Mēs varam iedvesmoties no tā, kā ārvalstīs gūta biznesa ideja izvēršas par veiksmes stāstu Latvijā. Uzņēmuma Plūkt komanda domā par ilgtspēju, iesaista sadarbības partnerus un savu ražoto tēju izplata daudzās pasaules valstīs. Sarunā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi uzzini kā Māra Lieplapa izveidoja un turpina attīstīt biznesu. #esfondi #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

Latvijai kā dažādu starptautisku organizāciju dalībvalstij un arīdzan kā tiesiskai un demokrātiskai valstij ir juridiskas saistības, pienākumi un griba ievērot cilvēktiesības, tās aizstāvēt un būt starp pasaules līderēm šajā jomā. Kā uz mums attiecas cilvēktiesības, kādi ir šo tiesību juridiskie aspekti un kā tie attiecas uz cilvēkiem Latvijā? Par to “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināta advokāta Agra Bitāna sarunā ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi un Rīgas Juridiskās augstskolas profesori Inetu Ziemeli. Klausies dalies!

Radīt dažādus audiovizuālos materiālus uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem interesantiem, tajā skaitā mūziķiem – video klipus. Vai pastāv šāda profesija un vai tā var kļūt par biznesu? Kā izveidot savu aģentūru un būt tajā veiksmīgai? Klausies DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunu ar Aigu Baikovu no “Ai Production” par biznesa uzsākšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Iedvesmojies un dalies!

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir juridiskas saistības, līdz ar to ir jāapzinās, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības, kas izriet no ES tiesībām. Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem? Vai Latvijas likumi ir veidoti, pamatojoties uz ES tiesībām un direktīvām? Vai Latvijas tiesnesis var piemērot ES likumus? Par to “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināta advokāta Agra Bitāna sarunā ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi un Rīgas Juridiskās augstskolas profesori Inetu Ziemeli. Klausies interviju un dalies ar to!

Kopīga skriešana iet plašumā. Notiek dažāda mēroga maratoni, tostarp Latvijā. Šādā pasākumā katrs grib padzerties, ielikt mantas kādā maisiņā, pēc skrējiena uzkārt kaklā medaļu. Tas savukārt nozīmē daudz materiālu, patērētas enerģijas un atkritumu. Kā organizēt masu pasākumus, lai tie atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un būtu ilgtspējīgāki? DIENA PĒC autora, Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča intervijā “Rimi Rīgas maratona” organizators Aigars Nords dalās ar savu pieredzi.

Mēdz teikt, ka tu esi tas, ko tu ēd. Tomēr korektāk būtu šajā “vienādojumā” pieminēt arīdzan mikrobiomu jeb cilvēka zarnu traktā mītošos mikroorganismus. Šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar zinātnieku un uzņēmēju, uzņēmuma “Valens Nutri” dibinātāju Ansi Zaueru uzzināsi saistošas nianses par mikrobioma lomu, tā ietekmi uz cilvēka ēšanas paradumiem, kā arī par uzņēmuma dibināšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Klausies un dalies! #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

Sasaiste ar auditoriju ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, radot un izpildot mūziku. Kā veidot šo saikni? Vai taisnība, ka īstā mūzika un vārdi atnāk tikai bohēmas stāvoklī? Kā nonākt līdz lielajai skatuvei? Par šiem jautājumiem DIENA PĒC autors Oskars Priede sarunājas ar mūziķi Jāni Šipkēvicu.

Pēc vadības komandas maiņas Rīgas Tehniskajā universitātē šī organizācija ir pieteikusi sevi kā nopietnu spēlētāju Latvijas inovāciju ekosistēmā. DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar RTU inovāciju prorektori Lieni Briedi uzzini par

Ilgtspējas vadītājs – tā ir salīdzinoši jauna profesija, kas kļūs arvien populārāka. Šobrīd šādu speciālistu trūkst, tāpēc tā ir laba iespēja cilvēkiem ar interesi šajā sfērā. Kādas ir šīs jomas aktualitātes, kur mācīties šo arodu un kādas ir nākotnes perspektīvas? Par šiem jautājumiem DIENA PĒC autors ilgtspējas jomā un uzņēmuma “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sarunājas ar “Biznesa augstskolas Turība” rektori Zani Driņķi un personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošo partneri Latvijā Aigu Ārsti-Avotiņu.

Lai klausītos mūziku, parasti lietojam skandas vai austiņas. Tomēr mūzikas skaņas un tās radītās vibrācijas nu ir baudāmas arī ķermeniski, ne tikai ar ausīm. Šajā sarunā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi uzņēmējs Jānis Siders stāsta par savu biznesu – kā radusies ideja, kā izdevies piesaistīt investīcijas, kā tas ir – izstrādāt fizisku produktu un kā sokas ar produkta realizāciju. Klausies sarunu, iedvesmojies un dalies ar citiem! #esfondi #EUfunds #LIAA #biznesainkubators #atbalstsbiznesam

ATKĀRTOJUMS. Kas ir mikrobioms un kāpēc būtu svarīgi zināt savējo? Kā tas ietekmē kopējo cilvēka veselību un kas ir Latvijas Mikrobioma projekts? Par to šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā saruna ar zinātnieci, molekulāro bioloģi Ilzi Elberi.

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC epizodē visnotaļ pikanta tēma – sekss. Kāpēc ir tik mulsinoši par to runāt skaļi, kā ikdienā par to komunicējam, kādi ir “neērtie” vārdi kurus kautrējamies izrunāt, cik orgasmi ir vīrietim, un cik sievietei, un vai latvietim viegli runāt par seksu, par šīm un citām, ne mazāk pikantām tēmām, Oskara Priedes saruna ar seksa treneri Ievu Sīmani.

ATKĀRTOJUMS. Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Biedrības "VEFRESH" vadītājs un antropologs Viesturs Celmiņš intervijā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu skaidro gudrās pilsētas un mobilitātes principus, veicinot videi draudzīgas infrastruktūras attīstību apkaimēs. Kā inovatīvas tehnoloģijas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu? Vai pilsētvides uzlabošana ir nacionāla līmeņa jautājums? Kas īsti ir sociālā antropoloģija un ar ko tā nodarbojas? Skaties interviju un uzzini visu par inovācijām pilsētvidē.

Mūsdienu pasaulē, kur ir notikumu pārbagātība un temps, kādā viss notiek, ir grūti nepazust. Mēs gribam būt visur, redzēt un piedzīvot visu, mēs esam tik spēcīgi, ka vienlaikus darām vairākas lietas kopā. Kā neizdegt un kā atpazīt savas emocijas, lai palīdzētu lietas uztvert vieglāk un sakārtot savas domas? Kā strādā mūsu ķermenis un kā to izprast? Kā veselībā nodzīvot dzīvi? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Ainārs Ērglis, cilvēks, kurš spēja transformēties un saprast, kas dzīvē ir svarīgākais.

Savu finanšu plānošana ir sarežģīts process. Vēl sarežģītāk ir pārvaldīt uzņēmumu. Lai arī speciālisti apgalvo, ka finanšu pratība būtu jāiemāca jau skolās, tomēr tas netiek izdarīts. Vai Latvijas uzņēmumiem ir zināšanu un ambīciju trūkums īstenot lielākus plānus un kā viņi pārvalda savas finanses? Vai mēs kā sabiedrība esam kaut ko iemācījušies no finanšu krīzes? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Noklausies sarunu un iegūsti vērtīgas atziņas savas finanšu pratības uzlabošanai.

“Mēs esam mūsu ieradumu rezultāts”, tā saka sertificēta uztura speciāliste, uztura zinātniece Gita Ignace. Viņa šajā DIENA PĒC epizodē dalās ar savām zināšanām un novērojumiem par veselīgu uzturu, kaitīgajiem uztura paradumiem un emociju lomu cilvēka ceļā uz sabalansētu dzīvesveidu. Sarunā tiek meklētas atbildes uz to, kāpēc cilvēkam ir tik grūti darīt sev labu, kā arī tiek dotas rekomendācijas, kā patērētājiem orientēties sarežģītajos pārtikas sastāvdaļu aprakstos un neapēst ko sliktu. Sarunu vada DIENA PĒC autors un veselīga dzīvesveida entuziasts Oskars Priede. 

Aijas Parlagreko biznesa stāsts ir kā no pasakas ar laimīgām beigām. Pēc gada ilgiem mēģinājumiem un neveiksmēm tika izveidots veiksmīgs eksporta produkts – graužamsiers suņiem. Kas bija komandas veiksmes atslēga? Vai ikviens bez jebkādas pieredzes var izveidot veiksmīgu biznesu? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Aija Parlagreko no Himalayan International.

Tehnoloģijas entuziasts Elviss Strazdiņš savu ikdienu velta, pētot tehnoloģijas, tās izjaucot un saturu publiskojot internetā. Mērķis šiem video ir cilvēku intereses raisīšana un “ievilkšana” tehnoloģiju pasaulē. Vai programmēšanas profesija ir Latvijas nākotne? Vai pietiek ar augstāko izglītību, lai būtu labs programmētājs? Klausies sarunu ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu!

Kopš 2023. gada pavasara Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu pilda Normunds Staņēvičs, ar kuru sarunājas DIENA PĒC autors, Accenture Baltics vadītājs Maksims Jegorovs. Kas tiks mainīts medicīnas nozarē, lai uzlabotu apstākļus ārstiem un pacientiem? Cik liela mākslīgā intelekta iesaiste tiek plānota un vai sabiedrība ir gatava medicīnai mājas apstākļos? Klausies epizodi un esi zinošāks.  

Latvijā ir vairāk nekā 30 000 cilvēku ar īpašām vajadzībām, no kuriem nodarbināti ir salīdzinoši maza daļa. Lai savestu kopā darba devējus un potenciālos darbiniekus, tika izveidota platforma FAVEO. Kā radās ideja par šādu nepieciešamību un vai tā domāta visiem cilvēkiem ar jebkādu invaliditāti? Cik ļoti valsts ir ieinteresēta, lai šie cilvēki pēc iespējas ātrāk atrastu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsi, klausoties DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar Latvijas Cilvēku ar invaliditāti atbalsta asociācijas dibinātāju Ievu Rosni. Klausies epizodi un dalies!  

Vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība (angliskais saīsinājums - ESG) ieņem arvien būtiskāku lomu uzņēmējdarbībā. IT uzņēmums “Mitigate” ir izveidojis bezmaksas platformu ESG informācijas apkopošanai, kas dod iespēju izmantot datus, saprast problēmas un risināt tās atbildīgi. Lai gan šī pieeja šogad vēl nav obligāta, dažas bankas jau tagad aizņēmējiem pieprasa ESG atskaites, lai izvērtētu kreditēšanas iespēju. Kā caur ilgtspēju mēs varam veicināt uzņēmuma rentabilitāti un vai ar ilgtspēju ir jāpelna? Vai izglītība un skolēnu izglītošana ir ilgtspējas pamats? Par to Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča sarunā ar “Mitigate” izpilddirektori Janu Trapāni.

Laika gaitā, augot ienākumu līmenim, vidējā darba slodze ir samazinājusies un cilvēkiem sāk pieaugt pieprasījums pēc brīvā laika. Kas īsti ir produktivitāte un kā tā ietekmē dažādas jomas? Kā veicināt ekonomisko izaugsmi, ja iedzīvotāju skaits turpina samazināties? Lai sasniegtu attīstīto valstu līmeni, vai mums jāpāriet uz sešu dienu darba nedēļu? Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu atbild Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs.

Vai tev ir savs personīgais zīmols? Vai tas ir radies laika gaitā pats jeb tomēr apzināti veidots? Šajā DIENA PĒC epizodē paplašini savu redzējumu attiecībā uz personīgā zīmola radīšanas principiem. DIENA PĒC autoram Kristapam Pētersonam pievienojas komunikācijas arhitekte Ilze Rassa. 

Svaiga apelsīnu un granātābolu sula veikalā vairs nav nekas unikāls. Daļā pārtikas veikalu pie augļiem stāv iekārta, ar kuru ikvienam ir iespēja izspiest vajadzīgo sulas daudzumu. Kā būtu, ja piedāvājumā būtu arī dārzeņu sula? Jaunuzņēmums SULAPRO ir izstrādājis unikālu iekārtu – burkānu sulu spiedi lielveikaliem. Vai burkānu sula ir pazīstam visā pasaulē? Kā pārliecināt lielo valstu tirgus dalībniekus iegādāties šādu iekārtu? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Ingus Vilks no SULAPRO.

Pēc divpadsmit gadu pauzes mūzikas pasaulē ar skatuves vārdu “Lapsene” atgriezās Artis Dvarionas. Kas viņu pamudinājis atgriezties un vai Latvijā ir īsts roks? Kādas perspektīvas ir Latvijas jaunajiem mūziķiem darbībai ārzemēs? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsi, klausoties DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar mūziķi, radio personību Arti Dvarionasu. Klausies epizodi un dalies!

Dziesmusvētkos uz lielo estrādi sabrauc teju 500 kori no visas Latvijas, lai vienotos kopīgā dziesmā. Kā strādā šī plašā mēroga sistēma Latvijā? Ko nozīmē vadīt amatieru kori un kā tas atšķiras no profesionāla dziedātāju kolektīva? Kā notiek gatavošanās solo dziedājumam Dziesmusvētku noslēguma koncertā? Par to šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar profesionālu dziedātāju un kordiriģenti Agnesi Pauniņu.

“Stenders” ir viens no pazīstamākajiem Latvijas zīmoliem. Šī uzņēmuma produkti tapuši, pamatīgi pārdomājot ražošanas procesu un iesaistot kolektīvu. Ko īsti nozīmē ilgtspējīgs produkts? Kā mēs ikdienā varam iekļauties ilgtspējas procesu realizēšanā un kur smelties zināšanas? Klausies Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča interviju ar “Stenders” izpilddirektori Kristīni Grapmani un dalies ar to!

Zemessardze ir lielākā bruņoto spēku vienība Latvijā, tāpēc DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs uz raidījumu aicinājis Zemessardzes komandieri, pulkvedi Kasparu Pudānu. Saruna par sabiedrības attieksmi savas valsts aizsardzībā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kara realitāti un izmaiņām līdzšinējā atturēšanas taktikā, kā arī par zemessardzes plašo un individualizēto piedāvājumu jebkuram lojālām pilsonim un svarīgo gan Zemessardzes, gan visas sabiedrības noturībai kara gadījumā. Epizodē arī atgādinājums katram par to, kas ir jāspēj, lai uzvarētu.

Klausoties radio, dzirdam mūziku, ziņas un, protams, arī dīdžeju, kurš to visu savelk kopā un veido saikni ar klausītājiem. Šajā darbā dīdžejam nepietiek tikai ar balsi, ir jābūt arī bagātai iztēlei, lai klausītājs sajustu tā brīža enerģiju un konkrēto sajūtu. Kas īsti notiek radio studijā? Vai un kāda dīdžejam ir atgriezeniskā saite ar radio klausītāju? Klausies DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunu ar TV un radio personību Māri Grigali. 

Tā kā Latvija ir salīdzinoši jauna valsts un kapitāls no paaudzes paaudzē tikai sāk uzkrāties, mūsu ekonomikai ir būtiskas ārvalstu investīcijas. Šos uzņēmējus vieno interese par tiesisku, sakārtotu un paredzamu vidi. Kādi jautājumi tiek risināti Ārvalstu Investoru padomē un kāds ir tās pienesums Latvijai? Par to “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināta advokāta Agra Bitāna sarunā ar Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes locekli Māris Vainovski. Klausies interviju un dalies ar to!

Cilvēki pērk ar acīm, tāpēc produktu iepakojumam ir liela nozīme. Aiz laba iepakojuma stāv cilvēki ar idejām. Iepazīsti šādu globālu biznesu, kas tiek īstenots Latvijā! Klausies DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu ar Ingaru Zagorski no PRINTONPACK.COM.

Minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz apkārtējo vidi ir aktuāls temats daudzus gadus. Vai lauksaimnieku ilgtspējīga darbība ir atkarīga no minerālmēslu un augu aizsardzības pareizas lietošanas? Vai veikalā, redzot “2.šķira” pārtikas produktiem, saproti, ko īsti tas nozīmē? Un kas kopīgs lauksaimniecībai ar ķīmijas industriju? Klausies Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča interviju ar Dagniju Hincenbergu, BASF Agricultural Solutions tirdzniecības vadītāju un dalies ar to!

Latviešu valoda nav “lielā valoda”, tāpēc, lai tehnoloģiju giganti ieraudzītu latviešu valodu, ir jābūt pietiekamam apjomam balss paraugu. Kā notiek balss paraugu vākšana un kā tu vari iesaistīties šajā kustībā? Klausies DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunu ar Pēteri Jurčenko, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītāju.

Daudzi runā par mākslīgo intelektu, daži to saprot. Ko mācīties augstskolās šodien, lai būtu konkurētspējīgs nākotnē? Vai Latvijas izmēra, Zviedrijas izmēra valsts var būt konkurētspējīga globālajā izglītības tirgū? Kāpēc Latvijā mācīties angliski ir nacionāla sāpe un reizē nepieciešamība? Noklausies īsu un iesaistošu sarunu ar Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pālzovu. Diskusiju vada DIENA PĒC autors, Accenture Baltics vadītājs Maksims Jegorovs. 

Vai tu apturētu mākslīgo intelektu (MI)? Vai turpinātu to attīstīt? Vairāki tehnoloģiju pasaules līderi aicina atlikt mākslīgā intelekta attīstību, lai izstrādātu drošības protokolus tā darbībai un kontrolētu MI ietekmi uz pasauli. DIENA PĒC | DROŠĪBA autors un producents Edmunds Visendorfs izvaicā vienu no MI risinājumu ieviesējiem Latvijā, uzņēmēju un kiberdrošības ekspertu Juri Pūci. Gūsti atziņas par MI “uzrāvieniem” un “ledus laikmetiem”, par riskiem izglītības, militārajās jomās un jebkuram tehnoloģiju lietotājam.

Mēs zinām, ka tiesa ir strīdu izšķiršanas iestāde. Tomēr – kā īsti darbojas tiesa? Vai tiesa var kļūdīties? Ko nozīmē – atrisināt strīdus tiesiski? Šajā DIENA PĒC epizodē tiekas advokāts un tiesnese: Agris Bitāns no zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” un Veronika Krūmiņa no Augstākās tiesas. Klausies interviju un dalies ar to!

Ir pierasts pie tā, ka cilvēks lieto vai nu Android vai Apple iOS viedtālruni. Retos gadījumos kādas citas operētājsistēmas ierīci. Taču vēl ne tik senā pagātnē nozares flagmanis bija Nokia, kas kopā ar citiem jomas dūžiem izstrādāja Symbian operētājsistēmu, kas darbināja 500 miljonus tālruņu visā pasaulē. Kā šis veiksmes stāsts sākas un beidzās? Ko Android platformas dibinātāji darīja citādi? Un kādam tirgus diktātam pretojās Apple vadītājs Stīvs Džobss? Par šiem jautājumiem un arīdzan par mākslīgā intelekta attīstību klausies DIENA PĒC tehnoloģiju rubrikā kopā ar Accenture Baltics vadītāju Maksimu Jegorovu. Viņa viesis - David Wood, tehnoloģiju futūrists, Symbian operētājsistēmas līdzdibinātājs. Saite uz Londonas futūristu klubu: https://londonfuturists.com/ Saite uz D. Wood avotu: https://deltawisdom.com/

Liela daļa cilvēku lielu daļu savas dzīves pavada iekšteplās un sēžot. Un ir cilvēki, kuri pret to cīnās un dara to ar prieku un baudu. Pavadone dabā Zanda Skeltona ir viens no šādiem cilvēkiem. Viņa vada aktīvistu grupu ar nosaukumu “Staiguļi”. Staiguļi iet mežā un pulcē ap sevi arvien vairāk cilvēku. Kā tas strādā, kāpēc cilvēki iet mežā un kas ar viņiem tur notiek - par to šajā DIENA PĒC sarunā.

Kas ir automātikas un robotikas risinājumi, kā šī nozare maina mūsu ikdienu, kā ar šo veidot biznesu, un kad mākslīgais intelekts un roboti iekaros pasauli? Par šīm un citām tēmām Diena Pēc autora Oskars Priede saruna ar SIA “Eligent” radītāju un vadītāju Juri Fedotovu. 

Šajā epizodē Dienas Pēc autors Kristaps Pētersons uz sarunu par mecenātismu izglītībai un par “Vītola fonda” darbību, mērķiem un misiju, aicinājis tā valdes priekšsēdētāju Vitu Diķi. 

Diena Pēc autors Kristaps Pētersons šajā reizē uz sarunu aicinājis aģentūras “Mixd” dibinātāju un vadītāju Artūru Forstu, lai apspriestu, kā attīstījušās reklāmu aģentūras un to darbības virzieni, kāda nozīme komunikācijai ar klientu dažādās pasaules valstīs, kā mūsdienu cilvēkam vēl kaut ko iespējams pārdot, un kas ir radošo pakalpojumu eksports.  

Lailai Odiņai, VAS “Starptautiskā lidosta Rīga” valdes priekšsēdētājai lidostas nākotne ir skaidra – tā būs moderna, ilgtspējīga, “Net Zero” lidosta, kas ir ērti pieejama visiem un spēj apkalpot pasažierus pavisam jaunā līmenī. Patiesība vai mīts? Kā sasniegt izvirzītos 200 ilgtspējas mērķus? Vai ūdeņradis un saules paneļu parka izbūve ir aviācijas nākotne? Klausies Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča interviju un dalies ar to!

Par drošības pasākumu specifiku ostās, uz ūdeņiem un kuģiem, par SOLAS konvenciju un ISPS kodeksu, kā arī par šobrīd svarīgo, lai ostu uzņēmumi strādātu un attīstītos, DIENA PĒC | DROŠĪBA autors un producents Edmunds Visendorfs iztaujā atzītās aizsardzības organizācijas “SC Group” vadītāju Aldi Krieviņu. Klausies epizodi un dalies!

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uz sarunu aicinājis Pārslu Baško, “Printful” Globālā personāla direktori, personālvadības eksperti, lai jautātu par uzņēmumu kultūru, ilgtspēju uzņēmuma iekšienē, investēšanu darbiniekos un “labuma pakas” pielāgošanu cilvēku interesēm. Kā nodrošināt ilgtspējīgu darba vidi uzņēmumā? Kas interesē jauniešus, kuri sāk meklēt darbu? Kam jābūt centrā – darbiniekam vai klientam? Kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē? Klausies epizodi un dalies!  

DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons uz sarunu aicinājis savu draugu un studiju biedru, kinorežisoru Juri Kursieti, lai jautātu par kino kvalitāti Latvijā, kino režisora darbu un par komponentēm, kas to padara labu. No kā īsti sastāv kino? Cik ļoti mēs esam atvērti stāstiem, kas tiek attēloti filmās? Vai kino kvalitāte pēdējos gados ir augusi vai arī stagnējam? Klausies epizodi un dalies!

DIENA PĒC kolektīvam Agris Bitāns, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris pievienojies nesen - ar mērķi mainīt uzskatus par juridiskajām aprindām, advokātiem un viņu lomu sabiedrības atbalstīšanā. Vai advokāti palīdz sabiedrībai un darbojas pretēji sistēmai? Likums ir taisnīgs vai formāls? Vai likuma redakcijas ir pārāk sarežģītas? Uz šiem jautājumiem gūsti atbildes A. Bitāna sarunā ar DIENA PĒC autoriem Oskaru Priedi un Kristapu Pētersonu.  

DIENA PĒC autors Oskars Priede sarunā ar “Elva” valdes locekli, stratēģiskās attīstības vadītāju Reini Sparānu apspriež grāmatas "Influence" sešus ietekmēšanas principus. Kā notiek klientu viedokļu ietekmēšana? Vai komunikācija ir veiksmīgas sadarbības veicināšanas atslēga? Klausies epizodi un iegūsti vērtīgas atziņas.

Maija svētku ietvaros DIENA PĒC autors Agris Bitāns, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris uz sarunu aicinājis Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai uzzinātu par juridiskās izglītības priekšrocībām prezidenta amatā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un svarīgām niansēm saistībā ar neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Cik liela nozīme ir Satversmei Latvijas valsts pastāvēšanā? Vai Satversme būtu jālasa ikvienam pilsonim? Kas īsti tika pieņemts 1990. gada 4. maijā? Klausies interviju un iegūsti vērtīgas atziņas!

Ūdens dzeršana ikdienā ir ļoti svarīgs priekšnosacījums veselīga dzīves veida piekopšanai. Diemžēl, daļa cilvēku slinko ar ūdens dzeršanu, kas izraisa dehidrāciju un ietekmē pašsajūtu, lieko svaru un darba efektivitāti. Uzņēmums H2YO ir atklājis veidu kā veicināt cilvēkus patērēt vairāk ūdeni - pievienojot ūdenim dabiskos augļu ekstraktus ar dažādām garšām, kas nesatur cukuru. Vai tas varētu aizstāt tādu dzērienu kā CocaCola, Sprite, Fanta u.c. patēriņu? Cik maksās šāds ūdens un vai tas būs pieejams tikai birojos? Vai darba devējs ir atbildīgs par ūdens patēriņu uzņēmumos, tādā veidā veicinot darba efektivitāti?  Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Alekss Blūmentāls no H2YO.

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uz sarunu aicinājis uzreiz divus ekspertus - Ilzi Zoltneri, Luminor bankas korporatīvā departamenta vadītāju un Guntaru Krolu, EY Baltijas stratēģijas un darījumu konsultāciju partneri, lai diskutētu par ilgtspēju uzņēmuma darbības kontekstā. Kas ir tas, ko bankas ņem vērā, piešķirot aizdevumu uzņēmumam? Kas ir svarīgi potenciālajiem investoriem, kādi uzņēmumi piesaista viņu uzmanību? Kādi ir ieguvumi un iespējamie zaudējumi, pievēršot vai nepievēršot uzmanību ilgtspējas procesiem uzņēmumā? Par to – šajā epizodē.

Gaidot mazuli, ikviena māte cenšas domāt labas domas un nepieļaut iespēju, ka varētu notikt kas slikts. Tā visticamāk ir pareizāk, bet – kā mēdz teikt – pasargāts ir tas, kas apdrošināts. Izvēloties par labu cilmes šūnu saglabāšanai dzemdību laikā, mēs iegūstam “apdrošināšanu” savam mazulim un, iespējams, arī pārējiem ģimenes locekļiem dažādu slimību ārstēšanai. Kas ir tās slimības, kuras var ārstēt ar cilmes šūnām? Cik ilgi cilmes šūnas ir derīgas? Cik tas izmaksā? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar SIA "Cilmes šūnu banka" biznesa attīstības vadītāju Inesi Bolmani.

