Kāpēc Latvijā ir lekna augsne dažādām sazvērestības teorijām? Gadījums, kad no difterijas komplikācijām mira četrgadīgs zēns, atkal pavēris slūžas sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri savos publicētajos viedokļos sociālajos tīklos arī pauž neuzticību ārstiem. Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Mārtiņš Pričins un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns sarunā ar "Latvijas Avīzes" žurnālisti Ilzi Kuzminu spriež, ka galvenie iemesli ir zemais uzticības līmenis valsts institūcijām, dažādi pārdzīvojumi, kā arī nepietiekamā izglītība un kritiskās domāšanas trūkums. Raidieraksta autors – Ivars Bušmanis no Ilzes Kuzminas interviju ierakstiem, "Latvijas Avīze".  Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Sācies kā apgarots lozungs no vadošo Eiropas Savienības amatpersonu puses par klimata glābšanu un lielajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, ES Zaļais kurss (“Green deal”) diezgan ātri ir kļuvis gandrīz vai par lamuvārdu daudzu eiropiešu acīs. Pretestība izpaudusies gan kā plaši protesti, gan kā politiskais šovs, kur Zaļā kursa politika tiek saukta par “zaļajām halucinācijām”, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena tiek vainota lauksaimnicības un ekonomikas iznīcināšanā un no Eiropas Parlamenta tribīnes viņai pat piesolīts cietums. Tomēr EP vēlēšanu rezultāti ir likuši arī vadošajam Eiropas politiskajam spēkam - Eiropas Tautas partiju grupai - kļūt kritiskākai pret sākotnējām apņēmībām.  Rozā briļļu laiks ir beidzies un pieeja šim jautājumam kļūst arvien pragmatiskāka, saprotot, ka Eiropai tas nemaz nav pa kabatai. Šo noskaņojuma maiņu un iespējamos tālākos pavērsienus šajā raidieraksta epiozdē apspriež “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs un ekonomikas apskatnieks Olafs Zvejnieks. Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no CBC News, “Wind Europe”, eudebates tv, partijas “Latvija Pirmajā vietā” “YouTube” konta un no “Latvijas Avīzes” intervijas ar EP deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā Vienotība/EPP) Sācies kā apgarots lozungs no vadošo Eiropas Savienības amatpersonu puses par klimata glābšanu un lielajiem ekonomiskajiem ieguvumiem no iegūsim no gaidāmajām izmaiņām, ES Zaļais kurss (“Green deal”) diezgan ātri ir kļuvis gandrīz vai par lamuvārdu daudzu eiropiešu acīs. Pretestība izpaudusies gan kā plaši protesti, gan kā politiskais šovs, kur Zaļā kursa politika tiek saukta par “zaļajām halucinācijām”, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena tiek vainota lauksaimnicības un ekonomikas iznīcināšanā un no Eiropas Parlamenta tribīnes viņai pat piesolīts cietums. Tomēr EP vēlēšanu rezultāti ir likuši arī vadošajam Eiropas politiskajam spēkam - Eiropas Tautas partiju grupai - , kļūt kritiskākai pret sākotnējām apņēmībām.  Rozā briļļu laiks ir beidzies un pieeja šim jautājumam kļūst arvien pragmatiskāka, saprotot, ka Eiropai tas nemaz nav pa kabatai. Šo oskaņojumu maiņu un iespējamos pavērsienus šajā raidieraksta epiozdē apspriež “Latvijas Avīzes” politiksas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs un ekonomikas apskatnieks Olafs Zvejnieks. Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no CBC News, “Wind Europe”, eudebates tv, partijas “Latvija Pirmajā vietā” “YouTube” konta un no “Latvijas Avīzes” intervijas ar EP deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā Vienotība/EPP) Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

Kāda ir Eiropas deputāta ikdiena? Ko dara viņa palīgi? Vai taisnība, ka ietekmīgākās Eiropas Parlamenta komitejas ir tās, kur lemj par naudu, un kāpēc tik daudzi Latvijas pārstāvji vēlas nodarboties ar ārlietām?  To raidierakstā “Briseles salāti” atklāj Artis Pabriks, kurš pats savulaik (2014-2018) ir bijs Eiropas Parlamenta deputāts, tāpat dažādos amatos ilgstoši darbojies Latvijas politikā, bet pašlaik ir domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors un padomnieks Ivaram Ijabam no “Latvijas Attīstībai” un Eiropas Parlamenta politiskās grupas “ Renew Europe”. Raidieraksta autors – Māris Antonevičs. Izmantoti audio fragmenti no Slovēnijas EP deputāta Alojza Peterles uzstāšanās Eiropas Parlamenta sēdē. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

