevumi par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā? Kas notiek, kad persona saņem Satversmes tiesas spriedumu (vai atteikumu lietu izskatīt)? Kas jāzina par sprieduma izpildes gaitu? 

Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no savā izglītības iestādē ieņemamā amata ir darbinieki, uz kuriem attiecināmas darba tiesības un pienākumi. Sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības juristi LIENI JANEKU aplūkosim svarīgākos pedagogu darba tiesību aspektus. Kas ir pedagoga darba devējs? Kā pedagogu nodarbinātību ietekmē mācību gada periods? Kādi ir ierobežojumi?  Vai skolas direktors, bērnudārza vadītājs vienmēr ir pedagogs?   Vai pedagogiem, kuri strādā privātajā izglītības iestādē, ir citādas tiesības?  Pedagogs kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis – nodarbinātība pamatdarbā un darbā vēlēšanu komisijā. Vai tiek apmaksāts gan pamatdarbs, gan darbs vēlēšanu komisijā?  Pedagoga tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu. Vai var prasīt atvaļinājumu mācību gada laikā? Tiesības uz papildatvaļinājumu, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu. Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amatu atvaļinājumu nianses. Pilna kārtējā atvaļinājuma izmantošana pirms grūtniecības atvaļinājuma. Vai iespējams? Kas ir pedagoga radošais atvaļinājums, un cik bieži tādu var prasīt?  Kā tiek organizēta un apmaksāta pirmreizējā un kārtējā medicīniskā apskate? Darba attiecību izbeigšana – uzteikuma iesniegšanas laiks un veidi.   Pedagogu sociālās garantijas.

Pēdējos gados ir aktivizējusies noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četros gados pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Šim procesam ir divi iemesli: ir aktivizējies darbs kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kā arī Valsts policija (VP) paralēli pati intensīvi sākusi izmeklēt dažāda veida noziegumus.   Kā notiek sadarbība starp FID un VP? Par to saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, kurā noskaidrosim: Kāda ir sadarbība starp FID un VP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā? Kas ir galvenais stūrakmens šajā sadarbībā? Kādas problēmas jānovērš, lai sadarbību uzlabotu? Vai izmaiņas, kas notikušas pēdējos gados NILL apkarošanā, ir neatgriezeniskas? Ko dos NILL apkarošanas inovācijas centra izveidošana? Vai cilvēkresursi, izmeklētāju trūkums ir problēma VP? Vai ir liela pretdarbība no naudas atmazgātāju puses? Kas ir izaicinošākais finanšu noziegumu konstatēšanā, atklāšanā no FID un VP puses? Latvijas pirmais riska profils NILL jomā saistās ar reģionālā finanšu centra statusu. Vai Latvija tiek izmantota kā „netīro” finanšu līdzekļu tranzītvalsts? Otrs Latvijas riska profils NILL jomā ir korupcija, krāpšana, kontrabanda, noziegumi nodokļu jomā. Kā policija plāno mazināt šāda veida noziegumus? Cik aktuāla ir krāpšana interneta vidē? Kā krāpšanu interneta vidē novērsīs VP interneta prevencijas rīks? Vai NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas un netīro naudu legalizēt vairs nav tik vienkārši?  

Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.   Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim: Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra? Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma? Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā? Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta? Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju? Nereti ir situācijas, kad māja iesākta celta jau padomju laikā un nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk tos nojaukt? Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās? Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju? Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas? Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā? Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?

Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.   Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem: Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis? Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās? Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem? Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības? Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā? Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals? Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja termiņš ir 99 gadi? Kā īres cenas ietekmēs likumā noteiktais, ka izīrētājs varēs paaugstināt maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas celšanai? Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus? Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?  

Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots. Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim: Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas var būt kopīpašumā? Kādos gadījumos izveidojas kopīpašums? Pēc laulības šķiršanas, mantojuma ceļā vēl kaut kā citādi? Kādi ir kopīpašuma plusi, kādi – mīnusi? Kā var rīkoties ar kopīpašumu? Kas jāņem vērā? Kas ir svarīgi, lai uzturētu kopīpašumu pienācīgā kārtībā? Ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas katram pieder, kāda ir izeja? Kādas ir tipiskākās strīda situācijas kopīpašuma izveides dēļ, un kā tās atrisināt? Kādos gadījumos un kā var izbeigt kopīpašuma attiecības? Par ko ir jāpanāk vienošanās? Ja savā starpā vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu nevar panākt, vai vienīgais risinājums ir tiesa? Ja vēlas pirkt kopīpašuma domājamās daļas, kādas var būt darījuma sekas?  

Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti.  Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās parasti tiek noteiktas darba koplīgumā, kuram ir tāds pats spēks kā ikvienam citam līgumam. Cits veids, kā darba devējs var sniegt papildu atbalstu saviem darbiniekiem, ir uzņēmumā apstiprināts dokuments, ko dēvē par sociālo politiku, sociālo garantiju nolikumu vai tamlīdzīgi.   Sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju skaidrosim koplīguma un citu darba devēja piedāvāto sociālo bonusu obligātumu. Noklausoties šo raidierakstu, tev būs iespēja uzzināt: Kas ir koplīgums? Kā notiek koplīguma noslēgšana?   Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties slēgt koplīgumu, ja darbinieki to rosina?  Ko koplīgumā var ietvert? Kādi ir labākie prakses piemēri koplīgumos ietvertajām garantijām? Kas parasti sagatavo koplīguma projektu, un kā notiek tā apspriešana?  Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties no koplīgumā ietverto vienošanos izpildes koplīguma darbības laikā, piemēram, aizbildinoties ar finansiālā stāvokļa pasliktināšanos? Vai darba devējs var grozīt, lauzt koplīgumu vai sociālo garantiju nolikumu pirms termiņa? Vai darbinieki var pret to iebilst?   Vai koplīgumu tā darbības laikā var papildināt?  Kādi ir interešu strīdi, kas izriet no darba koplīguma? Kā tie tiek izskatīti?  Kādas koplīgumam ir iespējamās alternatīvas sociālo garantiju noteikšanai uzņēmumā?  Ar ko darba devēja noteiktie sociālie bonusi atšķiras no koplīguma?   Vai koplīgumi un sociālo garantiju nolikumi var būt beztermiņa?  