DIENA PĒC autors Maksims Jegorovs izvaicā airBaltic vadītāju Martinu Gausu par aviopārvadājumu nozares aktualitātēm, biznesa stratēģijām jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī par dažādām inovatīvām tehnoloģijām, kuras uzņēmums ievieš, lai piedāvātu gan papildu labumus klientiem, gan arī būtu pelnošāks. Noklausies un dalies!

Interneta platforma DIENA PĒC vienmēr ir uzskatījusi, ka komunikācija ir viena no būtiskākajām atslēgām uz panākumiem privātā un valsts līmenī. Pēdējos četrus gadus mēs esam šo kvalitāti likuši priekšplānā un savus viesus par to izvaicājuši. Šoreiz DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons iztaujā Valsts prezidenta amata kandidātu, uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu par komunikācijas nozīmi viņa dzīvē un karjerā.

Būvniecība ir industrija, kurā apgrozās daudz naudas. Un kur daudz naudas, tur daudz intrigu. Ir dažādi viedokļi par to, kā pareizi jābūvē, bet ne visi padomdevēji ir zinoši speciālisti. DIENA PĒC autors Guntars Cauna sarunājas ar pieredzes bagātu speciālistu - "Kaamos Construction" vadītāju Ingu Baumani, lai noskaidrotu, kas jāņem vērā iegādājoties īpašumu. Kā ir labāk - pirkt gatavu vai būvēt pašam? Vai nepieciešams nolīgt speciālistu, kurš seko līdzi būvniecības procesiem? Kas jāzina, ja izvēlējāties būvēt īpašumu no nulles? Klausies epizodi un dalies ar saviem draugiem!

Dzimuma vienlīdzība ir plaši apspriests temats. Vislielāko nevienlīdzību izjūt tieši darba vietās. Kāpēc Igaunijā un Latvijā uzņēmumu valdēs, padomēs un citās institūcijās situācija ar sieviešu līdztiesību ir tik slikta? Vai sievietēm ir citāda novērtēšanas sistēma darba vietās nekā vīriešiem? Kā mazināt šo nevienlīdzību? Par to visu - DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunā ar Baibu Rubesu, organizācijas "Novatore" līdzdibinātāju.

Medical technologies and various e-health systems often steal doctor's / patient's time and do not improve the healthcare process. How to deal with it? Is the arrival of artificial intelligence expected in the medical sector as well? Listen to the conversation of Maksim Yegorov, the author of the technology column DIENA PĒC, with Dins Šmits, the former deputy chairman of the board of A/S Repharm. Medicīnas tehnoloģijas un dažādas e-veselības sistēmas bieži vien nozog ārsta un pacienta laiku un neuzlabo veselības aprūpes procesu. Kā pret to attiekties? Vai mākslīgā intelekta ienākšana ir sagaidāma arī medicīnas nozarē? Klausies DIENA PĒC tehnoloģiju rubrikas autora Maksima Jegorova sarunu ar Dinu Šmitu, bijušo A/S Repharm padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izklaides industrija Latvijā un arī pasaulē ir ļoti plaša. Tā vien šķiet, ka viss jau ir redzēts, bet izrādās, ka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) top jaunas un unikālas idejas. Uzņēmums “Beat the Storm” ir izstrādājis horizontāla vēja tuneli, kas ir pielāgojams dažādiem apmeklētājiem. Pasaulē pirmais šāds vēja tunelis ir uzstādīts Dānijā. Vai mēs Latvijā arī varam sagaidīt šāda vēja tuneļa izbūvi? Cik tas maksā un cik liels atbalsts bija no LIAA puses? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi sarunājās Ingus Augstkalns no “Beat the Storm”.

Uzņēmumi ikdienā saskaras ar daudz juridiskiem jautājumiem, veidojot sadarbību ar juristiem. Nepietiek tikai ar likumu pārzināšanu. Juristiem jāsaprot to, kā domā uzņēmēji un jāiemācās runāt viņu valodā. Vai tas nozīmē, ka juristiem labi jāpārzina biznesa vide? Vai Latvijā ir juristu pārprodukcija? Uz šiem jautājumiem sarunā ar DIENA PĒC I Juridiskais skatpunkts autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu no biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” atbild Mārtiņš Pujats, "Latvijas Mobilais Telefons" pakalpojumu un korporatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs. Klausies un dalies ar epizodi! 

Par uzkrājumiem vecumdienām esam spiesti sākt domāt jau diezgan agri. Sākot strādāt, mums veidojas uzkrājums 2. pensiju līmenī. Varam pārbaudīt, cik daudz saņemsim, pienākot pensijas vecumam, tomēr ne vienmēr tas atbilst mūsu gaidām. Ko darīt, lai nodrošinātu sev cieņpilnas vecumdienas un palielinātu savu pensiju nākotnē? Kas ir 3. pensiju līmenis? Vai Latvijas pensiju sistēma ir ilgtspējīga? Vai inflācija ietekmē pensiju 2. līmeņa peļņu? Uz šiem jautājumiem sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atbild INVL Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

DIENA PĒC autors Maksims Jegorovs iztaujā Izraēlas vēstnieci Latvijā Šāronu Rapaportu-Palgi, skaidrojot Izraēlas inovāciju veiksmes stāsta cēloņus, valsts aizsardzības īpatnības un sieviešu lomu tajā, izglītības sistēmas un veselības aprūpes unikalitāti un pievienoto vērtību sabiedrībai. Noklausies un dalies!

Oskars Priede ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru, SIA "Visendorff" vadītāju Edmundu Visendorfu sarunājas par drošību. Ko vajadzētu ievērot mūsu katra dzīvē un korporatīvajā vidē? Kā pēdējo gadu laikā ir mainījusies gan privātpersonu, gan uzņēmēju attieksme pret drošības riskiem un krīzēm? Kādas ir nākotnes tendences un ieteikumi? Noklausies, iegūsti atziņas un uzlabo savu un sava uzņēmuma drošību!

Uzsākot jaunu rubriku DIENA PĒC, iepazīstinām ar “Juridiskais skatpunkts” autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošo partneri. Kā savu pirmo viesi viņš uz sarunu ir aicinājis Agri Ratniku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju. Ko īsti nozīmē būt jurisprudences studentam? Cik liels ir studentu atbirums mācību procesā? Kas to ietekmē? Uzzini par studijām, darbu universitātes laikā un ārpusstudiju aktivitātēm.

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sarunājas ar Latvijas darba devēju konfederācijas prezidentu, SIA "Karavela" līdzīpašnieku Andri Biti, iztaujājot par ilgtspējas procesiem valsts un privātajā sektorā, investoru piesaisti un zivsaimniecību Latvijā. Lai sabiedrība virzītos uz kopīgu mērķi valsts līmenī, ir svarīgs konkrēts pasākumu plāns un sabiedrības izglītošana. Kas mums no tā visa pietrūkst? Klausies epizodi un dalies ar saviem draugiem!

Kā zināms, trīs Baltijas valsts kopīgi veido jaunu dzelzceļu. Kā saka DIENA PĒC viesis Agnis Driksna - mums nevajag autobusu no katra ciemata uz Rīgu. Dzelzceļš būs transporta mugurkauls. Uz Tallinu vai Viļņu trauksimies zem divām stundām. Uz Berlīni – nakts laikā. Kā sokas ar šo gaidu piepildīšanu? To sarunā ar bijušo RB Rail vadītāju Agni Driksnu skaidroja Accenture vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs.

Diena Pēc sarunu ciklā ar vēstniekiem Maksims Jegorovs šajā reizē uz sarunu aicinājis Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Polu Bramelu, lai diskutētu gan par starptautisko, gan par interneta drošību, “maigo varu”,  karu Ukrainā, un iespējamo ģeopolitisko situāciju nākotnē.

Šajā epizodē iegūsi noderīgu informāciju par nekustamā īpašuma iegādi pirms laulībām, laulības laikā, kopīpašuma plusiem un mīnusiem. Meklēsim arī atbildi tam, cik liela nozīme ir laulību līgumam, kuram no laulātajiem pieder īpašums, ja tas iegādāts pirms laulības. Sarunu ar Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" partneri, zvērinātu advokāti Ilzi Kramiņu vada Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītājs.

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru DIENA PĒC autori izvaicā jaunuzņēmumu pārstāvjus par viņu biznesa idejas rašanos un par ceļu uzņēmējdarbības attīstīšanā. Šajā epizodē tiekamies ar uzņēmumu Qticket, kurš izstrādājis mobilo lietotni, kas ātri un vienkārši dod iespēju iestāties rindā un pierakstīties uz vizīti attālināti. Kā radās ideja par šī produkta izveidi? Kādi ir jaunuzņēmuma attīstības plāni? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi sarunājās Kaspars Rāzna no Qticket.

Krievijas uzsāktais noziedzīgais karš Ukrainā norisinās jau gadu.  DIENA PĒC DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs uz diskusiju aicinājis Raimondu Graubi, Valdi Pumpuru, Leonu Taivānu, Elīnu Egli un Mārtiņu Varguli.

Par izglītību Latvijā visskaļāk tiek runāts tieši pirmsvēlēšanu laikā, lai gan tai būtu jābūt augstai prioritātei visu laiku. Uzlabot izglītības sistēmu var iesaistot sabiedrību, kas rada pieprasījumu pēc labākas izglītības. Vai Latvijai pietrūkst vīzijas, kas mēs kā valsts vēlamies būt? Vai tālmācība ir mūsu nākotnes realitāte? Kāda loma izglītības veidošanā ir uzņēmumiem? Par to visu - sarunā ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu un Mārīti Seili, bijušo izglītības un zinātnes ministri.

DIENA PĒC autors Guntars Cauna sarunājas ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktoru Fredi Bikovu, iztaujājot par Rīgas attīstības plāniem, aģentūras galvenajiem darbības virzieniem un Vecrīgas atdzīvināšanu. Investīciju piesaiste ir ļoti garš process. Cik tālu šajā procesā ir Rīga? Cik daudz Krievijas agresija Ukrainā bremzē investoru piesaisti Rīgai? Vai tūrisma nodeva Rīgai neaizbiedēs tūristus? Klausies epizodi un dalies ar saviem draugiem!

Par Valsts policijas esošās situācijas iemesliem un iespējamajiem risinājumiem, par policistu mūsdienīgas apmācības formātiem un iespējām, kā arī par uzņēmumu jeb korporatīvo drošību, jeb ko katrs uzņēmums var mācīties no IKEA vai Amazon risku pārvaldības jau šodien, DIENA PĒC | DROŠIBA autors un producents, SIA VISENDORFF vadītājs Edmunds Visendorfs diskutē ar bijušo Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieku un KNAB priekšnieka vietnieku, SIA NORDSAGE partneri un korporatīvās risku vadības vecāko konsultantu Valdi Pumpuru.   Saruna būs interesanta visiem, kuram rūp mūsu sabiedrības drošība un policijas nākotne, kā arī gan pieredzējušajiem, gan vēl topošajiem uzņēmējiem.

DIENA PĒC autors Maksims Jegorovs sarunājas ar Roche Latvija ģenerāldirektoru, iztaujājot par šī brīža sasniegumiem veselības aprūpē un diagnostikā, kā arī par nākotnes tendencēm. Vai ģimenes ārsti pārvērtīsies par prevencijas speciālistiem? Vai drīz pienāks laiks, kad zāles tiks izstrādātas konkrētai personai? Kādās jomās iepaliekam reģionālā mērogā un kas unikāls ir atklāts Latvijas pētniecības institūtos? Klausies epizodi un paplašini redzesloku! Dalies un sūti draugiem!

DIENA PĒC tika dibināta pirms četriem gadiem. Šo gadu laikā pārraidītas vairāk kā 300 sarunas ar dažādiem viedokļu līderiem. Satura radīšanā piesaistīti vairāki autori, kuri pārstāv tādas nozares kā bizness, nekustamais īpašums, tehnoloģijas, vide, drošība un tiesības. Vai ir sasniegtas ambīcijas, kuras tika izvirzītas 2019. gadā, sākot DIENA PĒC? Ko Kristaps Pētersons un Oskars Priede sagatavojis jums 2023. gadā? Skaties mūs YouTube, abonējot DIENA PĒC kanālu!

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru DIENA PĒC autori izvaicā jaunuzņēmumu pārstāvjus par viņu biznesa idejas rašanos un par ceļu uzņēmējdarbības attīstīšanā. Šajā epizodē tiekamies ar uzņēmumu Adventum Tech, kura galvenais darbības virziens ir būvniecības procesu automatizācija. Lai izveidotu caurspīdīgus būvniecības procesus, tika izveidots unikāls risinājums -  sensors LiveLoud, kas uzrauga pagaidu pastāvīgo balstu nestspēju. Kā radās ideja par šī produkta izveidi? Kādi ir bijuši jaunuzņēmuma lielākie klupšanas akmeņi un izdošanās? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Ņikita Gorbatko no Adventum Tech.

Sarunu festivāls "Lampa" pēdējos gadus ir pacēlis ļoti daudz neērtu tematu, kuri pēc festivāla turpina dzīvot savu dzīvi. Tā arī ir demokrātijas festivāla būtība, saka tā direktore un fonda DOTS valdes locekle Ieva Morica. Šajā sarunā uzzināsi, vai ir iespējams viedoklis starp galēji polarizētiem pretnostatījumiem un kāpēc cilvēkiem vasarās šķiet svarīgi doties sava veida "svētceļojumā" uz Cēsīm.

DIENA PĒC autors un Accenture Baltics vadītājs Maksims Jegorovs saistošā diskusijā izvaicā Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu, lai uzzinātu šī brīža Eiropas kursu, eiropiešu izredzes ieņemt nozīmīgu lomu globālajā uzņēmējdarbības arēnā, kā arī to, kā sokas ar Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanu un reģionālo partnerību dibināšanu. Klausies, komentē un dalies!

Reinis Ozoliņš ir PRO drifta braucējs un video blogeris, kurš savas ikdienas gaitas fiksē video klipos, kurus ik mēnesi noskatās vairāk nekā miljons skatītāju. No vairāk nekā 300 DIENA PĒC sērijām, Reinis ir pirmais, t.s. Gen-Z jeb Z paaudzes pārstāvis, tāpēc saruna ievirzīsies ne tikai par sportu, soctīkliem un radošumu, bet arī par huligānisko tēlu, ar kuru nereti ir vieglāk piesaistīt plašākas auditorijas un reklāmedevēju uzmanību. Arī par Reiņa Ozoliņa nākotnes ambīcijām uzzini, noskatoties DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunu.

Aktīvā klausīšanās un atgriezeniskā saite ir komunikācijas atslēga. Tā savu pieredzi un panākumus biznesā īsi raksturo "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps. Šajā raidījumā dzirdēsiet konkrētus padomus, kā arī atziņas par komunikāciju ar ārvalstu biznesa partneriem. Tomu iztaujā DIENA PĒC autors Oskars Priede.Support the show

OX Drive ir Tesla automašīnu koplietošanas platforma. Kāpēc elektromašīnas? Tādā veidā uzņēmums atbalsta pāreju uz videi draudzīgāku transportu, dodot iespēju lietotājiem pārliecināties par elektromašīnu izdevīgumu. Cilvēkiem nav jādomā par mašīnu remontu, apdrošināšanu, riepu maiņu utt. Kādas ērtības un neērtības jāpiedzīvo, izvēloties koplietošanas automašīnas? Kad visi varētu pāriet uz elektromašīnām? Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu atbild OX Drive līdzdibinātājs Kristiāns Karlsons.Support the show

Latvijas vieta inovācijās, STEM, kā arī biznesa izglītībā nav pārāk augsta starp pārējām ES dalībvalstīm. To veicinājusi gadiem ilgā politiskās sistēmas vienaldzība pret modernas ekonomikas sistēmas būvniecību jeb vienā vārdā sakot - stagnācija. Lietuvas un Igaunijas labie piemēri likuši sarosīties gan politiķiem, gan mācībspēkiem. Kā šo situāciju no malas vēro ilggadējs jaunuzņēmumu jomas pārzinātājs, viens no TechHub Riga dibinātājiem, pasniedzējs un mentors Viesturs Sosārs, skaties DIENA PĒC sarunā.Support the show

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš vairākus gadus veltījis saules parka izveidei un saka,- lai samazinātu enerģijas cenas, ir jātaupa. Ko mēs varam darīt, lai mums būtu pietiekami daudz energoresursu? Vai enerģijas cenas ir tik augstas, jo tirgū nav pietiekami daudz tās tirgotāju? Vai, ieejot sašķidrinātās gāzes tirgū, Latvija normalizēs enerģijas izmaksas, un kāds ir viņa viedoklis par atomenerģiju un izaicinājumiem Latvijas drošībai? Par šiem tematiem - sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu.Support the show

Mēdz uzskatīt, ka vispubliskākā žurnālistikas forma ir televīzijas diktors. Dzīvojot pasaulē, kurā visu laiku kaut kas notiek un mainās, mums ir plaša informācijas pieeja - ziņas televīzijā, radio un internetā. Kā top ziņu raidījumi un kāda ir ziņu diktora dienas kārtība? Vai raidījuma vadītājs ir viens no raidījuma veidotājiem? Par šo uzzini DIENA PĒC autora Kristapa Pētersona sarunā ar LTV raidījumu vadītāju un žurnālistu Jāni Gesti.Support the show

Rimi Baltic var lepoties ar sevi kā dabai draudzīgu uzņēmumu CO2 mazināšanai, savā darbā ieviešot dabai draudzīgas saldēšanas iekārtas, optimizējot loģistikas ķēdes, pērkot zaļo enerģiju un veicot citus pasākumus. Vai līdz 2030. gadam iespējams sasniegt mērķi - nulles emisijas? Kādas ir vadlīnijas, lai to sasniegtu? Kas notiek ar pārtikas pārpalikumiem veikalā? Kā patērētājam novērtēt nepieciešamo pārtikas apjomu? Kā organizēt savu ledusskapi? Vai drīkst lietot produktus pēc derīguma termiņa beigām? Par to sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atklāj Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja Zanda Šadre.Support the show

AS "Latvijas finieris" ir Latvijas kokrūpniecības flagmanis un ierindojas Top 101 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā. Savā ikdienā uzņēmums piekopj atbildīgu un zaļu uzņēmējdarbību. Kas ir tas, kas palīdzējis uzņēmumam sasniegt šādas virsotnes? Kāds ir atbildīgs uzņēmējs un kas ir agresīva resursu izmantošanas politika? To uzzini DIENA PĒC autora Ģirta Rungaiņa sarunā ar AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi.Support the show

Biedrības "VEFRESH" vadītājs un antropologs Viesturs Celmiņš intervijā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu skaidro gudrās pilsētas un mobilitātes principus, veicinot videi draudzīgas infrastruktūras attīstību apkaimēs. Kā inovatīvas tehnoloģijas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu? Vai pilsētvides uzlabošana ir nacionāla līmeņa jautājums? Kas īsti ir sociālā antropoloģija un ar ko tā nodarbojas? Skaties interviju un uzzini visu par inovācijām pilsētvidē.Support the show

Ikviens no mums ir piedzīvojis lielākas vai mazākas krīzes, kas skar mūs personiski vai valstiskā līmenī. No katras šādas ārkārtas situācijas var kaut ko mācīties, lai nākamajā reizē mēs būtu gatavi rīkoties daudz gudrāk. Piemēram, sagatavot rīcības plānu. Vai sevi var sagatavot krīzei? Vai krīzes menedžments ir kas tāds, ko var iemācīties? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu un krīzes vadības ekspertu Jāni Vanagu. Support the show

Īpašuma iegāde ir nopietns lēmums ikvienam. Parasti viss sākas ar izvēlētā objekta apskati.Kam ogligāti ir jāpievērš uzmanība? Vai būtu nepieciešama arī juridiskā pārbaude? Kāds ir piemērotākais darījuma izpildes mehānisms abām pusēm? Atbildes uz šiem jautājumiem atradīsiet, noskatoties sarunu ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju un Ilzi Kramiņu, Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" partneri, zvērinātu advokāti.Support the show

Kā viens no veidiem kapitāla piesaistei uzņēmuma attīstībai ir akciju emitēšana biržā. Kad šāds solis ir sperts, organizācija kļūst par publisku uzņēmumu, un tas nes līdzi virkni pienākumu un jaunu noteikumu, tostarp komunikācijas jomā. Šajā epizodē uzzini kā akciju sabiedrība "VIRŠI-A" izgāja biržā un kā tas ietekmē komunikācijas procesus – gan ārējos, gan iekšējos. Saruna ar Viršu komunikācijas vadītāju Undīni Priekuli. Support the show

Latvijas valsts pārvalde un uzņēmumi atvaira kiberuzbrukumus gandrīz katru dienu. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par Latvijas iekšējo infrastruktūru, lai laicīgi atklātu inficētās iekārtas. Dmitrija Ņikitina, "Tet" valdes locekļa pēdējā gada pieredze šajos uzbrukumos ir diezgan bagāta. Kā atpazīt krāpnieciskus telefona zvanus? Kādi uzņēmumi ir uzbrucēju mērķis un vai Latvijā arī ir hakeri? Klausies jaunāko DIENA PĒC | Tehnoloģijas epizodi ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu.Support the show

Sarmītes Ēlertes darbības profils ir ļoti plašs. Ilgus gadus bijusi laikraksta "Diena" galvenā redaktore. Šobrīd vada Valsts prezidenta padomnieku biroju. Kas īsti ietilpst šajos pienākumos? Vai Latvijā joprojām ir spēcīgi mediji un vai maksa par tiem būs nākotnes realitāte? Vai kultūra Latvijā ir pietiekami attīstīta un daudzveidīga? Par šiem tematiem - sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu.Support the show

Efektīvākais enerģijas mikss katrai industrijai ir atšķirīgs. Kuri ir tie enerģijas avoti, kurus izmantot ir visefektīvāk? Kā cīnīties ar pieaugošajām energo izmaksām mājās un darba vietā? Vai biomasa ir Latvijas lielākais dārgums? Vai cilvēkiem pašiem jadomā par savu resursu patēriņu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzziniet, klausoties Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča sarunu ar ekonomistu, enerģētikas ekspertu Elmāru Kehri.Support the show

Komunālo pakalpojumu rēķini ir šī brīža aktualitāte. Kā samazināt šos rēķinus? Ko īsti nozīmē energoefektivitāte? Vai tā ir tikai māju siltināšana? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes atradīsi sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju un Andri Vulānu, būvfizikas inženieri.Support the show

Pirms vēlēšanām, lai sniegtu labāku priekšstatu par politisko amatu kandidātiem, sabiedrībai tiek piedāvāti dažādi diskusiju raidījumi viedokļu apmaiņai un partiju ideoloģiju paušanai. Kā ir šo procesu vadīt no žurnālista pozīcijām? Par to uzzini šajā DIENA PĒC epizodē ar “Delfi TV ” producenti Alinu Lastovsku.Support the show

Komunikācija starp ārstu un pacientu ir ļoti sensitīva. Īpaši, ja ārstam jāpasaka sliktas ziņas. Kas ietilpst ārsta pienākumos? Epizodē kopā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi un ārstu Kārli Rāceni iztirzāsim šīs jomas komunikācijas procesa nianses.Support the show

Pilotu vienīgais uzdevums nav tikai nogādāt pasažierus no punkta A līdz punktam B. Labs pilots pārzina lidmašīnu, konkrētā lidojuma nianses, koordinē apkalpes darbības un rūpējas, lai lidaparātā būtu gan būtiskās, gan arīdzan komforta lietas. Ko zinām par pilotu darbu un šī darba komunikācijas niansēm? Ar ko un cik daudz pilots sarunājas no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim? Atbildes uz šiem jautājumiem noskaidro sarunā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi un airBaltic lidmašīnas kapteini Artūru Cabuli.Support the show

Mūsdienīgs birojs, mūsdienīga biroju infrastruktūra ar pakalpojumiem, ekonomikas attīstība un pakalpojumu eksports ir pamats veiksmīgai infrastruktūras attīstībai. Kas ir bremzējis Rīgas infrastruktūras attīstību? Kā nopozicionēt Rīgu kā atvērtu un starptautisku pilsētu?  Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju atbild Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs. Support the show

Iegādājoties nekustamo īpašumu, pirmais, ko pieprasa banka, ir īpašuma vērtējums. Kā top šis vērtējums? Pēc kādām formulām strādā vērtētāji? Par šo un nekustamā īpašuma nākotnes tendencēm sarunājas Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītājs un Māris Laukalējs, Acro Real Estate valdes loceklis.Support the show

Klimata izmaiņas ir plaši apspriests temats. Atbilstoši statistikas datiem Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Cik liela atbildība par to būtu jāuzņemas uzņēmumiem? Vai ar tehnoloģiju palīdzību var prognozēt plūdus pilsētās? Vai tu dzertu attīrītu kanalizācijas ūdeni? Uz šiem jautājumiem sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atbild Tālis Juhna, Rīgas Tehniskās universitātes profesors un zinātņu prorektors.Support the show

Latvijas Banka ir uzņēmusies ilgtspējas vēstnieces lomu un mūsu sabiedrībā sāk iedziļināt domu par zaļāku un efektīvāku ekonomiku. Ko zaļais kurss nozīmē Latvijas Bankai? Kas īsti ir taksonomija un kā tās ieviešana Latvijā ietekmēs uzņēmumus? Ko zaļā kursa ieviešana nozīmē lauksaimniecības nozarei? Atbildes uz šiem jautājumiem uzziniet, klausoties Eco Baltia valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča sarunu ar Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāju Edvardu Kušneru.Support the show

VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) parasti asociējas ar valsts iestādi, kas pārvalda valstij piederošos īpašumus, bet kā ir patiesībā? Ar ko īsti nodarbojas valsts nekustamie īpašumi un cik procentus no valsts kopējā īpašuma portfeļa pārvalda VNĪ? Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā  ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju atbild VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.Support the show

Lai koordinētu informatīvās telpas drošības pasākumus, Latvijā kopš 2020. gada Valsts kancelejā izveidots Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments (StratCom). Viens no tā svarīgākajiem uzdevumiem ir aizsargāt Latviju no manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformācijas. Kādas ir būtiskākās medijpratības kļūdas un kā medijos atpazīt manipulatīvu informāciju no patiesas? Kā izglītot sabiedrību un iesaistīt jauniešus līdzdarboties vēlēšanās? Par visu to sarunā ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās departamenta direktors Rihards Bambals. Noskaties un dalies! Tiešsaistes bezmaksas spēle “Harmony Square”  izklaidējošā veidā palīdz uzzināt populārākās dezinformatoru manipulācijas metodes, lai turpmāk mācētu uz tām neuzķerties (auditorijām no 15 gadu vecuma): https://harmonysquare.game/lvSupport the show

