Kāds ir Junga analītiskās psihoterapijas teorētiskais pamats? Ko varam iegūt, ja izvēlamies šo psihoterapijas virzienu. Vai patiešām psihei piemīt autonoma pašdziedināšanas spēja un tieksme uz pilnību? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Inese Ruka, Junga analītiskā psihoterapeite, klīniskā psiholoģe, un Ginta Teivāne, Junga analītiķe, psiholoģe.

Reizēm it kā nav pat skaidra iemesla vai to ir grūti atpazīt, bet ir sajūta, ka... jāšķiras. Ko ar to darīt, kā labāk saprast iemeslus un vai patiešām katram jāiet savs ceļš, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Latvijā joprojām daļa autovadītāju brauc agresīvi. Kāds tam ir izskaidrojums un ko ar to darīt? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts - psihoterapeits Artūrs Miksons un ārsts - psihoterapeits Andris Veselovskis.

Kāpēc reizēm cilvēki ir gatavi noticēt kārtīm, kuras sola atbildes uz dažādiem nopietniem, reizēm izšķirošiem jautājumiem, un tām uzticas vairāk, nekā zinātnieku veikumam un pētījumu datiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns.

Kas ir psihodinamiskā psihoterapija, kad tā var palīdzēt, kādi ir tās pamati un ko no tās varam sagaidīt? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Kā tas nākas, ka mēs spējam iemīlēties attēlā, veidot attiecības ar tekstu vai paust emocijas mākslīgajam intelektam? Vai arī nākotnē, piemēram, vientulību mēs kliedēsim ar virtuālo rīku palīdzību? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Kas ir eksistenciālā psihoterapija, ko tā var sniegt un kas ir tās uzmanības fokusā? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro un analizē eksistenciālās psihoterapijas speciālists, psihologs Juris Zuitiņš un eksistenciālās psihoterapijas speciāliste, psiholoģe Baiba Purvlīce.

Ko darīt ar asociācijām un negatīvu pieredzi, piemēram, skolas gada sākumu vai kādu citu epizodi savā dzīvē? Kā to pārstrādāt un atbrīvoties no asociāciju sloga? Saruna ar klīnisko psiholoģi Ievu Melni.

Ko nozīmē veselīga vīrišķība - kā pretmets toksiskajai maskulinitātei. Kas veido vīrieša priekšstatu par sevi un cik ļoti to ietekmē sabiedrība, pieredze, ideāli? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē centra "Marta" pārstāvis Ako Kārlis Cekulis.

Reizēm mēdz būt tik smagi, ka liekas, ka vienīgā izeja ir beigt dzīvi. Tomēr, ja cilvēks jau laikus saņem palīdzību, viņš, iespējams, pārskata savu lēmumu un viņu izdodas izglābt. Kā laikus pamanīt pašnāvības draudus, kā tos novērst un kā samazināt pašnāvības risku, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē biedŗibas "Ogle" pārstāve Aļona Aleksejeva.

Kā atbalstīt cilvēku, kuru pārsteigusi slimība, un kā tuviniekiem rūpēties par sevi, lai saglabātu spēju būt kopā ar slimnieku? Vai hroniska slimība var ietekmēt arī apkārtējos - tos, kuri ir līdzās? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.

Cik svarīga ir glezna, uz kuru skatāmies, glītā krūzīte uz rakstāmgalda un cik ļoti mūsu psihoemocionālo komfortu ietekmē dažādi vides elementi vai vides harmonijas pakāpe? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā psiholoģe, supervizore, lektore Marija Ābeltiņa.

Kad attiecības var nosaukt par toksiskām? Kā var atpazīt toksiskas attiecības, kā no tādām izvairīties un ko darīt, ja mēs paši atrodamies šādās attiecībās, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Kā atrast jēgu dzīvei un kā neļauties postošām domām, kas atņem spēku un motivāciju? Vai mazās lietas un norises, kas šķiet tik ikdienišķas, arī var dot jēgas un piepildītības izjūtu? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts - psihoterapeits Andris Veselovskis.

Pamatpārliecības, pašvērtējums... Kā mūsu dzīvi ietekmē tas, ko mēs domājam par sevi, citiem un pasauli? Kā dziļās pārliecības ietekmē mūsu dzīvi, lēmumus, to, kā mēs jūtamies, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite.

Ir daudzi un dažādi veidi, kā pētīt sevi, tāpēc ir vērts uzzināt par katru no tiem nedaudz vairāk, pat ja kaut kad saruna par to jau ir bijusi. Šoreiz par psihodrāmu – ko tas īsti nozīmē un kā tas darbojas? Studijā lektore, psihodrāmas psihoterapeite un supervizore mg. psych. Jolanta Baltiņa.

Kādi psiholoģiskie mehānismi, lēmumi un priekšstati padara braukšanu un uzvedību satiksmē nedrošu un kā tos mainīt. Vai iespējams pārliecināt, piemēram, agresīvu braucēju pārskatīt savas rīcības modeļus, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.

Vai cilvēkam drīkstētu būt tiesības aiziet no dzīves? Tad, kad vairs nevar izturēt gan citi, gan viņš pats ir padevies. Piemēram, smagas un neārstējamas depresijas gadījumā. Kā uz to reaģē sabiedrība? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Ieva Melne, teoloģijas un psiholoģijas maģistrs, praktizējošs pusaudžu psihoterapeits, publicists un vairāku prozas grāmatu autors Nils Sakss Konstantinovs. Neērts temats. Droši vien vairums sabiedrību par to nevēlas runāt un tomēr - vai mums ir tiesības izvēlēties savas dzīves beigas? Ja jā, tad kāpēc mēs to drīkstētu darīt un ja nē, kāpēc šādi nosacījumi? 

Kā atpazīt uzmākšanos un seksuālu vardarbību, kā pasargāt sevi un kā novērst šādas situācijas? Kā rīkoties, kad šķiet, ka tas notiek, un kas vēl jādara no likumiskā viedokļa, lai sabiedrība justos droši? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro centra drošai bērnībai “Dardedze” valdes locekle Laila Balode un biedrības "Centrs "Marta"" politikas koordinatore Beata Jonite.

Vai dzimums paredz atšķirīgu attieksmi, piemēram, biznesa vidē vai tam tomēr nav nozīmes? Kādi psihoemocionāli izaicinājumi sagaida līderi, ja tā ir sieviete?  Par šo visu vairāk runājam raidījumā Vai tas normāli? ar SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ievu Teteri.

Greizsirdības ēna var krist ne tikai pāri attiecībām, bet sabojāt arī darba dzīvi un nākotnes plānus. Kā izprast greizsirdību un kā neļauties tās postošajam spēkam? Varbūt greizsirdība ir jātulko kā vērtīga norāde uz kaut ko, ko ir vērts izpētīt un saprast?  Par šo saruna raidījumā Vai tas normāli? ar ģimenes psihoterapeiti Ainu Poišu.

Bez bailēm un baiļu piedzīvošanas dzīve nav iedomājama. Tomēr bailes var būt gan mūsu sabiedrotais, gan ienaidnieks. Kā pārvarēt bailes situācijās, kad tas ir svarīgi izdzīvošanai, un kā tikt galā tad, ja tās kļuvušas par ierobežojošu spēku, kurš neļauj izbaudīt dzīvi? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sertificēta klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un smilšu spēles terapijas praktizētāja Natālija Morozova un apzinātības praktiķis Ansis Jurģis Stabingis.

Pašvērtējums ir saistīts ar mūsu visdziļākajiem pieņēmumiem un pārliecībām pašām par sevi, tātad visticamāk, pašvērtējums ietekmē arī mūsu attiecības, karjeru un mums nozīmīgas izvēles. Kas ir pašvērtējums un kā tas veidojas, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģijas doktore klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Kā mūsu dzīvi ietekmē tas, ko mēs domājam par sevi, citiem un pasauli? Kā dziļās pārliecības ietekmē mūsu dzīvi, lēmumus, to, kā mēs jūtamies, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģe Ieva Bite.

Daudzi cilvēki atzīst, ka viņiem ir grūti veidot draudzību un viņi pēc tās ilgojas. Draudzībai acīmredzami ir nozīmīga loma mūsu psihoemocionālā komforta nodrošināšanā. Cik svarīgas ir draudzības saites un kā tādas izveidot, ja esi jau pieaudzis cilvēks, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Ieva Melne.

Kā atpazīt melus, manipulācijas un tiekšanos izmantot mūs, piemēram, tādu mērķu sasniegšanai, kas nemaz nav mūsu interesēs? Piemēram, kā pretoties mediju vai reklāmas spiedienam? Kā spēt saglabāt kritisko domāšanu, saskaroties ar milzīgu informācijas daudzumu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē medicīnas zinātņu doktors, docents, ārsts-psihoterapeits Artūrs Utināns.

Ko īsti nozīmē vārdu salikums "kognitīvie procesi"? Vai ir iespējams tos pilnveidot vai trenēt? Kā tas notiek un vai iespējams kognitīvās spējas ietekmēt visas dzīves garumā, raidījumā Vai tas ir normāli? vaicājam kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālistei, sertificētai klīniskai psiholoģei Baibai Blomniecei-Jurānei.

Mēs gribam spēcīgu cilvēku, kurš var visu un vienmēr. Bet vai tad, ja mēs vēlamies ko tādu, mums nebūtu jārēķinās vēl ar citām īpašībām, kuras raksturotu šādu cilvēku? Kā veidot kritērijus partnerattiecībās, lai nenāktos vilties, raidījumā Vai tas normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.

Robežas ir viens no jebkuru attiecību pamatelementiem. Kā uzturēt veselīgas robežas dažādās situācijās - gan darbā, gan mājas dzīvē? Kā tās noteikt un kā palīdzēt ieraudzīt citiem, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sertificēta mediatore, mediatoru izglītības kursu lektore un trenere un sistēmiskā ģimenes un pāru terapeite Lelde Kāpiņa.