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.   Sarunas laikā noskaidrosim: Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss? Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē? Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus? Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu? Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu? Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm? Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām? Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu? Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības? Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tā ir nepieciešama ārvalstniekiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums, darba meklētājiem, studentiem, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja tie vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Lai noskaidrotu, kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, termiņi un tiesiskais pamats, kā arī nosacījumi, ja personai izbeidzas vai izveidojas jaunas tiesiskās attiecības, LV portāls uz raidieraksta sarunu aicināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci MAIRU ROZI.   Sarunas laikā noskaidrosim: • Kas ir uzturēšanās atļauja, un kāpēc ārvalstniekam tāda ir nepieciešama? • Vai uzturēšanās atļauja ir personu apliecinošs dokuments? • Kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, un ar ko tie atšķiras? • Kāds ir tiesiskais pamats uzturēšanās atļauju izsniegšanai? • Ar ko Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja atšķiras no Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas? • Kāda ir kārtība uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja ārzemnieks Latvijā vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības? • Kas notiek ar uzturēšanās atļauju, ja mainās tās izsniegšanas tiesiskais pamats? • Ar ko atšķiras uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas darba tiesisko attiecību nodibināšanas nolūkos, no mācību uzturēšanās atļaujām? • Kādos gadījumos persona var saņemt uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis?

Darba tiesiskajās attiecībās darbiniekam nevar būt absolūti pasīva loma, īpaši situācijās, kad darba devējs voluntāri pārkāpj likumu un, aizbildinoties ar īpašiem apstākļiem, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli – piemēram, neizmaksā darba samaksu vai liedz tiesības uz garantētu atpūtu: nepiešķir atvaļinājumu vai obligāto papildatvaļinājumu. Lai savas tiesības gan izmantotu, gan aizstāvētu, darbiniekiem ir jāaug savā kompetencē, ir pārliecināta zvērināta advokāte GITA OŠKĀJA. Sarunā tiek iztirzāti gan tā sauktie obligātie papildatvaļinājumi un to piešķiršana, gan darba devēju individuālās papildatvaļinājuma garantijas. Noklausoties sarunu, uzzināsiet: Ar ko papildatvaļinājums atšķiras no ikgadējā atvaļinājuma? Vai papildatvaļinājumu piešķir par darba gadu vai kalendāra gadu? Vai darba devējs papildatvaļinājumu var noteikt kā piešķiramu tikai kopā ar ikgadējo atvaļinājumu? Vai darbiniekam katru gadu būtu jāuzrāda apliecinājums par bērna/bērnu esamību? Vai ģimenēs, kurās aug abu vecāku atsevišķie bērni, faktiskajam neoficiālajam audžuvecākam ir tiesības uz papildatvaļinājumu par bērnu? Kā tulkojams bērna vecums Darba likuma izpratnē? Vai darba devējs var atteikt papildatvaļinājuma par bērnu piešķiršanu darbinieka izvēlētajā laikā darba apstākļu dēļ? Kādos gadījumos tiek summēts papildatvaļinājuma dienu skaits? Kas ir tie likumā precīzi neminētie īpašie apstākļi, kuru dēļ darba devējam ir jāpiešķir papildatvaļinājums? Par ko darba devējs var piešķirt uzņēmuma papildatvaļinājumus? Kādi ir šo papildatvaļinājumu veidi? Vai darba devēja sociālo garantiju nolikumā noteiktajam papildatvaļinājumam obligāti jābūt apmaksātam? Kad izmaksājama nauda par papildatvaļinājumu? Vai par papildatvaļinājumu tiek izmaksāta kompensācija, ja tas nav izmantots, bet darba attiecības tiek izbeigtas? Par kādu periodu? Vai darbinieks, kas nav zinājis par papildatvaļinājuma izmantošanas iespēju, var to pieprasīt par iepriekšējo laiku? Vai darba devējs var nepiešķirt uzņēmumā noteikto papildatvaļinājumu, ja darbiniekam ir bijuši vairāki disciplinārpārkāpumi?

Ik gadu Latvijas zvērinātie notāri sagatavo ap 40 tūkstošiem pilnvaru. Pilnvaras izsniedz visdažādākajiem gadījumiem. Ja pilnvarotājs apzinās, ka veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ viņš nespēs saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, viņš var uzdot savas lietas pārvaldīt ar nākotnes pilnvarojumu.   Sarunā ar zvērinātu notāri EVU IGAUNI-SĒLI noskaidrosim: Kādus pilnvaru veidus nosaka Civillikums? Kādos gadījumos izvēlas vienu vai otru pilnvaru veidu? Kāpēc izvēlas nākotnes pilnvarojumu? Kā taisa nākotnes pilnvarojuma līgumu? Kā tas atšķiras no citiem pilnvaru gatavošanas veidiem? Kad vajadzētu padomāt par nākotnes pilnvarojumu? Ko nākotnes pilnvarojumā norādīt? Cik detalizēti būtu jānorāda jebkura darbība, piemēram, saņemt “Latvijas pastā” pensiju, internetbankā samaksāt rēķinus? Uz cik ilgu termiņu slēdz nākotnes pilnvarojumu? Kā pakalpojuma sniedzējs var zināt, ka nākotnes pilnvarojums ir spēkā, proti, ka pienācis tāds brīdis, kad to var izmantot? Kā un kādos gadījumos var atsaukt pilnvaru? Kurš to var izdarīt? Kā pilnvaras zvērināti notāri sagatavo pašlaik, Covid-19 laikā? Vai pilnvaru var nokārtot, neizejot no mājas, tikai attālināti?