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ir otrajā vietā. DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs uzskata, ka apdraudējumu un kara gadījumos drošība ir prioritāra, tāpēc uz sarunu aicinājis Latvijas Ieroču munīcijas un pirotehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas sekretāru Ēriku Kaufmani, profesionāli ar 30 gadu pieredzi. Saruna par to, ar ko nāksies rēķināties, ja pašaizsardzībai nolemts iegādāties ieroci, un vai ieroci var iegādāties ikviens? Kā profesionāli šāvēji glābj dzīvības, ko speciālists iesaka tiem, kuriem ierocis ir sen, un kāds ir viņa lūgums mums visiem.Support the show

Zaigu Gaili var dēvēt par Latvijas arhitektūras mūzu. Viņas projekti ir neatkārtojami un interesanti, kas iezīmē neierastas līnijas. Kas ir viņas neparastā skatījuma noslēpums? Kā izskatās Rīgas arhitektūra un kāda ir tās vīzija Zaigas acīm? Par visu to klausies sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju.Support the show

airBaltic nākotnes vīzija ir skaidra - nepieciešamas jaunas lidmašīnas ar jauniem dzinējiem un tehnoloģijām, lai samazinātu izmešus līdz nullei. Cik reāli ir saniegt šādu vīziju un ko tas maksās patērētājiem? Vai ceļošana kļūs stipri dārgāka? Par to sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atklāj airBaltic izpilddirektors un valdes loceklis Martins Gauss.Support the show

Latvijā kopš 2021.gada darbojas biedrība "Drošības profesionāļu asociācija". Šī organizācija apvieno privātpersonas, kuras pārstāv fizisko / tehnisko drošību, darba aizsardzību, ugunsdrošību un kiberdrošību. Epizodē uzzini, kā viņi ietekmē Latvijas drošības situāciju. DIENA PĒC autors Edmunds Visendorfs sarunājas ar biedrības valdes locekli Mārtiņu Melni.Support the show

Laba sajūtas mājā katram nozīmē ko citu. Kādam svarīgi ir tikai pārlaist nakti, citam gribas mājokli iekārtot gaumīgi, funkcionāli un atbilstoši labbūtības un ilgtspējas principiem. Talkā var nākt interjerists, palīdzot realizēt ieceres. Vai arī - kā tikt galā pašam, ja interjera dizaineris un dārgo zīmolu produkti nav pa kabatai? Uz šiem jautājumiem sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju atbild Liene Jākobsone, Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina katedras vadītāja.Support the show

Ļoti lēnām, bet ar stabilu mērķi daļa uzņēmumu Latvijā piekopj zaļo domāšanu. Tiek samazināts iepakojumu daudzums un izmantoti pārstrādājami materiāli. Enerģētikai kļūstot arvien dārgākai, arī transporta nozare pamazām pāriet uz elektro automašīnām. Cik izdevīgi un reāli ir pārvietoties ar elektro automobīli? Kādas ir tendences degvielas tirgū? Vai Latvijā būs savs gāzes terminālis? Sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atklāj AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.Support the show

Digitalizācija mūsdienās ir aptvērusi gandrīz visas jomas. Slimnīcu sadarbība caur digitālo ceļu ļauj piekļūt plašākam informācijas daudzumam, kas dod iespēju salīdzināt pētījumus un ātrāk tikt pie pētījuma atrisinājuma. Vai tas ir droši? Vai no digitalizācijas ir lielāks ieguvums nekā drauds? Par to sarunā ar DIENA PĒC autoru Edmundu Visendorfu dalījās Rolands Lappuķe, Valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos.Support the show

Paraudzīsimies uz mājokļa iegādi ar bankas acīm! Kā banka vērtē cilvēka kredītspēju? Kādu mājokļu iegādei banka lemj par labākiem nosacījumiem un kredīts sanāk lētāks? Ko nedarīt, lai banka no jums nenovērstos? Uz šiem jautājumiem sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju atbild Kārlis Danēvičs, "SEB Banka" valdes loceklis, SOS bērnu ciematu asociācijas padomes priekšsēdētājs.Support the show

Investīcijas vienmēr ir saistītas ar riskiem. Kad ir pareizais brīdis uzkrāt un ieguldīt? Vai sievietes atšķirībā no vīriešiem ir piesardzīgākas, ieguldot savu naudu? Par to sarunā ar DIENA PĒC autori Aiju Hermani - Sabuli dalījās Karīna Kulberga, "Swedbank Latvija private banking" vadītāja, SheOwns bloga autore.Support the show

Aizsākot jaunu sēriju ciklu par Latvijā akreditētajiem vēstniekiem, kā pirmo viesi "Accenture" vadītājs Maksims Jegorovs aicināja Kanādas vēstnieku Kevinu Reksu. Noklausies un uzzini vēstnieka skatījumu par disciplīnu armijā un karā, iespējām dzīvot Kanādā un marihuānas legalizēšanu.Support the show

Kad uzņēmumam nepieciešams aizdevums, primāri atbalsts tiek meklēts bankās. Tomēr tas ne vienmēr ir variants, kas der ātrai problēmas risināšanai. Kādas priekšrocības ir nebanku finansētājiem? Kas tiek ņemts vērā, piešķirot finansējumu? Par to sarunā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi dalījās Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors.Epizode tapusi sadarbībā ERST Finance.Support the show

DIENA PĒC | Īpašums autors, nekustamā īpašuma attīstītāja  "Kaamos Latvia", vadītājs  Guntars Cauna uz savu pirmo sarunu aicinājis šefpavāru Lauri Aleksejevu. Šoreiz ne tik daudz par pašu ēdienu, bet par to, kas īsti notiek virtuvē un ārpus tās.Support the show

DIENA PĒC kolektīvs noklāj arvien vairāk nozaru! Esam priecīgi par Guntara Caunas, liela nekustamā īpašuma attīstītāja  "Kaamos Latvia" vadītāja pievienošanos  DIENA PĒC autoru kolektīvam. Šajā sarunā ar Aiju Hermani-Sabuli Guntars dalās savā biznesa vadīšanas pieredzē. Gaidiet DIENA PĒC | Īpašums epizodes!Support the show

Starp darba ņēmēju un darba devēju tiek noslēgts darba līgums, saskaņā ar kuru puses apņemas izpildīt līgumā atrunātos pienākumus. Tomēr ir gadījumi, kad viena no pusēm nepilda līgumā noteiktās saistības. Tas ir brīdis, kad rodas nepieciešamība pēc arodbiedrības. Kas īsti ir arodbiedrība un kam tā ir izdevīga? Visu par arodbiedrības darbu sarunā ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu skaidro Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs. Saruna notika ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Valsts kancelejas īstenota projekta ietvaros.Support the show

Jaunu uzņēmumu dibināšana vienmēr bijis izaicinošs process. Latvijā mēs varam lepoties ar vairākiem veiksmes stāstiem, kas mudina citus jaunos censoņus uzdrīkstēties izveidot savus uzņēmumus. Kā ir mainījusies uzņēmēju domāšana par to, kādai jābūt organizācijai mūsdienās? Par to sarunā ar DIENA PĒC autoru, "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu dalījās Andris K. Bērziņš, fonda "Change Ventures" vadošais partneris.Support the show

Nav noslēpums, ka mūsdienās komunikācija un latviešu valodas lietošana, īpaši jauniešu vidū, arvien biežāk dzirdama ar anglicismiem un barbarismiem. Sarakstēs teksta vietā tiek izmantotas emociju zīmes. Kā saglabāt korektu latviešu valodas lietošanu un cik ļoti laika gaitā ir mainījusies mediju ziņu rakstīšana un saziņa ar auditoriju? Sarunā ar DIENA PĒC autoriem Kristapu Pētersonu un Oskaru Priedi atklās TV un radio diktors Arnis Krauze.Support the show

Cilvēki iedalās divās kategorijās: tie, kas šķiro atkritumus un tie, kas to nedara. Sašķirotos atkritumus var pārvērst saimniecībā noderīgās lietās, piemēram, mugursoma no PET pudelēm. Kur nonāk mūsu sašķirotie atkritumi? Vai mīts par to, ka visus atkritumus beigās sagāž vienā kaudzē, ir taisnība? Sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atklāj "Latvijas Zaļais punkts" vadītājs Kaspars Zakulis.Support the show

Ikdienā mēs patērējam dažādus informācijas avotus, taču ne vienmēr varam būt pārliecināti par ziņu patiesumu. Vai sabiedriskos medijus varam uztvert kā objektīvus un profesionālus ziņu nesējus? Kas pieskata žurnālistu darbu šajos medijos? Tas ir Andas Rožukalnes, sabiedrisko mediju ombuda darbs. Kā praksē izpaužas viņas pienākumi un kā viņa vērtē iedzīvotāju mediju pratību – par to šajā DIENA PĒC sarunā ar autoru Kristapu Pētersonu. Noskaties un dalies! Support the show

Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā tās autors Maksims Jegorovs uz sarunu aicinājis SIA "Visma Enterprise" vadītāju Antru Zālīti.Support the show

Šajā reizē DIENA PĒC autors Oskars Priede uz sarunu aicinājis divus ārstus, ķirurgus, kuri praktizē bariatriju,- Maksimu Mukānu un Igoru Troicki, lai apspriestu liekā svara problēmu Latvijā un bariatriju, kā vienu no tās risinājumiem. Support the show

Šīs DIENA PĒC | VIDE epizodes viesis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis sarunā ar Māri Simanoviču apspriedīs, kā šobrīd darbojas Latvijā nesen ieviestā depozīta sistēma.Support the show

Katra reize, kad DIENA PĒC ir iespēja iztaujāt kādu nozares profesionāli ir svētki. Tādi ir arī šodien, kad Prudentia partneris un DIENA PĒC | BIZNESS autors Ģirts Rungainis sarunās ar Baltijā patlaban vadošā izaugsmes fonda INVL Baltic Sea Growth Fund galveno partneri Deimanti Korsakaiti. Sarunā uzzināsi par to, kā uzņēmumu sagatavot pārdošanai, kā piesaistīt kapitālu gudri, kādas ir Baltijas valstu atšķirībās iezīmes un domāšanas par biznesa "sakopšanu", kā arī atšķirīgajām biznesa procedūrām, piesaistot kapitālu vai organizējot sava uzņēmuma pārdošanu.Support the show

Šajā DIENA PĒC serijā tās autors Oskars Priede kopā ar DIENA PĒC | VESELĪBA autoru Kasparu Vendeli diskutēs par stresa veidiem, un kā tos pārvarēt. Support the show

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs un DIENA PĒC | VIDE autors Māris Simanovičs šoreiz uz sarunu aicināja amatā nesen apstiprināto AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti, lai iztaujātu par viņa sajūtām, esot šajā atbildīgajā krēslā, par vēja un saules paneļu parku būvniecību. Tāpat uzzināsiet par Latvenergo plāniem elektroauto infrastruktūras attīstīšanā Latvijā un atgādināsim svarīgākos energoefektivitātes un taupīšanas principus.Support the show

Šajā DIENA PĒC | BIZNESS sērijā, tās autors Ģirts Rungainis sarunājās ar Luminor bankas vecāko ekonomistu Pēteri Strautiņu.Support the show

Brīdī, kad visas pasaules uzmanība piekalta Krievijas asiņainajam karam ar Ukrainu, DIENA PĒC autori Oskars Priede un Kristaps Pētersons izvērtē valstu vadītāju, politiķu un uzņēmēju svarīgākās runas šī notikuma kontekstā.Support the show

Tā bija šķirba puspavērtās vēstures durvīs, pa kurām Latvija 2004. gadā paspēja nokļūt ES un NATO aizsegā. No vienas puses mūs sargā 5.pants, taču tajā pašā laikā visi labi apzinās, ka neadekvāts tirāns ar kodolieročiem Eiropu var pārvērst līdz nepazīšanai. Kā mums sevi aizsargāt, ko nozīmē NATO klātbūtne Baltijā un kāpēc Putins rīkojas tā, kā viņš rīkojas? DIENA PĒC | DROŠĪBA autors, producents un drošības eksperts Edmunds Visendorfs sarunājas ar Valsts Prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Jāni Kažociņu.Support the show

Jaunākie dati liecina, ka LU dažādos reitingos ir spējusi uzlabot savu pozīciju. Kā tas ir izdevies, kā veidojas augstskolu reitingi un kāpēc Universitātes pārliecinoši ir ilgtspējīgākās institūcijas pasaulē, DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs sarunājas ar LU rektoru Indriķi Muižnieku. Uzzināsim, kas LU kopīgs ar NHL, kas ir zināšanu jūdze, ko vajag Latvijas attīstības motoram, un, pateicoties kam, vairojas mūsu drošumspēja.Support the show

Droši vien jebkura sevi cienoša biznesa grāmatas teiks, ka, ja tu gribi noķert klientu un saņemt viņa naudu, tev jārunā klienta valodā. Ko tas nozīmē interneta vidē, ja tava mājaslapa ir latviski, bet tu vēlies tirgot savu produktu ārpus Latvijas? Tu vari lokalizēt savu mājaslapu.Par tulkojumiem un lokalizāciju šīs reizes DIENA PĒC saruna ar SIA “LMI Translation” valdes priekšsēdētāju Kristīni Špati, kura ir eksperts šajā tematā. Support the show

Kā, apvienojot Latvijas zinātnieku atklājumus un mērķtiecīgus uzņēmējus, nodrošināt ne tikai mūsu NBS un AM apgādi, bet arī integrējoties starptautiskajās piegāžu ķēdēs ne tikai pelnītu, bet arī veicinātu mūsu Valsts aizsardzības spējas X stundā, DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs sarunājas ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas līdzdibinātāju un vadītāju Elīnu Egli. Runāsim, ko mums dod iesaistīšanās NATO un EAF (Eiropas Aizsardzības fonds) programmās un kādi ir konkrētie panākumi, kā no multifunkcionālās pārtikas, datu apraides un mākslīgā intelekta biznesa Latvija tiek līdz dalībai kosmosa tehnoloģiju izstrādē, kas ir tehnoloģiju pārākums un kāds ir identificētais tā realizācijas risks, kādi ir secinājumi pirms 10 gadiem pārdzīvotajam personīgajam kiberuzbrukumam, un ar ko Elīna Egle iesaka sākt ģimenes un bērnu drošību.Support the show

Tagad reti kurš biznesa seminārs vai konference, saviem pasākumiem neizvēlās virsrakstā minēt vārdu “ilgtspēja”, lai gan, pat pirms dažiem gadiem, daudzi šo vārdu nemācēja pareizi uzrakstīt. Varētu teikt, ka ilgtspēja tagad ir modē, jo gan politikas veidotāji, gan daži lielākie uzņēmumi to ir sākuši ņemt nopietni. Šajā DIENA PĒC | VIDE sērijā saruna ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāju Daci Helmani par soļiem, kādus ikvienam modernam uzņēmumam būtu jāsper šodien, lai rīt būtu atbildīgāki pret sabiedrību un vidi, kurā tie darbojās. Support the show

Par 5G tiek runāts gana ilgi un industrija jau pēta un eksperimentē ar 6G, bet, ko tas nozīmē, un kāds no tā labums ikdienas lietotājiem, par to šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā Maksima Jegorova saruna ar foruma “5G Techritory” vadītāju Latvijā Neilu Klaniņu. Support the show

Ikdienā atturīgais Raimonds Bergmanis sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu atklās, kam viņš ir patiesi pateicīgs par saviem dažādajiem panākumiem, kāpēc viņš svin divas dzimšanas dienas, un ar ko īpaša mūsu vēsturei ir Pļaviņu pilsēta. Raimonds Bergmanis dalīsies ar savu viedokli par sabiedrību šķelšanās iemesliem un to, ko reāli nozīmē visaptverošā Valsts aizsardzība, un kur mums ir vēl daudzi Brīvības pieminekļi.Saruna veltīta Ziedonim Ločmelim un visiem patiesajiem Latvijas patriotiem.Support the show

Kādas komunikācijas iemaņas un prasmes ir vajadzīgas, lai noturētu publikas uzmanību gan tad, kad esi uz skatuves, gan tad, kad esi radio pie mikrofona? Kā iziet no situācijas, kad esi aizmiris savu sakāmo? Kur smelties spēku un drosmi būt publikas uzmanības centrā? Uz šiem un uz daudziem citiem jautājumiem atbildes var rast šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar mūziķi un ģimenes cilvēku Normundu Rutuli.Support the show

Šajā DIENA PĒC | LĪDERĪBA sērijā tās vadītāja Agnese Strazda uz sarunu ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu pati devusies uz Cēsīm, lai runātu par līdera atšķirībām politikā un biznesā, par empātiju komunikācijā, par mīlestības un cieņas nozīmi vadības aspektā, un par to, cik svarīgi būt savas vietas patriotam. Support the show

Viena lieta ir aizmirst par rēķinu samaksāšanu un palikt parādā, pavisam kas cits,- nespēt apmaksāt rēķinu naudas trūkuma dēļ. Šajā DIENA PĒC | FINANSES autores Aijas Hermanes-Sabules sarunā ar “Intrum” ģenerāldirektori Baltijā Ilvu Valeiku gūsiet atziņas par smagu finansiālu situāciju risināšanu, ieskatu sabiedrības finanšu paradumos COVID-19 pandēmijas laikā, par inflāciju un par to, kā praksē tiek risināti jautājumi ar tiem, kuriem esam parādā. Support the show

Dzīve bez atkritumiem daļai sabiedrības šķiet utopiska ideja. Jā, iespējams, ka tā ir ļoti ambicioza apņemšanās, taču pamazām ieviest savā ikdienā jaunus paradumus var arī kā spēli, vai savstarpēju sacensību ģimenē. Tas uzreiz kļūst aizraujošāk. Šajā DIENA PĒC | VIDE sērijā tās autors Māris Simanovičs piedāvā aizraujošu un izzinošu sarunu ar vides aktīvisti, biedrības “Zero Waste Latvija” valdes locekli un Rīgas domes deputāti Mairitu Lūsi. Support the show

Vai cilvēks 100% sastāv no ūdens? Vai viss ūdens, ko mēs dzeram ir gana labs? Vai avota ūdens ir vērtīgāks par “pilsētas” ūdeni no krāna? Cik un kādu ūdeni jādzer? Vai ūdeni var atšķirt pēc garšas? Ar ko nodarbojās ūdens someljē? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējamas šajā DIENA PĒC | VESELĪBA autora Kaspara Vendeļa sarunā ar ūdens someljē  Danu Voļevahu.Support the show

DIENA PĒC | BIZNESS autors Ģirts Rungainis apzināti runā ar uzņēmumiem, kuri ir lieli, kuri joprojām spēj būt inovatīvi, un kuri lūkojās ārpus Latvijas. Tāpēc šajā reizē viņš uz sarunu ir aicinājis uzņēmuma Elko Grupa, kas piedzīvojis labu pieaugumu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 tabulās, izpilddirektoru Svenu Dinsdorfu. Support the show

Šajā DIENA PĒC| TEHNOLOĢIJAS epizodē tās vadītājs Maksims Jegorovs un viņa viesis, Text2Reach izpilddirektors Mārtiņš Labāns, vienojās nerunāt par COVID-19. Bet, no šis vienošanās nekas nesanāca, jo dažādi IT risinājumi savu uzplaukumu piedzīvojuši tieši šajā laikā. Vēl šajā sērijā par sociālajiem tīkliem un to, cik daudz mēs tiem varam uzticēties, kā arī daudzi būs pārsteigti uzzinot, ka SMS tehnoloģija, ko daudz uzskatīja par novecojušu, vai pat mirušu, nekur nav zudusi, bet, tieši pretēji,- biznesa vidē ir ļoti pieprasīta un plaukstoša.Support the show

Par spīti mānīgajai sajūtai, ka korupcijas problēma sabiedrībā ir pieklususi, vai pat, atrisināta, korupcija nekur nav pazudusi. Korupcijai ir dažādi izpausmes veidi un formas. Kā tās pamanīt, atšķirt un atpazīt, kā neiekrist korupcijas lamatās, kā rīkoties, ja ir aizdomas par procesa legalitāti, kur ziņot par pārkāpumiem, par šiem un daudziem citiem ar korupciju saistītiem jautājumiem, šīs reizes DIENA PĒC diskusija ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku. Atbalsts projekta īstenošanai ir saņemts no Eiropas Ekonomikas zonas grantu 2014.-2021.gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. EEZ Grantu programmas ietvaros Iekšlietu ministrija darbojas kā programmas apsaimniekotājs, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir projekta īstenotājs. Kampaņa īstenota projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” ietvaros, kur projekta mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti, ziņojot par korupciju un citiem latentiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem drošu un ērtu ziņošanas kanālu, kā arī pilnveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetenci koruptīvu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.Support the show

Ir dzirdēts, ka turpmāk bankas finansēs tos projektus un uzņēmumus, kuri spēs izpildīt noteiktus ilgtspējas kritērijus, līdz ar to, bankai ir iespēja būt gan soģim, gan partnerim. Šajā DIENA PĒC | VIDE epizodē Māra Simanoviča saruna ar SEB bankas valdes priekšsēdētāju un prezidenti Ievu Teteri par banku lomu klimata un vides pārmaiņās. Support the show

DIENA PĒC | DROŠĪBA autora Edmunda Visendorfa viesis Viesturs Bambāns studējis kiberdrošību vecākajā ASV privātajā militārajā akadēmijā un kalpojis kā mācītājs, pēc 20 ASV nodzīvotiem gadiem šobrīd Latvijā lasa lekcijas studentiem, raksta doktora darbu kiberkriminoloģijā, konsultē uzņēmumus, turpina kalpot kā palīgmācītājs un šodien dalīsies ar viedokli par to, kā klātesamības faktors ietekmē mūsu domāšanu un drošību, kāpēc šobrīd ir svarīgi pārstāt melot sev un kļūt iekļaujošākiem, kā arī to, cik tālu stiepjas mūsu katra patiesā ietekme.Support the show

Apgalvojums, ka sieviešu skaits IT jomā ir kritisks, nav nekas jauns. Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē tās autors Maksims Jegorovs sarunā ar “Riga Techgirl” līdzradītāju un mentoru programmas vadītāju Diānu Butinu meklē atbildes uz jautājumiem, kā industrija un sabiedrība var mainīt šo stereotipu, vai izglītība ir vērtība, kā sievietes piesaistīt IT nozarei, un kāds tam visam sakars ar Kimu Kardašjanu. Support the show

Mediju transformācija ir noritējusi vienmēr, tā nav apstājusies, tā noritēs tik ilgi, kamēr būs mediji un auditorija, kas tiem uzticēsies. Šajā DIENA PĒC | MEDIJI autora Kristapa Pētersona sarunā ar AS “Delfi” valdes priekšsēdētāju Konstantīnu Kuzikovu tiek apspriests vai Latvijā ir jēga nišas medijiem, vai tiem ir nākotne, vai Latvijā klausās podkāstus, cik maksā nopirkt viedokli, un kāpēc receptes ir vienā lapā ar politiku. Support the show

“Latvijas Finieris” ir uzņēmums, kas sasniedzis to līmeni, kurā neveidojās atkritumi ražošanas procesā. Kā tas ir iespējams un, kas no šī uzņēmuma pieredzes būtu pārņemams citiem uzņēmumiem, šajā DIENA PĒC | VIDE epizodē, kurā tās autors Māris Simanovičs sarunājas ar AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētāju Jāni Ciemu. Support the show

Ceturtais DIENA PĒC | LĪDERĪBA raidījums ir veltīts līderu pieļautajām kļūdām. Par līderiem ierasts runāt cildeni, bet vājos līderus visi aizmirst, taču, kā uzzināsiet šajā sarunā, uz kuru Agnese Strazda ir aicinājusi  “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu, kura bija līdzās tad, kad Latvijā tika uzsāka vakcinācijas procesu, ne viss ir balts vai melns. Support the show

Viena no atziņām, ko DIENA PĒC | VESELĪBA autors Kaspars Vendelis paņēma no sarunas ar psiholoģi un seksualitātes pētnieci Kristīni Balodi, ir tā, ka mēs esam mainīgi, ar mums notiek transformācijas, un, tā kā mēs esam apzinātas būtnes, mēs varam piedzīvot šis transformācijas ļoti apzināti un nodoties tām. Un būs tikai labāk, ja mēs šīs izmaiņas atpazīsim, dzīvosim tām līdzi, cienīsim tās, un dzīvosim saskaņā ar dabas likumiem. Šajā sērijā runā par seksu. Daudz.Support the show

Prezidents Valdis Zatlers savu valsts pirmās personas amatu uzsāka kā ārsts, taču noslēdza kā valstsvīrs. DIENA PĒC autors Oskars Priede bijušo prezidentu izvaicā par viņa acīmredzamo progresu komunikācijā prezidentūras laikā, kā arī par patlaban apkārt notiekošo komunikācijas haosu un tā cēloņiem. Tāpat atgādinājumam noder padoms no Valda Zatlera – neaizmirst sev laiku pa laikam pajautāt – “Kas es esmu?” Jo tas, viņaprāt, ir pats svarīgākais jautājums. Patīkamu skatīšanos/klausīšanos!Support the show

Jaunās DIENA PĒC rubrikas BIZNESS pirmajā sērijā tās autors Ģirts Rungainis uz sarunu aicinājis akciju sabiedrības “Virši-A” padomes priekšsēdētāju Jāni Riekstiņu, lai apspriestu šī brīža situāciju degvielas un enerģijas tirgos, nākotnes perspektīvas, un runātu par to, kāds ceļš veicams uzņēmumam no kolhoza Aizkrauklē līdz akciju sabiedrībai, kas tūlīt tiks kotēta biržā. Support the show

Aijas Hermanes-Sabules viesi – Finanšu ministrijas fiskālās politikas departamenta direktoru Nilu Saksu varētu raksturot, izmantojot jaunvārdu “budžetmeistars”. Valsts budžetu Nils uzlūko tāpat kā koncertmeistars skaņdarbu. Taču, tāpat kā koncertā – galvenais ir nevis koncertmeistars, bet gan mūziķi. Nila gadījumā tie ir politiķi. Sarunā uzzināsim, kā veidojas valsts budžets un vai tam ir kāda līdzība ar ģimenes budžetu, noskaidrosim vai valsts parāds var būt bezgalīgs un cik lielā mērā Latvijas budžeta tēriņi tiek izlemti Briseles gaiteņos.Support the show