“Telegram” pēdējās nedēļās ir bijusi medijos visvairāk apspriestā interneta platformā, kas saistīts ar tās veidotāja un īpašnieka Pāvela Durova arestu Francijā. Tas licis ne tikai runāt par noziedzīgajām darbībām, kas veiktas, izmantojot šo platformu, bet arī par citām aizdomām, kas par “Telegram” bijušas agrāk, tajā skaitā sadarbību ar Krievijas dienestiem.  Uz Durova aizturēšanu ļoti histēriski reaģējusi Kremļa propaganda, kas ar to mēģina izplatīt vienlaikus vairākus vēstījumus, piemēram, ka Durovs aizturēts tikai tāpēc, ka viņš ir krievs un, ka Rietumos valdot "diktatūra". Bet ko mēs vispār zinām par “Telegram” un tā īpašnieku no publiski pieejamās informācijas? To šajā “Atmaskots” epizodē ar pētnieku un publicistu Frederiku Ozolu apspriež “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs. Raidījumā izmantoti fragmenti no LTV “Panorāmas”, CNN, AlJazeera, TechCrunch.  Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2024 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Par Ukrainas bruņoto spēku uzbrukuma Krievijas Kurskas apgabalam militārajiem ieguvumiem ekspertu domas vēl dalās, bet politiskos un psihioloģiskos panākumus noliegt ir grūti. Ko Ukrainai tas dod? Kāpēc šoreiz it kā fonā palikušas informatīvā kara cīņas, kur ukraiņi sākotnēji ļāva izpausties Krievijas “vojenkoriem” un “Z-blogeriem”, paši neskaidrojot notiekošo? Kurskas nosaukums kā simbols? Atšķirīgas reakcijas Krievijā – no “nekas īpašs nav noticis" līdz “Putin, palīdzi!”...  Šīs un citas tēmas jaunākajā “Atmaskots” epiozdē “Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs apspriež ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi. Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no LTV “Panorāmas”, CNN, Volodimira Zelenska “Facebook” konta. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

“Ļoti raiba publika” – tā par Eiropas Parlamentā pārstāvētajiem labējiem un konservatīvajiem spekiem saka politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors. Vēl pirms EP vēlēšanām tika daudz runāts par labējo ietekmes pieaugumu, un daļēji tā arī noticis, taču šis politiskais spārns nav vienots.  EP ir izveidotas trīs politiskās grupas, kas pretendē uz to, ka aizstāv konservatīvās vērtības – vislabāk zināmā ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kas darbojas jau kopš 2009. gada, savukārt “Eiropas patrioti” un “Suverēno nāciju Eiropa” ir jauni veidojumi. Ar ko tie atšķiras, kādas partijas šajās grupās apvienojušās, kādi “skeleti” ir to skapjos? Cik korekti ir vispārināt, lietojot uz tam Rietumu mediju vidē plaši izplatīto apzīmējumu “far right” (latviskots kā "galēji labējie")? Kā savu iekļaušanos vienā vai otrā grupā pamato Latvijas politiķi?  Par to plašāk raidieraksta “Briseles salāti” 2. epizodē. Autors – Māris Antonevičs Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no “Latvijas Avīzes” intervijām ar Andi Kudoru un Reini Pozņaku; Delfi.lv, Radio Free Europe/Radio Liberty, un partijas “Latvija pirmajā vietā” Youtube konta; Eiropas Parlamenta sēžu ieraksti. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Maijā par sešiem miljoniem eiro SIA “Rīgas mežiem” 11 gadus piederējusī kokzāģētava “Norupe” tika pārdota kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmumam “Stiga RM”. Īsi pēc tam ar atklātu vēstuli nāca klajā “Norupes” darbinieki, iebilstot pret kokzāģētavas plānoto likvidāciju un darbinieku atbrīvošanu no darba. Pārdošanas procesā darbiniekiem solīts, ka darba vietas tiks saglabātas. Vai darbinieki piemānīti? Jautājumus rada arī pats pārdošanas darījums un tā summa. Vai tā varēja būt lielāka? Katrā ziņā kokzāģētavas slēgšana šķiet loģisks solis, ņemot vērā uzņēmuma attīstībai nepieciešamos miljonus. Tajā pašā nedēļā, kad “Rīgas meži” tika vaļā no “Norupes”, uzņēmums pārdeva arī briežus, kuri 100 hektāru plašajā briežu dārzā atradās kopš 2004.gada. Pastāv aizdomas, ka brieži tikuši medīti, ņemot vērā, ka pārdoti vien 48 brieži, kas ir gaužām mazs skaitlis pēc 20 briežu dārza pastāvēšanas gadiem.  Kopumā pēdējo trīs gadu laikā “Rīgas meži” līdz ar jauno vadību, kura nomainīja bijušā valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa komandu, piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, atbrīvojoties no šķietami liekiem veidojumiem. Vai jaunā ilgtspējīgā uzņēmuma politika nesīs augļus un Rīgas pilsēta varēs plūkt aizvien vairāk dividenžu augļus?  Radieraksts autors – Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no interviju ierakstiem. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream

Tēlaini varētu teikt, ka Eiropas Parlamenta vēlētāji ir servējuši ļoti interesantu pusdienu galdu, kurā netrūkst gan tradicionālu un labi zināmu sastāvdaļu, gan piparotu piedevu, kas draud nomākt ierasto garšu. Kādi ir Briseles salāti, kurus eiropieši sev sagatvojuši, par to spriedīsim jaunājā “Latvijas Avīzes” raidierakstu ciklā. Pirmā epiozode “Vai Eiropa ir mainījusies?”:  - Pirmais augstais Eiropas amats Baltijas politiķim. - Kāpēc tik daudz satraucas par labējo spēku panākumiem, bet maz runā par kreisajiem? - Francijas drāma un tās iespējamais turpinājums Vācijā. - Vai pie visa vainīga neapdomīgā migrācijas politika un kas notiks ar Zaļo kursu? Šos jautājumus “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs apspriež ar starptautiskās politikas ekspertu, atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektoru Gintu Jegermani.  Raidierakstā izmantoti audio fragmenti no DW News, Guardian News un European Parliament Youtube konta Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