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma Eiropā. Lai gan šobrīd ir uzsākta vakcinācija, tomēr arvien ir daudz nezināmā par vakcīnu iedarbības ilgumu. Tāpat ik pa laikam parādās satraucošas ziņas par vakcīnu blakusparādībām. Lai gan kopumā pavīd cerība, ka drīz mēs varētu atviegloti uzelpot, tomēr vakcīnas par panaceju uzskatīt nevajadzētu un ir vēl daudz nezināmā par vīrusu, LV portālam stāsta Dana Isarova, ārste rezidente pediatrijā.   Raidierakstā dzirdēsiet atbildes uz šiem jautājumiem Kas ir izplatītākie mīti par Covid-19 vakcīnām?  Kas ir drošāks – vakcīna vai ibumetīns? Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas, un vai tās ir citādas nekā citas vakcīnas?   Vai šobrīd var paredzēt, cik ilgi pēc vakcīnas saņemšanas cilvēkiem saglabāsies antivielas?  Kādas blakusparādības cilvēks var pamanīt? Vai katrai vakcīnai tās ir atšķirīgas?  Kas jāzina cilvēkam pirms vakcinēšanās? Cik nopietnas ir Covid-19 komplikācijas, un ar ko šajā laikā saskaras ārsti?

Gada pirmajā ceturksnī vairākums iestāžu un uzņēmumu plāno darbinieku atvaļinājumu un sastāda grafiku visam gadam. Tāpēc īpaši šo sarunu ar zvērinātu advokāti GITU OŠKĀJI aicinām klausīties personāldaļu vadītājus un tos darbiniekus, kuriem patīk atvaļinājumu saskaldīt iespējami mazās daļās, kā arī darbaholiķus, kas atvaļinājumu izmantot kategoriski atsakās.   Darba likumā noteiktas darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, lai atjaunotos, un darba devēja pienākums ir to piešķirt. Atvaļinājuma piešķiršanā noteicošais vārds tomēr pieder darba devējam, kura uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu. Sarunā uzzināsiet: Vai darba devējs var nepiešķirt atvaļinājumu? Kādos gadījumos un cik ilgi atvaļinājumu var nepiešķirt, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību? Vai darbinieks var zaudēt tiesības uz ilgstoši uzkrātajiem atvaļinājumiem? Vai darba devējs, atrunājoties ar sliktu finansiālo situāciju, var neizmaksāt atvaļinājuma naudu, uz nenoteiktu laiku pārcelt tās izmaksu vai piedāvāt rakstveida vienošanos par mazāku atvaļinājuma naudu? Kā darbinieks var izmantot, piemēram, četrus atvaļinājumus, kurus viņš uzkrājis ne pēc savas gribas? Vai viņam ir tiesības izmantot visu periodu uzreiz? Vai darbinieks var prasīt, lai atvaļinājums tiktu sadalīts pa atsevišķām dienām, piemēram, paņemt brīvas visas piektdienas un pirmdienas? Kā darbinieks var pārliecināties, ka ir izmantojis visas atvaļinājuma dienas, ja ir bijuši vairāki dalīti atvaļinājuma periodi? Vai darbinieks var atteikties izmantot atvaļinājumu? Kā darbinieka atteikumu fiksēt? Vai darba devējam var piemērot sankcijas par to, ka viņa darbinieki neizmanto atvaļinājumu? Kā darba devējs tiesiski var nosūtīt atvaļinājumā darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumus, piemēram, septiņus gadus? Kādas ir atvaļinājuma izmantošanas nianses darbiniecēm grūtniecēm? Vai darba devējam obligāti ir jāpiešķir pilns atvaļinājums, ja, piemēram, darbiniecei tāds nepienākas? Kādas atvaļinājuma izmantošanas nianses ir svarīgas pedagoģēm grūtniecēm, kurām ir divreiz garāks atvaļinājuma periods?

Uzņēmuma reģistra darbs ir būtiski mainījies, ieviešot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības: ir palielināts informācijas apjoms, kura ikvienam tiešsaistē ir pieejama bez maksas un bez autorizācijas, ir nodrošināta informācijas pieejamība no 14 dažādiem reģistriem, kā arī skrupulozi tiek gādāts, lai visas juridiskās personas atklātu savu patieso labuma guvēju.   Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības un veiktu pilnvērtīgu klienta izpēti, Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzi izmanto likuma subjekti: ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, nodokļu konsultanti, zvērināti advokāti, zvērināt notāri un citi. Par klientu tiek pārbaudīta dažāda informācija. Sarunā ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri GUNU PAIDERI noskaidrosim: Kā ir mainījies UR darbs pandēmijas apstākļos? Vai turpmāk darbs noritēs tikai attālināti? Ko bez maksas jebkurš cilvēks var apskatīt UR vestajos reģistros? Kāda informācija noder visvairāk? Patiesie labuma guvēji (PLG) visām juridiskajām personām bija jāatklāj pirms vairākiem gadiem. Vai to ir izdarījušas visas juridiskās personas? Dati laika gaitā var mainīties, PLG var būt citi. Kā tiek sekots līdzi tam, lai informācija PLG reģistrā būtu patiesa? Vai ir bijušas kādas neatbilstības PLG? Kādos gadījumos? Saeimā patlaban izskata grozījumus NILLTPFN likumā, lai vienotos par kopīgu klientu izpētes rīku. Kā vērtējat šāda vienota klientu izpētes rīka ieviešanu? Cik bieži reģistrētā informācija par klienta PLG nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju? Informācija par PLG ir pieejama ne tikai UR tīmekļa vietnē, bet arī Latvijas atvērto datu portālā. Vai tā būs pieejama arī starptautiskā līmenī?