Vai ar attieksmi var mainīt vairākkārt ieslodzītas personas uzvedību un kā ieslodzīto statistikai palīdz dažādu sodu mīkstināšana pēdējo desmit gadu laikā. DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs, sarunā ar Valsts probācijas dienesta vadītāju Mihailu Papsujeviču uzzinās arī to, kāpēc ne visi no mums ziņo par noziegumiem, kuri tikuši pastrādāti un kļuvuši mums zināmi.Support the show

Šīs DIENA PĒC sērijas autors un vadītājs Oskars Priede bieži savos prezentēšanas prasmju kursos, kuros cilvēki pilnveido savas prasmes uzstāties, piemin garīdzniecību un baznīcas visi kā piemēru, kur tie cilvēki, kuri sprediķo, dara to ļoti labā līmenī, lai noturētu publikas uzmanību un nodotu savu vēstījumu. Par komunikāciju garīdzniecībā un ārpus tās saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras pasniedzēju Andri Priedi.Support the show

Laikā, kad daudzi var savus darba pienākumus veikt no mājām, attālināti, ļoti bieži aizmirstam par elementārām lietām, - kā pareizi iekārtot darba vidi, kā pareizi rīkoties lai neizdegtu, un kā parūpēties par savu fizisko un emocionālo stāvokli. Par šīm, it kā viekāršajām un katram zināmajām lietām un to nozīmību mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā, DIENA PĒC | VESELĪBA autors Kaspars Vendelis šajā reizē uz sarunu aicinājis sertificētu darba aizsardzības speciālisti Laimu Bušu.Support the show

Šīs DIENA PĒC | VIDE epizodes viesis, Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis uzskata, ka skola ir kā koks, kas aug un ko ir ļoti grūti ietekmēt, ja vien to nenocērt, un no tā neveido skulptūras. Sarunā ar epizodes autoru Māri Simanoviču tiks skarti arī tādi temati, kā izglītības nozīme zaļākas nākotnes veidošanā, kā zināšanas pārvēst paradumos, kur smelties idejas jauniem ikdienas ieradumiem un ilgtermiņa tradīcijām, un arī tas, vai tiešām, vienīgais, ko varam atstāt nākotnei, ir milzīgi atkritumu kalni.Support the show

Papildus iedvesma ir nepieciešama krīzēs, pārmaiņās un jaunās situācijās. Tā apgalvo šīs DIENA PĒC | LĪDERĪBA viešņa, uzņēmēja, alpīniste un koučs Olga Kotova. Sarunā ar autori Agnesi Strazdu Olga atklās recepti, kā un kur viņa rod iedvesmu, lai iedvesmotu citus, apspriedīs situācijas, kad iedvesmas nav, kādai jābūt sabiedrības un uzņēmumu brieduma pakāpei, lai nerastos pārpratumi, kā cīnīties ar izdegšanu, un vai piedzīvojumi palīdz iedvesmoties. Support the show

Šajā DIENA PĒC epizodē visnotaļ pikanta tēma – sekss. Kāpēc ir tik mulsinoši par to runāt skaļi, kā ikdienā par to komunicējam, kādi ir “neērtie” vārdi kurus kautrējamies izrunāt, cik orgasmi ir vīrietim, un cik sievietei, un vai latvietim viegli runāt par seksu, par šīm un citām, ne mazāk pikantām tēmām, Oskara Priedes saruna ar seksa treneri Ievu Sīmani.Support the show

Tajā brīdī, kad tu ar savām zināšanām vari risināt citu cilvēku problēmas, tam parādās vērtība. Tā uzskata šīs DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērija viesis, mašīnbūves inženieris, robotehnikas speciālists un “Winmill” līdzdibinātājs Guntis Kuļikovskis. Vēl Guntim ir ko teikt par jaunās augstākās izglītības reformas ietekmi uz inovācijām, par fondiem un projektiem inovāciju sfērā, par cilvēku spēju saskatīt problēmu risinājumus, par citu valstu pieredzi un par to, kā importa inovācija ietekmē pašmāju spēju attīstīt vietējās inovācijas.Support the show

Šīs DIENA PĒC | VESELĪBA epizodes viešņai, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātājai Antrai Birzulei ir vīzija, ka 2050 gadā Latvija var būt viena no veselīgākajām un laimīgākajām valstīm pasaulē. Cik šī vīzija ir pamatota, kās darāms ceļā uz to, kā ar dažādu paaudžu cilvēkiem komunicēt par veselību, un kas nav labi ar sabiedrības veselību šajā brīdi, par šiem un citiem tematiem sarunā ar Kasparu Vendeli. Support the show

Ik pa brīdim kāds no DIENA PĒC sadaļu autoriem iekārtojas atbildētāja krēslā un iejūtas viesa lomā. Šoreiz kārta DIENA PĒC | FINANSES autorei Aijai Hermanei-Sabulei. Aija dalīsies ar atziņām un pieredzi, ar to, kāpēc viņai finanses ir tuva tēma, ar jaunajām komunikācijas prasmēm, apspriedīs auditoriju, negatīvos komentārus un nākotnes plānus. Support the show

Kredīts ir iespēja, vai to izmantot savā labā, vai pret sevi, tā jau ir katra paša izvēle. Šodienas DIENA PĒC | FINANSES saruna ar Reini Jansonu, Swedbank Finanšu institūta vadītāju, par to, kā izmantojam kredīta iespējas, kādi ir mūsu kreditēšanas paradumi, kad kredīts ir vērtīgs, un kāda ir ekstrēmākā kreditēšanas forma. Support the show

DIENA PĒC skatītāji Maksimu Jegorovu zina kā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS autoru un vadītāju, kurš ar viesiem veido ļoti gudras un redzesloka paplašinošas sarunas. Ikdienā Maksims ir Baltijā lielākā IT uzņēmuma Accenture Latvia vadītājs. Kā Maksimam izdodās šīs lietas apvienot, kā tās papildina viena otru, kāda ir Maksima interese par tehnoloģijām, sabiedrību, cilvēkiem un politiku, un kāpēc Latvijai ir tik svarīgs termins “lielvalsts”, šos un vēl citus tematus Maksims apspriedīs kopā ar DIENA PĒC autoru Oskaru Priedi.Support the show

Pagājušajā gadsimtā, kad elektroniski mediji tikai radās, sabiedriskie mediji stāvēja uz uzticamības un kvalitātes pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Par to, kāda situācija ir šodien, kas mainījies 20 gadu laikā, kā žurnālistikas kvalitāti ietekmē izglītība, kāds ir ideāls sabiedriskā medija finansēšanas modelis, un kādi ir jaunie izaicinājumi, DIENA PĒC | MEDIJI autors Kristaps Pētersons uz sarunu aicinājis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Jāni Siksni. Support the show

Lai saprastu, cik dzīve ir krāsaina un “garšīga”, cik pasaule ir daudzveidīga un interesanta, ir jāiziet no sava “burbuļa”. Jāierauga dzīve no dažādiem skatupunktiem,- no profesora, no politiķa, pat no bezpajumtnieka. Jāspēj empātiski komunicēt. Šī ir viena no atziņām, ko šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērija pauž zinātnieks, bijušais LU rektors un LZA īstenais biedrs Mārcis Auziņš. Vēl šajā sērijā saruna par politiku, neordināriem politiķiem, izglītības procesiem ierobežotās saskarsmes un digitālajā laikmetā, bibliotēku nozīmi, attālinātajām valstu vizītēm, Donaldu Trampu un Borisu Džonsonu.Support the show

Pirmajā DIENA PĒC | VIDE epizodē, tās vadītājs Māris Simanovičs uz sarunu aicinājis Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, lai apspriestu jau sasniegto un vēl paveicamo zaļajā kursā, lai runātu par Latvijas vides politiku, par sabiedrības izpratni par atkritumu šķirošanu, par ieguvumiem gan sabiedrībai kopumā, gan uzņēmējiem, gan par mūsu katra atbildību ceļā uz zaļāku vidi nākotnē.Support the show

Pēc 20 gadiem liela un zināma zvērinātu advokātu biroja vadībā, Agris Repšs tagad ir neliela zvērinātu advokātu biroja partneris. Šodien Agris DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram Edmundam Visendorfam atklās, kāpēc.  Runāsim, kā šobrīd tiešsaistes komunikācijas tehnoloģijas ietekmē advokātu darbu un tiesvedību kopumā, kādi no tām ir ieguvumi un zaudējumi. Sarunā uzzināsim, kas un kā reāli notiek tiesā, un ko par Agri domā kolēģi. Agris Repšs dalīsies, kā viņš uztur sevi formā, un kāpēc, ja viņam būtu jātiesājas pašam, viņš noteikti algotu citu advokātu, kā arī to, kāds ir viņa pirmais ieteikums jebkuram, kurš plāno tiesāties.Support the show

Līderība ir viena no tēmām, kas ir apvīta ar ļoti daudziem mītiem un arī ar daudzām patiesībām. Nereti tie ir tikai mīti, bet nereti tās ir arī patiesības. Šajā DIENA PĒC | LĪDERĪBA sērijā tās autore Agnese Strazda uz sarunu aicinājusi “Amber Beverage Group” vadītāju, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekli, starptautisku līderības atzinību ieguvušo Jekaterinu Stuģi, lai atspēkotu vai apstiprinātu dažus zināmākos no šiem mītiemSupport the show

Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā tās vadītājs Maksims Jegorovs uz sarunu aicinājis uzņēmēju Jāni Bergu, lai pārspriestu pandēmijas ietekmi uz biznesu, kurš Tesla modelis ir labāks, kas kopīgs auto industrijai ar mobilo tāluņu industriju, vai Latvijai vajadzīgi startapu vienradži, kas tiem kopīgs ar Superbingo tipa loterijām, par to, kāpēc Latvijā ir labāk nekā Amerikā, kā arī, lai izteiktu majienu Kristapam Porziņģim. Support the show

Šajā DIENA PĒC | FINANSES sērijā “Mintos” līdzdibinātājs Mārtiņš Valters dalīsies ar savu praktisko pieredzi finansēs un uzņēmējdarbībā ar ikvienu, kurš vēlās uzsākt ko jaunu. Atklāti par lietām, ko vajag un, ko nevajag darīt, lai piesaistītu investorus, klientus un darbiniekus. Arī par pieredzi investīciju atdevē, inovācijām, atgriezenisko saiti ar klientiem un finanšu plānošanu.Support the show

Vai reklāmā iestājies konservatīvais laikmets? Vai klienta iesaiste reklāmā tai traucē, vai palīdz? Kāpēc klientam nepieciešamas reklāmas aģentūra? Vai radošumu var kvantificēt biznesā izmērāmos lielumos? Kā komunicēt par veselību, un vai tiešām veselības jautājumos ļaudis uzticās interneta mēmēm? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem šajā DIENA PĒC sērijā, kurā Oskars Priede uz sarunu aicinājis Nord DDB Riga komunikācijas stratēģi Annu Celmiņu. Support the show

Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā tās autors Maksims Jegorovs uz sarunu ir aicinājis “Eco Baltia Grupa” valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču, lai apspriestu atkritumu šķirošanas un pārstrādes problēmas un pieradumus Latvijā un citviet pasaulē. Sarunā uzzināsiet arī kāda loma atkritumu pārstrādē ir sabiedriskajām iniciatīvām, tehnoloģijām, IT nozarei un robotiem. Support the show

Ja Jums pieder jebkāds vērtīgs kustāmais īpašums, svarīgi ir to apdrošināt un zādzības vai laupīšanas gadījumā iespējami ātri atgriezt saimniekam. Tā uzskata SHERLOG Latvija direktors Aigars Paegle, kas šodien ir DIENA PĒC | DROŠĪBA autora Edmunda Visendorfa sarunas īpašs viesis, jo šī ir pirmā reize, kad Aigars publiski runā par savu jomu un tās specifiku.Sarunā Aigars Paegle atklās, cik nozagti atomobīļi 5 gadu laikā ir atgriezti saviem saimniekiem no Lisabonas līdz Urālu kalniem, kāds bijis īsākais, kā arī ilgākais laiks, kad aizdzītais auto ir atgriezts īpašniekam, kā arī ieskicēs, kādas radošas metodes, izņemot speciāli aprīkotus auto un lidmašīnas, tiek izmantotas mūsu kustāmo vērtību drošībai.Support the show

Šodien pirmizrāde jaunai sadaļai - DIENA PĒC | LĪDERĪBA. Pirmajā sērijā tās autore Agnese Strazda uz sarunu ir aicinājusi Aināru Ozolu, kurš veicina labu pārvaldību Latvijas uzņēmumos, no kuriem dažos viņš ir arī padomes loceklis, lai apspriestu kas ir līderis, kas ir  vadītājs, kā pieņemt pārmaiņas procesus, kā tos vadīt, kas ir līdera sekmju pamatā un arī to, kas kopīgs līderībai ar ugunskuru.Support the show

Kas un kad varēs dzīvot drošākā vidē? Kā sabiedrības informēšana par konkrētu risku dažkārt var nodarīt tai kaitējumu? Kas ir "sabiedriskās kārtības uzturēšana interneta vidē"? Par to šodienas DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs ļoti atklātā un pragmatiskā sarunā ar Valsts policijas  Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu. Runāsim arī par to, kas notiek, ja sabiedrībā nav drošības sajūtas, un kā tā veidojas, būs praktiski un vērtīgi padomi ikdienas drošībai, kā arī vienkāršs, bet efektīvs un katram paveicams darbiņš mūsu visu kolektīvās aizsardzības veicināšanā.Support the show

Finanšu investīciju un ieguldījumu pasaulē viens nav karotājs. Bet kā izvēlēties sabiedrotos, kam uzticēties, kā padomos ieklausīties, kas ir pasīvā un aktīvā ieguldīšana, vai pasīvi ieguldot var kļūt par miljonāru? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var rast šajā DIENA PĒC | FINANSES autores Aijas Hermanes-Sabules sarunā ar Jūliju Bistrovu no Finanšu izglītības biedrības. Support the show

Šodien pirmizrāde jaunai sadaļai - DIENA PĒC | MEDIJI. Pirmajā sērijā tās autors Kristaps Pētersons uz sarunu ir aicinājis podkāsta “Pa kluso” autori Lauru Grēviņu, lai apspriestu jauno mediju izrāvienu mediju vidē, “tradicionālo” mediju lietošanas paradumu maiņu, podkāstu un blogu auditoriju transformācijas, un to, kāpēc Laurai apinicis Instagram.Support the show

Tad, kad liels liekais svars kļūst par apdraudējumu veselībai, kad diētas nelīdz un aktīvi fiziski kustēties kļūst apgrūtinoši, palīdzēt var bariatriskā ķirurģija. Vai tas ir brīnumlīdzeklis, vai galēja nepieciešamība, kādi ir plusi un mīnusi, ar ko jārēķinās pēc operācijas – par to šoreiz Oskars Priede uz DIENA PĒC | VESELĪBA sarunu aicinājis bariatrisko ķirurgu Igoru Troicki un pacienti Karīnu. Karīnas ikdienai pēc operācijas var sekot līdzi Instagram kontā @karibari_lv.Support the show

No kurienes tiek iegūti dati par saslimstību un mirstību, kurus mediji, iestādes un politiķi izmanto komunikācijā ar sabiedrību? Kā tas notiek? Vai dati ir uzticami? Kā varam par to pārliecināties? Par to DIENA PĒC | DROŠĪBA eksperts Edmunds Visendorfs šodien runās ar CSP Sociālās statistikas departamenta direktori BAIBU ZUKULU. Baiba atklās, kāpēc uzticami dati ir tik nepieciešami sabiedrībai, un kas un kā tos izmanto, ko CSP šogad inovatīvu paveikusi, lielākajai sabiedrības daļai to pat nonojaušot, ar ko vēl lepojas CSP, un kura Latvijas pilsēta ir "datu galvaspilsēta".Support the show

Par Vakcinācijas biroju, vakcinācijas procesa organizāciju, interneta vietnes “manavakcina.lv” darbību, un Latvijas veselības ministru Danielu Pavļutu, viedoklis ir teju katram, neatkarīgi no zināšanām un patērētās informācijas daudzuma. Tāpēc DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS uz sarunu aicināja pašu ministru, lai saliktu punktus uz “i”, noskaidrotu kas ir kas visā šajā procesā, kāda ir IT industrijas nozīme situācijā, kad krīzes apstākļos jārada darboties spējīga IT sistēma, un kāpēc Latvijā būtu nepieciešama “digitālā būvvalde”. Support the show

Runāt atklāti, bet korekti un pamatoti par šobrīd notiekošo nav viegli, daudzi to negrib vai nespēj. Tikai ne LZA prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš, kurš šodienas sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu atklās, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies un kāpēc. Runāsim, kādas ir esošo vakcīnu atšķirības, kāds ir to reālais labums, kā vērtēt blaknes, ko vakcīnu izstrādātāji neizdarīja, un vai to varēja paveikt, un kādas ir Izraēlas vakcinācijas stāsta aizkulises. LZA prezidents skaidri saka, kur mums jāiegulda, lai būtu sagatavoti nākošajiem izaicinājumiem, kā arī īpaši vērsīsies pie latgaliešiem!Support the show

Pirms kāda laika DIENA PĒC autors Oskars stāstīja par saviem piedzīvojumiem, iespējams, pasaulē populārākajā iepazīšanās aplikācijā Tinder. Tas bija vīrieša skatu punkts. Šoreiz DIENA PĒC viesojas Delfi žurnāliste Andra Čudare, lai jautrā un nepiespiestā gaisotnē pastāstītu par saviem Tinder piedzīvojumiem, komunikāciju, saraksti, randiņiem, Excel tabulu, kurā atzīmē randiņus, un ko darīt, un ko nedarīt Tinder, un apspriestu, kāpēc Tinder ir kā “humpalas”. Support the show

Uz pandēmijas laiku var paskatīties arī no iespēju puses, pandēmija daudziem kalpo kā mācību stunda, īpaši farmācijas industrijai. Vai šajā laikā tiek pārvērtētas Eiropas un pasaules farmācijas industrijas vērtības, kapacitāte, jauda un konkurētspēja, vai mēs iegūsim jaunus medikamentus, vai Latvijā var ražot vakcīnas, un kas vispār ir vakcīna, par to šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē saruna ar cilvēku, kurš ir uzbūvējis Latvijā injekciju ražotni, ko sarežģītības ziņā salīdzina ar kosmisko staciju, cilvēku, kurš Latvijā ieviesis tehnoloģiju agrīnai un precīzai vēža diagnostikai, cilvēka, kura kontā ir arī Baltijā vienīgā ciklotrona izbūve, kas ražo un pēta radiofarmaceitiskos preparātus dažādu smagu saslimšanu molekulārai diagnostikai, SIA “PharmIdea” valdes locekli un izpildirektoru Vitāliju Skrīveli.Support the show

Kriptovalūtas, visticamāk, ir vispretrunīgāk vērtētais investīciju objekts. Vieni saka, ka tā ir finanšu shēma un krāpšana, citi apgalvo, ka tā ir mūsu nākotne. Dažādās publikācijās par kriptovalūtu to dēvē par “digitālo zeltu. Kur meklēt šo zeltu, kā to rakt, kur to glabāt, un vai tiešām savu kriptovalūtu var izveidot jebkurš, uz šiem jautājumiem atbildes meklē DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar kompāniju “MaxTraffic” un “PowerMining” vadītāju Kristapu Moru. Support the show

Šķietami neticami, ka tāds sīkums, kā košļājamās gumijas košļāšana var atstāt pozitīvu iespaidu un cilvēka vispārējo veselību. Tāpat mēs ikdienā neesam aizdomājušies, kā pārtika un industrializācija ietekmējusi cilvēka galvaskausa evolūciju, kā elpošana saistīta ar zobu un mutes veselību, un kā krākšana atstāj iespaidu uz intelektu. Šīs un citas pārsteidzošas atklāsmes rodamas šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā, kuras viešņa ir Rīgas Stradiņa universitātes “Stomatoloģijas Institūta” audiologopēde, veselības zinātņu maģistre, Jogita Kupča. Support the show

Karatē meistars, tuvcīņas pasniedzējs un čempions, bijušais miesassargs, policists, ordinēts un kalpojošs mācītājs IVARS DZELME sarunai kameru priekšā nepiekrita uzreiz, jo neuzskata sevi par izcilu oratoru, vai darām ko labāk par citiem. Kad saruna tomēr notika, DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram nebija šaubu, ka tā daudziem var būt noderīga gan šobrīd, gan arī turpmākajā dzīves ceļā, tāpēc ar drauga atļauju tā tiek publicēta.Ar Ivaru runājam par to, kas, pēc viņa pārliecības un pieredzes ir īstais vainīgais pie tā, ka šobrīd ir pieaugusi ne tikai savstarpējā neiecietība, bet arī agresija un vardarbība ģimenēs un starp pašiem tuvākajiem cilvēkiem, kā arī, ko varam darīt, lai to nepieļautu vai mainītu. Runājām arī par to, vai esošās grūtības ir unikālas, un kāda spēja iepriekš palīdzējusi cilvēkiem izdzīvot pat koncentrācijas nometnēs, ko darīt, ja tuvākais "krīt uz nerviem", kā mums var palīdzēt mūsu ienaidnieki, un kā mēs citādi varam raudzīties uz šo laiku, lai tas varētu mums arī ko dot.Support the show

Lai arī 3D printēšana šķiet kaut kas pavisam nesen radies, tomēr tās pamattehnoloģija patentēta jau 1988. gadā. 2008. gadā galvenais patents vairs nebija spēkā un tāpēc 3D printēšana piedzīvoja savu masveidīgo uzplaukumu visā pasaulē 30 gadu vēlāk. Arī mūsdienās var šķist, ka 3D printēšana nav īsti nopietna nodarbe. Tas ir mīts. Šī un citu mītu atspēkojumi, industriālās aizkulises un pārsteidzoši atklājumi par 3D printēšanu, rodami šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē, kuras viesis ir ar “Baltic 3D” dibinātājs Didzis Dejus.Support the show

Finanšu plānošana krīzes laikā ir izaicinošs process gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno par tādiem kļūt. TWINO Group vadītāja Anastasija Oļeiņika šajā DIENA PĒC | FINANSES epizodē dalās ar sava uzņēmuma pieredzi un zināšanām par to, kā rīkoties šādās situācijās, ko ņemt vērā, kā mācīties no savu un konkurentu kļūdām, un ko aizgūt no citu valstu tirgus pieredzēm, kā nebaidīties riskēt un kas ir nepieciešams, lai iekarotu dažādus eksporta tirgus.Support the show

Ir cilvēki, kuri izvēlas izmantot dažādas tehnoloģijas, stratēģijas un pieejas savas veselības uzlabošanā, un ir cilvēki, kuri ir spiesti izmantot visu minēto, lai atgūtu veselību. Viena no iestādēm, kur, lielākā vai mazākā nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, palīdz atgūt dzīves kvalitāti, ir  Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Šajā DIENA PĒC | VESELĪBA epizodē saruna ar šīs iestādes vadītāju Andu Nulli par terapiju tehnoloģijām, par iziešanu no komforta zonas, par to, ko varam mācīties no ekstrēmiem gadījumiem.  Support the show

Kad DIENA PĒC savu arhīvu pārcēla uz Youtube, tad gadu veca epizode ar Paula Timrota piedalīšanos sacēla nelielu vētru ūdensglāzē. Pie vainas bija Paula lietotais vārds “žīdiņš”. Lai noskaidrotu kādās situācijās šis vārds ir vai nav pieņemams, kāda ir tā vēsturiskā izcelsme, kāpēc uz dažām piemiņas plāksnēm redzams tieši šis vārds, vai šis vārds kurina rasu naidu un kāda ir kopējā sabiedrības tolerance un izpratne par stereotipiem, DIENA PĒC uz sarunu aicinājusi vēsturnieku, muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski.Support the show

Vai Eiropas Savienība stagnē, vai turpina attīstīties? Cik ilgi iespējama šī valstu savienība, vai mūsdienās turpinās Es būvniecības procesi, vai iespējams vēl kāds breksita scenārijs, kāda nozīme ES pastāvēšanā ir demokrātijai, un kas mūsdienās ir Es – elites vai tautas projekts, un kas kopīgs ES un fokstrotam, uz šiem un citiem jautājumiem DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS atbildes meklēs sarunā ar Latvijas ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu. Support the show

Pirms 18 gadiem bijusī Latvijas kultūras fonda vadītāja un Kultūras ministre Ramona Umblija Rīgas centrā piedzīvoja laupīšanas uzbrukumu, kurā smagi cieta un ilgi ārstējās. Šodienas sarunā ar DIENA PĒC|DROŠĪBA autoru, drošības ekspertu Edmundu Visendorfu mākslas zinātniece atklās, kā pēc uzbrukuma pārdzīvošanas manījās viņas dzīve un ikdienas paradumi. Vairāk runāsim par to, kādi ir trīs šī laika lielākie izaicinājumi kultūras darinātājiem, baudītājiem un tās menedžētājiem, kāpēc pat jaunākās IT tehnoloģijas nevar aizstāt klātienes kultūras pasākumus, kāpēc daži no mākslu veidiem var kļūt stipri elitārāki, kā arī kuras trīs lietas mums katram būtu jādara, lai šādās krīzēs spētu uzturēt sevī gaismu un cerību.Support the show

Brīdī, kad stāvi pie pilna skapja un secini, ka nav ko vilkt, zini, ka no veca joka esi attapies realitātē, un ir laiks kaut ko mainīt savā garderobē. Izrādās, ka lai ikdienā izskatītos eleganti un daudzveidīgi, pietiek ar dažām bāzes lietām un aksesuāriem, ko var kombinēt visdažādākajos veidos. Par to, kas ir kapsulas garderobe, kā veidot pārdomātu garderobi, sekot vai nesekot trendiem, kā ģērbt sevi un ģimeni nepārtērējoties, DIENA PĒC | FINANSES saruna ar modes biznesa un zīmolu konsultanti Elīzu Drāznieci. Support the show

Dienā cilvēks domā vidēji 60000 ikdienas domu, no kurām lielākā daļa ir negatīvu scenāriju ģenerēšana, brīdinājumi, un ar ciešanām saistītas lietas. Kā ar elpošanas palīdzību atbrīvoties no domām, kā iegūt jaunu skatījumu uz sevi, apkārtējo pasauli, kas ir ķermeniskā apzināšanās, vai mēs kontrolējam elpošanu un sirdspukstus, un vai patiešām kāds no malas vēro to, ko mēs darām? Uz šiem jautājumiem atbildes centīsies rast DIENA PĒC | VESELĪBA sarunā ar traumatalogu, ortopēdu un kouču Laimoni Zuļģi, kurš padalīsies arī savā gandrīz nāves pieredzē.Support the show