Vai tam, ka atrodamies dabā, var būt terapeitisks efekts? Ja jā, tad kā to varam pieredzēt un izmantot? Atbildes meklēsim kopā ar klīnisko psiholoģi, meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. 

Kā plānot nākotni, dzīvi un nepazaudēt motivāciju pārmaiņām, lai nesaskartos ar vilšanos un neatteiktos no mērķu sasniegšanas, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Agnese Orupe.

Auksts, tumšs un brīžam drēgns. Pats gadalaiks vilina iegrimšanu ziemas miegā. Ko nozīmē miega kvalitātes maiņa? Vai enerģijas trūkums, nomāktības izjūta un miegainība var liecināt arī par ko citu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste-psihiatre Natālija Bērziņa.

Kā apzinātība palīdz pārvarēt stresu un paaugstināt dzīves kvalitāti? Kā mēs varam iemācīties cieņpilni sarunāties paši ar sevi. Vai apzinātību var apgūt un kā to izdarīt, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro apzinātības prakses skolotāja, shēmu terapijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilona Krone.

Kāpēc tik grūti runāt par intīmajām attiecībām un visu, kas ar to saistīts? Kāpēc seksuālā izglītība ir tik svarīga un vai zināšanas par šo jomu pasargā, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psiholoģijas doktore, lektore, supervizore Diāna Zande un centra drošai bērnībai “Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

Izdegšana, kaut gan daudz par to ir runāts, joprojām ir aktuāla problēma daudziem cilvēkiem. Kā pamanīt izdegšanu un ko būtu jādara darba devējiem, lai izdegšanu novērstu, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa un uzņēmuma “Roche Services & Solutions” (RSS) Rīgas nodaļas vadītāja Evija Celma.

Kā veidojas brīvības izjūta un vai tā ir saistīta ar personisku neatkarību? Cik svarīgi ir justies brīvam un ko tas īsti katram no mums nozīmē, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sertificēta mediatore, sarunu procesu vadītāja, apzinātas komunikācijas un konfliktu risināšanas trenere Ilze Dzenovska un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Kā sadzīvot dažādiem temperamentiem un tautībām? Vai attiecībās ir nozīmīgi izprast cita cilvēka priekšstatus par būtiskiem dzīves pamatjautājumiem un kā tas ietekmē attiecību kvalitāti, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Kas veicina pārmaiņas mūsos pašos un mūsu dzīvē? Vai ir kas tāds, ko mēs varam apzināti ietekmēt, un ja ir, tad - kā to darīt? Kāpēc dažiem cilvēkiem tas izdodas šķietami vieglāk, bet citi saskaras ar grūtībām, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā psiholoģe Ieva Melne.

Sabiedrība ir pakļauta informatīvajam stresam. Kā tas mūs ietekmē un kā tiekam galā ar tā radītajām sekām? Vai norobežoties vai, tieši otrādi, censties noorientēties informācijas nebeidzamajā plūsmā un meklēt alternatīvas, lai labāk justos, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe Marina Brice.

Depresija ir problēma, ar kuru joprojām saskaras samērā liels skaits cilvēku. Kā depresiju atpazīt, pamanīt, kā tikt galā un pēc tam atgūties? Cik ļoti mūsu pašu spēkos ir neļauties depresijai un ko varam darīt, raidījumā Vai tas normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.

Kā mentors var palīdzēt stiprināt emocionālo veselību un kādi ieguvumi ir sabiedrībai no mentoru iesaistīšanās, raugoties nākotnē? Kā mentors var palīdzēt izaugt un nobriest, lai cilvēks tālāk spētu iztikt bez mentora palīdzības, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē „Mentor Latvia” izpilddirektore Edīte Zvirbule, brīvprātīgais mentors Ivo Puškins un psiholoģe ar ilggadēju pieredzi sociālās aprūpes jomā un darbā ar pusaudžiem Liene Bērziņa.

Kā mēs izprotam jēdzienu "dzimums" un kā šī izpratne ietekmē mūsu attieksmi pret mums pašiem, procesiem sabiedrībā, "normālumu" un "nenormālumu"? Ko mēs par to zinām un kā interpretējam, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas vadītājs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

Cilvēki, kuriem ir garīgās veselības problēmas – lielākas vai mazāk izjūtamas, ir tepat līdzās. Vai esam pietiekami iecietīgi, pamanoši un pretīmnākoši? Vai esam gatavi dažādajiem izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties gan viņiem, gan mums pašiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" specializētās darbnīcas "RB Radošā telpa" vadītāja sociālā darbiniece Margita Erele, kā divi šīs darbnīcas dalībnieki Raimonds Siktars un Aleksandrs Iļjins, kuri dzīvo grupu dzīvoklī "Cerību dore".

Kad esam jauni, reizēm cenšamies izlikties vecāki, kad esam vecāki, gribam atkal kļūt jauni. Kā cilvēki reaģē uz vecuma tuvošanos un kā vispār mēs uztveram vecumu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Šerbornas attīstošās kustības metodes praktiķe un topošā deju un kustību terapeite Diāna Semerova un ārste-psihoterapeite Maija Kārkliņa.  

Cik svarīga attiecībās ir intimitāte un intīmā tuvība? Ko tas nozīmē, ja attiecībās tās nav un kā to atrisināt - vai tas vispār būtu jārisina? Tēmu palīdzēs šķetināt ārsts-psihoterapeits Veselovskis Andris un psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore Putniece Inese. 

Kas ir pašsabotāža, kā tā izpaužas un ar ko ir saistīta? Ar pašvērtējumu, emocijām vai vēl ko citu? Saruna ar ārsti - rezidenti, psihoterapeiti Aleksandru Gromovu.

Dusmas - emocijas, kuras reizēm nav viegli izturēt. Ko nozīmē dusmas un dusmošanās? Vai tās ir jāapspiež, jāpārveido vai tomēr jāspēj piedzīvot, iztulkojot dusmu vēstījumu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē apzinātības praktiķis Ansis Jurģis Stabingis un psihodinamiskās psihoterepijas speciāliste, supervizore un psiholoģe Benita Griškevča.

Vai mūsdienu cilvēka tiekšanās būt laimīgam nepārtraukti ir normāla? Kā rodas laimes izjūta – vai tā ir salīdzināšanas dēļ vai arī jušanās laimīgam ir iekšēja vajadzība? Kā rodas laimīguma un nelaimīguma kontrasts un vai laimes izjūtu iespējams attīstīt, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē apzinātības praktiķis Ansis Jurģis Stabingis un klīniskā psiholoģe Zane Gulbe.

Būdami bērni, mēs bieži reaģējam emocionāli. Tomēr mēs pieaugam un spējam labāk pārvaldīt emocijas. Kā attīstīt emocionālo inteliģenci un ko tas dod? Vai mēs patiesi atpazīstam emocijas un protam ar tām sadzīvot, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts.

Piedošana – kas tas īsti ir? Psihoemocionālā stāvokļa stabilizēšana, atbrīvošanās no emocijām vai risinājums kaut kam? Vai vienmēr ir jāpiedod un vai ir situācijas, kad tas nav jādara, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Lietišķās farmācijas katedrā Ieva Salmane-Kuļikovska.

Vardarbības problēma joprojām ir aktuāla. Tā izpaužas runā, darbībās, sadzīvē kopumā... Kā cīnīties ar vardarbību attiecībās un kā tādas attiecības pārtraukt? Kāpēc ir tik grūti to izdarīt un kā rīkoties, lai pasargātu sevi, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē centra drošai bērnībai “Dardedze” valdes locekle Laila Balode un Latvijas eksperte jautājumos par vardarbību ģimenē un cilvēku tirdzniecību, biedrības "Centrs Marta" valdes locekle un direktore Iluta Lāce.

Savu reizi katram var būt brīdis, kad jāuzstājas vai kas svarīgs jādara publikas priekšā. Tā var būt uzstāšanās, prezentācija vai vienkārši apsveikuma vārdi. Bet ko iesākt, ja pēkšņi pārņem lampu drudzis? Ko darīt šādās situācijās un kā sev palīdzēt, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Ieva Melne un mūziķis, komponists Jānis Holšteins-Upmanis.

Satikšanās lielākoties ir priecīgs notikums mūsu dzīvē. Tomēr ne vienmēr mēs tikai tiekamies, dažreiz mēdz mēdzam kādu pamest vai kāds pamet mūs. Kā cilvēki jūtas šādās situācijās un kā sadzīvot ar emocijām, kuras rodas šādos brīžos? Kā doties dzīvē tālāk un spēt veidot arvien jaunas attiecības, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Cik svarīgas ir attiecības ar citiem cilvēkiem un ko darīt, ja tās neizdodas izveidot? Ko mēs iemācāmies draudzējoties un šķiroties? Cik ļoti, dzīvojot mūsdienās, esam nepieciešami cits citam un vai cilvēciskās saites joprojām ir nozīmīgas, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Vai tā var būt, ka augsti izglītots speciālists, ja netiek pietiekami nodarbināts, var izdegt tieši šī iemesla dēļ? Citiem vārdiem, vai var izdegt, neko nedarot, un kādi vēl ir iemesli izdegšanai? Kā cīnīties ar izdegšanas sekām un kā no tās izvairīties, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Arī vīrieši reizēm mēdz būt narcistiski. Kā veidojas paša narcisa pieredze un kā viņš ar savu personību ietekmē attiecības ģimenē? Piemēram, tēva narcisa attiecības ar bērniem. Kas raksturo šīs attiecības un kā tās izvēršas nākotnē? Vai tās ir iespējams ietekmēt un mainīt, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis. Iepriekš raidījumā esam runājuši par narcistiskām sievietēm.  

Dažādi rituāli, darbību atkārtošana un pārbaudīšana... Ko īsti nozīmē obsesīvi kompulsīvi traucējumi, kā tie rodas un kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem šādi traucējumi būtiski pazemina dzīves kvalitāti, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihiatrs, psihoterapeits medicīns doktors Artūrs Utināns.