2021.gadā “Daugavpils satiksme” pirmajā no kopumā četriem iepirkumiem centās iepirkt 12 jaunus tramvajus, tādā veidā cerot nomainīt savu veco Krievijā ražoto tramvaju parku. Iepirkumi neizdevās viens pēc otra līdz laika bija palicis pavisam maz – Eiropas Savienības līdzfinansējums bija jāapgūst līdz 2023.gada beigām. Kaut gan iepirkumam pieteicās tikai viens kandidāts, “Daugavpils satiksme” 2022.gada septembrī piekrita “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” un čehu “Pragoimex” kopīgajam piedāvājumam, kas paredzēja Daugavpilij izgatavot četrus jaunus tramvajus, katram maksājot 1,8 miljonus eiro. Kavēšanās lika samazināt iepērkamo tramvaju apjomu. Summa ir par 400 000 eiro lielāka nekā tajā pašā laikā teju identiskus tramvajus “Pragoimex” piegādāja Čehijas pilsētai Olomoucai. Uzņēmumi lielo summu argumentē ar inflācija, karu Ukrainā un īpašo Daugavpils tramvaju specifikāciju. Tāpat tiek apšaubīta arī “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” spēja sakomplektēt 50% no jaunajiem tramvajiem, kā to paredz iepirkuma dokumentācija.  Vai darījumā varam runāt par korupciju, “Daugavpils satiksmei” vienojoties ar “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu”? Iepirkuma kritiķi norāda, ka lielu lomu jebkurā pilsētas iepirkumā spēlē pilsētas mērs Andrejs Elksniņš, kurš ne reizi vien bijis apsūdzēts nelikumībās. Radieraksts autors – Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no interviju ierakstiem. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream

Uz pavadzīmes kā saņēmējs norādīts uzņēmums Kazahstānā vai Kirgizstānā. Taču itin bieži krava līdz galamērķim nenonāk. VID Muitas pārvaldes priekšnieks Raimonds Zukuls atzīst: "Nevaru izslēgt to, ka daļa no šiem eksporta apjomiem ir sankciju apiešana. 70 sarežģītākos gadījumos, kur mums jau bija radušās šaubas, nosūtījām pieprasījumus uz NVS valstīm, un saņēmām 40 atbildes, ka galamērķī krava nav saņemta." Ivara Bušmaņa sagatavotais raidieraksts, kā visbiežāk apiet eksporta sankcijas preču izvešanai uz vai caur Krieviju. Piemēram, sagatavoti dubultie pavaddokumenti, mainīti preču kodi, samazināta preču vērtība u.c. Raidieraksta autors – Ivars Bušmanis. Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream The Whole Other – Valley Of Spies

Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1. pants paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci un kara nozieguma publisku slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu. Par to paredzēts sods līdz sešiem gadiem. Vai tas attiecas arī uz šādu noziegumu pielīdzināšanu pavisam cita veida notikumiem, to pašlaik vērtē ģenerālprokuratūra. Iemesls tam ir Saeimas deputātes Viktorijas Plešakānes izteikumi 2. maija Saeimas sēdē, kur viņa apgalvo, ka 1941. un 1949. gada staļiniskajās represijās esot cietuši ievērojami mazāk, nekā pēc neatkarības atgūšanas, kad, citējot Pleškāni, “300 tūkstoši (..) paši deportēja sevi uz citām valstīm”. Kas ir no “Stabilitātei” saraksta ievēlētā, bet nu jau no frakcijas izslēgtā deputāte Pleškāne, kura vairāk pazīstama ar to, ka bijusi iesaistīta dažādos sīkos politiskos skandālos un ļoti satuvinājusies ar Aināra Šlesera vadīto partiju? Ko par viņas izteikumiem saka citi parlamentārieši, eksperti un politiski represētie? Un vai šādus izteikumus vajadzētu laist gar ausīm, uztverot to kā daļu no vārda brīvības? Raidieraksta autors – Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no Saeimas sēdes. Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by the European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream The Whole Other – Valley Of Spies NSRD - Tibetiešu Dziesma

Mediju tuksnesis ir vieta, kur nav nekādu ziņu vai ir tikai viens ziņu avots. Reģionālie plašsaziņas līdzekļi ir galvenais uzziņu avots par notikumiem un aktualitātēm konkrētajā reģionā. Eiropas Savienība ir veikusi pētījumu par ziņu tuksnešiem visās 27 dalībvalstīs. Latvija kartē tiek iezīmēta ar vidēju risku, bet arī Latvijā ir vietas, kur nav neviena reģionālā medija. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir brīva pieeja informācijai, bet kā iegūt informāciju, ja nav reģionālo laikrakstu? Cīņa ar reklāmas zagļiem jeb lielajiem sociālajiem medijiem ir reģionālo mediju ikdiena jau vairāku gadu garumā.  Raidieraksta autore – Annija Brahmane. Raidierakstā izmantoti fragmenti no konferences "Mediju brīvība – Eiropas Savienības demokrātijas balsts" Fragmentos dzirdami – Ivonna Plaude, Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja un laikraksta "Tukuma Neatkarīgās ziņas" redaktore.Alans Bojs Tulsrups, Eiropas Žurnālistu Federācijas vadības komitejas loceklis. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Izmantotā mūzika: The Whole Other – Valley of Spies Soppoheiros – Chill instrumental