Ne vienmēr pēc  izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.   Iesniedzot  tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam  ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.  Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos. Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp: Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā? Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā? Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa? Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi? Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks? Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek?  Kā īpašnieks tās var atgūt? Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem? Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai  ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām. Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim: Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu? Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt? Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā? Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder? Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu? Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona? Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas? Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums? Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi? Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?

Palikt bez mājām šķiet biedējoši jebkuram cilvēkam. Tomēr tā notiek, mājas tiek zaudētas dažādu iemeslu dēļ, – nenokārotas parādsaistības ir viens no tiem. Kas pieņem lēmumu  izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu un vai mājokli  izsolīt, iespējams, par pārsimts  eiro parādu,  skaidrosim kopā ar tiesu izpildītāju un LZTIP priekšsedētāju Ivetu Kruku.   Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējami: 1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot; 2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem); 3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot; 31) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot; 4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana.   Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā praktiski notiek piedziņas procesā piemērojamo piespiedu izpildes līdzekļu izvēle un pēc kā vadās kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piemērojamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem.   Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi: Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu? Vai tiesu izpildītājam pastāv iespēja piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus. Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt? Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu? Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu? Vai ir kāds noteikts parādsummas slieksnis, pie kuras piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana? Vai pastāv tiesiska iespēja apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?

Piedaloties tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, par ievērojami mazāku maksu var iegādāties, piemēram, gleznu, lietotu automašīnu, smago tehniku, arī ekskluzīvas lietas un, protams, nekustamo īpašumu. Jau labu laiku šīs izsoles notiek tikai elektroniski. Dalība izsolē var izvērsties par pasākumu ar nezināmu iznākumu un pat, iespējams, “kaķa pirkšanu maisā”. To atzīst arī paši tiesu izpildītāji. Lai piedalīšanās izsolē būtu veiksmīga, ir svarīgi zināt tās norises procesu.   Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku aicinājām soli pa solim izklāstīt, kā tiek organizētas un norit izsoles, kurās var nopirkt ar parādu piedziņu saistītu mantu. Raidieraksta saruna ar tiesu izpildītāju, kas arī pati rīko izsoles, tika veidota ar mērķi sagatavot personu, kura nekad šādu lietu iegādes veidu nav izmantojusi, būt zinošai, ja tomēr kādreiz rodas aicinājums piedalīties izsolē.   Izsoles tiek organizētas tiesu izpildītāju vietnē izsoles.ta.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par izsolē potenciāli iegādājamo mantu un kura darbojas no 2015. gada 1. jūlija.   Noklausoties raidierakstu, uzzināsiet: Vai piedalīšanās izsolē patiešām ir “kaķa pirkšana maisā”? Vai pastāv iespēja iepriekš redzēt, ko pērc? Cik ilgā laikā tiek izziņota izsole, un kas tajā var piedalīties? Kad ir pēdējais brīdis pieteikties dalībai izsolē? Kas ir izsoles dalībnieku reģistrs? Kādi maksājumi veicami pirms izsoles? Kā tiek nodrošināta solītāju anonimitāte? Cik ilgi var notikt solīšana? Kad kļūst zināms izsoles rezultāts? Cik ilgā laikā veicami pārējie maksājumi un citas procesuālās darbības, lai izsolē iegādātā manta nonāktu ieguvēja īpašumā?

Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem. Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.   Sarunā noskaidrosim:   Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās? Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem? Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās? Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams? Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt? Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību? Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.

Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu? Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.   Sarunā noskaidrosim: Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums? Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem? Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu? Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības? Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt? Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder? Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums? Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības? Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?  

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.   Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām: Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam? Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums? Kādi var būt ceļa servitūta veidi? Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids? Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts? Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi? Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt? Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu? Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas? Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu? Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?

Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī  liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi  izpildei likumdevējam,  un kas vispār turpmāk notiks,  šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko  vajadzību pamatojumu.      Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa,  mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību. Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem: ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums. Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk? Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam? Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei? Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem? Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Tiesības kritizēt ST spriedumus.

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, tāpēc ir būtiski, lai tā norisē netiktu pieļautas kļūdas, kas pēc tam var dārgi maksāt – vai nu pircējam, vai pārdevējam.   Ar zvērinātu notāri Ilzi Metuzāli pārrunāsim svarīgākos aspektus, kurus nedrīkst aizmirst, ja ir plānots pirkt vai pārdot īpašumu. Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai noslēgtu darījumu ar nekustamo īpašumu, vai būs jāmaksā nodokļi, kā arī kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, paši sastādot pirkuma līgumu. Sarunā runājam arī par šādiem jautājumiem: Ko notārs ņem vērā, sastādot pirkuma līgumu? Kāds ir sagaidāmās vizītes ilgums pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu?  Kāda ir atšķirība, ja līgumu sastāda kā notariālo aktu? Kas parasti maksā ar darījumiem saistītos izdevumus – pircējs vai pārdevējs? Kā var paredzēt aptuvenās izmaksas par darījumu? Kā tiek kārtoti attālināti darījumi?

Uzsākt darba tiesiskās attiecības nozīmē ne tikai vienoties ar darba devēju un ierasties darbavietā, lai centīgi  strādātu. Tas nozīmē arī noformēt visus ar darba attiecību uzsākšanu saistītos dokumentus un vispirms rakstveidā noslēgt darba līgumu.   Ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju šajā raidierakstā tiek pārrunāti darba attiecību nodibināšanas pamati, tostarp tas, kā noslēgt darba līgumu un kas apstiprina tā spēkā esamību. Advokāte īpaši uzsver darbinieka aktīvu iesaisti, lai panāktu darba līguma noslēgšanu rakstveidā,  ja tas kādu iemeslu dēļ nav noticis uzreiz. Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem: Vai darba līgumu var noslēgt mutvārdos? Kādiem noteikumiem darba līgumā ir jāpievērš uzmanība? Ar ko uzņēmuma (pakalpojumu) līgums atšķiras no darba līguma? Vai uzņēmuma līgums nodrošina darbiniekam sociālās garantijas, piemēram, slimības lapas apmaksu, bezdarbnieka pabalstu? Kas ir jāzina par aizvietošanas jeb terminētajiem darba līgumiem, un kas nosaka šāda līguma termiņa iestāšanos?