Posttraumatiskais stress – kā tas izpaužas un kā atšķiras no citiem stāvokļiem, ko dzīves laikā nākas piedzīvot? Kā to atpazīt un kā pārvarēt? Vai to piedzīvot ir normāli un ko nozīmē posttraumatiskā stresa traucējumi, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, supervizore Marina Brice.

Vai psihologi un psihoterapeiti arī cīnās ar tām pašām problēmām, kuras ir "parastiem" cilvēkiem vai citu profesiju pārstāvjiem? Kā viņi spēj izmantot pašu pieredzi, lai palīdzētu citiem un vai šī pieredze ietekmē viņus kā profesionāļus? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sertificēta klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un smilšu spēles terapijas praktizētāja Natālija Morozova.

Bēdas, skumjas vai sēras nav kas tāds, ko varam pārdzīvot piecās minūtēs. Kāpēc reizēm mēs ilgu laiku izjūtam emocijas, kuras ir nomācošas un grūti izturamas? Kas notiek sērošanas procesā? Kas mainās pasaules uztverē un pašizjūtā? Cik ilgi mēs sērojam par zaudējumiem un kas to ietekmē, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.

Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, joprojām ir izplatīti, bet daudzi tos pat neatpazīst. Kas tos izraisa, kā pamanīt, kā cīnīties ar tiem un kā palīdzēt? Vai tie atgriežas vai arī ar šādām problēmām jāsastopas tikai reizi dzīvē? Cik bīstami ir uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, un cik dažādi mīti traucē tos adekvāti uztvert, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro Ēšanas traucējumu resursu centra un biedrības "Būt brīvai" vadītāja, ēšanas traucējumu mentors un sertificēts koučs Anna Balode, klīniskā psiholoģe Irina Matjuka un klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Inese Lapsiņa.

Kā jūtas cilvēki, kuri iesaistīti kāda cita cilvēka aprūpē, iespējams, ilgāku laiku vai pat visu dzīvi? Piemēram, ja kādam jārūpējas par ilgstoši slimu cilvēku vai kādu, kuram ir psihiskās veselības problēmas, vai varbūt grūtības, kas saistītas ar attīstību? Vai viņus apdraud izdegšana? Kā viņiem palīdzēt un kas tieši viņiem ir nepieciešams? Kādu atbalstu viņi sagaida un kā ilgstoša atrašanās aprūpētāja lomā ietekmē psihoemocionālo stāvokli, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē mākslas vēsturniece, dizainere, māmiņa Ieva Rosne.

Latvijā joprojām ir augsti pašnāvību skaitļi. Vai dzimums, sociālā situācija un citi faktori var to ietekmēt? Kāpēc tieši vīrieši biežāk izvēlas nerisināt ieilgušās problēmas un nonāk pie secinājuma, ka dzīves izbeigšana ir vienīgais veids, kā izbeigt ciešanas? Kā palīdzēt un novērst pašnāvību, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē medicīnas doktors, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.

Būdami bērni, mēs spēlējamies. Spēlēšanās mums palīdz izaugt un iemācīties daudzas lietas. Ko dod spēlēšanās pieaugušo vecumā? Vai caur spēli un spēlēšanos mēs turpinām mācīties? Varbūt spēlēšanās dod ko vairāk - tā ir iespēja izzināt, noskaidrot, izpētīt, pārveidot, attīstīt personību, attiecības, komunikāciju, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihologs, psihodrāmas terapeits Edgars Caics.

Narcistiska māte – ko nozīmē šāds apzīmējums? Kā narcistiska vecāka, un konkrēti, mātes klātbūtne ietekmē mūs izcelsmes ģimenē un arī vēlākajās attiecībās? Vai tas var atstāt būtisku iespaidu uz turpmāko dzīvi un kādu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts - psihoterapeits Andris Veselovskis.

Kāpēc cilvēki reizēm zaudē spēju kritiski izvērtēt to, kas notiek, jo īpaši tad, kad runa ir par attiecību veidošanu? Īpaši būtiski tas varētu būt tad, ja cilvēki veido attiecības virtuālajā vidē. Kā spēt saglabāt vēsu skatu uz to, kas notiek un nekļūt par savu fantāziju vai gaidu upuri, lai nepiedzīvotu vilšanos, analizē klīniskā psiholoģe Ieva Melne.

Naida runa - kā tā izpaužas un ietekmē mūs un tos cilvēkus, kas ir līdzās. Kā dažādi apzīmējumi, ko veltām viens otram, atspoguļo to, kā mēs jūtamies vai ko domājam? Vai naida runa ir bieži sastopama un ko darīt, ja mēs ar ko tādu sastopamies? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Diāna Zande un psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Marija Ābeltiņa.

Vai joprojām pastāv stigma attiecībā uz psihiskajiem traucējumiem vai psihiatriju vispār? Varbūt to, kā mēs rūpējamies par savu veselību un cik gatavi esam to darīt, ietekmē arī citi nosacījumi un tas nebūt neattiecas tikai uz psihoemocionālo stāvokli, bet ir kas vairāk? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē medicīnas doktore, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle un bērnu kardiologs, Jauno Ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Sīlis.

Bieži vien jaunu gadu vai kādu posmu dzīvē mēs mēdzam uzsākt ar apņemšanos - veselīgāk ēst, vairāk sportot, rūpēties par sevi vai citiem, bet, tikpat bieži gadās, ka apņemšanās izplēn. Ko varam darīt, lai tā nenotiktu un kā saglabāt motivāciju ilgākam laikam, lai uzsāktais pārvērstos par derīgu ieradumu vai pat dzīves veidu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste Ulrika Plotniece.

Vai ticēšana kaut kam, reizēm arī kam pārdabiskam, palīdz vai traucē? Kāpēc cilvēki kaut kam sāk ticēt? Varbūt tiešām kāds ir pārliecināts, ka pietiek ļoti vēlēties un var izsaukt lietu vai panākt, ka kāds kādā iemīlas. Vai ticēšana kaut ko atrisina vai, tieši otrādi – varbūt tas var kļūt par šķērsli kvalitatīvai dzīvei un ierobežot cilvēkus, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts psihiatrs, psihoterapeits, medicīnas doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Kā nekļūt par pornogrāfijas upuri – ne tiešā, ne pārnestā nozīmē, un ko patiesībā nozīmē pornogrāfija un tās patērēšana? Vai tā ir noziedzības piesegšana, aizbildinoties ar to, ka cilvēkiem vajag ko stimulējošu, lai ietekmētu seksuālo aktivitāti? Vai tomēr tas ir kas tāds, par ko runāt bez aplinkiem, proti, paverdzināšana, nevis brīva izvēle, par ko tik daudz runā pornogrāfisko materiālu izmantotāji, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.

Attiecības ir vieglākā un grūtākā lieta vienlaikus. Kā noteikt veselīgas robežas dažādās attiecībās un kā tās noturēt? Kā nepazaudēt sevi, bet vienlaikus ļaut pastāvēt? Vai robežu noteikšana var negatīvi ietekmēt attiecības vai tieši otrādi, tās kļūst labāk vadāmas? Kā to var iemācīties, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe, psiholoģijas maģistre Ieva Melne un psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe Diāna Zande.

Cik ļoti mūs ietekmē pieredze, ko nozīmē sistēmiski risinājumi un vai iespējams pārnestā nozīmē piedzimt no jauna? Vai pieredzi, kura bijusi iepriekš un likusies traumējoša, var pārstrādāt? Ja jā, tad kā to izdarīt, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, sistēmisko risinājumu konsultante Gunta Jākobsone.

Kāpēc mums tik ļoti reizēm patīk "sliktie zēni" un kāpēc cilvēki tik bieži attaisno noziegumus, pat tad, ja skaidri apzinās, ka tas, kas notiek vai tiek darīts, neatbilst morāles vai ētikas normām? Kā tas nākas, ka bieži filmā vai stāstā ir kāds "antivaronis", kurš, neraugoties uz visu, skatītājiem liekas tik pievilcīgs, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda.

Vārdi un attieksme var ievainot tikpat spēcīgi, kā sitieni. Emocionālā vardarbība ir postoša. Kā to atpazīt, kā pretoties un kā nosargāt savu pašcieņu un robežas? Kā nepakļaut savu dzīvi varmākas iegribām un kā emocionālās vardarbības upuriem spēcināt sevi, lai atbrīvotos no pāridarītāja. Ko darīt ar sekām, kuras izjūt emocionālās vardarbības upuris, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.

Reizēm mēdz teikt, ka kādam cilvēkam ir tāds vai citāds raksturs. Raksturu tipoloģija patiešām pastāv, tomēr skatījums un skaidrojums var atšķirties. Kā uz dažādiem raksturu tipiem raugās psihoanalītiskā virziena pārstāvji un kā diagnosticē raksturus? Kas īpašs katram rakstura tipam, kā tos atpazīt, izprast un kā veidot attiecības, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psiholoģe, psihoterapijas speciāliste, Junga analītiķe Ginta Ratniece.

Vardarbība joprojām ir problēma - attiecībās, attieksmē, uzvedībā. Kā notiek vardarbības pārmantošana? Kāpēc situācijās, kurās kāds ir cietis, joprojām vērojama uzbrukšana upurim un tā vainošana, nevis atbildības uzņemšanās? Kā notiek vardarbības attaisnošana un par ko tas liecina, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore, supervizore Marija Ābeltiņa un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.

Attiecības sākas un reizēm arī beidzas. Statistika liecina, ka vismaz puse laulību beidzas ar šķiršanos, taču, ja mēs ņemtu vērā visas attiecības, arī tās, par kurām nav oficiālu ziņu, skaitlis būtu vēl lielāks. Kā piedzīvot attiecību izjukšanu, kā pārdzīvot šķiršanos un kā turpināt dzīvi, rodot jaunas iespējas un atrodot resursus jaunu attiecību veidošanai, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Jauns darbs var būt izaicinājums vēl pat pirms tā uzsākšanas. Dažiem cilvēkiem darba pārrunas izraisa milzīgu spriedzi. Kā pārvarēt uztraukumu, izcelt savas prasmes un nesabīties no potenciālā darba devēja jautājumiem? Kā pārdzīvot tās emocijas, kas rodas, ja neesi izvēlēts kā kandidāts attiecīgajā uzņēmumā vai organizācijā, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, eksperte ar pieredzi personālvadības jautājumos Agnese Orupe.