Pirms teju diviem mēnešiem notika jau septītā naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla. It kā noplūduši 300 litri, it kā sešreiz vairāk… Gan Valsts vides dienests, gan  Lietuvas Vides aizsardzības departaments norāda uz termināla riskiem, taču īsti lietas labā neko nedara. Vien iekasē pārdesmit tūkstošus soda naudās pēc kārtējās naftas noplūdes. Skaļāki ir vides aktīvisti, kuri brīdina, ka valdošie vēji un straumes naftu, visticamāk, nesīs uz dažus kilometrus tālo Latviju. Nafta ietekmē visu – zivis, putnus, roņus, dažādus augus un īpaši mazos ūdens iemītniekus.  Ko darīt ar Būtiņģes termināli? Slēgt? Pārcelt? Vai tomēr paļauties uz īpašnieku godaprātu un spēju kļūdas novērst? Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, enerģētiskā drošība ir īpaši nozīmīga. Bet vai nozīmīgāka par vides saglabāšanu? Par to plašāk "Latvijas Avīzes" raidieraksta "Mediju sapieri" trešajā epizodē.  Radieraksts autors – Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no interviju ierakstiem. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funder by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream

Šajā reizē piedāvājam noklausīties fragmentus no Latvijas Avīzes intervijas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jānis Sārtu. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki marta sākumā izplatīja paziņojumu, kurā aicina sabiedrību kritiski vērtēt vēstījumus par iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, nedalīties ar tiem tālāk, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos sēt bailes. Uzsvars likts uz sabiedrības mierināšanu, piemēram, apgalvojot, ka Latvijā drošības situācija neatšķiras no tādām NATO valstīm kā Spānija vai Itālija. Paziņojums Latvijā izsauca pretrunīgas reakciju. Problēma tā, ka pēdējos mēnešos vēstījumi par to, ka Krievija gatavojas karam ar NATO nenāk no Kremļa, bet gan no respektabliem avotiem Rietumos - amatpersonām, pētniekiem, izlūkdienestu pārstāvjiem un tamlīdzīgi. Putins tieši pretēji – vairākkārt atkārtojis, ka tās ir muļķības, neko tādu viņi neplāno darīt. Kā vērtēt šīs pretrunas? Šajā raidierakstā arī par dīvaino “botu” uzbrukumu mikroblogošanas vietnē “X” - simtiem līdzīgu ierakstu latviešu valodā, kuri mēģināts aizstāvēt Krievijā notiekošajās sacensībās spēlējošus Latvijas pārstāvjus, kā arī citiem jauniem dezinformācijas paņēmieniem. Ar J. Sārtu sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs. Raidierakstā izmantoti fragmenti no Latvijas Televīzijas, Rossija 1, NTV. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Ja kāds aktīvi iebilst un pretdarbojas robežas stiprināšanai, mēģina kūdīt pret to sabiedrību, uzreiz rodas jautājums par viņa motivāciju. Daugavpils mēra Andreja Elksniņa gadījumā tas tikai papildina aizdomas, kas par viņu bijušas jau agrāk. Zīmīgi, ka tieši aizsardzības joma ir tā, kuru Daugavpils mērs labprāt izvēlas saviem provokatīvajiem paziņojumiem, un ir labi redzams, uz kādu auditoriju viņš orientējas – ja ar Elksniņa “Facebook” ierakstu krievu valodā ir dalījušies vairāk nekā 1200 lietotāji un tas saņēmis ap 1700 reakciju, atbilstoša latviešu valodas ieraksta “panākumi” ir krietni pieticīgāki – dalījušies vien nedaudz virs simts lietotāju. Ļoti daudz ko pasaka arī komentāri zem tā... Kādi patiesībā varētu būt Elksniņa mērķi? Ko par noskaņojumu Latvijas autrumu pierobežā saka citi pašvaldību vadītāji un no Latgales ievēlētie Saeimas deputāti? Kāpēc vajadzīga robežas nostiprināšana? Par to plašāk “Latvijas Avīzes” raidieraksta “Mediju sapieri” otrajā epizodē. Raidieraksta autors – Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”. Izmantoti fragmenti no Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, TV24, sargs.lv, Delfi TV, un Andreja Elksniņa “Facebook” kontā. Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by the European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream The Whole Other – Valley Of Spies