Vai eksistē realitātē pārbaudīti pašaizsardzības paņēmieni, kurus spēj apgūt un izmantot jebkurš, neatkarīgi no savu gadu skaita, auguma/svara parametriem un pieredzes? Tas varētu šķist neticami, tomēr šodienas DIENA PĒC | DROŠĪBA autora Edmunda Visendorfa viesis, pašaizsardzības instruktors Māris Rizga ar pārliecību saka, ka tādi ir, - tos piedāvā Izraēlas pašaizsardzības sistēma Krav Maga. Diskutēsim, kādi ir Krav Maga  pamatprincipi, ar ko tā tik atšķirīga, kur ir tās efektivitātes atslēga. Māris arī atklās, kāpēc un kā tomēr cenšas to pilnveidot, veidojot savu skolu. Uzzināsiet arī, cik patiesi daudz var apgūt dienas laikā, kas ir "droši zaudējumu argumenti", "grūtāk sasniedzams mērķis" un "pūļa zināšanas".Support the show

Lai arī kā tam negribētos piekrist, tomēr realitāte ir tāda, ka sabiedrības ieradumi digitālās vides drošībā ir visai zemi. Tā šodienas DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJA epizodē pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts.  Šodienas sarunā ari par to, kā savstarpēji saitīti mūsu dati internetā, vara, elite un demokrātija, kāda ir informācijas tehnoloģiju ietekme un procesiem sabiedrībā, kā tehnoloģiju izstrādātāji kļūdaini paredz nākotni, un kādus datus par katru individuāli var iegūt no datu “brokeriem” tepat Latvijā.Support the show

Šķiet, ka tikai retais no mums kādreiz nav nopircis kaut ko neplānotu, vai kaut ko tādu, ko īsti nemaz nevajag. Vai tā ir bijusi mūsu apzināta izvēle, vai mūs ietekmējis mārketings, to centīsimies noskaidrot šodienas DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar digitālā mārketinga speciālistu Kristapu Birmani. Šī saruna būs interesanta arī tiem, kuri vēlās uzzināt, kāda ir atlaižu stratēģija, kā tā strādā, kādi ir izpārdošanas principi, kā noskaidrot preču kvalitāti digitālajā vidē, un vai “organic” ir tikai un vienīgi mārketinga triks. Support the show

Vai un kā mainās noziedzība? Kāda tā ir šobrīd, kāda tā būs rīt? Vai nākotnes noziegumu novēršana būs līdzīga fantastikas filmās redzētajam? To DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs šodien jautās kriminoloģijas ekspertam un tiesību doktoram Andrejam Vilkam, kurš pastāstīs arī to, kā evolucionē kriminalitāte, kādas divas tendences dominēs nākotnē, kas ir neirokriminoloģija un PredPol, un kāpēc arī nākotnē drošības pamats būs attieksmes maiņa.Support the show

Šī brīža realitātē attālinātais darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Tāpēc ļoti svarīgi ir pārvērtēt apkārtējo vidi, kādā mēs pavadām lielāko dienas daļu, jo darba vietu vai biroju iekārtojums un funkcionalitāte krietni atšķiras no dzīvokļu un privātmāju iekārtojuma. Svarīgs ir viss, sākot no gaismas avotiem, gaisa kvalitātes, ko ietekmē gan tīrīšanas līdzekļu kolekcija virtuves skapītī, gan mēbeļu materiālu kvalitāte, gan mājdzīvnieki un telpaugi, gan tas, cik bieži vēdinām telpas, un cik organizēti un disciplinēti esam mēs paši. Par šo visu šajā DIENA PĒC| VESELĪBA saruna ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru, asociēto profesoru un darba vides pētnieku Ivaru Vanadziņu.Support the show

Valsts asinsdonoru centrs šogad svin savu 80. gadadienu, tāpēc DIENA PĒC uz sarunu aicinājusi centra direktori Egitu Poli, lai noskaidrotu kā šajos gados mainījusies komunikācija ar asins donoriem, kā uzrunāt jauno paaudzi, kā pārvarēt bailes un kas ir tas, kas mudina cilvēkus kļūt par asins donoriem.Sērija tapusi sadarbībā ar VADC.Support the show

Ja resursi ir ierobežoti, tad jāsaprot, kur un kā tos tērēt. Ja tērēs visur, tad, visticamāk, tiks iztērēti līdzekļi, nauda un laiks, dažādām lietām, bet sasniegts netiks nekas. Te talkā nāk stratēģija, kas skaidri nodefinē ko darīt un ko nedarīt, lai sasniegtu mērķi. Jo ne visas tautsaimniecības nozares ir vienādas, un ne visas nodarbošanās spēj radīt bagātību. Kas ir stratēģija, kuras nozares rada bagātību un kuras ir tikai bagātas sabiedrības sekas, par to šodienas DIENAS PĒC | TEHNOLOĢIJAS saruna ar ekonomistu un uzņēmēju Jāni Ošleju.Support the show

Biržas uzņēmumu redzamība ir pievienotā vērtība, kas ļauj uzņēmumam iekarot lielāku tirgu un piesaistīt vairāk klientu. Ne tikai lieli uzņēmumi var kotēties biržā, bet arī mazie var ļoti veiksmīgi un aktīvi izmantot biržas piedāvātās iespējas savā labā. Šādas atziņas rodamas šodienas DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar Nasdaq Rīga valdes priekšsēdētāju Daigu Auziņu-Melalksni. Tāpat šajā sērija varēs rast atbildes uz jautājumiem kā birža piesaista pašmāju uzņēmumus, kādi uzņēmumi šķiet simpātiskāki ieguldītājiem, kāda ir valsts loma tirgus kapitalizācijā, un ko izvēlēties – akcijas vai obligācijas? Support the show

Pasaules Veselības organizācija vēsta, ka sevi par jaunieti var uzskatīt ikviens vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tad seko vidusvecums un tikai tad vecums. Kas tad īsti ir vecums, kā tas izpaužās un vai teicienam “vecums nenāk viens” ir pamatojums, ar ko atšķirās fiziskais un garīgais vecums, par to šodienas DIENA PĒC | VESELĪBA saruna ar profesoru, geriatru Jāni Zaļkalnu.Support the show

Tie, kuri šobrīd ir vecāki, paši vēl ir tā paaudze, kura atcerās, ka vecāki bija dabā no rīta līdz vakaram, ka vecākie bērni pieskatīja jaunākos, un, ja gadījās iekulties nepatikšanās, tad pašiem vien bija jātiek gala, jo, ja vecāki par to uzzinās, tad būs “lielas ziepes”. Tā šodienas DIENA PĒC | DROŠĪBA epizodē, kas veltīta bērnu drošības jautājumiem, saka psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa. Vēl šajā sarunā ir vērtīgas atziņas par “izdzīvojušās” paaudzes pieredzi, par iemācīto bezpalīdzību, par hiperaprūpes riskiem un par to, kā palīdzēt bērnam izaugt laimīgam.Support the show

Dažādu tehnoloģisko risinājumu izstrādes uzņēmumiem ir tā priekšrocība, ka tie var bāzēties jebkurā vietā, bet to produktus var lietot visa pasaule. Taču konkurencei un mērogam ir milzīga nozīme gan uzņēmuma attīstībā, gan ilgtspējībā. Par ASV un Latvijas biznesa ekosistēmu atšķirībām, par startapu kultūras tendencēm, par kompāniju dzīves cikliem, mērķiem un “bezgalīgo” izaugsmi, šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā saruna ar tehnoloģiju uzņēmēju Kasparu Danci.Support the show

Daļai sabiedrības "nekustamais īpašums", "zelta stienis", "nauda zeķē" šķiet daudz saprotamāk, nekā "investīcijas", "akcijas", "obligācijas" vai "finanšu instrumenti". Vai tas viss tiešām ir tik sarāžģīt, vai no tā visa būtu jābaidās? Kad un kā sākt investēt, cik liela nauda nepieciešama, kā izvērtēt riskus, un kur investēt, šajā DIENA PĒC | FINANSES sērija saruna ar finanšu ekspertu un blogeri Kasparu Peisenieku.Support the show

Par vakcinēšanos un vakcīnām viedoklis ir visiem. Tas veidojies visdažādākajās informatīvajās vidēs, kur ne vienmēr valda fakti, pētījumi un zinātne. Vakcinācijas projekta birojs šobrīd ir milzīgu izaicinājumu priekšā, jo jāuzrunā pilnīgi visa sabiedrība neatkarīgi no sociālā slāņa, izglītības līmeņa vai vecuma grupām. Par šo “Neiespējamo misiju” šajā DIENA PĒC sērijā Oskara Priedes saruna ar Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas koordinatori Ievu Stūri.Support the show

Kas ir mikrobioms un kāpēc būtu svarīgi zināt savējo? Kā tas ietekmē kopējo cilvēka veselību, un kas ir Latvijas Mikrobioma projekts? Par to šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā saruna ar zinātnieci, molekulāro bioloģi Ilzi Elberi.Support the show

Runājot par tehnoloģijām un mākslīgo intelektu, nereti pirmās prātā pavīd ainas no fantastikas filmām, bet to, ka šīs lietas jau sen ir mūsu ikdiena, mēs apzināmies retāk. Iepērkoties lielveikalā klātienē vai internetā, mēs darbinām daudz sarežģītāku mehānismu, nekā sākumā varētu iedomāties. Šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sērijā saruna ar RIMI Digitālās attīstības direktori Lieni Periju par lielveikalu tehnoloģiskajām aizkulisēm. Support the show

Sabiedrības finanšu pratība uzlabojās, bet tā joprojām ir lēna kā liels zilonis. Tā uzskata FKTK Finanšu pratības stratēģijas darba grupas vadītāja Aija Brikše. Daļa sabiedrības turpina uzskatīt, ka finanšu pratība ir “jauka lieta, ko darīt”, bet tā nav obligāta. Tomēr šībrīža realitāte mums māca pilnīgi ko citu. Kur un kā mācīties finanšu pratību, kādas ir tās aktualitātes, un kā par to komunicēt ar tiem, kuriem tā nepieciešama visvairāk, šajā DIENA PĒC | FINANSES sērijā.Support the show

Tikai retais Latvijā nebūs dzirdējis par Pēteri Apini. Viņa viedoklim un atklāmēm var piekrist vai nepiekrist, bet reti kurš paliek vienaldzīgs. Arī šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā Apiņa kungs izteiks ne mazums interesantu tēžu gan par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, gan par uzticēšanos ārstiem, gan par to, ka dzīvot līdz 120 gadiem būtu pavisam normāli, un ceļš uz to būtu jāsāk jau skolā. Support the show

Latvijā ir labāks internets nekā daudzviet Eiropā, bet vai tā jauda šobrīd ir pietiekama, lai nodrošinātu visus tiešsaistes procesus? Vai izprotam 5G ietekmi biznesā? Ko no Satiksmes ministrijas stratēģijas airBaltic gadījumā var mācīties citi biznesi, vai iespējama konsolidācija avio biznesā un telekomunikācijās, kāds ir Rail Baltica ekonomiskais potenciāls un kādas ir autoceļu prioritātes. Par šo visu DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Support the show

Vai taisnība ir tiem, kuri saka: “Man jau ir tik mazi ienākumi, ka man nekas pāri nepaliek, es neko nevaru iekrāt”? Finanšu koučs un pārdošanas trenere Elīna Pelčere apgalvo, ka nē. Iekrājumus var veidot no jebkuriem ienākumiem, kā to pareizi un gudri darīt, par to pirmajā DIENA PĒC | FINANSES sarunā.Support the show

DIENA PĒC | DROŠĪBA ar Edmundu VisendorfuCīņas mākslu prasme skarbajos 90ajos deva iespēju viņam izglābt klientu, izdzīvot un vēlāk kļūt pieprasītam miesassargam. Advokāts Edgars Lešinskis ir specializējies konfliktoloģijā un joprojām cieņā tur samuraju goda kodeksu. Viņa teiktais ir atklāts, skarbs un godīgs - kā naža asmens!Support the show

DIENA PĒC | VESELĪBA ar Kasparu Vendeli.Vīruss mūs būs izmainījis. "Mēs ideāli redzesim, kas strādā un kas nestrādā," tā saka Latvijas slavenākais kardiologs, profesors Andrejs Ērglis. Mēs atmetīsim lieko,  Arī medicīnā. Lai gan rokas, lai operētu cilvēkus, kādu laiku vēl būs "modē".Support the show

Kā palielināt savu personīgo "veselības budžetu" (un runa nav par naudu)? Kā to izdarīt visefektīvāk? Oskars Priede, viens no DIENA PĒC dibinātājiem un autoriem ir pirmais viesis Kaspara Vendeļa vadītajā rubrikā/raidījumā - DIENA PĒC | VESELĪBA.Support the show

Viedokļu dažādība nav problēma. Problēmas sākās tad, kad daļa sabiedrības sāk neatzīt datos un faktos balstītu informāciju un ekspertīzi, tā uzskata Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa. Šoreiz DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sarunā ar Ievu Ilvesu skars arī tādas svarīgas tēmas kā drošību modernajā informācijas telpā, tehnoloģiju ietekmi uz kritiskajām infrastruktūrām, attiecībām starp cilvēkiem un valstīm. Vai cilvēka brīvai gribai vēl ir nozīme un kādi mēs iziesim no COVID-19 radītās krīzes? Skaties un klausies!Support the show

Vairumā gadījumu, kad nākas saskarties ar jēdzienu “bezdarbnieks”, daļai sabiedrības tas asociējas ar kaut ko negatīvu. Pat nievājošu. “Darba meklētājs” jau skan mazliet labāk. Kāda un vai vispār starp šiem jēdzieniem ir atšķirība, šodienas DIENA PĒC sarunā runāsim ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietnieci Kristīni Stašāni. Sarunā arī par to, kas ir tipisks NVA klients, kādas iepējas NVA sniedz augsti kvalificētiem darba meklētājiem, cik ļoti automatizācija un robotizācija apdraud darba ņēmējus un kāpēc cilvēki nepieļauj domu apgūt kaut ko jaunu jau šodien. Runāsim arī par to, kā NVA ikdienā komunicē ar darbiniekiem un klientiem,  kā arī Oskars mēģinās pierunāt NVA veikt rebrendingu.Support the show

Guvis rūdījumu dienestā Afganistānā, ilgstoši gādājis par drošību Latvijas Bankā, FKTK, un bijis pasaules lielākā apsardzes uzņēmuma līdzvadībā Latvijā, viņš iepriekšējās finanšu krīzes laikā ar kolēģiem nodibināja uzņēmumu, kurš tagad sniedz drošības pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tāpēc ar Eduardu Bukovski, "Secure Solutions Latvia" valdes locekli DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kurā no kaimiņvalstīm strādāt ir vieglāk un kāpēc, kā un cik ātri strādā zagļi, kā pašam vienkārši pārliecināties par sava īpašuma apzagšanas iespējām un kā pasargāt svarīgās materiālās vērtības, un kā LV Prezidenta runā izteiktais aicinājums var tikt izmantots ikviena drošības vairošanai šobrīd.Support the show

Kad kāds ārzemnieks brīvi runā latviski, tad mums, latviešiem, tas ir pārsteigums, jo pastāv mīts, ka latviešu valoda ir viena no grūtākajām valodām, ko mācīties. Cik šis mīts ir patiess, šodienas DIENA PĒC sarunā ar valodnieku Josu Samaniego del Campo, kurš dzimis Spānijā, bet nu jau ilgāku laika periodu dzīvo Latvijā. Vēl šajā sarunā par to, kas ir tas, kas liek ārzemniekiem mācīties latviešu valodu, kas viņiem mūsu valodā šķiet pievilcīgs un cik grūta vai viegla tā ir salīdzinājumā ar citām valodām, par to, kāda ir komunikācija starp dažādām kultūrām un valodām, un kāpēc latvietis nesmaida sabiedriskajā transportā.Support the show

2020. gadā vairāk kā 2 reizes ir pieaugusi pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība internetā. Arī krāpnieku aktivitātes kopš pavasara esot vairāk un viltīgākas, saka CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina, ar kuru DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kāpēc ir jāveic datoru un telefonu programmu regulāri atjauninājumi, kāpēc ir svarīgi veidot rezerves kopijas un kas ir paroļu pārvaldnieks. Runāsim arī, kā aizsargāt mūsu telefonsarunas un privātumu, kā ir iespējams vairot virtuālo valūtu kādam citam, pašam par to pat nezinot, kā arī par to, kāpēc virtuālajā vidē drošībai jāvelta lielāka uzmanība, nekā klātienē. Support the show

“Vēstījumi bieži vien ir apslēpti datos. Jo vairāk vēstījumu vēlies radīt, jo vairāk dati būs jāpēta,” tā zina teikt Agnese Strazda, korporatīvās komunikācijas eksperte, kurai pateicoties daudzos uzņēmumos komunikācijas cilvēki nu sēž pie viena vadības galda ar menedžmentu.Par to, kā veidot saturu no sausiem datiem, kā ieraudzīt stāstu garlaicīgi skaitļu plūsmā, kāda ir komunikācijas loma pārmaiņu vadībā, kā par tām komunicēt uzņēmumam, un kā uzņēmuma iekšienē, šajā DIENA PĒC epizodē.Support the show

Laikmetā, kad informācija ir tik daudz un tik dažāda, katram pašam jākļūts par redaktoru, lai šajā ziņu lavīnā atrastu, izvērtētu un saprastu, kas ir kvalitatīvs saturs un kā to patērēt, nebaidoties tikt maldinātam. Aktuāls jautājums pasaulē un Latvijā ir arī sabiedrības un politiķu uzticība žurnālistiem. Arī viedokļus no ziņām atšķirt kļūst arvien izaicinošāk, katram ir savi noteikumi tāpat kā katram žurnālistikas žanram ir savas robežas. Par to, kā orientēties mūsdienu ziņu un informācijas džungļos, kas kaitē kvalitatīvai žurnālistikai un par to, cik droši šajos džungļos mūsdienās var justies žurnālists, šodienas DIENA PĒC saruna ar žurnāla “Ir” komentētāju Paulu Raudsepu.Support the show

IT tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ne tikai maina mūsu ikdienas paradumus, bet veido jaunu ģeopolitiku, maina makroekonomiku, fiskālo un finanšu politiku. Mēs visi esam iesaistīti šajos procesos, kaut vai ar to, ka izmantojam mākoņrisinājumus darba un privātās informācijas saglabāšanā vai daloties ar to. Kas kontrolē šīs globālās pārmaiņas, kādu lomu spēlē ASV, Ķīna un Eiropa, kas mūs sagaida jau pavisam pārskatāmā nākotnē - atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem DIENA PĒC jaunajā rubrikā, kas veltīta tehnoloģijām, meklēs tās vadītājs, Accenture Latvija direktors Maksims Jegorovs. Šoreiz sarunā ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku.Support the show

Ikdienā izmantojot internetu un patērējot datus, neviens nespēj vairs iedomāties, kāda būtu dzīve bez interneta. Tā ir tik pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, ka nevienam nerodas jautājumi par tās nepieciešamību un tikai retais aizdomājās par to, kā tieši šie dati nokļūst mūsu ierīcēs, kā tie tiek pārraidīti un kas ir šie cilvēki, kuri ar to nodarbojās.Latvijas Valsts radio un televīzijas centra datu pārraides daļas vadītājs Mārcis Kroja ir cilvēks, kuram tā ir ikdiena. Viņš šajā industrijā ir vairāk kā 25 gadus, kā pats saka, sācis no pašas apakšas,- racis kabeļus, skrūvējis antenas un “kārājies tornī”, bet nu atbild par datu pārraides tīkla infrastruktūru un plāno tā attīstību. Šodienas DIENA PĒC epizode veltīta datiem, to pārraidei, drošībai, tehnoloģijām un tam, vai 5G uzceps mūsu smadzenes. Support the show

Ilze Zaharāne vēlējās kļūt par aktrisi, bet dzīve iegrozījās mazliet citādāk un nu Ilze ir audiologopēde, kura specializējusies darbam ar bērniem. Izrādās, ka audiologopēdam, aktierim un improvizācijas teātrim ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu iedomāties. Par komunikāciju ar bērniem, par to, kādos gadījumos Ilzes palīdzību meklē pieaugušie, par tehnoloģiskajiem risinājumiem šajā profesijā, un par to, ko Ilze gribētu iemācīt Intaram Busulim, šodienas DIENA PĒC epizodē.Support the show

Tornis Zaķusalā, nereti saukts par “Adatu”, ir neatņemama Rīgas tēla sastāvdaļa, to redzējis ir ikviens, bet tikai retais zina, ar ko tur nodarbojās, lai gan šī torņa pakalpojumus izmanto teju visi Latvijas iedzīvotāji. Organizācija, kurai šis tornis ir mājas, LVRTC maina zīmolu. Zīmola maiņa nenozīmē tikai nomainīt logo un krāsas, tā ir arī komunikācija, gan iekšējā, gan ārējā, gan arī lepnums par organizāciju, kurā tu strādā. Par šo tēmu šodienas DIENA PĒC epizodē vairāk stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.Support the show

Komunicēt par makroekonomiku tā, lai to saprastu visi sabiedrības slāņi, ir izaicinājums pat profesionāļiem. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ar šo izaicinājumu ir ticis galā un šajā DIENA PĒC epizodē dalīsies savā pieredzē gan komunikācijas jautājumos, gan par to, kāda nozīme stāstā par makroekonomiku ir politikai, Latvijas Bankai un Eiropas Savienībai, gan par eiro nākotni, digitālo eiro, un par to, kāds ir sabiedrības ieguvums no Centrālās bankas.Support the show

Finanšu institūcija ALTUM Latvijas uzņēmējiem sniedz ne tikai finanšu palīdzību, bet arī padomus, kā uzsākt biznesu, kā rakstīt biznesa plānu un jēgpilni virzīties uz izvirzīto mērķi. Sarunā ar DIENA PĒC klausieties sarunu ar finanšu institūcijas "ALTUM" Centra reģiona vadītāju Diānu Lopetu.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Ko nozīmē būt ANO Latvijas jauniešu delegācijas pārstāvei, kas un kā izvēlās šo pārstāvi, kādi ir viņa pienākumi, atbildība un iespējas, un kādai jābūt komunikācijai, par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Natāliju Knipši, kura šobrīd pilda šos pienākumus.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

No aizrautīgu pusaudžu pulciņa, kuri rakņājās ar lāpstām sniegā Žagarkalna celtniecībā, līdz uzņēmumam, kas būvē modernus aktīvās atpūtas parkus visā pasaulē un trases profesionāļiem olimpiādēs. Tāds ir “We Build Parks” vadītāja Jāņa Jansona un viņa komadas biedru ceļš. Un, gluži kā viņu būvētajās trasēs sportistiem, arī šajā ceļā komandai bijuši gan kritieni, gan uzvaras un pozitīvas emocijas. Par šo visu šīsdienas DIENA PĒC sarunā.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Vārds “tinderis” jau ir kļuvis par sugas vārdu, ar ko mēs apzīmējam jebkuru randiņu aplikāciju. Par to, kā cilvēki komunicē īstajā “Tinder” – vai tiešām atrod savas otrās pusītes, vai tikai izklaidējas – par šādas komunikācijas plusiem un mīnusiem un par to, vai Latvijā mums būs savs, inteliģentais tinderis, DIENA PĒC pirmdienas sarunā.Support the show

Kvalitatīvu, stabilu, ātru internetu un uzticamus sakarus mūsdienās sabiedrība uztver kā pilnīgi pašsaprotamu parādību. Īpaši šobrīd, kad daudzas lietas notiek attālināti, kad mūsu ikdiena ir kļuvusi daudz virtuālāka, mēs patērējam arvien lielāku datu apjomu arvien lielākā ātrumā. Kā ar šiem tehniskajiem izaicinājumiem tiek galā lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas centrs Baltijā - Zaķusalas TV tornis - to šodienas epizodē pastāstīs, un, galvenais – nodemonstrēs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Mariss Mežgals.Support the show

Katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, ka kādā uzņēmumā vai iestādē tu esi laipni gaidīts, bet citā tu esi gluži kā apgrūtinājums. Vai tā ir tikai Latvijai raksturīga problēma, vai globāla parādība? Kāpēc tā notiek, vai un kā to var labot un kā veidot jēgpilnu komunikāciju apkalpojošajā sfērā - šodienas saruna ar viesmīlības un apkalpošanas ekspertu, uzņēmuma “Centurion Hospitality” dibinātāju Didzi Grāvīti.Support the show

Šis gads ieviesis radikālas pārmaiņas mūsu darba vidēs un ikdienas komunikācijā. Strādājot un komunicējot attālināti arvien lielāka nozīme ir drošam un juridiski leģitīmam identitātes apliecināšanas instrumentam digitālajā vidē. Latvijā tāds ir eParaksts. Par eParaksta drošības aspektiem, un par tā, nu jau nepieciešamību ikdienā, saruna ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.Support the show

Augstas politiskas amatpersonas demisija nav biežs gadījums Latvijas politiskajā dzīvē. Nupat no ministra amata demisionējušais Juris Pūce šajā DIENA PĒC epizodē atklātā sarunā par komunikāciju politikā, par savu ieguldījumu teritoriālajā reformā un, protams, par savas demisijas iemesliem un tās aizkulisēm.Support the show

Vairāk nekā jebkad agrāk esam pelnījuši tiešu valodu par savas valsts šodienas situāciju un nākotni. Profesors Leons Taivāns no tādas nevairās, tāpēc daudziem viņa viedoklis nepatīk. Taču viņš to spēj pamatot. DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs iztaujās profesoru gan par aktuālo bēgļu krīzes jautājumā, gan Eiropas un Latvijas stratēģijas trūkumu un to, kur šāda politiska neizlēmība mūsu valsti var novest. Latvijas 102.dzimšanas dienā aicinām aizdomāties par tiem ārējiem draudiem, kas patlaban skar un nākotnē skars mūsu valsts drošību!Support the show

Uzņēmējs, bijušais premjers un pasaules apceļotājs Māris Gailis ir zināms ar saviem vērienīgajiem un ļoti ambiciozajiem projektiem. Šajā reizē iedvesmojoša saruna par vāgneriska mēroga projektu, kurā nepieciešama izcila komunikācija un jaudīga komanda.Support the show

Lāčplēša dienai veltītā raidījuma īpašais viesis ir Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) visilgāk vadījušais komandieris, bijušais Latvijas militārais pārstāvis NATO un ES, ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube. Ordeņa kapitula loceklis un Aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube saka, ka viņa svarīgākais pienākums šobrīd ir vadīt Valsts aizsardzības un patriotisma fondu "Namejs". Runāsim par to, kas ir valsts drošība, kāpēc mūsu NBS piedalās Starptautisko spēku militārajās misijās, un kā mums visiem grūtajā šodienā atzīmēt Lāčplēša dienu ar cieņu. Priecāsimies par atsauksmi, komentāru vai ziņu - [email protected] the show