Rudens nāk arvien tuvāk, vakari kļūst tumšāki un tā vien gribas nodoties pārdomām un ļauties laiskumam. Varbūt arī iedzert kādu vīna glāzi vai ļauties virtuālajai realitātei, lai mazliet paslēptos no ikdienas rūpēm. Tomēr – tas var būt arī iespējamais ceļš uz atkarības izveidošanos. Kādi ir atkarību veidošanās mehānismi, kā tos atpazīt un kā nepieļaut atkarības izveidošanos, par spīti vilinājumam, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste - narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilze Maksima.

Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi – kā tie izpaužas? Ko nozīmē dzīvot, mainoties izjūtām par pasauli un sevi – reizēm ļoti radikāli un strauji. Kas izraisa bipolāros traucējumus un ar ko jārēķinās pacientam un viņa tuviniekiem, lai dzīves kvalitāte būtu iespējami augstāka, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihiatrs, ārsts-psihoterapeits Gunārs Trimda.

Mēdz teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Tomēr katrs no mums atšķirīgi reaģē uz to, vai kaut kas nenotiek, kā plānots, vai arī mums nav izdevies sasniegt to, ko esam izlēmuši. Ko cilvēki apzīmē kā kļūdu un kā to sev izskaidro, kā pārvar izjūtas, kas rodas, ja kļūda ir pieļauta, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docente Ieva Salmane-Kuļikovska.

Robežstāvokļa personība – ko tas īsti nozīmē? Kā attīstās robežstāvokļa personība, kā to atpazīt un kā izprast? Vai robežstāvokļa personības veidošanos ietekmē bērnības pieredze vai arī kādi citi būtiski nosacījumi, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro medicīnas doktors, ārsts-psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns.

Braucot ar auto, reizēm ir tik grūti sagaidīt zaļās gaismas signālu krustojumā vai arī ļoti gribas apdzīt mašīnu, kura brauc atļautajā ātrumā, lai gan manevrs ir ļoti riskants. Kā izskaidrot agresīvu braukšanu un kas jādara, lai agresīva braukšana nekļūtu par ieradumu? Kā emocijas ietekmē autovadīšanu un vai iespējams mainīt savu uzvedību uz ceļa, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.

Vai ir iespējams dažādus psihiskos stāvokļus sagrupēt, izpētīt un izveidot kritērijus to noteikšanai? Varbūt ir iespējams radīt algoritmu, kurš palīdz precizēt pacienta stāvokli, piemēram, depresijas gadījumā un kurš atvieglotu diagnozes noteikšanu, ārstēšanas un medikamentu izvēli? Iespējams, šādu algoritmu izveidošana palīdzētu ātrāk atrisināt kādu psiholoģisku vai cita veida problēmu. Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags.

Kas nosaka dzimumu? Vai tie ir tikai bioloģiskie, vai varbūt sociālie vai psiholoģiskie faktori? Kā mēs jūtamies un interpretējam savu identitāti, saistībā ar dzimumu? Kādi priekštati ietekmē cilvēka dzimuma izjūtu? Šo tematu raidījumā Vai tas ir normāli pārrunāsim ar klīnisko, veselības un konsultatīvo psihologo Artūru Zarembu.

Reizēm cilvēki jūt, ka kaut kas viņu attiecībās nav īsti labi, bet tomēr viņi šīs attiecības pavisam nepārtrauc. Satiekas, ir kopā, tad seko strīds un viņi pamet viens otru. Uz laiku, lai atkal atgrieztos un viss sāktos no jauna. Ko nozīmē atkarīgas attiecības, kā tās atpazīt un kā atbrīvoties no pārāk ciešas emocionālās piesaistes? Raidījumā Vai tas ir normāli to pārrunājam ar klīnisko psiholoģi, psihoterapeiti, supervizori Inesi Putnieci.

Dažreiz mēs nonākam pie atziņas, ka dzīvē kaut ko vajadzētu mainīt un pat sākam kaut ko darīt, bet nav vienkārši saglabāt motivāciju ilgākā laika posmā. Kā to izdarīt, kā atpazīt vajadzības un atrast iekšēju, pamatotu motīvu, lai turpinātu uzsākto un neatmestu visam ar roku, lai kas tas arī būtu? Raidījumā Vai tas ir normāli? uzklausām veselīgā dzīvesveida treneri Akselu Cīruli un klīnisko psiholoģi, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti Ievu Melni.

Manipulācijas ir sastopamas visur. Sadzīvē, attiecībās, pat politiķi nepārtraukti manipulē. Kā manipulācijas ietekmē attiecības, kāpēc mēs tām reizēm esam gatavi pakļauties un kā atpazīt manipulācijas, ja tām paredzamas nelabvēlīgas sekas, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un psihologs, Intelekta attīstības centra vadītājs Oskars Grīslis.

Bērna dzimšanas brīdī sieviete ir ļoti trausla. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viņas psihoemocionālais un fiziskais stāvoklis ietekmē gan viņu pašu, gan dzimstošo bērnu. Kāpēc tas ir tik nozīmīgi un kāpēc būtu jāparūpējas par to, kā sieviete jūtas brīdī, kad pasaulē nāk jauna dzīvība? Par to raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājamies ar Latvijas Radio 1 žurnālisti, ilggadējo raidījuma "Ģimenes studija" vadītāju, arī triju bērnu māmiņu Agnesi Linku, kā arī ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.  

Svētki – šķiet, ka biežākā asociācija ar svētkiem ir ar kopā būšanu. Tomēr svētkus iespējams svinēt arī vienatnē. Ar ko būšana vienam atšķiras no vientulības un kā spēt attīstīt savu pašpietiekamību, lai nebūtu sajūtas, ka esi visu pamests? Vai iespējams svinēt un justies labi, arī esot vienam? Kā cilvēki pasaulē raugās uz būšanu vieniem un vai tā ir kļuvusi par modernā dzīves veida sastāvdaļu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā veselības centrā „Vivendi” Dāvis Liepa.

Kā saprasties dažādu paaudžu cilvēkiem? Kā veidot attiecības ar vecākiem un vecvecākiem, mazināt paaudžu spriedzi un spēt citam citu saprast, pieņemt dažādās izvēles un viedokļu atšķirības ne tikai ģimenē, bet arī citās vidēs, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Kas ir veselības psiholoģija, ko tā pēta un kā var palīdzēt, mainot ieradumus, no kuriem reizēm ir ļoti grūti atbrīvoties? Kā mainīt priekšstatus par sevi un savu veselību, lai dzīves kvalitāte būtu ievērojami augstāka, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Inese Elsiņa un psiholoģe Zane Gulbe.

Izdegšanas sindroms - kas tas īsti ir, kā izpaužas un kā to atpazīt? Kurus cilvēkus tas apdraud vairāk un ar ko tas ir saistīts - darba daudzumu, pašuztveri var varbūt ar attieksmi pret dzīvi kā tādu? Kādi pētījumi ir veikti pēdējā laikā par izdegšanu un kas būtu jāņem vērā, lai no izdegšanas izvairītos? Uz sarunu raidījumā Vai tas ir normāli? šoreiz aicinājām klīnisko psiholoģi, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti, supervizori Mariju Ābeltiņu un SEB bankas personāla pārvaldes vadītāju Ilzi Ogli. 

Kā eksāmens kļūst par stresoru, kurš liedz efektīvi mācīties, liek raizēties un sagādā bezmiega naktis? Vai tas, kā mēs uztveram pārbaudījumus, ir saistīts arī ar pašvērtējumu vai ambīcijām? Kā mazināt spriedzi pirms pārbaudījumiem, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Kristīne Dūdiņa.

Ko darīt ar izjūtām, kuras rodas, uzzinot, ka cilvēkam ir konstatēta hroniska slimība, ar kuru būs jārēķinās visu atlikušo mūžu? Kā cilvēki reaģē, ko piedzīvo un kā tikt galā ar izaicinājumiem, kuri rodas šādās situācijās? Kā saglabāt dzīves jēgas izjūtu un motivāciju dzīvot tālāk un sasniegt savus mērķus, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.

Reizēm cilvēki ļoti vēlas kaut ko mainīt sava ķermeņa veidolā – dažreiz tā ir deguna forma, citreiz krūšu izmērs, citreiz vēl ir kāda doma par izmaiņām. Vai šīs vēlmes vienmēr ir pamatojamas ar paredzamu dzīves kvalitātes uzlabošanos vai arī var būt citi iemesli, kāpēc cilvēki vēlas to darīt? Vai var būt tā, ka vēlmi mainīt savu ķermeni diktē trausls pašvērtējums vai sociālais spiediens? Vai lielākas krūtis vai smalkāks deguns patiesi nozīmē pašapziņas pieaugumu? Varbūt vēlmei mainīt sevi vizuāli ir citi, dziļāki iemesli, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste - psihoterapeite Zaiga Blaua un ārste, plastikas ķirurģe Marta Rudakovska.

Turpinām sarunu par miegu. Kā miega kvalitāti ietekmē dažādi medikamenti un dzīves paradumi? Vai alkohola lietošana var ietekmēt miega kvalitāti un vai var būt tā, ka pat piecas minūtes bez miega naktī ir uzskatāmas par miega traucējumu pazīmi? Kādi ir miega higiēnas pamatnosacījumi? Ko katrs no mums var darīt, lai gulētu labāk un miegs sniegtu gaidīto atpūtu? Skaidro ārste - psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa.

Seksuālā vardarbība ir nepieļaujama. Vai un kā sabiedrība runā par šo tematu, vai zināšanas par seksuālās vardarbības novēršanu ir pietiekamas? Kāda ir sabiedrības reakcija, ja tiek ierosinātas sociālās aktivitātes, kuras nepārprotami norāda uz problēmu, un kā skaidrot negatīvu un noraidošu reakciju? Vai upura tiesības ir pietiekami aizsargātas, ja seksuālā vardarbība ir notikusi? Kādi ir preventīvie pasākumi un cik efektīvi tie ir, vērtējam raidījumā Vai tas ir normāli?. Raidījuma viesi psiholoģe Kristīne Balode, centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode un filosofs, filosofijas doktors Artis Svece.