Daudzus gadus viņa runājusi, darbojusies un uzvedusies kā Krievijas aģente, un, kā tagad noskaidrots žurnalistikas pētījumā, tiešām arī sazinājusies un koordinējusi savu darbību ar Krievijas specidienesta FSB virsniekiem. Par Tatjanas Ždanokas darbības atskaites punktu uzskatāms pagājušā gadsimta 80. gadu beigas – 90. gadu sākums. PSRS sabrukuma laiks, kad viņa kļuva par vienu no aktīvākajām Latvijas neatkarības pretiniecēm. 1991. gada augustā, pametot toreizējo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku Rīgā, Ždanoka televīzijas kameru priekšā krievu valodā pašpārliecināti iesaucās: “Mēs vēl atgriezīsimies!” Teikto varēja tulkot dažādi: gan plaši, ka PSRS vēl tiks atjaunota, gan šauri un personiski, ka pati Ždanoka gatava turpināt savu pret Latvijas valsti vērsto darbību arī jaunajos apstākļos, kuriem viņa ļoti ātri piemērojās. Dažādas Krievijai vajadzīgās dezinformācijas izplatīšana, izmantojot Eiroparlamenta deputātes statusu, ir bijis viens no viņas galvenajiem darbības virzieniem. Raidieraksta autors – Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”  Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by the European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them. Izmantotā mūzika: Chris Haugen – Island Dream The Whole Other – Valley Of Spies Tchaikovsky - Swan Lake (Swan Theme)

“Par kuru gadsimtu mēs tagad runājam, es pazaudēju pavedienu…” - kādā brīdī, intervējot Vladimiru Putinu, jautā manāmi apjukušais amerikānis Takers Karlsons. Vēl dīvaināki kļūst viņa sejas vaibsti, kad Putins palūdz atnes mapīti ar “dokumentiem no arhīva”. Bet kas īsti bija šī vairāk nekā divas stundas garā saruna, kas šobrīd tik daudz tiek apspriesta? Kāds mērķis ir Karlsonam, kurš pirms pieciem gadiem savā televīzijas šovā izcēlies ar jautājumu - kāpēc ASV kā NATO dalībvalsts karavīriem būtu "jāmirst par Igaunijas teritoriālo integritāti", "jāsāk kodolkarš Latvijas dēļ”. To šajā “Atmaskots” epizodē apspriež “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Viesturs Sprūde. Raidierakstā arī par Eiropas pārsteigumu, atklājot, ka tās pašā sirdī – Briselē – daudzus gadus darbojusies Krievijas aģente un par to, no kurienes parādījies vārds “rusofobija”, kurš tagad kļuvis par vienu no galvenajiem Kremļa propagandā. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Kurš nav dzirdējis slaveno teicienu – “Nejauciet sportu ar politiku”. Visticamāk, tas dažādās radošās formās tiks izmantots arī pirms gaidāmajām Parīzes Olimpiskajām spēlēm, uz kurām Starptautiskā olimpiskā komiteja ļāvusi braukt arī agresorvalsts Krievijas pārstāvjiem. Kāpēc tie, kas nepiekrīt šim lēmumam neizziņo spēļu boikotu? Šajā epizodē arī par to, kā uz SOK lēmumu reaģējusi Kremļa propaganda un to, cik ļoti sports ar politiku jau ir “sajaucies” Krievijā, kur tam raksturīgi arī dažādi militārisma elementi. Turklāt olimpiskās spēles Putinam kļuvis par atskaites punktu jaunai agresijai, kā to esam pieredzējuši 2008. gadā Gruzijā, bet 2014. un 2022. gadā Ukrainā. Raidierakstā piedalās “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs un sporta žurnālists Gints Narogs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Putina teiktais, ka Latvija “dabūs pretī cūcību” kara laika skan citādāk nekā agrākie šāda veida izteikumi miera apstākļos. Tomēr brīdinājumi par to, ka Krievijas plānos varētu būt uzbrukums Baltijas valstīm, un tas varētu notikt pēc desmit, astoņiem, pieciem vai pat trīs gadiem, arvien biežāk parādās ne vien Kremļa dezinformatoru, bet arī arī dažādu Rietumu ekspertu, politiķu un pat specdienestu vadītāju izteikumos, kam par pamatu ir nopietna analīze. Kā uz to reaģēt? Par to šajā “Atmaskots” epiozē “Latvijas Avīzes” žurnālista Māra Antoneviča saruna ar politologu, grāmatas "Russia and Latvia: A Case of Sharp Power” (“Krievija un Latvija: asās varas gadījums”) autoru Andi Kudoru. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