Darba devēja piešķirtā papildu samaksa jeb prēmija par labi padarītu darbu vairumam darbinieku nav ne ikmēneša ienākumu, ne darba līguma  sastāvdaļa. Tomēr atbildīgos uzņēmumos prēmijas nav retums – vismaz reizi gadā tās darbiniekiem piešķir. Piemēram, gada beigās kā visa perioda rezumējošo novērtējumu. Ar Valsts Darba inspekcijas pārstāvi Daci Stivriņu runāsim par prēmēšanas likumīgā procesa organizēšanu, piešķirto naudas summu apmēru, tiesībām to izpaust kolēģiem un galu galā prēmiju obligātumu vai darba devēja izvēli tās piešķirt vai atteikt.   Sarunas laikā soli pa solim apskatīsim pamatnosacījumus prēmēšanas sistēmas radīšanai un ieviešanai un iesaistīto dalībnieku lomām. Piemēram: Vai prēmijas piešķiršana/nepiešķiršana var būt darba devēja personīga izvēle? Vai prēmēšanas sistēmas ieviešanu ir tiesīgi rosināt darbinieki? Kādā dokumentā parasti nosaka prēmēšanas nosacījumus? Vai prēmijas vienas nodaļas un vienādu amatu darbiniekiem var piešķirt atšķirīgā apmērā? Kādi ir prēmiju veidi? Vai prēmijām piemēro nodokļu aprēķinu? Vai to var nepiemērot? Ja prēmija darba līgumā ir pastāvīga darba samaksas sastāvdaļa, vai to var neizmaksāt? Kā būtu likumīgi pareizi izmaksāt darbiniekiem prēmiju?

Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Lai šis sarežģītais process būtu kaut nedaudz vieglāk izprotams, LV portāls uz sarunu aicināja Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktori AGNESI GABUŽU. Sarunas laikā noskaidrosim: Kādos gadījumos persona noteikti varētu uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet kādos gadījumos noteikti nevarētu? Kādi ir nosacījumi, lai tiesa pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu? Ar kādām izmaksām jārēķinās, uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu? Kas ir bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra? Kas notiek gadījumos, ja bankrota procedūras ietvaros parādniekiem nav piederošas mantas un tādējādi nav iespējams novirzīt noteiktus līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai? Kādos gadījumos parādniekam ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas? Vai parādnieks tiek atbrīvots no pilnīgi visām nesegtajām saistībām? Kad fiziskās personas maksātnespējas procesā iesaistās maksātnespējas procesa administrators un kādi ir viņa pienākumi šajā procesā?

Kad nenokārtotas parādsaistības nonāk piespiedu izpildē, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, parādniekam nākas maksāt arī par tiesu izpildītāja darbu. Nereti  tiesu izpildītāja amata atlīdzības un piedziņas izdevumiem aprēķinātā naudas summa, ko turklāt atbilstoši Civilprocesa likumam parādniekam jāsedz prioritārā kārtībā, ir pietiekami liela. Kas to veido un vai pastāv situācijas, kad šie izdevumi nav jāmaksā, LV portāls jautāja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniekam, zvērinātam tiesu izpildītājam ANDRIM SPOREM.   Sarunas ierosinājums ir  LV portālā bieži iesniegtie  e-konsultāciju jautājumi par parādu piedziņas apmaksas kārtību.  LZTI padomes pārstāvim A. Sporem jautājām: No kādiem ienākumiem tiek apmaksāta tiesu izpildītāju darbība un to biroju uzturēšana. Kas veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību. Kā tiek aprēķināti sprieduma izpildes izdevumi un vai tie ir atceļami? Vai tiesu izpildītājs pirms piedziņas procesa uzsākšanas var uzskaitīt absolūti visus izdevums. Kad  piedziņas izdevumi procesa gaitā palielinās? Kā tiek komunicēts komplicētais piedziņas izdevumu un amata atlīdzības aprēķins? Sociāli jutīgu piedziņas process – uzturlīdzekļu un darba samaksas procesi un prioritārā tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmaksa. Kādas ir paredzamās izmaiņas uzturlīdzekļu piedziņas procesā? Komunālo maksājumu parādu piedziņa kā risks zaudēt mājokli.

Jau piecus gadus Latvijā ir ieviesta mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam. Programmas administrē  “Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Kopš šī gada 1. jūlija ir ieviesta subsīdiju programma „Balsts”. Tās mērķis ir sniegt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Grantu piešķiršanai daudzbērnu ģimenes var pieteikties no novembra vidus.   Sarunā ar „Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītāju Andri Veismani noskaidrosim: Cik populāra ir mājokļu garantiju programma, cik daudz hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar “Altum” garantiju? Kādi ir pamatnosacījumi, lai ģimenes saņemtu valsts garantiju? Uz kādiem nosacījumiem mājokļa aizdevuma garantiju saņem jaunie speciālisti? Vai garantiju var saņemt atkārtoti? Kādos gadījumos? No kura datuma piemēro jauno atbalsta programmu „Balsts”? Kas var pretendēt uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei? Cik liels var būt grants? Vai granta saņēmējam, t.i., vienam no vecākiem, īpašumā var būt cita dzīvojamā telpa? Cik lieliem jābūt ģimenes kopējiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu kritērijiem granta saņemšanai?   Plašāk publikācijā – Precizē granta saņemšanas nosacījumus programmā “Balsts”. 