Ja tic tiem amerikāņu pētījumiem, tad bailes no publiskās uzstāšanās esot pat lielākas nekā bailes izlekt ar izpletni. Vai tiešām šīs abas lietas ir salīdzināmas? Centīsimies noskaidrot sarunā ar profesionālu izpletņlecēju Reini Rūtentālu. E-pasts komentāriem un komunikācijai: [email protected] the show

Pēdējā laikā nogalināti vairāki advokāti, policijas akadēmija likvidēta, lielas daļas iedzīvotāju neapmierinātību vērojam Eiropā, Amerikā un citur. Vai mūsu policija ir gatava dažādiem scenārijiem? DIENA PĒC | DROŠĪBA autora  Edmunda Visendorfa viesis ir bijušais VP priekšnieks, bijušais  policijas koledžas direktors, ģenerālis un Juridisko zinātņu doktora grāda pretendents Artis Velšs. Bijušie kolēģi apgalvo, ka viņš bijis pozitīvs, atbalstošs un mūsdienīgs vadītājs, bet Artis Velšs spējot būt arī ļoti kritisks. Tāpēc viņam pirmajam tiks uzdots jautājums,- kas mums šodien jādara, lai rītdiena būtu drošāka? Ja Tev ir viedoklis, ieraksti komentāru sadaļā vai sūti e-pastu: [email protected] the show

Kā samierināt pasauli ar komunikāciju laikā, kad neviens negrib otrā ieklausīties? Mēs nepretendējam uz to, ka varam atbildēt uz šo jautājumu, bet vismaz kopā ar autoru un meditācijas skolotāju Ilmāru Latkovski ielūkojāmies pieaugošā populisma viļņa iemeslos, patriotismā mums apkārt un mūsos pašos un spējā klausīties, kad komunicējam. Sarunā Ilmārs ar DIENA PĒC autoriem diskutēs arī par varas elites attiecībām ar tautu. Klausies, skaties un uzraksti mums e-pastā, ko no visa stāstītā uztvēri, saprati un varbūt aizgūsi turpmāk. Adrese - [email protected] the show

Sarunā ar finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu ielūkojamies lielo uzņēmumu kreditēšanā un spējā savu finanšu stāvokli pielāgot jauniem spēles nosacījumiem. Kāda ir finansistu ikdienas komunikācija un kādu lomu tajā spēlē pieredze, profesionalitāte un, jā, arī augstprātīga komunikācija? Uz šiem un citiem DIENA PĒC autoru jautājumiem Reinim ir atbildes. Skaties, klausies, komentē un padalies, ja likās interesanti! Gaidīsim atsauksmes: [email protected] the show

Ir cilvēki, kuri gaida rudeni vai pat ziemu, lai dotos peldēt. Un viņu kļūst arvien vairāk. Kāpēc? Izrādās, ka, pārkāpjot pāri dažādām robežām mūsu dzīvēs, tādas izdodas vieglāk pārkāpt arī citās jomās. Piemēram, prezentēšanā un publiskajā runā. Ar Ledus Skolas dibinātāju un vadītāju Brigitu Mironovu šajā sērijā sarunājas DIENA PĒC autori Oskars Priede un Kristaps Pētersons. Mūs var sasniegt e-pastā: [email protected] the show

Starp mārketinga profesionāļiem Kristiana Pudana vārds ir labi pazīstams. Šodienas saruna būs par mārketinga komunikāciju, tā mērķiem un Latvijas līmeni šajā jomā. Tie, kuru ikdienas darbs ir satura veidošana, iepakošana, izplatīšana mērķauditorijām un pārdošanas mērķu sasniegšana, šī sērija noderēs pat ikdienas lietošanā. Epizode tapusi sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM. Raksti komentārus, jautājumus un ierosinājumus e-pastā: [email protected] the show

Guntis Bojārs un viņa kolēģi no raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" ir pārliecinoši godalgotā komanda, kā arī starp ietekmīgākajiem ceturtās varas pārstāvjiem Latvijā. Gunta pārraudzībā top Latvijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta saturs un viņš neslēpj, ka atbildība ir liela un bez zināmas misijas sajūtas to nest būtu pagrūti. "DIENA PĒC" raidījumā viņš Oskaram Priedem atklāj, kā viņš ikdienā redz pētniecisko žurnālistiku un kāpēc, viņaprāt, arī temats par odiem un to uzmācību vasaras vakaros, ir pētīšanas vērts. Guntis saka, ka komunikācijas problēmas ir ar tiem politiķiem, ierēdņiem un organizāciju vadītājiem, kuri savos amatos sēž un nevēlas neko darīt. Viņi arī neprotot noformulēt nedz savas domas, nedz mērķus. Ja tev ir ko teikt par šo un citām DIENA PĒC epizodēm, tad neklusē - sūti savas domas mums uz [email protected] the show

Tādi cilvēki kā viņš parasti publiski nerunā. Un tas, ka viņa CV ir gluži kā Džeimsam Bondam, bija īsts izaicinājums DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram Edmundam Visendorfam tomēr pierunāt Robertu Dimantu padalīties ar savu pieredzi un zināšanām. Roberts ir dienējis NBS, piedalījies NATO misijās Irākā. Sargājis Valsts prezidentu, strādājis ASV vēstniecības drošības dienestā, kā arī vadījis starptautiskās pretpirātisma jūras un sauszemes loģistikas drošības misijas Āfrikā un Āzijā. Viņa pieredzi papildina arī padziļinātas zināšanas par psiholoģiju, kas mums likās interesants aspekts, iztaujājot Robertu par apdraudējumu prognozēšanu un novēršanu. Būsim pateicīgi, ja padalīsies ar šo epizodi, atstāsi komentāru šeit vai rakstīsi mums e-pastā: [email protected] the show

Kad satikām Oskaru Grīsli šī gada konferencē "uz:Runa", uzreiz sapratām, ka vēlamies ar viņu satikties un ierakstīt epizodi. Viņa zināšanas par pēdējiem pētījumiem cilvēka uztverē, uzmanības noturēšanā un to praktisko pielietojumu veidiem ir tieši tas, ko vēlējāmies nodot jūsu rīcībā. Šajā epizodē ar Intelekta attīstības centra vadītāju Oskaru Grīsli runāsim arī par emocionālām izlādēm, par apzinātību un tās nozīmi komunikācijā, un dzīves kvalitātē, kā arī to, kas mūsu ķermenī notiek, piedzīvojot bailes. Priecāsimies par atsauksmēm un kritiku komentāros vai e-pastā ([email protected]), kā arī dalīšanos un "like" šai un citām mūsu epizodēm!Support the show

Atrašanās svešā vietā jau pati par sevi var nebūt omulīga. Taču ko darīt, ja tālu no mājām esat aplaupīts, jums kaut kas ir nozagts. Jūs zināt, kas ir zaglis, taču tuvākā palīdzība var būt desmitiem kilometru attālumā. Šāda situācija ir bijusi DIENA PĒC | DROŠĪBA viesim Jānim Kļaviņam, kuru drošības eksperts Edmunds Visendorfs iztaujās arī par viņa pieredzi žurnālistikā, zemessardzē, vadot izdzīvošanas kursu un "Jauno pēddziņu skolu", kas iemāca drošību, konfliktu risināšanu, attieksmi un praktisku izdzīvošanas spēju vairošanu mūsu bērnos un jauniešos. Piedalies sēriju veidošanā, komentējot un rakstot mums uz [email protected]. Ja sērija patika, priecāsimies, ja padalīsies un nospiedīsi "Patīk".Support the show

Komunikācija slēgtā telpā kopā ar vairāk nekā 100 cilvēkiem 11 kilometru augstumā var kļūt izaicinoša jebkurā brīdī. Šajā sērijā sarunājamies ar vienu no aviācijas svarīgākajiem amatiem - stjuartu. Dace Straupmane ir ne tikai pieredzējusi stjuarte, bet ikdienā iesaistīta arī jauno stjuartu instruēšanā. Lūdzām viņu padalīties ar amata noslēpumiem un komunikācijas izaicinājumiem. Mēs, DIENA PĒC komanda, esam ļoti pateicīgi par to, ka klausāties un skatāties mūsu iknedēļas sērijas. Ceram, ka mūsu piedāvātais saturs jums ir saistošs. Tāpēc priecāsimies par jebkuru LIKE, SHARE vai komentāru. Arī e-pastu ([email protected]).Support the show

Jaunākie dati liecina, ka Latvijā 8% cilvēku slimo ar depresiju, un tikai 0,3% vēršas pēc palīdzības. DIENA PĒC | DROŠĪBA pirmajā raidījumā Edmunds Visendorfs uz sarunu ir aicinājis pieredzējušo psihiatru, narkologu, arī refleksologu, mācītāju, kapelānu un bijušo Lutera akadēmijas lektoru Uldi Jumeju, kurš pēdējos 25 gadus specializējies krīzes intervencē un padomu došanā. Viņš ir mācījies un praktizējis Latvijā, Lietuvā, Krievijā un ASV. Runāsim par to, kas ir eksistenciāla un dzīves krīze, ko tādā iesākt, ko nedarīt, kā iespējams palīdzēt sev un citam, kā arī to, kas ir krīzes ABCD stratēģija. Atceries, ka drošība ir attieksme un prioritāra kompetence!Support the show

Uzņēmumam dzīvot bez stratēģijas ir tas pats, kas ātra vai lēna pašnāvība. Mūsu šodienas viesis, Baltijā apbalvotākais stratēģis Kristaps Siliņš no aģentūra McCANN Riga, iedziļināsies tematos, kāpēc skats no malas ir labāks nekā pašvērtējums, kādi triki viņam pašam noder, prezentējot jaunas idejas klientiem un kāpēc ir svarīgi, ka par uzņēmuma vai produkta veiksmi vai neveiksmi atbildību nes kāds konkrēts cilvēks. Šī sērija īpaši noderēs visiem, kuri jūtas apmaldījušies vēstījumos, kanālos, sajūtās, viedokļos.. un vēlas atgriezties uz racionālas, stratēģiskas takas. Raksti mums savas pārdomas par šo sēriju: [email protected] the show

Kā bērnus atraut no ekrāniem un ļaut viņiem piedzīvot tos priekpilnos mirkļus, kādus tikai aktivitātes kopā ar draugiem spēļu laukumos var izbaudīt? Jānis Jansons un viņa komanda mums šķita tik iedvesmojoši, ka vēlējāmies "DIENA PĒC" īpašo epizodi veltīt tieši viņu darbam un sasniegumiem. "We Build Parks" ir uzņēmums, kuru vairs nevar nosaukt tikai par Latvijas uzņēmumu. Tā apjomi un vēriens ir pasaules līmenī. Ja vēlies, lai arī tev pielīp Jāņa Jansona iedvesma un biznesa dzinulis - klausies mūsu īpašo epizodi, kas pieejama tikai klausītājiem audio formātā! Šī epizode ir tapusi sadarbībā ar valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM. Support the show

Kā man ar savu produktu vai pasākumu pievērst starptautiskās preses uzmanību? Mēs šodien runāsim ar Signi Lonerti, kuras komandai klasiskās mūzikas festivālam "Rīga Jūrmala" pirmajā gadā (nulles situācijā, kad par tevi vēl neviens neko nezina) izdevās panākt vairāk nekā 150 ārvalstu publikāciju. Šī būs ambīcijām pielādēta, izglītojoša saruna, kurā Signe dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Klausāmies un skatāmies!Support the show

Reti kurš uzņēmums var teikt, ka COVID-19 pandēmija to ir pacēlis nākamajā līmenī. Šodien esam studijā aicinājuši Reini Bērziņu, ALTUM valdes priekšsēdētāju, kurš detalizēti pastāstīs, kā, darbiniekiem strādājot brīvdienās, domājot radoši par īpaši stingri regulēto finanšu industriju un ievērojot principus, kas veiksmi nesuši iepriekš, iespējams ne tikai pieaudzēt savus apjomus, bet tiešā veidā palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai. Šīs nedēļas trešdienas epizodē atcerēsimies pavisam nesenu pagātni. Epizode tapusi sadarbībā ar ALTUM.Support the show

Pēc sešiem gadiem, savienojot Baltijas valstis ar Eiropas centru, cauri Latvijai būtu jāripo ātrvilcienam Rail Baltica. Projekti sarakstīti, finansējums apgūts, nepieciešamās zemes iegūtas un pat vilciena kustības saraksts jau nopublicēts, taču kā šajā projektā norit iesaistīto pušu (stakeholders) sadarbība un komunikācija. Vai tā ir vienkārša vai gluži pretēji - neiespējamā misija? To šodien vaicāsim akciju sabiedrības RB Rail padomes priekšsēdētājam Anrī Leimanim. Skaties/klausies, piedalies un komentē - gaidīsim tavu ziņu [email protected]. Support the show

Ko tu darītu, ja kļūtu par izglītības ministru? Maksimam Jegorovam no Accenture Latvia ir ļoti neordināra atbilde uz šo jautājumu. To uzzināsi, ja noklausīsies/noskatīsies šodienas DIENA PĒC epizodi. Kā jau mācību gada sākumā, daudz runāsim par izglītību, eksakto priekšmetu apgūšanu, jauniešu motivāciju un spēju komunicēt jēgpilnus vēstījumus. Maksims arī atklās formulu, kā sarunāties ar 1700 darbiniekiem un virzīt viņus uz kopīgiem mērķiem. Paldies, ka klausies un skaties! Uzraksti, ko domā par šo podkāstu, šo konkrēto epizodi vai Oskaru un Kristapu, ja nav slinkums - [email protected] the show

Elektromobilitāte ir nākotne ne tikai Eiropas Komisijas dokumentos, bet arī uz ielām. Jau šodien. Māris Avotiņš, bijušais Swedbank vadītājs Latvijā, ar nu jau plaši zināmo uzņēmumu "Fiqsy" ir pievērsies elektroskrejriteņu un elektromašīnu nomai Rīgā. Viņš DIENA PĒC epizodē stāsta par to, kā aizsāka šo biznesu, kādi ir galvenie mīti un aizspriedumi par elektrotransportu, kā pats piekopj dalīšanās ekonomikas principus. Skaties mūs Facebook, YouTube un LMT platformās, klausies visos populārajos podkāsta kanālos, ieskaitot DELFI Podkāsti. Un uzraksti mums - [email protected]. Support the show

Latvijas Darba devēju konfederācija ar tās ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni priekšgalā ir aktīvs sociālā dialoga dalībnieks. Tad, kad cilvēkiem jautājam, vai viņi zina, ko nozīmē "sociālais dialogs", atbildes nav pārliecinošas vai tās nav vispār. Tāpēc DIENA PĒC komandai šķita būtiski aicināt Līgu Meņģelsoni izskaidrot to, kas slēpjas aiz šī vārdu savienojuma. Tāpat diskutēsim par lobiju un interešu pārstāvniecību, kā arī dialoga nozīmi un ietekmi uz to, cik kvalitatīvā valstī mēs dzīvojam. Skaties un klausies mūs visās lielākajās un labākajās podkāstu un sociālo tīklu platformās! Esam sasniedzami arī ar e-pasta starpniecību - [email protected] the show

Valsts Kontrole ir iestāde, kas pastāvīgi dzīvo vismaz starp diviem lieliem dzirnakmeņiem. Viens ir valsts un pašvaldību iestādes, un uzņēmumi, kuru darbību tā kontrolē, bet otra ir sabiedrība, kurai jākomunicē paveiktais darbs un secinājumi par pārkāpumiem. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa savā amatā ir septiņus gadus, lai gan revīzijas iestādē strādā kopš 2005. gada. Viņas plašā pieredze un atziņas par komunikāciju tad arī uzklausījām šīs nedēļas DIENA PĒC epizodē. Lai patīkama klausīšanās un skatīšanās (tiem, kas mūs redz LMT Straume/Viedtelevīzija, Facebook vai YouTube)! Mūsu e-pasts jūsu jautājumiem, komentāriem un kritikai - [email protected] the show

Jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns ikdienas komunikācijā ir motivēts izbalansēt starp vietējo uzņēmēju interesēm, spiedienu ārvalstu investoru piesaistīšanā, 300 darbinieku lielu kolektīvu un, protams, saviem priekšniekiem - Ekonomikas ministriju. Un šai komunikācijai pa vidu vēl jācenšas stūrēt LIAA kuģis pareizā - uzņēmējdarbības vides attīstības - virzienā. Šajā sērijā parunāsim par šiem izaicinājumiem, kā arī gudrajām investīcijām no Ķīnas, kā arī to, kas Latvijā, COVID pandēmijas dēļ, ir labāks nekā lielajiem tirgiem, piemēram Indiju.Support the show

"DIENA PĒC" nav tikai Oskars un Kristaps. Ir arī aizkadra cilvēki, kas vairāk vai mazāk katrs ir bijis saistīts ar prezentāciju un prezentēšanu. Nu, piemēram, mūsu montāžas guru Edgars Eglītis. Brīvmākslinieks ar talantu zīmēšanā, ar nebaidīšanos publiski komunicēt par sabiedrībai neērtiem jautājumiem (tādejādi iemantojot twitter huligāna iesauku). Taču vēl Edgars ir bijis saistīts ar mūziku, radio un slaidu dizaina veidošanu Latvijas liekākajiem uzņēmumiem. Šajā epizodē izjautāsim Edgaru par radio, twiteri, komiksiem un virkni citiem tematiem. Klausies un skaties mūs visās labākajās podkāstu platformās, kā arī DELFI Podkāsti, LMT Straume/Viedtelevīzija, Facebook un YouTube. Raksti - [email protected] the show

Savā runā uz TEDxKaunas skatuves, Oskars Priede vērš uzmanību uz sarunas elementa trūkumu prezentācijās. Mēs kopējam to, ko esam redzējuši skolās un universitātēs un tagad to pārnesam arī uz savām darba vietām. Garlaicīgi atstāstījumi ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Ne velti prezentācijām mēdz būt slikta slava un tās vienmēr saista ar sīkā drukā pierakstītiem PowerPoint slaidiem. Ieklausies Oskara vēstījumā un atsūti mums savas pārdomas - [email protected] the show

2018. gada novembrī Kristaps Pētersons uzrunāja TEDx sabiedrību Rīgā, lai vērstu uzmanību uz pasaulē pieaugošo "tukšgaitas" korporatīvo kultūru, kurā tiek ražoti bezjēdzīgi un nevienam nevajadzīgi prezentācijas slaidi un tādejādi degradēta darbinieku motivācija un produktivitāte. Kristaps salīdzina pasaules TOP uzņēmumus, kuri neizmanto PowerPoint kā atskaites vai idejas prezentēšanas instrumentu ar kādu no saviem daudzajiem klientiem, kuriem tā ir ikdiena. Tāpat starptautiskās Prezentāciju ģildes akreditētais meisars iesaka izeju no šīs situācijas. Skaties, komentē un kritizē - sūti mums to visu uz [email protected] the show

Katru sezonu cenšamies sarūpēt vismaz pa vienam pārsteigumam un īpašajai sērijai. Šoreiz tā ir saruna, kas attālināti ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem norisinājās 24.07.2020. un kurā tika apspriestas dažādas ķēpīgas situācijas komunikācijā. Ja vēlies labi pavadīt laiku, uzzinot, kurš valsts prezidents Kristapam palīdzēja atpiņķerēt mikrofona vadu un ko darīja Oskars, kad, sarunas karstumā piemirsa, ka viņam jābūt tiešajā ēterā... noklausies šo stundu garo īpašo DIENA PĒC vasaras sēriju.Support the show

Būt vērīgam, ķimerēties un katru dienu kļūt par 1% labākam. Tas ir ceļš ne tikai uz gaumes izkopšanu, bet arī labas vides veidošanu mums apkārt. Sarunā ar dizaineru Miķeli Baštiku "DIENA PĒC" autori iedziļinās jautājumā par gaumi un kā par to komunicēt. Skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Viedtelevīzijā / Straume, bet klausies visās lielākajās podkāsta platformās, kā arī DELFI Podkāsti. Priecāsimies par jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem un kritiku - sūtiet to visu mums uz [email protected] the show

Sarunas turpinājums ar Ēriku Stendzenieku.Support the show

Saukt Ēriku Stendzenieku par īso stāstu speciālistu ir tāpat kā nepateikt neko. Viņš faktiski ir līdzdarbojies veselas industrijas veidošanā Latvijā, kļūstot gandrīz vai par sinonīmu vārdam "reklāma". "Diena pēc" devās ekspedīcijā uz Kolku satikt Ēriku viņa lauku mājās. Šeit ir pirmā daļa sarunas. Nākamnedēļ sekos vēl viena. Patīkamu klausīšanos!Support the show

Ja ir kāds vārds, kuru varam lietot, apzīmējot augstāko pārliecinošās komunikācijas formu, tad prātā nāk "lobijs" un "lobists". Latvijā gan vairāk lietojam terminu "interešu pārstāvniecība", kas faktiski ne ar ko neatšķiras no lobija, jo tā galvenais mērķis tāpat ir panākt savas pārstāvētās puses interešu ievērošanu. "Diena pēc" studijā pirmo reizi esam aicinājuši cilvēku, kurš nevairās tikt saukts par lobistu, jo viņa uzdevums ikdienā ir pārstāvēt 19 lielas farmācijas kompānijas sarunās ar politikas veidotājiem. Kā viņš to dara un ar kādiem panākumiem - par intertešu pārstāvniecības tematu iztaujāsim Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas vadītāju Valteru Bolēvicu.Support the show

Vestards Šimkus apgalvo, ka ne pirms koncertiem, ne koncerta laikā viņam nav satraukuma. Kā viņš pats skaidro - tas ir prāta stāvoklis, kuru viņš ir izkopis gadiem, sev iestāstot, ka klavierspēle ir vienīgais, ko viņš dzīvē prot vislabāk un vēlas ar to dalīties. Ar Latvijas vienu no talantīgākajiem jaunās paaudzes pinaistiem "Diena pēc" tiekas viņa mājās Kurzemes pusē un, kas nav mazsvarīgi, mums izdevās pierunāt Vestardu nedaudz apsēsties arī pie klavierēm. Dāmas un kungi - mūsu ceturtās sezonas atklāšanas sērijā - komponists un pianists Vestards Šimkus!Support the show

Trešās sezonas noslēdzošajā sērijā piedāvājam 29.05.2020. ierakstu no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebināra, kurā "Diena pēc" autori - Oskars Priede un Kristaps Pētersons - pusotrā stundā iztirzāja svarīgākos prezentācijas un prezentēšanas elementus: Auditoriju, vēstījumu, formu un izpildījumu. Patīkamu klausīšanos!Support the show

Nils ir darbojies gan žurnālistikā, gan publicējis prozu, pabijis reklāmas industrijas epicentrā, kā arī studējis teoloģiju un psiholoģiju. Viņa šķautnes un skatījums uz dzīvi pavisam noteikti nav šaurs un komunikācijā ar viņu to ļoti labi var pamanīt. Pēdējos gados Nils palīdz bērniem un jauniešiem gan pārvarēt atkarības, gan rast mieru trauksmainākajos viņu dzīves gados. "Diena pēc" sarunā iztaujājām Nilu Saksu Konstantinovu par viņa darba specifiku, kā arī būtiskāko no visiem tā elementiem - komunikāciju! Skaties, klausies un atsūti mums savas pārdomas uz [email protected]. Support the show

Ar pilsētas leģendām apvīts bārmenis, kā arī sava amata meistara panākumiem apbalvots uz starptautiskās skatuves, mūsu šodienas viesis ir neviens cits kā Ansis Ancovs. Mūsu saruna būs viegla un atraisīta, jo runāsim par to, kā komunicēt par alkoholu un kāda parasti ir komunikācija alkohola iespaidā. Uzziņai - podkāsta ieraksta laikā alkohola lietošana nenotika un tāpat mēs to nerekomendējam darīt nevienam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Kā vienmēr - vari mūs dzirdēt (Delfi podkāsti, kā arī populārākās podkāstu platformās) un redzēt (Facebook, YouTube, kā arī LMT Straume/Viedtelevīzija), un arī uzrakstīt mums: [email protected] the show

Toms Kreicbergs ir gan finanšu speciālists, gan atzīts rakstnieks. Taču šoreiz Tomu iztaujāsim tieši par finansēm, par finanšu pratību un komunikāciju par finansēm. Savā ikdienā viņš vada pensiju fondu "Indexo" un ir tiešs liecinieks mūsu sabiedrības sapņiem, gaidām, ilūzijām, cerībām un zināšanām, ja runa ir tieši par finansēm. Patīkamu klausīšanos (Delfi podkāsti, kā arī visās populārākajās podkāstu platformās), kā arī skatīšanos (Facebook, YouTube, LMT Straume/Viedtelevīzija). Raksti mums: [email protected] the show

Vēl pirms iestājas vasaras brīvlaiks un atvaļinājumi, nolēmām parunāt par tematu, kas ir aktuāls vienmēr - mobings. #Neklusē ir iniciatīva, kurai gada sākumā atsaucās daudzi, bija pilnas avīzes, TV ekrāni un radioviļņi, taču jo iniciatīvas skaļrunis palika klusāks, jo mazāk uzmanības medijos un arī sabiedrībā šis jautājums tika skarts. Šoreiz esam aicinājuši kustības "Neklusē" vienu no iniciatorēm - Mariku Andžāni - dalīties ar savām pārdomām par to, kā labāk komunicēt vecākiem, pieaugušajiem un arī bērniem par to, kas ir mobings un kā no tā izvairīties. Skaties mūs Facebook, YouTube, kā arī LMT Straume / Viedtelevīzija, bet klauses visās populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti. Raksti mums savus jautājumus, komentārus un ieteikumus - [email protected] the show

Kādu vakaru saņēmām zvanu no Mārtiņa Bērziņa, kurš bija noskatījies "Diena pēc" epizodi un piedāvāja padalīties savā pieredzē ar prezentēšanu, izmantojot elektroniskās piezīmes attālinātā darba režīmā. Mēs ļoti rūpējamies par to, ko rādām un stāstām savai auditorijai, taču, zinot to, ka Mārtiņam šāda veida (attālinātā darba) pieredze ir kopš laikiem, kad mūsu interneta pieejamība nebija starp pasaules līderiem un tikai izredzētie no mums lietoja iPhone viedtālruņus, mums nebija ne mazāko šaubu, ka viņa stāstītais būs noderīgs mums visiem. Un tā arī bija! Skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume/Viedtelevīzija, bet klausies visās populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti. Ja Tev ir komentāri, ierosinājumi vai jautājumi - raksti mums - [email protected] the show