"Vai šī pilsēta Latvijā radīs iemeslu vēl vienam pasaules karam?" - tādu virsrakstu par Daugavpili nesen biji licis britu nedēļas izdevums "The Spectator". Šī nav pirmā reize, kad Daugavpils tiek apspriesta šādā kontekstā – BBC savulaik pat uzņēma filmu, mēģinot iztēloties, kas notiktu, ja Krievija NATO valstī censtos izspēlēt to pašu, ko Donbasā 2014. gadā – izveidojot te it kā vietējo aktīvistu pasludinātu “tautas republiku”. Cik pamatota ir šādu scenāriju zīmēšana? Vai Kremļa vēstījumiem Daugavpilī vieglāk atrast piekritējus, nekā citur Latvijā? Kādu spēli spēlē vietējā pašvaldība mēra Andreja Elksniņa vadībā un kā informāciju pasniedz vietējie mediji? Kāpēc ukraiņu baidās doties uz Daugavpili un latvieši, šķiet, pat necer šo vidi padarīt latviskāku? To jaunākajā “Atmaskots” epziodē apspriež žurnālisti Māris Antonevičs un Ilze Kuzmina. "Latvijas Avīzes" raksts "Kāpēc daugavpilieši nedomā "latviski"?" Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Kas kopīgs un atšķirīgs karam Ukrainā un Izraēlā? Kāpēc Kremļa propaganda par uzbrukumu Izraēlai runā aplinkus? Kāpēc šī ir tik pateicīga augsne dažādām sazvērestības teorijām? Kādas būs “Hamas” uzbrukuma sekas un vai ir pamats domāt, ka aiz tā stāv vēl kādi spēki? Par to jaunākajā “Atmaskots” epizodē diskutē žurnālisti Māris Antonevičs un Juris Lorencs. Šajā ierakstā arī par Krievijas centieniem radīt jaunus, viltīgākus simbolus, kas vairs tieši nesaistītos ar atbalstu karam Ukrainā, bet vēršanos pret tiekm ļautu pasniegt sevi kā cietējus. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Sarunājamies ar Mārtiņu Dadeiku no mednieku skolas "Taurs" par jaunajiem medniekiem, kā viņiem atrast kolektīvu, kā palielināt mednieku skaitu un uzlabot mednieku zināšanas. Kur ir problēmas un kādi ir iespējamie risinājumi.Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu! Interviju ar Mārtiņu Dadeiku lasi šeit: https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/2105 Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Gandriz katru dienu Kremļa kontrolētajos medijos parādās kaut kas provokatīvs, nomelnojošs vai melīgs par Latviju. Bet kā saprast, kad nepieciešams reaģēt un atmaskot dezinformāciju, un kad tam labāk nepievērst uzmanību? Bijusī Saeimas priekšsēdētāja un aizsardzības ministre Ināra Mūrniece sarunā ar “Latvijas Avīzes” žurnālistu Māri Antoneviču skaidro, kāpēc viņa nesen steidza iebilst Krievijas propagandistu apgalvojumiem, ka dronu uzbrukumi Pleskavas apgabalam īstenoti no Latvijas teritorijas. Vēl sarunā par izmaiņām Latvijas politikā: "sānslīdēm" jaunajā koalīcijā, kā vērtēt aizsardzības jomas nonākšanu “Progresīvo” pārziņā un jaunā aizsardzības ministra agrākos divdomīgos izteikumus. Kā arī par Krievijas armijas komandiera ģenerālleitnanta Andreja Mordvičeva izteikumiem, ka karš Ukrainā ir tikai sākumposms un turpinājums sekos Austrumeiropā. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Vēsture mums var būt ļoti noderīga gan veidojot nacionālo identitāti, gan pieņemot konkrētus lēmumus, nesen rakstā “Latvijas Avīzē” uzsvēra vēsturnieks Edgars Engīzers. Tomēr tieši ar atsaucēm uz vēsturi tiek sperti arī radikāli soļi, piemēram sākts karš, kā to pērn, pamatojot iebrukumu Ukrainā, darīja Vladimirs Putins. Tāpat vēsturi ir klātesoša ļoti daudzos dezinformācijas gadījumos, arī šajā gadījumā mērķi nav nekādi pozitīvie. Kā tajā visā neapmaldīties un kādu ietekmi uz mūsus sabiedrību un tās nākotni var atstāt kļūdaini politiski lēmumi par vēstures mācīšanu skolās, uz ko nupat uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vai nevērīga attieksme no valsts puses pret vēsturi kā zinātni. Par to jaunākajā “Atmaskots” epizodē ar Edgaru Engīzeru plašāk diskutē žurnālists Māris Antonevičs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

“Šodien mēs pasludinām karu desmit valstu valdībām. Šo valstu mierīgajiem pilsoņiem nekas nedraud, bet šo valstu vadība tiks likvidēta.” Tā pagājušā gada maijā internetā paziņoja kāds grupējums, kas sevi dēvēja par “Killnet”, dodot mājienu par gaidāmajiem kiberuzbrukumiem. Strap nosauktajām valstīm bija arī Latvija. Kas ir šis “Killnet”? Vai un kā šo karu mēs šī gada laikā esam sajutuši? Par to jaunākajā “Atmaskots” podkāsta epiozodē sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Raivis Šveicars. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Kā sevi paši atmaskoja politiķi, kuri vērsās pret Nacionālajā bibliotēkā izstādīto ukraiņu mākslinieku darbu “Krievu okupants – labākais mēslojums”. Cik liela nozīme karā ir dezinformācijai un ar ko tas atšķiras no parastas ideoloģiskas “smadzeņu skalošanas” miera laikā? Kas bija tā sauktais “Prigožina dumpis” un vai viens no tā slēptajiem mērķiem varētu būt ievilināt ukraiņus lamatās? Kam traucē Sēlijas poligins, pret kuru politiskajās aprindās sākuši parādīties dažādi iebildumi? Šīs tēmas jaunakājā raidierakstā, ar ko žurnālisti Māris Antonevičs un Atis Klimovičs atklāj “Atmaskots” ceturto sezonu. Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 5. Leto I arbaleti - Akim Apacev

Apsūdzības korupcijā, krāpšanā, dokumentu viltošanā, aresti, tiesu darbi, skandāli - tas viss raksturo saimniecisko darbību, ko gadu garumā Latvijā realizē ar čehu miljonāru Tomāšu Krseku saistītie uzņēmumi. "Olainfarm", "Repharm", "BHM Group", "Black Duck Invest", "Latvia Wind" un "Škoda Transportations" ir tikai aisberga galotne. Kopš 2020. gada Krsekam pieder divi vēja parku projekti Latvijā, no kuriem viens ir gandrīz sešreiz lielāks nekā līdz šim Latvijā lielākais izbūvētais vēja parks. Kas īsti slēpjas aiz šo uzņēmumu skandāliem un projektiem Latvijā un ko tas potenciāli var solīt mums? Kas viņš tāds ir - Tomāšs Krseks? Par svarīgāko, kas Latvijā jāzina par ietekmīgā čehu miljonāra Tomāša Krseka darījumu vēsturi, klausies Raivja Šveicara podkāstā "Čehu biznesa haizivs Latvijas ūdeņos".  Podkāsts tapis ar "Journalismfund.eu" atbalstu.