Dziļš rudens un agrs pavasaris nereti ir laiks, kad tiek plānoti un realizēti tādi nopietni darījumi kā nekustamā īpašuma iegāde. Pieredzējuši speciālisti to skaidro pavisam vienkārši –  kad apkārt viss ir pelēks, slapjš un drūms, ir labāk pamanāmi  visi potenciālā jaunā mājokļa defekti un nav noslēpjami arī dabas radītie blakusefekti. Tomēr līdzās saimnieciski nozīmīgiem nekustamā īpašuma jautājumiem ne mazāk būtiski ir pārzināt  tiesiskos aspektus, lai nekustamo īpašumu nopirktu droši. Padomus sniedz LU Juridiskās fakultātes lektors  un zvērināts advokāts JĀNIS LAPSA. Noklausoties sarunu jūs uzzināsiet: Kam ir tiesības būt nekustamā īpašuma pārdevējam? Kādi  dokumenti pieprasāmi uzrādīšanai, tiekoties ar pārdevēju? Vai īpašumu var pirkt vairākas personas, piemēram, vīrs un sieva, personas, kas nav  laulātie? Kā pārliecināties par īpašuma apgrūtinājumiem – ķīlām, hipotēkām, parādiem? Kā noskaidrot, vai pārdevēja nosauktā naudas summa ir konkrētajam īpašumam atbilstoša? Vai pēc pārdevēja prasījuma iemaksājama rezervācijas nauda,  vai noslēdzams rokasnaudas līgums? Ko obligāti ietver īpašuma pirkšanas -pārdošanas līguma saturā? Cik droši un saprātīgi ir izmanto internetā brīvi pieejamos pirkšanas - pārdošanas līgumu paraugus? Kad būtu vispareizāk darījuma kārtošanai piesaistīt juristu? Vai jurista pakalpojumu izmaksas ir saistītas ar darījuma summu? Cik saprātīgi ir līgumā uzrādīt zemāku darījuma summu, ietaupot uz nodokļu un nodevu rēķina? Kādas ir šādas izvēles iespējamās sekas? Kādi ar pirkšanas - pārdošanas līgumu nesaistīti apstākļi var būtiski sadārdzināt pircējam īpašuma lietošanu? Kas pircējam ir jāievēro, lai nekļūtu par krāpnieku upuri? Saruna veidota uz J.Lapsas  juridiskajā praksē balstītiem piemēriem un vispārējām zināšanām par darījumu ar nekustamo īpašumu pirkšanu – pārdošanu norises tiesisku kārtību.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus. Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim: Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas? Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli? Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta? Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki? Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas? Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība? Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?  

Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, vairs netiek paredzēta vieglāka administratīvā soda iekļaušana smagākajā sodā, bet darbojas princips: viens pārkāpums ir viens sods. Proti, administratīvais sods tiek piemērots par katru pārkāpumu atsevišķi. Līdz ar to par katru pārkāpumu ceļu satiksmē atsevišķi tiek piešķirti arī pārkāpumu uzskaites punkti, ja tādi par attiecīgajiem pārkāpumiem paredzēti. Biežāk sastopama vairāku pārkāpumu izdarīšana vienlaicīgi praksē notiek tieši ceļu satiksmē, līdz ar to LV portāls uz sarunu aicināja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju JURI JANČEVSKI un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītāju JURI TETERI.   Sarunas laikā noskaidrosim: Kā līdz administratīvo pārkāpumu reformai tika piemēroti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē un kā tie tiek piemēroti tagad? Vai, vienlaikus izdarot vairākus pārkāpumus ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam, piemērojot sodu par katru šo pārkāpumu atsevišķi, tiek piemēroti arī pārkāpumu uzskaites punkti par katru pārkāpumu atsevišķi? Par kādiem pārkāpumiem tiek piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti? Kāds ir maksimāli piemērojamais pārkāpumu uzskaites punktu skaits? Kā nosaka tiesību atņemšanas termiņu, ja tas paredzēts kā sods attiecīgā pārkāpuma sankcijā, bet vienlaikus tiek sakrāti 16 pārkāpumu uzskaites punkti, par ko vadītājam arī paredzēts tiesību izmantošanas aizliegums? Kā transportlīdzekļa vadītājs par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem tiek informēts? Ar kādām sekām jārēķinās transportlīdzekļa vadītājam, sakrājot noteiktu punktu skaitu?  

Sena paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tas jāatdod. Taču ar saistību kārtošanu ne vienmēr  viss izdodas, kā cerēts, un par parādiem cilvēki mēdz labticīgi aizmirst, jo nebūt ne uzreiz arī kreditors pret parādnieku vēršas ar juridiskām sankcijām. Tādēļ mūsu e-konsultācijās itin bieži tiek uzdots jautājums: vai parādsaistībām ir noilgums? Vispārēji noilgums ir, taču kad parādsaistības patiešām ir noilgušas un nebūs jākārto un kas atceļ noilguma iestāšanos, iztaujājām LZTI padomes priekšsēdētāju un tiesu izpildītāju IVETU KRUKU. Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi: Kas ir parādsaistību noilgums, no kura brīža tiek skaitīts noilguma termiņš un kas  to  pārtrauc ?   Kādā  gadījumā  parādu var neatmaksāt?   Parādsaistību veidi un termiņi to piedziņai.   No komercdarījumiem izrietošie prasījumi un to cedēšana. Parādsaistību mantošana, vai tās mantojuma pieņēmējam būs jāatmaksā? Nenokārtotas parādsaistības divu privātpersonu starpā. Parādu piedziņa laulāto starpā. Vai personu no parādsaistību kārtošanas atbrīvo fakts, ka deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo?   Parādnieka rīcības, kad saņemts sūtījums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības.   