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete savulaik bija Latvijas Tautas frontes vadībā un pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas, pirms 30 gadiem, viņa uzsāka savas diplomātes gaitas, strādājot gan Lielbritānijā, Francijā, gan Šveicē, esot vēstnieces ANO amatā. Sandras Kalnietes bērnības stāsts ir aprakstīts autobiogrāfiskā darbā "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" un viņa saņēmusi vairākus apbalvojumus, ordeņus un atzinības rakstus par ieguldījumu atjaunotās Latvijas valsts attīstībā. Šodienas epizodē iztaujāsim Kalnietes kundzi par komunikāciju diplomātu starpā. Viņa mums atklās arī dažas labas aizkulises, kas ietekmēja to, kāda Latvija ir šodien. Skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume / Viedtelevīzijā un klausies visās populārajās podkāstu platformās, kā arī DELFI Podkāsti. Raksti mums komentārus, jautājumus un ieteikumus e-pastā: [email protected] the show

Jestra saruna par komunikāciju, tās trūkumu šodien, spējām sarunāties ar lielu auditoriju, uzdziedāt tukšā futbola stadionā un pierunāt picu piegādātāju nogādāt mājās arī tevi. Aktieris, mūziķis, futbola fans un radoša personība - Kristians Kareļins - ir mūsu šodienas viesis! Skaties mūs LMT Straume/Viedtelevīzija, šeit Facebook, kā arī YouTube, bet klausies visās populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti. Priecāsimies, ja nospiedīsi sekot šeit un arī Instagramā, kā arī uzrakstīsi savas pārdomas par komunikāciju un tās nozīmi e-pastā: [email protected] the show

Mūsu šodienas viešņa ir Ingrīda Blūma - kādreizējās Hansabanka (tagad Swedbank) vadītāja Latvijā, daudzu uzņēmumu padomes locekle, arī daļas Latvijas sabiedrības un uzņēmēju kopīgi izlolotas izglītības iniciatīvas "Iespējamā misija" patronese un viena no tās dibinātājām. Mūsu sarunas temati ir gan par izglītības reformām Latvijā un pasaulē, gan tehnoloģiju ietekmi uz to, kā mācāmies un mācīsimies nākotnē. Mūs varat redzēt (Facebook, YouTube, LMT Straume/Viedtelevīzija) un dzirdēt visās populārākajās podkāsta platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti. Un, kā vienmēr, priecāsimies par komentāriem un ieteikumiem elektroniskajā pastā - [email protected] the show

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis ir atgriezies "Diena pēc" studijā, šoreiz attālināti. Kā ārkārtas stāvokļa noteiktie ierobežojumi ir mainījuši mūsu darba ikdienu un vai tas mainīs mūsu attieksmi pret digitālajiem rīkiem, piemēram, e-parakstu, kas vienmēr ir bijis mūsu rīcībā, bet tagad piedzīvojis savu zvaigžņu stundu. Parunāsim arī par platjoslu un interneta pieejamību Latvijā, par datu drošību un to, kādi iznāksim no šīs krīzes. Šī epizode ir tapusi sadarbībā ar LVRTC un ir pieejama visās populārākajās podkāsta platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti, kā arī redzama Facebook, YouTube un LMT Straume / Viedtelevīzijā. Gaidīsim jūsu komentārus un ieteikumus: [email protected] the show

Valsts galvenais ierēdnis Jānis Citskovskis šodien ir mūsu īpašais viesis, kuram uzdosim jautājumus gan par ierēdņu tēlu, gan ierēdņu un politiķu atšķirīgo komunikāciju un sarunas nozīmi valsts pārvaldē. Jānis Citskovskis ikdienā vada Valsts Kancelejas darbu un ir ministriju Valsts sekretāru boss. Kā uzzināsim, tas nav vienkāršs darbs. Mēs esam sasniedzami - [email protected], klausāmi visās lielākajās un labākajās podkāstu platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti, bet redzami - Facebook, YouTube un LMT Viedtelevīzijā / Straume.Support the show

Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pavisam nesen saņēmis atļauju Latvijā veikt oficiālu sociālā tīkla "Facebook" ierakstu faktu pārbaudi. Turpmāk cilvēkiem, kuri izplata un dalās ar nepārbaudītu informāciju, var nākties blakus saviem ierakstiem ieraudzīt ziņojumu, kas aicinās lasītājus iepazīties arī ar alternatīvu viedokli. Tas tiek darīts tāpēc, lai mazinātu viltus un uz faktiem nebalstītu ziņu izplatību, bet, kā saka mūsu šodienas viešņa - Inga Spriņģe - nevis lai vērstos pret citu cilvēku viedokli. Sērijā runāsim arī par populisma vilni, tehnoloģiju un algoritmu ietekmi uz saturu, ko patērējam, kā arī to, kas Igaunijā ir sliktāk nekā Latvijā. Klausies mūs visās lielākajās un populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot Delfi Podkāsti, bet skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume, kā arī Viedtelevīzijā. Raksti - [email protected] the show

Joprojām daudzi nezina to, ka Zaķusalas televīzijas tornis ir augstākais šim nolūkam paredzētā būve Eiropas Savienībā. Un pēc rekonstrukcijas no tā būs pazudusi padomju gadu elpa, tornim kļūstot par modernu datu centru, zinātnes parku un, cerams, arī vērtīgu tūrisma objektu. Kāda būs Zaķusalas torņa misija un vērtības, kad tas atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, "Diena pēc" lietišķās trešdienas epizodē iztaujāsim Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekli Marisu Mežgalu. Komentē un raksti mums epastu: [email protected], Skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume, bet noklausīties gan šo, gan citas "Diena pēc" sērijas vari visās labākajās podkāsta platformās, ieskaitot DELFI Podkāsti. #SadarbībaSupport the show

Daži varbūt būs dzirdējuši ekspertu padomus, ka pabeigt prezentāciju ar "paldies" slaidu nav labais tonis. Bet kā tad ir pareizi? Vienas pareizas atbildes arī šajā ziņā neeksistē, jo situācijas mēdz būt dažādas un arī prezentāciju mērķi ne vienmēr ir vieni un tie paši. Taču par vienu varam būt vienisprātis - tas, kā prezentācija tiek pabeigta, ir ļoti svarīgi jūsu mērķa sasniegšanā. Tāpēc "Diena pēc" autori - Oskars Priede un Kristaps Pētersons - šoreiz pievērsīsies klausītāju/skatītāju iesūtītajam jautājumam par to, kā atbilstoši situācijai noslēgt prezentāciju. Klausies, skaties un uzraksti mums savas pārdomas komentāros vai, sūtot uz e-pastu: [email protected]. Šis podkāsts ir skatāms Facebook, YouTube un LMT Straume, bet klausāms visās lielākajās un labākajās podkāsta platformās, tostarp DELFI Podkāsti.Support the show

Ko tu darītu, ja tev liktu pateikt kaut ko skaistu par parastu metāla torni vai izstāstīt stāstu par pretkorozijas apstrādi? Šis ir darbs, ar ko nodarbojas komunikācijas eksperti uzņēmumos. Sarunu ar Vinetu Sprugaini no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ir vērts paklausīties visiem tiem, kuri 1) ikdienā cīnās ar sarežģītu lietu izskaidrošanu vienkārši, 2) mēģina atrast stāstus, citkārt, garlaicīgiem tematiem vai projektiem, 3) vēlas komunikācijas procesos iesaistīt savus darbiniekus, 4) meklē jaunas, inovatīvas un vienkārši skaistas idejas komunikācijai. Dāmas un kungi - Vineta Sprugaine! Raksti mums: [email protected] the show

Tam, ka mēs kaut ko dzirdam un to uzreiz atpazīstam, ikdienā nepievēršam īpaši lielu uzmanību. Piemēram, skaņa, ko esam ieraduši dzirdēt, ieslēdzot telefonu vai mūsu ikvakara iemīļotās ziņu pāraides džingls. Daudzas mākslīgi radītas skaņas ir komunikācija, kas mūs var nomierināt, satraukt vai brīdināt. Mūsu šodienas viesis ir audio zīmolvedības eksperts - Jānis Vērzemnieks. Patīkamu klausīšanos vai skatīšanos (Facebook, YouTube, LMT Straume). Raksti mums: [email protected] the show

Ko te vēl lai piebilst... Renāra Zeltiņa vārds komentārus neprasa! Spilgta personība, kuru katrs, iespējams, iepazinām citādi - kāds no TV šoviem, kāds cits atkal no neloģisko jautājumu sižetiem internetā, kāds Ghetto Games pasākumos, dažs varbūt Renāru profesionāli no jauna ieraudzīja kādās no daudzajām kāzām, ko viņš ir vadījis. Vai tas būtu šovs, kuru Renārs vada laivā vai lielformāta filma, kurā viņš spēlē lomu, Renārs Zeltiņš daudz ir mācījies no savām kļūdām un ātri identificējis lietas, kuras viņam padodas. Vaļsirdīgā un brīvā sarunā ar "Diena pēc" autoriem Renārs stāsta par savām atklāsmēm komunikācijā ar plašāku cilvēku loku un šaurāku auditoriju. Uzraksti mums - [email protected] the show

Ietekmētāji, viedokļu līderi jeb influenceri ieņem arvien nozīmīgāku lomu tajās izvēlēs, kuras mēs ikdienā veicam. Redzamākie no šiem ietekmētājiem Latvijā ir ar visai ievērojamu sekotāju skaitu sociālajos tīklos. Un, kas varbūt daudziem būs pārsteidzošākais, tie nav tikai jaunieši. Mūsu šodienas saruna būs ļoti gaisīga, bet tajā pašā laikā izzinoša, jo pie mums ciemos ir Agnija Grigule - aģentūras "Honeymoon High" dibinātāja un radošā direktore ar teju 100 000 lielu Instagram auditoriju. Mēs runājām gan par atkarībām, gan pieredzēm, par valodu, lamāšanos un mūsdienu jauniešu uztveri. Mums bija interesanti. Ceru, ka tāpat būs arī tev! Uzraksti, ko tu domā par šo un citām "Diena pēc" epizodēm - [email protected]. Support the show

Sarunu ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vēlējāmies jau sen, bet viņa aizņemtības dēļ tas varēja notikt tikai tagad. Jautājumi, protams, bija sakrājušies daudz, bet cik nu pusstundā varējām izrunāt, tik arī izrunājām. Ja klausīsieties vai skatīsieties šo sēriju, uzzināsiet, ko prezidents domā par prasmīgas komunikācijas nozīmi, populisma uzplaukumu, valodu un tās attīstību, spēju noteikt prioritātes informācijas patērēšanā, kā arī to, kādas lietas mums par Latviju vajadzētu komunicēt tiem, kas neko par šo valsti nezina vai nav dzirdējuši. Lai patīkama klausīšanās/skatīšanās! Mūsu e-pasts: [email protected] the show

Ir sabiedrības, kurās nodokļu nomaksas jautājumi ir pašsaprotami, un ir tādas sabiedrības, kurās šie jautājumi ir neskaidri, pārprasti, pat nevēlami. Nevarētu teikt, ka Latvija piederētu pie tās pirmās kategorijas, tāpēc šoreiz studijā esam aicinājuši Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, lai meklētu atbildi uz jautājumu - kā vislabāk mudināt sabiedrību maksāt nodokļus un no tiem nevairīties? Tā kā Latvijai nepiestāv viduvēja komunikācija, "Diena pēc" tagad un turpmāk iestāsies par līdzīgu tematu iztirzāšanu, mēģinot rast atbildes uz sarežģītiem komunikācijas jautājumiem, kam ir nozīme mūsu visu labklājībā un izaugsmē. Ja arī Tev ir ierosinājumi vai komentāri, raksti tos uz e-pastu: [email protected]. Klausies mūs DELFI podkāsti, kā arī visās tajās platformās, kurās var atrast labākos podkāstus!Support the show

Trešdienas - lietišķās komunikācijas dienas. Gaisā jau vairākus gadus virmo domas un runas par to, cik stipra vai vāja ir Latvijas galveno mediju apraide austrumu pierobežā. Kāpēc cilvēki lūkojās skatīties tos kanālus, kam ir stiprāks pārraides signāls (Krievijas un Baltkrievijas radio un TV) un vai šos paradumus ir iespējams mainīt tagad, kad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir realizējis savu divu mastu projektu Latgalē? Vai nav jau par vēlu? Tāpat - no LVRTC valdes locekļa Ģirta Ozola uzzināsiet, kas jādara X stundā, lai saņemtu oficiālo informāciju no valsts vadītājiem. Komentārus, jautājumus un ierosinājumus, kā ierasts, adresējiet e-pastam - [email protected]. #Sadarbiba #LVRTCSupport the show

Kā saka Baiba Sipeniece-Gavare - izaugu vidē, kur piecdesmit gadu jubilejas cilvēkiem svinēja kultūras namos, iekrāmēja viņus ziedos un dāvināja lielus koka ērgļus vai nepraktiskas stikla vāzes. Sagaidot savu pusgadsimta jubileju, Baiba ceļos pa Latvijas kultūras namiem un uz savu dzimšanas dienu aicinās tos, kuri grib gardi pasmieties stāvkomēdijas izrādē "Vienreiz jau var". Savukārt "Diena pēc" Baiba stāsta gan par televīzijas karjeru, gan konferenču, korporatīvo ballīšu, gan kāzu vadīšanas pieredzi. Jāsaka gan kā ir - šai epizodei diemžēl skaņa nav ierakstījusies tā pati labākā. Par to, protams, iepriekš atvainojamies! Visādi citādi - gaidīsim tavu komentāru, jautājumu un ierosinājumu epastā - [email protected] the show

Trešdienas - lietišķās komunikācijas dienas. Šajā reizē parunāsim ar komunikācijas profesionāli, kurš savā ikdienā uzņēmējiem cenšas pārdot ideju par energoefektīviem risinājumiem. Cik vienkārši vai sarežģīti ir komunicēt komplicētas idejas un kā atrast pareizo satura šķautni? Edgars Kudurs no finanšu institūcijas "Altum" ir mūsu šodienas viesis. #Sadarbība. Raksti mums: [email protected] the show

Jau trešā sezona! Un to uzsākam ar LIELU sarunu par attiecībām, ģimeni, par komunikāciju ar pašiem tuvākajiem. Mūsu viesis mīlestības nedēļā ir uzņēmēja Anna Andersone. Viņa ir izveidojusi apģērbu zīmolu apskāvieniem "BeWith" un ir viena no Riga "TechGirls" stūrmanēm. Nav nekāds noslēpums, ka ar komunikāciju varam attiecības gan sagandēt, gan arī tās salāpīt. Un Anna ir dzīvs piemērs tam, ka mīlestība starp vīru un sievu var atgriezties arī pēc daudziem pavadītiem gadiem laulībā, ja vien ir... atbilstoša komunikācija. Skaties mūs tagad arī YouTube kanālā "Diena pēc", klausies Delfi Podkāsti un virnē citu pasaulē slavenu platformu (Spotify, Google, Apple, Amazon, u.c.). Rasti mums, lai uzdotu jautājumus, komentētu, ierosinātu viesus - [email protected] the show

Uzņēmējs Jānis Ošlejs ir pazīstams ar to, ka jaunos darbiniekus intervē vairāk nekā 4 stundas. Darba attiecības ir nopietna dzīves sastāvdaļa, tāpēc šādai komunikācijai ir vērts pievērst uzmanību. Paldies, ka esi kopā ar mums jau divas sezonas! Nākamnedēļ aicinām noskatīties mūsu pašu veidoto īsfilmu "Runātājs" Diena pēc feisbuka lapā (www.facebook.com/dienapec), kā arī jaunatklātajā YouTube kanālā, bet pēc tam ar jaunām sērijām un interesantām sarunām tiekamies kā parasti - ik pirmdienu! Raksti un komentē: [email protected] the show

Šad un tad viņš mēdz sevi dēvēt par attiecību adjutantu. Visbiežāk gan tad, kad savā kanālā Balodis stāsta par bērnu audzināšanu. Taču tik pat labi šo apzīmējumu varētu attiecināt arī uz visiem tiem tematiem, kurus Ints Balodis iztirzā nu jau skatītāju plaši novērtētajā kanālā "Resume.lv", kurā viņš visai regulāri publicē video instrukcijas par to, kā izmantot dažādus valsts un privātu uzņēmumu pakalpojumus. Šodien epizodē runāsim par spēju vienkārši uzrunāt auditoriju, kā arī tās uzmanības pievēršanu trīs sekunžu laikā. Vari mums uzrakstīt savas pārdomas un ieteikt viesus: [email protected] the show

Kā kļūt par ekspertu, kura viedoklī ieklausās? Izrādās, ka nepietiek tikai ar savas nozares zināšanām. Ir jāspēj sevī atrast un attīstīt publiskās runas prasmes, kas iekļauj gan vēstījuma formulēšanu un strukturēšanu, gan empātiju, gan elementāras prasmes runāt publikas priekšā. Ir svarīgi sevi pārāk nekritizēt un nemest plinti krūmos pēc pirmās neizdošanās. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits, kurš savu publiskās runas ceļu sāka ar uzstāšanos studentu priekšā kā pasniedzējs. Vēlāk nokļuvis uz dažādu semināru un konferenču skatuvēm, 2018.gada TEDxRiga viņš tika novērtēts kā viens no lielākajiem pārsteigumiem. Šoreiz Artūrs dalīsies savās pārdomās un padomos tiem, kas vēlas, paralēli savām eksperta zināšanām, pārvarēt bailes un uzkāpt uz skatuves. Raksti mums savus komentārus, jautājumus un ierosinājumus uz [email protected] the show

Situācijas, kur dzīvē lieti noder labas komunikācijas prasmes, var būt pavisam ikdienišķas - piemēram, sapulce par manas daudzdzīvokļu mājas siltināšanu. Finanšu institūcijas "Altum" eksperti šajā ziņā ir redzējuši visu. Tagad, kad pieteikšanās energoefektivitātes programmai, kurā šim mērķim atvēlēti 166 miljoni EUR, ir pietuvojusies finiša taisnei, "Diena pēc" studijā iztaujājam Dinu Kauperi, kura dalās vērtīgās atziņās par veiksmēm un neveiksmēm programmas komunikācijā. Mūs, kā vienmēr, var sasniegt e-pastā: [email protected] the show

Arvien pieaugošā komunikācija digitālajā vidē prasa no mums īpašu vērību un piesardzību. Īpaši jau nu šajos - viltus ziņu - laikos. Viens no veidiem, kā jebkurš no mums var pārliecināties, vai persona internetā ir tā pati, kas dzīvē, ir izmantojot e-identitāti un e-parakstu. Latvijā šo lietu kūrē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kas ir arī mūsu šīs epizodes atbalstītājs un saturiskais partneris. Lai pārrunātu e-identitāti un parakstu, to drošības jautājumus un izmantojamību šodien, kā arī nākotnē - studijā viesojas LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Mūsu e-pasts komentāriem un ierosinājumiem ir nemainīgs - [email protected] the show

Mums, Latvijā, ir pašam savs Aksels Rouzs un Miks Džegers. Tas ir neviens cits kā Andris Freidenfelds, kurš ir pamanījies "lekt āzī" jau vairāk nekā 30 gadus. Uz ļoti tiešu un neizskaistinātu sarunu esam aicinājuši cilvēku, kurš savam pseidonīmam ir pievienojis izskaņu "-zaurus", tādejādi necenšoties izlikties jaunākam par saviem gadiem. Andris ar mums dalās savās pārdomās par to, kā komunicē latvieši un ne tikai. Klausies epizodi un uzraksti mums savas pārdomas - [email protected] the show

Tieša valoda šodien ir retums. Tāpēc studijā esam aicinājuši cilvēku, kurš pirmais nāk prātā, ja domājam par drosmi izteikties tieši - auto žurnālistu, teātra režisoru, pasākumu vadītāju un visādi citādi radošu cilvēku - Paulu Timrotu. Viņš uzskata, ka nerunāt tieši ir gandrīz vai noziegumus, kas mūs var atmest atpakaļ totalitārā režīmā, kur ir tikai viena taisnība, bet visas citas tiek sodītas. Sarunas laikā Pauls atklāj kā jūtas uz skatuves, kā aiz radio mikrofona un kā 20 000 maratona skrējēju priekšā. 2019. gada pēdējā "Diena pēc" epizode kopā ar Paulu Timrotu. Raksti mums: [email protected] the show

Zane Oja ceļu līdz uzņēmējdarbībai atrada vienkārši. Viņa ļāvās piedzīvojumam un vīra iniciatīvai, kā arī ambīcijām. Ja kāds cits dievotos, ka konditoreja ir viņa sirdslieta, tad Zane nebaidās teikt, ka saldumi viņai nemaz negaršoja un tik pat labi iztiku viņa pelnītu autoservisa biznesā. Bet tieši Zanes atvērtība un dabiskums ir tas, kas viņas prezentācijām (kuru video var atrast internetā) bez īpašas reklamēšanas ir palīdzējis sasniegt lielas auditorijas sociālajos tīklos. Dāmas un kungi - Jelgavas konditorejas studijas "Tarte" radītāja un vadītāja Zane Oja. Šī epizode tapusi sadarbībā ar finanšu attīstības institūciju ALTUM. Raksti mums: [email protected] the show

Šonedēļ sākas labdarības maratons "Dod Pieci!", līdz Ziemassvētkiem vācot ziedojumus specializētai pārtikai paliatīvajā aprūpē esošajiem pacientiem. Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc mēs studijā pirms svētkiem aicinājām DJ Tomu Grēviņu. Viņa bagāža no dažādām mediju skatuvēm ir varen plaša. Mēs pārrunāsim dažādas radio nianses un Toms neliegs pāris padomus, kas karjerā palīdzējuši arī pašam. Gaidot Ziemassvētkus un aicinot visus mūsu klausītājus/skatītājus šajā laikā būt devīgiem pret tiem, kuriem nav paveicies, novēlam interesantu un netraucētu epizodes klausīšanos! :) Uzraksti mums savas pārdomas: [email protected] the show

Epizode, kurā padomi labākai prezentācijas sagatavošanai un prezentēšanai birst kā no pārpilnības raga! "Diena pēc" ir gods paziņot, ka studijā uz jautru un vienlaikus nopietnu sarunu piekrita aktieris un uzņēmējs Juris Žagars un šeit, lūk, rezultāts! Raksti mums: [email protected] the show

Kā labāk sākt mācīties publisko runu? Kā kļūt par pasākumu vadītāju? Un vai vienmēr prezentācijās vajadzētu jokot? Dažādi jautājumi, precīzas atbildes. Seko mums Facebook, abonē podkāstus: Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts, Stitcher, u.c. Raksti mums savus jautājumus: [email protected] ir interese par podkāsta sērijā izmantotajiem resursiem:Tim Urban: https://www.youtube.com/watch?v=arj7oStGLkUSir Ken Robinson: https://www.youtube.com/watch?v=iG9CE55wbtY&t=6sKristaps Pētersons: https://www.youtube.com/watch?v=UJR7mu44G5wSupport the show

Komunikācija par vides jautājumiem ir kļuvusi aktuāla tieši pēdējos gados, pateicoties globālo klimata pārmaiņu nonākšanai politiskajā un mediju dienaskārtībā. Latvija var lepoties ar to, ka ir zaļa valsts, bet vai tās iedzīvotāji ir zaļi domājoši? Un kā ir ar atkritumiem mežos un ceļmalās? Mūsu šodienas viešņa ir Lielā talka organizatore Vita Jaunzeme. Par to, cik sarežģīti ir komunicēt vides tematus sabiedrībai - šajā epizodē! Skaties mūs Facebook, klausies mūs visās populārākajās podkāsta platformās! Raksti - [email protected] the show

Mēs varam neticēt politiķiem, bet, kas notiks brīdī, kad mēs pārstāsim ticēt zinātniekiem? Vai populisms zinātnē ir lielāka problēma par to, ka zinātniekiem pārmet nemācēšanu komunicēt savus atklājumus un pētījumus pietiekami kvalitatīvi? Lai atbildētu uz šiem un citiem jautājumiem, studijā esam aicinājuši Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoru Tāli Juhnu. Lai jums patīkama skatīšanās (Facebook) un klausīšanās (visās lielākajās podkāsta platformās)! Un uzraksti kaut ko - [email protected] the show

Viens no Latvijā vadošajiem drošības un aizsardzības ekspertiem, kura klientu lokā ir arī vairākas pasaulē zināmas organizācijas, Edmunds Visendorfs, ir mūsu Lāčplēša dienas epizodes īpašas viesis! Runāsim par to, kāpēc ir svarīgi saglabāt koncentrēšanos krīzes situācijās un apdraudējuma mirkļos, kā komunicēt ar agresoru saspīlējuma situācijās un kāpēc, beidzoties komunikācijai, vienmēr sākas karš. Klausies mūs visās populārākajās podkāsta platformās un sazinies ar mums e-pastā - [email protected] the show

Svinot Latvijas televīzijas 65 gadu jubileju, studijā aicinājām vienu no sabiedriskā medija atpazīstamākajām sejām - Uģi Jokstu. Bet runāsim ne tikai par televīziju. Uģis dos pāris vērtīgus padomus tiem, kas vēlas uzsākt runāt publiski. Pie reizes vēlamies pateikties visiem mūsu podkāsta sekotājiem, kā arī tiem, kuri mums raksta gan feisbukā, gan e-pastā: [email protected]. Komentē un ierosini viesus arī Tu! :)Support the show

Viens no spilgtākajiem runātājiem Latvijas korporatīvajā vidē ir LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Viņa uzstāšanās vienmēr pavada kāds joks, pārsteigums un daudz interesantas informācijas. Ingmārs prot atrast kontaktu pat ar visprasīgāko auditoriju. Šajā epizodē Kristaps un Oskars iztaujās LMT viceprezidentu par viņa publiskās runas noslēpumiem un secinās, ka tomēr pāri korporatīvajam stilam un rāmjiem ir iespēja izpaust savu personību un saglabāt autentiskumu. Raksti mums savas pārdomas un komentārus, kā arī ierosini interesantus viesus - [email protected]. Klausies mūs šādās platformās: Apple Podcasts, Google Podcasts, Spotify, Tune In un Stitcher.Support the show

Šoreiz Kristaps ar Oskaru atklāti stāsta par to, kam ticējuši kādreiz (un kam daudzi tic joprojām), bet šodien savas domas ir mainījuši. Viņu hipotēzes ir patiešām drosmīgas! Klausies šo un iepriekšējās epizodes Apple un Google Podcasts, Spotify, Tune-In un Stitcher. Support the show