Vai tiešām ASV 1990. gadā PSRS vadītājam Mihailam Gorbačovam solīja, ka NATO nepavirzīsisies uz austrumiem “ne par collu”? Šis ir ļoti izplatīts mīts, kam ir savi piekritēji arī Rietumos. Neilgi pirms iebrukuma Ukrainā to vēlreiz atgādināja Vladimirs Putins, un arī tagad to mēdz izmantot Krievijas agresijas attaisnotāji. Bet kā tad bija patiesībā, un kāpēc šo versiju vairākkārt noraidījis arī pats Gorbačovs – to šajā “Atmaskots” epizodē apskata “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Viesturs Sprūde. Vēl raidījumā par to, kāpēc Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs tik bieži sācis kliegt vāciski un kā Putinam sajukuši leopardi un tīģeri. Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Jautra “Instagram” video dēļ zaudēts amats. Saeimā ievēlēts politiskais spēks, kuru pavisam droši varētu saukt arī par “TikTok frakciju”. Dažu Latvijas politiķu kuriozie mēģinājumi pirms vēlēšanām steigā apgūt soctīklu pasauli. “Dziļviltojums” (deep fake), kurā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzīst sakāvi un citi deziformācijas izplatīšanas centieni. Šīs ir dažas no tēmām jaunākajā “Atmaskots” podkāsta epizodē, kurā “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Raivis Šveicars apspriež, kādas tendences vērojamas sociālajos tīklos un kādu ietekmi tie pašlaik atstāj sabiedrību. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Šajā “Atmaskots” podkāsta epizodē piedāvājam noklausīties fragmentus no “Latvijas Avīzes” intervijas ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu. Viņš vērtē skandālu ar Krievijas telekanālu “Doždj” (TV “Rain”), kuram Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nesen atņēmusi apraides atļauju, kā arī izsaka savus pieņēmus par to, vai pareizāk runāt par “Putina karu” vai “Krievijas karu”. Intervijā R. Bambals pamato, kāpēc būtu jāatturas lietot iepriekš tik populāro apzīmējums “viltus ziņas” (fake news) un izsaka pieņēmumus, kas varētu stāvēt aiz nesen medijiem izsūtītā nepatiesā paziņojuma par uzņēmama “Itera Latvija” vadītāja Jura Savicka nāvi, uz kura uzķērās vairāki vadošie Latvijas interneta portāli, ieskaitot sabiedrisko mediju portālu “LSM.LV”. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Kremļa propagandas kanāla RT raidījumu vadītājs Antons Krasovskis nesen tiešajā ēterā aicināja slīcināt un dedzināt ukraiņu bērnus. Lai gan aicinājumi iznīcināt ukraiņus Krievijas medijos un sociālajos tīklos nav nekas jauns, turklāt karā Ukrainā gājuši bojā un ievanoti jau vairāki simti bērnu, šoreiz šis paziņojums arī Maskavā izraisīja nelielu skandālu. Krasovska gadījums ir interesants ar to, ka par zvērīgs putinists izrādījies cilvēks, kas iepriekš pozicionējies kā liberālis un LGBT aktīvists, un pat bijis Rietumu mediju varonis. Kā “Latvijas Avīzes” podkāsta “Atmaskots” sarunā ar žurnālistu Māri Antoneviču norāda politologs, bloga “Latvijas drošība” veidotājs Andis Kudors - lai gan Rietumos nereti aplami tiek vilkta vienādības zīme starp Putina ideoloģiju un konservatīvismu, patiesībā tam ir maz saistības. Putins tikpat veikli var izmantot arī liberālo dienaskārtību, ja tā būs noderīga viņa izvirzītajam mērķim. Šajā epizodē arī par to, kā Kremļa propaganda spēs “sagremot” Hersonas zaudēšanu, par kuru Putins iepriekš paziņojis, ka tā ir Krievijas daļa “uz mūžiem”. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Baltijas valstis esot nepieciešams “denacificēt”, taču "jāsāk ne ar speciālo militāro operāciju kā Ukrainā", bet citām metodēm. Vislabāk - atstājot baltiešus bez gaismas, pie skaliem un svecēm kā agrākos laikos... Šādi paziņojumi Kremļa propagandas medijos kopš septembra beigām parādās arvien biežāk, uzsverot – Krievija ir spējīga atstāt Latviju, Igauniju un Lietuvu bez elektrības “ar vienu pogas spiedienu”. Vai tā ir taisnība? Īsā atbilde – jā, taču ne ilgi, jo mēs tam esam gatavojušies. Jaunākajā “Atmaskots” podkāstā “Latvijas Avīzes” žurnālistam Mārim Antonevičam situāciju sīkāk skaidro Latvijas Banka padomnieks enerģētikas un klimata politikas jautājumos, Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks Dzinatrs Jaunzems. Šajā ierakstā arī par to, vai iedzīvotājiem būtu nepieciešams pašiem savā mājsaimniecībā iegādāties ģeneratoru, ko daži jau izdarījuši vai plāno darīt, vai veikt kādus citus pasākumus. Tāpat eksperta ieskats, kāda ir kopējā situācija enerģētikas jomā Eiropā pirms gaidāmās ziemas un, vai tiešām ir tik dramatiski kā to savos publicitātes materiālos mēģina pasniegt Krievijas vadošais gāzes uzņēmums “Gazprom”. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