Darba attiecībās ne vienmēr viss rit gludi kā reklāmā. Iemeslu, kuru dēļ būtiski var samezgloties attiecības ar devēju, netrūkst. Piemēram, biznesā ilgstoši neveicas, tāpēc darbiniekiem vairākus mēnešus netiek izmaksāta alga vai tā tiek izmaksāta neproporcionāli  mazā apmērā, vai vairākus gadus netiek dota iespēja izmantot atvaļinājumu utt. Augot neapmierinātībai darbinieks apzinās, ka viņa tiesiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, tāpēc izlemj strīda risināšanu uzticēt tiesai. Ar ko jārēķinās un kas jāņem vērā, lemjot par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, skaidrosim sarunā ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku. Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:  Cik izplatīta Latvijā ir prakse, kad darbinieks vēršas pret darba devēju, strīdu risinot tiesā?   Kādos gadījumos darbiniekam ir vērts apsvērt savu tiesību aizsardzībai izmantot tiesu? Ar ko ir jārēķinās, kad ir izlemts meklēt aizsardzību tiesā? Kas ir sarežģītākais šajā procesā? Cik ilgs laiks paiet no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz tiesas sēdei? Vai pieteicējs var patstāvīgi sagatavot pieteikumu, vai ir pieejamas speciālas veidlapas? Kādi dokumenti darbinieka tiesvedībai pret darba devēju būs neieciešami?  Vai  būs nepieciešami kādi strīda apliecinājumi? Advokāta ieteikumi situācijas risinājumiem dažādās situācijās: ja nav maksāta alga,  sociālās iemaksas, ja uzteikumu likts uzrakstīt pret paša gribu, ja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā notikusi darbinieku skaita samazināšana, ja piemērota atšķirīga attieksme. Ar kādām izmaksām ir jārēķinās, ja nepieciešams iesaistīt profesionāli - juristu, advokātu?   

Ar ko jārēķinās klientam, ja viņš grib apmeklēt finanšu iestādi – banku – un atvērt norēķinu kontu, aizņemties naudu biznesa plāna izpildei vai vienkārši internetbankā pārskaitīt naudu? Ik pa laikam publiskajā telpā bankas tiek kritizētas par to, ka ir pārāk stingras pret klientiem, cenšoties ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Nesen, vasaras vidū, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izdevusi speciālu rokasgrāmatu, lai veidotu vienotu banku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu piemērošanu. Sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktoru KRISTAPU MARKOVSKI un Finanšu nozares asociācijas padomnieci LAIMU LETIŅU skaidrosim: Vai pēdējo gadu varētu saukt par pārejas periodu no pārspīlētām uz saprātīgām bankas prasībām? Vai stingro finanšu prasību dēļ konti Latvijas bankās tiek mainīti pret finanšu iestādi Lietuvā, Igaunijā vai kādā citā valstī? Klientu izpēte iedalās trīs dažādos veidos: vienkāršotajā, standarta un padziļinātajā izpētē. Kādos gadījumos tiek piemērota katra šī izpēte? Cik ātri finanšu iestādes izvērtē klientus? Kādos gadījumos finanšu iestāde atsakās sadarboties ar klientu?

Kopš Latvijā sāka piemērot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, ir apritējuši vairāk nekā divi gadi. Vai šajā laikā ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par datu aizsardzību un kādās ikdienas situācijās visbiežāk rodas jautājumi vai pat pārspīlēta piesardzība, LV portāls izvaicāja sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, zvērinātu advokātu IVO KRIEVU.   Sarunas laikā noskaidrosim: Ko nozīmē datu apstrāde sabiedrības interesēs vai leģitīmo interešu ievērošanai? Vai drīkst veikt slepenu audio ierakstu, ja ir mērķis nodrošināties ar pierādījumu savu tiesību aizsardzībai?  Vai drīkst filmēt personas, kuras pārkāpj likumu, piemēram, smēķē neatļautā vietā? Vai regulas noteikumi attiecas uz personas datu (foto, video) publicēšanu sociālos portālos? Vai fotografējot pasākumus izglītības iestādē, tiešām jālūdz bērnu vecāku piekrišana? Vai persona drīkst veikt kaimiņa pagalma videonovērošanu? Vai aplikācija “Apturi Covid” apstrādā vairāk personas datu, nekā mobilā telefona operators vai citu aplikāciju un saziņas rīku pārvaldnieki?

Ārkārtas situācijas izsludināšana 2020. gada pavasarī atnesa lielas pārmaiņas mūsu ikdienā. Viena no šīm pārmaiņām bija kultūras pasākumu apturēšana vai “iesaldēšana” uz nenoteiktu laiku. Daudzi kultūras mīļotāji bija jau laikus iegādājušies biļetes uz dažādiem pasākumiem. Kultūras un sabiedrības dzīvei lēnām ievirzoties parastajās sliedēs rodas jautājums, ko darīt ar iegādātajām biļetēm – prasīt naudas atmaksu, vai gaidīt, kad pasākums tiks pārcelts?    Sarunā ar Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu skaidrosim: Kāda ir pašreizējā prakse valstī attiecībā uz kultūras pasākumu biļetēm, kuras tika iegādātas pirms ārkārtas situācijas izziņošanas? Vai par pārcelto pasākumu norises laikiem jāinteresējas skatītājiem, vai tas ir organizatora pienākums? Kādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs prasīt atgriezt par biļetēm izdoto naudu? Ko var palīdzēt PTAC? Kā pareizi vērsties PATC, lai saņemtu palīdzību? Vai laika posmā no ārkārtas situācijas sākuma līdz vasaras beigām ir saņemti daudz patērētāju iesniegumi par tiesību pārkāpumiem attiecībā uz kultūras pasākumiem un biļešu tirgošanu? Kāda ir PTAC kompetence un iespējas ietekmēt pasākumu norisi vai atcelšanu?    