Apzinātības praktizēšana, tāpat kā darbs ar domām un pārliecībām, var ļoti palīdzēt spriedzes brīžos un arī ļauj atgriezties pie iekšēja miera pat tad, kad tas šķiet teju vai neiespējami. Kā iemācīties izmantot apzinātību un darboties ar domām praktiskā veidā? Kā atpazīt sevī tendenci atkal un atkal atgriezties pie ierastām domām un spēt to mainīt, raidījumā Vai tas ir normāli? atklāj kognitīvi - biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un apzinātības praktiķis Jurģis Ansis Stabingis.

Mēs savu dzīvi nevaram iedomāties bez emocijām, vismaz lielākā daļa no mums. Tās paziņo par to, kā jūtamies un kā mēs reaģējam uz situācijām, notikumiem, pārmaiņām. Tomēr dažreiz emocijas ir grūti pieņemt un piedzīvot. Ko darīt, ja izjūtam spēcīgu aizvainojumu, naidu vai bezspēcību, ko nozīmē emociju pārvaldīšana un kas ir emocionālā inteliģence? Kā pieņemt emocijas sevī un citos, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts - psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.

Attiecību veidošana nav vienkārša. Reizēm tajās parādās rutīna, apnikums vai citi sarežģījumi un var būt tā, ka kāds no partneriem izveido kontaktu vēl ar kādu citu cilvēku. Ko attiecībās nozīmē krāpšana – kāda tā var būt un vai attiecības iespējams pēc tam atjaunot vai uzturēt, vai arī pārim lemts izšķirties, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Miegs mums ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atpūstos, bet arī, lai nodrošinātu līdzsvarotu psihisko funkcionēšanu. Kādi var būt miega traucējumi, kā tie rodas, kā varam tos atpazīt un ārstēt? Vai miega traucējumi var kļūt par hronisku stāvokli un kā tie ietekmē psihisko veselību ilgtermiņā, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ārste - psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa.

Kas raksturo sabiedrības savstarpējo komunikāciju šobrīd? Kā manipulācijas ar informāciju un viedokļiem ietekmē mūs un kā mēs uz tām reaģējam? Kā neļauties provokācijām, kā pašam nekļūt naidīgam un atpazīt neiecietību, saglabājot spēju kritiski domāt, nesaasinot jau tā trauslās attiecības? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē profesionāle konfliktu transformācijas, taisnīguma atjaunošanas un stratēģiskā miera veidošanas jomā ar vairāk kā 15 gadu pieredzi Latvijā, ASV, u.c., sertificēta mediatore, cieņpilnas komunikācijas trenere, Mg. Miera un taisnīguma studijās Ilze Dzenovska.

Kā mūs ietekmē informācija un notikumi, ar kuriem sakaramies? Vai pastāv informatīvais stress un kā tas izpaužas? Kuri cilvēki un kādā veidā var tikt pakļauti posttraumatiskajam stresam jeb pēctraumas stresam – kā izpaužas šis traucējums un kā palīdzēt, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, EMDR terapeite Marina Brice.

Sociopāts, psihopāts, cilvēks ar personības traucējumiem. Vai spējam prognozēt šādu cilvēku uzvedību? Kas raksturīgs sociopātam un kā izprast šāda cilvēka motīvus un domāšanu? Vai cilvēka uzvedība vispār ir prognozējama? Kas notiek tad, ja cilvēks, kuram ir izteikti personības traucējumi, saskaras ar krīzi – vai tad varam prognozēt viņa reakcijas, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihiatrs, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns.

Cilvēki piedzīvo dažādas bailes – gan tās, kuras ietekmē mūsu izaugsmi vai attiecības, gan tās, kuras liek uzdot jautājumus par dzīves jēgu kopumā. Kas rada bailes, vai tām ir dažādi cēloņi un kādi ir to pārvarēšanas veidi? Vai dziļākās bailes, kuras nodrošina izdzīvošanu, var kļūt traucējošas, raidījumā Vai tas ir normāli analizē ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa un psiholoģe, kognitīvi - biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.

Vai dažādu psihoaktīvo vielu izmantošana "pieredzes" paplašināšanai un sevis izpētei ir pieļaujama vai tā tomēr ir bīstama nodarbe, kura var izraisīt psihiskās veselības traucējumus? Kā uztvert un reaģēt uz daudzajiem pseidoterapijas piedāvājumiem, kuras sola atvērt trešo aci vai dod nebijušas atklāsmes par pasauli? Vai darot ko šādu, riskējam arī ar atkarības izveidošanos? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārste-narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ilze Maksima.

Kā izvēlēties īsto karjeru vai nodarbošanos? Dažreiz tas var būt grūti, un reizēm mēs īstenojam nevis savus, bet savu vecāku sapņus. Kā atrast pašam sevi, izprast savas vajadzības un iet to ceļu, kurš mums pašiem sniedz vislielāko gandarījumu, nepakļaujoties sociālajam spiedienam vai citu cilvēku viedokļiem par to, kas mums ir vai nav piemērots. Kā to mainīt, ja esam sapratuši – tas nav man, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un karjeras konsultante Jolanta Priede.

Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, joprojām ir nopietna problēma. Statistika liecina, ka tie var izrādīties dzīvībai bīstami, jo cilvēkam pašam reizēm ir neiespējami koriģēt savu uzvedību. Kas izraisa ēšanas traucējumus, kāpēc tie attīstās un kā palīdzēt šādās situācijās? Vai ēšanas traucējumi ir saistīti ar attiecībām ģimenē vai tos aktivizē sociālais spiediens un kāpēc tie ir sastopami visās kultūrās, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ēšanas traucējumu mentore, biedrības "Būt brīvai" un SIA "ĒT Resursu centrs" vadītāja Anna Balode.

Kā izvēlamies pārvarēt krīzi, kad mums ir 16 gadu? Vai tas atšķiras no tā, ko mēs darām, būdami pieauguši, un kā tas, ko esam pieredzējuši kādreiz, ietekmē mūs vēlākajā dzīvē, piemēram, attiecībā uz veidiem, kā mēģinām tikt galā ar spriedzi? Vai tas varētu ietekmēt arī atkarību veidošanās riskus? Kā tos mazināt un kā apgūt veselīgus krīzes pārvarēšanas veidus, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārsts – psihiatrs Gunārs Trimda.

Emocijas – kam mums tās nepieciešamas un ko vēsta par mums? Kā mums tās atpazīt un kā iemācīties ar tām būt kontaktā? Ko nozīmē emocionālā inteliģence, vai to var attīstīt un kā to izdarīt, raidījumā Vai tas ir normāli?, skaidro lektore, psihodrāmas psihoterapijas speciāliste un supervizore Jolanta Baltiņa un ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.

Vai tie cilvēki, kuri izdara noziegumus vai likumpārkāpumus, kaut kā atšķiras no citiem? Kas to ietekmē – bērnības pieredze, traumas, pāridarījumi? Varbūt tas saistīts ar personības attīstību vai vides ietekmi un vai to ir iespējams ietekmēt un mainīt, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns un organizāciju psihologs Reinis Lazda.

Kāpēc reizēm tik ļoti gribas ticēt kam tādam, kas ir grūti pierādāms, pret ko citi izturas ar skepsi vai pat noraidījumu? Vai vienmēr visam ir jābūt tikai racionālam un taustāmam vai arī mēs varam ļauties kam tādam, kas mazina spriedzi un atbildības izjūtu, bet nav notverams un aplūkojams tiešā veidā? Kad ticēšana kaut kam kļūst par traucēkli un ierobežotāju un kad palīdz, jautājam speciālistiem raidījumā Vai tas ir normāli?. Diskutē Rīgas Stradiņa universitātes docente, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Salmane-Kuļikovska un Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste, psiholoģe Ginta Ratniece.

Šajā sarunā kopā ar psihoterapeiti Maiju Kārkliņu mēģinājām analizēt, kāda ir bijusi pieredze - virtuāla sesija, kurā satiekas psihoterapeits un podkāsta varonis. Par to, vai šādam formātam ir nākotne, kā nodrošināt drošības izjūtu un ko mēs visi esam iemācījušies. Podkāsta veidošana bija izaicinājums visai radošajai komandai, piesaistītajiem terapeitiem, taču visvairāk - katra podkāsta galvenajam varonim - cilvēkam, kurš uzdrošinājās atklāt sevi. 

Ar Reini mēs runājām gandrīz pirms gada. Tas nav bijis vienkāršs gads. Viņš nesūdzas. Viņš iet uz priekšu, un es, runājot ar viņu, pieķeru sevi pie domas, ka apbrīnoju viņa savaldīgumu, optimismu un mieru. Bet es nojaušu, ka tas ir tikai šķietams miers, aiz kura ir daudz citu emociju. Par to, ko jūt Reinis tagad, kā rit viņa dzīve, kādi ir viņa tagadējie izaicinājumi, būs saruna šajā podkāsta sērijā. Ar Reini runā Katrīna Žalkovska. Tāpat kā pirms gada.  Reiņa pirmā saruna ar Katrīnu klausāma ŠEIT.  Nākamā, pēdējā, podkāsta epizode jau ceturtdien! 

Spēja rūpēties par sevi, pamanīt savas vajadzības un atbilstoši atbildēt uz tām, ir pamats kvalitatīvai un psihoemocionāli līdzsvarotai dzīvei. Kā attīstīt šo spēju, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, apzinātības prakses skolotāja Ilona Krone un ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Fiziski aktīva dzīve – tai vajadzētu būt tik ierastai, tomēr laiks, kurā dzīvojam, ir ieviesis korekcijas mūsu ikdienā un saglabāt motivāciju būt fiziski aktīvam nav nemaz tik viegli... Ko dod sportošana un kā tā palīdz stabilizēt psihoemocionālo stāvokli, kā aktivizē organismu, kā palīdz pārvaldīt emocijas? Kā attīstīt sevī spēju sasniegt arvien vairāk un kā uzsākt un iesākto nepamest novārtā, raidījumā Vai tas ir normāli? iesaka maratoniste, mārketinga un komunikācijas eksperte Ulrika Plotniece un uzmanības treneris Oskars Grīslis.