Daudziem Kaspars Vendelis ir pazīstams ar trim saviem ieteikumiem, kā nodzīvot līdz 120 gadiem: esi mazliet badā, salsti un cilā smagumus. Pašu Kasparu raksturo liela apņēmība. Piemēram, pašmācības ceļā kļūt par lielisku oratoru. Šajā epizodē mēs runāsim gan par publiskās runas apgūšanu pašmācības ceļā, gan par mentālajiem blokiem, ar kuriem ikdienā cīnamies, kā arī uzzināsim dažas biohakinga gudrības. Vēlam patīkamu klausīšanos/skatīšanos! Mūs vari sasniegt - [email protected] the show

Ar Guntu Baško, kura patlaban pilda ģenerālmenedžeres pienākumus Latvijas sieviešu basketbola valsts izlasē, tā viegli un nepiespiesti parunājām gan par komunikāciju sportā, gan par auditorijas klātbūtnes efektu uz rezultātu, kā arī par to, kā sportisti jūtas, kad viņiem ar mikrofonu pārtraukumā nāk virsū žurnālists. Mūs vari klausīties gan Spotify, gan Apple un Google Podcasts, kā arī Stitcher un TuneIN. Epizodi var noskatīties tikai un vienīgi "Diena pēc" Facebook lapā. Mūs var sasniegt - [email protected] the show

Dažreiz prezentācijas nav nekāds "rožu dārzs". Stāstus aizēno skaitļi, fakti un lietišķa, racionāla, iestīvināta informācija, ietērpta politkorektos un stīvos teikumos, un vārdos. Ko iesākt, ja gribas izlauzties? Skaitļi un stāsti iet roku rokā, ja vien nepārspīlējat. Arī skaitļu un grafiku attēlošanas iespējas ir gājušas tālāk par PowerPoint SmartArt piedāvājumu. Ja vēlies uzzināt vairāk, skaties/klausies epozidi un sazinies ar mums - [email protected] the show

Mūsu praksē ir bijušas gan ar skaļu blīkšķi sprāgušas projektora spuldzes, gan krituši televizori, gan "nomiruši" datori, vadi un serveri. Ja prezentācijas galvenais varonis ir paļāvies tikai uz tehnisko nodrošinājumu un nav sagatavojis plānu B, tā var pārvērsties par visai sāpīgu pieredzi. Kā no tā visa izvairīties - īpaši tikai audio versijā - piedāvājam noklausīties Diena pēc ekspertu Kristapa Pētersona un Oskara Priedes padomus. Support the show

Laba publiskās runas pārvaldīšana paģēr arī dažādu improvizācijas metožu pārzināšanu. Tu vari būt labs prezentētājs ar sagatavotu runu, bet, ja notiek kaut kas neplānots, un neproti adekvāti no situācijas iziet, viss darbs "vējā". Kaspars Breidaks ir viens no Latvijā redzamākajiem improvizācijas un vienlaikus arī publiskās runas meistariem. Gandrīz pusstundu garā sarunā mēs diskutēsim gan par bailēm, gan par improvizācijas metodēm, gan būšanu uz skatuves un radio ēterā. Kaspara atklāsmes klausies Apple un Googles Podcasts, Spotify, Tune-IN, Stitcher platformās un skaties - www.facebook.com/dienapecSupport the show

Mēs nezinām kā tas ir, kad pēc katras skaņas ir jāatskatās. Kad pēc katra trokšņa - jāsaausās. Miera laiks mūsu reģionā jau rit septiņdesmito gadu, taču tā nav visur. Operators Jānis Indriks kopā ar bezbailīgiem režisoriem, scenāriju autoriem un producentiem ceļo pa pasaules karstajiem punktiem Āfrikā, Sīrijā un tepat - Ukrainas austrumos. Komunikācija, esot aiz kameras. Mūsu īpašajā epizodē - Jānis Indriks.Support the show

Kas ir drosme? Tā ir spēja stāties pretī bailēm. Viņa ir spilgts piemērs tam, kā apņēmība, neatlaidība, perfekcijas sajūta, intuīcija un motivācija pēc pašattīstības var cilvēku pacelt citos augstumos publiskajā runā. Padomi, pieredze, stāsti - mums ir prieks un liels gods šodien studijā aicināt Lelde Ceriņa. Support the show

Viņas balss ir kā medus. Un, ja jūs domājat, ka balsi nevar sagaršot, jūs maldāties. Mīļie - tā viņa nereti uzrunā sava raidījuma "Monopols" klausītājus, nodibinot daudz ciešākas saites ar auditoriju nekā to spējuši citi šīs jomas profesionāļi. Amata noslēpumus, latviešu valodas nozīmību, jauniešu komunikācijas tendences un daudzus citus publiskās runas tematus mēs šodien pārrunājam ar leģendāro Latvijas Radio balsi, runas pedagoģi - Aritu Grīnbergu. Mūsu podkāsts ir ne tikai redzams, bet arī klausāms - Apple Podcasts, Google Podcasts un Spotify platformās.Support the show

Mūsu šodienas viesis ir cilvēks, kura publiskās uzstāšanās nav atstājušas vienaldzīgu nevienu - viņa vārds ir Zuarguss. Sākoties jaunajam mācību gadam, "Diena pēc" velta epizodi tam, lai runātu par skolotāja nozīmi un iespējām, stāvot bērnu priekšā un ar savu emocionālo pasauli, prasmēm un motivāciju rādītu piemēru jaunajai paaudzei. Tāpat runāsim par bailēm un brīvības sajūtu uz skatuves. Raksti mums savus ieteikumus un komentārus - [email protected] un klausies mūs podkāstā iTunes un Spotify platformās.Support the show

Sieviete un vīrietis ir vienlīdzīgi, bet tomēr... vai vienlīdzība eksistē publiskajā runā un uz skatuves? Vai sievietēm ir priekšrocības vai tieši otrādi - šķēršļi, esot redzamām un labi saklausāmām. Pie mums šajā epizodē ir viena no kustības Oratore dibinātājām - Laura Vanaga Mickeviča. Šī kustība apvieno sievietes, kas vēlas uzlabot un attīstīt savas publiskās uzstāšanās prasmes. Sagaidot Oratores jauno sezonu, rosinām jums visiem un visām noskatīties šo epizodi! Komentārus un ieteikumus, kā vienmēr, sūtiet mums - [email protected] the show

Pirmās 3, 5, 10 sekundes bieži vien ir izšķirīgas, lai auditorija pieņemtu savu nostāju par to, kāda būs prezentācijas turpmākā gaita, un cik ļoti Tu ar savu personību esi viņus iespaidojis (-usi). Tā nav viegla misija. Tāpēc Oskars Priede un Kristaps Pētersons steidz palīgā. Diena Pēc ir koncepts, kas palīdz cilvēkiem labāk komunicēt savā starpā, kā arī veidot jēgpilnu uzstāšanos auditorijas priekšā. Noklausies un noskaties šo epizodi un atsūti mums savas pārdomas un komentārus - [email protected] the show

Mūsu šodienas viesis Normunds Bergs netaupa vārdus "tukšjēgas" (bullshit) runātājiem publiskajā telpā - vai tie būtu politiķi, vai paša kolēģi - uzņēmēji. Šodienas stāsts par to, kā atpazīt daiļdir***us un kā noteikt tos, kuri runā jēgpilni. Komentārus un ierosinājumus - kā vienmēr - [email protected] the show

Šajā "Diena pēc" epizodē esam aicinājuši ar savām profesionālajām atziņām padalīties Valdi Melderi - radio personību un pasākumu vadītāju. Valda gadiem uzkrātā pieredze esot uz skatuves dēļiem, tā vien mudina uzdot visbiežāk uzdotos jautājumus, ko šajā sezonā esam saņēmuši no saviem skatītājiem/klausītājiem - kā tikt galā ar stresu un ko darīt, ja kaut kas noiet greizi? Mūs var klausīties: Apple iTunes, Stitcher, Spotify un SoundCloud. Raksti komentārus, uzdod jautājumus, ierosini viesus un dalies savā pieredzē vai viedoklī elektroniski, rakstot mums - [email protected] the show

Mūsu šodienas viesis - komiķis Jānis Skutelis - no savas pieredzes iesaka jebkurai prezentācijai vai publiskai runai maksimāli sagatavoties un nepaļauties uz to, ka neveiklos mirkļos spēsiet ar improvizāciju labi tikt ārā no situācijas: "Esmu nonācis pie secinājuma, ka laba improvizācijas uzstāšanās ir tā, kurā ir maz vietas improvizācijai, bet vide apkārt ir maksimāli sakārtota. Ja būs jāimprovizē kādā mirklī, tad to varēsi izdarīt, bet, ja jāimprovizē visu laiku, tad tas nekam neder." Tāpat Jānis iesaka pirms katras uzstāšanās saprast pasākuma kontekstu un savu vietu šajā kontekstā, un iet uz savu mērķi. Šāda "savākšanās" jūs noturēs uz sliedēm un neviens jūs nespēs no tām izsist. Šīs un vēl citas vērtīgas atziņas klausies mūsu podkāstu epizodēs Spotify, iTunes, SoundCloud, kā arī Facebook (@Dienapec). Raksti mums: [email protected] the show

Arī tehnoloģijas ietekmē publisko runu - tās pielietojumu, tendences un stilu. Arvien vairāk virs apvāršņa parādoties influenceriem, mēs arī citādāk uztveram to, kā informācija pie mums nonāk. Šodienas epizodes galvenā varone Signe Meirāne, kuras Instagram kontam seko teju 30 tūkstoši cilvēku, uzsver to, cik nozīmīga ir atbildība par informāciju, kuru šodien sniedzam cilvēkiem. Signe dalīsies ar savu pieredzi publiskajā runā, kā arī uzsvērs temata pārzināšanas nozīmi pirms kāpšanas uz skatuves dēļiem. Dalies savās pārdomās un komentāros, rakstot mums - [email protected] the show

Tikpat sen, cik dažādi drosminieki sludina PowerPoint slaidu nāvi, tā daudzi ir prognozējuši arī e-pastu norietu. Gan viens, gan otrs informācijas nodošanas rīks turas stipri un negrasās padoties. Par to, kādas novitātes ir novērojamas e-pasta stilu, rīku, tradīciju pasaulē, pie mums izstāstīt ir atnācis uzņēmuma "Mailigen" vadītājs, biežs publiskais runātājs Jānis Rozenblats. Viņš dalīsies savā pieredzē arī par to, kas viņam palīdz pret skatuves drudzi un kādas mācības viņš guvis pēc vairāk nekā desmit gadu dzīves Āzijā. Komentē un ierosini tematus - [email protected] Support the show

Vai esi kādreiz domājis(-usi), ka varētu palielināt savu ietekmi ar labi nostādītu balsi? Izrādās, tas nav nekas sarežģīts un, ar neliela treniņa palīdzību, jebkurš(-a) var iemācīties pareizi elpot, veidot skaņu, atrast sev komfortablu tembru, kā arī runā pareizi salikt uzsvarus. Šo tematu izglītojošā podkāsta epizodē šoreiz iztirzāsim ar Latvijā patlaban pieprasītāko runas pedagoģi, aktrisi Zani Daudziņu. Priecāsimies par komentāriem un ieteikumiem - [email protected] the show

Mūsu šodienas viesim, DDB Latvija vadītājam Andrim Rubīnam pieder teiciens, ka mums nepatīk cilvēki, kuri daudz runā par sevi. Šoreiz podkāstā iztirzāsim egoisma tematu publiskajā runā, kampaņās, vēstījumos un cilvēkos. Robeža starp lepošanos un lielīšanos var būt šaura, ja uzsvari vēstījumā nav sakārtoti pareizi. Tāpat Andris Rubīns atklās savus prezentāciju un prezentēšanas trikus, kā arī ieskicēs veidus un virzienus, kā par sevi būtu jārunā valstij kā zīmolam. Mēs priecāsimies, ja uzrakstīsiet kādu atsauksmi komentāros vai epastā - [email protected], kā arī ieteiksiet, jūsuprāt, labu publiskās runas vai prezentēšanas speciālistu, kura "noslēpumus" būtu vērts uzzināt plašākai auditorijai.Support the show

Kā jau kārtīgos Jāņos, arī mēs studijā aicinām Jāni. Draugiem Group runasvīru, kurš konferenču un semināru publikai zināms ar savu asprātību, humoru un skatuves harizmu - Jāni Palkavnieku. Viņš dalīsies savos prezentācijas gatavošanas un pasniegšanas noslēpumos, kā arī iemēģinās publiskās runas trenera Oskara Priedes sarūpēto improvizācijas uzdevumu, iejūtoties ar savu algu neapmierinātā latvietī. Būs gan interesanti, gan noderīgi! Klausies mūs iTunes, Spotify un SoundCloud platformās, kā arī raksti savus komentārus un ierosinājumus mums uz e-pastu: [email protected] the show

Divdesmito epizodi veltām vienai no prezentācijas šķautnēm - slaidiem. Padomus sniegs prezentāciju meistars Kristaps Pētersons. Kas ir tie pāris zelta likumi, kurus būtu jāievēro, lai tavi slaidi izskatītos pārskatāmi, tie būtu saprotami un viegli paskaidrotu vēstījumu? Kādas ir iespējas jaunajā Microsoft PowerPoint versijā? Kristaps stāstīs arī par slaidu alternatīvu - Slidedocs (www.slidedocs.com) konceptu un kā tas var padarīt sapulces raitākas un produktīvākas. Būs arī daudz citu noderīgu atbilžu uz svarīgiem jautājumiem. Raksti mums atsauksmes, jautājumus un komentārus uz [email protected]. Support the show

Sausa un garlaicīga var šķist tā korporatīvā prezentācija, kuras autors nav pacenties auditorijai sagādāt "pārsteigumus", trāpīgus salīdzinājumus vai stāstus. Mūsu šīs nedēļas viesis ir SEB bankas valdes loceklis un organizācijas SOS Bērnu ciemati padomes priekšsēdētājs Kārlis Danēvičs un viņš ir dzīvs apliecinājums tam, ka interesanti un aizraujoši var strāstīt arī par šķietami garlaicīgiem tematiem. Tie, kas dzirdējuši Kārļa publiskās uzstāšanās, noteikti atceras spilgtos salīdzinājumus no literatūras un viņa aizrautīgo stāstīšanas manieri. Kā Kārlis strādā ar sevi, ko viņš domā par auditoriju brīdī, kad atrodas uz skatuves un kā tiek galā ar satraukumu - to visu dzirdēsi no viņa paša šīs nedēļas epizodē! Neskatoties uz vasaru, esam pilni apņēmības turpināt ik nedēļu priecēt jūs ar kādu sēriju, tāpēc rakstiet un ierosiniet mums tematus - [email protected] the show

Starptautiskās konferences "TechChill" līdzdibinātāja Marija Ručevska, viesojoties Diena Pēc podkāstā, vērtē, kādas ir Latvijas jaunuzņēmēju spējas prezentēt ("pičot") savas idejas un tikt galā ar augstu likmju situācijām. Ierosini mums tematus un viesus, kurus vēlies redzēt "Diena pēc" melnajos krēslos - [email protected]. Pieraksties un klausies mūs arī podkāstu platformās - iTunes, Spotify, SoundCloud, u.c.Support the show

Latvijas Tirdzniecības un rūnpiecības kameras prezidents Aigars Rostovskis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš uzņēmēju rūpes Latvijā pārzina vislabāk. Viņa uzdevums ir tās precīzi komunicēt valsts pārvaldei un sabiedrībai, tāpēc pārliecināšanas un pamatošanas spējas viņš ir attīstījis labā līmenī! Esot podkāsta "Diena pēc" 17. epizodes viesis, viņš dalās ar trīs atziņām: 1) Sagatavošanās ir atslēga, 2) Kāpēc ir svarīgi sapulcē runāt pēdējam... un trešo atziņu uzzināsi, ja noskatīsies/noklausīsies podkāstu. Mūs var dzirdēt Stitchers, Apple iTunes, Spotify, SoundCloud. Mums var uzrakstīt: [email protected] the show

Šonedēļ kaut kas nedaudz ārpus ierastā - saruna par neformālām sarunām jeb "small-talk". Publiskās runas treneris Oskars Priede dalās ar materiālu, kuru viņš nesen apkopojis jaunas lekcijas izveidei. Lietišķa neformālā saruna var tikt strukturēta tā, kā jebkura cita komunikācijas forma. Tā var būt uz mērķi vērsta vai tik pat labi - nejauša un uz neko nevirzoša. Noklausoties šo epizodi, iegūsi vērtīgus padomus kā uzsākt sarunu, kā pret to attiekties un kā to kvalitatīvi noslēgt. Šis ir viens no tematiem, ko ierosinājuši mūsu klausītāji. Ja arī Tev kāds ir padomā, mēs priecāsimies dzirdēt - raksti - [email protected] the show

Cik gan bieži esam piedzīvojuši situāciju, kad runātājam jāuzstājas 20 minūtes, taču viņš vai viņa aizraujas un norunā divreiz garāk. Kā tas ietekmē pārējos runātājus, kā uz to reaģē auditorija un kādā situācijā tas nostāda pasākuma organizētājus - par to visbiežāk pats runātājs nemaz neaizdomājas. Prezentāciju meistars Kristaps Pētersons un publiskās runas treneris Oskars Priede ir vienisprātis par to, ka laika izjūtas trūkums uz skatuves ir sekas nesagatavotai prezentācijai. Uzzini vairāk, klausoties podkāstu vai skatoties tā video versiju "Diena pēc" Facebook lapā! Ļoti cenšamies, lai sērijas par publiskās runas un prezentācijas aktualitātēm un zināšanām būtu jums saistošas un interesantas! Tāpēc komentē, ierosini, uzdod jautājumus mums e-pastā: [email protected]!Support the show

Daudziem jo daudziem TED un TEDx ir prezentēšanas paraugs un piemērs. Taču, vai mēs vispār nojaušam, cik ilgi ir jāgatavojas vienai TEDx runai? Mūsu viesis - TEDxRiga līdzdibinātājs un organizētājs Dāvis Plotnieks to atklās šajā "Diena Pēc" podkāsta epizodē. Tāpat no Dāvja, Kristapa un Oskara dzirdēsiet praktiskus padomus, kas varētu palīdzēt ikdienā sagatavoties un uzstāties tā, kā to dara tie, kas aicināti uzrunāt pasauli ar savām idejām no TEDx skatuvēm visā pasaulē. NB! Šī ir mūsu pirmās sezonas pēdējā sērija! Taču, pateicoties jūsu aktivitātei un atsaucībai, mēs esam ierakstījuši īpašas sērijas "Vasaras izlaidumam" jeb "Summer Edition", kurā ik nedēļu iztaujāsim kādu Latvijā populāru un ar publisko runu saistītu cilvēku. Vairāk informācijas sekos jau pavisam drīz!Support the show

Ar balsi var strādāt, to var uzlabot, to ir iespējams mainīt! Šādi iedrošinoši vārdi šonedēļ skan no mūsu publiskās runas trenera Oskara Priedes, kurš ir uzņēmies atklāt ne tikai dažus trikus balss padarīšanai par ietekmīgu instrumentu, bet arī rūpīgi skaidrot, kāpēc un kādos gadījumos tas ir nepieciešams un svarīgi. Mēs ļoti gaidām jūsu ierosinājumus Diena Pēc podkāsta 2. sezonas viesu sarakstam! Tas jau ir tapis gana iespaidīgs un mums ir prieks redzēt lielu atsaucību! Publiskās runas un prezentāciju kultūra Jums, acīmredzot, ir būtiska un par to mums ir liels prieks! Piedalīties vari, sūtot savu temata vai viesa ierosinājumu uz [email protected] the show

Šajā epizodē prezentāciju meistara Kristapa Pētersona runas plūdus nebija spējīgs apslāpēt pat rūdīts publiskās runas treneris Oskars Priede :) Bet, ja nopietni, tad šajā epizodē no Kristapa uzzināsi praksē pārbaudītu formulu par faktu un stāstu stāstīšanas svārstu, kā arī vienlapja nozīmi maģistra darba aizstāvēšanā vai investīciju piesaistē. Cerams, ka gūsi noderīgas atziņas, dalīsies ar šo informāciju tālāk un uzrakstīsi mums savas pārdomas - [email protected] the show

Ko darīt, ja ik nedēļu ir jāuzstājas savu kolēģu un priekšnieku priekšā un jābūt novatoriskam, inovatīvam, spožam? Katru reizi. Vai ir iespējams iknedēļas prezentācijas veidot tā, lai tās iespaido, pārliecina un iedvesmo? Diena pēc eksperti Oskars Priede un Kristaps Pētersons palīdzēs ar padomu! Ja vēlies ierosināt savu tematu vai kādu viesi, ko vēlies dzirdēt turpmākajās epizodēs, tad droši raksti uz [email protected]. Mēs ņemsim vērā Tavus ierosinājumus!Support the show

Bijušā prezidenta Valda Zatlera publiskais jautājums sev - "kas es esmu?" - var nešķist smieklīgs, ja domājam par to sevis saprašanas kontekstā. Krista Vāvere uzskata - lai labi runātu, ir sevi labi jāpazīst. To var izdarīt, piemēram, klusumā. Tāpat Krista "Diena pēc" autoriem Oskaram Priedem un Kristapam Pētersonam atklāj, ka, iespējams, nākotnē mēs mācīsim cilvēkiem nevis runāt, bet... klusēt. Ja vēlies iegūt vēl citas praktiskas un filosofiskas atziņas par publisko runu, noklausies šo podkāsta epizodi un uzraksti, ko tu par to domā - [email protected] the show

Uzmanības noturēšana prezentācijas laikā ir viens no svarīgākajiem publiskās runas izaicinājumiem. Mūsdienās, kad lēmumi par satura patērēšanu tiek pieņemti sekunžu laikā, katrs vārds, katra kustība, prezentāciju uzsākot, labākajā gadījumā, ir iestudēts un daudzas reizes izmēģināts akts. "Diena Pēc" eksperti 10 minūtēs sniedz vērtīgus padomus uzmanības noturēšanai prezentācijas laikā. Noklausies, komentē un ierosini tematus nākamajām epizodēm - [email protected] the show

Lifta runa ir īsa sevis prezentācija, kurā otrs cilvēks uzzina par tavu piedāvājumu un unikalitātēm. Lifta runa jeb Elevator Pitch tiek aktīvi izmantota jaunuzņēmēju (start-up) vidū, kā arī dažādus lietišķos tīklošanās pasākumos. Taču to efektivitāte pēdējos gados ir mazinājusies. Vai pie vainas ir lifta runu piesātinājums un vienveidība? Prezentāciju meistars Kristaps Pētersons un prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede diskutēs par lifta runu nozīmīgumu, kā arī sniegs padomus to efektīvai izmantošanai. Uzdod savu jautājumu, ierosini savu tematu vai viesi, par kura pieredzi publiskās runas jomā labprāt vēlētos uzzināt vairāk, rakstot uz [email protected] the show

Mēs esam priecīgi paziņot, ka pirmais podkāsta viesis ir tieši teātra un operas režisors Viesturs Meikšāns. Kļuvis arī par vienu no publiskās runas kultūras vēstniekiem Latvijā, Viesturs atklāj dramaturģijas nozīmi lietišķajā runā, kā arī dalās ar pārdomām un padomiem no teātra aizkulisēm. Gaidot Viestura režisētās Dailes teātra izrādes "Kalpones" pirmizrādi marta beigās, aicinām noklausīties šo podkāsta sēriju un piefiksēt sev pāris vērtīgākās atziņas. Ar tām, kā arī jautājumiem, ierosinājumiem un kritiku, vari dalīties ar mums elektroniski - [email protected] the show

Dzirde un redze, šķiet, ir divas vienīgās maņas, ko parasti izmantojam, klausoties prezentāciju. Taču labi runātāji pamanās iedarbināt mūsu iztēli un aizvest mūs ceļojumos un piedzīvojumos, kur, sēžot krēslos, spējam arī sagaršot, aptaustīt un sasmaržot. Kā likt auditorijai izsliet savas antenas un uztvert prezentētāja noraidītās vibrācijas - to stāstīs prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede. Savukārt prezentāciju meistars Kristaps Pētersons dalīsies pārdomās par to, kā, kairinot dažādas auditorijas maņas, iespējams notušēt neveiksmīgu prezentācijas saturu. Noklausies un uzraksti mums savas pārdomas/ierosinājumus - [email protected] the show

Katram mums ir savas tradīcijas un rituāli pirms ķeramies klāt jaunas prezentācijas veidošanai. Ko iesaka Kristaps un Oskars? Klausies šajā epizodē. Ja Tev ir komentārs vai jautājums, padalies ar to: [email protected] the show

Šajā epizodē apskatīsim piecus mūsu izvēlētus jautājumus no klausītājiem/skatītājiem par prezentēšanas un prezentāciju gatavošanas tematiem. Interesanti jautājumi un, cerams, jums noderīgas atbildes! Uzraksti mums savu jautājumu: [email protected] the show

Ar ko sākt, kad nostājamies auditorijas priekšā? Nu, ne jau ar veco derību un pasaules radīšanas stāstu! Mēs katrs esam personība, mums katram ir sava pieredze un zināšanas, mēs cilvēkiem varam būt noderīgi. Oskars aicina mums katram sevi salīdzināt ar instrumentu. Kādu? Tas jau ir katra paša ziņā. Tu vari adresēt mums savu jautājumu: [email protected] the show

Vai esat kādreiz domājuši par to, ko dara mūsu smadzenes, kad skatāmies prezentāciju? Kristaps Pētersons dalās zināšanās, kas jums palīdzēs savu runu/prezentāciju fokusēt pareizā virzienā mirklī, kad domāsiet par savu auditoriju un tās uztveres specifiku. Vai biji dzirdējis par krokodila smadzeni mūsos, kas visu vērtē, vētī un mūs aizsargā no nevēlamā? Ja tiksi pāri krokodila smadzenes mūrim, tavai prezentācijai ir cerība! Tu vari adresēt mums arī savu jautājumu: [email protected] the show

"DIENA PĒC" ir divu jaudīgu prezentācijas gatavošanas un prezentēšanas prasmju treneru duets Latvijā, kuri palīdz organizācijām un uzņēmumiem kļūt labākiem komunikācijā ar savām auditorijām. Oskars Priede (prezentēšanas prasmju treneris) un Kristaps Pētersons (prezentāciju meistars) ir strādājuši ar gandrīz visiem Latvijas lielākajiem uzņēmumiem un šajā podkāstā dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Šī podkāsta video versiju meklē "Diena pēc" Facebook lapā.Support the show