Ja vecāku dzīves ceļi šķiras, ir jārisina virkne jautājumu par kopīgā bērna aizgādību. Tai skaitā to, kā mamma vai tētis, kurš ikdienā dzīvo atsevišķi, piedalīsies audzināšanā ne tikai materiāli, bet arī uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Diemžēl šķīrušos vecāku attiecības mēdz būt sarežģītas, tāpēc strīdi par saskarsmes tiesībām ir īpaši sāpīga un jutīga tēma, kas nav patīkama nevienai no iesaistītajām pusēm.   Sarunā ar juristu Juri Bārtuli skaidrosim: Kas ir saskarsmes tiesības? Kā risināt strīdu par saskarsmes tiesībām? Vai vēršoties tiesā, tiks iesaistīta bāriņtiesa un prasīts bērna viedoklis? Kas notiek, ja bērns nevēlas tikties ar otru no vecākiem? Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību? Kādi ir riski, ja tā ir pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga? Vai vecāks var lūgt īstenot saskarsmi ar bērnu ārpus viņa dzīvesvietas? Kāpēc strīdus par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu piedziņu skata atsevišķi? Vai vecāku var piespiest kontaktēties un tikties ar savu bērnu? Kā īstenot saskarsmi, ja bērns dzīvo citā valstī?

Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā. Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim: Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja? Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai? Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada  Covid-19 ierobežojošie pasākumi? Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem? Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana? Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu? Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?

Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu? Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim: • Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam?  • Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem? • Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā? • Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz?  • Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem?  • Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai?  Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?

Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot! Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:   Kas ir mediācija?  Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama? Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators? Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju? Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti.  Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību.  Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?    

Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.   Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu. Noklausoties sarunu, uzzināsiet: Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt. Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc? Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska? Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē? Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?

Vai kredītiestādēm dotās tiesības vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, atrisinās jau vairāk nekā desmit gadus ilgušās problēmas? Un vai līdz ar Covid-19 jau var runāt par nākamo krīzi? Sarunā noskaidrosim: Vai finanšu krīzes laika parādi attiecas tikai uz saistībām, kas noslēgtas līdz 2008. gada beigām? Pēc kādiem nosacījumiem finanšu iestādes ir gatavas atlaist parādu? Kas ir galvenais klupšanas akmens, kura dēļ tomēr nevar saistības dzēst? Saistības ir cedētas parādu piedzinējiem. Kādas ir cerības atbrīvoties no parādu nastas? Kā uzzināt par bankas vienpusējo lēmumu, ka saistības ir dzēstas? Covid-19 dēļ atlikta kredītsaistību atmaksa fiziskām un juridiskām personām miljarda eiro apmērā. Vai gaidāms jauns ekonomiskais satricinājums? Uzziniet sarunā ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku EDGARU PASTARU.

Viens  no tiesu sistēmas šā gada pilnveidojumiem ir jaunā  tiesneša amata pretendentu atlases kārtība, kas stājusies spēkā 2020. gada 11. jūnijā vienlaikus ar 2020. gada 14. maija grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Jauno kārtību attiecinās, veidojot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu sastāvu, un pavisam drīz - pēc pāris mēnešiem notiks pirmais tiesneša amata pretendentu konkurss. Konkursam noslēdzoties, izveidosies tiesneša amata kandidātu saraksts. Par pretendentu atlases norisi saruna ar Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos INITU  ILGAŽU.

“Man ir pēkšņi bloķēts bankas konts!” – “Tiesu izpildītājs atvilcis visu uzturlīdzekļu naudu!” – “Neesmu nekādu informāciju par parāda piedziņu saņēmis!” Šādus un līdzīgus vēstījumus LV portāla e-konsultāciju sadaļā raksta lasītāji, kas saskārušies ar nenokārtotu parādu piespiedu piedziņu.   Noklausoties sarunu, uzzināsiet: - Cik aktīvo parādsaistību lietu atrodas zvērinātu tiesu izpildītāju birojos? - Vai bankas kontu var apķīlāt pēkšņi? Kā notiek parādnieka bankas konta apķīlāšana? - Vai tiesu izpildītājs redz parādnieka bankas konta saturu? - Kā rīkoties, ja piekļuve bankas kontam ir ierobežota? - Kādus saziņas līdzekļus var izmantot, lai korekti komunicētu ar tiesu izpildītāju? Sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku lauzīsim mītus par “sliktajiem tiesu izpildītājiem” un noskaidrosim parādnieka iespējas organizēt savu finanšu plūsmu parāda piedziņas laikā.

Kāda būtu pasaule bez lietošanā tik ērtajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem? No nākamā gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Pakāpeniski paredzēts aizliegt vai ierobežot arī citus vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumus, kuriem jau šobrīd ir pieejamas dažādas alternatīvas. Sarunā noskaidrosim: Cik procentu no jūras piedrazojuma ir vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti? Vai vienreizlietojamais iepakojums pasargā no vīrusiem un baktērijām? Kādas ir vienreizlietojamo plastmasas trauku alternatīvas, un vai tās būs dārgākas? Kāpēc izsmēķis nav vienkārši vates pikucis, kuru var mest zemē, un kā šo problēmu risināt? Podkāsta “Kā likums!” viešņa biedrības “Latvijas Zaļā josta” projektu direktore AIJA CAUNE.

Lielākā daļa vecāku zina, ka valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram bērnam.  Tā ir fiksēta summa - bērniem līdz 7 gadu vecumam 25% no minimālās algas (107,50 eiro/mēn.), bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai - 30% no minimālās algas (129 eiro/mēn.).   Šajā raidījumā runāsim par tiem vecākiem, kas ne tikai maksā uzturlīdzekļus, bet arī aktīvi piedalās bērna audzināšanā - kopā pavada vasaras brīvlaiku, pērk dāvanas, dodas kopīgos ceļojumos u.tml. Kā tādā gadījumā maksāt uzturlīdzekļus, ievērojot likumu? Vai vienmēr jāmaksā minimālais apmērs? Kā nošķirt saņemtas dāvanas vērtību no uzturlīdzekļiem? Šos un citus vecākiem būtiskos jautājumus kopā ar zvērinātu advokāti Danu Roni šķetināsim pirmajā "Kā likums!" epizodē.