Pašnāvnieciskas domas šķiet biedējošas. Gan cilvēkam, kurš tās piedzīvo, gan tiem, kuri ir līdzās. Tomēr, kā rāda statistika, pašnāvības risku var mazināt ar klātbūšanu, izpratni un sniedzot atbalstu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad kopā būšana tiek tik ļoti uzsvērta, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Kā to darīt pareizi un kā palīdzēt cilvēkam, kurš apsver domas par dzīves izbeigšanu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē biedrības "Ogle" pārstāve Alise Cepurīte un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", biedrības "Skalbes" valdes priekšsēdētājs Raivo Vilcāns.

Kāda nozīme ir sociālo saišu veidošanai? Ko nozīmē draudzība – vai tā mums ir nepieciešama, lai mēs spētu pilnvērtīgi dzīvot, vai arī bez tās var iztikt? Vai dzīves kvalitāte var būt pietiekami laba arī tad, ja sociālo saišu ir maz? Un ko mēs iemācāmies attiecībās ar citiem, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.

Vai drosmi var iemācīties? Kā pārvarēt bailes un kā spēt pieņemt izaicinājumus? Vai spēja uzņemties risku var dzīves laikā mainīties un kā to ietekmēt vai attīstīt un vai drosme var pārvērsties par nekritisku uzvedību un kļūt arī bīstama, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un slēpošanas un supošanas treneris Māris Grīnvalds.

Vai nauda, slava un vara ietekmē attiecības? Kādus izaicinājumus tas var radīt? Kā mēs reaģējam, ja attiecībās nākas piedzīvot to, ka partneris kļūst atpazīstams plašākai sabiedrībai un kā ar varu, ko reizēm nes līdzi naudas klātbūtne - vai tiekam galā arī ar šo pārbaudījumu, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psiholoģe Ineta Lazdāne un pasākumu un raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.

Kas ir psihodrāma un kāpēc tā tiek uzskatīta par vienu no dziļākajām un reizē atraktīvākajām psihoterapijas metodēm? Kam ir piemērota psihodrāma, kādas ir tās piedāvātās iespējas, ko var paveikt ar psihodrāmas palīdzību un ar ko psihodrāma atsķiras no drāmas terapijas, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro sertificēta mākslas terapeite (drāmas terapeite) un sertificēta supervizore, diplomēta aktrise Anna Šteina un klīniskā psiholoģe, psihodrāmas terapijas speciāliste Gundega Kozlova.

Kā neizdegt ieilgušas krīzes apstākļos? Kā spēt saglabāt pozitīvi un palīdzoši orientētu domāšanu? Ko darīt, ja ir sajūta, ka vairs nespējam pārvaldīt savu dzīvi un šķiet, ka viss, ko darām, ir teju bezjēdzīgs? Kā laikus atpazīt izdegšanas pazīmes un ko būtu jādara šādās situācijās, kā parūpēties par sevi un mazināt izdegšanas risku nākotnē, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un psihologs, hipnoterapijas speciālists Aivis Dombrovskis.

Seksualitāte, seksuālās attiecības, sevis izzināšana, intimitāte, seksuālā identitāte, seksuālā veselība... Tie ir temati, par kuriem sabiedrība joprojām runā ar piespiešanos. Kāpēc tā ir un kāpēc Latvijā sarunas par šiem tematiem joprojām tiek uzskatītas par tabu, kaut gan bez to apspriešanas nav iedomājama veselīga sabiedrība, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Kāpēc cilvēki ignorē zinātni un tās sasniegumus, dodot priekšroku pārdabiskiem parādību izskaidrojumiem? Kā rodas sazvērestības teorijas un kas veicina to attīstīšanos? Kādi psiholoģiski nosacījumi darbojas, kas liek cilvēkiem ignorēt realitāti un kas notiek cilvēka psihē spriedzes un neziņas apstākļos, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē organizāciju psihologs Reinis Lazda un Rīgas Stradiņa universitātes docente, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Kuļikovska-Salmane.

Te nu viņa ir. Jauna un skaista. Viņai ir mazliet pāri trīsdesmit. Šī būs saruna par to, kāda ir dzīve pirms un pēc. Ko nozīmē „iziet cauri ellei”, nonākt pie atziņas, ka visu dzīvē paspēt nevar, ka nav jābūt visur un ar visiem. Viņa grib dzīvot „šeit un tagad” , viņa nezina, cik viņai vēl lemts, tāpēc cenšas atrast katru dienu tos mazumiņus, par ko priecāties.  Saruna ar podkāsta varoni Kristinu un psihoterapeiti Maiju Kārkliņu par to, kā mainās priekšstati pašam par sevi un par pasauli.   

Personības traucējumi - kas tie īsti ir? Kā tie ietekmē cilvēku un kas ir personības traucējumu cēloņi? Kā veidot attiecības ar cilvēku, kuram ir tādi vai citi personības traucējumi? Ko personības traucējumi nozīmē sadzīvē, attiecībās un saskarsmē ar citiem? Cik viegli vai grūti var būt veidot attiecības ar cilvēku, kuram, piemēram, ir narcistiska personība vai robežstāvoklis, raidījumā Vai tas ir normāli analizē psiholoģe, psihoterapeite, psiholoģijas doktore Diāna Zande un klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un smilšu spēles terapijas praktiķe Natālija Morozova.  

Kas ir autiskā spektra traucējumi? Kā tie izpaužas un kas jāzina, komunicējot ar cilvēku, kuram ir autisms, raidījumā Vai tas ir normāli skaidro psihiatre, bērnu psihiatre, medicīnas doktore Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja Laura Ķevere un Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja Līga Bērziņa. Ar pieredzes stāstu dalās Līga Vasara-Brakmane. Interesējamies arī, kā cilvēkam, kuram ir autiskā spektra traucējumi, izdodas iesaistīties sociālajā dzīvē, strādāt un veidot attiecības?

Kā aizspriedumi maina mūsu attieksmi un izturēšanos vienam pret otru, arī pret sevi? Ko aizspriedumi patiesībā stāsta par mums, vai tie var būt arī slēpti un kā slēptie aizspriedumi izpaužas? Kā tos atpazīt, kā neļaut tiem ietekmēt dzīvi un kā atgūt psihoemocionālo komfortu, ja nācies kļūt par aizspriedumu upuri, raidījumā Vai tas ir normāli analizē apzinātības eksperts Ansis Jurģis Stabingis un akreditēta mediatore, lektore Ilze Dzenovska.

Rudens tuvojas, vakari kļūst arvien garāki un daži cilvēki sāk justies arvien nomāktāki. Vai depresija var būt sezonāla, vai depresijai var būt atšķirīgas formas, kas raksturo depresijas izpausmes? Kā palīdzēt depresiju pārvarēt, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits doktors Ernests Pūliņš-Cinis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, ārsts - psihiatrs Artūrs Utināns.

Covid-19 ietekmē ne tikai saslimušo cilvēku fizisko, bet arī psihisko veselību. Izrādās, ka šī koronovīrusa izraisītās pārmaiņas organismā ir tik postošas, ka var ietekmēt arī kognitīvos procesus būtiskā apjomā un izmainīt psihoemocionālo stāvokli. Kā trenēt atmiņu pēc Covid-19 pārslimošanas, kā atjaunot kognitīvos procesus, vērtē ārsts-psihiatrs, profesors, medicīnas doktors, ambulatorā centra "Veldre"vadītājs Māris Taube un sertificēta klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite, smilšu terapijas praktiķe Natālija Morozova.

Rūpes vai pārliecīgas rūpes. Vai un kā atbalstīšana vai rūpēšanās par otru var pārvērsties par kontroli un varas izpausmi? Ko nozīmē pāraprūpe, vai tai ir kādas sekas vēlāk dzīvē un kā tas izpaužas pašuztverē un attiecībās, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.

Kas ir mākslu terapija, cik daudzveidīga tā ir un kā krāsa, forma, kustība vai skaņa var palīdzēt psihiskās veselības nodrošināšanai un dzīves kvalitātei? Kā mākslu terapiju izmanto dažādu problēmu risināšanai un kādos gadījumos tā ir visvairāk piemērota, raidījumā Vai tas ir normāli? Skaidro sertificēta deju un kustību terapeite, klīniskā, veselības un konsultatīva psiholoģe, supervizore Indra Majore-Dūšele un Mākslas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Akmane.

Bezcerības, vientulības izjūta un dzīves jēgas zudums... Kas izraisa pašnāvības domas un ko tās nozīmē? Kā palīdzēt situācijās, kad kāds cilvēks ir sācis apsvērt, ka varbūt nav vērts dzīvot, kā palīdzēt novērst pašnāvības draudus un kā laikus pamanīt pazīmes, kuras var liecināt par nodomu izbeigt dzīvi, analizējam raidījumā Vai tas ir normāli?. Raidījuma viesi psiholoģe Zane Avotiņa, mentālās veselības biedrības "Ogle"vadītāja Irēna Cepurīte un šīs biedrības pārstāve Anželika Jaunzema.

Vai cilvēki patiesi grib būt mūžam jauni? Kas un kā ietekmē attieksmi pret vecumu un kā tas atspoguļojas cilvēku spējā pieņemt pārmaiņas, ko rada novecošana? Kādi ir biežākie stereotipi attiecībā uz vecumu un vai pakļaušanās tiem var ietekmēt psihoemocionālo stabilitāti, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Cik viegli vai grūti ir integrēties cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem? Kāda ir sabiedrības attieksme un ko nepieciešams darīt, lai to mainītu, jo tā joprojām ir tālu no vēlamās? Garīga rakstura vai funkcionālie traucējumi ir uztverami līdzīgi kā citas slimības, kas cilvēka dzīvi ietekmē, bet nedefinē to, kas viņš ir. Svarīgi apzināties, caur kādu prizmu mēs šos cilvēkus redzam - caur diagnozes, prasmju un spēju trūkuma prizmu vai spējam ieraudzīt ar talantu un dotībām apveltītas personības. Raidījuma viesi - psiholoģe, kampaņas "Cilvēks, nevis diagnoze" eksperte Ilze Dreifelde un resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere.