“Viena tauta. Viens prezidents. Viena uzvara.” Krievijas politiķi gandrīz viens pret vienu sākuši citēt slavenākos nacistu saukļus. Par agresijas simbolu kļuvušais burts “Z” līdzinās svastikai. Kāpēc mūsdienu Krievija ne tikai pēc satura, bet arī formas arvien vairāk sāk atgādināt pagājušā gadsimta 30. gadu nacistus? Kādus vēl jaunus simbolus radījis karš Ukrainā? Par šiem jautājumiem jaunākajā “Latvijas Avīzes” podkāsta “Atmaskots” epiozdē runā žurnālisti Māris Antonevičs un Juris Lorencs. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

23. augustā – dienā, kad sākusies okupācijas laika pieminekļa nojaukšana Uzvaras parkā, Rīgā, “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs un publiciste, Rīgas domes deputāte Rita Našeniece apspriež dažādus šī notikuma aspektus. Ko nozīmē Rīgas mēra izteikums, ka pieminekļa demontāžai jābūt “cieņpilnai”? Kāpēc tā nenotika ātrāk? Kādi uzbrukumi ir jau vērojami un vēl gaidāmi informatīvajā frontē un kā uztvert izskanējušos draudus, ka visi iesaistītie dabūs “leduscirtni pakausī”, bet vēlāk šeit ieradīsies Krievijas karaspēks? Sarunā nedaudz arī par plašas diskusijas raisījušo Rīgas mēra Mārtiņa Staķa interviju TV kanālam “Doždj” un “liberālo imperiālismu”. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

“Jūs dabūsiet kodoltriecienu! Drosmīgie poļi, no jūsu Varšavas nekas nepaliks pussekundes laikā!” “Boris, mums pietiek ar vienu raķeti, lai iznīcinātu visu tavu valsti!” “Vai nu mēs Ukrainā zaudēsim vai nu sāksies Trešais pasaules karš. Zinot mūs un mūsu vadītāju, es par ticamāku uzskatu Trešo pasaules karu. Tas, ka viss beigsies ar atomuzbrukumu man šķiet arvien ticamāk.” Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievijas armijai neizdosies trīs dienās ieņemt Kijivu, draudi par atomuzbrukumu Kremļa propagandas kanālos dažādās formās un intonācijās skan gandrīz katru nedēļu. Par apstākļiem, kādos varētu tikt pielietoti atomieroči, iepriekš vairākas reizes runājis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Bet cik pamatoti ir šie draudi? To “Atmaskots” 17. epizodē “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs izvaicā ārpolitikas ekspertu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Diskusija par Medību likuma redakciju, ko pēc epizodes ieraksta apstiprināja Saeima galīgā lasījumā. Par minimalajām platībām un neskaidrībām, kas izriet no jaunā regulējuma. Tāpat neliela diskusija par citiem grozījumiem likumā, kā arī par bezsvina munīcijas efektivitāti.    Epizodi atbalsta SIA "Ieroči": https://siaieroci.lv/lvBio Ammo var iegādāties šeit: https://siaieroci.lv/lv/meklet/t-bio  Mednieka gadu meklē šeit: https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1385  JAUNUMS - 2022. gadā komplektā žurnāls "Medības" kopā ar 3 pielikumiem. Abonējot visam gadam, DĀVANĀ mednieka KALENDĀRS un iespēja laimēt bisi FAIR SLX 600 Goose Camo, kalibrs 12/76 1490 EUR vērtībā, balvu nodrošina SIA "Ieroči". Loterijas atļaujas Nr. 7005. https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/33  Vairāk par medību trofejām lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka   Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Praktiska saruna par cukuriem, kas radīti tā, lai nodrošinātu mūsu dzīvē komfortu. Citiem vārdiem - cukurs var kalpot gan mājsajmnieces, gan kafejnīcas, gan veselas fabrikas ērtam darbam ēdienu gatavojot. Lai pilnvērtīgi liktu lietā visu, ko cukurs var dot, ir vērts uzzināt gan tā funkcijas, gan īpašības, gan cukura veidus.  Kopā ar Dansukker zīmola pārstāvi Latvijā Ivetu Zariņu mēģinām aptvert cukura pasauli no kristāliem līdz graudiņiem, no brūna līdz baltam.  Noderīgas zināšanas ikvienam klausītājam! 00:04 Ievads 01:17 Cukura īpašības 05:58 Cukura veidi 08:29 Kanēļa un vaniļas cukurs 13:05 Želejas cukurs 16:14 Pūdercukurs 18:32 Cukura graudiņi 21:04 Brūnie cukuri 23:23 Nobeigums