Prieks ir viena no emocijām, ko gribētos piedzīvot atkal un atkal. Vai prieka zudums var būt psihiskās veselības problēmu pazīme? Ko nozīmē spēja priecāties, kā to attīstīt un saglabāt arī spriedzes brīžos, jautāsim ekspertiem - psiholoģei, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālistei Marijai Ābeltiņai un psiholoģei, LU Psiholoģijas nodaļas vadītājai Ievai Stokenbergai.    

Cik grūti var būt runāt par piedzīvoto, piemēram, vardarbību - emocionālu, seksuālu vai jebkura cita veida sāpīgu pieredzi jeb traumu? Kā pārvarēt bailes un kā spēt spert soli tuvāk pašam sev, lai pārdzīvojumi ierobežotu dzīvi iespējami mazāk, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē psihologs Emīls Ūdris un psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.

Anoreksija, bulīmija. Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu - kas tos izraisa un ietekmē? Vai tie ir saistīti ar spriedzi, sociālo spiedienu vai pašvērtējumu, raidījumā Vai tas ir normāli skaidro ārste-psihoterapeite Zaiga Blaua, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe. Iespējams, tās ir sarežģītas attiecības ne tikai ar citiem, bet arī pašam ar sevi.

Diskriminācija var būt arī šķietami neitrāls nosacījums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, tomēr tā var būtiski iespaidot pašizjūtu un dzīves kvalitāti arī citās situācijās. Vai diskriminācija var izpausties arī attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir psihiskās veselības problēmas un, ja jā, tad kā tieši? Vai depresijas pacienti saņem to pašu attieksmi, ko cilvēks, kurš guvis traumu slēpojot, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne un psihologs Reinis Lazda.  

Kā mūs un mūsu dzīvi ietekmē sociālie tīkli un kāpēc reizēm mēs tik ļoti kļūstam no tiem atkarīgi? Kā sociālie tīkli un dažādas platformas izmaina priekšstatu par sevi, ietekmē pašvērtējumu un vai to ietekmei var būt negatīvas sekas, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro un vērtē “Drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska un Rīgas Stradiņa Universitātes docente, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Salmane-Kuļikovska.  

Izvēles izdarīšana ne vienmēr ir viegla - ne attiecībā uz cilvēkiem, ne uz darbu, ne kādā citā jomā. Mēs esam brīvi izvēlēties, tomēr - kāpēc tas reizēm ir tik biedējoši? Arī podkāsta varone nereti izvēlas vispār neko nelemt un ļauties dzīves plūsmai…Vai tas ir normāli? ​Atbildes dzirdēsit psihoterapeites Maijas Kārkliņas sarunā ar podkāsta viešņu par to, kā izdarīt izvēli un cik viegli, vai grūti tas ir.

Partnerattiecību līkloči, ideālā partnera meklēšana un kopdzīves veidošana. Kādi ir kritēriji, pēc kuriem izvēlēties cilvēkus sev līdzās, kā veidot attiecības un ko nozīmē drāmas trijstūris? Vai ideālais partneris pastāv un kas nosaka to, ka daļa no attiecībām ir lemtas neveiksmei un vai to ir iespējams ietekmēt vai novērst, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.

Katram cilvēkam ir sava, neatkārtojama dzīves pieredze un izjūta par sevi, bet kā noskaidrot, vai tas, kas notiek ar cilvēku, ir nosaucams par problēmu un vai tas noteikti ir kaut kā jārisina? Vai arī tam var ļauties un to vienkārši piedzīvot, mainot tikai veidu, kā to visu uzlūkot? ​Par to ar podkāsta viesi runās psihoterapeite Maija Kārkliņa. Tātad - kas ir problēma?

Psiholoģiska vardarbība jeb mobings – situācija, kad kāds darba vietā, skolā vai citā vidē izjūt pret sevi vērstas darbības, kas pastāvīgi rada apdraudējuma un diskomforta izjūtu. Kā nepieļaut mobingu un arī citas vardarbības formas, kā tās atpazīt un kā pasargāt sevi, lai netiktu ietekmēta dzīves kvalitāte, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Šizofrēnija ir hroniska slimība, kuru raksturo psihotiski traucējumi, personības, emociju un domāšanas pārmaiņas. Kā atpazīt šizofrēniju, kā ar to sadzīvot pacientam un tuviniekiem un kā izmanot mūsdienīgu pieeju pazīmju mazināšanai, lai dzīves kvalitāte būtu iespējami augstāka, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihiatri Aleksandrs Veržbickis un Māris Taube.

Neiecietība un naida izpausmes, kas vērstas pret vienu cilvēku, ir visas sabiedrības problēma. Kādas ir neiecietības sekas un kā tās novērst? Kā mazināt agresiju un palīdzēt sabiedrībai spēt pieņemt un izprast atšķirīgo ar cieņu, uzņemoties atbildību par aizskarošu viedokļu paušanu, raidījumā Vai tas ir normāli analizē psiholoģe Natālija Morozova un psihologs, psihoterapeits, apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis.

Par podkāsta varoni psihoterapeite saka: ”Viņa var ražot elektrību!”.  Jā, viņa var daudz, bet gribas atrisināt visu uzreiz! Pie kā ķerties vispirms? Kāpēc izdarīt izvēli nekad nav viegli? ​Sarunā ar podkāsta varoni psihoterapeite Maija Kārkliņa ļaus viņai atrast svarīgāko...tas arī ir iespējamais sākums. 

Sievišķība un vīrišķība - vai šie jēdzieni joprojām ir aktuāli mūsdienās? Kā mēs tos izprotam un kā mūsu izpratne ietekmē attiecības, dzīves kvalitāti? Vai priekšstatus par sievietes un vīrieša lomām var arī pārprast un kā tas izpaužas, raidījumā Vai tas ir normāli diskutē sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa un psihologs Emīls Ūdris.

Nav viegli saprast, vai ceļi, kurus esam izvēlējušies ir paši pareizākie, it īpaši, ja tajā, ko darām ir ieguldīts tik daudz darba. Kā samierināties ar to, ka ir jāatstāj darbs, kas patīk, kurā tik daudz sasniegts? Vai tā ir profesionālā krīze vai tiešās vadītājas nespēja samierināties ar konkurenti? Vai tās ir podkāsta viešņas ambīcijas vai arī  patiesa vēlme saprast, ko viņa patiešām vēlas, ko var un ko spēj? Podkāsta viešņa sarunājas ar ārsti-psihoterapeiti Maiju Kārkliņu. 

Kā nepazaudēt sevi, savu identitāti un nebaidīties būt pašam, vienlaikus arī necenšoties pakļauties sociālajam spiedienam, spriedīsim raidījumā „Vai tas ir normāli?” Atbildes meklējam kopā ar Reini Lazdu, kurš ir specializējies organizāciju un sociālajā psiholoģijā, un psihoterapeiti Benitu Griškeviču.

Pašdestruktīva uzvedība, domas, ka dzīvei nav jēgas un vēlme visu izbeigt. Dzīvē reizēm gadās grūtas situācijas, dažreiz mūs ietekmē citi psihiski traucējumi vai spriedze, kad šķiet - citas izejas nav. Kā pamanīt, iesaistīties un kā palīdzēt, ja kādu ir pārņēmušas pašnoniecinošas domas, domas par dzīves bezjēdzīgumu un un dažreiz arī domas par dzīves izbeigšanu… Kā palīdzēt, ja kāds saka, ka nav vērts dzīvot, kā iesaistīties, kā atrast ceļu atpakaļ un atrisināt radušās grūtības, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē ārsts-psihoeterapeits Voldemārs Švarcs un biedrības "Skalbes" direktore, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Zane Avotiņa.

Mēs un mūsu ķermenis. Izrādās, ka ķermenim var būt ziņotāja funkcija – tas reizēm uzņemas starpnieka lomu, lai atspoguļotu psihē notiekošos procesus. Kā ķermeniskie simptomi paziņo par to, kas notiek psihē? Kā tieši tas notiek un vai mēdz būt arī otrādi? Ko nozīmē jēdziens psihosomatisks? Kā esoša fiziska slimība var iespaidot cilvēku un kā turpmāk veidojas viņa attiecības pašam ar savu ķermeni, raidījumā Vai tas ir normāli skaidro ārsts psihiatrs-psihoterapeits Artūrs Utināns un stiliste, modes dizainere Indra Salceviča.

Strīdi un konfliktsituācijas ir ikdienas sastāvdaļa. Kā mūs ietekmē strīdi, kādas stratēģijas ir visnoderīgākās, lai atrisinātu konfliktu un atgūtu psihoemocionālo līdzsvaru, kā nosargāt robežas un kā kā paust savu nostāju neaizvainojošā, bet tomēr uzstājīgā veidā, raidījumā Vai tas ir normāli analizē ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa un psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.

Trauksme ir subjektīva nepatīkamu nojautu, bažu un spriedzes izjūta, kas izpaužas ļoti dažādi. Raidījumā Vai tas ir normāli? interesējamies, cik daudzveidīga var būt trauksme, īpaši pievēršoties dažām trauksmes formām, piemēram, veselības trauksmei - kā tā izpaužas, par ko liecina, kā ar to cīnīties un kas trauksmi atšķir no bailēm. Raidījuma viešņas psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Katrīna Žaltkovska un psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marina Brice.  

Pēc vairākiem zaudējumiem un mammas pēkšņas nāves podkāsta viešņa sākusi gatavoties savai nāvei - domā un runā par praktiskām lietām, kuras būtu jāsakārto pirms savas aiziešanas. Viņai vēl nav pat 30 gadu. Viņa jūt, ka pārāk bieži domā, kas un kā notiks, ja nomirs kāds cits tuvs cilvēks, prātā nāk uzmācīgas domas ar avāriju ainām, kad vīrs sliktos laikapstākļos dodas uz darbu un neatbild uz īsziņu. ​Podkāsta viešņa sarunājas ar kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas speciālisti Kristīni Dūdiņu. 

Vai stereotipi mums palīdz vai traucē? Kā stereotipi var ietekmēt domāšanu, vai tie var novest pie uzvedības izmaiņām un kļūt par būtisku ierobežojumu attiecībās un dzīvē vispār, spriežam raidījumā Vai tas ir normāli? Vai var būt tā, ka stereotipiska uztvere var kaitēt un izmainīt savstarpējās attiecības, radot nelabvēlīgas sekas, vērtē psiholoģijas skolotājs radio personība Valdis Melderis un resursu centra "Marta" pārstāve Madara Kanasta.

Vientulība vai būšana vienam? Apzināta izvēle vai apstākļu sakritība? Kā atšķirt, vai mūsu izvēle ir piemērota mums pašiem un vai patiesi esam izvēlējušies dzīvi vienatnē vai tomēr ciešam no vientulības? Vai vientulība ir saistīta ar mūsdienu kutūrvidi, personības iezīmēm vai sociālajām prasmēm? Kādas ir sekas var radīt vientulība un vai to iespējams novērst vai mazināt, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihoterapeite Aina Poiša un kiognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Agnese Orupe.

Apzinātība - ko tas īsti nozīmē un kā to var izmantot, lai attīstītos, palīdzētu sev un atklātu ko jaunu? Vai apzinātības praksi var apgūt katrs pats vai tas jādara speciālistu pavadībā? Vai tiesa, ka ar apzinātības palīdzību var mazināt depresiju, trauksmi un risināt citas problēmas, kas saistītas ar psihoemocionālā līdzsvara nodrošināšanu, raidījumā Vai tas ir normāli? atklāj apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis un psiholoģijas doktore apzinātības prakses skolotāja Ilona Krone.

Pašvērtējums ietekmē visas cilvēka dzīves jomas. Tas ir veids, kā raugāmies uz sevi un kā veidojam attiecības. Veselīgs pašvērtējums ļauj sasniegt vairāk. Kā paaugstināt pašvērtējumu, lai tas nekļūtu par ierobežojumu? Savas vērtības neapzināšanās traucē īstenot vēlmes, sasniegt mērķus un piepildīt ambīcijas. Kā veidot adekvātu pašvērtējumu, lai dzīvē varam sasniegt vairāk un justos patiesi laimīgi, analizē klīniskais psihologs, Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs Emīls Ūdris un klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Benita Griškeviča.

Vai izolācija un būtiskas vides apstākļu izmaiņas var sekmēt atkarību veidošanos vai tās pastiprināt? Vai tas ir normāli, ka aizvien vilinošāka liekas vīna glāze pēc darba dienas un rodas vēlme arī pēc otras? Vai kāda spēle internetā kļūst gluži vai par apsēstību, liedzot darīt citas lietas? Kā pasargāt sevi no tā, lai spriedzi krīzes apstākļos nemazinātu ar atkarību izraisošu vielu vai procesu palīdzību un nebēgtu no realitātes veidos, kas var nākt par ļaunu mums pašiem, skaidro ārste-narkoloģe Ilze Maksima un ārste-narkoloģe, psihoterapeite Ināra Vārpa.  

Izdegšana un psihiskā veselība – vai spējam paši sevi pasargāt apstākļos, kad strādājam mājās vai mainītā režīmā? Kā noteikt robežas – ne tikai fiziski, bet arī attiecībās – ar darba devēju, ģimeni, draugiem? Kā aizvērt durvis no darba uz mājām, ja darbs un mājas ir vienuviet, un kā nepārvērst pašreizējo dzīvi par spriedzes pilnu, nebeidzamu darba un komunikācijas maratonu? Kā novērst izdegšanas draudus, kādas ir pazīmes, kuras liecina par to, ka jāsāk rūpēties par sevi un kā izdegšana ietekmē veselību, raidījumā Vai tas ir normāli?” vaicājam psiholoģeu, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas psihoterapeiteu, supervizorei Marijai Ābeltiņai un ārstam-psihiatram, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas psihoterapeitam Aleksandam Veržbickim.

Trauksme - stāvoklis, ko piedzīvo daudzi cilvēki. Pastāvīga, visu aptveroša trauksme traucē ikdienas darbos un izpaužas kā noturīgas raizes, nemiers, spriedze un bailes. Trauksme būtiski pazemina dzīves kvalitāti un rada dažādas ilgtermiņa sekas. Kas izraisa trauksmi un kā ar to cīnīties, ko var darīt, lai to mazinātu, vai, vēlamajā gadījumā, nepiedzīvotu vispār? Kādas ir iespējas saņemt palīdzību, raidījumā Vai tas ir normāli stāsta psiholoģe Katrīna Žaltkovska un ārste-psihiatre, psihoterapeite Ilze Mežraupe.  

Depresija – mokošs stāvoklis vai prognozējami sarežģījumi? Vai tā attīstās tikai pēc traumām un saistībā ar kādām dzīves situācijas izmaiņām, vai varbūt to nosaka iedzimtība? Kad tā sākas un ko mēs pieprasām paši no sevis grūtos brīžos? Kā tas nākas, ka sabiedrība bieži ir neiecietīga pret depresijas pacientiem un cik Latvijas sabiedrībā depresija ir izplatīta, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē sertificēts ārsts-psihoterapeits un Internacionālās psihoanalīzes asociācijas biedrs Voldemārs Švarcs un medicīnas zinātņu doktors, psihiatrs Māris Taube.

Vairāk nekā pusgadu podkāsta viešņa gandrīz katru rītu jūtas apjukusi, nevarīga. Nav vēlēšanās kaut ko darīt, grūtības sagādā ikdienišķas lietas, piemēram, uztaisīt brokastis. Savukārt tas, kas agrāk sagādāja prieku – kordziedāšana, vīrusa ierobežojumu dēļ vairs nav pieejams. Vakaros jūtas labāk, bet arī tad – ja sāk kaut ko darīt, pārāk vēlu iet gulēt un slikti guļ.  ​ Par iespējamiem depresijas simptomiem podkāsta viešņa sarunājas ar kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas speciālisti Kristīni Dūdiņu.

Par psihoterapiju – kas tas īsti ir un kā tas notiek? Iespējams, tā ir nepieciešama, taču kā atrast īsto veidu? Vai tā būs gadiem ilga vai tikai pāris reizes? Raidījuma Vai tas ir normāli viesiem uzdodam gan šos gan citus jautājumus par psihoterapijas iespējām un ieguvumiem. Iztaujājam medicīnas zinātņu doktori, narkoloģi, psihoterapeiti Velgu Sudrabu un ārsti-psihoterapeiti Guntu Andžāni.

Vai psihiska slimība ir lielāka vai mazāka problēma, kā jebkura cita? Kāda iemesla dēļ psihiskie traucējumi ir tik stereotipiem apvīti un kas notiek, ja cilvēkiem nākas saskarties ar šāda veida veselības traucējumiem? Kā tie ietekmē dzīves kvalitāti un kā šos ierobežojumus pārvarēt, vērtē ārsts-psihiatrs, psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes docents Artūrs Utināns.

Pozitīvās psiholoģijas virziena izpratne. Ko dod domāšana pozitīvā veidā, kā tas palīdz dzīvē sasniegt vairāk un kā to var izmantot, lai mazinātu stresa ietekmi un paaugstinātu dzīves kvalitāti, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidrojam kopā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesori, psiholoģijas doktori Gunu Svenci. Vai domāt pozitīvi visu laiku ir iespējams un ko darīt, ja tomēr negatīvas domas ņem virsroku un tā vien gribas ļauties nīgrumam?

Reinim ir ap 30, gada laikā viņš ir gandrīz pilnībā zaudējis redzi. Ir palicis bez darba un domā, ko iesākt nākotnē. Vīrusa ierobežojumu laiks ir noderīgs - nevar tikties klātienē, doties uz kino, spēlēt galda spēles - arī viņa draugu dzīvē ir pauze. Bet kas būs pēc tam? Reinis podkāstā sarunājas ar kognitīvi - biheiviorālās psihoterapijas speciālisti Katrīnu Žaltkovsku.

Latvijas Radio 1 sāk skanēt raidījums Vai tas ir normāli, kurā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar psihisko veselību, psiholoģiju, psihoterapiju un dzīves kvalitāti kā tādu.  Kā izrādās, bailes un trauksme nav viens un tas pats. Kā iemācīties atšķirt normālu baiļu reakciju no patoloģiskas; kā atpazīt trauksmi, kura ir neskaidra, bet sajūtama un ierobežojoša? Par šiem un citiem jautājumiem, kā arī par palīdzības iespējām raidījumā Vai tas ir normāli? iztaujājam psihoterapeiti, psiholoģi un supervizori Gintu Ratnieci. Ginta Ratniece ir mācījusies Junga analītisko psiholoģiju; kvalifikācija: Junga analītiskā psihoterapeite. Savulaik ir mācījusies ne tikai psiholoģiju, bet arī matemātiku maģistra līmenī, kas daudzos var izraisīt apbrīnu, gluži tāpat, kā tas, cik skaisti Ginta glezno. Viņa spēj atrast harmoniju gan vienkāršās, gan ļoti sarežģītās lietās un viņas milzīgā pieredze kā psiholoģei, psihoterapeitei un supervizorei liek paļauties, ka uz jautājumu, “vai tas ir normāli?”, viņa spēs atrast atbildi.

Podkāsta viešņa jūt satraukumu par darbu, atliek plānoto un tādēļ uztraucas vēl vairāk, grib visu izdarīt perfekti un baidās, ka citādi pati dzīve neizdosies. Ar viņu sarunājas kognitīvi - biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Katrīna Žaltkovska.